Pārskats 1-daļa. 3- pielikums - Grupa93

NP speciālisti uzsver to, ka pie sanatorijām, kuras darbojas, un spēkā esošajā plānojumā
paredzētajās kūrorta attīstības teritorijās ir pietiekami neizmantotu iespēju attīstībai. Atrašanās
NP ir papildus ieguvums, jo te blakus sanatorijai ir neskarta daba, kas dod iespējas attīstīt
infrastruktūru gan rehabilitācijai, gan rekreācijai (takas, atpūtas vietas, veloceliņus, apskates
objekti), blakus ir pludmale.
Kristīne Casno: Cik gadiem pietiks dūņu atradnē Vai ir nepieciešams pētīt jaunas dūņu ieguves
vietas Vai tādas vēl Slokas purvā ir Vai vispār te ir resursi, lai šāda attīstība notiktu
Jānis Ķuze: attīstoties vēl jaunām lielām sanatorijām, dūņu resursi būs pietiekami. Vērtē, ka, ja
esošās sanatorijas palielina izmantošanas apjomus un tiek būvētas arī 2 – 3 jaunas sanatorijas,
dūņu resursu pietiks līdz 2030.g. Nav nepieciešams pētīt jauns atradnes. Iespējams, ka purvā ir
vēl dūņu resursi.
Kristīne Vilciņa: Tagad dūņas iegūst tikai mazā atradnes daļā no izpētītās teritorijas. Uz
atradnes aug mežs, pirms paplašināt dūņu ieguvi ir jāveic meža zemes transformācija.
Neils Balgalis secina, ka sanatoriju darbībai resursi ir pietiekami.
Līga Ozoliņa: ievērojot to, ka galvenie vēsturiskie objekti (vannu ēka, sanatorija „Ķemeri”,
viesnīca „Līva” ) ir privatizēti, atrodas viena ārvalstu īpašnieks rokās, vannu ēka un „Līva” ir
pamesta, izdemolēta, to atjaunošana nenotiek, Ķemeros nav pamata attīstība, nav iespēju attīstīt
kūrortu centriem nepieciešamo infrastruktūru.
Jānis Ķuze: nevajadzētu ar jauno teritorijas plānu „norakstīt” Ķemerus, gluži otrādi – vajag dot
attīstības iespējas..
NP speciālisti uzsver, ka kūrorts, tā infrastruktūra vēsturiski ir attīstījies tieši Ķemeros, kam
tuvumā atrodas arī vajadzīgie resursi, nepiekrīt, ka tāds centrs jāveido tikai Jaunķemeros un to
apkārtnē, bet ne Ķemeros. Jaunais teritorijas plānojums ir iespēja iniciēt („dot grūdienu”) kūrorta
attīstības atsākšanu nākamajam pilsētas attīstības periodam (12 gadi) Ķemeros, kur faktiski visa
agrāk pilsētas attīstība ir bijusi balstīta uz sanatoriju un kūrortviesnīcu attīstību. Ķemeros ir liels
vēsturiskais potenciāls kūrorta attīstībai, no kura nevajadzētu atteikties.
Neils Balgalis, Kristīne Casno: ja Ķemeros var attīstīties kūrorti un sanatorijas, tad kur
Kārlis Lapiņš, Kristīne Vilciņa: pēc būtības teritorijā no ziemeļrietumiem līdz Robežu ielai.
Konkrēti objekti, kurus sakārtojot varētu būvēt kurortoloģijas attīstībai nepieciešamus jaunus
infrastruktūras objektus ražošanas teritorijā aiz parka, jaunā parka teritorija (valsts īpašums un
Vides ministrijas vārda), blakus atrodas dūņu reģenerācijas lauki, kuru darbība ir jāatjauno un
bijušās katlu mājas teritorija.
Kārlis Lapiņš: Jaunķemeru apkārtnē var attīstīt sanatorijas, kempingus vai citu vajadzīgo
infrastruktūru esošajā plānotajā kūrorta teritorijā pie pilsētas robežas (vairāki īpašnieki, ir
detālplānojums, pagaidām attīstība nenotiek, kempingi bija plānoti), apbūvētajā teritorijā Tūristu
ielā netālu no Vecslocenes upes.
Ērika Kļaviņa: Domājot par Ķemeru vietu Jūrmalas pilsētā, Ķemeri Jūrmalai ir vārti uz Kurzemi
(Ventspils šoseja, dzelzceļš). Ķemeri ir arī Vidzemes un Kurzemes robeža (Robežu iela).
Neils Balgalis: Vai NP ir traucēklis teritorijas attīstībai Iedzīvotāju sanāksmē 17.12.2008. tika
izteikti atšķirīgi viedokļi, viens no tiem, ka Ķemeri grib izstāties no parka. Kāds ir administrācijas
viedoklis par to.
Ērika Kļaviņa: Ķemeri ir parka sirds, kūrortoloģijas resursi un savdabīgie dabas kompleksi
koncentrējušies ar tiem (rāda visa parka teritoriju un skaidro), atrodas teritorijas vidū – Jūrmalā
tikai daļa teritorijas.
Neils Balgalis: Kāda vēl ir Slokas ezera un pārējās teritorijas izmantošana Vai Slokas ezerā ir
peldvietas
Gints Strauts: peldvietām Slokas ezers nav piemērots, jo ezers sekls un dūņains. Peldvieta
varētu būt pie Melnezera, ceļš tur jau ir. Slokas ezeru iecienījuši makšķernieki.
27