Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas ... - Vides ministrija

Geo Consultants
8.3.2.1. Atkritumu ražošanas minimizācija
Atkritumu kopējais apjoms, t.sk. bioloģiski grūti noārdāmo, strauji pieaug un tiek prognozēts,
ka saglabājoties patreizējiem atkritumu ražošanas pieauguma tempiem, to apjoms laika
posmā līdz 2025. gadam var pieaugt pat vairākas reizes. Tāpēc vienīgā metode kā novērst šo
tendenci vai, kā minimums, samazināt tās attīstības ātrumu ir preventīvas darbības veikšana –
šajā gadījumā – atkritumu ražošanas minimizācija.
Atkritumu minimizācija var tikt panākta, nodrošinot sekojošu mērķu un / vai uzdevumu
realizāciju:
- labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošanu dažādu produktu / materiālu ražošanai,
- vienreizēji izmantojamos, t. sk. bioloģiski grūti noārdāmo, materiālu aizstāšana ar
otrreizēji (vairākkārtēji) izmantojamiem, vai – ja tas nav iespējams – ar bioloģiski viegli
noārdāmiem materiāliem,
- atkritumu daudzuma samazināšanu to veidošanās vietās, t. sk. nodalot dažāda sastāva
atkritumu plūsmas un veicot atkritumu dalīto vākšanu to veidošanās vietās.
Reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānā pilnībā jāietver pasākumi 3. mērķa realizācijai,
bet, savukārt, 1. un 2. mērķu realizācija jāveic Nacionālā līmenī, regulējot to ieviešanu ar
nepieciešamo likumdošanas aktu pieņemšanu un ekonomiskā atbalsta nodrošināšanu /
sankciju veikšanu.
8.3.2.2. Atkritumu otrreizējā izmantošana un pārstrāde
Atkritumu otrreizējā izmantošana un pārstrāde, pēc būtības, ir atkarīga no 3 galvenajiem
faktoriem:
- tirgus esamība otrreizēji izmantojamajiem un pārstrādājamajiem atkritumu - materiāliem,
- infrastruktūras esamība atšķiroto atkritumu materiālu otrreizējai pārstrādei,
- sistēmas esamība otrreizēji izmantojamo / pārstrādājamo materiālu savākšanai to
veidošanās vietās.
Šobrīd tirgus eksistē, ja ne visiem, tad lielākajai daļai materiālu, kas atdalīti no kopējās
atkritumu plūsmas (papīrs / kartons, metāli u.c.). Turklāt, šo tirgu var sadalīt trijās daļās:
- tirgus materiāliem, kuru pārstrāde ir ekonomiski izdevīga (papīrs, metāls, plastmasas,
stikls u.c.). Šajā gadījumā dalītās atkritumu sistēmas ieviešana ir izdevīga kā atkritumu
apsaimniekotājam (papildus ieņēmumi), tā arī produktu ražotājiem (lētas izejvielas),
- tirgus materiāliem, kuru pārstrāde nav ekonomiski izdevīga (tetrapakas, gumijas
izstrādājumi, liela daļa organisko atkritumu u.c.). Šajā gadījumā dalītā atkritumu vākšana
var tikt ieviesta tikai tajā gadījumā, ja tiek paredzētas subsīdijas (tiešās vai netiešās) šo
atkritumu savākšanai / pārstrādei, jo - pretējā gadījumā – neviena no pusēm nav
ieinteresēta šo materiālu savākšanā / realizācijā,
- tirgus materiāliem, kuru pārstrāde nav ekonomiski izdevīga (sadzīves bīstamie atkritumi,
daļa no lielgabarīta atkritumiem, u.c.), bet kuru savākšanu nosaka atkritumu ražotāja
atbildības princips, kas noteikts likumdošanas aktos. Šajā gadījumā konkrētā produkta
cenai ir jāietver tā utilizācijas izmaksas, un ražotājs ir atbildīgs par konkrētā atkritumu
veida savākšanu pārstrādei / attīrīšanai (nolietotie transportlīdzekļi, elektrisko un
elektronisko iekārtu atkritumi u.c.).
Dienvidlatgales reģiona atkritumu apsaimniekošanas plāns
Gala versija
68