Pārskats 4-daļa. Gala redakcija - Grupa93

Nr.p.k. Vieta, adrese / Ierosinājums Komentārs
aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas,
novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī
atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu, un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību,
kā arī līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās daļas 3) punktā noteikts
izņēmums aizliegumam jauno ēku un būvju būvniecībai krasta kāpu aizsargjoslā, un proti, gadījumā, kad ēku un
būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas
teritorijā un šīs darbības ir saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi. Līdz ar to, ēku
un būvju būvniecība krasta kāpu aizsargjoslā Jūrmalas pilsētā ir pieļaujama gadījumos, ja tas tiek paredzēts
teritorijas plānojumā, protams, pie nosacījuma, ka netiek nodarīts būtisks kaitējums videi un tiek ievērots
Aizsargjoslu likuma 6.pants.
Vēlamies norādīt, ka mūsu plānotais nekustamā īpašuma izmantošanas mērķis nenonāk pretrunā ar
Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju interesēm un nenodara kaitējumu videi. Plānojuma sabiedriskās apspriešanas
laikā esam snieguši pašvaldībai nekustamā īpašuma 17.līnijā 1 A, Jūrmalā, attīstības vīziju, saskaņā ar kuru
tiek piedāvāts atjaunot ēku esošo pamatu vietā, kuras izmantošana būs saistīta ar SPA kūrortam raksturīgiem
veselības atjaunošanas pakalpojumiem. Atjaunojot ēku esošo pamatu vietā, netiks bojāts, nedz kāpas reljefs,
nedz bioloģiskā zemsedze. Tieši otrādi, sakārtojot šajā teritorijā gājēju un velosipēdu celiņus, kāpa tiks
pasargāta no antropogenas ietekmes. Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka VAK iebildums par to, ka plānotā
apbūve būs pretrunā ar Aizsargjoslas likuma 6.pantā noteikto krasta kāpu aizsargjoslas mērķi, ir nepamatots.
Pieļaujam, ka VAK negatīvais viedoklis tika saistīts ar to, ka mūsu priekšlikumā bija lūgts noteikt
nekustamam īpašumam 17.līnijā 1 A teritorijas izmantošanu - Jauktā darījuma teritorija ar apbūves blīvumu
30%, šāds priekšlikums izrietēja no spēkā esošā Plānojumā noteiktām teritorijas plānotajām (atļautajām)
izmantošanām. Savukārt, iepazīstoties ar Plānojuma galīgo redakciju, secināms, ka, lai realizētu mūsu ieceri,
nekustamam īpašumam 17.līnijā 1 A, varētu noteikt šādu funkcionālo zonējumu - Kūrorta teritorija (3K1), kurā ir
tikai trīs atļautās izmantošanas veidi: kūrorta objekts, veselības aprūpes objekts un sociālo pakalpojumu
objekts, līdz ar to, iespējams, ka paredzot šādu risinājumu VAK viedoklis nebūtu tik noraidošs.
Pie tam, „[...] lēmuma pieņēmējam ne vienmēr ir jāvadās no personu izteiktajiem priekšlikumiem vai
iesniegtajiem iebildumiem. Personu ierosinājumi ir rūpīgi jāizvērtē vadoties no lietderības apsvērumiem. Ir
jāapsver šo ierosinājumu piemērotība, nepieciešamība un atbilstība konkrētā plānojuma izstrādāšanas mērķim.
No vienas puses, pašvaldība ir tiesīga noraidīt atsevišķu institūciju, personu vai ieinteresētās sabiedrības
viedokli, paredzot citu, lietderīgāku rezultātu, kas kopumā vairāk atbilst sākotnējam plānojuma izstrādāšanas
mērķim." {Satversmes tiesas 2004. gada 9.marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5. punkts).
Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijas projektā ir noteikts, ka Jūrmala ir valsts nozīmes rekreācijas un SPA
centrs, līdz ar to, arī Plānojumā noteiktiem risinājumiem ir jāatbilst šīm ilgtermiņa mērķim.
Teritorijas plānojuma izstrādes procesā ir svarīgi ievērot interešu saskaņošanas principu: "Interešu
līdzsvarošanu nodrošina teritorijas plānojuma izstrāde atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Interešu
saskaņošana ir īpaši svarīga, nosakot teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu noteiktās teritorijas daļās.
Teritorijas plānojuma saturs nosakāms, ņemot vērā pašvaldības rīcības brīvības ārējās robežas un teritorijas
plānojuma uzdevumu nodrošināt līdzsvarotu ekonomisko, vides, sociālo un arī kultūras interešu īstenošanu."
29