You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
20<br />
Masku festivāls<br />
Mālpils Vēstis Janvāris 2013<br />
Masku festivāls<br />
Kas ir maskošanās tradīcija<br />
Maskas, maskošanās tradīcijas, ar maskām saistītie rituāli un<br />
ieražas ir vienas no visnoslēpumainākajām un interesantākajām<br />
parādībām pasaules tautu reliģijās un kultūrās. Maskās materializējas<br />
senču gars. Tās ir “logs uz citu pasauli”, kas ļauj nākt saskarē ar<br />
saviem senčiem, bet ar viņu palīdzību jau ar “augstākiem spēkiem”.<br />
Maskošanās mērķis ir viens – palīdzēt cilvēkam. Pasaules tautu<br />
kultūrās tās tiek izmantotas visos svarīgākajos cilvēka dzīves brīžos –<br />
bērna dzimšanā, pilngadības sasniegšanā, kāzās, bērēs. Ar maskām<br />
aizsargā savu māju no slimībām, ļauniem gariem, nelaimēm. Ar maskām<br />
dziedē. Ar maskām nodrošina auglību un ražu nākamajam gadam,<br />
veiksmi medībās. Ar masku šamanis gatavo bungas. Visbeidzot maskas<br />
izmanto Pirmmātes atjaunošanas rituālā. Tas ir Rituāls visas mūsu<br />
tautas dzīvības un radošo spēku saglabāšanai un atjaunotnei.<br />
Masku kāzas. Šauļu folkloras kopa “Salduve”<br />
Maskošanās vēsture<br />
Maskošanās pirmsākumi ir sastopami tālajā paleolītā, par ko<br />
liecina senie zīmējumi uz alu sienām. No tā laika maskošanās ir bijusi<br />
neatņemama tautu kultūras un reliģiskās dzīves sastāvdaļa. Tā<br />
tas ir bijis arī Latvijā, jo par to liecina P.Einhorna, E.Voltēra un citu<br />
vēsturnieku un etnogrāfu liecības.<br />
19.gadsimta beigas Latvijā iezīmē sarežģītu sociāli ekonomiskās<br />
dzīves pārmaiņu sākumu, kas saistītas ar tradicionālā dzīvesveida<br />
pakāpenisku izzušanu. Cilvēku apziņā masku gājieni pakāpeniski<br />
zaudēja savas reliģiski rituālās funkcijas, priekšplānā izvirzot ieražas<br />
izklaides raksturu. Neskatoties uz pārmaiņām sabiedrības dzīvē, šur<br />
tur Latvijas novados vēl notika maskošanās. Savukārt pagājušā gadsimta<br />
beigās liels nopelns masku tradīciju atdzimšanā bija folkloras<br />
kustībai. Folkloras kopas iekļāva savā repertuārā arī maskošanās<br />
prog rammas un ar tām piedalījās dažādos pasākumos, it sevisķi<br />
Mārtiņu, Ziemassvētku un Meteņu laikā.<br />
Budēļi. Rīgas folkloras kopa “Grodi”<br />
Čigāni. Brocēnu folkloras kopa “Virši”<br />
21.gadsimts iezīmējas ar Starptautisko masku tradīciju festivālu<br />
norisēm dažādos Latvijas novados un pilsētās. Pateicoties pētnieku,<br />
kultūras dzīves organizatoru un maskotāju entuziastu sadarbībai aiz<br />
vien vairāk atdzimst lokālām tradīcijām atbilstošas masku grupas.<br />
Pamazām atjaunojas bagātīgais maskošanās tradīciju pūrs, kas ietver<br />
sevī dažādos masku grupu nosaukumus, plašu un daudzpusīgu rituālo<br />
darbību spektru, dialektu daudzveidību un citas spilgtas un savdabīgas<br />
parādības.<br />
Lielu ieguldījumu tradīcijas atjaunošanā deva 2009. gadā izdotā<br />
Aīdas Rancāne grāmata “Maskas un maskošanāš Latvijā”.<br />
Kas ir maska un kā maskoties<br />
Maskas (arābu maschara, ākstība, it. maschera, fr. masque, vācu<br />
Maske, angļu mask) – cilvēka, dzīvnieka, gara, fantastiskas būtnes<br />
attēlojumi, izgatavoti no dažādiem priekšmetiem, velkami uz galvas,<br />
ķermeņa vai arī nēsājami, izliekami atsevišķi ar nolūku pārveidot<br />
cilvēku kādā būtnē jeb tās iemiesojumā. Maskas simbolizē šīs būtnes<br />
klātesamību, atnākšanu.<br />
Terminu “maska” vārda šaurākajā nozīmē lieto kā priekšmetu, kas<br />
aizklāj un maskē seju. Taču pārsvarā tiek lietota plašākā nozīme un ar<br />
to saprot jaunu tēlu, ko nēsātājs ir izveidojis, izmantojot ne tikai sejas<br />
masku, bet arī atbilstošu kostīmu, kas aizsedz maskoto cilvēku no galvas<br />
līdz kājām, tai skaitā speciālu galvas ietērpu – visbiežāk ragus vai<br />
citu masīvu rotājumu.<br />
Dažādu koku, augu šķiedras, dzīvnieku ādas, rotas – klabekļi, grabekļi,<br />
auduma stērbeles kalpo cilvēka ieslēpšanai attiecīgajā maskā.<br />
Katrai maskai atbilst tikai viņai piemītošas sevišķas kustības, ritms,<br />
dejas, mūzika. Galvenā maskotā tēla māksla ir prast tēlaini un dzīvi atveidot<br />
šīs kustības, spēlēt tieši to lomu, kas atvēlēta attiecīgajai maskai.<br />
Tā, kas karājas pie sienas vai redzama fotogrāfijā nedod par sevi pilnīgu<br />
priekšstatu. Skatīties uz masku bez tās kostīma un bez attiecīgās lomas<br />
rituālā ir tas pats, kas vērot teatrālu aksesuāru bez pašas izrādes.<br />
Runājot par maskām, senās tautas gandrīz vienmēr saprot veselu tēlu<br />
un jēdzienu kompleksu, kas apvienoti ar terminu “maska”.<br />
Latviešu maskas un to tradīcijas<br />
Arī latviešu tradicionālajā kultūrā maskām un maskošanās tradīcijām<br />
ir liela un nozīmīga vieta. Cik savdabīgi un atšķirīgi ir saglabājušies<br />
mūsu tautas tērpi dažādos novados, tikpat dažādi ir arī maskošanās<br />
paņēmieni, veidi un arī pašu maskoto ļaužu nosaukumi. Latvijā ir sastopami<br />
vairāk kā 70 dažādi masku grupu nosaukumi. Pazīstamākie<br />
ir čigāni, ķekatas, budēļi, kūjenieki. Bet varbūt Jūs būsiet dzirdējuši<br />
kaut ko par tādiem nosaukumiem, kā spokstiņi, ķēmi, kurcumi, dādi,<br />
miežvilki, buki, kaladnieki, dādi, skutelnieki, kaitys, vecīši un citi.<br />
Dažādos laikos iet dažādas masku grupas. Vēlajam rudens periodam<br />
pieder vecīši, Andrejbērni, Katrīnas. Savukārt Ziemassvētkos<br />
populārākā masku grupa ir Čigāni. Bet budēļi un ķekatas iet pavasarī<br />
uz Meteņiem. Ja tādās masku grupās, kā budēļi, ķekatas, dādi, vecīši<br />
visus atseviškos tēlus sauc tāpat (budēlis, dāds, vecītis), tad čigānu<br />
masku grupā ietilpst dažādi tēli – Čigāns, kas parasti arī ir barvedis,<br />
Čigāniete, Lācis, Nāve, Dzērve, Vilks, Kaza, Sietiņš, Dzīvais mironis,<br />
Vijolnieks uz siena kaudzes u.c.<br />
Masku gājienos svarīgs ir nevien izskats, bet arī citi izpausmes<br />
veidi. Katrai masku grupai ir savas dziesmas, izdarības, piederumi.<br />
Budēļu rokās vienmēr bija bērzu rīkstes vai rīkšu buntes. Ķekatnieku<br />
vajadzībām tika lietota eglīte. Ļoti svarīga masku gājienu sastāvdaļa
Change language