Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekoÅ¡anas ... - Vides ministrija

Geo Consultants 

1. IEVADS ............................................................................................................................5 

2. REĢIONĀLĀ ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA NEPIECIEŠAMĪBA, MĒRĶIS UN 

UZDEVUMI...................................................................................................................................6 

3. LATVIJAS REPUBLIKAS UN ES LIKUMDOŠANAS PRASĪBAS ATKRITUMU 

APSAIMNIEKOŠANAS JOMĀ.........................................................................................................8 

3.1. LATVIJAS LIKUMDOŠANA ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS JOMĀ 8 

3.2. SVARĪGĀKĀS ES DIREKTĪVAS UN TO PRASĪBAS 11 

3.3. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS STRATĒĢISKIE DOKUMENTI 12 

4. VISPĀRĒJAIS REĢIONA RAKSTUROJUMS......................................................................15 

4.1. DIENVIDLATGALES REĢIONA TERITORIJA UN IEDZĪVOTĀJI 15 

4.2. DEMOGRĀFISKĀ ATTĪSTĪBA 19 

4.2.1. Pašreizējais stāvoklis.................................................................................................................................19 

4.2.2. Demogrāfiskā prognoze līdz 2025.gadam...................................................................................................20 

4.3. REĢIONA EKONOMISKĀ UN SOCIĀLĀ ATTĪSTĪBA 21 

4.3.1. Makroekonomiskā attīstība............................................................................................................................21 

4.3.2. Nodarbinātība, darba samaksa un algas.....................................................................................................22 

4.3.3. Mājsaimniecības izdevumu struktūra un pirktspēja....................................................................................24 

4.4. RAŽOŠANAS UZŅĒMUMI REĢIONĀ 24 

4.4.1. Uzņēmumu raksturojums..........................................................................................................................24 

4.4.2. Zemnieku saimniecības.............................................................................................................................26 

4.5. REĢIONA ESOŠĀ INFRASTRUKTŪRA 26 

4.5.1. Dzīvojamais fonds......................................................................................................................................26 

4.5.2. Izglītība........................................................................................................................................................27 

4.5.3. Veselības aprūpe........................................................................................................................................27 

4.5.4. Ceļu tīkls .....................................................................................................................................................28 

4.6. REĢIONA PAŠVALDĪBU BUDŽETU APSKATS 29 

5. DIENVIDLATGALES REĢIONA ATKRITUMU SAIMNIECĪBAS RAKSTUROJUMS ..............30 

5.1. PAŠREIZĒJĀ ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS SISTĒMA DIENVIDLATGALES REĢIONĀ 

30 

5.1.1. Savāktais atkritumu daudzums.................................................................................................................30 

5.1.2. Iesaistītie iedzīvotāji...................................................................................................................................32 

5.2. PAŠVALDĪBU APTAUJAS REZULTĀTI 32 

5.3. ATSEVIŠĶU ATKRITUMU VEIDU APSAIMNIEKOŠANA 35 

5.3.1. Notekūdeņu attīrīšanas dūņas..................................................................................................................35 

5.3.2. Veselības aprūpes atkritumi .....................................................................................................................36 

5.3.3. Nebīstamie rūpniecības atkritumi............................................................................................................36 

5.3.4. Bīstamie atkritumi......................................................................................................................................36 

5.3.5. Šķidrie atkritumi.........................................................................................................................................37 

5.3.6. Nolietotie transportlīdzekļi........................................................................................................................38 

5.3.7. Elektriskie un elektronisko iekārtu atkritumi ..........................................................................................38 

5.3.8. Iepakojuma atkritumi. ...............................................................................................................................38 

5.4. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANĀ IESAISTĪTIE UZŅĒMUMI 38 

5.5. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS TARIFI 39 

5.6. ESOŠĀS IZGĀTUVES 40 

Dienvidlatgales reģiona atkritumu apsaimniekošanas plāns 

Gala versija 

1


6. ATKRITUMU DAUDZUMA UN SASTĀVA PROGNOZE LĪDZ 2025. GADAM.......................42 

6.1. PAMATDATI ATKRITUMU DAUDZUMA PROGNOZEI 42 

6.2. BĀZES INFORMĀCIJA PROGNOZES SAGATAVOŠANAI 42 

6.3. ATKRITUMU DAUDZUMA PROGNOZES 1. SCENĀRIJS (BĀZES PROGNOZE) 43 

6.4. ATKRITUMU DAUDZUMA PROGNOZES 2. SCENĀRIJS (OPTIMISTISKĀ PROGNOZE) 45 

6.5. ATKRITUMU DAUDZUMA PROGNOZES 3. SCENĀRIJS (PESIMISTISKĀ PROGNOZE) 47 

6.6. PROGNOZE PAR ATKRITUMU SASTĀVU 49 

7. DIENVIDLATGALES RAA PLĀNA INSTITUCIONĀLIE UN ORGANIZATORISKIE ASPEKTI 51 

7.1. PIENĀKUMU UN ATBILDĪBAS SADALĪJUMS STARP IESAISTĪTAJĀM PUSĒM 51 

7.1.1. Pašvaldības ................................................................................................................................................51 

7.1.2. Atkritumu ražotāji......................................................................................................................................52 

7.1.3. SIA “AADSO”...........................................................................................................................................52 

7.1.4. Atkritumu apsaimniekotāji........................................................................................................................52 

7.1.5. Atkritumu un iepakojuma materiāla pārstrādātāji un uzpircēji...........................................................53 

7.1.6. Preču ražotāji.............................................................................................................................................55 

7.1.7. Valsts likumdošanu un politiku nosakošās institūcijas..........................................................................55 

7.1.8. Procesu pārraugošās un kontrolējošās institūcijas ...............................................................................55 

7.1.9. Augstākās mācību iestādes un skolas......................................................................................................56 

7.1.10. Nevalstiskās organizācijas........................................................................................................................56 

7.2. SADARBĪBA STARP IESAISTĪTAJĀM PUSĒM 57 

8. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS ATTĪSTĪBA..............................................................58 

8.1. PAMATPIEŅĒMUMI 58 

8.2. ĪSTERMIŅA PLĀNS 59 

8.2.1. Īstermiņa plāna mērķis un uzdevumi.......................................................................................................59 

8.2.2. Plānā paredzētie pasākumi............................................................................................................................59 

8.2.3. Atkritumu apsaimniekošanas noteikumu izstrāde un iedzīvotāju iesaistīšana centralizētajā atkritumu 

apsaimniekošanas sistēmā........................................................................................................................................61 

8.2.4. Sadzīves atkritumu poligona izbūve..............................................................................................................61 

8.2.5. Esošo izgāztuvju rekultivācija........................................................................................................................61 

8.2.6. Atkritumu dalītās vākšanas sistēmas pilnveidošana ...................................................................................61 

8.2.7. Infrastruktūra bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanai............................................................63 

8.2.8. Bīstamo atkritumu apsaimniekošana............................................................................................................64 

8.2.9. Savākšanas shēmas izstrāde dažādiem atkritumu veidiem........................................................................65 

8.2.10. Atkritumu pārkraušanas punkti...................................................................................................................65 

8.2.11. Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošana ...........................................................................................65 

8.2.12. Sabiedrības informēšana un izglītošana ...................................................................................................65 

8.2.13. Sadarbība ar blakus reģioniem ..................................................................................................................66 

8.3. ILGTERMIŅA PLĀNS 66 

8.3.1. Ilgtermiņa programmas uzdevumi................................................................................................................67 

8.3.2. Vispārējās pieejas raksturojums ...................................................................................................................67 

8.3.2.1 Atkritumu ražošanas minimizācija..............................................................................................68 

8.3.2.2 Atkritumu otrreizējā izmantošana un pārstrāde........................................................................68 

8.3.2.3 Sadarbība starp atkritumu apsaimniekošanas reģioniem........................................................69 

8.3.2.4 Produktu ražotāju un atkritumu ražotāju atbildības principa ieviešana................................79 

9. PROGRAMMA DARBAM AR SABIEDRĪBU .......................................................................71 

9.1. ĪSS PROBLĒMAS RAKSTUROJUMS 71 


Gala versija 

2


9.2. PROGRAMMAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI TĀS SASNIEGŠANAI 72 

9.3. MĒRĶA GRUPAS 72 

9.4. VISPĀRĒJĀ INFORMĀCIJA 72 

9.5. SPECIFISKĀ INFORMĀCIJA UN PASĀKUMI 72 

9.6. PIENĀKUMU UN ATBILDĪBAS SADALĪJUMS SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANAS UN 

IZGLĪTOŠANAS JOMĀ 74 

10. NEPIECIEŠAMĀS INVESTĪCIJAS.....................................................................................76 

10.1. POTENCIĀLIE FINANSĒJUMA AVOTI 78 

10.1.1. Privātā sektora līdzdalība............................................................................................................................78 

10.1.2. Valsts budžets un valsts investīciju programma........................................................................................79 

10.1.3. Vides investīciju fonds ..................................................................................................................................79 

10.2. EKSPLUATĀCIJAS IZMAKSAS 79 

10.3. ĪSTERMIŅA PLĀNA TARIFU LĪMENIS 81 

11. DIENVIDLATGALES RAA PLĀNA IEVIEŠANA ...............................................................82 

11.1. AKTIVITĀŠU PLĀNS, REALIZĀCIJAS TERMIŅI UN ATBILDĪGĀS INSTITŪCIJAS 82 

11.2. PLĀNA IEVIEŠANAS GAITA 83 

11.3. ATBILDĪGĀS INSTITŪCIJAS PLĀNA REALIZĀCIJAI 83 

11.4. PLĀNA REALIZĀCIJAS IZVĒRTĒŠANAS INDIKATORI 84 

11.5. PLĀNA IZVĒRTĒŠANA 84 

11.6. PLĀNA PĀRSKATĪŠANA, PAPILDINĀJUMU IZSTRĀDE UN IEVIEŠANA 84 

12. PLĀNA SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA..............................................................................85 

13. IZMANTOTĀ LITERATŪRA ............................................................................................86 

Pielikumi 

Pielikums Nr. 1 Iedzīvotāju skaits un apdzīvotības blīvums Dienvidlatgales reģionā 

Pielikums Nr. 2 Dienvidlatgales reģiona lauku iedzīvotāju raksturojums 

Pielikums Nr. 3 Atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzošās organizācijas un to darbības apjomi 

Dienvidlatgales reģionā 2004. gadā. 

Tabulu saraksts 

3.1. TABULA. LATVIJAS NORMATĪVIE AKTI ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS SEKTORĀ............................................................... 8 

3.2. TABULA. EIROPAS SAVIENĪBAS SVARĪGĀKIE NORMATĪVIE AKTI ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS SEKTORĀ ........11 

3.3. TABULA. VALSTĪ POLITISKI NOTEIKTIE MĒRĶI ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANĀ.....................................................................13 

4.1. TABULA: DIENVIDLATGALES REĢIONA ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLAIS IEDALĪJUMS, 2003. G. .......................................15 

4.2. TABULA: DIENVIDLATGALES REĢIONA PASTĀVĪGO IEDZĪVOTĀJU GALVENĀS VECUMA GRUPAS UN 

DEMOGRĀFISKĀS SLODZES LĪMENIS 2003. GADA SĀKUMĀ...................................................................................................................16 

4.3. TABULA: DZIMSTĪBA UN MIRSTĪBA, DABISKAIS PIEAUGUMS ...........................................................................................................19 

4.4. TABULA: IEDZĪVOTĀJU SKAITA IZMAIŅAS DIENVIDLATGALES REĢIONĀ, 

1998 – 2003................................................................................................................................................................................................................19 

4.5. TABULA: IEDZĪVOTĀJU SKAITA IZMAIŅAS DIENVIDLATGALES REĢIONĀ, 

2002 – 2025.................................................................................................................................................................................................................20 

4.6. TABULA: DIENVIDLATGALES REĢIONA IEDZĪVOTĀJU SKAITA IZMAIŅU TENDENCES ............................................................20 

4.7. TABULA: DEMOGRĀFISKĀ PROGNOZE DIENVIDLATGALES REĢIONAM, 

2005.-2025.G...............................................................................................................................................................................................................20 

4.8. TABULA: IEKŠZEMES KOPPRODUKTS, 1000 LVL..................................................................................................................................21 

4.9. TABULA: IEKŠZEMES KOPPRODUKTS UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU, LVL ............................................................................................22 

4.10. TABULA: STRĀDĀJOŠO SKAITS PAMATDARBĀ PA ĪPAŠUMA SEKTORIEM (GADA BEIGĀS, TŪKSTOŠOS)....................23 

4.11. TABULA: REĢISTRĒTO BEZDARBNIEKU SKAITS UN BEZDARBA LĪMENIS DIENVIDLATGALES REĢIONĀ, 2003. GADĀ 

...................................................................................................................................................................................................................23 

4.12. TABULA: MĀJSAIMNIECĪBAS PATĒRIŅA IZDEVUMI UN STRUKTŪRA...........................................................................................24 

4.13. TABULA: UZŅĒMUMU DIBINĀŠANAS UN SLĒGŠANAS DINAMIKA DIENVIDLATGALES REĢIONĀ 1995.-2004. GADOS24 

4.14. TABULA: EKONOMISKI AKTĪVO UZŅĒMUMU SKAITS DIENVIDLATGALES REĢIONĀ 2003. GADA BEIGĀS .....................25 


Gala versija 

3


4.15. TABULA: EKONOMISKI AKTĪVO UZŅĒMUMU SKAITS 2003. GADA BEIGĀS PĒC TO SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS VEIDA. 

...................................................................................................................................................................................................................25 

4.16. TABULA: ZEMNIEKU SAIMNIECĪBU RAKSTUROJUMS DIENVIDLATGALES 

REĢIONĀ ...................................................................................................................................................................................................................26 

4.17. DZĪVOJAMĀ KOPPLATĪBA DIENVIDLATGALES REĢIONĀ 2003. GADA BEIGĀS ........................................................................26 

4.18. TABULA: MĀJSAIMNIECĪBAS UN IEDZĪVOTĀJI PĒC MĀJOKĻA TIPA DIENVIDLATGALES REĢIONĀ...................................26 

4.19. TABULA: IZGLĪTĪBAS IESTĀDES UN AUDZĒKŅU SKAITS DIENVIDLATGALES REĢIONĀ 2003.G. 1. SEPTEMBRĪ...........27 

4.20. TABULA: VESELĪBAS APRŪPES IESTĀDES DIENVIDLATGALES REĢIONĀ 2003. GADA BEIGĀS........................................27 

4.21. TABULA: SLIMNĪCU SKAITS UN TO DARBĪBA DIENVIDLATGALES REĢIONĀ 2002. GADĀ.....................................................28 

4.22. TABULA: ESOŠĀ CEĻU TĪKLA RAKSTUROJUMS 2003. GADA BEIGĀS (KM)................................................................................28 

4.23. TABULA: TILTI DIENVIDLATGALES VALSTS AUTOCEĻOS................................................................................................................28 

4.24. TABULA: TILTU IZVIETOJUMS DIENVIDLATGALES VALSTS AUTOCEĻOS..................................................................................29 

4.25. TABULA: NAKTSMĪTNES DIENVIDLATGALES REĢIONĀ...................................................................................................................29 

4.26. TABULA: PAŠVALDĪBU KOPBUDŽETI 2003. GADĀ, TŪKST. LVL......................................................................................................29 

5.1. TABULA. LATVIJAS VIDES AĢENTŪRAS DATI – DIENVIDLATGALES REĢIONĀ 2004.GADĀ SAVĀKTIE ATKRITUMU VEIDI 

UN APJOMS...............................................................................................................................................................................................................31 

5.2. TABULA. DIENVIDLATGALES REĢIONĀ SAVĀKTAIS ATKRITUMU APJOMS 2004. G. PAŠVALDĪBU UN ATKRITUMU 

APSAIMNIEKOŠANAS UZŅĒMUMU DATI........................................................................................................................................................ 32 

5.3. TABULA. SAISTOŠO NOTEIKUMU ESAMĪBA DIENVIDLATGALES 

REĢIONA PAŠVALDĪBĀS......................................................................................................................................................................................33 

5.4. TABULA. NOTEKŪDEŅU DŪŅU RAŽOŠANA UN IZMANTOŠANA DIENVIDLATGALES REĢIONĀ 2003. GADĀ, TONNAS 35 

5.5. TABULA. BĪSTAMO ATKRITUMU RADĪŠANA UN APSAIMNIEKOŠANA DIENVIDLATGALES REĢIONĀ 2003. GADĀ, 

TONNAS ...................................................................................................................................................................................................................36 

5.6. TABULA. BĪSTAMO ATKRITUMU DAUDZUMI PA LIELĀKAJĀM ATKRITUMU GRUPĀM 2003. GADĀ TONNAS ....................37 

5.7. TABULA. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS UZŅĒMUMU APKALPOTO IEDZĪVOPTĀJU SKAITS UN TEHNISKAIS 

NODROŠINĀJUMS...................................................................................................................................................................................................39 

5.8. TABULA. DIENVIDLATGALES REĢIONA ATKRITUMU IZGĀZTUVES................................................................................................40 

6.1. TABULA. SARAŽOTO SADZĪVES ATKRITUMU (MĀJSAIMNIECĪBU) DAUDZUMA PROGNOZE, TONNAS (BĀZES 

PROGNOZE)..............................................................................................................................................................................................................43 

6.2. TABULA. SARAŽOTO PĀRĒJO ATKRITUMU DAUDZUMA PROGNOZE, TONNAS (BĀZES PROGNOZE)..............................44 

6.3. TABULA. SAVĀKTO UN APGLABĀTO ATKRITUMU DAUDZUMA PROGNOZE, TONNAS (BĀZES PROGNOZE) ................44 

6.4. TABULA. SARAŽOTO SADZĪVES ATKRITUMU (MĀJSAIMNIECĪBU) DAUDZUMA PROGNOZE, TONNAS (OPTIMISTISKĀ 

PROGNOZE)..............................................................................................................................................................................................................45 

6.5. TABULA. SARAŽOTO PĀRĒJO ATKRITUMU DAUDZUMA PROGNOZE, TONNAS (OPTIMISTISKĀ PROGNOZE)...............46 

6.6. TABULA. SAVĀKTO UN APGLABĀTO ATKRITUMU DAUDZUMA PROGNOZE, TONNAS (OPTIMISTISKĀ PROGNOZE) .47 

6.7. TABULA. SARAŽOTO SADZĪVES ATKRITUMU (MĀJSAIMNIECĪBU) DAUDZUMA PROGNOZE, TONNAS (PESIMISTISKĀ 

PROGNOZE)..............................................................................................................................................................................................................48 

6.8. TABULA. SARAŽOTO PĀRĒJO ATKRITUMU DAUDZUMA PROGNOZE, TONNAS (PESIMISTISKĀ PROGNOZE)...............48 

6.9. TABULA. SAVĀKTO UN APGLABĀTO ATKRITUMU DAUDZUMA PROGNOZE, TONNAS (PESIMISTISKĀ PROGNOZE)..49 

9.1. TABULA. SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANAS – IZGLĪTOŠANAS KAMPAŅAS PASĀKUMI................................................................74 

10.1. TABULA. ĪSTERMIŅA PROGRAMMAS REALIZĀCIJAS IZMAKSAS..................................................................................................76 

10.2. TABULA. INVESTĪCIJU SADALĪJUMS ĪSTERMIŅA PROGRAMMAS IETVAROS LVL ..................................................................77 

10.3. TABULA. ĪSTERMIŅA PROGRAMMAS IETVAROS APSAIMNIEKOJAMAIS ATKRITUMU DAUDZUMS..................................80 

10.4. TABULA. PAPILDUS EKSPLUATĀCIJAS IZDEVUMI ĪSTERMIŅA PROGRAMMAS IETVAROS.................................................80 

10.5. TABULA. EKSPLUATĀCIJAS IZMAKSU IZMAIŅAS ĪSTERMIŅA PROGRAMMAS IETVAROS (2005. GADA SĀKUMA 

CENAS) ...................................................................................................................................................................................................................81 

10.6. TABULA. PROGNOZĒJAMĀS TARIFU LĪMEŅA IZMAIŅAS 81 

11.1. TABULA. ĪSTERMIŅA PLĀNA REALIZĀCIJA............................................................................................................................................82 

11.2. TABULA. ILGTERMIŅA PLĀNA REALIZĀCIJA.........................................................................................................................................83 


Gala versija 

4


1. IEVADS 

Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas reģiona, atkritumu apsaimniekošanas plāna gala 

versija sagatavota saskaņā ar 2005. gada 14. februāra līgumu Nr. 5, kas noslēgts starp 

Latvijas Republikas Vides ministriju (Pasūtītājs) un SIA “Geo Consultants” (Izpildītājs). 

Saskaņā ar “Darba uzdevumu” Izpildītāja galvenais uzdevums ir Dienvidlatgales reģiona 

atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrāde. 

Šis sējums ir reģionālā plāna gala versija un ietver šādas sadaļas: 

- Atkritumu apsaimniekošanas plāna mērķi un uzdevumi. 

- LR un ES likumdošanas prasības atkritumu apsaimniekošanas jomā. 

- Vispārīgā informācija par reģionu. 

- Reģiona sadzīves atkritumu saimniecības raksturojums. 

- Īstermiņa un ilgtermiņa programmas atkritumu saimniecības attīstībai. 

- Īstermiņa plāna ieviešanas investīciju izmaksas. 

- Programmu darbam ar sabiedrību. 

- Plāna monitoringa pasākumus. 

Plāna darba versijas sagatavošanas procesā visi aprēķini veikti, pieņemot, ka Dienvidlatgales 

reģions ietver Daugavpils pilsētu, Daugavpils, Preiļu un Krāslavas rajonu pašvaldības. 


Gala versija 

5


2. REĢIONĀLĀ ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS 

PLĀNA NEPIECIEŠAMĪBA, MĒRĶIS UN UZDEVUMI 

Atkritumu apsaimniekošanas plāna (turpmāk tekstā – AAP) nepieciešamību nosaka 

“Atkritumu apsaimniekošanas likuma” (spēkā esošs no 2001. gada 3. janvāra, ar grozījumiem 

2004. 19. februārī, 2004. gada 22. aprīlī un 2004. gada 2. decembrī) III nodaļa, kur noteikts 

plāna saturs, tā apspriešanas un apstiprināšanas kārtība. 

Kopumā ņemot, minētā likuma III nodaļas 10. pantā noteikts, ka Atkritumu 

apsaimniekošanas plānos iekļauj informāciju par: 

• atkritumu apsaimniekošanas stāvokli, raksturojot radīto, savākto (šķiroti un 

nešķiroti), pārstrādāto un apglabāto atkritumu veidus, to sastāvu, daudzumu un 

izcelsmi; 

• noteikto prasību (prioritārajā secībā) ievērošanu plānotajā atkritumu 

apsaimniekošanas turpmākajā attīstībā, norādot katras darbības apjomu (attiecīgo 

atkritumu veidu, daudzumu un izcelsmi) un tās realizēšanai paredzēto laiku; 

• plānoto darbību realizēšanai nepieciešamajām aktivitātēm; 

• plānoto darbību realizēšanai nepieciešamajiem objektiem (jaunceļamajiem, 

rekonstruējamiem, esošajiem) un to tehnisko aprīkojumu; 

• institūcijām, kas ir atbildīgas par attiecīgo plānoto darbību realizēšanu; 

• aprēķinātajām izmaksām un finansēšanas avotiem plānoto darbību realizēšanai; 

• iespējām uzlabot atkritumu apsaimniekošanu; 

• pasākumiem tādu atkritumu, kuri aerobos vai anaerobos apstākļos var sadalīties, 

apglabājamā daudzuma samazināšanai, izmantojot to pārstrādi, kompostēšanu, kā 

arī biogāzes ieguvi; 

• pasākumiem, termiņiem un finansējumu sadzīves atkritumu izgāztuvju slēgšanai 1 . 

Vadoties no augšminētā, noteikts AAP mērķis un uzdevumi, ņemot vērā atkritumu 

apsaimniekošanas stāvokli konkrētajā reģionā. kā arī tā sociāli – ekonomisko situāciju un tās 

īpatnības. 

AAP mērķis ir sagatavot rīcības programmu, kas nepieciešama likumdošanas prasībām 

atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei konkrētajā reģionā. 

Līdz ar to AAP galvenie uzdevumi ir sekojoši: 

• esošās situācijas inventarizācija un tās atbilstības likumdošanas aktu prasībām 

novērtējums; 

• atkritumu ražošanas prognoze laika posmam līdz 2025. gadam ieskaitot; 

• atkritumu apsaimniekošanas īstermiņa un ilgtermiņa programmu izstrāde, 

paredzot nepieciešamo finansējumu un plānu realizācijas termiņus; 

• iedzīvotāju maksātspējas novērtējums, sabalansējot labākos iespējamos tehniskos 

risinājumus ar esošajiem un pieejamajiem finansiālajiem resursiem. 

AAP paredzēts laika posmam no 2005. gada līdz 2025. gadam. Tik dinamiski mainošās 

tautsaimniecības nozares kā atkritumu apsaimniekošana plānošana 20 gadu periodam ir ļoti 

1 

Citāts no “Atkritumu apsaimniekošanas likuma” (2004. gada 19. februāra redakcija) 


Gala versija 

6


sarežģīts process. Tāpēc AAP tiek paredzēts divu savstarpēji saistītu, hronoloģiski secīgu 

programmu realizācija: 

• īstermiņa programma – laika posmam līdz 2013. gadam, 

• ilgtermiņa programma – laika posmam līdz 2025. gadam. 

Šo iedalījumu nosaka, kā likumdošanas prasības, tā arī atkritumu apsaimniekošanas stāvoklis 

konkrētajos reģionos. 


Gala versija 

7


3. LATVIJAS REPUBLIKAS UN ES LIKUMDOŠANAS 

PRASĪBAS ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS JOMĀ 

3.1. Latvijas likumdošana atkritumu apsaimniekošanas jomā 

Vismaz 13 likumi un 28 Ministru kabineta noteikumi tieši vai pastarpināti nosaka rīcības ar 

atkritumiem vispārējā formā valstī. Starp tiem kā nozīmīgākie, kas ietekmē sadzīves un 

rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu Dienvidlatgales reģionā apskatāmajā perspektīvā 

laika periodā: 

3.1. tabula. Latvijas normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas sektorā 

Nosaukums 

Likums „Par vides aizsardzību” 

Grozījumi: 10.01.1997, 22.05.1997, 20.06.2000, 20.12.2001, 24.10.2002, 15.05.2003, 

07.04.2004, 03.02.2005 

Atkritumu apsaimniekošanas likums 

Grozījumi: 19.02.2004, 22.04.2004, 02.12.2004 

Pieņemšanas datums 

06.08.1991. 

14.12.2000 

Likums “Par piesārņojumu” 

15.03.2001 

Grozījumi: 20.06.2002, 18.12.2003., 08.11.2004, 27.01.05 

Iepakojuma likums 20.12.2001 

Ministru kabineta 2004. gada 30. novembra noteikumi Nr. 985 “Noteikumi par atkritumu 

klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus” 

30.11.2004 

(aizvieto Ministru kabineta 2001. gada 19. jūnija noteikumus Nr. 258 un tā grozījumus MK 

23.07.2002 noteikumi Nr. 320 ) 

Ministru kabineta Nr.342 "Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas, 

pārskatīšanas un anulēšanas kārtība" 

17.05.2005 

(aizvieto Ministru kabineta 2001. gada 9. oktobra noteikumus Nr. 432) 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 365 Noteikumi par atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un 

apglabāšanas veidiem 

20.04.2004 

(aizstāj Ministru kabineta 2001. gada 15. maija noteikumus Nr. 191) 

MK noteikumi Nr. 15 “Noteikumi par prasībām atkritumu poligonu ierīkošanai, kā arī atkritumu 

03.01.2001 

poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanai, slēgšanai un rekultivācijai” 

MK noteikumi Nr. 323 “Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas 

iekārtu darbībai” 

17.07..2001 

(Grozījumi: MK 23.10.2001. not. Nr. 449, MK 20.08.2002. not. Nr. 377, MK 04.02.2003. not. Nr. 

69) 

MK noteikumi Nr. 319 “Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, 

23.07.2002 

iepakošanas , marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība” 

MK noteikumi Nr. 529 “Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība” 18.12.2001 

MK noteikumi Nr. 316 “Kārtība, kādā atkritumus ieved pārstrādei Latvijas teritorijā, kā arī 

15.04.2004 

atkritumu eksporta un tranzīta kārtība” 

MK noteikumi Nr. 371 “Kārtība, kādā nosaka maksu par bīstamo atkritumu apglabāšanu” 08.07.2003 

MK noteikumi Nr. 294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas 

darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” 

09.07.2002. 

(Grozījumi: MK 08.07.2003. not. Nr. 376) 

Aizvieto Ministru kabineta 2001. gada 17. jūlija noteikumus Nr. 324 

MK noteikumi Nr. 414 “Noteikumi par depozīta sistēmas piemērošanu atkārtoti lietojamam 

22.07.2003 

iepakojumam” 

Likums "Par dabas resursu nodokli" 

14.09.1995 

Grozījumi: 23.04.1991, 11.12.1991, 19.12.1996, 06.04.2000, 20.12.2001, 20.11.2003, 

07.04.2004 

(12.12.1990) 

Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumi Nr. 555 "Dabas resursu nodokļa 

aprēķināšanas un maksāšanas kārtība" 

(MK 2004. gada 16. novembra noteikumi Nr. 930 Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 29. 

29.06.2004 

jūnija noteikumos Nr. 555 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība") 

Aizvieto MK 18.06.2002 not. Nr. 244 un MK 07.10.2003 not. Nr. 561. 

Likums “Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums” 29.01.2004 

Ministru kabineta 2004. gada 6. aprīļa noteikumi Nr. 241 Nolietota transportlīdzekļa likvidācijas 

sertifikāta aizpildīšanas un izsniegšanas kārtība 

06.04.2004 

Grozījumi: MK 15.06.2004. not. Nr. 541 

Ministru kabineta 2004. gada 6. aprīļa noteikumi Nr. 242 Noteikumi par transportlīdzekļu 

06.04.2004 

sastāvdaļām un materiāliem, kuri drīkst saturēt svinu, dzīvsudrabu, kadmiju vai sešvērtīgā 


Gala versija 

8


Nosaukums 

Pieņemšanas datums 

hroma savienojumus 

Ministru kabineta 2004. gada 6. aprīļa noteikumi Nr. 243 Prasības nolietotu transportlīdzekļu 

pārstrādei un vides prasības apstrādes uzņēmumiem 

06.04.2004 

Iepakojuma likuma apakšnormatīvie dokumenti 09.01.2002 

Ministru kabineta 2002. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 270 Dabas resursu nodokļa atvieglojumu 

piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā 

iepakojuma apsaimniekošanas programmu 

25.06.2002 

Aizstāj Ministru kabineta 2000. gada 31. oktobra noteikumus Nr. 377 

Ministru kabineta 2002. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 139 Noteikumi par izlietotā iepakojuma 

reģenerācijas apjomiem un termiņiem, ziņojuma sniegšanas kārtību un veidlapas paraugu 

02.04.2002 

Ministru kabineta 2004. gada 15. aprīļa noteikumi Nr. 316 Kārtība, kādā atkritumus ieved 

pārstrādei Latvijas teritorijā, kā arī atkritumu eksporta un tranzīta kārtība 

15.04.2004 

Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumiem Nr. 736 Elektrisko un elektronisko 

iekārtu marķēšanas un informācijas sniegšanas prasības 

24.08.2004 

Ministru kabineta 2004. 27. jūlija noteikumi Nr. 624 “Noteikumi par elektrisko un elektronisko 

iekārtu kategorijām” 

27.07.2004 

Ministru kabineta 2004. gada 9. novembra noteikumi Nr. 923 “Elektrisko un elektronisko iekārtu 

atkritumu apsaimniekošanas noteikumi” 

09.11.2004 

Ministru kabineta 2004. gada 27. jūlija noteikumi Nr 626 Noteikumi par piesārņojošas darbības 

izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos 

27.07.2004 

Ministru kabineta 2001. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 425 Noteikumi par azbesta un azbesta 

izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu 

02.10.2001 

Grozījumi: MK 30.03. not. Nr. 182 

Ministru kabineta 2002. gada 20. augusta noteikumi Nr. 365 Noteikumi par notekūdeņu dūņu 

un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli 

20.08.2002 

Latvijas juridiskie akti visumā ļoti labi atbilst ES direktīvu prasībām un lielākās atšķirības ir 

prasību ieviešanas termiņos, kas ir ticis akceptēts jau Latvijas pirmsiestāšanās sarunās ar ES 2 , 

kas norāda uz salīdzinoši drošu juridisko vidi plānošanas veikšanai pašvaldībā. Latvijas 

likumos un normatīvajos aktos vēl nav atspoguļotas jaunās prasības attiecībā uz 

elektroniskiem atkritumiem, grozījumiem procedūrās atkritumu pieņemšanai poligonos, 

savukārt, nopietnākās izmaiņas nākotnē paredzamas ieviešot jauno Eiropas atkritumu 

katalogu (Komisijas lēmums 2000/532/EC) un izveidojot tam adekvātu uzskaites un 

atskaitīšanās kārtību (Eiropas Parlamenta un Padomes regula 2150/2002), kā arī mainot 

(precizējot) Latvijā piemēroto nepietiekoši precīzo sadzīves atkritumu definīciju. Atbilstošās 

izmaiņas būs nepieciešams atspoguļot arī Dienvidlatgales reģiona pašvaldību saistošajos 

noteikumos nākotnē. 

No pamata likumiem, kas vistiešāk ietekmē Dienvidlatgales reģiona atkritumu 

apsaimniekošanas sistēmu, izceļami trīs: 

Likums Par vides aizsardzību (1991. gada 6. augustā) 

Likums un tā grozījumi (22.05.1997., 20.06.2000, 20.12.2001, 24.10.2002, 15.05.2003) 

nosaka, ka ražošanas un sadzīves atkritumi ir jāsavāc, jāglabā un jāieglabā šim mērķim īpaši 

aprīkotās vietās (29. pants), tas pats tiek attiecināts arī uz ķīmiskām vielām un atkritumiem 

(26. pants). 

Likums Par pašvaldībām (1994. gada 9. jūnijs) 

Grozījumi veikti 16 reizes. Likums nosaka vispārējos noteikumus un ekonomisko pamatu 

vietējo pašvaldību darbībai Latvijā, kā arī to pienākumus un atbildību. Sekojošais ir likuma 

15. panta izvilkums, kas izvērsti nosaka vietējās pašvaldības pienākumus. Citātā izceltas ir tās 

pašvaldību funkcijas un atbildība, kas attiecas uz atkritumu apsaimniekošanu. 

Vietējo pašvaldību pastāvīgās funkcijas ir: 

2 Skat. detalizēti: http://www.varam.gov.lv/EIN/Lvid_sad.htm 


Gala versija 

9


- organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; 

siltumapgāde; sadzīves atkritumu savākšana, izvešana, glabāšana vai pārstrāde; 

notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā 

atrodas dzīvojamais fonds; 

- gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, 

ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu 

publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu 

ierīkošana un uzturēšana; 

- industriālo atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pret plūdu pasākumi; 

kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana). 

Likums Par atkritumu apsaimniekošanu (2000. gada 14. decembris) 

Likums ir spēkā no 2001. gada 1. marta un regulē atkritumu savākšanu, uzkrāšanu un 

glabāšanu vai atkritumu atšķirošanu. Atkritumu ražotājam vai īpašniekam ir pienākums: 

- savākt visus atkritumus no teritorijas; 

- glabāt atkritumus tā ka tie negatīvi neietekmē cilvēku veselību, vidi un citu personu 

īpašumu; 

- nogādāt atkritumus uz atkritumu savākšanai speciāli iekārtotām vietām vai 

poligoniem (izgāztuvēm); 

- segt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. 

Likums Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem (2000. gada 19. oktobris) 

Likums ir spēkā no 2001. gada 1. jūnija un likuma 2. pants nosaka, ka “Pašvaldības, izpildot 

vienu no likumā noteiktajām patstāvīgajām funkcijām – komunālo pakalpojumu organizēšanu 

iedzīvotājiem, savā administratīvajā teritorijā regulē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu”, t. 

sk. “sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, izņemot sadzīves atkritumu pārstrādi”. Attiecīgi 

likuma III nodaļas 16. pants nosaka, ka ”Regulators uz noteiktu laiku izsniedz sabiedrisko 

pakalpojumu sniedzējam un regulējamo nozaru uzņēmumiem licenci, norādot tajā sabiedrisko 

pakalpojumu veidus”. Tas nozīmē, ka ikvienam pašvaldībā strādājošajam uzņēmumam 

atkritumu apsaimniekošanas tarifs ir jāsaskaņo ar konkrēto Sabiedrisko pakalpojumu 

regulatoru, kā arī jāsaņem licence pakalpojumu sniegšanai. 

Likuma realizēšanas nodrošināšanai MK ir izdevis virkni dažādu noteikumu. Būtiskākie no 

tiem ir 2001. gada 26. jūnija noteikumi Nr. 281 “Sabiedrisko pakalpojumu tarifu 

aprēķināšanas metodika pašvaldību regulējamajās nozarēs”, kur III nodaļa veltīta sadzīves 

atkritumu apsaimniekošanas tarifu aprēķināšanas metodikai. Savukārt, noteikumu 2. 

pielikumā noteikti tarifa aprēķinā iekļaujamie izmaksu posteņi, kas ietver sekojošas sadaļas 

(saskaņā ar noteikumos izmantoto terminoloģiju): 

- autotransporta izmaksas, 

- administratīvās izmaksas, 

- konteineru uzturēšanas izmaksas, 

- lielgabarīta atkritumu savākšanas un pārvadāšanas izmaksas, 

- sadzīves atkritumu glabāšanas un pārkraušanas teritoriju izmaksas, 

- sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksas, 

- ilgtermiņa kredītaizņēmumu atmaksāšana, 

- nodokļus un nodevas. 

Svarīgi atzīmēt, ka par Sabiedrisko pakalpojumu regulatora sniegtajiem pakalpojumiem ir 

noteikta valsts nodeva. 


Gala versija 

10


Jāpiemin, ka valstī ir noteiktas tikai dažas būvnormas, kas regulē atkritumu 

apsaimniekošanu: - Latvijas pagaidu būvnormatīva LBN 100 Teritoriālplānošana (to 

paredzēts saistīt ar LVS 190 grupas standartiem), bet arī: 

- Dzīvojamo māju tehniskās ekspluatācijas noteikumi (Latvijas būvnormatīvs LBN 

402), apstiprināti ar Latvijas Republikas Arhitektūras un celtniecības ministrijas 

05.07.1993 pavēli Nr. 76; 

- Namīpašumu sanitārās kopšanas noteikumi" (Latvijas būvnormatīvs LBN – 403). 

Minētās normas nākotnē būtu nozīmīgi papildināmas ar prasībām attiecībā uz dalītas 

atkritumu savākšanas organizāciju un tam nepieciešamās telpas un aprīkojuma izvietojumu. 

3.2. Svarīgākās Eiropas savienības direktīvas un to prasības 

Eiropas Savienības vides aizsardzības likumdošana ir attīstījusies vairāk kā 30 pēdējo gadu 

laikā, un šobrīd sevī iekļauj ap 300 juridisko dokumentu, ieskaitot direktīvas, noteikumus, 

lēmumus un rekomendācijas. Tomēr, tā Eiropas Savienības likumdošanas daļa (tā saucamais 

vides aizsardzības Acquis) ar ko Latvijai bija jāsaskaņo sava nacionālā vides likumdošanas 

bāze un administratīvā prakse (kā priekšnoteikums kļūšanai par dalībvalsti) bija salīdzinoši 

mazāka, un ietvēra 70 direktīvas, no kurām dažas ir tikušas grozītas vairākas reizes un ir 

papildinātas ar tā saucamām “meitas” jeb atvasinājuma direktīvām, kā arī 31 noteikumu 

(Regulations). Šobrīd Latvijas normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas jomā ir relatīvi 

labi saskaņoti ar ES prasībām. Sadaļā sniegts īss kopskats par ES un Latvijas Republikas 

likumu un citu normatīvo aktu prasībām atkritumu apsaimniekošanas jomā. 

ES nozīmīgākie juridiskie dokumenti atkritumu apsaimniekošanas jomā ir iekļauti 3.2. tabulā. 

Lai arī Eiropas savienības prasību kopums tieši tiek attiecināts uz valsti kopumā un adresēts 

konkrētam atkritumu ražotājam, šo normatīvo dokumentu ieviešanas secība un nosacījumi, kā 

arī atbilstošo rīcību koordinācija Latvijā pamatā attiecas uz pašvaldību kompetenci. 

3.2. tabula. Eiropas Savienības svarīgākie normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas jomā 

Atkritumu apsaimniekošana 

Padomes direktīva par atkritumiem 75/442/EEC (ar grozījumiem direktīva 91/156/EEC). 

Padomes direktīva par bīstamajiem atkritumiem 91/689/EEC (ar grozījumiem direktīva 94/31/EC). 

Eiropas atkritumu katalogs (nebīstami un bīstami) (Komisijas lēmums 2000/532/EC). 

Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) 2150/2002 (2002. gada 25. novembris) Par atkritumu statistiku 

Specifiskie atkritumi 

Padomes direktīva 75/439/EEC par naftas produktu atkritumu apglabāšanu (ar grozījumiem direktīva 87/101/EEC). 

Padomes direktīva 78/176/EEC par titāna dioksīda rūpniecības atkritumiem. 

Padomes direktīva 82/883/EEC par procedūrām, kā uzraudzīt un novērot vidi, ko ietekmē titāna dioksīda ražošanas atkritumi. 

Padomes direktīva 92/112/EEK par procedūrām tādu programmu saskaņošanai, kuras paredzētas, lai samazinātu un eventuāli novērstu 

titāna dioksīda ražošanas radīto piesārņojumu. 

Padomes direktīva 91/157/EEC par baterijām un akumulatoriem, kuros ir dažas bīstamas vielas. 

EP un Padomes direktīva 94/62/EC par iepakojumu un iepakojumu atkritumiem, papildināta ar 2004/12/EC. 

Padomes direktīva 96/59/EC par polihlorida bifenilu un terfenilu apglabāšanu (PCB/PCT). 

Padomes direktīva 86/278/EEC par vides un augsnes aizsardzību, izmantojot dūņas lauksaimniecības vajadzībām. 

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2002/96/EK (2003. gada 27. janvāris) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem 

(EEIA) 

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/95/EK (2003. gada 27. janvāris) par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu 

elektriskās un elektroniskās iekārtās (RoHS) 

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/53/EK (2000. gada 18. septembris) par nolietotiem transportlīdzekļiem 

EP un Padomes direktīva 2000/59/EC – Par kuģu radīto atkritumu un kravas pārpalikumu uzņemšanas iekārtām ostās 

Procesi un iekārtas 

EP un Padomes direktīva 2000/76/EC par atkritumu sadedzināšanu. 

Padomes direktīva 99/31/EC par atkritumu poligoniem. 

Padomes Lēmums 2003/33/EK (2002. gada 19. decembris), ar ko nosaka kritērijus un procedūras atkritumu pieņemšanai poligonos 

atbilstoši Direktīvas 1999/31/EK 16. pantam un II pielikumam 

Transports, imports un eksports 

Padomes Regula Nr 259/93 par atkritumu transportēšanas pārraudzību un kontroli Eiropas Savienības ietvaros, no tās un uz to. 

Padomes Regula Nr 1420/1999 apstiprina noteikumus un procedūras, kas attiecināmas uz noteiktu atkritumu veidu pārvadājumiem uz 

noteiktām ne-EDSP zemēm. 

Komisijas Regula Nr 1547/99 nosaka kontroles procedūras, kas attiecināmas uz noteiktu atkritumu veidu pārvadājumiem uz noteiktām 

zemēm, kuras neattiecās pie EDSP Lēmuma C(92)39. 


Gala versija 

11


Tabulā apskatītās direktīvas pastāvīgi tiek papildinātas un grozītas un attiecībā uz atkritumu 

apsaimniekošanas mērķiem svarīgākās ir izmaiņas direktīvā 94/62/EEC par iepakojumu un 

izlietoto iepakojumu, kas nosaka skaitliski izteiktus (kvantificētus) sasniedzamos mērķus 

Dalībvalstīs līdz 2006. g. 30. jūnijam un uzsver nepieciešamību veicināt enerģijas iegūšanu 

no izlietotajiem iepakojuma materiāliem. 

3.3. Atkritumu apsaimniekošanas stratēģiskie dokumenti 

Saskaņā ar 1998. gada apstiprināto “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju Latvijai, 

1998-2010” un balstoties uz “Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu, 2003-2012” par 

galvenajiem uzdevumiem valsts vides politikas īstenošanai valstī šajā sektorā ir noteikti: 

- sakārtot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu tā, lai nodrošinātu sadzīves 

atkritumu savākšanas pakalpojumus visiem pilsētu iedzīvotājiem un vismaz 80% 

lauku iedzīvotājiem un pārējiem atkritumu ražotājiem, novēršot nelegāli izbērto 

atkritumu ietekmi uz vidi; 

- līdz 2009. gadam izveidot 10-12 mūsdienīgas, reģionālas sanitārajām prasībām 

atbilstošas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ar atkritumu apstrādes 

iekārtām un poligoniem. Visām atkritumu apglabāšanas iekārtām, kas darbojas 

Latvijas teritorijā, no šī brīža ir jāatbilst poligona prasībām; 

- līdz 2012. gadam rekultivēt visas slēgtās vides aizsardzības prasībām neatbilstošas 

atkritumu izgāztuves, tādējādi samazinot atkritumu negatīvo ietekmi uz vidi. 

Lai sasniegtu Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas izvirzītos mērķus, ir uzsākta 

sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu realizācija Rīgas, Liepājas, Ventspils, 

Ziemeļvidzemes, Austrumlatgales, Dienvidlatgales reģionos un atšķirīgās sagatavošanas 

stadijās ir projekti Malienas, Piejūras, Vidusdaugavas, Zemgales un Viduskurzemes reģionos. 

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija Latvijai, 

1998-2010 

1998. gadā LR Ministru kabinets apstiprinājis “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas 

stratēģiju 1998.-2010. gadam”. Stratēģijas mērķi ir uzlabot sadzīves atkritumu 

apsaimniekošanu, kā arī samazināt sadzīves atkritumu un izgāztuvju radīto negatīvo ietekmi 

uz vidi. Stratēģija paredz uzlabot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti 

un palielināt iedzīvotāju skaitu, kuriem ir pieejami šie pakalpojumi. Paredzēts pakāpeniski 

samazināt esošo sadzīves atkritumu izgāztuvju skaitu. 

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns, 2003-2012 

Ministru kabinets 2002. gada 21. augusta sēdē akceptēja Valsts atkritumu apsaimniekošanas 

plānu (MK Rīkojums Nr. 421) kā spēkā esošu ar 2003. gada 1. janvāri un nosaka tajā 

konkrētus politiskos mērķus. Tas ir valstī saistošs dokuments par kura izpildi Vides ministrija 

regulāri atskaitās valdībai 3 , savukārt, pašvaldību tieša iesaistīšana šī plāna realizācijā ir 

paredzēta turpmāk, pēc neatliekamo pasākumu veikšanas nacionālajā līmenī. Tādējādi, Valsts 

plānošanas dokumentu ietekme uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanu reģionā ir paredzama 

jau tuvākā perspektīvā, ka plāns būs papildināms un koriģējams (2006. - 2007. g.). 

Viennozīmīgi, ka tas attieksies uz reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānu attīstību, 

izpildes kontroli un korekcijām. 

3 Skat.: http://www.vidm.gov.lv Tur pat: Informatīvais ziņojums par Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2003.- 

2012.gadam izpildi. 04.08.2003 ir iesniegts Valsts Kancelejā. 


Gala versija 

12


3.3. tabula. Valstī politiski noteiktie mērķi atkritumu apsaimniekošanā. 

Atkritumu veids vai plūsma Mērķis Jāsasniedz līdz: 

Sadzīves atkritumi Ierobežot atkritumu rašanos līdz ne vairāk kā 300 kg/cilv./gadā 2010.g. 

Atkritumu poligonos un 

izgāztuvēs apglabājamie 

bioloģiski noārdāmie 

Samazināšana līdz 75% 



2010.g. 

2013.g. 

2020.g. 

atkritumi (pieņemot, ka tiek 

piemērota atkāpe) 

Iepakojuma atkritumi Atkritumu pārstrāde 50% 

2007.g. 

Baterijas un akumulatori 

PCB/PCT atkritumi 

Atkritumos esošo materiālu pārstrāde 15% 

Aizliegums importēt un tirgot baterijas, kuras satur vairāk Hg, Cd, Pb, 

nekā tas ir noteikts ES likumdošanā. 

Dalītas vākšanas efektīva darbība 

Inventarizācija 

2007.g. 

2003.g. 

Iestājoties ES, kopš 

2004. gada maija 

Iestājoties ES, kopš 

2004. gada maija 

Esošo materiālu iznīcināšana 

Nolietotas automašīnas Pārstrāde vai atkārtota izmantošana vismaz 70% 

Pārstrāde vai atkārtota izmantošana vismaz 85% 

2010.g. 

2006.g. 

2015.g. 

Nacionālais vides politikas plāns (2004) 

Nacionālais vides politikas plāns 4 ir visaptverošs, stratēģisks un ar citiem atbilstoša līmeņa 

plāniem integrēts dokuments. Tā īstenošana paredzēta nākošo piecu gadu laikā. Un 

dokumentā tiek formulēti vides aizsardzības principi, galvenie politikas mērķi un rīcības to 

sasniegšanai, par galveno uzdevumu nosakot - jānodrošina cilvēku veselībai labvēlīgi dzīves 

apstākļi, kas gala rezultātā palielinās mūža garumu un uzlabos iedzīvotāju veselības un 

labsajūtas stāvokli. Paredzēts, ka realizējot minēto, tiek prognozēti sekojoši rezultāti: 

- Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšana līdz 75 % no 

1995. gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma līdz 2010. gadam; 





- Izveidota bīstamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra (sadedzināšanas 

iekārta, apglabāšanas poligoni, arī azbesta atkritumiem, savākšanas staciju tīkls) no 

2005. - 2006. gadam; 

- Nodrošināta izlietotā iepakojuma reģenerācija ne mazāk kā 50% apmērā no 

saimnieciskajā apritē esošā iepakojuma apjoma līdz 2007. gadam; 

- Atkritumos esošo iepakojuma materiālu pārstrāde nodrošināta ne mazāk kā 15% 

apmērā katram atsevišķam iepakojuma veidam (stikls, kartons un papīrs, plastmasa, 

metāls) līdz 2007. gadam; 

- Nodrošināta bateriju un akumulatoru dalītas vākšanas sistēmas efektīva darbība; 

- Izveidota depozīta sistēma baterijām; 

- Veikta polihlorēto bifenilu un polihlorēto terfenilu inventarizācija; 

- Nodrošināta esošo polihlorēto bifenilu un polihlorēto terfenilu saturošo materiālu 

iznīcināšana līdz 2010. gadam; 

- Nodrošināta nolietoto transportlīdzekļu pārstrāde vai atkārtota izmantošana vismaz 

70% no mašīnu masas – no 2006. gada; 

- Nodrošināta nolietoto transportlīdzekļu pārstrāde vai atkārtota izmantošana vismaz 

85% no mašīnu masas – no 2015. gada. 

4 

Nacionālais Vides politikas plāns (2004. – 2008.). Ministru kabineta 03.02.2004. sēdē apstiprināts. 


Gala versija 

13


Noteiktie vides politikas mērķi un to kvantificētie rezultāti pēc nacionālā vides politikas plāna 

akcepta valdībā ir kļuvuši saistoši visiem atkritumu ražotājiem valstī, bet pārraudzība un 

vadība ir nodota pašvaldību ziņā. Pastarpināti tas nozīmē, ka šie mērķi un kontroles rādītāji ir 

Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbībai nākotnē. Tomēr, līdzšinēji 

nepietiekoši konkrēti ir noteikti atbilstošie Nacionālā vides politikas plāna realizācijas 

mehānismi un pašvaldību loma tajos, un iepriekšēji minētie mērķi ir vērtējami kā indikatīvi 

un attiecas uz Dienvidlatgales sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu vidēja termiņa 

perspektīvas periodu. 

Atkritumu apsaimniekošanas sektora attīstības tendences Latvijā 

un Eiropas savienībā 

Ilgtermiņa plānojumos ir lietderīgi rēķināties un ņemt vērā ES politiku atkritumu 

apsaimniekošanā un tā vispārīgos vilcienos ir definēta Piektajā Vides rīcības programmā 

(1992-1999), “Uz ilgtspējīgu attīstību”, (COM (92) 93) un daudz precīzāk noteikta Kopienas 

Atkritumu apsaimniekošanas stratēģijā 5 . Rīcības programmas 5.7. nodaļa attiecas uz 

atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem, tā nosaka atkritumu apsaimniekošanas prioritātes 

vairākus kvantificētus sasniedzamos mērķus: 

- Stabilizēt sadzīves atkritumu rašanos atbilstoši līmenim, kas nepārsniedz 300 kg / 

cilv. /gadā 

- Pārstrādāt 50% papīra, stikla un plastmasas 

- Izbeigt atkritumu eksportu no ES apglabāšanai ārpus ES 

- Par 90% samazināt dioksīnu emisiju ( no atkritumu sadedzināšanas) uc. 

Kvantitatīvie atkritumu apsaimniekošanas mērķi ir noteikti kā: 

- līdz 2010. g. samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu par 20%, salīdzinot ar 

2000. g., un līdz 2050. g. šo daudzumu samazināt līdz 50% no 2000. g. apglabāto 

atkritumu daudzuma. 

- līdz 2010. g. samazināt bīstamo atkritumu daudzumu par 20%, salīdzinot ar 2000. g., 

un līdz 2050. g. šo daudzumu samazināt līdz 50% no 2000. g. radītā bīstamo 


5 Pirmo reizi publicēts Komisijas paziņojumā Padomei SEC (89) 934 Final 


Gala versija 

14


4. VISPĀRĒJAIS REĢIONA RAKSTUROJUMS 

Šajā ziņojuma nodaļā sniegta informācija par Dienvidlatgales reģiona teritoriju un iedzīvotāju 

skaitu, raksturots patreizējais demogrāfiskais stāvoklis un sagatavota demogrāfiskā prognoze 

līdz 2025. gadam, kā arī aprakstīta sociāli ekonomiskā situācija reģionā. Sniegti dati par 

ražošanas attīstību un esošo infrastruktūru reģionā. Sniegts reģiona pašvaldību budžeta 

apskats. 

4.1. Dienvidlatgales reģiona teritorija un iedzīvotāji 

Dienvidlatgales sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģions ietver Daugavpils pilsētu, 

Daugavpils, Preiļu, Krāslavas rajonu. Reģions kopumā iekļauj sevī 60 pašvaldības: 

Daugavpils rajonā 24 pašvaldības, Preiļu rajonā 11 pašvaldības, un Krāslavas rajonā 25 

pašvaldības. 

Reģiona lielākās apdzīvotās vietas ir Daugavpils, kas ir republikas nozīmes pilsēta, Preiļi, 

Krāslava un Līvāni. 

Reģiona kopējā platība ir 6927 km 2 jeb 10,72% no valsts kopējās teritorijas. Lauku teritorija 

aizņem 6818 km 2 jeb 98,4% no reģiona kopplatības, pilsētu teritorijas aizņem tikai 109 km 2 

jeb 1,6% no reģiona kopplatības. 

Dienvidlatgales reģiona vidējais iedzīvotāju skaits 2003. gadā bija 229 205, tas ir 9,85% no 

kopējā visas valsts iedzīvotāju skaita. Kopējais reģiona iedzīvotāju skaits sadalās sekojoši: 

111 920 iedzīvotāji, jeb 48,8% dzīvo republikas nozīmes pilsētā Daugavpilī, rajonu pilsētās 

dzīvo 35 997 jeb 15,7% no visiem reģiona iedzīvotājiem un lauku teritorijās dzīvo 81 288 jeb 

35,5% Šis apstāklis norāda uz teritorijas nevienādi blīvo iedzīvotāju izvietojumu pilsētās un 

laukos. 

Dienvidlatgales reģiona administratīvi teritoriāli iedalījuma raksturojums, ieskaitot datus par 

vidējo pilsētu un lauku iedzīvotāju skaitu 2003. gadā, sniegts 4.1. tabulā [2;6]. 

4.1. tabula: Dienvidlatgales reģiona teritoriāli administratīvais iedalījums, 2003. g. 

Administratīvā 

teritorija 

Teritoriju iedalījums 

Iedzīvotāju 

skaits 

Platība km2 

Iedzīvotāju blīvums, 

cilv./km2 

Daugavpils Republikas pilsēta 111920,00 73,00 1533,15 

Daugavpils rajons 

Pilsētu teritorijas (tai 

skaitā Ilūkste un 

Subate ar lauku 

teritoriju) 

3823,00 14,00 273,07 

Lauku teritorijas (tai 

skaitā 21 pagasts un 1 

novads)* 

37545,00 2512,00 14,95 

Krāslavas rajons 


skaitā Krāslava un 

Dagda) 

13765,00 12,00 1147,08 


skaitā 23 pagasti un 1 

novads)* 

21771,00 2274,00 9,57 

Preiļu rajons 


skaitā Preiļi un Līvāni) 

18409,00 10,00 1840,90 


Gala versija 

15



teritorija 

Teritoriju iedalījums 

Iedzīvotāju 

skaits 

Platība km2 

Iedzīvotāju blīvums, 

cilv./km2 


skaitā 7 pagasti un 4 

novadi)* 

21972,00 2032,00 10,81 

Kopā 229205,00 6927,00 

*- pilsētu, kuras ietilpst novados, iedzīvotāju skaits un platība pie lauku teritorijām nav 

iekļauta. 

Dienvidlatgales reģiona administratīvā iedalījuma karte - 1. attēls. 

Dienvidlatgales reģiona apdzīvojuma blīvums - 2. attēls 

Detalizētāka informācija par iedzīvotājiem un to blīvumu Daugavpils, Krāslavas, un Preiļu 

rajonā sniegta 1. pielikumā. 

Pastāvīgo iedzīvotāju galvenās vecuma grupas un demogrāfiskās slodzes līmenis 2003. gada 

sākumā atspoguļots 4.2. tabulā [7]. 

4.2. tabula: Dienvidlatgales reģiona pastāvīgo iedzīvotāju galvenās vecuma grupas un 

demogrāfiskās slodzes līmenis 2003. gada sākumā 

Iedzīvotāju skaits procentos, % 


Līdz darbaspējas 

Virs darbaspējas 

teritorija 

Darbaspējas vecumā 

vecumam 

vecuma 

Demogrāfiskā slodze 

Daugavpils 14,3 64,8 20,9 542 

Daugavpils rajons 16,5 59,8 23,7 674 

Krāslavas rajons 16,2 59,6 24,2 679 

Preiļu rajons 17,1 60,0 22,9 666 

Vidēji reģionā 16,0 61,1 22,9 640 

Salīdzinot 4.2. tabulas rādītājus ar vidējiem rādītājiem valstī, kur iedzīvotāju skaits līdz 

darbaspējas vecumam ir 16,0%, virs darbaspējas vecuma – 21,6 % un darbaspējas vecumā – 

62,4 % no kopēja iedzīvotāja skaita, ir jāsecina, ka iedzīvotāju skaits līdz darbaspējas 

vecumam Dienvidlatgales reģionā ir tāds pats kā vidēji valstī, savukārt, pensionāru skaits ir 

par 1,3 % lielāks. Iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā ir mazāks nekā vidējais rādītājs 

valstī par 1,3%. Ņemot to vērā demogrāfiskā slodze reģionā ir augstāka nekā vidēji valstī 

(demogrāfiskā slodze valstī ir 603). Tomēr jāatzīmē, kā Daugavpils pilsētā, kurā dzīvo 

gandrīz puse reģiona iedzīvotāju demogrāfiskā slodze ir zemāka par vidējo rādītāju valstī. 


Gala versija 

16


4.2. Demogrāfiskā attīstība 

4.2.1. Pašreizējais stāvoklis 

Reģiona demogrāfiskā situācija tiek raksturota ar iedzīvotāju dzimšanas, miršanas 

statistiskiem lielumiem un dabiskā iedzīvotāju skaita palielinājumu: iedzīvotāju dzimšanas 

un nāves gadījumu skaits, gada vidējā dabiskā pieauguma rādītājs uz 1000 iedzīvotājiem. 

Demogrāfiskie indikatori ir atspoguļoti 4.3. tabulā [5]. 

4.3. tabula: Dzimstība un mirstība, dabiskais pieaugums 

Dzimstība Mirstība Dabiskais pieaugums 

Administratīvā teritorija 

2002. 2003. 2002. 2003. 2002. 2003. 

Daugavpils 

7,1 7,5 13,4 14 -6,3 -6,5 




Reģionā vidēji: 

8,2 8,4 17,6 17,6 -9,4 -9,2 

8 8,6 20,9 20 -12,9 -11,4 

7,8 8,1 15,8 16,9 -8 -8,8 

7,8 8,1 16,9 17,1 -9,1 -8,9 

4.3. tabulas dati norāda, ka dabiskais iedzīvotāju skaita pieaugums reģionā 2002. un 2003. 

gadā nav būtiski mainījies, tas paliek negatīvs un norāda uz depopulācijas tendencēm 

Dienvidlatgales reģionā. 

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Dienvidlatgales reģionā laika posmā no 1998.g. līdz 2003.g. ir 

atspoguļotas 4.4. tabulā [2]. 

4.4. tabula: Iedzīvotāju skaita izmaiņas Dienvidlatgales reģionā, 1998 – 2003 

Administratīvā teritorija 

Iedzīvotāju skaits vidēji gadā 

1998 1999 2000 2001 2002 2003 

Daugavpils pilsēta pilsētas 115990 114980 114642 113945 113009 111920 

% 100,0 99,1 98,8 98,2 97,4 96,5 

Daugavpils rajons pilsētas 4198 4198 4277 3897 3881 3823 

% 100,0 100,0 101,9 92,8 92,4 91,1 

lauki 40034 39724 38389 38454 38039 37545 

% 100,0 99,2 95,9 96,1 95,0 93,8 

Krāslavas rajons pilsētas 15294 15258 14236 13996 13886 13765 

% 100,0 99,8 93,1 91,5 90,8 90,0 

lauki 22451 22108 22554 22383 22153 21771 

% 100,0 98,5 100,5 99,7 98,7 97,0 

Preiļu rajons pilsētas 19792 19578 18761 18929 18693 18409 

% 100,0 98,9 94,8 95,6 94,4 93,0 

lauki 21882 21583 22423 22350 22169 21972 

% 100,0 98,6 102,5 102,1 101,3 100,4 

Kopā reģionā pilsētas 39284 39034 37274 36822 36460 35997 

% 100,0 99,4 94,9 93,7 92,8 91,6 

lauki 84367 83415 83366 83187 82361 81288 

% 100,0 98,9 98,8 98,6 97,6 96,4 

Daugavpils 115990 114980 114642 113945 113009 111920 

% 100,0 99,1 98,8 98,2 97,4 96,5 

kopā 239641 237429 235282 233954 231830 229205 

% 100,0 99,1 98,2 97,6 96,7 95,6 


Gala versija 

19


Dienvidlatgales reģiona iedzīvotāju skaita izmaiņu analīze norāda, ka reģiona pilsētu 

iedzīvotāju daļa 2003. gadā, salīdzinot ar 1998. gadu, ir samazinājusies par 3287 

iedzīvotājiem jeb 8,4%, arī lauku iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 3079 iedzīvotājiem 

jeb 3,6%. Daugavpils pilsētas iedzīvotāju skaits šajā laika periodā ir samazinājies par 4070 

iedzīvotājiem jeb 3,5%. Kopumā minētajā laika periodā reģionā vērojama iedzīvotāju skaita 

samazināšanās par 4,4%. 

4.2.2. Demogrāfiskā prognoze līdz 2025.gadam 

Sagatavojot iedzīvotāju skaita prognozi Dienvidlatgales reģionam, tika izmantoti Latvijas 

universitātes Demogrāfijas centra dati, kas sniedz informāciju par iedzīvotāju skaita 

izmaiņām līdz 2025. gadam ieskaitot. 

Ņemot vērā LU Demogrāfijas centra iedzīvotāju skaita prognozi no 2005.gada līdz 2025. 

gadam un faktisko iedzīvotāju skaitu reģionā 2002. gadā, var secināt, ka iedzīvotāju skaits 

Dienvidlatgales reģionā no 2002. gada līdz 2025. gadam samazināsies par 27188 

iedzīvotājiem vai 11,7%. Dati par iedzīvotāju skaita izmaiņām Daugavpils pilsētā, 

Daugavpils, Krāslavas un Preiļu rajonos sniegti 4.5. tabulā 

4.5. tabula: Iedzīvotāju skaita izmaiņas Dienvidlatgales reģionā, 2002. – 2025. g. 

Administratīvā vienība Gads 2002. 2005. 2010. 2020. 2025. 

Daugavpils pilsēta 




Kopā reģionā: 

skaits 113009 112040 109732 105117 102924 

% 100,0% 99,1% 97,1% 93,0% 91,1% 

skaits 41920 41611 40709 38905 38047 

% 100,0% 99,3% 97,1% 92,8% 90,8% 

skaits 36039 35301 33773 31163 29747 

% 100% 98,0% 93,7% 86,5% 82,5% 

skaits 40862 39585 37755 35201 33924 

% 100% 96,9% 92,4% 86,1% 83,0% 

skaits 231 830 228 537 221 968 210 386 204 642 

% 100,0% 98,6% 95,7% 90,8% 88,3% 

Iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences Dienvidlatgales reģionā tiek raksturotas 4.6. tabulā. 

4.6. tabula: Dienvidlatgales reģiona iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences 

Administratīvā vienība 

Vidējās gada iedzīvotāju skaita izmaiņas, % 

2002. - 2005. 2006. - 2010. 2011. - 2020. 2021. - 2025. 

Daugavpils pilsēta -0,29% -0,41% -0,41% -0,39% 

Daugavpils rajons -0,25% -0,43% -0,43% -0,41% 

Krāslavas rajons -0,68% -0,85% -0,72% -0,79% 

Preiļu rajons -1,04% -0,90% -0,63% -0,62% 

Tā kā nav pieejami dati par iedzīvotāju skaita izmaiņām laika periodā no 2005.g. līdz 2025.g. 

pilsētās un laukos atsevišķi, pieņemts, ka izmaiņu tendences ir analoģiskas pilsētās un laukos. 

Ņemot vērā iepriekšminēto, sagatavota demogrāfiskā prognoze laika posmam no 2005. līdz 

2025. gadam un tā sniegta 4.7. tabulā. 

4.7. tabula: Demogrāfiskā prognoze Dienvidlatgales reģionam, 2005.-2025. g. 

Gads 

Daugavpils Daugavpils rajons Krāslavas rajons Preiļu rajons Reģionā 

pilsēta pilsētas lauki pilsētas lauki pilsētas lauki pilsētas lauki KOPĀ: 

2005 112040 3852 37758 13602 21699 18109 21476 147603 80934 228537 

2006 111578 3836 37595 13484 21511 17941 21278 146839 80384 227223 

2007 111117 3819 37431 13366 21324 17774 21079 146076 79834 225909 

2008 110655 3802 37267 13248 21136 17606 20880 145312 79284 224596 


Gala versija 

20


Gads 

Daugavpils Daugavpils rajons Krāslavas rajons Preiļu rajons Reģionā 

pilsēta pilsētas lauki pilsētas lauki pilsētas lauki pilsētas lauki KOPĀ: 

2009 110194 3786 37104 13131 20948 17439 20682 144549 78733 223282 

2010 109732 3769 36940 13013 20760 17272 20483 143785 78183 221968 

2011 109270 3752 36776 12912 20599 17155 20345 143090 77721 220810 

2012 108809 3735 36613 12812 20439 17038 20206 142394 77258 219652 

2013 108347 3719 36449 12711 20279 16921 20068 141698 76795 218494 

2014 107886 3702 36286 12611 20118 16804 19929 141003 76333 217336 

2015 107424 3685 36122 12510 19958 16687 19790 140307 75870 216177 

2016 106963 3669 35958 12409 19797 16571 19652 139612 75408 215019 

2017 106501 3652 35795 12309 19637 16454 19513 138916 74945 213861 

2018 106040 3635 35631 12208 19477 16337 19375 138220 74482 212703 

2019 105578 3619 35467 12108 19316 16220 19236 137525 74020 211544 

2020 105117 3602 35304 12007 19156 16103 19098 136829 73557 210386 

2021 104678 3586 35148 11898 18982 15986 18959 136149 73089 209237 

2022 104240 3570 34992 11789 18808 15870 18821 135468 72620 208088 

2023 103801 3554 34836 11680 18633 15753 18682 134788 72151 206939 

2024 103363 3538 34680 11571 18459 15636 18543 134108 71683 205791 

2025 102924 3522 34524 11462 18285 15519 18405 133427 71214 204642 

Prognoze norāda uz pakāpenisku iedzīvotāju skaita samazināšanos visā reģionā. Šis fakts 

ņemts vērā, sagatavojot savākto atkritumu apjoma prognozi laika periodam līdz 2025. gadam. 

4.3. Reģiona ekonomiskā un sociālā attīstība 

Gatavojot informāciju par Dienvidlatgales reģiona ekonomiskiem un sociāliem rādītājiem, 

izmantota Valsts centrālas statistikas pārvaldes dati – Latvijas statistikas gada grāmata, 2004 

[5] un Latvijas reģioni skaitļos, 2004 [7]. 

Nodaļā sniegti dati par Daugavpils pilsētas, Daugavpils, Krāslavas, un Preiļu rajonu sociāli – 

ekonomiskajiem apstākļiem 2003. gadā. 

Analizējot reģiona ekonomisko attīstību, ņemta vērā informācija par iekšzemes kopproduktu 

(IKP) un tā dinamiku uz vienu iedzīvotāju (1998. - 2002.g.), esošo uzņēmumu skaitu pēc to 

darbības nozares. 

4.3.1. Makroekonomiskā attīstība 

Parasti, raksturojot ekonomisko situāciju, izmanto IKP rādītāju un tā dinamiku uz vienu 

iedzīvotāju. Dati par šiem rādītājiem Dienvidlatgales reģionā sniegti 4.8. un 4.9. tabulās [7]. 

4.8. tabula: Iekšzemes kopprodukts, 1000 LVL 

Gads 

Faktiskajās cenās, 

tūkstošos Ls 

Īpatsvars reģionā, 

% 

Īpatsvars valstī, 

% 

2000.g. vidējās cenās, 

tūkstošos Ls 

Reģionā 1998 233 660 100,0 6 254689 

1999 225 240 100,0 5,3 234249 

2000 245 182 100,0 5,2 245 182 

2001 340 824 100,0 6,5 330599 

2002 284 538 100,0 5 267465 

Daugavpils pilsēta 1998 142 041 60,8 3,6 152 919 

1999 135 280 60,1 3,2 140 475 

2000 143 570 58,6 3,1 143 570 

2001 231 373 67,9 4,5 225 155 


Gala versija 

21


2002 175 842 61,8 3,1 166 132 

Daugavpils rajons 1998 37 886 16,2 1 41 875 

1999 36 066 16,0 0,9 37 994 

2000 42 620 17,4 0,9 42 620 

2001 42 789 12,6 0,8 40 677 

2002 35 447 12,5 0,6 32 543 

Krāslavas rajons 1998 26 477 11,3 0,7 29 839 

1999 25 748 11,4 0,6 26 940 

2000 26 622 10,9 0,6 26 622 

2001 29 183 8,6 0,6 28 411 

2002 30 895 10,9 0,5 28 691 

Preiļu rajons 1998 27 256 11,7 0,7 30 690 

1999 28 146 12,5 0,7 29 574 

2000 32 370 13,2 0,7 32 370 

2001 37 479 11,0 0,7 36 480 

2002 42 354 14,9 0,7 39 494 

Lielākais IKP īpatsvars reģionā ir Daugavpils pilsētā, un tas 2002. gadā bija 61,8%, bet 

vismazākais tajā pašā gadā Krāslavas rajonā – 10,9%. Kā liecina statistika, tad Daugavpils 

rajona īpatsvars reģionā ir samazinājies par gandrīz 5%. 

4.9. tabula: Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, LVL 


vienība 

Daugavpils 

pilsēta: 

Daugavpils 

rajonā: 

Krāslavas rajonā: 

Preiļu rajonā: 

Gads Faktiskajās cenās % pret vidējo valstī 

% pret maksimālo % pret minimālo 

vērtību valstī * vērtību valstī ** 

1998. 1 214 75,0 23,6 278,1 

1999. 1 166 66,0 25,0 261,0 

2000. 1 248 63,2 22,5 242,3 

2001. 2 031 92,5 41,6 356,7 

2002. 1 556 64,0 35,2 251,6 

1998. 875 54,0 17,0 200,4 

1999. 840 47,5 18,0 188,0 

2000. 1 000 50,6 18,1 194,0 

2001. 1 010 46,0 20,7 177,5 

2002. 846 34,8 19,1 136,7 

1998. 706 43,6 13,7 161,6 

1999. 694 39,3 14,9 155,2 

2000. 724 36,7 13,1 140,6 

2001. 802 36,6 16,4 140,9 

2002. 857 35,2 19,4 138,6 

1998. 641 39,6 12,5 146,8 

1999. 669 37,9 14,4 149,7 

2000. 777 39,3 14,0 150,7 

2001. 908 41,4 18,6 159,5 

2002. 1 037 42,6 23,5 167,6 

* - Maksimālā IKP vērtība valstī 1998. – 2001. g. bija Ventspils pilsētā, 2002. gadā - Rīgas 

pilsētā 

** - Minimālā vērtība 1998. - 2002.g. bija Rēzeknes rajonā 

4.3.2. Nodarbinātība, darba samaksa un algas 

Saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas standartiem valsts iedzīvotāji iedalīti 

ekonomiski aktīvajos un ekonomiski neaktīvajos. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir abu 

dzimumu personas, kas pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai 

pakalpojumu sniegšanai. Tie ietver kā civilos ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, tā arī 


Gala versija 

22


personas, kas dien armijā. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātājiem un 

nestrādājošajiem iedzīvotājiem, kuri aktīvi meklē darbu (gan reģistrētie Nodarbinātības valsts 

dienestā, gan nereģistrētie). 

Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis (jeb ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars 

iedzīvotāju kopskaitā) Latgales statistiskajā reģionā, kas arī ietver Daugavpils pilsētu, 

Daugavpils, Krāslavas un Preiļu rajonu, 2003 gadā bija 54,6%. Jāatzīmē, ka šis rādītājs, 

salīdzinot ar 2002. gadu, samazinājies par 0,9%. [7] 

Strādājošo skaits pamatdarbā pa īpašuma sektoriem Dienvidlatgales reģionā raksturots 4.10. 

tabulā [8]. 

4.10. tabula: Strādājošo skaits pamatdarbā pa īpašuma sektoriem (gada beigās, tūkstošos) 

Strādājošo skaits pamatdarbā, 

Procentos no kopskaita 


tūkst. cilv. Sabiedriskajā sektorā Privātajā sektorā 

vienība 

2001 2002 2003 2001 2002 2003 2001 2002 2003 

Daugavpils 37,4 38,0 38,6 51,4 51,7 50,9 48,6 48,3 49,1 

Daugavpils rajons 6,2 5,9 6,0 60,9 59,3 58,1 39,1 40,7 41,9 

Krāslavas rajons 6,6 6,5 6,5 57,5 57,4 57,1 42,5 42,6 42,9 

Preiļu rajons 7,1 7,7 7,5 52,3 48,7 50,0 47,7 51,3 50,0 

4.10. tabula rāda, ka reģionā lielākā daļa strādājošo iesaistīta sabiedriskajā sektorā, īpaši 

Daugavpils rajonā. Tomēr ir vērojama tendence palielināties strādājošo īpatsvaram privātajā 

sektorā. 

Reģistrēto bezdarbnieku skaits un reģistrēta bezdarba līmenis 2003. gadā, kā arī brīvo darba 

vietu skaits sniegts 4.11. tabulā [7]. 

4.11. tabula: Reģistrēto bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis Dienvidlatgales reģionā, 

2003. gadā 


vienība 

Reģistrēto 

bezdarbnieku 

skaits, gada 

beigās 

Ilgstošie 

bezdarbnieki gada 

beigās 

Procentos no kopskaita 

Bezdarbnieku pabalsta 

saņēmēju skaits vidēji 

gadā 

Brīvo darba vietu 

skaits gada beigās 

Reģistrēta 

bezdarba līmenis 

vidēji gadā 

Daugavpils pilsēta 4 950 22,7 …* 236 10,6 

Daugavpils rajons 2 792 37,5 32,7 9 22,1 

Krāslavas rajons 3 249 50,4 27,1 1 18,9 

Preiļu rajons 3 622 52,0 23,6 24 21,3 

* Pilsēta ieskaitīta rajonā. 

Analizējot 4.11. tabulas datus, jāatzīmē, ka ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars no bezdarbnieku 

kopskaita reģionā, izņemot Daugavpils pilsētu, ir lielāks nekā vidēji valstī, kur šis rādītājs 

2003. gada beigās bija 26,1%. Krāslavas un Preiļu rajonos šis rādītājs ir pārsniegts gandrīz 

divas reizes. Reģistrētā bezdarba līmenis reģionā arī ir augstāks nekā vidēji valstī, kur šis 

rādītājs 2003. gadā bija 8,6%. 

Strādājošo bruto darba samaksa pamatdarbā vidēji mēnesī Latgales statistiskajā reģionā 2003. 

gadā bija 139,70 Ls. 

Strādājošo bruto darba samaksa pamatdarbā privātajā sektorā vidēji mēnesī Latgales 

statistiskajā reģionā 2003.gadā sasniedza 111,91 Ls. 

Strādājošo bruto darba samaksa pamatdarbā sabiedriskajā sektorā vidēji mēnesī Latgales 

statistiskajā reģionā 2003.gadā bija 165,52 Ls. Daugavpils pilsētā tā bija 173,55 Ls, 

Daugavpils rajonā – 148,32 Ls, Krāslavas rajonā –157,75 Ls un Preiļu rajonā – 160,52 Ls. 

Ņemot vērā Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultātus, var secināt, ka Dienvidlatgales 

reģionā ekonomiskās aktivitātes ir galvenais iztikas līdzekļu avots apmēram 27% 


Gala versija 

23


iedzīvotājiem, pensijas – 25% iedzīvotājiem. Augstu procentu iztikas līdzekļu avotu struktūrā 

sastāda citu personu vai iestāžu apgādība – vidēji reģionā 31%. 

4.3.3. Mājsaimniecības izdevumu struktūra un pirktspēja 

Mājsaimniecības patēriņa izdevumi vidēji valstī uz vienu mājsaimniecības locekli 2003. gadā 

bija 100 Ls mēnesī. Mājsaimniecību izdevumi palielinājušies gan pilsētās, gan laukos. 

Patēriņa izdevumi vidēji Latvijā 2003. gadā salīdzinājumā ar 2002. gadu ir palielinājušies par 

9,9% jeb 9,01 Ls mēnesī, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli. 

Mājsaimniecības patēriņa izdevumi un to struktūra vidēji valstī un Latgales statistiskajā 

reģionā atspoguļota 4.12. tabulā [12]. 

4.12. tabula: Mājsaimniecības patēriņa izdevumi un struktūra 

Vidēji valstī Latgales reģionā 

Patēriņa izdevumi, vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls 100,00 69,00 

Patēriņa izdevumu struktūra, % 

Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni 32,4 43,0 

Alkoholiskie dzērieni, tabaka 3,6 3,6 

Apģērbi un apavi 7,5 7,9 

Mājokļa uzturēšana 12,7 12,7 

Mājokļa uzkopšana 5,4 4,7 

Veselība 3,6 3,3 

Transports 10,7 7,7 

Sakari 6,0 4,8 

Atpūta un kultūra 6,6 4,8 

Izglītība 1,6 1,4 

Restorāni, kafejnīcas un viesnīcas 4,9 2,4 

Dažādas preces un pakalpojumi 5,0 3,7 

Kā redzams no 4.12. tabulas galvenās patēriņa prioritātes ir izdevumi uzturam un 

izdevumiem mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem. Pie tam izdevumi uzturam Latgales 

reģionā ir lielāki nekā vidēji valstī, kas liecina par zemāku ienākumu līmeni. Reģionā 

izdevumi mājokļa uzturēšanai un komunālajiem pakalpojumiem ir tādi paši kā valstī kopumā 

– 12,7%. Nākamais lielākais izdevumu postenis ir apģērbi un apavi, kas par 0,4% pārsniedz 

valsts vidējo rādītāju Pārējos izdevumu posteņos Latgales reģiona rādītāji ir zemāki par 

vidējiem valstī. 

4.4. Ražošanas uzņēmumi reģionā 

Sadaļā sniegts pārskats par reģionā esošajiem uzņēmumiem un zemnieku saimniecībām. 

4.4.1. Uzņēmumu raksturojums 

Uzņēmumu dibināšanas dinamika liecina, ka pēdējos gados uzņēmumu veidošana nenotiek 

stihiski, kā tas notika 90. gadu sākumā, kad 1991. gadā reģionā tika reģistrēti vairāk nekā 800 

uzņēmumu. No 4.13. tabulas redzams, ka 2004. gadā tika reģistrēti tikai 494 uzņēmumi. 

Pēc Lursoft statistikas datiem laikā periodā no 1995. gada līdz 2004. gadam Dienvidlatgales 

reģionā tika nodibināti 4678 uzņēmumi, bet 3144 tika likvidēti. [9] 

4.13. tabula: Uzņēmumu dibināšanas un slēgšanas dinamika Dienvidlatgales reģionā 1995.- 

2004. gados 

Gads 

Daugavpils rajons Krāslavas rajons Preiļu rajons Reģionā 

reģistrētie likvidētie reģistrētie likvidētie reģistrētie likvidētie reģistrētie likvidētie 

1995 390 79 108 23 182 26 680 128 


Gala versija 

24


2002 246 184 26 45 31 53 303 282 

2003 295 368 38 50 63 72 396 490 

2004 321 357 80 27 93 51 494 435 

Kopā 1995.-2004. g.g. 3208 2123 574 457 896 564 4678 3144 

Ekonomiski aktīvie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības (bez zemnieku saimniecībām) 

raksturotas 4.14. tabulā [8]. Šī informācija ir sniegta atbilstoši uzņēmumu atrašanās vietai, un 

vairāki no tiem var veikt savu saimniecisko darbību vairākos rajonos vienlaicīgi. 

4.14. tabula: Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits Dienvidlatgales reģionā 2003. gada beigās 


Uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību 

No tiem ar nodarbināto skaitu 

skaits 250 

Daugavpils pilsēta 1617 1544 56 17 

Daugavpils rajons 176 163 13 0 

Krāslavas rajons 225 214 9 2 

Preiļu rajons 376 358 16 2 

Reģionā: 2394 2279 94 21 

Redzams, ka reģionā pārsvarā darbojas mazie un vidējie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības ar 

nodarbināto skaitu līdz 50. Lielie uzņēmumi, ar nodarbināto skaitu virs 250, ir tikai 21. 

Turpmāk sniegta informācija par ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaitu pēc to saimnieciskās 

darbības veida Daugavpils pilsētā, Daugavpils, Krāslavas un Preiļu rajonā 2003. gada beigās 

(skat. tab. 4.15.) [7]. 

4.15. tabula: Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits 2003. gada beigās pēc to saimnieciskās 

darbības veida 


vienība 

Lauksaimniecība, medības un mežsaimniecība 

Rūpniecība (ieguves rūpniecība un karjeru 

izstrāde, apstrādes rūpniecība, elektroenerģija, 

gāzes un ūdens apgāde) 

Tai skaitā – apstrādes rūpniecība 

Būvniecība 

Daugavpils 12 197 190 102 814 72 87 188 145 

Daugavpils 

rajons 

Krāslavas 

rajons 

Vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un 

remonta pakalpojumi 

18 38 32 5 79 5 10 10 11 

22 38 34 10 108 7 8 19 13 

Preiļu rajons 9 81 76 11 178 20 31 25 21 

Reģionā 61 354 332 128 1179 104 136 242 190 

Viesnīcas un restorāni 

Transports, noliktavas un komunikācijas 

Operācijas ar nekustāmo īpašumu un noma 

Citi ekonomiskās darbības veidi 

2003. gada beigās Dienvidlatgales reģionā lielākā daļa uzņēmumu – 1179 jeb 49,0% savu 

saimniecisko darbību saista ar vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību un remontu 

pakalpojumiem. Citas lielākās uzņēmējdarbības nozares ir rūpniecība – 354 jeb 14,7% 


Gala versija 

25


uzņēmumu, kā arī nekustamā īpašuma apsaimniekošanas, nomas un tirdzniecības, transporta 

un būvniecības nozaru uzņēmumi 

4.4.2. Zemnieku saimniecības 

Reģionā, saskaņā ar esošo statistikas informāciju [5], darbojas sekojošs skaits zemnieku 

saimniecību: 

- Daugavpils rajonā – 11011 zemnieku saimniecības, 

- Krāslavas rajonā – 7707 zemnieku saimniecība 

- Preiļu rajonā – 7261 zemnieku saimniecības. 

Detalizētāks saimniecību raksturojums sniegts 4.16. tabulā, norādot saimniecību kopplatību, 

lauksaimniecības vajadzībām izmantojamās zemes, kā arī saimniecību vidējās platības. 

Informācija iegūta no Centrālā Statistikas Biroja datu bāzes [18]. 

4.16. tabula: Zemnieku saimniecību raksturojums Dienvidlatgales reģionā [18] 

Pozīcija Mērvienība Daugavpils Krāslavas Preiļu rajons 

rajons rajons 

Kopējā platība ha 131672 115654 122730 

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ha 88097 68102 83440 

Saimniecību vidējā platība ha 12.0 15.0 16.9 

Lauksaimniecībai izmatojamā zeme uz 1 saim. ha 8.0 8.8 11.5 

4.5. Reģiona esošā infrastruktūra 

Šī nodaļa sniedz informācija par dzīvojamo fondu, sabiedrisko pakalpojumu organizācijām, 

izglītības iestādēm un audzēkņu skaitu, veselības aprūpes iestādēm, t.sk. slimnīcām, un par 

ceļu tīklu reģionā. 

4.5.1. Dzīvojamais fonds 

4.17. tabulā sniegti dati par dzīvokļu skaitu, kopējo dzīvojamo platību reģionā un vidējo 

kopējo platību uz vienu iedzīvotāju Dienvidlatgales reģionā [7]. 

4.17. tabula: Dzīvojamā kopplatība Dienvidlatgales reģionā 2003. gada beigās 

Administratīvā vienība Dzīvokļu skaits Kopējā platība, tūkst. m 2 Vidēji uz 1 pastāvīgi dzīvojošo, m 2 

Daugavpils pilsēta 47 145 2244,3 20,2 

Daugavpils rajons 20 190 1041,8 25,4 

Krāslavas rajons 15 863 939,4 26,7 

Preiļu rajons 17 232 1031,3 25,7 

Reģionā: 100 430 5256,8 24,5 

Dienvidlatgales reģiona iedzīvotāju un mājsaimniecību raksturojums pēc mājokļa tipa 2000. 

gadā, ņemot vērā Latvijas tautas skaitīšanas rezultātus, sniegts 4.18. tabulā [3]. 

4.18. tabula: Mājsaimniecības un iedzīvotāji pēc mājokļa tipa Dienvidlatgales reģionā 

No tiem pēc mājokļa tipa 


Kopā: 

Individuāla māja 

Individuālas mājas daļa 

Atsevišķs dzīvoklis 

Komunālais dzīvoklis 

Istaba dienesta viesnīcā 

Īrēta istaba vai cits tips 

Nav norādīts 



Gala versija 

26


No tiem pēc mājokļa tipa 





Dienvidlatgales reģions: 

Kopā: 

Individuāla māja 

Individuālas mājas daļa 

Mājsaimniecību skaits 40645 4649 2217 32101 943 160 557 18 

Personu skaits 102343 13257 5328 79995 2338 293 1090 42 



Mājsaimniecību skaits 13834 8043 585 5014 54 42 96 - 

Personu skaits 35081 20759 1421 12452 131 74 244 - 





Redzams, ka ne absolūti visi reģiona iedzīvotāji ir piedalījušies aptaujā un ne visi ir snieguši 

atbildes un tādēļ 4.18. tabulā sniegtie dati atšķiras no kopējā iedzīvotāju skaita reģionā 2000. 

gadā. 

4.5.2. Izglītība 

Dati par izglītības iestādēm un iesaistīto audzēkņu skaitu Daugavpils pilsētā, Daugavpils, 

Krāslavas un Preiļu rajonā 2003. gada 1. septembrī sniegti 4.19. tabulā [7]. 

4.19. tabula: Izglītības iestādes un audzēkņu skaits Dienvidlatgales reģionā 2003.g. 1. 

septembrī 

Raksturojums 

Daugavpils Daugavpils Krāslavas Preiļu 

pilsēta 

rajons 

rajons 

rajons 

Kopā 

Pirmsskolas iestādes 26 5 6 4 41 

Audzēkņu skaits 3425 679 871 885 5860 

Vispārizglītojošās pilna laika skolas 24 27 27 29 107 


Profesionālās izglītības iestādes 8 2 1 2 13 


Augstskolas 1 1 

Studentu skaits 6583 6583 

Atsevišķs dzīvoklis 

Komunālais dzīvoklis 

Istaba dienesta viesnīcā 

Īrēta istaba vai cits tips 

Nav norādīts 

4.5.3. Veselības aprūpe 

Veselības aprūpes institūcijas 2003. gada beigās Dienvidlatgales reģionā raksturotas 4.20. 

tabulā [7]. 

4.20. tabula: Veselības aprūpes iestādes Dienvidlatgales reģionā 2003. gada beigās 

Medicīnas iestādes 

Ambulatoriskās aprūpes nodaļas veselības 

aprūpes iestādēs 

Daugavpils 

pilsēta 

Daugavpils rajons Krāslavas rajons Preiļu rajons Kopā 

4 - 2 3 9 

Apmeklējumu skaits 186521 - 43882 29986 260389 


Gala versija 

27


Ārstu prakses un kopprakses 81 19 21 32 153 

Apmeklējumu skaits 326174 80702 83447 97839 588162 

Pārējās ambulatoriskās aprūpes iestādes 18 3 1 1 23 

Bez tam feldšeru veselības punkti un 

feldšeru vecmāšu punkti 

Apmeklējumu skaits 150741 19702 2437 9022 

- 13 24 11 

Apmeklējumu skaits - 30157 49953 13704 

Dienvidlatgales reģiona slimnīcu skaits un to darbības rādītāji 2002. gadā sniegti 4.21. tabulā 

[7]. 

4.21. tabula: Slimnīcu skaits un to darbība Dienvidlatgales reģionā 2003. gadā 


Slimnīcu skaits 

gada beigās 

Gultu skaits gada 

beigās* 

Gultu fonda 

izmantošana 

(gultas aprite)** 

Hospitalizāciju 

skaits*** 

Pavadīto 

gultdienu 

skaits 

Daugavpils pilsēta 4 1 695 20,22 33 515 491 705 

Daugavpils rajons - - - - - 

Krāslavas rajons 2 130 36,67 4 774 40 387 

Preiļu rajons 3 175 34,54 5 866 51 438 

Kopā 9 2000 30,47 44155 583530 

*neieskaitot īstermiņa sociālās aprūpes gultas 

**izrakstīto un mirušo kopskaits attiecība pret vidējo gultu skaitu (neieskaitot īslaicīgo 

sociālo aprūpi) 

***neskaitot īstermiņa sociālo aprūpi 

4.5.4. Ceļu tīkls 

Dienvidlatgales reģionā ir samērā labi attīstīts ceļu tīkls, to kopējais garums ir apmēram 7018 

km, no tiem 33,1% valsts un 66,9% pagastu ceļi. Reģiona kopējais I šķiras ceļu (ar cieto 

segumu) garums ir 871 km, II šķiras (zemes) ceļu garums ir 1443,6 km, kuru kvalitāte ir 

apmierinoša un ko var izmantot atkritumu transportēšanai. II šķiras ceļi ietver arī ceļus, kuru 

braucamās joslas platums nepārsniedz 4 m. Reģionā kopējais pagastu ceļu garums ir 4701 

km. 

Reģiona ceļu tīkla raksturojums sniegts 4.22. tabulā [7]. 

4.22. tabula: Esošā ceļu tīkla raksturojums 2003. gada beigās (km) 


Valsts ceļu 

garums km 

Tai skaitā pa autoceļu grupām km 

Galvenie ceļi I šķiras ceļi II šķiras ceļi 

No visiem valsts 

autoceļiem km 

Ar 

asfaltbetona 

segumu 

Ar 

šķembu 

un grants 

segumu 

Pagastu 

ceļu garums 

km 

Daugavpils rajons 843,0 113,4 160,5 569,1 366,4 475,6 1972,0 

Krāslavas rajons 808,6 45,9 170,5 592,2 270,8 537,8 1599,0 

Preiļu rajons 665,2 56,8 143,0 465,4 234,0 430,2 1130,0 

Reģionā 2316,8 216,1 474,0 1626,7 871,2 1443,6 4701,0 

Dienvidlatgales reģiona tiltu skaits un to izvietojums uz valsts autoceļiem sniegts 4.23. un 

4.24. tabulā [13]. 

4.23. tabula: Tilti Dienvidlatgales valsts autoceļos 

Rajons 

Tilti kopā Dzelzsbetona Akmens Metāla Koka 

skaits m skaits m skaits m skaits m skaits m 

Daugavpils 

rajons 

63 1719,7 59 1355,7 1 15,6 2 336,14 1 12,2 

Krāslavas 

rajons 

20 487,15 18 476,55 - - 1 6,6 1 4,0 

Preiļu 28 669 28 669 - - - - - - 


Gala versija 

28


rajons 

Reģionā 

111 2875,85 105 2501,25 1 15,6 3 342,74 2 16,2 

4.24. tabula: Tiltu izvietojums Dienvidlatgales valsts autoceļos 

Rajons 

Tilti kopā Galvenajos 1. šķiras 2. šķiras 

skaits m skaits m skaits m skaits m 

Daugavpils 

rajons 

63 1719,7 36 1133,5 10 184,7 17 401,5 

Krāslavas 

rajons 

20 487,15 1 24,44 6 152,29 13 308,42 

Preiļu 

rajons 

28 669 1 19,3 13 320,1 14 329,6 

Reģionā 111 2875,85 38 1177,24 29 657,09 44 1039,52 

4.25. tabula: Naktsmītnes Dienvidlatgales reģionā 2003. gadā. 

Rajons 

Viesnīcas un moteļi 

Viesnīcām pielīdzināmās tūristu 

mītnes 

Citas tūristu mītnes 

Skaits Vietas Apmeklētāji Skaits Vietas Apmeklētāji Skaits Vietas Apmeklētāji 

Daugavpils pilsēta 3 126 8232 6 73 5198 1 100 - 

Daugavpils rajons 1 17 1255 2 35 1510 3 289 1500 

Krāslavas rajons 2 72 2552 1 7 590 - - - 

Preiļu rajons 1 33 1458 3 42 1518 1 40 909 

Reģionā 7 248 13497 12 157 8816 5 429 2409 

4.6. Reģiona pašvaldību budžetu apskats 

Dienvidlatgales reģiona pašvaldību kopbudžeti 2003. gadā sniegti 4.26. tabulā. [7] 

4.26. tabula: Pašvaldību kopbudžeti 2003. gadā, tūkst. LVL 

Rajons Ieņēmumi Izdevumi 

Fiskālais 

Finansēšana 

Izdevumi uz vienu 

pārpalikums vai Iekšējā 

Ārējā 

iedzīvotāju, LVL 

deficīts finansēšana finansēšana 

Daugavpils 22 771 25 130 -2 360 2 360 - 225 

pilsēta 

Daugavpils 12 426 12 197 229 -210 -18 295 

rajons 

Krāslavas 11 667 11 588 78 -78 - 326 

rajons 

Preiļu rajons 12 190 12 388 -198 205 -7 307 

Kopā reģionā: 59 054 61 303 -2 251 2 277 -25 288 

Daugavpils pilsētā un Preiļu rajonā konstatēts budžeta fiskālais deficīts. Kopējais reģionā 

rādītājs arī ir negatīvs - 2251 tūkst. Ls. Lielākie izdevumi uz vienu iedzīvotāju 326 Ls apmērā 

konstatēti Krāslavas rajonā. Vidēji reģionā izdevumi uz vienu iedzīvotāju ir 288 Ls. 


Gala versija 

29


5. DIENVIDLATGALES REĢIONA ATKRITUMU 

SAIMNIECĪBAS RAKSTUROJUMS 

Dienvidlatgales reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādes projekta ietvaros 2005. 

gada maijā Dienvidlatgales reģiona pašvaldībās notika aptauja par atkritumu saimniecību. 

Aptaujas mērķis bija informācijas iegūšana un precizēšana par savākto un apglabāto 

atkritumu apjomu, atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīto iedzīvotāju skaitu, 

atkritumu savākšanas un transportēšanas iespējām (t.sk. atkritumu savākšanas biežums, 

transportlīdzekļu un konteineru specifikācijas), esošo izgāztuvju stāvokli, atkritumu 

apsaimniekošanas tarifiem. 

Papildus veikta reģionā strādājošo lielāko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu aptauja 

par to darbību Dienvidlatgales reģionā. 

Šajā nodaļā atspoguļoti aptaujas rezultāti par savākto sadzīves atkritumu apjomu un sastāvu, 

raksturota reģiona atkritumu saimniecība un infrastruktūra, sniegti dati par atkritumu 

apsaimniekošanas tarifiem. 

5.1. Pašreizējā atkritumu apsaimniekošanas sistēma 

Dienvidlatgales reģionā 

Dienvidlatgales reģionā uz doto brīdi atkritumu apsaimniekošanas sistēmu var raksturot kā 

vidēji apmierinošu. Reģionā strādā vairāki uzņēmumi, kas nodarbojās ar sadzīves atkritumu 

savākšanas un pārvadāšanas pakalpojumu sniegšanu. Virknē pašvaldību sadzīves atkritumu 

savākšanas pakalpojumu sniedz pašas pašvaldības, jāņem vērā, ka šajos gadījumos nevienmēr 

atkritumi tiek savākti un nogādāti uz izgāztuvi atbilstoši vides prasībām un atbilstoši reāli 

saražotajam apjomam. Savāktie atkritumi uz šo brīdi tiek noglabāti 26 izgāztuvēs, kuru 

ekspluatācijā netiek ievērotas vides aizsardzības prasības. Tā kā Dienvidlatgales reģionā ar 

sadzīves atkritumu apsaimniekošanu nodarbojās salīdzinoši liels skaits organizāciju ir 

apgrūtināta savākto un noglabāto atkritumu apjoma uzskaite gan visam atkritumu apjomam, 

gan arī atsevišķiem atkritumu viediem. Dienvidlatgales reģiona centrs Daugavpils ir aktīvs 

rūpniecības centrs, līdz ar to ir būtiski pastiprinātu uzmanību pievērst bīstamo rūpniecības 

atkritumu apsaimniekošanai. Kā pozitīvs fakts jāmin sadzīves atkritumu dalītās vākšanas 

sistēmas pakāpeniska ieviešana reģiona lielākajās pilsētās. 

5.1.1. Savāktais atkritumu daudzums 

Šeit atspoguļoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras apkopotie dati par 

Daugavpils pilsētā, Daugavpils, Krāslavas un Preiļu rajonā savāktajiem sadzīves atkritumiem. 

Pavisam reģionā 2004. gadā savākti 68,8 tūkstoši tonnu sadzīves atkritumu un tiem 

pielīdzināmo rūpniecības atkritumu, lielāko daļu no šiem atkritumiem 93% sastāda sadzīves 

atkritumi un tiem līdzīgi tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu un iestāžu atkritumi, arī 

atsevišķi savāktie atkritumu veidi. Otra lielākā atkritumu kategorija ir būvniecības atkritumi – 

aptuveni 6%, pārējās atkritumu kategorijas pēc aģentūras datiem kopā sastāda vidēji 1% no 

kopējā apjoma, skat tabulu 5.1.[16] 


Gala versija 

30


5.1. Tabula. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras dati – Dienvidlatgales 

reģionā 2004. gadā savāktie atkritumu veidi un apjoms 

Atkritumu 

kods 

Atkritumu nosaukums 

Daugavpils 

pilsēta 

Daugavpils 

rajons 

Daudzums t 

Krāslavas 

rajons 

Preiļu 

rajons 

Kopā 

Kokapstrādes un papīra, kartona, celulozes, skaidu plākšņu un mēbeļu ražošanas atkritumi 0,20 

030105 Zāģskaidas, koksnes atgriezumi, sabojāta koksne 

un koksnes daļiņas, kuras neatbilst 030104 klasei 0,20 0,20 

Termisko procesu neorganiskie atkritumi 2,00 

100814 Anodu lūžņi 2 

Iepakojums; citur neminētie absorbenti, slaucīšanas luptas, filtru materiāls un aizsargtērpi 16,00 

150106 Jauktais iepakojums 16 

Citur katalogā neminēti atkritumi 11,81 

160103 Nolietotas riepas 11,81 

11,81 

Būvniecības (arī ceļu būves) un ēku nojaukšanas atkritumi 4316,02 

170101 Betons 817,2 

817,20 

170102 Ķieģeļi 1170,00 

1170,00 

170107 Betona, ķieģeļu, dakstiņu, keramikas maisījumi, 

kuri neatbilst 170106 klasei 

310,35 

310,35 

170201 Koks 16,80 

16,80 

170302 Asfaltu saturoši maisījumi, kuri neatbilst 170301 

klasei 

1319,50 

1319,50 

170402 Alumīnijs 304,68 

304,68 

170404 Cinks 1,5 

1,50 

170406 Alva 1,05 

1,05 

170504 Augsne un akmeņi, kas neatbilst 170503 klasei 312 

312,00 

170802 Būvmateriāli uz ģipša bāzes, kuri neatbilst 

170801 klasei 

37,544 

37,54 

170904 Būvniecības atkritumi, kuri neatbilst 170901, 

25,4 

170902, 170903 klasei 

25,40 

Atkritumu pārstrādes uzņēmumu, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un ūdensapgādes saimniecības atkritumi 

190805 Sadzīves notekūdeņu attīrīšanas dūņas 

2,00 

16,00 

234,00 234,00 

Sadzīves atkritumi un tiem līdzīgi tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu un iestāžu atkritumi, arī atsevišķi 

savāktie atkritumu veidi 

64302,58 

200101 Papīrs un kartons 7,00 1,00 8,00 

200102 Stikls 6,40 6,40 

200111 Koksne, kas neatbilst 200137 klasei 0,80 0,80 

200139 Plastmasa 4,80 4,80 

200140 Metāli 28653,19 5,23 28658,42 

200201 Bioloģiski noārdāmi atkritumi 44,70 58,50 103,20 

200202 Augsne un akmeņi 60,00 60,00 

200203 Citi bioloģiski nenoārdāmi atkritumi 22,60 120,00 550,00 692,60 

200301 Nešķiroti sadzīves atkritumi 17574,71 2825,26 2823,84 10770,00 33993,81 

200303 Ielu tīrīšanas atkritumi 238,30 334,00 572,30 

200307 Liela izmēra atkritumi 202,25 202,25 

Kopā 50555,33 3234,69 3177,84 11914,75 68882,61 


Gala versija 

31


Lielu apjomu sadzīves atkritumu un tiem līdzīgo tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu un 

iestāžu atkritumu, un atsevišķi savākto atkritumu veidu kategorijā sastāda metāla atkritumi. 

Metāla atkritumu lielais daudzums savākto sadzīves atkritumu plūsmā ir izskaidrojams ar 

reģionā attīstītajām metāla pārstrādes iespējām, kā arī 2004. gadā vairākas reizes 

paaugstinājās metālā lūžņu iepirkuma cenas, kas arī stimulēja Salīdzinoši mazs apjoms 

vadoties pēc Aģentūras datiem ir bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, ielu tīrīšanas 

atkritumiem un liela izmēra atkritumiem, tomēr nav pamata uzskatīt, ka šo veidu atkritumu 

Dienvidlatgales reģionā nav – tā kā šie atkritumi tiek vākti kopā ar nešķirotiem sadzīves 

atkritumiem, daļa no savāktā daudzuma ir iekļauta kopējā nešķiroto sadzīves atkritumu 

plūsmā. 

Tabulā 5.2. apkopoti dati par Dienvidlatgales reģionā savāktajiem atkritumiem. Šie dati ir 

iegūti apkopojot reģiona atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu un pašvaldību aptaujas 

anketas. Balstoties uz šo informāciju reģionā kopējais savākto atkritumu apjoms ir 231528 

m3, kas ir mazāks nekā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datos 

uzrādītais apjoms. Šī atšķirība ir skaidrojama ar dažādajiem informācijas ievākšanas avotiem 

– pašvaldību un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu aptaujā nepiedalījās visi 

respondenti, kā rezultātā patiesais savākto atkritumu apjoms ir lielāks nekā norādīts 5.2. 

tabulā. 

5.2. tabula Dienvidlatgales reģionā savāktais atkritumu apjoms 2004.g. Pašvaldību un 

atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu aptaujas rezultāti. 


teritorija 

Savākto sadzīves 

atkritumu apjoms*, m 3 

Nebīstamie rūpniecības 

atkritumi, m 3 

Veselības aprūpes 

atkritumi*, m 3 

Parku un dārzu 

atkritumi, m 3 

Būvgruži m3 

Daugavpils pilsēta 129160 1790 1200 1700 3900 

Daugavpils rajons 24451 172 140 100 220 

Krāslavas rajons 22180 43 99 899 428 

Preiļu rajons 42000 2668 110 117 150 

Kopā reģionā: 217792 4673 1549 2816 4698 

5.1.2. Iesaistītie iedzīvotāji 

Balstoties uz atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu sniegtajiem datiem Dienvidlatgales 

reģionā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu pakalpojumus izmanto aptuveni 58% jeb 

134 tūkstoši iedzīvotāju. Tā kā šajos datos nav iekļauti tie iedzīvotāji kurus apkalpo 

pašvaldības un atsevišķi atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi nav snieguši datus par 

apkalpoto iedzīvotāju skaitu kopējais iesaistīto iedzīvotāju skaits Dienvidlatgales reģionā var 

tuvoties 68% jeb156 tūkstošiem. Ņemot vērā ka uz 2004. gada sākumu reģionā darbojās 26 

atkritumu izgāztuves daļa iedzīvotāju izmantoja šo izgāztuvju pakalpojumus. Precīzi dati par 

izgāztuvju darbības apjomiem un apkalpoto iedzīvotāju skaitu nav pieejami. Analizējot 

iesaistīto iedzīvotāju skaitu atsevišķi lauku un pilsētu teritorijās secinām ka lauku teritorijās 

tiek apkalpoti vidēji 45% iedzīvotāju, bet pilsētās vidēji 70% no kopējā iedzīvotāju skaita 

5.2. Pašvaldību aptaujas rezultāti 

Projekta ietvaros 2005. gada maija un jūnija mēnešos tika veikta reģiona pašvaldību aptauja, 

kuras mērķis bija iegūt informāciju par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu pašvaldībā – 


Gala versija 

32


kopējā sistēmā iesaistītajiem iedzīvotājiem, atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un 

apglabāšanas organizēšanu. 

Pašvaldību saistošie noteikumi 

No Dienvidlatgales reģionā ietilpstošajās 60 pašvaldībām ņemot vērā pašvaldību aptaujas 

rezultātus (skat. tabulu 5.3.)tikai 10 pašvaldībām ir izstrādāti saistošie noteikumi, pastāv 

iespēja, ka šīs skaitlis varētu būt lielāks un saistošie noteikumi ir izstrādāti daļā pašvaldību, 

kuras aptaujā nepiedalījās. 

Pārsvarā vietējie atkritumu apsaimniekošanas noteikumi ir izstrādāti pietiekami precīzi un 

tajos ir iekļautas likumdošanā noteiktās normas. Noteikumos ir definēti gan fizisko, gan 

juridisko personu – atkritumu radītāju pienākumi, pašvaldības kompetence. Saistošajos 

noteikumos to pašreizējā redakcijā nav pietiekami detalizēti iekļautas prasības atkritumu 

apsaimniekošanas uzņēmumu darbībai pašvaldības teritorijā, līdz ar to ir nepieciešams vai nu 

papildināt saistošos noteikumus, vai arī atrunāt saistības slēdzot Atkritumu apsaimniekošanas 

likuma 15. pantā minēto līgumu. 

Pašreizējā redakcijā pašvaldību saistošajos noteikumos par atkritumu apsaimniekošanu nav 

iekļautas īpašas prasības atsevišķu atkritumu veidu apsaimniekošanai, līdz ar to ir pamats 

papildināt noteikumus ar normām, kas nosaka tādu atkritumu veidu kā iepakojums, bioloģiski 

noārdāmie atkritumi, lielgabarīta atkritumi apsaimniekošanu. 

Izstrādājot jaunus vai papildinot jau esošos saistošos noteikumus būtu nepieciešams balstīties 

uz ES direktīvās 75/439/EEC, 75/442/EEC, 78/176/EEC, 82/883/EEC, 91/157/EEC, 

91/689/EEC, 96/59/EC, 1999/31/EC, 2000/76/EC, 2002/96/EC iekļautajām normām. Tā pat 

pašvaldību vietējo saistošo noteikumu jaunas redakcijas būtu izstrādājamas ņemot vērā arī 

reģiona kopējās iezīmes, kas atspoguļotas reģiona Atkritumu apsaimniekošanas plānā, kā arī 

tās apsaimniekošanas tehniskās prasības, kuras izrietēs no jaunveidojamās apsaimniekošanas 

sistēmas, kā arī vietējo atkritumu apsaimniekošanas organizāciju nosacījumiem. 

5.3. tabula Saistošo noteikumu esamība Dienvidlatgales reģiona pašvaldībās. 

Pašvaldība 

Noteikumi ir 

pieņemti 

Noteikumi ir pieņemti ar tiem var 

iepazīties tikai pašvaldībā 

Noteikumi nav 

izstrādāti 

Aptaujā 

nepiedalās 


Daugavpils X X 

Ilūkstes novads X X 

Subate 

Ambeļu pagasts 

Biķernieku pagasts 

Demenes pagasts X X 

Dubnas pagasts 

Dvietes pagasts 

Eglaines pagasts 

Kalkūnes pagasts 

Kalupes pagasts 

Laucesas pagasts 

Līksnas pagasts 

Maļinovas pagasts 

Medumu pagasts 

Naujenes pagasts 

Nīcgales pagasts 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 


Gala versija 

33


Pašvaldība 

Noteikumi ir 

pieņemti 

Noteikumi ir pieņemti ar tiem var 

iepazīties tikai pašvaldībā 

Noteikumi nav 

izstrādāti 

Aptaujā 

nepiedalās 

Salienas pagasts X X 

Skrudalienas pagasts X X 

Sventes pagasts X X 

Tabores pagasts 

X 

Vaboles pagasts 

X 

Vecsalienas pagasts 

X 

Višķu pagasts 

X 


Krāslavas novads 

X 

Dagda X X 

Andrupenes pagasts 

X 

Andzeļu pagasts 

X 

Asūnes pagasts 

X 

Aulejas pagasts 

X 

Bērziņu pagasts 

X 

Dagdas pagasts 

X 

Ezernieku pagasts 

X 

Grāveru pagasts 

X 

Indras pagasts X X 

Izvaltas pagasts 

X 

Kalniešu pagasts 

X 

Kaplavas pagasts 

X 

Kastuļinas pagasts 

X 

Kombuļu pagasts 

X 

Konstantinovas pagasts 

X 

Ķepovas pagasts 

X 

Piedrujas pagasts 

X 

Robežnieku pagasts 

X 

Skaistas pagasts 

X 

Svariņu pagasts 

X 

Šķaunes pagasts 

X 

Šķeltovas pagasts 

X 

Ūdrīšu pagasts 

X 


Preiļu novads 

X 

Līvānu novads X X 

Vārkavas novads 

X 

Riebiņu novads X X 

Aglonas pagasts 

X 

Jersikas pagasts 

X 

Pelēču pagasts 

X 

Rudzātu pagasts X X 

Saunas pagasts 

X 

Sutru pagasts 

X 

Vārkavas pagasts 

X 

KOPĀ 10 10 23 27 


Gala versija 

34


Apkopojot pašvaldību komentārus par pašreizējo atkritumu saimniecības stāvokli kā galvenās 

problēmas tiek izvirzītas nepietiekamais tehniskais nodrošinājums – konteineru parks 

atkritumu savākšanai, kā rezultātā atkritumi tiek savākti maisos vai tieši no zemes, kas 

savukārt rada antisanitārus apstākļus un neērtības atkritumu apsaimniekotājiem. Vēl pie 

problēmām tiek minēta nepietiekama lauku teritoriju apkalpošana, kas galvenokārt netiek 

īstenota mazā iedzīvotāju blīvuma un līdz ar to mazā saražotā apjoma dēļ, kas sadārdzina 

pakalpojuma sniegšanas izmaksas. Tā pat tiek uzsvērta nepieciešamība ieviest atkritumu 

dalītās vākšanas sistēmu, kas ļautu samazināt izmaksas, ietaupot līdzekļus, kas tiek tērēti 

atkritumu noglabāšanai. Vairākas pašvaldības atbalsta iespēju izveidot šķiroto atkritumu 

pieņemšanas laukumus, kas ļautu samazināt transporta izmaksas, kas rodas savāktos sadzīves 

atkritumus transportējot uz atkritumu izgāztuvi vai poligonu. Šķiroto atkritumu pieņemšanas 

laukums varētu darboties kā pārkraušanas stacija no kurienes sašķirotos atkritumus varētu 

transportēt gan uz noglabāšanu, gan arī uz atkritumu pārstrādes uzņēmumiem. Atsevišķas 

pašvaldības kā vēl vienu no problēmām minēja nelegālo atkritumu izgāztuvju veidošanos, kas 

ir nepietiekamas kontroles un ne visās teritorijās pieejamā atkritumu savākšanas pakalpojuma 

rezultāts. Kopumā atkritumu apsaimniekošanas sistēmu uz šo brīdi pašvaldības vērtē kā 

apmierinošu, bet tajā pašā laikā tiek atzīmēta arī pozitīvas attīstības tendences. 

5.3. Atsevišķu atkritumu veidu apsaimniekošana 

Šajā sadaļa sniegta informācija par atsevišķu atkritumu veidu ražošanas apjomiem un to 

apsaimniekošanu. 

5.3.1. Notekūdeņu attīrīšanas dūņas 

Šīs sadaļas sagatavošanai izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras 

dati par saražoto un izmantoto notekūdeņu dūņu daudzumiem Daugavpils pilsētā, 

Daugavpils, Krāslavas un Preiļu rajonā 2003. gadā (skat. 5.4. tab.) [16] 

5.4. tabula. Notekūdeņu dūņu ražošana un izmantošana Dienvidlatgales reģionā tonnas 2003. 

gadā 

Saražoto 

Nosaukums dūņu 

daudzums 





tai skaitā 

Apstrādātas Neapstrādātas 

Izmantoto 

dūņu 

daudzums 

tai skaitā 

Lauksaimniecībā Kompostēšana Uzglabātas 

Citādi 

izmantotas 

1814,8 1812,5 2,3 1814,8 - - 1814,8 - 

647,9 0,3 647,6 647,9 640,0 2,9 5,0 

273,5 - 273,5 237,5 224,1 49,4 - - 

821,3 - 821,3 821,3 - - 821,3 - 

Kopā reģiona 3557,5 1812,8 1744,7 3557,5 864,1 49,4 2639,0 5,0 

Kopējais saražotais notekūdeņu dūņu daudzums reģionā 2003. gadā 3557,5 tonnas kā redzam, 

tad lielākā daļa dūņu 2639 tonnas tiek uzglabātas, tikai 913,5 tonnas ir izmantotas 

kompostēšanas procesā vai lauksaimniecībā. 


Gala versija 

35


5.3.2. Veselības aprūpes atkritumi 

Dienvidlatgales reģionā 2004. gadā saražotais veselības aprūpes atkritumu apjoms ir 1549 

m 3 .Veselības aprūpes atkritumi, ļoti būtiskā mērā, sastāv no parastajiem sadzīves vai tiem 

pielīdzināmiem atkritumiem, savukārt, bīstamie veselības aprūpes atkritumi, veido nelielu 

daļu no kopējā atkritumu daudzuma un var sasniegt aptuveni 0,5 – 2,5% no kopējā veselības 

aprūpes atkritumu apjoma. 

5.3.3. Nebīstamie rūpniecības atkritumi 

Apkopotie dati norāda uz samērā nelielu rūpniecības atkritumu daudzumu 4673 m 3 . Līdz ar to 

ir jāsecina, ka šis skaitlis nav objektīvs, t.i. mazāks kā tam vajadzētu būt. Lielākie rūpniecības 

atkritumu ražotāji ir: 

- AS “Preiļu siers” vidēji 1570 m3/gadā 

- AS “Lokomotīve” vidēji 920 m3/gadā 

- AS “Līvānu stikls” vidēji 400 m3/gadā 

5.3.4. Bīstamie atkritumi 

Šīs sadaļas sagatavošanai tika izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas 

Aģentūras dati par radīto bīstamo atkritumu daudzumu 2003. gadā Daugavpils pilsētā, 

Daugavpils, Krāslavas un Preiļu rajonos. 

Bīstamo atkritumu radīšana un to apsaimniekošana atspoguļota 5.5. tabulā. 

5.5. tabula. Bīstamo atkritumu radīšana un apsaimniekošana Dienvidlatgales reģionā 2003. 

gadā, tonnas 


vienība 

Daugavpils 

pilsēta 

Daugavpils 

rajons 


Preiļu 

rajons 

KOPĀ 

Uzņēmumos radīto BA daudzums, 

tonnas 1957,4292 113,1334 1,9523 8,224 2080,7389 

Iedzīvotāju saražotais BA daudzums, 

tonnas 440 163 139 159 901 

Saražoto BA daudzums, tonnas 2397,429 276,1334 140,9523 167,224 2981,7387 

Koriģētais apjoms lokālai 

pirmapstrādei (LP) 579,1 157 42 48 826 

Apjoms sadedzināšanai cementa 

krāsnī 

(SC) 911 2 1 5 919 

Apjoms nosūtīšanai uz ārvalstīm 

(NA) 53 6 4 5 68 

Apjoms demerkurizācijai 

(LDC) 3,23 0,19 0,1 0,01 3,53 

Apjoms fiziko ķīmiskai apstrādei 

(FK) 91,159 0,5 0,59 1,803 94,052 

Apjoms speciālai sadedzināšanai 

(SS) 915,345 175,04 57,36 66,361 1214,106 

Atlikums deponēšanai spec. pol. 

(A) 416,75 54 35,5 40,7 546,95 

Deponēša-nai azbesta poligonā (AA) 66 66 

Kopējais daudzums pārstrādei un 

deponēšanai, 

tonnas 2456,484 237,73 98,55 118,874 2911,638 


Gala versija 

36


Bīstamie rūpniecības atkritumi 

Kopējais bīstamo atkritumu daudzums, ko gadā saražo reģiona uzņēmumi, ir apmēram 2080 

t., kā redzams tad aptuveni 95% šo atkritumu ir saražoti Daugavpils pilsētā. Lielākās bīstamo 

rūpniecisko atkritumu grupas ir motoreļļu, pārnesumu eļļu, smēreļļu un citu eļļu atkritumi, 

kas kopumā sastāda gandrīz 34% jeb 688 tonnu šo atkritumu. Nākamā lielākā bīstamo 

atkritumu grupa ir organisko šķīdinātāju atkritumi – aptuveni 16% jeb 338 tonnas. Trešā 

lielākā bīstamo atkritumu grupa ir augsnes un pazemes ūdeņu attīrīšanas atkritumi – aptuveni 

328 tonnas. Kā redzams tad vairāk kā divas trešdaļas reģionā radīto bīstamo atkritumu ir 

saražoti Daugavpils pilsētā, 2003. gadā šis skaitlis bija 2456,48 tonnas. Lielā mērā tas ir 

attīstītās ražošanas darbības rezultāts. Līdz ar to izstrādājot bīstamo atkritumu 

apsaimniekošanas sistēmu ir būtiski ņemt vērā minēto apstākli. Detalizētāka Dienvidlatgales 

reģionā radīto bīstamo atkritumu daudzuma analīze sniegta 5.6. tabulā. 

5.6. tabula. Radīto bīstamo atkritumu daudzumi pa lielākajām atkritumu grupām 

Dienvidlatgales reģionā 2003. gadā, tonnas. 

Grupa Nosaukums Tonnas 

0501 Naftas produktu atkritumi un cietie atkritumi 77,61 

Organisko krāsvielu un pigmentu ražošanas, pārstrādes, piegādes un izmantošanas tehnoloģisko 8,71 

0703 procesu atkritumi 

Taukvielu, smērvielu, ziepju, mazgāšanas, dezinficējošo un kosmētisko līdzekļu ražošanas, 69,14 

0706 pārstrādes, piegādes un izmantošanas tehnoloģisko procesu atkritumi 

0801 Krāsu un laku atkritumi 2,25 

0901 Fotorūpniecības procesu atkritumi 5,79 

1003 Alumīnija metalurģijas atkritumi 6,00 

Formēšanas (arī kalšanas, metināšanas, presēšanas, stiepšanas, liekšanas, griešanas un pulēšanas) 16,00 

1201 procesu atkritumi 

1302 Motoreļļu, pārnesumu eļļu un smēreļļu atkritumi 229,06 

1305 Eļļas un ūdens maisījuma atdalīšanas atkritumi 92,60 

1308 Citi eļļu atkritumi 459,80 

1406 Organisko šķīdinātāju, aukstumnesēju un putu, un aerosolu propelentu atkritumi 338,66 

Nolietoti transportlīdzekļi, arī satiksmē neizmantojamie transportlīdzekļi, to sadalīšanas atkritumi, 36,56 

1601 transportlīdzekļu apkopes atkritumi 

1605 Ķīmiskās vielas un gāzes balonos (tvertnēs) 3,22 

1606 Baterijas un akumulatori 42,57 

Uzglabāšanas un transporta konteineru, kā arī mucu tīrīšanas atkritumi (izņemot 05 un 13 nodaļā 94,61 

1607 minētos) 

1706 Azbestu saturoši būvmateriāli 65,63 

1801 Atkritumi, kuri rodas cilvēku dzemdību, veselības diagnostikas, ārstēšanas vai profilakses procesā 26,79 

1901 Atkritumu sadedzināšanas atkritumi un pirolīzes atkritumi 9,00 

1908 Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu citi atkritumi 50,80 

1913 Augsnes un pazemes ūdeņu attīrīšanas atkritumi 328,52 

2001 Atsevišķi savāktie atkritumu veidi (Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi) 3,53 

KOPĀ 1966,83 

Bīstamie sadzīves atkritumi 

Bīstamo sadzīves atkritumu daudzums, kas tiek saražots gadā, ir apmēram 901 t. Iedzīvotāju 

radīto bīstamo atkritumu daudzums rēķinot uz vienu iedzīvotāju ir praktiski vienāds visā 

reģiona teritorijā – aptuveni 3,9 kg uz iedzīvotāju. 

5.3.5. Šķidrie atkritumi 

Šķidrie atkritumi tiek apsaimniekoti citas sistēmas – kanalizācijas sistēmas – ietvaros, un 

nekādā veidā nesaistās ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. 


Gala versija 

37


5.3.6. Nolietotie transportlīdzekļi 

Saskaņā ar Aģentūras datiem, šo atkritumu daudzums 2004. gadā bija 11,8 t. pie tam 

vienīgais atkritumu veids, ka šajā pozīcijā ir uzrādīts ir nolietotas riepas, citas atkritumu 

klases nav uzrādītas. Tomēr ņemot vērā lielo metāla lūžņu savākšanas apjomu jāsecina, ka 

daļa no tiem ir nolietotie transporta līdzekļi, kas nav uzskaitīti atsevišķi. 2003. gadā 

Dienvidlatgales reģionā ir savāktas 42,57 tonnas bateriju un akumulatoru, kas ir 8% no valstī 

kopumā savāktā apjoma, vidēji 90% no šiem atkritumiem ir nolietotu transporta līdzekļu 

sadalīšanas atkritumi. 

5.3.7. Elektriskie un elektronisko iekārtu atkritumi 

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas Aģentūras pārskatā nav datu par šāda veida 

atkritumu ražošanu un savākšanu Dienvidlatgales reģionā 2004. gadā līdz ar to ir pamats 

uzskatīt, ka elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi tiek apsaimniekoto kopējā sadzīves 

atkritumu plūsmā un atsevišķi netiek savākti. Tā kā ar LR MK Noteikumi Nr. 923. Elektrisko 

un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas noteikumi, spēkā no 2004.11.14. nosaka, 

ka no 2009. gada 1. janvāra šī atkritumu veida savākšanas apjomam ir jābūt vismaz 4 kg uz 

vienu iedzīvotāju gadā un nav paredzams ka šo atkritumu rašanās tuvāko četru gadu laikā 

varētu palielināties vairākas reizes, var pieņemt ka vidējais elektrisko un elektronisko iekārtu 

atkritumu daudzums kas rodas Dienvidlatgales reģionā gada laikā ir vidēji 450 tonnas. 

5.3.8. Iepakojuma atkritumi. 

Projekta ietvaros analizējot atkritumu sastāvu Daugavpils pilsētā ir konstatēts, ka iepakojuma 

atkritumi kopējā atkritumu plūsmā sastāda aptuveni 16% (masas), lielāko daudzumu 

iepakojuma atkritumos veido papīra un kartona atkritumi aptuveni 30% no kopējās 

iepakojuma atkritumu masas, nākošā lielākā frakcija ir stikla atkritumi – aptuveni 25% 

masas. Kompozītmateriāli un polimēri veido attiecīgi 10% un 14% no kopējās iepakojuma 

atkritumu masas. No reģionā strādājošajiem uzņēmumiem ar šķiroto atkritumu vākšanu 

nodarbojās SIA “Dova” un SIA “Eko Latgale”. 2004. gadā SIA “Dova” savāktais apjoms ir 

neliels 16 tonnas, krietni lielāki dalītās vākšanas apjomi ir otram uzņēmumam SIA “Eko 

Latgale” kura kopējais savāktais apjoms ir 1600 tonnas iepakojuma atkritumu, tai skaitā: 

Metāls – 180 tonnas 

Stikls – 120 tonnas 

Papīrs un kartons – 1200 tonnas 

Polimēri – 60 tonnas 

PET – 40 tonnas 

Atsevišķiem iepakojuma veidiem ir pārstrādes iespējas Dienvidlatgales reģionā metāla 

iepakojumu pārstrādā A/S “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca”, stikla iepakojumu SIA 

“Līvānu stikla pārstrāde”. Polimēru un papīra iepakojumu pārstrādei transportē uz citiem 

Latvijas reģioniem vai kaimiņvalstīm. 

5.4. Atkritumu apsaimniekošanā iesaistītie uzņēmumi 

Dienvidlatgales reģionā sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumus sniedz gan pašvaldību, 

gan arī privātā kapitāla uzņēmumi, daļā mazāko pagastu atkritumu izvešanu nodrošina vietējā 

pašvaldība. Lielākie uzņēmumi, kas nodarbojās ar sadzīves atkritumu savākšanu ir sekojoši: 

A/S “Daugavpils specializētais ATU” 

SIA “EKO Latgale” 

SIA “SA Serviss” 


Gala versija 

38


SIA “Dova” 

SIA “Preiļu saimnieks” 

SIA “Līvānu DzKS” 

Ne visi no minētajiem uzņēmumiem nodrošina arī šķiroto atkritumu savākšanas 

pakalpojumu, paši šķiroto atkritumu uzkrāšanas konteinerus uzstāda tikai SIA “EKO 

Latgale” un SIA “Dova”, daži uzņēmumi, kā piemēram SIA “Preiļu saimnieks” un SIA 

“Līvānu DzKS” šķiroto atkritumu savākšanā sadarbojās ar firmu SIA “Eko Reverss”, kas 

veic šķiroto atkritumu savākšanu Preiļu un Līvānu pilsētās. Ar bīstamo atkritumu savākšanu 

Dienvidlatgales reģionā nodarbojās SIA “Bīstamo atkritumu serviss”. 

Informācija par atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu apkalpoto iedzīvotāju skaitu un 

tehnisko nodrošinājumu sniegta 5.7. tabulā. 

5.7.tabula. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu apkalpoto iedzīvotāju skaits un 

tehniskais nodrošinājums. 

Operators 

Apkalpoto 

pašvaldību 

skaits 

Apkalpoto 

iedzīvotāju 

skaits 

Sadzīves atkritumu uzkrāšanai izmantotie 

konteineri 

0,66m3 0,75m3 1,1m3 Citi Marka 

Specializētais transports 

Izlaiduma 

gads 

Ietilpība 

m3 

AS "Daugavpils specializētais 

autotransporta uzņēmums" 

3 63813 16 13 180 

Mercedes Benz 

VOLVO 

VOLVO 

MAZ 

1992 

1999 

2000 

2004 

16 

16 

16 

17 

SIA "SA Serviss" 5 24131 6 47 266 

VOLVO 

SCANIA 

GAZ 

2003 

2004 

1997 

16 

16 

7 

SIA "Eko Latgale" * * * * * 

VOLVO 

MAN 

1987 

1989 

12 

20 

SIA "DOVA" 22 31715 287 

65 gab. 0,14 

m3 

VOLVO 2001 16 

SIA "Līvānu dzīvokļu un 

komunālā saimniecība" 

5 7214 13 94 

VOLVO 

GAZ 53 

GAZ 53 

1995 

1987 

1985 

10 

7 

6 

SIA "Preiļu saimnieks" 5 7026 * * * Mercedes Benz 1987 20 

Kopā 40 133899 22 73 827 65 

* nav precīza informācija 

Detalizētāka informācija par atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem sniegta 3. pielikumā. 

5.5. Atkritumu apsaimniekošanas tarifi 

Šajā nodaļa apkopoti dati par atkritumu apsaimniekošanas tarifiem, samaksas iekasēšanas 

kārtību un vidējo maksājuma procentu par atkritumu apsaimniekošanas veikšanu. Analizējot 

informāciju par atkritumu apsaimniekošanas tarifiem Dienvidlatgales reģionā jāsecina ka 

dažādās reģiona pašvaldībās tarifi par sadzīves atkritumu izvešanu atšķiras vairākas reizes. 

Zemākais tarifs 2,30 LVL par 1 m 3 sadzīves atkritumu izvešanu ir Preiļu novadā (uzņēmums 

SIA “Preiļu saimnieks”) gan Daugavpils, gan Krāslavas rajonā sadzīves atkritumu izvešanas 

tarifi ir augstāki. Atsevišķi uzņēmumi dažādās pašvaldībās atkarībā no atkritumu 


Gala versija 

39


pārvadājuma attāluma pakalpojumam piemēro dažādus tarifus, piemēram AS “Daugavpils 

specializētais autotransporta uzņēmums” tarifs ir diferencēts no 3,10 līdz 8,50 LVL/m 3 . 

Precīza informācija par katra atkritumu apsaimniekotāja noteiktajiem tarifiem sniegta 3. 

pielikumā. Atkritumu apsaimniekotāji, kas uz šo brīdi strādā ar zemākajiem tarifiem, uzsver 

nepieciešamību paaugstināt tarifus. 

Tarifu iekasēšanas mehānisms ir atšķirīgs dažādās reģiona pašvaldībās. Ir trīs atšķirīgas 

shēmas: 

1) atkritumu apsaimniekošanas firmas slēdz tiešos līgumus ar atkritumu 

ražotājiem, kas maksā par saražoto atkritumu apsaimniekošanu (LVL/m 3 ), 

2) atkritumu apsaimniekošanas firmas slēdz līgumus ar namu pārvaldēm, kas 

iekasē naudu no iedzīvotājiem un veic atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu 

pakalpojumu apmaksāšanu, 

3) atkritumu apsaimniekošanas firmas slēdz līgumus ar pašvaldībām, kas iekasē 

naudu no iedzīvotājiem un veic firmas sniegto pakalpojumu apmaksāšanu. 

Atsevišķos gadījumos pašvaldība apmaksā firmu sniegtos pakalpojumus no 

pagasta budžeta līdzekļiem. 

Vidējais maksājuma procents par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu ir no 70% līdz 

100% un gan aptaujātie atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, gan pašvaldības samaksas 

iekasēšanu neidentificē kā problēmu. 

5.6. Esošās izgāztuves 

Uz 2004. gada 1. janvāri, Dienvidlatgales reģionā bija 55 atkritumu izgāztuves, no kurām: 

26 darbojošās izgāztuves (kopējā platība 54,8 ha); 

6 slēgtās izgāztuves (kopējā platība 6,3 ha); 

23 slēgtās un rekultivētās izgāztuves (kopējā platība 29,2 ha). 

Sīkāka informācija par Dienvidlatgales reģionā esošajām atkritumu izgāztuvēm 

atspoguļota 5.7. tabulā. 

N.p.k 

5.7. tabula. Dienvidlatgales reģiona atkritumu izgāztuves 

Izgāztuves atrašanās 

vieta (rajons, pašvaldība) 

Nosaukums 

Platība hektāros 


Zemes īpašuma 

forma 

Cita svarīga informācija 

(gads, kad slēgta, rekultivēta) 

Darbojošās izgāztuves 

1. Līksnas pagasts “Zelta kalns” 4,5 Pašvaldības 

2. Kalupes pagasts “Krieviņi” 1,5 Pašvaldības 

3. Nīcgales pagasts “Jaunā sādža” 1,5 Pašvaldības 

4. Dubnas pagasts “Kutki” 0,8 Pašvaldības 

5. Ambeļu pagasts “Speiga” 0,9 Pašvaldības 

6. Sventes pagasts “Auziņi” 5,5 Pašvaldības 

7. Dvietes pagasts “Smiltaine” 0,4 Pašvaldības 

8. Bebrenes pagasts “Pīkstuliene” 1,5 Pašvaldības 

9. Skrudalienas pagasts “Salmonovka” 0,5 Pašvaldības 

10. Demenes pagasts “Demene” 9,8 Pašvaldības 

11. Biķernieku pagasts “Šelehovka” 0,7 Pašvaldības 

Slēgtās un nerekultivētās 

1. Vaboles pagasts “Saušukalns” 0,6 Pašvaldības Slēgta 2003. 

Slēgtās un rekultivētās 

1. Ilūkstes pilsēta “Ilūkste” 2,94 Pašvaldības Rekultivēta 2000. 

2. Subates pilsēta “Subate” 5,31 Pašvaldības Rekultivēta 2000. 

3. Višķu pagasts “Ostrova” 0,5 Pašvaldības Slēgta 1999 un rekultivēta.- 

2000. 


Gala versija 

40


N.p.k 

Izgāztuves atrašanās 

vieta (rajons, pašvaldība) 

Nosaukums 

Platība hektāros 

Zemes īpašuma 

forma 

Cita svarīga informācija 

(gads, kad slēgta, rekultivēta) 

4. Naujienes pagasts “Strojenki” 3,0 valsts Slēgta un rekultivēta 2000. 

5. Salienas pagasts “Šlapaki” 0,6 Pašvaldības Slēgta un rekultivēta 2000. 

6. Tabores pagasts “Savišķi” 0,2 Pašvaldības Slēgta un rekultivēta 1999. 

7. Pilskalnes pagasts “Riekstiņi” 1,7 pašvaldības Slēgta un rekultivēta 2000. 

8. Demenes pagasts “Slavišķi” 0,6 Pašvaldības Slēgta un rekultivēta 2000 

9. Demenes pagasts “Višņovka” 0,7 Pašvaldības Slēgta un rekultivēta 2000 


Darbojošās izgāztuves 

1. Asūnes pagasts Tiliševa 2.0 Pašvaldības 

2. Bērziņu pagasts Morozova, 0.5 Pašvaldības 

3 Zazuļka 0.5 Pašvaldības 

4. Grāveru pagasts Belogrudova 2.0 Pašvaldības 

5. Konstantinovas pagasts Vipolzova 3.0 Dagdas DzKSU 

6. Ķepovas pagasts Lukševa 0.8 Pašvaldības 

7. Svariņu pagasts Labecki 0.7 Pašvaldības 

8. Šķaunes pagasts Zamšoviki 1.0 Pašvaldības 

9. Ūdrīšu pagasts Kazanova 5.0 SIA”Dova” 

Slēgtās un nerekultivētās 

1. Andrupenes pagasts Litvini 1.5 Pašvaldības Slēgta 2003 

2. Kastuļinas pagasts Ribački 1.5 Pašvaldības Slēgta 2003 

3. Piedrujas pagasts Marki 1.0 Pašvaldības Slēgta 2002 

4. Robežnieku pagasts Boravina 1.0 Pašvaldības 2003 

5. Kalniešu pagasts Juhniki 0.7 Pašvaldības Slēgta 2002 

Slēgtās un rekultivētās izgāztuves 

1. Andzeļu pagasts Ārmani 1.2 Pašvaldības Slēgta un rekultivēta 2000 

2. Aulejas pagasts Kaktiņi 0.8 Pašvaldības Slēgta un rekultivēta 2000 

3. Ezernieku pagasts Ūdrija 1.5 Pašvaldības Slēgta un rekultivēta 2000 

4. Izvaltas pagasts Celitāni 0.5 Pašvaldības Slēgta un rekultivēta 2000 

5. Kaplavas pagasts Mietiņos 0.8 Pašvaldības Slēgta un rekultivēta 2000 

6. Skaistas pagasts Glagači 1.0 Pašvaldības Slēgta un rekultivēta 2000 

7. Šķeltovas pagasts Borovije 2.0 Pašvaldības Slēgta un rekultivēta 2000 


Darbojošās izgāztuves. 

1. Riebiņu novads “Skangeļi” 0.5 Pašvaldības 

2. Preiļu novads “Preiļi” 4.0 Pašvaldības 

3. Līvānu novads Līvāni 5.5 Pašvaldības 

4. Galēnu pagasts “Galēni” 0.4 Pašvaldības 

5. Stabulnieku pagasts “Pastari” 1.0 Pašvaldības 

6. Vārkavas pagasts “Aizpurieši” 0.3 Pašvaldības 

(Zibergova) 

Slēgtās un rekultivētas izgāztuves 

1. Sutru pagasts “Kaupre” 0.57 Pašvaldība Rekultivēta 2000.gads 

2. Aizkalnes pagasts “Siliņi” 0.1829 Pašvaldība Rekultivēta 2000.gads 

3. Saunas pagasts “Grovāni” 0.5 Pašvaldība Rekultivēta 2000.gads 

4. Saunas pagasts “Pauniņi” 0.2014 Zemnieku 

Rekultivēta 2000.gads 

saimniecība 

5. Saunas pagasts “Betišķi” 1.0 Zemnieku 


saimniecība 

6. Aglonas pagasts “Salenieki” 2.0 Zemnieku 


saimniecība 

7. Sīļukalna pagasts “Seiļi” 1.4 Pašvaldība Rekultivēta 2000.gads 

Reģiona 31 izgāztuves rekultivācija, izņemot izgāztuvi “Demene”, tiks veikta Dienvidlatgales 

atkritumu apsaimniekošanas reģionālā projekta ietvaros laika posmā no 2005. gada līdz 2007. 

gada otrajam pusgadam izmantojot ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Izgāztuve 

“Demene” tiks rekultivēta 2007. gadā, visticamāk, piesaistot ERAF līdzfinansējumu. 


Gala versija 

41


6. ATKRITUMU DAUDZUMA UN SASTĀVA PROGNOZE 

LĪDZ 2025. GADAM 

6.1. Pamatdati atkritumu daudzuma prognozei 

Nodaļā sniegta atkritumu daudzuma prognoze laika periodam no 2006. līdz 2025. gadam. 

Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze sagatavota, ņemot vērā 

demogrāfisko prognozi Dienvidlatgales reģionam (skat. 4.2. sadaļu), pieņemtais 1 iedzīvotāja 

saražotais atkritumu daudzums gadā un iespējamas Latvijas iekšzemes kopprodukta (turpmāk 

tekstā IKP) izmaiņas. 

6.2. Bāzes informācija prognozes sagatavošanai 

Sagatavojot prognozi par saražoto atkritumu daudzumu Dienvidlatgales reģionā ņemta vērā 

demogrāfiskā prognoze laika periodam no 2006. līdz 2025. gadam un izdarīti sekojoši 

pieņēmumi: 

1. IKP pieaugums izraisa atkritumu apjoma pieaugumu: 

sadzīves atkritumu apjoms palielināsies par 1/3 no IKP pieauguma; 

komerciālie un institucionālie, celtniecības un rūpniecības atkritumu apjoms 

palielināsies par 1/6 no IKP pieauguma. 

2. Parku un dārzu atkritumu apjoms paliks nemainīgs līdz 2025. gadam. 

3. 1 iedzīvotāja saražotais atkritumu daudzums vidēji gadā ir: 

1,3 m 3 vai 0,26 t Daugavpils pilsētā; 

1,1 m 3 vai 0,22 t pārējās reģiona pilsētās; 

0,48 m 3 vai 0,096 t lauku teritorijās, ieskaitot arī ciemos. 

4. Atkritumu apjoma prognozes aprēķinos ņemti vērā Finanšu ministrijas saskaņoti IKP 

pieauguma tempi no 2005. gada līdz 2025. gadam, kas ir: 

6,7% 2005. gadā; 

6,5% no 2006. gada līdz 2010. gadam; 

5,5% no 2011. gada līdz 2025. gadam; 


Gala versija 

42


6.3. Atkritumu daudzuma prognozes 1. scenārijs (bāzes 

prognoze) 

Bāzes prognoze sagatavota, pieņemot, ka: 

1) IKP pieauguma tempi līdz 2025. gadam būs sekojoši (atbilstoši Finanšu ministrijas 

sniegtajiem datiem uz 2004. gada jūniju): 

- 6,7% 2005. gadā; 

- 6,5% no 2006. - 2010. gadam; 

- 5,5% no 2011. - 2025. gadam. 

2) sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) pārstrāde palielināsies no 7% 2006. gadā līdz 

40% 2025. gadā; 

3) celtniecības atkritumu pārstrāde sasniegs 10% no kopējā apjoma 2025. gadā. 

Saražota sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze laika periodam no 2006. – 

2025. gadam sniegta 6.1. tabulā. 

6.1. tabula. Saražota sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnas (bāzes 

prognoze) 

Gads 

Saražotie sadzīves atkritumi t 

Daugavpils rajons Krāslavas rajons Preiļu rajons Reģionā kopā 

pilsētās laukos pilsētās laukos pilsētās laukos pilsētās laukos kopā 

2006 32273,4 3911,6 3010,6 2238,2 4278 2214 39562 8363,8 47925,8 

2007 32836 3979 3049 2266,8 4330 2240,8 40214,8 8486,6 48701,4 

2008 33407,8 4047,4 3087,6 2295,4 4382 2267,8 40877,4 8610,8 49488,2 

2009 33989 4117 3126,4 2324,4 4434,4 2294,8 41549,8 8736,2 50286 

2010 34579,8 4187,6 3165,4 2353,4 4487 2322 42232,2 8863,2 51095,4 

2011 35065,4 4245,6 3198,6 2378 4538,4 2348,6 42802,4 8972,2 51774,6 

2012 35557,2 4304,2 3231,8 2402,8 4590 2375,4 43379 9082,4 52461,4 

2013 36055,2 4363,4 3265,4 2427,6 4642,2 2402,4 43962,6 9193,4 53156 

2014 36559,4 4423,6 3298,8 2452,6 4694,6 2429,6 44553 9305,6 53858,6 

2015 37070,2 4484,2 3332,6 2477,6 4747,4 2456,8 45150,2 9418,8 54569 

2016 37587,2 4545,8 3366,4 2502,8 4800,6 2484,4 45754,4 9533 55287,4 

2017 38111 4608 3400,4 2528 4854,2 2512 46365,4 9648,2 56013,6 

2018 38641,2 4671,2 3434,4 2553,4 4908,2 2540 46983,6 9764,4 56748 

2019 39178 4734,8 3468,6 2578,8 4962,4 2568 47608,8 9881,6 57490,6 

2020 39721,4 4799,4 3502,8 2604,2 5017 2596,2 48241,2 10000 58241,2 

2021 40280,6 4865,8 3534,6 2627,8 5071,8 2624,8 48887,2 10118,4 59005,6 

2022 40847 4933,2 3566,4 2651,4 5127 2653,2 49540,4 10237,8 59778,4 

2023 41420,6 5001,2 3598,2 2675 5182,6 2682 50201,4 10358,2 60559,6 

2024 42001,4 5070 3629,8 2698,6 5238,6 2711 50869,8 10479,6 61349,4 

2025 42589,6 5139,8 3661,6 2722,2 5294,6 2740 51545,8 10602 62148 

2006-2025: 910281,4 189656,2 1099938,2 

Prognozētais saražoto sadzīves atkritumu daudzums laika periodā no 2006. - 2025. gadam ir 

1,09 milj. tonnu. 

Pārējo atkritumu daudzuma bāzes prognoze atspoguļota 6.2. tabulā. 


Gala versija 

43


6.2. tabula. Saražota pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (bāzes prognoze) 

Rūpniecības atkritumu apjoms, t Celtniecības atkritumu apjoms, t Veselības aprūpes atkritumi, t Parku un dārzu atkritumu apjoms, t 

Gads 

Daugavpils 

rajons 

Krāslavas Preiļu 

rajons rajons Kopā: 

Daugavpils 

rajons 



Daugavpils 

rajons 



Daugavpils Krāslavas Preiļu 

rajons rajons rajons 

Kopā: 

2006 9085,8 568,8 515,4 10170 1536 748 743 3027 278,6 25,8 28,4 332,8 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2007 9184,8 574,8 520,8 10280,4 1553 756 752 3060 281,6 26,2 28,6 336,4 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2008 9283,8 580,8 526,8 10391,4 1569 764 760 3093 284,8 26,4 29 340 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2009 9384,6 587,4 532,2 10504,2 1586 772 768 3126 287,8 26,6 29,2 343,8 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2010 9486 593,4 538,2 10618,2 1604 781 776 3160 291 27 29,6 347,4 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2011 9573 598,8 543 10715,4 1618 788 783 3189 293,6 27,2 29,8 350,6 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2012 9661,2 604,8 547,8 10813,8 1633 795 791 3219 296,2 27,4 30,2 353,8 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2013 9749,4 610,2 553,2 10912,8 1648 802 798 3248 299 27,8 30,4 357 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2014 9838,8 615,6 558 11012,4 1663 810 805 3278 301,8 28 30,6 360,4 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2015 9928,8 621 563,4 11113,8 1678 817 812 3308 304,6 28,2 31 363,6 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2016 10020 627 568,2 11215,8 1694 825 820 3338 307,2 28,4 31,2 367 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2017 10111,8 633 573,6 11318,4 1709 832 827 3369 310,2 28,8 31,6 370,4 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2018 10204,8 638,4 579 11422,2 1725 840 835 3400 313 29 31,8 373,8 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2019 10298,4 644,4 584,4 11526,6 1741 847 843 3431 315,8 29,2 32,2 377,2 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2020 10392,6 650,4 589,8 11632,2 1757 855 850 3462 318,8 29,6 32,4 380,6 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2021 10488 656,4 595,2 11739 1773 863 858 3494 321,6 29,8 32,6 384,2 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2022 10584 662,4 600,6 11846,4 1789 871 866 3526 324,6 30 33 387,6 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2023 10681,2 668,4 606 11955 1806 879 874 3558 327,6 30,4 33,2 391,2 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2024 10779 674,4 611,4 12064,8 1822 887 882 3591 330,6 30,6 33,6 394,8 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2025 10878 680,4 616,8 12175,2 1839 895 890 3624 333,6 31 34 398,4 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2006- 

2025: 223428 66501 7311 20979 

Pieņemot, ka 2013. gadā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas pakāpe 

iedzīvotājiem Reģiona pilsētās būs 100% un lauku teritorijās – 75%, savākto sadzīves 

atkritumu (mājsaimniecību) daudzums periodā no 2006. - 2025. gadam būs 1,05 milj. tonnas 

(skat. 6.3. tab.). 

Ņemot vērā atkritumu savākšanas pakāpi un atkritumu (mājsaimniecības atkritumu un 

celtniecības atkritumu) pārstrādes iespējas reģionā, kopējais apglabāto atkritumu daudzums 

20 gados būs 891 tūkstotis tonnu (skat. 6.3. tab.). 

6.3. tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (bāzes 

prognoze) 

Gads 

Daugavpils 

rajons 

Savākto sadzīves atkritumu apjoms, t 

Krāslavas 

rajons 


Kopā reģionā 

Pārstrādāto 

SA daudzums 

Celtniecības 

atkritumu 

pārstrāde 

Apglabāto 


daudzums 

pilsētās laukos pilsētās laukos pilsētās laukos pilsētās laukos kopā: % t % t t 

2006 32273,4 2933,8 3010,6 1678,6 4278 1660,4 39562 6272,8 45834,8 7% 3208,4 0,50% 15 46951,6 

2007 32836 2984,2 3049 1700 4330 1680,6 40214,8 6365 46579,8 9% 4192,2 1,00% 31 46756,6 

2008 33407,8 3035,6 3087,6 1721,6 4382 1700,8 40877,4 6458 47335,4 10% 4733,6 1,50% 46 47015,2 

2009 33989 3087,8 3126,4 1743,2 4434,4 1721,2 41549,8 6552,2 48102 12% 5772,2 2,00% 63 46787,6 

2010 34579,8 3140,8 3165,4 1765 4487 1741,6 42232,2 6647,4 48879,6 14% 6843,2 2,50% 79 46539,4 

2011 35065,4 3184,2 3198,6 1783,6 4538,4 1761,4 42802,4 6729,2 49531,4 16% 7925 3,00% 96 46147,6 


Gala versija 

44


2012 35557,2 3228,2 3231,8 1802 4590 1781,6 43379 6811,8 50190,8 17% 8532,4 3,50% 113 46238 

2013 36055,2 3272,6 3265,4 1820,8 4642,2 1801,8 43962,6 6895 50857,8 19% 9663 4,00% 130 45813 

2014 36559,4 3317,6 3298,8 1839,4 4694,6 1822,2 44553 6979,2 51532,2 21% 10821,8 4,50% 148 45367,8 

2015 37070,2 3363,2 3332,6 1858,2 4747,4 1842,6 45150,2 7064 52214,2 23% 12009,2 5,00% 165 44901,8 

2016 37587,2 3409,4 3366,4 1877 4800,6 1863,2 45754,4 7149,8 52904 24% 12697 5,50% 184 44943,6 

2017 38111 3456 3400,4 1896 4854,2 1884 46365,4 7236,2 53601,6 26% 13936,4 6,00% 202 44441,6 

2018 38641,2 3503,4 3434,4 1915 4908,2 1905 46983,6 7323,4 54307 28% 15206 6,50% 221 43917,8 

2019 39178 3551,2 3468,6 1934 4962,4 1926 47608,8 7411,2 55020,2 30% 16506 7,00% 240 43371,6 

2020 39721,4 3599,6 3502,8 1953,2 5017 1947,2 48241,2 7500 55741,2 31% 17279,8 7,50% 260 43360 

2021 40280,6 3649,4 3534,6 1970,8 5071,8 1968,6 48887,2 7588,8 56476 33% 18637 8,00% 280 42779 

2022 40847 3699,8 3566,4 1988,6 5127 1990 49540,4 7678,4 57218,8 35% 20026,6 8,50% 300 42174 

2023 41420,6 3750,8 3598,2 2006,4 5182,6 2011,6 50201,4 7768,8 57970 37% 21449 9,00% 320 41545 

2024 42001,4 3802,6 3629,8 2024 5238,6 2033,2 50869,8 7859,8 58729,6 38% 22317,2 9,50% 341 41478,8 

2025 42589,6 3854,8 3661,6 2041,6 5294,6 2055 51545,8 7951,6 59497,4 40% 23799 10,00% 362 40807,6 

2006-2025: 910281,4 142242,6 1052523,8 255555 3594 891337,6 

6.4. Atkritumu daudzuma prognozes 2. scenārijs (optimistiskā 

prognoze) 

Optimistiskā prognoze sagatavota, pieņemot, ka: 

1) IKP pieauguma tempi līdz 2025. gadam būs sekojoši: 

- 7,2% 2005. gadā; 

- 7,0% no 2006. - 2010. gadam; 

- 6,0% no 2011. - 2025. gadam. 


40% 2025. gadā; 

3) celtniecības atkritumu pārstrāde sasniegs 10% no kopējā apjoma 2025. gadā. 



6.4. tabula. Saražota sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnas 

(optimistiskā prognoze) 

Gads 

Saražotie sadzīves atkritumi t 



2006 32378,6 3924,4 3020,4 2245,6 4292 2221,2 39691 8391,2 48082,2 

2007 32996,8 3998,6 3063,8 2277,8 4351,2 2251,8 40411,8 8528,2 48940 

2008 33626,2 4074 3107,8 2310,4 4410,8 2282,6 41144,8 8667 49811,8 

2009 34267,2 4150,8 3152 2343,4 4470,8 2313,6 41889,8 8807,8 50697,6 

2010 34919,6 4228,8 3196,6 2376,6 4531,2 2344,8 42647,2 8950,2 51597,4 

2011 35467,8 4294,2 3235,4 2405,4 4590,4 2375,6 43293,6 9075,2 52368,8 

2012 36024,2 4360,6 3274,4 2434,4 4650,4 2406,6 43948,8 9201,6 53150,4 

2013 36588,4 4428 3313,6 2463,6 4710,8 2438 44613 9329,4 53942,4 

2014 37161 4496,2 3353,2 2493 4772 2469,4 45286 9458,8 54744,8 

2015 37741,8 4565,6 3393 2522,6 4833,6 2501,4 45968,2 9589,4 55557,6 

2016 38331 4635,8 3433 2552,2 4895,6 2533,6 46659,6 9721,6 56381,2 


Gala versija 

45


2017 38928,6 4707 3473,2 2582,2 4958,4 2566 47360,2 9855,2 57215,4 

2018 39534,6 4779,2 3513,8 2612,4 5021,6 2598,8 48070,2 9990,2 58060,4 

2019 40149,6 4852,4 3554,6 2642,6 5085,4 2631,8 48789,6 10126,8 58916,2 

2020 40773,2 4926,6 3595,6 2673,2 5149,8 2665 49518,4 10264,8 59783,2 

2021 41414,8 5002,8 3634,2 2701,8 5214,6 2698,6 50263,6 10403,4 60667 

2022 42065,8 5080,4 3672,8 2730,6 5280 2732,4 51018,8 10543,4 61562 

2023 42726,4 5158,8 3711,6 2759,4 5346 2766,6 51784 10684,8 62468,8 

2024 43396,4 5238,4 3750,4 2788,2 5412,6 2801 52559,4 10827,8 63387 

2025 44076,2 5319,2 3789,4 2817,2 5479,6 2835,6 53345 10972,2 64317,2 

2006-2025: 928263 193389 1121651,4 


1,12 milj. tonnas. 

Pārējo atkritumu daudzuma optimistiskā prognoze atspoguļota 6.5. tabulā 

6.5. tabula. Saražota pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnas(optimistiskā prognoze) 


Gads 

Daugavpils Krāslavas 

rajons rajons 

Preiļu 

rajons 

Kopā: 

Daugavpils 

rajons 



Daugavpils 

rajons 





Kopā: 

2006 9100,8 569,4 516 10186,8 1538 749 745 3032 279,2 25,8 28,4 333,4 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2007 9207 576 522,6 10305,6 1556 758 753 3067 282,4 26,2 28,8 337,2 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2008 9314,4 582,6 528,6 10426,2 1575 766 762 3103 285,6 26,4 29 341,2 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2009 9423,6 589,8 534,6 10547,4 1593 775 771 3139 289 26,8 29,4 345,2 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2010 9533,4 596,4 540,6 10670,4 1611 784 780 3176 292,4 27 29,8 349,2 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2011 9628,8 602,4 546 10777,2 1628 792 788 3208 295,2 27,4 30 352,6 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2012 9724,8 608,4 551,4 10885,2 1644 800 796 3240 298,2 27,6 30,4 356,2 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2013 9822 614,4 557,4 10993,8 1660 808 804 3272 301,2 28 30,6 359,8 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2014 9920,4 621 562,8 11103,6 1677 816 812 3305 304,2 28,2 31 363,4 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2015 10019,4 627 568,2 11215,2 1694 824 820 3338 307,2 28,4 31,2 367 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2016 10119,6 633 574,2 11326,8 1711 833 828 3371 310,4 28,8 31,6 370,6 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2017 10221 639,6 579,6 11440,2 1728 841 836 3405 313,4 29 31,8 374,4 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2018 10323 646,2 585,6 11554,8 1745 849 845 3439 316,6 29,4 32,2 378,2 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2019 10426,2 652,2 591,6 11670 1762 858 853 3474 319,8 29,6 32,6 381,8 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2020 10530,6 658,8 597,6 11787 1780 867 862 3508 323 30 32,8 385,8 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2021 10636,2 665,4 603,6 11904,6 1798 875 870 3543 326,2 30,2 33,2 389,6 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2022 10742,4 672 609,6 12024 1816 884 879 3579 329,4 30,6 33,4 393,4 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2023 10849,8 679,2 615,6 12144 1834 893 888 3615 332,8 30,8 33,8 397,4 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2024 10958,4 685,8 621,6 12265,8 1852 902 897 3651 336 31,2 34,2 401,4 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2025 11067,6 692,4 627,6 12388,2 1871 911 906 3687 339,4 31,4 34,6 405,4 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2006- 

2025: 225616,8 67153 7383,2 20979 




(skat. 6.6. tab.). 


Gala versija 

46


Ņemot vērā atkritumu savākšanas pakāpi un atkritumu (mājsaimniecības atkritumu un 

celtniecības atkritumu) pārstrādes iespējas reģionā, kopējais apglabāto atkritumu daudzums 

20 gados būs 907 tūkstoši tonnau (skat. 6.6. tab.). 

6.6. tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnas 

(optimistiskā prognoze) 

Gads 

Daugavpils 

rajons 

Savākto sadzīves atkritumu apjoms, tonnas 

Krāslavas 

rajons 



Pārstrādāto SA 

daudzums 

Celtniecības 


pārstrāde 

Apglabāto 


daudzums 


2006 32378,6 2943,4 3020,4 1684,2 4292 1665,8 39691 6293,4 45984,4 7% 3219 0,50% 15 47097,8 

2007 32996,8 2999 3063,8 1708,4 4351,2 1688,8 40411,8 6396,2 46808 9% 4212,8 1,00% 31 46975,2 

2008 33626,2 3055,4 3107,8 1732,8 4410,8 1712 41144,8 6500,2 47645 10% 4764,6 1,50% 47 47308,4 

2009 34267,2 3113 3152 1757,6 4470,8 1735,2 41889,8 6605,8 48495,6 12% 5819,4 2,00% 63 47152,4 

2010 34919,6 3171,6 3196,6 1782,4 4531,2 1758,6 42647,2 6712,6 49360 14% 6910,4 2,50% 79 46975 

2011 35467,8 3220,8 3235,4 1804 4590,4 1781,6 43293,6 6806,4 50100 16% 8016 3,00% 96 46651,4 

2012 36024,2 3270,6 3274,4 1825,8 4650,4 1805 43948,8 6901,2 50850 17% 8644,6 3,50% 113 46815,4 

2013 36588,4 3321 3313,6 1847,6 4710,8 1828,4 44613 6997 51610 19% 9806 4,00% 131 46456,8 

2014 37161 3372,2 3353,2 1869,8 4772 1852,2 45286 7094 52380,2 21% 10999,8 4,50% 149 46076,2 

2015 37741,8 3424,2 3393 1891,8 4833,6 1876 45968,2 7192 53160,2 23% 12226,8 5,00% 167 45673 

2016 38331 3476,8 3433 1914,2 4895,6 1900,2 46659,6 7291,2 53950,8 24% 12948,2 5,50% 185 45786,2 

2017 38928,6 3530,2 3473,2 1936,6 4958,4 1924,4 47360,2 7391,4 54751,6 26% 14235,4 6,00% 204 45344,2 

2018 39534,6 3584,4 3513,8 1959,2 5021,6 1949 48070,2 7492,6 55562,8 28% 15557,6 6,50% 224 44878 

2019 40149,6 3639,2 3554,6 1982 5085,4 1973,8 48789,6 7595 56384,6 30% 16915,4 7,00% 243 44387,2 

2020 40773,2 3694,8 3595,6 2004,8 5149,8 1998,8 49518,4 7698,6 57217 31% 17737,2 7,50% 263 44443,4 

2021 41414,8 3752,2 3634,2 2026,4 5214,6 2024 50263,6 7802,4 58066,2 33% 19161,8 8,00% 283 43914,2 

2022 42065,8 3810,2 3672,8 2048 5280 2049,4 51018,8 7907,6 58926,2 35% 20624,2 8,50% 304 43358,4 

2023 42726,4 3869,2 3711,6 2069,6 5346 2075 51784 8013,6 59797,6 37% 22125 9,00% 325 42775,8 

2024 43396,4 3928,8 3750,4 2091,2 5412,6 2100,8 52559,4 8120,8 60680,2 38% 23058,4 9,50% 347 42772,4 

2025 44076,2 3989,4 3789,4 2113 5479,6 2126,8 53345 8229 61574,2 40% 24629,6 10,00% 369 42143 

2006-2025: 928263 145041 1073304,6 261612,2 3639 906984,4 

6.5. Atkritumu daudzuma prognozes 3. scenārijs (pesimistiskā 

prognoze) 

Pesimistiskā prognoze sagatavota, pieņemot, ka: 

1) IKP pieauguma tempi līdz 2025. gadam būs sekojoši (atbilstoši Finanšu ministrijas 

sniegtajiem datiem): 

- 6,7% 2005. gadā; 

- 6,5% no 2006. - 2010. gadam; 

- 5,5% no 2011. - 2025. gadam. 


20% 2025. gadā; 

3) celtniecības atkritumu pārstrāde nenotiks. 




Gala versija 

47


6.7. tabula. Saražota sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnas 

(pesimistiskā prognoze) 

Gads 

Saražotie sadzīves atkritumi tonnas 



2006 32273,4 3911,6 3010,6 2238,2 4278 2214 39562 8363,8 47925,8 

2007 32836 3979 3049 2266,8 4330 2240,8 40214,8 8486,6 48701,4 

2008 33407,8 4047,4 3087,6 2295,4 4382 2267,8 40877,4 8610,8 49488,2 

2009 33989 4117 3126,4 2324,4 4434,4 2294,8 41549,8 8736,2 50286 

2010 34579,8 4187,6 3165,4 2353,4 4487 2322 42232,2 8863,2 51095,4 

2011 35065,4 4245,6 3198,6 2378 4538,4 2348,6 42802,4 8972,2 51774,6 

2012 35557,2 4304,2 3231,8 2402,8 4590 2375,4 43379 9082,4 52461,4 

2013 36055,2 4363,4 3265,4 2427,6 4642,2 2402,4 43962,6 9193,4 53156 

2014 36559,4 4423,6 3298,8 2452,6 4694,6 2429,6 44553 9305,6 53858,6 

2015 37070,2 4484,2 3332,6 2477,6 4747,4 2456,8 45150,2 9418,8 54569 

2016 37587,2 4545,8 3366,4 2502,8 4800,6 2484,4 45754,4 9533 55287,4 

2017 38111 4608 3400,4 2528 4854,2 2512 46365,4 9648,2 56013,6 

2018 38641,2 4671,2 3434,4 2553,4 4908,2 2540 46983,6 9764,4 56748 

2019 39178 4734,8 3468,6 2578,8 4962,4 2568 47608,8 9881,6 57490,6 

2020 39721,4 4799,4 3502,8 2604,2 5017 2596,2 48241,2 10000 58241,2 

2021 40280,6 4865,8 3534,6 2627,8 5071,8 2624,8 48887,2 10118,4 59005,6 

2022 40847 4933,2 3566,4 2651,4 5127 2653,2 49540,4 10237,8 59778,4 

2023 41420,6 5001,2 3598,2 2675 5182,6 2682 50201,4 10358,2 60559,6 

2024 42001,4 5070 3629,8 2698,6 5238,6 2711 50869,8 10479,6 61349,4 

2025 42589,6 5139,8 3661,6 2722,2 5294,6 2740 51545,8 10602 62148 

2006-2025: 910281,4 189656,2 1099938,2 


1,09 milj. tonnas. 

Pārējo atkritumu daudzuma pesimistiskā prognoze atspoguļota 6.8. tabulā. 

6.8. tabula. Saražoto pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (pesimistiskā prognoze) 


Gads 

Daugavpils 

rajons 



Daugavpils 

rajons 



Daugavpils 

rajons 





Kopā: 

2006 9085,8 568,8 515,4 10170 1536 748 743 3027 278,6 25,8 28,4 332,8 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2007 9184,8 574,8 520,8 10280,4 1553 756 752 3060 281,6 26,2 28,6 336,4 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2008 9283,8 580,8 526,8 10391,4 1569 764 760 3093 284,8 26,4 29 340 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2009 9384,6 587,4 532,2 10504,2 1586 772 768 3126 287,8 26,6 29,2 343,8 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2010 9486 593,4 538,2 10618,2 1604 781 776 3160 291 27 29,6 347,4 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2011 9573 598,8 543 10715,4 1618 788 783 3189 293,6 27,2 29,8 350,6 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2012 9661,2 604,8 547,8 10813,8 1633 795 791 3219 296,2 27,4 30,2 353,8 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2013 9749,4 610,2 553,2 10912,8 1648 802 798 3248 299 27,8 30,4 357 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2014 9838,8 615,6 558 11012,4 1663 810 805 3278 301,8 28 30,6 360,4 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2015 9928,8 621 563,4 11113,8 1678 817 812 3308 304,6 28,2 31 363,6 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2016 10020 627 568,2 11215,8 1694 825 820 3338 307,2 28,4 31,2 367 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2017 10111,8 633 573,6 11318,4 1709 832 827 3369 310,2 28,8 31,6 370,4 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2018 10204,8 638,4 579 11422,2 1725 840 835 3400 313 29 31,8 373,8 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2019 10298,4 644,4 584,4 11526,6 1741 847 843 3431 315,8 29,2 32,2 377,2 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2020 10392,6 650,4 589,8 11632,2 1757 855 850 3462 318,8 29,6 32,4 380,6 269,55 417,15 362,25 1048,95 


Gala versija 

48


2021 10488 656,4 595,2 11739 1773 863 858 3494 321,6 29,8 32,6 384,2 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2022 10584 662,4 600,6 11846,4 1789 871 866 3526 324,6 30 33 387,6 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2023 10681,2 668,4 606 11955 1806 879 874 3558 327,6 30,4 33,2 391,2 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2024 10779 674,4 611,4 12064,8 1822 887 882 3591 330,6 30,6 33,6 394,8 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2025 10878 680,4 616,8 12175,2 1839 895 890 3624 333,6 31 34 398,4 269,55 417,15 362,25 1048,95 

2006- 

2025: 223428 66501 7311 20979 




(skat. 6.9. tab.). 

Ņemot vērā atkritumu savākšanas pakāpi un mājsaimniecību atkritumu pārstrādes iespējas 

Reģionā, kopējais apglabāto atkritumu daudzums 20 gados būs 1,00 milj. tonnas (skat. 6.9. 

tab.). 

6.9. tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnas 

(pesimistiskā prognoze) 

Gads 

Daugavpils 

rajons 

Savākto sadzīves atkritumu apjoms, tonnas 

Krāslavas 

rajons 



Pārstrādāto 

SA daudzums 

Celtniecības 


pārstrāde 

Apglabāto 


daudzums 


2006 32273,4 2933,8 3010,6 1678,6 4278 1660,4 39562 6272,8 45834,8 6% 2750 0,00% 0 47413 

2007 32836 2984,2 3049 1700 4330 1680,6 40214,8 6365 46579,8 7% 3260,6 0,00% 0 47694,2 

2008 33407,8 3035,6 3087,6 1721,6 4382 1700,8 40877,4 6458 47335,4 7% 3313,4 0,00% 0 48444,4 

2009 33989 3087,8 3126,4 1743,2 4434,4 1721,2 41549,8 6552,2 48102 8% 3848,2 0,00% 0 48724,2 

2010 34579,8 3140,8 3165,4 1765 4487 1741,6 42232,2 6647,4 48879,6 9% 4399,2 0,00% 0 48999,2 

2011 35065,4 3184,2 3198,6 1783,6 4538,4 1761,4 42802,4 6729,2 49531,4 10% 4953,2 0,00% 0 49138,6 

2012 35557,2 3228,2 3231,8 1802 4590 1781,6 43379 6811,8 50190,8 10% 5019 0,00% 0 49773,8 

2013 36055,2 3272,6 3265,4 1820,8 4642,2 1801,8 43962,6 6895 50857,8 11% 5594,4 0,00% 0 49907,6 

2014 36559,4 3317,6 3298,8 1839,4 4694,6 1822,2 44553 6979,2 51532,2 12% 6183,8 0,00% 0 50035,2 

2015 37070,2 3363,2 3332,6 1858,2 4747,4 1842,6 45150,2 7064 52214,2 13% 6787,8 0,00% 0 50156,2 

2016 37587,2 3409,4 3366,4 1877 4800,6 1863,2 45754,4 7149,8 52904 13% 6877,6 0,00% 0 50799,8 

2017 38111 3456 3400,4 1896 4854,2 1884 46365,4 7236,2 53601,6 14% 7504,2 0,00% 0 50914,4 

2018 38641,2 3503,4 3434,4 1915 4908,2 1905 46983,6 7323,4 54307 15% 8146 0,00% 0 51022 

2019 39178 3551,2 3468,6 1934 4962,4 1926 47608,8 7411,2 55020,2 16% 8803,2 0,00% 0 51122,6 

2020 39721,4 3599,6 3502,8 1953,2 5017 1947,2 48241,2 7500 55741,2 16% 8918,6 0,00% 0 51773,2 

2021 40280,6 3649,4 3534,6 1970,8 5071,8 1968,6 48887,2 7588,8 56476 17% 9601 0,00% 0 51871 

2022 40847 3699,8 3566,4 1988,6 5127 1990 49540,4 7678,4 57218,8 18% 10299,4 0,00% 0 51961,2 

2023 41420,6 3750,8 3598,2 2006,4 5182,6 2011,6 50201,4 7768,8 57970 19% 11014,4 0,00% 0 52043,8 

2024 42001,4 3802,6 3629,8 2024 5238,6 2033,2 50869,8 7859,8 58729,6 19% 11158,6 0,00% 0 52705,6 

2025 42589,6 3854,8 3661,6 2041,6 5294,6 2055 51545,8 7951,6 59497,4 20% 11899,4 0,00% 0 52779,6 

2006-2025: 910281,4 142242,6 1052523,8 140332 0 1007279,6 

6.6. Prognoze par atkritumu sastāvu 

Sniedzot prognozi par saražoto atkritumu sastāvu, jāņem vērā, ka kopumā ņemot, strauji 

pieaug iepakojama materiāls, iepakojuma materiāla īpatsvarā samazinās stikla daudzums, bet 

strauji pieaug dažādi plastmasas iepakojuma materiāli. Paaugstinoties dzīves līmenim, strauji 


Gala versija 

49


pieaug tādu agrāk netipisku materiālu kā pamperi, plastmasas trauki, papīra dvieļi, galdauti 

u.c. apjoms. Kopumā ņemot, palielinās pārtikas atkritumu daudzums, ko nosaka virkne 

faktoru, kur viens no galvenajiem ir dārzeņu un augļu pieejamība visā gada garumā, nav 

sagaidāms, ka varētu samazināties celtniecības atkritumu īpatsvars kopējā mājsaimniecības 

atkritumu daudzumā, jo to daudzums ir tieši proporcionāls dzīves līmenim, un paaugstinoties 

pēdējām, kā rāda Skandināvijas valstu pieredze, tas stabilizējas apmēram 5-7% apjomā no 

kopējā atkritumu svara. 

Ņemot vērā augšminēto, var pieņemt, ka mājsaimniecības atkritumu sastāvs varētu tuvoties 

tam, kas raksturīgs Eiropas Savienības vecajām dalībvalstīm. Saskaņā ar Starptautiskās 

sadzīves atkritumu asociācijas (ISWA) datiem, tas 2003. gadā vidēji bija sekojošs [17, svara 

procenti]: 

- papīrs / kartons – 35%, 

- pārtikas atkritumi – 25%, 

- plastmasas – 11%, 

- stikls – 6%, 

- metāli – 2%, 

- tekstilijas – 2%, 

- alumīnija bundžas – 1%, 

- citi –18%. 


Gala versija 

50


7. DIENVIDLATGALES RAA PLĀNA INSTITUCIONĀLIE UN 

ORGANIZATORISKIE ASPEKTI 

Nodaļā izskatīti atkritumu apsaimniekošanas plāna realizācijas institucionālie un 

organizatoriskie aspekti nosakot atbildību un pienākumu sadalījumu atkritumu 

apsaimniekošanas jomā, kā arī dažādu nevalstisko organizāciju loma šajā procesā. 

7.1. Pienākumu un atbildības sadalījums starp iesaistītajām 

pusēm 

Atkritumu apsaimniekošanas jomā, izvērtējot pienākumu un atbildības sadalījumu starp 

iesaistītajām pusēm, jāņem vērā, ka šajā procesā ir iesaistītas sekojošas puses: 

- pašvaldības, 

- atkritumu ražotāji, 

- atkritumu apsaimniekotāji, 

- atkritumu pārstrādātāji vai dalīti savākto atkritumu uzpircēji, 

- preču ražotāji, 

- procesu pārraugošās un kontrolējošās organizācijas, 

- nevalstiskās organizācijas. 

7.1.1. Pašvaldības 

Saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām”, pašvaldības atbild par atkritumu apsaimniekošanas 

organizāciju to teritorijā. Tas ietver: 

- vietējo saistošo atkritumu apsaimniekošanas noteikumu sagatavošanu un 

apstiprināšanu, 

- atkritumu apsaimniekošanas plāna sagatavošanu (to apstiprina LR MK), 

- atkritumu apsaimniekošanas konkursu organizāciju un līgumu slēgšanu, kā arī to 

izpildes pārraudzīšanu. 

Vienlaicīgi jāuzsver, ka reģionālā atkritumu apsaimniekošanas sistēma ietver arī pašvaldību 

atbildību par tās uzturēšanu. 

Papildus, atkritumu apsaimniekošanas nozare ir joma, kur kvalitatīvu pakalpojumu 

nodrošināšana saistās ar lielu investīciju ieguldīšanu atkritumu apsaimniekošanas 

infrastruktūras izveidē. Tas ir iespējams tikai tad, ja starp atkritumu ražotāju un 

apsaimniekotāju tiek slēgti ilgtermiņa līgumi, kuru minimālais garums ir 5 gadi. Ņemot vērā 

augšminēto, pašvaldībām tiek rekomendēts slēgt ar firmām ilgtermiņa līgumus, paredzot 

līgumā nepieciešamo investīciju apjomus un konkrēto jaunveidojamo infrastruktūras 

elementu realizācijas termiņus. 


Gala versija 

51


Visbeidzot, ja atkritumu apsaimniekotājs nenodrošina kvalitatīvus pakalpojumus (neievēro 

līguma nosacījumus), pašvaldības ir tiesīgas pārskatīt līguma izpildes noteikumus un, ja 

nepieciešams, pārtraukt tā izpildi. 

7.1.2. Atkritumu ražotāji 

Saskaņā ar likumu “Atkritumu apsaimniekošanas likums” atkritumu ražotājs (īpašnieks) 

atbild par: 

- pašvaldības saistošo atkritumu apsaimniekošanas noteikumu ievērošanu, 

- atkritumu savākšanu no savas teritorijas un to nogādāšanu uz speciāli aprīkotām 

vietām vai poligoniem, 

- par atkritumu apsaimniekošanas izmaksu pilnu apmaksu. 

Tas nozīmē, ka ikvienam atkritumu ražotājam (īpašniekam) ir jādeklarē radīto atkritumu 

apsaimniekošanas veidu. Praktiskā dzīvē tas nozīmē, ka atkritumu ražotājam jāslēdz līgums 

ar atkritumu apsaimniekošanas firmu, kas licencēta atkritumu apsaimniekošanai (ja pats 

atkritumu ražotājs nav licencēts šādu darbību veikšanai). 

Savukārt, atkritumu ražotājs ir tiesīgs pārskatīt vai lauzt līgumu ar atkritumu 

apsaimniekotāju, ja netiek pildīti līguma nosacījumi. 

7.1.3. SIA “AADSO” 

SIA “AADSO” izveidota 2002. gadā. Tās dibinātāji ir Daugavpils pilsētas dome un 

Daugavpils rajona padome, Krāslavas novada dome, Krāslavas rajona padome, Dagdas 

pilsētas dome un Preiļu rajona padome. 

Jaunās organizācija nodarbosies ar Dienvidlatgales reģionālā atkritumu apsaimniekošanas 

projekta realizāciju tai skaitā: 

- reģionālā atkritumu apsaimniekošanas projekta organizāciju un realizācijas 

uzraudzību, t.sk. veco izgāztuvju rekultivāciju, 

- nākotnē – ar jaunā poligona apsaimniekošanu, 

- atkritumu apsaimniekošanas plāna aktualizāciju un ieviešanas pārraudzību, 

- sabiedrības informēšanu un izglītošanu, 

- atkritumu apsaimniekošanas jautājumu risināšanu reģiona līmenī. 

Jaunā organizācija neveiks Projekta ieviešanas grupas funkcijas, bet šim mērķim tiks dibināta 

jauna struktūra Daugavpils pilsētas domes sastāvā. 

Šobrīd norisinās konkurss būvdarbu veikšanai (jaunā poligona celtniecība un veco izgāztuvju 

rekultivācija). Paredzams ka būvdarbi tiks uzsākti 2005. gada otrajā pusē. 

7.1.4. Atkritumu apsaimniekotāji 

Atkritumu apsaimniekotājiem, veicot savu darbību, jāievēro sekojošas prasības: 

- jāsaņem atļauja no Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes 

atkritumu apsaimniekošanas darbību veikšanai (atkarībā no sniegto pakalpojumu klāsta – 


Gala versija 

52


visām darbībām ar atkritumiem vai daļai no tām), t. sk. atļauja piesārņojošās darbības 

veikšanai (kur nepieciešams, piemēram poligonu ekspluatācijai), 

- jānoslēdz līgums ar atkritumu īpašnieku par atkritumu apsaimniekošanu un regulāri 

jāatskaitās par tā izpildes gaitu. Ja šis līgums netiek slēgts ar pašvaldību, tad darbības 

veikšanai konkrētās pašvaldības teritorijā jāsaņem atļauja no domes vai padomes, 

- jānodrošina līguma un normatīvo aktu prasību izpilde, sniedzot klientam maksimāli 

ērtus pakalpojumus, 

- jāsagatavo un jāsaskaņo ar Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru tarifi par atkritumu 

apsaimniekošanu, 

- jāsagatavo un jāiesniedz statistiskās atskaites formas saskaņā ar normatīvajos aktos 

noteiktajām prasībām, 

- jāveic papildus pasākumi (ja to paredz līguma noteikumi), kā: sabiedrības 

informēšana – izglītošana, apsaimniekošanas procesa “caurspīdīguma” nodrošināšana 

u.t.t. 

Savukārt, atkritumu apsaimniekotājs ir tiesīgs pieprasīt kompensāciju vai lauzt līgumu, ko 

neievēro to noslēgusī puse, neatkarīgi no tā vai līguma slēdzējs ir bijusi fiziska vai juridiska 

persona. Parasti konflikti saistās ar savlaicīgu apmaksas nenodrošināšanu (iekavēšanu) par 

sniegtajiem pakalpojumiem. Tāpēc ļoti svarīgi šo problēmu ir atrunāt līgumā (piemēram, 

paredzot daļēju priekšapmaksu par sniegtajiem pakalpojumiem). 

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu darbību, nereti, būtiski ietekmē arī virkne blakus 

faktoru, kas parasti netiek atrunāti līgumos starp atkritumu ražotāju un apsaimniekotāju. 

Būtiskākie no tiem ir sekojoši: 

- komerciālās organizācijas vai pat rūpniecības uzņēmumi, kas neslēdz vai mākslīgi 

samazina datus par atkritumu daudzumu, nelegāli izmantojot konteinerus, kas paredzēti 

atkritumu savākšanai no iedzīvotājiem, 

- namu pārvaldes, kuru štatā esošie sētnieki izmanto iedzīvotāju atkritumiem paredzētos 

konteinerus ielu saslauku izbēršanai; apzaļumošanas uzņēmumi, kas izmanto iedzīvotāju 

konteinerus parku – dārzu atkritumu izmešanai un tml. 

Ir grūti prognozēt šo problēmu nozīmīgumu slēdzot konkrētos līgumus. Tāpēc šo problēmu 

risinājums vispārīgā veidā, pirmkārt, ir iestrādājams saistošajos atkritumu apsaimniekošanas 

noteikumos un tikai, otrkārt, konkrētajā līgumā, ņemot vērā minētajos noteikumos formulētās 

prasības. 

7.1.5. Atkritumu un iepakojuma materiāla pārstrādātāji un 

uzpircēji 

Atkritumu un iepakojuma materiāla pārstrādātāji un uzpircēji ir atbildīgi par: 

- atļaujas saņemšanu no Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes 

(vai citas, ja organizācija atrodas ārpus Dienvidlatgales reģiona) atkritumu 

apsaimniekošanas pārstrādes vai tranzīta darbību veikšanai, t. sk. atļauja piesārņojošās 

darbības veikšanai (kur nepieciešams, piemēram pārstrādes rūpnīcām), 

- līgumu slēgšanu ar atkritumu īpašniekiem par otrreizējo izejvielu pārstrādi vai 

pieņemšanu, 


Gala versija 

53


- konkrētu kvalitātes prasību noteikšanu pārstrādājamajām / iepērkamajām otrreizēji 

izmantojamajām izejvielām, 

- statistiskās atskaites formu sagatavošanu un iesniegšanu saskaņā ar normatīvajos 

aktos noteiktajām prasībām. 

Savukārt, atkritumu pārstrādātājs / uzpircējs ir tiesīgs pieprasīt kompensāciju vai lauzt 

līgumu, ko neievēro to noslēgusī puse, neatkarīgi no tā vai līguma slēdzējs ir bijusi fiziska vai 

juridiska persona. 

Pēc būtības, otrreizēji izmantojamo izejvielu tirgū darbojas trīs veidu organizācijas: 

- reālie otrreizējo izejvielu pārstrādātāji (piemēram: Klaipēdas papīra fabrika – papīrs 

un kartons, fabrika “Grīziņkalns” – stikls, metalurģijas kombināts “Liepājas metalurgs” – 

metāli u.c.), A/s Līgatnes papīrfabrika, SIA V.L.T. (olu paliktņu izgatavošana) u.c. 

- otrreizējo izejvielu uzpircēji, kam tas ir peļņas avots tiešā veidā (virkne firmu, kas 

uzpērk metālus, papīru / kartonu, PET pudeles u.c.), 

- A/S “Latvijas zaļais punkts” un SIA “Zaļā josta”, kas par deklarētajiem savāktajām 

otrreizējām izejvielām izmaksā daļu no līdzekļiem (naudas vai mantas izteiksmē), kas 

saņemtas no uzņēmumiem iepakotājiem par iepakojuma savākšanas un reģenerācijas 

normu izpildi. Šīs abas organizācijas vienlaicīgi nodarbojas arī ar sabiedrības 

informēšanas – izglītošanas kampaņu. 

SIA “Zaļais punkts” un SIA “Zaļā josta”, pēc būtības, organizē Iepakojuma likuma prasību 

izpildi, apzinot un vietām arī savācot izlietoto iepakojumu, kā arī atskaitoties Latvijas Vides 

aizsardzības fondam par atkritumu apsaimniekotāju un pašu savākto iepakojuma materiālu. 

Kā rāda prakse, SIA “Zaļais punkts” un SIA “Zaļā josta” darbība jūtami veicina atkritumu 

dalītās vākšanas sistēmas attīstību (nereti savstarpējo līgumu ietvaros atkritumu 

apsaimniekotājiem tiek piegādāti konteineru atkritumu dalītajai vākšanai) un, līdz ar to, 

ievērojami straujāku iepakojuma savākšanu. Abas organizācijas, kopā ar atkritumu 

apsaimniekotājiem, veic dažādas akcijas, rīko konkursus, kā arī piedalās citos izglītojoša un 

informatīva rakstura pasākumos. 

Savukārt, pirmo divu grupu pārstāvji, pēc būtības, šiem jautājumiem nepievērš uzmanību, jo 

tos interesē tikai saņemamais produkts. 

Reģionā pazīstamākie otrreizējo izejvielu pārstrādāji vai savācēji ir sekojoši: 

1) papīrs kartons: 

- A/S “Klaipedos karonas” (Lietuva), 

- SIA “Juglas papīrs”, 

- SIA “Gofre Baltija”, 

- SIA “Riork” u.c., 

2) polimēri: 

- A/S “Ādažu Polimēru Industrija”, 

- A/S “Vita”, 

- SIA „Nordic Plast” u.c., 

3) PET: 

- SIA „Partneris L.V”, 

- A/S „PET Baltija”, 

4) metāls: 

- A/S “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca ”, 

- A/S „Latvijas Krāsmetāli”, 


Gala versija 

54


5) koka iepakojums: 

- SIA "Kronus", 

6) lamināts: 

- A/S “Līgatnes papīrfabrika”, 

7) stikls: 

- SIA „Līvānu stikla pārstrāde”, 

- SIA “Eko Reverss”, 

8) bīstamie atkritumi: 

- A/S “BAO”, 

- SIA “Lautuss” 

- SIA “BAS” 

7.1.6. Preču ražotāji 

Sekojošām atkritumu grupām: elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, nolietotie 

transportlīdzekļi, elektriskās strāvas baterijas un akumulatori, izlietotais iepakojums ir 

attiecināts ražotāja finansiālās atbildības princips, respektīvi, ražotājam ir jāparedz līdzekļi 

minēto atkritumu grupu apsaimniekošanai. Tātad šo atkritumu apsaimniekošanā tas ir – 

savākšanā pārvadāšanā un pārstrādē ar saviem finanšu vai tehniskajiem līdzekļiem ir 

jāpiedalās preču ražotājam. Minēto atkritumu apsaimniekošanu var organizēt pēc sekojošiem 

principiem: 

- preču ražotājs pats organizē elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, nolietoto 

transportlīdzekļu, elektriskās strāvas bateriju un akumulatoru, izlietotā iepakojuma 

atkritumu savākšanu, transportēšanu un pārstrādi ar saviem tehniskajiem un finanšu 

līdzekļiem. 

- Preču ražotājs tieši vai pastarpināti uz līguma pamata, atbildību par šo atkritumu 

veidu apsaimniekošanu nodod atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam – tas ir 

elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, nolietoto transportlīdzekļu, elektriskās 

strāvas bateriju un akumulatoru, izlietotā iepakojuma atkritumu savākšanu, 

transportēšanu un pārstrādi veic atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, saņemot 

par to no preču ražotāja atlīdzību. Līdzīgs princips jau darbojās izlietotā iepakojuma 

apsaimniekošanā. 

7.1.7. Valsts likumdošanu un politiku nosakošās institūcijas 

Par dažādu likumdošanas aktu, kas reglamentē atkritumu apsaimniekošanu, sagatavošanu ir 

atbildīga Vides ministrija. Balstoties uz šo likumdošanas aktu prasībām tā izstrādā arī 

stratēģiskos dokumentus, kas nosaka likumdošanas aktu prasību ieviešanas secību. 

Vienlaicīgi Vides ministrija organizē un finansē reģionu atkritumu apsaimniekošanas 

projektu realizāciju to sagatavošanas posmā (tehniski – ekonomiskie pamatojumi, pieteikuma 

formas dažādiem ES fondiem, tehniskie projekti un konkursa dokumentācija u.c.), kā arī 

uzrauga būvprojektus to realizācijas stadijā (konkursu organizācija un izvērtēšana, pēc 

līguma noslēgšanas - laika grafika izpildes un naudas kontrole, darbu kvalitātes kontrole 

u.t.t.). 

Vides ministrijas pakļautā struktūra ir Valsts vides dienests, kura sastāvā ietilpst arī 

Reģionālās vides pārvaldes, kas veic atkritumu apsaimniekošanas procesa uzraudzību un 

kontroli (skat. 7.1.8. nodaļu). 

7.1.8. Procesu pārraugošās un kontrolējošās institūcijas 

Šīs institūcijas iedalāmas 2 grupās: 


Gala versija 

55


- Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālā vides pārvalde, kas izsniedz atļaujas darbību 

veikšanai ar atkritumiem, atļaujas piesārņojošās darbības veikšanai, kā arī kontrolē 

izsniegto atļauju nosacījumu ievērošanu un, ja tam ir pamats, pieņem lēmumu par atļaujas 

apturēšanu vai anulēšanu. Vienlaicīgi šeit tiek akumulēta visa informācija par atkritumu 

daudzumu un sastāvu, to apsaimniekošanas veidiem u.t.t., 

- specializētās Valsts institūcijas, kas uzrauga to vai citu normatīvo aktu prasību ievērošanu 

konkrētajās jomās, piemēram: Valsts darba inspekcija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas 

dienests, Vides veselības centrs u.c. Šīs institūcijas neizsniedz atļaujas darbību veikšanai 

atkritumu apsaimniekošanas jomā, bet var ierosināta tās vai citas darbības apturēšanu, ja 

netiek ievērotas normatīvo aktu prasības. 

7.1.9. Augstākās mācību iestādes un skolas 

Reģiona atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem vēlams sadarboties ar reģiona 

augstākajām mācību iestādēm un skolām. Šajā sadarbībā svarīgi, kā minimums, 3 aspekti: 

- izglītojošā un informējošā darba veikšana starp studentiem un skolu jaunatni, paredzot 

attiecīgi speciālu apmācības kursu par atkritumu saimniecības aktualitātēm, rīkojot 

akcijas un konkursus, piemēram, dažādu atkritumu vākšanai u.t.t., 

- atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu darbinieku kvalifikācijas celšana, piemēram, 

Daugavpils Universitātei un LASA vai, ja nepieciešams, Valsts vides dienesta Daugavpils 

RVP veidojot kopīgu apmācības programmu u.t.t., 

- tehniska rakstura sadarbība starp augstskolu mācībspēkiem un uzņēmuma speciālistiem, 

kur tas nepieciešams, konkrētu jautājumu risināšanā. 

Šai sadarbībai ir neformāls raksturs, bet tā ir vienlīdz svarīga kā atkritumu apsaimniekošanas 

uzņēmuma mērķu sasniegšanai, tā arī jaunatnes izglītošanai un audzināšanai. 

7.1.10. Nevalstiskās organizācijas 

Nevalstiskās organizācijas arī var iedalīt divās grupās: 

- profesionālās nevalstiskās organizācijas, 

- nevalstiskās organizācijas, kas darbojas vides un, līdz ar to, atkritumu apsaimniekošanas 

jomā. 

Latvijā šobrīd ir 2 profesionālās asociācijas, kas nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanas 

problēmām: 

- Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija (LASUA), kas apvieno vairāk kā 

40 uzņēmumus, kas sniedz atkritumu apsaimniekošanas pakalpojums apmēram 80% no 

Latvijas iedzīvotājiem, 

- Latvijas atkritumu saimniecības asociācija (LASA), kas apvieno vairāk kā 20 fiziskas un 

juridiskas personas un pārstāv Latviju Starptautiskajā cieto atkritumu asociācijā (ISWA). 

Formāli šo asociāciju starpā valda konkurence, bet, pēc būtības, tās viena otru papildina, jo: 

- LASUA nodarbojas, galvenokārt, ar praktiskas dabas jautājumiem – uzņēmumu darbības 

koordinācija, tehniskā aprīkojuma analīze, aktīva līdzdalība likumdošanas aktu izveidē 

atkritumu apsaimniekošanas jomā, dažādu atkritumu saimniecības infrastruktūras objektu 

apmeklēšana ārzemēs u.tml., 


Gala versija 

56


- LASA veic, galvenokārt, sabiedrības izglītošanas – informēšanas darbu, arī organizē 

speciālistu kvalifikācijas celšanas kursus, dažādu izstāžu apmeklēšanu, kā arī veic 

teorētiska, reizēm arī ar praktisku ievirzi, rakstura pētījumus. 

Latvijā ir virkne dažādu nevalstisku organizāciju, kas ieņem aktīvu pozīciju vides jautājumu 

risināšanā. Lielākā un aktīvākā no tām ir Vides aizsardzības klubs (VAK), kam 

Dienvidlatgales reģionā darbojas Daugavpils nodaļa. Saskaņā ar VAK mājas lapā sniegto 

informāciju [18], organizācija veic arī sekojošas aktivitātes: 

- vides izglītība, 

- sabiedrības aizstāvība, 

- vides politika. 

VAK veic arī praktiska rakstura pasākumus un viens no tiem, kas skar arī atkritumu 

saimniecību” ir izglītības programma “Zaļās skolas” , kuras ietvaros programmā ietvertajās 

skolās tiek organizēta dalītā atkritumu vākšana, galvenokārt, papīrs. 

VAK vai citas nevalstiskās organizācijas noteikti piesaistāmas darba ar sabiedrību veikšanai, 

it īpaši attiecībā uz: 

- atkritumu dalītās vākšanas sistēmas popularizāciju, 

- nepieciešamību nodalīt sadzīves bīstamos atkritumus no kopējās atkritumu plūsmas, 

- skaidrojuma sniegšanai par atkritumu drošas noglabāšanas nepieciešamību. 

7.2. Sadarbība starp iesaistītajām pusēm 

Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas kvalitatīva un operatīva darbība var tikt nodrošināta 

tikai tādā gadījumā, ja norisinās konstruktīva sadarbība starp visām iesaistītajām pusēm. 

Šī sadarbība iedalāma 2 daļās: 

1) formālā vai obligāti nepieciešamā: 

- starp pašvaldībām un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, 

- starp atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem un pārraugošajām / kontrolējamajām 

institūcijām, 

- starp atkritumu ražotāju un atkritumu apsaimniekotāju, 

- starp atkritumu apsaimniekotājiem un otrreizējo izejvielu, t. sk. iepakojuma materiāla 

savācējiem un pārstrādātājiem. 

2) neformālā vai vēlamā: 

- starp atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām, t. sk. 

arī profesionālajām asociācijām, 

- ar kaimiņu atkritumu apsaimniekošanas reģioniem, 

- ar reģiona augstskolām un skolām. 

Neapšaubāmi, ka sadarbības nodrošināšana un koordinācija starp tik daudz un dažādām 

iesaistītajām pusēm ir patstāvīgs un sarežģīts darbs, kura izpildes nodrošināšana jāveic un 

jāfinansē pašvaldībām un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, paredzot šī uzdevuma 

izpildīšanai štata darbiniekus. 


Gala versija 

57


8. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS ATTĪSTĪBA 

Atkritumu apsaimniekošanas plānošana Latvijā kopumā un Dienvidlatgales atkritumu 

apsaimniekošanas reģionā konkrēti tiek sadalīta 2 etapos: 

1. etaps – atkritumu apsaimniekošanas īstermiņa programma, kas jārealizē laika posmā 

no 2005. gada līdz 2013. gadam ieskaitot, 

2. etaps - atkritumu apsaimniekošanas ilgtermiņa programma, kas jārealizē laika posmā 

no 2014. gada līdz 2025. gadam ieskaitot. 

Turpmāk izskatītas abas programmas, nosakot: 

- to sastāvu, izpildes termiņus un atbildīgos izpildītājus, 

- saistītās investīciju izmaksas. 

8.1. Pamatpieņēmumi 

1. Atkritumu apsaimniekošanu Dienvidlatgales reģionā regulē “Atkritumu 

apsaimniekošanas likums”, likums “Par pašvaldībām”, likums “Par sabiedrisko 

pakalpojumu regulatoriem” un likumiem pakārtotie Ministru Kabineta noteikumi. 

Atkritumu apsaimniekošana Dienvidlatgales reģionā tiek veikta atbilstoši atkritumu 

apsaimniekošanas valsts un reģionālajam plānam un pašvaldību plāniem. 

Pagastu, novadu un pilsētu pašvaldības organizē atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši 

atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajam plānam. 

2. Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas reģions saskaņā ar atkritumu 

apsaimniekošanas valsts plānu 2003.-2012.gadam sevī ietver Daugavpils pilsētu, 

Daugavpils, Krāslavas un Preiļu rajonus. 

3. Dienvidlatgales reģiona visu atkritumu ražotāju radītie atkritumi, pēc tā nodošanas 

ekspluatācijā, tiek apglabāti reģionālajā SA poligonā “Šakališķi”. 

4. Laika posmā līdz 2010. gadam tiks izveidota Nacionālā bīstamo atkritumu 

apsaimniekošanas sistēma, kuras izveidei tiks piesaistīti Eiropas Savienības Kohēzijas 

fonda un Valsts budžeta līdzekļi. 

5. Reģiona atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi veic aktīvu sadarbību ar iepakojuma 

materiālu apsaimniekošanas organizācijām A/S “Latvijas zaļais punkts” un SIA “Zaļā 

josta”. 

6. Reģiona pašvaldības un/vai atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, ņemot vērā 

ievērojamo attālumu no otrreizēji izmantojamo materiālu savākšanas / pārstrādes 

centriem, sadarbojas ar kaimiņu reģioniem (Austrumlatgales un Vidusdaugavas 

reģioni) otrreizēji izmantojamo atkritumu materiālu nodošanas / pārstrādes jomā. 


Gala versija 

58


8.2. Īstermiņa plāns 

Īstermiņa plāns paredz atkritumu apsaimniekošanas sistēmas kompleksu attīstību laika posmā 

līdz 2013. gadam. Plānā izskatīti visu atkritumu veidu apsaimniekošanas risinājumi, kā arī 

sniegts pārskats par sistēmas realizācijai nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu un ieviešanas 

termiņiem. 

8.2.1. Īstermiņa plāna mērķis un uzdevumi 

Īstermiņa plāna mērķis ir izveidot mūsdienīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kas 

darbotos atbilstoši Latvijas un Eiropas savienības normatīvo aktu prasībām un, vienlaicīgi, 

būtu ērta un pieņemama atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistītajiem dalībniekiem. 

Nepieciešama sekojošu uzdevumu atrisināšana, lai sasniegtu augšminēto mērķi: 

1. Iedzīvotāju iesaistīšana centralizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā: aptverot 

100% pilsētu iedzīvotāju 2010. gadā un 75% lauku iedzīvotāju 2013. gadā. 

2. Sagatavot un pieņemt vienotus saistošos atkritumu apsaimniekošanas noteikumus 

visām reģiona pašvaldībām. Orientējošais izpildes termiņš – līdz 2006. gada beigām. 

3. Izveidot mūsdienīgu, likumdošanas prasībām atbilstošu, atkritumu apsaimniekošanas 

sistēmu visiem atkritumu veidiem, kas veidojas Dienvidlatgales atkritumu 

apsaimniekošanas reģionā. 

4. Laika posmā līdz 2013. gadam stabilizēt un, ja iespējams, samazināt atkritumu 

daudzumu, ko 1 iedzīvotājs saražo gada laikā, līdz 300 kg/gadā. 

5. Attīstīt atkritumu dalītās vākšanas sistēmu nodrošinot, ka 2013. gadā otrreizējai 

izmantošanai / pārstrādei tiks atdalīti 19 % no kopējā mājsaimniecības atkritumu 

daudzuma. 

6. Nodrošināt, ka 2010. gadā apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzums, 

salīdzinot ar 1995. gadā apglabātajiem, tiks samazināts līdz 75%, bet 2013. gadā – 

līdz 50%. 

7. Nodrošināt, ka 2007. gadā tiks savākti un nodoti otrreizējai pārstrādei / izmantošanai 

50% no iepakojuma atkritumu apjoma. 

8. Sākot ar 2010. gadu iesaistīties Valsts bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. 

9. Veikt regulāru sabiedrības informēšanas – izglītošanas darbu par atkritumu 

apsaimniekošanas sistēmas ietvaros risināmajām problēmām un veicamajiem 

pasākumiem. 

8.2.2. Plānā paredzētie pasākumi 

Lai realizētu īstermiņa plānam noteiktos uzdevumus, tiek plānota sekojošu pasākumu 

veikšana: 

1. Vienotu saistošo atkritumu apsaimniekošanas noteikumu izstrāde, paredzot, pēc iespējas, 

maksimāla iedzīvotāju daudzuma iesaistīšanu centralizētajā atkritumu apsaimniekošanas 

sistēmā, svarīga sadaļa šajā jomā būs augšminēto noteikumu izpildes kontrole, kas ir tiešs 

pašvaldību uzdevums. 

2. Mūsdienu prasībām atbilstoša SA poligona izbūve reģionā saražoto atkritumu 

noglabāšanai. To paredzēts izveidot Daugavpils rajona Demenes pagasta “Šakališķos”. 

Paredzams, ka jaunais poligons sāks darboties 2008. gadā. 


Gala versija 

59


3. Visu reģiona izgāztuvju slēgšanu un rekultivāciju. Visas reģiona izgāztuves izņemot 

izgāztuvi ‘Demene” tiks rekultivētas 2005 – 2006. gados. Izgāztuves “Demene” rekultivācija 

tiek plānota 2007. gadā. 

4. Atkritumu savākšanas sistēmas pilnveidošana, paredzot: 

- atkritumu dalītās vākšanas sistēmas attīstību, lai laika posmā līdz 2010. gadam 

atkritumu daudzums, ko gada laikā saražo 1 iedzīvotājs, nepārsniegtu 300 kg. Reģiona 

pilsētās tiek paredzēts izveidot 150 atkritumu dalītās vākšanas punktus (apmēram 

viens punkts uz 1000 iedzīvotājiem), pagastos 53 punktus (viens punkts katrā pagastā). 

Šo pasākumu paredzēts realizēt no 2006. līdz 2010. gadam. 

- Bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanai nepieciešamās infrastruktūras 

izveide – kompostēšanas laukumu ierīkošana pie katras no reģiona pilsētām (kopā 7 

laukumi: Daugavpils, Krāslava, Līvāni, Preiļi, Ilūkste, Subate, Dagda). Kompostēšanas 

laukumu būvniecību paredzēts veikt no 2009. līdz 2012. gadam. 

- Laukumu izveide šķiroto atkritumu pieņemšanai no iedzīvotājiem (kopā 4 laukumi: 

Daugavpils, Krāslava, Līvāni, Preiļi). Laukumu izveide tiek plānota 2007. – 2008. 

gados. 

- Atkritumu šķirošanas līnijas būvniecība pie Daugavpils pilsētas vai SA poligonā 

“Šakališķi”. Plānojamā jauda 15000 tonnas gadā. Būvniecības termiņš 2008. gada 

beigas. 

- Savākšanas shēmu un kārtības izstrādi dažādiem atkritumu veidiem, t. sk. lielgabarīta 

atkritumiem, izpildes termiņš – 2006. gads. 

- atkritumu pārkraušanas punktus pilsētās (Dagda, Preiļi, Līvāni, Krāslava), lai 

ekonomētu līdzekļus atkritumu transportēšanai uz poligonu. Izpildes termiņš – 

2007.gads līdz 2008. gads. 

5. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanas un apstrādes centra izveide – 

termiņš 2010. gads. 

6. Celtniecības atkritumu savākšanas un pārstrādes centra izveide – termiņš 2009. gads. 

7. Infiltrāta attīrīšanas iekārtu izbūve poligonā “Šakališķi” – plānojamā jauda līdz 50 

m3/diennaktī. Paredzamais būvniecības termiņš 2008. gads 

8. Iesaistīšanās Valsts bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. Orientējošais izpildes 

termiņš - 2010. gads. 

9. Sabiedrības informēšanas un izglītošanas kampaņa. 

10. Sadarbības organizācija un veikšana ar blakus esošajiem atkritumu apsaimniekošanas 

reģioniem Latvijā (Austrumlatgales, un Vidusdaugavas atkritumu apsaimniekošanas 

reģioni). Šis darbs ir veicams visā īstermiņa programmas izpildes garumā. 


Gala versija 

60


8.2.3. Atkritumu apsaimniekošanas noteikumu izstrāde un iedzīvotāju 

iesaistīšana centralizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā 

Uz doto brīdi atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi ir izstrādāti tikai daļai 

pašvaldību, atsevišķos gadījumos tie ir novecojuši un neatbilst ne pašreizējai situācijai 

atkritumu apsaimniekošanas jomā, ne pašreiz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Līdz ar 

to, Dienvidlatgales reģiona pašvaldībām līdz 2006. gada 31. decembrim nepieciešams 

izstrādāt vienotus saistošos atkritumu apsaimniekošanas noteikumus. 

Izstrādājot vienotus saistošos atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, jāņem vērā: 

- esošajos likumdošanas aktos un stratēģiskajos dokumentos noteiktās prasības, 

- tas, ka visi atkritumu apsaimniekošanas izdevumi jāsedz atkritumu ražotājam 

(princips “piesārņotājs maksā”) un, ka katrai pašvaldības teritorijā dzīvojošai 

fiziskai personai vai izvietotam uzņēmumam (juridiskas personas) ir jādeklarē tas, 

kā tie nodrošina (organizē) saražoto atkritumu apsaimniekošanu, 

- jāparedz kontroles pasākumi un kārtība saistošo noteikumu izpildes monitoringam, 

kā arī procedūra par sodiem gadījumos, kad minētie saistošie noteikumi netiek 

ievēroti. 

Par saistošo atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārskatīšanu (izstrādi), lai tie atbilstu 

iepriekš uzskaitītajiem principiem, ir atbildīga katra konkrētā pašvaldība. 

8.2.4. Sadzīves atkritumu poligona izbūve 

Sadzīves atkritumu poligona izbūvei noteikta vieta Daugavpils raj. Demenes pag. 

“Šakališķos”. Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas reģiona projekta ietvaros 

paredzēts izbūvēt mūsdienīgu likumdošanas prasībām atbilstošu atkritumu noglabāšanas 

poligonu. Poligona būvniecību paredzēts pabeigt līdz 2007. gada beigām un darbību sākt 

2008. gadā. Poligona pirmās kārtas darbība paredzēta 9 gadiem ar atkritumu noglabāšanas 

ietilpību aptuveni 2,1 milj m 3 

Poligona infrastruktūras uzlabošanai un ekspluatācijas izmaksu samazināšanai “Šakališķos” 

2008. gadā paredzēts izbūvēt infiltrāta attīrīšanas iekārtas (jauda līdz 50 m3/diennaktī) 

8.2.5. Esošo izgāztuvju rekultivācija 

Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas reģiona projekta ietvaros slēdzamo izgāztuvju 

rekultivāciju plānots pabeigt 2006. gadā. Atkritumu izgāztuvi “Demene”, kuras rekultivācija 

nav iekļauta Dienvidlatgales reģiona atkritumu apsaimniekošanas projektā, orientējoši 

paredzēts rekultivēt 2007. gadā piesaistot ES fondu līdzfinansējumu. 

8.2.6. Atkritumu dalītas vākšanas sistēmas pilnveidošana 

Dalītajai atkritumu savākšanas sistēmai būtu jāietver, kā minimums, sekojošu atkritumu 

frakciju savākšana: papīrs / kartons, stikls, PET pudeles, plastmasas, metāls (t. sk. dzērienu 

bundžas), atlikusī atkritumu daļa. Reģionā paredzēts ierīkot 203 atkritumu dalītās vākšanas 

punktus (skat. 3. attēls). Papildus tam tiek plānota 4 laukumu izveide šķiroto atkritumu 

pieņemšanai no iedzīvotājiem (skat. 4. attēls). Lai nodrošinātu šķiroti savākto atkritumu 

pirmapstrādi (attīrīšanu no piemaisījumiem) tiek paredzēta atkritumu šķirošanas stacijas 

(jauda 15000 tonnas/gadā) izveide pie Daugavpils pilsētas vai poligonā “Šakališķi”. 


Gala versija 

61


3. attēls. Atkritumu dalītās vākšanas punkts 

4. attēls. Šķiroto atkritumu pieņemšanas laukums 

Augšminētie pasākumi atbilst stratēģisko dokumentu prasībām, bet ne vienmēr dažādu 

normatīvo aktu prasības ir sabalansētas, tas ir: 


Gala versija 

62


1. Organizējot atkritumu apsaimniekošanu, pašvaldības paredz, ka līguma ietvaros ar 

atkritumu apsaimniekošanas operatoriem ir jānodrošina atkritumu dalītās vākšanas 

sistēmas ieviešana. Neapšaubāmi, ka tam jāparedz līdzekļi, kas jāsedz atkritumu 

ražotājam, tomēr uz šo brīdi Sabiedrisko pakalpojumu regulators neparedz atkritumu 

dalītās vākšanas izmaksu iekļaušanu atkritumu apsaimniekošanas tarifā. Līdz ar to – 

pieejot formāli šai problēmai – tarifa ietvaros netiek akceptēti izdevumi, kas nepieciešami 

atkritumu dalītās vākšanas sistēmas izveidei. 

2. Daļu finansējuma, kas nepieciešama iepakojuma dalītās vākšanas sistēmas izveidei 

atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi var iegūt sadarbojoties ar izlietotā iepakojuma 

apsaimniekošanas organizācijām SIA “Zaļā josta” un AS “Latvijas zaļais punkts”. 

Uzņēmums, kas pēc Iepakojuma likuma atbilst iepakotāja kategorijai, noslēdzot 

sadarbības līgumu ar vienu no izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas organizācijām savu 

atbildību par izlietotā iepakojuma reģenerāciju nodod šai organizācijai. Par saistību 

izpildi SIA “Zaļā josta” vai AS “Latvijas zaļais punkts” no uzņēmuma saņem atlīdzību – 

daļu no dabas resursu nodokļa atlaides, ko uzņēmums saņem par iesaistīšanos izlietotā 

iepakojuma apsaimniekošanā, tālāk daļa no šiem līdzekļiem var tikt novirzīta izlietotā 

iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas attīstībā. 

3. Viena no prioritātēm, kas noteiktas līdzekļu saņemšanai atkritumu apsaimniekošanas jomā 

no Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF), ir atkritumu dalītās vākšanas sistēmas 

izveide. Tādējādi, šis fonds varētu kalpot kā viens no finansējuma avotiem dalītās 

atkritumu savākšanas sistēmas izveidei. 

Tādējādi, dalītās atkritumu savākšanas sistēmas ieviešanas mehānisms varētu tikt formulēts 

sekojoši: 

1. Atbildīgas par atkritumu dalītās vākšanas sistēmas izveidi savās administratīvajās 

teritorijās ir pašvaldības, kas šo prasību iestrādā konkursa (pēc tam arī – līguma) 

noteikumos atkritumu apsaimniekošanai. 

2. Prasības praktiskais izpildītājs ir konkursā uzvarējusī firma, kuras līgumā noteikts kādā 

veidā un termiņos pašvaldības administratīvajā teritorijā ieviešama atkritumu dalītā 

vākšana un kādi būs realizācijai nepieciešamie finanšu līdzekļi un avoti. 

3. Vadoties no principa “piesārņotājs maksā” – izdevumi par atkritumu dalīto vākšanu (mīnus 

ienākuma daļa, kas saņemta par otrreizēji pārstrādājamajām / izmantojamajām izejvielām) 

pilnībā būtu jāsedz atkritumu ražotājam. Tomēr, ņemot vērā esošo situāciju – to, ka 

atkritumu dalītās savākšanas sistēma, pēc būtības, nav izveidota – sākotnējo investīciju 

apjoms ir pārāk liels, lai tās (caur tarifu) varētu nosegt atkritumu ražotājs. Tāpēc, vismaz 

sistēmas izveides pirmajos 3 gados, jāplāno papildus līdzekļi, kas varētu nākt no ES puses 

(piemēram, ERAF), atkritumu apsaimniekotāja puses (noteikums, kas iestrādāts 

ilgtermiņa līgumā) un arī, kā minimums, no to pašvaldību puses, kas saņem daļu no dabas 

resursu nodokļa. 

8.2.7. Infrastruktūra bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanai 

Reģionā tiek paredzēts izveidot 7 kompostēšanas laukumus: Daugavpilī, Krāslavā, Līvānos, 

Preiļos, Ilūkstē, Subatē un Dagdā. Kompostējamo atkritumu daudzumi: 

- Daugavpilī - 10000m3/gadā, laukuma ierīkošanai nepieciešamā platība 5000 m2 


Gala versija 

63


- Krāslavā, Līvānos, Preiļos – katrā 1500 m3/gadā laukuma ierīkošanai nepieciešamā 

platība 1000 m2. 

- Ilūkstē, Subatē, Dagdā – katrā 600 m3/gadā, laukuma ierīkošanai nepieciešamā 

platība 700 m2 

Kompostēšanas laukumi aprīkojami ar ūdens necaurlaidīgu pamatni, lietus ūdens savākšanas 

un attīrīšanas sistēmu, kā arī jāveic to iežogošana. 

5. attēls. Bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas laukuma shēma 

8.2.8. Bīstamo atkritumu apsaimniekošana 

Tiek plānots, ka Valsts bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide tiks pabeigta 

orientējoši 2010. gadā. Uz šo brīdi Bīstamo atkritumu savākšanas shēma (izpildītāji, 

pienākumi, atbildība) vēl nav skaidra. Visticamāk, ka bīstamie atkritumi uz to utilizācijas / 

apglabāšanas vietām no bīstamo atkritumu savākšanas stacijas Daugavpilī tiks nogādāti 

centralizēti. Savukārt, atkritumu nogāde no rajonu punktiem (Krāslava, Preiļi) uz reģionālo 


Gala versija 

64


punktu vai, ja tas ir ekonomiski izdevīgāk, tieši uz pārstrādes / utilizācijas vietām visdrīzāk 

būs reģionā strādājošo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu uzdevums. 

Jaunais bīstamo atkritumu poligons, kas paredzēts visas Latvijas vajadzībām, atradīsies 

Dobeles rajona Zebrenes pagastā. Savukārt, bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārta jau ir 

uzbūvēta un atrodas Olaines pilsētā. Diemžēl, tehnisku iemeslu dēļ tā vēl nedarbojas. 

8.2.9. Savākšanas shēmas izstrāde dažādiem atkritumu veidiem 

Ietverot: 

- savākšanas shēmas izstrādi lielgabarīta atkritumiem; 

- savākšanas un apstrādes shēmu elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem; 

- celtniecības atkritumu savākšanas un pārstrādes shēmas izstrādi; 

- shēmu nolietoto transportlīdzekļu savākšanai un demontāžai. 

8.2.10. Atkritumu pārkraušanas punkti 

Tiek paredzēts ierīkot 4 atkritumu pārkraušanas centrus: Dagda, Preiļi, Līvāni un Krāslava. 

Centru plānotā jauda: 

- Līvānos, Preiļos un Krāslavā – 20000 m3 gadā; 

- Dagdā 10000 m3 gadā. 

6. attēls. Atkritumu pārkraušanas shēma 

8.2.11. Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošana 

Tiek pieņemts, ka nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošana ir ekonomiski izdevīgs 

bizness, tāpēc šajā plānā netiek paredzēti konkrēti pasākumi problēmas risinājumam. Tiek 

pieņemts, ka šo darbu, atbilstoši spēkā esošajos likumdošanas aktos noteiktajiem apjomiem 

un termiņiem, organizēs un veiks speciāli uzņēmumi. 

8.2.12. Sabiedrības informēšana un izglītošana 

Šis darbs jāveic visas īstermiņa programmas laikā īpašu vērību veltot atkritumu dalītās 

vākšanas sistēmas popularizēšanai. 


Gala versija 

65


8.2.13. Sadarbība ar blakus reģioniem 

Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas reģions, atsevišķi ņemot, ir viens no lielākajiem 

atkritumu apsaimniekošanas reģioniem Latvijā. Tomēr, lai tajā varētu nodrošināt 

ekonomiski pamatotu dažādu atkritumu veidu savākšanu otrreizējai izmantošanai un 

pārstrādei, jārekomendē sadarbība ar kaimiņu atkritumu apsaimniekošanas reģioniem. It īpaši 

šī sadarbība nepieciešama attiecībā uz sekojošu atkritumu veidu nodošanu pārstrādātājiem 

vai atkritumu pārstrādi: 

- Plastmasas atkritumi, t.sk. arī PET pudeles. 

- Papīra / kartona atkritumi. 

- Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi. 

- Nolietotie transportlīdzekļi, kā arī citi metālus saturošie atkritumi. 

- Dažādi mājsaimniecības atkritumi: tetrapakas, tektilijas u.c. 

Sadarbība starp reģioniem nepieciešama, lai varētu: 

- nodrošināt nodošanai pārstrādei / pārstrādes veikšanai, pēc iespējas, lielākus atkritumu 

apjomus, tādējādi samazinot to savākšanas un transportēšanas izmaksas, 

- samazināt subsīdiju apjomus otrreizēji izmantojamo atkritumu savākšanai, jo ir pilnīgi 

skaidrs, ka šis process - vismaz attiecībā uz daļu no atkritumu materiāliem, kas tiks 

savākti otrreizējai izmantošanai, būs ekonomiski neizdevīgs, bet nepieciešams no resursu 

taupīšanas un vides saudzēšanas viedokļiem. 

Sadarbības princips starp reģioniem, izņemot pašu ieguldījumus, var ietvert arī: 

- produktu ražotāju piesaisti, ja likumdošanas akti atkritumu pārstrādes jomā, ietvers 

ražotāja atbildības principu, 

- dažādu investoru piesaisti, ja tiks paredzētas subsīdijas atkritumu pārstrādei un, šajā 

gadījumā, tas būs ekonomiski attaisnots bizness, 

- ES fondu līdzekļu piesaisti atkritumu pārstrādes jaudu izveidei. 

8.3. Ilgtermiņa plāns 

Ilgtermiņa atkritumu apsaimniekošanas plāns paredzēts laika posmam no 2014. gada līdz 

2025. gadam ieskaitot. Plāns sagatavots ņemot vērā sekojošus apsvērumus: 

- likumdošanas un stratēģisko dokumentu prasības atkritumu apsaimniekošanas jomā, 

- konkrētās prasības reģiona atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras turpmākajai 

attīstībai. 

Sekojoši priekšnoteikumi ņemti vērā, sagatavojot ilgtermiņa atkritumu apsaimniekošanas 

plānu: 

- likumdošanas un stratēģisko dokumentu prasības atkritumu apsaimniekošanas jomā 

būtiski nemainīsies, 

- atbildības un pienākumu sadalījums atkritumu apsaimniekošanas jomā saglabāsies tāds, 

kāds tas ir šobrīd. 

Ja tomēr abās minētajās jomās norisinās būtiskas izmaiņas, tad nepieciešamas šī plāna 

korekcijas. 


Gala versija 

66


8.3.1. Ilgtermiņa programmas uzdevumi 

Vadoties no esošajām likumdošanas aktu un stratēģisko dokumentu prasībām, ilgtermiņa 

programmai, pieņemot, ka īstermiņa programmas ietvaros noteiktie mērķi tiks sasniegti, tiek 

noteikti sekojoši uzdevumi: 

1) Laika posmā līdz 2013. gadam centralizētajā atkritumu savākšanas sistēmā 

iesaistīt 100% pilsētu iedzīvotāju un, kā minimums, 75% lauku iedzīvotāju. 

2) Atkritumu daudzumu, ko 1 iedzīvotājs saražo gada laikā, nepārsniegt 300 

kg/gadā. Šis mērķis noteikts arī īstermiņa programmas ietvaros, paredzot, ka 

minētais lielums jāsasniedz 2010. gadā. 

3) Līdz 2020. gadam pilnībā ieviest dalītās atkritumu savākšanas sistēmu 

Dienvidlatgales reģionā. Līdz 2025. gadam nodrošināt, ka 40% no kopējā 

mājsaimniecības atkritumu daudzuma (svara mērvienība) tiek novirzīti 

otrreizējai pārstrādei un izmantošanai. Pārstrādes jaudām attiecīgi, kā 

minimums, jāpieaug no 19% līdz 40% no savāktajiem atkritumiem laika posmā 

no 2013. gada līdz 2025. gadam. 

4) Pakāpeniski samazināt poligonā noglabājamo organisko un inerto atkritumu 

daļas, veicot to kompostēšanu un pārstrādi. Apglabājamo bioloģiski noārdāmo 

atkritumu daudzumu, saskaņā ar esošo likumdošanas aktu prasībām, 2020. gadā 

samazināt līdz 35% no 1995. gadā apglabāto bioloģiski noārdāmo atkritumu 

daudzuma. 

5) Līdz 2015. gadam nodrošināt visu nolietoto transportlīdzekļu sastāvdaļu un 

materiālu otrreizēju izmantošanu un pārstrādi gadā vismaz 95 % apmērā no 

nolietotu transportlīdzekļu vidējās pašmasas;. 

8.3.2. Vispārējās pieejas raksturojums 

Plānojot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ilgtermiņa perspektīvā, jāievēro ne tikai 

likumdošanas un stratēģiskajos dokumentos noteiktās prasības, bet arī vispārējie atkritumu 

apsaimniekošanas principi. Galvenie no tiem noteikti kā sekojoši: 

1) Atkritumu ražošanas (veidošanās) minimizācija. 

3) Atkritumu droša apglabāšana, nodrošinot poligona “Šakališķi” turpmāko 

attīstību. 

4) Sadarbība starp atkritumu apsaimniekošanas reģioniem. 

5) Atkritumu ražotāja atbildības principa ieviešana. 

6) Sabiedrības informēšanas – izglītošanas kampaņa (jautājums izskatīts 9. nodaļā). 

Lai varētu plānot atkritumu ražošanas minimizāciju, pirmkārt, ir jānodrošina stingra saražoto 

atkritumu daudzuma un sastāva uzskaite un, otrkārt, vadoties no uzskaites rezultātiem, jāveic 

rūpīga atkritumu daudzuma un sastāva analīze, lai atbildētu uz vienu, bet galveno jautājumu: 

“Kāpēc šie atkritumi tiek saražoti un vai ir iespējams izvairīties no to rašanās ”. Tikai pēc 

tam, kad izprasti atkritumu veidošanās iemesli, var tikt noteikti risinājumi atkritumu 

daudzuma minimizācijai. Pēc būtības, iespējamie risinājumi, prioritārā secībā, balstās uz 

sekojošu principu izmantošanu: 

- atkritumu daudzuma samazināšana to veidošanās vietās, 

- atkritumu otrreizējā pārstrāde un izmantošana, t.sk. atkritumu izmantošana enerģijas 

ieguvei, 

- atkritumu apglabāšanu. 


Gala versija 

67


8.3.2.1. Atkritumu ražošanas minimizācija 

Atkritumu kopējais apjoms, t.sk. bioloģiski grūti noārdāmo, strauji pieaug un tiek prognozēts, 

ka saglabājoties patreizējiem atkritumu ražošanas pieauguma tempiem, to apjoms laika 

posmā līdz 2025. gadam var pieaugt pat vairākas reizes. Tāpēc vienīgā metode kā novērst šo 

tendenci vai, kā minimums, samazināt tās attīstības ātrumu ir preventīvas darbības veikšana – 

šajā gadījumā – atkritumu ražošanas minimizācija. 

Atkritumu minimizācija var tikt panākta, nodrošinot sekojošu mērķu un / vai uzdevumu 

realizāciju: 

- labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošanu dažādu produktu / materiālu ražošanai, 

- vienreizēji izmantojamos, t. sk. bioloģiski grūti noārdāmo, materiālu aizstāšana ar 

otrreizēji (vairākkārtēji) izmantojamiem, vai – ja tas nav iespējams – ar bioloģiski viegli 

noārdāmiem materiāliem, 

- atkritumu daudzuma samazināšanu to veidošanās vietās, t. sk. nodalot dažāda sastāva 

atkritumu plūsmas un veicot atkritumu dalīto vākšanu to veidošanās vietās. 

Reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānā pilnībā jāietver pasākumi 3. mērķa realizācijai, 

bet, savukārt, 1. un 2. mērķu realizācija jāveic Nacionālā līmenī, regulējot to ieviešanu ar 

nepieciešamo likumdošanas aktu pieņemšanu un ekonomiskā atbalsta nodrošināšanu / 

sankciju veikšanu. 

8.3.2.2. Atkritumu otrreizējā izmantošana un pārstrāde 

Atkritumu otrreizējā izmantošana un pārstrāde, pēc būtības, ir atkarīga no 3 galvenajiem 

faktoriem: 

- tirgus esamība otrreizēji izmantojamajiem un pārstrādājamajiem atkritumu - materiāliem, 

- infrastruktūras esamība atšķiroto atkritumu materiālu otrreizējai pārstrādei, 

- sistēmas esamība otrreizēji izmantojamo / pārstrādājamo materiālu savākšanai to 

veidošanās vietās. 

Šobrīd tirgus eksistē, ja ne visiem, tad lielākajai daļai materiālu, kas atdalīti no kopējās 

atkritumu plūsmas (papīrs / kartons, metāli u.c.). Turklāt, šo tirgu var sadalīt trijās daļās: 

- tirgus materiāliem, kuru pārstrāde ir ekonomiski izdevīga (papīrs, metāls, plastmasas, 

stikls u.c.). Šajā gadījumā dalītās atkritumu sistēmas ieviešana ir izdevīga kā atkritumu 

apsaimniekotājam (papildus ieņēmumi), tā arī produktu ražotājiem (lētas izejvielas), 

- tirgus materiāliem, kuru pārstrāde nav ekonomiski izdevīga (tetrapakas, gumijas 

izstrādājumi, liela daļa organisko atkritumu u.c.). Šajā gadījumā dalītā atkritumu vākšana 

var tikt ieviesta tikai tajā gadījumā, ja tiek paredzētas subsīdijas (tiešās vai netiešās) šo 

atkritumu savākšanai / pārstrādei, jo - pretējā gadījumā – neviena no pusēm nav 

ieinteresēta šo materiālu savākšanā / realizācijā, 

- tirgus materiāliem, kuru pārstrāde nav ekonomiski izdevīga (sadzīves bīstamie atkritumi, 

daļa no lielgabarīta atkritumiem, u.c.), bet kuru savākšanu nosaka atkritumu ražotāja 

atbildības princips, kas noteikts likumdošanas aktos. Šajā gadījumā konkrētā produkta 

cenai ir jāietver tā utilizācijas izmaksas, un ražotājs ir atbildīgs par konkrētā atkritumu 

veida savākšanu pārstrādei / attīrīšanai (nolietotie transportlīdzekļi, elektrisko un 

elektronisko iekārtu atkritumi u.c.). 


Gala versija 

68


Otrreizēji izmantojamo / pārstrādājamo materiālu savākšana var tikt nodrošināta izmantojot 

dažādus variantus, tajā skaitā: 

- atkritumu dalītās savākšanas turpmākā attīstība pilsētās un lielākajās apdzīvotajās vietās. 

Šīs sadaļas realizācija paredzēta īstermiņa programmas ietvaros, bet 2-3 gadus pēc 

sistēmas ieviešanas jāveic tās izvērtējums un optimizācija, nosakot, ja nepieciešams, 

optimālo punktu skaitu, izvietojamu un tajos šķiroti savācamo atkritumu veidus. Pie šī 

jautājuma izskatīšanas noteikti jāatgriežas arī ilgtermiņa programmas ietvaros, jo šobrīd ir 

grūti prognozēt kādi, papildus tradicionāli šobrīd savācamajiem, atkritumu veidi tiks 

ietverti dalītās vākšanas sistēmā, 

- šķiroto atkritumu savākšanas staciju izveide reģiona pilsētās tiek paredzēta īstermiņa 

programmas ietvaros. Pēc staciju izveides un pirmajiem to ekspluatācijas gadiem būs 

jāizvērtē to darbības rezultāti un efektivitāte un, vadoties no iegūtajiem rezultātiem, 

jānosaka papildus, ja tas ir nepieciešams, staciju skaits un novietojums, 

- bīstamo sadzīves atkritumu savākšanas / atdalīšanas no kopējās atkritumu plūsmas 

sistēmas turpmākā attīstība, piesaistot ražotājus, kas būs atbildīgi par to vai citu atkritumu 

veidu utilizāciju. Šis pasākums var tikt veikts tikai pēc tam, kad likumdošanas aktos tiks 

noteikta ražotāja atbildība par konkrēto atkritumu veidu utilizāciju, 

- depozītsistēmas ieviešana. Šai sistēmai, kā minimums, būtu jāietver pudeļu (stikla) un 

dzērienu bundžiņu savākšana, piemēram, pie lielveikaliem, 

- specifisko atkritumu veidu savākšanas – nodošanas pārstrādei sistēmas izveide, t. sk. 

sekojošiem atkritumu veidiem: elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi un nolietotie 

transportlīdzekļi. 

8.3.2.3. Sadarbība starp atkritumu apsaimniekošanas reģioniem 

Sadarbībai starp reģioniem, attīstoties atkritumu dalītās vākšanas sistēmai, būs ļoti būtiska 

nozīme, jo, ļoti lielā mērā, atkritumu pārstrādes iespējas var tikt nodrošinātas, ja ir pietiekams 

atkritumu daudzums to ekonomiski pamatotai pārstrādei. Ir skaidrs, ka lai ievērotu jau esošo 

Eiropas Savienības direktīvu un Latvijas Republikas likumdošanas aktu prasības, 

nepieciešams: 

- Vēlākais līdz 2015. gadam izveidot nolietoto transportlīdzekļu savākšanas sistēmu, t. sk. 

paredzot to demontāžu (plastmasu, bīstamo atkritumu u.c. atdalīšana), lai nodrošinātu 

pārstrādātāja prasības šo atkritumu sastāvam. 

- Nodrošināt visu nolietoto transportlīdzekļu sastāvdaļu un materiālu otrreizēju 

izmantošanu un pārstrādi gadā vismaz 95 % apmērā no nolietotu transportlīdzekļu vidējās 

pašmasas; 

8.3.2.4. Materiālu / produktu ražotāju un atkritumu ražotāja atbildības principa ieviešana 

Jau šobrīd Latvijā ir ieviests princips “piesārņotājs maksā”, kas šajā gadījumā nozīmē to, ka: 

- atkritumu ražotājs ir atbildīgs par saražoto atkritumu utilizāciju vai, precīzāk, 

tam ir jāsedz izmaksas, kas saistās ar to ražotā produkta pārpalikumu 

(atkritumu) savākšanu, transportēšanu un utilizāciju, 

- visiem produktu ražotājiem jānodrošina, ka produkta cenā ir 100% iekļauta 

produkta pārpalikuma (atkritumu) apsaimniekošanas cena. Materiāla 

(produkta) ražotājs šo atkritumu apsaimniekošanai saņem likumdošanas aktos 


Gala versija 

69


paredzētos nodokļu atvieglojumus. Tā rezultātā ieekonomētie līdzekļi tiek 

izmantoti konkrēto atkritumu veida apsaimniekošanai, neatkarīgi no tā vai 

atkritumu apsaimniekošanu veic pats ražotājs vai tā nolīgts uzņēmējs. 

Šī pieeja attiecināma uz tādiem atkritumu veidiem kā: dažādi iepakojuma materiāli, elektrisko 

un elektronisko iekārtu atkritumi, nolietotie transportlīdzekļi u.c. 


Gala versija 

70


9. PROGRAMMA DARBAM AR SABIEDRĪBU 

Ikviena projekta, it īpaši ja tas saistās ar vides un sadzīves aspektiem, realizācija pēc būtības 

ir iespējama, ja ir ievēroti divi priekšnoteikumi: 

- problēmas risināšanai nepieciešamā infrastruktūra un finansiālie līdzekļi; 

- ja procesā iesaistītā sabiedrības daļa vai sabiedrība kopumā izprot problēmas risināšanas 

nepieciešamību un sniedz atbalstu, kas nepieciešamas noteiktā mērķa vai uzdevumu 

sasniegšanai. 

Iepriekšējās Plāna nodaļās izskatīti dažādi juridiskie, tehniskie un ekonomiski – finansiālie 

aspekti, bet šī nodaļa veltīta tieši iepriekš minētā 2. priekšnoteikuma realizācijas 

nodrošināšanai. 

Sabiedrībai, kopumā ņemot, un katram indivīdam atsevišķi ir nepieciešams noteikts izglītības 

līmenis un sapratne par vides problēmām, it īpaši attiecībā uz tik komplicētu procesu kā 

atkritumu apsaimniekošana, kas - no vienas puses - ietver izlietoto materiālu utilizāciju, bet – 

no otras puses – materiālu saudzēšanu, kas tiek panākts caur rodošos atkritumu daudzuma 

samazināšanu un materiālu otrreizēju izmantošanu / pārstrādi. Vienlaicīgi šīs problēmas 

risinājums cieši saistās ar vides saudzēšanas un saglabāšanas jautājumiem, nepieļaujot 

(samazinot) tās piesārņošanu un nodrošinot dabas resursu saglabāšanu. 

9.1. Īss problēmas raksturojums 

Šobrīd Latvijā mūsdienīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē tiek ieguldīti 

ievērojami finanšu līdzekļi, bet šīs sistēmas sekmīga darbība iespējama tikai tajā gadījumā, ja 

plaša sabiedrība izprot sistēmas darbības principus un uzdevumus, kas izvirzīti tā vai cita 

mērķa sasniegšanai. Tāpēc ļoti būtiska šīs sistēmas sastāvdaļa ir programma iedzīvotāju 

informēšanai un izglītošanai. 

Programmas mērķis ir paaugstināt iedzīvotāju zināšanu līmeni ekoloģijas, t. sk. arī atkritumu 

apsaimniekošanas, jautājumos, nosakot uzdevumus, kas jāveic, lai nodrošinātu sabiedrības 

atbildības sajūtas izveidošanos, kas būtu vērsta uz apkārtējo vides un dabas resursu saudzīgu 

izmantošanu, un piedalīšanos mūsdienīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbībā. 

Lai iedzīvotājiem un citiem atkritumu ražotājiem sniegtu pilnīgu un viegli saprotamu 

informāciju par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanas aktualitāti jāplāno 

sabiedrības informēšanas – izglītošanas kampaņa, paredzot plaša nepieciešamās informācijas 

klāsta sagatavošanu, masu mēdiju un, kas īpaši svarīgi, nevalstisko organizāciju iesaistīšanu 

šajā procesā. 

1998. gadā Latvija parakstīja Orhusas konvenciju "Par pieeju informācijai, sabiedrības 

līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos un vides jautājumu izskatīšanu tiesas ceļā", kas 

norāda, ka sabiedrība ir jāiesaista programmu un plānu izpildīšanā, un tai savlaicīgi jāsniedz 

visa vides informācija sabiedrībai saprotamā formā. Arī Latvijas likumdošana nosaka, ka 

valsts un pašvaldību pienākums ir informēt sabiedrību par visiem jautājumiem un 

notikumiem, kas saistīti ar vidi. 

Lai pēc iespējas vairāk reģiona iedzīvotāji tiktu iesaistīti jaunajā atkritumu apsaimniekošanas 

sistēmā un tiktu veicināta tās darbība, projekta ietvaros ir izstrādāta programma darbam ar 

sabiedrību. 


Gala versija 

71


9.2. Programmas mērķis un uzdevumi tās sasniegšanai 

Plāna sabiedrības izglītošanas programmas mērķis ir popularizēt jaunās atkritumu 

apsaimniekošanas sistēmu, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku tās ieviešanu. Lai nodrošinātu 

šī mērķa sasniegšanu nepieciešama sekojošu uzdevumu realizācija: 

1. Paaugstināt iedzīvotāju zināšanu līmeni ekoloģijas, īpaši atkritumu pārvaldības un 

apsaimniekošanas jautājumos, īpašu uzmanību pievēršot atkritumu daudzuma 

samazināšanās un resursu taupības jautājumiem; 

2. Popularizēt dalīto atkritumu savākšanas sistēmas nepieciešamību un tās nozīmību, 

vienlaicīgi sniedzot īsu un skaidru informāciju par šīs sistēmas ietvaros veicamajām 

darbībām un sagaidāmajiem rezultātiem; 

3. Paaugstināt iedzīvotāju izpratni un, attiecīgi, atbildības sajūtu par apkārtējās vides 

aizsardzību un taupīgu resursu izmantošanu; 

4. Radīt pozitīvu attieksmi iedzīvotāju vidū pret jauno atkritumu apsaimniekošanas 

sistēmu; 

5. Maksimāli veicināt iedzīvotāju brīvprātīgu iesaistīšanos kopējā atkritumu 

apsaimniekošanas sistēmā. 

9.3. Mērķa grupas 

Informācijas saturs un tās pasniegšanas metodes ir atkarīgas no atkritumu radītāju mērķu 

grupām: mājsaimniecības, zemes īpašnieki, valsts un pašvaldību iestādes, ražošanas 

uzņēmumi, skolas, iedzīvotāju apvienības, nevalstiskas, sabiedriskas organizācijas. 

Informācijas – izglītošanas programmai ir jāietver vispārējā informācija, kas ir, lielā mērā, 

kopīga visām mērķa grupām un specifiskā informācija katrai no mērķa grupām. 

9.4. Vispārējā informācija 

Šo informācijas bloku var iedalīt trijās galvenajās sastāvdaļās: 

- vispārēja informācija par projektu, šajā gadījumā atkritumu apsaimniekošanas, skaidrojot 

tā mērķi, uzdevumus un realizācijas nepieciešamību; 

- regulāra informācija par atkritumu apsaimniekošanas ietvaros sasniegtajiem rezultātiem; 

- skaidrojums par ieguvumiem sabiedrībai un videi, kas veidojas projekta realizācijas 

gadījumā. 

Šī informācija, galvenokārt, regulāri jāsniedz masu mēdijos, kā arī jāsagatavo publiskais 

apskats, kas sniedz skaidrojumu par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu kopumā un tās 

realizācijas gaitu. 

9.5. Specifiskā informācija un pasākumi 

Kā jau minēts iepriekš, ir jāizdala virkne atsevišķu mērķa grupu, tajā skaitā: 

- mājsaimniecības; 

- zemes un nekustamā īpašuma apsaimniekotāji; 

- Valsts un pašvaldību iestādes; 

- bērni un skolu jaunatne; 

- ražošanas uzņēmumi; 

- sabiedriskās un / vai nevalstiskās organizācijas. 


Gala versija 

72


Ja atkritumu radītājs ir mājsaimniecības, zemes īpašnieki, valsts un pašvaldību iestādes, 

tad informācija par sadzīves atkritumu, bīstamo atkritumu, stikla pudeļu, papīra, PET, 

bioloģisko, lielizmēra atkritumu (arī celtniecības), dārza u.c. atkritumu šķirošanu un 

nodošanu jāpiegādā tieši konkrētajam atkritumu radītājiem. Informācijas pasniegšanas veidi 

var būt ļoti dažādi, tajā skaitā: 

- Pašvaldību priekšrakstu un saistošo atkritumu apsaimniekošanas noteikumu publicēšana 

vietējos laikrakstos, lai sabiedrība varētu brīvi iepazīties ar prasībām, kas noteiktas 

atkritumu apsaimniekošanas jomā; 

- Informācijas stendi vai izstādes pašvaldībās, norādot adresātu (elektronisko pastu, tālruni 

u.tml.), kur iespējams, ja nepieciešams, saņemt papildus informāciju; 

- Regulāra informācija par atkritumu apsaimniekošanas aktuālajiem jautājumiem vietējās 

avīzēs, TV un radio; 

- Speciālu bukletu (informācijas lapu) sagatavošana par atkritumu dalīto vākšanu: kā un ko 

šķirot, kam vai kur nodot u.tml; 

- Pašvaldību rīkotas akcijas un konkursi, t.sk. talkas u.c; 

- Īpašas atšķirības zīmes – dzīvojamām mājām, uzņēmumiem, sabiedriskām ēkām un 

vietām, kas apliecina iesaistīšanos apkārtējās vides sakopšanā; 

- Speciāli pasākumi: informācijas un skaidrojumu sniegšana, ko nodrošina pašvaldības vai 

to konsultanti atkritumu apsaimniekošanas jomā, pašvaldībā strādājošie uzņēmumi, 

nevalstiskās organizācijas u.c; 

- ”Karstās” telefonu līnijas ātru atbilžu sniegšanai vai sūdzību izskatīšanai; 

- Iedzīvotāju apmeklējumi uz atkritumu pārstrādes uzņēmumiem speciāli tam paredzētos 

laikos. 

Uzņēmumiem ir nepieciešama specifiskāka informācija, jo šajā gadījumā jāinformē arī par 

likumdošanu kontroles sfērā un iespējamajiem juridiskajiem sodiem trūkumu gadījumā. 

Ražojošā sektora informēšanai būtu jāizmanto īpaši ražošanas atkritumu konsultanti, speciāla 

telefonu "karstā līnija" un specifiski bukleti dažādām rūpniecības nozarēm. Nepieciešamības 

gadījumā atkritumu konsultantiem jāapmeklē uzņēmumi, lai kopā ar uzņēmuma darbiniekiem 

un vadību izstrādātu uzņēmuma atkritumu apsaimniekošanas plānu [17]. 

Īpaša nozīme ir darbam ar bērniem un skolu jaunatni. Skolās un pirmsskolas vecuma 

iestādēs, kur veidojamas īpašas mācību programmas, kuru mērķis ir veicināt bērnu izpratni 

ekoloģijas jautājumos, radīt atbildības sajūtu par apkārtējo vidi un dalītās atkritumu vākšanas 

principu ieviešanu gan bērnu un skolotāju, gan bērnu vecāku (bērns kā skolotājs) ikdienā. Kā 

piemēru varētu minēt - “Zaļā punkta skola”. 

Klubu vai citu sabiedrisku, nevalstisku organizāciju iesaistīšana, kuras brīvprātīgi un 

atbilstoši savām spējām vēlas piedalīties savas apkārtējās vides sakopšanā, ir būtiska nozīme. 

Šīs organizācijas ir kā starpnieki starp valsts un pašvaldību veidoto politiku un atsevišķu 

cilvēku dzīvi, tās var efektīvi veicināt iedzīvotāju dalību dažādās norisēs. 


Gala versija 

73


Pašvaldību uzdevums ir sniegt precīzu informāciju par lēmumiem, kādi ir pašlaik un 

turpmāk tiks pieņemti atkritumu pārvaldības jomā, to tehniskiem un ekonomiskiem 

risinājumiem, kā arī noteikumiem, kuru ieviešana tieši ietekmēs pilsoņu ikdienas dzīvi. 

9.6. Pienākumu un atbildības sadalījums sabiedrības 

informēšanas un izglītošanas jomā 

Veicamie pasākumi, atbildīgie par to izpildi un aptuvenās izmaksas apkopotas 9.1. tabulā. 

Ikgadējās kopējās izmaksas nepieciešamas sabiedrības informēšanai un izglītošanai tiek 

vērtētas aptuveni 8 tūkst. Ls, t.i. 7 gadu laikā – 56 tūkst. Ls. Šo izmaksu segšanai paredzēts 

piesaistīt Eiropas savienības fondu līdzekļus. 

Tiek paredzēts, ka informācijas – izglītošanas kampaņu veiks atkritumu apsaimniekotāji, 

galvenokārt, SIA “AADSO”. 

9.1. tabula. Sabiedrības informēšanas – izglītošanas kampaņas pasākumi 

Pasākums 

Veicama iedzīvotāju aptauja, kurā jānoskaidro iedzīvotāju pašreizējā attieksme pret jauno – 

šķiroto atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas sistēmu, konstatējot iedzīvotāju gatavību 

iesaistīties tajā, informētību un attieksmi pret to. 

Atklāt iespējamās problēmas, kas varētu rasties mājsaimniecībās, ieviešot jauno atkritumu 

apsaimniekošanas sistēmu. 

Konstatēt iedzīvotāju gatavību maksāt par pakalpojumiem: 

šķirojot atkritumus – lētāk 

nešķirojot – dārgāk 

Izanalizējot iegūtos aptauju rezultātus, noskaidrot iedzīvotāju gatavību iesaistīties jaunajā 

atkritumu apsaimniekošanas sistēmā un atbilstoši tam izvēlēties nepieciešamās sabiedrības 

informēšanas un izglītošanas metodes un intensitāti. 

Datu bāzes veidošana: 

vispārīga informācija par atkritumu veidiem un pārstrādes iespējām; 

informācija par uzņēmumiem, kas nodarbojas ar sadzīves atkritumu savākšanu, 

transportēšanu un uzglabāšanu; 

informācija par uzņēmumiem, kas nodarbojas ar bīstamo atkritumu savākšanu, 

transportēšanu un uzglabāšanu; 

kur ,kā un kādus atkritumus reģionā var nodot atkritumu noglabāšanai; 

kur, kā un kādus atkritumus var nodot otrreizējai pārstrādei 

atkritumu poligons, tā darbības principi. 

Kontrole un vērtējumi par sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumu norises 

gaitu. Ieviest informatīvo telefonu pa kuru reģiona iedzīvotāji var paust savu viedokli, 

ieteikumus un sūdzības par notiekošo reģionā. Kā arī informēt par nelikumībām vai 

neaktīviem kaimiņiem, kuriem būtu pievēršama īpaša vērība. Kā arī sniegt ziņas par 

atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu sniegto pakalpojumu kvalitāti. 

Informācijas stendi vai izstādes pašvaldībās. Informatīvi pasākumi konkrētām 

mērķauditorijām, izmantojot kā uzskates līdzekļus drukātos un video materiālus, kā arī 

atkritumu konteineru un atkritumu savākšanas tehnikas demonstrēšanu. Piesaistot 

mērķauditorijas un masu mēdiju uzmanību atkritumu šķirošanas nozīmībai un tam kā to 

praktiski visvienkāršāk veikt. 

Informācija masu mēdijos. Veicams nepārtraukts, sistemātisks darbs ar žurnālistiem sniedzot 

informāciju par visiem lēmumiem, kas tiek pieņemti valstī un pašvaldībās atkritumu 

pārvaldības jomā, par notikumiem kas tiek organizēti gan valstī, gan Dienvidlatgales reģionā 

un katrā konkrētajā pašvaldībā. Sniegt informāciju par atkritumu apsaimniekošanas plāna 

ieviešanas norisēm un iedzīvotāju atsaucību vai neatsaucību uz šīm norisēm. Izmantot masu 

mēdijus kā informācijas kanālu informācijas nodošanai sabiedrībai un arī informācijas 

saņemšanai no iedzīvotājiem. 

Audiālu un vizuālu dokumentālo un izglītojošo materiālu veidošana. 

Sadarbojoties ar vietējo televīziju un radio stacijām varētu tikt veidoti sižeti par to kas 

labs un slikts atkritumu apsaimniekošanas jomā notiek reģionā, organizēti konkursi par 

vides jautājumiem, utt. 

Atbildīgā institūcija / 

iestāde 

SIA “AADSO” 



Pašvaldības 

Pašvaldības, SIA 

“AADSO” 

Pašvaldības, SIA 

“AADSO” 

SIA “AADSO” , 


apsaimniekošanas 

uzņēmumi 

Pašvaldības, 

Akcijas. Vairākas reizes gadā pašvaldībās varētu tik organizētas akcijas, kuru laikā tiek vākti atkritumu 

kādas noteiktas kategorijas atkritumi. Piemēram PET, stikls, kartons un papīrs. Pašlaik šādas apsaimniekošanas 

akcijas organizē “Zaļais punkts” un “Zaļā josta”. 

uzņēmumi 

Talkas. Pašvaldībās organizējamas talkas, gan jau ierastās pavasara un rudens talkas, gan ar 

speciālu nozīmi sakopt kādu konkrētu vietu. Šajā laikā varētu tik izvietoti speciāli dalītās 

atkritumu vākšanas konteineri, kas talkas dalībniekiem parādītu cik vienkārši ir atkritumus dalīt. 

Pašvaldības 



Pasākuma 

realizācijas laiks 

Līdz 2006.gada 

beigām. 

Visā plāna 

realizācijas laikā 

Visā plāna 


Periodiski visā plāna 











Gala versija 

74


Informatīvu brošūru izveidošana un izplatīšana reģiona iedzīvotājiem ar informāciju par: 

vispārīga informācija par atkritumu veidiem un pārstrādes iespējām; 

vispārīga informācija par atkritumu pārvaldības sistēmu reģionā; 

informācija par atkritumu šķirošanas nepieciešamību un to kādu ietekmi tas atstāj uz 

apkārtējo vidi; 

par pakalpojumiem kādi tiek sniegti reģionā atkritumu apsaimniekošanas jomā; 

atkritumu poligona darbības principi 

iespēju iesaistīties sabiedriskās organizācijās, 

iespējām piedalīties pašvaldību organizētajās talkās un akcijās. 

Informatīvo brošūru izplatīšanā iesaistīt Latvijas pasta nodaļas, veikalus, izglītības iestādes, 

sabiedriskās organizācijas un citas iestādes, lai informācija varētu nokļūt pie ikviena reģiona 

iedzīvotāja. 

Darbs ar skolām. Nodrošināt skola ar nepieciešamo informāciju par atkritumu šķirošanu un tās 

nepieciešamību, šķiroto atkritumu apsaimniekošanu. Lai skolotāji varētu informēt un iesaistīt 

savus audzēkņus šajā ekoloģiski nozīmīgajā procesā. 

Organizēt skolās projektu nedēļas, kas veltītas šai tēmai; 

Rīkot konkursus par iepakojuma materiālu vākšanu; 

Rīkot zīmējumu, sacerējumu un citus konkursus, kas aicinātu skolu jaunatni pievērsties šai 

tēmai. 

Rīkot ekskursijas gan un atkritumu noglabāšanas poligonu, gan uz atkritumu 

apsaimniekošanas uzņēmumiem. 

Darbs ar ražošanas uzņēmumiem. Organizēt informatīvus pasākumus uzņēmumos uz vietas. 

Demonstrējot un izskaidrojot specifisko (katram uzņēmumam raksturīgo) atkritumu 

uzglabāšanas, savākšanas, nodošanas, transportēšanas, pārstrādes vai noglabāšanas 

principus. Sniegt uzņēmumiem visu nepieciešamo informāciju kur, kā un kādus atkritumus 

nodot. Izskaidrot sodu sistēmu neievērojot likumdošanu šai jomā. 

Vides klubu, nevalstisku organizāciju iesaistīšana. 

Sabiedrības loma vides politikas veidošanā ir divpusīga. No vienas puses, sabiedrībai ir 

jāsadarbojas ar oficiālajām institūcijām, lai veiktu vides aizsardzības aktivitātes, bet, no otras 

puses, sabiedrībai ir jāveic gan likumdevēju, gan izpildvaras monitorings. Ja valsts nepilda 

savas funkcijas vai pārkāpj likumdošanu, sabiedrībai ir jābūt gatavai rīkoties, lai aizstāvētu 

privātās vai publiskās tiesības. Lai aizstāvētu šīs tiesības un ievērotu šos pienākumus, 

pilsoņiem ir jābūt pieejamai informācijai, jābūt radītai iespējai piedalīties lēmumu pieņemšanā 

un jābūt nodrošinātai iespējai griezties tiesā vides jautājumos. Brīvprātīgām, nevalstiskā 

organizācijām šo jautājumu risināšanā ir būtiska nozīme. 

uzņēmumi 


Skolu valde, 

pašvaldības, 



Pašvaldības, 


Līdz 2007.gada 

beigām 

Visā plāna 


Visā plāna 


Visā plāna 


Darbības indikatori – gala rezultāts: 

- Līdz 2013.gadam atkritumu savākšanas sistēmā iesaistīt attiecīgi līdz 100% pilsētu 

iedzīvotāju, kā arī līdz 2014.gadam sistēmā iesaistīt vismaz 75% lauku iedzīvotāju. 

- Panākt, ka 2025. gadā dalīti savākto atkritumu apjoms sasniedz 40% no kopējā 

atkritumu daudzuma. Īstermiņa programmas ietvaros – 19% no kopējā atkritumu 

daudzuma 2013. gadā. 

- Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu samazināt 2010.gadā līdz 75% 

apjomam no 1995.gadā apglabātajiem apjomiem, bet 2013.gadā – līdz 50%. 


Gala versija 

75


10. NEPIECIEŠAMĀS INVESTĪCIJAS UN IESPĒJAMIE 

FINANSĒŠANAS AVOTI 

Īstermiņa programmas realizācijai nepieciešamās investīcijas atspoguļotas 10.1. tabulā. To 

sadalījums pa gadiem raksturots 10.2. tabulā. Cenu līmenis atbilst tam, kas bija spēkā 2005. 

gada maijā. Ņemot vērā to, ka sniegtās izmaksas ir indikatīvas, tajās nav ietverti neparedzētie 

izdevumi. 

10.1. tabula. Īstermiņa programmas realizācijas izmaksas 

Nr. p 

. k. 

Pasākums 

Izmaksas, 

LVL 

1. Dienvidlatgales atkritumu saimniecības 

projekta realizācija 

Komentāri 

4 000 000 Jaunais poligons un 

tam nepieciešamā 

tehnika, veco 

izgāztuvju 

rekultivācija 

Investīciju avoti 

ES Kohēzijas fonds – 

75% 

Pašvaldību 

līdzfinansējums – 25% 

2. Izgāztuves “Demene” rekultivācija 500 000 

3. Atkritumu dalītās vākšanas punktu 

406 000 Kopā 203 punkti 

ierīkošana 

3.1. Atkritumu kompostēšanas laukumu 

630 000 Kopā 7 laukumi 

ierīkošana 

Eiropas savienības 

4. Laukumi šķiroto atkritumu pieņemšanai no 2 226 000 Kopā 4 laukumi 

fondu līdzekļi, 

iedzīvotājiem 

pašvaldību 

5. Atkritumu šķirošanas stacija 1 250 000 Jauda 15000 t/gadā 

līdzfinansējums 

6. Atkritumu pārkraušanas staciju izveide 760 000 Kopā 4 stacijas 

7. Infiltrāta attīrīšanas iekārtu izbūve poligonā 

“Šakališķi” 

480 000 Jauda līdz 50 

m 3 /dnn. 

8. Sabiedrības informēšanas – izglītošanas 

kampaņa 

56 000 7 gadiem (2007. – 

2013. gads) 

9. Elektronisko un elektrotehnisko atkritumu 

savākšanas un pirmapstrādes centra izveide 

600 000 Apsaimniekošanas 

uzņēmumu līdzekļi 

10. Celtniecības atkritumu pārstrādes centra 

izveide 

632 000 Apsaimniekošanas 

uzņēmumu līdzekļi 

KOPĀ: 11 540 000 

Aprēķinu vienkāršošanai tā investīciju daļa, ko ietver tarifs par atkritumu apsaimniekošanu, 

konkrēti: 

- slēgto izgāztuvju monitorings, 

- tehnikas un konteineru amortizācija, 

nav ietvertas investīciju izmaksās, bet attiecinātas uz ekspluatācijas izmaksām. 

Kopējais investīciju apjoms, kas raksturots 10.1. tabulā ir 11 540 000 LVL. Ņemot vērā to, ka 

šobrīd nav skaidri ne investīciju avoti un, līdz ar to finansēšanas noteikumi, tiek pieņemts, ka: 

- dāvinājuma vai neatmaksājamās palīdzības apjoms būs 75% no kopējā investīciju 

apjoma, 

- pašu ieguldījums būs 25% no kopējā investīciju apjoma, 


Gala versija 

76


10.2. tabula. Investīciju sadalījums Īstermiņa plāna ietvaros, LVL 

Pasākums 

Gads 

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 

Dienvidlatgales atkritumu saimniecības projekta realizācija 800000 3000000 200000 0 0 0 0 0 0 

Izgāztuves “Demene” rekultivācija 0 0 500000 0 0 0 0 0 0 

Atkritumu dalītās vākšanas punktu ierīkošana 0 100000 100000 100000 106000 0 0 0 

Atkritumu kompostēšanas laukumu ierīkošana 0 0 0 0 180000 180000 180000 90000 0 

Laukumi šķiroto atkritumu pieņemšanai no iedzīvotājiem 0 0 1113000 1113000 0 0 0 0 0 

Atkritumu šķirošanas stacija 0 0 0 650000 600000 0 0 0 0 

Atkritumu pārkraušanas staciju izveide 0 0 380000 380000 0 0 0 0 0 

Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanas un 

0 0 0 0 0 600000 0 0 0 

pirmapstrādes centra izveide 

Celtniecības atkritumu pārstrādes centra izveide 0 0 0 0 632000 0 0 0 0 

Infiltrāta attīrīšanas iekārtu izbūve poligonā “Šakališķi” 0 0 0 480000 0 0 0 0 0 

Sabiedrības informēšanas – izglītošanas kampaņa 0 0 8000 8000 8000 8000 8000 8000 8000 

KOPĀ: 800000 3100000 2301000 2731000 1526000 788000 188000 98000 8000 

ES fondu finansējums (75% no kopsummas) 600000 2325000 1725750 2048250 670500 141000 141000 73500 6000 

Pašu finansējums (25% no kopsummas) 200000 775000 575250 682750 223500 47000 47000 24500 2000 

Citi finansējuma avoti (Celtniecības atkritumu pārstrādes 

centra izveidei, Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu 

savākšanas un pirmapstrādes centra izveidei) 

632000 600000 


Gala versija 

77

10.1. Potenciālie finansējuma avoti 

Plāna tālākai attīstībai būs nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi, kas iedalāmi sekojošās 

izdevumu grupas: 

- investīciju jeb kapitālieguldījumu projekti atkritumu apsaimniekošana sistēmas 

turpmākai pilnveidošanai, 

- atkritumu apsaimniekošanas sistēmu papildinošie uzlabojumi un papildinājumi 

(piemēram, veco izgāztuvju rekultivācija), 

- papildus izdevumi atkritumu apsaimniekošanas sistēmas administrēšanai un 

atkritumu ražotāju informēšanai un izglītošanai; 

- pašvaldību atbalsta programmas īstenošana sociālai palīdzībai trūcīgajām 

Reģiona mājsaimniecībām pieaugošo izmaksu ietekmes mazināšanai. 

Kapitālieguldījumu investīcijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībai var tikt 

iegūtas no sekojošiem avotiem: 

- pašvaldības un to uzņēmumi, kā arī atkritumu apsaimniekošanas organizācijas, 

- ilgtermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm (vietējām un/vai ārzemju), 

- ilgtermiņa aizņēmuma kapitāls no starptautiskām finanšu institūcijām, piemēram, 

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Investīciju banka; 

- fiksēta termiņa parādzīmju vai aizdevuma akciju izdošana, 

- Valsts budžeta maksājumi (Valsts investīciju programma), 

Tomēr, par nozīmīgāko finanšu instrumentu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībai 

uzskatāmi Eiropas Savienības Kohēzijas fonds un Eiropas Reģionālās attīstības fonds 

(ERAF), kas klasificējami kā kapitāla dāvinājumi. No ERAF tiks finansētās tādas atkritumu 

apsaimniekošanas sistēmu pilnveidojošas aktivitātes kā dalītās atkritumu vākšanas punktu 

izveide, iespējams arī kompostēšanas laukumu izveide. Reģionā jau šobrīd daļa no 

esošajām slēgtajām izgāztuvēm tiek rekultivētas izmantojot ERAF līdzekļus (kapitāla 

dāvinājums – 75% no būvprojektu izmaksām). 

Lai šos finanšu līdzekļus apgūtu, Reģionā ir nepieciešams vismaz viens pastāvīgi 

nodarbināts augsti kvalificēts projektu sagatavošanas speciālists. Ļoti būtisks ir arī 

kvalificēts atbalsts Eiropas Savienības programmas LIFE līdzekļu piesaistē uzņēmumiem, 

kas ievieš vai attīsta otrreizējo izejvielu pārstādi. 

10.1.1. Privāta sektora līdzdalība 

Visas Eiropas Savienības dalībvalstīs privātā sektora organizācijas ir galvenā atkritumu 

apsaimniekošanas interešu grupa. Papildus privātā investīciju kapitāla piesaistei iekārtu 

būvniecībai un to ekspluatācijai var nodrošināt vairāku mērķu sasniegšanu piemēram 

apsaimniekošanas efektivitātes palielināšana, pašvaldību pakalpojumu organizāciju 

tehniskās un vadības kapacitātes uzlabošana, nepieciešamības pēc valsts subsīdijām 

samazināšanās, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbības nodrošināšana neatkarīgi no 

politiskajām izmaiņām. 

Privātā sektora līdzdalībai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanā 

pastāv vairākas iespējas. No vienas puses, pašvaldības un valsts institūcijas ir atbildīgas par 

atkritumu apsaimniekošanu, finansēm un risku, bet, no otras puses, arī privātais sektors ir 

iesaistīts šo funkciju īstenošanā, nesot par to atbildību. Privātā sektora līdzdalība var tikt 

noteikta , pamatojoties uz atbildības sadalījumu starp valsts un privāto sektoru tādos 

jautājumos kā pamatlīdzekļu īpašumtiesības un investīciju kapitāla nodrošināšana. Var tikt


izveidoti arī citi sadarbības modeļi, kas atbilstu konkrētā projekta, institūcijas vai privātā 

sektora kompānijas prasībām. 

Tiek paredzēts, ka izmantojot privātā sektora līdzekļus, reģionā varētu tikt atrisināta 

sekojošu atkritumu veidu apsaimniekošana: 

- celtniecības atkritumi, 

- nolietotie transportlīdzekļi, 

- elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi. 

10.1.2. Valsts budžets un Valsts investīciju programma 

Ne visus kapitālieguldījumus, kas nepieciešami Eiropas Savienības likumdošanas prasību 

ieviešanai plānots finansēt no Valsts budžeta. Valsts finansējums drīzāk varētu būt kā 

garantija starptautiskiem kredītiem, lai finansētu apjomīgu iekārtu uzstādīšanu sadzīves 

atkritumu apsaimniekošanai. 

10.1.3. Vides investīciju fonds 

Līdz šim Vides investīciju fonds tika uzskatīts par nozīmīgu finanšu avotu sabiedriskā 

sektora vides investīciju jomā, kas galvenokārt izpaudās dāvinājuma vai “mīksto” kredītu 

formā. Fonda iespējas nodrošināt finansiālu atbalstu investīciju projektiem ir atkarīgas no 

tam pieejamiem finanšu resursiem. Paredzams, ka arī turpmāk kopējais pieprasījums pēc 

vides investīcijām ievērojami pārsniegs pieejamo resursu daudzumu, kas nozīmē, ka finanšu 

resursi turpmāk būs jāvirza uz tiem projektiem, kas ir stratēģiski nozīmīgāki. 

10.2. Ekspluatācijas izmaksas 

Patreizējiem atkritumu apsaimniekošanas ekspluatācijas izmaksas noteiktas ņemot vērā 

izmaksu līmeni uz 2005. gada 1. aprīli. Tās kopumā var tikt iedalītas 2 grupās: 

- izmaksas par atkritumu savākšanu un transportēšanu; 

- izmaksas par atkritumu apglabāšanu. 

Šīs izmaksas, atkarībā no atkritumu apsaimniekošanas veida, reģiona pašvaldībās atšķiras 

vairākas reizes. Tāpēc noteiktas vidēji izsvērtās ekspluatācijas izmaksas. 

Tādējādi, noteikts, ka patreizējās ekspluatācijas izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu, 

ieskaitot jau Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas projektā jau ieguldīto kredītu 

atmaksāšanu, reģionā noteiktas kā 5,80 LVL/m 3 Pieņemot, ka 1 m 3 atkritumu svars ir vidēji 

ap 200 kg, 1 t atkritumu apsaimniekošanas ekspluatācijas izmaksas ir 29,00 LVL. Papildus 

jāņem vērā, ka būs nepieciešama sadzīves bīstamo atkritumu savākšana, kas maksās ap 0,20 

LVL/m 3 vai 1,00 LVL/t, kā arī izdevumi atkritumu dalītās vākšanas sistēmas darbības 

nodrošināšanai, kas maksās 0,60 LVL/m 3 vai 3,00 LVL/t. Tādējādi, kopējais tarifs būs 6,60 

LVL/m 3 vai 33,00 LVL/t. 

Nākotnē ekspluatācijas izmaksas pieaugs, jo tiks uzsākta jaunu objektu ekspluatācija. 

Ekspluatācijas izmaksu prognoze nākotnei noteikta: 

- ņemot vērā patreizējo izmaksu līmeni; 

- neņemot vērā inflācijas līmeni, bet pieņemot, ka tas nebūs straujāks par vidējo 

algas pieaugumu (pašreiz Latvijā šie lielumi vidēji ir attiecīgi 3,0% un 4,4% 

gadā); 


Gala versija 

79


- ņemot vērā jauno objektu ekspluatācijas izmaksas (2005. gada sākuma cenās). 

Tās sadalītas proporcionāli uz saražoto atkritumu daudzumu, kas raksturots 10.3. 

tabulā. 

10.3. tabula. Īstermiņa plāna ietvaros apsaimniekojamais atkritumu daudzums 

Gads 

Daudzums, t 

2006. 45834,8 

2007. 46579,8 

2008. 47335,4 

2009. 48102 

2010. 48879,6 

2011. 49531,4 

2012. 50190,8 

2013. 50857,8 

Ekspluatācijas izmaksas, papildus esošajām, tiek pieņemtas sekojošas: 

- atkritumu pārkraušanas stacijai 16 000 LVL/gadā, 

- atkritumu dalītās vākšanas laukumam – 24000 LVL/gadā, 

- atkritumu šķirošanas stacijai 82 000 LVL/gadā, 

- kompostēšanas laukumam – 30 000 LVL/gadā, 

- infiltrāta attīrīšanas iekārtas – 62000 LVL/gadā, 

- veco izgāztuvju monitoringam (trīs izgāztuves) – kopā 9 000 LVL/gadā; 

- izmaksas atkritumu dalītās vākšanas sistēmas infrastruktūras apsaimniekošanai 

iekļautas tarifa papildinājumā (0,60 LVL/m 3 ), 

- specifisko atkritumu veidu (nolietotie transportlīdzekļi, elektrisko un 

elektronisko iekārtu atkritumi, celtniecības atkritumi) netiek iekļautas kā 

papildus ekspluatācijas izmaksas, pieņemot, ka tas būs sevi pafinansējošs 

bizness. 

Papildus ekspluatācijas izmaksas, ja tiek realizēta īstermiņa programma, raksturotas 10.4. 

tabulā. 

10.4. tabula. Papildus ekspluatācijas izdevumi Īstermiņa plāna ietvaros 

Pasākums 

Gads un investīciju apjoms, LVL 

2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 

Atkritumu pārkraušanas 0 0 32000 48000 48000 48000 48000 48000 

stacija 

Atkritumu savākšanas 0 0 48000 96000 96000 96000 96000 96000 

laukumi 

Kompostēšanas laukums 0 0 0 0 60000 120000 180000 180000 

Veco izgāztuvju 

0 0 0 9000 9000 9000 9000 9000 

monitorings 

Atkritumu šķirošanas 0 0 0 0 82000 82000 82000 82000 

stacija 

Infiltrāta attīrīšanas 

0 0 0 62000 62000 62000 62000 62000 

iekārtas “Šakališķos” 

Kopā: 0 0 80 000 215 000 357 000 417 000 477 000 477 000 

Kopsavilkums par ekspluatācijas izmaksām sniegts 10.5. tabulā. 

10.5. tabula. Ekspluatācijas izmaksu izmaiņas Īstermiņa plāna ietvaros (2005. gada sākuma 

cenas) 


Gala versija 

80


Gads 

Ekspluatācijas izmaksas, LVL/t 

Bāzes izmaksas, 

Jauno objektu izmaksas 

LVL/t Kopā, LVL LVL/t 

Kopā 

2005. 33,00 0 0 33,00 

2006. 33,00 0 0 33,00 

2007. 33,00 0 0 33,00 

2008. 33,00 80000 1,69 34,69 

2009. 33,00 215000 4,46 37,46 

2010. 33,00 357000 7,3 40,3 

2011. 33,00 417000 8,42 41,42 

2012. 33,00 477000 9,50 42,5 

2013. 33,00 477000 9,38 42,38 

10.3. Īstermiņa plāna prognozētais tarifu līmenis 

Prognozētais tarifu līmenis sniegts 10.6. tabulā. 

10.6. tabula. Prognozējamās tarifu līmeņa izmaiņas 

Gads 

Ekspluatācijas izmaksas 

LVL/t 

Tarifa raksturojums, LVL/gadiem 

Atmaksājamās 

investīciju izmaksas, 

LVL/t 

Kopā, LVL/t 

vidējās gadā 

2006. 33,00 22,49 55,49 

2007. 33,00 16,43 49,43 

2008. 34,69 19,18 53,87 

2009. 37,46 4,65 42,11 

2010. 40,3 0,96 41,26 

2011. 41,42 1,26 42,68 

2012. 42,5 0,65 43,15 

2013. 42,38 0,05 42,43 

Vidējās pašu investīcijas gada laikā ir 9,50 LVL/t atkritumu. Tādējādi, vidējais tarifs var tikt 

prognozēts 46,30 LVL/t vai 9,26 LVL/m 3 . 

Tādējādi, maksa par atkritumu apsaimniekošanu mēnesī būs: 

- pilsētās, pieņemot, ka 1 iedzīvotājs gadā saražo 1,3 m 3 atkritumu: 9,26 x 1,3 = 

12,04 LVL/gadā vai 1,00 LVL/mēnesī, 

- laukos, pieņemot, ka 1 iedzīvotājs gadā saražo 0,48 m 3 atkritumu: 9,26 x 0,48 = 

4,44 LVL/gadā vai 0,37LVL/mēnesī. 

Vidējā bruto alga Dienvidlatgales reģionā 2003. gadā bija 111,91 LVL/mēnesī. Tas nozīmē, 

ka līdz 2013. gadam maksa par atkritumu apsaimniekošanu vidēji nepārsniegs: 

- pilsētu iedzīvotājiem 0,89% no mēneša ienākumiem 

- lauku iedzīvotājiem 0,33% no mēneša ienākumiem 


Gala versija 

81


11. DIENVIDLATGALES RAA PLĀNA IEVIEŠANA 

Sadaļā izskatīti visi aspekti, kas saistās ar Atkritumu apsaimniekošanas plāna realizāciju. 

11.1Aktivitāšu plāns, realizācijas termiņi un atbildīgās institūcijas 

Īstermiņa un ilgtermiņa plānos ietverto pasākumu realizācijas termiņi un atbildīgās 

institūcijas / organizācijas raksturoti 11.1. un 11.2. tabulās. 

11.1. tabula. Īstermiņa plāna realizācija 

Pasākums 

Vienotu pašvaldību saistošo atkritumu apsaimniekošanas 

noteikumu izstrāde 

Iedzīvotāju iesaistīšana centralizētajā atkritumu 

apsaimniekošanas sistēmā: 

pilsētu iedzīvotāji (100%) 

lauku iedzīvotāji (75%) 

Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība reģionā: 

atkritumu dalītās vākšanas punktu izveide pilsētās un laukos 

Poligona “Šakališķi” infrastruktūras attīstība: 

atkritumu šķirošanas līnijas attīstība 

infiltrāta attīrīšanas iekārtu izbūve 

Izpildes 

Atbildīgais 

termiņš 

12.2006 Reģiona pašvaldības 

01.2010 

01.2013 

2006.g-2010.g 

01.2009 

2008.g 

Reģiona pašvaldības, 



uzņēmumi 





uzņēmumi 


Veco izgāztuvju rekultivācija 2006.g Pašvaldības 

Atkritumu pārkraušanas punktu izveide 2007.- 2008.g Reģiona pašvaldības, 



uzņēmumi 

Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pārstrādes centra 

izveide 

2010.g Organizācija, kas 

apsaimniekos šī veida 

atkritumus 

Celtniecības atkritumu pārstrādes centra izveide 2009.g Organizācija, kas 

apsaimniekos šī veida 

atkritumus 

Atkritumu kompostēšanas laukumu izveide 2009.g-2012.g Reģiona pašvaldības, 



uzņēmumi 

Iesaistīšanās Valsts bīstamo atkritumu apsaimniekošanas 

sistēmā 

Sabiedrības informēšanas – izglītošanas kampaņa 

Atkritumu dalītās vākšanas sistēmas izveide ar mērķi 

otrreizējai pārstrādei atdalīt 19% no kopējā mājsaimniecību 


Atkritumu apsaimniekošanas plāna pārskatīšana (ne retāk kā 1 

reizi 3 gados) 

2010.g Pašvaldības 

Visu īstermiņa 

programmas 

laiku 

Reģiona pašvaldības, SIA 

“AADSO”, atkritumu 


uzņēmumi 

2013. g. Reģiona pašvaldības, SIA 

“AADSO”, atkritumu 


uzņēmumi 

2007., 2010., 

2013. 

Reģiona pašvaldības, SIA 

“AADSO” 


Gala versija 

82


11.2. tabula. Ilgtermiņa plāna realizācija 

Pasākums 

Izpildes 

Atbildīgais 

termiņš 

Pilnīga elektronisko un elektrotehnisko atkritumu 

apsaimniekošanas sistēmas ieviešana. 

01.2010 Reģiona pašvaldības, 

Elektrotehnikas ražotāji. 

Atkritumu dalītās vākšanas attīstība, lai otrreizējai 

izmantošanai / pārstrādei atšķiroto atkritumu apjoms sasniegtu 

40% kopējā daudzuma. 

01.2025 


atkritumu apsaimniekošanas 

uzņēmumi. 

Sabiedrības informēšanas – izglītošanas kampaņa. Regulāri Reģiona pašvaldības, 


uzņēmumi, SIA “AADSO” 

Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma 

samazināšana līdz 35% no 1995. gadā apglabāto atkritumu 

daudzuma. 

Nodrošināt visu nolietoto transportlīdzekļu sastāvdaļu un 

materiālu otrreizēju izmantošanu un pārstrādi gadā vismaz 

95 % apmērā no nolietotu transportlīdzekļu vidējās pašmasas. 

Atkritumu apsaimniekošanas plāna pārskatīšana (ne retāk kā 1 

reizi 3 gados). 



uzņēmumi, SIA “AADSO”. 



uzņēmumi. 

2016., 

2019., 

2022., 2025. 

SIA “AADSO”, reģiona 

pašvaldības. 

11.2 Plāna ieviešanas gaita 

Pašvaldībām, sadarbojoties ar SIA “AADSO” un citiem atkritumu apsaimniekošanas 

uzņēmumiem, kas darbosies Dienvidlatgales reģionā, regulāri jāizvērtē Plāna attīstības gaita. 

Plāna izvērtēšanu optimāli būtu veikt vismaz reizi gadā, lai novērtētu plāni izpildi un 

noteikto prioritāros pasākumus, kas realizējami nekavējoties, kā arī vienotos par šo 

pasākumu finansēšanas avotiem un shēmu. Tā kā atkritumu saimniecība ir nozare, kas 

attīstās ļoti dinamiski, papildus, ne retāk kā reizi trijos gados ir jāpārskata un, ja 

nepieciešams, jāmaina atkritumu apsaimniekošanas plānā noteiktie uzdevumi un to izpildes 

termiņi. 

Ārkārtīgi svarīga nozīme ir precīzas informācijas nodrošināšanai par atkritumu daudzumu 

un sastāvu, kā arī dažādu atkritumu apsaimniekošanas veidiem. Bez šīs informācijas 

atkritumu apsaimniekošanas plāna veiksmīga realizācija nav iespējama, jo tad iztrūkst 

informācija, kas ir pamats sasniegtā un veicamā izvērtēšanai. 

Regulāri jāveic iedzīvotāju aptaujas, lai novērtētu to apmierinātību (neapmierinātību) ar 

atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstību. Salīdzināt iegūtos aptauju rezultātus ar 

iepriekšējiem un izvērtēt izmaiņas tajās un izvēlēties tālākās sabiedrības informēšanas un 

izglītošanas metodes, lai nodrošinātu programmas mērķu realizāciju. 

Šī plāna sadaļa pamatā būtu realizējama laika posmā līdz 2013. gadam beigām un 

turpināma arī turpmāk. Sabiedrības informēšanas un izglītošanas darbs ir veicams ļoti 

sistemātiski, mainot informēšanas formas un metodes, veidojot sabiedrības izpratni 

ekoloģijas jautājumos un radīt atbildības sajūtu par apkārtējo vidi. 

11.3. Atbildīgās institūcijas plāna realizācijai 

Atbildīgās institūcijas par dažādu plānā paredzēto pasākumu ieviešanu raksturotas 11.1. un 

11.2. tabulās. Tās ir: 

1) reģiona pašvaldības, 

2) SIA “AADSO” 


Gala versija 

83


3) reģionā strādājošie atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi. 

11.4. Plāna realizācijas izvērtēšanas indikatori 

Par plāna izpilde fizikālajiem indikatoriem uzskatāmi tie, kas raksturoti 11.1. tabulā, kas 

paredz plāna īstermiņa programmas realizāciju. 

11.5. Plāna izvērtēšana 

Plāna izpilde izvērtēšana jāveic katru gadu, SIA “AADSO”, pašvaldībām un atkritumu 

apsaimniekošanas uzņēmumiem izskatot sasniegto vai vēl nepadarīto. 

11.6.Plāna pārskatīšana, papildinājumu izstrāde un ieviešana 

Plāns jāaktualizē reizi trijos gados vadoties no sasniegtā un ņemot vērā likumdošanas aktu 

prasību izmaiņas, ja tādas norisinās, atkritumu apsaimniekošanas jomā. 

Plāns jākoriģē arī tajos gadījumos, ja paredzēto pasākumu realizācija nav finansiāli 

realizējama raugoties no iedzīvotāju maksātspējas viedokļa. 

Saskaņā ar “Atkritumu apsaimniekošanas likumu” plānu apstiprina Latvijas Republikas 

Ministru kabinets. Šobrīd vēl nav noteikta plāna korekcijas kārtība, acīmredzot, tas tiks 

atrunāts atsevišķi. 


Gala versija 

84


12. PLĀNA SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA 

Dienvidlatgales reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna sabiedriskā apspriešana notika 

no 2005. gada 26. maija līdz 2005. gada 26. jūnijam. 

Ar dokumentu varēja iepazīties: 

- Vides ministrijas mājas lapā; 

- SIA “Geo Consultants” telpās – Rīgā, K. Ulmaņa gatve 3; 

- SIA “AADSO” telpās – Daugavpilī, Ģimnāzijas ielā 28-2; 

- Daugavpils rajona padomē – Daugavpilī, Rīgas ielā 2 

- Krāslavas rajona padomē – Krāslavā, Skolas ielā 7 

- Preiļu rajona padomē – Preiļi, Raiņa bulvārī 19 


Gala versija 

85


13. IZMANTOTĀ LITERATŪRA 

1. Administratīvi teritoriālais iedalījums uz 2004. g. 1. jūniju. Karte. 

2. Iedzīvotāju skaits Latvijas rajonos, pilsētās, novados un pagastos 2000, 2001, 2002, 

2003, 2004. LR Centrālā statistikas pārvalde. Rīga. 

3. Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. LR Centrālā statistikas pārvalde. 

Rīga. 2002. 

4. Latvijas demogrāfiskās attīstības prognozes: 1998. – 2025. gads. Latvijas 

universitātes Demogrāfijas centrs. Rīga. 1999. 

5. Latvijas statistikas gada grāmata 2004. LR Centrālā statistikas pārvalde. Rīga. 2004. 

6. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. a/s “Preses nams”. Rīga. 2002. 

7. Latvijas reģioni skaitļos 2004. LR Centrālā statistikas pārvalde. Rīga. 2004. 

8. LR Centrālā statistikas pārvaldes pārskati elektroniskajā veidā. http://www.csb.lv/ 

9. Lursoft statistika. http://www.lursoft.lv 

10. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija Latvijai, 1998 – 2010, VARAM. 

Rīga. 1998. 

11. Atkritumu apsaimniekošanas Valsts plāns 2003. - 2012. gadam. 2002. gada 21. 

augusts. 

12. Mājsaimniecības budžets 2003. gadā. LR Centrālā statistikas pārvalde. Rīga. 2004. 

13. Latvijas autoceļu direkcijas gadagrāmata 2003. Latvijas autoceļu direkcija. Rīga. 

2004. 

14. Valsts kases interneta mājas lapa. http://www.vkase.gov.lv 

15. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Iedzīvotāju reģistra departamenta sniegta 

informācija. 

16. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras informatīvā sistēma. 

http://vdc2.vdc.lv 

17. ISWA. http://waste.eionet.eu.int. 

18. Centrālais statistikas birojs. htpp://data.csb.lv/pxwcb2004/Database/laukskait.asp 

19. “Feasibility Study for South – Latgale” draft, JAAKKO POYRY INFRA 2001 


Gala versija 

86


Pielikumi 


Gala versija 

87


1. pielikums. Iedzīvotāju skaits un apdzīvotības blīvums Dienvidlatgales reģionā 2003.gads 

Administratīvā teritorija Iedzīvotāji Platība km 2 Cilv/km 2 

Daugavpils 

Daugavpils 111920 73 1533,15 

Daugavpils rajons 41368 2526 16,38 

Ilūkstes novads t.sk. Ilūkste (2963) 6998 352 19,88 

Subate 1232 99 12,44 

Ambeļu pagasts 824 69 11,94 

Biķernieku pagasts 888 69 12,87 

Demenes pagasts 2078 182 11,42 

Dubnas pagasts 1017 64 15,89 

Dvietes pagasts 765 118 6,48 

Eglaines pagasts 1154 79 14,61 

Kalkūnes pagasts 2718 67 40,57 

Kalupes pagasts 1724 119 14,49 

Laucesas pagasts 1646 61 26,98 

Līksnas pagasts 1307 138 9,47 

Maļinovas pagasts 1173 72 16,29 

Medumu pagasts 1243 117 10,62 

Naujenes pagasts 6206 131 47,37 

Nīcgales pagasts 1020 96 10,63 

Salienas pagasts 897 125 7,18 

Skrudalienas pagasts 1711 100 17,11 

Sventes pagasts 1381 127 10,87 

Tabores pagasts 1103 77 14,32 

Vaboles pagasts 1003 78 12,86 

Vecsalienas pagasts 817 82 9,96 

Višķu pagasts 2463 104 23,68 

Krāslavas rajons 35536 2286 15,55 

Krāslavas novads t.sk. Krāslava (11013) 11617 67 173,39 

Dagda 2752 3 917,33 

Andrupenes pagasts 1590 136 11,69 

Andzeļu pagasts 799 96 8,32 

Asūnes pagasts 678 78 8,69 

Aulejas pagasts 764 75 10,19 

Bērziņu pagasts 630 98 6,43 

Dagdas pagasts 939 57 16,47 

Ezernieku pagasts 1118 129 8,67 

Grāveru pagasts 676 65 10,40 

Indras pagasts 1556 130 11,97 

Izvaltas pagasts 945 71 13,31 

Kalniešu pagasts 1005 112 8,97 

Kaplavas pagasts 826 125 6,61 

Kastuļinas pagasts 1069 120 8,91 

Kombuļu pagasts 836 81 10,32 

Konstantinovas pagasts 679 79 8,59 

Ķepovas pagasts 380 58 6,55 

Piedrujas pagasts 737 64 11,52 

Robežnieku pagasts 1139 127 8,97 

Skaistas pagasts 877 117 7,50 


Gala versija 

88


Svariņu pagasts 540 92 5,87 

Šķaunes pagasts 751 123 6,11 

Šķeltovas pagasts 870 75 11,60 

Ūdrīšu pagasts 1763 108 16,32 

Preiļu rajons 40381 2042 19,78 

Preiļu novads, t.sk Preiļi (8669) 10647 157 67,82 

Līvānu novads t.sk. Līvāni (9739) 12325 306 40,28 

Vārkavas novads 1941 210 9,24 

Riebiņu novads 7005 632 11,08 

Aglonas pagasts 2650 132 20,08 

Jersikas pagasts 1096 117 9,37 

Pelēču pagasts 920 84 10,95 

Rudzātu pagasts 1027 125 8,22 

Saunas pagasts 1250 122 10,25 

Sutru pagasts 782 78 10,03 

Vārkavas pagasts 738 79 9,34 

Reģionā kopā 229205 6927 33,08 


Gala versija 

89


2. pielikums. Dienvidlatgales reģiona lauku teritorijas iedzīvotāju raksturojums 2003. gadā 

sākumā. 

Ciema nosaukums / iedzīvotāju skaits 

Pašvaldība 


Ciemati ar 

1000 - 2000 

Ciemati ar 1000 - 500 Ciemati ar 500 - 100 Ciemati ar < 100 

Ilūkstes novads Bebrene 885 Šēdere 347 Ilze 98 

Gorbunovka 709 Dolnāja 194 Pilskalne 97 

Pašuliene 512 Raudasskola 173 Kazimišķi 67 

Mežmaļi 66 

Baltaiskrogs 51 

Sīļi 38 

Miltinēni 35 

Vecpašuliene 34 

Akmeņi 31 

Ilzesmuiža 26 

Žagari 24 

Dranki 20 

Grendze 19 

Sabaļi 19 

Gricāni 18 

Šarlote 16 

Diņģeļkalns 13 

Priedīšu krogs 11 

Zariņi 11 

Lielsili 10 

Pudani 8 

Kauliņi 7 

Prīstaine 6 

Mukāni 4 

Užuļi 4 

Subates lauku ter. Baltmuiža 105 Gulbene 60 

Dubulti 30 

Lupelaki 16 

Rūcupe 14 

Strazdišķi 6 

Ambeļu pagasts Ambeļi 403 Glinoj_Ručej 60 

Laukulēperi 28 

Kaļķes 25 

Lielbaranovska 24 

Kalna_Škapari 23 

Guta 21 

Jaunstupeliškas 19 

Kampāni 18 

Goršāni 17 

Mežalēperi 17 

Vecstupeliškas 17 

Pītreiši 16 

Greiži 15 

Koņecpole 15 

Putāni 15 


Gala versija 

90


Pašvaldība 

Ciemati ar 

1000 - 2000 



Lielie_Kusiņi 14 

Skromāni 14 

Svēteņi 14 

Jaunais 13 

Miglāni 13 

Jurgolišķi 12 

Kaktagals 12 

Cibuļskaja 11 

Galvāni 11 

Ignatova 11 

Kurloviči 11 

Augškalns 10 

Ivanovka 9 

Kloviņi 9 

Kokini 9 

Meža_Škapari 9 

Mežasēta 9 

Karališkas 8 

Lukjanska 8 

Mazie_Kusiņi 8 

Uliki 6 

Biķernieku pagasts Biķernieki 377 Lipinišķi 99 

Pavlova 92 

Reiniškas 58 

Lielkrīviņi 48 

Krivošējeva 46 

Zvindeliškas 40 

Meļņica 38 

Aukliniškas 37 

Krasnaja 37 

Panteliškas 34 

Bramaniški 30 

Degšņi 21 

Brentelišķi 16 

Jurgeliškas 16 

Kodeņi 15 

Asinauka 13 

Guļāni 12 

Kolobuhina 11 

Šeļehovka 10 

Gorbačevka 8 

Vageniškas 8 

Rogačovka 7 

Vīselova 6 

Demenes pagasts Kumbuļi 413 Zemgale 99 

Demene 362 Mācītājmuiža 45 

Jāņuciems 152 Matulānišķi 40 

Labetišķi 39 


Gala versija 

91


Pašvaldība 

Ciemati ar 

1000 - 2000 



Kozlovka 29 

Girvinišķi 26 

Paškelišķi 24 

Trikopci 15 

Upesmuiža 15 

Dzidzelišķi 11 

Dubnas pagasts Dubna 543 Aščuki 64 

Bicāni 31 

Jauntokari 31 

Mazie_Stradiški 28 

Zemņicki 28 

Somi 25 

Zeiļi 24 

Pazeiži 23 

Pipari 23 

Kutki 21 

Jadrova 20 

Sviliškas 17 

Ceplīši 13 

Pītrāni 13 

Novoseļci 12 

Vērdeņi 12 

Vilki 12 

Kandavnieki 11 

Svenči 11 

Zarāni 11 

Ķirkuži 10 

Narbuti 9 

Borovije 8 

Rounica 8 

Akmināji 6 

Dvietes pagasts Dviete 388 Glaudāni 49 

Zarinki 33 

Līdumi 21 

Munči 21 

Perkunišķi 14 

Eglaines pagasts Eglaine 684 Baltiņi 110 Laši 49 

Viesturi 43 

Vitkušķi 38 

Kazimirvāle 18 

Pabērzi 17 

Gundegas 16 

Annasmuiža 13 

Lavide 10 

Kalkūnes pagasts Kalkūne 1182 Muitnīca 133 Maļinovka 99 

Romanišķi 99 

Pelēči 52 

Birkineļi 41 


Gala versija 

92


Pašvaldība 

Ciemati ar 

1000 - 2000 



Kalīši 40 

Sīkumi 34 

Papušina 30 

Utenišķi 18 

Jaunrandene 11 

Palabišķi 11 

Kupčišķi 9 

Lilienfelde 7 

Kalupes pagasts Kalupe 933 Baltmuiža 128 Bībelišķi 89 

Keiši 119 Baltači 82 

Krivāni 70 

Ivbuļi 44 

Aizupīši 42 

Uda 41 

Somukokts 36 

Stūriški 34 

Kuseņi 31 

Pudāni 29 

Rasnači 28 

Kapčinieki 27 

Pleniški 26 

Pēršaki 24 

Kukliški 23 

Ruži 23 

Bisteri 21 

Silagals 21 

Grancova 20 

Morkoniški 18 

Lauriški 14 

Borouka 13 

Grūsteņi 13 

Miglāni 11 

Ratnieki 10 

Pramoniški 9 

Slīži 9 

Krutoruči 6 

Laucesas pagasts Tanaji 511 Laucesa 164 Viesturi 43 

Peski 115 Starodvorišče 38 

Ezermala 33 

Rotcišķi 23 

Paškeniški 22 

Volodina 18 

Priekuļi 14 

Klocišķi 12 

Smilginišķi 9 

Līksnas pagasts Līksna 309 Kalniškas 89 

Vaikuļāni 135 Mīšteļi 75 

Trikarta 72 


Gala versija 

93


Pašvaldība 

Ciemati ar 

1000 - 2000 



Aužguļāni 70 

Gančevski 67 

Ķirupe 58 

Tilti 53 

Aukšpole 36 

Paukštes 33 

Foļvarcieši 32 

Ļubesta 31 

Baraviki 30 

Jaunušāni 29 

Jukši 27 

Katiniški 27 

Sterikāni 27 

Kļocki 23 

Zastenki_Ribaki 23 

Rimšas 20 

Munciškas 19 

Vērdiņi 19 

Kudeiki 17 

Zeltapurvs 15 

Ribaki 14 

Patmalieši 11 

Ribaku_Sloboda 10 

Borski 8 

Tenisi 7 

Maļinovas pagasts Maļinovka 449 Mazie_Kokini 89 

Zaļumi 89 

Janciškas 74 

Lielie_Kokini 61 

Vecā_Zaļā_Pušča 45 

Vasiļova 44 

Rubeniškas 43 

Jaunā_Zaļā_Pušča 34 

Jaunporečje 31 

Silacirši 27 

Bukšti 26 

Abaroni 23 

Barsuki 23 

Makarenāti 23 

Strodi 15 

Bandariškas 13 

Kurpiniškas 10 

Jakubina 5 

Medumu pagasts Medumi 684 Kurcums 30 

Kumpoti 25 

Juneļi 24 

Ilga 23 

Kščeva 16 


Gala versija 

94


Pašvaldība 

Ciemati ar 

1000 - 2000 



Birulišķi 10 

Krivinišķi 7 

Naujenes pagasts Vecstropi 2242 Naujene 275 Viluši 80 

Lāci 1527 Dunski 192 Teivāni 79 

Krauja 1325 Vecpils 77 

Pritīkina 76 

Zascenki 74 

Markova 57 

Ziedeniškas 56 

Grustaniškas 53 

Košatniki 53 

Cirši 50 

Sandarišķi 49 

Vasargelišķi 49 

Ļukeniški 37 

Gribusti 36 

Stropica 35 

Krieveniškas 33 

Buļi 29 

Juriši 29 

Vecračina 28 

Buciškas 26 

Raškini 25 

Melderiškas 24 

Dileviči 23 

Kreipāni 21 

Bandališki 20 

Krīvāni 20 

Slutiškas 19 

Sprukti 19 

Bukšti 18 

Dudeļi 15 

Janusēļi 15 

Konopeckaja 15 

Putāni 15 

Ļumeniškas 14 

Ļesovščizna 13 

Mauriņi 12 

Kriškāni 11 

Sargelišķi 11 

Virvelas 11 

Berezovka 8 

Maskaļāni 7 

Rudāni 6 

Nīcgales pagasts Nīcgale 798 Kalnišķi 58 

Samugals 40 

Dreiski 39 

Dukurieši 39 


Gala versija 

95


Pašvaldība 

Ciemati ar 

1000 - 2000 



Maļagals 36 

Tartaks 36 

Bulvīši 35 

Vingri 29 

Jaunā 27 

Nīcgales_Muiža 24 

Vārkavieši 20 

Saksonīši 18 

Ivanova 16 

Ritinauka 16 

Kalvāni 14 

Zaķupurvs 14 

Rasnači 13 

Auseika 12 

Keiri 11 

Liepkalni 11 

Salienas pagasts Saliena 382 Šlapaki 92 

Faltopa 122 Jaunborne 62 

Lielborne 28 

Stašališķi 24 

Ritāni 17 

Gaveitišķi 12 

Karlinova 9 

Skrundalienas pagasts Skrundaliena 261 Šenheida 71 

Vitanišķi 39 

Bruņene 35 

Ezerne 32 

Voitišķi 23 

Vārpene 21 

Kaptilišķi 17 

Raguliški 17 

Katineļi 16 

Silene 16 

Sūrīši 16 

Jaunsaliena 13 

Jonišķi 13 

Tarasova 9 

Viktorija 9 

Ilga 8 

Būdas 7 

Sventes pagasts Svente 814 Gurnaja 47 

Driksnišķi 38 

Kaķīši 34 

Urbanišķi 31 

Arone 28 

Podbornaja 27 

Timšāni 26 

Šiškova 24 


Gala versija 

96


Pašvaldība 

Ciemati ar 

1000 - 2000 



Vecā_Križovka 19 

Pīlači 18 

Siliņi 18 

Rimšas 17 

Bundišķi 16 

Pičuļi 16 

Jaunā_Križovka 15 

Skrundalina 14 

Osinovka 13 

Svirķi 13 

Elkšņi 12 

Ginovka 12 

Melni 10 

Auziņi 9 

Bambanišķi 9 

Bičāni 9 

Piedaugava 9 

Kalni 8 

Lugovaja 8 

Tabores pagasts Tabore 384 Sīpoli 90 

Sadnieki 119 Lasenberga 77 

Maļutki 74 

Elerne 44 

Savišķi 27 

Lintopišķi 23 

Gorovatki 18 

Lazovka 18 

Rubanišķi 16 

Budzišķi 15 

Kalanišķi 13 

Māre 11 

Kalnišķi 10 

Medevecki 9 

Elkšņi 7 

Vaboles pagasts Vabole 288 Kļocki 81 

Priednieki 51 

Lielie_Mukāni 45 

Lielie_Vaideri 41 

Dublinieki 34 

Motivāni 30 

Stopeņi 29 

Sarkaņi 27 

Gajevāja 26 

Mazie_Ratnieki 26 

Orbidāni 26 

Pudāni 26 

Kokaniški 24 

Krogasala 23 


Gala versija 

97


Pašvaldība 

Ciemati ar 

1000 - 2000 



Zastenki 23 

Liepu_Mukāni 22 

Pakšani 21 

Rukāniškas 21 

Priedes_Sloboda 20 

Aizbaļte 18 

Ritinīši 18 

Svēteņi 17 

Šuti 16 

Stalidzāni 15 

Logocki 14 

Baltakrogs 13 

Kūceņi 13 

Petiniškas 13 

Plocinīši 13 

Zabaltiški 11 

Meža_Mackeviči 9 

Osagals 9 

Saušakalns 8 

Seiļi 7 

Cegļinieki 6 

Vecsalienas pagasts Vecsaliena 381 Tartaks 51 

Kirlišķi 19 

Ķeirāni 10 

Rudzīši 9 

Višķu pagasts Višķi 1384 Vīganti 384 Laukstinieki 82 

Špoģi 306 Daniševka 41 

Makarova 37 

Kleķeri 34 

Koroļevščina 31 

Platupji 28 

Silavišķi 28 

Kalna_Višķi 27 

Maskava 27 

Catlakši 23 

Jonāni 22 

Deiki-Brenči 21 

Podgurje 21 

Mežinieki 20 

Ostrova 20 

Peipeņi 20 

Kazulīši 18 

Lazdas 18 

Zaborna 18 

Stradiški 17 

Tukīši 17 

Kandavnieki 16 

Kuzmina 16 


Gala versija 

98


Pašvaldība 


Ciemati ar 

1000 - 2000 



Ravoki 16 

Vārdauka 14 

Balašķi 13 

Gaj 13 

Mozuļi 13 

Smani 13 

Pakņi 12 

Zūsini 12 

Ceļakursieši 11 

Mazbaranovska 11 

Bombizi 10 

Antāni 9 

Guļāni 8 

Sūbri 8 

Kūriņi 7 

Mežakūrsieši 7 

Vanagi 7 

Andrupenes pagasts Andrupene 444 Vecokra 99 

Astašova 162 Kazimirova 71 

Marianpole 156 Grišāni 56 

Bieža 44 

Strodi 39 

Dorotpoļes_Zundi 38 

Rogoļi 38 

Pozdņakova 37 

Andeņi 29 

Ošainiški 28 

Stankeviči 28 

Brūveri 26 

Golovani 22 

Maslova 21 

Sleseri 18 

Voloveca 18 

Bronki 17 

Katariškas 17 

Birža 16 

Malka 16 

Murāni 15 

Sukaiļi 15 

Vasiļi 15 

Pirušķi 14 

Grigadinduni 13 

Janova 13 

Dilmaņi 12 

Grabova 12 

Kraukļi 12 

Usači 11 


Gala versija 

99


Pašvaldība 

Ciemati ar 

1000 - 2000 



Bikova 10 

Rimšāni 10 

Rumakova 10 

Krauļi 9 

Biržas_Sloboda 8 

Jaunokra 8 

Litvini 7 

Dimduni 6 

Libeņi 6 

Muntiški 6 

Andzeļu pagasts Andzeļi 384 Arcimouka 28 

Krauļi 28 

Ruduši 27 

Grižanki 25 

Murēni 20 

Rešetnieki 20 

Tālīnie_Klismeti 18 

Andzeļmuižas_Slobod 16 

Armaņi 16 

Bondariškas 16 

Mamoni 16 

Zigmani 16 

Krivina 13 

Ličmurani 11 

Virzas 11 

Froli 10 

Kramāni 10 

Pikteļova 9 

Dukuļi 7 

Kļukuški 7 

Lapi 7 

Platači 7 

Asūnes pagasts Asūne 447 Ferma 44 

Račeva 122 Kurlinava 22 

Paukštova 18 

Ļutovci 15 

Klabauci 8 

Jolza 6 

Pļupova 6 

Aulejas pagasts Auleja 351 Kalvji 37 

Škipi 37 

Dzalbi 33 

Vanagi 31 

Veigoļi 26 

Kalna_Podnieki 25 

Buseniškas 24 

Lejas_Podnieki 24 

Brāslava 21 


Gala versija 

100


Pašvaldība 

Ciemati ar 

1000 - 2000 



Meža_Doski 21 

Bleideri 19 

Zīperi 19 

Mataji 17 

Daškas 15 

Drogāni 15 

Rubini 15 

Anči 14 

Ezergali 14 

Viļumāni 14 

Grietēni 13 

Romaniški 12 

Kukari 11 

Platie 11 

Žaunerāni 11 

Cierpinski 10 

Jakoveļi 10 

Niciškas 10 

Krūgeri 9 

Vaišļi 9 

Kiški 6 

Bērziņu pagasts Opmaļi 379 Lielie_Andžēni 38 

Pundori 143 Loci 19 

Pauņukalns 18 

Stoponiši 18 

Plenčova 17 

Zezuļova 17 

Rusecki 16 

Moroziki 15 

Pušča 15 

Ceplīši 14 

Grizāni 14 

Podvigailova 13 

Brenči 12 

Dervaniški 11 

Keilova 10 

Lastovka 8 

Kuzņinci 7 

Nazari 7 

Dagdas pagasts Vecdome 285 Dagdasmuiža 76 

Ozoliņi 223 Alažinova 56 

Bajari 51 

Rapšas 51 

Sloboda 48 

Purpļi 35 

Neikuri 31 

Obeļi 30 

Skudriķi 28 


Gala versija 

101


Pašvaldība 

Ciemati ar 

1000 - 2000 



Usce 21 

Zeļauci 20 

Plotkas 13 

Zabari 12 

Rumpīši 9 

Ezernieku pagasts Ezernieki 719 Egļova 72 

Udrāji 57 

Jaundome 50 

Niperi 28 

Vaišļi 26 

Vaivadi 24 

Rukši 23 

Altinieki 18 

Garandži 17 

Lielā_Žagotova 17 

Šusti 17 

Pahaki 15 

Patmaļnieki 15 

Lauku_Ruskuļova 14 

Aksenova 13 

Jurkava 12 

Paptāki 11 

Andžāni 10 

Jugoli 10 

Ostrovļani 10 

Essenmuiža 7 

Jekupeņi 7 

Mārteņi 7 

Vidziškas 7 

Kalviši 6 

Luknica 6 

Kariļi 5 

Grāveru pagasts Grāveri 393 Sakova 52 

Slabada 51 

Raginski 38 

Belagrudava 32 

Kavaļova 24 

Rageļi 22 

Trūpi 22 

Apšinieki 21 

Voveri 21 

Mickeviči 19 

Grabavščizna 18 

Klešova 17 

Luņi 15 

Mateļi 14 

Pīzāni 13 

Ļipski 12 


Gala versija 

102


Pašvaldība 

Ciemati ar 

1000 - 2000 



Akmineica 9 

Ostrova 9 

Kropiški 7 

Bielkovščina 6 

Timofejevka 6 

Melenki 5 

Indras pagasts Indra 1060 Voicuļeva 101 

Vaivodi 87 

Belaja 73 

Rusakova 48 

Gorodišče 45 

Karklinova 43 

Čornoje 42 

Ostrovna 39 

Dargeļeva 38 

Kelova 31 

Simjoški 30 

Saveiki 25 

Zareki 23 

Butkunova 22 

Fiļipovci 21 

Udinova 18 

Bartuļi 15 

Geidani 15 

Petrovščina 15 

Savenci 14 

Lapoški 13 

Janeleva 12 

Naktjunova 11 

Kevreleva 7 

Zilenščina 7 

Izova 6 

Izvaltas pagasts Izvalta 349 Jaunie_Račiņi 45 

Livkini 45 

Meža_Japiņi 34 

Beržine 33 

Kozlišķi 31 

Hmeļņicki 30 

Lielie_Valaiņi 29 

Lielie_Trūļi 26 

Mazie_Suveizdi 23 

Lielie_Murāni 22 

Krekeliškas 21 

Lielie_Ondzuļi 20 

Lielie_Stūraiņi 19 

Pietriņi 19 

Lielie_Pakuļi 17 

Ondrukāni 15 


Gala versija 

103


Pašvaldība 

Ciemati ar 

1000 - 2000 



Kūrsīši 13 

Lejas_Bāleņi 13 

Lielie_Ģeņģeri 13 

Mazie_Ģeņģeri 13 

Sprūgi 13 

Eleši 12 

Mazie_Ondzuļi 12 

Mazie_Loči 11 

Meža_Suveizdi 11 

Celeitāni 9 

Kalna_Bāleņi 9 

Berņadski 8 

Līkumi 8 

Mazie_Škipuri 8 

Rimšāni 8 

Kloveņi 7 

Mazie_Valaiņi 7 

Lielie_Škipuri 5 

Kalniešu pagasts Stalti 305 Andžāni 78 

Gribuliškas 58 

Lielindrica 56 

Spaļvi 44 

Raudaviškas 39 

Noviški 38 

Pakuliškas 34 

Bindari 32 

Vainiškas 27 

Stainiški 23 

Karališkas 22 

Rukmoni 22 

Borauka 21 

Baltiņi 20 

Caurumi 20 

Livčāni 20 

Kačāni 19 

Vaičuki 19 

Podži 17 

Tresciški 16 

Vikaiņi 16 

Obročnaja_Statja 15 

Zatiši 15 

Podgurje 14 

Kokini 13 

Daudzieši 12 

Silovi 12 

Arganiškas 11 

Lejnieki 11 

Ļukoti 10 


Gala versija 

104


Pašvaldība 

Ciemati ar 

1000 - 2000 



Šakjāni 10 

Čaupi 9 

Jaloveca 9 

Lukštāni 9 

Ringi 8 

Trušeļi 8 

Lonki 7 

Paulinova 5 

Kaplavas pagasts Kaplava 350 Vecborne 35 

Varnavici 102 Upmale 33 

Rožupole 23 

Matulišķi 20 

Gaspari 16 

Dvorišče 14 

Veckaplava 14 

Saulkrasti 13 

Novoseļci 12 

Rusteiķi 11 

Aizupieši 10 

Kastuļinas pagasts Priežmale 512 Gereņimova 205 Jaunokra 45 

Foļvarka 43 

Agurecka 32 

Dunski 30 

Kalna_Butkoni 29 

Kaskaļi 29 

Lejas_Butkoni 29 

Ribački 24 

Pratiriha 23 

Reinieki 21 

Lesinski 20 

Pustoška 20 

Relenki 20 

Kanavalova 19 

Milouka 19 

Guta 18 

Jegorova 18 

Koškina 17 

Vārtnieki 17 

Kastuļina 16 

Blaževiči 15 

Novinki 13 

Makuši 12 

Deņeva 11 

Stanaviški 9 

Novasiļki 8 

Ubogova 8 

Zaharišķi 8 

Kombuļu pagasts Kombuļi 404 Soleimi 30 


Gala versija 

105


Pašvaldība 

Ciemati ar 

1000 - 2000 



Liele_Unguri 160 Krumpāni 21 

Mazie_Unguri 20 

Vanagi 20 

Banceniškas 17 

Skadiņi 16 

Vervēliškas 16 

Baloži 15 

Skrebeļi 15 

Voronkas 15 

Kropiškas 14 

Timaški 14 

Virvjali 13 

Ašari 12 

Bauriškas 12 

Lielie_Ziemaiži 12 

Kodeņi 11 

Sarkanais_Rags 10 

Cikani 9 

Vagaļi 9 

Mateļi 8 

Mazie_Gribuļi 8 

Pizāni 6 

Dricmuiža 5 

Konstantinovas pagasts Konstantinova 407 Nārtiši 43 

Aleksandrova 134 Sīvergols 40 

Eisāgi 38 

Ščadrati 37 

Brinkas 34 

Magnusova 23 

Puncuļi 22 

Vorzova 20 

Kubolniški 17 

Lozdauski 12 

Ojotnieki 12 

Romanova 12 

Saldi 9 

Kramāni 8 

Ignatova 7 

Krāslavas novads Pastari 253 Mazie_Kuseņi 62 

Gintauti 35 

Miglāni 34 

Aišpūri 28 

Krasnolenka 27 

Voini 27 

Gribuļi 19 

Lielie_Kuseņi 19 

Podboroka 13 

Baltica 10 


Gala versija 

106


Pašvaldība 

Ciemati ar 

1000 - 2000 



Krumpāni 9 

Tračumi 9 

Naudīši 7 

Gerķi 5 

Ķepovas pagasts Neikšāni 158 Lukševa 55 

Apaļi 132 Kepova 24 

Dinaborceņa 22 

Posova 19 

Barinauci 18 

Pļešņova 18 

Melkeri 16 

Bļusova 12 

Kulākova 11 

Katriniški 9 

Madalāni 6 

Vorzova 6 

Piedrujas pagasts Piedruja 364 Berjozki 54 

Lupandi 146 Marki 49 

Dvorcni 35 

Paternieki 30 

Gorbačova 28 

Talojevci 25 

Stremki 23 

Krivoseļci 17 

Škļarovščina 14 

Cirmaņi 8 

Kiseļeva 7 

Robežnieku pagasts Robežnieki 425 Pleiki 80 

Skuki 223 Nauļāni 68 

Gromiki 54 

Auguļova 42 

Pipiri 38 

Jonoņi 32 

Ikaženci 31 

Akolica 27 

Zareniški 24 

Denisova 18 

Ļumani 18 

Zaharova 17 

Zarečje 14 

Kazinova 12 

Masāni 10 

Parahovņa 10 

Borovina 7 

Skaistas pagasts Geibi 350 Bogdoni 41 

Veterouka 39 

Ezereņi 37 

Kališkas 36 


Gala versija 

107


Pašvaldība 

Ciemati ar 

1000 - 2000 



Kališkas 36 

Veceļi 36 

Skradaļi 30 

Kazinči 25 

Stoli 24 

Skaistmuiža 23 

Valteri 20 

Bebriši 17 

Kuleniški 17 

Puncuļi 17 

Lielie_Luņi 16 

Orupi 16 

Romuliški 16 

Klagači 14 

Lielie_Vēveri 14 

Brenciški 13 

Grundāni 13 

Mazie_Vēveri 13 

Putāni 12 

Trapciški 12 

Truseliški 12 

Teneismuiža 11 

Ļaksi 10 

Seikaļi 9 

Zakuliški 9 

Katolnieki 8 

Mazindrica 7 

Skaista 7 

Bērniški 6 

Svariņu pagasts Svariņi 441 Dobročina 27 

Kromoniškas 26 

Panova 19 

Bunčova 16 

Mežu_Ruskuļova 16 

Veterauci 16 

Kairiši 15 

Zambarova 13 

Puača 11 

Rubinauci 10 

Veiziniškas 10 

Šļekatava 9 

Plucinški 8 

Rudkeviči 8 

Spīļukalns 8 

Kacari 7 

Rutki 7 

Šņucinova 7 

Šķaunes pagasts Šķaune 534 Muizinieki 79 


Gala versija 

108


Pašvaldība 

Ciemati ar 

1000 - 2000 



Krīveņi 38 

Krasnopole 37 

Novički 36 

Tīmaņi 31 

Zamšovki 29 

Mazie_Brici 14 

Davidi 13 

Mači 13 

Peickova 13 

Lielie_Brici 11 

Aļšaniki 10 

Ratkova 10 

Astrouski 9 

Kiseļova 9 

Malcāni 9 

Rubuļi 8 

Kožanki 7 

Zeiļova 6 

Šķeltovas pagasts Šķeltova 364 Slostovka 62 

Križovka 216 Prusaki 47 

Peipeņi 43 

Šokmaņi 42 

Aksenova 37 

Staškeviči 34 

Maslobojeva 27 

Suveizdi 27 

Borovaja 25 

Kleķeri 23 

Pildigi 23 

Brūveri 21 

Kalna_Kūdeņi 20 

Cesļeva 19 

Sampatova 19 

Upes_Kūdeņi 19 

Ancāni 18 

Šķerbeškas 16 

Mihailina 14 

Staskuni 14 

Sukailina 14 

Nikuckaja 13 

Karaseva 11 

Mazie_Murāni 11 

Meža_Krīviņi 10 

Kazuliškas 9 

Lejas_Kūdeņi 9 

Marhileviči 9 

Paskačova 9 

Foļvarka 8 


Gala versija 

109


Pašvaldība 

Ciemati ar 

1000 - 2000 



Jaundzemi 8 

Barševski 6 

Putāni 5 

Ūdrīšu pagasts Škagališkas 471 Ūdrīši 82 

Borouka 182 Bancāni 68 

Saksoni 179 Kazanova 60 

Tartaks 164 Ludvikava 46 

Lielie_Muļķi 42 

Aišpūri 40 

Odigjāni 33 

Caunes 32 

Dunski 32 

Lemešova 32 

Vilimāni 32 

Bartkeviči 31 

Rakuci 31 

Užinkalns 30 

Adamova 26 

Mazie_Muļķi 25 

Gereņi 24 

Rimšāni 24 

Romuļi 23 

Stašāni 20 

Glaudāni 18 

Valaiņi 16 

Mazie_Ūdrīši 12 

Veiguļi 10 

Placiņi 9 

Augustiniški 8 

Ludzeiši 8 

Jurāni 7 


Kaplava 6 

Preiļu novads Leiči 315 Raudoksne 89 

Jasmuiža 287 Preiļumuiža 64 

Acpacīne 54 

Lielie_Pupāji 50 

Želvji 44 

Lietavnieki 35 

Mūrnieki 34 

Sondori 34 

Kalvāni 33 

Pelēči 32 

Aizkaļnīši 31 

Ročāni 31 

Lielie_Urči 26 

Pelši 26 

Mežsētas 25 


Gala versija 

110


Pašvaldība 

Ciemati ar 

1000 - 2000 



Mazie_Šnupsti 24 

Saņauža 23 

Garkaļņi 20 

Plivdas 19 

Polockīši 19 

Upenieki 19 

Babri 18 

Strodopole 18 

Džereņi 16 

Zeiles 15 

Apšenieki 14 

Buki 14 

Dublinieki 14 

Gribuški 14 

Raipole 14 

Blūzmas 13 

Kudļi 13 

Pēteri 13 

Placinski 13 

Rinči 13 

Vucāni 13 

Bubini 12 

Krapišķi 12 

Maskaveņa 11 

Rumpeiši 11 

Ūdrīši 11 

Blakas 10 

Kancpole 10 

Mazie_Pupāji 10 

Pastari 10 

Daugavīši 9 

Korsakova 9 

Novosele 9 

Šoldri 9 

Vaivadi 9 

Vilcāni 9 

Zīmeļi 9 

Dzirvanišķi 8 

Gagas 8 

Gavari 8 

Jaudzemi 8 

Akmeņu_Mūrnieki 7 

Blūzmas 7 

Briškas 7 

Červonka 7 

Kažemāki 7 

Mazie_Gavari 7 

Seiļi 7 


Gala versija 

111


Pašvaldība 

Ciemati ar 

1000 - 2000 



Gorliški 6 

Līvānu novads Rožupe 483 Muktapauļi 80 

Jaunsilava 258 Veiguri 71 

Turki 130 Silavas 70 

Vilmenieši 63 

Rušenieki 47 

Dubnas_Viensētas 45 

Gercāni 44 

Kūkusiliņi 44 

Lielojuri 39 

Peiveliški 38 

Mucenieki 37 

Zundāni 35 

Guļbinski 34 

Jaudzemi 34 

Dreņi 33 

Kalvāni 33 

Kūlenieki 33 

Zepi 30 

Gaugules 29 

Mālakalns 29 

Švirksti 29 

Aizpurieši 28 

Salīši 28 

Stares 28 

Vilkoji 28 

Vuškārnieki 28 

Jaunbērzāki 27 

Veceļi 27 

Sproģi 25 

Babri 24 

Spēleskeiri 24 

Smelcēja 23 

Stikāni 23 

Kūkas 22 

Āžadruva 20 

Pētermuiža 19 

Rubeņi 19 

Laivacumi 18 

Dabari 17 

Knotanīca 17 

Lāčkāji 17 

Mālnieki 17 

Mežancāni 17 

Rusiņi 17 

Vanagsils 17 

Cūkuļi 16 

Lielie_Beiri 16 


Gala versija 

112


Pašvaldība 

Ciemati ar 

1000 - 2000 



Kaijas 15 

Silasprūdži 15 

Vidussala 15 

Peisenieki 14 

Rusinova 14 

Gainc 13 

Pastalojāni 13 

Soltumi 13 

Jaujas 12 

Kalnapurvs 12 

Kazuļi 12 

Lietavnieki 12 

Lojāni 12 

Robežnieki 11 

Rubinkalns 11 

Gaigalava 10 

Tilta_Geduši 10 

Āžkalnieši 9 

Skrebeļi 8 

Aglonas pagasts Aglona 1425 Jaunaglona 702 Salenieki 106 Kapiņi 48 

Gūteņi 38 

Batari 37 

Kundzeniškas 33 

Staradvorje 33 

Ezera_Ukeņi 31 

Skujas 30 

Mazie_Bērnāni 29 

Lielie_Dzērkaļi 27 

Vaguļi 25 

Valaiņi 25 

Lapatas 21 

Misāni 21 

Ancveireņi 20 

Rutulišķi 18 

Smani 18 

Bēķi 16 

Leitāni 16 

Lielie_Bērnāni 16 

Lučkini 16 

Terehova 16 

Tūļi 16 

Zagajevska 16 

Rajecki 15 

Sīnapūrs 15 

Skudru_Grebeži 15 

Bēšoni 14 

Cecerski 13 

Jaundzemi 13 


Gala versija 

113


Pašvaldība 

Ciemati ar 

1000 - 2000 



Sēkļa_Dauksti 13 

Dzirnavišķi 12 

Peski 12 

Rēpšas 12 

Krivošeji 11 

Ruskuļi 11 

Sila_Joksti 11 

Šumski 11 

Zlotniškas 11 

Brūveri 10 

Marijanova 10 

Spīki 10 

Ačkirkas_Madaļāni 9 

Livdiniški 9 

Breidāki 7 

Matisāni 7 

Dudiški 6 

Aglonas_Madaļāni 5 

Sila_Dauksti 5 

Jersikas pagasts Brūveri 222 Bucenieki 96 

Cirsinieki 103 Jersika 95 

Iesalnieki 66 

Vucini 60 

Lauri 55 

Grāveri 52 

Iztakas 51 

Drankas 49 

Gumertgrāveri 30 

Stūrišķi 29 

Kusiņi 26 

Strodi 26 

Gospori 23 

Bērzāki 17 

Dimanti 11 

Āriņi 10 

Pelēču pagasts Pelēči 332 Gubanišķi 51 

Ārdava 155 Guzas 45 

Nīdermuiža 41 

Kurmi 37 

Bramaņi 34 

Bērza_Rubeņi 31 

Livmoni 28 

Katlari 27 

Butleri 25 

Kalnadruva 25 

Litinišķi 25 

Mackeviški 24 

Pīnupi 23 


Gala versija 

114


Pašvaldība 

Ciemati ar 

1000 - 2000 



Krasnogorka 22 

Amalka 21 

Janova 21 

Kozupe 20 

Rošmoni 16 

Tumaniškas 15 

Bandariškas 13 

Zaļā_Birze 13 

Rudzātu pagasts Rudzāti 429 Būmaņi 67 

Lūzenieki 131 Steķi 63 

Medņauka 30 

Mālkalns 26 

Brieslas 25 

Vidi 24 

Staņislavova 23 

Borovka 20 

Nīcgaļi 19 

Pelši 18 

Vilcāni 18 

Lacupji 16 

Caunes 14 

Vorpsola 14 

Nadežda 13 

Pelēčāre 13 

Brūveri 12 

Rudzāteņi 12 

Zalāni 12 

Bikaunieki 11 

Aleksandrova 10 

Soltupe 9 

Čirvolnieki 8 

Gardrevīši 8 

Piļupi 7 

Jaudzemi 6 

Saunas pagasts Prikuļi 325 Skuteles 65 

Smelteri 219 Ozoliņi 58 

Lielie_Ancpoki 205 Lakauski 49 

Jermaki 40 

Kalnasēta 34 

Betišķi 30 

Lūza 30 

Aizupīši 26 

Gribusti 24 

Lacinieki 23 

Prikuļu_Stikoņi 23 

Punckuļi 23 

Gribināni 20 

Jaunie_Mozuļi 17 


Gala versija 

115


Pašvaldība 

Ciemati ar 

1000 - 2000 



Riebiņu novads Pieneņi 1163 Riebiņi 977 Kastire 397 

Stabulnieki 394 

Galēni 366 

Siljāņi 241 

Rušona 209 

Sīļukalns 197 

Bašķi 188 

Gaiļmuiža 154 

Polkarona 148 

Maltas_Trūpi 124 

Kozuļi 15 

Vecie_Mozuļi 15 

Karališkas 14 

Otināni 14 

Jezufinova 13 

Stikoni 13 

Slastenieki 12 

Augustova 10 

Pauneņi 10 

Razrivka 10 

Jakuši 9 

Viktorovka 9 

Jašori 8 

Bartnieki 89 

Lomi 88 

Indāni 65 

Pastari 64 

Sondori 64 

Gribalva 61 

Ogaiņu_Puduļi 59 

Bikova 53 

Kliškova 53 

Zeimuļi-Puzāki 53 

Vāveri 50 

Vilcēni 50 

Upenieki 46 

Gelenova 45 

Sprindži 44 

Apalie 42 

Bojāri 39 

Kapenieki 39 

Meža_Trūpi 39 

Skabji 39 

Soboļevka 39 

Krištobi 38 

Brišku_Balckari 37 

Marinski 37 

Vecrušona 36 


Gala versija 

116


Pašvaldība 

Ciemati ar 

1000 - 2000 



Kakarieši 35 

Kauperi 34 

Grozu_Bernāni 33 

Pilsētas 33 

Trakši 33 

Akmenāja 32 

Lipnagi 32 

Puncuļi 32 

Špaki 32 

Caunes 31 

Sudari 31 

Briški 30 

Leščinski 30 

Sivarine 30 

Stikāni 30 

Krievu_Balborži 29 

Antanišķi 28 

Cepernieki 28 

Kauša 27 

Kotļarova 27 

Šnitkini 27 

Šņapsti 27 

Andzuļi 26 

Broki 26 

Ciši 26 

Grebeži 26 

Lielie_Rumpi 26 

Pirsava 26 

Priževoiti 26 

Teilāni 26 

Ereļi 25 

Vilcāni 25 

Čaunāni 24 

Gailīši 24 

Sandari 24 

Brokas 23 

Grigi 23 

Leinišķi 23 

Nalobņa 23 

Patmalnieki 23 

Čači 22 

Klins 22 

Meža_Ēriņi 22 

Salenieki 22 

Sprukstiņi 22 

Červonka 21 

Kostigi 21 

Mičuļi 21 


Gala versija 

117


Pašvaldība 

Ciemati ar 

1000 - 2000 



Sauņa_Vulini 21 

Andzuļi 20 

Grozi 20 

Pīzāni 20 

Seiļi 20 

Zeinišķi 20 

Bernāni 19 

Jačmeniški 19 

Kalnbašķi 19 

Latvju_Balborži 19 

Makarovka 19 

Mazie_Oriši 19 

Petrauski 19 

Šanti 19 

Ušpeļi 19 

Eisāgi 18 

Kazsalīši 18 

Meža_Mičuļi 18 

Pokšāni 18 

Zareņi 18 

Jaungaiļi 17 

Kalna_Randari 17 

Krejāni 17 

Krištopeņi 17 

Nojautas 17 

Reinieki 17 

Spuldzeņi 17 

Kalna_Gudļevski 16 

Karoļi 16 

Mukti 16 

Opūgi 16 

Sedeži 16 

Aizpūrīši 15 

Borisovka 15 

Caici 15 

Čaunāni 15 

Grāveļi 15 

Kairiši 15 

Kastigi 15 

Kaunacki 15 

Vecbeči 15 

Antāni 14 

Kategrade 14 

Ķīķi 14 

Lejas_Randari 14 

Makuši 14 

Ošas_Kapenieki 14 

Zaseki 14 


Gala versija 

118


Pašvaldība 

Ciemati ar 

1000 - 2000 



Ceperi 13 

Kaunacki 13 

Kuļči 13 

Markova 13 

Patmalnieki 13 

Rutuļi 13 

Urči 13 

Jaunāmuiža 12 

Jūrdzeiši 12 

Kotāni 12 

Leitāni 12 

Luboni 12 

Orneiši 12 

Runcupnieki 12 

Stūponi 12 

Catlakši 11 

Dunciškas 11 

Latotujeva 11 

Mežinski 11 

Skangaļi 11 

Taragi 11 

Dakari 10 

Dubauka 10 

Limani 10 

Paļša 10 

Sunepi 10 

Vēveri 10 

Zolva 10 

Kankuļi 9 

Kazeiši 9 

Madžuļi 9 

Sovāni 9 

Šerespole 9 

Babri 8 

Ciemaiņi 8 

Griguļi 8 

Ivanauka 8 

Ludvigova 8 

Pelšu_Zlemeši 8 

Sakaiņi 7 

Ičaunieki 6 

Rozalina 6 

Rožkalns 6 

Zbedi 6 

Degļi 5 

Sutru pagasts Sutri 195 Lipuški 70 

Tiltavīta 55 

Kaupernieki 39 


Gala versija 

119


Pašvaldība 

Ciemati ar 

1000 - 2000 



Vārkavas novads Vārkava 296 

Vanagi 178 

Rimicāni 144 

Raunieši 39 

Znūteņi 37 

Rogaviki 36 

Senaude 35 

Šultes 26 

Laudas 23 

Apšenieki 22 

Kaži 20 

Promi 20 

Karļi 18 

Kengertova 17 

Čipāni 13 

Meža_Onckuļi 12 

Kļavsola 11 

Patašine 8 

Bērnāni 7 

Brenčore 6 

Pūtkas 4 

Andeņi 67 

Lazdāni 58 

Rožanovas_Šķilteri 44 

Lielie_Stradiški 43 

Augšmukti 42 

Strodi 41 

Vepri 40 

Vilcāni 39 

Arendole 38 

Lielie_Kursīši 36 

Ploņi 36 

Mazie_Kursīši 34 

Stivrenieki 34 

Dubenca 33 

Brokauski 31 

Dēļusala 31 

Pūgaiņi 31 

Vingri 31 

Upes_Čeirāni 28 

Kvedervecumi 26 

Mačāni 25 

Romānvecumi 25 

Gadzāni 24 

Vārkavas_Kazēri 23 

Zabludnieki 23 

Badziniški 21 

Dzeņi 20 


Gala versija 

120


Pašvaldība 

Ciemati ar 

1000 - 2000 



Kaļvi 20 

Spričvecumi 20 

Timinova 19 

Aptacīši 17 

Jaudzemi 17 

Mežarijas 17 

Neicenieki 17 

Zūsini 17 

Mizauski 15 

Zeļtauka 15 

Berezauka 14 

Cimuški 14 

Krīvore 14 

Aizalksne 13 

Brodūži 13 

Peršaki 13 

Pūgas 13 

Čukuri 12 

Plociņi 12 

Ašenieki 11 

Rusiņi 11 

Egļupe 10 

Kļavinski 10 

Lozdi 10 

Pabērzi 10 

Margites_Kalni 9 

Vilkopa 9 

Andriveņi 7 

Lauski 6 

Lielie_Stradišķi 6 

Salenieki 6 

Svaļbiški 6 

Caunes 5 

Vārkavas pagasts Lielie_Klapari 242 Ančkini 71 

Pilišķi 104 Zibergova 34 

Briškas 26 

Zaķīši 24 

Spūles 22 

Gruzdzinzuka 21 

Šaripauka 21 

Meža_Klapari 20 

Bucki 19 

Šķilteri 18 

Vēverauka 17 

Aizpūrīši 16 

Znūteņi 16 

Dolgais_Bors 15 

KOPĀ 11308 10517 25056 34815 


Gala versija 

121


3. pielikums. Atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzošās organizācijas un to 

darbības apjomi Dienvidlatgales reģionā 2004. gadā. 

Operators 


Gala versija 

Pašvaldība 

Apkalpoto 

iedzīvotāju 

skaits 

Daugavpils 

Savāktie 

m3 

Tarifs 

iedz. 

Ls/mēn 

SIA "SA Serviss" 18837 19967 0,30 

AS "Daugavpils Spec 

ATU" 

AS "Daugavpils Spec 

ATU" 

SIA "EKO Latgate"** 

SIA "SA Serviss" 

SIA "DOVA" 



Demenes pagasts 2050 

Laucesas pagasts 1630 

60133 86691 0,29 

0,29 

Ilūkstes novads 

Subate 

Ambeļu pagasts 

Līksnas pagasts 

Salienas pagasts 

Skrudalienas pagasts 

Kalkūnes pagasts 980 1039 0,30 

Medumu pagasts 214 227 0,30 

Naujenes pagasts 3800 4028 0,30 

Tabores pagasts 300 318 0,30 


Krāslavas novads 10886 

Dagda 150 

Andrupenes pagasts 1626 486 

Andzeļu pagasts 824 171 

Asūnes pagasts 680 

Aulejas pagasts 765 105 

Dagdas pagasts 921 212 

Ezernieku pagasts 1144 421 

Indras pagasts 1560 343 

Izvaltas pagasts 950 198 

Kalniešu pagasts 1026 139 

Kaplavas pagasts 926 53 

Kastuļinas pagasts 1122 143 

Kombuļu pagasts 837 132 

Konstantinovas pagasts 697 100 

Piedrujas pagasts 769 99 

Robežnieku pagasts 1167 114 

Skaistas pagasts 906 132 

Tarifs 

Ls/m3 

5,37 

6,56 

7,75 

3,27 

5,37 

6,56 

7,75 

8,93* 

3,27 

5,37 

6,56 

7,75 

8,93 

2,79 

4,29 

122


Šķaunes pagasts 758 48 

Šķeltovas pagasts 904 208 

Ūdrīšu pagasts 1759 572 


SIA "DOVA" Aglonas pagasts 1338 

2,79 

4,29 

SIA "EKO Latgate" Riebiņu novads 3,68 

Līvānu novads 7214 

SIA "Līvānu DzKS" Jersikas pagasts 

Rudzātu pagasts 

Preiļu novads 6733 4439 

Pelēču pagasts 88 118 

SIA "Preiļu saimneks" 

Saunas pagasts 108 109 

Sutru pagasts 97 107 

Kopā 133899 120719 

* tarifs diferencēts atkarībā no attāluma 

** SIA "EKO Latgale” nav norādīts apkalpoto iedzīvotāju skaits 

0,27 

2,85 

3,00 

0,24 2,3 


Gala versija 

123

Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekoÅ¡anas ... - Vides ministrija

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?