Pārskats 1-daļa. 3- pielikums - Grupa93

SIA “Grupas 93” speciālistu precizējoši jautājumi par nekustamā īpašuma nodokli. Ē.Kļaviņa un
K.Vilciņa skaidro, ka Jūrmalas pilsētas teritorijā tas īpaši liels, jo aprēķināts kā pilsētas zemei,
neievērojot to, ka tā ĪADT ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem.
Agnese Balandiņa, Dabas izglītības un tūrisma daļas vadītāja, iepazīstina ar galvenajiem
pasākumiem dabas izglītības, tūrisma un sabiedrības informēšanas jomā: iedzīvotāju sanāksmes
(2008.g. pa pašvaldībām par iedzīvotājus interesējošiem jautājumiem, Jūrmalas pilsētā –
hidroloģiskais režīms), gadskārtējie vides izglītības pasākumi (2008. gadā notika seši – pavasara
un rudens putnu vērošanas dienas; Sikspārņu nakts, u.c.), Dabas skolas nodarbības,
Informācijas centra darbība un regulāra informācija vietējos medijos. 2009. plānots iespēju
robežās turpināt uzsāktos pasākumus un uzsākt īstenot Interreg programmas projektu “Parki un
ieguvumi”, kas plānots 3 gadiem. Projektā kā galvenais mērķis izvirzīts parakstīt Eiropas
ilgtspējīga tūrisma hartu un iegūt kvalitātes zīmi Charter park. Harta radusies 1995. – 1999. gadā,
lai veiktu tūlītēju pasākumus esošo (dabas un kultūrvēsturisko) vērtību saglabāšanu nākamajām
paaudzēm. Hartas sertifikātus Eiropā saņēmušas 50 ĪADT.
Tālāk A.Balandiņa iepazīstina ar ilgtspējīgas attīstības principiem aizsargājamā dabas teritorijā
un īstenojamā projekta galvenajām aktivitātēm: ieinteresēto pušu padomes izveidošana (forums),
NP ilgtspējīgas tūrisma attīstības stratēģijas izstrāde, apmeklētāju uzskaites iekārtu iegāde un
uzstādīšana parka objektos, NP atbilstības hartas kritērijiem izvērtēšana un sertifikācija. Charter
park sertifikāts pēc būtības ir starptautisks apliecinājums, ka aizsargājamās teritorijas attīstība
tiek plānota pārdomāti un līdzsvaroti, ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses. Tas veicinās arī
parka atpazīstamību Eiropas Savienībā (tūristu piesaistei utml).
SIA “Grupas 93” speciālistu jautājumi par apzināto apmeklētāju skaitu NP, apmeklētāju
uzskaites iekārtu, projekta dalībniekiem Latvijā.
A.Balandiņa atbild: līdz šim precīzas uzskaites par visiem parka apmeklētājiem nav. Ķemeru
tīreļa taku 2008.g. apmeklēja 40 000 cilvēku, tūrisma informācijas centru – 3000 apmeklētāju.
Projektā “Parki un ieguvumi” uzstādītas uzskaites iekārtas dos pilnu informāciju par tā
apmeklētāju skaitu. No Latvijas projektā piedalās tikai Ķemeru NP sadarbībā ar SIA “Lauku
ceļotājs”. Citas ĪADT šajā projektā nepiedalās.
2. Nozīmīgākās dabas vērtības: biotopi, sugas, Natura 2000, dabas resursi,
hidroloģiskais režīms
Jānis Ķuze, izpētes un plānošanas daļas vadītājs, īsi izstāsta par NP dabas vērtībām Jūrmalas
pilsētas teritorijā: dabisko mežu un īpaši aizsargājamo biotopu (mežainas jūrmalas kāpas,
parastās purvmirtes audzes), īpaši aizsargājamo sugu atradnes, dabas resursu (dūņu atradnes
un sērūdeņraža veidošanās vietas). DMB inventarizēti 1999. un 2000.g., salīdzinoši veci dati,
2010.g. beidzās NP dabas aizsardzības darbības laiks, jāizstrādā jauns, tad tiks veikta jauna
DMB inventarizācija. Lielākā daļa īpaši aizsargājamo biotopu, sugu atradņu un dzīvotņu atrodas,
tāpat kā ārstnieciskie resursi atrodas dabas lieguma zonā, daļa arī ainavu aizsardzības zonā. Ir
izveidots 1 mikroliegums (augu sugām) neitrālajā zonā pie vēl 3 teritorijas ainavu aizsardzības
zonā ir potenciālie mikroliegumi (putnu sugām).
Hidroloģiskais režīms ir problēma visā NP Jūrmalas administratīvajā teritorijā. To raksturojot var
izdalīt 5 problēmvietas: Ķemeri (nekopta esoša meliorācijas sistēma, pārrakti grāvji ierīkojot
gāzes vadu, nav atjaunoti), Vēršupīte, Vecslocenes izteka no Slokas ezera, Bražciema ceļa tilts,
tilts zem dzelzceļa (aizbērts ar būvgružiem remontdarbu laikā, izveidojies slieksnis). Uzver, ka
izstrādājot teritorijas plānojumu, visa Jūrmalas pilsētā ir jāapzina un plānā jāietver meliorācijas
grāvju tīkls. Vēršupīti NP 2008. sācis tīrīt, turpinās. Ūdenslīmeni tajā ietekmē arī paaugstinātais
Slokas ezera līmenis, kas rodas no traucētas ūdeņu noteces pa Vecsloceni uz Lielupi. Jūrmalas
pilsētas pašvaldība 2008.g. izsludināja iepirkumu par hidroloģiskā režīma izpēti, taču to
pārtrauca. VSIA „Meliorprojekts” (Zigurds Zēns) bija potenciālie izpildītāji.
24