Pārskats 1-daļa. 3- pielikums - Grupa93
Pārskats 1-daļa. 3- pielikums - Grupa93 Pārskats 1-daļa. 3- pielikums - Grupa93
Ērika Kļaviņa: seklos, kas zemes virspusē, dziļie slāni (300 – 400 m ir labi aizsargāti). Sanatorija „Jaunķemeri” iegūst ūdeņus gan no seklajiem, gan no dziļajiem slāņiem. K.Vilciņa turpina, ka ir svarīgi NP attiecībā uz būvniecību būvniecības vietas izvēle un būvprojekts ir jāskaņo ar parka administrāciju, kura savukārt, sniedzot atzinumu, izvērtē parka dabas aizsardzības plānā noteiktās prasības ainavas aizsardzībai un ārstnieciskā sulfīdā minerālūdens un ārstniecisko dūņu atradņu saglabāšanai . Neitrālā zona parkā ir noteikta, lai veicinātu kūrortu saimniecības un parka teritorijas ilgtspējīgu attīstību, kā arī saglabātu novadam raksturīgo ainavu un arhitektūru. Ir daudzas darbības, kuras parkā ir atļautas, bet tās var veikt tikai saskaņojot ar NP administrāciju - saskaņojums ir nepieciešams, lai iegūtu derīgos izrakteņus un veiktu zemes dzīļu izpēti, ierīkotu un izmantotu atkritumu savākšanas punktus, veiktu zemes transformāciju, ierīkotu pastāvīgas tūrisma nometnes, mācību un tūrisma takas, uzstādītu vēja ģeneratorus un izbūvēt elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras būves. Tas, ka NP ir noteiktas funkcionālās zonas, nenozīmē, ka pilnībā visu aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzība vienmēr ir pilnībā nodrošināta. Ja nepieciešams sugu un biotopu aizsardzībai var veidot mikroliegumus. K.Vilciņa skaidro, ka ierobežojumi saimnieciskajai darbībai NP nepieciešami, lai saglabātu dabu kā ētisku kategoriju, maz pārveidotas ekosistēmas, kā arī retās un izzūdošās sugas nākamajām paaudzēm, kūrorta resursus (minerālūdeņu veidošanās procesi, dūņas, priežu meži) un nodrošinātu tīru un veselīgu vidi un atpūtas iespējas dabā iedzīvotājiem un tūristiem. 4. Diskusija par jaunajā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā risināmiem jautājumiem Kristīne Vilciņa ierosina diskutēt par to vai nacionālais parks pilsētā ir apgrūtinājums vai arī iespēja un vai dabas teritoriju iekļaušana pilsētā ir pamatota jeb uzskatāma par formālu risinājumu, lai iekļautu Ķemerus Jūrmalā. Izsaka viedokli, ka tas ir ieguvums, jo NP nodrošina kurortoloģijas pamatresursu (dūņu un sērūdeņraža veidošanās vietu) aizsardzību. NP darbu apgrūtina, tas, ka dabas teritorijai tiek piemērots pilsētas zemes statuss un jau tā pēdējā laikā ierobežotie līdzekļi tiek izdoti par nekustamā īpašuma nodokli, tad pēc tam jāvienojas ar Jūrmalas pilsētas domi par tās finansiālu līdzdalību parka infrastruktūras pilnveidošanā. Neils Balgalis informē par jaunā Jūrmalas teritorijas plānojuma izstrādes darba grupas sanāksmi, kura notika no rīta 10.02.2009. Jūrmalas pilsētas domē. Viena no atziņām, ka Jūrmalas pieejamo resursu iespējas un apjomi ir daudz lielāki nekā tie tiek izmantoti. Ķemeru NP apsaimnieko un aizsargā nozīmīgāko daļu no šiem resursiem. Izskatot Jūrmalai līdzīgu pilsētu attīstību (Druskininki, Palanga - Lietuvā, Pērnava, Kuresare - Igaunijā, kūrorti- Vācijā), redzams, ka attīstība veidojas ap kurortoloģijas jomai atvēlētiem attīstības centriem („cluster”), kas apvieno sanatorijas, kūrortviesnīcas un atpūtas infrastruktūras objektus, piedāvājot plašu pakalpojumu spektru. Piemēram, Drukininkos Lietuvā tiek piedāvāti tādi pakalpojumi, kas ir novērsis apmeklētāju sezonas raksturu – ir iespējas visos gada laikos. Jūrmalai raksturīgas sezonas aktivitātes un klusais periods vēlā rudenī un ziemā. Kā parka administrācija vērtē šāda attīstības centra izveides noteikšanu jaunajā teritorijas plānojumā teritorijā piekrastē, kur jau atrodas darbojošās sanatorijas „Jaunķemeri” un „Янтарный берег”, ja tajā piekrastes daļā attīstītos vēl 2 līdz 3 lielas sanatorijas/kūrortviesnīcas. Jūrmalas dome pārstāvji (A.Tampe) notikušajā sanāksmē ir izteikuši atbalstu šai idejai. Diskusija par to, kur NP teritorijā attīstīties šādam centram un kādam tam būt. Ērika Kļaviņa: Minētā piekrastes teritorija ir pirmā vieta, kur Jūrmalas piekrastē pietiekami plašā joslā ir saglabājušie dabiski piekrastes meži, kas arī ir resurss kurortoloģijas attīstībai, rekreācijai. Ja šo piekrastes daļu apbūvē, tad piekļūšana pie jūras un mežu kā resursa izmantošana te nav iespējama, tā virzās ārā no Jūrmalas. 26
NP speciālisti uzsver to, ka pie sanatorijām, kuras darbojas, un spēkā esošajā plānojumā paredzētajās kūrorta attīstības teritorijās ir pietiekami neizmantotu iespēju attīstībai. Atrašanās NP ir papildus ieguvums, jo te blakus sanatorijai ir neskarta daba, kas dod iespējas attīstīt infrastruktūru gan rehabilitācijai, gan rekreācijai (takas, atpūtas vietas, veloceliņus, apskates objekti), blakus ir pludmale. Kristīne Casno: Cik gadiem pietiks dūņu atradnē Vai ir nepieciešams pētīt jaunas dūņu ieguves vietas Vai tādas vēl Slokas purvā ir Vai vispār te ir resursi, lai šāda attīstība notiktu Jānis Ķuze: attīstoties vēl jaunām lielām sanatorijām, dūņu resursi būs pietiekami. Vērtē, ka, ja esošās sanatorijas palielina izmantošanas apjomus un tiek būvētas arī 2 – 3 jaunas sanatorijas, dūņu resursu pietiks līdz 2030.g. Nav nepieciešams pētīt jauns atradnes. Iespējams, ka purvā ir vēl dūņu resursi. Kristīne Vilciņa: Tagad dūņas iegūst tikai mazā atradnes daļā no izpētītās teritorijas. Uz atradnes aug mežs, pirms paplašināt dūņu ieguvi ir jāveic meža zemes transformācija. Neils Balgalis secina, ka sanatoriju darbībai resursi ir pietiekami. Līga Ozoliņa: ievērojot to, ka galvenie vēsturiskie objekti (vannu ēka, sanatorija „Ķemeri”, viesnīca „Līva” ) ir privatizēti, atrodas viena ārvalstu īpašnieks rokās, vannu ēka un „Līva” ir pamesta, izdemolēta, to atjaunošana nenotiek, Ķemeros nav pamata attīstība, nav iespēju attīstīt kūrortu centriem nepieciešamo infrastruktūru. Jānis Ķuze: nevajadzētu ar jauno teritorijas plānu „norakstīt” Ķemerus, gluži otrādi – vajag dot attīstības iespējas.. NP speciālisti uzsver, ka kūrorts, tā infrastruktūra vēsturiski ir attīstījies tieši Ķemeros, kam tuvumā atrodas arī vajadzīgie resursi, nepiekrīt, ka tāds centrs jāveido tikai Jaunķemeros un to apkārtnē, bet ne Ķemeros. Jaunais teritorijas plānojums ir iespēja iniciēt („dot grūdienu”) kūrorta attīstības atsākšanu nākamajam pilsētas attīstības periodam (12 gadi) Ķemeros, kur faktiski visa agrāk pilsētas attīstība ir bijusi balstīta uz sanatoriju un kūrortviesnīcu attīstību. Ķemeros ir liels vēsturiskais potenciāls kūrorta attīstībai, no kura nevajadzētu atteikties. Neils Balgalis, Kristīne Casno: ja Ķemeros var attīstīties kūrorti un sanatorijas, tad kur Kārlis Lapiņš, Kristīne Vilciņa: pēc būtības teritorijā no ziemeļrietumiem līdz Robežu ielai. Konkrēti objekti, kurus sakārtojot varētu būvēt kurortoloģijas attīstībai nepieciešamus jaunus infrastruktūras objektus ražošanas teritorijā aiz parka, jaunā parka teritorija (valsts īpašums un Vides ministrijas vārda), blakus atrodas dūņu reģenerācijas lauki, kuru darbība ir jāatjauno un bijušās katlu mājas teritorija. Kārlis Lapiņš: Jaunķemeru apkārtnē var attīstīt sanatorijas, kempingus vai citu vajadzīgo infrastruktūru esošajā plānotajā kūrorta teritorijā pie pilsētas robežas (vairāki īpašnieki, ir detālplānojums, pagaidām attīstība nenotiek, kempingi bija plānoti), apbūvētajā teritorijā Tūristu ielā netālu no Vecslocenes upes. Ērika Kļaviņa: Domājot par Ķemeru vietu Jūrmalas pilsētā, Ķemeri Jūrmalai ir vārti uz Kurzemi (Ventspils šoseja, dzelzceļš). Ķemeri ir arī Vidzemes un Kurzemes robeža (Robežu iela). Neils Balgalis: Vai NP ir traucēklis teritorijas attīstībai Iedzīvotāju sanāksmē 17.12.2008. tika izteikti atšķirīgi viedokļi, viens no tiem, ka Ķemeri grib izstāties no parka. Kāds ir administrācijas viedoklis par to. Ērika Kļaviņa: Ķemeri ir parka sirds, kūrortoloģijas resursi un savdabīgie dabas kompleksi koncentrējušies ar tiem (rāda visa parka teritoriju un skaidro), atrodas teritorijas vidū – Jūrmalā tikai daļa teritorijas. Neils Balgalis: Kāda vēl ir Slokas ezera un pārējās teritorijas izmantošana Vai Slokas ezerā ir peldvietas Gints Strauts: peldvietām Slokas ezers nav piemērots, jo ezers sekls un dūņains. Peldvieta varētu būt pie Melnezera, ceļš tur jau ir. Slokas ezeru iecienījuši makšķernieki. 27
- Page 1 and 2: JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS PL
- Page 3 and 4: 2.20 2010. gada 14. jūlijā ......
- Page 5 and 6: 3) Vecās notekūdeņu attīrīšan
- Page 7 and 8: Neils Balgalis, SIA „Grupa 93”
- Page 9 and 10: Ir veikti vairāki pētījumi, kas
- Page 11 and 12: Anna Deičmane, Pašvaldības īpa
- Page 13 and 14: 1.5 Kultūras mantojums, 2009. gada
- Page 15 and 16: 2. Tā saglabā pilsētas esošo m
- Page 17 and 18: 1.6 Virszemes ūdeņi, 2009. gada 3
- Page 19 and 20: Mola būvniecība kavētu sanesu ve
- Page 21 and 22: Jūrmala kā kūrorts veidojies vē
- Page 23 and 24: 1.8 Ķemeru nacionālais parks, 200
- Page 25: Vēršupīte Ķemeros un lejtecē i
- Page 29 and 30: Gunta Smalkā, Būvniecības un lab
- Page 31 and 32: 2. Slokas PC fabrikas teritorija ir
- Page 33 and 34: kultūrvēsturisko ēku izvērtēju
- Page 35 and 36: 2. Valsts aizsargājamo kultūras p
- Page 37 and 38: Lai gan meža zemēs, kurās atļau
- Page 39 and 40: Iedzīvotāju skaita palielināšan
- Page 41 and 42: Plānojumam jādod skaidri signāli
- Page 43 and 44: vienu galveno maršrutu cauri visai
- Page 45 and 46: Autoceļa A 10 (E22) Rīga-Ventspil
- Page 47 and 48: Jūrmalas iedzīvotāju un apmeklē
- Page 49 and 50: 2 Jūrmalas pilsētas teritorijas p
- Page 51 and 52: Darba grupa nolemj nākošajā reiz
- Page 53 and 54: K. Casno atbild, ka esot iepazinuš
- Page 55 and 56: Par funkcionālajiem zonējumiem -
- Page 57 and 58: N. Balgalis atbild, ka nav pretruna
- Page 59 and 60: ūdensmalas teritorijas robežas ir
- Page 61 and 62: V.Mārtiņš L.Čače, SIA Grupa93,
- Page 63 and 64: G.Grūba: Teritorijas plāns „pil
- Page 65 and 66: R.Ražuks secina, ka ir šādas fun
- Page 67 and 68: 2.Turpināt ar jautājumiem, kā at
- Page 69 and 70: G.Sūna: Kūrorts jāiezīmē Jūrm
- Page 71 and 72: R.Ražuks ierosina nākošo jautāj
- Page 73 and 74: L.Čače, SIA Grupa93, K.Casno, SIA
- Page 75 and 76: 2.9 2010. gada 19. maijā 2010.gada
Ērika Kļaviņa: seklos, kas zemes virspusē, dziļie slāni (300 – 400 m ir labi aizsargāti). Sanatorija<br />
„Jaunķemeri” iegūst ūdeņus gan no seklajiem, gan no dziļajiem slāņiem.<br />
K.Vilciņa turpina, ka ir svarīgi NP attiecībā uz būvniecību būvniecības vietas izvēle un<br />
būvprojekts ir jāskaņo ar parka administrāciju, kura savukārt, sniedzot atzinumu, izvērtē parka<br />
dabas aizsardzības plānā noteiktās prasības ainavas aizsardzībai un ārstnieciskā sulfīdā<br />
minerālūdens un ārstniecisko dūņu atradņu saglabāšanai .<br />
Neitrālā zona parkā ir noteikta, lai veicinātu kūrortu saimniecības un parka teritorijas ilgtspējīgu<br />
attīstību, kā arī saglabātu novadam raksturīgo ainavu un arhitektūru.<br />
Ir daudzas darbības, kuras parkā ir atļautas, bet tās var veikt tikai saskaņojot ar NP administrāciju<br />
- saskaņojums ir nepieciešams, lai iegūtu derīgos izrakteņus un veiktu zemes dzīļu izpēti, ierīkotu<br />
un izmantotu atkritumu savākšanas punktus, veiktu zemes transformāciju, ierīkotu pastāvīgas<br />
tūrisma nometnes, mācību un tūrisma takas, uzstādītu vēja ģeneratorus un izbūvēt elektronisko<br />
sakaru tīklu infrastruktūras būves.<br />
Tas, ka NP ir noteiktas funkcionālās zonas, nenozīmē, ka pilnībā visu aizsargājamo sugu un<br />
biotopu aizsardzība vienmēr ir pilnībā nodrošināta. Ja nepieciešams sugu un biotopu aizsardzībai<br />
var veidot mikroliegumus.<br />
K.Vilciņa skaidro, ka ierobežojumi saimnieciskajai darbībai NP nepieciešami, lai saglabātu dabu<br />
kā ētisku kategoriju, maz pārveidotas ekosistēmas, kā arī retās un izzūdošās sugas nākamajām<br />
paaudzēm, kūrorta resursus (minerālūdeņu veidošanās procesi, dūņas, priežu meži) un<br />
nodrošinātu tīru un veselīgu vidi un atpūtas iespējas dabā iedzīvotājiem un tūristiem.<br />
4. Diskusija par jaunajā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā risināmiem jautājumiem<br />
Kristīne Vilciņa ierosina diskutēt par to vai nacionālais parks pilsētā ir apgrūtinājums vai arī<br />
iespēja un vai dabas teritoriju iekļaušana pilsētā ir pamatota jeb uzskatāma par formālu<br />
risinājumu, lai iekļautu Ķemerus Jūrmalā. Izsaka viedokli, ka tas ir ieguvums, jo NP nodrošina<br />
kurortoloģijas pamatresursu (dūņu un sērūdeņraža veidošanās vietu) aizsardzību. NP darbu<br />
apgrūtina, tas, ka dabas teritorijai tiek piemērots pilsētas zemes statuss un jau tā pēdējā laikā<br />
ierobežotie līdzekļi tiek izdoti par nekustamā īpašuma nodokli, tad pēc tam jāvienojas ar Jūrmalas<br />
pilsētas domi par tās finansiālu līdzdalību parka infrastruktūras pilnveidošanā.<br />
Neils Balgalis informē par jaunā Jūrmalas teritorijas plānojuma izstrādes darba grupas<br />
sanāksmi, kura notika no rīta 10.02.2009. Jūrmalas pilsētas domē. Viena no atziņām, ka<br />
Jūrmalas pieejamo resursu iespējas un apjomi ir daudz lielāki nekā tie tiek izmantoti. Ķemeru NP<br />
apsaimnieko un aizsargā nozīmīgāko daļu no šiem resursiem. Izskatot Jūrmalai līdzīgu pilsētu<br />
attīstību (Druskininki, Palanga - Lietuvā, Pērnava, Kuresare - Igaunijā, kūrorti- Vācijā), redzams,<br />
ka attīstība veidojas ap kurortoloģijas jomai atvēlētiem attīstības centriem („cluster”), kas apvieno<br />
sanatorijas, kūrortviesnīcas un atpūtas infrastruktūras objektus, piedāvājot plašu pakalpojumu<br />
spektru. Piemēram, Drukininkos Lietuvā tiek piedāvāti tādi pakalpojumi, kas ir novērsis<br />
apmeklētāju sezonas raksturu – ir iespējas visos gada laikos. Jūrmalai raksturīgas sezonas<br />
aktivitātes un klusais periods vēlā rudenī un ziemā. Kā parka administrācija vērtē šāda attīstības<br />
centra izveides noteikšanu jaunajā teritorijas plānojumā teritorijā piekrastē, kur jau atrodas<br />
darbojošās sanatorijas „Jaunķemeri” un „Янтарный берег”, ja tajā piekrastes daļā attīstītos vēl<br />
2 līdz 3 lielas sanatorijas/kūrortviesnīcas. Jūrmalas dome pārstāvji (A.Tampe) notikušajā<br />
sanāksmē ir izteikuši atbalstu šai idejai.<br />
Diskusija par to, kur NP teritorijā attīstīties šādam centram un kādam tam būt.<br />
Ērika Kļaviņa: Minētā piekrastes teritorija ir pirmā vieta, kur Jūrmalas piekrastē pietiekami plašā<br />
joslā ir saglabājušie dabiski piekrastes meži, kas arī ir resurss kurortoloģijas attīstībai, rekreācijai.<br />
Ja šo piekrastes daļu apbūvē, tad piekļūšana pie jūras un mežu kā resursa izmantošana te nav<br />
iespējama, tā virzās ārā no Jūrmalas.<br />
26
Change language