Pārskats 1-daļa. 3- pielikums - Grupa93
Pārskats 1-daļa. 3- pielikums - Grupa93 Pārskats 1-daļa. 3- pielikums - Grupa93
1.7 Kurortoloģija, 2009. gada 10. februāris Vieta Jūrmalas pilsētas Domes, mazā zāle, Jomas iela 1/5 Sanāksmes mērķis Dienas kārtības jautājumi Piedalās: Sagatavot konceptuālus priekšlikumu jaunā teritorijas plānojuma izstrādei. 1. Kas ir kūrorts 2. Kūrorta resursi 3. Kūrorta attīstības virzieni 4. Teritorijas plānojuma loma un iespējas Jūrmalas pilsētas dome, Būvvalde: Ilze Vicepa, galvenā plānotāja p.i. Anita Naudiša, kultūras pieminekļu nodaļa Ģirts Brambergs, būvvaldes galvenais inženieris Gunta Ušpele, Tūrisma un ārējo sakaru nodaļas vadītāja, TIC vadītāja Dace Strēle, Tūrisma un ārējo sakaru nodaļa Andris Bērziņš, galvenais arhitekts Aigars Tampe, Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Ints Skudra, Ekonomika un attīstības nodaļa Vita Zvejniece, būvvaldes vadītāja Rita Kņūtiņa, Vides aizsardzības nodaļas vadītāja Juris Griķis, JPD izpilddirektora vietnieks Alise Landsberga, būvvaldes vadītājas vietniece Teritorijas plānojuma izstrādātāja pārstāvji: Neils Balgalis, SIA „Grupa 93” valdes priekšsēdētājs, Līga Ozoliņa, SIA „Grupa 93” projektu vadītāja, Kristīne Casno, SIA „Grupa 93” projektu vadītāja, Marita Nikmane, SIA ”Grupa 93” vides speciāliste Jurijs Kondratenko, SIA ”Grupa93” Anita Beikule, SIA ”Grupa93” Pieaicinātie dalībnieki: SIA „Eiropas Minerals”- Lilija Frīdenberga sanatorija ”Belorusija”- Juris Tračums sanatorija ”Jantarnij bereg”- Tatjana Ļihačova Ķemeru nacionālā parka administrācija - vadītāja Ērika Kļaviņa Baltic Beach hotel- Iveta Puķe SPA Hotel Daina- Indra Ušakova SIA ”Sanare” – KRC Jaunķemeri”, valdes priekšsēdētāja vietniece Sanita Buša rehabilitācijas centrs ”Vaivari”- Aivars Vētra Sanāksmi sāk 10.05 1. Kas ir kūrorts Līdz šim vienotas definīcijas nav, Jūrmalas dome pieņem Tūrisma likumā noteikto, bet ir skaidrs, ka tā nav pilnīga. Tomēr pilnīgas definīcija esamība ir apšaubāma. Pamat doma kūrorta definēšanai ir- vieta ar īpašiem dabas faktoriem, vietējiem dabiskiem dziedniecības līdzekļiem zemē, jūrā vai klimatā. Jūrmalā ir visi trīs pamatresursi kūrortu attīstībai- balneoloģiskais, dūņu un klimatiskais. 20
Jūrmala kā kūrorts veidojies vēsturiski, jo šeit ir vietējie dziednieciskie faktori, kas ir kā priekšnoteikumi kūrortu attīstībai- gaiss, klimats, jūra, meži, dūņas, ūdeņi, kas viss kopā veido unikālu Jūrmalas kūrorta priekšrocību- mikroklimatu, kas ir gan ārstējošs, gan trenējošs un ļoti piemērots Thalaso terapija, kurai vajadzētu izveidot īpašu centru. Lai mikroklimatu novērotu ir plānots uzstādīt bioklimatiskās stacijas, kuras ir nepieciešamas vairākas. Mikroklimats ir tas, kas īpaši tiek ietekmēts, veidojot jaunas apbūves. Izmantojot resursus, nedrīkst aizmirts par to atjaunošanu. 2. Esošā situācija- resursi, infrastruktūra, teritorijas. Jūrmala ir unikāla vieta, bet savādāka kā pirms 20 vai 80 gadiem, kad kūrorta attīstība bija pašā plaukumā. Padomju laikos Jūrmala bija viena no divām līdz trīs šāda veida izejām pie jūras visā Padomju Savienībā, šobrīd situācija ir krasi mainījusies. Viens no attīstības virzieniem, kas ir pierādījies praksē, ir puduru jeb klāsteru veidošana. Šobrīd kūrortam nepieciešamā infrastruktūra ir izkaisīta viscaur pilsētai, ko lielā mērā nosaka tās fiziskais novietojums. Lai veiksmīgi organizētu kūrortiestādes attīstību, tai tomēr ir jāatrodas resursu tuvumā. Šobrīd tas lielākajā daļā gadījumu tā nav. Ar savu urbumu strādā sanatorija „Jaunķemeri”, divi urbumi ir pie sanatorijas „Jantarnij Bereg” . Jūrmalas pieejamo resursu iespējas un apjomi ir daudz lielāki kā tie tiek izmantoti. Liela daļa urbumu netiek izmantoti vai nedarbojas. Sērūdens horizonts ir tikai Ķemeru daļā, savukārt nātrija hlorīda ūdeņi ir pieejami visā jūrmalas teritorijā. Bromu saturošie ūdeņi ir 1 km dziļumā. Lielākais resursu turētājs un vienlaicīgi arī aizsargātājs Jūrmalas pilsētā ir Ķemeru nacionālais parks. Parkam ir izdalītas trīs zonas- neitrālā, kas ietver Ķemerus un sanatoriju Jaunķemeri; ainavu aizsardzības, kas ir kā buferjosla, un tanī ir ietverta arī sanatorija „Jantarnij Bereg”; dabas lieguma zona, kas galvenokārt ir koncentrēta parka centrālajā daļā. Ņemot vērā, ka Ķemeru „pilsēta” ir neitrālajā zonā, nekādā veidā nevar apgalvot, ka šis pilsētas daļas attīstības regresijā būtu vainojams tieši parks. Drīzāk tas ir „viena” investora faktors, kura pārziņa ir galvenie Ķemeru kūrorta infrastruktūras objekti. Līdz šim brīdim ĶNP nevar atcerēties kādu gadījumu, kad nebūtu saskaņots kāds projekts Ķemeru „pilsētā” tikai tāpēc, ka tas atrodas ĶNP. Kūrortpilsētas pamatam ir jābūt sanatorijām. Kas interesanti- šobrīd Jūrmalā ir trīs tradicionālas sanatorijas, no kurām viena pieder Krievijas Federācijai, otra- Baltkrievijas valdībai un KRC „Jaunķemeri”, kas ir Latvijas īpašnieku pārziņa. Sanatorijas „Jantarnij Bereg” attīstību šobrīd kavē līdzšinējā plānojuma zonējums „dabas pamatne” teritorijās, kuras reāli ir apbūvētas ar sanatorijas infrastruktūru. 3. Jūrmalas kūrorta attīstības iespējas Līdz šim Jūrmalas pilsēta aktīvi ir iestājusies par kūrortpilsētas statusu. Tomēr tam trūkst vienotu atbalsta politiskas instrumentu gan pilsētas, gan valstiskā līmenī. Trūkst lobiju sistēmas. Farmācijas un rehabilitācijas nozares ar katru gadu kļūs arvien pieprasītākas. Jūrmalai kā vienotam kūrorta ir jāveido vienots piedāvājums, kas sevī iekļautu dažādas iespējas, kuras nodrošinātu atšķirīgi uzņēmumi, t.i., pēc atpūtas sanatorijā izklaide deju zālē, vai gluži otrādi, pēc uzdzīves bārā, atjaunošanās sanatorijā. Ir izskanējis viedoklis, ka Jūrmala nevar veidoties par kūrortpilsētu, ja tajā tiek rīkots tik skaļš pasākums kā Jaunais vilnis, tomēr ir pamats uzskatīt, ka tieši Jūrmalā var, jo Jūrmalas „izstieptība” 30 km garumā šinī gadījumā ir priekšrocība. Jūrmalas ģeogrāfiskais novietojums ir lieliska priekšrocība pakalpojuma un piedāvājuma dažādībai, bet vienotā sistēmā. Lai tas būtu iespējams, kūrorts ir stingri jāzonē- klusā kūrorta un sanatoriju zona (Ķemeri, Jaunķemeri), Jomas iela un apkārtne, kurā ir atļauta un vēlama skaļa un aktīva izklaide un teritorija, kurā šīs lietas varētu miksēt, kā tas šobrīd ir izdevies Baltic Beach hotel (viesnīca svienīgā vēlme- paaugstināt stāvu skaitu). 21
- Page 1 and 2: JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS PL
- Page 3 and 4: 2.20 2010. gada 14. jūlijā ......
- Page 5 and 6: 3) Vecās notekūdeņu attīrīšan
- Page 7 and 8: Neils Balgalis, SIA „Grupa 93”
- Page 9 and 10: Ir veikti vairāki pētījumi, kas
- Page 11 and 12: Anna Deičmane, Pašvaldības īpa
- Page 13 and 14: 1.5 Kultūras mantojums, 2009. gada
- Page 15 and 16: 2. Tā saglabā pilsētas esošo m
- Page 17 and 18: 1.6 Virszemes ūdeņi, 2009. gada 3
- Page 19: Mola būvniecība kavētu sanesu ve
- Page 23 and 24: 1.8 Ķemeru nacionālais parks, 200
- Page 25 and 26: Vēršupīte Ķemeros un lejtecē i
- Page 27 and 28: NP speciālisti uzsver to, ka pie s
- Page 29 and 30: Gunta Smalkā, Būvniecības un lab
- Page 31 and 32: 2. Slokas PC fabrikas teritorija ir
- Page 33 and 34: kultūrvēsturisko ēku izvērtēju
- Page 35 and 36: 2. Valsts aizsargājamo kultūras p
- Page 37 and 38: Lai gan meža zemēs, kurās atļau
- Page 39 and 40: Iedzīvotāju skaita palielināšan
- Page 41 and 42: Plānojumam jādod skaidri signāli
- Page 43 and 44: vienu galveno maršrutu cauri visai
- Page 45 and 46: Autoceļa A 10 (E22) Rīga-Ventspil
- Page 47 and 48: Jūrmalas iedzīvotāju un apmeklē
- Page 49 and 50: 2 Jūrmalas pilsētas teritorijas p
- Page 51 and 52: Darba grupa nolemj nākošajā reiz
- Page 53 and 54: K. Casno atbild, ka esot iepazinuš
- Page 55 and 56: Par funkcionālajiem zonējumiem -
- Page 57 and 58: N. Balgalis atbild, ka nav pretruna
- Page 59 and 60: ūdensmalas teritorijas robežas ir
- Page 61 and 62: V.Mārtiņš L.Čače, SIA Grupa93,
- Page 63 and 64: G.Grūba: Teritorijas plāns „pil
- Page 65 and 66: R.Ražuks secina, ka ir šādas fun
- Page 67 and 68: 2.Turpināt ar jautājumiem, kā at
- Page 69 and 70: G.Sūna: Kūrorts jāiezīmē Jūrm
1.7 Kurortoloģija, 2009. gada 10. februāris<br />
Vieta Jūrmalas pilsētas Domes, mazā zāle, Jomas iela 1/5<br />
Sanāksmes mērķis<br />
Dienas kārtības<br />
jautājumi<br />
Piedalās:<br />
Sagatavot konceptuālus priekšlikumu jaunā teritorijas plānojuma izstrādei.<br />
1. Kas ir kūrorts<br />
2. Kūrorta resursi<br />
3. Kūrorta attīstības virzieni<br />
4. Teritorijas plānojuma loma un iespējas<br />
Jūrmalas pilsētas dome, Būvvalde:<br />
Ilze Vicepa, galvenā plānotāja p.i.<br />
Anita Naudiša, kultūras pieminekļu no<strong>daļa</strong><br />
Ģirts Brambergs, būvvaldes galvenais inženieris<br />
Gunta Ušpele, Tūrisma un ārējo sakaru no<strong>daļa</strong>s vadītāja, TIC vadītāja<br />
Dace Strēle, Tūrisma un ārējo sakaru no<strong>daļa</strong><br />
Andris Bērziņš, galvenais arhitekts<br />
Aigars Tampe, Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks<br />
Ints Skudra, Ekonomika un attīstības no<strong>daļa</strong><br />
Vita Zvejniece, būvvaldes vadītāja<br />
Rita Kņūtiņa, Vides aizsardzības no<strong>daļa</strong>s vadītāja<br />
Juris Griķis, JPD izpilddirektora vietnieks<br />
Alise Landsberga, būvvaldes vadītājas vietniece<br />
Teritorijas plānojuma izstrādātāja pārstāvji:<br />
Neils Balgalis, SIA „Grupa 93” valdes priekšsēdētājs,<br />
Līga Ozoliņa, SIA „Grupa 93” projektu vadītāja,<br />
Kristīne Casno, SIA „Grupa 93” projektu vadītāja,<br />
Marita Nikmane, SIA ”Grupa 93” vides speciāliste<br />
Jurijs Kondratenko, SIA ”<strong>Grupa93</strong>”<br />
Anita Beikule, SIA ”<strong>Grupa93</strong>”<br />
Pieaicinātie dalībnieki:<br />
SIA „Eiropas Minerals”- Lilija Frīdenberga<br />
sanatorija ”Belorusija”- Juris Tračums<br />
sanatorija ”Jantarnij bereg”- Tatjana Ļihačova<br />
Ķemeru nacionālā parka administrācija - vadītāja Ērika Kļaviņa<br />
Baltic Beach hotel- Iveta Puķe<br />
SPA Hotel Daina- Indra Ušakova<br />
SIA ”Sanare” – KRC Jaunķemeri”, valdes priekšsēdētāja vietniece Sanita<br />
Buša<br />
rehabilitācijas centrs ”Vaivari”- Aivars Vētra<br />
Sanāksmi sāk 10.05<br />
1. Kas ir kūrorts<br />
Līdz šim vienotas definīcijas nav, Jūrmalas dome pieņem Tūrisma likumā noteikto, bet ir skaidrs,<br />
ka tā nav pilnīga. Tomēr pilnīgas definīcija esamība ir apšaubāma. Pamat doma kūrorta<br />
definēšanai ir- vieta ar īpašiem dabas faktoriem, vietējiem dabiskiem dziedniecības līdzekļiem<br />
zemē, jūrā vai klimatā. Jūrmalā ir visi trīs pamatresursi kūrortu attīstībai- balneoloģiskais, dūņu un<br />
klimatiskais.<br />
20
Change language