12.02.2015 Views

PDF 2.84 MB - Rīgas Zooloģiskais Dārzs

PDF 2.84 MB - Rīgas Zooloģiskais Dārzs

PDF 2.84 MB - Rīgas Zooloģiskais Dārzs

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Eiropas Zoodârzu un akvâriju<br />

asociâcija - EAZA (European<br />

Association of Zoos and Aquaria)<br />

dibinâta 1988. gadâ, apvienojoties<br />

79 zooloìiskajiem dârziem un<br />

akvârijiem. 2006. gada nogalç<br />

EAZA apvieno 306 organizâcijas<br />

no 34 valstîm. Rîgas zooloìiskais<br />

dârzs EAZA uzòemts 1992. gadâ.<br />

Apdraudçto sugu Eiropas<br />

programmas - EEP (European<br />

Endangered Species Programme).<br />

EAZA uztur vairâk nekâ 250 EEP<br />

un Eiropas ciltsgrâmatas - ESB<br />

(European Studbook). 2006. gadâ<br />

Rîgas zooloìiskais dârzs piedalâs<br />

56 EEP, ESB u.c. ciltsgrâmatâs.<br />

Starptautiskâ sugu uzskaites<br />

sistçma - ISIS (International<br />

Species Information System)<br />

uztur plaðâko dzîvnieku datu<br />

bâzi pasaules zoodârzos.<br />

2005. gadâ ISIS apvieno vairâk<br />

nekâ 600 dalîborganizâciju. No<br />

1993. gada ISIS ietvaros RNZD<br />

lietojam datorizçto dzîvnieku<br />

uzskaites programmu ARKS<br />

(Animal Record Keeping<br />

System), no 2003. gada - tâs<br />

jaunâko versiju ARKS 4.<br />

Vaðingtonas konvencija - CITES<br />

(Convention on International Trade<br />

in Endangered Species of Wild<br />

Fauna and Flora) ir spçkâ no<br />

1975. gada 1. jûlija.<br />

Lîdz 2005. gadam to parakstîjuðas<br />

169 valstis. Latvijas Republika<br />

konvencijai pievienojâs 1997. gadâ.<br />

LR MK noteikumi Nr. 133 paredz,<br />

ka RNZD izmitina visus dzîvniekus,<br />

kuri konfiscçti saistîbâ ar CITES<br />

prasîbu neievçroðanu.


RÎGAS<br />

NACIONÂLAIS ZOOLOÌISKAIS DÂRZS<br />

Rîgas Nacionâlâ<br />

zooloìiskâ dârza<br />

galvenie uzdevumi:<br />

nodroðinât dzîvniekiem<br />

bioloìiski piemçrotus apstâkïus;<br />

sekmçt bioloìiskâs<br />

daudzveidîbas saglabâðanu;<br />

veidot sabiedrîbas attieksmi pret vidi;<br />

apmeklçtâjiem piedâvât labu atpûtu.


2007. gadâ Rîgas zoodârzâ esam paveikuði daudz<br />

darba. Gada vispriecîgâkais notikums un labâkâ<br />

dâvana zoodârzam 95. gadu jubilejâ bija tas, ka<br />

uzbûvçta jaunâ Þirafu mâja un gandrîz pçc<br />

30 gadu pârtraukuma Rîgâ atkal redzamas þirafes.<br />

2007. gads bijis bûvdarbiem bagâts - sâcis<br />

darboties arî jaunais, modernais dzîvnieku barîbas<br />

sadales bloks (paðu vârdiem - zoodârza virtuve),<br />

daudzus objektus esam pârbûvçjuði un uzlabojuði (sk.<br />

10.-11. lpp.), un arî 2008. gadâ to turpinâsim darît.<br />

Zoodârza 100 gadu jubileju vçlamies sagaidît ar<br />

jaunu Ziloòu mâju un ziloòu atgrieðanos Rîgâ.<br />

2007. gadâ saòçmâm apstiprinâjumu, ka Ziloòu<br />

mâjas bûvei tiks atvçlçts finansçjums no Eiropas<br />

Reìionâlâs attîstîbas fonda. Saskaòâ ar Rîgas un<br />

Emmenas zoodârzu noslçgto lîgumu, varçsim saòemt<br />

ziloòu grupu, lîdzko bûsim uzbûvçjuði tiem piemçrotu<br />

mîtni. Kopð ziloòu tçviòa Radþas pârveðanas uz<br />

Emmenas zoodârzu, viòð kïuvis par tçvu jau èetriem<br />

ziloòu mazuïiem (nupat saòçmâm ziòu, ka 2008.<br />

gada 25. februârî Emmenâ piedzimis arî piektais<br />

Radþas mazulis ârzemçs).<br />

Jaunu gadu uzsâkot - lai mums visiem veicas, un<br />

lai apmeklçtâjiem prieks nâkt uz zoodârzu!<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Rolands Greiziòð<br />

Rîgas Nacionâlâ zooloìiskâ dârza<br />

valdes priekðsçdçtâjs<br />

DIRECTOR'S REPORT<br />

During 2007 several construction projects were completed at the zoo. Zoo's event of the year was the arrival of Baringo giraffes (this<br />

species returned to the zoo after almost 30 years) and opening of the new Giraffe House.<br />

In 2007 the new Zoo Animal Food Kitchen started to operate as well. Several other construction works were finished (see pages 10-11).<br />

But the largest construction project is still ahead. Financing from the European Regional Development Fund will enable Riga Zoo to build<br />

the new Elephant House and exhibit. We hope that elephants will return in Riga on zoo's 100th anniversary in 2012.<br />

THE NEW GIRAFFE HOUSE<br />

The 95th anniversary of Riga Zoo was welcomed with the opening of the new Giraffe House and exhibit.<br />

The construction works were started in 2005, with the financial support of the Ministry of Environment of Latvia and Latvian Environmental<br />

Protection Fund, as well as Riga Municipality. The total building costs were 1,23 million LVL. The construction works were carried out by SIA<br />

Arèers (see page 4).<br />

2 2 2<br />

Giraffe facilities include a paddock (2000 m ), a roofed hardstand (200 m ) and indoor stables (170 m ; the total area indoors is<br />

2<br />

ca. 800 m ) that can accommodate 4-5 adult giraffes.<br />

It was agreed that Riga Zoo will start with a giraffe bachelors' group. At the end of September two Baringo giraffe males arrived from<br />

Poznan Zoo (see page 5). The transport was carried out by Zdenek Barta, Zoo Dvur Kralove. The first giraffe arrived on 25 September, the<br />

second - on 27 September. On 8 October, just a week prior to zoo's 95th anniversary, the Giraffe House was officially opened (see page 6).<br />

In 2008 we plan to receive another two more male giraffes.<br />

The new Giraffe House and exhibit is just a part of the planned African Savanna. In the future it is planned to build new facilities for other<br />

African species (zebras, ostriches, antelopes) and complete the first mixed exhibit of large ungulates in Riga Zoo city territory.<br />

2


JAUNÂ ÞIRAFU MÂJA<br />

Zoodârza 95. gadu jubileju sagaidîjâm ar jaunu<br />

Þirafu mâju un þirafçm zoodârzâ.<br />

Þirafu mâjas bûvlaukuma vietâ 20. gs. 80. gados<br />

bija sâkta antilopju un þirafu mâjas celtniecîba, kas<br />

tika pârtraukta lîdzekïu trûkuma dçï. Pçdçjos gados<br />

ðajâ vietâ bija izveidots zirgu izjâþu laukums.<br />

Þirafu mîtnes projekts tika izstrâdâts 2000. gadâ.<br />

Projekta autori - arhitektu birojs "Sestais stils". Þirafu<br />

mâjas celtniecîba tika uzsâkta 2005. gadâ ar LR<br />

Vides ministrijas un Latvijas vides aizsardzîbas fonda<br />

finansçjumu, kâ arî Rîgas domes atbalstu.<br />

Celtniecîbas izmaksas bija 1,23 milj. latu, bûvdarbus<br />

veica SIA "Arèers". (Sk. 4. lpp.)<br />

2<br />

Jaunajâ mîtnç dzîvniekiem ierîkots 2000 m plaðs<br />

2<br />

pastaigu laukums, 200 m liels apjumts aploks un<br />

2<br />

iekðtelpu sistçma 170 m platîbâ (iekðtelpu kopçjâ<br />

2<br />

platîba ap 800 m ). Mîtne paredzçta 4-5 þirafu<br />

turçðanai. Tâ bûvçta atbilstoði EAZA þirafu turçðanas<br />

vadlînijâm un paðlaik ir viena no mûsdienîgâkajâm<br />

þirafu mîtnçm Eiropâ.<br />

Septembra beigâs jaunâ mâja bija gatava þirafu<br />

uzòemðanai un ieradâs pirmie iemîtnieki - divas<br />

piecgadîgas þirafes - Piks un Periskops no Poznaòas<br />

zoodârza Polijâ (dzimuði Lodzas zoodârzâ). Kamçr<br />

iegûsim pieredzi þirafu turçðanâ, pirmajos gados savâ<br />

Þirafu mâjâ mitinâsim tçviòu grupu.<br />

Þirafu veðanu plânojâm jau no gada sâkuma.<br />

Eiropâ nav daudz transportçtâju, kas specializçjuðies<br />

ðo dzîvnieku pârvadâðanâ. Vadît mûsu þirafu<br />

atveðanu lûdzâm Dvûrkrâloves zoodârza (Èehijâ)<br />

speciâlistu Zdeneku Bartu, kuram ir liela pieredze gan<br />

þirafu transportçðanâ, gan turçðanâ. Piks un<br />

Periskops kïuva par 295. un 296. viòa vestajâm<br />

þirafçm. Transportçðanas izdevumus apmaksâja SIA<br />

"LMT".<br />

Mûsu darbinieces Ruta Briede un Aïona<br />

Simoòenko, kuru ziòâ bûs þirafu aprûpe Rîgâ,<br />

savlaicîgi devâs uz Poznaòas zoodârzu. Poznaòâ<br />

viòas iepazinâs gan ar kolçìu pieredzi þirafu<br />

turçðanâ, gan arî ar Pika un Periskopa ieradumiem,<br />

kâ arî pavadîja abas þirafes ceïâ uz jaunajâm mâjâm.<br />

(Sk. 5. lpp.)<br />

24. septembra rîtâ Poznaòâ Piks tika iedzîts<br />

treilerî, un transports devâs ceïâ. 25. septembra rîtâ<br />

Piks izlaists jaunajâ Þirafu mâjâ. 27. septembrî Rîgâ<br />

ieradâs arî Periskops. Abas þirafes ir pusbrâïi, kas lîdz<br />

ðim vienmçr bijuði kopâ.<br />

8. oktobrî notika svinîgâ Þirafu mâjas atklâðana.<br />

(Sk. 6. lpp.)<br />

Ko plânojam nâkotnç 2008. gadâ Pikam un<br />

Periskopam pievienosies vçl divi jauni tçviòi. Pçc<br />

daþiem gadiem, kad bûsim pilnîbâ apguvuði þirafu<br />

aprûpi, paredzçts izveidot vairoðanas grupu - tçviòu<br />

un 2-3 mâtîtes.<br />

Þirafu mâja ir pirmâ puse no plânotâs ekspozîcijas<br />

"Âfrikas savanna". Nâkotnç plânojam izbûvçt mîtnes<br />

vçl citiem Âfrikas dzîvniekiem (zebrâm, strausiem,<br />

antilopçm) un veidot savannas dzîvnieku jaukto<br />

ekspozîciju.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

3


Þirafu mâjas bûve. 19.08.2005 3.04.2007<br />

9.09.2005 2.05.2007<br />

28.02.2006 26.06.2007<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

26.10.2006<br />

31.08.2007<br />

4


Foto: Aïona Simoòenko<br />

Þirafu transports. Pirmâs þirafes (Pika) iedzîðana treilerâ Poznaòas zoodârzâ.<br />

The transporting of giraffes. The first giraffe is put into the trailer at Poznan Zoo.<br />

Pika treilers uz Latvijas robeþas vçlu 24. septembra vakarâ.<br />

The trailer on the Latvian border, night of 24 September.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Zem Lâèplçða/Valmieras ielas dzelzceïa pârvada Pika treilera jumtu nâcâs<br />

krietni pazeminât.<br />

The top of trailer's roof was lowered to pass beneath the railroad bridge in Riga.<br />

Pika treilers jau zoodârzâ 24./25. septembra naktî.<br />

The trailer arrived at the zoo.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

25. septembra rîtâ Pika treilers dodas uz Þirafu mâju.<br />

Early morning on 25 September the trailer is heading to the Giraffe House.<br />

Piks tûlît tiks ielaists Þirafu mâjâ. Vedçji nolaiþ treilera trapu.<br />

The transporters are fitting up the trailer's path.<br />

Foto: Dace Vîtola<br />

Foto: Aïona Simoòenko<br />

Þirafes izlaiðana jaunajâs mâjâs.<br />

The releasing of the giraffe at the new home.<br />

Þirafu vedçji Jiri Veters un Zdeneks Barta (Dvûrkrâloves zoodârzs) kopâ ar<br />

Rîgas zoodârza þirafu kopçjâm Rutu Briedi un Aïonu Simoòenko.<br />

The transporters Jiri Vetter and Zdenek Barta (Zoo Dvur Kralove) together<br />

with giraffe keepers of Riga Zoo, Ruta Briede and Aïona Simoòenko.<br />

Foto: Dace Vîtola<br />

5


Foto: Mâris Lielkalns<br />

Þirafu mâjas atklâðana. Lenti pârgrieþ zoodârza direktors Rolands Greiziòð un<br />

Vides ministrs Raimonds Vçjonis, lenti tur zoodârza attîstîbas direktors Edgars<br />

Vîtols un kolekcijas vadîtâja Guna Vîtola.<br />

Opening of the Riga Zoo's Giraffe House. The tape is cut by Raimonds Vçjonis,<br />

Minister of Environment of Latvia, and Rolands Greiziòð, Director of the zoo. The<br />

tape is held by Edgars Vîtols, Development Projects Director, and Guna Vîtola,<br />

Collection Manager.<br />

Þirafu nosaukuma plâksnîti Þirafu mâjâ atklâj þirafu transporta sponsoru SIA<br />

"LMT" prezidents Juris Binde.<br />

The giraffe sign is uncapped by Juris Binde, President of SIA LMT, the<br />

sponsors of giraffe transport.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Bûvfirmas SIA "Arèers" pârstâvji - izpilddirektors Jânis Markulis un bûvdarbu<br />

vadîtâjs Juris Ceïmalnieks.<br />

The Giraffe House was built by SIA Arèers. Juris Markulis, Executive Director,<br />

and Juris Ceïmalnieks, Supervising Engineer.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Þirafes Piks un Periskops.<br />

Giraffes Piks and Periskops.<br />

Rolands Greiziòð un Ruta Briede sagatavo þirafçm barîbas porciju.<br />

Rolands Greiziòð and Ruta Briede prepare the food for giraffes.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Þirafu jaunie krustvecâki Skaidrîte un Rihards Piki.<br />

Skaidrîte and Rihards Piks, the zoo parents of giraffes.<br />

Krustvecâku pirmais darbs - pabarot þirafes.<br />

The first duty of the zoo parents - to feed the giraffes.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

6


ÞIRAFU VÇSTURE RÎGAS ZOODÂRZÂ<br />

Lai gan Rîgas zoodârzs tika dibinâts ar mçríi turçt<br />

un eksponçt galvenokârt vietçjâs sugas, jau kopð 20.<br />

gs. sâkuma tas kâ dâvinâjumus saòçmis arî daudzus<br />

eksotiskos dzîvniekus.<br />

Doma par þirafes dâvinâðanu zoodârzam<br />

izskançjusi jau 1939. gadâ. Pçc zoodârza apskates to<br />

izteicis kâds sajûsminâts laikraksta pârstâvis. Labo<br />

nodomu, ðíiet, nâcies atlikt turpmâko gadu politisko<br />

notikumu iespaidâ.<br />

Reâla iespçja sagâdât zoodârzam þirafi radâs<br />

1956. gadâ. Laikraksts "Padomju Jaunatne" togad<br />

rakstîja: "Drîzumâ dârzs saòems lielisku<br />

papildinâjumu. No Neapoles pie mums paðreiz ceïo<br />

þirafe, ko Rîgâ redzçsim pirmo reizi”. Uz Polijas<br />

robeþu sagaidît þirafes un Âfrikas zilonçnu devâs<br />

Gunârs Andruðaitis, tolaik zoodârza zootehniíis, kopâ<br />

ar amatnieku, kam bija uzticçts pârveidot dzelzceïa<br />

vagonu. Tomçr pçdçjâ brîdî Zoocentrs*<br />

lçmumu<br />

mainîjis, un þirafes mûsu zoodârzam gâjuðas secen.<br />

Âfrikas ziloòa mazulis Kongo laimîgi nonâca Rîgâ.<br />

1972. gada vasarâ zoodârzs par 25 000 rubïu<br />

beidzot nopirka no Zoocentra divas þirafes.<br />

1972.-1979. gadâ þirafes izmitinâja Ziloòu mâjâ,<br />

bet pastaigâm ârâ bija izveidots aploks çkas<br />

dienvidrietumu malâ - pretî kamieïu mâjai.<br />

1975. gada 18. novembrî þirafçm piedzima mazulis<br />

Limbo, kuru nâkamâ gada jûnijâ nosûtîja uz Kazaòas<br />

zoodârzu.<br />

1978. gada aprîlî þirafçm piedzima nedzîvs<br />

mazulis.<br />

Visilgâk, lîdz pat 1979. gada 18. maijam, Rîgas<br />

zoodârzâ nodzîvojusi þirafu mâtîte.<br />

Sekciju þurnâlos atzîmçts, ka þirafu âdas nodotas<br />

Dabas muzejam.<br />

Apkopojuðas Daiga Leimane un Elvîra Hrðèenovièa<br />

30.01.2008.<br />

Þirafu pâris Rîgas zoodârzâ 1976. gadâ<br />

Giraffe pair in Riga Zoo, 1976.<br />

Foto no Sergeja Èièagova arhîva<br />

* Zoocentrs PSRS bija organizâcija, ar kuras starpniecîbu zoodârzi<br />

varçja iegâdâties dzîvniekus.<br />

Gunârs Ðauers un þirafu mazulis Limbo pirms doðanâs ceïâ uz Kazaòas<br />

zoodârzu 29.06.1976.<br />

Gunârs Ðauers and giraffe calf Limbo prior to its leaving for Kazan Zoo,<br />

29.06.1976.<br />

Foto no Sergeja Èièagova arhîva<br />

7


FINANSU PÂRSKATS<br />

Rîgas dome 33%<br />

LR Vides ministrija 19%<br />

RNZD 47%<br />

Ziedojumi 1%<br />

RNZD IEÒÇMUMI UN IZDEVUMI 2007. GADÂ<br />

Finansçjuma struktûra 2007. gadâ<br />

(neiekïaujot investîciju projektus)<br />

Operating budget (excl. investment projects)<br />

Ieejas biïetes / Admissions (Ls 842 522)<br />

Autostâvvieta / Parking (Ls 17 730)<br />

Subsîdijas / Subsidies (Ls 3 688)<br />

Nomas maksa /<br />

Income from rent (Ls 19 500)<br />

Citi ienâkumi / Other (Ls 64 668)<br />

Þirafu mâjas tehniskais projekts, bûvuzraudzîbas un autoruzraudzîbas<br />

ekspertîzes, siltumtrase, þirafu barotavas un bîdâmâs sistçmas<br />

Terârija telpu renovâcija - râpuïu audzçtava un ekspozîcija<br />

Siltumnîcas<br />

Tilta renovâcija<br />

Teritorijas labiekârtoðana - celiòu bruìçðana, asfalta seguma<br />

atjaunoðana<br />

Aïòu aploks ârpilsçtas bâzç "Cîruïi"<br />

Pagalma labiekârtoðana ârpilsçtas bâzç "Cîruïi"<br />

APGÛTAS VALSTS UN PAÐVALDÎBU INVESTÎCIJAS<br />

Paðu ieòçmumi 2007. gadâ<br />

Operating revenues (excl. state and municipal grants)<br />

Kopâ (Ls)<br />

898 700<br />

T. sk.<br />

Þirafu mâja<br />

Lauvu mâjas iekðtelpu remonts<br />

Katlu mâjas rekonstrukcija<br />

Ârçjâ þoga atjaunoðana pçc vçtras un Íîðezera krastmalas<br />

nostiprinâðana<br />

Jauna siltumtrase uz Akvâriju, daïçji nomainîta iekðçjâ siltumtrase<br />

Aktîvâs atpûtas laukums bçrniem ar îpaðâm vajadzîbâm<br />

365014<br />

249344 247790<br />

225853<br />

263562<br />

277403 278225 270184<br />

281723<br />

310416<br />

1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007<br />

Apmeklçtâju skaits 1998.-2007. gadâ<br />

Attendance, 1998-2007<br />

8


SPONSORI<br />

RASMA AISTRAUTS<br />

privâta ziedotâja<br />

SIA "CENTRÂLAIS TENISA KLUBS"<br />

lidvâveru aizbildòi<br />

"DARTS GARD"<br />

zoodârza sadarbîbas partneris<br />

SIA "DT MOBILE"<br />

nîlzirgu aizbildòi<br />

RIÈARDS UN DOMINIKS JERESJKO<br />

surikatu aizbildòi<br />

ULDIS KLAPERIS<br />

ziloòu akcijas dalîbnieks<br />

IZKLAIDES CENTRI "KLONDAIKA" (SIA "FURORS")<br />

vilku aizbildòi<br />

SIA "LATVIJAS MOBILAIS TELEFONS"<br />

þirafu transporta atbalstîtâjs<br />

LATVIJAS VIDES AIZSARDZÎBAS FONDS<br />

zoodârza projektu atbalstîtâjs<br />

SIA "NELDA"<br />

lâèu aizbildòi<br />

AS "PAREX BANKA"<br />

zoodârza atbalstîtâjs<br />

PASAULES DABAS FONDS<br />

zoodârza projektu atbalstîtâjs<br />

SIA "PLAÈEK BALTIJA"<br />

pandu aizbildòi<br />

AS "RÎGAS PIENA KO<strong>MB</strong>INÂTS"<br />

ziemeïbrieþu aizbildòi<br />

SIA "SAULKALNE S"<br />

zoodârza sadarbîbas partneris<br />

"STRIG POLIGRÂFIJA"<br />

zoodârza atbalstîtâjs<br />

SIA "TULKOJUMU BIROJS SKRIVANEK LATVIJA"<br />

pûèu aizbildòi<br />

SIA "VELUX LATVIJA"<br />

pelikânu aizbildòi<br />

VENTSPILS PILSÇTA<br />

roòu aizbildòi<br />

SIA "VINNIS"<br />

lâèu aizbildòi<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

9


CELTNIECÎBA UN REKONSTRUKCIJA<br />

ÞIRAFU MÂJA (sk. 4.-6. lpp.)<br />

Izmaksas: 1 230 000 Ls<br />

Finansçjums: Latvijas vides aizsardzîbas fonds,<br />

LR Vides ministrija, paðu lîdzekïi<br />

Izpildîtâjs: SIA "Arèers"<br />

DZÎVNIEKU BARÎBAS SADALES BLOKS<br />

(bûvdarbi pabeigti 2006. g., objekts sâcis darbu 2007.g. )<br />

Izmaksas: 604 982 Ls<br />

Finansçjums: Rîgas dome, paðu lîdzekïi<br />

Izpildîtâjs: SIA "NÎA"<br />

TERÂRIJA TELPU RENOVÂCIJA -<br />

RÂPUÏU AUDZÇTAVA UN EKSPOZÎCIJA<br />

Izmaksas: 39 779 Ls<br />

Finansçjums: paðu lîdzekïi<br />

Izpildîtâjs: Rîgas Nacionâlais zooloìiskais dârzs<br />

LAUVU MÂJAS IEKÐTELPU REMONTS<br />

Izmaksas: 44 963 Ls<br />

Finansçjums: Latvijas vides aizsardzîbas fonds<br />

Izpildîtâjs: SIA "Skorpions A"<br />

AÏÒU APLOKS ÂRPILSÇTAS BÂZÇ "CÎRUÏI"<br />

Izmaksas: 20 296 Ls<br />

Finansçjums: paðu lîdzekïi<br />

Izpildîtâjs: Rîgas Nacionâlais zooloìiskais dârzs<br />

JAUNS IZKLAIDES OBJEKTS BÇRNU AKTÎVÂS<br />

ATPÛTAS LAUKUMÂ<br />

Izmaksas: 12 953 Ls<br />

Finansçjums: valsts investîcijas<br />

Izpildîtâjs: SIA "Annels"<br />

TILTA RENOVÂCIJA<br />

Izmaksas: 6 554 Ls<br />

Finansçjums: paðu lîdzekïi<br />

Izpildîtâjs: SIA "Arhitektonika un dizains"<br />

TERITORIJAS LABIEKÂRTOÐANA -<br />

ASFALTÇÐANAS DARBI<br />

Izmaksas: 40 717 Ls<br />

Finansçjums: paðu lîdzekïi<br />

Izpildîtâjs: SIA "Arèers"<br />

TERITORIJAS LABIEKÂRTOÐANA -<br />

CELIÒU BRUÌÇÐANA<br />

Izmaksas: 7 023 Ls<br />

Finansçjums: paðu lîdzekïi<br />

Izpildîtâjs: SIA "B.N.S. - Baltija", Rîgas Nacionâlais<br />

zooloìiskais dârzs<br />

JAUNA SILTUMTRASE UZ AKVÂRIJU, DAÏÇJI<br />

NOMAINÎTA IEKÐÇJÂ SILTUMTRASE<br />

Izmaksas: 18 264 Ls<br />

Finansçjums: Rîgas dome<br />

Izpildîtâjs: SIA "Komunikâcijas RVH"<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Jaunais barîbas sadales bloks.<br />

The new animal food kitchen.<br />

ÂRÇJÂ ÞOGA ATJAUNOÐANA PÇC 18./19. JANVÂRA<br />

VÇTRAS UN ÍÎÐEZERA KRASTMALAS<br />

NOSTIPRINÂÐANA<br />

Izmaksas: 30 233 Ls<br />

Finansçjums: Latvijas vides aizsardzîbas fonds<br />

Izpildîtâjs: Rîgas Nacionâlais zooloìiskais dârzs<br />

10


Foto: Elîna Gulbe<br />

Jauns objekts bçrnu aktîvâs atpûtas laukumâ.<br />

A new playground for children.<br />

Jaunâs râpuïu audzçtavas telpas Terârijâ.<br />

The new reptile breeding premises.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Jaunâs râpuïu audzçtavas telpas Terârijâ.<br />

The new reptile breeding premises.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Foto: Elvîra Hrðèenovièa<br />

Pçc vçtras atjaunotais zoodârza þogs un nostiprinâtâ Íîðezera krastmala.<br />

The perimeter fence, reconstructed after the January storm, and the new<br />

embankment of the lake.<br />

Jaunâ râpuïu ekspozîcija Terârijâ.<br />

The new reptile exhibit in Terrarium.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Jaunâs klinðu damanu vairoðanas telpas Lauvu mâjâ.<br />

The new Rock hyrax breeding premises at the Lion House.<br />

Jaunâ klinðu damanu ekspozîcija Terârijâ.<br />

The new Rock hyrax exhibit in Terrarium.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

11


SAIKNE AR SABIEDRÎBU<br />

Foto: Dace Vîtola<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Laura Lîdaka<br />

Izglîtîbas un informâcijas nodaïas vadîtâja<br />

Dzîvnieku baroðanas demonstrçjumi - nîlzirgi.<br />

Keeper talks - feeding of Hippopotamuses.<br />

Roòa Puikas ðovs.<br />

Seal show.<br />

Zoodârza Izglîtîbas un informâcijas nodaïas<br />

prioritâte ir vides saziòas un izglîtîbas darbs. To<br />

veicam gan vadot ekskursijas un mâcîbu nodarbîbas,<br />

gan organizçjot izglîtojoðus pasâkumus zoodârzâ un<br />

izbraukumos, gan nodroðinot intereðu izglîtîbas<br />

pulciòu darbu. Ievçrojamu darbu ieguldâm zoodârza<br />

informatîvâ noformçjuma pilnveidoðanâ, sagatavojot<br />

informatîvos stendus, sugu nosaukumu plâksnîtes un<br />

norâdes, kâ arî izstrâdâjot iespieddarbu un reklâmu<br />

maketus. Regulâri papildinâm datu un informâcijas<br />

bâzi gan par zoodârza dzîvniekiem, gan darbiniekiem<br />

un zoodârza vçsturi. Lielu uzmanîbu veltâm<br />

sadarbîbai ar plaðsaziòas lîdzekïiem, kas nodroðina<br />

zoodârza publicitâti un uztur pastâvîgu sabiedrîbas<br />

interesi.<br />

IZGLÎTOJOÐAIS DARBS ZOODÂRZÂ<br />

2007. gadâ novadîjâm 52 ekskursijas un 38 mâcîbu<br />

nodarbîbas. Nodarbîbu un ekskursiju kvalitatîvai<br />

norisei sagatavojâm 20 jaunas darba lapas, kas<br />

palîdzçja nodroðinât dalîbnieku aktîvu darboðanos un<br />

dzîvnieku pçtîðanu. Lai veicinâtu zoodârza<br />

piedâvâjuma integrçðanu formâlâs vides un dabas<br />

zinîbu programmâs, kopâ ar skolu valþu speciâlistiem<br />

novadîjâm trîs seminârus skolotâjiem un studentiem.<br />

Joprojâm saglabâjusies interese par skolçnu zinâtniski<br />

pçtniecisko darbu izstrâdi “Projektu nedçïas” ietvaros.<br />

Populârâkâs tçmas bija Rîgas zoodârza attîstîba,<br />

dzîvnieku daudzveidîba, Latvijas dzîvnieki, lielie kaíi,<br />

bezkâju abinieka cecîlijas attîstîba.<br />

Jaunas mâcîbu nodarbîbu metodikas aprobçðanâ<br />

un zoodârza pasâkumu norisç nozîmîgu ieguldîjumu<br />

deva skolçnu intereðu pulciòu dalîbnieki. Sadarbîbâ ar<br />

Rîgas Dabaszinîbu skolu turpinâjâm vadît pulciòus<br />

“Zoodârza Takuzinis” un “Jaunieðu Vides klubs - 11”.<br />

Lîdz 2007. gada maijam zoodârzâ nodroðinâjâm arî<br />

Meþaparka sâkumskolas pulciòa “Dabas Takuzinis”<br />

nodarbîbas. Jûlijâ nodroðinâjâm trîs nodarbîbu dienas<br />

arî skolçnu vasaras nometnçm.<br />

Pateicamies kolçìiem par atsaucîbu, îpaði<br />

Insektârijam un Abinieku nodaïai. Gan skolçniem<br />

EDUCATION AND PUBLIC RELATIONS<br />

The activities of the Department of Education and Information include guided tours at the zoo (52 tours were conducted in 2007),<br />

thematic classes for schoolchildren at the Education Centre of the zoo (38), lectures with live animals in schools etc. (72), and many other<br />

tasks associated with zoo education function and public relations. More than 30 press releases were sent to the media. 20 new issues of<br />

worksheets were published.<br />

During summer 2007 keeper talks were continued at the zoo. In addition to the seal show and feeding demonstrations of<br />

hippopotamuses, pelicans and lemurs, in 2007 we introduced new feeding shows with flamingoes, meerkats and maned wolves, as well as<br />

the shower and mud bath of Wild boars.<br />

During 2007, 18 different public events were conducted at the zoo. Some of these events are already traditional, including the Bird Day<br />

(in collaboration with Nature Protection Board), the weighing of Indefatiguable Island tortoises (as always, with the help of the famous<br />

Latvian weightlifter Raimonds Bergmanis), the Wolves Day (supported by Klondaika, the special invitation to this event went to children<br />

from orphanages), the Family Day (supported by AS Rîgas Piena kombinâts and SIA Eastcon AG LV). During zoo's fifth Month of Tropics,<br />

main highlight was CITES. On 14 February the CITES exhibit was opened at the Tropical House, with the support of Nature Protection<br />

Board.<br />

On 3August the exhibit 'Whales in Baltic Sea' was opened at zoo's Old Elephant House, in collaboration with Latvian Natural History Museum.<br />

The skeleton of a Humpback whale (stranded at Riga gulf coast in July 2006) will be exhibited at the zoo till 2010.<br />

12


mâcîbu nodarbîbâs, gan apmeklçtâjiem pasâkumu<br />

laikâ bija iespçja tieði kontaktçties ar dzîvniekiem.<br />

Ðâda emocionâla pârdzîvojuma un piedzîvojuma<br />

metodes pielietoðana zoodârza izglîtîbas darbâ ir pati<br />

nozîmîgâkâ, jo palîdz rosinât interesi par dzîvniekiem<br />

un to aizsardzîbas problçmâm.<br />

Lielu paldies sakâm Ornitoloìijas, Nagaino<br />

dzîvnieku un Zîdîtâju nodaïu vadîtâjiem un dzîvnieku<br />

kopçjiem par izdomu un entuziasmu, pilnveidojot<br />

dzîvnieku publiskâs baroðanas demonstrâcijas. Jau<br />

treðo gadu vasaras sezonâ ik dienu apmeklçtâjiem<br />

devâm iespçju vçrot nîlzirgu, pelikânu un lemuru<br />

baroðanu, kâ arî roòa Puikas uzstâðanos. Pirmo gadu<br />

organizçjâm arî flamingu, surikatu un krçpjvilku<br />

publiskâs baroðanas, kâ arî "meþacûku duðu" karstâs<br />

un saulainâs vasaras dienâs. Ðâda veida<br />

demonstrâcijâs darbojas trîs ieinteresçtâs puses -<br />

apmeklçtâjam ir iespçja saòemt tûlîtçju atbildi tieði uz<br />

viòa uzdoto jautâjumu, bet Izglîtîbas un informâcijas<br />

nodaïas darbinieks kopâ ar dzîvnieku kopçju sniedz<br />

informâciju un skaidrojumu par dzîvnieku dzîvesveidu<br />

savvaïâ un zoodârzâ. Jo îpaði svarîga loma ðîm<br />

demonstrâcijâm ir apmeklçtâju audzinâðanas projektâ<br />

“Esi draugs - nebaro!”<br />

PASÂKUMI UN SADARBÎBAS PARTNERI<br />

2007. gadâ organizçjâm un palîdzçjâm nodroðinât<br />

18 pasâkumus. Daudzi no tiem Rîgas zoodârzâ jau<br />

kïuvuði par tradîciju un tiek îstenoti, pateicoties<br />

uzticamiem un atsaucîgiem sadarbîbas partneriem.<br />

Februârî - Tropu mçnesî jau piekto gadu<br />

apmeklçtâjiem piedâvâjâm interesantas ekskursijas<br />

un aizraujoðas tikðanâs ar Tropu mâjas iemîtniekiem.<br />

Ðogad izvçlçjâmies stâstît par apdraudçtajiem<br />

dzîvniekiem un dzîvnieku pielâgoðanos to dzîves videi.<br />

Sadarbîbâ ar Dabas aizsardzîbas pârvaldi izveidojâm<br />

muitas konfiscçto suvenîru ekspozîciju. Tajâ<br />

aplûkojami gan èûsku un krokodilu âdu izstrâdâjumi,<br />

gan “kobru degvîns” un austrumu medicînas<br />

“brînumzâles”, gan savvaïas kaíu âdas un bruòrupuèu<br />

bruòas. Izstâde izveidota, lai pievçrstu apmeklçtâju<br />

uzmanîbu problçmâm, kas varçtu rasties, ceïojumu<br />

laikâ iegâdâjoties un ievedot Latvijâ izstrâdâjumus,<br />

kuri izgatavoti, nogalinot apdraudçto un CITES<br />

(Vaðingtonas konvencijâ) iekïauto sugu dzîvniekus.<br />

Ekspozîcijas atklâðanas dienâ 14. februârî Vides<br />

ministrs Raimonds Vçjonis pasniedza atzinîbas<br />

rakstus muitniekiem, kas veikuði suvenîru<br />

konfiskâcijas.<br />

Arî ðogad Putnu dienu ietvaros 14. un 15.aprîlî<br />

darbojâs “Dzeòa darbnîca” - ikkatrs apmeklçtâjs<br />

varçja iemâcîties izgatavot pareizas konstrukcijas<br />

mâjvietas sîkajiem dobumperçtâjiem putniem un<br />

pûcçm. Putnu dienas atbalstîja Dabas aizsardzîbas<br />

pârvaldes un Dabas muzeja eksperti. Putnu dienâs<br />

piedalîjâs Vides ministrs Raimonds Vçjonis,<br />

Zemkopîbas ministrs Mârtiòð Roze, Saeimas<br />

priekðsçdçtâjs Indulis Emsis, Rîgas domes Vides<br />

departamenta direktors Askolds Kïaviòð. To, cik<br />

populâras un gaidîtas kïuvuðas Putnu dienas<br />

zoodârzâ, apliecinâja apmeklçtâju drûzmçðanâs ar<br />

lîdzi atnestiem âmuriem rokâs darbnîcas tuvumâ jau<br />

Putnu dienas zoodârzâ. LR Zemkopîbas ministrs Mârtiòð Roze.<br />

The Bird Day at the zoo, attended by Mârtiòð Roze, Minister of Agriculture.<br />

Putnu dienas. LR Vides ministrs Raimonds Vçjonis, Saeimas priekðsçdçtâjs<br />

Indulis Emsis, viesi no Latvijas Dabas muzeja.<br />

The Bird Day. Raimonds Vçjonis, Minister of Environment, Indulis Emsis,<br />

Speaker of the Latvian Parliament, and guests from Natural History Museum of<br />

Latvia.<br />

Putnu dienas. Viesi no Dabas aizsardzîbas pârvaldes - Gunta Gabrâne,<br />

Rolands Auziòð un Mârtiòð Kalniòð.<br />

The Bird Day at the zoo. Gunta Gabrâne, Rolands Auziòð and Mârtiòð Kalniòð,<br />

Nature Protection Board.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

13


Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Galapagu bruòrupuèu svçrðana. Raimondam Bergmanim palîgâ nâk<br />

spçkavîri Artûrs Mièulis un Agris Kazeïòiks.<br />

The weighing of Indefatigable Island tortoises. Raimonds Bergmanis was<br />

assisted by Artûrs Mièulis, the winner of the First Wife Carrying Contest of<br />

Latvia, andAgris Kazeïòiks, the current strongest man of Latvia.<br />

Tropu mçnesis.<br />

The Month of Tropics.<br />

pusstundu pirms bûrîðu nagloðanas sâkuma.<br />

Sadarbîbâ ar Rîgas Paðvaldîbas aìentûru<br />

"Meþaparks” ðogad izgatavotos putnu bûrîðus<br />

21. aprîlî izvietojâm parka teritorijâ.<br />

Rîgas zoodârzâ par tradîciju kïuvusi arî dzîvnieku<br />

ìimeòu sveikðana Ìimeòu dienâs kopâ ar AS “Rîgas<br />

Piena kombinâts” un "Lâsçnu". Ìimeòu dienas notiek<br />

kopð 2003. gada maija. Ðogad pârsteigumu<br />

apmeklçtâjiem sagâdâja arî SIA "Eastcon AG LV".<br />

Apmeklçtâjiem bija iespçja kopâ ar "Lâsçnu" viesoties<br />

pie zoodârza dzîvnieku mammâm, doties sagatavotâ<br />

marðrutâ un meklçt Japânas dzçrves, katas lemurus,<br />

takinus, parastos kalitriksus un apkakles pekarus,<br />

apzîmogot ìimeòu ceïa lapu, atminçt ìimeòu<br />

krustvârdu mîklu un saòemt pârsteiguma balvas. Arî<br />

ðogad atsaucâmies uz LR Bçrnu un ìimenes lietu<br />

ministrijas lûgumu, un apmeklçtâji varçja zoodârzu<br />

apmeklçt par pazeminâtu maksu.<br />

Maijâ Lauku sçtâ uzstâdîjâm barîbas automâtu. Tâ<br />

ir un bûs vienîgâ vieta zoodârzâ, kur turpmâk katrs<br />

apmeklçtâjs varçs ieiet aplokâ un pabarot dzîvniekus.<br />

3. jûnijâ sadarbîbâ ar vides izglîtîbas organizâciju<br />

VITILA organizçjâm Vides dienu kopâ ar vides<br />

gidu. Ðogad apmeklçtâji iepazinâs ar 2007. gada<br />

dzîvnieku smilðu krupi.<br />

26. jûlijâ septîto gadu organizçjâm Galapagu<br />

bruòrupuèu svçrðanu. Ðogad ilggadîgajam<br />

zoodârza draugam Latvijas spçkavîram Raimondam<br />

Bergmanim palîdzçja spçkavîrs Agris Kazeïòiks un<br />

Latvijas sievu neðanas èempions Artûrs Mièulis.<br />

No 2001. gada turpinâs sadarbîba ar izklaides tîklu<br />

“Klondaika”, kopð SIA “Furors” uzòçmâs rûpes par<br />

Rîgas zoodârza vilkiem. 26. septembrî jau sesto gadu<br />

uz Vilku dienu bija aicinâti vairâk kâ 200 bçrnu no<br />

internâtskolâm un bçrnunamiem, kâ arî daudzbçrnu<br />

ìimenes no visas Latvijas.<br />

Kopð 2003. gada oktobra, kad uz Nîderlandes<br />

zoodârziem aizveda ziloòus Radþu un Rupu,<br />

1912. gadâ celtâs ziloòu mîtnes telpas palika<br />

neapdzîvotas. 2006. gadâ plaðâs telpas aizpildîjâm ar<br />

izstâdes "1000 ziloòu zoodârzâ” suvenîrzilonîðiem no<br />

Jâòa Buka un Ulda Klapera privâtkolekcijâm.<br />

2007. gada 3. augustâ, sadarbîbâ ar Latvijas Dabas<br />

muzeju un piedaloties vides ministram Raimondam<br />

Vçjonim, Ziloòu mâjâ atklâjâm izstâdi "Vaïi Baltijas<br />

jûrâ”. Tâs galvenais un lielâkais eksponâts ir no 320<br />

kauliem veidotais kuprvaïa skelets, kurð te paliks lîdz<br />

2010. gadam<br />

2007. gadâ atzîmçjâm þirafu Pika un Periskopa<br />

ieraðanos zoodârzâ un Þirafu mâjas atklâðanu. Gan<br />

þirafes, gan zoodârza darbinieki, gan apmeklçtâji, gan<br />

þurnâlisti godam izturçja ðo nopietno pârbaudîjumu.<br />

2007. gada 8. oktobrî Þirafu mâjas atklâðanas svçtkos<br />

piedalîjâs arî Vides ministrs Raimonds Vçjonis un<br />

Latvijas vides aizsardzîbas fonda pârstâvji, Rîgas<br />

mçrs Jânis Birks, Rîgas domes Vides komitejas<br />

priekðsçdçtâjs Dainis Îvâns un komitejas pârstâvji,<br />

SIA "Latvijas Mobilais Telefons” prezidents Juris<br />

Binde, Latvijas Dabas muzeja direktore Sarmîte<br />

Ruskule, Kauòas zoodârza direktors Vâclovas<br />

Dumèius un Tallinas zoodârza direktors Mati Kâls.<br />

2007. gada 13. un 14. oktobrî kopâ ar<br />

apmeklçtâjiem svinçjâm zoodârza 95 gadu jubileju un<br />

dâvinâjâm dâvanas gan sev, gan apmeklçtâjiem. 14.<br />

oktobris atzîmçjama arî kâ îpaða diena ar visgarâko<br />

14


apmeklçtâju rindu pie zoodârza kasçm. Vairâk nekâ<br />

stundu cilvçki pacietîgi stâvçja rindâ, lai iekïûtu<br />

zoodârzâ un aplûkotu sengaidîtâs savannas<br />

iemîtnieces þirafes.<br />

Katru gadu noteiktâ dienâ aicinâm ciemos cilvçkus,<br />

kuru vârdâ vai uzvârdâ ir dzîvnieka nosaukums.<br />

Ðogad ðîs dienas sakrita ar zoodârza<br />

95 jubilejas svinîbu dienâm 13. un 14. oktobrî.<br />

Pierâdot vârda saistîbu ar dzîvnieka pasauli, vairâk kâ<br />

730 apmeklçtâju saòçma dâvanu, proti, ievçrojamas<br />

ieejas biïeðu atlaides. Zoodârza dzimðanas dienas<br />

svinîbas kuplinâja arî SIA "Jânis Roze” rîkotâs<br />

aktivitâtes un sagâdâtâs pârsteiguma balvas<br />

èaklâkajiem un atraktîvâkajiem apmeklçtâjiem.<br />

Daudzas organizâcijas aizvien bieþâk izvçlas<br />

Rîgas zoodârzu par pasâkuma vai seminâra, svinîbu<br />

vai produkta prezentâcijas vietu. Otro gadu zoodârzu<br />

izvçlçjâs starptautiskâ bçrnu un jaunieðu îsfilmu<br />

festivâla "Zaïâ Anna” organizatori, kâ arî Nacionâlo<br />

filmu festivâla "Lielais Kristaps” rîkotâji. 9. aprîlî<br />

nodroðinâjâm Lieldienu sarîkojuma norisi AS<br />

"Latvenergo" kolektîvam. 26. maijâ notika SIA "Liels<br />

un mazs” klausâmgrâmatas bçrniem "Pingus Posta<br />

piedzîvojumi” prezentâcija. 26. augustâ notika AS<br />

"Latvijas Gâze” pasâkums bçrniem, atbalstot Latvijas<br />

basketbola izlasi pirms Eiropas èempionâta Spânijâ.<br />

Zoodârza apmeklçtâji varçja iziet marðrutu "Zoodârza<br />

èempioni”, kurâ apciemoja strausus, nîlzirgus,<br />

Japânas dzçrves, leduslâci un Andu kondorus. No<br />

29. oktobra lîdz 4. novembrim atbalstîjâm Ìimenes<br />

nedçïu Rîgâ, ko organizçja "Creo grupa". 30. oktobrî<br />

notika mazumtirdzniecîbas tîkla "Maxima” organizçtâ<br />

Otrâ Latvijas íirbju èempionâta finâls. SIA "Event<br />

House" izvçlçjâs seminâra vietu zoodârzâ.<br />

21. decembrî nodroðinâjâm SIA "Komerccentrs DATI<br />

grupa” organizçtâ pasâkuma norisi.<br />

Atbalstîjâm Latvijas Dabas muzeja rîkoto Putnu<br />

fotokonkursu, Rîgas domes Vides departamenta rîkoto<br />

konkursu "Ceïâ uz labiekârtotu skolu”, Rîgas pilsçtas<br />

lietiðíâs mâkslas konkursu “Daba mums apkârt. Pïava<br />

2” un þurnâla "Spicîte” organizçto konkursu "Bez<br />

kukaiòiem nevar”.<br />

Zoodârza teritorijâ notika arî þurnâla "Pastaiga.ru”<br />

septembra numura fotosesijas "Mûsu brâïi un mâsas”<br />

veidoðana.<br />

Pateicoties Ventspils pilsçtas domes atbalstam,<br />

veiksmîgi noritçja pavasarî Latvijas piekrastç izskaloto<br />

roòu mazuïu izbaroðana un rehabilitâcija. Tâ rezultâtâ,<br />

pateicoties arî Krasta apsardzes kapteiòa Ojâra<br />

Gerkes atsaucîbai, jûrâ tika izlaisti trîs zoodârzâ<br />

izaudzçtie pelçkie ronçni.<br />

Tropu mçnesis.<br />

The Month of Tropics.<br />

Muitas konfiscçto suvenîru ekspozîcija Tropu mâjâ, izveidota ar Dabas<br />

aizsardzîbas pârvaldes atbalstu.<br />

The CITES exhibit at Tropical House, organized in cooperation with Nature<br />

Protection Board.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

VIDES IZGLÎTÎBAS AKTIVITÂTES ÂRPUS ZOODÂRZA<br />

Ar pieradinâto dzîvnieku grupu viesojâmies 72<br />

auditorijâs skolâs, pirmskolas iestâdçs un izglîtojoðos<br />

pasâkumos. Jau par tradîciju kïuvusi Rîgas zoodârza<br />

dalîba izstâdç "Balttour" Íîpsalas izstâþu centrâ Rîgas<br />

stendâ. Sadarbîbâ ar SIA "Domino MCG” no 22. marta<br />

lîdz 16. aprîlim nodroðinâjâm trîs izglîtojoðas izstâdes,<br />

lekcijas un konkursus par putniem Ventspilî, Liepâjâ un<br />

Jelgavâ.<br />

Piedalîjâmies arî Vçstures un kuìniecîbas muzeja<br />

aktivitâtçs Muzeju nakts ietvaros un folkloras festivâlâ<br />

Muitas konfiscçto suvenîru ekspozîcijas atklâðana.<br />

Juris Strazdiòð (VID Rîgas muitas reìionâlâs iestâdes Muitas noteikumu<br />

pârkâpumu novçrðanas daïa).<br />

The opening of the CITES exhibit.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

15


“Baltijas Saule 2007”.<br />

Rîgas zoodârza izglîtîbas darba pieredzi<br />

prezentçjâm arî seminâros un lekcijâs ârpus zoodârza,<br />

t.sk. VITILA rîkotajos seminâros.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Daiga Leimane<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Otrâ Latvijas Íirbju èempionâta finâls zoodârzâ. Pasâkumu atklâj veikalu tîkla<br />

"Maxima" pârstâvis Ivars Andiòð.<br />

The final of the Second Pumpkin Championship of Latvia, welcomed by Ivars<br />

Andiòð, Maxima.<br />

Izstâdç "Balttour 2007".<br />

At the International Travel Trade Fair Balttour 2007.<br />

Lekcija par putniem SIA "Domino MCG" rîkotajâ pasâkumâ.<br />

A lecture on birds at SIA Domino MCG event.<br />

SADARBÎBA AR PLAÐSAZIÒAS LÎDZEKÏIEM<br />

Zoodârza apmeklçtîba un vides izglîtîbas iespçjas<br />

atkarîgas no publicitâtes, tâpçc darbam ar þurnâlistiem<br />

un plaðsaziòas lîdzekïiem ikdienâ veltîjâm daudz laika<br />

un uzmanîbas.<br />

2007. gadâ uz vairâk kâ 150 plaðsaziòas lîdzekïu<br />

adresçm nosûtîjâm vairâk nekâ 30 preses relîþu un ap<br />

500 fotoattçlu. Katram pasâkumam vai preses<br />

konferencei gatavojâm informâcijas kopsavilkumus, tâ<br />

atvieglojot þurnâlistiem darbu un cenðoties panâkt<br />

precîzu notikumu izklâstu publikâcijâs un raidîjumu<br />

siþetos. Televîzijas ziòu dienestiem regulâri<br />

piedâvâjâm kvalitatîvus un aktuâlus videomateriâlus.<br />

Joprojâm turpinâm sadarbîbu ar ilggadîgiem<br />

partneriem. Zooloìiskâ dârza atbalsta biedrîbas<br />

priekðsçdçtâjs Ingmârs Lîdaka jau 15 gadus vada<br />

Latvijas Televîzijas raidîjumu "Dabas grâmata”.<br />

Turpinâjâs sadarbîba arî ar TV3 raidîjuma “Bçrnu rîts”<br />

producentu grupu. Ðogad uzsâkta sadarbîba ar<br />

raidîjumu “Ðâvçjguríis”. Andrejs Briòìis veidoja siþetus<br />

Latvijas Televîzijas raidîjumam "Kas te Es te”. Mâris<br />

Lielkalns gatavoja tçmas TV5 “Mans mîïais draugs”.<br />

No 29. oktobra lîdz 2. novembrim piedalîjâmies LNT<br />

raidîjuma “Degpunkts” akcijâ.<br />

Regulâra sadarbîba turpinâs ar vairâkiem preses<br />

izdevumiem. Daiga Leimane gatavoja ikmçneða<br />

publikâcijas þurnâlâ "Zîlîte”, kâ arî publicçja rakstu<br />

þurnâlâ "MMD” par ziloòu vçsturi "Ziloòu "zvaigznâjs”<br />

zoodârzâ", kâ arî reportâþu "Kâ mçs gaidîjâm un<br />

sagaidîjâm þirafes" ar zoodârza darbinieku<br />

uzòemtajâm fotogrâfijâm. Mâris Lielkalns sagatavoja<br />

rakstus preses izdevumam "Latvijas Avîze”, þurnâlam<br />

"Avene”, reklâmas laukumus "Praktiskajâ Latvietî”.<br />

Ilgstoða sadarbîba turpinâs ar þurnâlistiem V.<br />

Semjonovu (regulâras publikâcijas "7 ñåêðåòîâ) un V.<br />

Aleksandrovu (þurnâli "Ieva”, "Astes”, "MMD”) un<br />

þurnâla "Vides Vçstis” redaktori A. Toomu.<br />

Ilgus gadus patiesi zoodârza draugi ir Latvijas<br />

Radio raidîjumi “Punktiòð, punktiòð, komatiòð” un<br />

“ Äîìñêàÿ ïëîùàäü” (veidotâja Marina Kostaòecka),<br />

“Zaïais Vilnis” (þurnâliste Anitra Tooma), “Greizie rati”<br />

(Vidvuds Medenis).<br />

Tikai pateicoties þurnâlistu atsaucîbai un<br />

ieinteresçtîbai, sabiedrîba uzzina par Rîgas zoodârza<br />

jaunumiem, par priecîgiem un bçdîgiem notikumiem,<br />

par labvçïiem un atbalstîtâjiem, par rekordiem,<br />

jaunpienâcçjiem un projâm braucçjiem. Tâdçï, sirsnîgi<br />

pateicamies par zoodârza ziòu izplatîðanu ziòu<br />

aìentûrâm "BNS" un "LETA". Paldies bieþâkajiem<br />

viesiem no televîzijâm<br />

“1 Áàëòèéñêèé”<br />

, LTV "Panorâma", LNT<br />

“900 sekundes”, TV3 ziòu dienestam, “Bez tabu” un<br />

“Tautas balss”, TV5, Latvijas Radio, Radio SWH,<br />

“Kristîgais Radio”, preses izdevumiem “Neatkarîgâ Rîta<br />

Avîze Latvijai”, “Diena”, “Latvijas Avîze”, “Mâjas viesis”,<br />

“Rîgas Balss”, “Vakara ziòas”, “Mûsmâjas”, “ Âåñòè<br />

ñåãîäíÿ”, “ Òåëåãðàô ”, “ ×àñ”, “ Ñóááîòà”, u.c.<br />

Zoodârza publicitâti nodroðinâjâm arî tieðâs reklâmas<br />

16


veidâ. 2007. gadâ sagatavoti 15 reklâmas maketi<br />

"1188 tâlruòu katalogos", Kurzemes tûrisma<br />

asociâcijas un Kalvenes pagasta bukletos, laikrakstâ<br />

“ Òåëåãðàô”, þurnâlos "Riga Guide" un "Riga This<br />

Week", karðu izdevniecîbas "Jâòa sçta" izdotajâ Rîgas<br />

rajona ceïu kartç. Uzsâkts darbs arî pie jaunas<br />

zoodârza mâjas lapas izveides sadarbîbâ ar SIA<br />

"Eironets".<br />

INFORMATÎVAIS UN IZGLÎTOJOÐAIS NOFORMÇJUMS<br />

2007. gadâ turpinâjâm zoodârza informatîvo<br />

noformçðanu. Atjaunojâm un nomainîjâm 188 sugu<br />

nosaukumu plâksnîtes gan iekðtelpu ekspozîcijâm, gan<br />

âra aplokiem. Lai nodroðinâtu informâcijas pieejamîbu,<br />

sâkâm sugu plâksnîtes papildinât ar nosaukumiem arî<br />

krievu valodâ. Atjaunojâm un izvietojâm 12 A3 formâta<br />

foto stendu sçriju “Iepazîsties!”. Lai nodroðinâtu<br />

pasâkumu informatîvo noformçjumu, izgatavojâm un<br />

izvietojâm 132 aktuâlâs informâcijas stendus A3<br />

formâtâ. Sagatavojâm un izvietojâm 96 jaunumu un<br />

citas informatîvâs plâksnîtes (vçlamâs apmeklçtâju<br />

uzvedîbas veicinâðanai) un 19 izglîtojoðus stendus A3<br />

formâtâ, kâ arî atjaunojâm un nomainîjâm novecojuðos.<br />

Uzstâdîjâm informâcijas stendus arî pie piecâm<br />

smçíçðanas vietâm un pie divâm velosipçdu<br />

novietnçm. Izstrâdâjâm logotipu maketus zoodârza<br />

darbinieku darba formâm.<br />

Liels darbs ieguldîts tipogrâfisko iespieddarbu<br />

maketu sagatavoðanâ. Latvijas vides aizsardzîbas<br />

fonda atbalstîtâ projekta “Informatîvo sugu plâksnîðu<br />

nomaiòa Rîgas zooloìiskajâ dârzâ” ietvaros<br />

izgatavojâm 42 jaunâ dizaina sugu plâksnîtes âra<br />

aplokiem. Atbilstoði sezonai divas reizes veicâm<br />

zoodârza plâna maketa izmaiòas; izstrâdâjâm maketus<br />

74 uzrakstiem zoodârza jaunâs Barîbas virtuves<br />

noformçjumam; uzstâdîjâm stendu ar barîbas automâtu<br />

pie Lauku sçtas. Veicâm izmaiòas maketâ un<br />

atjaunojâm interaktîvo stendu “Atrodi darbarîku”.<br />

Izstrâdâjâm un izvietojâm trîs stendus sçrijai<br />

“Vçsturiskâs vietas Zooloìiskajâ dârzâ”, trîs stendus<br />

“Iekðçjie kârtîbas noteikumi!” un septiòus stendus<br />

“Ieejas biïeðu cenas”, pârvietojamo stendu “Rîgas<br />

zoodârzam - 95”, stendu "Bruòrupuèi un spçkavîrs”,<br />

28 daþâdus uzrakstus un stendus Þirafu mâjas<br />

noformçjumam; sagatavojâm kartes, bukleta un tenta<br />

maketus ârpilsçtas bâzei "Cîruïi", veidoti maketi arî<br />

ielûgumiem un apsveikuma kartiòâm.<br />

Zoodârza 95. gadu jubilejas pasâkumam<br />

sagatavojâm zoodârza 1930.-1940. gadu vçsturei<br />

veltîtu PPT prezentâciju.<br />

Vilku diena.<br />

The Wolves Day.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

ZOODÂRZA DATU BÂZE<br />

Lai veiktu iepriekðminçto, ïoti svarîgs ir it kâ<br />

neredzamais, bet nepârtrauktais darbs, vâcot,<br />

sistematizçjot, analizçjot un pilnveidojot zoodârza<br />

videotçkas, fotoarhîva, informatîvo un vçsturisko datu<br />

bâzi. Sagatavojâm èetras sienas avîzes, uzsâkâm<br />

darbu pie Ekoloìijas laboratorijas vçstures<br />

apkopojuma, turpinâjâm izstrâdât zoodârza<br />

vçsturiskâs ekspozîcijas koncepciju, regulâri<br />

sistematizçjâm publikâcijas un ziòas par zoodârzu<br />

plaðsaziòas lîdzekïos.<br />

Barîbas automâts un jaunâ apmeklçtâju taka Lauku sçtâ.<br />

Feed machine and the new visitor path at the Children Zoo.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

17


BIOLOÌISKÂS DAUDZVEIDÎBAS SAGLABÂÐANA<br />

Foto: Laura Dzçrve<br />

Foto: Laura Dzçrve<br />

Lîga Matsone<br />

ornitologs<br />

Projekta vadîtâjs Dr.biol. Uìis Bergmanis (Teièu dabas rezervâts) ar mazo<br />

çrgïu mazuli Vâcijâ.<br />

Project coordinator Uìis Bergmanis (Teièi Nature Reserve), with Lesser<br />

spotted eagle young in Germany.<br />

Latvijas mazo çrgïu mazuïi Berlînes lidostâ. Uìis Bergmanis kopâ ar Vâcijas<br />

Savvaïas dzîvnieku aizsardzîbas fonda izpilddirektoru H. fon Minhauzenu un<br />

projekta koordinatoru Vâcijâ Prof. Dr. B.-U. Meiburgu.<br />

Latvian Lesser spotted eagle young in Berlin Airport. H. von Munchausen,<br />

executive director of German Wildlife Foundation, U. Bergmanis, project<br />

coordinator in Latvia, and B.-U. Meyburg, project coordinator in Germany.<br />

2007. gadâ Teièu dabas rezervâts sadarbîbâ ar Rîgas<br />

zoodârzu uzsâka projektu “Mazâ çrgïa ligzdoðanas<br />

sekmju palielinâðana, izmantojot kainisma<br />

fenomenu” . Projekta mçríis ir papildinât Vâcijas mazo<br />

çrgïu Aquila pomarina populâciju ar Latvijas mazo çrgïu<br />

câïiem, kas izðíîluðies inkubatorâ no otrajâm dabiskajâs<br />

ligzdâs izdçtajâm olâm un ievietoti mazo çrgïu ligzdâs<br />

Vâcijâ. Projektu finansç Vâcijas Savvaïas dzîvnieku<br />

aizsardzîbas fonds.<br />

Zinâms, ka vairâkumâ ligzdoðanas gadîjumu mazais<br />

çrglis izdçj divas olas. Tomçr no abiem mazuïiem<br />

izdzîvo tikai vecâkais - Aquila ìints çrgïiem raksturîga<br />

uzvedîbas forma - kainisms, kad vecâkais çrglçns<br />

dzîvîbas pirmajâ nedçïâ instinktîvi noknâbj jaunâko.<br />

Mazo çrgïu Latvijas populâcijai (ap 3000-5000 pâru)<br />

otrâs olas zaudçjums dçjumos paðlaik bûtisku kaitçjumu<br />

nerada, tâpçc iespçjams saglabât dzîvîbu jaunâkajam<br />

çrglçnam, pârvietojot to uz citu sugas areâla daïu,<br />

cerîbâ tâdçjâdi papildinât Vâcijas mazo çrgïu populâciju,<br />

kurâ ir tikai ap 112 pâriem.<br />

Gatavoðanâs dalîbai projektâ zoodârzâ sâkâs jau<br />

2007. gada sâkumâ, iepriekð pârdomâjot, uzskicçjot un<br />

izgatavojot piemçrotas "ligzdas" çrglçnu audzçðanai<br />

zoodârza apstâkïos. Tâ kâ projekts paredz mâkslîgi<br />

audzçtu çrglçnu pârvietoðanu uz savvaïas ligzdâm,<br />

uzskatîjâm, ka bûtiski zoodârzâ tiem radît tâdus<br />

apstâkïus, lai to kontakts ar cilvçkiem bûtu pçc iespçjas<br />

mazâks. Lai nenotiktu çrglçnu imprintçðanâs uz cilvçku,<br />

tika izvçlçta putnu mazuïu audzçðanas metode,<br />

izmantojot aizsegu un attiecîgâs sugas pieauguða putna<br />

galvas imitâciju jeb “lelli”. Svarîgs apsvçrums ir arî<br />

atskaòot tiem attiecîgajai sugai raksturîgo balsi. Ðim<br />

nolûkam zoodârza filiâlç "Cîruïi" diktofonâ tika ierakstîta<br />

pieauguða mazo çrgïu tçviòa balss.<br />

2007. gada 25. jûnijâ uz zoodârzu tika atvesti trîs<br />

mazo çrgïu mazuïi - divi 15 dienas veci un viens 13<br />

dienas vecs. Çrglçni bija izðíîluðies inkubatorâ un<br />

pirmâs divas dzîvîbas nedçïas pavadîjuði projekta<br />

vadîtâja Uìa Bergmaòa aprûpç, speciâli çrglçnu<br />

audzçðanai pielâgotâ darbistabâ. Katrs çrglçns, lai tos<br />

nesajauktu, bija nosaukts tâs vietas vârdâ, kur bija<br />

atradusies tâ ligzda - Rozenieks, Paurukalns un<br />

Trîzelnieks.<br />

Jau no pirmâs dienas zoodârzâ çrglçni tika baroti ar<br />

mazâ çrgïa "lelles" palîdzîbu, lîdztekus atskaòojot<br />

CONSERVATION OF BIODIVERSITY<br />

In 2007 Riga Zoo participated in the project of reinforcing the Lesser spotted eagle Aquila pomarina population in Germany. The project<br />

was conducted based on cainism phenomenon. Cainism, or fratricide, is a survival adaptation characteristic to Aquila eagle species - the<br />

eldest chick kills the younger one if a rich food source is not available. However, it takes place only within the first weeks in eaglets' life. So<br />

if the second (younger) chick is removed from the nest and hand-raised during the first weeks, later it could be placed in the parents' (or<br />

foster parents') nest and raised without being subjected to cainism.<br />

In 2007, three second Lesser spotted eagle eggs were removed from the nests in Latvia, artificially incubated, and the chicks were handraised<br />

at Teièi Nature Reserve. On 25 June, at the age of 13-15 days, eaglets were brought to the zoo, where they were hand-raised using<br />

puppet to prevent chicks' imprinting to people. On 3 July, at the age of ca. 3 weeks, the eaglets were transported to Germany to be added<br />

in wild eagle nests.<br />

According to the project coordinator in Latvia, Uìis Bergmanis (Teièi Nature Reserve), all three young fledged from their foster-parent<br />

nests successfully and started their migration route to Africa. One of them reached the wintering site in Africa.<br />

The project is funded by German Wildlife Foundation (Deutsche Wildtier Stiftung) and is planned for five years.<br />

18


pieauguðâ putna balss ierakstu, uz kuru tie aktîvi<br />

reaìçja gan pirms baroðanas, gan baroðanas laikâ.<br />

Pirms katras baroðanas tika izmçrîta gaisa<br />

temperatûra "ligzdâs". Apsildi un apgaismojumu<br />

nodroðinâja dienas gaismas spuldzes. "Ligzdâs" ik<br />

dienas tika likti svaigi egïu un bçrzu zari ar lapâm.<br />

Çrglçniem dienâ izbarojamo peïu daudzums tika<br />

sastâdîts, òemot vçrâ Lîgas Matsones veiktos mazo<br />

çrgïu câïa uzvedîbas novçrojumus ligzdâ Kujas dabas<br />

parkâ 2006. gadâ. Peles pirms izbaroðanas tika<br />

sadalîtas nelielos gabaliòos, kurus barotâjs paòçma ar<br />

pinceti caur “lelles” knâbi un piedâvâja çrglçniem<br />

("baroðana no knâbja knâbî"). Jaunâkais çrglçns<br />

Rozenieks 16 dienu vecumâ "lelli" sâka uzlûkot ar<br />

zinâmâm aizdomâm, ðíiet, aptvçra, ka tiek kaut kâdâ<br />

veidâ mânîts. Pçc trijâm dienâm tas pilnîbâ atteicâs<br />

òemt barîbu no "lelles", tâdçï gaïu likâm tam priekðâ uz<br />

ligzdas malas. Vecâkie çrglçni "lelli" pieòçma pilnîbâ,<br />

lai gan pirmajâ dienâ no tâs pat nobijâs un mçìinâja tai<br />

uzbrukt knâbjot.<br />

Sâkot ar 14 dienu vecumu jaunâkajam câlim un 16<br />

dienu vecumu vecâkajiem câïiem papildus peles gaïas<br />

un kaulu gabaliòiem tika doti arî nelieli peles âdas<br />

gabaliòi ar akotmatiem. Lai câlîðiem veidotos stipra<br />

kaulu sistçma, gaïas gabaliòi tika apkaisîti ar<br />

sasmalcinâtu austerkaïíi. Çrglçni tika baroti piecas<br />

reizes dienâ ar 3-4 stundu pârtraukumu starp<br />

baroðanas reizçm. Katru rîtu çrglçni tika nosvçrti uz<br />

elektroniskajiem svariem, lai sekotu to svara<br />

pieaugumam dienâ un noteiktu, cik barîbas çrglçnam<br />

jâizbaro konkrçtajâ dienâ. Jaunâkais çrglçns<br />

Rozenieks ik dienas pieòçmâs vidçji par 47 g, vecâkie<br />

çrglçni Paurukalns un Trîzelnieks - attiecîgi par 60 g un<br />

58 g. No ieraðanâs brîþa Rîgas zoodârzâ 25. jûnijâ lîdz<br />

aizveðanas dienai uz Vâciju 3. jûlijâ Rozenieks<br />

pieòçmâs svarâ par 376 g, Paurukalns - par 484 g un<br />

Trîzelnieks - par 411 g.<br />

Çrglçnu attîstîbai sekojâm, to salîdzinot ar Rîgas<br />

zoodârzâ 1991. gadâ mâkslîgi audzçtâ mazo çrgïu<br />

mazuïa attîstîbu (Sergeja Èièagova dati), un viss<br />

norisinâjâs atbilstoði mûsu iepriekðçjai pieredzei.<br />

Pirmâs lidspalvu makstis vecâkajiem çrglçniem<br />

sâka dîgt 15 dienu vecumâ. 21 dienas vecumâ<br />

vecâkajiem câïiem sâka parâdîties astes spalvas.<br />

Jaunâkais câlis 19 dienu vecumâ jau sâka mçìinât<br />

celties kâjâs, lai gan pirmie vingrinâjumi noturçties<br />

stâvus bija nedroði un ilga tikai 3-5 sekundes.<br />

Vecâkajam çrglçnam Paurukalnam 22. dienâ sâka<br />

parâdîties pirmâs muguras segspalvu makstis. Dienu<br />

pirms aizceïoðanas uz Vâciju jau visi çrglçni aktîvi<br />

cçlâs kâjâs. Aizbraukðanas dienâ 3. jûlijâ, par prieku<br />

çrglçnu “audþumammâm”, abi vecâkie çrglçni atvçma<br />

pirmâs atrijas. Tâtad çrglçnu attîstîba noritçjusi<br />

sekmîgi!<br />

Pçc Uìa Bergmaòa sniegtajâm ziòâm, visi mûsu<br />

izaudzinâtie çrglçni tika sekmîgi pieòemti Vâcijas mazo<br />

çrgïu audþuìimençs un, veiksmîgi apguvuði<br />

lidotprasmi, uzsâka garo ceïu uz ziemoðanas vietâm.<br />

Diemþçl tikai viens no mûsu çrglçniem sasniedza<br />

ziemoðanas vietu Âfrikâ, pârçjo divu çrglçnu dzîve<br />

aprâvâs migrâcijas pusceïâ. Tas tomçr uzskatâms par<br />

normâlu parâdîbu, jo savvaïas putniem pirmajâ dzîves<br />

gadâ raksturîga augsta mirstîba.<br />

Projektu paredzçts turpinât vçl èetrus gadus.<br />

Çrglçnu audzçðana Rîgas zoodârzâ. Lai çrglçni nepierastu pie cilvçka, to<br />

baroðana tika veikta ar "lelles" palîdzîbu.<br />

Hand-feeding of eaglets at the zoo. In order to prevent imprinting, the puppet<br />

was used.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

19


DZÎVNIEKU KOLEKCIJA<br />

Foto: Alex Kantorovich<br />

Guna Vîtola<br />

dzîvnieku kolekcijas vadîtâja<br />

Dzîvnieku kolekcija 31.12.2007.<br />

Animal collection as to 31.12.2007.<br />

Sugu skaits<br />

Species<br />

Bezmugurkaulnieki / 58<br />

Invertebrates<br />

Dzīvnieku skaits<br />

Individuals<br />

Zivis / Fish 74 1107<br />

Abinieki / Amphibians 47 1151<br />

Rāpuļi / Reptiles 66 181<br />

Putni / Birds 90 330<br />

Zīdītāji / Mammals 88 343<br />

Kopā / Total 423 3112<br />

Rîgas zoodârza tapîri Tapa un Tangenss iejûtas savâs jaunajâs mâjâs Kiriat<br />

Motzkin zoodârzâ Izraçlâ.<br />

Tapirs Tapa and Tangenss investigating their new enclosure at Kiriat Motzkin<br />

Zoo, Israel.<br />

Noslçdzot Rîgas zoodârza 95. sezonu, dzîvnieku<br />

kolekcijâ ir 423 sugu 3112 dzîvnieki (neskaitot<br />

bezmugurkaulniekus). Arvien lielâku uzmanîbu<br />

pievçrðam sugâm, kurâm nepiecieðama nebrîves<br />

populâciju uzturçðana - ISB, ESB, EEP un Pasaules<br />

Sarkanajâ grâmatâ iekïauto sugu skaits kolekcijâ ir<br />

palielinâjies (sk. 62-63. lpp.).<br />

2007. gadâ esam saòçmuði 26 jaunas sugas, to<br />

skaitâ melnâs skudras Lasius niger, vairâku sugu zivis,<br />

èetru sugu abiniekus, èetru sugu râpuïus (leopardu<br />

bruòrupuèus Geochelone pardalis, elastîgos<br />

bruòrupuèus Malacochersus tornieri, Filipînu<br />

buruíirzakas Hydrosaurus pustulatus, Madagaskaras<br />

zemes boaèûsku Acrantophis madagascariensis),<br />

putnus (citroncekula kakadu Cacatua sulphurea<br />

citrinocristata, Íînas ûbeles Streptopelia chinensis), kâ<br />

arî zîdîtâjus - Rotðilda þirafes Giraffa camelopardalis<br />

rothschildi un manulus Otocolobus manul.<br />

Tomçr kopçjais sugu skaits dzîvnieku kolekcijâ ir<br />

nedaudz samazinâjies. Piemçram, vairs neturam<br />

lielâkos staltbrieþus - maralus Cervus elaphus sibiricus,<br />

jo pakâpeniski atbrîvojam vietu Ziloòu mâjas<br />

bûvlaukumam. Nobeidzâs daþi ïoti veci dzîvnieki, kas<br />

bija vienîgie savas sugas pârstâvji.<br />

2007. gadâ vairojâs 106 sugu dzîvnieki. Zoodârza<br />

vçsturç pirmo reizi savairojâs takini, sarkankakla zosis<br />

un pelçkâs dzçrves, kâ arî tikai 2007. gadâ atvestie<br />

abinieki - raibâs niedrvardes Hyperolius puncticulatus<br />

un marmora lietusvardes Scaphiophryne marmorata.<br />

2007. gadâ zoodârzs sadarbojâs ar 27 zoodârziem<br />

12 valstîs, kâ arî ar pâris privâtajâm kolekcijâm Latvijâ.<br />

Saòçmâm 67 dzîvniekus, bet uz citâm kolekcijâm<br />

nosûtîjâm 126 dzîvniekus (neskaitot daudzos<br />

bezmugurkaulniekus un zivis). Ïoti tâlu ceïu un tikai<br />

nepilnâs 24 stundâs mçroja lîdzenumu tapîru Tapirus<br />

terrestris pâris. 24. jûlija priekðpusdienâ dzîvniekus<br />

iedzinâm kastçs, plkst. 23.05 kravas lidmaðîna izlidoja<br />

no Rîgas uz Frankfurti, bet 25. jûlijâ plkst 6.00. reiss no<br />

Frakfurtes piezemçjâs Telavivas lidostâ Izraçlâ.<br />

Desmitos no rîta tapîrus jau izlaida ârâ jaunajâs mâjâs -<br />

Kiriat Motzkin zoodârzâ.<br />

ANIMAL COLLECTION<br />

Riga Zoo ended its 95th season with 423 species and 3112 specimens in collection. Although the total number of species and specimens<br />

decreased slightly due to death of several very old specimens, the single representatives of their species, and the outplacement of the<br />

animals from future construction site of Asian elephants' exhibit, the share of endangered ESB and EEP species in collection of Riga Zoo<br />

increased (see pp. 62-63).<br />

In 2007 the specimens of 26 new species were received e.g. Black ants Lasius niger, several species of fish, four species of amphibians<br />

(Kaiser's spotted newt Neurergus kaiseri, Reed frog Hyperolius puncticulatus, Spotted running frog Kassina maculata, and Marbled rain frog<br />

Scaphiophryne marmorata), four species of reptiles (Southern leopard tortoises Geochelone pardalis, Pancake tortoises Malacochersus<br />

tornieri, Philippine sail-fined lizards Hydrosaurus pustulatus, and Madagascar ground boa Acrantophis madagascariensis), birds (Citroncrested<br />

cockatoos Cacatua sulphurea citrinocristata, Spotted doves Streptopelia chinensis), mammals (Baringo giraffes Giraffa<br />

camelopardalis rothschildi and Pallas' cats Otocolobus manul).<br />

106 species of animals bred in 2007. For the first time in history of Riga Zoo Mishmi takins Budorcas taxicolor, Common cranes Grus<br />

grus, Red breasted geese Branta ruficollis and two new species of amphibians ( Hyperolius puncticulatus and Scaphiophryne marmorata)<br />

produced offspring.<br />

The cooperation with 27 zoos from 12 countries took place in 2007. Riga Zoo received 67 and sent 126 specimens (the count did not include<br />

numerous acquisitions and outplacements of fish and invertebrates). The most efficient transfer was the transport of two Lowland tapirs Tapirus<br />

terrestris - the distance from Riga Zoo (Latvia) to Kiriat Motzkin Zoo (Israel) was covered in less than 24 hours (including capturing, transporting<br />

to/from airports and release).<br />

20


BEZMUGURKAULNIEKI<br />

SAUSZEMES BEZMUGURKAULNIEKI<br />

Insektârija kolekcijâ ir daþâdi sauszemes posmkâji,<br />

to skaitâ skorpioni, putnuzirnekïi, zarkukaiòi, vaboles,<br />

tûkstoðkâji u.c. 2007. gadâ ekspozîcijâ veiksmîgi<br />

atjaunojâm divas iepriekðçjos gados zaudçtas sugas.<br />

Ðogad arî pârskatîjâm kolekciju un atteicâmies no<br />

daþâm mazâk interesantâm sugâm, bet 2008. gadâ<br />

plânojam kolekciju papildinât ar vairâkâm jaunâm.<br />

Jûnijâ mûsu kolekcijâ atgriezâs lapgrieþskudras<br />

Atta cephalotes. Pirms tam pârtraukumu darbâ<br />

izmantojâm formikârija uzlaboðanai, atrisinot tâ<br />

ekspluatâcijas gaitâ raduðâs problçmas.<br />

Atsâkâm eksponçt arî alu circeòus Phaeophilacris<br />

bredoides, jo 2006. gadâ no Amsterdamas kolçìiem<br />

saòemtâ jaunâ populâcija ïoti labi savairojâs.<br />

2006. gadâ no kolçìiem Nîderlandç un Anglijâ<br />

saòçmâm milzu zarkukaiòu Phobaeticus serratipes<br />

olas no divâm daþâdâm populâcijâm. Tâpat kâ notika<br />

mûsu lîdzðinçjâ populâcijâ un daudzâs citâs<br />

kolekcijâs, arî no ðîm olâm izðíîlâs tikai mâtîtes, kas<br />

turpmâk normâli dzîvo un vairojas partenoìençtiski -<br />

izveidojas stabila partenoìençtiska populâcija. Tâ<br />

mums neizdevâs atjaunot pilnvçrtîgu populâciju, kurâ<br />

bûtu arî tçviòi, tomçr ðo zarkukaiòu milzîgâs mâtîtes<br />

visu gadu lieliski "kalpoja” Tropu mâjas ekspozîcijâ.<br />

Turpinâm piedalîties Fregates diþmelnuïu<br />

Polposipus herculeanus EEP. Regulçjot kâpuru<br />

daudzumu, 2007. gadâ uzturçjâm ap 130 vaboïu lielu<br />

populâciju. Pirmâs paaudzes vaboles paðlaik râdâm<br />

ekspozîcijâ Tropu mâjâ, bet otrâs un treðâs paaudzes<br />

vaboles vairojas Insektârija telpâs, un drîz gaidâm<br />

Ilona Roma<br />

Insektârija vadîtâja (sauszemes bezmugurkaulnieki)<br />

Diâna Tîfenberga<br />

Akvârija zoologs (ûdens bezmugurkaulnieki)<br />

Bezmugurkaulnieku kolekcija 2007. gadâ:<br />

58 sugas gada beigâs<br />

Vairojâs 41 suga<br />

Platymeris sp. 'Mombo' - jauna laupîtâjblakðu suga kolekcijâ. Kreisajâ pusç -<br />

jauns, labajâ - pieaudzis kukainis.<br />

Platymeris sp. 'Mombo' - a new assassin bug species in our collection.<br />

Left: larva, right: adult beetle.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

INVERTEBRATES<br />

At the end of 2007, there are 58 species in Riga Zoo invertebrate collection. 41 species bred in 2007.<br />

In 2007 two species were reestablished in the exhibit at Tropical House. A new colony of Leaf-cutter ants Atta cephalotes arrived in June.<br />

Prior to this, we improved the formicarium and solved the problems that were arisen during the work with the previous A. cephalotes colony.<br />

The second species renewed in exhibit was African cave cricket Phoephidacris bredoides, as the population received from Amsterdam<br />

colleagues in 2006 bred well.<br />

In 2006 we received stick insect Phobaeticus serratipes eggs from two different collections in the Netherlands and UK. Unfortunately we<br />

failed to establish a bisexual population (only females hatched from the eggs), but the gigantic stick insect females served well at the exhibit<br />

in Tropical House.<br />

We continue to maintain the populations of EEP species. Amphibian Department continues to work with Partula snails ( Partula radiolata,<br />

P. tristis and P. varia), and Insectarium continues to work with critically endangered Fregate Island palm beetle Polposipus herculeanus. This<br />

year we did not breed the species intensively, but controlled the number of larvae, maintaining ca. 130 beetles in the population.<br />

In 2007 we received a new assassin bug species, Platymeris sp. 'Mombo' from colleagues from Latgale Zoo, Latvia. This species is<br />

closely related to the other assassin bug species in our collection, P. biguttata, and we plan to exhibit both species in one terrarium.<br />

The experiments with various substrate composition for our flower beetles continued. Following the advice of French colleagues, now we<br />

use a new method of fermentation, as well as add llama faeces to the substrate.<br />

In 2007 we started a new project. We would like to exhibit the Latvian ants to the visitors. Three colonies of Lasius niger (Black ants) were<br />

formed. Currently we are trying to establish a formicarium design for safe keeping of ants. An exhibit of 2-3 native ant colonies would be of<br />

interest for zoo visitors.<br />

Insectarium Department reduced the food insect production this year, stopping the breeding of some insect species readily available from<br />

suppliers ( Gryllus assimilis, Tenebrio molitor). Also, the breeding of fruit flies was taken up by Amphibian Department. We continue to breed<br />

locusts Locusta migratoria and several cockroach species ( Gromphadorrhina portentosa, Shelfordella tartara, Blaptica dubia) in Insect<br />

Quarantine facilities in the Old Elephant House. Insectarium supplied other zoo animal departments with 182.5 kg of live food insects in 2007.<br />

This year we had to move a part of our premises to other facilities. The sanitary and disinfection measures allowed to free our insect<br />

cultures of several pests. At last our collection is free from Phorid flies ( Megaselia scalaris) that previously affected our food insect cultures.<br />

Aquarium Department maintains the exhibit of Marine Aquarium with several soft coral and sea anemone species. Our sea invertebrates<br />

benefited much from installing of an artificial wave system. That improved both their growth and reproduction. During 2007, several new<br />

polyps developed, including those of Litophyton, Discosoma, and Zoanthus.<br />

21


Foto: Ilona Roma<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Lapgrieþskudru ekspozîcijas remonts Tropu mâjâ.<br />

Renovating the Leaf-cutter ants exhibit at the Tropical House.<br />

Lapgrieþskudru Atta cephalotes saime drîz pçc saòemðanas. Ligzdas priekðpusç<br />

redzama skudru karaliene.<br />

A colony of Leaf-cutter ants soon after the arrival. The queen is seen in the foreground.<br />

Viens no Latvijas vietçjâs sugas - melno skudru Lasius niger - mîtnes variantiem.<br />

One of experimental formicarium designs for Black ant, a native ant species.<br />

Melno skudru Lasius niger saime.<br />

Black ant colony.<br />

ceturtâs paaudzes vaboïu izkûòoðanos. Tâpat<br />

Abinieku nodaïa turpina dalîbu partulu EEP, strâdâjot<br />

ar trim ðo gliemeþu sugâm - Partula radiolata, P. tristis<br />

un P. varia.<br />

No Latgales zoodârza kolçìiem saòçmâm jaunu<br />

laupîtâjblakðu sugu Platymeris sp. 'Mombo'. Ðî suga<br />

ir radniecîga mûsu kolekcijai esoðajai sugai Platymeris<br />

biguttata, un plânojam abas sugas eksponçt vienâ<br />

terârijâ.<br />

Turpinâm eksperimentçt ar substrâta sastâvu<br />

roþvabolçm. Pçc Francijas kolçìu padomiem,<br />

izmantojam jaunu substrâta fermentâcijas veidu, kâ<br />

arî pievienojam substrâtam lamu ekskrementus (ðo<br />

dzîvnieku ekskrementos neizdzîvo nematodes).<br />

Pateicoties tam, ka ðogad tika iegâdâts aparâts lapu<br />

sasmalcinâðanai, ievçrojami atvieglots substrâta<br />

sagatavoðanas process.<br />

2007. gadâ uzsâkâm jaunu projektu - vçlamies<br />

pamçìinât parâdît apmeklçtâjiem Latvijas vietçjâs<br />

skudras. Ðim uzdevumam ir vairâkas fâzes, t.sk.<br />

skudru (skudru mâtîðu) meklçðana un ievâkðana<br />

dabâ; sugu noteikðana; skudru uzturçðana nebrîvç.<br />

Katra skudru kolonija jâattîsta no mâtîtes - karalienes;<br />

no vienas apaugïotas mâtîtes galu galâ iegûstam<br />

skudru saimi. Ðogad izveidojâm trîs melno skudru<br />

Lasius niger saimes. Visvairâk darba prasa skudru<br />

mîtòu - ìipða mâjiòu - izveidoðana. Paðlaik meklçjam<br />

mâjiòu izgatavoðanas variantu, kas pilnîbâ novçrstu<br />

skudru izkïûðanu no mîtnçm. Ekspozîcija, kurâ bûtu<br />

parâdîtas 2-4 vietçjo skudru sugu saimes, varçtu bût<br />

ïoti interesanta apmeklçtâjiem.<br />

Pavasarî ekspozîcijai vairojamo kukaiòu kolekciju<br />

pârvietojâm uz pagaidu telpâm zoodârza jaunajâ<br />

barîbas virtuves çkâ, kur strâdâsim, kamçr tiks<br />

pabeigta plânotâ vecâs Insektârija çkas<br />

rekonstrukcija.<br />

Darbinieku trûkuma dçï ðogad bijâm spiesti<br />

samazinât barîbas kukaiòu vairoðanas apjomus. Divu<br />

sugu (circeòu Gryllus assimilis un miltu melnuïu<br />

Tenebrio molitor) vairoðanu pârtraucâm pilnîbâ, jo ðos<br />

kukaiòus zoodârza dzîvnieku barîbai iespçjams iepirkt.<br />

Drozofilu vairoðanu uzòçmâs Abinieku nodaïa. Peru<br />

melnuïus Zophobas morio un circeòus Gryllus<br />

bimaculatus turpinâm vairot nelielâ apjomâ, lai<br />

uzturçtu ðo sugu ekspozîcijas Tropu mâjâ.<br />

Kukaiòu karantînas telpâs vecajâ Ziloòu mâjâ<br />

turpinâm vairot siseòus Locusta migratoria un daþu<br />

sugu prusakus ( Gromphadorrhina portentosa,<br />

Shelfordella tartara, Blaptica dubia). 2007. gadâ<br />

zoodârza dzîvnieku baroðanai izsniedzâm 182,5 kg<br />

kukaiòu.<br />

Kukaiòu audzçtavu pârvietoðanas gaitâ (no barîbas<br />

kukaiòu pagraba uz telpâm Ziloòu mâjâ un no vecâs<br />

Insektârija çkas uz pagaidu telpâm), stingri ievçrojot<br />

sanitârâs prasîbas un veicot inventâra un dzîvnieku<br />

sanitâro apstrâdi, izdevâs atbrîvoties no vairâkiem<br />

kukaiòu kaitçkïiem. Mûs îpaði iepriecina, ka izdevâs<br />

atbrîvoties no muðiòâm Megaselia scalaris (Phoridae),<br />

kas traucçja normâlu kukaiòu vairoðanu gandrîz<br />

desmit gadus, ir ïoti grûti apkarojamas un diemþçl<br />

pçdçjos gados izplatîjuðâs daudzu zoodârzu kukaiòu<br />

audzçtavâs.<br />

Entomologs Aleksandrs Napolovs un Ilona Roma<br />

oktobrî piedalîjâs seminârâ par bezmugurkaulnieku<br />

22


turçðanu zoodârzu kolekcijâs Maskavâ, kur lasîja<br />

ziòojumu par lapkoku praulgrauþa Osmoderma<br />

eremita populâcijas izpçtes programmu Latvijâ<br />

2006. gadâ un par citiem kukaiòu sugu saglabâðanas<br />

jautâjumiem.<br />

ÛDENS BEZMUGURKAULNIEKI<br />

Jûras akvâriju ar daþâdiem ûdens<br />

bezmugurkaulniekiem uztur Akvârija nodaïa. Pçdçjos<br />

gados jûras akvârija aktînijas un mîkstie koraïïi ir<br />

ievçrojami sakuplojuði, pateicoties mâkslîgo viïòu<br />

sistçmas izmantoðanai.<br />

Mâkslîgo viïòu iekârta ir divu sûkòu sistçma, kuri<br />

katrs novietoti savâ akvârija galâ (tie ir nomaskçti un<br />

apmeklçtâjiem nav redzami). Relejs regulç ðo sûkòu<br />

pârmaiòus ieslçgðanos, un rezultâtâ akvârijâ pastâvîgi<br />

notiek ûdens kustîba te vienâ, te otrâ virzienâ. Lîdz<br />

ðim ûdens plûsma barîbu aiznesa vienâ virzienâ, un tâ<br />

âtri nonâca filtros, bet mâkslîgo viïòu sistçma<br />

nodroðina barîbas daïiòu izkliedçðanos akvârijâ. Tâ kâ<br />

koraïïi nevar pârvietoties un barîbu íer pasîvi, tiem<br />

tagad tiek daudz vairâk barîbas.<br />

Jûras akvârija iemîtnieki arî sâkuði labâk vairoties.<br />

Attîstîjuðies vairâki jauni koraïïi Litophyton. Sâcis augt<br />

arî jauns Sarcophyton, kas attîstîjies no gabaliòa, kas<br />

atdalîjies no lielâ koraïïa cepurîtes.<br />

Vairojas arî aktînijas - no lielajâm Zoanthus un<br />

Discosoma kolonijâm atdalîjuðies atseviðíi polipi, kas<br />

veidos jaunas kolonijas.<br />

Aktînija Entamacea quadricolor ar tâs iemîtnieku - klauna aktînijzivi<br />

Amphiprion ocellaris.<br />

Bladertipped anemone, a host to Clown anemonefish.<br />

Tîrîtâjgarnele Lysmata amboinensis.<br />

Hawaiian cleaner shrimp.<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Aktîniju Zoanthus sp. kolonija.<br />

An Mat anemone colony.<br />

No kolonijas atdalîjuðies Zoanthus sp. polipi, kas veidos jaunu koloniju.<br />

New Zoanthus sp. polyps.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Mîksto koraïïu Pinnigorgia sp. zariòi tuvplânâ.<br />

Soft coral Pinnigorgia sp. in close-up.<br />

Mîksto koraïïu Coelogorgia sp. zariòi tuvplânâ.<br />

Gorgonian in close-up.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

23


ZIVIS<br />

Foto: Elîna Gulbe Foto: Mâris Lielkalns<br />

Diâna Tîfenberga<br />

Akvârija zoologs<br />

Zivju kolekcija 2007. gadâ:<br />

74 sugas gada beigâs<br />

13 sugas vairojâs<br />

Iegûti 785 mazuïi<br />

Svîtrainâs lîdaciòas Aplocheilus lineatus.<br />

Striped brighteyes.<br />

Svîtraino lîdaciòu Aplocheilus lineatus mazulis (tuvplânâ).<br />

Striped brighteye young (in close-up).<br />

2007. gadâ Akvârija zivju ekspozîcijâ iekïâvâm<br />

vairâkas jaunas sugas.<br />

Ekspozîcijâ tagad redzamas leopardu balonzivis<br />

Tetraodon schoutedeni. Tâs pieder Âfrikas zivîm,<br />

dzimtene - Kongo baseins. Balonzivju nosaukums<br />

ðîm zivtiòâm dots tâpçc, ka stresa situâcijâs tâs<br />

uzpûðas kâ baloni.<br />

Tâpat ekspozîcijâ tagad iekïautas arî marmora<br />

bocijas Botia lohachata - Pakistânas suga. Bocijas ir<br />

labi eksponçjamas, jo ir ïoti aktîvas. Tâs arî nav<br />

agresîvas un labi sadzîvo ar citâm zivîm. Râdâm tâs<br />

vienâ akvârijâ kopâ ar vçl vienu jaunu un arî ïoti<br />

kustîgu zivju sugu - Siâmas aïìubarbi Crossocheilus<br />

siamensis - un Madagaskaras bedocijâm.<br />

Izveidota arî ekspozîcija ar paðreizçjâm "modes<br />

zivîm" - krâðòajâm ziedu cihlîdâm Amphilophus sp.<br />

Ðî kultûrforma izveidota Dienvidâzijâ, sauktas arî par<br />

"karaïu zivîm". Tomçr, cik ðîs zivis ir skaistas, tik viòas<br />

ir "nejaukas" ikdienâ. Tâs ir ïoti aktîvas un akvârijâ<br />

visu nepârtraukti pârrok. Sâkumâ akvâriju sastâdîjâm<br />

ar dabiskajiem augiem, bet tos drîz nâcâs aizstât ar<br />

mâkslîgajiem. Arî tos ziedu cihlîdas centâs apraustît,<br />

bet nekas nesanâca, un tagad ir nomierinâjuðâs.<br />

Mûsu zivis vçl ir jaunas, bet ar laiku uz pieres izaugs<br />

"rags".<br />

Mûsu kolekcijâ ir trîs Starptautiskâs Sarkanâs<br />

grâmatas zivju sugas - Madagaskaras bedocija<br />

Bedotia geayi, sarkanais glosolepis Glossolepis<br />

incisus un Èipokas hromis Melanochromis chipokae.<br />

Visas no tâm mûsu kolekcijâ ir vairojuðâs. Èipokas<br />

hromjiem ðogad izauga 36 jaunâs zivtiòas. Tçviòð<br />

ðîm zivîm ir tumði zils, mâtîte - dzeltena ar melnâm<br />

svîtrâm. Kad zivis vçl nebija pietiekami izpçtîtas,<br />

uzskatîja, ka tâs ir divas daþâdas sugas. Dabâ ðî<br />

suga sastopama Malavi ezerâ Âfrikâ. Èipokas hromji<br />

ir teritoriâlas, agresîvas zivis. Nârstâ ir 10-60 ikri,<br />

inkubâcijas periods - 20 dienas. Ðo zivju mâtîte ikrus<br />

inkubç mutç, un viòa ðajâ laikâ neko neçd.<br />

Starp ðogad vairotajâm zivîm bija arî svîtrainâs<br />

lîdaciòas Aplocheilus lineatus. Ðai sugai raksturîgi,<br />

ka nârstojot tâs ik dienas atliek nelielu skaitu ikru - ap<br />

10. Tâdçï daþâdâ laikâ iznçrstie ikri neðíiïas<br />

vienlaikus, un vecâkie mazuïi mçdz apçst sîkâkos,<br />

vçlâk ðíîluðos. To novçrst nâkas, mazuïus ðíirojot,<br />

bet akvâriju speciâlisti izdomâjuði metodi, kâ panâkt<br />

ikru vienlaicîgu ðíilðanos. Ja pçcnârsta periodâ<br />

akvârijâ ûdens lîmeni pazemina tâ, lai ûdens ikrus<br />

tikai apsegtu un pçc divâm nedçïâm lîmeni atkal<br />

paaugstina, visi mazuïi ðíiïas gandrîz vienlaicîgi,<br />

apmçram divu dienu laikâ, un plçsonîba izpauþas<br />

daudz mazâkâ mçrâ.<br />

FISH<br />

At the end of 2007, there are 74 species in Riga Zoo fish collection. 13 species bred in 2007.<br />

In 2007 several new fish species were included in Aquarium exhibits. Among them were Leopard puffer Tetraodon schoutedeni, Reticulate<br />

loach Botia lohachata, Siamese flying fox Crossocheilus siamensis, Flower horn cichlid Amphilophus sp., etc.<br />

24


Foto: Mâris Lielkalns<br />

Èipokas hromis Melanochromis chipokae - tçviòð.<br />

Male Chipokee mbuna cichlid.<br />

Èipokas hromis Melanochromis chipokae - mâtîtes.<br />

Female Chipokee mbuna cichlids.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Marmora bocija Botia lohachata.<br />

Reticulate loach.<br />

Siâmas aïìubarbe Crossocheilus siamensis.<br />

Siamese flying fox.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Ziedu cihlîda Amphilophus sp.<br />

Flower horn cichlid.<br />

Leopardu balonzivs Tetraodon schoutedeni.<br />

Leopard puffer.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Papagaiïcihlîdas Scarus psittacus.<br />

Dûòu lçcçjzivs Periophthalmus argentilineatus.<br />

Common parrotfish.<br />

Mudskipper.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

25


ABINIEKI<br />

Foto: Elvîra Hrðèenovièa<br />

Ilze Dunce<br />

Abinieku nodaïas vadîtâja<br />

Ginta Jansone<br />

Abinieku nodaïas zoologs<br />

Abinieku kolekcija 2007. gadâ:<br />

47 sugas gada beigâs<br />

15 sugas vairojâs<br />

Iegûti 775 mazuïi<br />

Zoodârza abinieku saime ðogad papildinâjusies gan ar<br />

zoodârzâ izaudzçtiem jauniem dzîvniekiem, gan<br />

daþâm jaunâm sugâm. Paðlaik Abinieku nodaïas<br />

pârziòâ ir 47 daþâdu abinieku sugu pârstâvji, kopumâ<br />

vairâk nekâ 1000 dzîvnieku.<br />

Dziedoðs smilðu krupju Bufo calamita tçviòð.<br />

Vocalizing male Natterjack toad.<br />

VIETÇJIE ABINIEKI<br />

Abinieku nodaïa uztur Latvijas abinieku un râpuïu<br />

ekspozîciju ar visâm vietçjâm sugâm. Ðai kolekcijas<br />

daïai 2007. gads kopumâ bija veiksmîgs. Visu sezonu<br />

ekspozîcijâ mitinâjâs ilggadçjie "paðu” dzîvnieki.<br />

Ekspozîcijas papildinâðanai bija nepiecieðams dabâ<br />

íert vienîgi pïavas íirzakas.<br />

Latvijas Dabas muzejs par 2007. gada dzîvnieku<br />

izvçlçjâs smilðu krupi Bufo calamita. Mûsu smilðu<br />

krupji to novçrtçja atzinîgi un veiksmîgi savairojâs. No<br />

nebrîvç dzimuðajiem un auguðajiem smilðu krupjiem<br />

(2003. gada nârsts) izdevâs iegût trîs nârstus bez<br />

hormonâlâs stimulâcijas. Rezultâtâ pirmo reizi pçdçjo<br />

èetru gadu laikâ izdevâs izaudzçt smilðu krupîðus<br />

(kopâ 45).<br />

Savairojâs arî sarkanvçdera ugunskrupji Bombina<br />

bombina un purva vardes Rana arvalis, kurus<br />

audzçsim ekspozîcijas vajadzîbâm.<br />

Lielu pârsteigumu sagâdâja nejauðîbas dçï kopçjâ<br />

terârijâ iemitinâtâs ezera varþu Rana ridibunda<br />

mâtîtes un zaïo varþu Rana esculenta tçviòð. Pçc<br />

veiksmîga nârsta tagad aug 34 vardîtes. Varbût izaugs<br />

kâda tipiska ezera varde, jo dabâ atrast ðîs vardes<br />

ekspozîcijas vajadzîbâm ir diezgan sareþìîti.<br />

EKSOTISKIE ABINIEKI<br />

Eksotisko abinieku sugu klâsts papildinâjâs ar<br />

èetrâm jaunâm sugâm - marmora lietusvardçm<br />

Scaphiophryne marmorata, raibajâm niedrvardçm<br />

Hyperolius puncticulatus,<br />

plankumainajâm<br />

AMPHIBIANS<br />

At the end of 2007, there are 47 species in Riga Zoo amphibian collection. 15 species bred in 2007.<br />

Amphibian Department maintains Latvian Amphibian and Reptile Exhibit that holds all 13 native amphibian species. This year was<br />

successful for our native amphibians, especially for Natterjack toad Bufo calamita, the animal of the year of 2007, as was designated by<br />

Nature History Museum of Latvia. Our toads (CB 2003) produced three spawns without hormonal stimulation. As a result we managed to<br />

raise up 45 young. European fire-bellied toads Bombina bombina and Moor frogs Rana arvalis bred successfully as well.<br />

A Marsh frog Rana ridibunda female and a Green frog R. esculenta male brought us a surprise. Being kept in one terrarium, they<br />

spawned successfully, producing 34 young.<br />

This year four new species were added to our exotic amphibian collection - Marbled rain frog Scaphiophryne marmorata, Reed frog<br />

Hyperolius puncticulatus, Spotted running frog Kassina maculata, and Kaiser's spotted newt Neurergus kaiseri. Three of these species<br />

already produced young this year.<br />

The prolificacy of Hyperolius puncticulatus was a surprise for us. We received 10 specimens in spring, and a spawning followed soon.<br />

Towards the end of the year young frogs started to spawn themselves, so now we have already the second generation of this species.<br />

Neurergus kaiseri is one of most beautiful species of newts, as well as one of the most threatened. The species is found only in a small<br />

territory in the wild, in Iran, and is designated as critically endangered in IUCN Red Data List. Amphibian specialists consider the creating<br />

of captive populations as an important tool to save this species from extinction. Towards the end of the year our four Kaiser's spotted<br />

newts started to spawn. Almost 100 larvae are developing now.<br />

Scaphiophryne marmorata reproduced as well - the number of specimens changed from three at the beginning of the year to 55 at the<br />

end, due to two successful spawns. Yet, not so successful was our trial to exhibit the species in Tropical House. 20 frogs kept in exhibition<br />

tank are hiding so smart that they are rarely seen. So our department's current task is to find a design of exhibit that could allow to exhibit<br />

visibly those beautiful animals.<br />

After eight years of unsuccessful effort, in 2006 we finally raised offspring of Red-eyed tree frogs Agalychnis callydrias. This year we<br />

continued to improve the keeping conditions for adults as well as work out the best tadpole rearing methods. As a result, almost a hundred<br />

of young are growing up now.<br />

Golfodulcean poison dart frogs Phyllobates vittatus brought a pleasant surprise to the most observant visitors at Tropical House. These<br />

amphibians started to breed within their exhibit, and not so rare sight was a male frog carrying up to nine tadpoles on its back, a characteristic<br />

breeding biology trait of Dendrobatid frogs.<br />

26


âpotâjvardçm Kassina maculata un Zagrosas<br />

tritoniem Neurergus kaiseri. Visas ðîs sugas pagaidâm<br />

ir maz pârstâvçtas zoodârzu kolekcijâs, tâdçï îpaði<br />

patîkami, ka trijâm no tâm jau izdevies izaudzçt<br />

pçcnâcçjus un tâdçjâdi likt pamatu stabilâm,<br />

dzîvotspçjîgâm nebrîves populâcijâm.<br />

Visvairâk mûs pârsteidza raibâs niedrvardes -<br />

pavasarî saòçmâm 10 îpatòus, kuri pçc neilga laika<br />

nonârstoja. Mazuïi izauga pârsteidzoði âtri, un jau<br />

gada beigâs ieguvâm otrâs paaudzes pçcnâcçjus! Tas<br />

ïauj cerçt, ka jau tuvâkajâ laikâ mazâs, bet ïoti koðâs<br />

un pievilcîgâs vardîtes papildinâs Tropu mâjas<br />

ekspozîciju.<br />

Savukârt Zagrosas tritonu uzskata par vienu no<br />

visskaistâkajiem tritoniem pasaulç. Diemþçl savvaïâ<br />

ðie abinieki sastopami tikai niecîgâ teritorijâ Irânâ,<br />

suga iekïauta Pasaules Sarkanajâ grâmatâ kâ kritiski<br />

apdraudçta. Vairâki abinieku speciâlisti uzskata, ka ðîs<br />

sugas saglabâðanai nepiecieðams izveidot nebrîves<br />

populâcijas - gadîjumam, ja vienîgâ nelielâ savvaïas<br />

populâcija aizietu bojâ. Var teikt, ka Rîgâ ðis darbs<br />

uzsâkts sekmîgi - gada beigâs mûsu èetri tritoni sâka<br />

nârstot, un patlaban izðíîluðos kâpuru skaits jau<br />

tuvojas simtam. Arî ðos dzîvniekus vçlamies parâdît<br />

apmeklçtâjiem iespçjami drîz. Ja mazuïu attîstîba<br />

noritçs sekmîgi, tad Tropu mâjâ tie varçtu bût<br />

apskatâmi jau 2008. gada beigâs.<br />

Arî marmora lietusvarþu skaits gada laikâ<br />

pieauga no trim dzîvniekiem lîdz 55, pateicoties diviem<br />

veiksmîgiem nârstiem. Dabâ ðie dzîvnieki sastopami<br />

tikai Madagaskarâ, un arî ðî suga ierakstîta Pasaules<br />

Sarkanajâ grâmatâ. Madagaskaras faunas<br />

saglabâðanai Eiropas zoodârzi velta îpaðu uzmanîbu,<br />

tâdçï ceram, ka Rîgas zoodârza pieredze lietusvarþu<br />

vairoðanâ noderçs arî citiem kolçìiem. Diemþçl<br />

pagaidâm nevaram lepoties ar ðîs sugas veiksmîgu<br />

ekspozîciju. 20 vardes, ko ielaidâm ekspozîcijas<br />

terârijâ Tropu mâjâ, slçpjas tik veiksmîgi, ka ne tikai<br />

nav redzamas apmeklçtâjiem, bet arî grûti atrodamas<br />

paðiem kopçjiem. Acîmredzot viens no Abinieku<br />

nodaïas darbinieku turpmâkajiem uzdevumiem bûs<br />

izveidot tâdu ðî terârija iekârtojumu, kas ïaus<br />

apmeklçtâjiem novçrtçt simpâtiskos dzîvniekus, tajâ<br />

paðâ laikâ ïaujot terârija iemîtniekiem justies<br />

komfortabli.<br />

No pârçjâm abinieku sugâm îpaði gribçtos<br />

pieminçt sarkanacu kokvardes Agalychnis callidryas.<br />

Jau 2006. gadâ, pçc astoòus gadus ilgiem<br />

neveiksmîgiem mçìinâjumiem izdevâs iegût pirmos<br />

pçcnâcçjus. Ðogad darbs turpinâjâs, uzlabojot kâ<br />

pieauguðo varþu apstâkïus, tâ ikru inkubçðanas un<br />

kurkuïu audzçðanas metodes. Rezultâtâ paðlaik aug<br />

gandrîz simts jaunu varþu, un ceram drîz izveidot ðo<br />

krâðòo dzîvnieku ekspozîciju Tropu mâjâ.<br />

Savukârt svîtrainâs indesvardes Phyllobates<br />

vittatus jau iepriecinâjuðas paðus vçrîgâkos Tropu<br />

mâjas apmeklçtâjus. Mazâs vardîtes sâka nârstot<br />

ekspozîcijas terârijâ, un vairâkkârt terârijâ bija<br />

redzams varþu tçviòð, kurð gâdîgi nesa uz muguras<br />

vairâkus kurkuïus, nogâdâjot tos no izðíilðanâs vietasauga<br />

lapas - uz ûdens baseinu.<br />

Abinieku veiksmîgas audzçðanas priekðnoteikums<br />

ir pietiekami dzîvâs barîbas resursi. 2007. gadâ no<br />

citâm zoodârza nodaïâm pâròçmâm drozofilu un<br />

slieku audzçðanu.<br />

Raibâs niedrvardes Hyperolius puncticulatus ampleksâ.<br />

Reed frogs in amplexus.<br />

Zagrosas tritons Neurergus kaiseri.<br />

Kaiser's spotted newt.<br />

Sarkanacu kokvarþu Agalychnis callidryas mazuïi.<br />

Young Red-eyed tree frogs.<br />

Svîtraino indesvarþu Phyllobates vittatus tçviòð ar èetriem kurkuïiem uz<br />

muguras.<br />

Male Golfodulcean poison dart frog carrying four tadpoles on its back.<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Foto: Elvîra Hrðèenovièa<br />

Foto: Juris Zvirgzds<br />

Foto: Elvîra Hrðèenovièa<br />

27


RÂPUÏI<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Indulis Kasparsons<br />

Terârija un Akvârija vadîtâjs<br />

Râpuïu kolekcija 2007. gadâ:<br />

66 sugas gada beigâs<br />

2 sugas vairojâs<br />

Iegûti 15 mazuïi<br />

Âzijas ûdensagâmu Physignathus cocincinus tçviòð.<br />

Male Asian water dragon.<br />

2007. gads Terârijâ pagâja ar jaunu ekspozîciju<br />

iekârtoðanu un dzîvnieku komplektçðanu. Agrâkâs<br />

râpuïu audzçtavas telpâs tika iekârtotas deviòas jaunas<br />

râpuïu ekspozîcijas.<br />

Ekspozîcija "Dienvidâfrika" - vienkop eksponçtas trîs<br />

sugas: leopardu bruòrupuèi Geochelone pardalis (5),<br />

elastîgie bruòrupuèi Malacochersus tornieri (2.0) un<br />

lielâs bruòíirzakas Gerrhosaurus major (1.1).<br />

Ekspozîcija "Austrâlija" - divas sugas: apkakles<br />

agâmas Chlamydosaurus kingii (5) un bârdainâ agâma<br />

Pogona vitticeps (1). Kâdu laiku ðajâ jaukto sugu<br />

ekspozîcijâ bija iekïauti arî zilmçles scinki Tiliqua<br />

scincoides, bet tas grupâ radîja pârâk lielu kòadu, un<br />

ðie dzîvnieki no mîtnes tika izòemti.<br />

Bazilisku ekspozîcija - zaïsekstes bazilisks Basiliscus<br />

plumifrons (1.0).<br />

Tvçrçjastes scinku ekspozîcijâ aplûkojami trîs jauni<br />

tvçrçjastes scinki Corucia zebrata, kurus 2007. gadâ<br />

saòçmâm no Bristoles zoodârza. Ðie dzîvnieki ir labi<br />

kâpelçtâji un ïoti aktîvi kïûst pçc mitruma palielinâðanas<br />

("lietus") terârijâ.<br />

Ûdens agâmu ekspozîcija ar baseinu, paredzçta<br />

divâm ûdens agâmu sugâm - Âzijas ûdensagâmâm<br />

Physignathus cocincinus un Filipînu buruíirzakâm<br />

Hydrosaurus pustulatus. Pagaidâm ekspozîcijâ<br />

redzamas tikai Âzijas ûdensagâmas (1.3), izteikti<br />

teritoriâli dzîvnieki. Oktobrî no Roterdamas zoodârza<br />

saòçmâm arî buruíirzakas (4); tâs ekspozîcijâ<br />

pievienosies, kad bûs izgâjuðas karantînu un<br />

adaptçjuðâs jaunajiem apstâkïiem.<br />

Degunradþu iguânu ekspozîcijâ eksponçjam divas<br />

degunradþu iguânas Cyclura cornuta, kuras<br />

2006. gadâ saòçmâm no Frankfurtes zoodârza.<br />

Sâkotnçji lielâkâ iguâna izrâdîja agresiju pret otru.<br />

Paðlaik, eksperimentçjot ar mitinâðanas apstâkïiem,<br />

izdevies panâkt, ka dzîvnieki ekspozîcijâ labi sadzîvo.<br />

Matamatu ekspozîcija. Priekðplânâ aplûkojams<br />

ûdensbaseins, kurâ kopâ ar bruòrupuèiem matamatâm<br />

Chelus fimbriatus (3) mitinâs arî cihlîdas, bet<br />

ekspozîcijas fonu veido daþâdi tropu augi.<br />

Iekârtota arî hameleoniem paredzçta ekspozîcija, kas<br />

vçl gaida savus iemîtniekus.<br />

REPTILES<br />

At the end of 2007, there are 66 species in Riga Zoo reptile collection. Two species bred in 2007.<br />

The year of 2007 brought a sad event - the loss of Èabulîtis the Mississippi alligator, the eldest animal at our zoo that had reached ca.<br />

72 years of age (see page 46).<br />

This year the staff of Terrarium was busy with works at the new reptile exhibit hall that was opened to the public in May. The new exhibits<br />

included:<br />

'South Africa' - a mixed exhibit of three species including Southern leopard tortoises Geochelone pardalis (5 specimens), African pancake<br />

tortoises Malacochersus tornieri (2.0) and Great plated lizards Gerrhosaurus major (1.1).<br />

'Australia' - a mixed exhibit of two species - Frilled lizards Chlamydosaurus kingii (5) and Inland bearded dragon Pogona vitticeps (1).<br />

Initially Blue-tongued skinks Tiliqua scincoides were housed here as well, but later removed from the exhibit.<br />

Green crested basilisk Basiliscus plumifrons (1.0).<br />

Prehensile-tailed skinks Corucia zebrata (3), the specimens were received from Bristol Zoo in 2007.<br />

Asian water dragons Physignathus cocincinus (1.3). Later on, they will be joined by Philippine sail-finned lizards Hydrosaurus pustulatus,<br />

received from Rotterdam Zoo.<br />

Rhinoceros iguanas Cyclura cornuta (2).<br />

Matamatas Chelus fimbriatus (3). The pool is inhabited also by a number of cichlids.<br />

The ninth exhibit is planned for chameleons.<br />

28


Foto: Elîna Gulbe<br />

Degunradþu iguâna Cyclura cornuta.<br />

Rhinoceros iguana.<br />

Elastîgais bruòrupucis Malacochersus tornieri.<br />

African pancake tortoise.<br />

Foto: Andris Eglîtis<br />

Foto: Sanita Govoruhina<br />

Apkakles agâma Chlamydosaurus kingii.<br />

Frilled lizard.<br />

Lielâs bruòíirzakas Gerrhosaurus major.<br />

Great plated lizards.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Zaïsekstes bazilisks Basiliscus plumifrons.<br />

Green crested basilisk.<br />

Tvçrçjastes scinks Corucia zebrata.<br />

Prehensile-tailed skink.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Leopardu bruòrupuèi Geochelone pardalis.<br />

Southern leopard tortoises.<br />

Bârdainâ agâma Pogona vitticeps.<br />

Inland bearded dragon.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

29


PUTNI<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Agnija Graubica<br />

Ornitoloìijas nodaïas vadîtâja<br />

Putnu kolekcija 2007. gadâ:<br />

90 sugas gada beigâs<br />

15 sugas vairojâs<br />

Iegûti 70 mazuïi<br />

Pelçko dzçrvju Grus grus mazulis.<br />

Common crane young.<br />

2007. gads putnu kolekcijâ bija interesants -<br />

vairâkas no sugâm pirmo reizi mçìinâja vairoties, kaut<br />

gan ne visas sekmîgi.<br />

Pirmais vairoðanâs mçìinâjums bija 2006. gadâ<br />

izveidotajam melno grifu Aegypius monachus pârim<br />

(abi putni aptuveni piecus gadus veci). Pirmâ ola tika<br />

izdçta 15. martâ, bet nâkamajâ dienâ putni paði to<br />

saplçsa. 7. aprîlî tika izdçta otra ola, kuru cîtîgi perçja.<br />

Perçjoðie putni kïuva arvien nervozâki, tâdçï nedçïu<br />

pirms gaidâmâs ðíilðanâs slçdzâm apmeklçtâjiem<br />

pieeju plçsîgo putnu kompleksam. Diemþçl apmeklçtâji<br />

kâpa norobeþojumam pâri un traucçja grifus. 29. maijâ<br />

grifi samina olu ar lielu, dzîvu embriju, kas bûtu ðíîlies<br />

pçc pâris dienâm. Ðis bija pirmais gadîjums Rîgas<br />

zoodârzâ, kad melnajiem grifiem ir apaugïota ola.<br />

Pirmoreiz ligzdoja arî sarkankakla zosis Branta<br />

ruficollis. 2004. gada rudenî saòçmâm pâri no<br />

Montièello putnu dârza Itâlijâ un 2005. gadâ - pâri no<br />

Helsinku zoodârza un vçl vienu putnu no Ebsas<br />

zoodârza Austrijâ. 2007. gada pavasarî putnus<br />

sadalîjâm divos jauktas izcelsmes pâros atseviðíos<br />

aplokos. Maija sâkumâ zosu aplokâ palikuðais pâris<br />

sâka riestot un meklçt ligzdas vietu; maija beigâs sâka<br />

perçt. 22. jûnijâ izðíîlâs pirmais câlis. Dçjumâ bija<br />

seðas olas, izðíîlâs divi zoslçni. Otrs pâris, kuru<br />

novietojâm pâvu aplokâ, izrâdîjâs abi tçviòi. Mûsu<br />

izauguðie mazuïi pçc dzimuma ir tçviòð un mâtîte, tâ<br />

ka varçsim izveidot vçl vienu neradniecîgu sarkankakla<br />

zosu pâri.<br />

Pirmoreiz mazulis izðíîlâs arî lielajâm pûkpîlçm<br />

Somateria mollissima. Trîs pûkpîïu pârus no Tallinas<br />

zoodârza saòçmâm 2004. gada augustâ, bet lîdz<br />

BIRDS<br />

At the end of 2007, there are 90 species in Riga Zoo bird collection. 15 species bred in 2007. There were also breeding attempts of<br />

several species never bred at Riga Zoo before, albeit not all of them were successful.<br />

Cinereous vultures Aegypius monachus laid a fertile egg for the first time. The pair was formed in 2006 (both birds ca. 5 years old), and<br />

this was their first laying season. The first egg (laid on 15 March) was destroyed by the pair on the next day. The second egg (laid on 7<br />

April) was incubated by both birds readily. Towards the end of the incubation period the birds became subjected to stress and started to<br />

leave the nest for some periods of time. We closed the visitor pathway to reduce the disturbance. Nevertheless, on 29 May the pair<br />

crushed the egg that contained an alive embryo just few days prior to the hatching.<br />

Red-breasted geese Branta ruficollis nested for the first time as well. The birds were received from various sources - a pair came from<br />

Monticello Breeding and Conservation Centre in autumn 2004, another pair arrived from Helsinki Zoo, and one more bird from<br />

Raritatenzoo, Ebbs, in 2005. The pair of mixed origin was formed. On 22 June the first gosling hatched. Two young from a 6 egg clutch<br />

hatched in total, and were reared by parents.<br />

The first young hatched also to Common eiders Somateria mollissima. Three eider pairs were received from Tallinn Zoo in August 2004,<br />

but only one pair survived until the 2007, but still, the female was not very healthy. For our surprise, the nesting started. 6 eggs were laid,<br />

and on 28 June the first and only young hatched. It developed well, but unfortunately was lost due to an accident on 29 July. Just prior to<br />

this, on 6 July the adult male died from heart failure.<br />

During autumn Vulturine guineafowl Acryllium vulturinum laid eggs for the first time. Still, this year all the eggs were infertile.<br />

The year was successful for our cranes.<br />

As all the last years, Mantchurian cranes Grus japonensis bred successfully. Both of our pairs raised young - the "older pair" had 2.0, the<br />

"younger pair" - 0.1. We were especially happy for our "younger pair", as the male was hand reared in our zoo, and for the first time (the<br />

nesting occurred already for the 4th year) the bird did not express any aggression towards its chick.<br />

Common cranes Grus grus had their first clutch ever at our zoo. On 24 May a young hatched and was raised with success.<br />

Stanley cranes Anthropoides paradisaea had the first nesting attempt as well. The crane egg was laid five days after the nest-egg (a<br />

wooden egg) was put into the nest. Unfortunately the egg was infertile.<br />

Two years after previous breeding, our Black storks Ciconia nigra nested again. Three eggs were laid, all of them hatched, and three young<br />

storks were raised. Our experience shows that Black storks does not tend to breed, if there are other species that share their enclosure (in 2005<br />

we had Ruddy shelducks housed together with storks) or if the captive environment is changed substantially (in 2006 there were net<br />

installations in Black storks' enclosure as a preventative measure againstAvian Influenza).<br />

30


2007. gadam dzîvs palicis bija tikai viens pâris, pie<br />

tam mâtîte bija vairâkkârt ârstçta un akla ar vienu aci.<br />

Lai palikuðo pâri labâk nosargâtu no ârçjiem<br />

traucçjumiem (ko varçtu radît kaíi, sudrabkaijas u.c.),<br />

novietojâm to slçgtâ aplokâ kopâ ar gâròiem un<br />

ibisiem, un mums par lielu prieku 29. maijâ pîles<br />

izdçja pirmo olu. Lîdz 2. jûnijam ligzdâ bija seðas olas.<br />

28. jûnijâ izðíîlâs pirmais pîlçns, kas arî palika<br />

vienîgais (vçl vienâ olâ embrijs bija gâjis bojâ, divas<br />

olas bija vanckari un divas nozuda). Lai izslçgtu<br />

jebkâdus traucçjumus, mâtîti ar mazuli pârcçlâm uz<br />

segtu voljeru ar baseinu fazanârijâ. Mazulis attîstîjâs<br />

ïoti labi, bet 29. jûlijâ gâja bojâ negadîjumâ. Vçl lîdz<br />

tam - 6. jûlijâ - no miokarda infarkta nobeidzâs arî<br />

pieauguðais tçviòð. Tâ visnotaï neveiksmîgi mums<br />

beidzâs pirmâ pûkpîïu vairoðanâs.<br />

Rudenî notika pirmais grifu pçrïvistu Acryllium<br />

vulturinum vairoðanâs mçìinâjums. Ðie putni mûsu<br />

kolekcijâ ir no 2004. gada. Pçrïvistas pirmo olu izdçja<br />

10. oktobrî âra voljerâ. 12. un 21. oktobrî sekoja vçl pa<br />

olai. 2. novembrî putni tika pârvietoti uz iekðtelpâm, un<br />

iekðtelpâs tika izdçtas vçl èetras olas. Visas olas<br />

tomçr bija neapaugïotas.<br />

Ïoti aktîvas ðajâ sezonâ bija dzçrves.<br />

25. aprîlî pirmo reizi olu izdçja pelçkâs dzçrves<br />

Grus grus. Tâ kâ ðî pâra tçviòð ir ïoti agresîvs un pâris<br />

reizes smagi sasitis mâtîti, mçs ðo aploku<br />

norobeþojâm no apmeklçtâjiem, lai novçrstu<br />

traucçjumus. 29. aprîlî ligzdâ bija divu olu dçjums, un<br />

putni ïoti labi perçja un sargâja ligzdu. 24. maijâ<br />

izðíîlâs mazulis, bet otra ola tika pamesta un vçlâk<br />

pazuda. Mazulis izauga par skaistu tçviòu.<br />

19. jûnijâ pirmoreiz olu izdçja paradîzes dzçrves<br />

Anthropoides paradisea. Lîdz tam, novçrojot dzçrvju<br />

riesta dejas, ligzdas materiâla mçtâðanu, palielinâtu<br />

agresiju, mums radâs doma ielikt ligzdâ koka olu<br />

padçklim. Koka ola tika ielikta 16. jûnijâ. Ðo olu putni<br />

pieòçma un sargâja, un pçc trim dienâm tika izdçta<br />

îstâ ola. Tâ kâ abas olas atðíîrâs izmçros (koka ola<br />

bija krietni lielâka), 21. jûnijâ koka olu noòçmâm. Putni<br />

perçja ar lieliem pârtraukumiem, bet ïoti agresîvi<br />

sargâja ligzdu. Dzçrvju ola izrâdîjâs neapaugïota.<br />

Diemþçl mûsu paradîzes dzçrvju tçviòam ir amputçts<br />

spârns, kas varçtu traucçt pâroties un, iespçjams, bija<br />

iemesls olas neapaugïotîbai.<br />

Kâ ik gadus, sekmîga bija Japânas dzçrvju Grus<br />

japonensis vairoðanâs. Ðajâ sezonâ mûsu "vecais<br />

pâris" izaudzçja divus, "jaunais pâris" - vienu mazuli.<br />

Îpaðs prieks mums bija par jauno pâri, jo tçviòam, kas<br />

ir mâkslîgi audzçts Rîgas zoodârzâ, pirmo gadu<br />

(vairoðanâs notika ceturto gadu) netika novçrota<br />

nekâda agresija pret mazuli. "Vecâ pâra" ðî gada<br />

mazuïi ir tçviòi, bet "jaunâ pâra" bçrns - mâtîte,<br />

tâdçjâdi varçsim izveidot jaunu neradniecîgu pâri.<br />

Pçc divu gadu pârtraukuma ðogad atkal sekmîgi<br />

vairojâs melnie stâríi Ciconia nigra. Tika izdçtas trîs<br />

olas, un izðíîlâs un sekmîgi izauga visi trîs mazuïi.<br />

Esam nâkuði pie secinâjuma, ka nebrîvç nelielâ<br />

aplokâ melnie stâríi nevairojas, ja aplokâ ir vçl kâdi<br />

putni (mûsu gadîjumâ tâs bija rudâs pîles Tadorna<br />

ferruginea 2005. gadâ) un ja tiek mainîta ligzdas<br />

apkârtne (putnu gripas profilaksei pâr voljeru<br />

pârvilktais tîkls un tents 2006. gadâ).<br />

Ornitoloìijas nodaïâ vienmçr tiek veicinâta<br />

Sarkankakla zoss Branta ruficollis ar mazuli.<br />

Red-breasted goose with young.<br />

Lielâ pûkpîle Somateria mollissima ar mazuli.<br />

Common eider with young.<br />

Rudo diþpîïu Tadorna ferruginea mazuïi.<br />

Ruddy shelduck young.<br />

Paradîzes dzçrvju Anthropoides paradisaea pâris.<br />

Stanley crane pair.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

31


ZÎDÎTÂJI<br />

Tatjana Ivasenko<br />

Zîdîtâju nodaïas vadîtâja<br />

Inta Lange<br />

Nagaino dzîvnieku nodaïas vadîtâja (pârnadþi un<br />

nepârnadþi)<br />

Agnija Graubica<br />

Ornitoloìijas nodaïas vadîtâja (roòi)<br />

Zîdîtâju kolekcija 2007. gadâ:<br />

88 sugas gada beigâs<br />

20 sugas vairojâs<br />

Iegûti 57 mazuïi<br />

2007. gada visvairâk gaidîtais notikums, protams,<br />

bija jaunâs Þirafu mâjas nodoðana ekspluatâcijâ un divu<br />

Rotðilda þirafu Giraffa camelopardalis rothschildi - Pika<br />

un Periskopa - ieraðanâs no Poznaòas zoodârza<br />

septembra beigâs.<br />

Kopð pavasara apmeklçtâji var apskatît klinðu<br />

damanus Procavia capensis capensis jaunajâ<br />

ekspozîcijâ Terârijâ. Tajâ izmitinâjâm jaunu,<br />

neradniecisku pâri. Ðâdu pâri varçjâm izveidot, jo<br />

2006. gadâ abas mûsu damanu mâtîtes dzemdçja pa<br />

trim mazuïiem (2.1 un 1.2).<br />

Gada beigâs pârçjos damanus no vecâs Pçrtiíu<br />

mâjas pârcçlâm uz izremontçtajâm telpâm Lauvu mâjâ.<br />

Jaunajâs mâjâs labi iejutuðies arî trîs ðoruden dzimuðie<br />

damanu mazuïi.<br />

Lauvu mâjas izremontçtajâ daïâ iekârtota arî<br />

vairoðanâs mîtne kinkaþu Poto flavus. Oktobrî no<br />

Emmenas zoodârza saòçmâm jaunu kinkaþu mâtîti, un<br />

liekam visas cerîbas uz to, ka izveidosies pâris, kas<br />

spçtu sekmîgi vairoties.<br />

Gada nogalç kolekcija papildinâjâs ar ïoti skaistiem<br />

kaíiem - manuliem Otocolobus manul manul.<br />

Mâtîti<br />

saòçmâm no Roterdamas zoodârza, tçviòu - no<br />

Edinburgas. Ceram, ka abi dzîvnieki pie mums<br />

MAMMALS<br />

At the end of 2007, there are 88 species in Riga Zoo mammal collection. 20 species bred in 2007.<br />

The most notable event of 2007, without doubt, was the completing of the new Giraffe House and the arrival of two first its inhabitants -<br />

two male Baringo giraffes Giraffa camelopardalis rothschildi from Poznan Zoo.<br />

An exhibit of Rock hyraxes Procavia capensis capensis was opened in spring. As in 2006 both our pairs had young of both sexes (2.1 and<br />

1.2 respectively), it was possible to form an unrelated pair that was moved to the new exhibit. At the end of the year all the rest of our hyrax<br />

group was moved to the new off-exhibit breeding premises in the reconstructed part of the Lion House. The group included three young<br />

born in 2007.<br />

At Lion House, a breeding facility was established also for Kinkajou Potos flavus. A female was received from Emmen Zoo in October.<br />

Another newcomers were Pallas' cats Ocotolobus manul manul - a female was received from Rotterdam, a male - from Edinburgh.<br />

Mishmi takins Budorcas taxicolor taxicolor bred for the first time. Both of our females gave birth, and two young (1.1) were raised.<br />

A happy event was also the first litter of our young Fennec fox Vulpes zerda pair. Two young foxes (1.1) grew up.<br />

Other successful breedings included Ring tailed lemur Lemur catta 1.0, Common marmosets Callithrix jacchus 1.1.1 (one of the young did<br />

not survive), Pygmy marmosets C. pygmaea 1.1.2 (one young from two litters survived), European minks Mustela lutreola novikovi 4.4 (all<br />

young of two litters were raised successfully), Siberian flying squirrel Pteromys volans 0.0.1, Capybaras Hydrochaeris hydrochaeris 1.1,<br />

Guanaco Lama guanicoe 1.0, Turkomen markhors Capra falconeri heptneri 0.2, Siberian ibexes Capra sibirica sibirica 2.0, etc.<br />

The specialists of the Mammal Department also had to engage in hand rearing. One of hand-raised mammals was our first Swamp<br />

wallaby Wallabia bicolor bicolor young which mother had died. The young (0.1) had started to leave the mother's poach at that time, as well<br />

as started to feed on solid food. Still, hand-feeding for a month was needed. Currently the joey is kept separate from the group of adult Red<br />

kangaroos and Swamp wallaby male. It is planned to introduce the animal to the group in spring.<br />

The second hand-fed baby was Douroucouli Aotus azarai boliviensis young (0.1). This was already the 4th breeding of our quite old pair<br />

(female is 20, male - 24 years of age) during the last two years. All previous young perished during their 3rd-4th day of life and post<br />

mortems showed that they were not fed. This time the situation seemed to be better, as the female expressed care of the young, and<br />

sucking movements were observed. Still, on the 3rd day the weight loss of the young was apparent. It was found that the mother indeed<br />

had atrophied mammary glands. The young was removed for hand rearing. We are planning to introduce the young Douroucouli to its<br />

parents after the end of infant stage. To ease the introduction process, we use the playback of voice of adults and young to each other, as<br />

well as are started to place the infant in a small cage into the adults' enclosure at Nocturnal exhibit for small periods of time.<br />

During 2007, 38 animals of 13 mammal species arrived from other zoos. A long expected female Black lemur Eulemur macaco macaco<br />

arrived from Czech Republic, enabling us to form a pair again. A male Swamp wallaby was received from the Netherlands, and two male<br />

Siberian tigers Panthera tigris altaica - from Dvur Kralove Zoo. A female Chapman's zebra Equus burchellii chapmanni arrived from Rheine<br />

Zoo and joined our zebra group.<br />

Two Forest reindeer Rangifer tarandus fennicus females were transferred in loan from Tallinn Zoo in spring. Our reindeer bachelor group<br />

was split, one of males stayed in the breeding group, but four other males were moved to zoo's affiliate "Cîruïi" to dwell in enclosure of<br />

12 hectares.<br />

In 2007, 47 animals of 20 species were distributed to other zoological collections. Two South American tapirs Tapirus terrestris made the<br />

journey to Kiriat Motzkin Zoo, two Turkomen markhors were sent to Helsinki and Krakow zoos respectively, etc.<br />

As each spring, Riga Zoo undertook the rehabilitation of stranded seal pups. This time not only five young Grey seals Halichoerus grypus,<br />

but also three Ringed seals Phoca hispida went under care at the zoo. Two Grey seals and one Ringed seal were raised. During this<br />

summer, three rehabilitated Grey seals (including one of previous year) were released back to the Baltic Sea.<br />

32


Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Klinðu damanu Procavia capensis capensis mazulis.<br />

Rock hyrax young.<br />

Kinkaþu Potos flavus tçviòð.<br />

Male Kinkajou.<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Manuls Otocolobus manul manul.<br />

Pallas' cat.<br />

Katas lemuri Lemur catta ar mazuli.<br />

Ring-tailed lemurs with young.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Feneklapsu Vulpes zerda mazuïi.<br />

Young Fennec foxes.<br />

Pundurkalitrikss Callithrix pygmaea.<br />

Pygmy marmoset.<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Lidvâveru Pteromys volans mazuïi.<br />

Siberian flying squirrel young.<br />

Lidvâveru Pteromys volans mâtîte.<br />

Female Siberian flying squirrel.<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

33


Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Naktspçrtiíu Aotus azarai boliviensis mazulis.<br />

Douroucouli young.<br />

Melno lemuru Eulemur macaco macaco pâris.<br />

Black lemur pair.<br />

Takins Budorcas taxicolor taxicolor ar mazuli Klementînu.<br />

Mishmi takin with young.<br />

Zebras. Labajâ pusç - no Reines zoodârza atvestâ Èapmana zebru Equus<br />

burchellii chapmanni mâtîte Pia.<br />

Zebra interactions. On the right - Chapman's zebra female from Rheine<br />

Zoo.<br />

iedzîvosies, jo ðo plçsçju turçðana nebrîvç ir visai<br />

sareþìîta.<br />

2007. gadâ vairojâs 20 zîdîtâju sugas.Pirmoreiz<br />

Rîgas zoodârzâ vairojâs takini Budorcas taxicolor -<br />

katrai mâtîtei piedzima pa mazulim (kopâ - 1.1).Liels<br />

prieks arî par jaunâ feneklapsu Vulpes zerda pâra<br />

pirmo metienu- februârî piedzima divi mazuïi (2.0).<br />

Katas lemuriem Lemur catta mûsu zoodârzâ mazuïi<br />

ik gadus dzimst marta beigâs. Interesanti, ka vienu gadu<br />

dzimst "puika", otru - "meitene". Ðis bija "puikas" gads.<br />

Parastajiem kalitriksiem Callithrix jacchus martâ<br />

piedzima trîs mazuïi, izdzîvoja divi no tiem.<br />

Pundurkalitriksiem C. pygmaea aprîlî izveidojâm jaunu<br />

pâri, nomainot tçviòu. Dzîvnieki ïoti draudzîgi sadzîvo, ir<br />

arî pârojuðies, bet mazuïu pagaidâm vçl nav.<br />

Pçcnâcçjus toties sagaidîjâm no pundurkalitriksu pâra,<br />

kuru zoodârzam aprîlî uzdâvinâja mûsu surikatu<br />

sponsori - Jeresjko ìimene.<br />

Turpinâm darboties Eiropas ûdeïu Mustela lutreola<br />

novikovi EEP - bija divi ûdeïu metieni, un visi astoòi<br />

mazuïi izauga. Sekmîgi vairojâs arî lidvâveres Pteromys<br />

volans.<br />

Kapibaru Hydrochaeris hydrochaeris mâtîtei Dafnei<br />

oktobrî piedzima divi mazuïi - tçviòð un mâtîte. Ðogad<br />

pirmo reizi kapibaru mazuïu dzimumu noteicâm tûlît pçc<br />

piedzimðanas.<br />

Vairojâs arî Sibîrijas kalnu kazas Capra sibirica<br />

sibirica un vîtòragu kazas Capra falconeri heptneri -<br />

vîtòragu kazu grupa papildinâjâs ar divâm jaunâm<br />

mâtîtçm. Pçc divu gadu pârtraukuma jûnijâ mazulis<br />

piedzima arî gvanakâm Lama guanicoe.<br />

Zîdîtâju nodaïâ ðogad nâcâs nodarboties ar vairâku<br />

mazuïu mâkslîgo audzçðanu.<br />

Pirmoreiz Rîgas zoodârzâ mazulis piedzima purva<br />

valabijiem Wallabia bicolor. Septembrî mâti nâcâs<br />

iemidzinât veselîbas sareþìîjumu dçï. Mazulis ðajâ laikâ<br />

jau bija sâcis râpties ârâ no mâtes somas un mçìinât<br />

çst cieto barîbu. Turpmâkajâ mçnesî mazuli pastâvîgi<br />

piebarojâm ar kondensçtâ piena un kumelîðu tçjas<br />

maisîjumu attiecîbâ 1:1, un mazulis (Hanna) attîstâs labi.<br />

Pavasarî plânojam jauno valabiju laist atpakaï rudo<br />

íenguru un valabiju jauktajâ grupâ, cerot, ka pârçjie<br />

dzîvnieki viòu pieòems.<br />

Bolîvijas naktspçrtiíiem Aotus azarai boliviensis<br />

mazulis piedzima 21. oktobrî. Pçdçjos divos gados ðîs<br />

bija jau ceturtâs dzemdîbas, bet visi iepriekðçjie mazuïi<br />

aizgâja bojâ 4.-5. dienâ, un sekcija râdîja, ka tie nav<br />

tikuði baroti. Ðoreiz novçrojâm gan zîðanas kustîbas,<br />

gan to, ka mâte apkopj mazuli, un, lai apmeklçtâji<br />

dzîvniekiem neradîtu traucçjumus (vairoðanâs notika<br />

Tropu mâjas nakts ekspozîcijâ), nosedzâm ekspozîcijas<br />

logus un norobeþojâm pieeju pie tâs. Tomçr 3. dienâ bija<br />

redzams, ka mazulis sâk strauji novâjçt. Vetârstiem<br />

apskatot mâti un mazuli, noskaidrojâs, ka mâtei ir<br />

neattîstîti piena dziedzeri. Mazuli nâcâs noðíirt mâkslîgai<br />

audzçðanai. Mazulis attîstâs labi, turpinâm tâ mâkslîgo<br />

baroðanu un ceram pçc zîdîðanas perioda to integrçt<br />

grupâ pie vecâkiem.<br />

Jâpiezîmç, ka mûsu Bolîvijas naktspçrtiíu pâris<br />

vairojas salîdzinoði lielâ vecumâ (kas arî var bût par<br />

iemeslu tam, ka mâtei nav piena). Mâtîte ir 20 gadus<br />

veca un tçviòð - 24 gadus vecs, bet naktspçrtiíiem<br />

vidçjais dzîves ilgums nebrîvç ir 15 gadi.<br />

2007. gadâ no citâm kolekcijâm atvesti 38 dzîvnieki<br />

34


no 13 sugâm.<br />

Maijâ no Èehijas saòçmâm ilgi gaidîto melno<br />

lemuru Eulemur macaco macaco mâtîti un izveidojâm<br />

pâri. Kad bija jâizvçlas, kuru no trim melno lemuru<br />

tçviòiem atstât Rîgâ, izlçmâm, ka tas bûs Nampets, kurð<br />

savas reproduktîvâs spçjas bija jau pierâdîjis, kad 2003.<br />

gadâ mazulis piedzima Nampeta iepriekðçjai partnerei.<br />

Maijâ no Nîderlandes saòçmâm purva valabiju<br />

tçviòu. Decembrî no Dvûrkrâloves zoodârza atvedâm<br />

divus jaunus (divgadîgus) Amûras tîìeru Panthera<br />

tigris altaica tçviòus.<br />

Lîdz ðim mûsu zoodârzâ dzîvoja 2005. gada februârî<br />

no daþâdiem Skandinâvijas zoodârziem saòemtu piecu<br />

jaunu meþa ziemeïbrieþu Rangifer tarandus fennicus<br />

tçviòu grupa. Ðî gada pavasarî radâs iespçja saòemt<br />

divas ziemeïbrieþu mâtîtes no Tallinas zoodârza.<br />

Piemçrotâko no tçviòiem salaidâm kopâ ar mâtîtçm. Tâ<br />

tika izveidotas divas ziemeïbrieþu grupas - vecpuiðu<br />

grupa (kura tika pârvesta uz zoodârza ârpilsçtas bâzi<br />

"Cîruïi") un vaislas grupa. Ceram, ka abas brieþu<br />

mâtîtes ir grûsnas un pavasarî sagaidîsim divus<br />

veselîgus mazuïus.<br />

Pavasarî no Reines zoodârza Vâcijâ saòçmâm jaunu<br />

Èapmana zebru Equus burchellii chapmanni íçvîti.<br />

Ðogad diezgan daudz zîdîtâju aizceïoja uz jaunâm<br />

dzîvesvietâm citâs kolekcijâs - kopâ 20 sugu 47<br />

dzîvnieki. Tâ, piemçram, divi lîdzenumu tapîri Tapirus<br />

terrestris veiksmîgi nonâca Kiriat Motzkin zoodârzâ<br />

Izraçlâ, vîtòragu kazas tika aizvestas uz Helsinku<br />

zoodârzu Somijâ un Krakovas zoodârzu Polijâ. Daudzi<br />

dzîvnieki - marali Cervus elaphus sibiricus, Sibîrijas<br />

kalnu kazas, vîtòragu kazas, mâjas çzeïi Equus asinus<br />

un Prþevaïska zirgi Equus caballus przewalskii tika<br />

pârvietoti uz privâtâm saimniecîbâm tepat Latvijâ.<br />

Jauku rotaïlietu ðogad saòçmuði mûsu tîìeri. Tropu<br />

mâjas baseinu nolietotais filtra konteiners izrâdîjâs<br />

ideâls tîìeru spçlçm. Dzîvnieki ir ïoti pateicîgi - spçlçjas,<br />

ripina jauno bumbu, arî interesçjas, kas tajâ iekðâ.<br />

Vairâku mçneðu laikâ interese par rotaïlietu nemazinâs<br />

joprojâm.<br />

Ðovasar pçc firmas "Reaktiv" iniciatîvas pie Japânas<br />

makakiem Macaca fuscata fuscata trîs nedçïas notika<br />

eksperiments - makaku sprostâ bija novietots televizors<br />

un arî pults, un dzîvnieki varçja pârslçgt televîzijas<br />

kanâlus. Kanâli tikuði pârslçgti vairâkas reizes, tomçr<br />

kopumâ par ðo eksperimentu daudz lielâka interese bija<br />

zoodârza apmeklçtâjiem, ne paðiem dzîvniekiem.<br />

Kâ ik gadus, Ornitoloìijas nodaïa pavasarî uzòçmâs<br />

zoodârzâ nogâdâto izskaloto ronçnu rehabilitâciju.<br />

Ðogad zoodârzâ nonâca ne tikai pieci pelçko roòu<br />

Halichoerus grypus, bet - pçc vairâku gadu pârtraukuma<br />

- arî trîs pogaino roòu Phoca hispida mazuïi. Sekmîgi<br />

izauga divi pelçkie un viens pogainais ronçns.<br />

17. aprîlî un 17. jûlijâ Baltijas jûrâ tika izlaisti viens<br />

iepriekðçjâ gada un divi no ðî gada mazajiem<br />

pelçkajiem roòiem. Ðî ir treðâ reize (iepriekðçjâs bija<br />

2004. un 2006. gadâ), kad mûsu atveseïotie izskalotie<br />

mazie roòi tiek izlaisti atpakaï jûrâ. Izlaiþot savvaïâ,<br />

mazie roòi vienmçr tiek iezîmçti ar pleznu zîmçm. Lîdz<br />

ðim neesam saòçmuði nekâdas ziòas par mûsu<br />

iezîmçtajiem roòiem, kas ïauj cerçt, ka dzîvnieki ir dzîvi.<br />

Zorro un Pedro - jaunie Amûras tîìeri Panthera tigris altaica.<br />

Zorro and Pedro, the new Siberian tigers.<br />

Amûras tîìeru mâtîte Astra ar jauno rotaïlietu.<br />

A new enrichment toy for Siberian tigers.<br />

Pelçko roòu Halichoerus grypus mazuïi.<br />

Young Grey seals.<br />

Pogaino roòu Phoca hispida mazulis.<br />

Young Ringed seal.<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

35


ÂRPILSÇTAS BÂZE "CÎRUÏI"<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Arnis Bergmanis<br />

Ârpilsçtas bâzes "Cîruïi" vadîtâjs<br />

Baltgalvas grifs Gyps fulvus.<br />

Griffon vulture.<br />

2007. gada slapjâ vasara un rudens tomçr ïâva<br />

piedzîvot otro apmeklçtâko gadu "Cîruïu"<br />

pastâvçðanas laikâ - pie mums ðogad viesojâs 27 903<br />

apmeklçtâji. Latvijas valsts tçla reklâmas kampaòas<br />

ietvaros spçjâm pievçrst sev uzmanîbu ar Latvijas<br />

zilâs ðíirnes govîm. Bijâm arî iekïauti Liepâjas rajona<br />

tûrisma maratonâ "Izbizo Liepâjas rajonu" ("Cîruïus"<br />

apmeklçja deviòi dalîbnieki no vienpadsmit). Sezonâ<br />

nodroðinâjâm kafejnîcas - skatu toròa darbîbu.<br />

Ziemas mçneðos atjaunojâm daïu informatîvo<br />

norâþu un izveidojâm artçziskâ urbuma aizsargjoslu.<br />

2<br />

Pavasarî iekârtojâm otru maðînu stâvlaukumu 1200 m<br />

platîbâ, un vasarâ uz tâ ierîkojâm jaunu biïeðu kases<br />

namiòu. Jûlija vidû íçrâmies pie aïòu aploka izbûves<br />

(11,2 ha, þoga kopgarums 1540 m) un novembra<br />

sâkumâ to veiksmîgi pabeidzâm. Lielu laika un<br />

darbaspçka patçriòu prasîja vispârçjie saimnieciskie<br />

darbi (uzturçðana, tekoðie remonti, zâlâju appïauðana<br />

u.c.). Darbus jûtami atviegloja traktora "MTZ-82"<br />

aprîkoðana ar frontâlo iekrâvçju.<br />

Dzîvnieku barîbai paði saraþojâm 3,03 t gaïas,<br />

31,12 t piena, 54,88 t siena, 94,8 t skâbbarîbas,<br />

9,1 t auzu, 5,1 t mieþu, 29,2 t lopbarîbas bieðu un,<br />

neskatoties uz Kolorado vaboïu vispârçjo invâziju, arî<br />

8,9 t kartupeïu. Slikto laika apstâkïu dçï neizdevâs<br />

savâkt salmus. Minçtais barîbas daudzums (izòemot<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Plçsîgo putnu komplekss.<br />

The Raptor Complex.<br />

AFFILIATE 'CÎRUÏI'<br />

Riga Zoo's Affiliate 'Cîruïi' is situated in Kalvene, Liepâja District at southwestern part of Latvia. There are 38 species in 'Cîruïi' wild<br />

animal collection, mostly native fauna, and we also work with various livestock breeds including Latvian blue cattle and Romanov sheep<br />

here. The attendance of 'Cîruïi' reached 27 903 in 2007, the second highest rate since 'Cîruïi' was opened to public in 1993.<br />

A new enclosure for Moose was built. The spacious paddock (area 11.4 ha, perimeter fence 1540 m) awaits its inhabitants in spring<br />

2008.<br />

In 2007 the newcomers to the 'Cîruïi' animal collection were two Highland cows, Llama, four Forest reindeer and American mink. The<br />

mysterious Sylvosaurus Exhibit was set up for visitors to enjoy.<br />

One Lynx kitten was born, as well as six Wild boar young. Eastern kiang male 'Meloss' was added to the 'Cîruïi' kiang herd. The breeding<br />

of Grey wolves was stopped using contraception.<br />

Two young Lynxes (CB 2006) were sent to Santillana Zoo, Spain, and Kaunas Zoo respectively. Also, one of White-tailed sea eagles was<br />

transferred to Kaunas, too. Three Turkey vultures were sent to Walsrode Bird Park; two of these birds are planned to train for use in German<br />

Police.<br />

36


gaïu), pamatâ nodroðina "Cîruïu" vajadzîbas.<br />

Realizçjot "neiespçjamo misiju", jau lucernas<br />

iesçðanas gadâ ieguvâm sienu Rîgas zoodârza<br />

þirafu barîbai.<br />

2007. gadâ "Cîruïos" apmetâs jauni iemîtnieki -<br />

divas Hailandes govis, mâjas lama, meþa<br />

ziemeïbrieþi, Amerikas ûdele un - apmeklçtâju<br />

izklaidei - "silvazauru" grupa.<br />

Veiksmîgi turpinâjâs vaislas darbs Latvijas<br />

tumðgalves un Romanovas ðíiròu aitâm. Latvijas<br />

zilâs ðíirnes bullis Dukâts iekïauts ìençtisko resursu<br />

sarakstâ. Oktobrî govju ïaunâ galvas karsoòa dçï<br />

zaudçjâm Latvijas zilâs ðíirnes govi Kursu. Mums<br />

visiem par lieliem sirdsçstiem, neizdzîvoja pie mums<br />

atvestie divi aïòu mazuïi.<br />

Lûðiem 2007. gadâ piedzima viens mazulis, meþa<br />

cûkâm - seði. Ðogad nevairojâm pelçkos vilkus<br />

(kontracepcijai izmantojâm medikamentus). Lielajâ<br />

aplokâ kiangu íçvçm tika pielaists çrzelis Meloss<br />

vaislas darba turpinâðanai.<br />

Trîs tîtaru grifu mazuïi tika nosûtîti uz Vâciju - divus<br />

no tiem plâno apmâcît darbam turienes policijâ.<br />

2006. gada lûðu mazuïi aizceïoja uz Santilanas<br />

zoodârzu Spânijâ un Kauòas zoodârzu; Kauòâ<br />

nonâca arî viens jûras çrglis.<br />

Visnotaï sareþìîts pasâkums izrâdîjâs divu<br />

savvaïas staltbrieþu govju un to mazuïu<br />

"deportçðana" no jaunuzceltâ aïòu aploka, jo<br />

staltbrieþi spîtîgi atteicâs atstât ierasto apvidu, kur tos<br />

nebija traucçjusi arî mûsu darboðanâs 3,5 mçneðu<br />

ilgajâ aploka celtniecîbas laikâ.<br />

Laila Boloðko 2007. gadâ pabeidza zoodârza<br />

dzîvnieku kopçju kursu, bet divi citi "Cîruïu" darbinieki<br />

turpinâja neklâtienes mâcîbas Latvijas<br />

Lauksaimniecîbas universitâtç. Vasarâ darbinieku<br />

rindas papildinâja un teicami visos darbos strâdâja<br />

Edgars Ronis, Mârtiòð Meiris, Jânis Leimanis un<br />

Kalvenes pamatskolas skolçni Marks Jakubovskaitis<br />

un Edgars Alksnis. Lielâko daïu darbu spçjâm veikt,<br />

pateicoties ðiem jaunajiem cilvçkiem.<br />

Septembrî noslçdzâs darbs pie jaunâ zemes<br />

robeþu plâna. "Cîruïu" kopçjâ platîba ir 120,94 ha.<br />

Papildus apsaimniekojam vçl apmçram 17,5 ha.<br />

Jâturpina darbs pie îpaðuma ierakstîðanas<br />

zemesgrâmatu reìistrâ. Lielu laika patçriòu prasa<br />

valsts kontrolçjoðo institûciju prasîbu izpilde, tâpçc<br />

prieks, ka 2007. gada reìionâlâs vides pârvaldes,<br />

Valsts sanitârâs inspekcijas, Ciltsdarba Valsts<br />

inspekcijas, Lauku atbalsta dienesta un Pârtikas un<br />

veterinârâ dienesta kontroles pagâjuðas bez<br />

piezîmçm.<br />

Par labu sadarbîbu pateicamies z/s "Vîtoli".<br />

Meþa cûkas Sus scrofa.<br />

Wild boars.<br />

Zilâ govs.<br />

Latvian blue cattle.<br />

Savvaïas laukirbes "Cîruïos".<br />

Grey partridges residing in 'Cîruïi'.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

"Silvazauru" ieleja.<br />

The Sylvasaurus Valley.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

37


DARBINIEKI 2007. GADA BEIGÂS<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Gada aktieru balva par lielisku debiju dzîvnieku baroðanas demonstrçjumos<br />

pieðíirta surikatiem. Balvu saòemt pilnvarota Tatjana Ivasenko.<br />

Balva par kolektîva saliedçðanu pieðíirta ziemeïbrieþu grupai, kuras pârdzîðanâ<br />

uz jauno mîtni piedalîjâs viss zoodârza kolektîvs. Balvu saòemt pilnvarota<br />

Inta Lange.<br />

Gada optimista balva pieðíirta zoodârza attîstîbas projektu direktoram<br />

Edgaram Vîtolam.<br />

38<br />

Valde: Rolands Greiziòð, Gunârs Râcenâjs,<br />

Uldis Þelubovskis.<br />

Vadoðie speciâlisti: Pçteris Petrovs, Edgars Vîtols,<br />

Anita Suija, Elîna Gulbe, Guna Vîtola.<br />

Tehniskie darbinieki: Valdis Âdamsons, Sandra<br />

Blûmentâle, Erita Ronesala, Astrîda Zariòa.<br />

Grâmatvedîba: Aelita Ivdra, Anita Adilova, Veneranda<br />

Èaunâne, Tatjana Gruða, Inâra Hoòavko, Laila Karsuma,<br />

Madara Mâlniece.<br />

Izglîtîbas un informâcijas nodaïa: Laura Lîdaka,<br />

Andrejs Briòìis, Dace Graubica, Daiga Leimane, Daija<br />

Lîdaka, Mâris Lielkalns, Jeïena Ïihaèa, Jeïena Tereðko.<br />

Zîdîtâju nodaïa: Tatjana Ivasenko, Veneta Beríe, Andrejs<br />

Birkulis, Juris Birzenieks, Kristiâna Dzene, Jana Elnione,<br />

Alma Heniòa, Agita Jâkobsone, Valija Jirgensone, Artûrs<br />

Jonâns, Natâlija Kazakova, Jeïena Kustova, Aïona<br />

Mihailova, Ilona Serafimko, Anete Trauberga, Jânis Zaíis.<br />

Nagaino dzîvnieku nodaïa: Inta Lange, Ruta Briede,<br />

Jolanta Butâne, Edgars Groms, Inese Heinsberga,<br />

Natâlija Kostirja, Tamâra Miðuto, Artûrs Paparde,<br />

Oïegs Podkopajevs, Solvita Sîle, Kârlis Sîlis,<br />

Aïona Simoòenko, Ineta Sliðâne, Viktors Soboïevs,<br />

Çrika Sudraba, Dace Vîtola, Jeïena Vincâne.<br />

Ornitoloìijas nodaïa: Agnija Graubica, Gunta Apse,<br />

Diâna Eihmane, Guntis Graubics, Ivonna Heidere,<br />

Kristîne Jaèmenkina, Lauma Leite, Lîga Matsone, Natâlija<br />

Okaò, Îrisa Ozola, Antra Sieriòa.<br />

Terârijs: Indulis Kasparsons, Sanita Govoruhina,<br />

Çriks Heibergs, Viktorija Loskutova, Ilona Pavlauska,<br />

Aleksandrs Rudòevs.<br />

Abinieku nodaïa: Ilze Dunce, Kristîne Beríe, Anna Gribute,<br />

Elvîra Hrðèenovièa, Ginta Jansone, Anete Poïaka.<br />

Akvârijs: Ilze Raipule, Marina Fekïistova, Sandra Heiberga,<br />

Diâna Tîfenberga.<br />

Insektârijs: Ilona Roma, Aleksandrs Napolovs, Svetlana<br />

Serjogina, Darja Visocka, Tatjana Þuravïova.<br />

Ârpilsçtas bâze "Cîruïi": Arnis Bergmanis,<br />

Uìis Bergmanis, Laila Boloðko, Vineta Daize,<br />

Aigars Gulbis, Baiba Ðçnvalde, Sarmîte Ðíubure, Ausma<br />

Mickâne, Vilma Reinfelde, Imants Roìis, Jânis Ronis,<br />

Zaiga Trukðe.<br />

Veterinârais dienests: Benita Drapèe, Mâra Èavare,<br />

Skaidrîte Lûce, Rasma Sieriòa.<br />

Dzîvnieku barîbas sadales nodaïa: Anita Jçriòa,<br />

Arvis Grosmanis, Aigars Kruès, Irina Moskaïik, Austra<br />

Plûksna, Antonida Vasiïenko, Tatjana Vinogradska.<br />

Dârza un parka nodaïa: Ilona Eistreiíe, Natâlija Arhipova,<br />

Aija Bistrova, Juris Celmiòð, Zigurds Hohbergs,<br />

Ilze Íirsone, Igors Kaòivecs, Gaïina Kruèeka, Aigija Ladiga,<br />

Anita Liepiòa, Irçna Meldere, Çriks Reès, Antonija<br />

Zdanovièa.<br />

Autotransporta nodaïa: Eduards Stumpe, Âdolfs<br />

Greiðkâns, Aivars Ðaiters, Kârlis Plûksna, Vilnis Vilcâns.<br />

Remontu un celtniecîbas grupa: Sergejs Koèergins,<br />

Èeslavs Aïðevskis, Ivars Brants, Kaspars Burvis, Raimonds<br />

Groðteins, Normunds Ðults, Vladimirs Jakubovskis, Eduards<br />

Kelpðs, Laimonis Kovals, Zigurds Legzdiòð, Pçteris Liepiòð,<br />

Paulis Lipðâns, Andrejs Mjakiòkovs, Andris Plûme, Oïegs<br />

Rate, Raimonds Roze, Artûrs Slavinskis, Ïevs Tastevens,<br />

Vilnis Trifanovs.<br />

Enerìçtiíu nodaïa: Haralds Grîvâns, Jânis Innuss, Guntis<br />

Rands, Valerjans Reès, Jûlijs Smilga.<br />

Apsardze: Maija Droþina, Agra Baumane, Tamâra Ðalajeva,<br />

Olga Ðiïko, Jânis Íelle, Aivars Mâlnieks, Guntis Miezis,<br />

Uldis Ozols, Normunds Poïaks, Arkâdijs Poppels,<br />

Andrejs Starèenko.


Foto: Mâris Lielkalns<br />

Zoodârza veterâni - Solvita Sîle (32 gadi zoodârzâ), Alma Heniòa (35),<br />

Çrika Sudraba (46), Ilze Raipule (34) kopâ ar zoodârza valdes priekðsçdçtâju<br />

Rolandu Greiziòu.<br />

Andrejs Birkulis (27), Diâna Tîfenberga (26), Natâlija Okaò (30),<br />

Mâra Èavare (27), Agnija Graubica (27), Elvîra Hrðèenovièa (29),<br />

Natâlija Kazakova (29).<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Juris Birzenieks (24), Irina Moskaïik (21), Pçteris Petrovs (25),<br />

Anita Jçriòa (25), Elîna Gulbe (22), Natâlija Kostirja (22).<br />

Ilze Dunce (20), Ilona Roma (20), Aleksandrs Napolovs (20) un<br />

Îrisa Ozola (20).<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Zoodârza 2007. gada cilvçki - Irina Moskaïik, Vilnis Trifanovs, Raimonds Groðteins, Juris Celmiòð, Elîna Gulbe, Jeïena Kustova.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

39


DZÎVNIEKU KOPÇJU KURSA ABSOLVENTI 2007. GADÂ<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Aïona Mihailova zoodârzâ strâdâ jau 20 gadus,<br />

un viòas mîlestîba ir lielie plçsîgie dzîvnieki. Var<br />

droði teikt, ka Aïona vislabâk pazîst ikvienu lauvu<br />

un tîìeri, kas bijuði viòas aprûpç. Attçlâ - ar<br />

Ambras pirmâ metiena mazuli Santu 1991. gadâ.<br />

Anete Poïaka zoodârzâ ir no 2001. gada.<br />

Sâkumâ strâdâjusi Terârijâ, tagad - Abinieku<br />

nodaïâ, bet pati "darba vieta" arvien nav<br />

mainîjusies - tâ ir Tropu mâja.<br />

Foto: Inta Lange<br />

Ginta Jansone zoodârzâ strâdâ 19 gadus. Sâkumâ<br />

strâdâjusi Akvârijâ, bet 1994. gadâ pârgâja uz<br />

Ekoloìijas laboratoriju (tagadçjo Abinieku nodaïu)<br />

un uzòçmâs jaunâs Latvijas abinieku (un vçlâk - arî<br />

râpuïu) ekspozîcijas aprûpi. Tagad Ginta Abinieku<br />

nodaïâ kopj arî apdraudçtos gliemeþus - partulas.<br />

Foto: Elvîra Hrðèenovièa<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Foto: Zaiga Trukðe<br />

Foto: Irena Georgieva (Bulgârija)<br />

Viktors Soboïevs 10 gadus nostrâdâjis zoodârza<br />

Nagaino dzîvnieku nodaïâ. Kopâ ar Edgaru<br />

Gromu Viktors nodarbojâs ar ziloòmâtes Rupas<br />

apmâcîbu, lîdz zoodârza ziloòi tika aizvesti uz<br />

Nîderlandes zoodârziem. Tâpat Viktora un Edgara<br />

ziòâ bijis "nîlzirgu ðovs". Attçlâ - ar Funtiku.<br />

Laila Boloðko no 2005. gada strâdâ zoodârza<br />

ârpilsçtas bâzç "Cîruïi". Lailas mîïâkie dzîvnieki ir<br />

zirgi. Attçlâ - barojot alnçnu "Cîruïos".<br />

Jeïena Kustova strâdâjusi gan zoodârzâ, gan<br />

cirkâ. 1988.-1989. gadâ Ïenas aprûpç bija<br />

zoodârza brieþi (vçl arvien mîïâkie dzîvnieki).<br />

2005. gadâ Ïena atsâka darbu zoodârzâ Zîdîtâju<br />

nodaïâ pie plçsîgajiem dzîvniekiem. Attçlâ - ar<br />

Angïu tîrasiòu çrzeli Sagaru cirka laikos.<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Aleksandrs Rudòevs zoodârzâ ir no 1986. gada.<br />

Strâdâ Terârijâ, visvairâk - ar èûskâm. Mîïâkie<br />

dzîvnieki ir lielâs þòaudzçjèûskas, kuru paðlaik<br />

zoodârza kolekcijâ diemþçl ir maz. Attçlâ - ar<br />

leopardu gekonu.<br />

Viktorija Loskutova zoodârzâ strâdâ divus<br />

gadus. Strâdâjusi gan Akvârijâ ar zivîm, gan -<br />

visvairâk - Terârijâ ar râpuïiem, un mîïâkie<br />

dzîvnieki ir íirzakas. Zoodârzs ir Vikas pirmâ<br />

darba vieta, ar kuru iepazinusies jau 15 gadu<br />

vecumâ, kad pa vasarâm strâdâja zoodârzâ pie<br />

papagaiïiem. Attçlâ - ar Jaungvinejas bruòrupuci.<br />

Kristîne Jaèmenkina jau 18 gadus strâdâ<br />

Ornitoloìijas nodaïâ, pie tam nodarbojas ne tikai<br />

ar putniem. Kopð Kristîne un Ivonna Heidere<br />

2005. gada pavasarî sâka apmâcît roni Puiku,<br />

vasaras sezonâ zoodârzâ ik dienas notiek "roòu<br />

ðovs". Un nav arî brînums, ka ar dzîvnieku<br />

apmâcîbu tik labi veicas - Kristînei ir pieredze arî<br />

suòu dresçðanâ, viòa savulaik bijusi instruktore<br />

DOSAAF dienesta suòu klubâ.<br />

40


EKOLOÌIJAS LABORATORIJAI - 20 GADU<br />

Elvîra Hrðèenovièa<br />

Ekoloìijas laboratorijas (vçlâk - Abinieku nodaïas)<br />

vadîtâja 1997.-2006. gadâ<br />

Domâju, ka tieði Latvijas faunas pçc iespçjas pilnîga<br />

demonstrçðana lîdz ar dabas aizsardzîbai veltîtajiem<br />

pasâkumiem, kâ arî bioloìisko un ekoloìisko zinâðanu<br />

devums ir tie trîs vaïi, uz kuriem bûtu jâbalstâs<br />

Nacionâlajam zooloìiskajam dârzam.<br />

/Juris Zvirgzds, atklâjot Latvijas abinieku ekspozîciju 1994. gadâ/<br />

Ekoloìijas laboratorijas vçsture - ârkârtîgi spilgta<br />

lappuse Rîgas zoodârza un Latvijas dabas<br />

aizsardzîbas vçsturç. Pirms 20 gadiem nevarçjâm<br />

iedomâties, ka kokvarþu pavasara dziesma kïûs par<br />

Kurzemes dabas neatòemamu sastâvdaïu un Darela<br />

savvaïas dzîvnieku saglabâðanas tresta mâcîbu kursos<br />

kâ klasisks reintrodukcijas piemçrs tiks minçta Eiropas<br />

kokvarþu reintrodukcija Latvijâ!<br />

/Elvîra Hrðèenovièa, Ekoloìijas laboratorijas 20 gadu svinîbâs,<br />

9.02.2007./<br />

Rîgas zoodârzâ 1987. gadâ tika izveidota Ekoloìijas<br />

laboratorija, kura 1988. gadâ sâka realizçt Eiropas<br />

kokvardes reintrodukcijas programmu.<br />

1994. gada vasarâ tika atklâta Latvijas Abinieku<br />

ekspozîcija. Nâkamajâ gadâ tâ papildinâta ar Latvijas<br />

râpuïiem. 2001. gadâ izveidota tropu abinieku<br />

ekspozîcija Tropu mâjâ.<br />

Par ieguldîjumu dabas aizsardzîbâ un bioloìiskâs<br />

daudzveidîbas saglabâðanâ Juris Zvirgzds 1997. gadâ<br />

apbalvots ar LR Ministru Kabineta balvu. Apbalvojums<br />

pasniegts par nopelniem Rîgas zoodârza attîstîbâ un<br />

sakarâ ar ðîs iestâdes 85. gadadienu.<br />

Ekoloìijas laboratorijas darbinieku izstrâdâtie diplomdarbi:<br />

Vilnîtis V. 1989. Kurkuïu audzçðanas, attîstîbas un<br />

metamorfozes likumsakarîbas laboratorijas apstâkïos.<br />

Diplomdarbs, Latvijas Valsts Universitâte.<br />

Helmanis D. 1990. Sarkanvçdera ugunskrupja vairoðana,<br />

audzçðana laboratorijâ un reintrodukcija dabâ. Diplomdarbs,<br />

Latvijas Valsts Universitâte.<br />

Staðuls M. 1995. Eiropas kokvardes ( Hyla arborea)<br />

reintrodukcija Latvijâ. Diplomdarbs, Latvijas Universitâte.<br />

Èeirâns A. 1997. Gludenâs èûskas dzîvesvietas Latvijâ un<br />

piezîmes par sugas morfoloìiju, izplatîbu un bioloìija. Maìistra<br />

darbs, Latvijas Universitâte.<br />

Deièmane M. 2002. Kokvardes Hyla arborea monitorings<br />

Latvijâ. Maìistra darbs, Latvijas Universitâte.<br />

Juris Zvirgzds (Ekoloìijas laboratorijas dibinâtâjs, ilggadçjs vadîtâjs, arî<br />

zoodârza direktora vietnieks zin. darbâ un direktors), Valts Vilnîtis<br />

(Ekoloìijas laboratorijas zootehniíis, vadîtâjs un zoodârza direktora<br />

vietnieks zin. darbâ) un Aleksandrs Napolovs (darbu zoodârzâ sâcis<br />

Ekoloìijas laboratorijâ, audzçjot barîbas kukaiòus; Insektârija dibinâtâjs).<br />

Elvîra Hrðèenovièa, Mihails Pupiòð, Ilona Roma (Insektârija vadîtâja) un<br />

Aija Pupiòa (kopâ ar M. Pupiòu piedalîjâs pirmajâ sanâksmç par abinieku<br />

savairoðanas un reintrodukcijas jautâjumiem 26.08.1986.).<br />

Ingmârs Lîdaka nodod Elvîrai Hrðèenovièai Saeimas priekðsçdçtâja Induïa<br />

Emða apsveikumu jubilejâ. Ingmârs - liels reintrodukcijas programmas<br />

atbalstîtâjs, aktîvs monitoringa veicçjs, vairâku videofilmu autors.<br />

Ekoloìijas laboratorijas esoðie un bijuðie darbinieki: stâv Edgars Dreijers,<br />

Dainis Helmanis, Modris Staðuls, Aleksandrs Napolovs, Ginta Jansone,<br />

Valts Vilnîtis, Ingûna Helmane, Andris Èeirâns, sçþ Elvîra Hrðèenovièa,<br />

Juris Zvirgzds, Ilze Dunce, Margita Deièmane un Elîna Gulbe.<br />

Modris, Ginta, Juris un Elvîra 2007. gada 10. augustâ "Gobijâs" - Ekoloìijas<br />

laboratorijas bâzç abinieku liegumâ "Blaþìa ezers", kur 1988. gada jûlijâ<br />

izlaisti pirmie 531 laboratorijâ izaudzçtie kokvarþu mazuïi.<br />

Foto: Elvîra Hrðèenovièa, Daiga Leimane<br />

41


GADA NOTIKUMI<br />

FEBRUÂRIS<br />

1.-28. februârî - Tropu mçnesis.<br />

9. februârî - Ekoloìijas laboratorijas (tagadçjâs<br />

Abinieku nodaïas) 20 gadu jubilejas pasâkums Baloþu<br />

mâjâ. Piedalâs esoðie un bijuðie Ekoloìijas<br />

laboratorijas darbinieki, kâ arî kokvarþu reintrodukcijas<br />

projekta atbalstîtâji.<br />

14. februârî - muitas konfiscçto suvenîru izstâdes<br />

atklâðana Tropu mâjâ sadarbîbâ ar Dabas<br />

aizsardzîbas pârvaldi.<br />

APRÎLIS<br />

Foto: Dace Vîtola<br />

MARTS<br />

14.-17. martâ Lîga Matsone piedalâs EAZA Putnu<br />

TAG sanâksmç Alfenas putnu dârzâ "Avifauna"<br />

Nîderlandç.<br />

14. aprîlî - tuvojoties vasarai, atsâkas dzîvnieku<br />

baroðanas demonstrçjumi apmeklçtâjiem. Ðosezon<br />

apmeklçtâjus priecç ne vien ronis Puika, nîlzirgi,<br />

lemuri un pelikâni, bet arî meþa cûkas, surikati,<br />

krçpjvilki un flamingi.<br />

14.-15. aprîlî - Putnu dienas. Zoodârza "Dzeòa<br />

darbnîcâ" tiek pagatavoti 280 bûrîði putniem un<br />

14 bûri susuriem. Daïa putnu bûrîðu tiks izlikti<br />

Meþaparkâ aìentûras "Meþaparks" rîkotajâ talkâ<br />

21. aprîlî.<br />

15.-17. aprîlî Ilze Dunce piedalâs EAZA Abinieku<br />

un râpuïu TAG sçdç Plockas zoodârzâ Polijâ.<br />

17. aprîlî Rîgas lîcî pie Rojas tiek izlaists zoodârzâ<br />

rehabilitçtais pelçkais ronis Pipariòð.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Foto: Inta Lange<br />

24. martâ - 1. aprîlî Inta Lange, Pçteris Petrovs un<br />

Guna Vîtola viesojas Emmenas, Overlonas un<br />

Apenheulas zoodârzos (Nîderlandç), kâ arî Poznaòas<br />

zoodârzâ (Polijâ) "aprauga" þirafes Piku un Periskopu,<br />

kas rudenî ieradîsies Rîgâ, un iepazîstas ar to<br />

turçðanu ðî brîþa "mâjâs".<br />

Foto: Viktors Soboïevs<br />

31. martâ zoodârza Barîbas virtuves vadîtâja Irçna<br />

Kurklete dodas pensijâ pçc 14 zoodârzâ nostrâdâtiem<br />

gadiem.<br />

42<br />

17. aprîlî - pirmais takinçns Rîgas zoodârzâ! Takinu<br />

mâtei Kirai piedzimuðo mazuli nosauc par<br />

Klementînu. 25. jûnijâ takinu grupa papildinâsies arî<br />

ar Kleo mazuli Lukrçciju Klçru.<br />

Foto: Dace Vîtola


MAIJS<br />

Atvçrta jaunâ râpuïu ekspozîcija Terârijâ.<br />

Atklâta jaunâ apmeklçtâju taka Lauku sçtâ un<br />

dzîvnieku barîbas automâts.<br />

3. maijâ no Prâgas zoodârza (Èehijâ) atceïo ilgi<br />

gaidîtâ draudzene mûsu melnajam lemuram<br />

Nampetam.<br />

11.-14. maijâ Rolands Greiziòð un Edgars Vîtols<br />

piedalâs EAZA Padomes sanâksmç Kristiânsundâ<br />

(Norvçìijâ).<br />

12.-13. maijâ - Ìimenes dienas kopâ ar AS "Rîgas<br />

Piena kombinâts", SIA "Eastcon AG LV" un "Lâsçnu".<br />

13. maijâ no Reines zoodârza Vâcijâ atceïo<br />

Èapmana zebru íçvîte Pia.<br />

14. maijâ uz Monpeljç zoodârzu Francijâ aizceïo<br />

kazuâru mâtîte Kazimira.<br />

JÛNIJS<br />

Tropu mâjâ atjaunota lapgrieþskudru ekspozîcija.<br />

3. jûnijâ - "Vides diena ar vides gidu" sadarbîbâ ar<br />

VITILA.<br />

Foto: Andris Eglîtis<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

17. maijâ Vilnis Vilcâns un Guna Vîtola no Tallinas<br />

zoodârza atved divas meþa ziemeïbrieþu mâtîtes.<br />

25. jûnijâ no Teièu dabas rezervâta atvesti trîs mazo<br />

çrgïu mazuïi. 3. jûlijâ tie ceïos tâlâk uz Vâciju<br />

ievietoðanai savvaïas mazo çrgïu ligzdâs.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

18. maijâ "ziemeïbrieþu operâcija" - èetru<br />

ziemeïbrieþu tçviòu pârdzîðana.<br />

19.-20. maijâ Guntis Graubics piedalâs Toròu<br />

cîòâs- Latvijas labâko putnu pazinçju sacensîbâs.<br />

Gunta komanda treðo reizi pçc kârtas ðajâs<br />

sacensîbâs iegûst pirmo vietu.<br />

21.-23. maijâ - sarkanvçdera ugunskrupju<br />

aizsardzîbas pasâkumiem veltîts seminârs, kurâ<br />

piedalâs abinieku pçtnieki no Latvijas, Austrijas,<br />

Dânijas, Vâcijas, LIFE fonda pârstâvji, SIA "ELLE"<br />

("Estonian, Latvian and Lihuanian Environment").<br />

Seminârâ piedalâs Ilze Dunce. 21. maijâ seminârs<br />

notiek Rîgas zoodârzâ, 22.-23. maijâ - Latgales<br />

zoodârzâ Daugavpilî.<br />

24. maijâ - Rîgas tehniskâs universitâtes muitas<br />

institûta mâcîbas zoodârzâ. Lekcijas par dzîvnieku<br />

transportçðanu un CITES lasa Agnija Graubica, Ilze<br />

Raipule un Guna Vîtola.<br />

JÛLIJS<br />

17. jûlijâ Rîgas lîcî izlaisti divi ðogad zoodârzâ<br />

rehabilitçtie izskalotie pelçko roòu mazuïi.<br />

24. jûlijâ uz Kiriat Motzkin zoodârzu Izraçlâ aizceïo<br />

divi Rîgas zoodârzâ dzimuðie lîdzenumu tapîri - Tapa<br />

un Tangenss.<br />

26. jûlijâ - Galapagu bruòrupuèu svçrðana. Ðogad<br />

Arnim Bergmanim arvien smagâko bruòrupuèu<br />

neðanâ un svçrðanâ palîdz vçl divi spçkavîri - Agris<br />

Kazeïòiks un Artûrs Mièulis.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

43


AUGUSTS<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

3. augustâ Ziloòu mâjâ atklâta izstâde "Vaïi Baltijas<br />

jûrâ". Tajâ izstâdîts pagâjuðogad Rîgas lîcî izskalotâ<br />

kuprvaïa skelets, kas lîdz ðim tika eksponçts Latvijas<br />

Dabas muzejâ.<br />

6.-20. augustâ - firmas "Reaktiv" projekts<br />

zoodârzâ- Japânas makaku voljerâ ievietots<br />

televizors un pults TV kanâlu pârslçgðanai. Makaku<br />

uzvedîbu fiksç videokamera, un interesenti<br />

notikumiem var sekot ne vien zoodârzâ uz vietas, bet<br />

arî, skatoties "tieðraidi" firmas mâjas lapâ.<br />

8. augustâ - priecîga ziòa no Nîderlandes -<br />

Emmenas zoodârzâ plkst. 7.30 piedzimusi mûsu<br />

ziloòa Radþas meitiòa Swe Zin - lîdz ðim Radþas<br />

ceturtais mazulis ârzemçs.<br />

21. augustâ - miris Rîgas zoodârza vecâkais<br />

iemîtnieks Misisipi aligators Èabulîtis.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

26. jûlijâ - "vasaras balle" zoodârza darbiniekiem.<br />

Ne vien loterija, konkursi, sporta spçles, balvas un<br />

desiòu çðana (paldies cepçjiem Uldim un Pçterim!),<br />

bet arî vçsturisku zoodârza videofilmu skatîðanâs<br />

vakara izskaòâ.<br />

31. jûlijâ Lîga Matsone piedalâs naftas noplûdçs<br />

cietuðo ûdensputnu rehabilitâcijai veltîtâ seminârâ<br />

Nigulas dabas rezervâtâ (Igaunijâ).<br />

SEPTE<strong>MB</strong>RIS<br />

5. septembrî Guna Vîtola saòem Portsmutas<br />

universitâtes (Lielbritânijâ) diplomu par profesionâlâs<br />

augstâkâs izglîtîbas iegûðanu zoodârzu resursu<br />

vadîbas specialitâtç.<br />

11.-15. septembrî - Ilze Dunce, Tatjana Ivasenko,<br />

Inta Lange un Guna Vîtola piedalâs EAZA 2007. gada<br />

konferencç Varðavas zoodârzâ (Polijâ). Tatjana<br />

Ivasenko uzstâjas ar ziòojumu par Rîgas zoodârza<br />

pieredzi feneklapsu vairoðanâ.<br />

12.-16. septembrî Lîga Matsone piedalâs<br />

4. starptautiskajâ seminârâ par putnu vairoðanu<br />

nebrîvç Toronto (Kanâdâ).<br />

25. septembrî no Poznaòas zoodârza (Polijâ) uz<br />

jauno Þirafu mâju atvesta þirafe Piks.<br />

26. septembrî - Vilku diena sadarbîbâ ar izklaides<br />

tîklu "Klondaika" (SIA "Furors").<br />

27. septembrî no Poznaòas zoodârza atvesta<br />

þirafe Periskops.<br />

OKTOBRIS<br />

8. oktobrî - Þirafu mâjas atklâðana.<br />

10. oktobrî - dzîvnieku kopçju kursa projektu<br />

prezentâcija. Deviòi otrâs grupas dalîbnieki veiksmîgi<br />

pabeiguði kursu!<br />

14. oktobrî - zoodârza 95 gadu jubileja.<br />

15. oktobrî kolektîvs svin zoodârza dzimðanas<br />

dienu.<br />

15. oktobrî uz Valsrodes putnu dârzu (Vâcijâ) no<br />

"Cîruïiem" aizceïo trîs tîtaru grifi. Divus no tiem<br />

paredzçts apmâcît darbam Vâcijas policijâ.<br />

44


Foto: Kobe Oji Zoo<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

22. un 29. novembrî uz Kauòas zoodârzu (Lietuvâ)<br />

aizceïo abas muskusvçrðu mâtîtes.<br />

24.-25. novembrî Benita Drapèe piedalâs<br />

starptautiskâ seminârâ "Dermatoloìija" Tallinâ.<br />

Foto: Kobe Oji Zoo<br />

DECE<strong>MB</strong>RIS<br />

7. decembrî no Dvûrkrâloves zoodârza (Èehijâ)<br />

atceïo divi jauni Amûras tîìeru tçviòi.<br />

21. oktobrî Rîgâ dzimuðajai Âzijas ziloòu mâtîtei<br />

Zuzei Kobes zoodârzâ (Japânâ) piedzimis treðais<br />

mazulis Ouji (japâòu val. - Princis).<br />

22.-26. oktobrî Aleksandrs Napolovs un Ilona Roma<br />

piedalâs starptautiskajâ seminârâ "Bezmugurkaulnieki<br />

zoodârzu kolekcijâs" Maskavâ (Krievijâ).<br />

29. oktobrî - 1. novembrî Benita Drapèe<br />

Dvûrkrâloves zoodârzâ (Èehijâ) iepazîstas ar pieredzi<br />

þirafu veterinârajâ aprûpç.<br />

30. oktobrî - mazumtirdzniecîbas tîkla "Maxima"<br />

organizçtâ Otrâ Latvijas íirbju èempionâta finâls.<br />

NOVE<strong>MB</strong>RIS<br />

2. novembrî par þirafu Pika un Periskopa<br />

aizbildòiem kïûst Rihards un Skaidrîte Piki.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

20. novembrî zoodârza visilggadçjâkâ darbiniece<br />

Çrika Sudraba aicina kolçìus uz savas dzimðanas<br />

dienas svinîbâm. Jubilâre savus ciemiòus pa<br />

zoodârzu izvadâ ar pajûgu.<br />

21. decembrî Ilze Raipule Baloþu mâjâ rîko atvadu<br />

balli. Zoodârzâ nostrâdâti 34 gadi, daudz padarîta<br />

darba - Ilzes ziòâ bijis gan kiangu ciltsdarbs, gan<br />

dzîvnieku uzskaites sistçmas ARKS ievieðana un<br />

uzturçðana mûsu zoodârzâ.<br />

45


ARDIEVAS ÈABULÎTIM. ATSKATOTIES VÇSTURÇ<br />

Foto no Rîgas zoodârza arhîva<br />

Foto no Rîgas zoodârza arhîva<br />

Apkopojuðas Daiga Leimane un Elvîra Hrðèenovièa<br />

27.02.2008.<br />

Bijusî Krokodilu mâja. Nojaukta 2004. gada janvârî.<br />

Èabulîtis Krokodilu mâjâ 20. gs. 80. gados.<br />

Vietâ, kur vçlâk atradâs Krokodilu mâja, 1914. gada<br />

zoodârza plânâ iezîmçta çka - "ziemas mâjoklis<br />

vârîgiem ûdensputniem”, te dzîvojuði arî bruòrupuèi un<br />

íirzakas.<br />

Ticamas rakstiskas ziòas ir par èetru aligatoru<br />

iegûðanu 1939. gadâ, bet nav precîzi zinâms, cik veci<br />

tie bijuði. Viens no tçviòiem 1965. gadâ pârdots<br />

Kijevas zoodârzam. 50. un 60. gados mâtîtes dçjuðas<br />

olas un nikni sargâjuðas ligzdas. Viena no mâtîtçm<br />

ievainojumu dçï likvidçta 1971. g., otra nodzîvojusi lîdz<br />

1977. g.<br />

Aligatoru tçviòð, kuru kopçji iesauca par Èabulîti,<br />

izrâdîjies visizturîgâkais.<br />

1958., 1979. un 1980. gadâ, sakarâ ar pazeminâtu<br />

temperatûru un apkures sistçmas avârijâm, Èabulîtis<br />

atteicies no barîbas seðu mçneðu garumâ. Kopçji<br />

novçrojuði arî îsâkus neçðanas periodus 1970. gadâ,<br />

kam par iemeslu izrâdîjusies jaunu zobu ðíilðanâs.<br />

Dzîves laikâ aligators vairâkkârt ticis mçrîts:<br />

1950. gadâ tas bijis 2,3 m;<br />

1952. g. - 2,70 m;<br />

1955. g. - 2,90 m;<br />

1966. g. - 3,00 m garð.<br />

Kopð tâ laika aligators vairs neauga.<br />

Lielâko mûþa daïu Èabulîtis pavadîjis Krokodilu<br />

mâjâ, bet 2001. gada maijâ pârvietots uz jaunuzcelto<br />

Tropu mâju. Vecumdienas Èabulîtis vadîjis labos<br />

apstâkïos un kïuvis pat kustîgâks.<br />

Ilgus gadus aligators bijis vecâkais Rîgas zoodârza<br />

iemîtnieks.<br />

Aligators Èabulîtis nobeidzies 2007. gada<br />

21.augustâ, bûdams vairâk nekâ 70 gadus vecs.<br />

Nâves cçlonis: vecums, sirdsdarbîbas nepietiekamîba.<br />

Misisipi aligatora skeletu apòçmuðies izgatavot<br />

veterinârârsti Mârtiòð Serþants un Mârcis Ziòìis, bet<br />

izbâzni - Latvijas Dabas muzeja speciâlisti<br />

Valdis Rçders un Andrejs Vaivods.<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Èabulîtis Tropu mâjâ 4.05.2006.<br />

46


VALDE, VADOÐIE SPECIÂLISTI, NODAÏU VADÎTÂJI<br />

RÎGAS NACIONÂLAIS ZOOLOÌISKAIS DÂRZS<br />

Adrese: Meþa prospekts 1, LV-1014, Rîga, Latvija<br />

Tel.: 67518409<br />

Fakss: 67540011<br />

E-pasts: info@rigazoo.lv<br />

http://www.rigazoo.lv

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!