Pārskats 1-daļa. 3- pielikums - Grupa93
Pārskats 1-daļa. 3- pielikums - Grupa93 Pārskats 1-daļa. 3- pielikums - Grupa93
Jautājums palika neatbildēts, kas ir tās lietas, kas piederas kūrorta zonai, kāda veida apbūve vai objekti Skaidrs, ka tie ir objekti, kas nav „skaļi” un „smagi”. Līdz šim Jūrmala vairāk orientējusies pilsētas tēlu un pakalpojumus veidojot kā eksporta preci, tomēr ir nenoliedzas fakts, ka lielākais apmeklētāju un pakalpojumu izmantotāju skaits ir tieši vietējo, t.i., Latvijas iedzīvotāju vidū. Tomēr eksporta produkts un vietējais tirgus viens otru neizslēdz. Kā labs piemērs Jūrmalai tiek minēts Lietuvas kūrorts Druskinienki, kur nav izjūtama sezonalitāte, kas ir izteikta Jūrmalas pilsētā. Kā viens no faktoriem tiek minētas tādas iestādes kā kūrorta poliklīnikas, kas šobrīd Jūrmalā nav. Sanatorijai „Jaunķemeri” ir plānos nākamā gada laikā izveidot šāda veida poliklīniku pie sanatorijas, kur rehabilitācijas pakalpojumus būs iespējams saņemt arī neguļot sanatorijā. Šobrīd Jūrmalas sanatorijas ir it kā apstājušās laikā, kas ir kā priekšrocība piesaistot nostaļģijas pārņemtos apmeklētājus, tomēr tas nekādā veidā neveicina attīstību moderna un apmeklēta kūrorta virzienā, jo lielākā daļa rietumu un nu jau arī austrumu un arī vietējie klienti tomēr grib saņemt atbilstošu komforta vidi un nepietiek tikai ar kvalitatīvu ārstēšanu vai apkalpošanu, kas arī reizēm nav „līmenī”. Ir viedoklis, ka projekts „Kāpa”, kas no vienas puses ir kā kūrorta infrastruktūra, ir nepiemērots šai konkrētajai vietai gan pēc mēroga, gan funkcijas. Ir viedoklis, ka Jūrmalā ir vasara jāpagarina, nevis jāveido milzīgi ķīmiski „ziemas” objekti. Piejūras zonā ir nepieciešams noteikt apbūves iespējas tikai kūrortobjektiem, dzīvojamo funkciju atvirzot uz Lielupes pusi. Ķemeru apbūve ir viens komplekss un tālākās attīstības reālās iespējas ir neskaidras neveiksmīgās privatizācijas dēļ. Dome ir plānojusi veikt kūrparka atjaunošanu. Nav atbildes uz jautājumu, kāpēc līdz šim nav attīstījusies uzņēmējdarbība Ķemeros Iespējams, ka pirmais solis ir jāsper tieši pašvaldībai, tomēr ir jāatceras, ka pašvaldība līdzšinējā laikā savu iespēju robežās ir pievērsusi savu uzmanību teritorijai, ir izstrādāts gan bērnudārza, gan skolas projekts. Iespējams tas ir ekonomisko pētījumu noteiktais negatīvais rezultāts, kas ne vienmēr piepildās dzīvē. Arī Līvu akvaparkam tika paredzēti tikai zaudējumi, bet situācija izvērsās pilnīgi citādāk. Tūrisma stratēģija nosaka, ka viena kūrorta attīstības zonām ir Kūdra, tomēr reālā situācija pasaka priekšā, ka šinī teritorijā ir jāstimulē jebkāda veida darbība, nenosakot viena veida attīstību, jo tas šobrīd nav pamatojami. Jūrmalas pilsētas teritorijā ir jāveicina nepārtraukta kājāmgājēju un velobraucēju kustība, savienojot pilsētas daļas, veidojot zaļos koridorus. Gar Lielupi, gar ūdens krātuvēm, gar jūru, bet veidot ikdienā pilsētas iedzīvotājiem lietojamus, jo tikai tad tie iedzīvosies un būs interesanti arī iebraucējiem, kas vēlas redzēt citas „zemes” ikdienas ritējumu. Kūrorta attīstības vien no aspektiem ir treileru tūristi, kuriem ir nepieciešama vieta, kur savus treilerus novietot, kas šobrīd notiek autostāvvietās, pie veikliem u.c. tam nepiemērotās vietās. Jūrmalas pilsētas struktūra ir piemērota līnijveida transporta līdzekļu attīstīšanai. Sanāksmi beidz 11.45 22
1.8 Ķemeru nacionālais parks, 2009. gada 10. februāris Vieta: Ķemeru nacionālā parka administrācijas ēka „Meža māja” Ķemeros Datums/laiks: 10.02.2009. plkst.13.00 – 15.40 Dienas kārtībā: 1. Nacionālā parka darbības finansiālie/ekonomiskie aspekti 2. Nozīmīgākās dabas vērtības: biotopi, sugas, Natura 2000, dabas resursi, hidroloģiskais režīms 3. Atļauto un aizliegto darbību pamatojums/skaidrojums 4. Diskusija par jaunajā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā risināmiem jautājumiem Dalībnieki: Ķemeru nacionālā parka administrācijas darbinieki: Ērika Kļaviņa, Agnese Balandiņa, Aivars Tomaševičs, Kristīne Vilciņa, Jānis Ķuze, Kārlis Lapiņš, Gints Strauts, Aija Pendere, Ilze Vanaga, Sintija Kordule SIA „Grupa93” pārstāvji: Neils Balgalis, Līga Ozoliņa, Kristīne Casno, Marita Nikmane Vada: Ērika Kļaviņa Protokolē: Marita Nikmane 1. Nacionālā parka darbības finansiālie/ekonomiskie aspekti Ērika Kļaviņa, Ķemeru nacionālā parka direktore, iepazīstina ar galvenajiem nacionālā parka (turpmāk - NP) uzdevumiem: Ķemeru NP kā Natura 2000 teritorijas statusa un kūrortoloģisko resursu saglabāšana (nodrošinot valsts īpašuma uzturēšanu un uzraudzību, izpēti, monitoringu, biotopu apsaimniekošanu, saskaņojumu un atzinumu izsniegšanu par plānotajām darbībām, teritoriju attīstības plāniem utml.), dabas izglītība – komunikācija ar sabiedrību, līdzsvarota teritorijas (tūrisma) attīstība un infrastruktūras uzturēšana. NP administrācijas struktūra veidota, lai nodrošinātu administrācijas funkciju realizēšanu: dabas izglītības un tūrisma, izpētes un plānošanas, apsaimniekošanas, uzraudzības, finanšu un grāmatvedības daļas. NP budžetu veido valsts dotācija, pašu ieņēmumi, projektu līdzekļi sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas domi, Latvijas vides aizsardzības fondu u.c. 2009. gadā, salīdzinot ar 2007.g., samazinājies 2 reizes: Ls 582 902 - Ls 2007.g., Ls 237 635 – 2007.g. Pēdējā gadā ievērojami samazinājusies valsts dotācija, nav līdzekļu projektiem no LVAF, notiek sarunas ar Jūrmalas pašvaldību (tūrisma infrastruktūras pilnveidošanai). Puse (50 %) no 2009.g. budžeta ir izdevumi par darbinieku algām un nodokļiem. NP maksā nekustamā īpašuma nodokli par Zemesgrāmatā reģistrētajām NP zemēm. Jūrmalas pilsētas teritorijā NP zemēm noteikts nekustamā īpašuma nodoklis kā pilsētas zemei, kas ir 1 Ls par 1 m 2 zemes, un veido Ls 5000 gadā tikai Jūrmalas pašvaldībai. Pašu ieņēmumi veidojas par meža ciršanas atļaujām NP teritorijā un zemes nomu dūņu ieguvei. Galvenās 2009. gada aktualitātes ir izdzīvot esošo finansu resursus ietvaros, nodrošinot galveno administrācijas pamatfunkciju izpildi, turpināt veikt dabas izglītības un informatīvo funkciju, īstenot iecerēto Interreg programmas Baltic Sea Region ietvaros plānoto projektu “Parki un ieguvumi” (8 dalībvalstis), Latvijā - 250 000 EUR sadarbībā ar SIA “Lauku ceļotājs”. 23
- Page 1 and 2: JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS PL
- Page 3 and 4: 2.20 2010. gada 14. jūlijā ......
- Page 5 and 6: 3) Vecās notekūdeņu attīrīšan
- Page 7 and 8: Neils Balgalis, SIA „Grupa 93”
- Page 9 and 10: Ir veikti vairāki pētījumi, kas
- Page 11 and 12: Anna Deičmane, Pašvaldības īpa
- Page 13 and 14: 1.5 Kultūras mantojums, 2009. gada
- Page 15 and 16: 2. Tā saglabā pilsētas esošo m
- Page 17 and 18: 1.6 Virszemes ūdeņi, 2009. gada 3
- Page 19 and 20: Mola būvniecība kavētu sanesu ve
- Page 21: Jūrmala kā kūrorts veidojies vē
- Page 25 and 26: Vēršupīte Ķemeros un lejtecē i
- Page 27 and 28: NP speciālisti uzsver to, ka pie s
- Page 29 and 30: Gunta Smalkā, Būvniecības un lab
- Page 31 and 32: 2. Slokas PC fabrikas teritorija ir
- Page 33 and 34: kultūrvēsturisko ēku izvērtēju
- Page 35 and 36: 2. Valsts aizsargājamo kultūras p
- Page 37 and 38: Lai gan meža zemēs, kurās atļau
- Page 39 and 40: Iedzīvotāju skaita palielināšan
- Page 41 and 42: Plānojumam jādod skaidri signāli
- Page 43 and 44: vienu galveno maršrutu cauri visai
- Page 45 and 46: Autoceļa A 10 (E22) Rīga-Ventspil
- Page 47 and 48: Jūrmalas iedzīvotāju un apmeklē
- Page 49 and 50: 2 Jūrmalas pilsētas teritorijas p
- Page 51 and 52: Darba grupa nolemj nākošajā reiz
- Page 53 and 54: K. Casno atbild, ka esot iepazinuš
- Page 55 and 56: Par funkcionālajiem zonējumiem -
- Page 57 and 58: N. Balgalis atbild, ka nav pretruna
- Page 59 and 60: ūdensmalas teritorijas robežas ir
- Page 61 and 62: V.Mārtiņš L.Čače, SIA Grupa93,
- Page 63 and 64: G.Grūba: Teritorijas plāns „pil
- Page 65 and 66: R.Ražuks secina, ka ir šādas fun
- Page 67 and 68: 2.Turpināt ar jautājumiem, kā at
- Page 69 and 70: G.Sūna: Kūrorts jāiezīmē Jūrm
- Page 71 and 72: R.Ražuks ierosina nākošo jautāj
1.8 Ķemeru nacionālais parks, 2009. gada 10. februāris<br />
Vieta: Ķemeru nacionālā parka administrācijas ēka „Meža māja” Ķemeros<br />
Datums/laiks: 10.02.2009. plkst.13.00 – 15.40<br />
Dienas kārtībā:<br />
1. Nacionālā parka darbības finansiālie/ekonomiskie aspekti<br />
2. Nozīmīgākās dabas vērtības: biotopi, sugas, Natura 2000, dabas resursi, hidroloģiskais<br />
režīms<br />
3. Atļauto un aizliegto darbību pamatojums/skaidrojums<br />
4. Diskusija par jaunajā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā risināmiem jautājumiem<br />
Dalībnieki:<br />
Ķemeru nacionālā parka administrācijas darbinieki: Ērika Kļaviņa, Agnese Balandiņa, Aivars<br />
Tomaševičs, Kristīne Vilciņa, Jānis Ķuze, Kārlis Lapiņš, Gints Strauts, Aija Pendere, Ilze Vanaga,<br />
Sintija Kordule<br />
SIA „<strong>Grupa93</strong>” pārstāvji: Neils Balgalis, Līga Ozoliņa, Kristīne Casno, Marita Nikmane<br />
Vada: Ērika Kļaviņa<br />
Protokolē: Marita Nikmane<br />
1. Nacionālā parka darbības finansiālie/ekonomiskie aspekti<br />
Ērika Kļaviņa, Ķemeru nacionālā parka direktore, iepazīstina ar galvenajiem nacionālā parka<br />
(turpmāk - NP) uzdevumiem: Ķemeru NP kā Natura 2000 teritorijas statusa un kūrortoloģisko<br />
resursu saglabāšana (nodrošinot valsts īpašuma uzturēšanu un uzraudzību, izpēti, monitoringu,<br />
biotopu apsaimniekošanu, saskaņojumu un atzinumu izsniegšanu par plānotajām darbībām,<br />
teritoriju attīstības plāniem utml.), dabas izglītība – komunikācija ar sabiedrību, līdzsvarota<br />
teritorijas (tūrisma) attīstība un infrastruktūras uzturēšana. NP administrācijas struktūra veidota,<br />
lai nodrošinātu administrācijas funkciju realizēšanu: dabas izglītības un tūrisma, izpētes un<br />
plānošanas, apsaimniekošanas, uzraudzības, finanšu un grāmatvedības <strong>daļa</strong>s.<br />
NP budžetu veido valsts dotācija, pašu ieņēmumi, projektu līdzekļi sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas<br />
domi, Latvijas vides aizsardzības fondu u.c. 2009. gadā, salīdzinot ar 2007.g., samazinājies 2<br />
reizes: Ls 582 902 - Ls 2007.g., Ls 237 635 – 2007.g. Pēdējā gadā ievērojami samazinājusies<br />
valsts dotācija, nav līdzekļu projektiem no LVAF, notiek sarunas ar Jūrmalas pašvaldību (tūrisma<br />
infrastruktūras pilnveidošanai). Puse (50 %) no 2009.g. budžeta ir izdevumi par darbinieku algām<br />
un nodokļiem. NP maksā nekustamā īpašuma nodokli par Zemesgrāmatā reģistrētajām NP<br />
zemēm. Jūrmalas pilsētas teritorijā NP zemēm noteikts nekustamā īpašuma nodoklis kā pilsētas<br />
zemei, kas ir 1 Ls par 1 m 2 zemes, un veido Ls 5000 gadā tikai Jūrmalas pašvaldībai. Pašu<br />
ieņēmumi veidojas par meža ciršanas atļaujām NP teritorijā un zemes nomu dūņu ieguvei.<br />
Galvenās 2009. gada aktualitātes ir izdzīvot esošo finansu resursus ietvaros, nodrošinot galveno<br />
administrācijas pamatfunkciju izpildi, turpināt veikt dabas izglītības un informatīvo funkciju, īstenot<br />
iecerēto Interreg programmas Baltic Sea Region ietvaros plānoto projektu “Parki un ieguvumi”<br />
(8 dalībvalstis), Latvijā - 250 000 EUR sadarbībā ar SIA “Lauku ceļotājs”.<br />
23