Pārskats 1-daļa. 3- pielikums - Grupa93

Jautājums palika neatbildēts, kas ir tās lietas, kas piederas kūrorta zonai, kāda veida apbūve vai
objekti Skaidrs, ka tie ir objekti, kas nav „skaļi” un „smagi”.
Līdz šim Jūrmala vairāk orientējusies pilsētas tēlu un pakalpojumus veidojot kā eksporta preci,
tomēr ir nenoliedzas fakts, ka lielākais apmeklētāju un pakalpojumu izmantotāju skaits ir tieši
vietējo, t.i., Latvijas iedzīvotāju vidū. Tomēr eksporta produkts un vietējais tirgus viens otru
neizslēdz.
Kā labs piemērs Jūrmalai tiek minēts Lietuvas kūrorts Druskinienki, kur nav izjūtama sezonalitāte,
kas ir izteikta Jūrmalas pilsētā. Kā viens no faktoriem tiek minētas tādas iestādes kā kūrorta
poliklīnikas, kas šobrīd Jūrmalā nav. Sanatorijai „Jaunķemeri” ir plānos nākamā gada laikā
izveidot šāda veida poliklīniku pie sanatorijas, kur rehabilitācijas pakalpojumus būs iespējams
saņemt arī neguļot sanatorijā.
Šobrīd Jūrmalas sanatorijas ir it kā apstājušās laikā, kas ir kā priekšrocība piesaistot nostaļģijas
pārņemtos apmeklētājus, tomēr tas nekādā veidā neveicina attīstību moderna un apmeklēta
kūrorta virzienā, jo lielākā daļa rietumu un nu jau arī austrumu un arī vietējie klienti tomēr grib
saņemt atbilstošu komforta vidi un nepietiek tikai ar kvalitatīvu ārstēšanu vai apkalpošanu, kas arī
reizēm nav „līmenī”.
Ir viedoklis, ka projekts „Kāpa”, kas no vienas puses ir kā kūrorta infrastruktūra, ir nepiemērots šai
konkrētajai vietai gan pēc mēroga, gan funkcijas. Ir viedoklis, ka Jūrmalā ir vasara jāpagarina,
nevis jāveido milzīgi ķīmiski „ziemas” objekti.
Piejūras zonā ir nepieciešams noteikt apbūves iespējas tikai kūrortobjektiem, dzīvojamo funkciju
atvirzot uz Lielupes pusi.
Ķemeru apbūve ir viens komplekss un tālākās attīstības reālās iespējas ir neskaidras
neveiksmīgās privatizācijas dēļ. Dome ir plānojusi veikt kūrparka atjaunošanu. Nav atbildes uz
jautājumu, kāpēc līdz šim nav attīstījusies uzņēmējdarbība Ķemeros Iespējams, ka pirmais solis
ir jāsper tieši pašvaldībai, tomēr ir jāatceras, ka pašvaldība līdzšinējā laikā savu iespēju robežās
ir pievērsusi savu uzmanību teritorijai, ir izstrādāts gan bērnudārza, gan skolas projekts.
Iespējams tas ir ekonomisko pētījumu noteiktais negatīvais rezultāts, kas ne vienmēr piepildās
dzīvē. Arī Līvu akvaparkam tika paredzēti tikai zaudējumi, bet situācija izvērsās pilnīgi citādāk.
Tūrisma stratēģija nosaka, ka viena kūrorta attīstības zonām ir Kūdra, tomēr reālā situācija
pasaka priekšā, ka šinī teritorijā ir jāstimulē jebkāda veida darbība, nenosakot viena veida
attīstību, jo tas šobrīd nav pamatojami.
Jūrmalas pilsētas teritorijā ir jāveicina nepārtraukta kājāmgājēju un velobraucēju kustība,
savienojot pilsētas daļas, veidojot zaļos koridorus. Gar Lielupi, gar ūdens krātuvēm, gar jūru, bet
veidot ikdienā pilsētas iedzīvotājiem lietojamus, jo tikai tad tie iedzīvosies un būs interesanti arī
iebraucējiem, kas vēlas redzēt citas „zemes” ikdienas ritējumu.
Kūrorta attīstības vien no aspektiem ir treileru tūristi, kuriem ir nepieciešama vieta, kur savus
treilerus novietot, kas šobrīd notiek autostāvvietās, pie veikliem u.c. tam nepiemērotās vietās.
Jūrmalas pilsētas struktūra ir piemērota līnijveida transporta līdzekļu attīstīšanai.
Sanāksmi beidz 11.45
22