Pārskats 1-daļa. 3- pielikums - Grupa93

Kultūras pieminekļiem, kas atrodas ārpus pilsētbūvnieciskā pieminekļa teritorijas, individuālā
aizsargzonas izstrādāšanu jāiniciē pieminekļa īpašniekam vai aizsargzonu skarošajiem zemes
īpašniekiem, jo bieži vien pieminekļa īpašnieks var nebūt ieinteresēt šāda zonas izstrādē,
iespējams, ka šī aizsargzona netraucē arī apkārtējiem īpašumiem. Pašvaldībai šobrīd nav
resursu šādu zonu izstrādei TP ietvaros. Iespējams ir jānosūta vēstule pieminekļu īpašniekiem un
aizsargzonas skarošajiem īpašumiem, ka ir iespēja TP ietvaros apspriest viņu izstrādāto
individuālo aizsardzības zonu un to iestrādāt jaunajā TP.
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma 2007. gada grozījumu izstrādes ietvaros tika uzsākts
pārskatīt pilsētbūvniecības pieminekļu 100 m aizsargjoslas. Tomēr individuālās aizsardzības
zonas netika izstrādātas līdz galam, netika izstrādāts pamatojums, atbilstoši MK 19.07.2003
noteikumiem Nr. 392 „Kultūras pieminekļu aizsargjoslu (aizsardzības zonu) noteikšanas
metodika”. Priekšlikums nav saskaņotas ar VKPAI, bet konsultējoties ar VKPAI ir saprasts, ka
aizsargzonu nedrīkst samazināt līdz 0, kā tas dažviet priekšlikumā ir loģiski norādīts gar dzelzceļu
vai ceļu.
Pirms tikšanās ar VKAPI speciālistiem jāpārskata un jāsagatavo priekšlikums individuālajām
aizsargzonām, kā arī priekšlikumi, kā organizēt 11 pilsētbūvniecības pieminekļu aizsargzonu
precizēšanu un ko iespējams paveikt teritorijas plānojuma laikā (pārskatīt tikai vietās, kur tas ir
loģiski – pie dzelzceļa, pie ceļiem; pārskatīt tikai intensīvās apbūves teritorijās, t.i. noteikt
prioritārās nepieciešamības aizsargjoslu posmus; pārskatīt tikai dažiem pieminekļiem)
II Jūrmalas pilsētas pašvaldības prasības kultūras mantojuma aizsardzībai Jūrmalā
Jūrmalas pilsēta ir veikusi vēsturiskās apbūves izvērtējumu, uz kā pamata Jūrmalas pilsētas
teritorijas plānojumā papildus valsts noteiktajām aizsardzības prasībām, ir noteiktas īpašas un
stingrākas prasības dažādu kategoriju ēkām un teritorijām.
Ir skaidrs, ka teritorijas plānojuma izstrādes ietvaros nav iespējams veikt no jauna šo ēku un
teritoriju kultūrvēsturisko vērtību izvērtējumu, tam pieaicināmi eksperti, un izpēte jāveic
padziļināti.
Aktualizējot kultūrvēsturisko ēku novērtējumu, varētu rasties priekšlikumi arī pašu kultūras
pieminekļu teritoriju robežu pārskatīšanai, tā kā kultūras pieminekļu stāvoklis un situācija
būvniecībā Jūrmalā kopš pilsētbūvniecības pieminekļu izveidošanas vietām ir mainījusies. Šis ir
apjomīgs darbs, kas būtu jāveic padziļināti.
Teritorijas plānojuma ietvaros iespējams atjaunot informāciju par ēku fizisko esamību (nojaukto
ēku izņemšana no izpētes grafiskā materiāla, sarakstu precizēšana, balstoties uz ēku kadastru,
būvvaldes informāciju).
Līdz šim Jūrmalas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi šo ēku un teritoriju
izmantošanai ir bijuši efektīvi un nav nepieciešamība tos mainīt. Individuālo aizsardzības zonu
izstrādes ietvaros, jāvērš uzmanību, kas var notikt teritorijā, ja samazina aizsargjoslu (jo pašlaik
valsts pieminekļa aizsargjoslā ir spēkā Jūrmalas pašvaldības noteiktie ierobežojumi). Jāizvērtē,
vai ir lietderīgi kultūrvēsturiski nozīmīgo teritoriju aizsardzības noteikumus apstiprināt ar
atsevišķiem saistošiem noteikumiem. Jautājums izrunājams nākamajā darba sanāksmē.
III Klātesošo sanāksmes dalībnieku viedoklis par kultūrvēsturisko vērtību (ēku un
teritoriju) lomu Jūrmalas pilsētas attīstībā, kultūras mantojuma aizsardzībā. Teritorijas
plānojuma loma.
1. Esošo pilsētbūvniecības pieminekļu un atsevišķo pieminekļu un to aizsargzonu esamība būtiski
kavē pilsētas attīstību, inovāciju ienākšanu, akcentu veidošanu.
14