Pārskats 1-daļa. 3- pielikums - Grupa93

Vēršupīte Ķemeros un lejtecē ir jātīra, lai nodrošinātu vienmērīgi ūdeņu aizplūšanu, bet augšpus
Ķemeriem pat nepieciešama aizdambējumu veidošana, lai aizturētu strauju ūdens pieplūšanu pa
meliorācijas grāvjiem (ārpus Jūrmalas pilsētas jau) pavasara atkušņos, ilgstošu lietus gāžu laikā.
Daļēji upīti ir aizdambējusi bebri – viens no nedaudzajiem piemēriem, kad bebri veikuši pozitīvu
darbu.
Gints Strauts uzsver, ka Vecslocenes noteces uzlabošanai, pirmkārt, ir svarīgi iztīrīt vietu zem
dzelzceļa tilta, kas būtiski kavē ūdeņu aizplūšanu uz Lielupi. Vasarā mazūdens periodā var labi
redzēt, ka izveidojies slieksnis, kam ūdens var pārplūst tikai nelielā apjomā.
3. Atļauto un aizliegto darbību pamatojums/skaidrojums
Kristīne Vilciņa, NP administrācijas direktores vietniece, Ķemeru NP ir valsts nozīmes un
Eiropas nozīmes (NATURA 2000) aizsargājama dabas teritorija. Funkcionālo zonējumu nosaka
„Ķemeru nacionāla parka likums”, skaidro funkcionālo zonu izveides mērķus un to robežu
noteikšanas pamatojumu attiecībā uz Jūrmalas administratīvo teritoriju. Funkcionālo zonu
noteikšanas mērķis ir nodrošināt dabas ekosistēmu aizsardzību, ainavu un sugu ģenētiskās un
bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī nodrošināt teritorijas saimniecisko attīstību. NP
Jūrmalas pilsētas teritorijā atrodas 3 veidu funkcionālās zonas: dabas lieguma, ainavu
aizsardzības un neitrālā zona. Dabas lieguma zona veido 61% (1995 ha), ainavu aizsardzības
zona – 27 % (895 %) un neitrālā zona 12 % (385 ha).
Atļautās un aizliegtās darbības NP teritorijā nosaka MK 2002.gada 18.jūnija noteikumi Nr.236
“Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, ja nav speciāla
regulējuma individuālajos noteikumos, tad MK 2003.gada 22.jūlija noteikumi Nr.415 “Īpaši
aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.
Visā NP, t.sk. neitrālajā zonā ir aizliegtas darbības, kas saskaņā ar parka administrācijas
atzinumu būtiski negatīvi ietekmē dabisko ainavu vai kultūrainavu, kā arī ārstnieciskā sulfīdā
minerālūdens un ārstniecisko dūņu atradņu veidošanās procesus, atkritumu savākšanas poligonu
un atkritumu izgāztuvju ierīkošana un ekspluatēšana, purvu nosusināšana.
Dabas lieguma zonā ietvertas bioloģiskai daudzveidībai nozīmīgās teritorijas (īpaši aizsargājamo
biotopu atrašanās vietas, aizsargājamo sugu atradnes un dzīvotnes), izstrādātie kūdras lauki,
minerālūdeņu veidošanās teritorijas. Tajā aizliegta tāda saimnieciskā darbība, kas traucē
ekosistēmu dabisko attīstību, zemes transformācija, vēja ģeneratoru uzstādīšana un elektronisko
sakaru tīklu infrastruktūras būvju izbūvēšana, zemes īpašumu sadalīšana vienībās, kas mazākas
par 10 ha, galvenā cirte un nekonstruktīvā cirte, kā arī kopšanas cirte, valdaudzei sasniedzot
noteiktu vecumu.
Ainavu aizsardzības zona veidota, lai mazinātu antropogēno slodzi uz dabas lieguma zonu,
aizsargātu tajā esošās dabas vērtības, kultūrainavu, tūrisma, dabas izglītības un rekreācijas un
sērūdeņraža veidošanās procesu. Ainavu aizsardzības zonā Jūrmalas pilsētas teritorijā ietverta
arī ārstniecisko dūņu atradne pie Slokas ezera.
Kristīne Casno jautā kas iegūst ārstnieciskās dūņas atradnē un kādi ir atradnes resursi
K.Vilciņa atbild, ka NP administrācija izīrē zemi atradnē ārstniecisko dūņu ieguvei. Izīrēts Izīrētas
zemes platības SIA „Sanare” (iegūst dūņas) un SIA „Eiropas minerāls” (neiegūst). Ieguves apjomi
nelieli.
Marita Nikmane jautā, vai NP teritorijā Jūrmalā ir dūņu atradnes, kuru krājumi ir izpētīti
Ērika Kļaviņa atbild, ka izpētīta 1981.g. ir atradne, no kuras tagad iegūst dūņas ieguvi atradnē.
Tās akceptēti krājumi pēc A kategorijas ir 564 tūkst. t.
Kārlis Lapiņš papildina, ka vēl izpētīta ir vecā izstrādātā atradne Slokas purvā netālu no Kūdras
un izstrādātajiem kūdras laukiem.
Kristīne Casno: Kādus sērūdeņradi saturošos resursus NP aizsargā
25