Pārskats 1-daļa. 3- pielikums - Grupa93

K.Casno atbild, ka jā.
G.Grūba nepiekrīt zonējumam Kūrorts un 10 stāviem šajā zonējumā.
M.Dzenītis iesaka šo jautājumu likt uz Sabiedrisko apspriedi, ja sabiedrība teiks mazāk tad arī
mainīsim.
A.Bērzkalns iesaka padomāt par priedēm. Galvenais Jūrmalā ir priedes, kāpas un pludmales.
K.Casno izsakās, ka šis ir pašvaldības zemesgabals, kuru pašvaldība varētu izmantot
ekonomiskos jautājumos.
G.Grūba jautā Loskutovas kundzei viedokli par apbūvi kāpās.
L.Loskutova atbild, ka daudzas teritorijas jau ir apbūvētas kāpās. Jauni objekti kūrorta attīstībai
pašvaldībai ir nepieciešami, jāievēro tikai nosacījums, ka iedzīvotājiem ir jāatstāj izeja uz
pludmali.
S.Gernere iesaka šajā zemesgabalā paredzēt mazus tējas namiņus ar parku.
A.Bērzkalns izsakās, ka šī rajona daudzstāvu iedzīvotājiem šis zemesgabals ir vienīgā zaļā
teritoriju kur iet pastaigāties, nevajadzētu viņiem laupīt šo iespēju nākotnē. Kūrorta attīstības
nepieciešamībai ir jāsakārto jau esošās sanatorijas.
A.Ābelīte piekrīt A.Bērzkalnam.
Darba grupā norisinās debates par zemesgabala zonējumu un stāvu skaitu.
M.Dzenītis iesaka papildināt apbūves noteikumos, ka šo teritoriju nevar apžogot un zemesgabalu
atstājot kā kūrortu likt uz Sabiedrisko apspriedi, gaidot iedzīvotāju ieteikumus.
Jaundubultu „vēders”.
K.Casno izklāsta pēc augstuma kartes pie upes ne vairāk kā 5 stāvi, ārpus tilta līdz 20 stāviem.
Priekšlikumos esot pat līdz 24 stāviem.
A.Bērzkalns izsakās, ka nevajadzētu pieļaut otrus „Pļavniekus”, „Imantas mikrorajonu”.
M.Dzenītis izsaka savu viedokli, ka šeit tā varētu būt un šādu variantu varētu dot uz Sabiedrisko
apspriedi
S.Gernere iesaka izvērtēt, ko šādu ēku ienākšana pilsētā dos pašai pilsētai Iesaka vairāk
pašiem izvērtēt, runāt un diskutēt nevis visu atstāt uz Sabiedrisko apspriedi.
M.Dzenītis izsakās, ka darba grupa nevar uzņemties uz atbildību sabiedrības vietā.
K.Casno izsakās, ka nekāds ļaunums nebūtu , ja pēc 10 gadiem šī teritorija izveidotos par
daudzstāvu teritoriju.
S.Gernere izsakās, ka ja šāda ideja attīstās pilnveidīgi tad tā varētu būt, ja pa vienai mājai tad tas
nav izdevīgi.
Ģ.Brambergs uzskata, ka pilsēta iegūtu, jo pašlaik apzināti tiek veidota dārga pilsēta. Apzināti ar
mazajiem apbūves rādītājiem tiek veidota dārga pilsēta.
K.Casno skaidro. Ka gar upes krastu ir nodrošinātas sarkanās līnijas tas nepieciešamas
piekļūšanai upei.
G.Grūba nesaprot kādam tirgum tas ir domāts.
G.Sūna izsakās, ka šajā pilsētas daļā varētu būt augstceltnes, bet tam ir jānotiek ar izpēti plenēra
ietvaros.
V.Zvejniece izsakās, ka konkurss jāveido siluetam un apkārtējam skatam.
L.Čače secina, ka tātad nolemts ir palikt pie attīstības rajona ar augstu apbūvi un silueta izstrādi
kompleksai teritorijai.
G.Truksnis jautā, kā šādu siluetu izstrādā
K.Casno izskaidro silueta izstrādes koncepciju.
Aplūstošās teritorijas.
V.Zvejniece izsakās, ka izbraucot un apskatot šīs aplūstošās teritorijas ir pamats apšaubīt
aplūstošo teritoriju precīzu un korektu noteikšanu. Teritorijās, kurās tiek uzrādītas aplūstošās ir
jau uzbūvētas ēkas un gruntsgabals uzbērts neradot draudus pārplūšanai.
Norisinās debates starp darba grupu un „Grupu 93” par aplūstošo teritoriju pareizu noteikšanu.
K.Casno secina, ka ir pretēji viedokļi un jautā kā šo jautājumu var risināt
148