Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem <strong>1.</strong>4. kartoshēma. Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums 1995. - 2007. gadam ar grozījumiem līdz 2009. gadam. Teritorijas zonējums. grupa93 28
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem <strong>1.</strong>3.3. JŪRMALAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA Ar Jūrmalas pilsētas domes 2010. gada 16. decembra lēmumu Nr.825 (protokols Nr.36, p.15) „Par Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijas 2010.-2030.gadam apstiprināšanu", tika pieņemta Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģija 2010. - 2030.gadam. Pilsētas attīstības stratēģijā noteikta pilsētas attīstības vīzija, kurā izteiktas vēlmes par to, kādai pilsētai jābūt 2030.gadā. Teritorijas plānojumā ņemti vērā stratēģijā noteiktie pilsētas attīstības mērķi <strong>un</strong> uzdevumi to sasniegšanai. Jūrmalas pilsētas Vīzija 2030.gadam: Jūrmala veido tās iedzīvotāji, kuriem pilsēta ir mājas, darbs <strong>un</strong> jaukas brīvdienas. Jūrmala būs biznesa kontaktu veidošanas <strong>un</strong> tikšanās vieta Baltijā - vieta, kur „Austrumi satiek Rietumus”. Starptautiskās konkurētspējas celšana, nostiprinot <strong>un</strong> paplašinot tūrisma nozari - veselības tūrisma pakalpojumi, kultūras programmas u.c. aktivitātes piesaistīs tūristus no Baltijas, Skandināvijas valstīm, Rietumeiropas. Jūrmala kopā ar Rīgu <strong>un</strong> Jelgavu veidos <strong>un</strong>ikālu Eiropas līmeņa konkurētspējīgu teritoriju ar lielu ekonomiskās attīstības potenciālu (kūrorts-galvaspilsēta-rūpniecība). 2030. gadā Jūrmala būs starptautiski pazīstams moderns piekrastes kūrorts <strong>un</strong> populārākā kūrortpilsēta Baltijas jūras reģionā. Jūrmala būs kļuvusi par Latvijas galveno centru kūrortu resursu pētniecībā, kas ietvers ja<strong>un</strong>u tehnoloģiju <strong>un</strong> inovatīvu pakalpojumu izstrādi, kas radīta sadarbojoties uzņēmējiem, izglītojoties <strong>un</strong> pieredzes apmaiņā. Pilsētas ekonomika vairs nebūs atkarīga tikai no vasaras sezonas <strong>un</strong> klimatiskajiem apstākļiem - konferenču objekti, pētniecības, kultūras, sporta, aktīvās atpūtas <strong>un</strong> apmācību programmu <strong>un</strong> pasākumu objekti strādā visu gadu. Pilsētas publiskā telpa veidos kūrortpilsētas tēlu – veicina veselīgu <strong>un</strong> aktīvu dzīves veidu, pastaigas, peldēšanos, sportošanu. Publiskajā telpā dabiski iekļaujas ūdensmalas <strong>un</strong> ūdeņi - Lielupes upe <strong>un</strong> osta <strong>un</strong> jūra, dažādu ūdenssportu <strong>un</strong> ūdens atpūtas veidu infrastruktūra <strong>un</strong> pastaigu promenādes, kas savienojas ar pilsētas parkiem, mežiem <strong>un</strong> Ķemeru nacionālo parku. Jūrmalā atrodas Latvijas galvenā gājēju iela – Jomas iela. Telpiskās attīstības perspektīva Jūrmalas attīstības stratēģija, kā ilgtermiņa <strong>plānošanas</strong> dokuments, kalpo par pamatu teritorijas plānojuma risinājumiem. Stratēģijas ietvaros izveidotā telpiskās attīstības perspektīva sniedz vienotu <strong>un</strong> skaidru priekšstatu par pilsētas vēlamo struktūru laikposmā līdz 2030. gadam (skat. <strong>1.</strong>5. kartoshēmu). Telpiskās attīstības struktūru nosaka gan pašreizējā apbūve, infrastruktūra <strong>un</strong> dabas teritoriju izvietojums, gan stratēģijā formulētie ilgtermiņa attīstības mērķi. Plānošanas dokumentu savstarpējo saikņu veidošana ir ilgtermiņa <strong>plānošanas</strong> jautājums, kas risināms turpmākajos <strong>plānošanas</strong> posmos. Izstrādājot dažādā līmeņa <strong>plānošanas</strong> dokumentus, nepieciešams definēt attīstības teritoriju realizācijas kārtību <strong>un</strong> laiku. grupa93 29