K√ADRĀTSAKNE - Jelgavas 1. ģimnāzija

JELGAVAS 1. ĢIMNĀZIJAS AVĤZE
NR/ 1
K √ A D R Ā T S A K N E
S ept e m bris2010
N r . 1
NUMURĀ LASIET:
Sākts 92. mācību gads!
Kā skolēns izdzīvo krīzes laikā
Stilu kokteilis skolas telpās
Kādi pulciņi pieejami šogad
Ko domā skolas prezidents par
pašpārvaldes darbu
AVĤZI SAGATAVOJA
Redaktors, maketētājs: V.Buraka 12.h
Žurnālisti: A.Allika 12.h, Z.Bitāne 12.h,
V.Buraka 12.h, K.Dzidzēviča 12.m 1 ,
M.Maido 8.a, E.Sutugina 12.h, Z.Šauva 12.h
Fotogrāfs: A.Šakina 12.h

Ievadvārds
Kas darbosies – izdzĥvos!
Viktorija Buraka 12.h
Jelgavas 1. ģimnāzijas vadība ir
pārliecināta, ka ekonomisko
lejupslīdi un demogrāfisko situāciju
vajadzētu izmantot prasmju un
zināšanu papildināšanai, meklējot
inovatīvus problēmas risinājumus
kopīgiem spēkiem.
J.1.Ģ. direktore VALENTĪNA MAIDO:
„Novēlu visiem skolēniem un skolotājiem
cilvēcīgu sadarbību un toleranci, tad arī rezultāti
neizpaliks. Šobrīd galvenais uzdevums - kopīgiem
spēkiem izveidot attīstības plānu līdz Jaunajam
gadam. Idejas tiek gaidītas no visiem:
skolotājiem, skolēniem, skolēnu pašpārvaldes un
katra individuāli, lai realizētu tās nākotnē. Ir
svarīgi ne tikai ierosināt, bet arī apsvērt, ko katrs
varēs izdarīt, lai īstenotu konkrētu priekšlikumu
dzīvē, neatstājot to idejas līmenī. Interesenti var
izmantot sev pieņemamu iesniegšanas formu –
apspriežot to klātienē direktores kabinetā,
nododot skolas dežurantei anonīmi vai arī
atsūtot uz e-pastu: maido@inbox.lv.
2
Šogad visas izglītības iestādes piedzīvoja strauju
skolēnu skaita samazināšanos, kuru izraisīja
demogrāfiskais stāvoklis un vecāku migrācija,
tādēļ izdzīvos tās skolas, kas darbosies. Mums
jābūt rodošiem un inovatīviem savā darbībā,
veicinot skolas tēla popularizēšanu dažādos
veidos, ne tikai piedaloties olimpiādēs, bet gan arī
organizējot tam paredzētus pasākumu ciklus.
Skolas pašpārvaldi aicinu padomāt, kādā veidā
popularizēt skolu, lai piesaistītu skolēnus
mācībām Jelgavas 1.ģimnāzijā. Atbalstīta tiks
katra ideja un līdzdalība tās realizēšanā, sākot ar
pedagogiem, tehniskajiem darbiniekiem un
beidzot ar jebkuru pilsētas sabiedrības
pārstāvi. √

Notikumi
Ar plašu iespēju apziņu
sākts 92.gads
Ilze Pierhuroviča,
Jelgavas
1.ģimnāzijas
direktora vietniece
audzināšanas darbā
3
3
g
e
3
Jelgavas 1.ģimnāzija sāk 92.pastāvēšanas gadu ar labi padarīta darba sajūtu.
Mūsu skolā pilnībā ieviesta un veiksmīgi darbojas e-klase, kas uzskatāmi
ataino katra skolēna darba sasniegumus, palīdz sadarboties ar vecākiem. Jau
otro gadu skola kā vienīgā Latvijā realizēs inženierzinātņu programmu.
Jelgavas 1.ģimnāzija sāk 92.pastāvēšanas
gadu ar labi padarīta darba sajūtu. Mūsu
skolā pilnībā ieviesta un veiksmīgi darbojas e-
klase, kas uzskatāmi ataino katra skolēna
darba sasniegumus, palīdz sadarboties ar
vecākiem. Jau otro gadu skola kā vienīgā
Latvijā realizēs inženierzinātņu programmu.
Prieks, ka visi skolēni var uzsākt mācības
nākamajā klasē un visi 9., 12.klašu absolventi
godam nopelnīja beigšanas dokumentus.
Skolas audzēkņi ir aktīvi dziedātāji, teātra
spēlētāji, sportotāji, pasākumu vadītāji
un dalībnieki.
Iedibināta jauna tradīcija skolas jubilejas
svinībām, kurā viesojās skolas absolventi:
Dailes teātra aktrise Baiba Neja, mūziķis
Gundars Lintiņš, «DNBNord bankas» klientu
nodaļas vadītāja Inga Kalna, «Jelgavas
inovāciju centra» vadītājs Agris Ķipurs,
Jelgavas pašvaldības IT nodaļas vadītāja
vietnieks Alvils Pierhurovičs, pašvaldības
deputāts Jurijs Strods u.c.
2010./11.mācību gadā 1.ģimnāzijas saime ir iecerēm un
darba spara pilna, darbu uzsāk jauni, radoši pedagogi
vēsturē un fizikā. Veselu mēnesi 7.b klasi audzināt palīdzēs
un vācu valodu prakses ietvaros pasniegs Florians Maijers –
Minsteres Skolas atjaunotais jauktais koris izturējis
svelmainu pārbaudījumu un kuplinājis 10.Skolu jaunatnes
dziesmu un deju svētku dalībnieku pulku. Pagājušais gads
bijis notikumiem bagāts: skolā viesojās sabiedrībā
pazīstamas personības, piemēram, Atmodas celmlauzis
Dainis Īvāns, rakstniece, bijusī diplomāte Anna Žīgure,
žurnālists Juka Rislaki, aktieri Ēriks Vilsons, Kristaps Rasims.
Pedagoģijas Universitātes 4.kursa students.
Jau otro gadu mūsu skola, sadarbībā ar Latvijas
Lauksaimniecības Universitāti, vienīgā Latvijā realizēs
inženierzinātņu programmu, mudinot skolēnus apgūt valstī
prioritārus un aktuālus mācību priekšmetus. Skolai ir plašs
darbalauks audzēkņu mācību motivācijai: ciešāka sadarbība
ar pilsētas pašvaldību, uzņēmumiem profesionālo,
praktisko iemaņu nostiprināšanai, daudzveidīgu projektu
realizācija, mūsdienīgu tehnoloģiju iedzīvināšana, skolas
kultūras dzīves pilnveide. √

Intervija
Skolas prezidents
atklāti par
Zane Šauva 12.h
pašpārvaldes darbu
4
Saruna ar skolas prezidentu DĀVI VECMUKTĀNU (12.c)
Kā tu vērtē aizvadītā gada pašpārvaldes darbu
Varēja labāk.Labi bija tas , ka mēs bijām iecerējām daudz
pasākumu, taču slikti bija tas,ka mēs neizdarijām to, ko mēs paši
vēlējāmies, proti, nesarīkojām balli. Godīgi sakot, šī partiju
sistēma nedarbojas, un to mēs arī mainīsim, kad nāks jaunā
skolas pašpārvalde, jo citās Jelgavas skolas ir tā, ka ir individuālā
sevis prezentēšana, lai kļūtu par pašpārvaldes locekli. Tiek
izveidota prezentācija ar attiecīgā pretendenta mērķiem un
plāniem un pēc tam balsošanas veidā, kur piedalās gan
pretendējošie, gan vidusskolēni , tiks noskaidroti perspektīvākie
desmito un vienpadsmito klašu audzēkņi.
Vai tev kā skolas prezidentam apmierina šīs pašpārvaldes
darbs
Šīs pašpārvaldes darbs nē, jo mēs īsti nesastrādājāmies kā
komanda. Es uzskatu, ka tādām ministrijām kā tehnisko lietu,
ārlietu u un iekšlietu nav bijis pielietojuma. Jebkurā gadījumā
mēs strādājam kā viens vesels. Tad , kad ir jādomā par kādu
pasākumu rīkošanu un organizēšanu, tad mēs iesaistāmies visi,
bet ir partijas dalībnieki , kuri nepalīdz, kuriem īsti tas
neinteresē. Es centos mobilizēt visus labākam rezultātam , taču
tikai neliela daļa patiesi iesaistījās.
Ko tu no savas puses varētu darīt, lai vecinātu kolektīvo
sadarbību
Uzskatu, ka jau ir par vēlu, tomēr zinu,ka esmu centies daudz ko
darīt. Principā es pats mēģinu domāt un likt domāt citiem. Mum
s www. draugiem.lv ir pašiem sava domubiedru sadaļa, kur es
regulāri informēju par tuvākaj ām darbībām, diemžēl
pašpārvaldes dalībnieki neatsaucās arī uz to. Arī sēdes
neapmeklē visi pašpārvaldes locekļi, ierodas tikai daži.
Pastāsti par gaidāmajiem pasākumiem!
Skolotāju diena, kuras norisi es nevēlos atklāt.Protams, oktobra
mēnesī ir paradzētas iesvētības , arī 7. klasēm,bet nākošajā
nedēļā tiek paradzēta anketēšana 10. klasēm, ar kuru palīdzību
mēs centīsimies noskaidrot, vai vidusskolēni vēlas piedalīties
iesvētībās, kā arī par viņu vēlmēm, jo pagājušo gadu tika
saņemtas sūdzības par laistīšanos ar ūdeni, bet tomēr
negribētos pie tā palikt, bet gan izvedot kopīgo viedokli par to,
kādām ir jābūt iesvētībām, lai būtu apmierināta gan skolas
vadība, gan paši skolēni.
Ir zināms , ka skolēni ir pasīvi, kā jūs
centīsietis tos iesaistīt skolas sabiedriskajā
dzīvē
Es domāju, ka par to ir jādomā nākamajai
pašpārvaldei, jo vēlēšanas būs novembrī,
mēs centīsimies dalīties ar savu pieredzi, lai
viņi sasniegtu augstākus rezultātus. Jo, kad
mēs iesākām savu pašpārvaldes darbu,
mums bija padomā daudz plānu ,kurus tā arī
nerealizējām. Taču , apskatot iepriekšējo
gadu plānus un protokolus, kurus bija
veidojušas iepriekšējās partijas, varu teikt,
ka pasākumi bija ļoti labi, kurus gribētos
augšāmcelt, kā, piemēram, tematiskās
dienas.
Vai kādam no tagadējās pašpārvaldes
locekļiem ir doma pretendēt arī šogad
Es domāju ,ka nē, jo liekas, ka viesiem jau ir
apnicis, un, godīgi sakot, arī es vairs
neparakstītos uz neko tādu, jo esmu
sapratis, ka tas nav mans lauciņš.
Kādas ir prognozes šim mācību gadam , vai
izdosies paveikt iecerēto
Lieku visas prognozes uz jauno akciju „Gada
klase”, kura ,es ceru, kļūs par skolas
tradīcija.
Vai Tu pašlaik redzi ,kādu atbilstošu un
atbildīgu personu skolas prezidenta lomā
Jā, bet diemžēl , šis cilvēks mācās 9. klasē.
Bet viņam ir visas iespējas pretendēt
vidusskolā uz prezidenta amatu. Bet
domāju, ka būs piemēroti cilvēki ,kas
pretendēs arī šogad, ņemot vērā, ka
mainīsies partiju sistēma.
Tu varētu uzrunāt topošos kandidātus kā
skolas prezidents.
Piedalieties, tas ir ļoti interesanti! Šī
iesaistīšanās jums dos kolektīvo pieredzi.
Jāparāda sevi no tās labākās puses un,
galvenais, jādara! √

Pamatskolas aktivitātes
7.klašu skolēnu izjūtas jaunajā
mācĥbu gadā
Monika Maido 8.a.
Mūsu avīzes uzdevumā satikos ar dažiem septīto klašu skolēniem, lai iepazītos ar
jaunpienācēju priekšstatu par Jelgavas 1.ģimnāziju. Uz jautājumiem atbildēja daži 7.a un 7.c
klases skolēni. Novēlu veiksmi jaunajā darba cēlienā un aicinu stāstīt par saviem priekiem un
bēdām skolas avīzei!
5
3
g
e
Kas pārsteidza, ieejot skolā
Nekas īpaši nepārsteidza, vienīgi tas, ka
daudz skolēnu un liela skola.
Kā patīk jaunā skola
Skola ir laba, te ir ļoti jauki.
Vai nenožēlojat, ka atnācāt tieši uz šo
skolu, nevis citu
Skolā jūtamies labi, tāpēc nenožēlojam.
Vai patīk šīs skolas skolotājas
Pārsvarā visas skolotājas ir jau iepatikušās,
tikai dažas vēl īsti nepazīstam.
Vai vecāko klašu skolēni pret jums labi
izturas
Nav nekādu problēmu, un vēl jau ar visiem
neesam iepazinušies.
Kāds ir iespaids par skolu
Skolēni šķiet sirsnīgi.
Kāds ir jaunais klases kolektīvs
Visi septīto klašu kolektīvi ir draudzīgi.
Kādos skolas pulciņos vēlaties darboties
Vēlamies darboties teātrī, spēlēt futbolu,
bet dažs vēl nezina, ko izvēlēties. √
5
Ekskursija uz Saeimu
EvaVĥtola 9.a
17.02.10, jaukā rudens dienā, 9.a klase kopā ar klases
audzinātāju apmeklēja Latvijas Republikas Saeimu. Mēs
bijām vienīgā klase no skolas, kura aizbrauca šādā
ekskursijā.
Pirms došanās uz mūsu valdības ēku, mēs pabijām kara
muzejā . Tur varēja apskatīt dažādus ieročus, kaujas
ekipējumus, formas tērpus , varēja noskatīties filmu par kara
sākumu.
Kad nokļuvām līdz Saeimai, visai klasei bija jāiziet
pastiprināta drošības pārbaude. Pēc pārbaudes sekoja
Saeimas nama ēkas apskatīšana. Kāpjot augšup pa marmora
kāpnēm, nokļuvām dāvanu zālē, kurā glabājas visas citu
valstu pārstāvju dāvanas. Skolēni apskatīja Saeimas nama
telpas - zaļo, brūno un balto zāli. Pabijām arī kamīnzālē un
viesu pieņemšanas telpās. Viena no interesantākajiem
mums likās sēžu zāle. Ļoti pārsteidza saeimas bibliotēka,
kurā bija vairāk nekā 9000 grāmatu.
Ekskursija bija interesanta, jo mums izdevās iejusties
deputātu darba vidē! √

Pulciņi
Interešu pulciņu skaits turpina augt
Viktorija Buraka 12.h
Tagad Jelgavas 1.ģimnāzija piedāvā 18 interešu pulciņus tādās izglītojošās programmās
kā kultūra, sports, vide, jaunatnes darbs un citas. Kaut gan šajā mācību gadā
ārpusstundu nodarbību apmeklēšana nav obligāta, skolēni tiek aicināti iesaistīties
dažādās aktivitātēs.
JAUNIE PULCIŅI
Jaunajā mācību gadā savu darbību uzsāka
trīs ārpusstundas nodarbības - Projektu
darbs jauniešiem, aerobika un koris 7.-
9.klasēm. Šobrīd skola cenšas vairāk
piesaistīt interešu izglītības programmai
pamatskolas klases, jo tās nepietiekami
izmanto piedāvātas iespējas.
FLORBOLS – TIKAI 1.ĢIMNĀZIJĀ
Jelgavas 1. ģimnāzijā aktīvistiem piedāvā
arī florbola nodarbības, kuras netiek
piedāvātas citās skolās pilsētā. „Daudzi
skolēni vadās pēc uzskata - kas nav par
maksu, tas nav noderīgs, bet viņi maldās.
Apmeklējot pulciņus, jaunieši var būt
nodarbināti visu pēcpusdienu un pavadīt
brīvo laiku lietderīgi,” uzskata direktores
vietniece audzināšanas darbā Ilze
Pierhuroviča. √
Jaunatnes darba
programma:
Projektu darbs
jauniešiem (Zane
Seipule)
Sporta izglītības programma:
Volejbols (Andris Lukss)
Aerobika (Irēna Rutka)
Futbols (Zinaida Auziņa)
Vieglatlētika (Aļona Fomenko)
Florbols (Santa Lorence)
Citas izglītojošās
programmas:
Tehniskā grafika
(Olavs Vronskis)
Kultūrizglītības programma:
Jauktais koris (Rūta Bergmane)
Jauktais koris (Arta Jurgenovska)
Ansamblis (Rūta Bergmane)
7.- 9.kl. koris (Rūta Bergmane)
Teātra studija (Vija Zelmene)
7.-9.kl. teātra studija (Vija Zelmene)
Esi līderis! (Ilze Skudra – Bebriša)
Jauno žurnālistu pulciņš (Vita
Hermane)
Vides izglītības programma:
Psiholoģijas pulciņš (Ludmila
Soldatenoka)
Skolas noformēšana
svētkiem (Jānis Otikovs)
Inovatīvā domāšana
(Valentīna Maido)
6

Pulciņi
Nepalaid iespēju realizēt savu
projektu!
Viktorija Buraka 12.h
7
3
g
e
Šajā mācību gadā savu darbību
uzsāka jauns pulciņš ZANES
SEIPULES vadībā. Ikviens
vidusskolēns tiek aicināts iesaistīties
Eiropas Savienības (ES) projektos, ar
kuru palīdzību būs iespējams iegūt
jaunas zināšanas, sadarboties ar citu
valstu izglītības iestādēm un ieviest
jauninājumus skolā.
7
Lūdzu, pastāstiet par jauno pulciņu!
Tēmas, par kādām iespējams izstrādāt projektus, ir visdažādākās
- māksla, mūzika, teātris, dažādu valstu sadarbība, aktīvs un
veselīgs dzīves veids, tehniskās zinātnes, vide, dabas zinības u.c.
Idejas jaunajiem projektiem piedāvās paši jaunieši, protams, es
palīdzēšu viņiem. Šobrīd pulciņam pieteicās seši cilvēki no 11.
klasēm, taču gaidām arī 10. un 12. klašu skolēnus. Vidusskolēni
tiek aicināti pievienoties nodarbībām katru trešdienu pulksten
14:25 122. kabinetā.
Vai ir paredzēts teorijas ievadkurss par projektu
vadību
Mēs vadīsimies pēc principa - mazāk teorijas, vairāk prakses. Šajā
mācību gadā arī plānots vairāk informēt skolēnus par Eiropas
sniegtajām iespējām jauniešiem - dažādiem konkursiem un
pasākumiem, kuros iespējams piedalīties, un Eiropas brīvprātīgā
darba iespējām. Sāksim ar ideju ģenerēšanu un mērķu
izvirzīšanu, jo tas ir projektu realizēšanas pamats. Apgūsim arī
laika plānošanu, idejas prezentēšanu un savstarpējās
komunikācijas prasmes, jo katra projekta izstrādes procesā
svarīgi kopīgi vienoties un rast kompromisu.
Kādi projekti iecerēti
Skola aktīvi piedalīsies projektos, kas tiks izsludināti šajā un
nākamajos mācību gados, izmantojot iespējas gan pieredzes
apmaiņā, jaunu fakultatīvu un skolas mācību programmu
izstrādē, gan piesaistot naudu skolas attīstībai, inventāra iegādei
un, cerams, arī remontiem. Līdz februārim plānojam iesaistīties
programmā „Jaunatne darbība”.
(Tā ir Eiropas Savienības neformālās izglītības
programma, kas paredzēta 13 līdz 30 gadus
veciem jauniešiem. „Jaunatne darbībā” sniedz
būtisku ieguldījumu jauniešu prasmju un
zināšanu apgūšanas procesā.- red.)
Tālākā projektu realizēšanas gaita būs
atkarīga no pieteikuma iesūtīšanas un
organizatoru apstiprināšanas. Daudzi
pasākumi notiks arī ārpus skolas sola, jo ES
vēlas, lai domājam globāli. Piemēram, iepriekš
jaunieši realizēja atkritumu šķirošanas
projektu, kurš saņēma Eiropas atbalstu un
līdzfinansējumu.
Kādas iemaņas var iegūt projektu
darba pulciņā
Projekti pēdējos gados ir kļuvuši arvien
aktuālāki, un pulciņā iegūtās prasmes un
pieredze ļoti noderēs tālākajā dzīvē, studijās
un darbā. Ikviens vidusskolēns var iepazīties
ar to, kas ir projekts, kā to plānot un izstrādāt,
kā organizēt pasākumus. Vislielākais ieguvums
pulciņa apmeklētājiem ir iespēja pašiem
izstrādāt savu projektu par sev interesējošu
tēmu, piesaistīt naudu projekta realizēšanai
un īstenot to dzīvē.
√

Pulciņi
Kamēr es kustos, mans gars dzĥvo!
Elĥna Sutugina12.h
Kā jau katru gadu, Jelgavas 1. ģimnāzijā skolēniem ir iespēja darboties vairākos
pulciņos, tostarp arī sporta.
Sporta skolotājs ANDRIS LUKSS
informēja, ka pēc ilga laika pārtraukuma
atgriežas vieglatlētikas nodarbības, otro
gadu turpināsies florbola turnīri. Vēl būs
pieejamas tādas sporta nodarbības kā
volejbols, futbols, galda teniss, kā arī
meiteņu aerobika, kas pagājušā gadā bija
vāji apmeklēta. Ar 2010./2011. mācību
gadu brīvajā laikā būs pieejami divi
novusa galdi. Sporta sacensību skaits
skolā nemainīsies. Šogad notiks
pamatskolas un vidusskolas vērtēšana
starp klasēm Tiks noteikta sportā labākā
klase skolā mācību gada laikā, bet
apbalvošana būs mācību gada beigās.
Skolotājs A.Lukss citēja Imanuelu Kantu :,, Kamēr es kustos, mans gars dzīvo!” To sava veidā apgalvo arī
JOLANTA JĒKABSONE, 1.ģimnāzijas 12.m 2 klases skolniece, kura nodarbojas ar sportu katru vakaru, neņemot
vērā laika apstākļus, lai uzturētu sevi labā fiziskā formā. Sportisti nespēja atturēt arī 30 grādu karstums jūlijā,
un treniņi cītīgi tika apmeklēti katru dienu. Jolanta jau 5 gadus nodarbojas ar volejbolu. Sports ir viņas hobijs,
kas uzlabo veselību, tieši šī iemesla dēļ viņa cenšas pārliecināt gan savas draudzenes, gan mūsu avīzes lasītājus
saņemties un pievērsties sportam, jo pats grūtākais ir neatlaisties, bet, ja to izdara, tad viss uz priekšu ies raiti.
UZZIŅAI:
Ja esi nolēmis skriet, varbūt
noderēs kāds no šiem
padomiem:
1. Sāc pakāpeniski!
2. Neaizmirsti par iesildīšanos!
5. Izvēlies piemērotu apģērbu!.
6. Neaizmirsti par ūdeni!
7.Izvēlies pareizu elpošanas ritmu!
8. Izvēlies skriešanas laiku!
9. Pirms skriešanas labāk neēst.
10. Uzmanīgi ar pārslodzi!
Interesanti fakti par skriešanu:
skriešana ir efektīvākā metode, lai zaudētu liekos
kilogramus;
lai zaudētu 0,5kg ir jāsadedzina 3500kcal, neuzņemot
tās atpakaļ ar uzturu;
sievietes pie līdzīgas slodzes patērē mazāk kalorijas nekā
vīrieši, jo viņām ir mazāks svars un zemāks vielmaiņas
ātrums;
garās distances, ātra skriešana un tempu mainoša
skriešana ir labākais līdzeklis pret liekajiem kilogramiem;
skrienot trīs reizes nedēļā 25 – 30 minūtes, mēneša laikā
var zaudēt aptuveni 1 – 2 kilogramus .
√
8

Skolēna dzĥve
Kā skolēns izdzĥvo krĥzes laikā
ANETE ĀNA 10.m
„Ja ir vajadzība, tad
iegādājos
nepieciešamo, bet ja
ne –tad ne.
Anna Allika12.h
Visi esam pārdzīvojuši smago krīzes periodu, kas nupat jau būs beidzies. Sabiedrībā bija darba
trūkums, algas samazinātas, savukārt tirdzniecības cenas auga – rezultātā tauta bija iedzīta slazdā un
visi darbspējīgie fiziski un garīgi cīnījās par minimālo algu. Treknie gadi bija beigušies, un vajadzēja
savilkt ciešāk jostas. Šodien situācija jau uzlabojas, josta ir atlaista nedaudz vaļīgāk. Kā skolēns
pārdzīvo šo laiku un ieekonomē kādu naudiņu Lai atbildētu uz šo jautājumu, tika intervēti deviņi
mūsu skolas skolēni un LLU ekonomiste DITA LAPINSKA.
DĀVIS VECMUKTĀNS 12.c
„Nauda ir jātaupa, jo
nekad nevar zināt, kad to
visvairāk vajadzēs. Es
izvēlos, ko man visvairāk
vajag. Ja man būtu
jāizvēlas starp kolu vai
ledenēm, es nopirktu
pusdienas skolas ēdnīcā.
Man tā ir bijis, ka nauda
beidzas jau nedēļas
sākumā. Esmu guvis
mācību. Ja man beidzas
nauda, nu tad neko.
Jākož pirkstos.
SABĪNE MOŽAIKINA 12.h
„Es plānoju savu
budžetu un neļaujos
spontānām iegribām.
Bet, ja gadītos
nedēļas naudu iztērēt
jau, piemēram,
otrdien,
Mūsu skolā ir gardas bulciņas
un picas. Arī pusdienas ir
salīdzinoši lētas un gardas. Es
atbalstu kabatas naudu, jo
tādā veidā skolēns mācās,
kur tērēt naudu. Pēc paša
pieredzes es plānoju, kur un
kā tērēt savu piešķirto
kabatas naudu. Es nepērku
saldumus, ejot uz mājām.
Saldumus praktiski nelietoju.
Man ir alerģija pret treknām
kūkām. Mārtiņš Balgalvis,
kurš ir mūsu skolas
absolvents, man reiz teica, ka
kādreiz ļoti ēda saldumus,
pirka skolas ēdnīcas kēksiņus
par naudu, kuru viņam
vajadzēja autobusam uz
mājām. Viena mēneša laikā
bija pieņēmies par 4
kilogramiem un ļoti to
nožēloja.”
tad gaidītu nākamo
nedēļu, sliktākajā
gadījumā
aizņemtos.Skolēni parasti
tērēnaudu ātrajām
uzkodām, parfimērijai un
apģērbam, bet viņi ir
kļuvuši taupīgāki. Runājot
par pusdienu naudu vai
vecāku apmaksātām
siltajām pusdienām, es
dodu priekšroku kabatas
naudai, jo skolā ne
vienmēr ir tāda pārtika,
kas garšo.”
personīgām vajadzībām.
Skolas ēdnīcas cenas man
nav problēma, paēdu un
nauda pat paliek vēl pāri,
bet esmu kļuvusi
taupīgāka.Es vispār
atbalstu to, ka tiek
apmaksātas uz visu mēnesi
pusdienas, bet arī kabatas
naudai nav ne vainas, jo
SANTA LIELĀ 10.a
nenotērējot visu, var iekrāt
„Es parasti netērēju
līdzekļus kādai citai
naudu lieki, ja man vajag
vajadzībai.Ja man nedēļas
kādu konkrētu lietu, tad
sākumā jau aptrūktos
es tieši tik daudz
kabatas nauda, tad
iztērēju. Pārsvarā pērku
paprasītu vecākiem, bet
pārtiku, saldumus un
šāda situācija vēl nav
nereti arī lietas
gadījusies.”
ANCE SEIKSTULE 10.m
Ievēroju, ka jaunieši parasti
tērē naudu nevajadzīgām
lietām,lai tā vietā paēstu
pienācīgas
pusdienas.Priekšroku dodu
veikalam „Maxima”, jo tur
var iegādāties augļus, kādi
skolas ēdnīcā nav pieejami,
un lielākas picas par tādu
pašu cenu kā skolā. Ar
kājām mājās reti eju,
dzīvoju tālu no skolas, bet
taupu, neēdot pusdienas
un nepērkot liekus
saldumus.”
„Es ekonomēju uz lietām,
kas man nav tik ļoti
vajadzīgas.Arī skolas
ēdnīcas cenas varēja būt
zemākas, bet citi skolēnito
neizjūt, jo viņus krīze
neskar. Noteikti atbalstu
personīgo kabatas naudu,
nevis apmaksātās siltās
pusdienas.”
9
3
g
e
9

Skolēna dzĥve
Kā skolēns izdzĥvo krĥzes laikā
LĀSMA MEDAINE 12.c
„Naudu cenšos taupīt kādām
lietām, ko vēlos nopirkt,
tāpēc cenšos daudz netērēt,
tikai pašam
nepieciešamākajam. Skolēni
parasti tērē naudu izklaidēm,
cigaretēm un pusdienām, tā
esmu ievērojusi. Ja būtu
jāizvēlas, tad atbalstītu to, ka
vecāki apmaksā uz mēnesi
pusdienas un visi ēd pie
galda siltās pusdienas.”
RŪTA VĪKSNIŅA 9.a
Es naudu tērēju, iegādājoties
pārtiku, un taupu atkarībā no
cenām. Citreiz arī neēdu.Ja
vecāki iedevuši visai nedēļai un
jau nedēļas sākumā daudz iztērē,
tad vienkārši jāiztiek ar to, kas
palicis.Uzskatu, ka mūsu skolas
ēdnīcā cenas ir par augstu, bet
skolēnus tas neskar, jo viņi nejūt
krīzi. Ja būtu jāizvēlas starp
vecāku apmaksātām siltajām
pusdienām vai arī kabatas naudu,
es izvēlos pusdienu naudu.”
KRISTĪNE ZAJECA 9.a
„Īstenībā, ja ir tiešām
nepieciešams taupīt naudu, tad
ir dažādi veidi. Varbūt mazāk
pirkt kaut kādus saldumus,
mazāk apmeklēt kafejnīcas,
salīdzināt cenas veikalos, ko var
nopirkt lētāk to pašu citā
veikalā. Man diez kā neizdodas
taupīt, jo es esmu tāds cilvēks,
ja man to vajag, tad es to
noteikti dabūšu. Protams, katrs
cilvēks mēģina kaut kā
taupīt,kaut nedaudz, arī es
mēģinu taupīt uz saldumiem un
visādām atpūtām.”
ADELĪNA KRAUKLE
10.a
„ Es vienkārši naudu atstāju
mājās, tādā veidā
iekrāju.Skolas ēdnīcas cenas
ir ļoti dārgas, tāpēc skolēni
iet uz iegādāties pārtiku. Es
netērēju tādām lietām, bez
kurām varu iztikt, Piemēram,
es gribu minerālūdeni un
padomāju, vai tas ir tik ļoti
nepieciešams vai arī varu
paciesties līdz mājām.”
10
DITA LAPINSKA,
LLU Ekonomisko
zinātņu bakalaurs
(Bakalaura grāds
ekonomikā)
„Es noformulētu tā, krīze skar nevis pašu audzēkni,
bet gan viņa vecākus, jo mūsdienās finansiāli
nodrošināt skolēnam visu mācību iestādei
nepieciešamo ir sarežģīti. Savā ziņā arī skolēns ir
iesaistīts, jo no vecāku “maciņa” ir atkarīgs, cik liela
būs kabatas nauda.
Ir jāiemācās plānot, kā naudu pareizi tērēt, kas ir
vajadzīgs, bet kas ne. Es ieteiktu skolēniem pirms
skolas iegādāties veikalā nepieciešamo pārtiku, jo
cenas ir jūtami atšķirīgas. Ir dzirdēts, ka saka:” Nu
kas tad tur, piecus santīmus lētāks,” bet padomājiet
– ar katru reizi no pieciem santīmiem būs jau
sakrājies lats.
Nauda ir tā lieta vai vērtība, ar ko skolēni izrīkojas
vieglprātīgi:” Vecāki taču iedos!” Es ieteiktu
vecākiem pusdienu naudu vairs nedot, bet iedot
līdzi sviestmaizes, jo skolēniem ir jāiemācās, ka
nauda nav tas, ko var mētāt apkārt un ka sākumā tā
ir jānopelna pašam, lai var tērēt un izprast naudas
īsto vērtību. Skolēni naudu pārsvarā tērē gardumos,
izklaidēs un kaitīgo vielu iegādei.
Tikai retais ir redzams pērkot kādu
augli vai siltās pusdienas.
Tas ir absurds, ka skolas ēdnīcās ar
katru gadu cenas pieaug.
Saprotams, ka skolēni neiegādāsies
siltās pusdienas, jo citiem ar
pusdienu naudu nepietiek, lai
paēstu un tāpēc iet iegādāties
neveselīgo pārtiku. Savā ziņā tā ir
konkurence starp veikalu „Maxima”
un skolas ēdnīcu. Ir manāms
„mazais” bizness.
Es piekrītu apgalvojumam, ka
vecāki apmaksā siltās pusdienas, tā
bija mūsu laikos un vajadzētu arī
tagad. Tādā veidā vismaz tiek
nodrošināta veselīga pārtika, un
jaunieši nepaspētu iet ārā smēķēt.”
√

11
Skolas stils
Stilu kokteilis skolas telpās
Viktorija Buraka 12.h
Vecāku sapulcē viens no diskutējamiem jautājumiem bija par skolas formas
ieviešanas nepieciešamība Jelgavas 1.ģimnāzijā. „Kvadrātsakne” nolēma uzzināt –
kādam apģērbam skolēni dod priekšroku ikdienas dzīvē.
11
3
g
e
MARTA LĀCĪTE 7.a
„Man patīk košs apģērbs, jo tas palīdz
izcelties parējo skolēnu vidū.
Uzskatu, ka nevajadzētu ģērbties
atkailināti, taču pārejais ir katra paša
ziņā.”
ANNA KRISTIĀNA JANUMA 9.b
„Es izvēlos alternatīvo klasiku,
pārsvarā manā garderobē ir
melnā krāsa, tomēr tagad manas
intereses mainās, līdz ar to arī
stils. Manuprāt, skolā nevajadzētu
ievērot kaut kādas normas
apģērba ziņā, jo katram ir
jāparāda sava individualitāte.”
KRISTA DZIDZĒVIČA 12m 1
„Savā apģērbā kombinēju vairākus
stilus, tomēr nejauši manā garderobē
pārsvarā ir melnas krāsas drēbes.
Stilā mēs varam izpausties, tādēļ es
neatbalstu skolas formas ieviešanu.”
IVARS MEIMERS 9.b
„Mans stils ir sportisks.
Nedomāju, ka vajadzētu
ierobežot skolēnus
apģērba izvēlē.”
ANDRIS ZEMŅECKIS 12.m 2
„Lai gan šodien esmu svinīgajā
apģērbā par godu pēdējai klases
fotografēšanai, ikdienā es izvēlos
ērtākas drēbes, piemēram, T-
kreklus un džinsus. Domāju, ka uz
skolu būtu jāģērbjas piedienīgi,
lai neveidotos nepatīkamas
atsauksmes.”
√

Intervija
Vācu valodas lietpratējs arĥ pie
mums – Jelgavas 1.ģimnāzijā
Zane Bitāne 12.h
Šogad 12.m 2 klases skolnieks EDIJS
VASIĻJEVS tika ierakstīts mūsu skolas
goda grāmatā. Tā ir atzinība par
viņa sasniegumiem daudzajās un
dažādajās vācu valodas olimpiādēs.
Tieši tādēļ devos noskaidrot viņa
saistību ar vācu valodu, kuru daudzi
uzskata par īpaši sarežģītu.
Cik ilgi apgūsti šo svešvalodu
Kā mācību priekšmetu skolā no 6.klases, bet vispār
pašmācības ceļā no piecu gadu vecuma.
Vai esi apmeklējis privātstundas vācu valodā
Nē!
Vai arī pirms tam interesēja vācu valoda
Jā, jau kopš piecu gadu vecuma esmu interesējies
par vācu valodu.
Cik ilgi jau piedalies vācu valodas olimpiādēs
No 8.klases.
Vai iegūsti kaut ko jaunu, tajās piedaloties
Jā, noteikti – pieredzi, runājot par dažādām tēmām,
kā arī iegūstu prasmi uzstāties.
Cik liela bija skolas piešķirtā stipendija
50lati, tā bija dāvanu karte.
Kāds ir lielākais sasniegums, piedaloties vācu
valodas olimpiādēs
20 minūtēs iegūtā 1.vieta.
Vai esi plānojis savu nākotni saistīt ar vācu valodu
Nē, bet tā ir viena no alternatīvām.
Kāds ir vēlējums jaunajiem vācu valodas
apguvējiem
Skatīties vairāk filmu, seriālu un dažādu citu pārraižu
šajā svešvalodā, būt mērķtiecīgiem un noteikti skolā
cītīgi mēģināt to apgūt. √
GODA GRĀMATAS IERAKSTĪŠANAS CEREMONIJĀ
12

Intervija
„Dzĥvnieki ir mani draugi…
un es neēdu savus draugus.”
//Bernards Šovs//
Viktorija Buraka12.h un Krista Dzidzēviča 12.m 1
13
3
g
Ja palūkojamies vērīgāk, sev līdzās varam pamanīt daudzus interesantus cilvēkus. „Kvadrātsaknes”
korespondentes noskaidroja, ka mūsu skolā ir diezgan daudz veģetāriešu, tāpēc daži no viņiem –
RŪTA SEIKSTULE 12.m 1 , KRISTĪNE VĪKSNIŅA 12.h un arī skolas avīzes žurnāliste VIKTORIJA BURAKA
12.h atbildēja uz jautājumiem par veģetāru dzīvesveidu.
e
13
KRISTĪNE VĪKSNIŅA (K.V.) VIKTORIJA BURAKA (V.B.) RŪTA SEIKSTULE (R.S.)
Kāpēc kļuvi par veģetārieti
R.S.: Tāpat kā visiem, man tas ir vairāk principa
jautājums – neuzskatu, ka man vajadzētu lietot uzturā
kaut ko nogalināto. Tā kā es nekad neesmu bijusi gaļas
„fane”, tad man to izsvītrot no uztura nebija nemaz tik
grūti. Atceros, ka bērnībā mani vajadzēja pierunāt uz
šašliku! Sākumā ēdu tikai desu, un neilgi pēc tam vairs
neēdu arī to.
K.V.: Tas nebija speciāli izdomāts, bet gan notika pats
par sevi. Man parasti ir skrejošs grafiks, tāpēc agrāk
nepiedomāju pie uztura. Ēdu visu, kas pagādās, vai arī
to, ko pagatavoja mamma, tomēr vienu dienu man
palika slikti no karbonādes. Tad arī sapratu, ka mans
organisms atteicas pieņemt gaļu un es varu lieliski iztikt
arī bez tās. Savu pārliecību šādos uzskatos nostiprināju,
izlasot informāciju interneta portālos par veģetārismu.
V.B.: Jau no bērnības nevēlējos ēst dzīvnieku izcelsmes
produktus, tomēr ģimene man ieskaidroja, ka gaļa
uzturā ir nepieciešama katram cilvēkam. Vēlāk es
pārliecinājos savos uzskatos, kad izlasīju citu
veģetāriešu dzīves stāstus, kuri ne tikai izdzīvo bez
gaļas ēdieniem, bet arī uzlaboja savu veselību, par spīti
dažādiem sabiedrības aizspriedumiem. Manuprāt,
pasaulē ir pieejama pietiekoši liela produktu
daudzveidība, tāpēc nevajadzētu nogalināt citas dzīvās
būtnes, kurām tāpat kā cilvēkiem ir tiesības uz
pastāvēšanu.
Cik ilgi ievēro veģetāru dzīvesveidu
R.S.: Neesmu skaitījusi, bet, manuprāt, vajadzētu būt
jau diviem gadiem.
K.V.: Veģetāriete esmu jau septiņus gadus!
V.B.: Šobrīd rit ceturtais veģetāra dzīvesveida gads.
Kādu ēdienkarti izvēlies
R.S.: Nelietoju NEKĀDA veida gaļu – tas arī ir vienīgais,
ko neēdu. Tā kā neesmu vegāne (pagaidām), tad varu
ēst zivis, olas, protams, daudz, daudz dārzeņu un augļu
– būtībā visu, izņemot gaļu.
K.V.: Neēdu gaļu, zivis, un arī olas nelietoju uzturā jau
četrus gadus. No bērnības neēdu zivis, jo mani ļoti
iespaidoja skats, kad redzēju kā tām nogriež galvu un
vēlāk pagatavo – tas manī vēl joprojām izraisa
šausmas. Pieļauju, ka nākotnē kļūšu arī par vegāni,
izslēdzot no sava uztura piena produktus. Šobrīd ļoti
piedomāju pie veselīga uztura, tādēļ iegādājos Ditas
Lases pavārgrāmatu „Latvijas veģetārieša
rokasgrāmata”, kurā apkopotas daudzas interesantas
receptes.
V.B.: Mana ēdienkartē nav iekļauta nekādu dzīvnieku
gaļa. Ikdienā uzturā lietoju dārzeņus, putraimus, olas
un arī piena produktus, bet ar vienu nosacījumu –
sastāvā nedrīkst būt želatīns (to iegūst, vārot un
izkaltējot teļu un sivēnu cīpslas, plēves, kaulus, nagus –
red.).

14
Intervija
„Nedaudzie filozofi – veģetārieši cilvēcei ir
vairāk devuši nekā visi gaļas ēdāji kopā.”
//Frĥĥdriihs Nĥĥče//
Vai dažreiz nerodas vēlme pēc gaļas ēdieniem
R.S.: Noteikti, nē. Esmu pilnībā aizmirsusi, kā tie garšo,
un tagad man gaļas smaka pat izraisa nepatiku.
K.V.: Nezinu, kā būs nākotnē, bet tagad negribas. Kad
būs vīrs un bērni, droši vien vajadzēs pārkāpt pāri
saviem principiem, jo būs jāpagatavo viņiem ēdienu.
Tagad grūti to iedomāties, bet gan jau redzēs, kā būs.
V.B.: Četru gadu laikā nebiju izjutusi ne mazākas
vēlmes ēst dzīvnieku izcelsmes produktus, gluži pretēji,
es tos nemaz neuztveru kā pārtiku. Turklāt gadījumā, ja
veģetārs ēdiens novietots līdzās gaļas izstrādājumiem
vienā traukā, es izvairos šādas pārtikas uzņemšanas.
Kā šādus apsvērumus pieņēma ģimene un draugi
R.S.: Sākumā ģimene domāja, ka man tas ātri apniks, jo
viņi laikam ir pieraduši pie manām ātrajām idejām, bet
tomēr kļūdījās. Protams, es nevaru prasīt, lai viņi arī
kļūtu par veģetāriešiem, tāpēc tagad es pati gatavoju
sev ēst – var teikt, ka mani uzskati viņus neietekmē un
ģimene pret to izturas neitrāli. Draugiem gan šad tad
patīk mani pavilkt uz zoba un piedāvāt gabaliņu
karbonādes! Arī strīdos tas dažreiz tiek izmantots kā
arguments, bet es, protams, neņemu ļaunā (tas
attiecas uz tevi, Filip Vulf, 12M 2 !!!)
K.V.: Ģimene samierinājās ar maniem veģetāriem
apsvērumiem tikai ar laiku. Kad mans alpīnisma
nodarbību treneris uzzināja par to, ka esmu
veģetāriete, viņš bija ļoti pārsteigts. Parasti es cenšos
nepievērst saviem apsvērumiem apkārtējo uzmanību,
jo tad sākas dažādu piezīmju izteikšana, kas bieži vien ir
vairāk negatīvas nekā pozitīvas. Tomēr katram ir
tiesības izteikt savu personīgo viedokli, tāpēc es
respektēju tos cilvēkus, kas ir pret veģetārismu.
Turpretī, ja kāds izrāda patiesu interesi, es labprāt
dalos savos uzskatos.
V.B.: Agrāk ģimene nepieņēma manu ēdienkarti, jo
raizējās par sekām, kuras varētu izraisīt veģetārs
dzīvesveids, tādēļ neatlaidīgi mēģināja mani atrunāt no
šādas idejas. Vēlāk viņi atmeta ar roku un ne tikai
samierinājās ar manu veģetārismu, bet cenšas ievērot
nerakstītos likumus – nerunāt pie galda par gaļas
izcelsmi, nelikt uz viena no ledusskapja plauktiem
neveģetāru ēdienu u.c. – par ko esmu ļoti pateicīga.
Tagad arī apkārtējie cilvēki rēķinās ar maniem
apsvērumiem, piemēram, kad atnāku ciemos uz galda ir
divu veidu ēdieni, piemēram, tradicionāls rasols ar un
bez gaļas, kas vienmēr patīkami pārsteidz.
Vai veģetārs dzīvesveids netraucē pilnvērtīgai
dzīvei
R.S.: Pilnīgi noteikti, nē! Manuprāt, daudzi nesaprot,
ka gaļu lieliski var aizstāt ar dažādiem citiem
ēdieniem. Un, piemēram, izēdot pilnu šķīvi ar
salātiem, vēderā nav tik lielas smaguma sajūtas. Vēl
viens pluss: esmu atklājusi, ka veģetārieša ēdienkarte
ir ļoti daudzveidīga. Un tās ir pilnīgas muļķības, ka
veģetārieši vienmēr ir noguruši un vāji, tieši pretēji.
K.V.: Jau trīs gadus nodarbojos ar alpīnismu, varu
droši apgalvot, ka veģetārisms netraucē fiziskai
slodzei. Tā kā vēlējos pārliecināties savos uzskatos,
nolēmu pārbaudīt savu veselības stāvokli. Asins
analīžu rezultāti izrādījās izcili, par ko īpaši pārsteigta
bija ģimenes ārste.
V.B.: Praktiski visus nepieciešamos vitamīnus uzņemu
ar augu izcelsmes produktiem, tādēļ veģetārs
dzīvesveids nevis traucē pilnvērtīgai dzīvei, bet gan
uzlabo manu pašsajūtu. Veģetāriešu uzturā vitamīnu
parasti ir vairāk nekā visēdāju uzturā, jo visvairāk
vitamīnu atrodas tādos veģetāriešu iecienītos
produktos kā pākšaugi, rieksti, augļi un dārzeņi. Gaļā
ir daudz B grupas vitamīnu, taču šo vitamīnu netrūkst
arī tādos produktos kā maize, auzu pārslas, pupiņas,
zirņi un kartupeļi.
Kādas ir Tavas intereses Ar ko nodarbojies
brīvajā laikā
R.S.: Intereses man ir daudzas un dažādas, taču šogad
vairāk koncentrējos uz mācībām. Dziedu arī korī un
strādāju bērnu namā – tas arī aizņem visu manu brīvo
laiku. Ja nu brīnumainā kārtā ir kāda brīva stundiņa,
tad labprāt lasu vai zīmēju.
K.V.: Savu brīvo laiku pavadu ļoti atraktīvi, tāpēc mans
ikdienas grafiks ir diezgan aizņemts. Nodarbošanās ir
dažādas – sākot ar kori, ansambli „Lai skan”, sporta
tūrismu, alpīnismu, klinšu kāpšanu un beidzot
lietuviešu valodas apgūšanu. Ja gadījumā atradīsies
vēl kāds brīvs brīdis, noteikti izdomāšu papildus kaut
kādu citu veidu, kā sevi nodarbināt.
V.B.: Manas intereses galvenokārt saistītas ar
žurnālistiku, tādēļ piedalos skolas avīzes veidošanas
procesā, kā arī rakstu un tulkoju ziņas citiem
medijiem. Tāpat nodarbojos ar tādiem jogas
paveidiem kā fitness yoga, callanetics, pilates u.c..

Intervija
„Cilvēks ir dzĥvnieku pavēlnieks –
savā nežēlĥbā viņš pārspēj tos.”
//Leonardo da Viinčii//
Ko ieteiktu cilvēkiem, kuri vēlas kļūt par veģetāriešiem, bet nezina, ar ko iesākt
R.S.: Nu, pirmkārt, vajadzētu sākt ar situācijas izvērtēšanu. Cilvēkam, kam patiešām garšo gaļa, nevajadzētu sev to
liegt. Jāizvērtē visi plusi un mīnusi. Kļūt par veģetārieti ir pavisam vienkārši – ja tomēr esi izšķīries par šādu soli, tad
nav ko daudz domāt – velc ārā „Lielo Salātu Grāmatu” un tu sapratīsi, ka veģetārisms ir pavisam cita, interesanta
pasaule, kurā nav ko zaudēt – var tikai iegūt!
K.V.: „Neveģetārietim” vajadzētu kārtīgi padomāt – vai tiešām veģetārisms ir tas, ko viņš vēlas. Viss atkarīgs no
cilvēka gribasspēka, jo svarīgi tiekties uz mērķi, lai kāds tas arī nebūtu. Es ieteiktu pievienoties draugiem.lv domu
biedru veģetāriešu grupai, kur var iegūt pietiekoši daudz informācijas no citu cilvēku pieredzes.
V.B.: Vajadzētu zināt, ka veģetārisma kontekstā nav tikai atteikšanās no gaļas, bet arī visu apsvērumu un dzīvesveida
pārskatīšana kopumā. Būt veģetārietim nav tikai kotletes izstumšana no šķīvja vai desas šķēles noņemšana no maizes,
tā ir sava veida filozofija, kuru jāapgūst caur savu pieredzi. Protams, nav jābūt pārtikas tehnologam, tomēr jāiegūst
kaut kādas priekšzināšanas, kuras mūsdienās var iegūt daudzos interneta portālos, piemēram, www.vegetarisms.lv.
UZZIŅAI:
VEĢETĀRISMA VEIDI:
OVOLAKTOVEĢETĀRISMS ir izplatītākais
veģetārisma paveids Eiropā un Latvijā.
Ovolaktoveģetārieši neēd produktus, kas iegūti
no nokautiem dzīvniekiem, tajā skaitā zivis,
dzīvnieku taukus un pārtiku, kurā ietilpst šie
produkti, taču uzturā iekļauj olas un piena
produktus;
LAKTOVEĢETĀRISMS nepieļauj no nokautiem
dzīvniekiem iegūtu produktu un olu
izmantošanu uzturā, taču laktoveģetārieši lieto
pienu un piena produktus. Laktoveģetārisms ir
pasaulē visizplatītākais veģetārisma paveids;
OVOVEĢETĀRISMS nozīmē, ka uzturā netiek
lietoti produkti, kas iegūti no nokautiem
dzīvniekiem, un piena produkti. Ovoveģetārieši
ēdienkartē iekļauj olas;
VEGĀNISMS ir atsacīšanās no visu dzīvnieku
izcelsmes produktu lietošanas uzturā. Vegāni
neēd ne produktus, kas iegūti no nokautiem
dzīvniekiem, ne olas, ne piena produktus,
reizēm arī medu. Vegānus nereti sauc par
īstajiem veģetāriešiem;
FRUTĀRISMS ir visstingrākais veģetārisma
paveids. Frutārieši ēd tikai tos augu izcelsmes
produktus, kurus var iegūt, nekaitējot augam,
turklāt parasti tos ēd svaigā veidā. Frutārieši
ēd augļus, sēklas un dažus dārzeņus,
piemēram, tomātus un gurķus, taču neēd
augus un tādus dārzeņus kā, piemēram,
kolrābji, sīpoli un kartupeļi. Frutārieši parasti
neēd graudus un graudaugu produktus, jo
graudi tiek ievākti, nocērtot augus.
LATVIJĀ:
Santa Didžus – aktrise, “Māmiņu kluba”
vadītāja
Dons – mūziķis
Viesturs Dūle – televīzijas zvaigzne,
mūziķis, filmu režisors, producentu
grupas “Mēmais šovs” vadītājs
Andris Freidenfelds jeb Fredis –
dziedātājs, aktieris, komiķis un Radio
SWH dīdžejs.
Kristīne Garklāva – LNT ziņu
moderatore
Kaspars Korbs – triatlonists, Latvijas
Triatlona federācijas viceprezidents
Adrians Kukuvass – dziedātājs un
komponists
Uģis Polis – “European Hit Radio”
dibinātājs un vadītājs
Kaspars Roga – mūziķis (“Prāta vētras”
bundzinieks) un režisors
Mārtiņš Rubenis – kamaniņu sportists,
Ziemas Olimpisko spēļu bronzas medaļas
ieguvējs
Bruno Šulcs – augstkalnu
riteņbraukšanas aizsācējs Latvijā,
grāmatu autors; uzstādījis pasaules
rekordu, nobraucot ar velosipēdu no
Elbrusa abām virsotnēm
Laima Vaikule – dziedātāja un aktrise
un citi.
√
Katru minūti cilvēki nogalina
vairāk nekā 100 tūkstošus dzīvu,
jūtošu būtņu. Turklāt šajos
aprēķinos nav iekļauts nogalināto
zivju skaits.
15
3
g
e
15

Intervija
2010. – Lasĥšanas gads!
Viktorija Buraka12.h
2010. gads Latvijā tika
pasludināts par Lasīšanas
gadu, kurā aicināta
piedalīties visa
sabiedrība. Tāpēc
„Kvadrātsakne” nolēma
ielūkoties 1.ģimnāzijas
bibliotēkā, kur skolotāja
IRISA BERKINA pastāstīja,
kādas pārmaiņas mūs
sagaida šogad.
Vai skolēni tiks iesaistīti Lasīšanas gada pasākumos
Tagad mūsu mērķis ir radīt audzēkņos vēlmi lasīt
grāmatas, kā arī izpētīt, kādu iemeslu dēļ tas notiek mazāk
vai vairāk. Lai pievērstu skolēnus lasīšanai, no katras klases
tiks izvēlēti divi atbildīgie pārstāvji, kuri piedalīsies
bibliotēkas sapulcēs un dažādos pasākumos.
Kādi jaunumi notika bibliotēkā
Lielu darbu šajā mācību gadā veica mana kolēģe Ilze
Arhipova, ievadot 1.ģimnāzijas bibliotēkas grāmatas
elektroniskajā informācijas sistēmā ALISE (Latvijā
izplatītākais bibliotēku automatizācijas risinājums, kurš
ieviests vairāk nekā 200 Latvijas publiskajās, speciālajās,
augstskolu, skolu, organizāciju un uzņēmumu bibliotēkās.-
red.). Šobrīd ir pieejama datu bāze, kurā norādīta meklētās
grāmatas atrašanas vieta, gadījumā, ja tā nav atrodama uz
vietas.
Kādas pārmaiņas sagaida skolēnus
Sākot ar šo mācību gadu, „Melnais žurnāls”, kurš neoficiāli
darbojās iepriekš, kad skolēni varēja paņemt grāmatu uz
mācību stundām arī bez pieraksta, vairs nedarbosies, jo ne
visi skolēni godīgi atnes to atpakaļ. Tāpat grāmatas būs
jānodod divu nedēļu laikā, lai neveidotos parādnieku
saraksti, kuri kavē citu skolēnu mācības kāda izdevuma
trūkuma dēļ.
Kādas aktivitātes notiks šī gada laikā
Mēs reģistrēsim visus skolēnus, lai mācību gada
beigās paziņot, kas kļuva par lasošāko
1.ģimnāzijas audzēkni. Tāpat pēc statistikas
datiem mēs noskaidrosim arī visvairāk lasošo
klasi pēc skolas bibliotēkā izsniegtajām
grāmatām. Protams, tiks organizēti arī citi
konkursi, piemēram, „Daiļlasītāju konkurss
zēniem”, pievēršot īpašu uzmanību zēnu
lasīšanas veicināšanai. Novembrī notiks
„Ziemeļvalstu bibliotēkas nedēļa”, kas
vienlaicīgi noris daudzās Ziemeļvalstu un
Baltijas valstu bibliotēkās. Mēs kopā ar
skolēniem diskutēsim par grāmatām. Drīzumā
mums paredzēta arī ekskursija uz Zinātnisko
bibliotēku.
Vai tika iepirktas jaunas mācību
grāmatas
Diemžēl skola nevar atļauties iegādāties
daudzus mācību līdzekļus, tāpēc liels paldies
būtu jāsaka skolotājiem: Tamārai Šembelei,
Andrim Luksam, Janai Mackēvičai un Linda
Stepenai, jo viņi šogad uzdāvināja skolas
bibliotēkai savas grāmatas.
√
16

17
Intervija
Septembris. Dzejas dienas. Dzejnieki.
Anna Allika12.h
17
3
g
e
Ik septembri skolas aktu zālē sapulcējas pulciņš talantīgu skolēnu, kuru sirdis vēl joprojām pulsē vienā ritmā –
dzejas rindu ritmā.Pilsētā organizētajā dzejas konkursā uzvarētāja ir Laura Kozule no 12.m 2 klases, kaut gan arī
citu darbi piesaistīja ne tikai publikas, bet arī pašu dzejnieku interesi, kā, piemēram, Kristas Dzidzēvičas dzejolis
“Alise”, Montas Strūbergas dzeja, Maijas Baškevicas un Lauras Kozules darbi, Dāvja Vecmuktāna rindas, kā arī
Martas Bratkus atzīšanās vēstule. Paskatīsimies, ko saka paši dzejnieki – LAURA KOZULE no 12.m 2 (L.K.),
KRISTA DZIDZĒVIČA no 12.m 1 (K.D.), DĀVIS VECMUKTĀNS no 12.c (D.V.) un KRISTĪNE ZAJECA no 9.a (K.Z.)!
Prezentētā dzejoļa nosaukums Galvenā doma
L.K.: „Vasaras naktis” – dzejolis par skaisto, aizgājušo
vasaru. “Rutīna” – par to, ka rutīnu, kas iezogas
ikdienā, ir jācenšas pārvarēt, jācīnās ar to.
K.D.: „Alise” – mūsu visu bērnības pasaku tēlu tītenis,
pildīts ar sāpīgu mīlestību un mērcēts cerību mērcītē.
D.V.: Nosaukums ir tāds pats kā pirmā rindiņa jeb
„Mirdzoša zvaigzne debesīs”.
K.Z.: Dzejolim nosaukuma īsti nav, bet doma ir par
mīlestību un to, ko šis cilvēks man nozīmē.
Cik ilgā laikā tapa šis dzejolis
L.K.: Dažās iedvesmas minūtēs.
K.D.: Uzrakstīju apmēram stundas laikā, bet pāris
dienas vēl pēc tam pielaboju, jo nebija „gatavā
dzejoļa” garšas mutē.
D.V.: Uzrakstīju šovasar. Es pa vasaru strādāju Anglijā,
un darbā kāds polis man teica, ka tur (tajā darba
vietā) ir skaistas meitenes, protams, es piekritu, un
tieši latviešu meitenes ir tās skaistākās. Bet tad es
domāju par to vienu. Un šis dzejolis ir par to vienu
vienīgo meiteni, lai gan atradis viņu vēl neesmu.
K.Z.: Dejolis ir diezgan garš, jo ik pa laikam es to
papildinu ar jaunām rindiņām. Tas ir tapis apmēram
nedēļas laikā.
Vai dzejolī mīt emocijas, izjūtas, piedzīvotais Kādā
noskaņā
L.K.: Protams, manuprāt, nevar uzrakstīt dzejoli,
neieliekot tajā savas emocijas, domas, izjūtas un
piedzīvoto. Katrā no manis lasītajiem dzejoļiem
noskaņa ir citāda.
„Vasaras naktīs” sajūtams sentiments, skumjas, ilgas,
bet „Rutīnā” – alkas pēc kaut kā jauna, citāda.
K.D.: Dzeju VIENMĒR rakstu par savu dzīvi.
D.V.: Jā. Emocijas, izjūtas ir. Tādas kā caur rozā
„brillēm”.
K.Z.: Dzejolī ir ielikta neliela daļa no manas dzīves, tā
ir par mīlestību, ne par salauztu sirds, bet gan par to,
ko es jūtu pret otru cilvēku un cik ļoti viņš man ir
vajadzīgs.
Kas ir Tava mūza
L.K.: Nav viena noteikta.
K.D.: Mana ķīmija ar citiem cilvēkiem.
D.V.: Mūza. Esmu pāris dzejoļus iedvesmojies no
vienas meitenes vārdā Lelde, kura ir arī šīs skolas
bijusī absolvente. Viņa man ir atbalstījusi. Es viņai
lasu savus jaunākos dzejoļus.
K.Z.: Man nav noteiktas kaut kādas mūzas, vienkārši
šie dzejoļa vārdi nāk kaut kādā veidā paši no sevis ārā
uz lapas.
Par ko visbiežāk raksti
L.K.: Par stiprākajām izjūtām – mīlestību, skumjām,
dusmām.
K.D.: Mīlestība, mīlestība, MĪLESTĪBA.
D.V.: Es atzīšos, ka man ir diezgan daudz dzejoļu par
mīlestību, bet es arī rakstu par dabu, jo daba man ir
tuva. Pie dabas ir miers. Daba aizrauj.
K.Z.: Man ļoti patīk dzejoļi par mīlestību, reālu
mīlestību, nevis kaut kādiem sapņiem.

Intervija
Septembris. Dzejas dienas. Dzejnieki.
Vai ir gadījies, ka dzejoļi rodas spontāni – autobusā,
veikalā utt.
L.K.: Protams! Ir gadījies, stāvot autobusā, censties
pierakstīt domu, lidojumu.. nekas vienkāršs tas nav, ja
ņem vērā, ka šoferīšiem patīk strauji uzsākt braukt vai
bremzēt.
K.D.: Spontāni dzejoļi man rodas vienmēr. Nekad
neesmu tā apsēdusies ar domu, ka jāuzraksta dzejolis,
tās sajūtas vienmēr uzplaiksnī negaidītākajā mirklī, un
tad tikai tver pēc salvetes vai telefona.
D.V.: Jā. Bieži pamostos naktī, jo ir dzejolim dažas
pirmās rindas, kas traucē aizmigt, es pierakstu. Esmu
rakstījis arī stundās. Ejot uz skolu.
K.Z.: Jā, ir dažreiz tā gadījies, kad iešaujas kaut kas
spontāni galvā, kaut kādā parastā vietā, pārsvarā tā arī
tiek rakstīti mani dzejoļi.
Vai vēlētos kļūt par slavenu dzejas meistaru
L.K.: Nē, rakstu sev, lai atbrīvotos no emocijām.
K.D.: Protams, tas ir sapnis katram mazam
“dzejnieciņam” ar nobružātu kladīti padusē.
D.V.: Nē. Man dzeja ir aizraušanās, bet neko vairāk arī
negribu. Pietiek ar to, kā ir.
K.Z.: Domāju, ka nē, jo slava - tā nav galvenā, galvenais,
ka man ir neliels talants un man ar to pietiek.
No cik gadiem raksti dzeju
L.K.: Vai, sen... Atceros, ka bērnudārzā jau rakstīju,
tiesa gan, neviens no tiem nav saglabājies. Protams,
gluži par dzeju to nosaukt nevarētu, bet tādi pirmie
rakstīšanas aizsākumi manāmi jau, kopš iemācījos salikt
burtiņus kopā.
K.D.: No kādiem 10 gadiem.
D.V.: Sāku rakstīt no sešpadsmit, lai gan tas, kas bija
pirms diviem gadiem, to ar dzeju grūti salīdzināt, lasot
vienus no pirmajiem dzejoļiem, pat liekas, vai es tos
vispār esmu rakstījis. Bet viens no maniem mīļākajiem
dzejoļiem, kurš ir tapis kā viens no pirmajiem, ir,
manuprāt, mans labākais dzejolis, kuru esmu jebkad
uzrakstījis, un tas nav par mīlestību.
K.Z.: Aptuveni no 13 gadiem.
Kā patika pārējie dzejoļi Varbūt kāds īpašs
L.K.: ļoti, ļoti patika! Vienmēr ar prieku eju uz dzejas
lasījumiem skolā, jo vienmēr gadās kāds dzejolītis, kas
īpaši „aizķeras”. Protams, visi ir lieli malači, bet šogad
visvairāk piesaistīja Kristas Dzidzēvičas dzejolis „Alise”
un Montas Strūbergas dzeja.
K.D.: Tā kā savas dzejas „māsas” Lauru un Maiju pazīstu
jau sen un viņu darbus esmu dzirdējusi – protams,
lieliski kā vienmēr. Arī ar Dāvi esam jau ar dzejas
rindām pamainījušies, bet šodien pārsteigums man bija
Martas Bratkus romantiskā, nelaimīgā, jūtu piesātinātā
vēstule. Lielisks darbs.
D.V.: Man patīk klausīties dzeju. Patika Santas (12.m1)
lasītais dzejolis, patika tas, kā viņā to lasa, jo ar dzejas
lasīšanu un intonāciju sasniedz klausītāju, viņai izdevās.
Arī pārējo dzeja. Vai vispār dzeja var nepatikt
K.Z.: Visi dzejoļi bija diezgan labi. Man palika atmiņā
dzejolis, kas bija vairāk kā vēstule mīļotājam, ka
meitene mēģina aizmirst viņu, ka viņa tikai mācās. *tā
bija Marta Bratkus no 11m klases+ Vēl patika Maijas
Baškevicas dzejolis par idiotiem, jo tiešām dažreiz dzīvē
ir tādi mirkļi, kad liekas, ka visur apkārt vieni idioti.
√
18
LAURA KOZULE
MAIJA BAŠKEVICA

19
Pasākums
1.ģimnāzija lepojas ar Latviju
dzejas dienā
Viktorija Buraka12.h
19
3
g
e
Jelgavas 1.ģimnāzijā 10.septembrī tika atzīmētas tradicionālās Dzejas dienas, kuras
šogad valstī notika jau 45. reizi. Svinīgam pasākumam skola gatavojās visas nedēļas
laikā – rakstot un lasot dzeju, kā arī veidojot skolēnu radošo darbu izstādi aktu zālē.
„Nevienu dzejoli savā mūžā nebiju uzrakstījusi,
kaut arī daudz lasu. Ja kāds patiešām māk rakstīt
dzeju – tas ir brīnums,” atzina 1.ģimnāzijas latviešu
valodas un literatūras skolotāja Vita Hermane.
Šogad dzejas dienas tēma „Ar ko var lepoties
Latvijā” ir skolēnu kompozīciju vadmotīvs.
Ģimnāzisti šo uzdevumu centās veikt radoši,
izveidojot instalācijas no dažādiem materiāliem un
tajās atspoguļojot tās vērtības, ar kurām Latvijā viņi
lepojas.
„Izstādē var novērot to, ka skolēni lepojas ar
Latvijas kultūru, dabu, pilsētām, nacionāliem
svētkiem, Baltijas jūru, kā arī daudz ko citu.
Piemēram, viens no neparastākajiem radošajiem
darbiem ir spogulis, kura augšpusē ir uzraksts
„ieskaties!” un zemāk „lepojies”. Tātad mums
jāmācās lepoties arī katram pašam ar sevi!,” stāsta
V.Hermane.
Svinīgo pasākumu apciemoja dzejniece Velta Brinza,
kura iepazīstināja klātesošos ar stāstu par dzejas
rakstīšanas gaitu aizsākumu.
„Vispirms rakstīju tikai savam priekam, bet ar
apkārtējo cilvēku ierosinājumu uzdrošinājos lasīt
savus dzejoļus publikas priekšā,” atceras
V.Brinza,piebilstot, ka ir priecīga dalīties ar savu
sniegumu arī šodien.
Tāpat 1.ģimnāzijas dzejas stundā ieradās dzejniece
Renāte Vilnīte, 2002. gada dzejas dienas balvas
ieguvējs Eduards Aivars un Ilze Ķīķere, nolasot
savus darbus.
Līdztekus profesionāliem dzejniekiem ar savu
sniegumu iepazīstināja arī paši audzēkņi, priecējot
savus skolasbiedrus un pedagogus ar dzejoļiem
par mīlestību, draudzību, mūziku, brīvību,
nosodījumu, vecākiem, kā arī citām interesantām
tēmām. Skolēnu dzejas lasījumi turpinājās vēl
visas nākamās nedēļas laikā.
Jelgavas Latviešu biedrības pārstāve un dzejas
dienu organizatore Vija Zelmene informē:
„Izvērtēšanas kārtā tika izvēlēti labākie jauno
dzejnieku rakstītie dzejoļi, kuri tika publicēti
vietējos portālos.”
√

Radoši
PALDIES visiem autoriem par uzdrīkstēšanos atklāt savus radošus darbus!
Saskati arī Tu savas dzīves krāsas un ietērp tās vārdos – dzejoļos, stāstos un
sūti uz e-pastu: kvadrātsakne_1.gim@inbox.lv. MĒS TOS PUBLICĒSIM!
„Kvadrātsaknes” redaktore
Rutīna
kāds rīts. kārtējais.
un ko tu gribi, lai saku,
ka šodien viss būs savādāk,
ka nepriecāšos vairs par lietām
parastām, acis skatās un
nesaprot, kas tik saistošs
var būt rītā,
kas no citiem atšķiras
tikai ar to ka priekam
ne vajadzībai ceptas pankūkas
stāv siltuma režīmā plītī
ne laptopa, ne tv
bēdīgās ziņas neaizsniedz
un saki, ja vēlies
šodien mazliet no ierastā
parastā rutīnas gabala,
kas mēdz sevi par
cilvēku saukāt.
tu tu turū trakas spēles
mēs mēdzam vērot
mūs jau tas nesasniedz
neaizsniedz parasti rīti
un var jau izlikties un tēlot
ka tas kas cits, ka tā jābūt
ka mums to kā pareizu
un vajadzīgu nepasniedz.
radio un tv ēterā
citādais baida un kādreiz nu
vajag atzīties ka tas var būt
labāks
un parastais ir novecojis
nekas.
jā, tieši tas.
Laura Kozule 12.m
T u nemaz neapzinies,
Cik ļoti sāpini cilvēku
Ar saviem vārdiem un rīcību,
Cilvēku, kas tevī saskata to,
Ko neredz citi.
Cilvēku, kas tevis dēļ
Ir gatavs uz vistrakāko rīcību.
Cilvēks, kas ir gatavs strīdēties
tevis dēļ,
Lai tikai redzētu smaidu
Uzplaiksnām tavās lūpās,
Lai tikai redzētu prieku
Uzdzirkstam tavās acīs,
Lai dzirdētu tavus smieklus.
Cilvēku, kas vēlas,
Lai tu būtu laimīgs.
KATE JANSONE 8.A
VĒLME
VAI TU ZINI KĀ IR BŪT VIENAM
VAI ZINI, KO DIENAS GAITĀ MĒS
SIENAM
BŪT KOPĀ AR KĀDU IR VĒLME,
KAD SIRDI MOKA VIEN SVELME.
VĒLME IR MĪLĒT...
UN NEĻAUT DVĒSELEI SPĪTĒT.
LŪKOTIES ACĪS UN LASĪT, KO SACĪS.
GAIDĪT ATBILDI...
UN TEIKT, "TU MĪLU PALAIDI".
DZĪVOT TAGADNĒ, BET LŪKOTIES
NĀKOTNĒ.
TEIKT, KA MĪLI, BET DVĒSELĒ NĪSTI.
VĒLME IR PĀRTRAUKT UN SĀKT NO
JAUNA -
DZĪVI, KAS PAĽEMTA UN ATTEIKTA
NO ĻAUNA.
ES TEVI MĪLU...
PIEDOD JEB ATVAINO,
TIE IR SMAGI VĀRDI,
LIEKAS TIK VIEGLI TOS SACĪT,
TAČU ZINU, TIEM VĀRDIEM NAV
NOZĪMES.. TIE IR TIK LĒTI,
KA TIEM NAV KO PIELĪDZINĀT
VĒL AIZVIEN ATCEROS
TO PIELIJUŠO RUDENS DIENU,
KAD KĀ IEMIETS STĀVĒJU,
TAVA DAIĻUMA APŽILBINĀTS
ES NESPĒJU PATEIKT TEV
PIEDOD, KA ATNĀCU,
PIEDOD, KA IEMĪLĒJOS,
TADĒĻ NETEICU NEKO, JO
VĒLĒJOS SACĪT,
KO NEMŪŽAM
NEUZDRĪKSTĒTOS..
TAPĒC ES NETEIKŠU -
PIEDOD, BET TEIKŠU
TOS VĀRDUS , KURI
JAU SEN MAN IR UZ SIRDS
KA SMAGA NASTA -
ES. TEVI. MĪLU.
ŽAKS
20
ALĪNA BRAZAUSKA11.H

Radoši
ALISE
Tumsa, klusums un mani sirdspuksti,
Tik sāpīgi, ka
Pašai bail paliek
Ikreiz, kad tie skaļāk sāk sist.
Kur es esmu
Kas mani gaida un kādēļ Tevis te nav
Es vairs nekad nebūšu tā meitene,
Kas baltā kleitā skrien
Caur pļavām un dejo rīta rasas asarās.
Es vairs nekad nesmiešos par
Taviem saldajiem jokiem
un neatvēršu acis,
rīta saules stariem modinot.
Es nespēju apstāties.
Tā ir kā traka deja
Nakts melnumā,
Galvai sitoties pret pasaules sienām,
Kājām lidojot debesīs
Un sirdij lēnāk
Un lēnāk,
Un lēnāk..
Stājoties.
Man dzīvojot pazemē,
Gaismas vairs nepazīt,
Dzert tējas no apsūbējušām tasītēm,
Atstājot to uz tavas fotogrāfijas.
Pulksten divpadsmitos
Es ikdienas melnumā
Eju peldēt pasaules ezeros,
Lai mani sārtie mati plīvo
Pazemes dzelmēs
Viegli aijājot saltās sāpes.
Lai ūdens aizskalo
Mūsu debesis,
Manus sapľus
Un tavas brūnās acis.
Es smaidīt aizmirsusi esmu,
Bet ikreiz, kad, uzsēžoties uz slotas,
nolaižos pie tavas mājas lieveľa,
Es jūtu siltumu.
Nekad neesmu bijusi tik pārbijusies
Kā šo sekundi.
Lūdzu,
Lūdzu,
Lūdzu, neskaties uz mani tā.
Es esmu aizbēgusi no tiem septiľiem
rūķīšiem
un koka būdiľu nodedzinājusi,
visu tikai tevis dēļ.
Visa pasaule kājām gaisā apstājusies
Un nekad tā vairs atpakaļ neatgriezīsies,
Kādēļ ir tik grūti
Es nespēju apstāties,
Tāpēc es zem ozola saknes
smīnēdama
Tevi gaidīšu,
Un tai dienā,
Kad tu iekodīsi nepareizo
Ābolu un, indei apskaujot tevi kā
Rudens vējiem viľas stāvu,
Arī tu iekritīsi pazemē dzīvot
Manā Nekurzemē,
Lai laidelētos pa debesīm kā
dulls,
Ēstu konfektes un dejotu
paslēpes noburtā mežā.
Tieši tai dienā
Tu mūžam bērnībā nodzīvosi
Un es, baltus zaķīšus meklējot ,
sevi par Alisi dēvēšu.
Man būs krāsaina kleitiľa un
divas bizītes,
Sarkanas kurpītes un sapľiem
pilnas kabatas.
Laiks, sevi lutinot,
mūžam nebeigs pukstēt.
Mums būs debesis sekunžu,
Ko dalīt vienam ar otru.
Mums būs nebeidzami laumiľu
putekļi plaukstās,
Lai nekad nenolaistos atpakaļ uz
kājām.
Un tieši tai dienā,
Mūžību tevi gaidot savās
pazemes ērkšķu alejās,
Mēs paslēpsimies saldumu
namiľā,
Nolaupīsim raganai zilās dziras
un dziedāsim nebēdnīgas notis,
sēdēdami uz stikla zārka.
Bet ,pašiem pat nenojaušot, ik
vakaru
Visas pasaules bērni mūs
apskaudīs,
Kā pasakā tie,
actiľas aizverot, izčukstēs..
KRISTA DZIDZĒVIČA 12.m 1
21
3
g
e
21

Radoši
FRAGMENTS NO 12.M 1 KLASES SKOLNIECES LIVITAS BĒRZIŅAS STĀSTA:
● ● ●
„NETĪĪŠĀ SLEPKAVĪĪBA”
NĒ! TIKAI NE MODINĀTĀJS! ES ATVĒRU ACIS UN PIECĒLOS SĒDUS SAVĀ GULTĀ. LĒNĀM NORAUDZĪJOS UZ
SAVU ISTABU. K Ā JAU PIERASTS, NEKAS ĪPAŠS - TIEŠI MAN PRETĪ IR SARKANA SIENA AR MANU NAŽU,
ZOBENU UN DUNČU KOLEKCIJU. CITI NO TIEM IR ĪSTI, BET CITI TIKAI DEKORATĪVI ELEMENTI INTERJERAM. PA
LOGU, KAS IR MAN KREISAJĀ PUSĒ, JAU SPĪD SĪKA GAISMIŅA, KAS LIECINA PAR RĪTU. ŠAJĀ SIENAS PUSĒ PIE
LOGA MAN STĀV RAKSTĀM GALDS, VIENKĀRŠS, TUMŠI BRŪNĀ KRĀSĀ AR ČETRĀM ATVILKTNĒM. UZ TĀ STĀV
MANS KLĒPJA DATORS UN DAŽĀDAS SKOLAI NEPIECIEŠAMAS GRĀMATAS. BLAKUS TAM IR KOSMĒTIKAS
GALDIŅŠ KUR STĀV MANI AUSKARI, ROTAS LIETAS UN CITĀDI SĪKUMI, BET PIE SIENAS IR NELIELS OVĀLS
SPOGULIS.
IZKĀPUSI NO GULTAS, ES PIEGĀJU PIE SAVA DRĒBJU SKAPJA, KAS ATRADĀS MAN PA LAB, UN AIZŅĒMA VISU
SIENU LĪDZ DURVĪM. ES PAŅĒMU DRĒBES, KO ŠODIEN VILKŠU MUGURĀ, UN NOLIKU TĀS UZ GULTAS. TAD
ES AIZGĀJU UZ VANNAS ISTABAS NOMAZGĀTIES. PULKSTENIS IR SEŠI NO RĪTA. VISI MANĀS MĀJĀS VĒL GUĻ.
ES DZĪVOJU REILĀ – TAS IR MAZS, NE PĀRĀK APDZĪVOTS CIEMATIŅŠ, KURĀ IR TIKAI VIENA SĀKUMSKOLA,
KURĀ MĀCĀS MANS SEPTIŅGADĪGAIS BRĀLIS ALVIS. TĀ KĀ MAN IR ČETRPADSMIT GADU, MAN IR JĀBRAUC UZ
BLAKUS PILSĒTAS ĢIMNĀZIJU.
ES SAVĀCU SAVUS LĪDZ PLECIEM GAROS BLONDOS MATUS ZIRGASTĒ, UZVILKU PELĒKĀS DŽINSA BIKSES,
BALTO TOPIŅU, MELNO JAKU UN DEVOS PA KĀPNĒM LEJĀ UZ VIRTUVI. MANA VIRTUVE IR NELIELA, GAIŠI
ROZĀ KRĀSĀ. VIRTUVES VIDŪ STĀV ĒDAMGALDS, BET GAR VIENU MALU DARBA GALDS AR IZLIETNI, VIRS UN
ZEM TIEM SKAPĪŠI TRAUKIEM, KATLIEM UN CITIEM PIEDERUMIEM. VIENĀ PUSĒ IR LIELS BALTS LEDUSSKAPIS,
BET TAM PRETĪ PIE SIENAS IR GĀZES PLĪTS UN UZ SKAPĪŠA MIKROVIĻŅU KRĀSNS UN ELEKTRISKĀ TĒJKANNA.
-LABU RĪTU, LAINE!- TĀ IR MANA MĀTE ESTERE.
VIŅA IR PAGATAVOJUSI BROKASTIS. MANA MĀTE IR SLAIDA UN PAGARA AUGUMĀ, KURU ES ESMU NO
VIŅAS MANTOJUSI, BET VIŅAS ĀDA IR TUMŠI BRŪNA, PĀRCEPINĀTA SOLĀRIJĀ, KURU VIŅA PIETIEKAMI BIEŽI
APMEKLĒ. ESTEREI TĀPAT KĀ MAN IR BLONDI MATI, BET VIŅA IR VILTĪGA UN UZBĀZĪGA. TIEŠI TĀPĒC VIŅA
MAN KRĪT UZ NERVIEM. MANA MĀTE IR UZBĀZĪGA AR SAVU MĪLESTĪBU DIVU IEMESLU DĒĻ, PIRMKĀRT,
TĀDĒĻ KA MANS TĒVS FILS BIEŽI BRAUC DARBA CEĻOJUMOS UN MĀTEI VIŅŠ PIETRŪKST, UN OTRS - MANA
MĀTE DOMĀ, KA ES IZAUGŠU PAR SLIKTU UN NEJAUKU CILVĒKU. CITREIZ ES PAT CENŠOS NO VIŅAS
IZVAIRĪTIES, JO NEVĒLOS, LAI MĀTE MAN UZBĀŽAS AR SAVIEM JAUTĀJUMIEM UN PLATO SMAIDU. ES
NESPĒJU SAPRAST, KĀPĒC VIŅA TĀ NEKRĪT VIRSŪ MANAM BRĀLIM. TAS IR ĻOTI NEGODĪGI, TĀPĒC SAVAS
DUSMAS IZGĀŽU UZ BRĀLI. VISPĀR TAD MAN BIEŽI VIEN IR PROBLĒMAS AR DUSMU SAVALDĪŠANU, LAI GAN
ESMU MIERĪGA, MANI AIZĶEROT SĀPĪGĀ VIETĀ, VAR SACELTIES NEGAISS. TĒVS MANI NEKAD NEŅEM PAR
PILNU, UN CITREIZ SAKA ,KA MAN JĀIET PIE PSIHOLOGA, JO MANI NERVI IR ČUPĀ. TAS NAV PATĪKAMI, JA
TEVI KĀDS NOSAUC PAR PSIHU, BET, PAR LAIMI, FILS MAN NEUZBĀŽAS TĀ KĀ MĀTE. VECĀMĀTE MANI
NEUZSKATA PAR PSIHU, BET SAKA, KA ESMU IZLUTINĀTA UN IZLAISTA. JĀ, VECĀMAMMA DZĪVO KOPĀ AR
MUMS. KOPŠ VECTĒVA NĀVES NAV PAGĀJIS DAUDZ LAIKA, UN TĀPĒC ES NEESMU PIERADUSI PIE TĀ, KA VIŅA
DZĪVO VIENĀ MĀJĀ AR MUMS. VIŅAS TEIKTIE VĀRDI PAR TO, KA ESMU IZLUTINĀTA, MANI AIZKAITINA VĒL
VAIRĀK, JO TO VECMAMMA SAKA TAD, KAD ES ESMU SAVĀ ISTABĀ UN LASU VAI SPĒLĒJU KONTRU. VIŅA NĀK
PIE MANIS UN ČAKARĒ MAN SMADZENES. TAD ES PALIEKU ĻOTI AIZKAITINĀTA UN DZENU VIŅU ĀRĀ NO
SAVAS ISTABAS. TĀ SĀKAS STRĪDS PA VISU MĀJU, BET NO ISTABAS VIŅA TIK UN TĀ NEIET LAUKĀ. ES
SAPROTU ,KĀ VIŅA JŪTAS PĒC VECTĒVA NĀVES , MAN TAČU ARĪ IR SKUMJI, UN, JO BIEŽĀK VIŅA PIEMIN, KĀ
VECTĒVS MOCĪJĀS , JO TRAKĀKA ES KĻŪSTU. MŪSU ATTIECĪBAS BIJA DAUDZ LABĀKAS, KAD MANS VECTĒVS
BIJA DZĪVS, BET TAGAD VAIRS NEKO NEVAR DARĪT. VIENĪGAIS, KAS MAN ATLIEK, IR SĀKT KLAUSĪTIES MP3
UN TURPINĀT LASĪT.
PARASTI, KAD ES JAU ESMU PAĒDUSI UN EJU ĀRĀ PA DURVĪM, MANS BRĀLIS TIKAI CEĻAS AUGŠĀ UN IET ĒST.
VIŅŠ VĒL PAGAIDĀM IR MAZA AUGUMA AR TUMŠIEM UN SPURAINIEM MATIEM UN ZAĻĀM ACĪM, KAS
ĢENĒTISKI MANTOTAS NO TĒVA. GAN JAU PIEAUGOT ARĪ KĻŪS TIKPAT PLECĪGS KĀ FILS. KĀ PARASTI ES
PAŅĒMU SAVU VĒJJAKU NO PAKARAMĀ PIE ĀRA DURVĪM UN DEVOS UZ SKOLU. PIETURĀ SATIKU DIVUS
SAVUS SKOLASBIEDRUS, KURUS ES TIK ZINĀJU PĒC IZSKATA...
22
TURPINĀJUMS SEKOS NĀKAMAJĀ „KVADRĀTSAKNES” NUMURĀ!!! √

Redakcijas sleja
Mēs veidojam skolas hroniku TAGAD!
23
3
g
„Kvadrātsakne” jau septīto gadu
pilda nozīmīgus uzdevumus un
rāda, cik lielā mērā ir attīstīts
kultūras līmenis skolā, kādi nozīmīgi
sasniegumi skolēniem ir mācību
procesā, cik atraktīvi un radoši ir
audzēkņi un arī skolotāji. Laika gaitā
skolas žurnālistu redakcija mainās,
līdz ar to izmaiņas notiek avīzes
struktūrā, taču „Kvadrātsaknes”
mērķis paliek nemainīgs – informēt
par skolas notikumiem un
aktualitātēm, lai skolēni un
pedagogi zinātu visu par notiekošo
arī ārpus mācību stundām.
e
23
VIKTORIJA BURAKA 12.h
redaktore, maketētāja un
korespondente:
„Žurnālistu pulciņā iesāku
darboties kā korespondente,
iestājoties vidusskolā, bet jau
nākamajā gadā man
piedāvāja pildīt arī redaktores
pienākumus.
ZANE ŠAUVA 12.h
korespondente:
„Kvadrātsaknes”
pilnveidošanā sāku
darboties no 10. klases un
intensīvi turpinu to darīt
arī tagad. Kāpēc Jo tas
man liek ne tikai
paspilgtināt skolas dzīvi,
bet arī radoši izpausties.
Protams, arī profesionālajā
ziņā tas nenāk par sliktu.
Kontaktējoties ar
cilvēkiem, iemācījos jautāt,
Dalība „Kvadrātsaknes” veidošanas
procesā palīdzēja man izšķirties par
labu žurnālista profesijai,kā arī
iepazīties ar daudziem interesantiem
cilvēkiem, tai skaitā citu mediju
pārstāvjiem, kuri sadarbojas ar
skolas avīzi, publicējot 1.ģimnāzijas
korespondentu rakstus vietējos
portālos. Un jau šobrīd man paveras
iespēja darboties ne tikai skolas
avīze, bet arī ārpus tās. Piedaloties
žurnālistikas pulciņā, var radoši
izpausties, vērtēt, uzklausīt un
dalīties pieredzē, veidojot skolas
hroniku, uz kuru varēs atskatīties,
pāršķirstot iepriekšējos izdevuma
numurus.“
apkopot atbildes un ne
tikai. Skolas avīze deva
man lielāku pieredzi un
plašāku redzesloku. Ja
arī Tu esi gatavs
izmantot iespēju būt
labākam 1.ģimnāzijas
skolēnam, dodot kaut
ko no savas radošās
puses skolas avīzei
„Kvadrātsakne”, 315.
kabinets ir Tev atvērts.
Pievienojies!!!
ZANE BITĀNE 12.h korespondente:
Es žurnālistikas pulciņā esmu pavisam
nesen, bet tomēr izlēmu tajā iesaistīties,
lai izmēģinātu ko jaunu un pārbaudīt sevi
un savas spējas. Man patīk dzeja un arī
pati rakstu, tāpēc ir doma savu tālāko
nākotni saistīt tieši ar šo jomu.
AMANDA ŠAKINA 12.h
fotogrāfe:
„Avīzē kā fotogrāfe
piedalos, jo vienkārši
patīk fotografēt, un, ja
kādam tas noder, tad
kādēļ ne. Šīs gan nav
vienīgais projekts,
kuram piepalīdzu
„knipsējot”, bet jo
vairāk mēs
darām, jo vairāk
paspējam, tā,
lūk.Skolas avīze,
manuprāt, ir tāds
foršs
„pasākums”, un
noteikti iesaku
pievienoties arī
citiem, kam ir
vēlme
izpausties.“

Redakcijas sleja
Mēs veidojam skolas hroniku TAGAD!
ANNA ALLIKA 12.h
korespondente:
Skolas avīzes
veidošanā
piedalos jau trešo
gadu, tas ir, no
2008. gada. Kad
pieteicos
vidusskolai, man
bija jāizvēlas
kādu obligāto
pulciņu. Mani
piesaistīja tieši
žurnālistika, jo jau
no bērnības esmu
sapņojusi par šo
profesiju. Es
priecājos, ka jau
trešo gadu rakstu,
un līdz ar to
iegūstu pieredzi
šajā jomā.
Bet vislielākais
paldies būtu jāsaka
mūsu avīzes
vadītājai Viktorijai
Burakai, jo viņa
atbild par
redaktores darbu un
pati arī raksta - tas
ir liels gods! Citiem
iesaku nebaidīties
un iegūt jaunu
pieredzi, jo lielajā
dzīvē tas noderēs,
un pašam ir
pagodinājums, ka
esi nevis parasts
skolnieks, bet skolas
ŽURNĀLISTS!
KRISTA DZIDZĒVIČA 12 m 1
korespondente:
Skolas avīzē rakstu jau
trešo gadu - kopš 10.
klases. Ja arī Tev patīk
vienmēr pirmajam
uzzināt visus jaunumus,
intervēt cilvēkus un
piedalīties skolas
aktīvajā dzīvē,
tad žurnālistikas
pulciņš ir domāts
Tev!Mēs uzzinām
visu pirms pārējiem,
intervējam gan
skolēnus, gan skolas
viesus, izsakām
domas par
visdažādākajām
tēmām un galu galā
savus skolas gadus
vai kaut mazu
daļiņu no tiem,
iespiežam rakstos,
kurus, vēlāk
pārlasot, atmiņas
nekad negaisīs.
24