12.02.2015 Views

Rudens/2008 - Tamro

Rudens/2008 - Tamro

Rudens/2008 - Tamro

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

<strong>Rudens</strong>/<strong>2008</strong><br />

Strādājot telemārketingā, ir jābūt<br />

labam psihologam, lai spētu ar visiem<br />

sadarboties. Iepazīstinām ar <strong>Tamro</strong><br />

Telemārketinga nodaļas darbiniekiem.<br />

4. lpp.<br />

Dzīvojam taču tikai vienreiz, tāpēc<br />

nav jātaupa lietām, kas ir vērtas, lai tās<br />

izbaudītu! Personība. Iepazīstinām ar<br />

Ivetu Stundiņu, Jelgavas rajona Staļģenes<br />

aptiekas vadītāju.<br />

5. lpp.<br />

Noslēdzies <strong>Tamro</strong> fotokonkurss!<br />

Sveicam konkursa uzvarētājus, kuru darbi<br />

būs redzami <strong>Tamro</strong> 2009. gada sienas<br />

kalendārā.<br />

15. lpp.<br />

<strong>Tamro</strong>. <strong>Tamro</strong> jaunumi – 2. lpp., 3. lpp. Iepazīstieties – <strong>Tamro</strong> Telemārketinga nodaļa – 4. lpp.<br />

Personība. Iepazīstinām ar Ivetu Stundiņu – 5. lpp. aptieka 1. Elejas aptieka – ar senu vēsturi<br />

un uzticīgiem darbiniekiem – 6. lpp. Senā Ēveles aptieka uz jauna attīstības sliekšņa – 7. lpp.<br />

Interesanti. Viesojoties eko mājā – 8. lpp. Farmācija. Muskuļu sāpju sindromi, to profilakses<br />

un ārstēšanas iespējas – 9. lpp. Sabiedrība. Fotoreportāža no Q. PENICILLUMA vārdā nosauktās<br />

pionieru vienības sacensībām Kāvi – 10. lpp., 11. lpp. Atpūta. Ceļojumi. Viena brīnumu pilna<br />

diena ziemeļbriežu zemē – 12. lpp., 13. lpp. Balkānu daudzie jautājumi – 14. lpp. Noslēdzies<br />

<strong>Tamro</strong> fotokonkurss – 15. lpp.


<strong>Tamro</strong><br />

Farmaceits – jaunā likumprojekta gaismā<br />

Farmaceits kā<br />

uzņēmējs<br />

Dita Martinsone,<br />

SIA <strong>Tamro</strong> valdes locekle<br />

Lai arī domas vairāk vedina kavēties pie<br />

aizvadītās vasaras saules pielietajām pļavām<br />

un ēnainiem ezeru krastiem, nevis dokumentu<br />

mapēm vai zāļu plauktiem, tomēr ir<br />

lietas, kas ātri vien atgriež darba ikdienā. Un<br />

tas ir mūsu nozares darbībai būtiskais jaunais<br />

Farmaceitiskās aprūpes likumprojekts.<br />

Iecere saskaņot un pilnveidot spēkā<br />

esošos likumus, radot daudzu noteikumu<br />

un regulējošo aktu vietā divus farmācijas<br />

nozares balstus – Farmaceitiskās aprūpes<br />

likumu un Zāļu aprites likumu –, ir visnotaļ<br />

pozitīva.<br />

Viens no visvairāk diskutētajiem un<br />

pārdomas raisošiem jautājumiem ir<br />

īpašumtiesības. Farmaceitiskās aprūpes<br />

likumprojekts paredz, ka aptiekas telpas<br />

varēs piederēt jebkuram, tomēr licence<br />

farmaceita prakses veikšanai tiks piešķirta<br />

farmaceitam (tagad to var saņemt aptieku<br />

īpašnieki – arī tie, kas nav ieguvuši farmaceita<br />

izglītību). Turklāt prakses farmaceits<br />

varēs saņemt tikai vienu licenci farmaceitiskajai<br />

darbībai. Kāds būs ieguvums<br />

Vai tas būtu mēģinājums rosināt farmaceitu<br />

kļūt par uzņēmēju, pat ja viņš to<br />

nevēlas Ko darīt farmaceitam, kurš savu<br />

aptieku pārdevis un joprojām strādā aptiekā<br />

par vadītāju; farmaceitam, kurš negrib nodarboties<br />

ar aptiekas saimnieciskajiem<br />

jautājumiem, bet savu sūtību saskata darbā<br />

ar klientiem<br />

Un otrādi: ja farmaceits ir kļuvis par<br />

veiksmīgu uzņēmēju un atvēris divas, trīs<br />

un vairāk aptieku, vai tiešām vienīgais ieteikums<br />

– slēgt liekās aptiekas<br />

Konkurences<br />

veicināšana<br />

Vai likuma izmaiņas patiešām veicinās<br />

konkurenci nozarē Vai tā nebūs cīņa par<br />

izdzīvošanu Un kā ar augošajām īres un<br />

personāla izmaksām un valsts noteiktajiem<br />

piecenojuma griestiem<br />

Reizēm rodas sajūta, ka farmaceits<br />

ir labdaris, kuram<br />

jāuztur valsts un pacienti, kuri<br />

pārdzīvo grūtus laikus, bet<br />

paša ģimene var dzīvot vien<br />

no gandarījuma, ko sniedz<br />

farmaceita darbs.<br />

Lūk, daži jautājumi par vienu likumprojekta<br />

aspektu, bet tik daudz variantu.<br />

Farmaceitiskā aprūpe<br />

Vai uzlabosies farmaceitiskās aprūpes<br />

kvalitāte un mainīsies farmaceita attieksme<br />

pret klientu Manuprāt, līdzšinējā aptieku<br />

darbības pieredze liecina par mūsu farmaceitu<br />

godprātīgu darbu neatkarīgi no tā,<br />

kam pieder aptiekas īpašumtiesības. Dīvaini<br />

ir pieļaut domu, ka farmaceita kompetence<br />

atkarīga no īpašumtiesību statusa.<br />

2


TAP – jaunā datorprogramma aptiekām<br />

<strong>Tamro</strong><br />

Nepārskaitot visas TAP iespējas, kas nodrošina obligāto prasību izpildi aptiekas<br />

darbībā, gribu uzsvērt dažas no būtiskām priekšrocībām:<br />

kases darba vietā iespēja izmantot pieskārienjutīgos monitorus un pilnībā<br />

atteikties no klaviatūras, tādā veidā atbrīvojot vietu uz aptiekas letes<br />

vajadzīgākām lietām;<br />

Ronalds Šlosbergs,<br />

SIA <strong>Tamro</strong> pārdošanas direktors<br />

Šoreiz vēlos AF lasītājus iepazīstināt tuvāk<br />

ar <strong>Tamro</strong> aptieku programmu (TAP), kas ir<br />

nevis vecā, labā <strong>Tamro</strong> lojalitātes programma<br />

tās uzticamajiem klientiem – aptieka 1,<br />

bet gan jauna, moderna datorprogramma,<br />

kas domāta aptieku darbam mūsdienu<br />

sarežģītajos mainīgās likumdošanas un<br />

konkurences apstākļos. Zinot šīs datorprogrammas<br />

tapšanas vēsturi, droši varam to<br />

saukt par Latvijas preci, jo tā pilnībā izstrādāta<br />

Latvijā. Gan tagad, gan arī turpmāk TAP<br />

attīstībā un tās apkalpošanā tiks izmantoti<br />

labākie Latvijas informācijas tehnoloģiju<br />

resursi.<br />

kompensējamo medikamentu cenu, references cenu, slimības diagnozes<br />

kodu un atlaides procentu kontrole pārdošanas brīdī un darījuma korekta<br />

atspoguļošana kases čekā;<br />

tūlītēja receptes datu ievade sistēmā pārdošanas brīdī (ja ir laiks) vai vēlāk, kā<br />

arī recepšu apdruka medikamentu pārdošanas brīdī;<br />

centralizēta kompensējamo medikamentu, diagnožu, ārstniecības iestāžu un<br />

līgumārstu sarakstu uzturēšana;<br />

atskaites par izsniegto kompensējamo medikamentu receptēm elektroniski<br />

no TAP uz VOAVA;<br />

preču dinamiskās defektūras saraksta veidošana, automātiskās pasūtīšanas<br />

un pasūtījumu apstiprinājuma saņemšanas iespēja;<br />

e-rēķinu saņemšana no vairākiem piegādātājiem;<br />

iespēja automātiski nosūtīt grāmatvedībai nepieciešamos datus uz<br />

programmām Tildes Jumis, Scala un Hansa Financials;<br />

dažādas atskaites atbilstīgi normatīvo aktu prasībām un aptiekas darbības<br />

kontroles vajadzībām.<br />

Latvijas aptiekas šo datorprogrammu<br />

sāka izmantot šā gada sākumā. Septembra<br />

sākumā saņēmām nākamo TAP versiju<br />

5.9, kurā pilnveidota preču automātiskā<br />

pasūtīšana, pasūtījumu apstiprināšana un<br />

e-rēķinu saņemšana, kā arī papildinātas<br />

iespējas darbam ar bankas, lielveikalu un<br />

klientu lojalitātes kartēm.<br />

Programmas daudzveidīgās funkcijas<br />

dod iespēju farmaceitam apkalpot klientus<br />

atbilstīgi mūsdienīga servisa līmenim un<br />

vairāk laika veltīt konsultācijām, tātad farmaceitiskajai<br />

aprūpei. Šobrīd aptiekas var<br />

iegādāties TAP uz nomaksu ar izdevīgiem<br />

nosacījumiem. Tuvāka informācija pieejama<br />

<strong>Tamro</strong> IT un Mārketinga nodaļās.<br />

3


<strong>Tamro</strong><br />

Telemārketingā svarīga ir prasme sadarboties<br />

Telemārketinga nodaļas darbinieces (no kreisās) Baiba Plečkena, Olga Loseva, Ilze Kiršteina,<br />

Inga Ruķere, Ārija Skadiņa, Inta Lapiņa, Inta Kuļiņenko<br />

<strong>Tamro</strong> Telemārketinga nodaļā jau mazliet<br />

pēc astoņiem no rīta valda rosība –<br />

telemārketinga speciālistes Olga, Ilze, Inga,<br />

Baiba, Inta, Zigvija, Ārija un Inta gatavojas<br />

darbam. Vārot kafiju, tiek pārspriests<br />

brīvdienās notikušais un kārtējie dienas<br />

darbi.<br />

Kolektīvs ir ļoti stabils. Speciālistes šajā<br />

nodaļā strādā jau kopš 1994. gada, un laika<br />

gaitā nomainījušies tikai divi cilvēki. Nodaļas<br />

darbinieces astoņas stundas dienā pavada<br />

pie telefona, runājot ar klientiem visā<br />

Latvijā.<br />

Klientu loks, kas Telemārketinga nodaļai<br />

ikdienā jāapkalpo ar medikamentiem –<br />

jāpieņem pasūtījumi un jāiekļauj piegādes<br />

maršrutos – ir ļoti plašs, tajā ietilpst aptiekas,<br />

slimnīcas, pansionāti un ģimenes ārstu<br />

prakses visā Latvijā. Katrai speciālistei ir savi<br />

apkalpojamie reģioni, taču reizēm nākas<br />

strādāt arī ar kolēģu klientiem. Dienā viena<br />

darbiniece apkalpo vidēji 50 klientu. Pēdējā<br />

laikā gan daudzi ir pārgājuši uz elektronisko<br />

pasūtījumu, tāpēc pa tālruni jāsazinās retāk.<br />

Telemārketinga nodaļa apkalpo ne tikai<br />

pastāvīgos klientus – jebkurš cilvēks var<br />

piezvanīt, un viņam tiks sniegta interesējošā<br />

informācija par medikamentiem, to cenu,<br />

ar kādiem citiem medikamentiem šīs zāles<br />

iespējams aizvietot. <strong>Tamro</strong> Telemārketinga<br />

nodaļa informāciju un pakalpojumus<br />

sniedz gan saviem pastāvīgajiem klientiem,<br />

gan arī ikvienai aptiekai Latvijā, jo nodaļas<br />

rīcībā un kompetencē ir plaša informācija<br />

par dažādiem medikamentiem. Var jau<br />

sacīt, ka tādējādi darba apjoms palielinās,<br />

bet meitenes labi apzinās, ka katrs uzdotais<br />

jautājums ir svarīgs kādam ārstam un pacientam,<br />

kam nepieciešama palīdzība.<br />

Tāpat kā katrai aptiekai ir sava specifika,<br />

klienti, protams, mēdz būt ļoti dažādi.<br />

Strādājot telemārketingā, ir<br />

jābūt labam psihologam, lai<br />

spētu ar visiem sadarboties.<br />

Liels prieks ir tad, ja izdodas saprasties no<br />

pusvārda un izprast otra vajadzības, tāpat arī<br />

kopīgi pajokot. Katrai ir kāds klients, kuram<br />

ir īpaša leksika, kas apgūta, sadarbojoties<br />

ilgāku laiku. Piemēram, kāds klients vienmēr<br />

pasūta divus kortelīšus. Ej nu sazini, kas tas<br />

ir, bet <strong>Tamro</strong> darbinieces zina, kāds medikaments<br />

slēpjas aiz šī savādā nosaukuma.<br />

Jautātas, vai, strādājot vienā telpā,<br />

netraucē pārējo kolēģu telefona sarunas,<br />

viņas saka, ka nav ļaunuma bez labuma.<br />

Protams, brīžiem ir grūtāk koncentrēties,<br />

taču, ja sarunas laikā aizmirstas kāda svarīga<br />

informācija, vienmēr var pajautāt blakus<br />

esošajām kolēģēm, un atbilde ātri vien ir<br />

rokā.<br />

Šādā darbā, protams, neiztiek arī bez<br />

kurioziem. Reiz, pieņemot marles ruļļu<br />

pasūtījumu no kādas aptiekas Jelgavas<br />

rajonā, gadījies pārklausīties, un uz aptieku<br />

ticis nosūtīts tik daudz marles ruļļu, ka aptiekas<br />

vadītāja, tos saņemot, jokojusi, ka ar<br />

to jau visu pagastu varētu aptīt! Līdzīgi bijis<br />

arī šovasar pirms Jāņiem, kad uz kādu aptieku<br />

nejauši nosūtītas 35 kastes baldriāna<br />

tinktūras vienas vietā! Pie aptiekas durvīm<br />

omulīgi gozējies kaķis, un preces piegādātājs<br />

aptiekārei jautājis: „Kas tad jums – vai tad<br />

kaķim arī būs Jāņi Man puse mašīnas pilna<br />

ar baldriāna tinktūru!”<br />

Šādus atgadījumus lielākoties gan darbinieces,<br />

gan klienti uztver ar humoru, taču,<br />

protams, cilvēku reakcija mēdz būt dažāda.<br />

Brīvajā laikā <strong>Tamro</strong> telemārketinga darbinieces<br />

rīko kopīgas ekskursijas. Bijuši<br />

braucieni uz Lietuvu un Igauniju, bet<br />

visbiežāk apceļota Latvija. Šovasar kopīgi<br />

apmeklēta Tērvete.<br />

Viņu iniciatīva rosinājusi arī <strong>Tamro</strong> katru<br />

gadu rīkot ekskursijas saviem darbiniekiem.<br />

Šogad šāda ekskursija bijusi uz Rundāles<br />

pili, Bauskas alus ražotni un zemnieku<br />

saimniecību Līcīši.<br />

<strong>Tamro</strong> telemārketinga speciālistes regulāri<br />

piedalās dažādu farmācijas firmu un aptieku<br />

rīkotajos semināros, jo, strādājot šajā nozarē,<br />

nepieciešams nepārtraukti izglītoties. Tāpat<br />

viņas cenšas apmeklēt medikamentu<br />

ražotāju firmu rīkotos pasākumus un uzturēt<br />

ar saviem klientiem ciešas un draudzīgas<br />

attiecības.<br />

Intervēja Ilze Blūzma<br />

4


Vieglāk strādāt, ja par tevi rūpējas!<br />

Personība<br />

Nu jau 18 gadus Jelgavas rajona Staļģenē<br />

aptieku vada gaišs un atvērts cilvēks –<br />

Iveta Stundiņa, kura pavasarī notikušajā<br />

konkursā Mans aptiekārs atzīta arī par Zemgales<br />

reģiona labāko farmaceiti <strong>2008</strong>. gadā.<br />

Staļģenes aptieka nu jau piekto gadu ietilpst<br />

apvienībā aptieka 1.<br />

Pievienošanās <strong>Tamro</strong> aptieku apvienībai<br />

galvenokārt bijusi finansiāli izdevīga, atzīst<br />

aptiekas vadītāja. Turklāt ir taču daudz<br />

vieglāk strādāt, ja ir kāds, kas par tevi<br />

parūpējas!<br />

Iveta Stundiņa uzsver, ka viņas aptiekai<br />

ir svarīgi saglabāt savu neatkarību un,<br />

protams, ir arī patīkami pievienoties tādam<br />

lielam uzņēmumam kā <strong>Tamro</strong>. Sadarbība<br />

šajos gados izveidojusies ļoti veiksmīga.<br />

Iveta Stundiņa nemīl gausties un žēloties.<br />

Viņasprāt, cilvēki ir dažādi – daudzi lietas<br />

pārlieku sarežģī, citi ne. Un katrs par<br />

problēmu uzskata ko citu. Protams, arī viņa<br />

atzīst: problēmas ir – tā pati birokrātija ļoti<br />

nomāc, taču tā tas ir bijis arī agrāk, un no tā<br />

neizbēgt, vien pieņemt un turpināt strādāt<br />

tālāk!<br />

Savā aptiekā Iveta Stundiņa ir vienīgā darbiniece,<br />

un tas nozīmē, ka viss jādara pašai –<br />

jāapkalpo klienti, jāpieņem preces, jāpārzina<br />

dokumenti un pat grīdas jāmazgā. Bet arī<br />

tajā viņa saskata ko pozitīvu – būdama<br />

viena pati par visu atbildīga, Iveta visu<br />

dara pēc savas ierastās kārtības. Ja palīgā<br />

nāktu vēl kāds darbinieks, ierastais ritms<br />

mainītos, būtu jāseko līdzi viņa paveiktajam<br />

un jāuzņemas par to atbildība.<br />

Iveta Stundiņa uzskata, ka<br />

vislabāk ir paļauties pašam uz<br />

sevi, un tad neradīsies liekas<br />

problēmas.<br />

Iveta nāk no Madonas. Pirmo reizi ar<br />

aptiekāra darbu tuvāk iepazinusies jau<br />

bērnībā, viesojoties pie savas tantes viņas<br />

vadītajā aptiekā. Aptiekāra darbs un aptiekas<br />

vide jau tad likusies ļoti pievilcīga. Vēlāk,<br />

skolas gados, farmācija viņu ieinteresējusi<br />

galvenokārt tādēļ, ka bijusi laba ķīmijas<br />

skolotāja, kas pratusi radīt interesi un<br />

labi iemācīt savu priekšmetu. Ļoti daudzi<br />

Jelgavas rajona Staļģenes aptiekas vadītāja Iveta Stundiņa<br />

šīs skolotājas audzēkņi vēlāk studējuši<br />

medicīnu, ķīmiju un farmāciju.<br />

Beidzot skolu, Iveta mazliet šaubījusies,<br />

kur mācīties tālāk. Humanitārie priekšmeti<br />

nevilinājuši. Bijusi doma par studijām<br />

ģeogrāfos, jo tādējādi būtu iespējas daudz<br />

ceļot. Viņa apsvērusi, vai pietiekami labi<br />

pārzina šo priekšmetu, lai tiktu uzņemta.<br />

Tolaik nebija tādas iespējas kā<br />

mūsdienās – pieteikties vairākām studiju<br />

programmām vienlaikus. Izvēle bija jāizdara<br />

ļoti apdomīgi, jo, neizturot konkursu<br />

izvēlētajā programmā, lai varētu iestāties<br />

universitātē, nāktos gaidīt vēl vienu gadu.<br />

Izvēle bijusi par labu farmācijai.<br />

Tagad viņa var droši sacīt, ka izdarījusi pareizo<br />

izvēli, jo uz darbu nāk ar prieku. Iveta<br />

Stundiņa saka, ka darbs aptiekā ir dinamisks<br />

un interesants. Zāļu gatavošana aptiekas<br />

vadītājai šķiet visnotaļ romantiska nodarbe –<br />

to darot, pārņem sajūtas kā sensenos laikos,<br />

kad pirms gadiem 200 visi medikamenti gatavoti<br />

ar rokām. „Sajūties mazliet kā dziednieks<br />

vai alķīmiķis,” saka Iveta. Tagad gan<br />

viņa ar to vairs nenodarbojas, jo medikamentu<br />

sortiments ir strauji audzis.<br />

Arī klientu apkalpošana nesagādā<br />

problēmas – ir abpusēji patīkami, kad saproti,<br />

kā ar cilvēku jārunā, kā jāapkalpo, kādas<br />

ir viņa vēlmes un vajadzības. Apkalpojot<br />

klientus, viņa vienmēr ir laipna un smaidīga.<br />

Arī drūmajos padomju laikos, kā pati izsakās,<br />

stāvot aiz letes, viņa vienmēr smaidījusi. Reiz<br />

gan kāds klients pamatīgi sadusmojies: kas<br />

gan jums liekas tik smieklīgs Vai tas, ka man<br />

nepieciešamas zāles<br />

Vadot Staļģenes aptieku, izveidojusies arī<br />

ideāla sadarbība ar vietējo ārsti. Jautāta par<br />

to, kā gan aptiekāri māk tik veiksmīgi izlasīt<br />

ārstu rokrakstus, Iveta atsaka, ka tik vienkārši<br />

vis nav, jo ir gadījumi, kad nākas klientam<br />

atteikt, jo rokraksts ir nesalasāms. Citreiz<br />

nākas zvanīt pašam ārstam vai, izjautājot<br />

pacientu, pamazām nonākt pie sapratnes,<br />

kādus medikamentus ārsts izrakstījis.<br />

Protams, pēc garās darba dienas pārņem<br />

nogurums, bet Ivetas glābiņš ir dārzs – tur<br />

viņa var nenogurusi darboties ar puķēm un<br />

gūt jaunus spēkus nākamajai darba dienai.<br />

Brīvajā laikā pa retam patīk apmeklēt arī<br />

teātri, jo, kā saka Iveta:<br />

„Dzīvojam taču tikai vienreiz,<br />

tāpēc nav jātaupa lietām, kas ir<br />

vērtas, lai tās izbaudītu!”<br />

Intervēja Ilze Blūzma<br />

5


aptieka1<br />

Elejas aptieka – ar senu vēsturi<br />

un uzticīgiem darbiniekiem<br />

Jelgavas rajona Elejas aptiekas vadītāja Astrīda Upeniece<br />

Elejas aptieka nu jau gadu var lepoties ar<br />

dalību <strong>Tamro</strong> apvienībā aptieka 1. Veiksmīga<br />

sadarbība aptiekai ar lieltirgotavu izveidojusies<br />

jau agrāk, kopš pašiem <strong>Tamro</strong><br />

pirmsākumiem.<br />

Elejas aptiekas darbinieces vienbalsīgi<br />

atzīst, ka, pievienojoties apvienībai, liela<br />

priekšrocība ir <strong>Tamro</strong> piedāvātās atlaides<br />

medikamentiem. Lauku aptiekām tas ir ļoti<br />

svarīgi, jo atvieglo to pastāvēšanu. „Agrāk<br />

medikamentu cenas bija ļoti atšķirīgas,<br />

tādēļ daudz laika nācās pavadīt, izskatot<br />

dažādu medikamentu izplatītāju firmu<br />

piedāvājumus, lai atrastu izdevīgāko. Laikam<br />

ritot, cenu sistēma ir noregulējusies, un Elejas<br />

aptieka medikamentus iepērk lielākoties tikai<br />

no <strong>Tamro</strong> un vēl trīs citām firmām,” stāsta Elejas<br />

aptiekas vadītāja Astrīda Upeniece<br />

Līdz ar pievienošanos apvienībai aptieka<br />

ieguvusi arī jaunu izkārtni. Piederība<br />

apvienībai vairo arī aptiekas darbinieku<br />

atbildību. Arī apmeklētāji ir ievērojuši jaunās<br />

pārmaiņas un priecājas par aptiekas attīstību.<br />

Elejas aptiekai ir sena vēsture. Aptieka<br />

dibināta 1883. gadā, taču uz tagadējo ēku tā<br />

pārcelta 1930. gadā.<br />

Aptiekas vadītājai Astrīdai Upeniecei šī<br />

darbavieta ir pirmā un vienīgā, viņa te strādā<br />

kopš Rīgas 1. medicīnas skolas absolvēšanas<br />

1964. gadā. Līdz ar vadītāju aptiekā strādā vēl<br />

divas darbinieces, kuras arī ir uzticīgas Elejas<br />

aptiekai jau ilgus gadus. Agrāk kolektīvs bijis<br />

daudz lielāks – pat līdz desmit darbiniekiem,<br />

strādājuši gan fasētāji, gan aptiekāru<br />

asistenti, jo bijis liels pieprasījums pēc zāļu<br />

gatavošanas. Arī tagad aptieka nav atteikusies<br />

no šī pakalpojuma, taču pieprasījums<br />

gadu gaitā ir krietni samazinājies. Ārsti<br />

vairs pacientiem neizraksta gatavojamās<br />

zāles, bet dod priekšroku rūpnieciski ražotiem<br />

medikamentiem. Tagad Elejas aptiekā mēnesī<br />

izgatavo aptuveni piecas zāles. Astrīdai zāļu<br />

gatavošana vienmēr ļoti patikusi, jo šajā<br />

procesā vari ielikt mazliet no sevis, savām<br />

domām un sajūtām. Kā saka Astrīda, katrai<br />

kaitei var pagatavot savas zāles. Ik pa laikam<br />

nākoties šo to izgatavot arī sev un saviem<br />

radiniekiem. Tā, piemēram, Astrīdas znots<br />

nebeidz vien slavēt viņas gatavoto klepus<br />

mikstūru, kas palīdzot kā nevienas zāles!<br />

Jautāta, kādēļ pievērsusies tieši farmācijai,<br />

Astrīda atbild, ka galvenokārt skolā iegūto<br />

teicamo ķīmijas zināšanu dēļ. Viņa skaidri<br />

zinājusi, ka vēlas mācīties medicīnas skolā.<br />

Sākumā domājusi apgūt feldšera profesiju,<br />

bet radi un draudzenes atrunājuši, ka feldšera<br />

darbs neesot no tiem vieglākajiem. Tā Astrīda<br />

kopā ar draudzenēm iestājusies farmaceitos.<br />

Medicīnas skolas uzņemšanas komisija bijusi<br />

sajūsmā par apaļajiem piecniekiem Astrīdas<br />

atestātā.<br />

Studiju gados aptiekas likušās<br />

mistiskas un noslēpumainas.<br />

Taču, laikam ritot, visi<br />

noslēpumi ir apgūti un aptieka<br />

ir kļuvusi par otrajām mājām.<br />

Arī Astrīdas meita pievērsusies farmācijas<br />

studijām un praksi strādājusi Elejas aptiekā,<br />

taču darbu, visticamāk, turpināšot Jelgavā.<br />

Daudziem vecākiem rūpes un raizes bieži<br />

sagādā tas, kā atturēt bērnus no blēņošanās<br />

ar mājās atrodamajiem medikamentiem.<br />

Astrīdas bērni, var teikt, ir uzauguši aptiekā,<br />

un tāpēc šādu problēmu nav bijis. Viņi jau<br />

agrā vecumā apzinājušies, kas ir zāles un<br />

kādos gadījumos tās lieto, tāpēc šādas blēņas<br />

nekad nav bijušas prātā. Protams, bērniem<br />

paticis aplūkot daudzās kārbiņas, pudelītes<br />

un tūbiņas, kas atrodamas aptiekas atvilktnēs<br />

un skapīšos.<br />

Ilgus gadus strādājot Elejas aptiekā, redzu,<br />

kā nomainās paaudzes, stāsta Astrīda. Vietējie<br />

iedzīvotāji aptiekārus nu jau uztver kā psihologus<br />

un uz aptieku nāk ne tikai iegādāties<br />

medikamentus, bet arī izrunāties, izkratīt<br />

sirdi, jo Elejas aptiekā vienmēr uzklausa savus<br />

apmeklētājus.<br />

Intervēja Ilze Blūzma<br />

6


Senā Ēveles aptieka uz jauna attīstības sliekšņa<br />

aptieka1<br />

Pavisam nesen, šā gada jūnijā, apvienībai<br />

aptieka 1 pievienojās Ēveles aptieka Sedas<br />

pilsētā un abas tās filiāles Ēveles un Jērcēnu<br />

pagastā. Tās vada ļoti uzņēmīgs cilvēks –<br />

Inese Kurpniece.<br />

Ēveles aptiekai šogad oktobrī paliks 125<br />

gadi – tik ilgi tā pastāv ar šādu nosaukumu.<br />

Pirms septiņiem gadiem Inese Kurpniece<br />

Ēveles aptieku pārcēlusi uz Sedas pilsētu,<br />

Ēveles pagastā un Jērcēnos atstājot tās<br />

filiāles. Šajā aptiekā Inese strādā jau kopš<br />

1976. gada, taču kopš 1994. gada tā ir viņas<br />

pilnīgā pārziņā.<br />

Kā uzsver Inese Kurpniece,<br />

tad mazajām aptiekām ir<br />

ļoti svarīgi iesaistīties šādās<br />

apvienībās, jo tādējādi tiek<br />

atvieglota to pastāvēšana.<br />

Liels atspaids klientiem ir atlaižu procenti<br />

dažādiem medikamentiem. Sevišķi<br />

svarīgas šīs atlaides ir tieši pensionāriem,<br />

kuri ir lielākie lauku aptieku klienti.<br />

Vadītāja ar nepacietību gaida, kad tiks<br />

izgatavota jaunā aptieka 1 izkārtne, jo tā<br />

padarīs aptieku pamanāmāku un apliecinās<br />

piederību apvienībai. Viņa atzīst, ka <strong>Tamro</strong><br />

atbalsts patiešām ir ļoti liels. Pašlaik ar<br />

<strong>Tamro</strong> palīdzību tiek remontētas telpas<br />

jaunai aptiekai Burtnieku novadā. Inese<br />

Kurpniece tur vēlas atvērt trešo Ēveles aptiekas<br />

filiāli, jo Burtnieku iedzīvotāji pašlaik<br />

palikuši bez aptiekas. Iepriekšējā aptiekāre<br />

devusies pensijā, un jaunu līdz šim nav<br />

izdevies atrast. Šādas situācijas ir zināmas<br />

visā Latvijā, jo pašlaik trūkst farmaceitu un<br />

daudzi šīs profesijas pārstāvji nevēlas doties<br />

strādāt uz tālām lauku aptiekām.<br />

Augstu vērtējama ir Ineses Kurpnieces<br />

iniciatīva un entuziasms, jo sevišķi tādēļ,<br />

ka aptieku attīstības ceļā bijuši arī dažādi<br />

šķēršļi.<br />

Farmācijas likums nosaka, ka aptieka<br />

drīkst atvērt ne vairāk kā divas filiāles ārpus<br />

pilsētas, kur piecu kilometru rādiusā nav<br />

citas aptiekas vai tās filiāles. Šobrīd notiek<br />

darbs pie jaunu likumu izstrādes, kuri<br />

Valkas rajona Ēveles aptiekas vadītāja Inese Kurpniece<br />

varētu aptiekām dot tiesības atvērt vairāk<br />

nekā divas filiāles, taču, kamēr vēl ir spēkā<br />

esošais likums, lai atvērtu trešo filiāli Burtniekos,<br />

Inese ir vērsusies pēc atbalsta un<br />

atļaujas Latvijas Farmaceitu biedrībā un<br />

Veselības ministrijā, kur atzinīgi novērtēta<br />

viņas iniciatīva. Tagad tiek gaidīta atbilde.<br />

Ja atļauja netiks dota, nāksies likvidēt filiāli<br />

Jērcēnu pagastā, jo Burtnieku iedzīvotājiem<br />

šobrīd aptieka ir daudz vajadzīgāka.<br />

Sedas iedzīvotāji ir lieli savas aptiekas<br />

patrioti. Atgriežoties no ārsta Valmierā vai<br />

Valkā, pēc medikamentiem iegriežas Sedas<br />

aptiekā pie savas aptiekāres. Vietējie Sedas<br />

iedzīvotāji ir izjutuši, kā tas ir, kad pilsētā<br />

nav aptiekas, un, lai atbalstītu savējo,<br />

neiegādājas medikamentus Valmierā vai<br />

Valkā.<br />

Sedas aptiekas klienti lielākoties ir<br />

pensionāri.<br />

Uzturēt trīs aptiekas Inesei Kurpniecei<br />

palīdz viņas darbinieki – farmaceiti,<br />

medicīnas darbiniece, grāmatvede un<br />

kasiere, kas veic arī sanitāres darbu. Tā<br />

kopīgiem spēkiem visas aptiekas var<br />

sekmīgi strādāt.<br />

Arī abi Ineses Kurpnieces vecāki bijuši<br />

aptiekāri. Ēveles pagastā ienākuši 1949.<br />

gadā. Tolaik Padomju Savienībā notikusi<br />

aptieku nacionalizācija un aptieku īpašnieki<br />

savās aptiekās vairs strādāt nedrīkstējuši,<br />

tāpēc radusies nepieciešamība pēc jauniem<br />

farmaceitiem. Inese var teikt, ka ir<br />

uzaugusi aptiekā. Sākotnēji viņa vēlējusies<br />

studēt ekonomiku, taču neplānoti nācies<br />

aizstāt tēva vietu aptiekā un palīdzēt mātei,<br />

tāpēc iestājusies 1. Rīgas medicīnas skolā,<br />

kuru beigusi kā farmaceita asistente. 2001.<br />

gadā Inese pieņēmusi lielu izaicinājumu<br />

un iestājusies Paula Stradiņa Universitātē<br />

Farmācijas fakultātē, lai iegūtu augstāko<br />

izglītību farmācijā. Mācības notikušas<br />

piektdienās un sestdienās, un Inese saka<br />

lielu paldies Sedas iedzīvotājiem, ka tie<br />

pieņēmuši to, ka piektdienās aptiekāres<br />

mācību dēļ aptieka ir slēgta.<br />

Nav gājis viegli, taču Inese ir veiksmīgi<br />

tikusi galā. Tagad viņa ar nepacietību gaida<br />

jaunās Burtnieku aptiekas filiāles atklāšanu,<br />

kas plānota oktobrī – tad, kad Ēveles aptiekai<br />

būs 125 gadu jubileja.<br />

Intervēja Ilze Blūzma<br />

7


Interesanti<br />

Viesojoties<br />

eko mājā<br />

Ekoloģija jeb viss, kas nav kaitīgs dabai un<br />

cilvēkam, ir savstarpēji saistīts. Vienlīdz<br />

svarīga ir ekoloģiska pārtika, ekoloģiska<br />

būvniecība, ekoloģisks iesaiņojums un<br />

pat ekoloģiskas rotaļlietas.<br />

Aptuveni pirms četriem gadiem Latvijā<br />

parādījās pirmās bioloģiskās lauksaimniecības<br />

Eko viesu mājas, kurās darbs un atpūta tiek<br />

organizēti, nepārkāpjot dabas iedibinātos likumus.<br />

Viesiem šeit ir iespēja baudīt pilnvērtīgu<br />

atpūtu (gan aktīvu, gan arī pasīvu), elpot no<br />

piesārņojuma tīru gaisu, bet maltīte vienmēr<br />

būs pagatavota no organismam nekaitīgiem<br />

produktiem. Tas vēl nav viss. Ir padomāts arī<br />

par cilvēku uztveres ekoloģiju, tāpēc Eko<br />

viesu mājās nav vietas televizoriem, toties<br />

radīta iespēja izstaigāt dabas takas tuvējā<br />

apkārtnē, aktīvi atpūsties, apskatīt vēsturiski<br />

nozīmīgas vietas un uzzināt daudz interesanta<br />

par bioloģisko pārtiku. Pavisam prātīgi, ja,<br />

dodoties atpūsties uz Eko viesu māju, mobilais<br />

telefons tiek izslēgts. Pašreiz Latvijā aptuveni<br />

40 saimniecībām ir piešķirtas tiesības izmantot<br />

nosaukumu Eko viesu māja. Saimniecības<br />

tiek rūpīgi pārbaudītas un sertificētas katru<br />

gadu.<br />

Dabiska pārtika<br />

Eko viesu mājās maltītes viesiem tiek gatavotas<br />

tikai no pašaudzētiem produktiem vai<br />

arī tie iepirkti no sertificētām bioloģiskajām<br />

saimniecībām, kuras audzē vai ražo ekoloģiski<br />

tīrus produktus. Ja tiek pārzināti dabas likumi<br />

un tie ievēroti, pārtiku iespējams izaudzēt<br />

bez pesticīdiem un citām organismam<br />

kaitīgām vielām. Ekoloģiskie produkti tiek<br />

audzēti videi draudzīgā veidā, izmantojot dabas<br />

pašregulējošos procesus. Bioloģiskās jeb<br />

ekoloģiskās saimniekošanas pamatu veido<br />

princips, ka saimniecība ir vienota sistēma,<br />

kurā augsne un tajā notiekošie procesi, augi<br />

un dzīvnieki, ir cieši saistīti. Sistēma darbojas<br />

pareizi, ja pastāv cieši noslēgta aprite starp<br />

augsni, augiem un dzīvniekiem un ja netiek<br />

iesaistītas dabai kaitīgas ķīmiskas vielas.<br />

Ķīmiski sintezēto minerālmēslu, pesticīdu<br />

un herbicīdu lietošana, audzējot sertificēto<br />

8<br />

bioloģisko pārtiku, nav atļauta, un lopkopības<br />

produkcijas ieguvei tiek izmantoti tikai ar<br />

ekoloģisku lopbarību baroti dzīvnieki.<br />

Labas ražas iegūšana iespējama, izmantojot<br />

tikai dabiskus līdzekļus. Piemēram, ievērojot<br />

noteiktu augu seku, kas nenoplicina augsni.<br />

Svarīga nozīme ir organisko mēslu lietošanai,<br />

izmantojot raudzētus kūtsmēslus un kompostu.<br />

Dārza kaitēkļiem ārkārtīgi nepatīk<br />

no nātrēm pagatavota virca - nātrēm uzlej<br />

ūdeni un 24 stundas nostādina. Lieliski palīgi<br />

ekoloģiskā saimniekošanā ir sarkanās sliekas,<br />

kuras var iegādāties vai pasūtīt dārzkopības<br />

veikalos. Tās irdina zemi, pārstrādā kompostu,<br />

veidojot vērtīgu augsnes mēslojumu humusu.<br />

Kā stāsta speciālisti, mūsu pašu Latvijas sliekas<br />

ir slinkākas, tāpēc nākas “darbaspēku” ievest. Izmantojot<br />

šos un citus dabiskus paņēmienus,<br />

tiek ražoti ekoloģiski pārtikas produkti, kurus<br />

droši var lietot uzturā. Pie tam maltītes Eko<br />

viesu mājās vairums gadījumu tiek gatavotas<br />

uz dzīvās uguns un, kā zināms, šādi gatavots<br />

ēdiens ir daudz garšīgāks.<br />

Stipra un dzīva māja<br />

Būvējot un iekārtojot Eko viesu māju,<br />

materiālu atlase notiek domājot par mikrovidi<br />

ēkā. Netiek izmantoti neelpojoši materiāli,<br />

priekšroku dodot dabiskām, gadsimtos<br />

pārbaudītām vērtībām. Pateicīgs materiāls<br />

labvēlīgas vides radīšanai telpās ir koks, kas<br />

apstrādāts tikai ar dabiskiem aizsardzības<br />

līdzekļiem, bet ideāli jumti ir salmu vai koka<br />

šindeļu. Būtiska ietekme ir apkures veida<br />

izvēlei – vieglāk un labāk elpot ir telpās, kurās ir<br />

krāsns apkure. Veidojot telpu apdari, daudzi<br />

eko saimniecību īpašnieki ņem vērā senču<br />

gudrības. Piemēram, pirts telpas izveidei<br />

piemērota ir apse, jo tā noņem dažādas<br />

nevēlamas enerģijas; priede, bērzs ir atbilstoši<br />

materiāli, iekārtojot viesistabas. Ozolkoku<br />

mājās vajadzētu izmantot saprātīgos daudzumos,<br />

jo tas ir enerģētiski pārāk spēcīgs koks<br />

un varot nomākt cilvēku. Atsevišķas ozolkoka<br />

mēbeles gan ir vēlams ievietot mājās, bez tam<br />

ozolkoks ir lielisks materiāls produktu dēlīšu<br />

izgatavošanai, jo tam piemīt antibakteriālas<br />

īpašības.<br />

Ainava kā vērtība<br />

Eko viesu mājām pieguļošajā apkārtnē<br />

maksimāli tiek saglabāti dabas veidojumi,<br />

pēc iespējas izvairoties no iejaukšanās ainavā,<br />

kas arī ir viena no kultūras vērtībām. Dabas<br />

takas, mākslīgās ūdenstilpnes, sporta laukumi<br />

ierīkoti ar mērķi netraucēt apkārtnē<br />

notiekošos dabiskos procesus. Tāpēc te neatrast<br />

asfaltētus celiņus, bet gan koptu zālienu<br />

piemājas teritorijā, dabiskas pļavas un mežus,<br />

kur tik patīkami staigāt basām kājām. Lielāks<br />

pieplūdums Eko viesu mājās ir vasaras sezonā,<br />

kad daba velk pie sevis, ziemas sezonās<br />

cilvēki mēdz galvenokārt iegriezties, lai kārtīgi<br />

nopērtos pirtī. Lai gan ir patīkami arī ziemā<br />

izbaudīt klusumu, jo Eko viesu mājas atrodas<br />

tālu no rūpnieciskiem rajoniem un transporta<br />

maģistrālēm. Šeit var dzirdēt, kā runā daba, un<br />

baudīt bioloģiskās lauksaimniecības ražotos<br />

produktus.<br />

Uzziņai:<br />

Tie, kas izlēmuši saimniekot ekoloģiski,<br />

var saņemt atbalstu no valsts subsīdiju<br />

programmām un struktūrfondiem. Visā<br />

pasaulē par ekoloģisku tiek uzskatīta tikai<br />

tā produkcija, kas ir sertificēta, tas ir, kuras<br />

ražošanas process tiek kontrolēts un<br />

kuru apliecina attiecīgs sertifikāts. Praktiski<br />

bioloģisko saimniecību sertifikācija Latvijā<br />

notiek jau no 1990. gada. Sertifikācijas<br />

noteikumi paredz, ka:<br />

■ bioloģiskā ražošana ir saistīta ar noteiktiem<br />

ierobežojumiem attiecībā uz<br />

minerālmēslu un pesticīdu izmantošanu, kā<br />

arī ar ierobežotu sintētisko un vāji šķīstošo<br />

mēslojumu lietošanu;<br />

■ visas bioloģiskās produkcijas ražošanas<br />

stadijas līdz pat tirdzniecībai jāpakļauj inspekcijai;<br />

■ katru gadu notiek atkārtota uzņēmumu<br />

sertifikācija, ko veic atbilstošas institūcijas.<br />

Raksts sagatavots sadarbībā ar bioloģiskās<br />

saimniecības Eko viesu mājas Zāģeri īpašnieci<br />

Igitu Kociņu<br />

Pārpublicēts no žurnāla Mūsmājas<br />

2007. gada marta numura.


Muskuļu sāpju sindromi, to profilakses<br />

un ārstēšanas iespējas<br />

Farmācija<br />

Dažādas lokalizācijas sāpes muskuļos ir<br />

raksturīgas plašam pacientu lokam. Praktiski<br />

jebkuras specializācijas ārsti savā praksē saskaras<br />

ar pacientu sūdzībām par akūtām vai<br />

hroniskām dažāda rakstura un intensitātes<br />

muskuļu sāpēm. Šādas sūdzības sastopamas<br />

plašam diagnožu spektram:<br />

• ja ir iekšķīgas saslimšanas (sirds asinsvadu,<br />

gremošanas, nieru darbības patoloģijas);<br />

• reimatoloģiskas saslimšanas (reimatoīdais<br />

artrīts, fibromiozīti u. c.);<br />

• neiroloģiskas saslimšanas (galvas smadzeņu<br />

insults, muguras smadzeņu bojājumi,<br />

dažādas lokalizācijas radikulopātijas);<br />

• locītavu deģeneratīvas saslimšanas (artroze,<br />

spondiloartroze) u. c.<br />

Sāpes muskuļos var būt gan simptoms, kas<br />

norāda uz kādiem procesiem tieši muskuļos,<br />

gan arī parādīties pastarpināti – kā atstarojošas<br />

sāpes no citiem orgāniem vai balsta kustību<br />

aparāta struktūrām.<br />

Muskuļu aizsargsasprindzinājums jeb<br />

muskuļu defans ir novērojams vairāku<br />

patoloģisku procesu gadījumā. Ja ir muskuļu<br />

sasprindzinājums, jo īpaši, ja tas ir izteikts<br />

vai ilgstošs, parādās sāpes muskuļos. Šādos<br />

gadījumos stāvokli objektīvi var izvērtēt tikai<br />

ārsts.<br />

Piemēram, reti tiek pievērsta uzmanība<br />

mazā krūšu muskuļa sāpju ārstēšanai kreisajā<br />

subklavikulārajā reģionā (sirds apvidū) slimniekiem<br />

ar akūtām sirds išēmiskās slimības<br />

formām (miokarda infarkts, stenokardijas<br />

lēkme). Šādos gadījumos ārstēšanas taktika<br />

pirmām kārtām noteikti būs vērsta uz miokarda<br />

oksigenācijas (skābekļa piegādes)<br />

uzlabošanu. Uzlabojoties sirds apasiņošanai,<br />

sāpēm attiecīgajā muskulī vajadzētu pāriet.<br />

Pacientam, kam ir mugurkaula (spondiloze,<br />

spondiloartroze) vai kāju lielo locītavu (gūžas,<br />

ceļa locītavu artroze) deģeneratīva saslimšana,<br />

terapijas sastāvdaļa būs attiecīgo balsta kustību<br />

aparāta rajonu atsāpināšana vai arī pretiekaisuma<br />

terapija. Mazinot sāpes mugurā, ap<br />

gūžas vai ceļa locītavām, uzlabosies kustīgums,<br />

palielināsies kustību apjoms attiecīgajās<br />

locītavās. Tas savukārt veicinās locītavu<br />

sinoviālā šķidruma (locītavu smērvielas)<br />

cirkulāciju – uzlabosies skrimšļaudu<br />

barošana. Šajā gadījumā var tikt sasniegts ne<br />

tikai simptomātiskais efekts (atsāpināšana),<br />

bet arī, vismaz daļēji, ārstnieciskais. Kā<br />

zināms, brīvas, neapgrūtinātas locītavu<br />

kustības bez to papildus noslogojuma<br />

ir vislabākais un arī vislētākais locītavu<br />

deģeneratīvo (noārdīšanās) saslimšanu<br />

ārstēšanas līdzeklis.<br />

Ir diagnožu grupa, kam sāpes parādās tieši<br />

muskuļos. Vairāki muskuļu sāpju sindromi ir<br />

saistīti ar nepareizu balsta kustību aparāta<br />

(skelets, locītavas, saites, muskuļi un tml.) elementu<br />

telpisko izvietojumu (stājas traucējumi,<br />

skeleta attīstības traucējumi, dažādu veidu<br />

muskuļu disbalanss). Sāpes muskuļos var būt<br />

saistītas arī ar balsta kustību aparāta nepareizu<br />

dinamisko funkciju (gaitas traucējumi, nepareiza<br />

specifisko kustību tehnika sportistiem).<br />

Pirmajā gadījumā iemesls muskuļu sāpēm<br />

nereti ir ilgstoša nepareiza poza – sēžot skolā<br />

vai mašīnā, ilgstoši noturot biomehāniski<br />

neveiklu pozu, strādājot pie konveijera vai,<br />

piemēram, zobārstniecības kabinetā.<br />

Šādos gadījumos parasti netiek runāts par<br />

kādu nopietnu diagnozi, tomēr šādu pacientu<br />

skaits ir liels. Pareizas stājas veicināšana, stājas<br />

korekcija, muskuļu disbalansa novēršana,<br />

ergonomikas nosacījumu ievērošana<br />

darbā vai mācību iestādēs – tas viss var dot<br />

efektīvus rezultātus gan profilaktiskajā, gan<br />

arī ārstnieciskajā posmā. Dažreiz padomi var<br />

būt tiešām elementāri. Piemērām, vai daudzi<br />

pacienti ar sāpēm muguras jostas daļā zina,<br />

ka automašīnā var regulēt ne tikai atzveltnes<br />

leņķi, bet arī sēdekļa augstumu un leņķi,<br />

tādējādi nodrošinot vieglāku kāju darbību ar<br />

pedāļiem Šāds elementārs ieteikums var<br />

novērst jebkādas turpmākās atsāpinošās<br />

vai pretiekaisuma terapijas nepieciešamību.<br />

Var izmantot stājas korektorus, dažādas<br />

konstrukcijas jostas un elastīgos pārsējus<br />

(piemēram, Liepājā ražotos SIA Tonus Elast<br />

fiksējošos un koriģējošos līdzekļus).<br />

Dažādu balsta kustību elementu sāpju<br />

sindromu farmakoloģiskajā ārstēšanā<br />

izmantojamo preparātu klāsts ir tikpat<br />

plašs kā iesaistīto speciālistu un diagnožu<br />

saraksts.<br />

Sākot ar anksiolitiķiem (garastāvokli<br />

uzlabojošiem preparātiem) un pretiekaisuma<br />

medikamentiem – līdz narkotiskiem<br />

preparātiem. Pretiekaisuma terapija šādu<br />

sāpju sindromu gadījumos ir visizplatītākā<br />

gan Latvijā, gan arī pasaulē. Tam gan ir savi<br />

plusi (ātra sāpju remdēšana), gan arī mīnusi<br />

(tikai simptomātiskie efekti, iespējamas<br />

blakusparādības, īpaši ilgstošas terapijas<br />

gadījumā). Tā kā pretiekaisuma gēli iedarbojas<br />

reflektoriski (ātrs atvēsinošs efekts) un to<br />

pretiekaisuma komponents (visbiežāk tas ir<br />

ketoprofēns) iedarbojas tieši iesaistītājos audos,<br />

to izmantošana var būt laba alternatīva<br />

vai efektīvs papildinājums atsāpinošai terapijai.<br />

Ja procesi ir lokalizēti, šāda pieeja var pamatoti<br />

aizstāt sistēmisko preparātu izmantošanu<br />

tablešu vai injekciju veidā.<br />

Tomēr katrā konkrētajā gadījumā pacientiem<br />

ir jāvēršas pie ārsta, jo pat bezrecepšu<br />

preparātu ilgstoša izmantošana bez<br />

profesionālas uzraudzības nav vēlama.<br />

Pāvels Mustafins, Sporta medicīnas<br />

un rehabilitācijas mācību centrs<br />

9


Sabiedrība<br />

Fotoreportāža no Q. PENICILLUMA vārdā<br />

nosauktās pionieru vienības sacensībām Kāvi<br />

Datums: <strong>2008</strong>. gada 1. augusts<br />

Vieta: atpūtas nometne Copes Ogres rajonā<br />

Dalībnieki: pieci vecuma ziņā visai nobrieduši<br />

pionieru pulciņi, nosaukti Carbo activatus,<br />

Viride nitens, Sulfur depuratum, Hydrargyrum<br />

oxydatum flavum un Spiritus vini vārdā. To<br />

biedri ir cieši saistīti ar apvienību aptieka 1<br />

un zāļu lieltirgotavu <strong>Tamro</strong>.<br />

Kāvos visiem bija jāpierāda sevi kā<br />

saliedētu, vienādi domājošu, sociāli aktīvu<br />

biedru kopu – ceļot telti un iekurot ugunskuru,<br />

glābjot ievainotos, dzēšot ugunsgrēku<br />

un palīdzot biedriem pārvarēt šķēršļus. Tajā<br />

pašā laikā, ņemot vērā laikmeta vēsmas,<br />

tika vērtētas arī individuālās izpausmes –<br />

šaušanā gan ar plinti, gan ar knipi, sitot un<br />

metot soda metienus, lecot, metot mērķī,<br />

vācot kartupeļus ar aizsietām acīm utt.<br />

Pionieru nometnes svinīgā atklāšana.<br />

Katrs pulciņš saņem no vienības priekšsēdētājas<br />

īpašo paketi ar vadošiem norādījumiem.<br />

Spiritus vini vārdā nosauktais pulciņš braši soļo pildīt uzdevumus.<br />

Sulfur depuratum komanda rāda, ka tās biedri ir<br />

fiziski spēcīgas personības, kurām nekādi šķēršļi nav<br />

nepārvarami.<br />

Hydrargyrum oxydatum flavum darba vingrošanas kompleksa prezentācija.<br />

10


Sabiedrība<br />

Piramīdas Viride nitens aktīvistu izpildījumā.<br />

Līdzjutēji ar patiesu interesi vēro, kā veicas Sulfur depuratum pionierei bumbiņas pūšanā.<br />

Carbo activatus vingrojums Liekam naudiņu kabatā!<br />

vairāk gan raksturīgs mūsu valstī valdošajiem, bet<br />

ne pionieriem...<br />

Iekurinot ugunskuru, Viride nitens pionieri<br />

demonstrē īstu biedriskumu.<br />

Q. Penicilluma pionieru vienības padomes priekšsēdētāja Dita Martinsone kopā ar padomes locekļu<br />

sievišķīgo daļu uzmanīgi seko notiekošajam.<br />

Vēlreiz sveicam visus uzvarētājus un gribam<br />

ticēt, ka ieguvēji ir visi dalībnieki, jo kas gan<br />

var būt jaukāks par aktīvu atpūtu brīnišķīgi<br />

saulainā dienā skaistā vietā jautrā kompānijā!<br />

Tiekamies atkal nākamajā gadā!<br />

Vienības padomes priekšsēdētājas vietnieks<br />

Ronalds Šlosbergs un padomes locekle Egita Cirīte<br />

priecājas par jaunāko vienības locekli Elīnu no<br />

Valdekas aptiekas.<br />

Līksmo sacensību veiksmīgākais pionieru pulciņš<br />

Viride nitens.<br />

Spraigākos momentus fiksēja<br />

Kitija Blumfelde<br />

11


Ceļojumi<br />

Viena brīnumu pilna diena ziemeļbriežu zemē<br />

Oulu, pilsēta Somijas ziemeļos pie<br />

Botnijas līča, sagaida mūs, 42 farmaceitus<br />

un viņu līdzbraucējus, tāda kā nedaudz<br />

samiegojusies, miglā tīta. Ne velti Rīgā<br />

atvadu sveiciena vietā dažs labs mājās<br />

palicējs, zīmīgi pieliekot pirkstu pie<br />

deniņiem, atļāvās komentēt, ka šiem prāts<br />

ir pilnīgi apmaldījies, – jūlija vidū, kad Latvijā<br />

visskaistākais laiks, doties die`s zina kur aiz<br />

polārā loka, kur ir tikai skarbas klintis, auksts<br />

ūdens un ass vējš!<br />

Lai jau viņi tā domā! Mēs braucam (nē, ne<br />

Ziemeļmeitas lūkoties, pašas tādas varam<br />

būt) brīnumus piedzīvot! Un, ja acis ir plaši<br />

vaļā, labs noskaņojums un sirds atvērta, viss<br />

notiek!<br />

Viss sākās jau pirmajā vakarā! Pēc ļoti<br />

garšīgām un sātīgām vakariņām dodamies<br />

izstaigāties uz Rovaniemi pilsētas kalnu<br />

visaugstāko. Ar nelielu nomaldīšanos, ar<br />

palīgspēku iesaistīšanu (Impro gida Raita<br />

personā. Bet pats vainīgs – neiedeva kartes,<br />

tikai aptuvenu virzienu parādīja!) kalns<br />

tika atrasts! Un, kā jūs domājat, kas ir kalna<br />

galā Purvs! Milzīgi klintsbluķi un starp<br />

tiem – purva slīkšņa. Iedomājieties, esat<br />

uzkāpuši mūsu pašu Gaiziņā, nu, drusku tā<br />

kā dzērvenes palasīt!<br />

Un tad nākamais pārsteigums – nakts,<br />

kura nemaz neizskatās pēc nakts! Esot jāiet<br />

gulēt, jo pulkstenis rāda gulētejamo laiku.<br />

Bet saule spīd tik koši! Nu, labi – ja jāiet,<br />

tad jāiet. Pamosties ap diviem – joprojām<br />

Polārā loka pāriešana<br />

Fjordu labirints<br />

spīd! Ap pieciem – tas pats! Un tā visu šeit<br />

pavadīto laiku. Lielākā tumsa bija nedaudz<br />

nomākušās dienas paskatā, kad saulīti<br />

aizsedza kalni.<br />

Jāatzīst – pirmajiem iespaidiem pat par<br />

daudz!<br />

Tālāk seko plānotais brīnums –<br />

Ziemassvētku vecītis, kuru somu valodā sauc<br />

Joulupukki. Piekritīsiet, skan tik aizkustinoši<br />

mīļi! Uzreiz saproti, ka tas ir kaut kas liels,<br />

apaļš, baltu bārdu... Apzinīgi tiek veikts<br />

rituāls – pastkartes nosūtīšana uz mājām no<br />

Joulupukki pasta ar īpašo pasta zīmogu.<br />

Tomēr galvenais – esam<br />

aiz polārā loka! Visi pārējie<br />

brīnumi un arī pārbaudījumi<br />

mūs gaida tieši šajā pusē! Un<br />

mēs esam tam gatavi!<br />

Sākas! Pirmais pārbaudījums – zelta<br />

skalošana Tankavarā. Balvā – mazs mazītiņš<br />

zelta tīrradnis adatas spicītes lielumā! Kādas<br />

emocijas! No sajūsmas pilnām urravām līdz<br />

klusā sasprindzinājumā sarauktām pierēm<br />

(„Vai tad man nekā nebūs”). No žēlabām par<br />

Fortūnas novēršanos līdz priekā mirdzošām<br />

acīm par izdošanos! Bet pāri visam –<br />

veselīgs humors par notiekošo un prieks<br />

par šo iespēju! Un, lai apmierinājums būtu<br />

vēl lielāks (šķiet, visi, kuri krita kārdinājumā,<br />

savu zelta kriksīti arī ieguva), seko lieliskas<br />

pusdienas. Vai esat baudījuši vīnu ar zelta<br />

nogulsnēm Un dzēruši vodku no koka<br />

karotes Te tas viss bija!<br />

Un tad mēs satiekam viņu – savu pirmo<br />

ziemeļbriedi! Ar gavilēm! Taču te arī sākas<br />

pārbaudījums – vai spējam samierināties ar<br />

lietām, kuras ietekmēt nav mūsu spēkos<br />

Autobuss jau labu laiku velkas pakaļ jaukajam<br />

ziemeļbriedim – ne apkārt apbraukt, ne<br />

pāri pārlidot! Brīžam šķiet, mēs tūlīt, tūlīt to<br />

pastumsim, bet zvērs neko, nekādas reakcijas!<br />

Tad šis apstājas pavisam, lai tā kā apdomātu<br />

kādu pēkšņu ideju, un beidzot cēli uzņem kursu<br />

uz ceļa kreiso pusi. Tomēr, ticis līdz viduslīnijai,<br />

briedis atkal apstājas it kā šaubīdamies, bet,<br />

tā kā mūsu šoferīši jau uzsākuši apdzīšanu<br />

(precīzāk būtu teikt – spraukšanos garām),<br />

zvēram nekas cits neatliek kā turpināt ceļu,<br />

radot nelielu sajukumu pretī braucošajiem<br />

autovadītājiem. Ja tas tagad grieztos atpakaļ,<br />

ar ragiem autobusam sānos kā likts!<br />

12


Notikušo vērojam, aizturējuši elpu, bet<br />

pēc tam – neaprakstāmas prieka gaviles! Cik<br />

tad ilgi var braukt ar ātrumu pieci kilometri<br />

stundā! Visu cieņu gan ziemeļbrieža, gan<br />

mūsu šoferīšu stabilajai nervu sistēmai.<br />

Lai nu kā, bet kurš te galvenais, tapa<br />

skaidrs pilnīgi noteikti. Ja nu tomēr<br />

kādam vēl ne, tad, sastopot ziemeļbriežus<br />

visneiedomājamākajās vietās – pilsētiņu<br />

parkos, ielās, lūkojoties hoteļa logos, pie<br />

tuneļiem, uz ceļiem un citur un redzot to<br />

absolūto vienaldzību pret tā saukto radības<br />

kroni – cilvēku, izgaist vismazākās šaubas.<br />

Mūsu nepacietībai ir savs iemesls –<br />

Nordkaps – 386 m augsta klints, Eiropas<br />

tālākais ziemeļu punkts. Tur jānonāk īstajā<br />

laikā – pusnaktī. Tas ir brīdis, kad saule ir<br />

viszemāk, bet, neaizejot aiz apvāršņa, atkal<br />

uzsāk ceļu augšup.<br />

Šo brīdi Nordkapā dieviņš mums dāvā<br />

jo brīnumskaistu. Nakts, kuru nosaukt<br />

par nakti joprojām ir visai grūti, ir skaidra.<br />

Saule – liela, dzeltensārta, tērpusies gaisīgā<br />

šķidrautā, – gozējas gludajā ūdens spogulī,<br />

klīrīgi domādama: „Atpūšoties iemērkt<br />

kājas Atlantijas vai Ziemeļu Ledus okeāna<br />

ūdeņos Un vispār – vai es gribu mērcēt<br />

kājas” Visai spēcīgais vējš, kavējot tai<br />

laiku, rotaļīgi dzenā mākoņus. Kamēr Saule<br />

apcerīgi lūkojas ūdenī, nebēdņa sastumtie<br />

padebeši kļuvuši melni no niknuma par tā<br />

delverībām, gatavi plīst pušu ar pamatīgu<br />

lietus šalti. Saule to pamana un arī iesaistās<br />

šajā rotaļā, izveidojot dubultu varavīksnes<br />

tiltu, kas varbūt varētu saturēt piebriedušo<br />

nikno mākoni. Skaidrs, ka ar to atpūtai<br />

atvēlētais laiks ir beidzies, un Saulīte lēni<br />

sāk ceļu atpakaļ, uz augšu zilajā debesu<br />

jumā. Savukārt lielo lietus mākoni pat divām<br />

varavīksnēm neizdodas saturēt, un tas ar pilnu<br />

sparu sprāgst vaļā! Slapji, bet emociju pārpilni<br />

no redzētajām dabas rotaļām metamies savā<br />

autobusā un dodamies prom.<br />

Tālāk seko brīnums pēc brīnuma! Mazi<br />

troļļi, lieli troļļi, tā sauktie baznīcas vārti<br />

Kirkenporten (patiesībā – savdabīgas<br />

formas klints), pirms 3–5 gadu tūkstošiem<br />

tapušie senie klinšu zīmējumi Altā (iekļauti<br />

UNESCO Pasaules kultūras mantojuma<br />

sarakstā). Pilsētas – Trumse (dēvēta par<br />

ziemeļu Parīzi), Alta, Svolvēra, Melbu, Borge,<br />

zvejnieku ciemats Henningsvēra (gluži kā<br />

ziemeļu Venēcija!). Kalni, fjordi, ūdeņi. Lai kur<br />

brauktu, kalni no vienas puses un ūdens no<br />

otras. Ir sajūta, ka no fjordiem nav iespējams<br />

tikt prom. Kā labirintā! Salas – Magerejas,<br />

Vesterolu, Senjas. Viss ciku cakām savā starpā<br />

samudžināts tā, ka brīžiem nav iespējams<br />

saprast, vai esi uz sauszemes vai uz salas!<br />

Un tad – Lofotu salas. Vēl viena dabas<br />

rotaļa. Šajos pašos platuma grādos Kanādā<br />

valda mūžīgais sasalums, bet salas mūs sagaida<br />

ar aptuveni +20⁰ siltu, saulainu dienu!<br />

Tas – pateicoties garām plūstošajai Golfa<br />

straumei. Tā nodrošina arī bagātīgo zivju<br />

baru spietošanu gar salām, par ko mums<br />

bija iespēja pārliecināties, dodoties zvejas<br />

braucienā. Tas ir tāpat kā bērnus ielaist<br />

konfekšu veikalā un ļaut pieēsties, cik lien!<br />

Un tevi vēl ietērpj speciālā kombinezonā,<br />

lai nenoķēpājies! Un gandrīz vai uzsēdina<br />

uz konfekšu kaudzes, respektīvi, zivju bara!<br />

Iedod nepieciešamos rīkus, t.i., makšķeri<br />

ar trim āķiem! Kāds tur brīnums, ka visi kā<br />

mazi bērni mirdzošām acīm azartiski velk<br />

ārā zivis – citu pēc citas. Kad nu sāta sajūta<br />

iestājusies, tiek pamanīts arī apkārt esošais<br />

dabas skaistums. Jo ir iestājies miers. Miers<br />

darbībai, domām.<br />

Arī no dabas strāvo miers,<br />

bet tāds skarbs, spēka pilns<br />

miers. Tam vienkārši ir jāļaujas,<br />

lai attīrās prāts, sirds.<br />

Jāņa Ozoliņa (Saldus Zaļā aptieka) superloms<br />

Majestātiski kalni, kuros ieķērušās mitrās<br />

mākoņu pūkas. No vairāku simtu metru<br />

augstuma krītošais strauts ar bezgala<br />

dzidru un gardu ūdeni, kas stāsta, ko<br />

piedzīvojis garajā lejupceļā. Nedaudz<br />

samiegojusies Saule, kura brīdi pa brīdim<br />

paver mākoņu aizkarus, ziņkāri paveroties<br />

lejup. Cits augstāk, cits zemāk sasēdušies<br />

troļļi. Kaijas virs galvām gaida savu daļu no<br />

mūsu saķertā loma. Un visbeidzot – dzīvais<br />

ūdens visapkārt, kura elpu šeit var izjust<br />

visskaudrāk. Ieelpa – tas paceļas līdz pašai<br />

kalnu pakājei, piepildīdams vismazāko<br />

spraudziņu, paņemot līdzi visu, kas ceļā.<br />

Izelpa – atkāpšanās, atstājot aiz sevis<br />

ūdenszāļu, sīku jūras radībiņu lauku. Un tā,<br />

tikai sev vien zināmā ritmā. Mierīgi, nosvērti.<br />

Šobrīd...<br />

Tāda vienas dienas garumā (nakšu jau<br />

patiesībā nebija!) mums atklājās Norvēģija<br />

(nedaudz arī Somija) aiz polārā loka, tāda tā<br />

paliek mūsu atmiņās un sirdīs, tādu mēs to<br />

gribam satikt vēl – ar lielu mīlestību veidots<br />

dabas brīnums, kuru patiesā cieņā respektē<br />

to apdzīvojošie ļaudis.<br />

Kitija Blumfelde,<br />

<strong>Tamro</strong> mārketinga speciāliste<br />

Ziemeļbriežu bars Dabas rotaļas Nordkapā Ziemeļu Venēcija – Henningsvēra<br />

13


Ceļojumi<br />

Balkānu daudzie jautājumi<br />

...Ja īsi, – bija skaisti, brīžiem pat sāpīgi<br />

skaisti!<br />

Balkānu iepazīšana mums sākās ar<br />

Serbiju. Manas izjūtas, domājot par šo zemi,<br />

ir nedaudz mākoņos iegrimušas, gluži kā<br />

Durmitora kalnu virsotnes.<br />

Viena spilgta virsotne – mūsu gide<br />

Belgradā – Svetlana. Ļoti kolorīta, zinoša<br />

personība, kura ar lielu mīlestību un<br />

šarmantu humora devu mums izrādīja<br />

savas zemes un pilsētas vērtības – arvien<br />

vēl nepabeigto Sv. Savas katedrāli (tā tiek<br />

celta kopš 1931. gada), kas ir otra lielākā<br />

pareizticīgo katedrāle Eiropā, Dienvidslāvijas<br />

pēdējā komunistiskās partijas līdera Josipa<br />

Broza Tito muzeju-mauzoleju. Piezīme<br />

pārdomām – Brozu Tito joprojām ciena un<br />

godina. Turklāt visās Balkānu zemēs, jo viņš<br />

prata tās saturēt, savulaik ļaujot un palīdzot<br />

katrai valstij attīstīt sev tuvākās svarīgākās<br />

lietas.<br />

Otra spožā virsotne – brauciens ar<br />

vilcieniņu pa Mokra Gora kalniem un pēc<br />

tam Kustendorf – Emira Kusturicas uzceltā<br />

ciematiņa – apmeklējums. Sākumā tas<br />

celts filmēšanas vajadzībām, tad pašam sev<br />

– darbam, bet pēc tam te sāka organizēt<br />

meistarklases un radošās nometnes<br />

jaunajiem māksliniekiem.<br />

Melnkalnes Durmitora kalni spoguļojas Crno jezero (Melnajā ezerā).<br />

Vairāk par <strong>Tamro</strong> organizētajā braucienā<br />

pieredzēto lasiet mūsu mājaslapā:<br />

www.tamro.lv<br />

Dubrovniku marmora baltums.<br />

Trīs latviešu dāmas austrumu gaumē imama mājā<br />

Tekijā (Bosnija).<br />

Kitija Blumfelde,<br />

<strong>Tamro</strong> mārketinga speciāliste<br />

Austrumnieciskie paklāju raksti Sarajevas tirdziņā. Minoreta tornis Mostrā. Piemineklis melnkalniešu iemīļotam valdniekam<br />

un dzejniekam Ņegošam mauzolejā, kas uzbūvēts<br />

1660 m augstumā.<br />

14


NOSLĒDZIES TAMRO FOTOKONKURSS!<br />

Atpūta<br />

Aptieku Foruma iepriekšējā numurā<br />

tika izsludināts fotokonkurss Mēs – šajā<br />

pasaulē, kurā gan klientus, tostarp<br />

aptiekas, gan sadarbības partnerus, gan<br />

arī <strong>Tamro</strong> darbiniekus aicinājām sūtīt<br />

savas interesantākās, jaukākās, spilgtākās<br />

fotogrāfijas.<br />

Konkurss tika rīkots saistībā ar <strong>Tamro</strong><br />

15 gadu jubileju, kuru vēlējāmies atzīmēt,<br />

izveidojot savu sienas kalendāru 2009.<br />

gadam. Kopīgiem spēkiem mums tas ir<br />

izdevies!<br />

Konkursam tika iesūtīta 91 fotogrāfija.<br />

Darbos bija redzami visdažādākie objekti –<br />

gleznainas ainavas, ziedi, kalni, tuksneši,<br />

suņi, gliemeži, kamieļi, pilis, jūra utt. Visu<br />

nav iespējams uzskaitīt! Tās ir lietas, kas mūs<br />

iedvesmo, kas veido mūsu pasauli.<br />

Katrai fotogrāfijai tika piešķirts kārtas<br />

numurs, un tās tika izvietotas publiskai<br />

apskatei <strong>Tamro</strong> 2. stāvā un nodotas komisijas<br />

vērtējumam. Autora vārds tika atklāts tikai<br />

pēc rezultātu apkopošanas un paziņošanas.<br />

Visiem <strong>Tamro</strong> darbiniekiem un arī viesiem<br />

bija iespēja nobalsot par savu favorītu, kurš<br />

iegūst skatītāju simpātiju balvu.<br />

Savukārt komisija atlasīja 13 fotogrāfijas,<br />

kuras tiks izmantotas <strong>Tamro</strong> 2009. gada<br />

kalendāra veidošanā.<br />

To autori saņem vērtīgas balvas!<br />

Sveicam konkursa uzvarētājus,<br />

kuru darbi būs redzami <strong>Tamro</strong> 2009.<br />

gada sienas kalendārā (neskaitiet,<br />

to nebūs 13, jo kalendārā būs publicēti<br />

vairāki viena autora darbi!):<br />

• Anita Ozoliņa, Saldus Zaļā aptieka,<br />

• Jurģis Siliņš, aptieka Neriņa,<br />

• Marija Belaja, Ievas aptieka Rēzeknē,<br />

• Marija Apine, Hansa Pharma,<br />

• Ronalds Šlosbergs, <strong>Tamro</strong>,<br />

• Kitija Blumfelde, <strong>Tamro</strong>,<br />

• Egita Cirīte, <strong>Tamro</strong>,<br />

• Pēteris Mežinieks, <strong>Tamro</strong>,<br />

• Ilze Kalve, Zāļu valsts aģentūra.<br />

Šoreiz konkursa labākos darbus<br />

nepublicēsim, – lai saglabājas pārsteigums<br />

līdz brīdim, kad saņemsiet mūsu kalendāru!<br />

Paldies visiem, kuri piedalījās konkursā!<br />

Ļoti ceram, ka nākamajā reizē dalībnieku<br />

un fotogrāfiju skaits būs vēl lielāks!<br />

Šī fotogrāfija ieguvusi skatītāju simpātiju balvu.<br />

Nu, ko var ņemties...<br />

Kitija Blumfelde, <strong>Tamro</strong><br />

Gaidot...<br />

Egita Cirīte, <strong>Tamro</strong><br />

Noskaņa...<br />

Ronalds Šlosbergs, <strong>Tamro</strong><br />

Gleznotāju kalnā.<br />

Marija Belaja, Ievas aptieka<br />

Kemeri.<br />

Marija Apine, Hansa Pharma<br />

Satikšanās.<br />

Ilze Kalve, Zāļu Valsts aģentūra<br />

Marta salnas skartie.<br />

Anita Ozoliņa, Saldus Zaļā aptieka<br />

15


Avīzē izmantotas fotogrāfijas no <strong>Tamro</strong> arhīva.<br />

Kontaktinformācija: Aptieku Forums<br />

Kleistu iela 24, Rīga, LV-1067<br />

Tālrunis: 67067800; 67067807<br />

Fakss: 67407691<br />

e-pasts: kitija.blumfelde@tamro.lv

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!