You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Rudens</strong>/<strong>2008</strong><br />
Strādājot telemārketingā, ir jābūt<br />
labam psihologam, lai spētu ar visiem<br />
sadarboties. Iepazīstinām ar <strong>Tamro</strong><br />
Telemārketinga nodaļas darbiniekiem.<br />
4. lpp.<br />
Dzīvojam taču tikai vienreiz, tāpēc<br />
nav jātaupa lietām, kas ir vērtas, lai tās<br />
izbaudītu! Personība. Iepazīstinām ar<br />
Ivetu Stundiņu, Jelgavas rajona Staļģenes<br />
aptiekas vadītāju.<br />
5. lpp.<br />
Noslēdzies <strong>Tamro</strong> fotokonkurss!<br />
Sveicam konkursa uzvarētājus, kuru darbi<br />
būs redzami <strong>Tamro</strong> 2009. gada sienas<br />
kalendārā.<br />
15. lpp.<br />
<strong>Tamro</strong>. <strong>Tamro</strong> jaunumi – 2. lpp., 3. lpp. Iepazīstieties – <strong>Tamro</strong> Telemārketinga nodaļa – 4. lpp.<br />
Personība. Iepazīstinām ar Ivetu Stundiņu – 5. lpp. aptieka 1. Elejas aptieka – ar senu vēsturi<br />
un uzticīgiem darbiniekiem – 6. lpp. Senā Ēveles aptieka uz jauna attīstības sliekšņa – 7. lpp.<br />
Interesanti. Viesojoties eko mājā – 8. lpp. Farmācija. Muskuļu sāpju sindromi, to profilakses<br />
un ārstēšanas iespējas – 9. lpp. Sabiedrība. Fotoreportāža no Q. PENICILLUMA vārdā nosauktās<br />
pionieru vienības sacensībām Kāvi – 10. lpp., 11. lpp. Atpūta. Ceļojumi. Viena brīnumu pilna<br />
diena ziemeļbriežu zemē – 12. lpp., 13. lpp. Balkānu daudzie jautājumi – 14. lpp. Noslēdzies<br />
<strong>Tamro</strong> fotokonkurss – 15. lpp.
<strong>Tamro</strong><br />
Farmaceits – jaunā likumprojekta gaismā<br />
Farmaceits kā<br />
uzņēmējs<br />
Dita Martinsone,<br />
SIA <strong>Tamro</strong> valdes locekle<br />
Lai arī domas vairāk vedina kavēties pie<br />
aizvadītās vasaras saules pielietajām pļavām<br />
un ēnainiem ezeru krastiem, nevis dokumentu<br />
mapēm vai zāļu plauktiem, tomēr ir<br />
lietas, kas ātri vien atgriež darba ikdienā. Un<br />
tas ir mūsu nozares darbībai būtiskais jaunais<br />
Farmaceitiskās aprūpes likumprojekts.<br />
Iecere saskaņot un pilnveidot spēkā<br />
esošos likumus, radot daudzu noteikumu<br />
un regulējošo aktu vietā divus farmācijas<br />
nozares balstus – Farmaceitiskās aprūpes<br />
likumu un Zāļu aprites likumu –, ir visnotaļ<br />
pozitīva.<br />
Viens no visvairāk diskutētajiem un<br />
pārdomas raisošiem jautājumiem ir<br />
īpašumtiesības. Farmaceitiskās aprūpes<br />
likumprojekts paredz, ka aptiekas telpas<br />
varēs piederēt jebkuram, tomēr licence<br />
farmaceita prakses veikšanai tiks piešķirta<br />
farmaceitam (tagad to var saņemt aptieku<br />
īpašnieki – arī tie, kas nav ieguvuši farmaceita<br />
izglītību). Turklāt prakses farmaceits<br />
varēs saņemt tikai vienu licenci farmaceitiskajai<br />
darbībai. Kāds būs ieguvums<br />
Vai tas būtu mēģinājums rosināt farmaceitu<br />
kļūt par uzņēmēju, pat ja viņš to<br />
nevēlas Ko darīt farmaceitam, kurš savu<br />
aptieku pārdevis un joprojām strādā aptiekā<br />
par vadītāju; farmaceitam, kurš negrib nodarboties<br />
ar aptiekas saimnieciskajiem<br />
jautājumiem, bet savu sūtību saskata darbā<br />
ar klientiem<br />
Un otrādi: ja farmaceits ir kļuvis par<br />
veiksmīgu uzņēmēju un atvēris divas, trīs<br />
un vairāk aptieku, vai tiešām vienīgais ieteikums<br />
– slēgt liekās aptiekas<br />
Konkurences<br />
veicināšana<br />
Vai likuma izmaiņas patiešām veicinās<br />
konkurenci nozarē Vai tā nebūs cīņa par<br />
izdzīvošanu Un kā ar augošajām īres un<br />
personāla izmaksām un valsts noteiktajiem<br />
piecenojuma griestiem<br />
Reizēm rodas sajūta, ka farmaceits<br />
ir labdaris, kuram<br />
jāuztur valsts un pacienti, kuri<br />
pārdzīvo grūtus laikus, bet<br />
paša ģimene var dzīvot vien<br />
no gandarījuma, ko sniedz<br />
farmaceita darbs.<br />
Lūk, daži jautājumi par vienu likumprojekta<br />
aspektu, bet tik daudz variantu.<br />
Farmaceitiskā aprūpe<br />
Vai uzlabosies farmaceitiskās aprūpes<br />
kvalitāte un mainīsies farmaceita attieksme<br />
pret klientu Manuprāt, līdzšinējā aptieku<br />
darbības pieredze liecina par mūsu farmaceitu<br />
godprātīgu darbu neatkarīgi no tā,<br />
kam pieder aptiekas īpašumtiesības. Dīvaini<br />
ir pieļaut domu, ka farmaceita kompetence<br />
atkarīga no īpašumtiesību statusa.<br />
2
TAP – jaunā datorprogramma aptiekām<br />
<strong>Tamro</strong><br />
Nepārskaitot visas TAP iespējas, kas nodrošina obligāto prasību izpildi aptiekas<br />
darbībā, gribu uzsvērt dažas no būtiskām priekšrocībām:<br />
kases darba vietā iespēja izmantot pieskārienjutīgos monitorus un pilnībā<br />
atteikties no klaviatūras, tādā veidā atbrīvojot vietu uz aptiekas letes<br />
vajadzīgākām lietām;<br />
Ronalds Šlosbergs,<br />
SIA <strong>Tamro</strong> pārdošanas direktors<br />
Šoreiz vēlos AF lasītājus iepazīstināt tuvāk<br />
ar <strong>Tamro</strong> aptieku programmu (TAP), kas ir<br />
nevis vecā, labā <strong>Tamro</strong> lojalitātes programma<br />
tās uzticamajiem klientiem – aptieka 1,<br />
bet gan jauna, moderna datorprogramma,<br />
kas domāta aptieku darbam mūsdienu<br />
sarežģītajos mainīgās likumdošanas un<br />
konkurences apstākļos. Zinot šīs datorprogrammas<br />
tapšanas vēsturi, droši varam to<br />
saukt par Latvijas preci, jo tā pilnībā izstrādāta<br />
Latvijā. Gan tagad, gan arī turpmāk TAP<br />
attīstībā un tās apkalpošanā tiks izmantoti<br />
labākie Latvijas informācijas tehnoloģiju<br />
resursi.<br />
kompensējamo medikamentu cenu, references cenu, slimības diagnozes<br />
kodu un atlaides procentu kontrole pārdošanas brīdī un darījuma korekta<br />
atspoguļošana kases čekā;<br />
tūlītēja receptes datu ievade sistēmā pārdošanas brīdī (ja ir laiks) vai vēlāk, kā<br />
arī recepšu apdruka medikamentu pārdošanas brīdī;<br />
centralizēta kompensējamo medikamentu, diagnožu, ārstniecības iestāžu un<br />
līgumārstu sarakstu uzturēšana;<br />
atskaites par izsniegto kompensējamo medikamentu receptēm elektroniski<br />
no TAP uz VOAVA;<br />
preču dinamiskās defektūras saraksta veidošana, automātiskās pasūtīšanas<br />
un pasūtījumu apstiprinājuma saņemšanas iespēja;<br />
e-rēķinu saņemšana no vairākiem piegādātājiem;<br />
iespēja automātiski nosūtīt grāmatvedībai nepieciešamos datus uz<br />
programmām Tildes Jumis, Scala un Hansa Financials;<br />
dažādas atskaites atbilstīgi normatīvo aktu prasībām un aptiekas darbības<br />
kontroles vajadzībām.<br />
Latvijas aptiekas šo datorprogrammu<br />
sāka izmantot šā gada sākumā. Septembra<br />
sākumā saņēmām nākamo TAP versiju<br />
5.9, kurā pilnveidota preču automātiskā<br />
pasūtīšana, pasūtījumu apstiprināšana un<br />
e-rēķinu saņemšana, kā arī papildinātas<br />
iespējas darbam ar bankas, lielveikalu un<br />
klientu lojalitātes kartēm.<br />
Programmas daudzveidīgās funkcijas<br />
dod iespēju farmaceitam apkalpot klientus<br />
atbilstīgi mūsdienīga servisa līmenim un<br />
vairāk laika veltīt konsultācijām, tātad farmaceitiskajai<br />
aprūpei. Šobrīd aptiekas var<br />
iegādāties TAP uz nomaksu ar izdevīgiem<br />
nosacījumiem. Tuvāka informācija pieejama<br />
<strong>Tamro</strong> IT un Mārketinga nodaļās.<br />
3
<strong>Tamro</strong><br />
Telemārketingā svarīga ir prasme sadarboties<br />
Telemārketinga nodaļas darbinieces (no kreisās) Baiba Plečkena, Olga Loseva, Ilze Kiršteina,<br />
Inga Ruķere, Ārija Skadiņa, Inta Lapiņa, Inta Kuļiņenko<br />
<strong>Tamro</strong> Telemārketinga nodaļā jau mazliet<br />
pēc astoņiem no rīta valda rosība –<br />
telemārketinga speciālistes Olga, Ilze, Inga,<br />
Baiba, Inta, Zigvija, Ārija un Inta gatavojas<br />
darbam. Vārot kafiju, tiek pārspriests<br />
brīvdienās notikušais un kārtējie dienas<br />
darbi.<br />
Kolektīvs ir ļoti stabils. Speciālistes šajā<br />
nodaļā strādā jau kopš 1994. gada, un laika<br />
gaitā nomainījušies tikai divi cilvēki. Nodaļas<br />
darbinieces astoņas stundas dienā pavada<br />
pie telefona, runājot ar klientiem visā<br />
Latvijā.<br />
Klientu loks, kas Telemārketinga nodaļai<br />
ikdienā jāapkalpo ar medikamentiem –<br />
jāpieņem pasūtījumi un jāiekļauj piegādes<br />
maršrutos – ir ļoti plašs, tajā ietilpst aptiekas,<br />
slimnīcas, pansionāti un ģimenes ārstu<br />
prakses visā Latvijā. Katrai speciālistei ir savi<br />
apkalpojamie reģioni, taču reizēm nākas<br />
strādāt arī ar kolēģu klientiem. Dienā viena<br />
darbiniece apkalpo vidēji 50 klientu. Pēdējā<br />
laikā gan daudzi ir pārgājuši uz elektronisko<br />
pasūtījumu, tāpēc pa tālruni jāsazinās retāk.<br />
Telemārketinga nodaļa apkalpo ne tikai<br />
pastāvīgos klientus – jebkurš cilvēks var<br />
piezvanīt, un viņam tiks sniegta interesējošā<br />
informācija par medikamentiem, to cenu,<br />
ar kādiem citiem medikamentiem šīs zāles<br />
iespējams aizvietot. <strong>Tamro</strong> Telemārketinga<br />
nodaļa informāciju un pakalpojumus<br />
sniedz gan saviem pastāvīgajiem klientiem,<br />
gan arī ikvienai aptiekai Latvijā, jo nodaļas<br />
rīcībā un kompetencē ir plaša informācija<br />
par dažādiem medikamentiem. Var jau<br />
sacīt, ka tādējādi darba apjoms palielinās,<br />
bet meitenes labi apzinās, ka katrs uzdotais<br />
jautājums ir svarīgs kādam ārstam un pacientam,<br />
kam nepieciešama palīdzība.<br />
Tāpat kā katrai aptiekai ir sava specifika,<br />
klienti, protams, mēdz būt ļoti dažādi.<br />
Strādājot telemārketingā, ir<br />
jābūt labam psihologam, lai<br />
spētu ar visiem sadarboties.<br />
Liels prieks ir tad, ja izdodas saprasties no<br />
pusvārda un izprast otra vajadzības, tāpat arī<br />
kopīgi pajokot. Katrai ir kāds klients, kuram<br />
ir īpaša leksika, kas apgūta, sadarbojoties<br />
ilgāku laiku. Piemēram, kāds klients vienmēr<br />
pasūta divus kortelīšus. Ej nu sazini, kas tas<br />
ir, bet <strong>Tamro</strong> darbinieces zina, kāds medikaments<br />
slēpjas aiz šī savādā nosaukuma.<br />
Jautātas, vai, strādājot vienā telpā,<br />
netraucē pārējo kolēģu telefona sarunas,<br />
viņas saka, ka nav ļaunuma bez labuma.<br />
Protams, brīžiem ir grūtāk koncentrēties,<br />
taču, ja sarunas laikā aizmirstas kāda svarīga<br />
informācija, vienmēr var pajautāt blakus<br />
esošajām kolēģēm, un atbilde ātri vien ir<br />
rokā.<br />
Šādā darbā, protams, neiztiek arī bez<br />
kurioziem. Reiz, pieņemot marles ruļļu<br />
pasūtījumu no kādas aptiekas Jelgavas<br />
rajonā, gadījies pārklausīties, un uz aptieku<br />
ticis nosūtīts tik daudz marles ruļļu, ka aptiekas<br />
vadītāja, tos saņemot, jokojusi, ka ar<br />
to jau visu pagastu varētu aptīt! Līdzīgi bijis<br />
arī šovasar pirms Jāņiem, kad uz kādu aptieku<br />
nejauši nosūtītas 35 kastes baldriāna<br />
tinktūras vienas vietā! Pie aptiekas durvīm<br />
omulīgi gozējies kaķis, un preces piegādātājs<br />
aptiekārei jautājis: „Kas tad jums – vai tad<br />
kaķim arī būs Jāņi Man puse mašīnas pilna<br />
ar baldriāna tinktūru!”<br />
Šādus atgadījumus lielākoties gan darbinieces,<br />
gan klienti uztver ar humoru, taču,<br />
protams, cilvēku reakcija mēdz būt dažāda.<br />
Brīvajā laikā <strong>Tamro</strong> telemārketinga darbinieces<br />
rīko kopīgas ekskursijas. Bijuši<br />
braucieni uz Lietuvu un Igauniju, bet<br />
visbiežāk apceļota Latvija. Šovasar kopīgi<br />
apmeklēta Tērvete.<br />
Viņu iniciatīva rosinājusi arī <strong>Tamro</strong> katru<br />
gadu rīkot ekskursijas saviem darbiniekiem.<br />
Šogad šāda ekskursija bijusi uz Rundāles<br />
pili, Bauskas alus ražotni un zemnieku<br />
saimniecību Līcīši.<br />
<strong>Tamro</strong> telemārketinga speciālistes regulāri<br />
piedalās dažādu farmācijas firmu un aptieku<br />
rīkotajos semināros, jo, strādājot šajā nozarē,<br />
nepieciešams nepārtraukti izglītoties. Tāpat<br />
viņas cenšas apmeklēt medikamentu<br />
ražotāju firmu rīkotos pasākumus un uzturēt<br />
ar saviem klientiem ciešas un draudzīgas<br />
attiecības.<br />
Intervēja Ilze Blūzma<br />
4
Vieglāk strādāt, ja par tevi rūpējas!<br />
Personība<br />
Nu jau 18 gadus Jelgavas rajona Staļģenē<br />
aptieku vada gaišs un atvērts cilvēks –<br />
Iveta Stundiņa, kura pavasarī notikušajā<br />
konkursā Mans aptiekārs atzīta arī par Zemgales<br />
reģiona labāko farmaceiti <strong>2008</strong>. gadā.<br />
Staļģenes aptieka nu jau piekto gadu ietilpst<br />
apvienībā aptieka 1.<br />
Pievienošanās <strong>Tamro</strong> aptieku apvienībai<br />
galvenokārt bijusi finansiāli izdevīga, atzīst<br />
aptiekas vadītāja. Turklāt ir taču daudz<br />
vieglāk strādāt, ja ir kāds, kas par tevi<br />
parūpējas!<br />
Iveta Stundiņa uzsver, ka viņas aptiekai<br />
ir svarīgi saglabāt savu neatkarību un,<br />
protams, ir arī patīkami pievienoties tādam<br />
lielam uzņēmumam kā <strong>Tamro</strong>. Sadarbība<br />
šajos gados izveidojusies ļoti veiksmīga.<br />
Iveta Stundiņa nemīl gausties un žēloties.<br />
Viņasprāt, cilvēki ir dažādi – daudzi lietas<br />
pārlieku sarežģī, citi ne. Un katrs par<br />
problēmu uzskata ko citu. Protams, arī viņa<br />
atzīst: problēmas ir – tā pati birokrātija ļoti<br />
nomāc, taču tā tas ir bijis arī agrāk, un no tā<br />
neizbēgt, vien pieņemt un turpināt strādāt<br />
tālāk!<br />
Savā aptiekā Iveta Stundiņa ir vienīgā darbiniece,<br />
un tas nozīmē, ka viss jādara pašai –<br />
jāapkalpo klienti, jāpieņem preces, jāpārzina<br />
dokumenti un pat grīdas jāmazgā. Bet arī<br />
tajā viņa saskata ko pozitīvu – būdama<br />
viena pati par visu atbildīga, Iveta visu<br />
dara pēc savas ierastās kārtības. Ja palīgā<br />
nāktu vēl kāds darbinieks, ierastais ritms<br />
mainītos, būtu jāseko līdzi viņa paveiktajam<br />
un jāuzņemas par to atbildība.<br />
Iveta Stundiņa uzskata, ka<br />
vislabāk ir paļauties pašam uz<br />
sevi, un tad neradīsies liekas<br />
problēmas.<br />
Iveta nāk no Madonas. Pirmo reizi ar<br />
aptiekāra darbu tuvāk iepazinusies jau<br />
bērnībā, viesojoties pie savas tantes viņas<br />
vadītajā aptiekā. Aptiekāra darbs un aptiekas<br />
vide jau tad likusies ļoti pievilcīga. Vēlāk,<br />
skolas gados, farmācija viņu ieinteresējusi<br />
galvenokārt tādēļ, ka bijusi laba ķīmijas<br />
skolotāja, kas pratusi radīt interesi un<br />
labi iemācīt savu priekšmetu. Ļoti daudzi<br />
Jelgavas rajona Staļģenes aptiekas vadītāja Iveta Stundiņa<br />
šīs skolotājas audzēkņi vēlāk studējuši<br />
medicīnu, ķīmiju un farmāciju.<br />
Beidzot skolu, Iveta mazliet šaubījusies,<br />
kur mācīties tālāk. Humanitārie priekšmeti<br />
nevilinājuši. Bijusi doma par studijām<br />
ģeogrāfos, jo tādējādi būtu iespējas daudz<br />
ceļot. Viņa apsvērusi, vai pietiekami labi<br />
pārzina šo priekšmetu, lai tiktu uzņemta.<br />
Tolaik nebija tādas iespējas kā<br />
mūsdienās – pieteikties vairākām studiju<br />
programmām vienlaikus. Izvēle bija jāizdara<br />
ļoti apdomīgi, jo, neizturot konkursu<br />
izvēlētajā programmā, lai varētu iestāties<br />
universitātē, nāktos gaidīt vēl vienu gadu.<br />
Izvēle bijusi par labu farmācijai.<br />
Tagad viņa var droši sacīt, ka izdarījusi pareizo<br />
izvēli, jo uz darbu nāk ar prieku. Iveta<br />
Stundiņa saka, ka darbs aptiekā ir dinamisks<br />
un interesants. Zāļu gatavošana aptiekas<br />
vadītājai šķiet visnotaļ romantiska nodarbe –<br />
to darot, pārņem sajūtas kā sensenos laikos,<br />
kad pirms gadiem 200 visi medikamenti gatavoti<br />
ar rokām. „Sajūties mazliet kā dziednieks<br />
vai alķīmiķis,” saka Iveta. Tagad gan<br />
viņa ar to vairs nenodarbojas, jo medikamentu<br />
sortiments ir strauji audzis.<br />
Arī klientu apkalpošana nesagādā<br />
problēmas – ir abpusēji patīkami, kad saproti,<br />
kā ar cilvēku jārunā, kā jāapkalpo, kādas<br />
ir viņa vēlmes un vajadzības. Apkalpojot<br />
klientus, viņa vienmēr ir laipna un smaidīga.<br />
Arī drūmajos padomju laikos, kā pati izsakās,<br />
stāvot aiz letes, viņa vienmēr smaidījusi. Reiz<br />
gan kāds klients pamatīgi sadusmojies: kas<br />
gan jums liekas tik smieklīgs Vai tas, ka man<br />
nepieciešamas zāles<br />
Vadot Staļģenes aptieku, izveidojusies arī<br />
ideāla sadarbība ar vietējo ārsti. Jautāta par<br />
to, kā gan aptiekāri māk tik veiksmīgi izlasīt<br />
ārstu rokrakstus, Iveta atsaka, ka tik vienkārši<br />
vis nav, jo ir gadījumi, kad nākas klientam<br />
atteikt, jo rokraksts ir nesalasāms. Citreiz<br />
nākas zvanīt pašam ārstam vai, izjautājot<br />
pacientu, pamazām nonākt pie sapratnes,<br />
kādus medikamentus ārsts izrakstījis.<br />
Protams, pēc garās darba dienas pārņem<br />
nogurums, bet Ivetas glābiņš ir dārzs – tur<br />
viņa var nenogurusi darboties ar puķēm un<br />
gūt jaunus spēkus nākamajai darba dienai.<br />
Brīvajā laikā pa retam patīk apmeklēt arī<br />
teātri, jo, kā saka Iveta:<br />
„Dzīvojam taču tikai vienreiz,<br />
tāpēc nav jātaupa lietām, kas ir<br />
vērtas, lai tās izbaudītu!”<br />
Intervēja Ilze Blūzma<br />
5
aptieka1<br />
Elejas aptieka – ar senu vēsturi<br />
un uzticīgiem darbiniekiem<br />
Jelgavas rajona Elejas aptiekas vadītāja Astrīda Upeniece<br />
Elejas aptieka nu jau gadu var lepoties ar<br />
dalību <strong>Tamro</strong> apvienībā aptieka 1. Veiksmīga<br />
sadarbība aptiekai ar lieltirgotavu izveidojusies<br />
jau agrāk, kopš pašiem <strong>Tamro</strong><br />
pirmsākumiem.<br />
Elejas aptiekas darbinieces vienbalsīgi<br />
atzīst, ka, pievienojoties apvienībai, liela<br />
priekšrocība ir <strong>Tamro</strong> piedāvātās atlaides<br />
medikamentiem. Lauku aptiekām tas ir ļoti<br />
svarīgi, jo atvieglo to pastāvēšanu. „Agrāk<br />
medikamentu cenas bija ļoti atšķirīgas,<br />
tādēļ daudz laika nācās pavadīt, izskatot<br />
dažādu medikamentu izplatītāju firmu<br />
piedāvājumus, lai atrastu izdevīgāko. Laikam<br />
ritot, cenu sistēma ir noregulējusies, un Elejas<br />
aptieka medikamentus iepērk lielākoties tikai<br />
no <strong>Tamro</strong> un vēl trīs citām firmām,” stāsta Elejas<br />
aptiekas vadītāja Astrīda Upeniece<br />
Līdz ar pievienošanos apvienībai aptieka<br />
ieguvusi arī jaunu izkārtni. Piederība<br />
apvienībai vairo arī aptiekas darbinieku<br />
atbildību. Arī apmeklētāji ir ievērojuši jaunās<br />
pārmaiņas un priecājas par aptiekas attīstību.<br />
Elejas aptiekai ir sena vēsture. Aptieka<br />
dibināta 1883. gadā, taču uz tagadējo ēku tā<br />
pārcelta 1930. gadā.<br />
Aptiekas vadītājai Astrīdai Upeniecei šī<br />
darbavieta ir pirmā un vienīgā, viņa te strādā<br />
kopš Rīgas 1. medicīnas skolas absolvēšanas<br />
1964. gadā. Līdz ar vadītāju aptiekā strādā vēl<br />
divas darbinieces, kuras arī ir uzticīgas Elejas<br />
aptiekai jau ilgus gadus. Agrāk kolektīvs bijis<br />
daudz lielāks – pat līdz desmit darbiniekiem,<br />
strādājuši gan fasētāji, gan aptiekāru<br />
asistenti, jo bijis liels pieprasījums pēc zāļu<br />
gatavošanas. Arī tagad aptieka nav atteikusies<br />
no šī pakalpojuma, taču pieprasījums<br />
gadu gaitā ir krietni samazinājies. Ārsti<br />
vairs pacientiem neizraksta gatavojamās<br />
zāles, bet dod priekšroku rūpnieciski ražotiem<br />
medikamentiem. Tagad Elejas aptiekā mēnesī<br />
izgatavo aptuveni piecas zāles. Astrīdai zāļu<br />
gatavošana vienmēr ļoti patikusi, jo šajā<br />
procesā vari ielikt mazliet no sevis, savām<br />
domām un sajūtām. Kā saka Astrīda, katrai<br />
kaitei var pagatavot savas zāles. Ik pa laikam<br />
nākoties šo to izgatavot arī sev un saviem<br />
radiniekiem. Tā, piemēram, Astrīdas znots<br />
nebeidz vien slavēt viņas gatavoto klepus<br />
mikstūru, kas palīdzot kā nevienas zāles!<br />
Jautāta, kādēļ pievērsusies tieši farmācijai,<br />
Astrīda atbild, ka galvenokārt skolā iegūto<br />
teicamo ķīmijas zināšanu dēļ. Viņa skaidri<br />
zinājusi, ka vēlas mācīties medicīnas skolā.<br />
Sākumā domājusi apgūt feldšera profesiju,<br />
bet radi un draudzenes atrunājuši, ka feldšera<br />
darbs neesot no tiem vieglākajiem. Tā Astrīda<br />
kopā ar draudzenēm iestājusies farmaceitos.<br />
Medicīnas skolas uzņemšanas komisija bijusi<br />
sajūsmā par apaļajiem piecniekiem Astrīdas<br />
atestātā.<br />
Studiju gados aptiekas likušās<br />
mistiskas un noslēpumainas.<br />
Taču, laikam ritot, visi<br />
noslēpumi ir apgūti un aptieka<br />
ir kļuvusi par otrajām mājām.<br />
Arī Astrīdas meita pievērsusies farmācijas<br />
studijām un praksi strādājusi Elejas aptiekā,<br />
taču darbu, visticamāk, turpināšot Jelgavā.<br />
Daudziem vecākiem rūpes un raizes bieži<br />
sagādā tas, kā atturēt bērnus no blēņošanās<br />
ar mājās atrodamajiem medikamentiem.<br />
Astrīdas bērni, var teikt, ir uzauguši aptiekā,<br />
un tāpēc šādu problēmu nav bijis. Viņi jau<br />
agrā vecumā apzinājušies, kas ir zāles un<br />
kādos gadījumos tās lieto, tāpēc šādas blēņas<br />
nekad nav bijušas prātā. Protams, bērniem<br />
paticis aplūkot daudzās kārbiņas, pudelītes<br />
un tūbiņas, kas atrodamas aptiekas atvilktnēs<br />
un skapīšos.<br />
Ilgus gadus strādājot Elejas aptiekā, redzu,<br />
kā nomainās paaudzes, stāsta Astrīda. Vietējie<br />
iedzīvotāji aptiekārus nu jau uztver kā psihologus<br />
un uz aptieku nāk ne tikai iegādāties<br />
medikamentus, bet arī izrunāties, izkratīt<br />
sirdi, jo Elejas aptiekā vienmēr uzklausa savus<br />
apmeklētājus.<br />
Intervēja Ilze Blūzma<br />
6
Senā Ēveles aptieka uz jauna attīstības sliekšņa<br />
aptieka1<br />
Pavisam nesen, šā gada jūnijā, apvienībai<br />
aptieka 1 pievienojās Ēveles aptieka Sedas<br />
pilsētā un abas tās filiāles Ēveles un Jērcēnu<br />
pagastā. Tās vada ļoti uzņēmīgs cilvēks –<br />
Inese Kurpniece.<br />
Ēveles aptiekai šogad oktobrī paliks 125<br />
gadi – tik ilgi tā pastāv ar šādu nosaukumu.<br />
Pirms septiņiem gadiem Inese Kurpniece<br />
Ēveles aptieku pārcēlusi uz Sedas pilsētu,<br />
Ēveles pagastā un Jērcēnos atstājot tās<br />
filiāles. Šajā aptiekā Inese strādā jau kopš<br />
1976. gada, taču kopš 1994. gada tā ir viņas<br />
pilnīgā pārziņā.<br />
Kā uzsver Inese Kurpniece,<br />
tad mazajām aptiekām ir<br />
ļoti svarīgi iesaistīties šādās<br />
apvienībās, jo tādējādi tiek<br />
atvieglota to pastāvēšana.<br />
Liels atspaids klientiem ir atlaižu procenti<br />
dažādiem medikamentiem. Sevišķi<br />
svarīgas šīs atlaides ir tieši pensionāriem,<br />
kuri ir lielākie lauku aptieku klienti.<br />
Vadītāja ar nepacietību gaida, kad tiks<br />
izgatavota jaunā aptieka 1 izkārtne, jo tā<br />
padarīs aptieku pamanāmāku un apliecinās<br />
piederību apvienībai. Viņa atzīst, ka <strong>Tamro</strong><br />
atbalsts patiešām ir ļoti liels. Pašlaik ar<br />
<strong>Tamro</strong> palīdzību tiek remontētas telpas<br />
jaunai aptiekai Burtnieku novadā. Inese<br />
Kurpniece tur vēlas atvērt trešo Ēveles aptiekas<br />
filiāli, jo Burtnieku iedzīvotāji pašlaik<br />
palikuši bez aptiekas. Iepriekšējā aptiekāre<br />
devusies pensijā, un jaunu līdz šim nav<br />
izdevies atrast. Šādas situācijas ir zināmas<br />
visā Latvijā, jo pašlaik trūkst farmaceitu un<br />
daudzi šīs profesijas pārstāvji nevēlas doties<br />
strādāt uz tālām lauku aptiekām.<br />
Augstu vērtējama ir Ineses Kurpnieces<br />
iniciatīva un entuziasms, jo sevišķi tādēļ,<br />
ka aptieku attīstības ceļā bijuši arī dažādi<br />
šķēršļi.<br />
Farmācijas likums nosaka, ka aptieka<br />
drīkst atvērt ne vairāk kā divas filiāles ārpus<br />
pilsētas, kur piecu kilometru rādiusā nav<br />
citas aptiekas vai tās filiāles. Šobrīd notiek<br />
darbs pie jaunu likumu izstrādes, kuri<br />
Valkas rajona Ēveles aptiekas vadītāja Inese Kurpniece<br />
varētu aptiekām dot tiesības atvērt vairāk<br />
nekā divas filiāles, taču, kamēr vēl ir spēkā<br />
esošais likums, lai atvērtu trešo filiāli Burtniekos,<br />
Inese ir vērsusies pēc atbalsta un<br />
atļaujas Latvijas Farmaceitu biedrībā un<br />
Veselības ministrijā, kur atzinīgi novērtēta<br />
viņas iniciatīva. Tagad tiek gaidīta atbilde.<br />
Ja atļauja netiks dota, nāksies likvidēt filiāli<br />
Jērcēnu pagastā, jo Burtnieku iedzīvotājiem<br />
šobrīd aptieka ir daudz vajadzīgāka.<br />
Sedas iedzīvotāji ir lieli savas aptiekas<br />
patrioti. Atgriežoties no ārsta Valmierā vai<br />
Valkā, pēc medikamentiem iegriežas Sedas<br />
aptiekā pie savas aptiekāres. Vietējie Sedas<br />
iedzīvotāji ir izjutuši, kā tas ir, kad pilsētā<br />
nav aptiekas, un, lai atbalstītu savējo,<br />
neiegādājas medikamentus Valmierā vai<br />
Valkā.<br />
Sedas aptiekas klienti lielākoties ir<br />
pensionāri.<br />
Uzturēt trīs aptiekas Inesei Kurpniecei<br />
palīdz viņas darbinieki – farmaceiti,<br />
medicīnas darbiniece, grāmatvede un<br />
kasiere, kas veic arī sanitāres darbu. Tā<br />
kopīgiem spēkiem visas aptiekas var<br />
sekmīgi strādāt.<br />
Arī abi Ineses Kurpnieces vecāki bijuši<br />
aptiekāri. Ēveles pagastā ienākuši 1949.<br />
gadā. Tolaik Padomju Savienībā notikusi<br />
aptieku nacionalizācija un aptieku īpašnieki<br />
savās aptiekās vairs strādāt nedrīkstējuši,<br />
tāpēc radusies nepieciešamība pēc jauniem<br />
farmaceitiem. Inese var teikt, ka ir<br />
uzaugusi aptiekā. Sākotnēji viņa vēlējusies<br />
studēt ekonomiku, taču neplānoti nācies<br />
aizstāt tēva vietu aptiekā un palīdzēt mātei,<br />
tāpēc iestājusies 1. Rīgas medicīnas skolā,<br />
kuru beigusi kā farmaceita asistente. 2001.<br />
gadā Inese pieņēmusi lielu izaicinājumu<br />
un iestājusies Paula Stradiņa Universitātē<br />
Farmācijas fakultātē, lai iegūtu augstāko<br />
izglītību farmācijā. Mācības notikušas<br />
piektdienās un sestdienās, un Inese saka<br />
lielu paldies Sedas iedzīvotājiem, ka tie<br />
pieņēmuši to, ka piektdienās aptiekāres<br />
mācību dēļ aptieka ir slēgta.<br />
Nav gājis viegli, taču Inese ir veiksmīgi<br />
tikusi galā. Tagad viņa ar nepacietību gaida<br />
jaunās Burtnieku aptiekas filiāles atklāšanu,<br />
kas plānota oktobrī – tad, kad Ēveles aptiekai<br />
būs 125 gadu jubileja.<br />
Intervēja Ilze Blūzma<br />
7
Interesanti<br />
Viesojoties<br />
eko mājā<br />
Ekoloģija jeb viss, kas nav kaitīgs dabai un<br />
cilvēkam, ir savstarpēji saistīts. Vienlīdz<br />
svarīga ir ekoloģiska pārtika, ekoloģiska<br />
būvniecība, ekoloģisks iesaiņojums un<br />
pat ekoloģiskas rotaļlietas.<br />
Aptuveni pirms četriem gadiem Latvijā<br />
parādījās pirmās bioloģiskās lauksaimniecības<br />
Eko viesu mājas, kurās darbs un atpūta tiek<br />
organizēti, nepārkāpjot dabas iedibinātos likumus.<br />
Viesiem šeit ir iespēja baudīt pilnvērtīgu<br />
atpūtu (gan aktīvu, gan arī pasīvu), elpot no<br />
piesārņojuma tīru gaisu, bet maltīte vienmēr<br />
būs pagatavota no organismam nekaitīgiem<br />
produktiem. Tas vēl nav viss. Ir padomāts arī<br />
par cilvēku uztveres ekoloģiju, tāpēc Eko<br />
viesu mājās nav vietas televizoriem, toties<br />
radīta iespēja izstaigāt dabas takas tuvējā<br />
apkārtnē, aktīvi atpūsties, apskatīt vēsturiski<br />
nozīmīgas vietas un uzzināt daudz interesanta<br />
par bioloģisko pārtiku. Pavisam prātīgi, ja,<br />
dodoties atpūsties uz Eko viesu māju, mobilais<br />
telefons tiek izslēgts. Pašreiz Latvijā aptuveni<br />
40 saimniecībām ir piešķirtas tiesības izmantot<br />
nosaukumu Eko viesu māja. Saimniecības<br />
tiek rūpīgi pārbaudītas un sertificētas katru<br />
gadu.<br />
Dabiska pārtika<br />
Eko viesu mājās maltītes viesiem tiek gatavotas<br />
tikai no pašaudzētiem produktiem vai<br />
arī tie iepirkti no sertificētām bioloģiskajām<br />
saimniecībām, kuras audzē vai ražo ekoloģiski<br />
tīrus produktus. Ja tiek pārzināti dabas likumi<br />
un tie ievēroti, pārtiku iespējams izaudzēt<br />
bez pesticīdiem un citām organismam<br />
kaitīgām vielām. Ekoloģiskie produkti tiek<br />
audzēti videi draudzīgā veidā, izmantojot dabas<br />
pašregulējošos procesus. Bioloģiskās jeb<br />
ekoloģiskās saimniekošanas pamatu veido<br />
princips, ka saimniecība ir vienota sistēma,<br />
kurā augsne un tajā notiekošie procesi, augi<br />
un dzīvnieki, ir cieši saistīti. Sistēma darbojas<br />
pareizi, ja pastāv cieši noslēgta aprite starp<br />
augsni, augiem un dzīvniekiem un ja netiek<br />
iesaistītas dabai kaitīgas ķīmiskas vielas.<br />
Ķīmiski sintezēto minerālmēslu, pesticīdu<br />
un herbicīdu lietošana, audzējot sertificēto<br />
8<br />
bioloģisko pārtiku, nav atļauta, un lopkopības<br />
produkcijas ieguvei tiek izmantoti tikai ar<br />
ekoloģisku lopbarību baroti dzīvnieki.<br />
Labas ražas iegūšana iespējama, izmantojot<br />
tikai dabiskus līdzekļus. Piemēram, ievērojot<br />
noteiktu augu seku, kas nenoplicina augsni.<br />
Svarīga nozīme ir organisko mēslu lietošanai,<br />
izmantojot raudzētus kūtsmēslus un kompostu.<br />
Dārza kaitēkļiem ārkārtīgi nepatīk<br />
no nātrēm pagatavota virca - nātrēm uzlej<br />
ūdeni un 24 stundas nostādina. Lieliski palīgi<br />
ekoloģiskā saimniekošanā ir sarkanās sliekas,<br />
kuras var iegādāties vai pasūtīt dārzkopības<br />
veikalos. Tās irdina zemi, pārstrādā kompostu,<br />
veidojot vērtīgu augsnes mēslojumu humusu.<br />
Kā stāsta speciālisti, mūsu pašu Latvijas sliekas<br />
ir slinkākas, tāpēc nākas “darbaspēku” ievest. Izmantojot<br />
šos un citus dabiskus paņēmienus,<br />
tiek ražoti ekoloģiski pārtikas produkti, kurus<br />
droši var lietot uzturā. Pie tam maltītes Eko<br />
viesu mājās vairums gadījumu tiek gatavotas<br />
uz dzīvās uguns un, kā zināms, šādi gatavots<br />
ēdiens ir daudz garšīgāks.<br />
Stipra un dzīva māja<br />
Būvējot un iekārtojot Eko viesu māju,<br />
materiālu atlase notiek domājot par mikrovidi<br />
ēkā. Netiek izmantoti neelpojoši materiāli,<br />
priekšroku dodot dabiskām, gadsimtos<br />
pārbaudītām vērtībām. Pateicīgs materiāls<br />
labvēlīgas vides radīšanai telpās ir koks, kas<br />
apstrādāts tikai ar dabiskiem aizsardzības<br />
līdzekļiem, bet ideāli jumti ir salmu vai koka<br />
šindeļu. Būtiska ietekme ir apkures veida<br />
izvēlei – vieglāk un labāk elpot ir telpās, kurās ir<br />
krāsns apkure. Veidojot telpu apdari, daudzi<br />
eko saimniecību īpašnieki ņem vērā senču<br />
gudrības. Piemēram, pirts telpas izveidei<br />
piemērota ir apse, jo tā noņem dažādas<br />
nevēlamas enerģijas; priede, bērzs ir atbilstoši<br />
materiāli, iekārtojot viesistabas. Ozolkoku<br />
mājās vajadzētu izmantot saprātīgos daudzumos,<br />
jo tas ir enerģētiski pārāk spēcīgs koks<br />
un varot nomākt cilvēku. Atsevišķas ozolkoka<br />
mēbeles gan ir vēlams ievietot mājās, bez tam<br />
ozolkoks ir lielisks materiāls produktu dēlīšu<br />
izgatavošanai, jo tam piemīt antibakteriālas<br />
īpašības.<br />
Ainava kā vērtība<br />
Eko viesu mājām pieguļošajā apkārtnē<br />
maksimāli tiek saglabāti dabas veidojumi,<br />
pēc iespējas izvairoties no iejaukšanās ainavā,<br />
kas arī ir viena no kultūras vērtībām. Dabas<br />
takas, mākslīgās ūdenstilpnes, sporta laukumi<br />
ierīkoti ar mērķi netraucēt apkārtnē<br />
notiekošos dabiskos procesus. Tāpēc te neatrast<br />
asfaltētus celiņus, bet gan koptu zālienu<br />
piemājas teritorijā, dabiskas pļavas un mežus,<br />
kur tik patīkami staigāt basām kājām. Lielāks<br />
pieplūdums Eko viesu mājās ir vasaras sezonā,<br />
kad daba velk pie sevis, ziemas sezonās<br />
cilvēki mēdz galvenokārt iegriezties, lai kārtīgi<br />
nopērtos pirtī. Lai gan ir patīkami arī ziemā<br />
izbaudīt klusumu, jo Eko viesu mājas atrodas<br />
tālu no rūpnieciskiem rajoniem un transporta<br />
maģistrālēm. Šeit var dzirdēt, kā runā daba, un<br />
baudīt bioloģiskās lauksaimniecības ražotos<br />
produktus.<br />
Uzziņai:<br />
Tie, kas izlēmuši saimniekot ekoloģiski,<br />
var saņemt atbalstu no valsts subsīdiju<br />
programmām un struktūrfondiem. Visā<br />
pasaulē par ekoloģisku tiek uzskatīta tikai<br />
tā produkcija, kas ir sertificēta, tas ir, kuras<br />
ražošanas process tiek kontrolēts un<br />
kuru apliecina attiecīgs sertifikāts. Praktiski<br />
bioloģisko saimniecību sertifikācija Latvijā<br />
notiek jau no 1990. gada. Sertifikācijas<br />
noteikumi paredz, ka:<br />
■ bioloģiskā ražošana ir saistīta ar noteiktiem<br />
ierobežojumiem attiecībā uz<br />
minerālmēslu un pesticīdu izmantošanu, kā<br />
arī ar ierobežotu sintētisko un vāji šķīstošo<br />
mēslojumu lietošanu;<br />
■ visas bioloģiskās produkcijas ražošanas<br />
stadijas līdz pat tirdzniecībai jāpakļauj inspekcijai;<br />
■ katru gadu notiek atkārtota uzņēmumu<br />
sertifikācija, ko veic atbilstošas institūcijas.<br />
Raksts sagatavots sadarbībā ar bioloģiskās<br />
saimniecības Eko viesu mājas Zāģeri īpašnieci<br />
Igitu Kociņu<br />
Pārpublicēts no žurnāla Mūsmājas<br />
2007. gada marta numura.
Muskuļu sāpju sindromi, to profilakses<br />
un ārstēšanas iespējas<br />
Farmācija<br />
Dažādas lokalizācijas sāpes muskuļos ir<br />
raksturīgas plašam pacientu lokam. Praktiski<br />
jebkuras specializācijas ārsti savā praksē saskaras<br />
ar pacientu sūdzībām par akūtām vai<br />
hroniskām dažāda rakstura un intensitātes<br />
muskuļu sāpēm. Šādas sūdzības sastopamas<br />
plašam diagnožu spektram:<br />
• ja ir iekšķīgas saslimšanas (sirds asinsvadu,<br />
gremošanas, nieru darbības patoloģijas);<br />
• reimatoloģiskas saslimšanas (reimatoīdais<br />
artrīts, fibromiozīti u. c.);<br />
• neiroloģiskas saslimšanas (galvas smadzeņu<br />
insults, muguras smadzeņu bojājumi,<br />
dažādas lokalizācijas radikulopātijas);<br />
• locītavu deģeneratīvas saslimšanas (artroze,<br />
spondiloartroze) u. c.<br />
Sāpes muskuļos var būt gan simptoms, kas<br />
norāda uz kādiem procesiem tieši muskuļos,<br />
gan arī parādīties pastarpināti – kā atstarojošas<br />
sāpes no citiem orgāniem vai balsta kustību<br />
aparāta struktūrām.<br />
Muskuļu aizsargsasprindzinājums jeb<br />
muskuļu defans ir novērojams vairāku<br />
patoloģisku procesu gadījumā. Ja ir muskuļu<br />
sasprindzinājums, jo īpaši, ja tas ir izteikts<br />
vai ilgstošs, parādās sāpes muskuļos. Šādos<br />
gadījumos stāvokli objektīvi var izvērtēt tikai<br />
ārsts.<br />
Piemēram, reti tiek pievērsta uzmanība<br />
mazā krūšu muskuļa sāpju ārstēšanai kreisajā<br />
subklavikulārajā reģionā (sirds apvidū) slimniekiem<br />
ar akūtām sirds išēmiskās slimības<br />
formām (miokarda infarkts, stenokardijas<br />
lēkme). Šādos gadījumos ārstēšanas taktika<br />
pirmām kārtām noteikti būs vērsta uz miokarda<br />
oksigenācijas (skābekļa piegādes)<br />
uzlabošanu. Uzlabojoties sirds apasiņošanai,<br />
sāpēm attiecīgajā muskulī vajadzētu pāriet.<br />
Pacientam, kam ir mugurkaula (spondiloze,<br />
spondiloartroze) vai kāju lielo locītavu (gūžas,<br />
ceļa locītavu artroze) deģeneratīva saslimšana,<br />
terapijas sastāvdaļa būs attiecīgo balsta kustību<br />
aparāta rajonu atsāpināšana vai arī pretiekaisuma<br />
terapija. Mazinot sāpes mugurā, ap<br />
gūžas vai ceļa locītavām, uzlabosies kustīgums,<br />
palielināsies kustību apjoms attiecīgajās<br />
locītavās. Tas savukārt veicinās locītavu<br />
sinoviālā šķidruma (locītavu smērvielas)<br />
cirkulāciju – uzlabosies skrimšļaudu<br />
barošana. Šajā gadījumā var tikt sasniegts ne<br />
tikai simptomātiskais efekts (atsāpināšana),<br />
bet arī, vismaz daļēji, ārstnieciskais. Kā<br />
zināms, brīvas, neapgrūtinātas locītavu<br />
kustības bez to papildus noslogojuma<br />
ir vislabākais un arī vislētākais locītavu<br />
deģeneratīvo (noārdīšanās) saslimšanu<br />
ārstēšanas līdzeklis.<br />
Ir diagnožu grupa, kam sāpes parādās tieši<br />
muskuļos. Vairāki muskuļu sāpju sindromi ir<br />
saistīti ar nepareizu balsta kustību aparāta<br />
(skelets, locītavas, saites, muskuļi un tml.) elementu<br />
telpisko izvietojumu (stājas traucējumi,<br />
skeleta attīstības traucējumi, dažādu veidu<br />
muskuļu disbalanss). Sāpes muskuļos var būt<br />
saistītas arī ar balsta kustību aparāta nepareizu<br />
dinamisko funkciju (gaitas traucējumi, nepareiza<br />
specifisko kustību tehnika sportistiem).<br />
Pirmajā gadījumā iemesls muskuļu sāpēm<br />
nereti ir ilgstoša nepareiza poza – sēžot skolā<br />
vai mašīnā, ilgstoši noturot biomehāniski<br />
neveiklu pozu, strādājot pie konveijera vai,<br />
piemēram, zobārstniecības kabinetā.<br />
Šādos gadījumos parasti netiek runāts par<br />
kādu nopietnu diagnozi, tomēr šādu pacientu<br />
skaits ir liels. Pareizas stājas veicināšana, stājas<br />
korekcija, muskuļu disbalansa novēršana,<br />
ergonomikas nosacījumu ievērošana<br />
darbā vai mācību iestādēs – tas viss var dot<br />
efektīvus rezultātus gan profilaktiskajā, gan<br />
arī ārstnieciskajā posmā. Dažreiz padomi var<br />
būt tiešām elementāri. Piemērām, vai daudzi<br />
pacienti ar sāpēm muguras jostas daļā zina,<br />
ka automašīnā var regulēt ne tikai atzveltnes<br />
leņķi, bet arī sēdekļa augstumu un leņķi,<br />
tādējādi nodrošinot vieglāku kāju darbību ar<br />
pedāļiem Šāds elementārs ieteikums var<br />
novērst jebkādas turpmākās atsāpinošās<br />
vai pretiekaisuma terapijas nepieciešamību.<br />
Var izmantot stājas korektorus, dažādas<br />
konstrukcijas jostas un elastīgos pārsējus<br />
(piemēram, Liepājā ražotos SIA Tonus Elast<br />
fiksējošos un koriģējošos līdzekļus).<br />
Dažādu balsta kustību elementu sāpju<br />
sindromu farmakoloģiskajā ārstēšanā<br />
izmantojamo preparātu klāsts ir tikpat<br />
plašs kā iesaistīto speciālistu un diagnožu<br />
saraksts.<br />
Sākot ar anksiolitiķiem (garastāvokli<br />
uzlabojošiem preparātiem) un pretiekaisuma<br />
medikamentiem – līdz narkotiskiem<br />
preparātiem. Pretiekaisuma terapija šādu<br />
sāpju sindromu gadījumos ir visizplatītākā<br />
gan Latvijā, gan arī pasaulē. Tam gan ir savi<br />
plusi (ātra sāpju remdēšana), gan arī mīnusi<br />
(tikai simptomātiskie efekti, iespējamas<br />
blakusparādības, īpaši ilgstošas terapijas<br />
gadījumā). Tā kā pretiekaisuma gēli iedarbojas<br />
reflektoriski (ātrs atvēsinošs efekts) un to<br />
pretiekaisuma komponents (visbiežāk tas ir<br />
ketoprofēns) iedarbojas tieši iesaistītājos audos,<br />
to izmantošana var būt laba alternatīva<br />
vai efektīvs papildinājums atsāpinošai terapijai.<br />
Ja procesi ir lokalizēti, šāda pieeja var pamatoti<br />
aizstāt sistēmisko preparātu izmantošanu<br />
tablešu vai injekciju veidā.<br />
Tomēr katrā konkrētajā gadījumā pacientiem<br />
ir jāvēršas pie ārsta, jo pat bezrecepšu<br />
preparātu ilgstoša izmantošana bez<br />
profesionālas uzraudzības nav vēlama.<br />
Pāvels Mustafins, Sporta medicīnas<br />
un rehabilitācijas mācību centrs<br />
9
Sabiedrība<br />
Fotoreportāža no Q. PENICILLUMA vārdā<br />
nosauktās pionieru vienības sacensībām Kāvi<br />
Datums: <strong>2008</strong>. gada 1. augusts<br />
Vieta: atpūtas nometne Copes Ogres rajonā<br />
Dalībnieki: pieci vecuma ziņā visai nobrieduši<br />
pionieru pulciņi, nosaukti Carbo activatus,<br />
Viride nitens, Sulfur depuratum, Hydrargyrum<br />
oxydatum flavum un Spiritus vini vārdā. To<br />
biedri ir cieši saistīti ar apvienību aptieka 1<br />
un zāļu lieltirgotavu <strong>Tamro</strong>.<br />
Kāvos visiem bija jāpierāda sevi kā<br />
saliedētu, vienādi domājošu, sociāli aktīvu<br />
biedru kopu – ceļot telti un iekurot ugunskuru,<br />
glābjot ievainotos, dzēšot ugunsgrēku<br />
un palīdzot biedriem pārvarēt šķēršļus. Tajā<br />
pašā laikā, ņemot vērā laikmeta vēsmas,<br />
tika vērtētas arī individuālās izpausmes –<br />
šaušanā gan ar plinti, gan ar knipi, sitot un<br />
metot soda metienus, lecot, metot mērķī,<br />
vācot kartupeļus ar aizsietām acīm utt.<br />
Pionieru nometnes svinīgā atklāšana.<br />
Katrs pulciņš saņem no vienības priekšsēdētājas<br />
īpašo paketi ar vadošiem norādījumiem.<br />
Spiritus vini vārdā nosauktais pulciņš braši soļo pildīt uzdevumus.<br />
Sulfur depuratum komanda rāda, ka tās biedri ir<br />
fiziski spēcīgas personības, kurām nekādi šķēršļi nav<br />
nepārvarami.<br />
Hydrargyrum oxydatum flavum darba vingrošanas kompleksa prezentācija.<br />
10
Sabiedrība<br />
Piramīdas Viride nitens aktīvistu izpildījumā.<br />
Līdzjutēji ar patiesu interesi vēro, kā veicas Sulfur depuratum pionierei bumbiņas pūšanā.<br />
Carbo activatus vingrojums Liekam naudiņu kabatā!<br />
vairāk gan raksturīgs mūsu valstī valdošajiem, bet<br />
ne pionieriem...<br />
Iekurinot ugunskuru, Viride nitens pionieri<br />
demonstrē īstu biedriskumu.<br />
Q. Penicilluma pionieru vienības padomes priekšsēdētāja Dita Martinsone kopā ar padomes locekļu<br />
sievišķīgo daļu uzmanīgi seko notiekošajam.<br />
Vēlreiz sveicam visus uzvarētājus un gribam<br />
ticēt, ka ieguvēji ir visi dalībnieki, jo kas gan<br />
var būt jaukāks par aktīvu atpūtu brīnišķīgi<br />
saulainā dienā skaistā vietā jautrā kompānijā!<br />
Tiekamies atkal nākamajā gadā!<br />
Vienības padomes priekšsēdētājas vietnieks<br />
Ronalds Šlosbergs un padomes locekle Egita Cirīte<br />
priecājas par jaunāko vienības locekli Elīnu no<br />
Valdekas aptiekas.<br />
Līksmo sacensību veiksmīgākais pionieru pulciņš<br />
Viride nitens.<br />
Spraigākos momentus fiksēja<br />
Kitija Blumfelde<br />
11
Ceļojumi<br />
Viena brīnumu pilna diena ziemeļbriežu zemē<br />
Oulu, pilsēta Somijas ziemeļos pie<br />
Botnijas līča, sagaida mūs, 42 farmaceitus<br />
un viņu līdzbraucējus, tāda kā nedaudz<br />
samiegojusies, miglā tīta. Ne velti Rīgā<br />
atvadu sveiciena vietā dažs labs mājās<br />
palicējs, zīmīgi pieliekot pirkstu pie<br />
deniņiem, atļāvās komentēt, ka šiem prāts<br />
ir pilnīgi apmaldījies, – jūlija vidū, kad Latvijā<br />
visskaistākais laiks, doties die`s zina kur aiz<br />
polārā loka, kur ir tikai skarbas klintis, auksts<br />
ūdens un ass vējš!<br />
Lai jau viņi tā domā! Mēs braucam (nē, ne<br />
Ziemeļmeitas lūkoties, pašas tādas varam<br />
būt) brīnumus piedzīvot! Un, ja acis ir plaši<br />
vaļā, labs noskaņojums un sirds atvērta, viss<br />
notiek!<br />
Viss sākās jau pirmajā vakarā! Pēc ļoti<br />
garšīgām un sātīgām vakariņām dodamies<br />
izstaigāties uz Rovaniemi pilsētas kalnu<br />
visaugstāko. Ar nelielu nomaldīšanos, ar<br />
palīgspēku iesaistīšanu (Impro gida Raita<br />
personā. Bet pats vainīgs – neiedeva kartes,<br />
tikai aptuvenu virzienu parādīja!) kalns<br />
tika atrasts! Un, kā jūs domājat, kas ir kalna<br />
galā Purvs! Milzīgi klintsbluķi un starp<br />
tiem – purva slīkšņa. Iedomājieties, esat<br />
uzkāpuši mūsu pašu Gaiziņā, nu, drusku tā<br />
kā dzērvenes palasīt!<br />
Un tad nākamais pārsteigums – nakts,<br />
kura nemaz neizskatās pēc nakts! Esot jāiet<br />
gulēt, jo pulkstenis rāda gulētejamo laiku.<br />
Bet saule spīd tik koši! Nu, labi – ja jāiet,<br />
tad jāiet. Pamosties ap diviem – joprojām<br />
Polārā loka pāriešana<br />
Fjordu labirints<br />
spīd! Ap pieciem – tas pats! Un tā visu šeit<br />
pavadīto laiku. Lielākā tumsa bija nedaudz<br />
nomākušās dienas paskatā, kad saulīti<br />
aizsedza kalni.<br />
Jāatzīst – pirmajiem iespaidiem pat par<br />
daudz!<br />
Tālāk seko plānotais brīnums –<br />
Ziemassvētku vecītis, kuru somu valodā sauc<br />
Joulupukki. Piekritīsiet, skan tik aizkustinoši<br />
mīļi! Uzreiz saproti, ka tas ir kaut kas liels,<br />
apaļš, baltu bārdu... Apzinīgi tiek veikts<br />
rituāls – pastkartes nosūtīšana uz mājām no<br />
Joulupukki pasta ar īpašo pasta zīmogu.<br />
Tomēr galvenais – esam<br />
aiz polārā loka! Visi pārējie<br />
brīnumi un arī pārbaudījumi<br />
mūs gaida tieši šajā pusē! Un<br />
mēs esam tam gatavi!<br />
Sākas! Pirmais pārbaudījums – zelta<br />
skalošana Tankavarā. Balvā – mazs mazītiņš<br />
zelta tīrradnis adatas spicītes lielumā! Kādas<br />
emocijas! No sajūsmas pilnām urravām līdz<br />
klusā sasprindzinājumā sarauktām pierēm<br />
(„Vai tad man nekā nebūs”). No žēlabām par<br />
Fortūnas novēršanos līdz priekā mirdzošām<br />
acīm par izdošanos! Bet pāri visam –<br />
veselīgs humors par notiekošo un prieks<br />
par šo iespēju! Un, lai apmierinājums būtu<br />
vēl lielāks (šķiet, visi, kuri krita kārdinājumā,<br />
savu zelta kriksīti arī ieguva), seko lieliskas<br />
pusdienas. Vai esat baudījuši vīnu ar zelta<br />
nogulsnēm Un dzēruši vodku no koka<br />
karotes Te tas viss bija!<br />
Un tad mēs satiekam viņu – savu pirmo<br />
ziemeļbriedi! Ar gavilēm! Taču te arī sākas<br />
pārbaudījums – vai spējam samierināties ar<br />
lietām, kuras ietekmēt nav mūsu spēkos<br />
Autobuss jau labu laiku velkas pakaļ jaukajam<br />
ziemeļbriedim – ne apkārt apbraukt, ne<br />
pāri pārlidot! Brīžam šķiet, mēs tūlīt, tūlīt to<br />
pastumsim, bet zvērs neko, nekādas reakcijas!<br />
Tad šis apstājas pavisam, lai tā kā apdomātu<br />
kādu pēkšņu ideju, un beidzot cēli uzņem kursu<br />
uz ceļa kreiso pusi. Tomēr, ticis līdz viduslīnijai,<br />
briedis atkal apstājas it kā šaubīdamies, bet,<br />
tā kā mūsu šoferīši jau uzsākuši apdzīšanu<br />
(precīzāk būtu teikt – spraukšanos garām),<br />
zvēram nekas cits neatliek kā turpināt ceļu,<br />
radot nelielu sajukumu pretī braucošajiem<br />
autovadītājiem. Ja tas tagad grieztos atpakaļ,<br />
ar ragiem autobusam sānos kā likts!<br />
12
Notikušo vērojam, aizturējuši elpu, bet<br />
pēc tam – neaprakstāmas prieka gaviles! Cik<br />
tad ilgi var braukt ar ātrumu pieci kilometri<br />
stundā! Visu cieņu gan ziemeļbrieža, gan<br />
mūsu šoferīšu stabilajai nervu sistēmai.<br />
Lai nu kā, bet kurš te galvenais, tapa<br />
skaidrs pilnīgi noteikti. Ja nu tomēr<br />
kādam vēl ne, tad, sastopot ziemeļbriežus<br />
visneiedomājamākajās vietās – pilsētiņu<br />
parkos, ielās, lūkojoties hoteļa logos, pie<br />
tuneļiem, uz ceļiem un citur un redzot to<br />
absolūto vienaldzību pret tā saukto radības<br />
kroni – cilvēku, izgaist vismazākās šaubas.<br />
Mūsu nepacietībai ir savs iemesls –<br />
Nordkaps – 386 m augsta klints, Eiropas<br />
tālākais ziemeļu punkts. Tur jānonāk īstajā<br />
laikā – pusnaktī. Tas ir brīdis, kad saule ir<br />
viszemāk, bet, neaizejot aiz apvāršņa, atkal<br />
uzsāk ceļu augšup.<br />
Šo brīdi Nordkapā dieviņš mums dāvā<br />
jo brīnumskaistu. Nakts, kuru nosaukt<br />
par nakti joprojām ir visai grūti, ir skaidra.<br />
Saule – liela, dzeltensārta, tērpusies gaisīgā<br />
šķidrautā, – gozējas gludajā ūdens spogulī,<br />
klīrīgi domādama: „Atpūšoties iemērkt<br />
kājas Atlantijas vai Ziemeļu Ledus okeāna<br />
ūdeņos Un vispār – vai es gribu mērcēt<br />
kājas” Visai spēcīgais vējš, kavējot tai<br />
laiku, rotaļīgi dzenā mākoņus. Kamēr Saule<br />
apcerīgi lūkojas ūdenī, nebēdņa sastumtie<br />
padebeši kļuvuši melni no niknuma par tā<br />
delverībām, gatavi plīst pušu ar pamatīgu<br />
lietus šalti. Saule to pamana un arī iesaistās<br />
šajā rotaļā, izveidojot dubultu varavīksnes<br />
tiltu, kas varbūt varētu saturēt piebriedušo<br />
nikno mākoni. Skaidrs, ka ar to atpūtai<br />
atvēlētais laiks ir beidzies, un Saulīte lēni<br />
sāk ceļu atpakaļ, uz augšu zilajā debesu<br />
jumā. Savukārt lielo lietus mākoni pat divām<br />
varavīksnēm neizdodas saturēt, un tas ar pilnu<br />
sparu sprāgst vaļā! Slapji, bet emociju pārpilni<br />
no redzētajām dabas rotaļām metamies savā<br />
autobusā un dodamies prom.<br />
Tālāk seko brīnums pēc brīnuma! Mazi<br />
troļļi, lieli troļļi, tā sauktie baznīcas vārti<br />
Kirkenporten (patiesībā – savdabīgas<br />
formas klints), pirms 3–5 gadu tūkstošiem<br />
tapušie senie klinšu zīmējumi Altā (iekļauti<br />
UNESCO Pasaules kultūras mantojuma<br />
sarakstā). Pilsētas – Trumse (dēvēta par<br />
ziemeļu Parīzi), Alta, Svolvēra, Melbu, Borge,<br />
zvejnieku ciemats Henningsvēra (gluži kā<br />
ziemeļu Venēcija!). Kalni, fjordi, ūdeņi. Lai kur<br />
brauktu, kalni no vienas puses un ūdens no<br />
otras. Ir sajūta, ka no fjordiem nav iespējams<br />
tikt prom. Kā labirintā! Salas – Magerejas,<br />
Vesterolu, Senjas. Viss ciku cakām savā starpā<br />
samudžināts tā, ka brīžiem nav iespējams<br />
saprast, vai esi uz sauszemes vai uz salas!<br />
Un tad – Lofotu salas. Vēl viena dabas<br />
rotaļa. Šajos pašos platuma grādos Kanādā<br />
valda mūžīgais sasalums, bet salas mūs sagaida<br />
ar aptuveni +20⁰ siltu, saulainu dienu!<br />
Tas – pateicoties garām plūstošajai Golfa<br />
straumei. Tā nodrošina arī bagātīgo zivju<br />
baru spietošanu gar salām, par ko mums<br />
bija iespēja pārliecināties, dodoties zvejas<br />
braucienā. Tas ir tāpat kā bērnus ielaist<br />
konfekšu veikalā un ļaut pieēsties, cik lien!<br />
Un tevi vēl ietērpj speciālā kombinezonā,<br />
lai nenoķēpājies! Un gandrīz vai uzsēdina<br />
uz konfekšu kaudzes, respektīvi, zivju bara!<br />
Iedod nepieciešamos rīkus, t.i., makšķeri<br />
ar trim āķiem! Kāds tur brīnums, ka visi kā<br />
mazi bērni mirdzošām acīm azartiski velk<br />
ārā zivis – citu pēc citas. Kad nu sāta sajūta<br />
iestājusies, tiek pamanīts arī apkārt esošais<br />
dabas skaistums. Jo ir iestājies miers. Miers<br />
darbībai, domām.<br />
Arī no dabas strāvo miers,<br />
bet tāds skarbs, spēka pilns<br />
miers. Tam vienkārši ir jāļaujas,<br />
lai attīrās prāts, sirds.<br />
Jāņa Ozoliņa (Saldus Zaļā aptieka) superloms<br />
Majestātiski kalni, kuros ieķērušās mitrās<br />
mākoņu pūkas. No vairāku simtu metru<br />
augstuma krītošais strauts ar bezgala<br />
dzidru un gardu ūdeni, kas stāsta, ko<br />
piedzīvojis garajā lejupceļā. Nedaudz<br />
samiegojusies Saule, kura brīdi pa brīdim<br />
paver mākoņu aizkarus, ziņkāri paveroties<br />
lejup. Cits augstāk, cits zemāk sasēdušies<br />
troļļi. Kaijas virs galvām gaida savu daļu no<br />
mūsu saķertā loma. Un visbeidzot – dzīvais<br />
ūdens visapkārt, kura elpu šeit var izjust<br />
visskaudrāk. Ieelpa – tas paceļas līdz pašai<br />
kalnu pakājei, piepildīdams vismazāko<br />
spraudziņu, paņemot līdzi visu, kas ceļā.<br />
Izelpa – atkāpšanās, atstājot aiz sevis<br />
ūdenszāļu, sīku jūras radībiņu lauku. Un tā,<br />
tikai sev vien zināmā ritmā. Mierīgi, nosvērti.<br />
Šobrīd...<br />
Tāda vienas dienas garumā (nakšu jau<br />
patiesībā nebija!) mums atklājās Norvēģija<br />
(nedaudz arī Somija) aiz polārā loka, tāda tā<br />
paliek mūsu atmiņās un sirdīs, tādu mēs to<br />
gribam satikt vēl – ar lielu mīlestību veidots<br />
dabas brīnums, kuru patiesā cieņā respektē<br />
to apdzīvojošie ļaudis.<br />
Kitija Blumfelde,<br />
<strong>Tamro</strong> mārketinga speciāliste<br />
Ziemeļbriežu bars Dabas rotaļas Nordkapā Ziemeļu Venēcija – Henningsvēra<br />
13
Ceļojumi<br />
Balkānu daudzie jautājumi<br />
...Ja īsi, – bija skaisti, brīžiem pat sāpīgi<br />
skaisti!<br />
Balkānu iepazīšana mums sākās ar<br />
Serbiju. Manas izjūtas, domājot par šo zemi,<br />
ir nedaudz mākoņos iegrimušas, gluži kā<br />
Durmitora kalnu virsotnes.<br />
Viena spilgta virsotne – mūsu gide<br />
Belgradā – Svetlana. Ļoti kolorīta, zinoša<br />
personība, kura ar lielu mīlestību un<br />
šarmantu humora devu mums izrādīja<br />
savas zemes un pilsētas vērtības – arvien<br />
vēl nepabeigto Sv. Savas katedrāli (tā tiek<br />
celta kopš 1931. gada), kas ir otra lielākā<br />
pareizticīgo katedrāle Eiropā, Dienvidslāvijas<br />
pēdējā komunistiskās partijas līdera Josipa<br />
Broza Tito muzeju-mauzoleju. Piezīme<br />
pārdomām – Brozu Tito joprojām ciena un<br />
godina. Turklāt visās Balkānu zemēs, jo viņš<br />
prata tās saturēt, savulaik ļaujot un palīdzot<br />
katrai valstij attīstīt sev tuvākās svarīgākās<br />
lietas.<br />
Otra spožā virsotne – brauciens ar<br />
vilcieniņu pa Mokra Gora kalniem un pēc<br />
tam Kustendorf – Emira Kusturicas uzceltā<br />
ciematiņa – apmeklējums. Sākumā tas<br />
celts filmēšanas vajadzībām, tad pašam sev<br />
– darbam, bet pēc tam te sāka organizēt<br />
meistarklases un radošās nometnes<br />
jaunajiem māksliniekiem.<br />
Melnkalnes Durmitora kalni spoguļojas Crno jezero (Melnajā ezerā).<br />
Vairāk par <strong>Tamro</strong> organizētajā braucienā<br />
pieredzēto lasiet mūsu mājaslapā:<br />
www.tamro.lv<br />
Dubrovniku marmora baltums.<br />
Trīs latviešu dāmas austrumu gaumē imama mājā<br />
Tekijā (Bosnija).<br />
Kitija Blumfelde,<br />
<strong>Tamro</strong> mārketinga speciāliste<br />
Austrumnieciskie paklāju raksti Sarajevas tirdziņā. Minoreta tornis Mostrā. Piemineklis melnkalniešu iemīļotam valdniekam<br />
un dzejniekam Ņegošam mauzolejā, kas uzbūvēts<br />
1660 m augstumā.<br />
14
NOSLĒDZIES TAMRO FOTOKONKURSS!<br />
Atpūta<br />
Aptieku Foruma iepriekšējā numurā<br />
tika izsludināts fotokonkurss Mēs – šajā<br />
pasaulē, kurā gan klientus, tostarp<br />
aptiekas, gan sadarbības partnerus, gan<br />
arī <strong>Tamro</strong> darbiniekus aicinājām sūtīt<br />
savas interesantākās, jaukākās, spilgtākās<br />
fotogrāfijas.<br />
Konkurss tika rīkots saistībā ar <strong>Tamro</strong><br />
15 gadu jubileju, kuru vēlējāmies atzīmēt,<br />
izveidojot savu sienas kalendāru 2009.<br />
gadam. Kopīgiem spēkiem mums tas ir<br />
izdevies!<br />
Konkursam tika iesūtīta 91 fotogrāfija.<br />
Darbos bija redzami visdažādākie objekti –<br />
gleznainas ainavas, ziedi, kalni, tuksneši,<br />
suņi, gliemeži, kamieļi, pilis, jūra utt. Visu<br />
nav iespējams uzskaitīt! Tās ir lietas, kas mūs<br />
iedvesmo, kas veido mūsu pasauli.<br />
Katrai fotogrāfijai tika piešķirts kārtas<br />
numurs, un tās tika izvietotas publiskai<br />
apskatei <strong>Tamro</strong> 2. stāvā un nodotas komisijas<br />
vērtējumam. Autora vārds tika atklāts tikai<br />
pēc rezultātu apkopošanas un paziņošanas.<br />
Visiem <strong>Tamro</strong> darbiniekiem un arī viesiem<br />
bija iespēja nobalsot par savu favorītu, kurš<br />
iegūst skatītāju simpātiju balvu.<br />
Savukārt komisija atlasīja 13 fotogrāfijas,<br />
kuras tiks izmantotas <strong>Tamro</strong> 2009. gada<br />
kalendāra veidošanā.<br />
To autori saņem vērtīgas balvas!<br />
Sveicam konkursa uzvarētājus,<br />
kuru darbi būs redzami <strong>Tamro</strong> 2009.<br />
gada sienas kalendārā (neskaitiet,<br />
to nebūs 13, jo kalendārā būs publicēti<br />
vairāki viena autora darbi!):<br />
• Anita Ozoliņa, Saldus Zaļā aptieka,<br />
• Jurģis Siliņš, aptieka Neriņa,<br />
• Marija Belaja, Ievas aptieka Rēzeknē,<br />
• Marija Apine, Hansa Pharma,<br />
• Ronalds Šlosbergs, <strong>Tamro</strong>,<br />
• Kitija Blumfelde, <strong>Tamro</strong>,<br />
• Egita Cirīte, <strong>Tamro</strong>,<br />
• Pēteris Mežinieks, <strong>Tamro</strong>,<br />
• Ilze Kalve, Zāļu valsts aģentūra.<br />
Šoreiz konkursa labākos darbus<br />
nepublicēsim, – lai saglabājas pārsteigums<br />
līdz brīdim, kad saņemsiet mūsu kalendāru!<br />
Paldies visiem, kuri piedalījās konkursā!<br />
Ļoti ceram, ka nākamajā reizē dalībnieku<br />
un fotogrāfiju skaits būs vēl lielāks!<br />
Šī fotogrāfija ieguvusi skatītāju simpātiju balvu.<br />
Nu, ko var ņemties...<br />
Kitija Blumfelde, <strong>Tamro</strong><br />
Gaidot...<br />
Egita Cirīte, <strong>Tamro</strong><br />
Noskaņa...<br />
Ronalds Šlosbergs, <strong>Tamro</strong><br />
Gleznotāju kalnā.<br />
Marija Belaja, Ievas aptieka<br />
Kemeri.<br />
Marija Apine, Hansa Pharma<br />
Satikšanās.<br />
Ilze Kalve, Zāļu Valsts aģentūra<br />
Marta salnas skartie.<br />
Anita Ozoliņa, Saldus Zaļā aptieka<br />
15
Avīzē izmantotas fotogrāfijas no <strong>Tamro</strong> arhīva.<br />
Kontaktinformācija: Aptieku Forums<br />
Kleistu iela 24, Rīga, LV-1067<br />
Tālrunis: 67067800; 67067807<br />
Fakss: 67407691<br />
e-pasts: kitija.blumfelde@tamro.lv