1. Ievads, vispārīgs raksturojums un plānošanas konteksts - Grupa93

More documents

Recommendations

Info

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem 1.1. Jūrmalas pilsētas portrets Republikas nozīmes pilsēta (Latvijā ir 9 republikas nozīmes pilsētas) Platība - 100 km 2 , (otrā lielākā Latvijas pilsēta) Iedzīvotāji - 56 tūkst., iedzīvotāju skaitam pēdējos piecos gados ir tendence nedaudz pieaugt Pašvaldības budžets - 46 miljoni latu (2012. g.) Fiziski ģeogrāfiskais raksturojums • Jūrmala ir viena no Latvijas pilsētām, kas var lepoties ar ūdeņu daudzveidību. Tai ir garākā (25 km) un platākā pludmale. Lielupes krasti (labais krasts 12km un kreisais – 20km), Slokas karjers ir vietas, kur nepieciešams uzlabot pieejamību un ūdeņu izmantošanu. • Pilsētai ir izteikti garena forma, kas izvietojusies starp jūras līci un Lielupi, šaurākajā vietā (Dubultos) zemes strēle starp jūru un Lielupi ir tikai 300 m plata. • Virszemes saldūdens ūdeņu tīklu veido Lielupe, Vecslocene, Vēršupīte, Slokas ezers, Aklais ezers, Akacis, Melnezers, Varkaļu kanāls un Jāņupīte. Pilsētas reljefs ir lēzens, lielākoties zems, maksimālā atzīme – no 1-10 metriem. • Vienlaidus mežu nogabali aizņem 48%, ūdeņi 11,3% pilsētas teritorijas. • Raksturīgs piejūras klimats ar maigākām temperatūras svārstībām. Kūrorta objektu pastāvēšanai būtiskas īpašās mikroklimatiskās zonas, ko Piejūras teritorijās rada kāpas kopā ar pludmali un jūru. Tās svarīgas, veicot kūrorta objektu un terapijas pasākumu plānošanu. Iedzīvotāju blīvums. Pilsētas daļas • Iedzīvotāju blīvums ir 563 cilv./km 2 , bet, tā kā Ķemeru nacionālā parka teritorija aizņem 33% no pilsētas teritorijas, iedzīvotāju blīvums faktiski ir 730 cilv./km 2 , kas ir līdzīgs Druskininkiem (Lietuva) 708, lielāks kā Palangā (223), mazāks kā Pērnavā (1351). • Visblīvāk apdzīvotā daļa ir Kauguri (20,5 tūkst.) un Sloka (6 tūkst.) kopā ar Kaugurciemu (1 tūkst.). Šajā daļā dzīvo 27,6 tūkst. iedzīvotāji un tā pielīdzināma vidēja mēroga Latvijas pilsētai. • Blīvi apdzīvotās vietas ir Kauguri, Majori, Bulduri un Sloka - daļas, kur iedzīvotāju blīvums pārsniedz 1000 cilv./km 2 . • Vēsturiski veidojušās 26 pilsētas daļas . Tie ir kādreizējie ciemi: Kauguri, Majori, Sloka, Bulduri, Melluži, Dubulti, Asari, Lielupe, Dzintari, Kaugurciems, Jaundubulti, Pumpuri, Valteri, Stirnurags, Vaivari, Druvciems, Priedaine, Buļļuciems, Ķemeri, Vārnukrogs, Krastciems, Bražciems, Jaunķemeri, Kūdra, Braņķciems, Bāžciems. Transportģeogrāfiskais novietojums • Nozīmīgākā saistība Jūrmalai ir ar Rīgu, kur atrodas starptautiskie satiksmes mezgli – pasažieru osta, dzelzceļa stacija, autoosta: o attālums līdz Rīgai no Dubultiem 23 km, no Ķemeriem – 44 km; o attālums līdz lidostai no Dubultiem – 16 km. • Vēl izdevīgāks novietojums ir pret starptautisko lidostu (Mārupes novads), ar ko savieno Rīga-Ventspils valsts autoceļš (A10/E22). • Jūrmalu un galvaspilsētu Rīgu savieno Rīgas-Tukuma II elektriskā dzelzceļa līnija un Rīgas-Ventspils automaģistrāle E22/A10. • Ikdienā pastāv ievērojama Jūrmalas iedzīvotāju kustība virzienā uz Rīgu (darbs, mācības u.c.) un vasarās – ievērojama atpūtnieku kustība no Rīgas uz Jūrmalu. • Jūrmalas daļa no Slokas (Kauguriem) un Ķemeriem izdevīgāk sasniedzama, braucot pa Rīga-Ventspils autoceļu Babītes novadā. • Jūrmalas kopējās intereses ar bijušā Tukuma rajona pašvaldībām ir saistītas ar Ķemeru nacionālā parka un Rīgas līča piekrastes apsaimniekošanu. Iedzīvotāji • Iedzīvotāju skaits - 56 307 • Maksimālais iedzīvotāju skaits Jūrmalas vēsturē bija 1989.gadā, kad tas sasniedza nepilnu 61 tūkstoti. • No 1991. līdz 2004.gadam iedzīvotāju skaits samazinājās; pēdējos piecos gados Jūrmala ir viena no retajām Latvijas pašvaldībām, kur iedzīvotāju skaits pieaug (palielinājums ir neliels, daži simti gadā, un to galvenokārt veido iedzīvotāji, kas pārceļas uz dzīvi Jūrmalā). • Vīriešu īpatsvars 45%, sieviešu 55% kā vidēji valstī. • Iedzīvotāju vecumstruktūra veido vienu no vislielākajām demogrāfiskajām slodzēm (541 iedz.) starp republikas nozīmes pilsētām. • Līdz darbaspējas vecumam 13% iedzīvotāju, darbaspējas vecumā 66%, virs darbaspējas vecuma 21% • 76% pilsoņi, 21% nepilsoņi, 3% pārējie. • Nacionālais sastāvs atbilst vidējiem rādītājiem Latvijā - 50% ir latvieši, 35% krievu tautības un 15% pārējo tautību. grupa93 10
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem Transports • Ielu kopgarums 381 km. • Vidējais ielu tīkla blīvums - 3.8 km/km 2 un atbilst standartiem; • Reģistrēto automašīnu skaits Jūrmalā ir 18441, no tiem 94% ir vieglais transports • Vilcienu un autobusu satiksme • Bieža vilcienu kustība. Posmā Rīga – Ķemeri – 16 vilcieni vienā virzienā (reizi stundā) (12 darba dienās), posmā Sloka-Rīga – 31 darba dienā un līdz 29 reisiem brīvdienās, posmā Rīga–Dubulti līdz 32 braucieniem (ik 20-35 min.); • 8 iekšpilsētas autobusu maršruti un 6 starppilsētu maršruti; • 6 starppilsētu autobusi maršruti: Jūrmalas viesi. Tūristi • 2011.gadā Jūrmalu apmeklējušo tūristu skaits bija 108 975. Vidējais nakšņojumu skaits – 3 naktis. • Ārvalstu tūristi pamatā ir no Krievijas 15%, Igaunijas 13% un Lietuvas 12%. • Par pilsētas viesu skaitu var spriest arī pēc vilcienu pasažieru un auto caurlaidēm: o grupa93 Vilciena līnijā Rīga – Tukums kopumā pārvadāti 9,3 milj. pasažieri, t.sk. posmā Rīga-Ķemeri 8,6 milj., no tiem posmā Rīga- Dubulti – 6 milj. un Jaundubulti-Ķemeri – 0,2 milj., pārējie tranzītā.(2008.g.); o 2008.gadā izsniegtas 1 497 000 vienas dienas iebraukšanas caurlaides. Viesnīcas, konferenču zāles, ēdināšanas, u.c. apkalpojošās sfēras uzņēmumi • 2011.g. beigās Jūrmalā bija reģistrētas 44 naktsmītnes ar kopējo vietu skaitu – 3813 no kurām trešā daļa sanatorijās. Un 223 vietas sezonas laikā treileru kempingā „Nemo”. • Viesnīcu piepildījumā ir potenciāls - 2010.gadā sanatoriju piepildījums bija vidēji gadā 44%, kūrorta viesnīcās - 38%. Atpūtas kompleksu aizpildījums ir sezonāls un nepārsniedz 50% jūlija mēnesī. Publiskā telpa, dabas teritorijas, ūdeņu izmantošana un aktīvā atpūta • Jūrmala ir pilsēta mežā un pie ūdeņiem. • Pilsētā ir plašas dabas teritorijas – 64,7 km 2 64 % no pilsētas kopējās platības): meži (48%), iekšzemes ūdeņi (10%), palieņu pļavas (5,6%) un apstādījumi - parki, skvēri, kapsētas (0,4%). • Pilsētā iekārtoti vairāki parki, koncertdārzi. Pašvaldības apsaimniekoto parku un skvēru platība ir o o Dubulti – Rīga – Dubulti vienu reizi stundā (ikdienas 11 braucieni katrā virzienā), Kauguri – Rīga – Kauguri, katras 20-40 min (ikdienas 60 braucieni), o No Slokas – Rīga – Sloka vidēji katras 15min (132 braucieni dienā katrā virzienā); • Lielākā daļa iedzīvotāju strādā ārpus pilsētas. • 45% Jūrmalas apbūvēto teritoriju atrodas 10 min. gājiena attālumā no dzelzceļa stacijām; • Pēc iedzīvotāju un viesu aptaujas rezultātiem, nokļūšanai uz Rīgu 44% iedzīvotāju lieto vilcienu, 35% personīgo auto, 7% autobusu, mikroautobusu, kā pārvietošanās veidi tiek norādīti arī velosipēds un vasarās upes kuģītis. • Respondenti kopumā ir apmierināti ar transporta infrastruktūru Jūrmalā - 22% ir apmierināti, 60% ir ļoti apmierināti, 16% ir neapmierināti un ļoti neapmierināti ir 2%. • 50 konferenču zāles, kuru vidējais lielums ir 102 m 2 , lielākā no tām ir 324m 2 liela. • Jūrmalā darbojas 3 atrakciju parki, no kuriem 2 ūdens atrakciju parki. • Apmeklētākais objekts ir „Līvu akvaparks” ~500 000 apmeklētāju gadā. • Atpazīstamākais Jūrmalas pilsētas tūrisma produkts ir gājēju iela Jomas iela, kurā ir koncentrēta lielākā daļa Jūrmalas pilsētas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, kā arī citi tūrisma pakalpojumu sniedzēji. Kūrorta resursi • Plašākais SPA viesnīcu piedāvājums Latvijā, 5 kūrorta iestādes. Lielākās un atpazīstamākās sanatorijas un viesnīcas Jūrmalā - sanatorija „Jantarnij Bereg”, „Belorusija”, KRC„Jaunķemeri”, viesnīca Hotel Jurmala SPA, Baltic beach hotel. • Kā Jūrmalas tūrisma produkts tiek pozicionēts arī Ķemeru parks ar daudziem nozīmīgiem arhitektūras elementiem – ūdenstorni, paviljoniem, tiltiņiem un Ķemeru sanatorija, kas ir iespaidīga, krāšņa piecstāvu celtne, kas pateicoties efektīgajam novietojumam ainavu parkā, rada pils iespaidu. • Vidējais viesu uzturēšanās ilgums rehabilitācijas centros ir 8,38 dienas un ir ievērojami lielāks kā citās naktsmītnēs. Uzturēšanās ilgumu neietekmē sezonalitāte. • Pavisam Jūrmalas pilsētā ir 33 minerālūdens urbumi, darbojas 24. • Slokas purvā ir ārstniecisko dūņu atradne 740 ha kopplatībā. Dziedniecības dūņu A kategorijas krājumi uz 2008. gadu (683,36 tūkst. m 3 ), izmantojot to pašreizējos apjomos, pietiekami vēl vismaz 100 gadiem, (veicot reģenerāciju, - daudz ilgākam laikam). • Raksturīgi vienlaidu mežu masīvi (Krastciema, Bolderājas kāpu, Slēpera purva, Sēņu kalna, Druvciema un Krastciema meži). • Lielupe posmā no Slokas līdz dzelzceļa tiltam ir piemērota mazizmēra kuģošanas braucieniem, peldvietām, atpūtas vietām pie ūdens. Pašlaik šeit darbojas airēšanas skola (pēc 2008.gada datiem, Jūrmalā reģistrēti 462 11
Page 1 and 2: JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS PL
Page 3 and 4: Jūrmalas pilsētas teritorijas pl
Page 9: Jūrmalas pilsētas teritorijas pl

1. Ievads, vispārīgs raksturojums un plānošanas konteksts - Grupa93

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?