Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas ... - Vides ministrija

SIA Geo Consultants
K. Ulmaņa gatve 3
Rīga, Latvija LV 1004
Tel ./ Fakss 7627504 / 7623512.
e-pasts gc@geoconsultants.lv
Pasūtītāji:
Latvijas Republikas Vides ministrija
SIA “ZAAO”
Atkritumu apsaimniekošanas plāna
Gala versija
Rīga, 2006. gada februāris

Geo Consultants
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
2

Satura rādītājs
1. Ievads.........................................................................................................................11
2. Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna nepieciešamība, mērķis un
uzdevumi ..............................................................................................................................12
3. Likumdošanas bāze plāna realizācijai ...............................................................14
3.1. VIDES AIZSARDZĪBAS POLITIKA LATVIJĀ.............................................................. 14
3.1.1. Nacionālais vides politikas plāns, 2004 – 2008.................................................................... 14
3.2. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS ATTĪSTĪBA........................................................ 15
3.2.1. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija 1998. – 2010. gadam.......................... 15
3.2.2. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2003. – 2012. gadam...................................... 15
3.3. LIKUMDOŠANA UN NORMATĪVIE DOKUMENTI ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS
POLITIKAS ĪSTENOŠANĀ...................................................................................................... 16
3.3.1. Latvijas likumdošana atkritumu apsaimniekošanas jomā................................................ 16
3.3.2. Svarīgākās Eiropas Savienības direktīvas un to prasības.................................................. 20
3.4. PAMATNOSTĀDNES ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANĀ............................................ 21
4. Vispārīgā informācija par reģionu .....................................................................23
4.1. ZIEMEĻVIDZEMES REĢIONA TERITORIJA UN IEDZĪVOTĀJI................................... 23
4.2. DEMOGRĀFISKĀ ATTĪSTĪBA ................................................................................... 28
4.2.1. Pašreizējais stāvoklis................................................................................................................ 28
4.2.2. Demogrāfiskā prognoze līdz 2025. gadam ........................................................................... 29
4.3. REĢIONA EKONOMISKĀ UN SOCIĀLĀ ATTĪSTĪBA................................................... 31
4.3.1. Makroekonomiskā attīstība .................................................................................................... 32
4.3.2. Nodarbinātība, darba samaksa un algas.............................................................................. 33
4.3.3. Mājsaimniecības izdevumu struktūra un pirktspēja........................................................... 35
4.4. RAŽOŠANAS UZŅĒMUMI REĢIONĀ ......................................................................... 35
4.4.1. Uzņēmumu raksturojums....................................................................................................... 35
4.4.2. Zemnieku saimniecības........................................................................................................... 37
4.5. REĢIONA ESOŠĀ INFRASTRUKTŪRA....................................................................... 37
4.5.1. Zemes sadalījums..................................................................................................................... 37
4.5.2. Dzīvojamais fonds .................................................................................................................... 38
4.5.3. Izglītība....................................................................................................................................... 39
4.5.4. Veselības aprūpe....................................................................................................................... 39
4.5.5. Ceļu tīkls .................................................................................................................................... 40
4.5.6. Citi infrastruktūras objekti...................................................................................................... 42
4.6. REĢIONA PAŠVALDĪBU BUDŽETU APSKATS............................................................ 42
5. Ziemeļvidzemes reģiona atkritumu saimniecības raksturojums .................43
5.1. PAŠREIZĒJĀ ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS SISTĒMA ZIEMEĻVIDZEMES
REĢIONĀ ............................................................................................................................. 43
5.1.1. Iesaistītie iedzīvotāji.................................................................................................................. 43

Geo Consultants
5.1.2. Ziemeļvidzemes reģiona pašvaldību saistošie noteikumi................................................... 43
5.2. APTAUJAS REZULTĀTI PAR SA DAUDZUMU 2003. GADĀ........................................46
5.3. ESOŠĀS ATKRITUMU PLŪSMAS RAKSTUROJUMS ....................................................47
5.3.1. Sadzīves atkritumi.................................................................................................................... 48
5.3.2. Parku un dārzu atkritumi....................................................................................................... 49
5.3.3. Ielu slaucīšanas un ceļu tīrīšanas atkritumi........................................................................ 49
5.3.4. Notekūdeņu attīrīšanas dūņas ............................................................................................... 49
5.3.5. Celtniecības atkritumi.............................................................................................................. 50
5.3.6. Veselības aprūpes atkritumi ................................................................................................... 51
5.3.7. Nebīstamie rūpniecības atkritumi ......................................................................................... 51
5.3.8. Bīstamie atkritumi.................................................................................................................... 51
5.3.9. Iepakojuma atkritumi.............................................................................................................. 52
5.3.10. Šķidrie atkritumi....................................................................................................................... 52
5.3.11. Bioloģiski noārdāmie atkritumi............................................................................................. 52
5.3.12. Nolietotie transportlīdzekļi...................................................................................................... 52
5.3.13. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi (EEIA)......................................................... 52
5.3.14. Dzīvnieku atkritumi................................................................................................................. 52
5.3.15. Lielgabarīta atkritumu savākšana......................................................................................... 53
5.4. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANĀ IESAISTĪTIE UZŅĒMUMI, TO TEHNISKAIS
NODROŠINĀJUMS .................................................................................................................53
5.4.1. Savākšanas sistēma.................................................................................................................. 55
5.5. ATKRITUMU DALĪTĀ VĀKŠANA...............................................................................56
5.6. ATKRITUMU PĀRSTRĀDE ........................................................................................57
5.7. SA POLIGONS “DAIBE” ...........................................................................................57
5.8. ESOŠĀS IZGĀZTUVES...............................................................................................58
5.9. TARIFI UN REGULATORI..........................................................................................58
5.10. ATĻAUJAS PIESĀRŅOJOŠĀS DARBĪBAS VEIKŠANAI.............................................59
6. Paredzamais atkritumu daudzums un sastāvs ................................................ 60
6.1. BĀZES INFORMĀCIJA PROGNOZES SAGATAVOŠANAI .............................................60
6.2. ATKRITUMU DAUDZUMA PROGNOZES 1. SCENĀRIJS (BĀZES PROGNOZE) .............61
6.3. ATKRITUMU DAUDZUMA PROGNOZES 2. SCENĀRIJS (OPTIMISTISKĀ PROGNOZE) 64
6.4. ATKRITUMU DAUDZUMA PROGNOZES 3. SCENĀRIJS (PESIMISTISKĀ PROGNOZE).67
6.5. PROGNOZE PAR ATKRITUMU SASTĀVU...................................................................70
6.5.1. Saražoto atkritumu sastāvs..................................................................................................... 70
6.6. PROGNOZE PAR ŠĶIROTU ATKRITUMU SAVĀKŠANAS DAUDZUMIEM.....................70
6.7. PROGNOZE PAR ATKRITUMU DAUDZUMIEM PILSĒTĀS...........................................71
7. Ziemeļvidzemes RAA plāna institucionālie un organizatoriskie aspekti ... 73
7.1. PIENĀKUMU UN ATBILDĪBAS SADALĪJUMS STARP IESAISTĪTAJĀM PUSĒM.............73
7.1.1. Pašvaldības................................................................................................................................73
7.1.2. Pašvaldību dibināta komercsabiedrība................................................................................. 75
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
4

Geo Consultants
7.1.3. Atkritumu radītāji..................................................................................................................... 75
7.1.4. Atkritumu apsaimniekotāji..................................................................................................... 75
7.1.5. Atkritumu un iepakojuma materiālu pārstrādātāji un uzpircēji....................................... 76
7.1.6. Valsts likumdošanu un politiku nosakošās institūcijas...................................................... 78
7.1.7. Procesu pārraugošās un kontrolējošās institūcijas............................................................. 78
7.1.8. Augstākās mācību iestādes un skolas ................................................................................... 78
7.1.9. Nevalstiskās organizācijas ...................................................................................................... 79
7.2. SADARBĪBA STARP IESAISTĪTAJĀM PUSĒM............................................................. 80
8. Atkritumu apsaimniekošanas attīstība ..............................................................81
8.1. PAMATPIEŅĒMUMI ................................................................................................. 81
8.2. ĪSTERMIŅA PLĀNS................................................................................................... 82
8.2.1. Īstermiņa plāna mērķis un uzdevumi.................................................................................... 83
8.2.2. Atkritumu apsaimniekošanas noteikumu izstrāde un iedzīvotāju iesaistīšana
centralizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā......................................................................... 90
8.2.3. Atkritumu dalītas vākšanas sistēmas pilnveidošana........................................................... 91
8.2.4. SA poligona „Daibe” un ar to saistītās infrastruktūras turpmākā attīstība....................... 95
8.2.5. Atkritumu pārkraušanas punktu izveide.................................................................................. 97
8.2.6. Izgāztuvju rekultivācija ............................................................................................................... 97
8.2.7. Bīstamo atkritumu apsaimniekošana....................................................................................... 97
8.2.8. Sadarbība ar blakus reģioniem.................................................................................................. 98
8.3. ILGTERMIŅA PLĀNS................................................................................................ 99
8.3.1. Ilgtermiņa programmas uzdevumi........................................................................................ 99
8.3.2. Vispārējās pieejas raksturojums ..........................................................................................100
9. Programma darbam ar sabiedrību ..................................................................104
9.1. ĪSS PROBLĒMAS RAKSTUROJUMS .............................................................................. 104
9.2. PROGRAMMAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI TĀS SASNIEGŠANAI....................................... 104
9.3. MĒRĶA GRUPAS......................................................................................................... 105
9.4. VISPĀRĒJĀ INFORMĀCIJA.......................................................................................... 105
9.5. SPECIFISKĀ INFORMĀCIJA UN PASĀKUMI ................................................................. 105
9.6. PIENĀKUMU UN ATBILDĪBAS SADALĪJUMS SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANAS UN
IZGLĪTOŠANAS JOMĀ ........................................................................................................ 107
10. Nepieciešamās investīcijas un iespējamie finansēšanas avoti ............................
...................................................................................................................................109
10.1. POTENCIĀLIE FINANSĒJUMA AVOTI ........................................................................ 112
10.1.1. Privāta sektora līdzdalība......................................................................................................113
10.1.2. Valsts budžets..........................................................................................................................113
10.1.3. Latvijas Vides investīciju fonds ............................................................................................114
10.2. EKSPLUATĀCIJAS IZMAKSAS............................................................................ 114
10.3. ĪSTERMIŅA PLĀNA PROGNOZĒTAIS TARIFU LĪMENIS ...................................... 117
11. Ziemeļvidzemes RAA plāna ieviešana .............................................................119
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
5

Geo Consultants
11.1. AKTIVITĀŠU PLĀNS, REALIZĀCIJAS TERMIŅI UN ATBILDĪGĀS INSTITŪCIJAS..119
11.2. PLĀNA IEVIEŠANAS GAITA ................................................................................120
11.3. ATBILDĪGĀS INSTITŪCIJAS PLĀNA REALIZĀCIJAI ............................................121
11.4. PLĀNA REALIZĀCIJAS IZVĒRTĒŠANAS INDIKATORI .........................................121
11.5. PLĀNA IZVĒRTĒŠANA, PĀRSKATĪŠANA, PAPILDINĀJUMU IZSTRĀDE UN
IEVIEŠANA ...............................................................................................................................
...........................................................................................................................121
12. Plāna Sabiedriskā apspriešana.......................................................................... 123
Izmantotā literatūra......................................................................................................... 124
Tabulu saraksts
3.1. tabula. Valstī politiski noteiktie mērķi atkritumu apsaimniekošanā ................................................
.................................................................................................................................... 16
3.2. tabula. Latvijas normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas sektorā........................................ 16
3.4. tabula. Eiropas Savienības svarīgākie normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas jomā............ 21
4.1. tabula: Ziemeļvidzemes reģiona teritoriāli administratīvais iedalījums, 2003. g.......................... 23
4.2. tabula: Ziemeļvidzemes reģiona lauku iedzīvotāju raksturojums .............................................. 24
4.3. tabula: Ziemeļvidzemes reģiona pastāvīgo iedzīvotāju galvenās vecuma grupas un demogrāfiskās
slodzes līmenis 2004. gada sākumā ............................................................................................. 25
4.4. tabula: Dzimstība un mirstība, dabiskais pieaugums................................................................ 28
4.5. tabula: Iedzīvotāju skaita izmaiņas Ziemeļvidzemes reģionā, 1998 – 2003.....................................
.................................................................................................................................... 28
4.6. tabula: Iedzīvotāju skaita izmaiņas Ziemeļvidzemes reģionā, 2003 – 2025................................ 29
4.7. tabula: Ziemeļvidzemes reģiona iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences...................................... 30
4.8. tabula: Demogrāfiskā prognoze Ziemeļvidzemes reģionam, 2005. - 2025. g., iedzīvotāju skaits.. 30
4.9. tabula: Iekšzemes kopprodukts, tūkst. Ls, .............................................................................. 32
4.10. tabula: Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, LVL .................................................... 33
4.11. tabula: Strādājošo skaits pamatdarbā pa īpašuma sektoriem (gada beigās, tūkstošos)................ 34
4.12. tabula: Reģistrēto bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis Ziemeļvidzemes reģionā, 2003. gadā ..
.................................................................................................................................... 34
4.13. tabula: Mājsaimniecības patēriņa izdevumi un struktūra........................................................ 35
4.14. tabula: Uzņēmumu dibināšanas un slēgšanas dinamika Ziemeļvidzemes reģionā 1995.-2004.
gados .................................................................................................................................... 36
4.15. tabula: Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits Ziemeļvidzemes reģionā 2003. gada beigās ........ 36
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
6

Geo Consultants
4.16. tabula: Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits 2003. gada beigās pēc to saimnieciskās darbības
veida .....................................................................................................................................36
4.17. tabula: Zemnieku saimniecību raksturojums Ziemeļvidzemes reģionā, 2003. g........................37
4.18. tabula: Zemes izmantošana Ziemeļvidzemes reģionā, 2003. g. ...............................................38
4.19. tabula: Dzīvojamā kopplatība Ziemeļvidzemes reģionā 2003. gada beigās...............................38
4.20. tabula: Mājsaimniecības un iedzīvotāji pēc mājokļa tipa Ziemeļvidzemes reģionā....................38
4.21. tabula: Izglītības iestādes un audzēkņu skaits Ziemeļvidzemes reģionā 2003 .g. 1. septembrī.....39
4.22. tabula: Veselības aprūpes iestādes Ziemeļvidzemes reģionā 2003. gada beigās........................39
4.23. tabula: Slimnīcu skaits un to darbība Ziemeļvidzemes reģionā 2003. gadā...............................40
4.24. tabula: Esošā ceļu tīkla raksturojums 2003. gada beigās (km).................................................40
4.25. tabula: Ziemeļvidzemes reģiona tiltu raksturojums................................................................41
4.26. tabula: Tiltu izvietojums Ziemeļvidzemes reģionā.................................................................41
4.27. tabula: Naktsmītnes Ziemeļvidzemes reģionā, 2003. g...........................................................42
4.28. tabula: Pašvaldību kopbudžeti 2003. gadā, tūkst. LVL...........................................................42
5.1. tabula. Saistošo noteikumu esamība Ziemeļvidzemes reģionā..................................................44
5.2. tabula. Savākto atkritumu apjoms un sastāvs Ziemeļvidzemes reģionā 2003. gadā.....................46
5.3. tabula. Ziemeļvidzemes reģiona uzņēmumos un organizācijās radīto atkritumu daudzums 2003.
gadā, tonnas...............................................................................................................................47
5.4. tabula. Notekūdeņu dūņu ražošana un izmantošana Ziemeļvidzemes reģionā 2003. gadā, t.........49
5.5. tabula. Bīstamo atkritumu radīšana un apsaimniekošana Ziemeļvidzemes reģionā 2003. gadā,
tonnas .....................................................................................................................................51
5.6. tabula: Uzņēmumi, kas apkalpo pašvaldības...........................................................................53
5.7. tabula. Konteineru skaits un atkritumu savākšanas biežums Ziemeļvidzemes reģionā 2003. gadā 55
5.8. tabula. Ziemeļvidzemes reģionā atkritumu apsaimniekošanai izmantojama tehnika....................56
6.1. tabula. Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnas (bāzes
prognoze)..................................................................................................................................61
6.2. tabula. Saražoto pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (bāzes prognoze) .......................62
6.3. tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (bāzes prognoze)..63
6.4. tabula. Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnas (optimistiskā
prognoze)..................................................................................................................................64
6.5. tabula. Saražoto pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (optimistiskā prognoze)..............65
6.6. tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (optimistiskā
prognoze)..................................................................................................................................66
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
7

Geo Consultants
6.7. tabula. Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnas (pesimistiskā
prognoze) ................................................................................................................................. 67
6.8. tabula. Saražoto pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (pesimistiskā prognoze) ............. 68
6.9. tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (pesimistiskā
prognoze) ................................................................................................................................. 69
6.10. tabula. Saražoto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (reģiona pilsētas). Bāzes variants.
.................................................................................................................................... 72
8.1. tabula: Īstermiņa plāna uzdevumi un veicamie pasākumi......................................................... 84
9.1. tabula. Sabiedrības informēšanas – izglītošanas kampaņas pasākumi...................................... 107
10.1. tabula. Īstermiņa programmas realizācijas izmaksas............................................................ 109
10.2. tabula. Investīciju sadalījums Īstermiņa plāna ietvaros, LVL................................................ 111
10.3. tabula. Īstermiņa plāna ietvaros apsaimniekojamais atkritumu daudzums.............................. 115
10.4. tabula. Papildus ekspluatācijas izdevumi Īstermiņa plāna ietvaros......................................... 116
10.5. tabula. Ekspluatācijas izmaksu izmaiņas Īstermiņa plāna ietvaros (2005. gada sākuma cenas).116
10.6. tabula. Prognozējamās tarifu līmeņa izmaiņas .................................................................... 117
11.1. tabula. Īstermiņa plāna realizācija...................................................................................... 119
11.2. tabula. Ilgtermiņa plāna realizācija..................................................................................... 120
Pielikumi
1. Ziemeļvidzemes reģiona iedzīvotāji un to blīvums, 2003..............................................126
2. Lauku iedzīvotāju raksturojums Ziemeļvidzemes reģionā 2005. gada sākumā ..........130
3. Ziemeļvidzemes reģiona tiltu raksturojums.....................................................................136
4. Ziemeļvidzemes reģionā esošo sadzīves atkritumu apglabāšanas vietu raksturojums uz
2005. gada 1. jūliju...........................................................................................................................143
5. Ieteikumi pašvaldību saistošajiem noteikumiem.............................................................148
6. Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 342 ............................................152
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
8

Geo Consultants
Lietotie termini un saīsinājumi
atkritumi — jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās valdītājs atbrīvojas, ir nolēmis vai
spiests atbrīvoties un kura atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām kategorijām;
atkritumu apsaimniekošana — atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana,
šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde
(tai skaitā atkritumu sadedzināšana, iegūstot enerģiju, iekārtās, kuru pamatdarbība nav
atkritumu sadedzināšana), reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves
atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas
vietu ierīkošana un pārstrādes objektu vai iekārtu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas;
atkritumu poligons — speciāli ierīkota un aprīkota atkritumu apglabāšanas vieta, kurā tiek
nodrošināti normatīvajos aktos noteiktie vides aizsardzības pasākumi;
atkritumu radītājs — fiziskā vai juridiskā persona, kuras darbība rada atkritumus vai kura
veic atkritumu sajaukšanu vai citas darbības, kā rezultātā mainās atkritumu sastāvs un
īpašības;
atkritumu uzglabāšana — atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās
to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim
mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu
videi vai draudus cilvēku veselībai);
bioloģiski noārdāmie atkritumi – bioloģiski sadalāmi atkritumi (zāle, zari, dārzeņi un
augļi);
bīstamie atkritumi - atkritumus, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos
bīstamus cilvēka dzīvībai un veselībai, videi, kā arī personu mantai un kas atbilst atkritumu
klasifikatorā noteiktajām bīstamo atkritumu kategorijām. Atkritumu bīstamību nosaka
atkritumu sastāvā esošo bīstamo vielu īpašības un to daudzums. Kā bīstami tiek klasificēti
toksiski, viegli uzliesmojoši vai sprāgstoši, oksidējoši, kancerogēni, kodīgi, kā arī mutagēni
vai infekciozi atkritumi;
izgāztuve — atkritumu apglabāšanas vieta, kas neatbilst poligona prasībām;
lielgabarīta atkritumi - atkritumi, kurus to izmēra dēļ nevar vai nedrīkst ievietot atkritumu
tvertnēs (piemēram, mēbeles, matrači, liela izmēra elektriskie piederumi u. c.);
mājsaimniecības atkritumi - virtuves atkritumi, papīrs, kartons, plastmasa, audumi, metāls,
pelni, lielgabarīta atkritumi, kā arī apkalpojošo iestāžu - veikalu, skolu, bērnudārzu,
sabiedriskās ēdināšanas, kā arī ražojošo uzņēmumu radītie atkritumi, kas pēc satura ir līdzīgi
iepriekšminētajiem atkritumu veidiem;
nolietots transportlīdzeklis — transportlīdzeklis, no kura tā īpašnieks atbrīvojas, ir nolēmis
vai spiests atbrīvoties un kurš atbilst kādai no atkritumu klasifikatorā noteiktajām
kategorijām;
piesārņojums — tāda tieša vai netieša emisijas ietekme uz vidi, kas var apdraudēt cilvēku
veselību, nodarīt kaitējumu īpašumam, rada vai var radīt kaitējumu videi, tai skaitā
ekosistēmām, traucēt dabas resursu izmantošanu vai citādi traucēt likumīgu vides
izmantošanu;
sadzīves atkritumi – visi atkritumi, kas netiek klasificēti kā bīstamie atkritumi saskaņā ar
atkritumu klasifikatoru prasībām un 19.06.2001. LR MK noteikumiem Nr. 258 “Noteikumi
par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus;
EEIA – Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi;
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
9

Geo Consultants
ES – Eiropas Savienība;
IKP – Iekšzemes kopprodukts;
LASA – Latvijas atkritumu saimniecības asociācija;
LR – Latvijas Republika;
NVO – Nevalstiskās organizācijas;
MK – Ministru Kabinets;
AAP – Atkritumu apsaimniekošanas plāns;
RVP – Reģionālā vides pārvalde;
SA – Sadzīves atkritumi;
VAK – Vides aizsardzības klubs;
LASUA – Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija;
ISWA – Starptautiskā cieto atkritumu asociācija;
ERAF – Eiropas reģionālais attīstības fonds;
SIA “ZAAO” – Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Ziemeļvidzemes atkritumu
apsaimniekošanas organizācija”;
ISPA - ES strukturālās politikas pirmsiestāšanās finansu instruments, sākot ar 2000. gadu
sniedz palīdzību kandidātvalstīm ar nolūku veicināt sagatavošanos dalībai ES ekonomiskās
un sociālās kohēzijas jomā vides un transporta nozarēs. ISPA nav tikai finansiāla palīdzība -
tas ir arī līdzeklis, kas palīdz sagatavoties un iegūt pieredzi, lai spētu atbilstoši izmantot ES
finansiālā atbalsta instrumentus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā;
ZV – Ziemeļvidzeme
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
10

Geo Consultants
1. IEVADS
Ziemeļvidzemes reģiona atkritumu apsaimniekošanas plāna gala versija sagatavota saskaņā
ar 2004. gada 20. septembra līgumu Nr. 148, kas noslēgts starp Latvijas Republikas Vides
ministriju un SIA “Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija” (turpmāk
tekstā SIA “ZAAO”) (Pasūtītāji) un SIA “Geo Consultants” (Izpildītājs).
Saskaņā ar “Darba uzdevumu” Izpildītāja galvenais uzdevums ir Ziemeļvidzemes reģiona
atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrāde.
Šis sējums ir reģionālā plāna gala versija un ietver šādas galvenās sadaļas:
Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna nepieciešamība, mērķis un uzdevumi.
Likumdošanas bāze plāna realizācijai.
Vispārīgā informācija par reģionu.
Ziemeļvidzemes reģiona atkritumu saimniecības raksturojums.
Paredzamais atkritumu daudzums un sastāvs.
Institucionālie un organizatoriskie aspekti.
Atkritumu apsaimniekošanas attīstība.
Programma darbam ar sabiedrību.
Nepieciešamās investīcijas un iespējamie finansēšanas avoti.
Ziemeļvidzemes reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna ieviešana
Plāna gala versijas sagatavošanas procesā visi aprēķini veikti, pieņemot, ka Ziemeļvidzemes
reģions ietver Cēsu, Limbažu, Valkas un Valmieras rajonu pašvaldības.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
11

Geo Consultants
2. REĢIONĀLĀ ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS
PLĀNA NEPIECIEŠAMĪBA, MĒRĶIS UN UZDEVUMI
Atkritumu apsaimniekošanas plāna (turpmāk tekstā – AAP) nepieciešamību nosaka
“Atkritumu apsaimniekošanas likuma” (spēkā esošs no 2001. gada 3. janvāra, ar grozījumiem
2004. gada 19. februārī, 2004. gada 22. aprīlī, 2004. gada 2. decembrī un 2005. gada 22. jūnijā) III
nodaļa, kur noteikts plāna saturs, tā apspriešanas un apstiprināšanas kārtība.
Kopumā ņemot, minētā likuma III nodaļas 10. pantā noteikts, ka “Atkritumu
apsaimniekošanas plānos iekļauj informāciju par:
− atkritumu apsaimniekošanas stāvokli, raksturojot radīto, savākto (šķiroti un nešķiroti),
pārstrādāto un apglabāto atkritumu veidus, to sastāvu, daudzumu un izcelsmi;
− noteikto prasību (prioritārajā secībā) ievērošanu plānotajā atkritumu apsaimniekošanas
turpmākajā attīstībā, norādot katras darbības apjomu (attiecīgo atkritumu veidu,
daudzumu un izcelsmi) un tās realizēšanai paredzēto laiku;
− plānoto darbību realizēšanai nepieciešamajām aktivitātēm;
− plānoto darbību realizēšanai nepieciešamajiem objektiem (jaunceļamajiem,
rekonstruējamiem, esošajiem) un to tehnisko aprīkojumu;
− institūcijām, kas ir atbildīgas par attiecīgo plānoto darbību realizēšanu;
− aprēķinātajām izmaksām un finansēšanas avotiem plānoto darbību realizēšanai;
− iespējām uzlabot atkritumu apsaimniekošanu;
− pasākumiem tādu atkritumu, kuri aerobos vai anaerobos apstākļos var sadalīties,
apglabājamā daudzuma samazināšanai, izmantojot to pārstrādi, kompostēšanu, kā arī
biogāzes ieguvi;
− pasākumiem, termiņiem un finansējumu sadzīves atkritumu izgāztuvju slēgšanai” 1 .
Vadoties no augšminētā, noteikts AAP mērķis un uzdevumi, ņemot vērā atkritumu
apsaimniekošanas stāvokli konkrētajā reģionā. kā arī tā sociāli – ekonomisko situāciju un tās
īpatnības.
AAP mērķis ir nodrošināt pamatinformāciju un rīcības programmu, kas nepieciešama
likumdošanas prasībām atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei konkrētajā
reģionā.
Līdz ar to AAP galvenie uzdevumi ir sekojoši:
• esošās situācijas inventarizācija un tās atbilstības likumdošanas aktu prasībām
novērtējums,
• atkritumu ražošanas prognoze laika posmam līdz 2025. gadam ieskaitot,
• atkritumu apsaimniekošanas īstermiņa un ilgtermiņa programmu izstrāde,
paredzot nepieciešamo finansējumu un plānu realizācijas termiņus,
• iedzīvotāju maksātspējas novērtējums, sabalansējot labākos iespējamos tehniskos
risinājumus ar esošajiem un pieejamajiem finansiālajiem resursiem.
1
Citāts no “Atkritumu apsaimniekošanas likuma” (2004. gada 19. februāra redakcija)
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
12

Geo Consultants
AAP paredzēts laika posmam no 2005. gada līdz 2025. gadam. Tik dinamiski mainošās
tautsaimniecības nozares kā atkritumu apsaimniekošana plānošana 20 gadu periodam ir ļoti
sarežģīts process. Tāpēc AAP tiek paredzēts divu savstarpēji saistītu, hronoloģiski secīgu
programmu realizācija:
• īstermiņa programma – laika posmam līdz 2013. gadam,
• ilgtermiņa programma - laika posmam no 2014. gada līdz 2025. gadam.
Šo iedalījumu nosaka kā likumdošanas prasības, tā arī atkritumu apsaimniekošanas stāvoklis
konkrētajos reģionos.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
13

Geo Consultants
3. LIKUMDOŠANAS BĀZE PLĀNA REALIZĀCIJAI
3.1. Vides aizsardzības politika Latvijā
3.1.1. Nacionālais vides politikas plāns, 2004 – 2008
Nacionālais vides politikas plāns 2 ir visaptverošs, stratēģisks un ar citiem atbilstoša līmeņa
plāniem integrēts dokuments. Tā īstenošana paredzēta nākošo piecu gadu laikā. Un
dokumentā tiek formulēti vides aizsardzības principi, galvenie politikas mērķi un rīcības to
sasniegšanai, par galveno uzdevumu nosakot - jānodrošina cilvēku veselībai labvēlīgi dzīves
apstākļi, kas gala rezultātā palielinās mūža garumu un uzlabos iedzīvotāju veselības un
labsajūtas stāvokli. Paredzēts, ka realizējot minēto, tiek prognozēti sekojoši rezultāti:
1. Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšana līdz
75 % no 1995. gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma
līdz 2010. gadam;
2. Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšana līdz
50 % no 1995. gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma
līdz 2013. gadam;
3. Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšana līdz
35 % no 1995. gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma
līdz 2020. gadam;
4. Izveidota bīstamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra
(sadedzināšanas iekārta, apglabāšanas poligoni, arī azbesta atkritumiem,
savākšanas staciju tīkls) no 2005. - 2006. gadam;
5. Nodrošināta izlietotā iepakojuma reģenerācija ne mazāk kā 50% apmērā
no saimnieciskajā apritē esošā iepakojuma apjoma līdz 2007. gadam;
6. Atkritumos esošo iepakojuma materiālu pārstrāde nodrošināta ne mazāk
kā 15% apmērā katram atsevišķam iepakojuma veidam (stikls, kartons un
papīrs, plastmasa, metāls) līdz 2007. gadam;
7. Nodrošināta bateriju un akumulatoru dalītas vākšanas sistēmas efektīva
darbība;
8. Izveidota depozīta sistēma baterijām;
9. Nodrošināta esošo polihlorēto bifenilu un polihlorēto terfenilu saturošo
materiālu iznīcināšana: līdz 2010. gadam;
10. Nodrošināta nolietoto transportlīdzekļu pārstrāde vai atkārtota
izmantošana vismaz 70% no mašīnu masas – no 2006. gada;
11. Nodrošināta nolietoto transportlīdzekļu pārstrāde vai atkārtota
izmantošana vismaz 85% no mašīnu masas – no 2015. gada.
Noteiktie vides politikas mērķi un to kvantificētie rezultāti pēc nacionālā vides politikas
plāna akcepta valdībā ir kļuvuši saistoši visiem atkritumu radītājiem valstī, bet pārraudzība
un vadība ir nodota pašvaldību ziņā. Pastarpināti tas nozīmē, ka šie ir mērķi un kontroles
2
Nacionālais Vides politikas plāns (2004. – 2008.). Ministru kabineta 03.02.2004. sēdē apstiprināts.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
14

Geo Consultants
rādītāji Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbībai nākotnē. Tomēr,
līdzšinēji nepietiekoši konkrēti ir noteikti atbilstošie Nacionālā vides politikas plāna
realizācijas mehānismi un pašvaldību loma tajos, un iepriekšēji minētie mērķi ir vērtējami kā
indikatīvi un attiecas uz Ziemeļvidzemes sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu
vidēja termiņa perspektīvas periodu.
3.2. Atkritumu apsaimniekošanas attīstība
Saskaņā ar 1998. gada apstiprināto “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju Latvijai,
1998-2010” un balstoties uz “Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu, 2003-2012” par
galvenajiem uzdevumiem valsts vides politikas īstenošanai valstī šajā sektorā ir noteikti:
sakārtot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu tā, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu
savākšanas pakalpojumus visiem pilsētu iedzīvotājiem un vismaz 75% lauku iedzīvotājiem
un pārējiem atkritumu radītājiem, novēršot nelegāli izbērto atkritumu ietekmi uz vidi;
līdz 2009. gadam izveidot 10-12 mūsdienīgas, reģionālas sanitārajām prasībām atbilstošas
sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ar atkritumu apstrādes iekārtām un
poligoniem. Visām atkritumu apglabāšanas iekārtām, kas darbojas Latvijas teritorijā, no šī
brīža ir jāatbilst poligona prasībām;
līdz 2012. gadam rekultivēt visas slēgtās vides aizsardzības prasībām neatbilstošas atkritumu
izgāztuves, tādējādi samazinot atkritumu negatīvo ietekmi uz vidi.
Lai sasniegtu Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas izvirzītos mērķus, ir uzsākta
sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu realizācija Rīgas, Liepājas, Ventspils,
Ziemeļvidzemes, Austrumlatgales, Dienvidlatgales reģionos un atšķirīgās sagatavošanas
stadijās ir projekti Malienas, Piejūras, Vidusdaugavas, Zemgales un Viduskurzemes
reģionos.
3.2.1. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija 1998. –
2010. gadam
1998. gadā LR Ministru kabinets apstiprinājis “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas
stratēģiju 1998.-2010. gadam”. Stratēģijas mērķi ir uzlabot sadzīves atkritumu
apsaimniekošanu, kā arī samazināt sadzīves atkritumu un izgāztuvju radīto negatīvo ietekmi
uz vidi. Stratēģija paredz uzlabot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti
un palielināt iedzīvotāju skaitu, kuriem ir pieejami šie pakalpojumi. Paredzēts pakāpeniski
samazināt esošo sadzīves atkritumu izgāztuvju skaitu.
3.2.2. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2003. – 2012.
gadam
Ministru kabinets 2002. gada 21. augusta sēdē akceptēja Valsts atkritumu apsaimniekošanas
plānu (MK Rīkojums Nr. 421) kā spēkā esošu ar 2003. gada 1. janvāri un nosaka tajā
konkrētus politiskos mērķus (3.1. tabula). Tas ir valstī saistošs dokuments par kura izpildi
Vides ministrija regulāri atskaitās valdībai 3 , savukārt, pašvaldību tieša iesaistīšana šī plāna
realizācijā ir paredzēta turpmāk, pēc neatliekamo pasākumu veikšanas nacionālajā līmenī.
Tādējādi, Valsts plānošanas dokumentu ietekme uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanu
reģionā ir paredzama jau tuvākā perspektīvā, ka plāns būs papildināms un koriģējams (2006.-
3 Skat.: http://www.vidm.gov.lv/varam/DOC/Ldoc.htm Tur pat: Informatīvais ziņojums par Atkritumu apsaimniekošanas
valsts plāna 2003.-2012.gadam izpildi. 04.08.2003 ir iesniegts Valsts Kancelejā.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
15

Geo Consultants
2007. g.). Viennozīmīgi, ka tas attieksies uz reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānu
attīstību, izpildes kontroli un korekcijām.
3.1. tabula. Valstī politiski noteiktie mērķi atkritumu apsaimniekošanā
Atkritumu veids vai
plūsma
Atkritumu poligonos un
izgāztuvēs
apglabājamie
bioloģiski noārdāmie
atkritumi (pieņemot, ka
tiek piemērota atkāpe)
Mērķis
Samazināšana līdz 75%
Samazināšana līdz 50%
Samazināšana līdz 35%
Iepakojuma atkritumi Atkritumu pārstrāde 50%
Atkritumos esošo materiālu pārstrāde 15%
Baterijas
akumulatori
PCB/PCT atkritumi
un
Aizliegums importēt un tirgot baterijas, kuras satur vairāk
Hg, Cd, Pb, nekā tas ir noteikts ES likumdošanā.
Dalītas vākšanas efektīva darbība
Inventarizācija
Jāsasniedz līdz:
2010.g.
2013.g.
2020.g.
2007.g.
2007.g.
2003.g.
Iestājoties ES, kopš
2004. gada maija
Iestājoties ES, kopš
2004. gada maija
Nolietoti
transportlīdzekļi
Esošo materiālu iznīcināšana
Pārstrāde vai atkārtota izmantošana vismaz 70%
Pārstrāde vai atkārtota izmantošana vismaz 85%
2010.g.
2006.g.
2015.g.
3.3. Likumdošana un normatīvie dokumenti atkritumu
apsaimniekošanas politikas īstenošanā
3.3.1. Latvijas likumdošana atkritumu apsaimniekošanas jomā
Vismaz 13 likumi un 28 Ministru kabineta noteikumi tieši vai pastarpināti nosaka rīcības ar
atkritumiem vispārējā formā valstī. Starp tiem kā nozīmīgākie, kas ietekmē sadzīves un
rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu Ziemeļvidzemes reģionā apskatāmajā perspektīvā
laika periodā.
3.2. tabula. Latvijas normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas sektorā
Nosaukums
Likums „Par vides aizsardzību”
Grozījumi: 10.01.1997, 22.05.1997, 20.06.2000, 20.12.2001, 24.10.2002, 15.05.2003,
07.04.2004, 03.02.2005
Likums: “Atkritumu apsaimniekošanas likums”
Grozījumi: 19.02.2004, 22.04.2004, 02.12.2004, 22.06.2005
Likums “Par piesārņojumu”
Grozījumi: 20.06.2002, 18.12.2003., 08.11.2004, 27.01.05
Likums: “Iepakojuma likums”
Grozījumi: 21.04.2005.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
Stājas spēkā
no
06.08.1991.
01.03.2001
01.07.2001
01.07.2002
16

Geo Consultants
Nosaukums
Likums "Par dabas resursu nodokli"
Grozījumi: 19.12.1996, 06.04.2000, 20.12.2001, 20.11.2003, 07.04.2004
Likums “Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums”
Grozījumi: 12.01.2005.
MK noteikumi Nr. 985 “Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām,
kuras padara atkritumus bīstamus”
MK noteikumi Nr. 342 “Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas,
pagarināšanas, pārskatīšanas un anulēšanas kārtība”
MK noteikumi Nr. 15 “Noteikumi par prasībām atkritumu poligonu ierīkošanai,
kā arī atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanai, slēgšanai un
rekultivācijai”
MK noteikumi Nr. 323 “Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu
sadedzināšanas iekārtu darbībai”
Grozījumi: MK 23.10.2001. not. Nr. 449, MK 20.08.2002. not. Nr. 377, MK
04.02.2003. not. Nr. 69
MK noteikumi Nr. 319 “Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas,
uzglabāšanas, iepakošanas , marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība”
MK noteikumi Nr. 529 “Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas
kārtība”
MK noteikumi Nr. 371 “Kārtība, kādā nosaka maksu par bīstamo atkritumu
apglabāšanu”
MK noteikumi Nr. 294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas
piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo
darbību veikšanai”
Grozījumi: MK 08.07.2003. not. Nr. 376; MK 03.02.2004. not. Nr. 64; MK
22.04.2004. not. Nr. 415.
MK noteikumi Nr. 414 “Noteikumi par depozīta sistēmas piemērošanu atkārtoti
lietojamam iepakojumam”
MK noteikumi Nr. 555 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas
kārtība"
Grozījumi: MK 16.11.2004 not. Nr. 930; MK 19.04.2005 not. Nr.269
MK noteikumi Nr. 241 “Nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāta
aizpildīšanas un izsniegšanas kārtība”
Grozījumi: MK 15.06.2004. not. Nr. 541
MK noteikumi Nr. 242 “Noteikumi par transportlīdzekļu sastāvdaļām un
materiāliem, kuri drīkst saturēt svinu, dzīvsudrabu, kadmiju vai sešvērtīgā
hroma savienojumus”
MK noteikumi Nr. 243 “Prasības nolietotu transportlīdzekļu pārstrādei un vides
prasības apstrādes uzņēmumiem”
MK noteikumi Nr. 270 “Dabas resursu nodokļa atvieglojumu piemērošanas
kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā
iepakojuma apsaimniekošanas programmu”
Stājas spēkā
no
01.01.1996
01.05.2004
04.12.2004
21.05.2005
03.01.2001
21.07..2001
23.07.2002
18.12.2001
08.07.2003
30.07.2002.
22.07.2003
01.07.2004
03.04.2004
01.05.2004
01.05.2004
01.07.2002
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
17

Geo Consultants
Nosaukums
MK noteikumi Nr. 139 “Noteikumi par izlietotā iepakojuma reģenerācijas
apjomiem un termiņiem, ziņojuma sniegšanas kārtību un veidlapas paraugu”
MK noteikumi Nr. 316 “Kārtība, kādā atkritumus ieved pārstrādei Latvijas
teritorijā, kā arī atkritumu eksporta un tranzīta kārtība”
MK noteikumiem Nr. 736 “Elektrisko un elektronisko iekārtu marķēšanas un
informācijas sniegšanas prasības”
MK noteikumi Nr. 624 “Noteikumi par elektrisko un elektronisko iekārtu
kategorijām”
MK noteikumi Nr. 923 “Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu
apsaimniekošanas noteikumi”
MK noteikumi Nr 626 “Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku
noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos”
MK noteikumi Nr. 425 “Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu
ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu”
Grozījumi: MK 30.03. not. Nr. 182
MK noteikumi Nr. 365 “Noteikumi par atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un
apglabāšanas veidiem”
MK noteikumi Nr. 455 “Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas
kārtība un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība”
Grozījumi: MK 14.12.2004. not. Nr 1023
Stājas spēkā
no
02.04.2002
01.05.2004
28.08.2004
01.08.2004
14.11.2004
06.08.2004
10.10.2001
29.04.2004
02.11.2002
Latvijas juridiskie akti visumā ļoti labi atbilst ES direktīvu prasībām un lielākās atšķirības ir
prasību ieviešanas termiņos, kas ir ticis akceptēts jau Latvijas pirmsiestāšanās sarunās ar ES 4 ,
kas norāda uz salīdzinoši drošu juridisko vidi plānošanas veikšanai pašvaldībā. Latvijas
likumos un normatīvajos aktos vēl nav atspoguļotas jaunās prasības attiecībā uz
elektroniskiem atkritumiem, grozījumiem procedūrās atkritumu pieņemšanai poligonos,
savukārt, nopietnākās izmaiņas nākotnē paredzamas ieviešot jauno Eiropas atkritumu
katalogu (Komisijas lēmums 2000/532/EC) un izveidojot tam adekvātu uzskaites un
atskaitīšanās kārtību (Eiropas Parlamenta un Padomes regula 2150/2002), kā arī mainot
(precizējot) Latvijā piemēroto nepietiekoši precīzo sadzīves atkritumu definīciju. Atbilstošās
izmaiņas būs nepieciešams atspoguļot arī Ziemeļvidzemes reģiona pašvaldību saistošajos
noteikumos nākotnē.
No pamata likumiem, kas vistiešāk ietekmē Ziemeļvidzemes reģiona atkritumu
apsaimniekošanas sistēmu, izceļami četri:
Likums Par vides aizsardzību (1991. gada 6. augustā)
Likums un tā grozījumi (10.01.1997, 22.05.1997, 20.06.2000, 20.12.2001, 24.10.2002,
15.05.2003, 07.04.2004, 03.02.2005) nosaka, ka ražošanas un sadzīves atkritumi ir jāsavāc,
jāglabā un jāieglabā šim mērķim īpaši aprīkotās vietās (29. pants), tas pats tiek attiecināts arī
uz ķīmiskām vielām un atkritumiem (26. pants).
Likums Par pašvaldībām (1994. gada 9. jūnijs)
Grozījumi veikti 15 reizes. Likums nosaka vispārējos noteikumus un ekonomisko pamatu
vietējo pašvaldību darbībai Latvijā, kā arī to pienākumus un atbildību. Sekojošais ir likuma
4 Skat. detalizēti: http://www.vidm.gov.lv/EIN/Lvid_sad.htm
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
18

Geo Consultants
15. panta izvilkums, kas izvērsti nosaka vietējās pašvaldības pienākumus. Citātā izceltas ir
tās pašvaldību funkcijas un atbildība, kas attiecas uz atkritumu apsaimniekošanu.
Vietējo pašvaldību pastāvīgās funkcijas ir:
organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija;
siltumapgāde; sadzīves atkritumu savākšana, izvešana, glabāšana vai pārstrāde; notekūdeņu
savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds;
gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un
laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai
paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana;
industriālo atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pret plūdu pasākumi; kapsētu un
beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana).
Likums Atkritumu apsaimniekošanas likums
Likums ir spēkā no 2001. gada 1. marta (grozījumi veikti: 19.02.2004, 22.04.2004, 02.12.2004,
22.06.2005) un regulē atkritumu savākšanu, uzkrāšanu un glabāšanu vai atkritumu
atšķirošanu. Atkritumu radītājam vai īpašniekam ir pienākums:
- glabāt atkritumus tā, ka tie negatīvi neietekmē cilvēku veselību, vidi un citu personu
īpašumu;
- nogādāt atkritumus uz atkritumu savākšanai speciāli iekārtotām vietām vai
poligoniem (izgāztuvēm);
- segt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas; savākt visus atkritumus no teritorijas.
Savukārt, likuma 9. pants nosaka, ka Pagastu, novadu un pilsētu pašvaldības savā
administratīvajā teritorijā: 1) organizē sadzīves atkritumu, to skaitā sadzīvē radušos bīstamo
atkritumu, apsaimniekošanu atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas plāniem. Tā ir
vispārzināma pretruna ar likumu “Par pašvaldībām”, kura patreizējā posmā tiek interpretēta
kā valsts un pašvaldības abpusēja sadarbība līdz valsts pārraudzītas vienotas bīstamo
atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveides valstī.
Likums Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem (2000. gada 19. oktobris)
Likums ir spēkā no 2001. gada 1. jūnija un likuma 2. pants nosaka, ka “Pašvaldības, izpildot
vienu no likumā noteiktajām pastāvīgajām funkcijām – komunālo pakalpojumu organizēšanu
iedzīvotājiem, savā administratīvajā teritorijā regulē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu”, t.
sk. “sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, izņemot sadzīves atkritumu pārstrādi”. Attiecīgi
likuma III nodaļas 16. pants nosaka, ka ”Regulators uz noteiktu laiku izsniedz sabiedrisko
pakalpojumu sniedzējam un regulējamo nozaru uzņēmumiem licenci, norādot tajā
sabiedrisko pakalpojumu veidus”. Tas nozīmē, ka ikvienam pašvaldībā strādājošajam
uzņēmumam atkritumu apsaimniekošanas tarifs ir jāsaskaņo ar konkrēto Sabiedrisko
pakalpojumu regulatoru, kā arī jāsaņem licence pakalpojumu sniegšanai.
Likuma realizēšanas nodrošināšanai MK ir izdevis virkni dažādu noteikumu. Būtiskākie no
tiem ir 2001. gada 26. jūnija noteikumi Nr. 281 “Sabiedrisko pakalpojumu tarifu
aprēķināšanas metodika pašvaldību regulējamajās nozarēs”, kur III nodaļa veltīta sadzīves
atkritumu apsaimniekošanas tarifu aprēķināšanas metodikai. Savukārt, noteikumu 2.
pielikumā noteikti tarifa aprēķinā iekļaujamie izmaksu posteņi, kas ietver sekojošas sadaļas
(saskaņā ar noteikumos izmantoto terminoloģiju):
- autotransporta izmaksas,
- administratīvās izmaksas,
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
19

Geo Consultants
- konteineru uzturēšanas izmaksas,
- lielgabarīta atkritumu savākšanas un pārvadāšanas izmaksas,
- sadzīves atkritumu glabāšanas un pārkraušanas teritoriju izmaksas,
- sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksas,
- ilgtermiņa kredītaizņēmumu atmaksāšana,
- nodokļus un nodevas.
Svarīgi atzīmēt, ka par Sabiedrisko pakalpojumu regulatora sniegtajiem pakalpojumiem ir
noteikta valsts nodeva.
Būvnormatīvi
Jāpiemin, ka valstī ir noteiktas tikai dažas būvnormas, kas regulē atkritumu
apsaimniekošanu, primāri - Latvijas pagaidu būvnormatīva LBN 100 Teritoriālplānošana (to
paredzēts saistīt ar LVS 190 grupas standartiem), bet arī:
- Dzīvojamo māju tehniskās ekspluatācijas noteikumi (Latvijas būvnormatīvs LBN
402), apstiprināti ar Latvijas Republikas Arhitektūras un celtniecības ministrijas
05.07.1993 pavēli Nr. 76);
- “Namīpašumu sanitārās kopšanas noteikumi" (Latvijas būvnormatīvs LBN – 403).
Minētās normas nākotnē būtu nozīmīgi papildināmas ar prasībām attiecībā uz dalītas
atkritumu savākšanas organizāciju un tam nepieciešamās telpas un aprīkojuma izvietojumu.
3.3.2. Svarīgākās Eiropas Savienības direktīvas un to prasības
Eiropas Savienības vides aizsardzības likumdošana ir attīstījusies vairāk kā 30 pēdējo gadu
laikā, un šobrīd sevī iekļauj ap 300 juridisko dokumentu, ieskaitot direktīvas, noteikumus,
lēmumus un rekomendācijas. Tomēr, tā Eiropas Savienības likumdošanas daļa (tā saucamais
vides aizsardzības Acquis) ar ko Latvijai bija jāsaskaņo sava nacionālā vides likumdošanas
bāze un administratīvā prakse (kā priekšnoteikums kļūšanai par dalībvalsti) bija salīdzinoši
mazāka, un ietvēra 70 direktīvas, no kurām dažas ir tikušas grozītas vairākas reizes un ir
papildinātas ar tā saucamām “meitas” jeb atvasinājuma direktīvām, kā arī 31 noteikumu
(Regulations). Šobrīd Latvijas normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas jomā ir relatīvi
labi saskaņoti ar ES prasībām. Sadaļā sniegts īss kopskats par ES un Latvijas Republikas
likumu un citu normatīvo aktu prasībām atkritumu apsaimniekošanas jomā.
ES nozīmīgākie juridiskie dokumenti atkritumu apsaimniekošanas jomā ir iekļauti 3.4.
tabulā. Lai arī Eiropas Savienības prasību kopums tieši tiek attiecināts uz valsti kopumā un
adresēts konkrētam atkritumu radītājam, šo normatīvo dokumentu ieviešanas secība un
nosacījumi, kā arī atbilstošo rīcību koordinācija Latvijā pamatā attiecas uz pašvaldību
kompetenci.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
20

Geo Consultants
3.4. tabula. Eiropas Savienības svarīgākie normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas jomā
Atkritumu apsaimniekošana
Padomes direktīva par atkritumiem 75/442/EEC (ar grozījumiem direktīva 91/156/EEC).
Padomes direktīva par bīstamajiem atkritumiem 91/689/EEC (ar grozījumiem direktīva 94/31/EC).
Eiropas atkritumu katalogs (nebīstami un bīstami) (Komisijas lēmums 2000/532/EC).
Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) 2150/2002 (2002. gada 25. novembris) Par atkritumu statistiku
Specifiskie atkritumi
Padomes direktīva 75/439/EEC par naftas produktu atkritumu apglabāšanu (ar grozījumiem direktīva
87/101/EEC).
Padomes direktīva 78/176/EEC par titāna dioksīda rūpniecības atkritumiem.
Padomes direktīva 82/883/EEC par procedūrām, kā uzraudzīt un novērot vidi, ko ietekmē titāna dioksīda
ražošanas atkritumi.
Padomes direktīva 92/112/EEK par procedūrām tādu programmu saskaņošanai, kuras paredzētas, lai
samazinātu un eventuāli novērstu titāna dioksīda ražošanas radīto piesārņojumu.
Padomes direktīva 91/157/EEC par baterijām un akumulatoriem, kuros ir dažas bīstamas vielas.
EP un Padomes direktīva 94/62/EC par iepakojumu un iepakojumu atkritumiem, papildināta ar 2004/12/EC.
Padomes direktīva 96/59/EC par polihlorida bifenilu un terfenilu apglabāšanu (PCB/PCT).
Padomes direktīva 86/278/EEC par vides un augsnes aizsardzību, izmantojot dūņas lauksaimniecības
vajadzībām.
Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2002/96/EK (2003. gada 27. janvāris) par elektrisko un elektronisko
iekārtu atkritumiem (EEIA)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/95/EK (2003. gada 27. janvāris) par dažu bīstamu vielu
izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (RoHS)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/53/EK (2000. gada 18. septembris) par nolietotiem
transportlīdzekļiem
Procesi un iekārtas
EP un Padomes direktīva 2000/76/EC par atkritumu sadedzināšanu.
Padomes direktīva 99/31/EC par atkritumu poligoniem.
Padomes Lēmums 2003/33/EK (2002. gada 19. decembris), ar ko nosaka kritērijus un procedūras atkritumu
pieņemšanai poligonos atbilstoši Direktīvas 1999/31/EK 16. pantam un II pielikumam
Transports, imports un eksports
Padomes Regula Nr. 259/93 par atkritumu transportēšanas pārraudzību un kontroli Eiropas Savienības ietvaros,
no tās un uz to.
Padomes Regula Nr. 1420/1999 apstiprina noteikumus un procedūras, kas attiecināmas uz noteiktu atkritumu
veidu pārvadājumiem uz noteiktām ne-EDSP zemēm.
Komisijas Regula Nr. 1547/99 nosaka kontroles procedūras, kas attiecināmas uz noteiktu atkritumu veidu
pārvadājumiem uz noteiktām zemēm, kuras neattiecās pie EDSP Lēmuma C(92)39.
Tabulā apskatītās direktīvas pastāvīgi tiek papildinātas un grozītas un attiecībā uz atkritumu
apsaimniekošanas mērķiem svarīgākās ir izmaiņas direktīvā 94/62/EEC par iepakojumu un
izlietoto iepakojumu, kas nosaka skaitliski izteiktus (kvantificētus) sasniedzamos mērķus
Dalībvalstīs līdz 2006. g. 30. jūnijam un uzsver nepieciešamību veicināt enerģijas iegūšanu
no izlietotajiem iepakojuma materiāliem.
3.4. Pamatnostādnes atkritumu apsaimniekošanā
Ilgtermiņa plānojumos ir lietderīgi rēķināties un ņemt vērā ES politiku atkritumu
apsaimniekošanā un tā vispārīgos vilcienos ir definēta Sestajā Vides rīcības programmā
(posmam līdz 2010. g.), “Mūsu nākotne mūsu izvēle”, COM(2001)31 un daudz precīzāk
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
21

Geo Consultants
noteikta Kopienas Atkritumu apsaimniekošanas stratēģijā. Rīcības programmas 5.7. nodaļa
attiecas uz atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem, tā nosaka apstiprinot iepriekšējās
programmas atkritumu apsaimniekošanas prioritātes vairākus kvantificētus sasniedzamos
mērķus:
− Pārstrādāt 50% papīra, stikla un plastmasas;
− Izbeigt atkritumu eksportu no ES apglabāšanai ārpus ES;
− Par 90% samazināt dioksīnu emisiju (no atkritumu sadedzināšanas) uc.
Kvantitatīvie atkritumu apsaimniekošanas mērķi ir noteikti kā:
− līdz 2010. g. samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu par 20%, salīdzinot ar 2000. g.,
un līdz 2050. g. šo daudzumu samazināt līdz 50% no 2000. g. apglabāto atkritumu
daudzuma;
− līdz 2010. g. samazināt bīstamo atkritumu daudzumu par 20%, salīdzinot ar 2000. g., un
līdz 2050 g. šo daudzumu samazināt līdz 50% no 2000. g. radītā bīstamo atkritumu
daudzuma.
Tomēr tiek atzīts, ka šīs programmas realizācijas laikā primāri tiks akcentēti jau esošās
atkritumu apsaimniekošanas likumdošanas ieviešana 5 un tās realizācijas kontrole, atstājot
kvantitatīvos sasniegumu rādītājus par politiskajiem mērķiem.
5
Skatīt: http://europa.eu.int/eur-lex/en/com/pdf/2001/en_501PC0031.pdf
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
22

Geo Consultants
4. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA PAR REĢIONU
Šajā ziņojuma nodaļā sniegta informācija par Ziemeļvidzemes reģiona teritoriju un
iedzīvotāju skaitu, raksturots patreizējais demogrāfiskais stāvoklis un sagatavota
demogrāfiskā prognoze līdz 2025. gadam, kā arī aprakstīta sociāli ekonomiskā situācija
reģionā. Sniegti dati par ražošanas attīstību un esošo infrastruktūru reģionā. Sniegts reģiona
pašvaldību budžeta apskats.
4.1. Ziemeļvidzemes reģiona teritorija un iedzīvotāji
Ziemeļvidzemes sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģions ietver Cēsu, Limbažu, Valkas
un Valmieras rajonu. Reģions kopumā iekļauj sevī 85 pašvaldības: Cēsu rajonā 24
pašvaldības, Limbažu rajonā 16 pašvaldības, Valkas rajonā 21 pašvaldība un Valmieras
rajonā 24 pašvaldības.
Reģionā ir 14 pilsētas - Valmiera, Cēsis, Valka, Limbaži, Rūjiena, Mazsalaca, Seda,
Smiltene, Strenči, Ainaži, Aloja, Salacgrīva, Staicele, Līgatne.
2000. gada augustā tika izveidots Cēsu rajona Amatas novads, kurš apvienoja Amatas un
Drabešu pagastu.
Reģiona kopējā platība ir 10411 km 2 jeb 16,1% no valsts kopējās teritorijas. Lauku teritorija
aizņem 10275,2 km 2 jeb 98,7% no reģiona kopplatības, pilsētu teritorijas aizņem tikai 135,9
km 2 jeb 1,3% no reģiona kopplatības.
Ziemeļvidzemes reģiona vidējais iedzīvotāju skaits 2003. gadā bija 190 632, tas ir 8,2% no
kopējā visas valsts iedzīvotāju skaita. Pilsētu un lauku iedzīvotāju skaits attiecīgi ir 85152 un
105480, jeb procentuāli - 44,7% un 55,3% no visa reģiona iedzīvotāju kopskaita. Vidējais
iedzīvotāju blīvums pilsētās ir 626,6 iedz./km 2 , lauku teritorijās – 10,3 iedz./km 2 . Šis
apstāklis norāda uz teritorijas nevienādi blīvo iedzīvotāju izvietojumu pilsētās un laukos.
Ziemeļvidzemes reģiona teritoriāli administratīvā iedalījuma raksturojums, ieskaitot datus
par vidējo pilsētu un lauku iedzīvotāju skaitu 2003. gadā, sniegts 4.1. tabulā [2;6].
4.1. tabula: Ziemeļvidzemes reģiona teritoriāli administratīvais iedalījums, 2003. g.
Pašvaldību skaits Iedzīvotāju skaits Platība, km2
Cēsu rajons 24 58623 2973,6
Iedzīvotāju blīvums,
cilv./km2
Pilsētas 2 19991 26,7 748,7
Cēsis 1 18597 19,3 963,6
Līgatne 1 1394 7,4 188,4
Amatas novads 1 3504 228,7 15,3
Pagasti 21 35128 2718,2 12,9
Limbažu rajons 16 39400 2631,5
Pilsētas 5 16349 36,0 454,1
Limbaži 1 8963 9,0 995,9
Ainaži* 1 1856 154,1 12,0
Aloja* 1 2631 184,2 14,3
Salacgrīva* 1 6000 325,8 18,4
Staicele* 1 2022 289,3 7,0
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
23

Geo Consultants
Ainažu, Alojas, Salacgrīvas
un Staiceles pilsētas kopā:
Pašvaldību skaits Iedzīvotāju skaits Platība, km2
Iedzīvotāju blīvums,
cilv./km2
7386 27,0 273,6
Pagasti* 11 23051 2595,5 8,9
Valkas rajons 21 33152 2437,1
Pilsētas 4 15989 29,1 549,5
Valka 1 6553 14,2 461,5
Seda 1 1758 2,0 879,0
Smiltene 1 6158 7,2 855,3
Strenči 1 1520 5,7 266,7
Pagasti* 17 17163 2408,0 7,1
Valmieras rajons 24 59457 2368,9
Pilsētas 3 32823 44,1 744,3
Valmiera 1 27480 18,1 1518,2
Mazsalaca 1 1661 8,0 207,6
Rūjiena 1 3682 18,0 204,6
Pagasti* 21 26634 2324,8 11,5
Reģionā 85 190632 10411,1
Pilsētas 14 85152 135,9 626,6
Novadi 1 3504 228,7 15,3
Pagasti 70 101976 10046,5 10,2
* - ieskaitot pilsētu lauku teritorijas
Ziemeļvidzemes reģiona administratīvā iedalījuma karte un iedzīvotāju blīvums sniegts 1.
attēlā un 2. attēlā.
Detalizētāka informācija par iedzīvotājiem un to blīvumu Cēsu, Limbažu, Valkas un
Valmieras rajonā sniegta 1. pielikumā.
Ziemeļvidzemes reģiona lauku iedzīvotāju raksturojums sniegts 4.2. tabulā un detalizēti 2.
pielikumā [15].
4.2. tabula: Ziemeļvidzemes reģiona lauku iedzīvotāju raksturojums
Rajons
Ciemi ar iedzīvotāju skaitu :
>1000 500 – 1000 100 - 500 < 100
Skaits Iedz. Skaits Iedz. Skaits Iedz. Skaits Iedz.
Cēsu rajons 5 10528 7 4019 34 8137 42 1610
Limbažu
rajons 1 1006 4 2542 28 8105 26 1486
Valkas rajons - 2 1283 20 5623 39 1339
Valmieras
rajons 1 1401 8 5827 20 4987 20 737
Kopā reģionā 7 12935 21 13671 102 26852 127 5172
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
24

Geo Consultants
Pastāvīgo iedzīvotāju galvenās vecuma grupas un demogrāfiskās slodzes līmenis 2004. gada
sākumā atspoguļots 4.3. tabulā [7].
4.3. tabula: Ziemeļvidzemes reģiona pastāvīgo iedzīvotāju galvenās vecuma grupas un demogrāfiskās slodzes
līmenis 2004. gada sākumā
Rajons
Līdz darbaspējas
vecumam
Iedzīvotāju skaits procentos, %
Darbaspējas
vecumā
Virs darbaspējas
vecuma
Demogrāfiskā
slodze
Cēsu rajons 17,4 61,0 21,6 641
Limbažu rajons 17,4 60,8 21,8 644
Valkas rajons 16,7 60,6 22,7 651
Valmieras rajons 16,8 62,0 21,2 613
Kopā reģionā 17,1 61,2 21,7 634
Salīdzinot 4.3. tabulas rādītājus ar vidējiem rādītājiem valstī, kur iedzīvotāju skaits līdz
darbaspējas vecumam ir 15,4%, virs darbaspējas vecuma – 21,8 % un darbaspējas vecumā –
62,8 % no kopēja iedzīvotāja skaita, ir jāsecina, ka iedzīvotāju skaits līdz darbaspējas
vecumam Ziemeļvidzemes reģionā ir par 1,7 % lielāks nekā vidēji valstī, savukārt,
pensionāru skaits ir mazāk par 0,1 %. Iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā ir mazāks nekā
vidējais rādītājs valstī par 1,6%. Ņemot to vērā demogrāfiskā slodze reģionā ir augstāka nekā
vidēji valstī (demogrāfiskā slodze valstī ir 591).
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
25

Geo Consultants
Ziemeļvidzemes reģiona administratīvais iedalījums
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
26

Geo Consultants
Iedzīvotāju blīvums Ziemeļvidzemes reģionā
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
27

Geo Consultants
4.2. Demogrāfiskā attīstība
4.2.1. Pašreizējais stāvoklis
Reģiona demogrāfiskā situācija tiek raksturota ar iedzīvotāju dzimšanas, miršanas
statistiskiem lielumiem un dabiskā iedzīvotāju skaita palielinājumu: iedzīvotāju dzimšanas
un nāves gadījumu skaits, gada vidējā dabiskā pieauguma rādītājs uz 1000 iedzīvotājiem.
Demogrāfiskie indikatori ir atspoguļoti 4.4. tabulā [5].
4.4. tabula: Dzimstība un mirstība, dabiskais pieaugums
Rajons
Dzimstība Mirstība Dabiskais pieaugums
2002. 2003. 2002. 2003. 2002. 2003.
Cēsu rajons 9,0 8,8 12,9 13,2 -3,9 -4,4
Limbažu rajons 9,0 9,6 14,1 12,5 -5,1 -2,9
Valkas rajons 8,2 8,8 14,7 14,4 -6,5 -5,6
Valmieras rajons 9,0 9,0 13,1 13,7 -4,1 -4,7
Reģionā vidēji: 8,9 9,0 13,5 13,4 -4,6 -4,4
4.4. tabulas dati norāda, ka dabiskais iedzīvotāju skaita pieaugums Cēsu un Valmieras rajonā
2003. gadā, salīdzinot ar 2002. gadu, ir vēl vairāk samazinājies. Savukārt Limbažu un Valkas
rajonā šis rādītājs palielinājās. Vidējais iedzīvotāju skaita pieaugums reģionā bija negatīvs kā
2002. g., tā arī 2003. g., kas norāda uz depopulācijas tendencēm Ziemeļvidzemes reģionā.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Ziemeļvidzemes reģionā laika posmā no 1998. g. līdz 2003. g. ir
atspoguļotas 4.5. tabulā [2].
4.5. tabula: Iedzīvotāju skaita izmaiņas Ziemeļvidzemes reģionā, 1998 – 2003
Rajons
Cēsu rajons
Limbažu rajons
Valkas rajons
Iedzīvotāju skaits, vidēji gadā
Gads 1998 1999 2000 2001 2002 2003
pilsētās 20 718 20 522 20 199 20 066 19 950 19 991
% 100% 99,05% 97,49% 96,85% 96,29% 96,49%
laukos 40 661 40 699 40 351 40 100 39 806 38 632
% 100% 100,09% 99,24% 98,62% 97,90% 95,01%
kopā: 61 379 61 221 60 550 60 166 59 756 58 623
pilsētās 17 209 17 150 17 659 16 571 16 457 16 349
% 100% 99,66% 102,61% 96,29% 95,63% 95,00%
laukos 23 425 23 301 22 486 23 441 23 295 23 051
% 100% 99,47% 96,50% 104,25% 99,38% 98,95%
kopā: 40 634 40 451 40 145 40 012 39 752 39 400
pilsētās 16 678 16 393 16 545 16 331 16 156 15 989
% 100% 98,29% 99,20% 97,92% 96,87% 95,87%
laukos 18 397 18 324 17 751 17 479 17 321 17 163
% 100% 99,60% 96,49% 95,01% 94,15% 93,29%
kopā: 35 075 34 717 34 296 33 810 33 477 33 152
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
28

Geo Consultants
Rajons
Valmieras rajons
Kopā reģionā:
Iedzīvotāju skaits, vidēji gadā
Gads 1998 1999 2000 2001 2002 2003
pilsētās 34 424 34 256 33 194 32 842 32 780 32 823
% 100% 99,51% 96,43% 95,40% 95,22% 95,35%
laukos 25 989 25 738 27 065 26 924 26 819 26 634
% 100% 99,03% 104,14% 103,60% 103,19% 102,48%
kopā: 60 413 59 994 60 259 59 766 59 599 59 457
pilsētās 89 029 88 321 87 597 85 810 85 343 85 152
% 100% 99,20% 98,39% 96,38% 95,86% 95,65%
laukos 108 472 108 062 107 653 107 944 107 241 105 480
% 100% 99,62% 99,24% 99,51% 98,87% 97,24%
kopā: 197 501 196 383 195 250 193 754 192 584 190 632
% 100% 99,43% 98,86% 98,10% 97,51% 96,52%
Ziemeļvidzemes reģiona iedzīvotāju skaita izmaiņu analīze norāda, ka reģiona pilsētu
iedzīvotāju daļa 2003. gadā, salīdzinot ar 1998. gadu, ir samazinājusies par 3877
iedzīvotājiem jeb 4,4%, arī lauku iedzīvotāju skaits ir samazinājies, respektīvi, par 2992
iedzīvotājiem jeb 2,8%. Kopumā reģionā ievērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās.
4.2.2. Demogrāfiskā prognoze līdz 2025. gadam
Sagatavojot iedzīvotāju skaita prognozi Ziemeļvidzemes reģionam, tika izmantoti Latvijas
Universitātes Demogrāfijas centra dati, kas sniedz informāciju par iedzīvotāju skaita
izmaiņām līdz 2025. gadam ieskaitot.
Ņemot vērā LU Demogrāfijas centra iedzīvotāju skaita prognozi no 2005. gada līdz 2025.
gadam un faktisko iedzīvotāju skaitu reģionā 2003. gadā, var secināt, ka iedzīvotāju skaits
Ziemeļvidzemes reģionā no 2003. gada līdz 2025. gadam samazināsies par 15164
iedzīvotājiem vai 8.0%. Dati par iedzīvotāju skaita izmaiņām Ziemeļvidzemes reģionā sniegti
4.6. tabulā [2;4].
4.6. tabula: Iedzīvotāju skaita izmaiņas Ziemeļvidzemes reģionā, 2003 – 2025
Cēsu rajons
Limbažu rajons
Valkas rajons
Valmieras rajons
Kopā reģionā:
4.6. tabulā par bāzes gadu ņemts 2003. gads.
2003 2005 2010 2020 2025
58623 58338 57505 55899 55126
100.0% 99.5% 98.1% 95.4% 94.0%
39400 39079 38476 37753 37111
100.0% 99.2% 97.7% 95.8% 94.2%
33152 32797 31806 30098 29107
100.0% 98.9% 95.9% 90.8% 87.8%
59457 59116 58264 55828 54124
100.0% 99.4% 98.0% 93.9% 91.0%
190632 189329 186051 179579 175468
100.0% 99.3% 97.6% 94.2% 92.0%
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
29

Geo Consultants
Iedzīvotāju skaita pārmaiņu tendences Ziemeļvidzemes reģiona rajonos raksturotas 4.7.
tabulā.
4.7. tabula: Ziemeļvidzemes reģiona iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences
2003.-2005. 2006.-2010. 2011.-2020. 2021.-2025.
Cēsu rajons -0.24% -0.28% -0.27% -0.26%
Limbažu rajons -0.41% -0.31% -0.18% -0.33%
Valkas rajons -0.54% -0.60% -0.52% -0.60%
Valmieras
rajons -0.29% -0.29% -0.41% -0.57%
Tā kā nav pieejami dati par iedzīvotāju skaita izmaiņām laika periodā no 2005. g. līdz 2025.
g. pilsētās un laukos atsevišķi, pieņemts, ka izmaiņu tendences ir analoģiskas pilsētās un
laukos.
Ņemot vērā iepriekšminēto, sagatavota demogrāfiskā prognoze laika posmam no 2005. līdz
2025. gadam un tā sniegta 4.8. tabulā.
4.8. tabula: Demogrāfiskā prognoze Ziemeļvidzemes reģionam, 2005. - 2025. g., iedzīvotāju skaits.
Gads
Cēsu rajons Limbažu rajons Valkas rajons Valmieras rajons Kopā reģionā
Pilsētās Laukos Pilsētās Laukos Pilsētās Laukos Pilsētās Laukos Pilsētās Laukos KOPĀ:
2005 19894 38444 16216 22863 15818 16979 32635 26481 84562 104767 189329
2006 19837 38334 16166 22793 15722 16876 32541 26405 84265 104408 188673
2007 19780 38224 16116 22722 15627 16774 32447 26329 83969 104049 188018
2008 19723 38115 16066 22652 15531 16671 32352 26252 83672 103690 187362
2009 19667 38005 16016 22581 15435 16569 32258 26176 83376 103331 186707
2010 19610 37895 15966 22511 15340 16466 32164 26099 83080 102971 186051
2011 19555 37789 15936 22468 15257 16378 32030 25990 82778 102626 185404
2012 19500 37684 15906 22426 15175 16289 31895 25881 82476 102280 184757
2013 19445 37578 15876 22384 15093 16201 31761 25772 82175 101935 184109
2014 19391 37472 15846 22341 15010 16112 31627 25663 81873 101589 183462
2015 19336 37366 15816 22299 14928 16024 31492 25554 81572 101243 182815
2016 19281 37260 15786 22257 14846 15936 31358 25445 81270 100898 182168
2017 19226 37155 15756 22214 14763 15847 31223 25336 80969 100552 181521
2018 19172 37049 15726 22172 14681 15759 31089 25227 80667 100206 180873
2019 19117 36943 15696 22130 14598 15670 30954 25118 80365 99861 180226
2020 19062 36837 15666 22088 14516 15582 30820 25009 80064 99515 179579
2021 19009 36735 15612 22012 14420 15479 30632 24856 79674 99083 178757
2022 18957 36633 15559 21937 14325 15377 30443 24703 79284 98650 177935
2023 18904 36531 15506 21862 14229 15274 30255 24550 78894 98218 177112
2024 18851 36430 15452 21787 14134 15171 30067 24398 78504 97786 176290
2025 18799 36328 15399 21712 14038 15069 29879 24245 78115 97353 175468
Prognoze norāda uz pakāpenisku iedzīvotāju skaita samazināšanos līdz 2025. gadam. Šis
fakts tiks ņemts vērā, izstrādājot reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu, t.sk.
sagatavojot saražoto, savākto un apglabājamo atkritumu apjoma prognozi laika periodam līdz
2025. gadam.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
30

Geo Consultants
4.3. Reģiona ekonomiskā un sociālā attīstība
Gatavojot informāciju par Ziemeļvidzemes reģiona ekonomiskiem un sociāliem rādītājiem,
izmantota Valsts centrālas statistikas pārvaldes dati – Latvijas statistikas gada grāmata, 2004
[5] un Latvijas reģioni skaitļos, 2004 [7].
Nodaļā sniegti dati par Cēsu, Limbažu, Valkas un Valmieras rajonu sociāli –
ekonomiskajiem apstākļiem 2003. gadā.
Analizējot reģiona ekonomisko attīstību, ņemta vērā informācija par iekšzemes kopproduktu
(IKP) un tā dinamiku uz vienu iedzīvotāju (1998. - 2002. g.), esošo uzņēmumu skaitu pēc to
darbības nozares.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
31

Geo Consultants
4.3.1. Makroekonomiskā attīstība
Raksturojot ekonomisko situāciju, izmantoti IKP rādītāji un to dinamika uz vienu
iedzīvotāju. Dati par šiem rādītājiem Ziemeļvidzemes reģionā sniegti 4.9. un 4.10. tabulās
[7].
4.9. tabula: Iekšzemes kopprodukts, tūkst. Ls,
Reģionā
Cēsu rajons
Limbažu rajons
Valkas rajons
Valmieras
rajons
Gads
Faktiskajās
Īpatsvars reģionā,
cenās, tūkstošos
%
Ls
Īpatsvars valstī,
%
2000.g. vidējās
cenās, tūkstošos
Ls
1998 205 442 100 5,2 225864
1999 226 116 100 5,4 234930
2000 237 464 100 5,1 237464
2001 251 566 100 4,9 245067
2002 291 063 100 5,2 274125
1998 59 601 29,0 1,5 64 839
1999 63 531 28,1 1,5 65 971
2000 71 944 30,3 1,5 71 944
2001 77 709 30,9 1,5 75 458
2002 82 091 28,2 1,4 76 777
1998 38 846 18,9 1,0 42 632
1999 44 212 19,6 1,1 46 093
2000 45 023 19,0 1,0 45 023
2001 46 286 18,4 0,9 45 094
2002 48 957 16,8 0,9 46 146
1998 35 946 17,5 0,9 40 094
1999 38 217 16,9 0,9 39 775
2000 36 456 15,4 0,8 36 456
2001 36 805 14,6 0,7 35 919
2002 49 253 16,9 0,9 46 367
1998 71 049 34,6 1,8 78 299
1999 80 156 35,4 1,9 83 091
2000 84 041 35,4 1,8 84 041
2001 90 766 36,1 1,8 88 596
2002 110 762 38,1 2,0 104 835
Tabulas analīzes rezultāti ļauj secināt, ka IKP apjoms reģionā kopumā (rēķinot 2000. g.
vidējās cenās) no 1998. gada līdz 2002. gadam ieskaitot ir pieaudzis un tā kritumi nav
novēroti.
Lielākais IKP īpatsvars reģionā ir Valmieras rajonā, un tas 2002. gadā bija 38,1%, bet
vismazākais tajā pašā gadā Limbažu rajonā – 16,8%.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
32

Geo Consultants
4.10. tabula: Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, LVL
Administratīv
ā vienība
Cēsu rajonā:
Limbažu
rajonā:
Valkas
rajonā:
Valmieras
rajonā:
Gads
Faktiskajās
cenās
% pret vidējo
valstī
% pret
maksimālo
vērtību valstī *
% pret
minimālo
vērtību valstī **
1998. 978 60,4 19 224
1999. 1 046 59,2 22,4 234
2000. 1 188 60,2 21,5 230,6
2001. 1 292 58,9 26,5 226,9
2002. 1 374 56,5 31,1 222,1
1998. 959 59,2 18,6 219,6
1999. 1 097 62,1 23,5 245,4
2000. 1 121 56,8 20,3 217,6
2001. 1 157 52,7 23,7 203,2
2002. 1 232 50,6 27,9 199,1
1998. 1 027 63,4 20 235,2
1999. 1 104 62,4 23,7 247
2000. 1 065 54 19,2 206,8
2001. 1 089 49,6 22,3 191,2
2002. 1 471 60,5 33,3 237,9
1998. 1 165 72 22,7 266,9
1999. 1 323 74,9 28,4 296
2000. 1 396 70,7 25,2 271
2001. 1 519 69,2 31,1 266,8
2002. 1 858 76,4 42,1 300,5
* - Maksimālā IKP vērtība valstī 1998. – 2001. g. bija Ventspils pilsētā, 2002. gadā - Rīgas pilsētā
** - Minimālā vērtība 1998. - 2002.g. bija Rēzeknes rajonā
4.3.2. Nodarbinātība, darba samaksa un algas
Saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas standartiem valsts iedzīvotāji iedalīti
ekonomiski aktīvajos un ekonomiski neaktīvajos. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir abu
dzimumu personas, kas pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai
pakalpojumu sniegšanai. Tie ietver kā civilos ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, tā arī
personas, kas dien armijā. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātājiem un
nestrādājošajiem iedzīvotājiem, kuri aktīvi meklē darbu (gan reģistrētie Nodarbinātības valsts
dienestā, gan nereģistrētie).
Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis (jeb ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars
iedzīvotāju kopskaitā) Vidzemes statistiskajā reģionā, kas arī ietver Cēsu, Limbažu, Valkas
un Valmieras rajonu, 2003 gadā bija 59,5%. Jāatzīmē, ka šis rādītājs, salīdzinot ar 2002.
gadu, samazinājies par 3%. [7]
Strādājošo skaits pamatdarbā pa īpašuma sektoriem Ziemeļvidzemes reģionā raksturots 4.11.
tabulā [8].
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
33

Geo Consultants
4.11. tabula: Strādājošo skaits pamatdarbā pa īpašuma sektoriem (gada beigās, tūkstošos)
Administratīvā
vienība
Strādājošo skaits pamatdarbā,
Procentos no kopskaita
tūkst. cilv. Sabiedriskajā sektorā Privātajā sektorā
2001 2002 2003 2001 2002 2003 2001 2002 2003
Cēsu rajons 15,3 14,9 15,0 44,4 44,1 42,8 55,6 55,9 57,2
Limbažu rajons 9,6 8,7 9,0 40,1 41,5 41,1 59,9 58,5 58,9
Valkas rajons 8,7 8,5 8,4 45,3 44,3 44,1 54,7 55,7 55,9
Valmieras
rajons
16,4 17,0 17,0 38,5 37,8 38,0 61,5 62,2 62,0
4.11. tabula rāda, ka reģionā lielākā daļa strādājošo iesaistīta privātajā sektorā, un īpaši
Valmieras rajonā. Ievērojama tendence privātajā sektorā iesaistīto strādājošo skaita
palielināšanai visā reģionā.
Reģistrēto bezdarbnieku skaits un reģistrēta bezdarba līmenis 2003. gadā, kā arī brīvo darba
vietu skaits sniegts 4.12. tabulā [7].
4.12. tabula: Reģistrēto bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis Ziemeļvidzemes reģionā, 2003. gadā
Administratīvā
vienība
Reģistrēto
bezdarbnieku
skaits, gada
beigās
Procentos no kopskaita
Ilgstošie
bezdarbnieki
gada beigās
Bezdarbnieku
pabalsta
saņēmēju skaits
vidēji gadā
Brīvo darba
vietu skaits
gada beigās
Reģistrēta
bezdarba
līmenis vidēji
gadā
Cēsu rajons 1774 15,8 55,4 25 7,7
Limbažu
rajons
1351 8,7 63,6 11 7,7
Valkas rajons 1287 20,3 50,6 9 9,6
Valmieras
rajons
2058 17,0 47,2 5 7,7
Analizējot 4.12. tabulas datus, jāatzīmē, ka ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars no bezdarbnieku
kopskaita reģionā, un īpaši Limbažu rajonā, ir mazāks nekā vidēji valstī, kur šis rādītājs
2003. gada beigās bija 26,1%. Reģistrētā bezdarba līmenis reģionā ir zemāk nekā vidēji
valstī, kur šis rādītājs 2003. gadā bija 8,6%, izņemot Valkas rajonu.
Strādājošo bruto darba samaksa pamatdarbā vidēji mēnesī Vidzemes statistiskajā reģionā
2003. gadā bija 153,04 Ls.
Strādājošo bruto darba samaksa pamatdarbā privātajā sektorā vidēji mēnesī Vidzemes
statistiskajā reģionā 2003. gadā sasniedza 130,46 Ls.
Strādājošo bruto darba samaksa pamatdarbā sabiedriskajā sektorā vidēji mēnesī Vidzemes
statistiskajā reģionā 2003. gadā bija 184,68 Ls. Cēsu rajonā tā bija 176,02 Ls, Limbažu
rajonā – 180,04 Ls, Valkas rajonā –189,64 Ls un Valmieras rajonā – 210,74 Ls.
Ņemot vērā Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultātus, var secināt, ka Ziemeļvidzemes
reģionā ekonomiskās aktivitātes ir galvenais iztikas līdzekļu avots apmēram 32%
iedzīvotājiem, pensijas – 23% iedzīvotājiem. Pārējo iedzīvotāju iztikas līdzekļu avoti ir
pabalsti un cita veida finansiālā palīdzība, citu personu vai iestāžu apgādība u.c.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
34

Geo Consultants
4.3.3. Mājsaimniecības izdevumu struktūra un pirktspēja
Mājsaimniecības patēriņa izdevumi vidēji valstī uz vienu mājsaimniecības locekli 2003. gadā
bija 100 Ls mēnesī. Mājsaimniecību izdevumi palielinājušies gan pilsētās, gan laukos.
Patēriņa izdevumi vidēji Latvijā 2003. gadā salīdzinājumā ar 2002. gadu ir palielinājušies par
9,9% jeb 9,01 Ls mēnesī, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli.
Mājsaimniecības patēriņa izdevumi un to struktūra vidēji valstī un Vidzemes statistiskajā
reģionā atspoguļota 4.13. tabulā [12].
4.13. tabula: Mājsaimniecības patēriņa izdevumi un struktūra
Patēriņa izdevumi, vidēji uz vienu mājsaimniecības
locekli mēnesī, Ls
Patēriņa izdevumu struktūra, %
Vidēji valstī
Vidzemes
reģionā
100,38 80,01
Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni 32,4 37,2
Alkoholiskie dzērieni, tabaka 3,6 3,9
Apģērbi un apavi 7,5 6,2
Mājokļa uzturēšana 12,7 11,0
Mājokļa uzkopšana 5,4 4,9
Veselība 3,6 3,7
Transports 10,7 10,7
Sakari 6,0 6,3
Atpūta un kultūra 6,6 5,9
Izglītība 1,6 1,1
Restorāni, kafejnīcas un viesnīcas 4,9 4,2
Dažādas preces un pakalpojumi 5,0 4,8
Kā redzams no 4.13. tabulas galvenās patēriņa prioritātes ir izdevumi uzturam un
izdevumiem mājoklim un tā uzturēšanai (t.sk. komunālie pakalpojumi). Pie tam izdevumi
uzturam Vidzemes reģionā ir lielāki nekā vidēji valstī, kas liecina par ienākumu zemāku
līmeni. Reģionā izdevumi mājokļa uzturēšanai un komunālajiem pakalpojumiem ir 11,0%,
bet valstī – 12,7%. Trešā prioritāte ir augošs izdevumu postenis – transporta izmaksas
(10,7%).
Ņemot vērā publicētus datus ziņojumā par mājsaimniecību budžetu pētījumu rezultātiem
2003. gadā, jāatzīmē, ka vismazākā naudas summa mēnesī, kas vajadzīga vidēji uz vienu
mājsaimniecības locekli, vidēji valstī bija 112 Ls. Pilsētās šī naudas summa bija 125 Ls,
laukos – 85 Ls. Jāpiebilst, ka pilnā iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtībā
vidēji 2003. gadā bija 93,54 Ls mēnesī, 2004. gadā – 98,78 Ls [8; 12].
4.4. Ražošanas uzņēmumi reģionā
Sadaļā sniegts pārskats par reģionā esošajiem uzņēmumiem un zemnieku saimniecībām.
4.4.1. Uzņēmumu raksturojums
Uzņēmumu dibināšanas dinamika liecina, ka pēdējos gados uzņēmumu veidošana nenotiek
stihiski, kā tas notika 90. gadu sākumā, kad 1991. gadā reģionā tika reģistrēti vairāk nekā 850
uzņēmumu. No 4.14. tabulas redzams, ka 2004. gadā tika reģistrēti tikai 518 uzņēmumi.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
35

Geo Consultants
Pēc Lursoft statistikas datiem laikā periodā no 1995. gada līdz 2004. gadam Ziemeļvidzemes
reģionā tika nodibināti 5294 uzņēmumi, bet 2173 jeb 41,0% tika likvidēti. [9]
4.14. tabula: Uzņēmumu dibināšanas un slēgšanas dinamika Ziemeļvidzemes reģionā 1995.-2004. gados
gads
Cēsu rajons Limbažu rajons Valkas rajons Valmieras rajons Reģionā
reģistrēti
e
likvidēti
e
reģistrēti
e
likvidēti
e
reģistrēti
e
likvidēti
e
reģistrēti
e
likvidēti
e
reģistrēti
likvidētie
e
1995 300 25 170 25 228 11 259 30 957 91
2002 103 92 55 50 35 34 107 52 300 228
2003 167 70 55 41 48 20 137 58 407 189
2004 189 88 103 73 49 49 177 108 518 318
Kopā 1995.-
2004. g.
1851 691 860 520 841 338 1742 624 5294 2173
Ekonomiski aktīvie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības (bez zemnieku saimniecībām)
raksturotas 4.15. tabulā [8]. Šī informācija ir sniegta atbilstoši uzņēmumu atrašanās vietai, un
vairāki no tiem var veikt savu saimniecisko darbību vairākos rajonos vienlaicīgi.
4.15. tabula: Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits Ziemeļvidzemes reģionā 2003. gada beigās
Administratīvā
vienība
Uzņēmumu un
No tiem ar nodarbināto skaitu
uzņēmējsabiedrību skaits 250
Cēsu rajons 894 859 30 5
Limbažu rajons 451 429 20 2
Valkas rajons 338 309 24 5
Valmieras rajons 880 842 31 7
Reģionā: 2563 2439 105 19
Redzams, ka reģionā pārsvarā darbojas mazie un vidējie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības ar
nodarbināto skaitu līdz 50. Lielie uzņēmumi, ar nodarbināto skaitu virs 250, ir tikai 19.
Turpmāk sniegta informācija par ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaitu pēc to saimnieciskās
darbības veida Cēsu, Limbažu, Valkas un Valmieras rajonā 2003. gada beigās (skat. tab.
4.16.) [7].
4.16. tabula: Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits 2003. gada beigās pēc to saimnieciskās darbības veida
Administrat
īvā vienība
Lauksaimniecība, medības un
mežsaimniecība
Rūpniecība (ieguves rūpniecība un
karjeru izstrāde, apstrādes
rūpniecība, elektroenerģija, gāzes un
ūdens apgāde)
Tai skaitā – apstrādes rūpniecība
Būvniecība
Vairumtirdzniecība,
mazumtirdzniecība un remonta
pakalpojumi
Viesnīcas un restorāni
Transports, noliktavas un
komunikācijas
Operācijas ar nekustāmo īpašumu
un noma
Cēsu 55 128 121 55 381 50 68 84 73
Citi ekonomiskās darbības veidi
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
36

Geo Consultants
rajons
Limbažu
rajons
Valkas
rajons
Valmiera
s rajons
55 76 69 17 160 25 36 35 47
34 68 61 9 140 18 19 17 33
63 132 110 46 396 30 39 106 68
Reģionā 207 404 361 127 1077 123 162 242 221
2003. gada beigās Ziemeļvidzemes reģionā lielākā daļa uzņēmumu – 1077 jeb 42,0% savu
saimniecisko darbību saista ar vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību un remontu
pakalpojumiem. Tajā pašā gadā reģionā darbojās 404 jeb 15,8% no kopējā uzņēmumu skaita
rūpnieciskie uzņēmumi, tajā skaitā arī 361 apstrādes rūpniecības uzņēmumi, 127 būvniecības
uzņēmumi (5%) u.c.
4.4.2. Zemnieku saimniecības
Reģionā, saskaņā ar esošo statistikas informāciju [5], darbojas sekojošs skaits zemnieku
saimniecību:
Cēsu rajonā – 5912 zemnieku saimniecības,
Limbažu rajonā – 4540 zemnieku saimniecības,
Valkas rajonā – 3581 zemnieku saimniecība
Valmieras rajonā – 4190 zemnieku saimniecības.
Detalizētāks saimniecību raksturojums sniegts 4.17. tabulā, norādot saimniecību kopplatību,
lauksaimniecības vajadzībām izmantojamās zemes, kā arī saimniecību vidējās platības.
Informācija aizgūta no Centrālā Statistikas Biroja datu bāzes [18].
4.17. tabula: Zemnieku saimniecību raksturojums Ziemeļvidzemes reģionā, 2003. g.
Pozīcija
Mērvienība
Cēsu
rajons
Limbažu
rajons
Valkas
rajons
Valmieras
rajons
Kopējā platība ha 147561 101017 90389 117064
Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ha 74953 61062 56170 73170
Saimniecību vidējā platība ha 25,0 23,6 25,2 27,9
Lauksaimniecībai izmatojamā zeme uz 1 saim. ha 12,7 13,4 15,7 17,5
4.5. Reģiona esošā infrastruktūra
Šī nodaļa sniedz informāciju par dzīvojamo fondu, sabiedrisko pakalpojumu organizācijām,
izglītības iestādēm un audzēkņu skaitu, veselības aprūpes iestādēm, t.sk. slimnīcām, un par
ceļu tīklu reģionā.
4.5.1. Zemes sadalījums
Informācija aizgūta no Centrālā Statistikas Biroja datu bāzes [18] un apkopota 4.18. tabulā.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
37

Geo Consultants
4.18. tabula: Zemes izmantošana Ziemeļvidzemes reģionā, 2003. g.
Rajons
Kopējā
platība, ha
t. sk. lauksaimniecības uzņēmumu un saimniecību zeme
Zemes
kopplatība,
ha
Lauksaimnieciskā
zeme
Platība,
ha
%
Meži, ha
Pārējā
zeme,
ha
Cēsu rajons 306198 229342 101745 33,4 103942 24205
Limbažu rajons 260192 166023 80127 48,3 68895 16601
Valkas rajons 2444117 129996 75891 58,4 42298 11807
Valmieras rajons 237296 164101 87449 53,3 60191 16461
4.5.2. Dzīvojamais fonds
4.19. tabulā sniegti dati par dzīvokļu skaitu, kopējo dzīvojamo platību reģionā un vidējo
kopējo platību uz vienu iedzīvotāju Ziemeļvidzemes reģionā [7].
4.19. tabula: Dzīvojamā kopplatība Ziemeļvidzemes reģionā 2003. gada beigās
2 Vidēji uz 1 pastāvīgi
Administratīvā vienība Dzīvokļu skaits Kopējā platība, tūkst. m
dzīvojošo, m 2
Cēsu rajons 22 163 1 460,4 25,0
Limbažu rajons 18 198 987,1 25,2
Valkas rajons 12 331 828,2 25,1
Valmieras rajons 23 402 1 424,2 24,0
Reģionā: 76 094 4 699,9 24,7
Ziemeļvidzemes reģiona iedzīvotāju un mājsaimniecību raksturojums pēc mājokļa tipa 2000.
gadā, ņemot vērā Latvijas tautas skaitīšanas rezultātus, sniegts 4.20. tabulā [3].
4.20. tabula: Mājsaimniecības un iedzīvotāji pēc mājokļa tipa Ziemeļvidzemes reģionā
No tiem pēc mājokļa tipa
Administratīvā vienība
Kopā:
Individuāla māja
Individuālas mājas
daļa
Atsevišķs dzīvoklis
Komunālais dzīvoklis
Istaba dienesta
viesnīcā
Īrēta istaba vai cits
tips
Nav norādīts
Cēsu rajons
Mājsaimniecību skaits 19989 6513 1053 11921 145 87 254 16
Personu skaits 56632 21857 2821 30753 326 191 580 104
Limbažu rajons
Mājsaimniecību skaits 13241 4681 642 7426 155 2 210 125
Personu skaits 38604 15741 1745 20079 340 6 457 236
Valkas rajons
Mājsaimniecību skaits 11808 4414 570 6582 78 36 127 1
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
38

Geo Consultants
No tiem pēc mājokļa tipa
Administratīvā vienība
Kopā:
Individuāla māja
Individuālas mājas
daļa
Atsevišķs dzīvoklis
Komunālais dzīvoklis
Istaba dienesta
viesnīcā
Īrēta istaba vai cits
tips
Nav norādīts
Valmieras rajons
Personu skaits 32226 14078 1518 16173 154 89 207 7
Mājsaimniecību skaits 20375 5837 943 13066 240 45 243 1
Ziemeļvidzemes reģions:
Personu skaits 57171 19155 2627 34248 594 63 480 4
Mājsaimniecību skaits 65413 21445 3208 38995 618 170 834 143
Personu skaits 184633 70831 8711 101253 1414 349 1724 351
Redzams, ka ne absolūti visi reģiona iedzīvotāji ir piedalījušies aptaujā un ne visi ir snieguši
atbildes un tādēļ 4.20. tabulā sniegtie dati atšķiras no kopējā iedzīvotāju skaita reģionā 2000.
gadā.
4.5.3. Izglītība
Dati par izglītības iestādēm un iesaistīto audzēkņu skaitu Cēsu, Limbažu, Valkas un
Valmieras rajonā 2003. gada 1. septembrī sniegti 4.21. tabulā [7].
4.21. tabula: Izglītības iestādes un audzēkņu skaits Ziemeļvidzemes reģionā 2003 .g. 1. septembrī
Raksturojums
Cēsu
rajons
Limbažu
rajons
Valkas
rajons
Valmieras
rajons
Pirmsskolas iestādes 13 10 15 16 54
Kopā
Audzēkņu skaits 1810 1080 1030 2007 5927
Vispārizglītojošās pilna laika skolas 43 23 23 34 123
Audzēkņu skaits 9128 5601 4665 9297 28691
Profesionālās izglītības iestādes 4 2 2 4 12
Audzēkņu skaits 1624 648 777 824 3873
Augstskolas - - - 1 1
Studentu skaits - - - 971 971
4.5.4. Veselības aprūpe
Veselības aprūpes institūcijas 2003. gada beigās Ziemeļvidzemes reģionā raksturotas 4.22.
tabulā [7].
4.22. tabula: Veselības aprūpes iestādes Ziemeļvidzemes reģionā 2003. gada beigās
Medicīnas iestādes
Ambulatoriskās aprūpes nodaļas
veselības aprūpes iestādēs
Cēsu rajons
Limbažu
rajons
Valkas rajons
Valmieras
rajons
Kopā
3 1 2 2 8
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
39

Geo Consultants
Medicīnas iestādes
Cēsu rajons
Limbažu
rajons
Valkas rajons
Valmieras
rajons
Apmeklējumu skaits 20932 27575 43653 51680
Ārstu prakses un kopprakses 38 25 24 65 152
Apmeklējumu skaits 162765 105723 82280 173792
Pārējās ambulatoriskās aprūpes
iestādes
Kopā
14384
0
52456
0
18 9 9 9 45
Apmeklējumu skaits 56925 35227 18910 24182
Bez tam feldšeru veselības punkti
un feldšeru vecmāšu punkti
13524
4
12 5 9 11 37
Apmeklējumu skaits 18283 11888 20999 12651 63821
Ziemeļvidzemes reģiona slimnīcu skaits un to darbības rādītāji 2002. gadā sniegti 4.23.
tabulā [7].
4.23. tabula: Slimnīcu skaits un to darbība Ziemeļvidzemes reģionā 2003. gadā
Administratīvā vienība
Slimnīcu
skaits gada
beigās
Gultu skaits
gada beigās*
Gultu fonda
izmantošana
(gultas
aprite)**
Hospitalizācij
u skaits***
Pavadīto
gultdienu
skaits
Cēsu rajons 5 393 28.64 12338 125319
Limbažu rajons 3 255 20.68 5300 71121
Valkas rajons 3 627 11.16 7019 199318
Valmieras rajons 3 342 37.85 11510 92719
Kopā 14 1617 22.37 36167 488477
* - neieskaitot īstermiņa sociālās aprūpes gultas
** - izrakstīto un mirušo kopskaits attiecība pret vidējo gultu skaitu (neieskaitot īslaicīgo sociālo aprūpi)
*** - neskaitot īstermiņa sociālo aprūpi
4.5.5. Ceļu tīkls
Ziemeļvidzemes reģionā ir samērā labi attīstīts ceļu tīkls, to kopējais garums ir apmēram
8021 km, no tiem 43,1% valsts un 56,9% pagastu ceļi. Reģiona kopējais I šķiras ceļu (ar
cieto segumu) garums ir 864 km, II šķiras (zemes) ceļu garums ir 2360 km, kuru kvalitāte ir
apmierinoša un ko var izmantot atkritumu transportēšanai. II šķiras ceļi ietver arī ceļus, kuru
braucamās joslas platums nepārsniedz 4 m. Reģionā kopējais pagastu ceļu garums ir 4566
km.
Reģiona ceļu tīkla raksturojums sniegts 4.24. tabulā [7].
4.24. tabula: Esošā ceļu tīkla raksturojums 2003. gada beigās (km)
Administratīvā
vienība
Valsts ceļu
garums
Tai skaitā pa autoceļu grupām
Galvenie
ceļi
I šķiras
ceļi
II šķiras
ceļi
No visiem valsts
autoceļiem
ar cieto
segumu
no tiem
uzlaboti
e
Pagastu
ceļu
garums
Cēsu rajons 1070 54 292 724 1070 280 1675
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
40

Geo Consultants
Administratīvā
vienība
Valsts ceļu
garums
Tai skaitā pa autoceļu grupām
Galvenie
ceļi
I šķiras
ceļi
II šķiras
ceļi
No visiem valsts
autoceļiem
ar cieto
segumu
no tiem
uzlaboti
e
Pagastu
ceļu
garums
Limbažu rajons 800 53 222 525 800 341 1321
Valkas rajons 781 71 182 528 781 338 727
Valmieras rajons 804 53 168 583 804 373 843
Reģionā 3455 231 864 2360 3455 1332 4566
Ziemeļvidzemes reģiona tiltu skaits un to izvietojums uz valsts autoceļiem sniegts 4.25. un
4.26. tabulās [13]. Ziemeļvidzemes reģiona tiltu detāls raksturojums sniegts 3. pielikumā.
4.25. tabula: Ziemeļvidzemes reģiona tiltu raksturojums
Rajons
Cēsu
rajons
Limbažu
rajons
Valkas
rajons
Valmiera
s rajons
Tilti kopā Dzelzsbetona Metāla Koka
skaits m skaits m skaits m skaits m
50 1415,50 42 1047,40 6 336,80 2 31,30
38 1172,21 38 1172,21 - - - -
35 1090,85 35 1090,85 - - - -
45 1463,00 44 1457,00 - - 1 6,00
Reģionā 168 5141,56 159 4767,46 6 336,80 3 37,30
4.26. tabula: Tiltu izvietojums Ziemeļvidzemes reģionā
Rajons
Cēsu
rajons
Limbažu
rajons
Valkas
rajons
Valmiera
s rajons
Tilti kopā Galvenajos 1. šķiras 2. šķiras
skaits m skaits m skaits m skaits m
50 1415,50 4 108,60 17 417,90 29 889,00
38 1172,21 3 103,37 17 451,30 18 617,54
35 1090,85 4 140,92 9 438,10 22 511,83
45 1463,00 3 167,16 14 580,69 28 715,15
Reģionā 168 5141,56 14 520,05 57 1887,99 154 2733,52
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
41

Geo Consultants
4.5.6. Citi infrastruktūras objekti
Reģionā atrodas 2 mazās ostas (Salacgrīva, Kuiviži), kā arī vietēja mēroga lidosta (pie
Limbažiem), kā arī virkne viesnīcu, moteļu u.tml. objektu, kas raksturoti 4.27. tabulā.
4.27. tabula: Naktsmītnes Ziemeļvidzemes reģionā, 2003. g.
Rajons
Kempingi. telšu
laukumi
Skaits
Vietas
Lauku viesu
mājas
Skaits
Moteļi,
viesnīcas
Hoteļi
Kopmītnes
Vietas Skaits Vietas Skaits Vietas Skaits Vietas
Cēsu rajons 4 120 19 62 2 19 6 362 0 0
Limbažu rajons 8 335 22 280 8 326 6 197 0 0
Valkas rajons 4 151 2 46 2 6 2 54 0 0
Valmieras rajons 5 187 9 50 9 68 3 46 3 247
4.6. Reģiona pašvaldību budžetu apskats
Ziemeļvidzemes reģiona pašvaldību kopbudžeti 2003. gadā sniegti 4.28. tabulā. [7]
4.28. tabula: Pašvaldību kopbudžeti 2003. gadā, tūkst. LVL
Rajons
Ieņēmumi
Izdevu
mi
Fiskālais
pārpalikums
vai deficīts
Iekšējā
finansēšana
Finansēšana
Ārējā
finansēšana
Izdevumi uz vienu
iedzīvotāju, LVL
Cēsu rajons 21854 22397 -543 407 136 380
Limbažu
rajons
Valkas
rajons
Valmieras
rajons
Kopā
reģionā:
12920 12934 -13 14 -1 328
9933 9698 235 -127 -108 293
23921 23165 756 -592 -163 390
68628 68194 435 -298 -136 358
Cēsu un Limbažu rajonā konstatēts budžeta fiskālais deficīts. Kopā reģiona, ņemot vērā
Valkas un Valmieras rajona budžeta pārpalikumu, budžeta fiskālais pārpalikums 2003. gadā
bija 435 tūkst. Ls. Lielākie izdevumi uz vienu iedzīvotāju 390 Ls apmērā konstatēti
Valmieras rajonā. Vidēji reģionā izdevumi uz vienu iedzīvotāju ir 358 Ls.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
42

Geo Consultants
5. ZIEMEĻVIDZEMES REĢIONA ATKRITUMU
SAIMNIECĪBAS RAKSTUROJUMS
Ziemeļvidzemes reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādes projekta ietvaros
2004. gada oktobrī - novembrī Ziemeļvidzemes reģiona pašvaldībās notika aptauja par
atkritumu saimniecību. Aptaujas mērķis bija informācijas iegūšana un precizēšana par
savākto un apglabāto atkritumu apjomu, atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīto
iedzīvotāju skaitu, atkritumu savākšanas un transportēšanas iespējām (t.sk. atkritumu
savākšanas biežums, transportlīdzekļu un konteineru raksturojums), esošo izgāztuvju
stāvokli, atkritumu apsaimniekošanas tarifiem.
Papildus veikta reģionā strādājošo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu aptauja par to
darbību Ziemeļvidzemes reģionā.
Šajā nodaļā atspoguļoti aptaujas rezultāti par savākto sadzīves atkritumu apjomu un sastāvu,
raksturota reģiona atkritumu saimniecība un infrastruktūra, sniegti dati par atkritumu
apsaimniekošanas tarifiem.
5.1. Pašreizējā atkritumu apsaimniekošanas sistēma
Ziemeļvidzemes reģionā
5.1.1. Iesaistītie iedzīvotāji
Iegūtie aptaujas dati par apkalpojamo iedzīvotāju skaitu Ziemeļvidzemes reģionā neļauj
izdarīt secinājumus par vidējo atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīto iedzīvotāju
skaitu, jo SIA “ZAAO” rīcībā, kas apkalpo lielāko daļu no reģiona pašvaldībām, ir tikai dati
par noslēgtajiem līgumiem ar fiziskajām un juridiskajām personām 2003. gadā. Pašvaldību
aptaujas gaitā iegūtie dati nav pietiekoši (ņemot vērā atbilžu skaitu), lai varētu novērtēt
apkalpoto iedzīvotāju skaitu Ziemeļvidzemes reģionā. Ņemot vērā esošos datus, jāatzīmē, ka
apkalpoto iedzīvotāju daudzums svārstās no ~10% - 45% (lauku pagastos) līdz 72% - 98%
(pilsētās).
Viena iedzīvotāja saražotie atkritumu apjomi noteikti, balstoties uz atkritumu šķirošanas
gaitā iegūtajiem rezultātiem. Tie attiecināti reģionam kopumā, pieņemot, ka:
- reģiona lielajās pilsētās (Cēsis, Valmiera) saražoto atkritumu daudzums uz vienu
atkritumu radītāju ir 1,5 m 3 /gadā (vai 300 kg/gadā),
- mazpilsētās – 1,2 m 3 /gadā (vai 240 kg/gadā),
- pagastos – 0,85 m 3 /gadā (vai 170 kg/gadā).
5.1.2. Ziemeļvidzemes reģiona pašvaldību saistošie noteikumi
Atkritumu apsaimniekošanas reģionu veido 85 pašvaldības, no tām vietējie saistošie
noteikumi ir izstrādāti 56 pašvaldībās (skat. 5.1. tab.). Savukārt, vairums no citām
pašvaldībām tos ikdienā aizstāj ar atkritumu apsaimniekošanas līgumiem ar atbilstošo
atkritumu apsaimniekošanas organizāciju. Pieņemtie vietējie saistošie noteikumi ir izstrādāti
detalizēti un atbilstoši patreiz spēka neesošiem "Par sadzīves atkritumiem" (1998) un
likumam "Par bīstamajiem atkritumiem" (1993, 1997) un, pamatā, atbilst “Atkritumu
apsaimniekošanas likumam” tā sākotnējā (2001. g.) redakcijā. Par pieņemamiem uzskatāmi
Cēsu pilsētas, kā arī Zilākalna, Valmieras, Vecates, Sēļu, Lodes un Kauguru pagastu vietējie
saistošie noteikumi.
Ministru Kabinets ir izstrādājis ieteikumus pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas
reglamentē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (skat. 5. pielikumu).
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
43

Geo Consultants
5.1. tabula. Saistošo noteikumu esamība Ziemeļvidzemes reģionā
Cēsu pilsēta
Līgatnes pilsēta
Amatas novads
Drustu pagasts
Pašvaldības
Dzērbenes pagasts
Inešu pagasts
Jaunpiebalgas pagasts
Kaives pagasts
Liepas pagasts
Līgatnes pagasts
Mārsnēnu pagasts
Nītaures pagasts
Priekuļu pagasts
Raiskuma pagasts
Raunas pagasts
Skujenes pagasts
Stalbes pagasts
Straupes pagasts
Taurenes pagasts
Vaives pagasts
Vecpiebalgas pagasts
Veselavas pagasts
Zaubes pagasts
Zosēnu pagasts
Noteikumi
ir pieņemti
Cēsu rajons
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
Noteikumi līdz šim
nav izstrādāti
x
x
x
x
x
x
Aptaujā
nepiedalās
Kopā: 13 7 4
Limbažu pilsēta
Ainažu pilsēta
Alojas pilsēta
Salacgrīvas pilsēta
Staiceles pilsēta
Braslavas pagasts
Brīvzemnieku pagasts
Katvaru pagasts
x
Limbažu rajons
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
44

Geo Consultants
Lēdurgas pagasts
Liepupes pagasts
Limbažu pagasts
Pāles pagasts
Skultes pagasts
Umurgas pagasts
Vidrižu pagasts
Viļķenes pagasts
Pašvaldības
Noteikumi
ir pieņemti
x
Noteikumi līdz šim
nav izstrādāti
x
x
x
Aptaujā
nepiedalās
Kopā: 7 6 3
Valkas pilsēta
Sedas pilsēta
Smiltenes pilsēta
Strenču pilsēta
Bilskas pagasts
Blomes pagasts
Brantu pagasts
Ērģemes pagasts
Ēveles pagasts
Grundzāles pagasts
Jērcēnu pagasts
Kārķu pagasts
Launkalnes pagasts
Palsmanes pagasts
Plāņu pagasts
Smiltenes pagasts
Trikātas pagasts
Valkas pagasts
Variņu pagasts
Vijciema pagasts
Zvārtavas pagasts
x
x
Valkas rajons
Kopā: 17 2 2
Valmieras pilsēta
Mazsalacas pilsēta
Rūjienas pilsēta
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
Valmieras rajons
x
x
x
x
x
x
x
x
x
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
45

Geo Consultants
Pašvaldības
Bērzaines pagasts
Brenguļu pagasts
Burtnieku pagasts
Dikļu pagasts
Ipiķu pagasts
Jeru pagasts
Kauguru pagasts
Kocēnu pagasts
Ķoņu pagasts
Lodes pagasts
Matīšu pagasts
Naukšēnu pagasts
Ramatas pagasts
Rencēnu pagasts
Sēļu pagasts
Skaņkalnes pagasts
Vaidavas pagasts
Valmieras pagasts
Vecates pagasts
Vilpulkas pagasts
Zilākalna pagasts
Noteikumi
ir pieņemti
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
Noteikumi līdz šim
nav izstrādāti
x
x
x
Aptaujā
nepiedalās
Kopā: 19 3 2
Kopā reģionā: 56 18 11
5.2. Aptaujas rezultāti par SA daudzumu 2003. gadā
Sadaļā tiek izmantota informācija, kas saņemta no reģionā strādājošiem atkritumu
apsaimniekošanas uzņēmumiem. Iegūto datu apkopojums sniegts 5.2. tabulā
5.2. tabula. Savākto atkritumu apjoms un sastāvs Ziemeļvidzemes reģionā 2003. gadā
Pašvaldības
Valmieras
rajons
Savākto
sadzīves
atkritumu
apjoms, m 3
Komerciālie
un Nebīstamie
institucionāli rūpniecības
e atkritumi, atkritumi, m 3
m 3
Veselības
aprūpes
atkritumi*,
m 3
Parku un
Ielu tīrīšanas
dārzu
atkritumi, m 3 atkritumi, m 3
x
x
Kopējais
atkritumu
daudzums, m 3
67828** 67828
Cēsu rajons 34004** 34004
Limbažu
rajons
14882** 14882
Valkas rajons 26261*** 2574 29 32 1873 370 31139
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
46

Geo Consultants
Pašvaldības
Savākto
sadzīves
atkritumu
apjoms, m 3
Komerciālie
un Nebīstamie
institucionāli rūpniecības
e atkritumi, atkritumi, m 3
m 3
Veselības
aprūpes
atkritumi*,
m 3
Parku un
Ielu tīrīšanas
dārzu
atkritumi, m 3 atkritumi, m 3
Kopējais
atkritumu
daudzums, m 3
Kopā reģionā: 142974 2574 29 32 1873 370 147852
Pilsētas 98280 2380 29 32 1873 370 102963
Pagasti 44694 194 0 0 0 0 44888
* - pielīdzināmie sadzīves atkritumiem
** - norādīts kopējais savākto atkritumu apjoms no fiziskajām un juridiskajām personām
*** - norādīts kopējais savākto atkritumu apjoms no fiziskajām un juridiskajām personām, izņemot Strenču pilsētas domes un Smiltenes
pilsētas pašvaldības SIA “Namu un komunālo uzņēmumu pārvalde” datus
5.3. Esošās atkritumu plūsmas raksturojums
Šīs sadaļas sagatavošanai tika izmantoti Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas
aģentūras dati par radītiem atkritumiem 2003. gadā, kas gan ne pārāk korelē ar pašvaldību
sniegtajiem datiem par atkritumu apjomu. Tomēr, ņemot vērā, ka cita informācija nav
pieejama, minētie dati izmantoti atkritumu plūsmas vispārējam raksturojumam.
5.3. tabula. Ziemeļvidzemes reģiona uzņēmumos un organizācijās radīto atkritumu daudzums 2003. gadā, tonnas
Atkritumu veida nosaukums
Atkritumu
kods
Cēsu rajons
Limbažu
rajons
Valkas
rajons
Valmieras
rajons
Kopā
reģionā
Nešķirotie sadzīves atkritumi 200301 1509,77 816,28 1141,18 4730,30 8197,52
Citi sadzīves atkritumi 2003 200303 257,00 257,00
Atsevišķi savāktie atkritumu veidi 2001
Citas nederīgas elektriskās un
elektroniskās iekārtas, kuras neatbilst
200121, 200123 un 200135 klasei
Papīrs un kartons 200101 472,05 22,85 138,46 633,36
Stikls 200102 12,00 14,30 26,30
200136 0,24 0,24
Koksne, kas neatbilst 200137 klasei 200138 4221,00 4221,00
Plastmasa 200139 4,05 25,25 29,30
Metāli 200140 1,60 120,43 467,36 589,39
Skursteņu tīrīšanas atkritumi 2001141 0,15 0,15
Dārzu un parku atkritumi (arī kapsētu
atkritumi) 2002
200203 79,00 79,00
Iepakojums 1501 0,00
Papīrs un kartons 150101 93,87 93,87
Lauksaimniecības, dārzkopības, medniecības un
zivkopības produkcijas audzēšanas, ieguves,
ražošanas, pārtikas sagatavošanas un apstrādes
atkritumi
Gaļas, zivju un citu dzīvnieku valsts
izcelsmes pārtikas produktu apstrādes
un ražošanas atkritumi 0202
Plastmasa 150102 10,80 10,80
020299;
020202
120,00 43,71 310,00 473,71
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
47

Geo Consultants
Atkritumu veida nosaukums
Ceptuvju un konditorijas izstrādājumu
ražošanas atkritumi 0206
Atkritumu
kods
Kokapstrādes un papīra, kartona, celulozes, skaidu
plākšņu un mēbeļu ražošanas atkritumi
Kokapstrādes, plākšņu un mēbeļu
ražošanas atkritumi 0301
Celulozes, papīra un kartona ražošanas
un apstrādes atkritumi 0303
Cēsu rajons
Limbažu
rajons
Valkas
rajons
Valmieras
rajons
Kopā
reģionā
020601 15,25 15,25
030101;
030105
1000,00 9415,80 16,60 10432,40
030307 80,00 80,00
Fotorūpniecības procesu atkritumi 0901 090107 0,25 0,25
Termisko procesu neorganiskie atkritumi
Spēkstaciju un citu termocentrāļu
atkritumi 1001
100101 27,30 40,50 231,22 299,02
Alumīnija metalurģijas atkritumi 1003 100305 0,80 0,80
Stikla un stikla produktu ražošanas
atkritumi 1011
Nolietoti transportlīdzekļi, arī satiksmē
neizmantojamie transportlīdzekļi, to
sadalīšanas atkritumi, transportlīdzekļu
apkopes atkritumi 1601
101120 1579,20 1579,20
160103;
160106;
160117;
160119
Būvniecības (arī ceļu būves) un ēku nojaukšanas
atkritumi
Betons, ķieģeļi, flīzes, keramika un ģipša
materiāli 1701
170101;
170107
Metāli (arī sakausējumi) 1704 170402;
170407
37,02 1,40 0,00 53,22 91,64
12598,00 4,00 12602,00
224,07 8,43 3,04 73,24 308,78
Citi būvniecības atkritumi 1709 170904 606,75 106,00 8,40 848,50 1569,65
Atkritumi, kuri rodas cilvēku dzemdību,
veselības diagnostikas, ārstēšanas vai
profilakses procesā 1801
Atkritumu mehāniskās apstrādes
(piemēram, šķirošana, sasmalcināšana,
sablīvēšana, iepakošana) atkritumi 1912
180102 0,51 0,51
191202;
191203
21,54 10,45 21,32 209,34 262,65
Kopā: 15699,002 2266,297 15421,673 8466,809 41853,781
5.3.1. Sadzīves atkritumi
Kā izriet no 5.3. tabulas, kopējais nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums 2003. gadā bija
8454,52 t. Saskaņā ar pašvaldību sniegtajiem datiem, šo atkritumu apjoms bija 142974 m 3
(skat. 5.2. tabulu) vai apmēram 28,6 tūkst. t, (1 m 3 ir apmēram 200 kg jeb 0,2 t) kas ir vairāk
kā 3 reizes par datiem, ko sniedz Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra.
Tālākā atskaites sagatavošanā un aprēķinos izmantota informācija, kas iegūta no pašvaldībām
un atkritumu apsaimniekotājiem, jo šie dati ataino reālo situāciju. Tālākajā atskaites
sagatavošanas un apkopošanas gaitā tiek pielietoti koeficienti pārejai no m 3 uz t .
Līdz ar jaunā atkritumu apglabāšanas poligona darbības sākšanu 2004. gada 1. decembrī,
reģionā tika uzsākta atkritumu svēršana. Saskaņā ar atkritumu šķirošanas un svēršana
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
48

Geo Consultants
rezultātiem (galvenokārt, SIA “ZAAO” dati) sadzīves atkritumu morfoloģiskais sastāvs
2004. gadā bija sekojošs (% no kopējā apjoma):
- pārtikas atkritumi- 25-38 %;
- plastmasas (t.sk. arī PET pudeles) – 15-23%;
- stikls- 12 - 15%;
- papīrs/kartons- 10-15%;
- celtniecības atkritumi- 4-17%;
- koksne- 3-8%;
- metāllūžņi- no 4-6 %;
- citi atkritumi – 20-25%.
5.3.2. Parku un dārzu atkritumi
Saskaņā ar 5.3. tabulā sniegtajiem datiem, parku – dārzu (t.sk. arī kapsētu) atkritumu
daudzums 2003. gadā bija 79 t. Vienlaicīgi jāatzīmē, kas šis daudzums neraksturo šo
atkritumu veida kopējo daudzumu reģionā, jo liela daļa šo atkritumu tiek pārstrādāti vai
apsaimniekoti uz vietām. Piemēram, dati, ko sniegušas Valkas rajona pašvaldības rāda, ka šo
atkritumu daudzums ir 1873 m 3 vai aptuveni 600 t. Pēc tuvinātiem aprēķiniem var pieņemt,
ka kopējais parku un dārzu atkritumu apjoms reģionā ir ap 8 tūkst. m 3 vai apmēram 2,67
tūkst. t. (vairāk kā 30 reizes lielāks daudzums salīdzinot ar Latvijas vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas aģentūras sniegto).
5.3.3. Ielu slaucīšanas un ceļu tīrīšanas atkritumi
Informācija par šo atkritumu daudzumu, izņemot Valkas rajonu, nav pieejama. Faktiski, liela
daļa no tiem nonāk sadzīves atkritumu konteineros. Ņemot vērā, ka Valkas rajonā šo
atkritumu apjoms 370 m 3 vai 370 t (pieņemot, ka tilpuma un svara attiecība ir 1:1), tad tikai
ielu kaisīšana pilsētu teritorijās rada vairākus tūkstošus t šo atkritumu. No tiem, mūsuprāt,
vismaz 1/3 daļa nonāk sadzīves atkritumu konteineros, lielā mērā, kopā ar celtniecības
atkritumiem veidojot šo atkritumu neorganisko frakciju, kuras īpatsvars, īpaši pavasara
sezonā, sasniedz līdz 25% no atkritumu apjoma.
5.3.4. Notekūdeņu attīrīšanas dūņas
Šīs sadaļas sagatavošanai izmantoti Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras
dati par saražoto un izmantoto notekūdeņu dūņu daudzumiem Cēsu, Limbažu, Valkas un
Valmieras rajonā 2003. gadā (skat. 5.4. tab.) [16]
5.4. tabula. Notekūdeņu dūņu ražošana un izmantošana Ziemeļvidzemes reģionā 2003. gadā, t
Nosaukums
Cēsu rajons
Saražoto
dūņu
daudzums
tai skaitā
Izmantoto
tai skaitā
dūņu
Apstrādātas Neapstrādātas daudzums Lauksaimniecībā Kompostēšana Uzglabātas
Līgatne 195 195 195 195
Jaunpiebalga
s pagasts
Raiskuma
pagasts
Limbažu rajons
0,01 0,01 0,01 0,01
390,6 390,6 390,6 390,6
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
Citādi
izmantotas
49

Geo Consultants
Nosaukums
Saražoto
dūņu
daudzums
tai skaitā
Izmantoto
tai skaitā
dūņu
Apstrādātas Neapstrādātas daudzums Lauksaimniecībā Kompostēšana Uzglabātas
Limbaži 72,9 72,9 72,9 72,9
Alojas lauku
teritorija
Valkas rajons
Citādi
izmantotas
8 8 8 8
Valka 7,5 7,5 7,5 7,5
Seda 2,7 2,7 2,7 2,7
Smiltene 22,5 22,5 22,5 22,5
Strenči 16 16 16 16
Bilskas
pagasts
Brantu
pagasts
Ērģemes
pagasts
Grundzāles
pagasts
Jērcēnu
pagasts
Kārķu
pagasts
Launkalnes
pagasts
Palsmanes
pagasts
Plāņu
pagasts
Variņu
pagasts
Vijciema
pagasts
Valmieras rajons
0,72 0,72 0,72 0,72
4,5 4,5 4,5 4,5
0,45 0,45 0,45 0,45
0,46 0,46 0,46 0,46
0,3 0,3 0,3 0,3
0,3 0,3 0,3 0,3
3,3 3,3 3,3 2,4 0,9
1,5 1,5 1,5 1,5
0,15 0,15 0,15 0,15
0,95 0,95 0,95
1,2 1,2 1,2 1,2
Valmiera 383,454 383,454 383,454 318,654
Rūjiena 27 27 27 27
Naukšēnu
pagasts
Kopā
reģiona
18 18 18 18
1157,494 518,45 639,044 1157,494 288,12 466,2 327,324 10,1
5.3.5. Celtniecības atkritumi
Diemžēl nav pieejama precīza informācija par šo atkritumu daudzumu. Dati ko sniedz
Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra – apmēram 15,5 tūkst. t neatbilst
patiesībai. Aptuvens šo atkritumu apjoma novērtējums tika veikts, sagatavojot A kategorijas
darbības atļauju poligonam “Daibe”, un tas bija apmēram 35 tūkst. t.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
50

Geo Consultants
Nav datu par azbestu saturošajiem ēku nojaukšanas vai siltumtīklu renovācijas atkritumiem
(galvenokārt, šīferis un dažādi izolācijas materiāli).
5.3.6. Veselības aprūpes atkritumi
Veselības aprūpes atkritumi, ļoti būtiskā mērā, sastāv no parastajiem sadzīves vai tiem
pielīdzināmiem atkritumiem, un tie ir ierēķināti sadzīves atkritumu apjomā. Savukārt,
bīstamie veselības aprūpes atkritumi, veido nelielu daļu no kopējā atkritumu daudzuma. Šo
atkritumu apjoms reģionā vērtējams kā 60-80 t un ar to apsaimniekošanu nodarbojas
specializētās firmas (SIA “Lautuss” u.c.).
5.3.7. Nebīstamie rūpniecības atkritumi
Rūpniecības atkritumu sastāvs raksturots 5.2. tabulā. Var pieņemt, ka Latvijas vides,
ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras dati par atkritumu sastāvu, vismaz pirmajā
tuvinājumā, atbilst īstenībai. Savukārt, informācija par to daudzumu ir ļoti diskutējama. Ir
vietā piezīmēt, ka sagatavojot A kategorijas darbības atļauju poligonam “Daibe”, to apjoms
tika novērtēts kā apmēram 10 tūkst. m 3 / gadā.
Papildus, apmēram 2,5 tūkst. m 3 /gadā veidojas lauksaimniecības u.c. veida atkritumi, kas nav
uzskatāmi par rūpniecības atkritumiem.
5.3.8. Bīstamie atkritumi
Šīs sadaļas sagatavošanai tika izmantoti Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas
aģentūras dati par radīto bīstamo atkritumu daudzumu 2003. gadā Cēsu, Limbažu, Valkas un
Valmieras rajonos.
Bīstamo atkritumu radīšana un to apsaimniekošana atspoguļota 5.5. tabulā.
5.5. tabula. Bīstamo atkritumu radīšana un apsaimniekošana Ziemeļvidzemes reģionā 2003. gadā, tonnas
Administratīvā vienība / BA radīšana un
apsaimniekošana
Cēsu rajons
Limbažu
rajons
Valkas
rajons
Valmieras
rajons
KOPĀ
Uzņēmumos radīto BA daudzums, tonnas 155,3917 438,0573 61,6202 47,8032 702,8724
Iedzīvotāju saražotais BA daudzums, tonnas 232 156 131 236 755
Saražoto BA daudzums, tonnas 387,3917 594,0573 192,6202 283,8032 1457,8724
Koriģētais apjoms lokālai pirmapstrādei (LP) 170 397 39 71 677
Apjoms sadedzināšanai cementa krāsnī (SC) 26 16 52 26 120
Apjoms nosūtīšanai uz ārvalstīm (NA) 10 6 10 10 36
Apjoms demerkurizācijai (LDC) 1,06 0,11 0,25 3,44 4,86
Apjoms fizikāli ķīmiskai apstrādei (FK) 6,203 1,3 0,75 3,662 11,915
Apjoms speciālai sadedzināšanai
(SS)
120,805 63,654 56,272 106,123 346,854
Atlikums deponēšanai spec. Poligonā (A) 66,72 127 42,57 64,4 300,69
Deponēšanai azbesta poligonā (AA) 0
Kopējais daudzums pārstrādei un deponēšanai,
tonnas
230,788 214,064 161,842 213,625 820,319
Bīstamie rūpniecības atkritumi
Kopējais bīstamo atkritumu daudzums, ko gadā saražo reģiona uzņēmumi, ir apmēram 703 t.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
51

Geo Consultants
Bīstamie sadzīves atkritumi
Bīstamo sadzīves atkritumu daudzums, kas tiek saražots gadā, ir apmēram 755 t.
5.3.9. Iepakojuma atkritumi
Saskaņā ar Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datiem, iepakojuma
atkritumu daudzums 2003. gadā bija:
− papīrs / kartons – 93,87 t,
− plastmasa – 10,8 t.
Šie dati neataino reālo situāciju, jo, piemēram, ievērojamu daļu no dalīti savāktajiem
atkritumi, veido tieši iepakojuma atkritumi, t. sk. ne tikai papīru / kartonu un plastmasu, bet
arī stiklu, koksni, un metālu.
Faktiskais šo atkritumu daudzums, kas, lielā mērā, nonāk sadzīves atkritumu vai, labākā
gadījumā, atkritumu dalītās vākšanas konteineros, rēķināms, kā minimums, uz 6 tūkst. t/gadā
vai apmēram 1/5 daļā no visa savāktā mājsaimniecības atkritumu daudzuma.
5.3.10. Šķidrie atkritumi
Šķidrie atkritumi tiek apsaimniekoti citas sistēmas – kanalizācijas sistēmas – ietvaros, un
nekādā veidā nesaistās ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Arī poligonā “Daibe” nav
paredzēta šāda veida atkritumu apglabāšana.
5.3.11. Bioloģiski noārdāmie atkritumi
Bioloģiski noārdāmie atkritumi, kā rāda atkritumu morfoloģiskā sastāva analīze, šobrīd veido
līdz 60% no kopējā atkritumu tilpuma. Šo atkritumu, kas tiek apglabāti, daļas īpatsvars
regulāri samazinās, ko nosaka, galvenokārt, atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešana, kā
arī kokapstrādes atkritumu izmantošana enerģijas ieguves vajadzībām. Šo atkritumu īpatsvars
jau sākot ar 2005. gada 2. pusgadu samazināsies vēl vairāk, jo poligonā “Daibe” tiks uzsākta
atkritumu kompostēšana. Tuvākajiem gadiem plānotā jauda – 1050 t gadā.
5.3.12. Nolietotie transportlīdzekļi
Saskaņā ar Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datiem, šo atkritumu
daudzums 2003. gadā bija 91,64 t. Šis apjoms, mūsuprāt, ir ievērojami mazāks kā faktiskais,
jo – ja pieņem, ka 1 automobiļa vidējais svars ir 1,5 t, tad gadā tiek nodoti utilizācijai 60
automobiļi, kas noteikti neatbilst esošai situācijai. Saskaņā ar CSDD datiem, šāds automobiļu
daudzums reģionā tiek norakstīts tikai pēc avārijām, pieņemot, ka tie nav atjaunojami.
5.3.13. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi (EEIA)
Saskaņā ar Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datiem, elektrisko un
elektronisko iekārtu atkritumu daudzums 2003. gadā bija 0,24 t. Mūsuprāt, šī informācija
neataino reālo situāciju, un minēto atkritumu daudzums noteikti ir mērojams simtos t gadā, ja
ne vairāk.
5.3.14. Dzīvnieku atkritumi
Saskaņā ar Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datiem, šo atkritumu
daudzums 2003. gadā bija 473,71 t. Šis novērtējums, atšķirībā no daudziem citiem atkritumu
veidiem, mūsuprāt, diezgan objektīvi ataino faktisko situāciju. Arī šo atkritumu
apsaimniekošanai ir radīta atsevišķa sistēma un ar to utilizāciju nodarbojas SIA “ZAAO -
Triāls”.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
52

Geo Consultants
5.3.15. Lielgabarīta atkritumu savākšana
Lielgabarīta atkritumu savākšanai jau šobrīd reģionā, lielā mērā, ir izveidota speciāla sistēma.
Diemžēl neeksistē sistēma šo atkritumu pārstrādei un, izņemot daļēji metāla un koka daļas,
šie atkritumi nonāk poligonā.
5.4. Atkritumu apsaimniekošanā iesaistītie uzņēmumi, to
tehniskais nodrošinājums
Atbilstoši likumam “Par pašvaldībām” un “Atkritumu apsaimniekošanas likums”, vietējās
pašvaldības ir atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamību
iedzīvotājiem to teritorijā. Šo funkciju pašvaldības var pildīt pašas, var deleģēt kādai
pašvaldības iestādei vai pašvaldības uzņēmumam, vai privātfirmām. Informācija par
Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kas darbojas Ziemeļvidzemes reģionā apkopota
5.6. tabulā.
5.6. tabula: Uzņēmumi, kas apkalpo pašvaldības.
Administratīvā vienība
Uzņēmums, kas apkalpo pašvaldību
Valmieras rajons
Mazsalaca
Rūjiena
Valmiera
Mazsalacas lauku teritorija
Bērzaines pagasts
Brenguļu pagasts
Burtnieku pagasts
Dikļu pagasts
Ipiķu pagasts
Jeru pagasts
Kauguru pagasts
Kocēnu pagasts
Ķoņu pagasts
Lodes pagasts
Matīšu pagasts
Naukšēnu pagasts
Ramatas pagasts
Rencēnu pagasts
Sēļu pagasts
Skaņkalnes pagasts
Vaidavas pagasts
Valmieras pagasts
Vecates pagasts
Vilpulkas pagasts
Zilākalna pagasts
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
Cēsu rajons
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
53

Geo Consultants
Administratīvā vienība
Cēsis
Līgatne
Amatas novads
Drustu pagasts
Dzērbenes pagasts
Inešu pagasts
Jaunpiebalgas pagasts
Kaives pagasts
Liepas pagasts
Līgatnes pagasts
Mārsnēnu pagasts
Nītaures pagasts
Priekuļu pagasts
Raiskuma pagasts
Raunas pagasts
Skujenes pagasts
Stalbes pagasts
Straupes pagasts
Taurenes pagasts
Vaives pagasts
Vecpiebalgas pagasts
Veselavas pagasts
Zaubes pagasts
Zosēnu pagasts
Uzņēmums, kas apkalpo pašvaldību
SIA "ZAAO", SIA “Ragn-sells”
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO", AS "L&T Hoetika"
SIA "ZAAO"
Limbažu rajons
Limbaži
Ainaži
Aloja
Salacgrīva
Staicele
Ainažu lauku teritorija
Alojas lauku teritorija
Salacgrīvas lauku teritorija
Staiceles lauku teritorija
Braslavas pagasts
Brīvzemnieku pagasts
Katvaru pagasts
Lēdurgas pagasts
Liepupes pagasts
Limbažu pagasts
Pāles pagasts
Skultes pagasts
SIA "ZAAO", AS "L&T Hoetika"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
54

Geo Consultants
Administratīvā vienība
Umurgas pagasts
Vidrižu pagasts
Viļķenes pagasts
Uzņēmums, kas apkalpo pašvaldību
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
Valkas rajons
Valka
Seda
Smiltene
Strenči
Bilskas pagasts
Blomes pagasts
Brantu pagasts
Ērģemes pagasts
Ēveles pagasts
Grundzāles pagasts
Jērcēnu pagasts
Kārķu pagasts
Launkalnes pagasts
Palsmanes pagasts
Plāņu pagasts
Smiltenes pagasts
Trikātas pagasts
Valkas pagasts
Variņu pagasts
Vijciema pagasts
Zvārtavas pagasts
SIA "ZAAO"
Strenču pilsētas dome
Smiltenes pilsētas pašvaldība SIA "Namu un komunālo
uzņēmumu pārvalde", SIA ZAAO
Strenču pilsētas dome, SIA ZAAO
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
Strenču pilsētas dome, SIA “ZAAO”
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA “ZAAO”
SIA "ZAAO"
SIA “ZAAO”
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO"
5.4.1. Savākšanas sistēma
Ņemot vērā to, ka šobrīd SIA “ZAAO”, apkalpojot lielāko daļu reģiona pašvaldību, īsteno
centralizētu atkritumu apsaimniekošanu (ieskaitot atkritumu savākšanu, transportēšanu un
apglabāšanu), var secināt, ka atkritumu savākšanas sistēma reģionā kopumā ir pietiekami
attīstīta.
Reģionā atkritumi, galvenokārt, tiek savākti konteineros. Izmantojamo atkritumu savākšanai
konteineru tilpums ir dažāds, tas ir no 0,1 m 3 līdz 22 m 3 .
Atkritumu savākšanas biežums reģiona pilsētās parasti ir 5 reizes nedēļā. Pagastos atkritumu
savākšanas biežums svārstās no 1 reizes nedēļā līdz 1 reizei mēnesī.
Kopumā var teikt, ka atkritumu savākšanas biežumu ietekmē divi faktori:
līguma nosacījumi, ko konkrēta pašvaldība noslēdz atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu;
izmantojamo konteineru tilpums.
Informācija par izmantojamo konteineru tilpumu un to skaitu, kā arī par atkritumu
savākšanas biežumu reģionā sniegta 5.7. tabulā. Sagatavojot šo informāciju tika izmantoti
uzņēmumu aptaujas rezultāti. Tabulā nav iekļauti dati par Limbažiem.
5.7. tabula. Konteineru skaits un atkritumu savākšanas biežums Ziemeļvidzemes reģionā 2003. gadā
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
55

Geo Consultants
Uzņēmums
SIA "ZAAO" **
Strenču pilsētas domes
DZKN
Smiltenes pilsētas
pašvaldību SIA "Namu
un komunālā pārvalde"
* - iekāvās norādīts konteinera tilpums m 3
Izmantojamie konteineri
Tilpums, m 3
0,12 0,24 1,1
800 11900 2732
Citi*
30(1); 2(0,6); 8(1,5);
13(1,8); 1(20); 1(18);
14(16); 9(22); 5(20);
1(7); 2(26); 1(4,5);
1(6,5); 63(4); 14(2,5);
126(B4)
Izvešanas biežums
pēc līguma
nosacījumiem
450 139(0,66) 1 x nedēļā
476 202 35
20(0,68); 95(0,66);
197(0,14)
Kopā: 1276 12102 2767 742
** - norādīti arī konteineri izmantojamie atkritumu dalītajā vākšanā
5.7. tabula rāda, ka 2003. gadā Ziemeļvidzemes reģionā izmantoja 16887 dažāda tilpuma
konteinerus atkritumu savākšanai.
Ziemeļvidzemes reģionā atkritumu apsaimniekošanai izmantojama tehnika raksturota 5.8.
tabulā.
5.8. tabula. Ziemeļvidzemes reģionā atkritumu apsaimniekošanai izmantojama tehnika
Pašvaldība/uzņēmums
SIA “ZAAO”
Tips
VOLVO FM7 NORBA
(4 gab.)
Transports atkritumu savākšanai
Izlaides
gads
Tilpums, m3 Saspiešanas koeficients
1999 16 4
VOLVO FM7 NTM 2000 18 4,4
VOLVO FM7 Multilift 2000 12-30
mašīna konteineru
pārvadāšanai
VOLVO FM7 Norba 2001 18 3,88
VOLVO FM9 Norba 2003 21 4,19 - 4,28
VOLVO FM9 Pallift 2003 12 - 30
VOLVO FM9 Multilift 2004 12 - 30
mašīna konteineru
pārvadāšanai
mašīna konteineru
pārvadāšanai
Scania R93 Norba 1989 13 4
Strenču pilsētas dome Volvo 1999 7,5 - 10 3
Smiltenes pilsētas pašvaldību SIA
Volvo 1988 18 3,8
"Namu un komunālā pārvalde Mercedes Benz 1984 14 1,5
5.5. Atkritumu dalītā vākšana
Atkritumu dalītā vākšana ir process, kura nodrošināšanai tiek veidota daudzkomponentu
sistēma atsevišķu atkritumu frakciju savākšanai, kas pēc tam tiek novirzītas uz otrreizējo
pārstrādi / izmantošanu.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
56

Geo Consultants
Pašlaik reģionā intensīvi attīstās atkritumu dalīta vākšanas sistēma. Pēc SIA “ZAAO” datiem
šķirotos atkritumus savāc 7 šķirošanas laukumos, kas novietoti reģiona pilsētās.
SIA “ZAAO” regulāri organizē akcijas, piemēram, uz laiku uzstādot konteinerus atsevišķu
materiālu savākšanai (stikls, papīrs/kartons, PET pudeles). Šādas akcijas tiek veiktas gan
pilsētās, gan lauku teritorijās – ciemos.
2003. gadā SIA “ZAAO” tiek savākti sekojoši atkritumu daudzumi pārstrādei un otrreizējai
izmantošanai:
- metāls – 37 tonnas;
- stikls – 79 tonnas;
- papīrs – 931 tonna;
- autoriepas – 72 tonnas;
- plastmasa – 92 tonnas;
- dienas gaismas lampas – 1,2 tonnas u.c.
Papīru un kartonu SIA “ZAAO” realizē SIA “Līgatnes papīrfabrika”, autoriepas – A/S
“Brocēni”, metālu – A/S “Latvijas krāsmetāls”, stiklu SIA “EKO Reverss”, plastmasu SIA
“Nordic Plast”, dienas gaismas lampas nodod SIA “Edvils” un AS “BAO”.
Citas reģionā strādājošās atkritumu apsaimniekošanas organizācijas atkritumu dalīto vākšanu
neveic, izņemot A/S “L& T Hoetika”, kas 2005. gada 1. ceturksnī sāk veidot atkritumu
dalītajai vākšanai nepieciešamo infrastruktūru Limbažu pilsētā.
5.6. Atkritumu pārstrāde
Par atkritumu pārstrādi sauc procesu, kura rezultātā no atkritumu dalītās vākšanas laikā
iegūtajiem atsevišķo atkritumu veidiem tiek izveidots jauns produkts, kas izmantojams
sadzīves, rūpniecības vai kādām citām vajadzībām.
Atkritumu pārstrādi šobrīd reģionā veic SIA “ZAAO-Triāls”, kas nodarbojas ar dzīvnieku
atkritumu pārstrādi un SIA “V.L.T.”, kas nodarbojas ar olu paliktņu ražošanu no
makulatūras.
5.7. SA poligons “Daibe”
2004. gada novembrī ekspluatācijā tika nodots SA poligons “Daibe”, kas tika uzbūvēts,
izmantojot ES ISPA fonda (75% no projekta izmaksām) un pašvaldību (25% no projekta
izmaksām) līdzekļus. Poligons izbūvēts atbilstoši ES un LR normatīvo aktu prasībām. SA
poligona “Daibe” īpašnieks ir pašvaldību dibinātā komercsabiedrība SIA “ZAAO”.
Kopējā platība, kas rezervēta, ņemot vērā poligona attīstību nākotnē, ir 49,2 ha, poligona
platība – 12,96 ha (4 atkritumu apglabāšanas krātuves). Plānots, ka SA poligona darbības
laiks būs vismaz 28 gadi.
Poligona 1. kārtas krātuves platība – 3,6 ha (pa vaļņiem) un tilpums - 385 000 m 3 , kas
paredzēts, kā minimums, 7-8 gadiem.
Poligonā atrodas atkritumu šķirošanas stacija, kuras jauda ir 10 000 t/gadā, kā arī
kompostēšanas laukums, kura platība ir 5000 m 2 . Atkritumu šķirošanas stacija jau strādā, bet
kompostēšanas laukuma ekspluatāciju paredzēts uzsākt 2005. gada 2. pusgadā.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
57

Geo Consultants
5.8. Esošās izgāztuves
Ar 2004. gada 31. decembri Ziemeļvidzemes reģionā tika slēgtas visas izgāztuves, jo uzsākta
jaunā sadzīves atkritumu apglabāšanas poligona “Daibe” ekspluatācija.
Uz 2005. gada 1. jūniju, ņemot vērā Valsts Vides dienesta Valmieras reģionālās vides
pārvaldes sniegtus datus, Ziemeļvidzemes reģionā bija 1 poligons un 76 sadzīves atkritumu
izgāztuves, no kurām:
- 45 slēgtās izgāztuves (kopējā platība 73,17 ha, aktīvā platība 68,52);
- 22 slēgtās un rekultivētās izgāztuves (kopējā platība 33,5 ha), t. sāk. 12, kas tika
rekultivētas izmantojot ES ISPA fonda un pašvaldību līdzekļus (75% un 25% no
finansējuma apjoma attiecīgi);
- 9 izgāztuves, kuru rekultivācijai ir zināmi / pieejami finanšu līdzekļi (kopējā un
aktīvā platība 8,25 ha) no ERAF;
- Finansējuma sadalījums 9 slēgto izgāztuvju rekultivācijai: 75% neatmaksājamā
palīdzība no ERAF un 25% pašvaldību ieguldījums. Tiek paredzēts, ka šīs
izgāztuves tiks rekultivētas 2005.-2006. gadā. Jau norit rekultivētas darbi
izgāztuvēs “Silzemnieki” un “Kalniņi”, “Rūķi”, “Lāčkalni”, “Reiši”, “Mežāres”,
“Čiekurkalni”, “Zirņu birzs” un “Baloži”.
Detalizēts esošo izgāztuvju raksturojums sniegts 4. pielikumā.
5.9. Tarifi un regulatori
Nodaļā sniegta informācija par esošajiem atkritumu apsaimniekošanas tarifiem, kas iegūta
pašvaldību un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu aptaujā.
Analizējot iegūtos datus no pašvaldībām un uzņēmumiem, var atzīmēt, ka atkritumu
apsaimniekošanas tarifi Ziemeļvidzemes reģionā svārstās no 3,50 LVL/m 3 līdz 5,55 LVL/m 3
iedzīvotājiem (bez PVN). Uzņēmumi, organizācijas un iestādes par atkritumu
apsaimniekošanu maksā no 3,50 LVL/m 3 līdz 6,20 LVL/m 3 .
Kopumā ņemot, var tikt pieņemts, ka vidējais maksājuma procents par atkritumu
apsaimniekošanas veikšanu reģionā ir no 90%.
Ziemeļvidzemes reģionā ir sekojoši sabiedrisko pakalpojumu regulatori:
- Vidzemes sabiedrisko pakalpojumu regulators;
- Valmieras pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulators;
- Limbažu pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulators.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
58

Geo Consultants
5.10. Atļaujas piesārņojošās darbības veikšanai
Reģionā strādā virkne uzņēmu, kas ir saņēmuši A,B vai C piesārņojošās darbības atļaujas. A
kategorijas atļaujas ir sekojošiem 5 uzņēmumiem
- SIA “ZAAO” (SA poligona “Daibe” apsaimniekošana), Cēsu rajona Stalbes
pagastā;
- SIA “ZAAO – Triāls” (dzīvnieku izcelsmes atkritumu pārstrāde), Valmierā.
Virknei uzņēmumu ir B un C kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas, tajā skaitā
sekojošiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar to vai citu atkritumu apsaimniekošanas
uzdevumu risināšanu:
-SIA “Gatve” (nolietoto transportlīdzekļu apstrāde un uzglabāšana), Limbažu rajona
Viļķenes pagastā;
-SIA “K” (nolietoto transportlīdzekļu apstrāde un uzglabāšana), Valkā,
-SIA “LBFS” (nolietoto transportlīdzekļu apstrāde un uzglabāšana), Cēsīs,
-SIA “LLB” (nolietoto transportlīdzekļu apstrāde un uzglabāšana), Cēsu rajona
Līgatnes pagastā,
-SIA “Stinger”, (metāllūžņu savākšana, uzglabāšana un pārstrāde), Valmierā,
-SIA “Šroteri” (nolietoto transportlīdzekļu apstrāde), Cēsu rajona Priekuļu pagastā,
-SIA “Valmet” (metāllūžņu savākšana, uzglabāšana un pārstrāde), Valmierā,
-SIA “Vikauto Plus” (nolietoto transportlīdzekļu apstrāde un uzglabāšana), Cēsu
rajona Priekuļu pagastā,
-SIA “V.L.T.” (olu paliktņu ražošana no otrreizējām izejvielām), Valmierā,
-SIA “ZAAO Systems” (elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apstrāde),
Valmierā,
-SIA “Zemturi”, (nolietoto transportlīdzekļu apstrāde un uzglabāšana), Cēsu rajona
Dzērbenes pagastā.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
59

Geo Consultants
6. PAREDZAMAIS ATKRITUMU DAUDZUMS UN SASTĀVS
Nodaļā sniegta atkritumu daudzuma prognoze laika periodam no 2005. līdz 2025. gadam.
Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze sagatavota, ņemot vērā
demogrāfisko prognozi Ziemeļvidzemes reģionam (skat. 4.2. sadaļu), pieņemtais 1
iedzīvotāja saražotais atkritumu daudzums gadā un iespējamās Latvijas iekšzemes
kopprodukta (turpmāk tekstā IKP) izmaiņas. Sagatavojot pārējo atkritumu (komerciālie un
institucionālie atkritumi, nebīstamie rūpniecības atkritumi, celtniecības atkritumi, parku un
dārzu atkritumi, ielu tīrīšanas atkritumi) daudzuma prognozi, ņemti vērā atkritumu
apsaimniekošanas uzņēmumu un pašvaldību sniegtie dati par tiem (skat. 5.2. sadaļu), kā arī
konsultantu novērtējums, un iespējamas Latvijas IKP izmaiņas.
6.1. Bāzes informācija prognozes sagatavošanai
Sagatavojot prognozi par saražoto un savākto atkritumu apjomu Ziemeļvidzemes reģionā
ņemti vērā sekojoši faktori:
- demogrāfiskā prognoze laika periodam no 2005. līdz 2025. gadam;
- faktiskais savākto atkritumu apjoms reģionā 2003. gadā;
- apkalpojamo iedzīvotāju skaits 2003. gadā un tā izmaiņas līdz 2006.
gadam.
Sagatavojot atkritumu apjoma prognozi, izdarīti sekojoši pieņēmumi:
1. IKP pieaugums izraisa atkritumu apjoma pieaugumu:
sadzīves atkritumu apjoms palielināsies par 1/3 no IKP pieauguma;
celtniecības un rūpniecības atkritumu apjoms palielināsies par 1/6 no IKP pieauguma.
2. Ielu tīrīšanas, parku un dārzu atkritumu apjoms paliks nemainīgs līdz 2025. gadam.
3. 1 atkritumu radītāja (fiziskas personas) saražotais atkritumu daudzums gadā ir:
- 1,5 m 3 vai 0,3 t Cēsu un Valmieras pilsētās;
- 1,2 m 3 vai 0,24 t pārējās reģiona pilsētās;
- 0,85 m 3 vai 0,17 t lauku teritorijās, ieskaitot arī ciemos.
4. Iedzīvotāju iesaistīšana centralizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā aptverot 100%
pilsētu iedzīvotāju 2010. gadā un 75% lauku iedzīvotāju 2013. gadā.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
60

Geo Consultants
6.2. Atkritumu daudzuma prognozes 1. scenārijs (bāzes
prognoze)
Bāzes prognoze sagatavota, pieņemot, ka:
1) IKP pieauguma tempi līdz 2025. gadam būs sekojoši (atbilstoši Finanšu ministrijas
sniegtajiem datiem):
- 6,7% 2005. gadā;
- 6,5% no 2006. - 2010. gadam;
- 5,5% no 2011. - 2025. gadam.
2) sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) pārstrāde palielināsies no 5% 2005. gadā līdz
40% 2025. gadā;
3) celtniecības atkritumu pārstrāde sasniegs 10% no kopējā apjoma 2025. gadā.
Saražota sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze laika periodam no 2005.
– 2025. gadam sniegta 6.1. tabulā.
6.1. tabula. Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnas (bāzes prognoze)
Gads
Cēsu rajons Limbažu rajons Valkas rajons Valmieras rajons
Pilsētās Laukos Pilsētās Laukos Pilsētās Laukos Pilsētās Laukos
Kopā
reģionā:
2005 5885 6535 3892 3887 3796 2886 9472 4502 40855
2006 5995 6658 3964 3959 3855 2931 9649 4586 41597
2007 6108 6783 4037 4032 3915 2976 9830 4672 42352
2008 6222 6910 4112 4107 3975 3022 10013 4759 43120
2009 6339 7039 4188 4182 4036 3069 10201 4848 43902
2010 6457 7171 4265 4260 4098 3116 10391 4939 44697
2011 6557 7282 4335 4330 4151 3156 10537 5008 45357
2012 6659 7395 4406 4401 4204 3197 10686 5079 46026
2013 6762 7509 4479 4473 4258 3237 10836 5150 46704
2014 6866 7625 4552 4546 4312 3279 10988 5222 47391
2015 6973 7743 4627 4621 4367 3321 11142 5295 48088
2016 7080 7863 4703 4697 4423 3363 11297 5370 48795
2017 7190 7984 4780 4774 4479 3405 11455 5445 49512
2018 7301 8108 4858 4852 4536 3449 11615 5520 50238
2019 7413 8233 4938 4932 4593 3492 11777 5597 50974
2020 7527 8360 5019 5012 4651 3536 11941 5675 51720
2021 7644 8489 5093 5087 4705 3577 12085 5744 52425
2022 7763 8621 5169 5162 4759 3619 12231 5813 53137
2023 7883 8755 5246 5239 4814 3660 12378 5883 53859
2024 8005 8890 5324 5317 4869 3702 12527 5954 54588
2025 8129 9028 5403 5396 4925 3745 12677 6025 55327
Kopā: 2005-2025 146758 162981 97390 97264 91720 69739 233726 111088 1010666
Prognozētais saražoto sadzīves atkritumu daudzums laika periodā no 2005. - 2025. gadam ir
1011 tūkst. tonnu.
Pārējo atkritumu (tie, kas neietilpst sadzīves atkritumi kategorijā– celtniecības, ielu tīrīšanas,
parku un dārzu atkritumi) daudzuma bāzes prognoze atspoguļota 6.2. tabulā.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
61

Geo Consultants
6.2. tabula. Saražoto pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (bāzes prognoze)
Gads
Pārējie atkritumi
t.sk. celtniecības
atkritumi
Ielu tīrīšanas
atkritumi
Parku un dārzu
atkritumi
2005 40474 35786 370 2670
2006 40912 36174 370 2670
2007 41355 36566 370 2670
2008 41803 36962 370 2670
2009 42256 37362 370 2670
2010 42714 37767 370 2670
2011 43106 38113 370 2670
2012 43501 38462 370 2670
2013 43900 38815 370 2670
2014 44302 39171 370 2670
2015 44708 39530 370 2670
2016 45118 39892 370 2670
2017 45532 40258 370 2670
2018 45949 40627 370 2670
2019 46370 40999 370 2670
2020 46795 41375 370 2670
2021 47224 41754 370 2670
2022 47657 42137 370 2670
2023 48094 42523 370 2670
2024 48535 42913 370 2670
2025 48980 43307 370 2670
Kopā: 2005-2025 939284 830494 7770 56070
Pieņemot, ka atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas pakāpe iedzīvotājiem
Reģiona pilsētās 2010. gadā būs 100% un lauku teritorijās 2013. g. – 75%, savākto sadzīves
atkritumu (mājsaimniecību) daudzums periodā no 2005 - 2025. gadam būs 900 tūkst. tonnu
(skat. 6.3. tab.).
Ņemot vērā atkritumu savākšanas pakāpi un atkritumu (mājsaimniecības atkritumu un
celtniecības atkritumu) pārstrādes iespējas reģionā, kopējais apglabāto atkritumu daudzums
20 gados būs 1586 tūkst. tonnu (skat. 6.3. tab.).
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
62

Geo Consultants
6.3. tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (bāzes prognoze)
Gads
Savākto SA (mājsaimniecību) daudzums, t
Cēsu rajons Limbažu rajons Valkas rajons Valmieras rajons
Pilsētās Laukos Pilsētās Laukos Pilsētās Laukos Pilsētās Laukos
Kopā
reģionā:
Šķiroti savākto SA
(mājsaimniecību)
daudzums
pārējo
atkritumu
daudzums, t
Celtniecības
atkritumu pārstrāde
% t % t
Apglabāto
atkritumu
daudzums,
t
2005 5885 4902 3892 2915 3796 2165 9472 3376 36402 5% 1820 40474 0.0% 0 75056
2006 5995 4994 3964 2969 3855 2198 9649 3440 37064 7% 2502 40912 0.5% 181 75293
2007 6108 5087 4037 3024 3915 2232 9830 3504 37736 9% 3208 41355 1.0% 366 75519
2008 6222 5182 4112 3080 3975 2267 10013 3569 38421 10% 3938 41803 1.5% 554 75732
2009 6339 5279 4188 3137 4036 2302 10201 3636 39117 12% 4694 42256 2.0% 747 75932
2010 6457 5378 4265 3195 4098 2337 10391 3704 39826 14% 5476 42714 2.5% 944 76120
2011 6557 5462 4335 3247 4151 2367 10537 3756 40413 16% 6264 43106 3.0% 1143 76111
2012 6659 5546 4406 3301 4204 2397 10686 3809 41008 17% 7074 43501 3.5% 1346 76089
2013 6762 5632 4479 3355 4258 2428 10836 3863 41611 19% 7906 43900 4.0% 1553 76052
2014 6866 5719 4552 3410 4312 2459 10988 3917 42223 21% 8761 44302 4.5% 1763 76001
2015 6973 5807 4627 3466 4367 2490 11142 3972 42843 23% 9640 44708 5.0% 1976 75935
2016 7080 5897 4703 3523 4423 2522 11297 4027 43472 24% 10542 45118 5.5% 2194 75854
2017 7190 5988 4780 3580 4479 2554 11455 4083 44110 26% 11468 45532 6.0% 2415 75757
2018 7301 6081 4858 3639 4536 2586 11615 4140 44756 28% 12420 45949 6.5% 2641 75644
2019 7413 6174 4938 3699 4593 2619 11777 4198 45411 30% 13396 46370 7.0% 2870 75515
2020 7527 6270 5019 3759 4651 2652 11941 4256 46075 31% 14398 46795 7.5% 3103 75368
2021 7644 6367 5093 3815 4705 2683 12085 4308 46700 33% 15411 47224 8.0% 3340 75173
2022 7763 6466 5169 3872 4759 2714 12231 4360 47334 35% 16448 47657 8.5% 3582 74960
2023 7883 6566 5246 3929 4814 2745 12378 4412 47974 37% 17511 48094 9.0% 3827 74730
2024 8005 6668 5324 3988 4869 2777 12527 4465 48623 38% 18598 48535 9.5% 4077 74482
2025 8129 6771 5403 4047 4925 2809 12677 4519 49279 40% 19711 48980 10.0% 4331 74216
Kopā: 2005-2025 146758 122235 97390 72948 91720 52304 233726 83316 900398 211187 939284 42954 1585541
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
63

Geo Consultants
6.3. Atkritumu daudzuma prognozes 2. scenārijs (optimistiskā
prognoze)
Optimistiskā prognoze sagatavota, pieņemot, ka:
IKP pieauguma tempi līdz 2025. gadam būs sekojoši:
-7,2% 2005. gadā;
-7,0% no 2006. - 2010. gadam;
-6,0% no 2011. - 2025. gadam.
sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) pārstrāde palielināsies no 5% 2005. gadā līdz 40%
2025. gadā;
celtniecības atkritumu pārstrāde sasniegs 10% no kopējā apjoma 2025. gadā.
Saražota sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze laika periodam no 2005.
– 2025. gadam sniegta 6.4. tabulā.
6.4. tabula. Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnas (optimistiskā prognoze)
Gads
Cēsu rajons Limbažu rajons Valkas rajons Valmieras rajons
Pilsētās Laukos Pilsētās Laukos Pilsētās Laukos Pilsētās Laukos
Kopā
reģionā:
2005 5885 6535 3892 3887 3796 2886 9472 4502 40855
2006 6005 6669 3970 3965 3861 2936 9665 4594 41665
2007 6128 6805 4050 4045 3927 2986 9862 4687 42490
2008 6253 6944 4132 4127 3994 3037 10062 4783 43332
2009 6380 7085 4215 4210 4063 3089 10267 4880 44189
2010 6510 7230 4300 4295 4132 3141 10476 4979 45063
2011 6622 7354 4378 4372 4192 3187 10641 5058 45803
2012 6735 7480 4457 4451 4252 3233 10808 5137 46554
2013 6851 7608 4538 4532 4314 3280 10978 5218 47318
2014 6968 7738 4620 4614 4376 3327 11150 5300 48093
2015 7087 7871 4703 4697 4439 3375 11325 5383 48880
2016 7209 8005 4788 4782 4503 3424 11502 5467 49680
2017 7332 8142 4875 4868 4567 3473 11682 5552 50491
2018 7457 8282 4963 4956 4633 3523 11864 5639 51316
2019 7585 8423 5052 5046 4699 3573 12049 5727 52153
2020 7714 8567 5143 5137 4766 3624 12237 5816 53003
2021 7847 8714 5228 5222 4829 3672 12405 5896 53813
2022 7981 8864 5315 5308 4893 3720 12576 5977 54634
2023 8118 9016 5402 5395 4958 3770 12748 6059 55466
2024 8258 9170 5492 5484 5023 3819 12922 6142 56310
2025 8399 9328 5582 5575 5089 3869 13098 6225 57165
Kopā: 2005-2025 149323 165829 99095 98967 93306 70945 237789 113019 1028273
Prognozētais saražoto sadzīves atkritumu daudzums laika periodā no 2005. – 2025. gadam ir
1028 tūkst. tonnu.
Pārējo atkritumu daudzuma optimistiskā prognoze atspoguļota 6.5. tabulā.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
64

Geo Consultants
6.5. tabula. Saražoto pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (optimistiskā prognoze)
Gads
Pārējie atkritumi
t.sk. celtniecības
atkritumi
Ielu tīrīšanas
atkritumi
Parku un dārzu
atkritumi
2005 40541 35845 370 2670
2006 41014 36263 370 2670
2007 41492 36686 370 2670
2008 41976 37114 370 2670
2009 42466 37547 370 2670
2010 42961 37985 370 2670
2011 43391 38365 370 2670
2012 43825 38749 370 2670
2013 44263 39136 370 2670
2014 44706 39528 370 2670
2015 45153 39923 370 2670
2016 45604 40322 370 2670
2017 46060 40725 370 2670
2018 46521 41133 370 2670
2019 46986 41544 370 2670
2020 47456 41959 370 2670
2021 47930 42379 370 2670
2022 48410 42803 370 2670
2023 48894 43231 370 2670
2024 49383 43663 370 2670
2025 49877 44100 370 2670
Kopā: 2005-2025 948907 839002 7770 56070
Pieņemot, ka atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas pakāpe iedzīvotājiem
Reģiona pilsētās 2010. gadā būs 100% un lauku teritorijās 2013. g. – 75%, savākto sadzīves
atkritumu (mājsaimniecību) daudzums periodā no 2005 -2025. gadam būs 916 tūkst. tonnu
(skat. 6.6. tab.).
Ņemot vērā atkritumu savākšanas pakāpi un atkritumu (mājsaimniecības atkritumu un
celtniecības atkritumu) pārstrādes iespējas reģionā, kopējais apglabāto atkritumu daudzums
20 gados būs 1606 tūkst. tonnu (skat. 6.6. tab.).
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
65

Geo Consultants
6.6. tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (optimistiskā prognoze)
Gads
Savākto SA (mājsaimniecību) daudzums, t
Cēsu rajons Limbažu rajons Valkas rajons Valmieras rajons
Pilsētās Laukos Pilsētās Laukos Pilsētās Laukos Pilsētās Laukos
Kopā
reģionā:
Šķiroti savākto SA
(mājsaimniecību)
daudzums
pārējo
atkritumu
daudzums, t
Celtniecības
atkritumu pārstrāde
% t % t
2005 5885 4902 3892 2915 3796 2165 9472 3376 36402 5% 1820 40541 0.0% 0 75123
2006 6005 5002 3970 2974 3861 2202 9665 3445 37124 7% 2506 41014 0.5% 181 75450
2007 6128 5104 4050 3034 3927 2240 9862 3515 37860 9% 3218 41492 1.0% 367 75767
2008 6253 5208 4132 3095 3994 2278 10062 3587 38609 10% 3957 41976 1.5% 557 76071
2009 6380 5314 4215 3157 4063 2317 10267 3660 39373 12% 4725 42466 2.0% 751 76363
2010 6510 5422 4300 3221 4132 2356 10476 3734 40152 14% 5521 42961 2.5% 950 76642
2011 6622 5515 4378 3279 4192 2390 10641 3793 40810 16% 6326 43391 3.0% 1151 76725
2012 6735 5610 4457 3338 4252 2425 10808 3853 41479 17% 7155 43825 3.5% 1356 76792
2013 6851 5706 4538 3399 4314 2460 10978 3913 42158 19% 8010 44263 4.0% 1565 76846
2014 6968 5804 4620 3460 4376 2495 11150 3975 42848 21% 8891 44706 4.5% 1779 76884
2015 7087 5903 4703 3523 4439 2531 11325 4037 43549 23% 9798 45153 5.0% 1996 76907
2016 7209 6004 4788 3586 4503 2568 11502 4100 44260 24% 10733 45604 5.5% 2218 76913
2017 7332 6107 4875 3651 4567 2605 11682 4164 44982 26% 11695 46060 6.0% 2444 76904
2018 7457 6211 4963 3717 4633 2642 11864 4229 45716 28% 12686 46521 6.5% 2674 76877
2019 7585 6317 5052 3784 4699 2680 12049 4295 46461 30% 13706 46986 7.0% 2908 76833
2020 7714 6425 5143 3853 4766 2718 12237 4362 47218 31% 14756 47456 7.5% 3147 76771
2021 7847 6536 5228 3916 4829 2754 12405 4422 47937 33% 15819 47930 8.0% 3390 76658
2022 7981 6648 5315 3981 4893 2790 12576 4483 48667 35% 16912 48410 8.5% 3638 76527
2023 8118 6762 5402 4047 4958 2827 12748 4544 49406 37% 18033 48894 9.0% 3891 76376
2024 8258 6878 5492 4113 5023 2864 12922 4606 50156 38% 19185 49383 9.5% 4148 76206
2025 8399 6996 5582 4181 5089 2902 13098 4669 50916 40% 20366 49877 10.0% 4410 76016
Apglabāto
atkritumu
daudzums
Kopā: 2005-2025 149323 124372 99095 74225 93306 53209 237789 84764 916083 215819 948907 43520 1605651
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
66

Geo Consultants
6.4. Atkritumu daudzuma prognozes 3. scenārijs
(pesimistiskā prognoze)
Pesimistiskā prognoze sagatavota, pieņemot, ka:
-IKP pieauguma tempi līdz 2025. gadam būs sekojoši (atbilstoši Finanšu ministrijas
sniegtajiem datiem):
-6,7% 2005. gadā;
-6,5% no 2006. - 2010. gadam;
-5,5% no 2011. - 2025. gadam.
-sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) pārstrāde palielināsies no 5% 2005. gadā līdz
20% 2025. gadā;
- celtniecības atkritumu pārstrāde nenotiks.
Saražota sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze laika periodam no 2005.
– 2025. gadam sniegta 6.7. tabulā.
6.7. tabula. Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnas (pesimistiskā prognoze)
Gads
Cēsu rajons Limbažu rajons Valkas rajons Valmieras rajons
Pilsētās Laukos Pilsētās Laukos Pilsētās Laukos Pilsētās Laukos
Kopā
reģionā:
2005 5885 6535 3892 3887 3796 2886 9472 4502 40855
2006 5995 6658 3964 3959 3855 2931 9649 4586 41597
2007 6108 6783 4037 4032 3915 2976 9830 4672 42352
2008 6222 6910 4112 4107 3975 3022 10013 4759 43120
2009 6339 7039 4188 4182 4036 3069 10201 4848 43902
2010 6457 7171 4265 4260 4098 3116 10391 4939 44697
2011 6557 7282 4335 4330 4151 3156 10537 5008 45357
2012 6659 7395 4406 4401 4204 3197 10686 5079 46026
2013 6762 7509 4479 4473 4258 3237 10836 5150 46704
2014 6866 7625 4552 4546 4312 3279 10988 5222 47391
2015 6973 7743 4627 4621 4367 3321 11142 5295 48088
2016 7080 7863 4703 4697 4423 3363 11297 5370 48795
2017 7190 7984 4780 4774 4479 3405 11455 5445 49512
2018 7301 8108 4858 4852 4536 3449 11615 5520 50238
2019 7413 8233 4938 4932 4593 3492 11777 5597 50974
2020 7527 8360 5019 5012 4651 3536 11941 5675 51720
2021 7644 8489 5093 5087 4705 3577 12085 5744 52425
2022 7763 8621 5169 5162 4759 3619 12231 5813 53137
2023 7883 8755 5246 5239 4814 3660 12378 5883 53859
2024 8005 8890 5324 5317 4869 3702 12527 5954 54588
2025 8129 9028 5403 5396 4925 3745 12677 6025 55327
Kopā: 2005-2025 146758 162981 97390 97264 91720 69739 233726 111088 1010666
Prognozētais saražoto sadzīves atkritumu daudzums laika periodā no 2005. - 2025. gadam ir
1011 tūkst. tonnu.
Pārējo atkritumu daudzuma pesimistiskā prognoze atspoguļota 6.8. tabulā.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
67

Geo Consultants
6.8. tabula. Saražoto pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (pesimistiskā prognoze)
Gads
Pārējie atkritumi
t.sk. celtniecības
atkritumi
Ielu tīrīšanas
atkritumi
Parku un dārzu
atkritumi
2005 40474 35786 370 2670
2006 40912 36174 370 2670
2007 41355 36566 370 2670
2008 41803 36962 370 2670
2009 42256 37362 370 2670
2010 42714 37767 370 2670
2011 43106 38113 370 2670
2012 43501 38462 370 2670
2013 43900 38815 370 2670
2014 44302 39171 370 2670
2015 44708 39530 370 2670
2016 45118 39892 370 2670
2017 45532 40258 370 2670
2018 45949 40627 370 2670
2019 46370 40999 370 2670
2020 46795 41375 370 2670
2021 47224 41754 370 2670
2022 47657 42137 370 2670
2023 48094 42523 370 2670
2024 48535 42913 370 2670
2025 48980 43307 370 2670
Kopā: 2005-2025 939284 830494 7770 56070
Pieņemot, ka atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas pakāpe iedzīvotājiem
Reģiona pilsētās 2010. gadā būs 100% un lauku teritorijās 2013. g. – 75%, savākto sadzīves
atkritumu (mājsaimniecību) daudzums periodā no 2005 - 2025. gadam būs 900 tūkst. tonnu
(skat. 6.9. tab.).
Ņemot vērā atkritumu savākšanas pakāpi un mājsaimniecību atkritumu pārstrādes iespējas
Reģionā, kopējais apglabāto atkritumu daudzums 20 gados būs 1723 tūkst. tonnu (skat. 6.9.
tab.).
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
68

Geo Consultants
6.9. tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (pesimistiskā prognoze)
Gads
Savākto SA (mājsaimniecību) daudzums, t
Cēsu rajons Limbažu rajons Valkas rajons Valmieras rajons
Pilsētās Laukos Pilsētās Laukos Pilsētās Laukos Pilsētās Laukos
Kopā reģionā:
Šķiroti savākto SA
(mājsaimniecību)
daudzums
% t
pārējo
atkritumu
daudzums, t
2005 5885 4902 3892 2915 3796 2165 9472 3376 36402 5% 1820 40474 75056
2006 5995 4994 3964 2969 3855 2198 9649 3440 37064 6% 2131 40912 75845
2007 6108 5087 4037 3024 3915 2232 9830 3504 37736 7% 2453 41355 76639
2008 6222 5182 4112 3080 3975 2267 10013 3569 38421 7% 2786 41803 77439
2009 6339 5279 4188 3137 4036 2302 10201 3636 39117 8% 3129 42256 78244
2010 6457 5378 4265 3195 4098 2337 10391 3704 39826 9% 3485 42714 79055
2011 6557 5462 4335 3247 4151 2367 10537 3756 40413 10% 3839 43106 79679
2012 6659 5546 4406 3301 4204 2397 10686 3809 41008 10% 4203 43501 80306
2013 6762 5632 4479 3355 4258 2428 10836 3863 41611 11% 4577 43900 80934
2014 6866 5719 4552 3410 4312 2459 10988 3917 42223 12% 4961 44302 81564
2015 6973 5807 4627 3466 4367 2490 11142 3972 42843 13% 5355 44708 82196
2016 7080 5897 4703 3523 4423 2522 11297 4027 43472 13% 5760 45118 82830
2017 7190 5988 4780 3580 4479 2554 11455 4083 44110 14% 6175 45532 83466
2018 7301 6081 4858 3639 4536 2586 11615 4140 44756 15% 6601 45949 84103
2019 7413 6174 4938 3699 4593 2619 11777 4198 45411 16% 7039 46370 84742
2020 7527 6270 5019 3759 4651 2652 11941 4256 46075 16% 7487 46795 85383
2021 7644 6367 5093 3815 4705 2683 12085 4308 46700 17% 7939 47224 85985
2022 7763 6466 5169 3872 4759 2714 12231 4360 47334 18% 8402 47657 86589
2023 7883 6566 5246 3929 4814 2745 12378 4412 47974 19% 8875 48094 87193
2024 8005 6668 5324 3988 4869 2777 12527 4465 48623 19% 9360 48535 87797
2025 8129 6771 5403 4047 4925 2809 12677 4519 49279 20% 9856 48980 88402
Apglabāto
atkritumu
daudzums
Kopā: 2005-2025 146758 122235 97390 72948 91720 52304 233726 83316 900398 116235 939284 1723448
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
69

Geo Consultants
6.5. Prognoze par atkritumu sastāvu
Ir diezgan problemātiski prognozēt atkritumu sastāvu, kāds tas varētu būt nākotnē. Tāpēc
nodalāmas divas prognozes sastāvdaļas:
saražoto atkritumu sastāvs,
apglabāto atkritumu sastāvs.
6.5.1. Saražoto atkritumu sastāvs
Sniedzot prognozi par saražoto atkritumu sastāvu, jāņem vērā, ka:
- kopumā ņemot, strauji pieaug iepakojama materiāls,
- iepakojuma materiāla īpatsvarā samazinās stikla daudzums, bet strauji pieaug
dažādi plastmasas iepakojuma materiāli,
- paaugstinoties dzīves līmenim, strauji pieaug tādu agrāk netipisku materiālu kā
pamperi, plastmasas trauki, papīra dvieļi, galdauti u.c. apjoms,
- kopumā ņemot, palielinās pārtikas atkritumu daudzums, ko nosaka virkne faktoru,
kur viens no galvenajiem ir dārzeņu un augļu pieejamība visā gada garumā,
- nav sagaidāms, ka varētu samazināties celtniecības atkritumu īpatsvars kopējā
mājsaimniecības atkritumu daudzumā, jo to daudzums ir tieši proporcionāls dzīves
līmenim, un paaugstinoties pēdējām, kā rāda Skandināvijas valstu pieredze, tas
stabilizējas apmēram 5-7% apjomā no kopējā atkritumu svara.
Ņemot vērā augšminēto, var pieņemt, ka mājsaimniecības atkritumu sastāvs varētu tuvoties
tam, kas raksturīgs Eiropas Savienības vecajām dalībvalstīm. Saskaņā ar Starptautiskās cieto
atkritumu asociācijas (ISWA) datiem, tas 2003. gadā vidēji bija sekojošs [17, svara procenti]:
- papīrs / kartons – 35%,
- pārtikas atkritumi – 25%,
- plastmasas – 11%,
- stikls – 6%,
- metāli – 2%,
- lupatas – 2%,
- alumīnija bundžas – 1%,
- citi –18%.
6.6. Prognoze par šķirotu atkritumu savākšanas daudzumiem
Prognoze par šķiroto atkritumu savākšanas apjomiem sniegta pie kopējās atkritumu daudzuma
prognozes, pieņemot, ka 2025. gadā šķiroto atkritumu daudzums, kas tiks novirzīts otrreizējai
pārstrādei / izmantošanai sasniegs 40% no kopējā apjoma. 2004. gada līmenis tiek pieņemts
kā “0” līmenis, plānojot atkritumu dalītās vākšanas tempu pieaugumu.
Prognozes par atkritumu apsaimniekošanas tendencēm raksturotas 6.1., 6.2. un 6.3. attēlos.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
70

Geo Consultants
. 6 7. Prognoze par atkritumu daudzumiem pilsētās
Prognoze par mājsaimniecības atkritumu ražošanas apjomiem sniegta 6.10. tabulā. Atkritumu
sadalījums starp iedzīvotājiem (fiziskas personas) un juridiskām personām ir apmēram 49%
un 51% no kopējā atkritumu daudzuma. Šī proporcija nākotnē mainās, t.i. straujāk pieaug
atkritumu radītāju saražoto atkritumu daudzums.
Atkritumu daudzums, kas saskaņā ar prognozi tiks saražots pilsētās nākotnē (skat. 6.10.
tabulu), pieaug. To nosaka tas, ka viena atkritumu radītāja radīto atkritumu daudzums
patstāvīgi palielinās. Tāpēc, lai nepieļautu to, ka apglabājamo atkritumu daudzums pārsniegtu
300 kg uz 1 atkritumu radītāju/gadā, nepieciešama, pēc iespējas, intensīvāka atkritumu dalītās
savākšanas attīstība.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
71

Geo Consultants
6.10. tabula. Saražoto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (reģiona pilsētas). Bāzes variants
Gads Cēsis Līgatne Valmiera Rūjiena Mazsalaca Limbaži Staicele Ainaži Salacgrīva Aloja Seda Smiltene Valka Strenči
2005 5737 430 8470 1123 524 2730 362 382 1096 457 534 1883 2013 461
2006 5721 429 8446 1119 523 2721 361 381 1092 456 531 1872 2001 458
2007 5888 441 8693 1152 538 2800 371 392 1124 469 545 1920 2053 470
2008 6055 454 8938 1185 553 2879 382 403 1156 482 559 1968 2104 482
2009 6037 453 8912 1181 552 2870 381 402 1152 481 555 1956 2091 479
2010 6202 465 9156 1214 567 2948 391 413 1183 494 568 2003 2142 490
2011 6367 477 9386 1244 581 3029 402 424 1216 508 582 2051 2194 502
2012 6349 476 9346 1239 578 3023 401 423 1214 507 579 2040 2182 499
2013 6512 488 9573 1269 592 3103 411 434 1246 520 592 2086 2232 511
2014 6674 500 9797 1299 606 3184 422 446 1278 534 605 2133 2281 522
2015 6655 499 9755 1293 604 3178 421 445 1276 533 602 2121 2269 519
2016 6816 511 9976 1322 617 3257 432 456 1308 546 615 2166 2317 530
2017 6975 523 10195 1351 631 3337 442 467 1340 559 628 2211 2365 541
2018 6956 521 10151 1345 628 3330 442 466 1337 558 624 2199 2351 538
2019 7114 533 10366 1374 642 3409 452 477 1369 571 636 2242 2398 549
2020 7271 545 10579 1402 655 3488 462 488 1400 584 649 2285 2442 559
2021 7427 557 10771 1428 667 3561 472 498 1429 597 660 2326 2485 569
2022 7407 555 10705 1419 663 3548 471 497 1425 595 656 2310 2468 566
2023 7562 567 10892 1444 674 3620 480 507 1454 607 667 2350 2510 575
2024 7716 578 11076 1468 685 3692 490 517 1482 619 678 2388 2551 585
2025 7869 590 11257 1492 697 3763 499 527 1511 631 689 2426 2609 594
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
72

Geo Consultants
7. ZIEMEĻVIDZEMES RAA PLĀNA INSTITUCIONĀLIE UN
ORGANIZATORISKIE ASPEKTI
Nodaļā izskatīti atkritumu apsaimniekošanas plāna realizācijas institucionālie un
organizatoriskie aspekti nosakot atbildību un pienākumu sadalījumu atkritumu
apsaimniekošanas jomā, kā arī dažādu nevalstisko organizāciju loma šajā procesā.
7.1. Pienākumu un atbildības sadalījums starp iesaistītajām
pusēm
Atkritumu apsaimniekošanas jomā, izvērtējot pienākumu un atbildības sadalījumu starp
iesaistītajām pusēm, jāņem vērā, ka šajā procesā ir iesaistītas sekojošas puses:
- pašvaldības,
- pašvaldību dibināta komercsabiedrība,
- atkritumu radītāji,
- atkritumu apsaimniekotāji,
- atkritumu pārstrādātāji vai dalīti savākto atkritumu uzpircēji,
- procesu pārraugošās un kontrolējošās organizācijas,
- nevalstiskās organizācijas.
7.1.1. Pašvaldības
Saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām”, pašvaldības atbild par atkritumu apsaimniekošanas
organizāciju to teritorijā. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām, „vietējās
pašvaldības:
- organizē sadzīves atkritumu, to skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu,
apsaimniekošanu atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem
plāniem savā administratīvajā teritorijā;
- pieņem lēmumus par jaunu sadzīves atkritumu pārstrādes objektu un poligonu
izvietošanu savā administratīvajā teritorijā;
- izdod saistošos noteikumus, kas reglamentē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu
savā administratīvajā teritorijā, savas administratīvās teritorijas dalījumu sadzīves
atkritumu apsaimniekošanas zonās, prasības atkritumu savākšanai, pārvadāšanai,
pārkraušanai un uzglabāšanai, kā arī kārtību, kādā veicami maksājumi par šo
atkritumu apsaimniekošanu;
- pieņem lēmumus par jaunu bīstamo atkritumu pārstrādes objektu, to skaitā
sadedzināšanas iekārtu un poligonu, izvietošanu savā administratīvajā teritorijā;
- var ieguldīt līdzekļus atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē un uzturēšanā
atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas plāniem” 6 ;
6
Citāts no “Atkritumu apsaimniekošanas likuma” (2005. gada 22. jūnija redakcija)
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
73

Geo Consultants
- nodrošina reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plāna sagatavošanu (to apstiprina
LR MK);
- ja nepieciešams, veic pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādi;
- „Vietējā pašvaldība, ņemot vērā šā likuma 9. panta pirmās daļas 3. punktā minētos
saistošos noteikumus, izvēlas komersantu, kurš veiks sadzīves atkritumu
savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves
atkritumu apsaimniekošanas zonā, tādā kārtībā, kāda noteikta iepirkumu
regulējošos normatīvajos aktos, organizējot iepirkuma procedūru par sadzīves
atkritumu apsaimniekošanu noteiktā zonā. Pašvaldības var noteikt kopīgu
pakalpojumu sniegšanas zonu, kurā ietilpst vairāku pašvaldību teritorija. Līgumu
ar izraudzīto komersantu katra pašvaldība slēdz atsevišķi. Pašvaldība iekļauj darba
uzdevumā arī prasības attiecībā uz pretendenta darbinieku kvalifikāciju, spēju
veikt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un tehnisko vai finanšu nodrošinājumu
sadzīves atkritumu apsaimniekošanas darbību veikšanai konkrētajā zonā.
Pašvaldība iepirkuma komisijā iekļauj pārstāvi no attiecīgās Valsts vides dienesta
reģionālās vides pārvaldes.
- Pašvaldība slēdz līgumu ar iepirkuma procedūras rezultātā izraudzīto sadzīves
atkritumu apsaimniekotāju, kurš saņēmis sadzīves atkritumu apsaimniekošanas
atļauju.
- Līgumu starp pašvaldību un sadzīves atkritumu apsaimniekotāju slēdz uz laiku, ne
ilgāku par pieciem gadiem, un līguma termiņš nedrīkst pārsniegt sadzīves
atkritumu apsaimniekošanas atļaujas derīguma termiņu.
- Pašvaldība informē savas administratīvās teritorijas atkritumu radītājus par šīs
teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās un par sadzīves
atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru tā noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu
savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves
atkritumu apsaimniekošanas zonā." 7
Ziemeļvidzemes reģiona pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas funkciju veikšanu ir
deleģējušas pašvaldību dibinātai komercsabiedrībai SIA „Ziemeļvidzemes atkritumu
apsaimniekošanas organizācija” (turpmāk tekstā SIA “ZAAO”).
Reģionālās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas būtiska sastāvdaļa ir pašvaldību atbildība
par reģionālās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas uzturēšanu, Ziemeļvidzemes reģionā –
par Eiropas Savienības līdzfinansējuma (Kohēzijas (iepriekš ISPA) fonda dāvinājumu) un par
pašvaldību līdzekļiem (t.sk. arī aizņēmumu) realizētā projekta darbības nodrošināšanu.
Pašvaldību atbildība tiek realizēta kā atbalsts un saimnieciskās darbības veicināšana
pašvaldību dibinātajai komercsabiedrībai SIA “ZAAO”, kas atbild par projekta realizācijai
piešķirto kredītu atmaksāšanu. Pašvaldību dibināta komercsabiedrība SIA “ZAAO” bija
obligāts priekšnoteikums ES dāvinājuma, kā arī kredīta saņemšanai projekta realizācijai. Tie
tika piešķirti pašvaldību dibinātajai komercsabiedrībai SIA ”ZAAO”, nevis katrai pašvaldībai
atsevišķi, ko neparedz ES pieņemtā kārtība.
Atkritumu apsaimniekošanas nozare ir joma, kur kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšana
saistās ar lielu investīciju ieguldīšanu atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidē. Tas
ir iespējams, ja starp atkritumu radītāju un apsaimniekotāju tiek slēgti līgumi, kuru termiņš ir
pieci gadi. Ņemot vērā augšminēto, pašvaldībām rekomendēts slēgt ar atkritumu
7
“Atkritumu apsaimniekošanas likums”, 15.pants (2005. gada 22. jūnija redakcija)
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
74

Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
Geo Consultants
apsaimniekotāju līgumu, paredzot līgumā nepieciešamo investīciju apjomus un konkrēto
jaunveidojamo infrastruktūras elementu realizācijas termiņus.
Ja atkritumu apsaimniekotājs nenodrošina kvalitatīvus pakalpojumus (neievēro līguma
nosacījumus), pašvaldības ir tiesīgas pārskatīt līguma izpildes noteikumus un, ja
nepieciešams, pārtraukt tā izpildi.
7.1.2. Pašvaldību dibināta komercsabiedrība
Pašvaldības var deleģēt komersanta, kurš veiks sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu,
pārkraušanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā (vienas
pašvaldības teritorija) vai kopīgajā pakalpojumu sniegšanas zonā (vairāku pašvaldību
teritorijas), izvēli veikt pašvaldību dibinātai komercsabiedrībai SIA “ZAAO”, atbilstoši LR
normatīvajos dokumentos noteiktajai iepirkuma kārtībai un atbilstoši atkritumu
apsaimniekošanas valsts plānam un Ziemeļvidzemes reģiona atkritumu apsaimniekošanas
plānam. Pašvaldību dibinātai komercsabiedrībai iepirkuma komisijā jāiekļauj pārstāvi no
Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās vides pārvaldes.
Līgumu ar izraudzīto komersantu katra pašvaldība slēdz atsevišķi.
7.1.3. Atkritumu radītāji
Saskaņā ar likumu “Atkritumu apsaimniekošanas likums” atkritumu radītājs (īpašnieks) atbild
par:
- pašvaldības saistošo atkritumu apsaimniekošanas noteikumu ievērošanu,
- atkritumu savākšanu no savas teritorijas un to nogādāšanu uz speciāli aprīkotām
vietām vai poligoniem,
- par atkritumu apsaimniekošanas izmaksu pilnu apmaksu.
Tas nozīmē, ka ikvienam atkritumu radītājam (īpašniekam) ir jādeklarē radīto atkritumu
apsaimniekošanas veidu. Praktiskā dzīvē tas nozīmē, ka atkritumu radītājam jāslēdz līgums ar
atkritumu apsaimniekošanas firmu, kas licencēta atkritumu apsaimniekošanai (ja pats
atkritumu radītājs nav licencēts šādu darbību veikšanai).
Savukārt, atkritumu radītājs ir tiesīgs pārskatīt vai lauzt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju,
ja netiek pildīti līguma nosacījumi.
7.1.4. Atkritumu apsaimniekotāji
Atkritumu apsaimniekotājiem, veicot savu darbību, jāievēro sekojošas prasības:
- jāsaņem atļauja no Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās vides pārvaldes
(saskaņā ar MK noteikumos Nr 342 noteikto kārtību skat. 6. pielikumu) atkritumu
apsaimniekošanas darbību veikšanai, t.sk. atļauja piesārņojošās darbības veikšanai,
- jānoslēdz līgums ar atkritumu īpašnieku par atkritumu apsaimniekošanu un
regulāri jāatskaitās par tā izpildes gaitu. Ja šis līgums netiek slēgts ar pašvaldību,
tad darbības veikšanai konkrētās pašvaldības teritorijā jāsaņem atļauja no domes
vai padomes,
- jānodrošina līguma un normatīvo aktu prasību izpilde, sniedzot klientam
maksimāli ērtus pakalpojumus,
- jāsagatavo un jāsaskaņo ar Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru tarifi par atkritumu
apsaimniekošanu,
- jāsagatavo un jāiesniedz statiskās atskaites formas saskaņā ar normatīvajos aktos
noteiktajām prasībām,
75

Geo Consultants
Savukārt, atkritumu apsaimniekotājs ir tiesīgs pieprasīt kompensāciju vai lauzt līgumu, ko
neievēro to noslēgusī puse, neatkarīgi no tā vai līguma slēdzējs ir bijusi fiziska vai juridiska
persona. Parasti konflikti saistās ar savlaicīgu apmaksas nenodrošināšanu (iekavēšanu) par
sniegtajiem pakalpojumiem. Tāpēc ļoti svarīgi šo problēmu ir atrunāt līgumā (piemēram,
paredzot daļēju priekšapmaksu par sniegtajiem pakalpojumiem).
Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu darbību, nereti, būtiski ietekmē arī virkne blakus
faktoru, kas parasti netiek atrunāti līgumos starp atkritumu radītāju un apsaimniekotāju.
Būtiskākie no tiem ir sekojoši:
- komerciālās organizācijas vai pat rūpniecības uzņēmumi, kas neslēdz vai mākslīgi
samazina datus par atkritumu daudzumu, nelegāli izmantojot konteinerus, kas
paredzēti atkritumu savākšanai no iedzīvotājiem,
- namu pārvaldes, kuru štatā esošie sētnieki izmanto iedzīvotāju atkritumiem
paredzētos konteinerus ielu saslauku izbēršanai; apzaļumošanas uzņēmumi, kas
izmanto iedzīvotāju konteinerus parku – dārzu atkritumu izmešanai un tml.
Ir grūti prognozēt šo problēmu nozīmīgumu slēdzot konkrētos līgumus. Tāpēc šo problēmu
risinājums vispārīgā veidā, pirmkārt, ir iestrādājams saistošajos atkritumu apsaimniekošanas
noteikumos un tikai, otrkārt, konkrētajā līgumā, ņemot vērā minētajos noteikumos formulētās
prasības.
7.1.5. Atkritumu un iepakojuma materiālu pārstrādātāji un uzpircēji
Atkritumu un iepakojuma materiāla pārstrādātāji un uzpircēji ir atbildīgi par:
- atļaujas saņemšanu no Valsts vides dienesta atkritumu apsaimniekošanas
pārstrādes vai tranzīta darbību veikšanai, t. sk. atļauja piesārņojošās darbības
veikšanai (Enerģētikai, Metālu apstrādei un ražošanai, Minerālu izstrādājumu
ražošanai, atkritumu apsaimniekošanai, pārtikas rūpniecībai, uc.), Pārvalde izvērtē
iesniegto A kategorijas un B kategorijas piesārņojošas darbības pieteikumu un
izsniedz attiecīgu atļauju piesārņojošas darbības veikšanai vai būtiskām izmaiņām
piesārņojošā darbībā vai arī pieņem motivētu lēmumu par atteikumu izsniegt
atļauju ne vēlāk kā 90 dienu laikā A kategorijas un ne vēlāk kā 60 dienu laikā B
kategorijas piesārņojošai darbībai no dienas, kad operators ir iesniedzis visu
nepieciešamo informāciju pieteikuma izvērtēšanai. Lēmumu par atļaujas termiņa
pagarināšanu, atļaujas nosacījumu maiņu vai atteikumu pagarināt atļaujas termiņu
esošai piesārņojošai darbībai pārvalde pieņem ne vēlāk kā 60 dienu laikā A
kategorijas un ne vēlāk kā 30 dienu laikā — B kategorijas piesārņojošai darbībai
- līgumu slēgšanu ar atkritumu īpašniekiem par otrreizējo izejvielu pārstrādi vai
pieņemšanu,
- konkrētu kvalitātes prasību noteikšanu pārstrādājamajām / iepērkamajām otrreizēji
izmantojamajām izejvielām,
- statiskās atskaites formu sagatavošanu un iesniegšanu saskaņā ar normatīvajos
aktos noteiktajām prasībām.
Savukārt, atkritumu pārstrādātājs / uzpircējs ir tiesīgs pieprasīt kompensāciju vai lauzt
līgumu, ko neievēro to noslēgusī puse, neatkarīgi no tā vai līguma slēdzējs ir bijusi fiziska vai
juridiska persona.
Pēc būtības, otrreizēji izmantojamo izejvielu tirgū darbojas trīs veidu organizācijas:
- reālie otrreizējo izejvielu pārstrādātāji (piemēram: Klaipēdas papīra fabrika –
papīrs un kartons, fabrika “Grīziņkalns” – stikls, metalurģijas kombināts “Liepājas
metalurgs” – metāli u.c.), A/s “Līgatnes papīrfabrika”, SIA “V.L.T.” (olu paliktņu
izgatavošana) u.c.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
76

Geo Consultants
- otrreizējo izejvielu uzpircēji, kam tas ir peļņas avots tiešā veidā (virkne firmu, kas
uzpērk metālus, papīru / kartonu, PET pudeles u.c.),
- SIA “Zaļais punkts” un SIA “Zaļā josta”, kas par deklarētajiem savāktajām
otrreizējām izejvielām izmaksā daļu no subsīdijām (naudas vai mantas izteiksmē),
kas saņemtas no Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas. Šīs abas
organizācijas vienlaicīgi nodarbojas arī ar sabiedrības informēšanas – izglītošanas
kampaņu.
SIA “Zaļais punkts” un SIA “Zaļā josta”, pēc būtības, organizē Iepakojuma likuma prasību
izpildi, apzinot un vietām arī savācot izlietoto iepakojumu, kā arī atskaitoties Latvijas Vides
aizsardzības fondam par atkritumu apsaimniekotāju un pašu savākto iepakojuma materiālu.
Kā rāda prakse, SIA “Zaļais punkts” un SIA “Zaļā josta” darbība jūtami veicina atkritumu
dalītās vākšanas sistēmas attīstību (nereti savstarpējo līgumu ietvaros atkritumu
apsaimniekotājiem tiek piegādāti konteineru atkritumu dalītajai vākšanai) un, līdz ar to,
ievērojami straujāku iepakojuma savākšanu. Abas organizācijas, nereti kopā ar atkritumu
apsaimniekotājiem, veic dažādas akcijas, rīko konkursus Konkursu, kā arī piedalās citos
izglītojoša un informatīva rakstura pasākumos.
Savukārt, pirmo divu grupu pārstāvji, pēc būtības, šiem jautājumiem nepievērš uzmanību, jo
tos interesē tikai saņemamais produkts.
Latvijā pazīstamākie otrreizējo izejvielu pārstrādāji vai savācēji ir sekojoši:
1) papīrs kartons:
- A/s “Klaipedos kartonas” (Lietuva),
- SIA “Juglas papīrs”,
- SIA “Gofre Baltija”,
- SIA “Riork” u.c.,
2) polimēri:
- A/s “Ādažu Polimēru Industrija”,
- A/s “Vita”,
- SIA “Formika”,
- SIA „Nordic Plast” u.c.,
3) PET:
- SIA „Partneris L.V”,
- A/S „PET Baltija”,
4) metāls:
- A/s “Liepājas metalurgs”,
- A/s „Latvijas Krāsmetāli”,
5) koka iepakojums:
- SIA "Kronus",
6) lamināts:
- A/s “Līgatnes papīrfabrika”,
7) stikls:
- A/s “Grīziņkalna stikla fabrika”,
- SIA „Līvānu stikla pārstrāde”,
- A/s "Jarvakandi klaas" (Igaunija)
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
77

Geo Consultants
- SIA “Eko Reverss”,
8) bīstamie atkritumi:
- A/s “BAO”,
- SIA “Lautuss”.
7.1.6. Valsts likumdošanu un politiku nosakošās institūcijas
Par likumdošanas aktu, kas reglamentē atkritumu apsaimniekošanu, sagatavošanu ir atbildīga
Vides ministrija. Balstoties uz likumdošanas aktu prasībām tā izstrādā arī stratēģiskos
dokumentus, kas nosaka likumdošanas aktu prasību ieviešanas secību. Vienlaicīgi Vides
ministrija organizē un finansē reģionu atkritumu apsaimniekošanas projektu realizāciju to
sagatavošanas posmā (tehniski – ekonomiskie pamatojumi, pieteikuma formas dažādiem ES
fondiem, tehniskie projekti un konkursa dokumentācija u.c.), uzrauga būvprojektus to
realizācijas stadijā (konkursu organizācija un izvērtēšana, pēc līguma noslēgšanas - laika
grafika izpildes un naudas kontrole, darbu kvalitātes kontrole u.t.t.), kā arī reģionu atkritumu
apsaimniekošanas projektus pēc to realizācijas.
Vides ministrijas padotā institūcija ir Valsts vides dienests, kura sastāvā ietilpst arī Reģionālās
vides pārvaldes, kas veic atkritumu apsaimniekošanas procesa uzraudzību un kontroli.
7.1.7. Procesu pārraugošās un kontrolējošās institūcijas
Šīs institūcijas iedalāmas 2 grupās:
- Valsts vides dienesta Valmieras reģionālā vides pārvalde, kas atkritumu
apsaimniekošanas atļaujas piesārņojošās darbības veikšanai, kā arī kontrolē
izsniegto atļauju nosacījumu ievērošanu un, ja tam ir pamats, pieņem lēmumu par
atļaujas apturēšanu vai anulēšanu. Vienlaicīgi šeit tiek akumulēta visa informācija
par atkritumu daudzumu un sastāvu, to apsaimniekošanas veidiem u.t.t.,
- specializētās Valsts institūcijas, kas uzrauga to vai citu normatīvo aktu prasību
ievērošanu konkrētajās jomās, piemēram: Valsts darba inspekcija, Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Vides veselības centrs u.c. Šīs institūcijas
neizsniedz atļaujas darbību veikšanai atkritumu apsaimniekošanas jomā, bet var
ierosināta tās vai citas darbības apturēšanu, ja netiek ievērotas normatīvo aktu
prasības.
7.1.8. Augstākās mācību iestādes un skolas
Reģiona atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem vēlams sadarboties ar reģiona
augstākajām mācību iestādēm un skolām. Šajā sadarbībā svarīgi, kā minimums, 3 aspekti:
- izglītojošā un informējošā darba veikšana starp studentiem un skolu jaunatni,
paredzot attiecīgi speciālu apmācības kursu par atkritumu saimniecības
aktualitātēm, rīkojot akcijas un konkursus, piemēram, dažādu atkritumu vākšanai
u.t.t.,
- atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu darbinieku kvalifikācijas celšana,
piemēram, augstskolai un LASA vai, ja nepieciešams, Valsts vides dienesta
Valmieras RVP veidojot kopīgu apmācības programmu u.t.t.,
- tehniska rakstura sadarbība starp augstskolu mācībspēkiem un uzņēmuma
speciālistiem, kur tas nepieciešams, konkrētu jautājumu risināšanā.
Lietderīgi būtu iekļaut īsu mācību kursu par atkritumu apsaimniekošanas jomu arī pieaugušo
izglītības centru un bezdarbnieku apmācības programmās, saskaņā ar apgūstamajām
profesijām.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
78

Geo Consultants
Šai sadarbībai ir neformāls raksturs, bet tā ir vienlīdz svarīga kā atkritumu apsaimniekošanas
uzņēmuma mērķu sasniegšanai, tā arī jaunatnes izglītošanai un audzināšanai.
7.1.9. Nevalstiskās organizācijas
Nevalstiskās organizācijas arī var iedalīt divās grupās:
- profesionālās nevalstiskās organizācijas,
- nevalstiskās organizācijas, kas darbojas vides un, līdz ar to, atkritumu
apsaimniekošanas jomā.
Latvijā šobrīd ir 2 profesionālās asociācijas, kas nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanas
problēmām:
- Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija (LASUA), kas apvieno
vairāk kā 40 uzņēmumus, kas sniedz atkritumu apsaimniekošanas pakalpojums
apmēram 80% no Latvijas iedzīvotājiem,
- Latvijas atkritumu saimniecības asociācija (LASA), kas apvieno vairāk kā 20
fiziskas un juridiskas personas un pārstāv Latviju Starptautiskajā cieto atkritumu
asociācijā (ISWA).
Formāli šo asociāciju starpā valda konkurence, bet, pēc būtības, tās viena otru papildina, jo:
- LASUA nodarbojas, galvenokārt, ar praktiskas dabas jautājumiem – uzņēmumu
darbības koordinācija, tehniskā apbruņojuma analīze, aktīva līdzdalība
likumdošanas aktu izveidē atkritumu apsaimniekošanas jomā, dažādu atkritumu
saimniecības infrastruktūras objektu apmeklēšana ārzemēs u.tml.,
- LASA veic, galvenokārt, sabiedrības izglītošanas – informēšanas darbu, arī
organizē speciālistu kvalifikācijas celšanas kursus, dažādu izstāžu apmeklēšanu, kā
arī veic teorētiska, reizēm arī praktisku ievirzi, rakstura pētījumus.
Latvijā ir virkne dažādu nevalstisku organizāciju, kas ieņem aktīvu pozīciju vides jautājumu
risināšanā. Lielākā un aktīvākā no tām ir Vides aizsardzības klubs (VAK), kam
Ziemeļvidzemes reģionā ir četras reģionālās nodaļas (Burtnieku, Cēsu, Salacas un Valmieras).
Saskaņā ar VAK mājas lapā sniegto informāciju [18], organizācija veic arī sekojošas
aktivitātes:
- vides izglītība,
- sabiedrības aizstāvība,
- vides politika.
VAK veic arī praktiska rakstura pasākumus un viens no tiem, kas skar arī atkritumu
saimniecību” ir izglītības programma “Zaļās skolas” [18], kuras ietvaros programmā
ietvertajās skolās tiek organizēta dalītā atkritumu vākšana, galvenokārt, papīrs.
VAK vai citas nevalstiskās organizācijas noteikti piesaistāmas darba ar sabiedrību veikšanai,
it īpaši attiecībā uz:
- atkritumu dalītās vākšanas sistēmas popularizāciju,
- nepieciešamību nodalīt sadzīves bīstamos atkritumus no kopējās atkritumu
plūsmas,
- skaidrojuma sniegšanai par atkritumu drošas noglabāšanas nepieciešamību.
Latvijā darbojas Sabiedriskā organizācija “Zaļā zeme”, kas savas aktivitātes izvērsusi arī
saistībā ar atkritumu poligonu “Daibe”.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
79

Geo Consultants
7.2. Sadarbība starp iesaistītajām pusēm
Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas kvalitatīva un operatīva darbība var tikt nodrošināta
tikai tādā gadījumā, ja norisinās konstruktīva sadarbība starp visām iesaistītajām pusēm.
Šī sadarbība iedalāma 2 daļās:
1) formālā vai obligāti nepieciešamā:
• starp pašvaldībām un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem,
• starp atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem un pārraugošajām /
kontrolējamajām institūcijām,
• starp atkritumu radītāju un atkritumu apsaimniekotāju,
• starp atkritumu apsaimniekotājiem un otrreizējo izejvielu, t. sk.
iepakojuma materiāla savācējiem un pārstrādātājiem,
2) neformālā vai vēlamā:
• starp atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem un nevalstiskajām
organizācijām, t. sk. arī profesionālajām asociācijām,
• ar kaimiņu atkritumu apsaimniekošanas reģioniem,
• ar reģiona augstskolām un skolām.
Neapšaubāmi, ka sadarbības nodrošināšana un koordinācija starp tik daudz un dažādām
iesaistītajām pusēm ir patstāvīgs un sarežģīts darbs, kura izpildes nodrošināšana jāveic un
jāfinansē pašvaldībām un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, paredzot šī uzdevuma
izpildīšanai štata darbiniekus.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
80

Geo Consultants
8. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS ATTĪSTĪBA
Atkritumu apsaimniekošanas plānošana Latvijā kopumā un Ziemeļvidzemes atkritumu
apsaimniekošanas reģionā konkrēti tiek sadalīta 2 etapos:
1. etaps – atkritumu apsaimniekošanas īstermiņa programma, kas jārealizē laika posmā no
2005. gada līdz 2013. gadam ieskaitot,
2. etaps - atkritumu apsaimniekošanas ilgtermiņa programma, kas jārealizē laika posmā no
2014. gada līdz 2025. gadam ieskaitot..
Turpmāk izskatītas abas programmas, nosakot:
to sastāvu, izpildes termiņus un atbildīgos izpildītājus,
saistītās investīciju izmaksas.
8.1. Pamatpieņēmumi
Sagatavojot atkritumu apsaimniekošanas plāna īstermiņa un ilgtermiņa programmas, vērā
ņemti sekojoši priekšnoteikumi:
1. Atkritumu apsaimniekošanu Ziemeļvidzemes reģionā regulē sekojoši likumi:
“Atkritumu apsaimniekošanas likums”, “Par pašvaldībām”, “Par sabiedrisko
pakalpojumu regulatoriem”, kā arī likumiem pakārtotie Ministru Kabineta
noteikumi. Atkritumu apsaimniekošana Ziemeļvidzemes reģionā tiek veikta
atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajam plānam un
pašvaldību plāniem, ievērojot pašvaldību saistošos noteikumus par atkritumu
apsaimniekošanu.
Pagastu, novadu un pilsētu pašvaldības organizē atkritumu apsaimniekošanu
atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajam plānam.
2. Saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2003. - 2012. gadam
Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģions sevī ietver četrus rajonus
– Cēsu, Limbažu, Valkas un Valmieras. Reģiona robežas nosaka Atkritumu
apsaimniekošanas valsts plāns.
3. Ziemeļvidzemes reģionā tiek turpināta projekta “Sadzīves atkritumu
apsaimniekošanas sistēmas izveide Ziemeļvidzemes reģionā” tālākā attīstība.
4. Ziemeļvidzemes reģionā projekta “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas
sistēmas izveide Ziemeļvidzemes reģionā” sekmīgai īstenošanai SIA
“Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija” veic projekta
turpmāko attīstību atbilstoši šajā atkritumu apsaimniekošanas plānā
noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, izņemot sadaļu par veco izgāztuvju
rekultivāciju, par ko atbild konkrētās pašvaldības, kuru teritorijā atrodas
izgāztuves.
5. 2004. gada decembrī tika pabeigta ES līdzfinansētā projekta “Sadzīves
atkritumu apsaimniekošana Ziemeļvidzemes reģionā, Latvijā” realizācija, t.sk.
nodots ekspluatācijā SA poligons “Daibe”. Tiek pieņemts, ka SIA “ZAAO” kā
pašvaldību dibināta komercsabiedrība turpinās izpildīt Finansu memorandā
noteiktās saistības.
6. Ziemeļvidzemes reģiona visu atkritumu radītāju (t.sk. iedzīvotāju) radītie
apglabājamie atkritumi tiek apglabāti reģionālajā SA poligonā “Daibe”, kas
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
81

Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
Geo Consultants
uzbūvēts, izmantojot arī pašvaldību finansējumu (25% no projekta izmaksām).
Šis priekšnoteikums iekļaujams reģiona pašvaldību saistošajos noteikumos par
atkritumu apsaimniekošanu.
7. Ņemot vērā Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā esošo
pašvaldību specifiku (atkritumu radītāju daudzums un blīvums, dažāda mēroga
apdzīvotas vietas, ģeogrāfiskais izvietojums, ekonomiskie rādītāji), kā arī lai
nodrošinātu vienmērīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbību un
attīstību visā reģiona teritorijā un nodrošinātu ES, valsts un pašvaldības
investīciju lietderīgu un racionālu izmantošanu atkritumu apsaimniekošanas
sistēmas izveidošanā un attīstībā un lai tiktu īstenoti atkritumu
apsaimniekošanas valsts un reģionālajā plānā noteiktie mērķi un uzdevumi,
Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošana reģionā var izveidot atkritumu
apsaimniekošanas zonu/-as, atbilstoši pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem.
7.1. Tiek pieņemts, ka Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā ir 4
atkritumu apsaimniekošanas rajoni – Cēsu, Limbažu, Valkas un Valmieras un
ka rajonu padomes var sniegt organizatorisku un finansiālu atbalstu atkritumu
apsaimniekošanas plāna realizācijai. Katrā atkritumu apsaimniekošanas rajonā
ietilpstošās pašvaldības, balstoties uz plāna izstrādāšanas brīdī esošo
administratīvo rajonu iedalījumu, ir noteiktas 1. pielikumā.
7.2. Tiek pieņemts, ka katrā Ziemeļvidzemes reģiona pašvaldībā līgumu par
sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu var
iegūt un atkritumu apsaimniekošanu var veikt komersants (komercsabiedrība),
kas ir uzvarējis izsludinātajā konkursā un atbilst Atkritumu apsaimniekošanas
likumā noteiktajām prasībām.
7.3. Cēsu, Limbažu, Valkas un Valmieras rajonu pašvaldības var deleģēt atkritumu
apsaimniekošanas komersanta izvēli pašvaldību dibinātai komercsabiedrībai,
atbilstoši 7.1.2. sadaļā “Pašvaldību dibināta komercsabiedrība” noteiktajai
kārtībai.
8. Pašvaldību saistošie atkritumu apsaimniekošanas noteikumi tiek izstrādāti,
ņemot vērā prasības, kas noteiktas Valsts likumdošanas aktos, kā arī Ministru
kabineta apstiprinātajos “Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2003.-
2012. gadam” un “Ziemeļvidzemes reģiona atkritumu apsaimniekošanas
plānā” (skat. Plāna 2. nodaļu un sadaļu 8.2.2.), t.sk. nosaka atkritumu
apsaimniekošanas komercsabiedrības izvēles kārtību saskaņā ar
Ziemeļvidzemes reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānā noteiktajām
prasībām.
8.2. Īstermiņa plāns
Īstermiņa plāns paredz atkritumu apsaimniekošanas sistēmas kompleksu attīstību laika posmā
līdz 2014. gadam. Plānā izskatīti visu atkritumu veidu apsaimniekošanas risinājumi, kā arī
sniegts pārskats par sistēmas realizācijai nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu un ieviešanas
termiņiem.
Šo termiņu nosaka 2 galvenie faktori:
1) “Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns” sagatavots laika periodam no
2005. gada līdz 2013. gadam ieskaitot,
2) Latvija, saskaņā ar ES direktīvām, kas nosaka atkritumu apsaimniekošanas
kārtību un prasības, ieviešanas un finansu plāniem ir apņēmusies, ka no 2014.
gadā tās atkritumu saimniecība būs pilnveidota tiktāl, ka tā pilnībā atbildīs ES
direktīvu prasībām.
82

Geo Consultants
Līdz ar to, atkritumu apsaimniekošanas plāna īstermiņa programmas ilgums noteikts, ņemot
vērā laika periodu, kas nepieciešamas esošās atkritumu saimniecības uzlabošanai un
pieveidošanai tā, lai Latvijā tiktu ievērotas un izpildītas ES direktīvu prasības.
8.2.1. Īstermiņa plāna mērķis un uzdevumi
Īstermiņa plāna mērķis ir izveidot mūsdienīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kas
darbotos atbilstoši Latvijas un Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām un, vienlaicīgi,
būtu ērta un pieņemama atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistītajiem dalībniekiem.
Īstermiņa atkritumu apsaimniekošanas plāna uzdevumi un tā ietvaros veicamie pasākumi
raksturoti 8.1. tabulā.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
83

Geo Consultants
8.1. tabula: Īstermiņa plāna uzdevumi un veicamie pasākumi
Uzdevumi Veicamie pasākumi Apraksts plānā
Atkritumu apsaimniekošanas sistēma, tās organizācija
Iedzīvotāju iesaistīšana centralizētajā atkritumu
apsaimniekošanas sistēmā, aptverot 100% pilsētu
iedzīvotāju 2010. gadā un 75% lauku iedzīvotāju 2013.
gadā
Laika posmā līdz 2010. gadam stabilizēt atkritumu
ražošanu un nepieļaut atkritumu radītāja (fiziska
persona) saražotā atkritumu daudzuma pārsniegšanu
virs 300 kg/gadā.
Atkritumu savākšanas sistēmas pilnveidošana
Sagatavot un pieņemt saistošos noteikumus par
atkritumu apsaimniekošanu visām ZV reģiona
pašvaldībām, paredzot pēc iespējas maksimāla
iedzīvotāju daudzuma iesaistīšanu centralizētajā
atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.
Atbildība – reģiona pašvaldības
Termiņi:
- 2005. gada beigas (saistošo noteikumu
pieņemšana),
- 2010. gads – 100% pilsētu iedzīvotāju
iesaistīšana centralizētajā atkritumu savākšanas
sistēmā,
- 2013. gads - 75% lauku iedzīvotāju iesaistīšana
centralizētajā atkritumu savākšanas sistēmā
Iedzīvotāju u.c. atkritumu radītāju informēšana un
izglītošana
Atbildība – reģiona pašvaldības un atkritumu
apsaimniekošanas uzņēmumi
Termiņš – līdz 2010. gadam
Savākšanas shēmu un kārtības izstrāde visiem
atkritumu veidiem
Atbildība – atkritumu apsaimniekošanas
uzņēmumi
Termiņš – visu plāna darbības laiku
6 atkritumu pārkraušanas punktu izveide (Cēsis,
8.2.2 Atkritumu apsaimniekošanas
noteikumu izstrāde un iedzīvotāju
iesaistīšana centralizētajā
atkritumu apsaimniekošanas
sistēmā
9. Programma darbam ar
sabiedrību
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
84

Geo Consultants
Atkritumu dalītā vākšana
Uzdevumi Veicamie pasākumi Apraksts plānā
Valmiera, Valka, Salacgrīva, Limbaži, Smiltene)
Atbildība – konkrētās pašvaldības un konkrētais
atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums
Termiņš – līdz 2007. gada beigām
8.2.5. Atkritumu pārkraušanas
punktu izveide
Attīstīt atkritumu dalītās vākšanas sistēmu nodrošinot,
ka 2014. gadā otrreizējai izmantošanai / pārstrādei tiks
atdalīti 21 % no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma
Nodrošināt, ka 2010. gadā apglabājamo bioloģiski
noārdāmo atkritumu daudzums, salīdzinot ar 1995.
gadā apglabātajiem, tiks samazināts līdz 75%, bet
2013. gadā – līdz 50%.
Eko laukumu izveide
Atbildība – reģiona pašvaldības un atkritumu
apsaimniekošanas uzņēmumi
Termiņš – līdz 2010. gadam ieskaitot
Eko punktu izveide
Atbildība – atkritumu apsaimniekošanas
uzņēmumi
Termiņš – līdz 2013. gadam ieskaitot
Iepakojuma materiālu savākšanas sistēmas
pilnveidošana, sadarbojoties ar organizācijām, kas
realizē iepakojuma apsaimniekošanas programmu
Atbildība – atkritumu apsaimniekošanas un
iepakojuma apsaimniekošanas uzņēmumi
Termiņš – līdz 2013. gadam ieskaitot
Kompostēšanas laukumu izveide
Atbildība – pašvaldības un atkritumu
apsaimniekošanas uzņēmumi
Termiņš – līdz 2011. gadam ieskaitot
Bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšana
Atbildība – atkritumu apsaimniekošanas
uzņēmumi
8.2.3. Atkritumu dalītās vākšanas
sistēmas pilnveidošana
8.2.3.4. Bioloģiski noārdāmo
atkritumu apsaimniekošana
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
85

Geo Consultants
Uzdevumi Veicamie pasākumi Apraksts plānā
Termiņš – līdz 2011. gadam ieskaitot
Bioreaktora izveide
Atbildība – komercsabiedrības, pašvaldības
Termiņš – līdz 2009. gadam
Biogāzes izmantošanas shēmas izstrāde
Atbildība – poligona apsaimniekotājs
Termiņš – 2010. gads
Nodrošināt, ka 2007. gadā tiks savākti un nodoti
otrreizējai pārstrādei / izmantošanai 50% no
iepakojuma atkritumu apjoma.
Nodrošināt, ka līdz 2007. gada 1. janvārim tiks savākti
un nodoti otrreizējai izmantošanai / pārstrādei vismaz
70% no nolietoto transportlīdzekļu masas.
Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (turpmāk
tekstā EEIA) savākšanas, atkārtotas izmantošanas,
pārstrādes un reģenerācijas nodrošināšana, lai ar 2009.
gada 1. janvāri mājsaimniecības EEIA savākšanas
apjoms gadā būtu vismaz 4 kg šo atkritumu uz
iedzīvotāju
Eko laukumu izveide
Atbildība – pašvaldības un organizācijas, kas
realizē iepakojuma materiāla apsaimniekošanas
sistēmu
Termiņš – līdz 2010. gadam ieskaitot
Eko punktu izveide
Atbildība – pašvaldības un organizācijas, kas
realizē iepakojuma materiāla apsaimniekošanas
sistēmu
Termiņš – līdz 2013. gadam ieskaitot
Nolietoto transportlīdzekļu savākšanas tīkla izveide
Atbildība – organizācijas, kas realizē nolietoto
transportlīdzekļu apsaimniekošanu
Termiņš – 2007. gads
Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu
apstrādes centra izveide
Atbildība – organizācijas, kas realizēs elektrisko
un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu
Termiņš – līdz 2009. gadam
8.2.3. Atkritumu dalītās vākšanas
sistēmas pilnveidošana
8.2.3.8. Automobiļu vraku
apsaimniekošana
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
86

Geo Consultants
Sabiedrības informēšana
Uzdevumi Veicamie pasākumi Apraksts plānā
Veikt regulāru sabiedrības informēšanas – izglītošanas
darbu par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas
ietvaros risināmajām problēmām un veicamajiem
pasākumiem.
Teritoriju piegružošanas ierobežošana
Lielgabarīta atkritumu demontāžas centra izveide
Atbildība – organizācijas, kas realizēs lielgabarīta
atkritumu demontāžu
Termiņš – līdz 2013. gadam
Celtniecības atkritumu pārstrādes centra izveide
Atbildība – organizācijas, kas realizēs celtniecības
atkritumu (būvgružu) apsaimniekošanu
Termiņš – 2010. gads
Iedzīvotāju u.c. atkritumu radītāju informēšana un
izglītošana
Atbildība – reģiona pašvaldības, atkritumu
apsaimniekošanas uzņēmumi, NVO, Vides
ministrija, Izglītības ministrija
Termiņš – visu plāna darbības laiku
Sadarbības veikšana ar blakus esošajiem atkritumu
apsaimniekošanas reģioniem Latvijā (Rīgas,
Vidusdaugavas un Malienas atkritumu
apsaimniekošanas reģioni) un Igaunijā (Pērnavas,
Viljandi un Valgas atkritumu apsaimniekošanas
reģioni)
Atbildība – atkritumu apsaimniekošanas
uzņēmumi
Termiņš – visu plāna darbības laiku
Barjeru un / vai informatīvo plākšņu izvietošana uz
iebraucamajiem ceļiem mežos, izņemot servitūta
ceļus.
8.2.3.6. Lielgabarīta atkritumu
apsaimniekošana
8.2.3.5. Celtniecības atkritumu
apsaimniekošana
9. Programma darbam ar
sabiedrību
8.2.8. Sadarbība ar blakus
reģioniem
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
87

Geo Consultants
Reģionālā SA poligona “Daibe” infrastruktūra
Uzdevumi Veicamie pasākumi Apraksts plānā
Atbildība – mežu īpašnieki
Termiņš – līdz 2010. gadam
Ceļmalu, stāvlaukumu tīrības nodrošināšana
Atbildība – ceļu direkcija, pašvaldības
Termiņš – līdz 2010. gadam
Reģionālā SA poligona “Daibe” infrastruktūras
attīstība
Izbūvēt SA poligona “Daibe” 2. kārtu.
Atbildība – poligona apsaimniekotājs
Termiņš – orientējoši, atkarībā no poligona 1.
kārtas aizpildīšanās ātruma, tas jāveic 2013. gadā
vai vēlāk.
Šķirošanas līnijas pilnas jaudas (10 000 t/ gadā)
nodrošināšana
Atbildība – poligona apsaimniekotājs
Termiņš – 2013. gadā
Poligona “Daibe” pievadceļa rekonstrukcija,
noklājot to ar melno segumu
Atbildība – pašvaldība un poligona
apsaimniekotājs
Termiņš – 2008. gads
Infiltrāta attīrīšanas iekārtu izbūve poligonā
Atbildība – poligona apsaimniekotājs
Termiņš – 2006. gads
Biogāzes utilizācijas sistēmas ierīkošana poligona
1. kārtas šūnā
8.2.4.4. Atkritumu krātuves 2.
kārtas izbūve
8.2.4.2. Otrreizēji izmantojamo
materiālu šķirošanas līnijas jaudu
attīstība
8.2.4.1. Pievedceļa rekonstrukcija
8.2.4.3. Infiltrāta attīrīšanas iekārtu
izbūve poligonā
8.2.4.5. Biogāzes utilizācijas
sistēmas ierīkošana poligona 1.
kārtas šūnā
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
88

Geo Consultants
Izgāztuvju rekultivācija
Uzdevumi Veicamie pasākumi Apraksts plānā
Atbildība – poligona apsaimniekotājs
Termiņš – orientējoši 2010. gads
Veikt visu veco izgāztuvju rekultivāciju līdz 2009.
gada 1. jūlijam
Poligona 1. kārtas (aizpildītās šūnas) rekultivācija
Bīstamie atkritumi
Sākot ar 2010. gadu iesaistīties Valsts bīstamo
atkritumu apsaimniekošanas sistēmā
Izgāztuvju rekultivācijas darbi:
veco izgāztuvju rekultivācija,
Atbildība – reģiona pašvaldības
Termiņš – 2009. gada 1. jūlijs
Izgāztuvju monitorings (kur tas nepieciešams
atbilstoši Valmieras RVP noteikumiem)
Atbildība –reģiona pašvaldības
Termiņš – 30 gadi pēc slēgšanas
Atkritumu šūnas rekultivācijas darbi
Atbildība – poligona apsaimniekotājs
Termiņš – 2013. gads vai vēlāk atkarībā no
atkritumu krātuves aizpildīšanas ātruma
Iesaistīšanās Valsts bīstamo atkritumu
apsaimniekošanas sistēmā
Atbildība – pašvaldības, atkritumu
apsaimniekošanas uzņēmumi
Termiņš – 2011. gads
8.2.6 Izgāztuvju rekultivācija
8.2.7. Bīstamo atkritumu
apsaimniekošana
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
89

Geo Consultants
8.2.2. Atkritumu apsaimniekošanas noteikumu izstrāde un
iedzīvotāju iesaistīšana centralizētajā atkritumu
apsaimniekošanas sistēmā
Ņemot vērā, ka Ziemeļvidzemes reģiona pašvaldībās šobrīd ir dažādi atkritumu
apsaimniekošanas noteikumi vai to nav vispār (skat. 5.1.2. sadaļu), to dažādo detalizācijas
pakāpi, kā arī nepieciešamību tos aktualizēt atbilstoši šībrīža likumdošanas prasībām un
esošajai situācijai atkritumu apsaimniekošanas jomā reģionā, Ziemeļvidzemes reģiona
pašvaldībām līdz 2005. gada 31. decembrim nepieciešams izstrādāt saistošos atkritumu
apsaimniekošanas noteikumus. Ministru Kabinets ir izstrādājis ieteikumus pašvaldību
saistošajiem noteikumiem, kas reglamentē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (skat. 5.
pielikumu).
Izstrādājot saistošos atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, jāņem vērā:
- esošajos LR likumdošanas aktos un stratēģiskajos dokumentos noteiktās
prasības,
- pašvaldību vienošanās par kopējas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi
ES līdzfinansējuma piesaistei (pašvaldību dibinātas komercsabiedrības SIA
“ZAAO” izveide, Kohēzijas (iepriekš ISPA) projekta “Cieto atkritumu
apsaimniekošanas projekts Ziemeļvidzemes reģionā, Latvijā“ pēc realizācijas
saistība, kas ietver arī SA poligonu “Daibe” u.c.),
- reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā noteiktie uzdevumi, t.sk. par
iedzīvotāju iesaistīšanu centralizētajā atkritumu savākšanas sistēmā, un
apglabājamo atkritumu apglabāšanu SA poligonā “Daibe”,
- tas, ka visi atkritumu apsaimniekošanas izdevumi jāsedz atkritumu radītājam
(princips “piesārņotājs maksā”) un, ka katrai pašvaldības teritorijā dzīvojošai
fiziskai personai vai izvietotam uzņēmumam (juridiskas personas) ir jādeklarē
tas, kā tie nodrošina (organizē) saražoto atkritumu apsaimniekošanu,
- jāparedz kontroles pasākumi un kārtība saistošo noteikumu izpildes
monitoringam, kā arī procedūra par sodiem gadījumos, kad minētie saistošie
noteikumi netiek ievēroti.
Atbildīgais par saistošo atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārskatīšanu (izstrādi) ir
katra konkrētā pašvaldība. Vienoto noteikumu izstrādes beigu termiņš – 2005. gada 31.
decembris.
Noteikumu izstrāde var tikt koordinēta sadarbībā ar Cēsu, Limbažu, Valkas un Valmieras
rajonu padomēm, izveidojot atbilstošu Darba grupu, kas uzraudzītu un koordinētu saistošo
noteikumu izstrādi un apstiprināšanu reģiona pašvaldībās.
Saistošos atkritumu apsaimniekošanas noteikumus rekomendējam saskaņot ar Valsts vides
dienesta Valmieras reģionālo vides pārvaldi.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
90

Geo Consultants
8.2.3. Atkritumu dalītas vākšanas sistēmas pilnveidošana
8.2.3.1 Atkritumu dalītās vākšanas sistēmas pamatprincipi ZV reģionā
Lai sasniegtu likumdošanas aktos noteiktās prasības, tas ir:
- 1995. gadā Ziemeļvidzemes reģionā tika saražotas apmēram 12000 t bioloģiski
degradējamo atkritumu. Tādējādi, lai 2013. gadā, salīdzinot ar 1995. gadu, par
50% samazinātu apglabājamo bioloģiski degradējamo atkritumu daudzumu,
6000 t bioloģiski degradējamo atkritumu jānodala atkritumu dalītās savākšanas
procesā un/vai kompostēšanai,
- lai nodrošinātu katra iepakojuma materiālu atkritumu veidu pārstrādi ne mazāk
kā 15% no atkritumu daudzuma,
2013. gadā atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ietvaros no kopējās atkritumu plūsmas
jāatdala 21 % atkritumu vai 8761 t otrreizējo izejvielu.
Atkritumu dalītās savākšanas sistēmai būtu jāietver, kā minimums, sekojošu atkritumu
frakciju savākšana: papīrs / kartons, stikls, PET pudeles, plastmasas, metāls (t. sk. dzērienu
bundžas), atlikusī atkritumu daļa.
Darbu šādas sistēmas izveidei Ziemeļvidzemes reģionā jau ir uzsākusi SIA “ZAAO”.
Atkritumu dalītās vākšanas sistēmas attīstībai jānotiek, balstoties uz sekojošiem dalītās
vākšanas sistēmas pamatelementiem Ziemeļvidzemes reģionā:
- Eko laukumi – 19 laukumi šķirotu atkritumu bezmaksas pieņemšanai;
- Eko punkti - konteineru pāris šķirotu atkritumu bezmaksas savākšanai;
- Otrreizēji izmantojamo materiālu šķirošanas līnija pie atkritumu apglabāšanas
poligona - Ziemeļvidzemes reģionam ir paredzēta viena otrreizēji izmantojamo
materiālu šķirošanas līnija, kas atrodas pie atkritumu apglabāšanas poligona un
kurā pāršķirošanai un nodošanai tālākai pārstrādei nonāk visas Ziemeļvidzemes
reģionā savāktās otrreizējās izejvielas, izņemot stiklu.
Tiek pieļauta arī citu komercsabiedrību/juridisku personu/pušu iesaistīšanās atkritumu
dalītās vākšanas sistēmas attīstībā, ja vien tas atbilst Ziemeļvidzemes reģionālajā Atkritumu
apsaimniekošanas plānā definētajiem atkritumu dalītās vākšanas sistēmas pamatprincipiem.
Šī īstermiņa programmas sadaļa būtu realizējama laika posmā līdz 2013. gadam ieskaitot.
Ievērojami sarežģītāk ir noteikt, kas būs atbildīgs par tās ieviešanu un finansēšanu. Šī
shēma varētu būt sekojoša:
1. Organizējot atkritumu apsaimniekošanu, pašvaldības paredz, ka līguma ietvaros ar SIA
ZAAO ir jānodrošina atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešana. Neapšaubāmi, ka
tam jāparedz līdzekļi, kas jāsedz atkritumu radītājam. Problēma šeit ir tā, ka
Sabiedrisko pakalpojumu regulators neparedz dalīto atkritumu vākšanu, un – pieejot
formāli šai problēmai – tarifa ietvaros neakceptē izdevumus, kas nepieciešami šādas
sistēmas izveidei.
2. Nodokļu atvieglojumi no Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas par
atkritumu dalīto vākšanu saņem divas organizācijas: SIA “Zaļais punkts” un SIA “Zaļā
josta”. Pirmajai organizācijai jau šobrīd ir izveidojusies laba sadarbība ar atkritumu
apsaimniekotājiem, t.sk. daļa no subsīdiju veidā saņemtajiem līdzekļiem tiek novirzīti
konteineru iegādei atkritumu dalītajai vākšanai. Šis finansēšanas avots, protams, nevar
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
91

Geo Consultants
kalpot kā galvenais, bet var sniegt jūtamu atbalstu it īpaši sistēmas izveidošanas
sākotnējā posmā.
3. Viena no prioritātēm, kas noteiktas līdzekļu saņemšanai atkritumu apsaimniekošanas
jomā no Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF), ir atkritumu dalītās vākšanas
sistēmas izveide. Tādējādi, šis fonds varētu kalpot kā viens no finansējuma avotiem
dalītās atkritumu savākšanas sistēmas izveidei.
Tādējādi, dalītās atkritumu savākšanas sistēmas ieviešanas mehānisms varētu tikt formulēts
sekojoši:
1. Atbildīgas par atkritumu dalītās vākšanas sistēmas izveidi savās administratīvajās
teritorijās ir pašvaldības, kas šo prasību iestrādā konkursa (pēc tam arī – līguma)
noteikumos atkritumu apsaimniekošanai.
2. Prasības praktiskais izpildītājs ir konkursā uzvarējusī firma, kuras līgumā noteikts kādā
veidā un termiņos pašvaldības administratīvajā teritorijā ieviešama atkritumu dalītā
vākšana un kādi būs realizācijai nepieciešamie finanšu līdzekļi un avoti.
3. Vadoties no principa “piesārņotājs maksā” – izdevumi par atkritumu dalīto vākšanu
(mīnus ienākuma daļa, kas saņemta par otrreizēji pārstrādājamajām / izmantojamajām
izejvielām) pilnībā būtu jāsedz atkritumu radītājam. Tomēr, ņemot vērā esošo situāciju
– to, ka atkritumu dalītās savākšanas sistēma, pēc būtības, nav izveidota – sākotnējo
investīciju apjoms ir pārāk liels, lai tās (caur tarifu) varētu nosegt atkritumu radītājs.
Tāpēc, vismaz sistēmas izveides pirmajos 3 gados, jāplāno papildus līdzekļi, kas varētu
nākt no ES puses (piemēram, ERAF), atkritumu apsaimniekotāja puses (noteikums, kas
iestrādāts ilgtermiņa līgumā) un arī, kā minimums, no to pašvaldību puses, kas saņem
daļu no dabas resursu nodokļa.
Eko laukumi
Pašlaik darbojas sekojoši Eko laukumi – Valmiera, Cēsis, Līgatne, Valka, Salacgrīva,
Rūjiena, Aloja, poligons Daibe.
Kopumā Ziemeļvidzemes reģionā plānots izveidot 19 Eko laukumus – 14 Eko laukumi
atradīsies reģiona pilsētās (rajonu centros 2 laukumi); 5 Eko laukumus plānots izveidot
lielākajās pašvaldībās pēc pašvaldību vēlēšanās un izrādītās iniciatīvas.
Eko laukumā pieņemamo un atsevišķi uzkrājamo atkritumu veidi:
- papīrs;
- kartons;
- logu stikls;
- krāsains pudeļstikls;
- bezkrāsains pudeļstikls;
- plastmasa;
- PET pudeles;
- metāls;
- skārda bundžas;
- sadzīves elektronikas atkritumi;
- baterijas;
- akumulatori;
- luminiscentās lampas;
- krāsu bundžas;
- nolietotas riepas.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
92

Geo Consultants
Eko punkti
Konteineri tiek uzstādīti pa pāriem – iepakojums (papīrs, kartons, plastmasa, skārda
bundžas) un stikls (pudeļstikls), pēc iespējas kopā ar sadzīves atkritumu konteineriem.
Tiek paredzēts uzstādīt 88 konteinerus pilsētās un 186 konteinerus pagastu ciemos.
Eko punktu izvietojuma kritēriji (jāizpildās vienam kritērijam)
– 2007. gadam 2011. gadā 2013. gadā
1. attālums līdz punktam, m 500 400 300
2. iedzīvotāju skaits, ko
punkts apkalpo
1000 400 – laukos
800 - pilsētās
8.2.3.2. Bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošana
300 – laukos
pilsētās –600
Atkritumu kompostēšanas nepieciešamību nosaka kā normatīvo aktu prasības, tā arī
resursu taupības princips. Tāpēc SA poligonā “Daibe” tika uzbūvēts atkritumu
kompostēšanas laukums.
Vadoties no aprēķiniem, tiek pieņemts, sākotnēji Ziemeļvidzemes reģionā uz
kompostēšanu varētu novirzīt apmēram 1500 m 3 atkritumu (pārtikas atkritumi no
sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, parku – dārzu atkritumi un ielu slaucīšanas
atkritumi). Pēc kompostēšanas procesa pabeigšanas komposts būtu izmantojams,
galvenokārt, apzaļumošanas vajadzībām, bet iespējamais tirgus šajā jomā nav pētīts.
Laukuma izmantošanu SIA “ZAAO” plānoja uzsākt 2005. gada pavasarī, bet tas
nebija iespējams tehnisku iemeslu dēļ.
Tiek paredzēts, ka sagatavotā komposta apjomam ir jāpieaug no apmēram 500 m 3 /
2005. gadā līdz apmēram 5000 m 3 /gadā īstermiņa programmas beigu posmā (2013.
gadā). Tas nepieciešams, lai nodrošinātu to, ka 2013. gadā bioloģiski degradējamo
daudzums, kas tiek apglabāts, salīdzinot ar 1995. gadu samazinātos par 50%.
Kompostēšanas laukumi
10 kompostēšanas laukumi tiks izvietoti pie lielākajām reģiona pilsētām (Valmiera,
Cēsis, Limbaži, Valka, Salacgrīva, Smiltene, Rūjiena, Mazsalaca, Līgatne, Aloja),
kuros būs iespējams nodot parku – dārzu atkritumus.
Kompostēšanas laukumu jaudas tiek plānotas no 500 m 3 līdz 2000 m 3 gadā. Tādējādi,
tiem nepieciešamā platība mainās no 300 m 2 līdz 1100 m 2 . Visi kompostēšanas
laukumi jāaprīko ar ūdensnecaurlaidīgu segumu, jāierīko lietus ūdens savākšanas un
attīrīšanas sistēma, laukumi jāiežogo. Katram laukumam – komposta maisīšanai –
nepieciešamas viens mehāniskais maisītājs - pašgājējs.
Bioreaktora izveide
Prognozēts, ka Ziemeļvidzemes reģionā laika posmā no 2005. gada līdz 2013. gadam
apmēram 25% no atkritumiem veidos pārtikas atkritumi, var pieņemt, ka šajā laika
posmā būs jāapsaimnieko ap 10 tūkst. t pārtikas atkritumu gadā, kas varēt tikt
pārstrādāts bioreaktorā.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
93

Geo Consultants
8.2.3.3. Celtniecības atkritumu apsaimniekošana
Līdzīgi kā kompostēšanai nepieciešama arī inerto, galvenokārt, ēku nojaukšanas,
remonta un celtniecības atkritumu savākšanas un pārstrādes centra izveide. Saskaņā ar
esošo statistiku Ziemeļvidzemes reģionā 2003. gadā bija apmēram 5 tūkst. m 3
celtniecības atkritumu, kurus pārstrādājot varētu tikt iegūts materiāls, kas
nepieciešams teritoriju uzbēršanai (t. sk. arī poligona “Daibe” pārklāšanai),
izmantojams ceļu būvei u.t.t.
Celtniecības atkritumu pārstrāde ir relatīvi ienesīgs bizness. Tāpēc, lai ieinteresētu
vietējās firmas, šāda pasākuma realizācijai, reģiona pašvaldībām varētu rekomendēt
organizēt konkursu šāda centra izveidei vai arī uzticēts šo darbu SIA “ZAAO” kā
pašvaldību izveidotajai organizācijai atkritumu apsaimniekošanai.
Celtniecības atkritumu pārstrādes centrs ietvers:
- 1,5 ha lielu asfaltbetona laukumu atkritumu pagaidu uzglabāšanai un
pārstrādei;
- lietus kanalizācijas sistēmu, ieskaitot smilšu ķērāju un eļļas atdalītāju;
- žogu ap teritoriju un vārtus;
- atkritumu drupināšanas un sijāšanas iekārtas;
- tehniku laukuma apkalpošanai (frontālais iekrāvējs, automašīna atkritumu
transportēšanai).
Plānotā celtniecības atkritumu pārstrādes centra jauda – ap 5000 m 3 /gadā vai 5 tūkst.
t/gadā.
Izpildes termiņš – 2007. gads. Atbildīgais par pasākuma izpildi – reģiona pašvaldības.
8.2.3.4. Lielgabarīta atkritumu apsaimniekošana
Lielgabarīta atkritumu demontāžas centrs jāizveido vai nu pie atkritumu poligona
“Daibe” vai kādas no reģiona lielākajām pilsētām. Lielgabarīta atkritumu pagaidu
uzglabāšanai, pirms to nodošanas demontāžai vai demontēšanas, jāizveido apmēram
2000 m 2 liels asfaltēts laukums.
8.2.3.5. Veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošana
Veselības aprūpes atkritumus uzskata par bīstamajiem atkritumiem un tiek iedalīti
divās grupās:
- parastie sadzīves atkritumi;
- bīstamie atkritumi.
Parastie sadzīves atkritumi, kas veidojas slimnīcās, iedalāmi sekojošās 2 galvenajās
grupās:
a) atkritumi līdzīgi mājsaimniecību saražotiem atkritumiem, piemēram, dažādi
iepakojuma materiāli (papīrs, kartons u.c.), pārtikas atkritumi u.c.;
b) pārtikas atkritumi, kas nāk no slimnīcu ēdnīcām un kafejnīcām.
Veselības aprūpes bīstamie atkritumi, savukārt, iedalāmi sekojošās kategorijās:
− patoloģiskie atkritumi (audi, orgāni, pārsienamie materiāli u.c.);
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
94

Geo Consultants
− radioaktīvie atkritumi;
− ķīmiskie atkritumi (atkritumu atlikumi no tīrīšanas un dezinficēšanas);
− infekciozie atkritumi (visi atkritumi, kas var izraisīt saslimšanu, atkritumi
no laboratorijām, hemodialīzes procesa, šļirces u.c.);
− lietotie asie medicīniskie instrumenti (adatas, skalpeļi, sasisti termometri
u.c.);
− farmaceitiskie atkritumi (dažādi farmaceitiski produkti, zāles u.c., kuru
turpmāka lietošana nav iespējama).
Atbilstoši LR likumdošanai visi veselības aprūpes atkritumi ir jāvāc, jātransportē,
jāuzglabā un jāutilizē atsevišķi no sadzīves atkritumiem, kas nozīmē, ka šo atkritumu
nonākšana uz SA poligonu nav pieejama (aizliegta). Tomēr šobrīd parastie slimnīcu
atkritumi tiek vākti kopā ar parastajiem sadzīves atkritumiem.
Bīstamo veselības aprūpes atkritumi utilizācija norisinās sekojošā veidā:
− patoloģiskos atkritumus apsaimnieko specializētie uzņēmumi (SIA
“Lautuss”),
− šķidrumus, ko izmanto rentgenuzņēmumu attīstīšanai un fiksēšanai savāc
SIA “Orelat” un SIA “Flera” (100% apjomā);
− medicīniskus instrumentus – SIA “Arnika”.
Pēc ISWA datiem veselības aprūpes atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju Eiropā
svārstās no 0,6 kg Spānijā līdz 2,6 kg Īrijā.
8.2.3.6. Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana
Tiek pieņemts, ka nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana ir ekonomiski izdevīgs
bizness. Tāpēc šajā plānā netiek paredzēti konkrēti pasākumi problēmas risinājumam,
ņemot vērā, ka šo darbu organizēs un veiks speciāli uzņēmumi.
8.2.3.7. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu
apsaimniekošana
Elektrisko un elektronisko atkritumu demontāžas centrs jāizveido vai nu pie atkritumu
poligona “Daibe” vai kādas no reģiona lielākajām pilsētām. Šo atkritumu pagaidu
uzglabāšanai, pirms to nodošanas demontāžai vai demontēšanas, jāizveido apmēram
5000 m 2 liels ūdensnecaurlaidīgs laukums aprīkots ar lietus ūdens kanalizācijas un
attīrīšanas sistēmu, kā arī jāizbūvē angārs šo atkritumu pagaidu uzglabāšanai pirms to
nodošanas demontāžai. Laukuma apkalpošanai nepieciešami 2 riteņtraktori.
8.2.4. SA poligona „Daibe” un ar to saistītās infrastruktūras
turpmākā attīstība
2004. gada decembra sākumā tika uzsākta poligona “Daibe” ekspluatācija. Poligons ir
aprīkots atbilstoši mūsdienu prasībām, bet tas nenozīmē, ka nav nepieciešama tā
turpmākās attīstības un darbība pilnveidošanas plānošana. Tāpēc turpmāk izskatīti
tieši šie aspekti.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
95

Geo Consultants
8.2.4.1. Pievedceļa rekonstrukcija
Šobrīd no šosejas Valmiera – Rīga līdz poligona robežai (izņemot pēdējos 0,5 km)
ved grantēts ceļš, kas pēc iespējas īsākos termiņos ir jāasfaltē. Ceļa posma garums –
ap 7,5 km un to nepieciešas asfaltēt. Pievadceļa uzlabošana jāveic pēc iespējas ātrāk,
lai neradītu neērtības iedzīvotājiem, kas dzīvo gar trasi, kas ved uz poligonu.
Izpildes termiņš – 2008. gads. Atbildīgais par pasākuma izpildi – pašvaldība un
poligona apsaimniekotājs.
8.2.4.2. Otrreizēji izmantojamo materiālu šķirošanas līnijas jaudas
attīstība
Plānotā atkritumu šķirošanas līnijas jauda ir 10 tūkst. t/gadā. Tiek plānots, ka izšķiroto
atkritumu apjomam ir jāpieaug no apmēram 1200 t 2005. gadā līdz 10000 t 2013.
gadā. Tas panākams:
- palielinot šķirošanā iesaistīto darbinieku skaitu (pie konveijera),
- palielinot, ja nepieciešams, šķirošanas līnijas caurlaides spēju.
Šķirošanas līnijas darbībai ir ārkārtīgi liela nozīme, jo tikai tajā gadījumā, ja tā tiks
pilnībā noslogota, tiks izpildīts uzdevums iepakojuma materiālu pārstrādes
nodrošināšanai (50% no iepakojuma materiāla kopējā daudzuma 2007. gadā).
8.2.4.3. Infiltrāta attīrīšanas iekārtu izbūve
Šobrīd SA poligonā “Daibe” nav izbūvētas infiltrāta attīrīšanas iekārtas, jo projekta
sagatavošanas gaitā (90. gadu beigās) tika paredzēts, ka ekonomiski attaisnotāka būtu
infiltrāta transportēšana uz Valmieras pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.
Diemžēl 5 gadu laikā situācija pateicoties, galvenokārt, ļoti straujam degvielas (līdz ar
to – transportēšanas) izmaksu pieaugumam, ir kļuvusi diametrāli pretēja, t.i. šodienas
apstākļos noteikti izdevīgāka ir infiltrāta attīrīšana uz vietas. Tāpēc tiek plānota
infiltrāta attīrīšanas iekārtu būvniecība pašā poligonā, jo tas ļautu ievērojami
samazināt ekspluatācijas, kas saistās ar infiltrāta attīrīšanu.
Ņemot vērā infiltrāta daudzuma un sastāva ļoti ievērojamās svārstības, par labāko
infiltrāta attīrīšanas metodi pasaulē šobrīd tiek uzskatīta reversā osmoze. To tiek
paredzēts realizēt arī SA poligonā “Daibe”. Plānotā iekārtas maksimālā jauda – 750
m 3 /diennaktī.
Paredzētais izpildes termiņš – 2006. gads. Atbildīgais – Poligona apsaimniekotājs, kas
apsaimnieko poligonu.
8.2.4.4. Atkritumu krātuves 2. kārtas būvniecība
Maz ticams, ka īstermiņa programmas ietvaros, pateicoties straujai atkritumu dalītās
vākšanas sistēmas attīstībai, būs nepieciešama krātuves 2. kārtas izbūve. Tomēr,
patreiz krātuves 1. kārtas izmantošana plānota līdz 2013. gadam, kas nozīmē, ka
krātuves 2. kārtas izbūve jāsāk jau 2012. gadā.
Ja krātuves faktiskā izmantošana ir ilgāka kā plānota, tad šī uzdevuma izpilde
pārvirzās uz ilgtermiņa programmu. Tāpēc nepieciešams regulāra 1. kārtas krātuves
apjoma uzmērīšana, kuras rezultāti kalpo kā bāzes informācija krātuves izmantošanās
faktiskā ilguma noteikšanai.
Paredzētais izpildes termiņš – 2013. gads. Atbildīgais – Poligona apsaimniekotājs, kas
apsaimnieko poligonu.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
96

Geo Consultants
šūnā
8.2.4.5. Biogāzes utilizācijas sistēmas ierīkošana poligona 1. kārtas
Aprīkojums biogāzes utilizācijai (sadedzināšanai) tika piegādāts jau pabeigtā
atkritumu apsaimniekošanas projekta ietvaros. Kā zināms, pirmajos 3-5 krātuves
izmantošanas gados gāzes apjoms ir niecīgs. Tāpēc biogāzes utilizācijas sistēmas
ierīkošana tiek plānota uz 2010. gadu. Atbildīgais – Poligona apsaimniekotājs, kas
apsaimnieko poligonu.
Šobrīd tiek plānota biogāzes sadedzināšana izmantojot speciālu degli. Tomēr,
biogāzes utilizācijas sistēmas (koģenerācijas iekārtas), kas paredz gāzes izmantošanu
enerģijas ieguvei strauji attīstās, t.sk. pieaug to izmantošanas lietderības koeficients.
Tāpēc pirms 2010. gadā tiek ierīkota paredzētā biogāzes utilizācijas sistēma,
nepieciešamas veikt atkārtotus aprēķinus par gāzes izmantošanas ekonomisko
lietderīgumu enerģijas iegūšanai.
8.2.5. Atkritumu pārkraušanas punktu izveide
Lai samazinātu atkritumu transportēšanas izmaksas, tiek paredzēta 6 atkritumu
pārkraušanas punktu izveide. Tie atradīsies Cēsīs, Limbažos, Salacgrīvā, Valkā,
Valmierā un Smiltenē. Katrā no punktiem tiks uzstādīti divi 30 m 3 konteineri. Šo
punktu apkalpošanai būs nepieciešama mašīna ar pacēlājiekārtu.
Punktu izveide tiek plānota līdz 2007. gada beigām. Atbildīgais par punktu izveidi –
SIA “ZAAO”.
8.2.6. Izgāztuvju rekultivācija
Ziemeļvidzemes reģionā jārekultivē vēl 54 izgāztuves, kuru kopējā platība ir 76,77 ha.
Šim mērķim Vides ministrijā ir paredzēta speciāla programma, kuras ietvaros tiks
saņemts finansējums no ERAF. Jau šobrīd norisinās 8 slēgto izgāztuvju rekultivācija
(skat. 5.8. nodaļu), un darbi tiks pabeigti 2005. gadā. Pārējās 45 plānots rekultivēt
2006. gadā.
Reģiona 4 lielākajām izgāztuvēm nepieciešams pēc slēgšanas monitorings (“Beites”,
“Drabeši”, Valkas izgāztuve, “Stienūži”), kas jāveic 30 gadu garumā (attiecīgi līdz
2034. vai 2035. g.).
Poligona 1. kārtas krātuves ekspluatāciju orientējoši paredzēts izbeigt un krātuvi
rekultivēt 2013. gadā, tomēr, ņemot vērā dalītās atkritumu savākšanas sistēmas
attīstību, ļoti ticams, ka 1. kārtas krātuve varētu tikt izmantota arī ilgāk.
Atbildīgās par šīs sadaļas realizāciju ir pašvaldības.
8.2.7. Bīstamo atkritumu apsaimniekošana
Tiek plānots, ka Valsts bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide tiks
pabeigta orientējoši 2010. gadā. Šīs sistēmas ietvaros paredzēta bīstamo atkritumu
savākšanas reģionālās stacijas izveide pie Smiltenes pilsētas. Šajā stacijā tiks savākti
kā bīstamie rūpniecības, tā arī bīstamie sadzīves atkritumi. Papildus, katrā no rajonu
centriem (Cēsis, Limbaži, Valka, Valmiera) paredzēts izveidot bīstamo atkritumu
savākšanas punktus. Stacijas un punktu celtniecības un saistītās izmaksas būs ietvertas
Pieteikuma formā ES Kohēzijas fondam, kuras sagatavošanu tiek plānots pabeigt
2005. gada 2. ceturksnī.
Bīstamo atkritumu savākšanas shēma (izpildītāji, pienākumi, atbildība) šobrīd vēl nav
skaidra. Visticamāk, ka bīstamie atkritumi uz to utilizācijas / apglabāšanas vietām no
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
97

Geo Consultants
bīstamo atkritumu savākšanas stacijas Smiltenē tiks nogādāti centralizēti. Savukārt,
atkritumu nogāde no rajonu punktiem uz reģionālo punktu vai, ja tas ir ekonomiski
izdevīgāk, tieši uz pārstrādes / utilizācijas vietām visdrīzāk būs reģionā strādājošo
atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu uzdevums.
Jaunais bīstamo atkritumu poligons, kas paredzēts visas Latvijas vajadzībām,
atradīsies Dobeles rajona Zebrenes pagastā. Savukārt, bīstamo atkritumu
sadedzināšanas iekārta jau ir uzbūvēta un atrodas Olaines pilsētā. Diemžēl tehnisku
iemeslu dēļ tā vēl nedarbojas.
8.2.8. Sadarbība ar blakus reģioniem
Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģions, atsevišķi ņemot, ir viens no
lielākajiem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem Latvijā. Tomēr, lai tajā varētu
nodrošināt ekonomiski attaisnotu dažādu atkritumu veidu savākšanu otrreizējai
izmantošanai un pārstrādei, jārekomendē sadarbība ar kaimiņu atkritumu
apsaimniekošanas reģioniem, kas ir, it īpaši Rīgas atkritumu apsaimniekošanas
reģionu. It īpaši šī sadarbība nepieciešama attiecībā uz sekojošu atkritumu veidu
nodošanu pārstrādātājiem vai atkritumu pārstrādi:
- Plastmasas atkritumi, t.sk. arī PET pudeles.
- Papīra / kartona atkritumi.
- Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi;.
- Nolietoti transportlīdzekļi, kā arī citi metālus saturošie atkritumi.
- Dažādi mājsaimniecības atkritumi: tetrapakas, lupatas u.c.
Sadarbība starp reģioniem nepieciešama, lai varētu:
nodrošināt nodošanai pārstrādei / pārstrādes veikšanas, pēc iespējas, lielākus
atkritumu apjomus, tādējādi samazinot to savākšanas un transportēšanas izmaksas;
lai efektīvāk izmantotu nodokļu atvieglinājumus, kas panākami attīstot otrreizēji
izmantojamo atkritumu savākšanu un pārstrādi, jo ir pilnīgi skaidrs, ka šis process -
vismaz attiecībā uz daļu no atkritumu materiāliem, kas tiks savākti otrreizējai
izmantošanai, būs ekonomiski neizdevīgs, bet nepieciešams no resursu taupīšanas un
vides saudzēšanas viedokļiem.
Sadarbības princips starp reģioniem, izņemot pašu ieguldījumus, var ietvert arī:
- produktu ražotāju piesaisti, ja attiecīgi tiks sakārtoti likumdošanas akti
atkritumu pārstrādes jomā, nosakot ražotāja atbildību;
- dažādu investoru piesaisti, ja tiks paredzēta nodokļu atmaksa atkritumu
pārstrādei un, šajā gadījumā, tas būs ekonomiski attaisnots bizness;
- ES fondu līdzekļu piesaisti atkritumu pārstrādes jaudu izveidei.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
98

Geo Consultants
8.3. Ilgtermiņa plāns
Ilgtermiņa atkritumu apsaimniekošanas plāns paredzēts laika posmam no 2013. gada
līdz 2025. gadam ieskaitot. Plāns sagatavots ņemot vērā sekojošus apsvērumus:
- likumdošanas un stratēģisko dokumentu prasības atkritumu
apsaimniekošanas jomā;
- konkrētās prasības reģiona atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras
turpmākajai attīstībai.
Sekojoši priekšnoteikumi ņemti vērā, sagatavojot ilgtermiņa atkritumu
apsaimniekošanas plānu:
- likumdošanas un stratēģisko dokumentu prasības atkritumu
apsaimniekošanas jomā būtiski nemainīsies;
- atbildības un pienākumu sadalījums atkritumu apsaimniekošanas jomā
saglabāsies tāds, kāds tas ir šobrīd.
Ja tomēr abās minētajās jomās norisinās būtiskas izmaiņas, tad nepieciešamas šī plāna
korekcijas.
8.3.1. Ilgtermiņa programmas uzdevumi
Vadoties no esošajām likumdošanas aktu un stratēģisko dokumentu prasībām,
ilgtermiņa programmai, pieņemot, ka īstermiņa programmas ietvaros noteiktie mērķi
tiks sasniegti, tiek noteikti sekojoši uzdevumi:
1) Samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu, ko 1 atkritumu radītājs
saražo gada laikā, līdz 300 kg/gadā.
2) Gadu pirms SA poligona “Daibe” 1. kārtas krātuves ekspluatācijas
izbeigšanas (orientējoši 2014. gads) ierīkot 2. kārtas krātuvi. Termiņš ir
orientējošs, jo – ņemot vērā atkritumu dalīto vākšanu un kompostēšanu
– krātuves 1. kārtas izmantošanas ilgums noteikti pagarināsies.
3) Pakāpeniski samazināt poligonā noglabājamo organisko un inerto
atkritumu daļas, veicot to kompostēšanu un pārstrādi. Apglabājamo
bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu, saskaņā ar esošo
likumdošanas aktu prasībām, 2020. gadā samazināt līdz 35% no 1995.
gadā apglabāto bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma.
4) Pēc 1. kārtas krātuves slēgšanas (orientējoši 2015. gads) ierīkot
biogāzes utilizācijas sistēmu SA poligona “Daibe” 1. kārtas šūnā.
Atkarībā no biogāzes daudzuma un sastāva noteikt tās utilizācijas
veidu (ar vai bez enerģijas ražošanas).
5) Nolietotu transportlīdzekļu pārstrādei 2015. gadā sasniegt 85% no to
kopējā daudzuma (svara procenti).
6) Sākot ar 2015. gadu pilnībā ieviest elektrisko un elektronisko iekārtu
atkritumu savākšanas – pārstrādes sistēmu, kuras realizācija
jānodrošina šo materiālu / tehnikas ražotājam.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
99

Geo Consultants
8.3.2. Vispārējās pieejas raksturojums
Plānojot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ilgtermiņa perspektīvā, jāievēro ne tikai
likumdošanas un stratēģiskajos dokumentos noteiktās prasības, bet arī vispārējie
atkritumu apsaimniekošanas principi. Galvenie no tiem noteikti kā sekojoši:
1) Atkritumu daudzuma (bīstamības) samazināšana,.
2) Atkritumu otrreizējās pārstrādes un izmantošanas, kā atkritumu
izmantošanas enerģijas ieguvei, attīstība.
3) Atkritumu droša apglabāšana, nodrošinot poligona “Daibe” turpmāko
attīstību.
4) Sadarbība starp atkritumu apsaimniekošanas reģioniem.
5) Atkritumu radītāja atbildības principa ieviešana.
6) Sabiedrības informēšanas – izglītošanas kampaņa (jautājums izskatīts
9. nodaļā).
Lai varētu plānot atkritumu daudzuma un bīstamības samazināšanu, pirmkārt, ir
jānodrošina stingra saražoto atkritumu daudzuma un sastāva uzskaite un, otrkārt,
vadoties no uzskaites rezultātiem, jāveic rūpīga atkritumu daudzuma un sastāva
analīze, lai atbildētu uz vienu, bet galveno jautājumu: “Kāpēc šie atkritumi tiek
saražoti un vai ir iespējams izvairīties no to rašanās ”. Tikai pēc tam, kad izprasti
atkritumu veidošanās iemesli, var tikt noteikti risinājumi atkritumu daudzuma
samazināšanai. Pēc būtības, iespējamie risinājumi, prioritārā secībā, balstās uz
sekojošu principu izmantošanu:
- atkritumu daudzuma samazināšana to veidošanās vietās,
- atkritumu otrreizējā pārstrāde un izmantošana, t.sk. atkritumu izmantošana
enerģijas ieguvei,
- atkritumu apglabāšana.
8.3.2.1. Atkritumu daudzuma un bīstamības samazināšana
Atkritumu kopējais apjoms, t.sk. bioloģiski grūti noārdāmo, strauji pieaug un tiek
prognozēts, ka saglabājoties patreizējiem atkritumu ražošanas pieauguma tempiem, to
apjoms laika posmā līdz 2025. gadam var pieaugt pat vairākas reizes. Tāpēc vienīgā
metode kā novērst šo tendenci vai, kā minimums, samazināt tās attīstības ātrumu ir
preventīvas darbības veikšana – šajā gadījumā – atkritumu daudzuma un bīstamības
samazināšana.
Atkritumu daudzuma un bīstamības samazināšana var tikt panākta, nodrošinot
sekojošu mērķu un / vai uzdevumu realizāciju:
- Labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošana dažādu produktu / materiālu
ražošanai.
- Vienreizēji izmantojamo, t. sk. bioloģiski grūti noārdāmo, materiālu
aizstāšana ar otrreizēji (vairākkārtēji) izmantojamiem, vai – ja tas nav
iespējams – ar bioloģiski viegli noārdāmiem materiāliem.
- Atkritumu daudzuma samazināšanu to veidošanās vietās, t. sk. nodalot
dažāda sastāva atkritumu plūsmas un veicot atkritumu dalīto vākšanu to
veidošanās vietās.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
100

Geo Consultants
Reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānā pilnībā jāietver pasākumi 3. mērķa
realizācijai, bet, savukārt, 1. un 2. mērķu realizācija jāveic Nacionālā līmenī, regulējot
to ieviešanu ar nepieciešamo likumdošanas aktu pieņemšanu un ekonomiskā atbalsta
(nodokļu atvieglojumu) nodrošināšanu / soda sankciju veikšanu.
8.3.2.2. Atkritumu otrreizējā izmantošana un pārstrāde
Atkritumu otrreizējā izmantošana un pārstrāde, pēc būtības, ir atkarīga no 3
galvenajiem faktoriem:
- tirgus esamība otrreizēji izmantojamajiem un pārstrādājamajiem atkritumu
materiāliem,
- infrastruktūras esamība atšķiroto atkritumu materiālu otrreizējai pārstrādei,
- sistēmas esamība otrreizēji izmantojamo / pārstrādājamo materiālu
savākšanai to veidošanās vietās.
Šobrīd tirgus eksistē, ja ne visiem, tad lielākajai daļai materiālu, kas atdalīti no
kopējās atkritumu plūsmas (papīrs / kartons, metāli u.c.). Turklāt, šo tirgu var sadalīt
trijās daļās:
- tirgus materiāliem, kuru pārstrāde ir ekonomiski izdevīga (papīrs, metāls,
plastmasas, stikls u.c.). Šajā gadījumā dalītās atkritumu sistēmas ieviešana
ir izdevīga kā atkritumu apsaimniekotājam (papildus ieņēmumi), tā arī
produktu ražotājiem (lētas izejvielas),
- tirgus materiāliem, kuru pārstrāde nav ekonomiski izdevīga (tetrapakas,
gumijas izstrādājumi, liela daļa organisko atkritumu u.c.). Šajā gadījumā
dalītā atkritumu vākšana var tikt ieviesta tikai tajā gadījumā, ja tiek
paredzētas subsīdijas (tiešās vai netiešās) šo atkritumu savākšanai /
pārstrādei, jo - pretējā gadījumā – neviena no pusēm nav ieinteresēta šo
materiālu savākšanā / realizācijā,
- tirgus materiāliem, kuru pārstrāde nav ekonomiski izdevīga (sadzīves
bīstamie atkritumi, daļa no lielgabarīta atkritumiem, datori u.c.), bet kuru
savākšanu nosaka atkritumu radītāja atbildības princips, kas noteikts
likumdošanas aktos. Šajā gadījumā konkrētā produkta cenai ir jāietver tā
utilizācijas izmaksas, un ražotājs ir atbildīgs par konkrētā atkritumu veida
savākšanu pārstrādei / attīrīšanai (nolietoti transportlīdzekļi, ledusskapji,
veļas mašīnas, TV un radio aparāti u.c.).
Otrreizēji izmantojamo / pārstrādājamo materiālu savākšana var tikt nodrošināta
izmantojot dažādus variantus, tajā skaitā:
- atkritumu dalītās savākšanas punktu turpmākā attīstība pilsētās un
lielākajās apdzīvotajās vietās. Šīs sadaļas realizācija paredzēta īstermiņa
programmas ietvaros, bet 2-3 gadus pēc sistēmas ieviešanas jāveic tās
izvērtējums un optimizācija, nosakot, ja nepieciešams, optimālo punktu
skaitu, izvietojamu un tajos šķiroti savācamo atkritumu veidus. Pie šī
jautājuma izskatīšanas noteikti jāatgriežas arī ilgtermiņa programmas
ietvaros, jo šobrīd ir grūti prognozēt kādi, papildus tradicionāli šobrīd
savācamajiem, atkritumu veidi tiks ietverti dalītās vākšanas sistēmā,
- šķiroto atkritumu savākšanas staciju izveide reģiona pilsētās un lielākajos
ciemos tiek paredzēta īstermiņa programmas ietvaros. Pēc staciju izveides
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
101

Geo Consultants
un pirmajiem to ekspluatācijas gadiem būs jāizvērtē to darbības rezultāti
un efektivitāte un, vadoties no iegūtajiem rezultātiem, jānosaka papildus,
ja tas ir nepieciešams, staciju skaits un novietojums,
- bīstamo sadzīves atkritumu savākšanas / atdalīšanas no kopējās atkritumu
plūsmas sistēmas turpmākā attīstība, piesaistot ražotājus, kas būs atbildīgi
par to vai citu atkritumu veidu utilizāciju. Šis pasākums var tikt veikts tikai
pēc tam, kad likumdošanas aktos tiks noteikta radītāja atbildība par
konkrēto atkritumu veidu utilizāciju,
- depozītsistēmas ieviešana. Šai sistēmai, kā minimums, būtu jāietver pudeļu
(stikla) un dzērienu bundžiņu savākšana, piemēram, pie lielveikaliem,
- specifisko atkritumu veidu savākšanas – nodošanas pārstrādei sistēmas
izveide, t. sk. sekojošiem atkritumu veidiem: EEIA un nolietotiem
transportlīdzekļiem.
8.3.2.3. Atkritumu apglabāšanas poligona turpmākā attīstība
Tiek paredzēts, ka SA poligona “Daibe” 1. kārta tiks izmantota, kā minimums, 8
gadus, tas ir, līdz 2013. gadam. Tādējādi, jau ap 2014. gadu jāparedz poligona pirmās
kārtas šūnas rekultivācija. Papildus, jāparedz biogāzes savākšana un utilizācija no
poligona pirmās kārtas šūnas. Orientējoši šī sistēma pilnībā jāpabeidz līdz poligona
pirmās kārtas šūnas ekspluatācijas pabeigšanai – orientējoši 2014. gadā
Neapšaubāmi, ja strauji attīstīsies atkritumu dalītās vākšanas un otrreizējās pārstrādes
/ izmantošanas sistēma, ļoti iespējams, ka poligona 1. kārtas šūnas izmantošanas
termiņš var būt ilgāks kā tas šobrīd paredzēts. Šajā gadījumā augšminēto plānojamo
aktivitāšu izpildes termiņi nobīdīsies proporcionāli faktiskajam poligona izmantošanas
ilgumam.
Tādējādi, orientējoši 2014. gadā jāparedz poligona 2. kārtas šūnas izbūve. Svarīgi
atzīmēt, ka ietekmes uz vidi novērtējums veikts par visu poligona, kura izmantošanas
ilgums plānots uz 50 gadiem, teritoriju un zeme nākošo kārtu atkritumu apglabāšanas
šūnu izveidei ir rezervēta jau šobrīd.
8.3.2.4. Sadarbība starp atkritumu apsaimniekošanas reģioniem
Sadarbībai starp reģioniem, attīstoties atkritumu dalītās vākšanas sistēmai, būs ļoti
būtiska nozīme, jo, ļoti lielā mērā, atkritumu pārstrādes iespējas var tikt nodrošinātas,
ja ir pietiekams atkritumu daudzums to ekonomiski attaisnotai pārstrādei, kā Valsts
atbalsts atkritumu apsaimniekošanas jomā. Ir skaidrs, ka lai ievērotu jau esošo Eiropas
Savienības direktīvu un Latvijas Republikas likumdošanas aktu prasības,
nepieciešams:
Kā minimums, līdz 2015. gadam izveidot EEIA pārstrādes jaudas vai vienoties ar šo
atkritumu iespējamajiem pārstrādātājiem ārzemēs, paredzot atkritumu pārstrādes
izmaksu finansēšanu.
Vēlākais līdz 2015. gadam izveidot nolietoto transportlīdzekļu savākšanas sistēmu, t.
sk. paredzot to demontāžu (plastmasu, bīstamo atkritumu u.c. atdalīšana), lai
nodrošinātu pārstrādātāja prasības šo atkritumu sastāvam.
Ņemot vērā Ziemeļvidzemes reģiona ģeogrāfisko novietojumu sadarbība var tikt
veikta ne tikai ar Latvijas kaimiņiem (Rīgas, Malienas un Vidusdaugavas atkritumu
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
102

Geo Consultants
apsaimniekošanas reģioni), bet arī kaimiņos esošajiem Igaunijas atkritumu
apsaimniekošanas reģioniem (Pērnavas, Tartu un Viljandi reģioni).
8.3.2.5. Materiālu / produktu ražotāju un atkritumu radītāja atbildības
principa ieviešana
Valsts likumdošanā jāparedz, ka produkta / materiāla ražotājs ir atbildīgs par produkta
/ materiāla utilizāciju pēc tā lietošanas termiņa izbeigšanās vai izmantošanas.
Principiāli šeit iespējami vairāki risinājumi, bet visvienkāršākais būt ietvert izmantoto
produktu / materiālu utilizācijas izmaksas produkta cenā (EEIA, nolietoti
transportlīdzekļi, baterijas, datori, ledusskapji u.t.t.).
Jau šobrīd Latvijā ir ieviests princips “piesārņotājs maksā”, kas šajā gadījumā nozīmē
to, ka atkritumu radītājs ir atbildīgs par saražoto atkritumu utilizāciju vai, precīzāk,
tam ir jāsedz izmaksas, kas saistās ar atkritumu savākšanu, transportēšanu un
utilizāciju. Visām šīm izmaksām 100% apmērā jābūt ietvertam tarifā par atkritumu
apsaimniekošanu.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
103

Geo Consultants
9. PROGRAMMA DARBAM AR SABIEDRĪBU
Ikviena projekta, it īpaši ja tas saistās ar vides un sadzīves aspektiem, realizācija ir
iespējama, pēc būtības, ja ir ievēroti divi priekšnoteikumi:
problēmas risināšanai nepieciešamā infrastruktūra un finansiālie līdzekļi;
ja procesā iesaistītā sabiedrības daļa vai sabiedrība kopumā izprot problēmas
risināšanas nepieciešamību un sniedz atbalstu, kas nepieciešamas noteiktā mērķa vai
uzdevumu sasniegšanai.
Iepriekšējās Plāna nodaļās izskatīti dažādi juridiskie, tehniskie un ekonomiski –
finansiālie aspekti, bet šī nodaļa veltīta tieši iepriekš minētā 2. priekšnoteikuma
realizācijas nodrošināšanai.
Sabiedrībai, kopumā ņemot, un katram indivīdam atsevišķi ir nepieciešams noteikts
izglītības līmenis un sapratne par vides problēmām, it īpaši attiecībā uz tik komplicētu
procesu kā atkritumu apsaimniekošana, kas - no vienas puses - ietver izlietoto
materiālu utilizāciju, bet – no otras puses – materiālu saudzēšanu, kas tiek panākts
caur rodošos atkritumu daudzuma samazināšanu un materiālu otrreizēju izmantošanu /
pārstrādi. Vienlaicīgi šīs problēmas risinājums cieši saistās ar vides saudzēšanas un
saglabāšanas jautājumiem, nepieļaujot (samazinot) tās piesārņošanu un nodrošinot
dabas resursu saglabāšanu.
9.1. Īss problēmas raksturojums
Šobrīd Latvijā mūsdienīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē tiek
ieguldīti ievērojami finanšu līdzekļi, bet šīs sistēmas sekmīga darbība iespējama tikai
tajā gadījumā, ja plaša sabiedrība izprot sistēmas darbības principus un uzdevumus,
kas izvirzīti tā vai cita mērķa sasniegšanai. Tāpēc ļoti būtiska šīs sistēmas sastāvdaļa
ir programma iedzīvotāju informēšanai un izglītošanai.
1998. gadā Latvija parakstīja Orhusas konvenciju "Par pieeju informācijai,
sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos un vides jautājumu izskatīšanu
tiesas ceļā", kas norāda, ka sabiedrība ir jāiesaista programmu un plānu izpildīšanā, un
tai savlaicīgi jāsniedz visa vides informācija sabiedrībai saprotamā formā. Arī Latvijas
likumdošana nosaka, ka valsts un pašvaldību pienākums ir informēt sabiedrību par
visiem jautājumiem un notikumiem, kas saistīti ar vidi.
Katrs pašvaldības iedzīvotājs ietekmē atkritumu apsaimniekošanas sekmīgu ieviešanu,
jo - lielākā vai mazākā mērā - tam ikdienā ir saskare ar atkritumiem. Šajā sakarībā
ikvienu iedzīvotāju var aplūkot kā atkritumu apsaimniekošanas sistēmas dalībnieku
dažādos sektoros.
Lai Reģiona iedzīvotāji pēc iespējas vairāk tiktu iesaistīti jaunajā atkritumu
apsaimniekošanas sistēmā un tiktu veicināta tās darbība, projekta ietvaros ir izstrādāta
programma darbam ar sabiedrību.
9.2. Programmas mērķis un uzdevumi tās sasniegšanai
Plāna sabiedrības izglītošanas programmas mērķis ir popularizēt jaunās atkritumu
apsaimniekošanas sistēmu, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku tās ieviešanu. Lai
nodrošinātu šī mērķa sasniegšanu nepieciešama sekojošu uzdevumu realizācija:
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
104

Geo Consultants
1. Paaugstināt iedzīvotāju zināšanu līmeni ekoloģijas, īpaši atkritumu
apsaimniekošanas jautājumos, īpašu uzmanību pievēršot atkritumu
daudzuma samazināšanas un resursu taupības jautājumiem;
2. Popularizēt dalīto atkritumu savākšanas sistēmas nepieciešamību un tās
nozīmību, vienlaicīgi sniedzot īsu un skaidru informāciju par šīs sistēmas
ietvaros veicamajām darbībām un sagaidāmajiem rezultātiem;
3. Paaugstināt iedzīvotāju izpratni un, attiecīgi, atbildības sajūtu par apkārtējās
vides aizsardzību un taupīgu resursu izmantošanu;
4. Radīt pozitīvu attieksmi iedzīvotāju vidū pret izveidoto atkritumu
apsaimniekošanas sistēmu;
5. Maksimāli veicināt iedzīvotāju brīvprātīgu iesaistīšanos kopējā atkritumu
apsaimniekošanas sistēmā.
9.3. Mērķa grupas
Informācijas saturs un tās pasniegšanas metodes ir atkarīgas no atkritumu radītāju
mērķu grupām: mājsaimniecības, zemes īpašnieki, valsts un pašvaldību iestādes,
ražošanas uzņēmumi, skolas, iedzīvotāju apvienības, nevalstiskas, sabiedriskas
organizācijas. Informācijas – izglītošanas programmai ir jāietver vispārējā
informācija, kas ir, lielā mērā, kopīga visām mērķa grupām un specifiskā informācija
katrai no mērķa grupām.
9.4. Vispārējā informācija
Šo informācijas bloku var iedalīt trijās galvenajās sastāvdaļās:
vispārēja informācija par projektu, šajā gadījumā atkritumu apsaimniekošanas,
skaidrojot tā mērķi, uzdevumus un realizācijas nepieciešamību;
regulāra informācija par atkritumu apsaimniekošanas ietvaros sasniegtajiem
rezultātiem;
skaidrojums par ieguvumiem sabiedrībai un videi, kas veidojas projekta realizācijas
gadījumā.
Šī informācija, galvenokārt, regulāri jāsniedz masu mēdijos, kā arī jāsagalvo
publiskais apskats, kas sniedz skaidrojumu par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu
kopumā un tās realizācijas gaitu.
9.5. Specifiskā informācija un pasākumi
Kā jau minēts iepriekš, ir jāizdala virkne atsevišķu mērķa grupu, tajā skaitā:
- mājsaimniecības;
- zemes un nekustamā īpašuma apsaimniekotāji;
- Valsts un pašvaldību iestādes;
- bērni un skolu jaunatne;
- ražošanas uzņēmumi;
- sabiedriskās un / vai nevalstiskās organizācijas.
Ja atkritumu radītājs ir mājsaimniecības, zemes īpašnieki, valsts un pašvaldību
iestādes, tad informācija par sadzīves atkritumu, bīstamo atkritumu, stikla pudeļu,
papīra, PET, bioloģisko, lielizmēra atkritumu (arī celtniecības), dārza u.c. atkritumu
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
105

Geo Consultants
šķirošanu un nodošanu jāpiegādā tieši konkrētajam atkritumu radītājiem. Informācijas
pasniegšanas veidi var būt ļoti dažādi, tajā skaitā:
- Pašvaldību priekšrakstu un saistošo atkritumu apsaimniekošanas
noteikumu publicēšana vietējos laikrakstos, lai sabiedrība varētu brīvi
iepazīties ar prasībām, kas noteiktas atkritumu apsaimniekošanas jomā;
- Informācijas stendi vai izstādes pašvaldībās, norādot adresātu
(elektronisko pastu, tālruni u.tml.), kur iespējams, ja nepieciešams, saņemt
papildus informāciju;
- Regulāra informācija par atkritumu apsaimniekošanas aktuālajiem
jautājumiem vietējās avīzēs, TV un radio;
- Speciālu bukletu (informācijas lapu) sagatavošana par atkritumu dalīto
vākšanu: kā un ko šķirot, kam vai kur nodot u.tml.;
- Pašvaldību rīkotas akcijas un konkursi, t.sk. talkas u.c;
- Īpašas atšķirības zīmes – dzīvojamām mājām, uzņēmumiem, sabiedriskām
ēkām un vietām, kas apliecina iesaistīšanos apkārtējās vides sakopšanā;
- Speciāli pasākumi: informācijas un skaidrojumu sniegšana, ko nodrošina
pašvaldības vai to konsultanti atkritumu apsaimniekošanas jomā,
pašvaldībā strādājošie uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas u.c;
- ”Karstās” telefonu līnijas ātru atbilžu sniegšanai vai sūdzību izskatīšanai;
- Iedzīvotāju apmeklējumi uz atkritumu pārstrādes uzņēmumiem speciāli
tam paredzētos laikos.
Uzņēmumiem ir nepieciešama specifiskāka informācija, jo šajā gadījumā jāinformē
arī par likumdošanu kontroles sfērā un iespējamajiem juridiskajiem sodiem trūkumu
gadījumā. Ražojošā sektora informēšanai būtu jāizmanto īpaši ražošanas atkritumu
konsultanti, speciāla telefonu "karstā līnija" un specifiski bukleti dažādām rūpniecības
nozarēm. Nepieciešamības gadījumā atkritumu konsultantiem jāapmeklē uzņēmumi,
lai kopā ar uzņēmuma darbiniekiem un vadību izstrādātu uzņēmuma atkritumu
apsaimniekošanas plānu [17].
Īpaša nozīme ir darbam ar bērniem un skolu jaunatni. Skolās un pirmsskolas
vecuma iestādēs, kur veidojamas īpašas mācību programmas, kuru mērķis ir veicināt
bērnu izpratni ekoloģijas jautājumos, radīt atbildības sajūtu par apkārtējo vidi un
dalītās atkritumu vākšanas principu ieviešanu gan bērnu un skolotāju, gan bērnu
vecāku (bērns kā skolotājs) ikdienā. Kā piemēru varētu minēt - “Zaļā punkta skola”.
Klubu vai citu sabiedrisku, nevalstisku organizāciju veidošanai, kurās var
apvienoties cilvēki, kas brīvprātīgi un atbilstoši savām spējām vēlas iesaistīties savas
apkārtējās vides sakopšanā, ir būtiska nozīme. Šīs organizācijas ir kā starpnieki starp
valsts un pašvaldību veidoto politiku un atsevišķu cilvēku dzīvi, tās var efektīvi
veicināt iedzīvotāju dalību dažādās norisēs.
Pašvaldību uzdevums ir sniegt precīzu informāciju par lēmumiem, kādi ir pašlaik un
turpmāk tiks pieņemti atkritumu pārvaldības jomā, to tehniskiem un ekonomiskiem
risinājumiem, kā arī noteikumiem, kuru ieviešana tieši ietekmēs pilsoņu ikdienas
dzīvi.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
106

Geo Consultants
9.6. Pienākumu un atbildības sadalījums sabiedrības
informēšanas un izglītošanas jomā
Veicamie pasākumi, atbildīgie par to izpildi un aptuvenās izmaksas apkopotas 8.1.
tabulā. Ikgadējās kopējās izmaksas nepieciešamas sabiedrības informēšanai un
izglītošanai tiek vērtētas aptuveni 8 tūkst. Ls, t.i. 20 gadu laikā – 160 tūkst. Ls.
Tiek paredzēts, ka informācijas – izglītošanas kampaņu veiks atkritumu
apsaimniekotāji, galvenokārt, SIA “ZAAO”.
9.1. tabula. Sabiedrības informēšanas – izglītošanas kampaņas pasākumi
Pasākums
Veicama iedzīvotāju aptauja, kurā jānoskaidro iedzīvotāju pašreizējā attieksme pret
šķiroto atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas sistēmu, konstatējot iedzīvotāju
gatavību iesaistīties tajā, informētību un attieksmi pret to.
Atklāt iespējamās problēmas, kas varētu rasties mājsaimniecībās, ieviešot pilna spektra
atkritumu apsaimniekošanas sistēmu.
Konstatēt iedzīvotāju gatavību maksāt par pakalpojumiem:
šķirojot atkritumus – lētāk
nešķirojot – dārgāk
Izanalizējot iegūtos aptauju rezultātus, noskaidrot iedzīvotāju gatavību iesaistīties
atkritumu apsaimniekošanas sistēmā un atbilstoši tam izvēlēties nepieciešamās
sabiedrības informēšanas un izglītošanas metodes un intensitāti.
Saistošo noteikumu pieņemšana pašvaldībās. Katrā pašvaldībā būtu jāpieņem atkritumu
apsaimniekošanas saistošie noteikumi.
Datu bāzes veidošana:
vispārīga informācija par atkritumu veidiem un pārstrādes iespējām;
informācija par uzņēmumiem, kas nodarbojas ar sadzīves atkritumu savākšanu,
transportēšanu un uzglabāšanu;
informācija par uzņēmumiem, kas nodarbojas ar bīstamo atkritumu savākšanu,
transportēšanu un uzglabāšanu;
kur, kā un kādus atkritumus reģionā var nodot atkritumu noglabāšanai;
kur, kā un kādus atkritumus var nodot otrreizējai pārstrādei
atkritumu poligons, tā darbības principi.
Kontrole un vērtējumi par sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumu
norises gaitu. Kā arī informēt par nelikumībām vai neaktīviem kaimiņiem, kuriem
būtu pievēršama īpaša vērība. Kā arī sniegt ziņas par atkritumu apsaimniekošanas
uzņēmumu sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Informācijas stendi vai izstādes pašvaldībās. Informatīvi pasākumi konkrētām
mērķauditorijām, izmantojot kā uzskates līdzekļus drukātos un video materiālus,
kā arī atkritumu konteineru un atkritumu savākšanas tehnikas demonstrēšanu.
Piesaistot mērķauditorijas un masu mēdiju uzmanību atkritumu šķirošanas
nozīmībai un tam, kā to praktiski visvienkāršāk veikt.
Informācija masu mēdijos. Veicams nepārtraukts, sistemātisks darbs ar žurnālistiem,
sniedzot informāciju par visiem lēmumiem, kas tiek pieņemti valstī un pašvaldībās
atkritumu pārvaldības jomā, par notikumiem, kas tiek organizēti gan valstī, gan
Ziemeļvidzemes reģionā un katrā konkrētajā pašvaldībā. Sniegt informāciju par
atkritumu apsaimniekošanas plāna ieviešanas norisēm un iedzīvotāju atsaucību vai
neatsaucību uz šīm norisēm. Izmantot masu mēdijus kā informācijas kanālu informācijas
nodošanai sabiedrībai un arī informācijas saņemšanai no iedzīvotājiem.
Audiālu un vizuālu dokumentālo un izglītojošo materiālu veidošana.
Sadarbojoties ar vietējo televīziju un radio stacijām varētu tikt veidoti sižeti par to
kas labs un slikts atkritumu apsaimniekošanas jomā notiek reģionā, organizēti
konkursi par vides jautājumiem, utt.
Atbildīgā institūcija /
iestāde
Pašvaldības,
atkritumu
apsaimniekošanas
komercsabiedrības
Pašvaldības
Valsts vides dienesta
Valmieras RVP
Pašvaldības
Pašvaldības, SIA
“ZAAO”
Pašvaldības, SIA
“ZAAO”
SIA “ZAAO”
Pasākuma
realizācijas laiks
Līdz 2005. gada
beigām.
Līdz 2005. gada
beigām
Plāna realizācijas
laikā
Plāna realizācijas
laikā
Periodiski Plāna
realizācijas laikā
Plāna realizācijas
laikā
Plāna realizācijas
laikā
Akcijas. Vairākas reizes gadā pašvaldībās varētu tik organizētas akcijas, kuru laikā tiek Pašvaldības Plāna realizācijas
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
107

Geo Consultants
Pasākums
vākti kādas noteiktas kategorijas atkritumi. Piemēram, PET, stikls, kartons un papīrs.
Pašlaik šādas akcijas organizē “Zaļais punkts” un “Zaļā josta”. Ir notikušas vairākas
līdzīgas akcijas pašvaldībām sadarbojoties ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem,
bet turpmāk tās varētu kļūt par tradīciju un aptvert lielāku skaitu savācamo atkritumu
veidu. Akcijas rīkojamas arī tad, kad tiek atvērts kāds jauns šķiroto atkritumu savākšanas
laukums un tam līdzīgi.
Talkas. Pašvaldībās organizējamas talkas, gan jau ierastās pavasara un rudens talkas, gan
ar speciālu nozīmi sakopt kādu konkrētu vietu – piemēram mežmalu. Šajā laikā varētu
tik izvietoti speciāli dalītās atkritumu vākšanas konteineri, kas talkas dalībniekiem
parādītu cik vienkārši ir atkritumus dalīt.
Informatīvu brošūru izveidošana un izplatīšana reģiona iedzīvotājiem ar informāciju par:
vispārīga informācija par atkritumu veidiem un pārstrādes iespējām;
vispārīga informācija par atkritumu pārvaldības sistēmu reģionā;
informācija par atkritumu šķirošanas nepieciešamību un to kādu ietekmi tas atstāj uz
apkārtējo vidi;
par pakalpojumiem kādi tiek sniegti reģionā atkritumu apsaimniekošanas jomā;
atkritumu poligona darbības principi
iespēju iesaistīties sabiedriskās organizācijās,
iespējām piedalīties pašvaldību organizētajās talkās un akcijās.
Informatīvo brošūru izplatīšanā iesaistīt Latvijas pasta nodaļas, veikalus, izglītības
iestādes, sabiedriskās organizācijas un citas iestādes, lai informācija varētu nokļūt pie
ikviena reģiona iedzīvotāja.
Darbs ar skolām. Nodrošināt skolas ar nepieciešamo informāciju par atkritumu šķirošanu
un tās nepieciešamību, šķiroto atkritumu apsaimniekošanu. Lai skolotāji varētu informēt
un iesaistīt savus audzēkņus šajā ekoloģiski nozīmīgajā procesā.
Organizēt skolās projektu nedēļas, kas veltītas šai tēmai;
Rīkot konkursus par iepakojuma materiālu vākšanu;
Rīkot zīmējumu, sacerējumu un citus konkursus, kas aicinātu skolu jaunatni pievērsties
šai tēmai.
Rīkot ekskursijas gan un atkritumu noglabāšanas poligonu, gan uz atkritumu
apsaimniekošanas uzņēmumiem.
Darbs ar ražošanas uzņēmumiem. Organizēt informatīvus pasākumus uzņēmumos uz
vietas. Demonstrējot un izskaidrojot specifisko (katram uzņēmumam raksturīgo)
atkritumu uzglabāšanas, savākšanas, nodošanas, transportēšanas, pārstrādes vai
noglabāšanas principus. Sniegt uzņēmumiem visu nepieciešamo informāciju kur, kā un
kādus atkritumus nodot. Izskaidrot sodu sistēmu, neievērojot likumdošanu šajā jomā.
Vides klubu, nevalstisku organizāciju veidošana reģionā.
Sabiedrības loma vides politikas veidošanā ir divpusīga. No vienas puses, sabiedrībai ir
jāsadarbojas ar oficiālajām institūcijām, lai veiktu vides aizsardzības aktivitātes, bet, no
otras puses, sabiedrībai ir jāveic gan likumdevēju, gan izpildvaras monitorings. Ja valsts
nepilda savas funkcijas vai pārkāpj likumdošanu, sabiedrībai ir jābūt gatavai rīkoties, lai
aizstāvētu privātās vai publiskās tiesības. Lai aizstāvētu šīs tiesības un ievērotu šos
pienākumus, pilsoņiem ir jābūt pieejamai informācijai, jābūt radītai iespējai piedalīties
lēmumu pieņemšanā un jābūt nodrošinātai iespējai griezties tiesā vides jautājumos.
Brīvprātīgām, nevalstiskā organizācijām šo jautājumu risināšanā ir būtiska nozīme.
Darbības indikatori – gala rezultāts:
Atbildīgā institūcija /
iestāde
Pašvaldības
Pašvaldības, SIA
“ZAAO”
Skolu valde,
pašvaldības, SIA
“ZAAO”
SIA “ZAAO”,
pašvaldības
Pašvaldības, SIA
“ZAAO”,
Nevalstiskās
organizācijas
Pasākuma
realizācijas laiks
laikā
Plāna realizācijas
laikā
Periodiski Plāna
realizācijas laikā
Plāna realizācijas
laikā
Plāna realizācijas
laikā
Plāna realizācijas
laikā
Līdz 2010. gadiem atkritumu savākšanas sistēmā iesaistīt 100% pilsētu iedzīvotāju, kā
arī līdz 2013. gadam ieskaitot sistēmā iesaistīt vismaz 75% lauku iedzīvotāju.
Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu samazināt 2010. gadā līdz
75% apjomam no 1995. gadā apglabātajiem apjomiem, bet 2013. gadā – līdz 50%.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
108

Geo Consultants
10. NEPIECIEŠAMĀS INVESTĪCIJAS UN IESPĒJAMIE
FINANSĒŠANAS AVOTI
Īstermiņa programmas realizācijai nepieciešamās investīcijas atspoguļotas 10.1.
tabulā. To sadalījums pa gadiem raksturots 10.2. tabulā. Cenu līmenis atbilst tām, kas
bija spēkā 2005. gada maijā. Ņemot vērā to, ka sniegtās izmaksas ir indikatīvas, tajās
nav ietverti neparedzētie izdevumi.
10.1. tabula. Īstermiņa programmas realizācijas izmaksas
Nr. p .
k.
Pasākums
Izmaksas,
LVL
Komentāri
Investīciju avots
1. Atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras izveide: dalītās vākšanas punkti un laukumi
Eko punkti 548 000 274 eko punkti (viena
izmaksas – 2000 LVL)
Eko laukumi 760 000 19 eko laukumi (viena
izmaksas – 40000 LVL)
2. Poligona "Daibe" infrastruktūras attīstība
2.1. Atkritumu šķirošanas līnijas
attīstība
177 000 Papildus darba vietu
ierīkošana atkritumu
šķirotājiem, angāra
paplašināšana
2.2. Pievadceļa rekonstrukcija 825 000 Esošā grantētā ceļa 7,5 km
gara posma rekonstrukcija
izveidojot 5 m platu cietā
seguma joslu
2.3. Infiltrāta attīrīšanas iekārtu
izbūve
534 950 Reversās osmozes attīrīšanas
iekārtu kompaktais bloks
ERAF, pašvaldības,
atkritumu
apsaimniekošanas
uzņēmumi
ES fondi, Poligona
apsaimniekotājs
ES fondi, Poligona
apsaimniekotājs,
pašvaldības
Valsts pamatbudžets,
Poligona apsaimniekotājs
2.4. 2. kārtas krātuves izbūve 1 200 000 Apmēram 4 ha ES fondi, Poligona
apsaimniekotājs,
pašvaldības
2.5. 1. Kārtas krātuves rekultivācija 243 320 Jārekultivē 3,16 ha Poligona apsaimniekotājs
2.6. Biogāzes utilizācijas sistēmas
ierīkošana
3. Veco izgāztuvju rekultivācija
25 000 Ja netiek paredzēta
koģenerācijas iekārtas
uzstādīšana
3.1. Darbi 2 303 100 Kopā 54 izgāztuves, kuru
kopējā platība 76,77 ha
4. Programma darbam ar
sabiedrību
5. Atkritumu pārkraušanas
punktu izveide un
automašīnas iegāde
6. Elektrisko un elektronisko
iekārtu atkritumu pārstrādes
centra izveide
Poligona apsaimniekotājs
ERAF, pašvaldības
72 000 9 gadu laikā SIA “ZAAO”
265 000 6 punkti un automašīna Pašvaldības, atkritumu
apsaimniekošanas
uzņēmumi
600 000 Laukums un angārs atkritumu
uzglabāšanai / demontāžai un
tā darbībai nepieciešamā
tehnika
Produkcijas ražotāji kā
potenciālie investori,
privātfirmas
7. Bioreaktora izveide 6 000 000 Jauda ap 10 000 t/gadā ES fondi, pašvaldības,
atkritumu
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
109

Geo Consultants
Nr. p .
k.
Pasākums
8. Celtniecības atkritumu
pārstrādes centra izveide
9. Atkritumu kompostēšanas
laukumi
Izmaksas,
LVL
KOPĀ: 15030370
Komentāri
632 000 Laukums un angārs atkritumu
uzglabāšanai / demontāžai un
tā darbībai nepieciešamā
tehnika
Investīciju avots
apsaimniekošanas
uzņēmumi,
komercsabiedrības
Privātfirmas vai,
ieinteresētības gadījumā,
atkritumu
apsaimniekošanas
uzņēmumi
845000 10 laukumi, 2000-3000 m2
katrs, vidējās izmaksas 1
Pašvaldības, atkritumu
apsaimniekošanas
laukumam, ieskaitot komposta uzņēmumi
maisāmo mašīnu – 84500 LVL
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
110

Geo Consultants
10.2. tabula. Investīciju sadalījums Īstermiņa plāna ietvaros, LVL
Gads
Pasākums
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
Eko laukumi 0 160000 160000 160000 160000 120000 0 0 0
Eko punkti 0 80000 80000 80000 64000 64000 60000 60000 60000
Poligona "Daibe" infrastruktūras attīstība
Atkritumu šķirošanas līnijas attīstība 0 0 0 0 0 0 0 0 177000
Pievadceļa rekonstrukcija 0 0 0 825000 0 0 0 0 0
Infiltrāta attīrīšanas iekārtu izbūve 0 534950 0 0 0 0 0 0 0
2. kārtas krātuves izbūve 0 0 0 0 0 0 0 0 1200000
1. Kārtas krātuves rekultivācija 0 0 0 0 0 0 0 0 243320
Biogāzes utilizācijas sistēmas ierīkošana 0 0 0 0 0 25000 0 0 0
Veco izgāztuvju rekultivācija
Darbi 400000 450 000 1 453 100 0 0 0 0 0 0
Programma darbam ar sabiedrību 8000 8000 8000 8000 8000 8000 8000 8000 8000
Atkritumu pārkraušanas punktu izveide un automašīnas iegāde 0 265000 0 0 0 0 0 0 0
Elektrisko un elektrotehnisko atkritumu pārstrādes centra izveide 0 0 0 600000 0 0 0 0 0
Bioreaktora izveide 0 0 0 0 6000000 0 0 0 0
Celtniecības atkr. pārstrādes centra izveide 0 0 0 0 0 632000 0 0 0
Atkritumu kompostēšanas laukumi 0 84500 169000 169000 169000 169000 84500 0 0
KOPĀ: 408000 1582450 1870100 1842000 6401000 1018000 152500 68000 1688320
ES Fondu finansējums 300000 580875 1402575 925500 4794750 283500 108375 45000 1260240
Pašu finansējums 108000 546875 467525 496500 1606250 102500 44125 23000 428080
Valsts pamatbudžets 0 454700 0 0 0 0 0 0 0
Citi potenciālie investori 0 0 0 420000 0 632000 0 0 0
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
111

Geo Consultants
Kopējais investīciju apjoms, kas raksturots 10.2. tabulā, ir 15030370 LVL. Ņemot vērā to, ka
šobrīd, vismaz lielākajai daļai paredzēto pasākumu, nav skaidri zināmi investīciju avoti un,
līdz ar to, finansēšanas noteikumi, tiek pieņemts, ka:
- dāvinājuma vai neatmaksājamās palīdzības apjoms būs 75% no kopējā investīciju
apjoma,
- pašu ieguldījums būs 25% no kopējā investīciju apjoma;
Veicot aprēķinus, kas sniegti 10.2. tabulā, izmantoti sekojoši pieņēmumi:
1) atkritumu pārkraušanas punktu izveide un to apkalpošanai nepieciešamās
automašīnas iegāde tiek finansēta no pašvaldību un SIA “ZAAO” līdzekļiem,
2) elektrisko un elektrotehnisko atkritumu pārstrādes centra izveidei var tikt piesaistīti
juridisko personu (produkcijas ražotāju) līdzekļi,
3) celtniecības atkritumu pārstrādes centra izveidei var tikt piesaistīti organizāciju un
firmu, kas ieinteresēti šo atkritumu pārstrādē un pārstrādāto otrreizējo materiālu
izmantošanā, līdzekļi,
4) izdevumi programmai darbam ar sabiedrību tiek finansēti no SIA “ZAAO”
līdzekļiem.
10.1. Potenciālie finansējuma avoti
Plāna tālākai attīstībai nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi, kas iedalāmi sekojošās
izdevumu grupas:
- investīciju jeb kapitālieguldījumu projekti atkritumu apsaimniekošana sistēmas
turpmākai pilnveidošanai,
- atkritumu apsaimniekošanas sistēmu papildinošie uzlabojumi un papildinājumi
(piemēram, veco izgāztuvju rekultivācija),
- papildus izdevumi atkritumu apsaimniekošanas sistēmas administrēšanai un
atkritumu radītāju informēšanai un izglītošanai;
- pašvaldību atbalsta programmas īstenošana sociālai palīdzībai trūcīgajām Reģiona
mājsaimniecībām pieaugošo izmaksu ietekmes mazināšanai paredzot subsīdijas no
pašvaldībām trūcīgo atbalstam (tiem, kuru ienākumi ir zem iztikas minimuma).
Kapitālieguldījumu investīcijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībai var tikt iegūtas
no sekojošiem avotiem:
- pašvaldības un to uzņēmumi, kā arī atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (it
īpaši pašvaldību dibinātā komercsabiedrība SIA “ZAAO”, kas nodrošina pilnu
atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu klāstu, un uzņēmumi, kas veic
specifisku atkritumu veidu pārstrādi),
- ilgtermiņa aizņēmumi no komercinstitūcijām (vietējām un/vai ārzemju),
- ilgtermiņa aizņēmuma kapitāls no starptautiskām finanšu institūcijām, piemēram,
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Investīciju banka;
- fiksēta termiņa parādzīmju vai aizdevuma akciju izdošana, paredzot, ka pašvaldība
atkritumu apsaimniekošanas problēmu risināšanai aizņemas līdzekļus projekta
finansēšanai, izsniedzot – uz tiem vai citiem noteikumiem – parādzīmes vai
aizdevuma akcijas,
- Valsts budžets,
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
112

Geo Consultants
Tomēr, par nozīmīgāko finanšu instrumentu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībai
uzskatāmi Eiropas Savienības Kohēzijas fonds un Eiropas Reģionālās attīstības fonds
(ERAF), kas klasificējami kā kapitāla dāvinājumi. No ERAF tiks finansētās tādas atkritumu
apsaimniekošanas sistēmu pilnveidojošas aktivitātes kā atkritumu dalītās vākšanas punktu
izveide, kuras ietvaros tiks atbalstīti ieguldījumi atkritumu dalītās vākšanas sistēmas izveide,
iespējams arī jau kompostēšanas laukumu izveide. Reģionā jau šobrīd daļa no esošajām
slēgtajām izgāztuvēm tiek rekultivētas izmantojot ERAF līdzekļus (kapitāla dāvinājums –
75% no būvprojektu izmaksām).
Lai šos finanšu līdzekļus apgūtu, Reģionā ir nepieciešams vismaz viens pastāvīgi nodarbināts
augsti kvalificēts projektu sagatavošanas speciālists. Ļoti būtisks ir arī kvalificēts atbalsts
Eiropas Savienības programmas LIFE līdzekļu piesaistē uzņēmumiem, kas ievieš vai attīsta
otrreizējo izejvielu pārstādi.
10.1.1. Privāta sektora līdzdalība
Visas Eiropas Savienības dalībvalstīs privātā sektora organizācijas ir galvenā atkritumu
apsaimniekošanas interešu grupa. Papildus privātā investīciju kapitāla piesaistei iekārtu
būvniecībai un to ekspluatācijai var nodrošināt vairāku mērķu sasniegšanu piemēram
apsaimniekošanas efektivitātes palielināšana, pašvaldību pakalpojumu organizāciju tehniskās
un vadības kapacitātes uzlabošana, nepieciešamības pēc valsts subsīdijām samazināšanās,
atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbības nodrošināšana neatkarīgi no politiskajām
izmaiņām.
Privātā sektora līdzdalībai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanā
pastāv vairākas iespējas. No vienas puses, pašvaldības un valsts institūcijas ir atbildīgas par
atkritumu apsaimniekošanu, finansēm un risku, bet, no otras puses, arī privātais sektors ir
iesaistīts šo funkciju īstenošanā, nesot par to atbildību. Privātā sektora līdzdalība var tikt
noteikta , pamatojoties uz atbildības sadalījumu starp valsts un privāto sektoru tādos
jautājumos kā pamatlīdzekļu īpašumtiesības un investīciju kapitāla nodrošināšana. Var tikt
izveidoti arī citi sadarbības modeļi, kas atbilstu konkrētā projekta, institūcijas vai privātā
sektora kompānijas prasībām.
Tiek paredzēts, ka izmantojot privātā sektora līdzekļus, reģionā varētu tikt atrisināta sekojošu
atkritumu veidu apsaimniekošana:
- celtniecības atkritumi,
- nolietotie transportlīdzekļi,
- elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi,
- bioloģiski noārdāmie atkritumi,
- un citi specifiskie atkritumu veidi.
10.1.2. Valsts budžets
Ne visus kapitālieguldījumus, kas nepieciešami Eiropas Savienības likumdošanas prasību
ieviešanai plānots finansēt no Valsts budžeta. Valsts finansējums drīzāk varētu būt kā
dāvinājums pilota projektu īstenošanai vai arī kā garantija starptautiskiem un divpusējiem
kredītiem, lai finansētu apjomīgu iekārtu uzstādīšanu sadzīves atkritumu apsaimniekošanai.
Tiešs valsts investīciju atbalsts tiek plānots infiltrāta attīrīšanas iekārtu iegādei un uzbūvei, lai
poligons “Daibe” pilnībā atbilstu ES 1999. gada 26. aprīļa direktīvas 1999/31/ EC “Par
atkritumu poligoniem” prasībām. Turklāt, šo iekārtu uzbūve ļaus samazināt ekspluatācijas
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
113

Geo Consultants
izdevumus, kas saistās ar infiltrāta transportēšanu un attīrīšanu Valmieras pilsētas notekūdeņu
attīrīšanas iekārtās.
Divpusējs kredīts šajā gadījumā skaidrojums kā aizņēmuma projekta realizācijai saņemšana
no:
- kredīta izsniedzējas institūcijas (bankas, fonda u.t.t.),
- tehnikas vai aprīkojuma ražotāja.
Abos gadījumos ir atsevišķi apspriežami kredīta termiņi un atmaksāšanas noteikumi.
Visbiežāk, ja izdodas vienoties ar ražotāju, tā sniegtajam kredītam ir ievērojami mazāks
kredīta procents kā banku gadījumā. Tieši tāpēc šāda divpusēju kredītu slēgšana ir izdevīga
produkcijas gala saņēmējam.
10.1.3. Latvijas Vides investīciju fonds
Līdz šim šie finanšu avoti tika uzskatīti nozīmīgiem finanšu avotiem sabiedriskā sektora vides
investīciju jomā, kas galvenokārt izpaudās dāvinājuma vai “mīksto” kredītu formā. Fondu
iespējas nodrošināt finansiālu atbalstu investīciju projektiem ir atkarīgas no tiem pieejamiem
finanšu resursiem, kā arī no dabas resursu nodokļa ieņēmumiem, soda naudām par vides
piesārņojumu un citiem iezīmētiem maksājumiem, kas var tikt izmantoti tikai konkrētu
pasākumu realizācijai. Paredzams, ka arī turpmāk kopējais pieprasījums pēc vides
investīcijām ievērojami pārsniegs pieejamo resursu daudzumu, kas nozīmē, ka finanšu resursi
turpmāk būs jāvirza uz tiem projektiem, kas ir stratēģiski nozīmīgi atbilstības prasībām
nodrošināšanai. Var tikt apsvērta arī fonda līdzekļu izmantošana nepieciešamā
līdzfinansējuma nodrošināšanai, lai piesaistītu finansējumu no ārvalstu finanšu avotiem.
Tomēr, jārēķinās ar to, ka fonda administrēšana un līdzekļu pieejamība arvien vairāk tiek
pakļauta Valsts budžeta sastādīšanas vispārējām interesēm.
10.2. Ekspluatācijas izmaksas
Patreizējiem atkritumu apsaimniekošanas ekspluatācijas izmaksas noteiktas ņemot vērā
izmaksu līmeni uz 2005. gada 1. aprīli. Tās kopumā var tikt iedalītas 2 grupās:
- izmaksas par atkritumu savākšanu un transportēšanu;
- izmaksas par atkritumu apglabāšanu.
Šīs izmaksas, atkarībā no atkritumu apsaimniekošanas veida, Reģiona pašvaldībās atšķiras
nebūtiski. Tāpēc, nosakot ekspluatācijas izmaksas pieņemts, ka:
- visi reģiona atkritumi tiks apglabāti poligonā “Daibe”,
- pašvaldības nepiedalīsies kredīta apmaksā par SA dalītās vākšanas sistēmas
izveidi,
- atkritumu savākšanas un transportēšanas izmaksas būtiski nemainīsies.
Tādējādi, noteikts, ka patreizējās ekspluatācijas izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu,
ieskaitot jau Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas projektā jau ieguldīto kredītu
atmaksāšanu, reģionā noteiktas kā 5,55 LVL/m 3 (bez PVN). Pieņemot, ka 1 m 3 atkritumu
svars ir vidēji ap 200 kg, 1 t atkritumu apsaimniekošanas ekspluatācijas izmaksas ir 29,15
LVL. Papildus jāņem vērā, ka būs nepieciešama sadzīves bīstamo atkritumu savākšana, kas
maksās ap 0,20 LVL/m 3 vai 1,00 LVL/t, kā arī izdevumi atkritumu dalītās vākšanas sistēmas
darbības nodrošināšanai, kas maksās 0,60 LVL/m 3 vai 3,00 LVL/t. Tādējādi, kopējais tarifs
būs 6,35 LVL/m 3 vai 31,75 LVL/t.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
114

Geo Consultants
Nākotnē ekspluatācijas izmaksas pieaugs, jo tiks uzsākta jaunu objektu ekspluatācija.
Ekspluatācijas izmaksu prognoze nākotnei noteikta:
- ņemot vērā patreizējo izmaksu līmeni;
- neņemot vērā inflācijas līmeni, bet pieņemot, ka tas nebūs straujāks par vidējo
algas pieaugumu (pašreiz Latvijā šie lielumi vidēji ir attiecīgi 3,0% un 4,4% gadā);
- ņemot vērā jauno objektu ekspluatācijas izmaksas (2005. gada sākuma cenās). Tās
sadalītas proporcionāli uz saražoto atkritumu daudzumu, kas raksturots 10.3.
tabulā.
10.3. tabula. Īstermiņa plāna ietvaros apsaimniekojamais atkritumu daudzums
Gads
Daudzums, t
2005. 40855
2006. 41597
2007. 42352
2008. 43120
2009. 43902
2010. 44697
2011. 45357
2012. 46026
2013. 46704
Ekspluatācijas izmaksas, papildus esošajām, tiek pieņemtas sekojošas:
- atkritumu pārkraušanas punkti (kopā 6) – 16 000 LVL/gadā x 6 = 96 000
LVL/gadā,
- kompostēšanas laukumam (kopā 10) – 30 000 LVL/gadā x 10 = 300000
LVL/gadā,
- veco izgāztuvju monitoringam (“Beites”, “Stienūži”, “Drabeši” un Valkas
izgāztuves) – kopā 15 000 LVL/gadā;
- jauno infiltrāta attīrīšanas iekārtu apsaimniekošanai – 22000 LVL/gadā,
- bioreaktora apsaimniekošanas izmaksas – 60000 LVL/gadā,
- izmaksas atkritumu dalītās vākšanas sistēmas infrastruktūras apsaimniekošanai
iekļautas tarifa papildinājumā (0,60 LVL/m 3 ),
- izmaksas sadzīves bīstamo atkritumu savākšanas sistēmas infrastruktūras
apsaimniekošanai iekļautas tarifa papildinājumā (0,20 LVL/m 3 ),
- specifisko atkritumu veidu (nolietotie transportlīdzekļi, EEIA, celtniecības
atkritumi) netiek iekļautas kā papildus ekspluatācijas izmaksas, pieņemot, ka tas
būs sevi pafinansējošs bizness.
Papildus ekspluatācijas izmaksas, ja tiek realizēta īstermiņa programma, raksturotas 10.4.
tabulā.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
115

Geo Consultants
10.4. tabula. Papildus ekspluatācijas izdevumi Īstermiņa plāna ietvaros
Pasākums
Atkritumu pārkraušanas
punkti
Gads un investīciju apjoms, LVL
2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
0 32000 64000 96000 96000 96000 96000 96000
Kompostēšanas laukumi 0 30000 90 000 150000 210000 270000 300000 300000
Veco izgāztuvju
monitorings
Infiltrāta iekārtu
apsaimniekošana
poligonā “Daibe”
Bioreaktora
apsaimniekošana
15000 15000 15000 15000 15000 15000 15000 15000
0 22000 22000 22000 22000 22000 22000 22000
0 0 0 0 60000 60000 60000 60000
Kopā: 15000 99000 191000 283000 403000 463000 493000 493000
Kopsavilkums par ekspluatācijas izmaksām sniegts 10.5. tabulā.
10.5. tabula. Ekspluatācijas izmaksu izmaiņas Īstermiņa plāna ietvaros (2005. gada sākuma cenas)
Gads
Bāzes izmaksas,
LVL/t
Ekspluatācijas izmaksas, LVL/t
Jauno objektu izmaksas
Kopā, LVL LVL/t
Kopā
2005. 33,15 0 0,00 33,15
2006. 33,15 15000 0,36 33,51
2007. 33,15 99000 2,34 35,49
2008. 33,15 191000 4,43 37,58
2009. 33,15 283000 6,45 39,60
2010. 33,15 403000 9,02 42,17
2011. 33,15 463000 10,21 43,36
2012. 33,15 493000 10,71 43,86
2013. 33,15 493000 10,56 43,71
Jāsecina, ka atbilstoši 10.5. tabulā sniegtajiem aprēķiniem, laika posmā no 2005. gada līdz
2025. gadam atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ekspluatācijas izmaksas, ja tiks realizēti
īstermiņa programmā paredzētie pasākumi, pieaugs par apmēram 30% (neņemot vērā
inflāciju).
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
116

Geo Consultants
10.3. Īstermiņa plāna prognozētais tarifu līmenis
Prognozētais tarifu līmenis sniegts 10.6. tabulā.
10.6. tabula. Prognozējamās tarifu līmeņa izmaiņas
Tarifa raksturojums, LVL/gadiem
Gads
Ekspluatācijas
izmaksas
LVL/t
Atmaksājamās
investīciju
izmaksas,
LVL/t
Vidējās
investīciju
izmaksas/
LVL/t
Kopā,
LVL/t
Kopā, LVL/t
(sadalot
investīcijas pa
gadiem)
2005. 33,15 3,52 36,67 45,79
2006. 33,51 20,37 53,88 46,15
2007. 35,49 14,71 50,2 48,13
2008. 37,58 9,76 47,34 50,22
2009. 39,60 48,66 12,64 88,26 52,24
2010. 42,17 3,61 45,78 54,81
2011. 43,36 1,29 44,65 56,00
2012. 43,86 0,66 44,52 56,50
2013. 43,71 12,19
55,9 56,35
Investīciju sadalījums pa gadiem ir nevienmērīgs (skat. 10.2. tabulu). Tāpēc noteiktas vidējās
gada investīciju izmaksas (skat. 10.6. tabulu), kas nozīmē, ka laika posmā līdz 2008. gadam
ieskaitot jāakumulē līdzekļi 2009. gadā paredzēto pasākumu realizācijai. Šis jautājums ir
noteikti saskaņojams kā ar pašvaldībām, tā arī ar Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru.
Tādējādi, sagaidāmais tarifa pieaugums, ko noteiks plāna īstermiņa programmā paredzēto
pasākumu realizācija būs līdz 56,50 LVL/t vai apmēram 11,30 LVL/m 3 . Tādējādi, maksa
mēnesī būs:
- pilsētās, pieņemot, ka 1 atkritumu radītājs (fiziska persona) gadā saražo 1,3 m 3
atkritumu: 11,30 x 1,3 = 14,69 LVL/gadā vai apmēram 1,22 LVL/mēnesī;
- laukos, pieņemot, ka 1 atkritumu radītājs (fiziska persona) gadā saražo 0,8 m 3
atkritumu: 11,30 x 0,8 = 9,04 LVL/gadā vai apmēram 0,75 LVL/mēnesī.
Vidējā bruto alga Vidzemes reģionā 2003. gadā bija 153,04 LVL/mēnesī, tajā skaitā:
- privātajā sektorā - 130,46 LVL/mēnesī;
- sabiedriskajā sektorā – 176,02-210,4 LVL/mēnesī.
Tas nozīmē, ka maksa par atkritumu apsaimniekošanu nevienā gadījumā nepārsniegs 1% no
iedzīvotāju ienākumiem. Līdz ar to plāna realizācijas iespējas, raugoties no iedzīvotāju
maksātspējas viedokļa, šaubas nerada.
Vienlaicīgi, sagatavojot finansu – ekonomiskos aprēķinus, ir izdarīta virkne pieņēmumu un
galvenais no tiem ir tāds, ka lielāko daļu no plānā paredzētajiem pasākumiem paredzēts
realizēt piesaistot ES līdzekļus. Ja šis pieņēmums neattaisnojas vai, ja ES neatmaksājamās
finansiālās palīdzības apjoms ir mazāks kā 75% no pasākuma izmaksām, tad reģiona
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
117

Geo Consultants
pašvaldībām jāvienojas par īstermiņa plāna satura pārskatīšanu, izlemjot, kuri objekti ir
prioritāri un kuri no tie var tikt izslēgti no īstermiņa plāna satura vai arī atrasti iespējamie
investori / papildus finansēšanas avoti.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
118

Geo Consultants
11. ZIEMEĻVIDZEMES RAA PLĀNA IEVIEŠANA
Sadaļā izskatīti visi aspekti, kas saistās ar Atkritumu apsaimniekošanas plāna realizāciju.
11.1. Aktivitāšu plāns, realizācijas termiņi un atbildīgās
institūcijas
Īstermiņa un ilgtermiņa plānos ietverto pasākumu realizācijas termiņi un atbildīgās institūcijas
/ organizācijas raksturoti 11.1. un 11.2. tabulās.
11.1. tabula. Īstermiņa plāna realizācija
Pasākums
Vienotu pašvaldību saistošo atkritumu apsaimniekošanas
noteikumu izstrāde
Iedzīvotāju iesaistīšana centralizētajā atkritumu
apsaimniekošanas sistēmā:
pilsētu iedzīvotāji (100%)
lauku iedzīvotāji (75%)
Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība
reģionā:
eko punktu un eko laukumu izveide
Ziemeļvidzemes reģionā
Poligona “Daibe” infrastruktūras attīstība:
atkritumu šķirošanas līnijas attīstība
pievadceļa rekonstrukcija
infiltrāta attīrīšanas iekārtu izbūve
otrās kārtas krātuves izbūve
pirmās kārtas krātuves rekultivācija
biogāzes utilizācijas sistēmas ierīkošana
Izpildes
termiņš
Atbildīgais
01.2006 Reģiona pašvaldības
01.2010
01.2013
Reģiona pašvaldības,
atkritumu
apsaimniekošanas
uzņēmumi
2006-2013 Reģiona pašvaldības,
atkritumu
apsaimniekošanas
uzņēmumi
2013
2008
2006
2013
(orient.)
2013
(orient.)
2010
Poligona
apsaimniekotājs un
pašvaldība
Veco izgāztuvju rekultivācija 2005-2007 Pašvaldības
Atkritumu pārkraušanas punktu izveide 2006 Atkritumu
apsaimniekošanas
uzņēmumi un
pašvaldības
Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu
pārstrādes centra izveide
2008 Organizācija, kas
apsaimniekos šī veida
atkritumus
Bioreaktora izveide 2009 Komercsabiedrības,
pašvaldības
Celtniecības atkritumu pārstrādes centra izveide 2010 Organizācija, kas
apsaimniekos šī veida
atkritumus
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
119

Geo Consultants
Pasākums
Izpildes
termiņš
Atbildīgais
Atkritumu kompostēšanas laukumu izveide 2006-2011 Organizācija, kas
apsaimniekos šī veida
atkritumus
Iesaistīšanās Valsts bīstamo atkritumu
apsaimniekošanas sistēmā
2011 Pašvaldības
Sabiedrības informēšanas – izglītošanas kampaņa Regulāri Reģiona pašvaldības un
atkritumu
apsaimniekošanas
uzņēmumi, NVO
Atkritumu apsaimniekošanas plāna pārskatīšana
(1 reizi 3 gados)
2007.,
2010.,
2013.
Reģiona pašvaldības
11.2. tabula. Ilgtermiņa plāna realizācija
Pasākums
Nolietoto transportlīdzekļu savākšanas sistēmas
izveide
Atkritumu dalītās vākšanas attīstība, lai otrreizējai
izmantošanai / pārstrādei atšķiroto atkritumu apjoms
sasniegtu 40% kopējā daudzuma
Izpildes
termiņš
Atbildīgais
01.2015 Reģiona pašvaldības,
Radītāji
01.2025
Reģiona pašvaldības,
atkritumu
apsaimniekotāji
Sabiedrības informēšanas – izglītošanas kampaņa Regulāri Reģiona pašvaldības,
atkritumu
apsaimniekošanas
uzņēmumi
Atkritumu apsaimniekošanas plāna pārskatīšana
(1 reizi 3 gados)
2016.,
2019.,
2022.,
2025.
Reģiona pašvaldības
11.2. Plāna ieviešanas gaita
Pašvaldībām, sadarbībā ar SIA “ZAAO” un citiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem,
kas darbosies Ziemeļvidzemes reģionā, regulāri jāizskata Plāna attīstības gaita. Tas jādara
vismaz reizi gadā, lai novērtētu plāni izpildi un noteikto prioritāros pasākumus, kas
realizējami nekavējoties, kā arī vienotos par šo pasākumu finansēšanas avotiem un shēmu.
Papildus, reizi trijos gados ir jāpārskata un, ja nepieciešams, jāmaina atkritumu
apsaimniekošanas plānā noteiktie uzdevumi un to izpildes termiņi, jo atkritumu saimniecība ir
nozare, kas attīstās ļoti dinamiski.
Ārkārtīgi svarīga nozīme ir precīzas informācijas nodrošināšanai par atkritumu daudzumu un
sastāvu, kā arī dažādu atkritumu apsaimniekošanas veidiem. Bez šīs informācijas atkritumu
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
120

Geo Consultants
apsaimniekošanas plāna veiksmīga realizācija nav iedomājama, jo tad iztrūkst informācija,
kas ir pamats sasniegtā un veicamā izvērtēšanai.
Regulāri jāveic iedzīvotāju aptaujas, lai novērtētu to apmierinātību (neapmierinātību) ar
atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstību. Salīdzināt iegūtos aptauju rezultātus ar
iepriekšējiem un izvērtēt izmaiņas tajās un izvēlēties tālākās sabiedrības informēšanas un
izglītošanas metodes, lai nodrošinātu programmas mērķu realizāciju.
Šī plāna sadaļa pamatā būtu realizējama laika posmā līdz 2013. gadam beigām un turpināma
arī turpmāk. Sabiedrības informēšanas un izglītošanas darbs ir veicams ļoti sistemātiski,
mainot informēšanas formas un metodes, veidojot sabiedrības izpratni ekoloģijas jautājumos
un radīt atbildības sajūtu par apkārtējo vidi.
11.3. Atbildīgās institūcijas plāna realizācijai
Atbildīgās institūcijas par dažādu plānā paredzēto pasākumu ieviešanu raksturotas 11.1. un
11.2. tabulās. Tās ir:
1) reģiona pašvaldības,
2) reģionā strādājošie atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi.
11.4. Plāna realizācijas izvērtēšanas indikatori
Par plāna izpilde fizikālajiem indikatoriem uzskatāmi tie, kas raksturoti 11.1. tabulā, kas
paredz plāna īstermiņa programmas realizāciju.
11.5. Plāna izvērtēšana, pārskatīšana, papildinājumu izstrāde
un ieviešana
Plāna izpilde izvērtēšana jāveic katru gadu, un tas ir pašvaldību un atkritumu
apsaimniekošanas uzņēmumu uzdevums. Veicot plāna izvērtēšanu, kā minimums, jāizskata
sekojoši jautājumi:
1) plānā paredzēto pasākumu ieviešanas grafika izskatīšana, izvērtējot sasniegto vai
vēl nepaveikto,
2) turpmākajam periodam paredzēto pasākumu ieviešanas plānošana, ņemot vērā
nepieciešamās izmaiņas, ko nosaka normatīvie akti, ja to prasības ir mainījušās,
un pasākumu finansēšanas avotu / noteikumu izmaiņas. Pēdējā gadījumā jāveic
iedzīvotāju maksātspējas noteikšana, ja, piemēram, ES atbalsts pasākuma
realizācijai netiek saņemts vai ir mazāks kā bija plānots.
Šobrīd grūti noteikt vienu konkrētu atbildīgo institūciju par plāna realizēšanu. Acīmredzot
jāveido speciāla Vadības grupa, kurā ietilpst pašvaldību, Vides ministrijas un, vēlamas,
lielāko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu pārstāvjiem. Šī Vadības grupa tad arī varētu
būt atbildīga par plāna izvērtēšanu un pārskatīšanu. Alternatīvs variants varētu būt Vadības
grupa, kas ietvertu pārstāvjus no 4 rajonu padomēm (Cēsu, Limbažu, Valkas, Valmieras),
Vides ministrijas un SIA “ZAAO” (kā pašvaldību konkrēta mērķa realizācijai veidota
organizācija, kas ir izteikti lielākais atkritumu saimniecības pakalpojumu sniedzējs
Ziemeļvidzemes reģionā).
Plāns jāaktualizē reizi trijos gados vadoties no sasniegtā un ņemot vērā, ja tādas norisinās,
likumdošanas aktu prasību izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
121

Geo Consultants
Plāns jākoriģē arī tajos gadījumos, ja paredzēto pasākumu realizācija nav finansiāli
realizējama raugoties no iedzīvotāju maksātspējas viedokļa.
Saskaņā ar “Atkritumu apsaimniekošanas likumu” plānu apstiprina Latvijas Republikas
Ministru kabinets. Šobrīd vēl nav noteikta plāna korekcijas kārtība, bet acīmredzot tas tiks
atrunāts plāna apstiprināšanas gaitā.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
122

Geo Consultants
12. PLĀNA SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA
Ziemeļvidzemes reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna sabiedriskā apspriešana notika
no 2005. gada 3. maija līdz 2005. gada 3. jūnijam.
Ar dokumentu varēja iepazīties:
- Vides ministrijas mājas lapā;
- SIA “Geo Consultants” telpās – Rīgā, K. Ulmaņa gatve 3;
- SIA “ZAAO” telpās – Valmierā Rīgas iela 32;
- Cēsu rajona padomē – Cēsīs, Bērzaines iela 5;
- Limbažu rajona padomē – Limbažos, Rīgas iela 16;
- Valkas rajona padomē – Valkā, Semināra iela 9;
- Valmieras rajona padomē – Valmierā, Lāčplēša iela 2.
Sabiedriskās apspiešanas laikā tika saņemta virkne komentāru no pašvaldībām un SIA
“ZAAO”. Ļoti veiksmīga un auglīga sadarbība veidojās ar SIA “ZAAO”, kā arī ar Cēsu un
Smiltenes pašvaldībām. Saņemtie komentāri un ieteikumi ir iestrādāti Ziemeļvidzemes
reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna gala versijā.
Papildus sabiedriskajai apspriešanai Ziemeļvidzemes reģionā tika rīkoti divi semināri:
- 1. seminārs – 2004. gada 12. novembrī, semināra programma bija sekojoša:
- Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādes projekts;
- Esošās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas raksturojums un analīze;
- ES un Latvijas likumdošanas prasības atkritumu apsaimniekošanas
sistēmas veidošanā, t.sk. vietējie atkritumu apsaimniekošanas noteikumi;
- Atkritumu šķirošanas sistēmas nozīme un attīstība reģionā.
- 2. seminārs – 2005. gada 14. jūnijā, semināra programma bija sekojoša:
- Projekta attīstība, projekta finansējums un sagatavošanas laika grafiks;
- Projekta alternatīvu detāls raksturojums;
- Projekta ieviešanas grupas izveides nepieciešamība un projekta
realizācija.
Pirmais seminārs norises vieta bija Limbažu rajona Lēdurga un to apmeklēja lielākā daļa no
reģiona pašvaldībām, savukārt otrajā seminārā, kurš notika Cēsīs, nebija vērojama tik liela
pašvaldību aktivitāte.
SIA “Geo Consultants” pateicas visiem, kas aktīvi iesaistījās plāna izstrādes procesā.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
123

Geo Consultants
IZMANTOTĀ LITERATŪRA
1. Administratīvi teritoriālais iedalījums uz 2004. g. 1. jūniju. Karte.
2. Iedzīvotāju skaits Latvijas rajonos, pilsētās, novados un pagastos 2000, 2001, 2002,
2003, 2004. LR Centrālā statistikas pārvalde. Rīga.
3. Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. LR Centrālā statistikas pārvalde. Rīga.
2002.
4. Latvijas demogrāfiskās attīstības prognozes: 1998. – 2025. gads. Latvijas
Universitātes Demogrāfijas centrs. Rīga. 1999.
5. Latvijas statistikas gada grāmata 2004. LR Centrālā statistikas pārvalde. Rīga. 2004.
6. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. a/s “Preses nams”. Rīga. 2002.
7. Latvijas reģioni skaitļos 2004. LR Centrālā statistikas pārvalde. Rīga. 2004.
8. LR Centrālā statistikas pārvaldes pārskati elektroniskajā veidā. http://www.csb.lv/
9. Lursoft statistika. http://www.lursoft.lv
10. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija Latvijai, 1998 – 2010, VARAM.
Rīga. 1998.
11. Atkritumu apsaimniekošanas Valsts plāns 2003. - 2012. gadam. 2002. gada 21.
augusts.
12. Mājsaimniecības budžets 2003. gadā. LR Centrālā statistikas pārvalde. Rīga. 2004.
13. Latvijas Autoceļu direkcijas gadagrāmata 2003. Latvijas Autoceļu direkcija. Rīga.
2004.
14. Valsts kases interneta mājas lapa. http://www.vkase.gov.lv
15. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Iedzīvotāju reģistra departamenta sniegta
informācija.
16. Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras informatīvā sistēma.
http://vdc2.vdc.lv
17. ISWA. http://waste.eionet.eu.int.
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
124

Geo Consultants
Pielikumi
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
125

Geo Consultants
Ziemeļvidzemes reģiona iedzīvotāji un to blīvums, 2003
Pašvaldību
skaits
Iedzīvotāju
skaits
Platība, km2
Cēsu rajons 24 58623 2973,6
Iedzīvotāju
blīvums, cilv./km2
Pilsētas 2 19991 26,7 748,7
Cēsis 1 18597 19,3 963,6
Līgatne 1 1394 7,4 188,4
Amatas novads 1 3504 228,7 15,3
Pagasti 21 35128 2718,2 12,9
Drustu pagasts 1 1157 156,8 7,4
Dzērbenes pagasts 1 1091 124,6 8,8
Inešu pagasts 1 818 87,7 9,3
Jaunpiebalgas pagasts 1 2356 183,6 12,8
Kaives pagasts 1 476 117,6 4,0
Liepas pagasts 1 3351 74,3 45,1
Līgatnes pagasts 1 2946 160,6 18,3
Mārsnēnu pagasts 1 886 69,8 12,7
Nītaures pagasts 1 1095 173,6 6,3
Priekuļu pagasts 1 5221 98,4 53,1
Raiskuma pagasts 1 1789 175,4 10,2
Raunas pagasts 1 3296 152,4 21,6
Skujenes pagasts 1 1056 176,8 6,0
Stalbes pagasts 1 1368 159,9 8,6
Straupes pagasts 1 1538 152,2 10,1
Taurenes pagasts 1 1033 102,4 10,1
Vaives pagasts 1 1571 152,5 10,3
Vecpiebalgas pagasts 1 1687 110,2 15,3
Veselavas pagasts 1 743 59,5 12,5
Zaubes pagasts 1 1094 162,8 6,7
Zosēnu pagasts 1 556 67,4 8,3
Limbažu rajons 16 39400 2631,5
Pilsētas 5 16349 36,0 454,1
Limbaži 1 8963 9,0 995,9
Ainaži* 1 1856 154,1 12,0
Aloja* 1 2631 184,2 14,3
Salacgrīva* 1 6000 325,8 18,4
Staicele* 1 2022 289,3 7,0
Ainaži, Aloja, Salacgrīva, 7386 27,0 273,6
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
126

Geo Consultants
Staicele
Pašvaldību
skaits
Iedzīvotāju
skaits
Platība, km2
Iedzīvotāju
blīvums, cilv./km2
Pagasti 11 23051 2595,5 8,9
pilsētu lauku teritorijas 5123 926,5 5,5
Braslavas pagasts 1 835 82,8 10,1
Brīvzemnieku pagasts 1 1334 103,8 12,9
Katvaru pagasts 1 1444 124,2 11,6
Lēdurgas pagasts 1 1660 162,7 10,2
Liepupes pagasts 1 2465 157,9 15,6
Limbažu pagasts 1 2539 228,1 11,1
Pāles pagasts 1 938 146,3 6,4
Skultes pagasts 1 2039 146,5 13,9
Umurgas pagasts 1 1368 189,7 7,2
Vidrižu pagasts 1 1640 102,6 16,0
Viļķenes pagasts 1 1666 224,5 7,4
Valkas rajons 21 33152 2437,1
Pilsētas 4 15989 29,1 549,5
Valka 1 6553 14,2 461,5
Seda 1 1758 2,0 879,0
Smiltene 1 6158 7,2 855,3
Strenči 1 1520 5,7 266,7
Pagasti 17 17163 2408,0 7,1
Sedas pilsētas lauku
teritorija 0 72,5 0,0
Bilskas pagasts 1 1567 161,1 9,7
Blomes pagasts 1 1062 75,9 14,0
Brantu pagasts 1 681 82,5 8,3
Ērģemes pagasts 1 1103 178,8 6,2
Ēveles pagasts 1 669 92,4 7,2
Grundzāles pagasts 1 1019 129,5 7,9
Jērcēnu pagasts 1 641 76,7 8,4
Kārķu pagasts 1 857 124,2 6,9
Launkalnes pagasts 1 1331 222,0 6,0
Palsmanes pagasts 1 1065 99,5 10,7
Plāņu pagasts 1 799 218,7 3,7
Smiltenes pagasts 1 1279 69,0 18,5
Trikātas pagasts 1 1163 113,1 10,3
Valkas pagasts 1 1538 279,8 5,5
Variņu pagasts 1 963 100,5 9,6
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
127

Geo Consultants
Pašvaldību
skaits
Iedzīvotāju
skaits
Platība, km2
Iedzīvotāju
blīvums, cilv./km2
Vijciema pagasts 1 835 141,9 5,9
Zvārtavas pagasts 1 591 169,8 3,5
Valmieras rajons 24 59457 2368,9
Pilsētas 3 32823 44,1 744,3
Valmiera 1 27480 18,1 1518,2
Mazsalaca 1 1661 8,0 207,6
Rūjiena 1 3682 18,0 204,6
Pagasti 21 26634 2324,8 11,5
Mazsalacas pilsētas lauku
teritorija 784 70,1 11,2
Bērzaines pagasts 1 693 55,4 12,5
Brenguļu pagasts 1 970 80,2 12,1
Burtnieku pagasts 1 1640 187,3 8,8
Dikļu pagasts 1 1319 156,6 8,4
Ipiķu pagasts 1 352 67,4 5,2
Jeru pagasts 1 1464 124,8 11,7
Kauguru pagasts 1 1594 88,9 17,9
Kocēnu pagasts 1 3088 184,8 16,7
Ķoņu pagasts 1 855 88,3 9,7
Lodes pagasts 1 424 63,8 6,6
Matīšu pagasts 1 1103 80,4 13,7
Naukšēnu pagasts 1 1645 192,3 8,6
Ramatas pagasts 1 579 171,4 3,4
Rencēnu pagasts 1 1808 158,9 11,4
Sēļu pagasts 1 559 61,5 9,1
Skaņkalnes pagasts 1 885 112,1 7,9
Vaidavas pagasts 1 1193 71,9 16,6
Valmieras pagasts 1 3391 101,2 33,5
Vecates pagasts 1 614 89,7 6,8
Vilpulkas pagasts 1 756 88,5 8,5
Zilākalna pagasts 1 918 29,4 31,2
Reģionā 85 190632 10411,1
Pilsētas 14 85152 135,9 626,6
Novadi 1 3504 228,7 15,3
Pagasti 70 101976 10046,5 10,2
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
128

Geo Consultants
Sadalījums pilsētu un l.t.
Pašvaldību
skaits
Iedzīvotāju
skaits
Platība, km2
Iedzīvotāju
blīvums, cilv./km2
Pilsētas 14 85152 135,9 626,6
Lauku teritorijas 71 105480 10275,2 10,3
* - pilsētas ar lauku teritoriju
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
129

Geo Consultants
Lauku iedzīvotāju raksturojums Ziemeļvidzemes reģionā 2005.
gada sākumā
Administratīvā vienība
Ciema nosaukums / Iedzīvotāju skaits
>1000 500-1000 100-500

Geo Consultants
Administratīvā vienība
RAUNAS PAG.
Ciema nosaukums / Iedzīvotāju skaits
>1000 500-1000 100-500

Geo Consultants
Administratīvā vienība
LĒDURGAS PAG.
LIEPUPES PAG.
LIMBAŽU PAG.
Ciema nosaukums / Iedzīvotāju skaits
>1000 500-1000 100-500

Geo Consultants
Ciema nosaukums / Iedzīvotāju skaits
Administratīvā vienība
>1000 500-1000 100-500

Geo Consultants
Administratīvā vienība
Ciema nosaukums / Iedzīvotāju skaits
>1000 500-1000 100-500

Geo Consultants
Ciema nosaukums / Iedzīvotāju skaits
Administratīvā vienība
>1000 500-1000 100-500

Geo Consultants
Ziemeļvidzemes reģiona tiltu raksturojums
Autoceļš Upe Konstrukcija garums,
m
Lode - Arakste Rūja Dzelzsbetona 34 7
Lode - Žagatas Rūja Dzelzsbetona 21 8
Lode (apdzīvota vieta) Rūja Dzelzsbetona 30 8
Požkalni - Korģene Korģītes strauts Dzelzsbetona 16 7
Salacgrīva (apdzīvota vieta) Salaca Dzelzsbetona 18 7
Pāle – Pāvuli Korga Dzelzsbetona 15 6
Pie Vecsalacas Salaca Dzelzsbetona 90 7
Salacgrīva – Vecsalaca (P – 12) Jaunupe Dzelzsbetona 28 9
platums,
m
Salacgrīva – Duneņi Svētupe Dzelzsbetona 26 10
Salacgrīva – Lielnuikuli Svētupe Koka 30 6
Rīga – Ainaži (E – 67, A – 1) Svētupe Dzelzsbetona 39 15
Staicele – Mērnieki (P- 15) Dzirnupe Dzelzsbetona 55 11
Dzērvītes Salaca Dzelzsbetona 75 7
Mērnieki – Ainaži (P – 15) Grāvis Dzelzsbetona 27 10
Rungas - Buliņi Strauts Koka 7 5
Aloja – Staicele (P – 15) Salaca Dzelzsbetona 67 10
Zemes ceļš Grāvis Dzelzsbetona 14 6
Zemes ceļš Grāvis Dzelzsbetona 15 5
Zemes ceļš Grāvis Dzelzsbetona 16 18
Zemes ceļš Korģītes strauts Dzelzsbetona 18 8
Zemes ceļš Korģītes strauts Dzelzsbetona 18 8
Zemes ceļš Ārupīte Dzelzsbetona 14 7
Zemes ceļš Ārupīte Dzelzsbetona 12 7
Grants seg. ceļš Ārciems - Pāle Pērļupīte Dzelzsbetona 23 11
Aloja – Matīši (P – 15) Urgas ezers Dzelzsbetona 40 13
JAARJA - Vērsis Ramata Koka 17 6
Tacis – Kundziņi Ramata Dzelzsbetona 16 7
Viplulka - Ķirbēni Sapraša Dzelzsbetona 18 8
Virķēni - Veccelmi Sapraša Dzelzsbetona 12 7
Ramata (apdzīvota vieta) Ramata Dzelzsbetona 12 6
Mazsalaca – Ramata Ramata Dzelzsbetona 24 8
Vērsis - Vanagi Palmute Koka 16 5
Mazsalaca (apdzīvota vieta) Salaca Dzelzsbetona 30 8
Zemes ceļš Grāvis Dzelzsbetona 16 6
Zemes ceļš Virķīte Koka 15 5
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
136

Geo Consultants
Autoceļš Upe Konstrukcija garums,
m
Rūjiena – Nūja Rūja Dzelzsbetona 38 7
Rūjienas – Mazsalaca (P – 21) Virķīte Dzelzsbetona 23 9
platums,
m
Rūjiena – Mazsalaca (P – 21) Dzelzceļa pārvads Dzelzsbetona 70 12
Rūjiena – Ozols Grāvis Dzelzsbetona 12 5
Rūjiena (apdzīvota vieta)
Rūja Dzelzsbetona 40 6
Rūja Dzelzsbetona 40 6
Grants seg. pie Naukšēniem Rūja Dzelzsbetona 29 7
Grants seg. pie Naukšēniem Ķire Dzelzsbetona 31 9
Naukšēni (apdzīvota vieta) Rūja Dzelzsbetona 34 9
Grants segums Oļa Dzelzsbetona 13 7
Naukšēni – Kārķi Ķire Dzelzsbetona 30 9
Rūjiena – Sēļi (P – 17) Oļa Dzelzsbetona 6 9
Zemes ceļš Ķisele Dzelzsbetona 18 7
Vecate - Košķele Salaca Dzelzsbetona 55 7
Zemes ceļš Grāvis Dzelzsbetona 12 7
Matīši Pučurga Dzelzsbetona 3 8
Grants segums Briede Dzelzsbetona 47 7
Matīši – Valmiera (P – 16) Strauts Dzelzsbetona 12 7
Grants segums Briede Dzelzsbetona 34 7
Sēļi – Paipusi Rūja Dzelzsbetona 37 8
Zemes ceļš Oļa Dzelzsbetona 6 9
Grants segums Oļa Dzelzsbetona 12 7
Rūjiena – Rencēni (P – 17) Seda Dzelzsbetona 36 8
Garkāvi - Taubes Ēķinupe Dzelzsbetona 27 9
Valmiera - Burtnieki Ēķinupe Dzelzsbetona 15 7
Naukšēni - Janpeiteni Gulbene Dzelzsbetona 12 6
Grants seg. pie Kalnpiksariem Gulbene Dzelzsbetona 23 9
Grants seg. pie Babukalniem Acupīte Dzelzsbetona 4 7
Grants segums Rīzupe Dzelzsbetona 38 8
Kārķi (apdzīvota vieta) Ķire Dzelzsbetona 17 7
Kārķi – Ēvele Seda Dzelzsbetona 45 7
Strenči – Ēvele Grāvis Dzelzsbetona 8 6
Valmiera - Erceni Grāvis Dzelzsbetona 9 8
Pedele (apdzīvota vieta) Pedele Dzelzsbetona 10 7
Valka – Strenči (A – 3) Seda Dzelzsbetona 18 7
Valka (apdzīvota vieta) Pedele Dzelzsbetona 25 10
Valka (apdzīvota vieta) Pedele Dzelzsbetona 36 14
Valka – Viru (Igaunija) Kaičupe Dzelzsbetona 7 10
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
137

Geo Consultants
Autoceļš Upe Konstrukcija garums,
m
Žuldiņi – Zaķumuiža Kaičupe Koka 13 7
platums,
m
Žuldiņi – Zaķumuiža Gauja Dzelzsbetona 78 10
Žuldiņi – Zaķumuiža Gaisa tilts Dzelzsbetona 75 10
Valka – Smiltene (P – 24) Gauja Dzelzsbetona 102 10
Limbaži - Vārpiņas
Vitrupe Dzelzsbetona 40 8
Vitrupe Dzelzsbetona 23 7
Rīga – Ainaži (E – 67, A – 1) Vitrupe Dzelzsbetona 45 7
Zemes ceļš. Upeskalni Vitrupe Dzelzsbetona 24 6
Rīga – Ainaži (E – 67, A – 1) Liepupe Dzelzsbetona 21 12
Grants seg. Liepupe Liepupe Dzelzsbetona 6 6
Zemes ceļš Aģe Dzelzsbetona 12 7
Grants seg. Kalmes Kanāls/upe Dzelzsbetona 6 8
Grants seg. Mediņi Kanāls Dzelzsbetona 4 8
Pāle – Limbaži (P- 12) Svētupe Dzelzsbetona 29 5
Šķirstiņi Šķirstiņa Akmeņu 4 5
Šķirstiņi – Āstere Āsteres kanāls Dzelzsbetona 12 8
Vitrupe (Apdzīvota vieta) Vitrupe Dzelzsbetona 31 7
Grants seg. Grantskalni Svētupe Dzelzsbetona 25 8
Zemes ceļš Segrumi Ludinā Dzelzsbetona 11 7
Limbaži – Rīga (E – 67, A – 1) Vitrupe Dzelzsbetona 19 8
Limbaži Strauts Dzelzsbetona 7 7
Zemes ceļš Brasla Dzelzsbetona 18 8
Zemes ceļš Iesalna Dzelzsbetona 14 7
Valmiera – Umurga (P- 11)
Iesalna Dzelzsbetona 9 6
Brasla Dzelzsbetona 12 8
Umurga (apdzīvota vieta) Brasla Dzelzsbetona 14 9
Jumpravmuiža - Riebi Riebezers Dzelzsbetona 21 9
Pie Ilgām Liepupe Dzelzsbetona 14 7
Zemes ceļš Liepupe Dzelzsbetona 16 8
Zemes ceļš Grāvis Dzelzsbetona 19 8
Zemes ceļš Tora Dzelzsbetona 12 7
Zemes ceļš Grāvis Dzelzsbetona 17 7
Grants segums Aģe Dzelzsbetona 20 8
Zemes ceļš Aģe Dzelzsbetona 16 8
Zemes ceļš Aģe Dzelzsbetona 19 7
Vidriži – Ausmas Dzirnupe Dzelzsbetona 12 7
Skulte – Vidriži Aģe Dzelzsbetona 26 9
Zeme ceļš Aģe Dzelzsbetona 23 7
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
138

Geo Consultants
Autoceļš Upe Konstrukcija garums,
m
Zemes ceļš Aģe Dzelzsbetona 20 8
Zemes ceļš Aģe Dzelzsbetona 18 7
platums,
m
Grants segums Brasla Dzelzsbetona 15 10
Zemes ceļš Brasla Dzelzsbetona 24 7
Umurga – Rozula Jencelis Dzelzsbetona 19 9
Zemes ceļš Brasla Dzelzsbetona 24 7
Grants segums Brasla Dzelzsbetona 34 10
Zemes ceļš Brasla Dzelzsbetona 30 7
Rozula Grāvis Dzelzsbetona 4 8
Grants segums pie Rozulas Strauts Dzelzsbetona 30 6
Grants segums Placis Grāvis Dzelzsbetona 11 8
Placis Grāvis Dzelzsbetona 6 11
Grants segums Placis Brasla Koka 31 6
Rīga – Straupe (A - 3) Brasla Dzelzsbetona 50 6
Valmiera – Matīši Briede Dzelzsbetona 32 7
Ozoli – Vakšeni Briede Dzelzsbetona 34 6
Ozoli – Dikļi Dikļupīte Koka 6 6
Dikļi – Rozes Mazbriede Dzelzsbetona 11 6
Zemes ceļš Grāvis Dzelzsbetona 14 6
Dikļi – Zilaiskalns Briede Dzelzsbetona 30 7
Grants segums Grāvis Dzelzsbetona 12 7
Grants segums Grāvis Dzelzsbetona 17 7
Limbaži – Valmiera ( P - 11) Briede Dzelzsbetona 18 7
Rāvas Ziede Dzelzsbetona 17 7
Zemes ceļš Grāvis Dzelzsbetona 5 4
Valmiera
Gauja Dzelzsbetona 95 10
Gauja Dzelzsbetona 8 5
Valmieras apvedceļš Gauja Dzelzsbetona 125 12
Grants seg. Vārnas - Bebri Grāvis Koka 6 5
Grants seg. ceļš Rāvas – Liepas Ziede Dzelzsbetona 18 7
Pie Lenčmuižas Lenčupe Koka 14 8
Grants segums Lenčupe Dzelzsbetona 30 7
Valmiera – Cēsis
Grāvis Dzelzsbetona 25 8
Rauna Koka 25 8
Grants seg. Ceļš Vaidava – Druli Vaidava Koka 19 6
Zemes ceļš Grivina Koka 6 5
Grants segums Vaidava Dzelzsbetona 16 6
Grants seg. Ceļš Liepa - Jaunrauna Rauna Koka 18 6
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
139

Geo Consultants
Autoceļš Upe Konstrukcija garums,
m
Grants seg. Strenči – Ķeiži Krāčupe Koka 4 5
Valmiera – Strenči
platums,
m
Krāčupe Dzelzsbetona 27 7
Mellupe Dzelzsbetona 28 7
Brenguļi – Trikāta Abula Koka 30 5
Grants seg. ceļš Trikāta - Mārsnēni Abula Dzelzsbetona 49 10
Smiltene – Brenguļi Lisa Koka 18 6
Grants seg. pie Kaupiem Abula Dzelzsbetona 18 6
Valka – Viciems (p- - 24) Grāvis Dzelzsbetona 4 14
Vijciems
Vija Dzelzsbetona 40 9
Grāvis Dzelzsbetona 14 6
Zemes ceļš Grāvis Dzelzsbetona 16 6
Grants segums Vija Dzelzsbetona 35 7
Grants segums Vija Dzelzsbetona 12 7
Grants segums Kamalda Dzelzsbetona 18 6
Smiltene – Vijciems (P – 24) Vija Dzelzsbetona 40 8
Grants - Segums Kamalda Dzelzsbetona 10 5
Zemes ceļš Lisa Dzelzsbetona 23 7
Zemes ceļš Miega Dzelzsbetona 18 7
Zemes ceļš Miega Dzelzsbetona 18 7
Rauna - Mūrmuiža Rauna Dzelzsbetona 20 7
Grants segums Rauna Dzelzsbetona 20 8
Pie Raunas Rauna Dzelzsbetona 40 8
Zemes ceļš Grāvis Dzelzsbetona 12 7
Zemes ceļš Grāvis Dzelzsbetona 7 8
Zemes ceļš Abula Dzelzsbetona 15 5
Zemes ceļš Abula Koka 20 8
Zemes ceļš Abula Dzelzsbetona 16 8
Grants seg. Abula Dzelzsbetona 20 8
Zemes ceļš Grāvis Dzelzsbetona 8 6
Smiltene – Strenči (P – 25) Abula Dzelzsbetona 15 7
Smiltene – Rauna Nigra Dzelzsbetona 6 8
Blome – Pauri Nigra Dzelzsbetona 16 3
Smiltene – Launkalne Kalupīte Dzelzsbetona 12 6
Rīga – Veclaicene Satiksmes pārvads Dzelzsbetona 52 8
Zemes ceļš Grauza Koka 15 4
Grants segums Vija Dzelzsbetona 14 7
Zemes ceļš Stepupe Dzelzsbetona 18 7
Zemes ceļš Stepupe Dzelzsbetona 12 7
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
140

Geo Consultants
Autoceļš Upe Konstrukcija garums,
m
Mēri Strauts Dzelzsbetona 18 7
Mēri – Palsmane Grāvis Dzelzsbetona 14 5
Aumeisteri – Palsmane Palsa Dzelzsbetona 17 8
Zemes ceļš Rauza Koka 15 5
Palmane Palsa Dzelzsbetona 31 9
Smiltene - Gulbene (P – 27)
platums,
m
Rauza Dzelzsbetona 4 23
Lipsa Dzelzsbetona 4 23
Zemes ceļš Vizla Dzelzsbetona 12 7
Zemes ceļš Lipsa Dzelzsbetona 5 9
Palsmane - Variņi Palsa Dzelzsbetona 25 8
Rīga – Veclaicene Palsa Dzelzsbetona 8 9
Grundzāle Palsa Dzelzsbetona 17 9
Zemes ceļš Vizla Dzelzsbetona 24 8
Lēdurga Aģe Koka 15 7
Rīga – Valmiera (A – 3) Brasla Dzelzsbetona 45 9
Zemes ceļš Lenčupe Dzelzsbetona 10 3
Zemes ceļš Raiskuma ez. Dzelzsbetona 12 6
Cēsis -Stalbe (P – 14) Gauja Dzelzsbetona 86 10
Skalupji – Kārļi Amata Dzelzsbetona 37 9
Zemes ceļš Amata Dzelzsbetona 10 6
Kārļi – Plūči Amata Dzelzsbetona 22 9
Līgatne Līgatne Dzelzsbetona 20 10
Rīga – Veclaicene Amata Dzelzsbetona 50 9
Ieriķi - Spāre Grūba Koka 14 6
Priekuļi - Rauna
Priekuļi - Bērzkrogs
Vaive Dzelzsbetona 18 9
Vaive Dzelzsbetona 22 10
Vaive Dzelzsbetona 5 6
Raunis 4 8
Grants seg. ceļš Priekuļi - Klētnieki Vaive Dzelzsbetona 10 8
Pie Cēsīm ceļš 8(14)A Dzelzceļa pārvads Dzelzsbetona 46 11
Nītaure – Ķilpi Amata Koka 21 6
Zemes ceļš Grāvis Koka 6 6
Zemes ceļš Strauts Koka 6 4
Skujene - Krustakrogs Amata Koka 16 6
Līgatne – Nītaure Strauts Dzelzsbetona 6 8
Grants seg. ceļš Spāre – Nītaure Līgatne Koka 6 4
Grants seg. Kartuži Suda Koka 10 6
Grants seg. ceļš Nītaure – Zaube Zaube Koka 6 8
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
141

Geo Consultants
Autoceļš Upe Konstrukcija garums,
m
Grants seg. ceļš Nītaure - Garkalne Mergupe Dzelzsbetona 12 7
Rauna Strauts Koka 10 4
Rauna Strauts Dzelzsbetona 20 7
Rauna Strauts Koka 7 7
platums,
m
Rīga - Veclaicene Ceļa pārvads Dzelzsbetona 4 21
Rīga - Veclaicene Strauts Dzelzsbetona 7 8
Rīga - Veclaicene Rauna Dzelzsbetona 10 8
Rīga - Veclaicene Gaisa tilts Dzelzsbetona 6 15
Cēsis - Vecpiebalga Dzelzceļa pārvads Dzelzsbetona 42 8
Vecpiebalga - Drusti Gaisa tilts Dzelzsbetona 8 8
Launkalne Strauts Dzelzsbetona 24 10
Grants seg. Magonas Grāvis Koka 16 6
Cēsis – Vecpiebalga Gauja Dzelzsbetona 38 7
Grants seg. Skujene – Krustakrogs Melnupe Koka 16 7
Zemes ceļš Melnupe Dzelzsbetona 14 5
Zemes ceļš Melnupe Dzelzsbetona 20 7
Zemes ceļš Strauts Dzelzsbetona 18 7
Grants seg. Lodemuiža - Bānūži Gauja Dzelzsbetona 30 7
Grants segums Gauja Dzelzsbetona 12 7
Grants segums Pisla Dzelzsbetona 13 7
Zemes ceļš Gauja Dzelzsbetona 20 7
Zemes ceļš Strauts Dzelzsbetona 4 10
Zemes ceļš Strauts Koka 16 7
Zemes ceļš Ogre Koka 28 4
Variņi Palsa Dzelzsbetona 13 8
Variņi Palsa Koka 13 6
Grants segums pie Variņiem Palsa Dzelzsbetona 17 6
Smiltene -Gulbene Palsa Dzelzsbetona 31 8
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
142

Geo Consultants
Ziemeļvidzemes reģionā esošo sadzīves atkritumu apglabāšanas vietu raksturojums uz 2005. gada 1. jūliju
Nr.
Izgāztuves atrašanās
vieta (rajons,
pašvaldība)
Darbojošais atkritumu poligons
Cēsu rajons
1
Nosaukums
Platība, ha
kopējāaktīvā
Zemes īpašuma
forma
Stalbes pagasts Daibe 49,2 12,96 Pašvaldības (nomas
līgums ar SIA ZAAO)
Slēgtās izgāztuves
Cēsu rajons
Ekspluatācijas
sākuma gads
Ekspluatācijas
beigu gads
1 Amatas novads Konrādi 5,0 5 pašvaldības 2003 106961
2 Drustu pagasts Gibēni 0,3 0,3 pašvaldības 2001 600
3 Taurenes pagasts Brežģukalns 1,2 1,2 pašvaldības 2001 1500
4 Liepas pagasts Grīviņi 3,0 3,0 pašvaldības 2003 16307
5 Mārsnēnu pagasts Brāzmas 0,5 0,5 pašvaldības 2001 300
6 Priekuļu pagasts Baudzes 2,0 2,0 pašvaldības 2001 3000
7 Skujenes pagasts Kursene 0,5 0,5 pašvaldības 2001 650
8 Vaives pagasts Klanstes 0,2 0,2 pašvaldības 2001 250
9 Veselavas pagasts Slanītes 0,3 0,3 pašvaldības 2001 1400
10 Inešu pagasts Vārnukalni 1,7 1,7 pašvaldības 2002 340
11 Kaives pagasts Zilaiskalns 1,5 1,5 pašvaldības 2001 660
12 Nītaures pagasts Sārteni 0,5 0,5 pašvaldības 2001 510
13 Vecpiebalgas pagasts Alauksts 0,5 0,5 pašvaldības 2001 800
14 Zaubes pagasts Čulksti 0,1 0,1 pašvaldības 2001 500
Limbažu rajons
Kopējais apglabāto Apglabāto atkritumu
Piesārņojuma
atkritumu daudzums
daudzums, m 3
2004.gadā, m 3 līmenis
Monitoringa
pasākumi, ja tādi
ir veikti
Cita informācija
12.2004. Atļauja A kategorijas
piesārņojošai darbībai Nr. 005,
derīga līdz 2009.g.
21.novembrim
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
143

Geo Consultants
Nr.
Izgāztuves atrašanās
vieta (rajons,
pašvaldība)
Nosaukums
Platība, ha
kopējāaktīvā
Zemes īpašuma
forma
Ekspluatācijas
sākuma gads
Ekspluatācijas
beigu gads
Kopējais apglabāto Apglabāto atkritumu
Piesārņojuma
atkritumu daudzums
daudzums, m 3
2004.gadā, m 3 līmenis
Monitoringa
pasākumi, ja tādi
ir veikti
15 Limbaži Limbaži 4,0 4 pašvaldības 2004 14254 22.10.04
16 Salacgrīvas l.t. Stienūži (SA) 4,0 4 pašvaldības 2000
17 Braslavas pagasts Mežiņi 1,5 1,5 pašvaldības 1998
18 Brīvzemnieku pagasts Ozoli 1,0 1 pašvaldības 1999
19 Liepupes pagasts Zariņi 1,0 1 pašvaldības 2000
20 Skultes pagasts Jostas 1,5 1,5 pašvaldības 1999
21 Vidrižu pagasts Vidriži 1,0 1 pašvaldības 2000
22 Salacgrīvas l.t.
Stienūži (šķidrie
atkritumi) 1,12 1,12
Valkas rajons
pašvaldības
23 Valka Valka 4,1 4,1 pašvaldības 1972 2004 250000 Urbumi
24 Bilskas pagasts Ancīši 0,5 0,4 pašvaldības 2000
25 Bilska pagasts Stirnas 0,5 0,5 pašvaldības 2000
26 Blomes pagasts Lapsiņas 1,5 1,5 pašvaldības 2000
27 Grundzāles pag Mežmaļi 1,3 1,3 privātīpašums 2000
28 Valkas pagasts Lugaži 0,5 0,4 pašvaldības
29 Kārķu pagasts Lāčkalni 0,5 0,3 privātīpašums 2000
30 Palsmanes pagasts Kangarkalni 1,2 1,2 pašvaldības 2000
31 Launkalnes pagasts Putnukalns 0,2 0,15 privātīpašums 2000
32 Zvārtavas pagasts Augstežas 0,4 0,4 pašvaldības 1999
33 Vijciema pagasts Celīši 1,5 1,5 pašvaldības 1999
34 Trikātas pagasts Ozoli 6,5 3.5 privātīpašums 2000
35 Plāņu pagasts Rūķi 0,5 0,5 pašvaldības 2003
36 Plāņu pagasts Rāmīši 3,35 3,35 pašvaldības 2004 Urbumi
Valmieras rajons
2001
Cita informācija
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
144

Geo Consultants
Nr.
Izgāztuves atrašanās
vieta (rajons,
pašvaldība)
Nosaukums
Platība, ha
kopējāaktīvā
Zemes īpašuma
forma
Ekspluatācijas
sākuma gads
Ekspluatācijas
beigu gads
Kopējais apglabāto Apglabāto atkritumu
Piesārņojuma
atkritumu daudzums
daudzums, m 3
2004.gadā, m 3 līmenis
Monitoringa
pasākumi, ja tādi
ir veikti
37 Kocēnu pagasts Beites 7,5 6,3 pašvaldības 1971.g. 2004.31.12. 576561.3 20382 2002.gadā
38 Ramatas pagasts Ozoliņi 0,4 0,4 pašvaldības 1999.g.
39 Matīšu pagasts Kulpjukalns 0,8 0,8 pašvaldības 2000.g.
40 Rūjienas pilsēta Rūjiena 5,0 5,0 pašvaldības 1964.g. 2002.g. 118000
41 Dikļu pagasts Ķēniņi 0,8 0,8 pašvaldības 2000.g.
42 Dikļu pagasts Brodelis 1,8 1,8 pašvaldības 2000.g.
43 Kauguru pagasts Jaunzemji 0,9 0,9 pašvaldības 1999.g.
44 Burtnieku pagasts Pauskas 0,5 0,5 pašvaldības 1999.g.
45 Vilpulkas pagasts Dūči 0.5 0.5 pašvaldības 1999.g.
Slēgtās un rekultivētās izgāztuves
Cēsu rajons
Cita informācija
1 Līgatnes pagasts Garteči 2,0 pašvaldības 2001 4800 Rekultivēta 2004.gadā
2
Jaunpiebalgas
pagasts
Silmaļi 1,7 pašvaldības 2001 9075 Ierīkoti 3
monitoringa
urbumi
Rekultivēta 2004.gadā
3 Raunas pagasts Pāvuli 1,5 pašvaldības 2001 1800 Rekultivēta 2004.gadā
4 Raunas pagasts Babeni 1,2 pašvaldības
Limbažu rajons
5 Staiceles l.t. Pūces 2,0 privātīpašums 2004
6 Viļķenes pagasts Lapskalni 1,5 pašvaldības 2004
Valkas rajons
7 Brantu pagasts Puni 2,0 pašvaldības 2003 Urbumi
8 Jērcēnu pagasts Stumeļi 0,3 pašvaldības 1998 Urbumi
9 Variņu pagasts Ezerkalni 0,6 pašvaldības 2003 Urbumi
10 Smiltenes pagasts Brutuļi 3,2 pašvaldības 2003 Urbumi
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
145

Geo Consultants
Nr.
Izgāztuves atrašanās
vieta (rajons,
pašvaldība)
Nosaukums
Platība, ha
kopējāaktīvā
Zemes īpašuma
forma
Ekspluatācijas
sākuma gads
Ekspluatācijas
beigu gads
Kopējais apglabāto Apglabāto atkritumu
Piesārņojuma
atkritumu daudzums
daudzums, m 3
2004.gadā, m 3 līmenis
Monitoringa
pasākumi, ja tādi
ir veikti
11 Trikātas pagasts Liberti 0,2 pašvaldības 1999 Urbumi
12 Ēveles pagasts Bērtulieši 0,7 pašvaldības 1998 Urbumi
13 Plāņu pagasts Kazenes 1,0 pašvaldības 1999 Urbumi
14 Smiltenes pagasts Brutuļi 3,2 pašvaldības 2003.g.
Valmieras rajons
15 Kocēnu pagasts Vārnas 1,6 privātīpašums 1997.g. Rekultivēta
16 Valmiera Misas 5,0 pašvaldības 1998.g. Rekultivēta
Cita informācija
17 Rencēnu pagasts Sūnukalns 2,2 pašvaldības 2000.g. Rekultivēta 2004.gadā
18 Naukšēnu pagasts Aizpurvi 0,6 pašvaldības 1999.g. Rekultivēta 2004.gadā
19 Vaidavas pagasts Silavnieki 0,8 pašvaldības 2000.g. Rekultivēta 2004.gadā
20 Zilākalna pagasts Zilaiskalns 0,4 pašvaldības 2000.g. Rekultivēta 2004.gadā
21 Ipiķu pagasts Lūsēni 1.3 pašvaldības 1999.g. Rekultivēta
22 Lodes pagasts Solteri 0.5 pašvaldības 1999.g. Rekultivēta
Izgāztuves, kuru rekultivācijai ir zināmi / pieejami finanšu līdzekļi
Cēsu rajons
1 Amatas novads Baloži 0,2 0,2 pašvaldības 2000 120
Limbažu rajons
2 Alojas pilsēta Reiši 1,4 1,4 pašvaldības 1999
3 Lēdurga Mežāres 1,18 1,18 pašvaldības 2000
4 Pāles pagasts Čiekurkalni 0,76 0,76 pašvaldības 1999
Valkas rajons
5 Plāņu pagasts Rūķi 0,42 0,42 pašvaldības 2000
6 Blomes pagasts Veclapsiņas 0,83 0,83 pašvaldības 2000
7 Ērģemes pagasts Silzemnieki 0,37 0,37 pašvaldības 2000
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
146

Geo Consultants
Nr.
Izgāztuves atrašanās
vieta (rajons,
pašvaldība)
Nosaukums
Platība, ha
kopējāaktīvā
Zemes īpašuma
forma
Ekspluatācijas
sākuma gads
Ekspluatācijas
beigu gads
8 Ērģemes pagasts Kalniņi 0,37 0,37 pašvaldības 2000
Valmieras rajons
9
Mazsalacas pilsētas
l.t.
Zirņubirzs 2,72
2,72
pašvaldības 2000.g.
Kopējais apglabāto Apglabāto atkritumu
Piesārņojuma
atkritumu daudzums
daudzums, m 3
2004.gadā, m 3 līmenis
Monitoringa
pasākumi, ja tādi
ir veikti
Cita informācija
Platība, ha
Poligona/ Izgāztuves statuss Skaits kopējā aktīvā
Darbojošais SA poligons 1 49.2 12.96
Slēgtās izgāztuves 45 73.17 68.52
Slēgtās un rekultivētās izgāztuves 22 33.5
Izgāztuves, kuru rekultivācijai ir
zināmi / pieejami finanšu līdzekļi
9 8.25 8.25
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
147

Geo Consultants
Ieteikumi pašvaldību saistošajiem noteikumiem
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS
2005. gada Ieteikumi Nr.
Rīgā
Prot. Nr.
Ieteikumi pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas reglamentē sadzīves
atkritumu apsaimniekošanu
Izdoti saskaņā ar
Atkritumu apsaimniekošanas
likuma 9. panta otro daļu
1. Ieteikumi attiecas uz pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas reglamentē sadzīves
atkritumu apsaimniekošanu (turpmāk – saistošie noteikumi).
2. Saistošajos noteikumos lieto terminus, kuri ir noteikti normatīvajos aktos attiecībā uz
atkritumu apsaimniekošanu.
3. Saistošajos noteikumos norāda sadzīves atkritumu apsaimniekošanas mērķus
atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam, atkritumu apsaimniekošanas valsts un
reģionālajiem plāniem.
4. Saistošajos noteikumos ietver šādas vispārīgas prasības:
4.1. pašvaldība organizē un kontrolē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā
administratīvajā teritorijā saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem atkritumu
apsaimniekošanas jomā;
4.2. pašvaldībā atkritumu apsaimniekošanu organizē, slēdzot līgumus ar sadzīves
atkritumu apsaimniekotājiem;
4.3. sadzīves atkritumu savākšanas sistēmu nosaka pašvaldība, informējot par to
sadzīves atkritumu apsaimniekotāju.
4.4. saistošie noteikumi ir saistoši visām personām pašvaldības administratīvajā
teritorijā.
5. Saistošajos noteikumos nosaka nekustamā īpašuma īpašnieka vai lietotāja pienākumi
un atbildība, paredzot, ka nekustamā īpašuma īpašnieks vai lietotājs:
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
148

Geo Consultants
5.1. ir atbildīgs par atkritumu savākšanu un izvešanu no īpašumā vai valdījumā esošās
teritorijas, iesaistoties pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas pasākumu realizēšanā;
5.2. pēc pieprasījuma sniedz pašvaldībai ziņas par iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo
attiecīgajā nekustamajā īpašumā, un komersantiem un citām personām, kas veic saimniecisko
darbību attiecīgajā nekustamajā īpašumā;
5.3. slēdz līgumu ar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, kam ir līgums ar pašvaldību,
par sadzīves atkritumu savākšanu un izpilda noslēgtā līguma noteikumus;
5.4. iesaistās dalītas atkritumu vākšanas pasākumos atbilstoši atkritumu
apsaimniekošanu reglamentējošo likumu, Ministru kabineta noteikumu un pašvaldības
saistošo noteikumu prasībām;
5.5. atkritumu tvertņu tukšošanas dienās sadzīves atkritumu tvertnes no privāto
īpašumu slēgtajiem pagalmiem novieto specializētajam autotransportam vai tā apkalpei
pieejamā vietā, netraucējot gājēju un transporta līdzekļu kustību, kā arī nodrošina, ka pēc
atkritumu izvešanas tvertnes tiek novietotas atpakaļ to atrašanās vietā;
5.6. nodrošina sadzīves atkritumu savākšanai nepieciešamo tvertņu skaitu, saskaņojot
ar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, ņemot vērā sadzīves atkritumu daudzumus un tvertņu
iztukšošanas biežumu;
5.7. uztur sadzīves atkritumu konteinerus lietošanas kārtībā;
5.8. nodrošina atsevišķu atkritumu veidu (liela izmēra atkritumu, būvniecības un būvju
nojaukšanas atkritumu, utt.) nogādāšanu uz pārstrādes vai apglabāšanas vietām ar savu
transportu vai izmantojot sadzīves atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumus;
5.9. kompostē parku un dārzu atkritumus ar pašvaldību saskaņotās vietās.
6. Saistošajos noteikumos nosaka, ka daudzdzīvokļu māju īpašnieki vai apsaimniekotāji:
6.1. saskaņojot ar pašvaldību un sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, daudzdzīvokļu
māju iedzīvotājiem pieejamā vietā izveido un uztur kārtībā atkritumu tvertņu laukumus, kas
paredzēti sadzīves atkritumu savākšanai, un nodrošina ērtu specializētā autotransporta
piekļūšanu atkritumu tvertnēm to iztukšošanas dienās jebkurā laikā;
6.2. ēkās, kur atkritumu savākšanai tiek izmantoti atkritumu vadi, nodrošina šo vadu
regulāru apkopi, konteineru telpu tīrību, kā arī sadzīves atkritumu pārvadāšanas specializēto
transportlīdzekļu brīvu piekļūšanu atkritumu tvertnēm to iztukšošanas laikā;
7. Saistošajos noteikumos nosaka, ka masu pasākumu organizētājam jānodrošina
attiecīgās teritorijas sakopšana vienas diennakts laikā pēc pasākuma noslēguma.
8. Saistošajos noteikumos nosaka iedzīvotāju pienākumu iekļauties pašvaldības kopējā
sadzīves atkritumu savākšanas sistēmā, savākt (ja nepieciešams, arī šķirot) radītos
atkritumus un nogādāt nekustamā īpašuma īpašnieka vai apsaimniekotāja norādītajā
vietā.
9. Saistošajos noteikumos nosaka šādus aizliegumus:
9.1. izmest atkritumus to savākšanai vai apglabāšanai neatļautās vietās;
9.2. atkritumu tvertnes izvietot uz ielām;
9.3. ievietot sadzīves atkritumu tvertnēs degošus, viegli uzliesmojošus un eksplozīvus
priekšmetus, šķidrus atkritumus, infekcijas slimības izraisošus atkritumus, liela izmēra
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
149

Geo Consultants
atkritumus, būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumus, rūpniecības atkritumus, ielu
smiltis, parku un dārzu atkritumus un bīstamos atkritumus;
9.4. cieši sablīvēt, iesaldēt vai sadedzināt atkritumus sadzīves atkritumu tvertnēs,
paredzot sadzīves atkritumu apsaimniekotājam tiesības šādas tvertnes atstāt neiztukšotas.
10. Saistošajos noteikumos nosaka šādus sadzīves atkritumu apsaimniekotāja
pienākumus:
10.1. pirms savas darbības uzsākšanas pašvaldības administratīvajā teritorijā slēgt
līgumu ar pašvaldību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
10.2. pēc līguma noslēgšanas saņemt reģionālās vides pārvaldes atļauju atkritumu
apsaimniekošanai;
10.3. sadzīves atkritumu apsaimniekošanā izmantot specializētus transportlīdzekļus,
atkritumu tvertnes, iekārtas un ierīces, kas nerada apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai,
videi un nepārsniedz pieļaujamo trokšņu līmeni;
10.4. nodrošināt klientus ar atkritumu tvertnēm pietiekamā daudzumā;
10.5. atbilstoši saskaņotiem grafikiem nodrošināt sadzīves atkritumu tvertņu
iztukšošanu un sadzīves atkritumu izvešanu no atkritumu tvertņu laukumiem un atkritumu
vadiem (daudzdzīvokļu mājās), nodrošinot tīrību;
10.6. veikt sadzīves atkritumu tvertņu uzstādīšanu, labošanu, nomaiņu, ja tvertne
(urna) nav citas personas īpašumā;
10.7. nogādāt savāktos sadzīves atkritumus ar šim nolūkam paredzētu specializēto
transporta līdzekli uz pašvaldības noteikto sadzīves atkritumu poligonu vai izgāztuvi;
10.8. nodrošināt atsevišķu veidu sadzīves atkritumu (liela izmēra atkritumu,
būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu, ielu tīrīšanas atkritumu, parku un dārzu, u.c.)
izvešanu, ja to paredz ar pašvaldību noslēgtais līgums;
10.9. saskaņot ar pašvaldību atkritumu tvertņu (urnu) dizainu (piemēram, forma,
krāsojums);
10.10. marķēt atkritumu tvertnes, norādot sadzīves atkritumu apsaimniekotāja
nosaukumu;
10.11. nodrošināt iedzīvotāju, iestāžu, sabiedriskās ēdināšanas un tirdzniecības vietās
radīto sadzīves atkritumu, tai skaitā sašķiroto atkritumu, savākšanu, šķiroto sadzīves
atkritumu savākšanu saskaņojot ar pašvaldību;
10.12. nodrošināt atkritumu tvertņu laukumu sakopšanu pēc sadzīves atkritumu
savākšanas.
11. Saistošajos noteikumos nosaka šādas prasības sadzīves atkritumu dalītai vākšanai
un šķirošanai:
11.1. pašvaldības teritorijas daļās, kur tiek veikta šķiroto atkritumu savākšana,
sadzīves atkritumu radītāji šķiro mājsaimniecībā, iestādēs, tirdzniecībā, sabiedriskajā
ēdināšanā, ražošanā un citur radītos atkritumus un tos novieto atbilstošās, speciāli apzīmētās
atkritumu tvertnēs savākšanas laukumos;
11.2. dalīti tiek savākti rašanās vietā sašķirotie, otrreiz izmantojamie un pārstrādājamie
sadzīves atkritumi, piemēram, papīrs, stikls, plastmasa u.c., ņemot vērā sadzīves atkritumu
pārstrādātāju prasības dalīti savāktajiem atkritumiem;
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
150

Geo Consultants
11.3. sašķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekotāji savlaicīgi informē atkritumu
radītājus un sadzīves atkritumu apsaimniekotājus par jauna šķiroto atkritumu savākšanas
veidu ieviešanu un attiecīgo tvertņu krāsojumu vai apzīmējumu;
11.4. sašķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem pēc atkritumu izvešanas
jānodrošina sašķiroto atkritumu savākšanas vietu sakopšana.
12. Pašvaldība nosaka prasības sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanai.
13. Pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka maksājumu kārtību par sadzīves
atkritumu apsaimniekošanu.
14. Pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka administratīvo atbildību par saistošo
noteikumu prasību pārkāpšanu.
15. Pašvaldība ir tiesīga saistošajos noteikumos noteikt citus nosacījumus, ja tie nav
pretrunā ar normatīvo aktu prasībām attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu.
Ministru prezidents
A. Kalvītis
Vides ministrs
R. Vējonis
Ministrs
Valsts
sekretārs
Juridiskā
departamenta
direktore
Par kontroli
atbildīgā
amatpersona
Atbildīgā
amatpersona
R. Vējonis G. Puķītis A. Stašāne V. Puriņš I. Doniņa
18.04.2005; 13:05
953
I. Doniņa
7026515, ilze.donina@vidm.gov.lv
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
151

Geo Consultants
Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 342
Ministru kabineta noteikumi Nr. 342
Rīgā 2005. gada 17. maijā (prot. Nr. 30 29.§)
Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas,
pārskatīšanas un anulēšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 11. panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka atkritumu apsaimniekošanas atļauju (turpmāk — atļauja) izsniegšanas,
pagarināšanas, pārskatīšanas un anulēšanas kārtību, atļaujās izvirzāmās prasības, kā arī
atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas, uzglabāšanas un pārvadāšanas atļauju
veidlapu paraugus.
2. Atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas atļauja personai nav
jāsaņem, ja tai ir A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja, kurā noteikti atkritumu
savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas un uzglabāšanas nosacījumi.
II. Iesniegums atļaujas saņemšanai
3. Atļaujas pieprasītājs (persona, kura veic vai vēlas veikt atkritumu savākšanu, pārkraušanu,
šķirošanu, uzglabāšanu vai pārvadāšanu) pirms attiecīgās darbības uzsākšanas vai atļaujas
derīguma termiņa beigām iesniedz reģionālajā vides pārvaldē vienu no šādiem iesniegumiem:
3.1. iesniegumu atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas atļaujas
saņemšanai (1. pielikums);
3.2. iesniegumu atkritumu pārvadāšanas atļaujas saņemšanai (2. pielikums).
4. Lai saņemtu atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas atļauju,
atļaujas pieprasītājs iesniegumam pievieno attiecīgo informāciju:
4.1. ziņas par atkritumu savākšanu:
4.1.1. izvietoto konteineru skaits;
4.1.2. izvietoto konteineru veidi;
4.1.3. konteineru iztukšošanas biežums;
4.1.4. konteineru izvietošanas vietas;
4.1.5. atkritumu savākšanas sistēmas veids un īss apraksts, ja netiek izmantoti konteineri;
4.1.6. atkritumu savākšanā izmantojamo specializēto transportlīdzekļu saraksts;
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
152

Geo Consultants
4.2. ziņas par atkritumu pārkraušanu:
4.2.1. atkritumu pārkraušanas vietu skaits;
4.2.2. atkritumu pārkraušanas vietu adreses;
4.2.3. atkritumu pārkraušanas vietu plāns (skiču projektu kopijas);
4.2.4. atkritumu pārkraušanā izmantotā tehnika (norāda katrai pārkraušanas vietai);
4.2.5. pārkraujamo atkritumu daudzums (kubikmetri vai tonnas) gada laikā (norāda katrai
pārkraušanas vietai);
4.3. ziņas par atkritumu šķirošanu:
4.3.1. atkritumu šķirošanas vietu skaits;
4.3.2. atkritumu šķirošanas vietu adreses;
4.3.3. atkritumu šķirošanā izmantoto tehnisko paņēmienu un aprīkojuma apraksts;
4.4. ziņas par atkritumu uzglabāšanu:
4.4.1. atkritumu uzglabāšanas vietu skaits;
4.4.2. atkritumu uzglabāšanas vietu adreses;
4.4.3. atkritumu uzglabāšanai izmantotā aprīkojuma raksturojums (norāda katrai atkritumu
uzglabāšanas vietai).
5. Lai saņemtu atkritumu pārvadāšanas atļauju, atļaujas pieprasītājs iesniegumam pievieno
šādu informāciju:
5.1. ja tiek pārvadāti bīstamie atkritumi:
5.1.1. bīstamo atkritumu pārvadājumiem izmantoto transportlīdzekļu saraksts un sertifikātu
kopijas, kas apliecina šo transportlīdzekļu piemērotību bīstamo kravu pārvadājumiem (ja
sertifikāti nepieciešami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bīstamo kravu pārvadāšanu);
5.1.2. autovadītāju saraksts, kuri atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar atļaujas pieprasītāju un
kuriem ir tiesības pārvadāt bīstamās kravas (ja šādas tiesības nepieciešamas saskaņā ar
normatīvajiem aktiem par bīstamo kravu pārvadāšanu);
5.1.3. saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 546
“Noteikumi par drošības konsultantu (padomnieku) norīkošanu, profesionālo kvalifikāciju un
darbību bīstamo kravu pārvadājumu jomā” sagatavotā paziņojuma kopija par drošības
konsultanta norīkošanu (ja paziņojums nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem par
bīstamo kravu pārvadāšanu);
5.1.4. līgums ar personu, kurai tiek vesti atkritumi (kopija, uzrādot oriģinālu);
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
153

Geo Consultants
5.2. ja tiek pārvadāti sadzīves atkritumi:
5.2.1. izmantojamo specializēto transportlīdzekļu saraksts;
5.2.2. līgums ar personu, kurai tiek vesti atkritumi (kopija, uzrādot oriģinālu).
6. Iesniegumu atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas atļaujas
saņemšanai iesniedz reģionālajā vides pārvaldē atbilstoši darbības veikšanas vietai.
Iesniegumu atkritumu pārvadāšanas atļaujas saņemšanai iesniedz reģionālajā vides pārvaldē
atbilstoši pārvadājuma galamērķim.
III. Atļaujas izsniegšana, pagarināšana un atļaujā izvirzāmās prasības
7. Lai informētu vietējo pašvaldību par tās administratīvajā teritorijā plānoto atkritumu
apsaimniekošanu, reģionālā vides pārvalde nosūta atļaujas pieprasītāja iesnieguma kopiju
vietējai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā tiks veikta atkritumu savākšana,
šķirošana, pārkraušana vai uzglabāšana vai kuras administratīvajā teritorijā atrodas atkritumu
pārvadājuma galamērķis.
8. Ja reģionālajā vides pārvaldē tiek saņemts iesniegums sadzīves atkritumu savākšanas vai
pārvadāšanas atļaujas izsniegšanai, reģionālā vides pārvalde vietējai pašvaldībai, kuras
administratīvajā teritorijā tiks savākti sadzīves atkritumi vai kuras teritorijā atrodas sadzīves
atkritumu pārvadājuma galamērķis, pieprasa iesniegt apliecinājumu, ka ar atļaujas pieprasītāju
ir noslēgts vai tiks slēgts Atkritumu apsaimniekošanas likuma 15.pantā minētais līgums.
9. Ja vietējai pašvaldībai ir pamatoti iebildumi pret atļaujas izsniegšanu vai īpašas prasības
atļaujas saturam, tā divu nedēļu laikā par to rakstiski paziņo reģionālajai vides pārvaldei.
Vietējā pašvaldība izvērtē arī plānotās atkritumu apsaimniekošanas darbības atbilstību
teritorijas plānojumam.
10. Lai pārbaudītu iesniegumā sniegto ziņu pareizību, pirms atkritumu apsaimniekošanas
atļaujas izsniegšanas reģionālās vides pārvaldes amatpersona apmeklē iesniegumā minēto
atkritumu apsaimniekošanas vietu vai atkritumu pārvadājumu galamērķi.
11. Reģionālā vides pārvalde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izsniedz atļauju vai
pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju un rakstiski informē par to iesniedzēju.
12. Reģionālās vides pārvaldes lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju var apstrīdēt Vides
pārraudzības valsts birojā mēneša laikā.
13. Atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas, uzglabāšanas, pārvadāšanas atļaujas
noformē atbilstoši veidlapas paraugam (3. un 4. pielikums).
14. Reģionālā vides pārvalde atļaujas pielikumā norāda šādas prasības:
14.1. prasības, lai samazinātu vides piesārņojumu, kurš rodas, savācot, pārkraujot, šķirojot,
uzglabājot vai pārvadājot atkritumus, arī prasības atkritumu savākšanā izmantojamajiem
konteineriem un atkritumu savākšanā un pārvadāšanā izmantojamajiem specializētajiem
transportlīdzekļiem;
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
154

Geo Consultants
14.2. prasības sadzīves atkritumu dalītai vākšanai;
14.3. pasākumi, lai novērstu avārijas un likvidētu to sekas;
14.4. prasības atkritumu apsaimniekošanas kontroles pasākumiem un vides stāvokļa
monitoringam.
15. Atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas, uzglabāšanas un pārvadāšanas atļauju
izsniedz uz pieciem gadiem vai uz īsāku termiņu, ja tāds norādīts atļaujas pieprasītāja
iesniegumā.
16. Atkritumu pārvadāšanas atļauju izsniedz, ja persona, kurai tiek piegādāti atkritumi, ir
saņēmusi A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauju atkritumu pārstrādei vai
apglabāšanai vai citas nepieciešamās atkritumu apsaimniekošanas atļaujas.
17. Atļauju sastāda divos eksemplāros. Atļaujas vienu eksemplāru izsniedz atļaujas
pieprasītājam, otru eksemplāru uzglabā reģionālajā vides pārvaldē. Reģionālā vides pārvalde
nosūta atļaujas kopiju pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā tiks veikta atkritumu
savākšana, šķirošana, pārkraušana vai uzglabāšana vai kuras administratīvajā teritorijā atrodas
atkritumu pārvadājumu galamērķis.
18. Atkritumu apsaimniekošanas atļauju, attiecīgi pamatojot, neizsniedz šādos gadījumos:
18.1. ja iesniegumā minētā atkritumu apsaimniekošana var radīt paliekošus veselības
traucējumus vai izraisīt saslimšanu, vai pasliktināt vides kvalitāti;
18.2. ja atļaujas pieprasītājs iesniegumā ir sniedzis nepatiesu vai maldinošu informāciju;
18.3. ja iesniegumā minētā atkritumu apsaimniekošana neatbilst normatīvo aktu prasībām
atkritumu apsaimniekošanas jomā;
18.4. ja atļaujas pieprasītājs ar vietējo pašvaldību nav noslēdzis Atkritumu apsaimniekošanas
likuma 15. pantā minēto līgumu vai vietējā pašvaldība ir norādījusi, ka šādu līgumu ar atļaujas
pieprasītāju neslēgs.
19. Lai pagarinātu atļaujas derīguma termiņu, atļaujas pieprasītājs ne vēlāk kā mēnesi pirms
atļaujas derīguma termiņa beigām iesniedz reģionālajā vides pārvaldē šo noteikumu 3. punktā
minēto attiecīgo iesniegumu un to šo noteikumu 4. un 5. punktā minēto informāciju, kura ir
mainījusies pēc iepriekšējā iesnieguma iesniegšanas.
IV. Atļaujas pārskatīšana un anulēšana
20. Reģionālā vides pārvalde pārskata atļaujas nosacījumus šādos gadījumos:
20.1. atļautā atkritumu apsaimniekošana rada paliekošus veselības traucējumus vai izraisa
saslimšanu, vai pasliktina vides kvalitāti;
20.2. ir izdarīti grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka vides prasības atkritumu
apsaimniekošanā;
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
155

Geo Consultants
20.3. pirms izmaiņu izdarīšanas atkritumu savākšanas, šķirošanas, pārkraušanas, uzglabāšanas
vai pārvadāšanas procesā vai apjomā.
21. Reģionālā vides pārvalde anulē atļauju šādos gadījumos:
21.1. ja atļaujas pieprasītājs neievēro prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos, kuri regulē
atkritumu apsaimniekošanu, vai atļaujā;
21.2. ja atļaujas pieprasītājs ir iesniedzis nepatiesu vai maldinošu informāciju;
21.3. ja atļaujas pieprasītājs ir iesniedzis informāciju par komercdarbības izbeigšanu.
22. Atkritumu pārvadāšanas atļauju anulē arī tad, ja personai, kurai tiek vesti atkritumi, ir
anulēta A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja atkritumu pārstrādei vai
apglabāšanai vai cita nepieciešamā atkritumu apsaimniekošanas atļauja. Atkritumu
savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas un uzglabāšanas atļauju anulē arī tad, ja ir saņemta A
vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja, kurā ir iekļauti nosacījumi šo atkritumu
apsaimniekošanas darbību veikšanai.
23. Lēmumu par atļaujas anulēšanu reģionālā vides pārvalde nosūta atļaujas pieprasītājam un
attiecīgajai pašvaldībai. Atļaujā minētās atkritumu apsaimniekošanas darbības pārtraucamas
nedēļas laikā pēc lēmuma saņemšanas.
24. Ja atļauja anulēta, iesniegumu jaunas atļaujas saņemšanai var iesniegt šajos noteikumos
noteiktajā kārtībā pēc viena gada no dienas, kad stājies spēkā lēmums par atļaujas anulēšanu.
V. Noslēguma jautājums
25. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001. gada 9. oktobra noteikumus Nr. 432
“Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtība”
(Latvijas Vēstnesis, 2001, 147. Nr.).
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīvas 75/442/EEK par atkritumiem;
2) Padomes 1991. gada 18. marta Direktīvas 91/156/EEK, ar ko groza Direktīvu 75/442/EEK
par atkritumiem;
3) Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvas 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem.
Ministru prezidents A. Kalvītis
Vides ministrs R. Vējonis
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005. gada 21. maiju.
1. pielikums
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
156

Geo Consultants
Ministru kabineta
2005. gada 17. maija noteikumiem Nr. 342
Vides ministrs R. Vējonis
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
157

Geo Consultants
2. pielikums
Ministru kabineta
2005. gada 17. maija noteikumiem Nr. 342
Vides ministrs R.Vējonis
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
158

Geo Consultants
3. pielikums
Ministru kabineta
2005. gada 17. maija noteikumiem Nr. 342
Vides ministrs R.Vējonis
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
159

Geo Consultants
4. pielikums
Ministru kabineta
2005. gada 17. maija noteikumiem Nr. 342
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
160

Geo Consultants
Vides ministrs R.Vējonis
Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.
Gala versija
161