Objektu aizsargjoslu pamatojums - Grupa93

JŪRMALAS PILSĒTAS 

TERITORIJAS PLĀNOJUMS 

turpmākajiem 12 gadiem 

galīgā redakcija 

V daļa 

Priekšlikumi valsts aizsargājamo 

kultūras pieminekļu individuālajām 

aizsargjoslām 

5.2.Arhitektūras un vēstures 

pieminekļu individuālās 

aizsargjoslas 

Pasūtītājs: Jūrmalas pilsētas dome 

Izstrādātājs: SIA „grupa93” 

2012.gads

J Ū R M A L A S P I L S Ē T A S D O M E 

J Ū R M A L A S P I L S Ē T A S 

A R H I T E K T Ū R A S U N V Ē S T U R E S P I E M I N E K Ļ U 

I N D I V I D U Ā L O A I Z S A R G J O S L U P R O J E K T S 

2

ARHITEKTŪRAS PIEMINEKĻU INDIVIDUĀLO AIZSARGJOSLU PROJEKTU PRIEKŠLIKUMS 

SATURS 

1. PASKAIDROJUMA RAKSTS ..............................................................................................................................4 

1.1 Jūrmalas kultūras mantojums................................................................................................................4 

1.2 Arhitektūras pieminekļu klasifikācija ......................................................................................................4 

1.3 Arhitektūras pieminekļi pilsētvidē ..........................................................................................................6 

2. PRIEKŠLIKUMS ATSEVIŠĶU ARHITEKTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARGJOSLU NOTEIKŠANAI...............................6 

2.1 Aizsargjoslu noteikšanas principi...........................................................................................................6 

2.2 Individuālo aizsargjoslu objekti ..............................................................................................................7 

2.3 Arhitektūras un vēstures pieminekļu individuālo aizsargjoslu pamatojums...........................................9 

3. ARHITEKTŪRAS PIEMINEKĻU INDIVIDUĀLO AIZSARGJOSLU (AIZSARDZĪBAS ZONU) PROJEKTI ...................13 

3

1. PASKAIDROJUMA RAKSTS 

1.1 Jūrmalas kultūras mantojums 

Jūrmalas kultūras mantojumu, atbilstoši objektu veidiem un to aizsardzības statusam, var iedalīt vairākās 

grupās. Tās ir: valsts aizsargājamie pilsētbūvniecības pieminekļi; valsts aizsargājamie objekti – arhitektūras pieminekļi, 

vēstures pieminekļi un arheoloģijas pieminekļi. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu tipoloģija ietverta 

1.tabulā. Papildus valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā ir noteiktas arī 

pašvaldības novērtētās kultūrvēsturiski vērtīgās būves. 

1.tabula, Kultūras pieminekļu tipoloģija. 

kultūras pieminekļi 

413 

valsts 

nozīmes 

102 

arhitektūras 

398 

vietējās 

nozīmes 

296 

valsts 

nozīmes 

5 

objekti 

404 

vēstures 

5 

vietējās 

nozīmes 

- 

valsts 

nozīmes 

1 

arheoloģijas 

1 

vietējās 

nozīmes 

- 

valsts 

nozīmes 

6 

kompleksi 

9 

vietējās 

nozīmes 

3 

Jūrmalā ir pieci valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļi un pieci vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļi: 

valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļi „Ķemeru kūrorts”; „Slokas vēsturiskais centrs”, „Vaivaru – 

Asaru – Mellužu – Pumpuru – Jaundubultu vasarnīcu rajons”, „Dubultu – Majoru – Dzintaru – Bulduru – 

Lielupes vasarnīcu rajoni”, „Vecbulduru zvejniekciems un vasarnīcu rajons” un „Priedaines vasarnīcu 

rajons”; 

vietējas nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļi „Vaivaru – Asaru- Mellužu vasarnīcu kvartāli”, „Majoru - 

Dzintaru vasarnīcu kvartāli”, „Dzintaru - Bulduru vasarnīcas kvartāli” , „Kauguru zvejniekciems” un 

„Stirnurags”. 

Jūrmalas kultūras pieminekļu sarakstā šobrīd ir 404 kultūras pieminekļi – objekti, tostarp - 399 valsts un vietējas 

nozīmes arhitektūras pieminekļi, 5 vēstures pieminekļi, 2 arheoloģijas pieminekļi (Babītes pilskalns un Priedaines 

apmetne). Kultūras pieminekļu aizsardzība nodrošināma atbilstoši šādu normatīvo aktu prasībām: 

1. Likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”; 

2. MK 15.07.2003. noteikumi Nr.392 „Kultūras pieminekļu aizsargjoslas (aizsardzības zonas) noteikšanas 

metodika”; 

3. MK 26.08.2003. noteikumi Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo 

kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta”; 

4. MK 26.08.2003. noteikumi Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, 

izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa 

piešķiršanu”; 

5. VKPAI 2.12.1999. rīkojums Nr.29 par norādījumiem „Par Jūrmalas pilsētas valsts un vietējās nozīmes 

kultūras pieminekļu un pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās esošās apbūves izmantošanu, remontu, 

konservāciju un restaurāciju”. 

1.2 Arhitektūras pieminekļu klasifikācija 

Rīgas Jūrmalas un Ķemeru kūrortpilsētu specifisko vēsturisko attīstību 19.gs. var vērtēt kā Eiropas kultūras 

savdabīgu fenomenu, tāpēc Jūrmalas vēsturiskās apbūves vērtēšanai 20.gs.astoņdesmitajos gados tika izstrādāti 

oriģināli kritēriji, ņemot vērā vēsturisko stilu, apbūves funkcionālo tipu un kokamatniecības kvalitātes raksturojumu. 

Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ekspertu komisija pieņēma īpašu, Jūrmalai piemērojamu 

arhitektūras pieminekļu saraksta veidošanas metodiku. Arhitektūras pieminekļu saraksta kandidātus izraudzījās, 

ņemot vērā ēku celšanas laiku un apstākļus, apjomu veidošanās savdabību, saglabājušos iekštelpu plānojumu, 

funkciju un stilistisko raksturojumu. Objekti tika iedalīti septiņās grupās: 

1. senākās dzīvojamās ēkas un vasarnīcas, tradicionālās tautas būvniecības paraugi (19.gs); 

2. historisma (eklektikas) un jūgendstila dzīvojamās ēkas un vasarnīcas; 

3. Latvijas pirmās brīvvalsts laika dzīvojamās ēkas un vasarnīcas; 

4

4. sabiedriskās un kūrorta celtnes (līdz 1940.gadam); 

5. pansiju tipa ēkas (līdz 1940.gadam); 

6. dzīvojamās ēkas un vasarnīcas, atspoguļojošas tradīciju pārmantotību (19.gs. beigas līdz 

Latvijas pirmās brīvvalsts laikam), tā dēvētā fona apbūve; 

7. totalitārisma (vācu un padomju okupācijas) laika arhitektūra. 

Funkcionālā griezumā objekti iedalāmi detalizētāk (skatīt 2.tabulu). 

2.tabula. Jūrmalas arhitektūras pieminekļu funkcionālās grupas 

Funkcionālā grupa Funkcionālā apakšgrupa Nozīmīgākie objekti 

1 teritorija (parks) Ķemeru parks ar parka arhitektūru 

7 dzelzceļa stacijas Priedaines un Asaru stacijas 

9 sakrālie objekti Bulduru, Dubultu un Ķemeru luterāņu 

baznīcas 

20 sabiedriskās ēkas 

3 peldu iestādes Rāceņa peldu iestāde 

1 sanatorija 

2 viesnīcas 

1 viesnīca – kazino 

1 viesnīcas administratīvā ēka 

1 ģimnāzija 

3 skolas 

1 veikals 

2 tirgotavas 

2 restorāni “Lido” un “Jautrais ods” 

1 krājaizdevu sabiedrības ēka 

1 koncertzāle Dzintaru koncertzāle 

1 brīvdabas estrāde Mellužu estrāde 

5 ievērojami objekti Ķemeru ūdenstornis; Majoru muižas 

dzīvojamā ēka; Bulduru muižas klēts 

216 dzīvojamās ēkas 

48 dzīvojamās ēkas – pansijas 

55 dzīvojamās ēkas – vasarnīcas 

13 dzīvojamās ēkas ar 

citu papildfunkciju 

7 dzīvojamās ēkas ar veikalu 

3 dzīvojamās ēkas ar tirgotavu 

1 dzīvojamā ēka ar aptieku 

1 dzīvojamā ēka ar pastu 

1 dzīvojamā ēka ar aptieku 

4 saimniecības ēkas; 2 dārza mājas; 1 vasarnīca 

21 neliels objekts 9 lapenes; 4 paviljoni; 3 kapličas; 12 

tiltiņi; 1 piemineklis; 1 vārti ar mūra sētu 

Piemineklis kūrorta dibinātājiem, 

Sēravota paviljons un paviljons - 

rotonda Ķemeros 

5

1.3 Arhitektūras pieminekļi pilsētvidē 

Jūrmalas kultūras mantojuma īpatnības saistītas ar pilsētas kopējo struktūru un tās vēsturisko attīstību 19.- 

20.gadsimtā. Tagadējās robežas, nosaukumu un pilsētas statusu Jūrmala ieguva 1959.gadā, kad Rīgas pilsētas 

Jūrmalas rajonam pievienoja Sloku un Ķemerus. Tā kā pašreizējās robežās pilsēta vienoti attīstījusies vien 

pēdējos piecdesmit gados, tās pilsētbūvnieciskā struktūra nav vienmērīgi attīstīta – blīvas apbūves rajoni ap 

vēsturiskajiem centriem mijas ar plašām mežaparku teritorijām. Tomēr tieši pamīšus izvietotās apbūves, mežu, 

Lielupes un jūras sinerģija veido Jūrmalas vienreizējo kolorītu. 

Jūrmalas atsevišķie rajoni kopš 19.gs. apbūvēti nevienmērīgi. Sākotnēji ap Bulduru un Majoru muižām, 

Dubultos un Mellužos (Karlsbādē) atbraukušie vasarnieki izvietojās pastāvīgo iedzīvotāju vasaras atpūtai pielāgotās 

dzīvojamajās ēkās. Šīs teritorijas arī uzskatāmas par pilsētas vēsturiskajiem centriem. Jūrmalas vēsturiskā arhitektūra 

ir veidojusies līdz ar katras pilsētas daļas samērā savrupo attīstību. Pilsētbūvnieciskā kompozīcija un ēku arhitektūra 

faktiski atspoguļo arī iedzīvotāju un vasarnieku sociālo struktūru, gaumi un rocību. Seno zvejniekciemu teritorijās 

(Dubulti, Vecbulduri, Asari, Kauguri) gruntsgabali veido neregulāras struktūras, ēkas pakārtotas citam apbūves 

mērogam un parasti apvieno ģimenes mītnes un vasarnīcas funkcijas, tāpēc neizceļas ar greznumu un diženumu. 

Teritorijās, kuras attīstījās tieši vasarnīcu celtniecībai (Lielupē, Bulduros, Dzintaros, Jaundubultos), lielo un regulāro 

gruntsgabalu plānojums rada iespēju ēku greznās galvenās fasādes pavērst pret ielu, veidojot stilistiski pieskaņotu 

sētu, bet kā akcentus izbūvējot slaidus tornīšus ar vējrāžiem tuvu priežu galotnēm. Vienīgā vieta Jūrmalā, kur 

apbūvēta ne vien krasta kāpa, bet riskēts ēkas izvietot līdz pat pludmalei, ir Majori. Majoru arhitektūrai raksturīga liela 

dažādība - ir gan ietvei cieši piekļāvušās vasarnīcas ar smalkiem dekoriem un krāsainiem verandu stiklojumiem, gan 

necilas dārza zaļumos paslēpušās mājiņas ar lapenēm un baltiem soliņiem. Sloka bijusi mazpilsēta, tāpēc apbūve tās 

vēsturiskajā centrā tipiski orientēta gar ielas fronti. Savukārt bijusī Ķemeru pilsēta no kūrorta teritorijas norobežojusies 

ar parku un apzaļumotām teritorijām – tas saistīts arī ar kādreizējo Vidzemes un Kurzemes guberņas robežu, kas 

šķērsojusi Ķemerus. 

Pilsētas būvētās vides interesantākā daļa ir ēku grupa, ielas ainava vai ēku un ainavas savstarpējā 

mijiedarbība. Jūrmalā, izprotot vides konteksta nozīmi, ir noteiktas visai plašas pilsētbūvniecības pieminekļu 

teritorijas, kurās atrodas arī vairums arhitektūras pieminekļu. Šāda pieeja ļauj ne tikai aizsargāt konkrētu ēku, 

bet arī saglabāt un harmoniski attīstīt ietverošo pilsēttelpu, turklāt nav nepieciešams noteikt atsevišķas 

aizsargjoslas arhitektūras pieminekļiem – objektiem. Tās vajadzīgas vienīgi teritorijās ārpus pilsētbūvniecības 

pieminekļiem. 

2. PRIEKŠLIKUMS ATSEVIŠĶU ARHITEKTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARGJOSLU NOTEIKŠANAI 

2.1 Aizsargjoslu noteikšanas principi 

Jūrmalas arhitektūras pieminekļu aizsargjoslas (aizsardzības zonas) līdz šim ir noteiktas atbilstoši Aizsargjoslu 

likumam – 100m rādiusā ap pieminekli. Gatavojot jauno Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumu, ir izvērtēta situācija 

kultūras mantojuma aizsardzības jomā, tostarp, izstrādāts arhitektūras un vēstures pieminekļu individuālo 

aizsargjoslu projekts. Pieņemti šādi principi kultūras pieminekļu individuālo aizsargjoslu noteikšanai: 

1. Kultūras piemineklim, kas atrodas pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, aizsargjosla sakrīt ar pieminekļa 

robežu – ir nulle. 

Pamatojums 

Jūrmalā plašas apbūves teritorijas jau atrodas valsts aizsardzībā kā pilsētbūvniecības pieminekļi, tāpēc VKPAI 

jāsaskaņo jebkādas ar būvniecību saistītas darbības šajās teritorijās un to aizsargjoslās. Atsevišķi pieminekļi – 

objekti šajās teritorijās tiek aizsargāti kā pilsētbūvniecības pieminekļa daļa. 

2. Kultūras piemineklim, kas atrodas ārpus pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijas, vispārīgā gadījumā 

aizsargjosla ir noteikta, ietverot blakusesošās zemes vienības, bet pie ielas – līdz attiecīgās zemes 

vienības robežām ielas frontē. Specifiskos gadījumos, piemēram, sabiedriski nozīmīgiem vidē 

dominējošiem objektiem, aizsargjoslas teritorijā iekļauj apkārtējo ielas telpu, kas veido vienotu 

kompozīciju ar pieminekli, piemēram, eksponējas ielas perspektīvā, bet brīvstāvošiem objektiem, kas 

atrodas ārpus blīvas apbūves kvartāliem, aizsargjoslu nosaka pieminekļa vizuālās uztveramības 

robežās. 

Pamatojums: 

Vairums kultūras pieminekļu ir dzīvojamās ēkas, kas atrodas dzīvojamās apbūves teritorijās, kurās ēku apjomus 

ierobežo Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma prasības. Tādejādi tieša ietekme uz kultūras pieminekļa vidi ir 

6

vienīgi darbībām tuvākajās apkārtnē – blakus zemesgabalā, kas veido fonu piemineklim 

Īpašos gadījumos, piemēram, stacijas ēkām vai objektiem ļoti lielās zemes vienībās, pieminekļa aizsargjosla 

tiek noteikta atbilstoši teritorija, kurā notiekošās darbības var vizuāli ietekmēt pieminekļa uztveri, konkurēt vai 

disharmonēt ar pieminekli. 

2.2 Individuālo aizsargjoslu objekti 

Jūrmalā ārpus valsts nozīmes un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļiem atrodas 72 arhitektūras 

pieminekļi un viens vēstures piemineklis (Ārsta, profesora P.Stradiņa dzīves vieta) Šiem objektiem ir izstrādāti 

individuālo aizsargjoslu (aizsardzības zonu) projekti (objektu sarakstu skatīt 3.tabulā). 

3.tabula. Valsts aizsargājamie arhitektūras pieminekļi ārpus pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijām 

Nr.p.k. 

Valsts 

Kadastra Nr. aizs.Nr. Nosaukums Andrese Datējums 

1. 

Ārsta, profesora 

13000045701001 36 P.Stradiņa dzīves vieta Meža prospekts 50 1939.-1958. 

2. 13000163220001 5332 Asaru dzelzceļa stacija Asari, Jūrmala 1926.g. 

3. 

Edinburgas prospekts 

13000073913002 5334 Bulduru dzelzceļa stacija 10a, Bulduri 1947. 

4. 

1922.g., 

13000266401001 5335 Ķemeru dzelzceļa stacija Ķemeri, Jūrmala 

20.gs. 

40.gadi 

5. 13000047701001 5337 Lielupes dzelzceļa stacija Lielupe, Jūrmala Ap 1913.g. 

6. 

Priedaines dzelzceļa 

13000050103001 5338 stacija Priedaine, Jūrmala 1938.g. 

7. 

Pumpuru dzelzceļa 

13000123102001 5339 stacija Pumpuri, Jūrmala 1890.g. 

8. 

Vaivaru dzelzceļa stacija 

13000172102003 5348 ar stacijas tualeti Vaivari, Jūrmala 1911.g. 

9. 

Dzīvojamā ēka - 

13000172303001 5355 vasarnīca Acāliju iela 5 20.gs. s. 

10. 


13000111204002 5358 vasarnīca Dubultu prospekts 67 1906. 

11. 13000263806001 5359 Dzīvojamā ēka Alejas iela 6 20.gs. 20.g. 

12. 


13000141211002 5362 vasarnīca Andreja iela 9 20.gs. s. 

13. 13000162709001 5363 Dzīvojamā ēka Ārijas iela 4 20. gs. s. 

14. 13000061404003 5369 Dzīvojamā ēka Babītes iela 1 lit. 3 19.gs. 2.p. 

15. 13000102920001 5377 Dzīvojamā ēka Baznīcas iela 28 1922. 

16. 13000042801001 5417 Dzīvojamā ēka Bulduru prospekts 135 ap 1910. 

17. 13000046204001 5419 Dzīvojamā ēka Burtnieku iela 16 ap 1930. 

18. 13000021506001 5420 Dzīvojamā ēka Tīklu iela 1a ap 1880. 

19. 13000216307001 5430 Dzīvojamā ēka Daugavpils iela 4 19.gs. 80.g. 

20. 



21. 13000101107001 5434 Dzīvojamā ēka Dubultu prospekts 45 1930. 

22. 13000111607001 5435 Dzīvojamā ēka Dubultu prospekts 62 20.gs. s. 

23. 13000163103001 5441 Dzīvojamā ēka - pansija Dzimtenes iela 15 20.gs. s. 

24. 13000218808001 5458 Dzīvojamā ēka Dzirnavu iela 37 ap 1890. 

25. 


13000082607002 5460 Dzīvojamā ēka - pansija 35 lit.1 20.gs. s. 

26. 13000046603001 5520 Dzīvojamā ēka O.Kalpaka prospekts 24 20. gs. 20.g. 

27. 13000047202002 5521 Dzīvojamā ēka - pansija O.Kalpaka prospekts 30 ap 1920. 

7

Nr.p.k. 

Valsts 



29. 13000260906001 5543 Dzīvojamā ēka - pansija Karogu iela 9 20. gs. s. 

30. 13000261005001 5544 Dzīvojamā ēka Karogu iela 10 1914. 

31. 13000218107001 5545 Dzīvojamā ēka Kārsas iela 9 1908. 

32. 13000123001001 5556 Skola Kronvalda iela 8 1934. 

33. 

Jūrmala, Lielais 20.g.s. 

13000051204005 5561 Dzīvojamās ēkas apbūve prospekts 2 

sākums 

34. 


13000051204002 5562 Dārza mājas (2) 

prospekts 2, k-lit.2,4; sākums 

35. 


13000051203001 5563 Dzīvojamā ēka 

prospekts 2, k-lit.1 sākums 

36. 


13000051204005 5564 Lapene 


37. 13000050606001 5565 Dzīvojamā ēka Lielais prospekts 15 20.gs. s. 

38. 13000051601001 5566 Dzīvojamā ēka Lielais prospekts 16 ap 1910. 


40. 13000103403001 5568 Kapliča Lielupes iela 25 1934. 

41. 


13000142403001 5579 vasarnīca Marijas iela 5 ap 1900. 

42. 13000141510001 5602 Dzīvojamā ēka Mellužu prospekts 57 1937. 


44. 13000074402001 5610 Dzīvojamā ēka - pansija Meža prospekts 28 ap 1910. 

45. 13000045806001 5611 Dzīvojamā ēka Meža prospekts 58 20. gs.30.g. 

46. 

13000143011004 5618 Dzīvojamā ēka 

Jūrmala, Mežsargu iela 

12a, k-lit.1 

20.g.s. 

sākums 

47. 13000076501001 5622 Dzīvojamā ēka Muižas iela 15 1910. 

48. 

Dzīvojamā 

un 

13000161107002 5623 saimniecības ēkas Oļģerta iela 4 19.gs. v. 

49. 


13000162202001 5624 vasarnīca Oļģerta iela 15 20.gs. s. 

50. 13000162703001 5626 Dzīvojamā ēka Olgas iela 7 20.gs. s. 

51. 13000081609019 5633 Lapene Piestātnes iela 6 / 14 20.gs. s. 

52. 13000112502001 5646 Dzīvojamā ēka Poruka prospekts 27 1926. 


54. 13000112106001 5648 Dzīvojamā ēka - pansija Poruka prospekts 43 ap 1912. 

55. 13000112103001 5649 Dzīvojamā ēka - pansija Poruka prospekts 45 ~1925. 

56. 13000086102004 5650 Dzīvojamā ēka Promenādes iela 3 ap 1925. 

57. 


13000143409001 5652 vasarnīca Puķu iela 28 20. gs. s. 

58. 13000076103001 5656 Dzīvojamā ēka Rēzeknes pulka iela 9 1915. 

59. 13000266302001 5666 Dzīvojamā ēka Rucavas iela 1 20.gs. s. 

60. 13000266206001 5670 Ķemeru katoļu baznīca Sēravotu iela 10 1899. 

61. 13000141101 5671 Dzīvojamā ēka Selgas iela 5 19.g.s.v. 

62. 13000141412001 5673 Dzīvojamā ēka Silu iela 4 20.gs. s. 

63. 13000077304001 5683 Dzīvojamā ēka Stendes iela 11 20.gs. s. 

64. 

Sv.kņaza Vladimira 

Dubultu pareizticīgo 

13000102703001 5684 baznīca Strēlnieku prospekts 26 1896. 

8

Nr.p.k. 

Valsts 


65. 13000102701001 5685 Ģimnāzija Strēlnieku prospekts 32 1909. 

66. 


13000142706001 5698 vasarnīca Sūnu iela 2a 20.gs. s. 

67. 13000264303001 5705 Skola Tukuma iela 10 1932. 

68. 

13000262611001 5715 Restorāns "Jautrais ods" 

Tūristu iela 15 / Meža 

māja 

1933.g. 

69. 

Varoņu iela, Slokas 

13000217602001 5725 Kapliča 

kapos 

1939.g. 

70. 13000111210001 5729 Dzīvojamā ēka Ventas iela 8 1936. -1938. 

71. 13000077811002 5744 Bulduru muižas klēts Ganību ceļš 7 19.gs. b. 

72. 13000077801002 5745 Skola Viestura prospekts 6 1911. 

73. 13000051708001 5756 Dzīvojamā ēka Zīlīšu iela 10 20.gs. 20.g. 

74. 


13000022801003 8323 vasarnīca Kuģu iela 9 lit.3 20.gs. s. 

2.3 Arhitektūras un vēstures pieminekļu individuālo aizsargjoslu pamatojums 

Arhitektūras pieminekļu individuālo aizsargjoslu projekti izstrādāti, vadoties pēc 2.1.p minētajiem principiem, 

Ņemti vērā šādi faktori: pieminekļa veids, apjoms, nozīmība, izvietojums apkaimē (kvartālā), vide, kurā objekts 

atrodas, īpašumu un apbūves kvartālu struktūra. 

Raksturīgie pieminekļu veidi (tipi) ir šādi: 

 

 

 

 

 

 

dzīvojamās ēkas (vasarnīcas, pansijas), kas atrodas līdzīga mēroga un rakstura fona apbūves 

kvartālos; 

skolu ēkas – apkārtnē dominējošas būves; 

dzelzceļa staciju ēkas – dzelzceļa infrastruktūras daļa; 

sakrālas būves – apkārtnē dominējoši apjomi; 

ēkas ārpus apbūves kvartāliem, brīvstāvoši apjomi dabas vidē; 

mazās arhitektūras formas – vides dizaina objekti. 

Vairums arhitektūras pieminekļu ir dzīvojamās ēkas, kas atrodas līdzīga mēroga vidē – apbūves kvartālos, kas 

veidoti vienā laikā ar pieminekli. Šie objekti atrodas dzīvojamās apbūves teritorijās, kurās, atbilstoši Jūrmalas 

teritorijas plānojumam, ir strikti limitēti gan zemes vienību veidošanas principi, gan apbūves parametri (apbūves 

augstums, blīvums, intensitāte un brīvā zaļā teritorija). Šajos gadījumos kultūras pieminekļa aizsargjoslas 

robežas ir noteiktas vienas blakusesošās zemes vienības robežās ielas frontē. Aizmugures robeža noteikta, 

izvērtējot tās zemes vienības dimensijas, kurā atrodas piemineklis. Ja zemes vienības dziļums ir neliels un fona 

apbūve var ietekmēt pieminekļa uztveramību, aizsargjoslā iekļauti arī īpašumi, kas kvartāla dziļumā robežojas 

ar pieminekli. Ja būves fona zemes vienībās nevar būtiski ietekmēt pieminekļa uztveramību, tad aizsargjoslas 

robeža ir noteikta līdz ar pieminekļa zemes vienības robežu. Savukārt, ja fona zemes vienības tuvējā daļa var 

radīt ietekmi, šī daļa tiek iekļauta aizsargjoslā. Iepriekšminētie apsvērumi ir izmantoti, izstrādājot aizsargjoslu 

projektus 4.tabulā ietvertajiem objektiem. 

4.tabula. Dzīvojamās ēkas 

Nr.p.k. 

Valsts 


1. 

Ārsta, profesora 

13000045701001 36 P.Stradiņa dzīves vieta Meža prospekts 50 1939.-1958. 

2. 


13000172303001 5355 vasarnīca Acāliju iela 5 20.gs. s. 

3. 13000111204002 5358 Dzīvojamā ēka - Dubultu prospekts 67 1906. 

9

Nr.p.k. 

Kadastra Nr. 

Valsts 

aizs.Nr. Nosaukums Andrese Datējums 

vasarnīca 

4. 13000263806001 5359 Dzīvojamā ēka Alejas iela 6 20.gs. 20.g. 

5. 


13000141211002 5362 vasarnīca Andreja iela 9 20.gs. s. 

6. 13000162709001 5363 Dzīvojamā ēka Ārijas iela 4 20. gs. s. 

7. 13000061404003 5369 Dzīvojamā ēka Babītes iela 1 lit. 3 19.gs. 2.p. 

8. 13000102920001 5377 Dzīvojamā ēka Baznīcas iela 28 1922. 

9. 13000042801001 5417 Dzīvojamā ēka Bulduru prospekts 135 ap 1910. 

10. 13000046204001 5419 Dzīvojamā ēka Burtnieku iela 16 ap 1930. 

11. 13000021506001 5420 Dzīvojamā ēka Tīklu iela 1a ap 1880. 

12. 13000216307001 5430 Dzīvojamā ēka Daugavpils iela 4 19.gs. 80.g. 

13. 



14. 13000101107001 5434 Dzīvojamā ēka Dubultu prospekts 45 1930. 

15. 13000111607001 5435 Dzīvojamā ēka Dubultu prospekts 62 20.gs. s. 

16. 13000163103001 5441 Dzīvojamā ēka - pansija Dzimtenes iela 15 20.gs. s. 

17. 13000218808001 5458 Dzīvojamā ēka Dzirnavu iela 37 ap 1890. 

18. 


13000082607002 5460 Dzīvojamā ēka - pansija 35 lit.1 20.gs. s. 

19. 13000046603001 5520 Dzīvojamā ēka O.Kalpaka prospekts 24 20. gs. 20.g. 



22. 13000260906001 5543 Dzīvojamā ēka - pansija Karogu iela 9 20. gs. s. 

23. 13000261005001 5544 Dzīvojamā ēka Karogu iela 10 1914. 

24. 13000218107001 5545 Dzīvojamā ēka Kārsas iela 9 1908. 

25. 


13000051204005 5561 Dzīvojamās ēkas apbūve prospekts 2 

sākums 

26. 


13000051204002 5562 Dārza mājas (2) 

prospekts 2, k-lit.2,4; sākums 

27. 


13000051203001 5563 Dzīvojamā ēka 


28. 


13000051204005 5564 Lapene 


29. 13000050606001 5565 Dzīvojamā ēka Lielais prospekts 15 20.gs. s. 



32. 13000103403001 5568 Kapliča Lielupes iela 25 1934. 

33. 


13000142403001 5579 vasarnīca Marijas iela 5 ap 1900. 



36. 13000074402001 5610 Dzīvojamā ēka - pansija Meža prospekts 28 ap 1910. 

37. 13000045806001 5611 Dzīvojamā ēka Meža prospekts 58 20. gs.30.g. 

38. 

13000143011004 5618 Dzīvojamā ēka 

Jūrmala, Mežsargu iela 

12a, k-lit.1 

20.g.s. 

sākums 

39. 13000076501001 5622 Dzīvojamā ēka Muižas iela 15 1910. 

40. 

Dzīvojamā 

un 

13000161107002 5623 saimniecības ēkas Oļģerta iela 4 19.gs. v. 

10

Nr.p.k. 

Valsts 


41. 


13000162202001 5624 vasarnīca Oļģerta iela 15 20.gs. s. 

42. 13000162703001 5626 Dzīvojamā ēka Olgas iela 7 20.gs. s. 



45. 13000112106001 5648 Dzīvojamā ēka - pansija Poruka prospekts 43 ap 1912. 

46. 13000112103001 5649 Dzīvojamā ēka - pansija Poruka prospekts 45 ~1925. 

47. 13000086102004 5650 Dzīvojamā ēka Promenādes iela 3 ap 1925. 

48. 


13000143409001 5652 vasarnīca Puķu iela 28 20. gs. s. 

49. 13000076103001 5656 Dzīvojamā ēka Rēzeknes pulka iela 9 1915. 

50. 13000266302001 5666 Dzīvojamā ēka Rucavas iela 1 20.gs. s. 

51. 13000141412001 5673 Dzīvojamā ēka Silu iela 4 20.gs. s. 

52. 13000077304001 5683 Dzīvojamā ēka Stendes iela 11 20.gs. s. 

53. 


13000142706001 5698 vasarnīca Sūnu iela 2a 20.gs. s. 

54. 13000111210001 5729 Dzīvojamā ēka Ventas iela 8 1936. -1938. 

55. 13000077811002 5744 Bulduru muižas klēts Ganību ceļš 7 19.gs. b. 

56. 13000051708001 5756 Dzīvojamā ēka Zīlīšu iela 10 20.gs. 20.g. 

57. 


13000022801003 8323 vasarnīca Kuģu iela 9 lit.3 20.gs. s. 

Gadījumos, kad neliels objekts atrodas lielā zemes vienībā, aizsargjoslas robeža ir projektēta līdz ar pieminekļa 

zemes vienības robežu. Šādi noteiktas aizsargjoslas 5.tabulā ietvertajiem objektiem. 

5.tabula. Nelieli objekti 

Nr.p.k. 

Valsts 


1. 13000081609019 5633 Lapene Piestātnes iela 6 / 14 20.gs. s. 

2. 

Varoņu iela, Slokas 

13000217602001 5725 Kapliča 

kapos 

1939.g. 

Sabiedriskiem objektiem, kuru eksponēšanu ietekmē arī ielas kopējā vide (piemēram, baznīcai) aizsargjosla 

noteikta arī ielas otrā pusē (skatīt 6.tabulu). 

6.tabula. Sabiedriski nozīmīgi objekti 

Nr.p.k. 

Valsts 


1. 13000123001001 5556 Skola Kronvalda iela 8 1934. 

2. 13000266206001 5670 Ķemeru katoļu baznīca Sēravotu iela 10 1899. 

3. 

Sv.kņaza Vladimira 

Dubultu pareizticīgo 

13000102703001 5684 baznīca Strēlnieku prospekts 26 1896. 

4. 13000102701001 5685 Ģimnāzija Strēlnieku prospekts 32 1909. 

5. 13000264303001 5705 Skola Tukuma iela 10 1932. 

6. 13000077801002 5745 Skola Viestura prospekts 6 1911. 

11

Ļoti lielās zemes vienībās, kas robežojas ar pieminekli, aizsargjosla ir noteikta, izvērtējot vizuālās ietekmes 

zonu – piemineklim tuvējā daļā. Šādi noteiktas aizsargjoslas dzelzceļa stacijām (skatīt 7.tabulu). 

7.tabula. Dzelzceļa stacijas 

Nr.p.k. 

Valsts 


1. 13000163220001 5332 Asaru dzelzceļa stacija Asari, Jūrmala 1926.g. 

2. 


13000073913002 5334 Bulduru dzelzceļa stacija 10a, Bulduri 1947. 

3. 

1922.g., 

13000266401001 5335 Ķemeru dzelzceļa stacija Ķemeri, Jūrmala 

20.gs. 

40.gadi 

4. 13000047701001 5337 Lielupes dzelzceļa stacija Lielupe, Jūrmala Ap 1913.g. 

5. 

Priedaines dzelzceļa 

13000050103001 5338 stacija Priedaine, Jūrmala 1938.g. 

6. 

Pumpuru dzelzceļa 

13000123102001 5339 stacija Pumpuri, Jūrmala 1890.g. 

7. 

Vaivaru dzelzceļa stacija 

13000172102003 5348 ar stacijas tualeti Vaivari, Jūrmala 1911.g. 

Pieminekļiem, kas atrodas dabas vidē aizsargjosla projektēta pa dabiskām robežām, piemēram, upes krastu, 

un līnijām, kas nosaka vizuālās uztveres robežas skatos no pieminekļa. Šādi noteikta aizsargjosla restorānam 

„Jautrais ods”( valsts aizsardzības numurs 5715). 

12

3. ARHITEKTŪRAS PIEMINEKĻU INDIVIDUĀLO AIZSARGJOSLU (AIZSARDZĪBAS ZONU) 

PROJEKTI 

13

Objektu aizsargjoslu pamatojums - Grupa93

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?