Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas ... - Vides ministrija
Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas ... - Vides ministrija
Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas ... - Vides ministrija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
10.1. Potenciālie finansējuma avoti<br />
Plāna tālākai attīstībai būs nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi, kas iedalāmi sekojošās<br />
izdevumu grupas:<br />
- investīciju jeb kapitālieguldījumu projekti <strong>atkritumu</strong> apsaimniekošana sistēmas<br />
turpmākai pilnveidošanai,<br />
- <strong>atkritumu</strong> apsaimniekošanas sistēmu papildinošie uzlabojumi un papildinājumi<br />
(piemēram, veco izgāztuvju rekultivācija),<br />
- papildus izdevumi <strong>atkritumu</strong> apsaimniekošanas sistēmas administrēšanai un<br />
<strong>atkritumu</strong> ražotāju informēšanai un izglītošanai;<br />
- pašvaldību atbalsta programmas īstenošana sociālai palīdzībai trūcīgajām<br />
Reģiona mājsaimniecībām pieaugošo izmaksu ietekmes mazināšanai.<br />
Kapitālieguldījumu investīcijas <strong>atkritumu</strong> apsaimniekošanas sistēmas attīstībai var tikt<br />
iegūtas no sekojošiem avotiem:<br />
- pašvaldības un to uzņēmumi, kā arī <strong>atkritumu</strong> apsaimniekošanas organizācijas,<br />
- ilgtermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm (vietējām un/vai ārzemju),<br />
- ilgtermiņa aizņēmuma kapitāls no starptautiskām finanšu institūcijām, piemēram,<br />
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Investīciju banka;<br />
- fiksēta termiņa parādzīmju vai aizdevuma akciju izdošana,<br />
- Valsts budžeta maksājumi (Valsts investīciju programma),<br />
Tomēr, par nozīmīgāko finanšu instrumentu <strong>atkritumu</strong> apsaimniekošanas sistēmas attīstībai<br />
uzskatāmi Eiropas Savienības Kohēzijas fonds un Eiropas Reģionālās attīstības fonds<br />
(ERAF), kas klasificējami kā kapitāla dāvinājumi. No ERAF tiks finansētās tādas <strong>atkritumu</strong><br />
apsaimniekošanas sistēmu pilnveidojošas aktivitātes kā dalītās <strong>atkritumu</strong> vākšanas punktu<br />
izveide, iespējams arī kompostēšanas laukumu izveide. Reģionā jau šobrīd daļa no<br />
esošajām slēgtajām izgāztuvēm tiek rekultivētas izmantojot ERAF līdzekļus (kapitāla<br />
dāvinājums – 75% no būvprojektu izmaksām).<br />
Lai šos finanšu līdzekļus apgūtu, Reģionā ir nepieciešams vismaz viens pastāvīgi<br />
nodarbināts augsti kvalificēts projektu sagatavošanas speciālists. Ļoti būtisks ir arī<br />
kvalificēts atbalsts Eiropas Savienības programmas LIFE līdzekļu piesaistē uzņēmumiem,<br />
kas ievieš vai attīsta otrreizējo izejvielu pārstādi.<br />
10.1.1. Privāta sektora līdzdalība<br />
Visas Eiropas Savienības dalībvalstīs privātā sektora organizācijas ir galvenā <strong>atkritumu</strong><br />
apsaimniekošanas interešu grupa. Papildus privātā investīciju kapitāla piesaistei iekārtu<br />
būvniecībai un to ekspluatācijai var nodrošināt vairāku mērķu sasniegšanu piemēram<br />
apsaimniekošanas efektivitātes palielināšana, pašvaldību pakalpojumu organizāciju<br />
tehniskās un vadības kapacitātes uzlabošana, nepieciešamības pēc valsts subsīdijām<br />
samazināšanās, <strong>atkritumu</strong> apsaimniekošanas sistēmas darbības nodrošināšana neatkarīgi no<br />
politiskajām izmaiņām.<br />
Privātā sektora līdzdalībai sadzīves <strong>atkritumu</strong> apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanā<br />
pastāv vairākas iespējas. No vienas puses, pašvaldības un valsts institūcijas ir atbildīgas par<br />
<strong>atkritumu</strong> apsaimniekošanu, finansēm un risku, bet, no otras puses, arī privātais sektors ir<br />
iesaistīts šo funkciju īstenošanā, nesot par to atbildību. Privātā sektora līdzdalība var tikt<br />
noteikta , pamatojoties uz atbildības sadalījumu starp valsts un privāto sektoru tādos<br />
jautājumos kā pamatlīdzekļu īpašumtiesības un investīciju kapitāla nodrošināšana. Var tikt
Change language