PÄtÄ«jums par Å«denssaimniecÄ«bas infrastruktÅ«ras objektu paÅ¡reizÄjo ...
PÄtÄ«jums par Å«denssaimniecÄ«bas infrastruktÅ«ras objektu paÅ¡reizÄjo ... PÄtÄ«jums par Å«denssaimniecÄ«bas infrastruktÅ«ras objektu paÅ¡reizÄjo ...
izmaksām. Turpretī tikai 63 no 125 pašvaldības pārvaldes institūcijām un 2 no 6 pašvaldības aģentūrām nošķir ūdenssaimniecības izmaksas. Balstoties uz respondentu sniegtajām atbildēm attiecībā uz ūdenssaimniecības infrastruktūras objektu uzturēšanas izmaksām, iespējams aprēķināt vidējo rādītāju, kas raksturotu vidējās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas gadā atkarībā no uzņēmuma piederības noteiktai institucionālai formai. Kā redzams attēlā Nr.23, visaugstākās vidējās izmaksas no trīs pētāmām Vidējās izmaksas pēc organizacionālās formas Attēls Nr.23 Ls/gadā 60000 50000 40000 49427,61 30000 20000 10000 13628,9 13387,94 0 Pašvaldības kapitālsabiedrība Pašvaldības aģentūra Pašvaldības pārvaldes institūcija institucionālajām formām ir pašvaldības kapitālsabiedrībai. Tās ir gandrīz trīs reizes augstākas par vidējām izmaksām, kuras raksturīgas pašvaldības pārvaldes institūcijai vai pašvaldības aģentūrai. Šāda situācija izskaidrojama ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt, pašvaldības kapitālsabiedrībām ir raksturīgas augstākās relatīvās izmaksas pret ūdenssaimniecības pamatlīdzekļu vērtību, kas varētu liecināt par to salīdzinoši sliktāku tehnisko stāvokli. Otrkārt, to varētu skaidrot ar dažādo izmaksu uzskaites un klasifikācijas metodiku, ko izmanto katra institucionālā forma. Pašvaldības pārvaldes institūcijās un aģentūrās bieži izmaksās tiek uzskaitītas tikai tās izmaksas, kas tieši un nepārprotami saistītas ar ūdenssaimniecību, un retāk tiek iekļautas tādas izmaksas kā grāmatvežu, lietvežu, kasieru atalgojuma izmaksas, kuras tiek uzskaitītas, kā organizācijas kopējās darbības izmaksas, un pat proporcionāli netiek attiecinātas uz ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas izmaksām, lai gan pēc būtības daļu no sava darba laika velta uzdevumu izpildei, kas saistāmi ar ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanu. Aplūkojot institucionālo formu ieņēmumu sadaļu, kurā nav novērojamas uzskaites problēmas, redzam, ka, neskatoties uz salīdzinoši augstajām vidējām izmaksām, pašvaldības kapitālsabiedrības gūst arī vislielākos vidējos ienākumus no ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas (sk. attēlu Nr.24). Viena pašvaldības kapitālsabiedrība, kuras ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas zonā ir apdzīvotās vietas ar cilvēku skaitu no 200 līdz 2000, gadā vidēji gūst Ls 42,2 tūkst. ienākumus, kas ir sešas reizes vairāk par ienākumiem, ko gūst pašvaldības pārvaldes institūcija un vairāk kā 2 reizes vairāk par pašvaldības aģentūras ieņēmumiem. Pētījums par ūdenssaimniecības infrastruktūras objektu pašreizējo apsaimniekošanas shēmu apdzīvotās vietās ar cilvēku skaitu līdz 2000 19
Vidējie ieņēmumi par ūdenssaimniecības pakalpojumiem sadalījumā pa institucionālajām formām Attēls Nr.24 45000 42242,47 40000 35000 Ls/gadā 30000 25000 20000 18364,2 15000 10000 5000 7078,92 0 Pašvaldības kapitālsabiedrība Pašvaldības aģentūra Pašvaldības pārvaldes institūcija Savstarpēji salīdzinot vidējos izdevumus un ieņēmumus, kas raksturīgi pētāmajām ūdenssaimniecības infrastruktūras apsaimniekošanas formām, redzam, ka tikai pašvaldības aģentūrām vidējie ieņēmumi pārsniedz vidējos izdevumus. Pašvaldības kapitālsabiedrībām ir neliels izdevumu pārsvars pār ieņēmumiem, kas, protams, neliecina par ilgtermiņā darboties spējīgu saimniecisko darbību, taču ieņēmumu un izdevumu negatīvais saldo pašvaldības pārvaldes institūciju gadījumā liecina par ekonomiski nepārdomātu darbību. Izdevumu pārsvars pār ieņēmumiem gandrīz divkārtīgā apmērā liecina par slēptu ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas izmaksu dotēšanu no pašvaldību budžeta, kas īstermiņā nozīmē neefektīvu pašvaldības budžeta līdzekļu izmantošanu un ilgtermiņā - nozares ekonomiskās pievilcības graušanu. Izmaksu optimizācijas virzienus varam iezīmēt, salīdzinot pašvaldības kapitālsabiedrības un pašvaldības pārvaldes institūciju un aģentūru ūdenssaimniecības infrastruktūras objektu uzturēšanas izmaksu struktūru (sk. attēlu Nr.25). Vidējā gada izmaksu struktūra ūdenssaimniecības infrastruktūras pārvaldes institūcijās Attēls Nr.25 Pašvaldības pārvaldes institūcija 42% 19% 9% 16% 9% 3% 3% Pašvaldības aģentūra 26% 25% 13% 4% 23% 7% 1% Pašvaldības kapitālsabiedrība 33% 14% 20% 7% 13% 3% 10% 0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100% Atalgojums Elektroenerģija Mat un Izejv Pakun darbuzņ Adm Nod.nod Citas Pašvaldības pārvaldes institūcijās novērojams ārpakalpojumu un darbuzņēmēju izmaksu augsts īpatsvars – 16% no kopējām izmaksām, kas savienojumā ar zemo materiālu un izejvielu izmaksu īpatsvaru – 9% pret 20 % pašvaldības kapitālsabiedrībās, liecina par mazu infrastruktūras objektu remontdarbu Pētījums par ūdenssaimniecības infrastruktūras objektu pašreizējo apsaimniekošanas shēmu apdzīvotās vietās ar cilvēku skaitu līdz 2000 20
- Page 1 and 2: Saturs 1 Pētījuma apraksts.......
- Page 3 and 4: 1.3 Datu analīzes metodoloģija un
- Page 5 and 6: Respondentu īpatsvars, kas reģist
- Page 7 and 8: savstarpējo institucionālo strukt
- Page 9 and 10: Vidējais cilvēku skaits, kam piee
- Page 11 and 12: Apdzīvotajās vietās ar cilvēku
- Page 13 and 14: pašvaldības aģentūras, ir vair
- Page 15 and 16: Ūdenssaimniecības infrastruktūra
- Page 17: 2.1.1 Ūdenssaimniecības infrastru
- Page 21 and 22: tad ieņēmumi ir atkarīgi no paka
- Page 23 and 24: Attēls Nr. 29 Ūdenssaimniecības
- Page 25 and 26: Vidējās vienas darba slodzes izma
- Page 27 and 28: Darbinieku skaits uz vienu darbinie
- Page 29 and 30: 2.2.Ūdenssaimniecības infrastrukt
- Page 31 and 32: Pēc respondentu norādītajiem dat
- Page 33 and 34: Attēls Nr.46 Plānoto investīciju
- Page 35 and 36: 2.4.Plānotais infrastruktūras aps
- Page 37 and 38: Respondentu viedoklis par infrastru
- Page 39 and 40: 3 Secinājumi un priekšlikumi Pēt
- Page 41 and 42: objektu tehnisko stāvokli dažād
- Page 43 and 44: izmaksu dotēšanu no pašvaldību
- Page 45 and 46: PIELIKUMI Pētījums par ūdenssaim
- Page 47 and 48: 5. Lūdzu uzskaitiet pašvaldības
- Page 49 and 50: III DAĻA - PAŠVALDĪBAS ŪDENSSAI
- Page 51 and 52: IV DAĻA - ŪDENSSAIMNIECĪBAS INFR
- Page 53 and 54: VI DAĻA - PLĀNOTĀS INVESTĪCIJAS
- Page 55 and 56: 6. Kādi faktori ir visbūtiskākie
- Page 57 and 58: 5. Lūdzu uzskaitiet pašvaldības
- Page 59: Jautājuma uzdevums ir sniegt datus
izmaksām. Turpretī tikai 63 no 125 pašvaldības pārvaldes institūcijām un 2 no 6<br />
pašvaldības aģentūrām nošķir ūdenssaimniecības izmaksas.<br />
Balstoties uz respondentu sniegtajām atbildēm attiecībā uz<br />
ūdenssaimniecības infrastruktūras <strong>objektu</strong> uzturēšanas izmaksām, iespējams<br />
aprēķināt vidējo rādītāju, kas raksturotu vidējās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas<br />
gadā atkarībā no uzņēmuma piederības noteiktai institucionālai formai.<br />
Kā redzams attēlā Nr.23, visaugstākās vidējās izmaksas no trīs pētāmām<br />
Vidējās izmaksas pēc organizacionālās formas<br />
Attēls Nr.23<br />
Ls/gadā<br />
60000<br />
50000<br />
40000<br />
49427,61<br />
30000<br />
20000<br />
10000<br />
13628,9 13387,94<br />
0<br />
Pašvaldības<br />
kapitālsabiedrība<br />
Pašvaldības aģentūra<br />
Pašvaldības pārvaldes<br />
institūcija<br />
institucionālajām formām ir pašvaldības kapitālsabiedrībai. Tās ir gandrīz trīs reizes<br />
augstākas <strong>par</strong> vidējām izmaksām, kuras raksturīgas pašvaldības pārvaldes<br />
institūcijai vai pašvaldības aģentūrai.<br />
Šāda situācija izskaidrojama ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt, pašvaldības<br />
kapitālsabiedrībām ir raksturīgas augstākās relatīvās izmaksas pret<br />
ūdenssaimniecības pamatlīdzekļu vērtību, kas varētu liecināt <strong>par</strong> to salīdzinoši<br />
sliktāku tehnisko stāvokli. Otrkārt, to varētu skaidrot ar dažādo izmaksu uzskaites un<br />
klasifikācijas metodiku, ko izmanto katra institucionālā forma. Pašvaldības pārvaldes<br />
institūcijās un aģentūrās bieži izmaksās tiek uzskaitītas tikai tās izmaksas, kas tieši<br />
un nepārprotami saistītas ar ūdenssaimniecību, un retāk tiek iekļautas tādas<br />
izmaksas kā grāmatvežu, lietvežu, kasieru atalgojuma izmaksas, kuras tiek<br />
uzskaitītas, kā organizācijas kopējās darbības izmaksas, un pat proporcionāli netiek<br />
attiecinātas uz ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas izmaksām, lai gan pēc<br />
būtības daļu no sava darba laika velta uzdevumu izpildei, kas saistāmi ar<br />
ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanu.<br />
Aplūkojot institucionālo formu ieņēmumu sadaļu, kurā nav novērojamas<br />
uzskaites problēmas, redzam, ka, neskatoties uz salīdzinoši augstajām vidējām<br />
izmaksām, pašvaldības kapitālsabiedrības gūst arī vislielākos vidējos ienākumus no<br />
ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas (sk. attēlu Nr.24). Viena pašvaldības<br />
kapitālsabiedrība, kuras ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas zonā ir<br />
apdzīvotās vietas ar cilvēku skaitu no 200 līdz 2000, gadā vidēji gūst Ls 42,2 tūkst.<br />
ienākumus, kas ir sešas reizes vairāk <strong>par</strong> ienākumiem, ko gūst pašvaldības<br />
pārvaldes institūcija un vairāk kā 2 reizes vairāk <strong>par</strong> pašvaldības aģentūras<br />
ieņēmumiem.<br />
Pētījums <strong>par</strong> ūdenssaimniecības infrastruktūras <strong>objektu</strong> pašreizējo apsaimniekošanas<br />
shēmu apdzīvotās vietās ar cilvēku skaitu līdz 2000<br />
19
Change language