ogres novada attÄ«stÄ«bas programma 2011. â 2017 ... - Ogres novads

Ogres novada attīstības programmas 2011. - 2017. gadam projekts 

pieņemts un nodots sabiedriskajai apspriešanai ar Ogres novada domes 

2010. gada 21.oktobra lēmumu (protokola Nr.12, 1.§) 

OGRES NOVADA ATTĪSTĪBAS 

PROGRAMMA 2011. – 2017.GADAM 

(4 DAĻĀS) 

I daļa 

Pašreizējās situācijas raksturojums un SVID analīze 

Ogrē 2010.

Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam 

SATURS 

Terminu skaidrojumi ........................................................................................................... 6 

Saīsinājumi .......................................................................................................................... 7 

Ievads ................................................................................................................................... 8 

1. Ogres novada pašreizējās situācijas raksturojums .................................................... 10 

1.1. Ogres novada fiziski ģeogrāfiskais raksturojums .................................................. 10 

1.1.1. Ģeogrāfiskais stāvoklis ............................................................................... 10 

1.1.2. Reljefs, augsnes un fizioģeogrāfiskie rajoni ............................................... 10 

1.1.3. Tektoniskā un ģeoloģiskā uzbūve ............................................................... 11 

1.1.4. Derīgie izrakteņi ......................................................................................... 11 

1.1.5. Pazemes ūdeņi ............................................................................................ 12 

1.1.6. Ģeotehniskie apstākļi .................................................................................. 13 

1.1.7. Klimatiskie apstākļi .................................................................................... 15 

1.1.8. Iekšējie ūdeņi .............................................................................................. 15 

1.1.9. Meži un purvi .............................................................................................. 16 

1.1.10. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ........................................................... 17 

1.1.11. Ainavu apvidi ............................................................................................. 19 

1.2. Iedzīvotāji un apdzīvojums ..................................................................................... 20 

1.2.1. Iedzīvotāju skaita izmaiņas ......................................................................... 20 

1.2.2. Iedzīvotāju sastāvs ...................................................................................... 21 

1.3. Ogres novada ekonomiskās attīstības tendences ..................................................... 22 

1.3.1. Iekšzemes kopprodukts un pievienotā vērtība ............................................ 22 

1.3.2. Investīciju piesaiste ..................................................................................... 22 

1.3.2.1. Privātās investīcijas ....................................................................... 22 

1.3.2.2. Publiskās investīcijas ..................................................................... 23 

1.3.2.3. Ārvalstu investīcijas....................................................................... 24 

1.3.3. Nodarbinātība ............................................................................................. 25 

1.3.3.1. Nodarbinātos skaits uzņēmumos ................................................... 25 

1.3.3.2. Nodarbināto skaits valsts un pašvaldību institūcijās ..................... 26 

1.3.3.3. Pašnodarbināto skaits..................................................................... 26 

1.3.4. Bezdarba raksturojums ............................................................................... 27 

1.3.5. Darba samaksa ............................................................................................ 29 

1.3.6. Tautsaimniecības nozaru attīstība ............................................................... 29 

1.3.6.1. Uzņēmumu skaita dinamika un sadalījums pa nozarēm ................ 29 

1.3.6.2. Uzņēmumu apgrozījums ................................................................ 31 

1.3.6.3. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ...................................................... 32 

1.3.6.4. Nekustamā īpašuma nodoklis ........................................................ 33 

1.3.7. Rūpniecība .................................................................................................. 33 

1.3.8. Lauku uzņēmējdarbība ............................................................................... 34 

1.3.8.1. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ............................................. 34 

1.3.8.2. Lauksaimniecības nozaru raksturojums ......................................... 35 

1.3.9. Tūrisms ....................................................................................................... 37 

1.3.9.1. Tūrisma attīstība ............................................................................ 37 

1.3.9.2. Tūrisma resursi un pakalpojumi .................................................... 38 

1.3.10. Eksporta uzņēmumi .................................................................................... 40 

1.3.11. Finanšu pakalpojumi ................................................................................... 40 

1.3.12. Biznesa inkubators ...................................................................................... 40 

1.3.13. Uzņēmēju sabiedriskās organizācijas ......................................................... 41 

Ogres novada pašvaldība, 2010 3


1.4. Infrastruktūra ........................................................................................................... 43 

1.4.1. Satiksmes infrastruktūra un pakalpojumi ................................................... 43 

1.4.1.1. Autoceļu un ielu tīkls ..................................................................... 43 

1.4.1.2. Dzelzceļš ........................................................................................ 46 

1.4.1.3. Velotransports ................................................................................ 47 

1.4.1.4. Sabiedriskais transports ................................................................. 47 

1.4.2. Sakaru komunikācija un informatizācija .................................................... 49 

1.4.3. Enerģētikas infrastruktūra ........................................................................... 50 

1.4.3.1. Elektroapgāde ................................................................................ 50 

1.4.3.2. Siltumapgāde ................................................................................. 51 

1.4.3.3. Gāzes apgāde ................................................................................. 52 

1.4.4. Vides infrastruktūra .................................................................................... 52 

1.4.4.1. Ūdenssaimniecība .......................................................................... 52 

1.4.4.2. Notekūdeņu savākšana un attīrīšana .............................................. 53 

1.4.4.3. Atkritumu apsaimniekošana .......................................................... 54 

1.4.5. Vides kvalitāte ............................................................................................ 56 

1.4.5.1. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas .................................. 56 

1.4.5.2. Virszemes ūdeņu kvalitāte ............................................................. 56 

1.4.5.3. Vides riski ...................................................................................... 56 

1.5. Sabiedriskas nozīmes infrastruktūra ....................................................................... 58 

1.5.1. Pašvaldības pārvaldes un iedzīvotāju apkalpošanas iestāžu infrastruktūra 58 

1.5.2. Izglītības, sporta un kultūras iestāžu infrastruktūra .................................... 58 

1.5.3. Sociālās un veselības aprūpes iestāžu infrastruktūra .................................. 60 

1.5.4. Kapsētas un piemiņas vietas ....................................................................... 60 

1.5.5. Parki, skvēri, rekreācijas zonas un peldvietas ............................................ 61 

1.6. Apdzīvojums un mājokļi ......................................................................................... 63 

1.6.1. Mājokļu veidi un to kvalitāte ...................................................................... 63 

1.6.2. Dzīvojamo māju apsaimniekošana ............................................................. 64 

1.7. Izglītība ................................................................................................................... 65 

1.7.1. Pirmsskolas izglītība ................................................................................... 65 

1.7.2. Vispārējā pamatizglītība un vidējā izglītība ............................................... 66 

1.7.3. Profesionālā izglītība .................................................................................. 68 

1.7.4. Profesionālās ievirzes izglītība ................................................................... 69 

1.7.5. Interešu izglītība ......................................................................................... 70 

1.8. Sports....................................................................................................................... 72 

1.8.1. Sporta organizācijas .................................................................................... 72 

1.8.2. Sporta nozares finansēšanas kārtība ........................................................... 73 

1.8.3. Sporta pasākumi ......................................................................................... 73 

1.8.4. Sporta infrastruktūra ................................................................................... 74 

1.8.5. Investīcijas sporta infrastruktūrā ................................................................ 74 

1.8.6. Sports visām paaudzēm .............................................................................. 75 

1.9. Kultūrvide ............................................................................................................... 77 

1.9.1. Kultūrvēsturiskā ainava un kultūras pieminekļi ......................................... 77 

1.9.2. Ogres vēstures un mākslas muzejs un novadpētniecības darbs .................. 78 

1.9.3. Novadpētniecības izpētes objekti ............................................................... 79 

1.9.4. Bibliotēkas .................................................................................................. 80 

1.9.5. Nemateriālais kultūras mantojums ............................................................. 81 

1.10. Sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība .............................................................. 85 

1.10.1. Sociālās situācijas raksturojums ................................................................. 85 



1.10.2. Ogres sociālais dienests un tā struktūrvienības .......................................... 85 

1.10.2.1. Dienas centrs „Saime” ................................................................... 87 

1.10.2.2. Krīzes centrs „Laipas” ................................................................... 87 

1.10.2.3. Ģimenes atbalsta dienas centrs ...................................................... 88 

1.10.2.4. Jaunatnes veselības centrs.............................................................. 88 

1.10.3. Madlienas sociālais dienests ....................................................................... 88 

1.10.4. Suntažu sociālais dienests ........................................................................... 88 

1.10.5. Taurupes sociālais dienests ......................................................................... 88 

1.10.6. Vispārējā tipa pansionāts „Madliena” ........................................................ 91 

1.10.7. Bāriņtiesas .................................................................................................. 92 

1.11. Veselības aprūpe ..................................................................................................... 93 

1.11.1. Ogres rajona slimnīca ................................................................................. 93 

1.11.2. Dziednīca .................................................................................................... 94 

1.12. Ogres novada pašvaldības resursi ........................................................................... 95 

1.12.1. Pašvaldības struktūra .................................................................................. 95 

1.12.2. Pašvaldības budžets .................................................................................... 96 

1.12.3. Attīstības prioritātes līdz 2010. gadam ..................................................... 100 

1.12.4. Pašvaldības administrācija ........................................................................ 100 

1.12.4.1. Izmaiņas administratīvi teritoriālās reformas ietvaros ................. 100 

1.12.4.2. Informācija par pašvaldībā nodarbinātajiem ............................... 101 

1.12.4.3. Pašvaldības darbības principi un kvalitāte ................................... 102 

1.12.5. Privātā un nevalstiskā sektora iesaiste pašvaldības darbā ........................ 104 

1.12.5.1. Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām ................................. 104 

1.12.5.2. Sadarbība ar uzņēmējiem ............................................................. 105 

1.12.6. Ogres novada pašvaldības starptautiskā sadarbība ................................... 105 

1.12.6.1. Sadraudzības pašvaldības ............................................................ 105 

1.12.6.2. Nozīmīgākie starptautiskie projekti ............................................. 106 

1.13. Sabiedriskā kārtība un drošība .............................................................................. 108 

1.13.1. Policija ...................................................................................................... 108 

1.13.1.1. Pašvaldības policija .................................................................... 108 

1.13.1.2. Valsts policija ............................................................................. 108 

1.13.2. Ugunsdzēsība ............................................................................................ 109 

2. Ogres novada SVID analīze ........................................................................................ 110 

2.1. Dabas vides SVID analīze .................................................................................... 110 

2.2. Ekonomiskās vides SVID analīze ........................................................................ 111 

2.3. Infrastruktūras SVID analīze ................................................................................ 113 

2.4. Izglītības un sporta nozares SVID analīze ........................................................... 119 

2.5. Kultūrvides SVID analīze..................................................................................... 121 

2.6. Sociālās vides un veselības aizsardzības SVID analīze ....................................... 122 

2.7. Pašvaldības pārvaldes SVID analīze .................................................................... 123 

2.8. SVID analīzes kopsavilkums ................................................................................ 124 

3. Ogres novada specializācija ........................................................................................ 127 

4. Iedzīvotāju līdzdalība attīstības programmas izstrādē ............................................ 129 

4.1. Iedzīvotāju aptauja ............................................................................................... 129 

4.2. Nākotnes pilsētas spēle (Future City Game) ........................................................ 131 

Pielikums ........................................................................................................................... 133 



TERMINU SKAIDROJUMI 

Attīstības programma – vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikts pasākumu kopums 

ilgtermiņa prioritāšu īstenošanai. 

Integrēta pieeja – pieeja attīstības plānošanā, kas paredz koordinētu telpisko, tematisko un laika 

dimensiju, nodrošinot interešu saskaņotību starp visiem pārvaldes līmeņiem un ieinteresētajām 

pusēm, izmantojot konkrētus instrumentus, lai sasniegtu noteiktos mērķus un prioritātes. 

Investīciju plāns – attīstības programmas rīcības plāna sastāvdaļa laika posmam vismaz līdz trīs 

gadiem, kuru apstiprina pašvaldība. 

Klasters – nozaru, uzņēmumu grupa, kurus vieno kopējas izejvielas, ražošanas ķēdes vai citi 

faktori, ar mērķi koordinēt ražošanu. 

Monitorings – regulāra novērošana, vērtēšana un pārskats par rīcībām un pārmaiņām attīstības 

programmas īstenošanā. 

Prioritāte – teritorijas attīstības vispārējā aktualitāte, kuras risināšana tiek izvirzīta priekšplānā 

salīdzinājumā ar citām attīstības aktualitātēm. 

Projekts – pasākumu kopums, kas veicams noteiktu mērķu sasniegšanai noteiktā laika periodā ar 

iepriekš noteiktiem finansiālajiem, materiālajiem un cilvēku resursiem. 

Publiskā apspriešana – ar ārējo normatīvo aktu vai institūcijas noteikts laika periods, kura ietvaros 

sabiedrības pārstāvji sniedz savus iebildumus un priekšlikumus vai piedalās citās institūcijas 

organizētās sabiedrības līdzdalības aktivitātēs. 

Rīcības plāns – attīstības programmas sadaļa, kas ietver konkrētu pasākumu kopumu un investīciju 

plānu attīstības programmā noteikto uzdevumu īstenošanai. 

Rīcības virzieni – konkrētu pasākumu kopums, kas ir izvirzīts vidēja termiņa prioritāšu 

sasniegšanai. 

Sabiedriskā apspriede – sanāksme, kurā piedalās un savus iebildumus un priekšlikumus sniedz 

sabiedrības pārstāvji. 

Stratēģiskā daļa – attīstības programmas sadaļa, kurā definē pašvaldības vidēja termiņa prioritātes 

un izvirza uzdevumus to īstenošanai. 

Stratēģiskais mērķis – koncentrēts politisku uzstādījumu kopums vēlamajām situācijas pārmaiņām 

noteiktā laika periodā, kas vērsts uz teritorijas attīstības vīzijas sasniegšanu un kalpo par pamatu 

prioritāšu noteikšanai, turpmāk veicamo darbu identificēšanai. 

Uzdevumi – iniciatīvu un rīcību kopums, kas izvirzīti noteikto rīcības virzienu sasniegšanai. Tie ir 

skaidri definēti, izmērāmi un pārbaudāmi. 

Vīzija – lakonisks ilgtermiņa nākotnes redzējums, kas vienlaikus parāda teritorijas unikālās vērtības. 



SAĪSINĀJUMI 

A/S 

ATR 

ES 

ERAF 

IIN 

IKP 

IKT 

IT 

ĪADT 

kV 

LKPS 

LR 

LVL/Ls 

MVU 

MW 

MWh 

NACE 1 

NAP 

NĪN 

NVA 

NVO 

PPP 

SIA 

SVID 

VAS 

VID 

Vjl. 

Akciju sabiedrība 

Administratīvi teritoriālā reforma 

Eiropas Savienība 

Eiropas Reģionālais Attīstības Fonds 

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 

Iekšzemes kopprodukts 

Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas 

Informāciju tehnoloģijas 

Īpaši aizsargājamā dabas teritorija 

Kilovolti 

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība 

Latvijas Republika 

Latvijas lats 

Mazie un vidējie uzņēmumi 

Megavati 

Megavatstundas 

Ekonomiskās darbības statistiskā klasifikācija Eiropas 

Savienībā 

Nacionālais attīstības plāns 

Nekustamā īpašuma nodoklis 

Nodarbinātības valsts aģentūra 

Nevalstiskās organizācijas 

Publiskās – privātās partnerattiecības 

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 

Analīzes matrica (stiprās puses, vājās puses, iespējas, 

draudi) 

Valsts akciju sabiedrība 

Valsts ieņēmumu dienests 

Virs jūras līmeņa 

1 Classification of Economic Activities in the European Community 



IEVADS 

Ogres novada attīstības programma (turpmāk tekstā - Attīstības programma) ir vidēja termiņa 

plānošanas dokuments, kurā noteikts pasākumu kopums pašvaldības ilgtermiņa prioritāšu 

īstenošanai no 2011. līdz 2017. gadam. Šis dokuments nodrošinās līdzsvarotu Ogres novada 

teritorijas attīstību ilgtermiņā un kalpos par pamatu investīciju piesaistei privātajā un publiskajā 

sektorā. 

Attīstības programma izstrādāta saskaņā ar Ogres novada domes 21.01.2010. lēmumu (sēdes 

protokols nr. 1; 2.§). 

Attīstības programma izstrādāta, pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām” 14. panta otrās 

daļas 1. punktu un ievērojot Attīstības plānošanas sistēmas likumā, Reģionālās attīstības likumā un 

Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības 

plānošanas procesā” prasības. 

Attīstības programmas izstrādē speciālisti ir ņēmuši vērā Reģionālās attīstības un pašvaldību 

lietu ministrijas „Metodiskos ieteikumus attīstības programmu izstrādei reģionālā un vietējā 

līmenī”. Attīstības programma izstrādāta tā, lai tā hierarhiski būtu pakārtota un saskaņota ar šādiem 

Rīgas plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentiem: 

1) Rīgas plānošanas reģiona attīstības stratēģija (2000. - 2020. g.); 

2) Rīgas reģiona attīstība programma (2005. - 2011. g.). 

Lai nodrošinātu attīstības dokumentu pēctecību, attīstības programmas izstrādē ievērota spēkā 

esošā Ogres novada attīstības programma (2005. - 2013. g.), kā arī Ogres rajona attīstības 

programma 2005. - 2012. gadam. 

Dokumenta izstrādātāji ir ievērojuši to vietējo pašvaldību, kuras robežojas ar Ogres novadu, 

plānošanas dokumentos noteiktos attīstības virzienus. 

Veidojot Attīstības programmu, ievēroti šādi plānošanas dokumenta izstrādes principi: 

1) ilgtspējīgas attīstības princips; 

2) interešu saskaņotības princips; 

3) līdzdalības princips; 

4) sadarbības princips; 

5) finansiālo iespēju princips; 

6) atklātības princips; 

7) uzraudzības un novērtēšanas princips; 

8) subsidiaritātes princips; 

9) attīstības plānošanas un normatīvo aktu izstrādes sasaistes princips. 

10) līdzsvarotas attīstības princips. 

Ogres novada vīzija - „Ogres novads – cilvēka un dabas harmonija”. 

Ogres novada stratēģiskie mērķi ir: 

1) veicināt novada ekonomisko izaugsmi un uzņēmumu konkurētspējas 

paaugstināšanos; 

2) attīstīt novada cilvēkresursu potenciālu; 

3) veicināt vidi saudzējošas augstas dzīves kvalitātes ieviešanu. 

Attīstības programmas izstrādes laikā noteiktas novada ilgtermiņa attīstības prioritātes, un 

tās ir: 

1) efektīva un moderna pārvalde; 

2) daudzveidīga un inovatīva ekonomika; 

3) vidi saudzējoša infrastruktūra; 

4) konkurētspējīga izglītība un sports; 

5) kvalitatīva un pieejama kultūrvide; 

6) veselīga un sociāli atbalstīta sabiedrība; 



7) atbildīga dabas apsaimniekošana. 

Attīstības programma sastāv no vairākām daļām: 

1) pašreizējās situācijas raksturojums un SVID analīze; 

2) attīstības stratēģija 2011. - 2017. gadam; 

3) rīcības plāns 2011. - 2013. gadam; 

4) attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtība. 

Pašreizējās jeb esošās situācijas raksturojumā atspoguļotas novada attīstības tendences pirms 

un pēc ATR pabeigšanas, nozaru attīstības problēmas, iespēju robežās parādīti izaugsmes resursi un 

izstrādāta SVID analīze. Balstoties uz pašreizējo situāciju un SVID analīzi, noteikta Ogres novada 

specializācija. Pašreizējās situācijas daļu noslēdz sadaļa par iedzīvotāju līdzdalību attīstības 

programmas izstrādē. 

Stratēģiskajā daļā, kas izstrādāta, balstoties uz esošo situāciju un SVID analīzi, noteiktas 

vidēja termiņa attīstības prioritātes, nepieciešamie rīcības virzieni un uzdevumu kopums, kā arī 

vidējā termiņā sasniedzamie vispārīgie rezultāti. 

Rīcības plānā, ņemot vērā esošo sociāli ekonomisko situāciju valstī, ir parādīti projekti un 

aktivitātes triju gadu periodam, norādot to sasaisti ar atbildīgajiem izpildītājiem un finanšu 

resursiem. 

Attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtībā noteikts uzraudzības un ziņojuma 

sagatavošanas periodiskums, ziņojumā analizējamie uzraudzības rādītāji un tā kopējais saturs. 

Attīstības programmas izstrādi nodrošināja vadības grupa (vadītāja Vita Pūķe) un 

pašvaldības Attīstības nodaļa (vadītāja Jana Briede). 

Lai analizētu konkrētas nozares un noteiktu attīstības virzienus, vadības grupa izveidoja sešas 

tematiskās darba grupas: pārvalde, ekonomika un uzņēmējdarbība, vide un infrastruktūra, 

izglītība un sports, kultūra, veselības un sociālā aizsardzība. Darba grupās iesaistījās pašvaldības 

un nozaru speciālisti, deputāti un iedzīvotāji. 

Vadības darba grupu sanāksmēs piedalījās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu 

ministrijas un Rīgas plānošanas reģiona speciālisti, kuri, izvērtējot darba grupu sagatavotos 

materiālus, sniedza priekšlikumus dokumenta pilnveidošanai. 

Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par novada attīstību, 2010. gada aprīlī veikta iedzīvotāju 

aptauja. 2010. gada jūlijā, balstoties uz Britu padomes metodoloģiju pilsētvides jautājumu 

risināšanai, notika situācijas analīzes un ideju radīšanas aktivitāte „Nākotnes pilsētas spēle” 

(„Future City Game”), kuru rīkoja Britu padome, Ogres novada pašvaldības Attīstības nodaļa un 

biedrība „Zināšanu un inovācijas sabiedrība”. Tās ietvaros Ogres novada iedzīvotāji (uzņēmēji, 

nevalstisko organizāciju pārstāvji, uzņēmēji, pašvaldības darbinieki, jaunieši, pensionāri) izvirzīja 

priekšlikumus Ogres novada attīstības prioritātēm un sniedza savu redzējumu par Ogres novada 

attīstību. 

Galvenās problēmas dokumenta izstrādē bija saistītas ar objektīvas un savstarpēji 

salīdzināmas informācijas iegūšanu par noteiktu laika periodu katrā no teritoriālajām vienībām. 

Ņemot vērā straujās izmaiņas valsts sociālekonomiskajā attīstībā pēdējo divu gadu laikā un to, ka 

daļa vietējo pašvaldību dokumentu pēc ATR pabeigšanas ir nodota arhīvā, pamatā analizēti dati par 

pēdējiem trīs gadiem, bet atsevišķos gadījumos par ilgāku laika periodu. Iespēju robežās izmantoti 

pagastu pārvalžu dati, no valsts institūcijām pieprasītā un publiski pieejamā informācija, pētījumi, 

kā arī dažādas publikācijas. 

Attīstības programma nodota sabiedriskajai apspriešanai no 2010. gada 21. oktobra līdz 22. 

novembrim. 

Vadības grupa pateicas visiem darba grupu vadītājiem, pašvaldības speciālistiem, uzņēmējiem 

un iedzīvotājiem par atsaucību un atbalstu Ogres novada attīstības programmas izstrādē. 



1. OGRES NOVADA PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS 

1. 1. OGRES NOVADA FIZISKI ĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS 

1.1.1. ĢEOGRĀFISKAIS STĀVOKLIS 

Ogres novads atrodas Latvijas valsts centrālajā daļā (1. pielikums), tā kopējā platība 2 ir 989,9 

km 2 . 

Pašreizējās robežas Ogres novads ieguvis 2009. gada 1. jūlijā. Novadā ietilpst Ogres pilsēta 

un Ogresgala pagasts (no 12.12.2002. līdz 30.06.2010. Ogres novads) Krapes, Ķeipenes, Lauberes, 

Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Suntažu un Taurupes pagasts. Novada administratīvais centrs ir 

Ogre. 

2009. gada 1. janvārī novada kopējais iedzīvotāju skaits bija 38 987, no kuriem 29 825 jeb 

76,5 % dzīvoja Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā. Vidējais apdzīvojuma blīvums bija 39,3 cilvēki 

uz km 2 , taču tas ievērojami atšķīrās, salīdzinot informāciju par Ogres pilsētu ar Ogresgala pagastu 

un pārējiem pagastiem. (2. pielikums). 

Novads ir izteikti izstiepts rietumu - austrumu virzienā apmēram 60 km garumā, bet ziemeļu - 

dienvidu virzienā - 30 km garumā. Tā lielākā daļa atrodas Viduslatvijas zemienē, bet austrumu daļa 

- Vidzemes augstienē. 

Ogres novads robežojas ar Mālpils, Amatas, Ērgļu, Kokneses, Aizkraukles, Skrīveru, 

Lielvārdes, Ķeguma, Ikšķiles un Ropažu novadu. 

Ogres novads ietilpst Rīgas plānošanas reģionā un atrodas valsts galvaspilsētas Rīgas 

aglomerācijas tiešā ietekmes zonā, tā ekonomiski ģeogrāfiskais stāvoklis ir ļoti izdevīgs. Būtiska 

nozīme ir tam, ka teritoriju gan Z-D, gan R-A virzienā šķērso vairāki valsts un reģionālas nozīmes 

autoceļi un dzelzceļš. 

1.1.2. RELJEFS, AUGSNES UN FIZIOĢEOGRĀFISKIE RAJONI 3 

Ogres novads atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, divos fizioģeogrāfiskajos 

rajonos - Viduslatvijas zemienē un Vidzemes augstienē (1. pielikums). Viduslatvijas zemienē 

novada teritorijā ir Lejasdaugavas senlejas un Viduslatvijas nolaidenuma dabas apvidi, bet 

Vidzemes augstienē - Piebalgas pauguraines un Augšogres pazeminājuma dabas apvidi 4 . 

Augstienēm raksturīga pacelta pamatiežu virsa, biezi kvartāra nogulumi un ļoti saposmots, 

paugurains reljefs, kā arī palielināts nokrišņu daudzums. Reljefa augstuma atšķirības nosaka 

mitruma apstākļu, augu valsts un augšņu īpašību visai lielo dažādību salīdzinoši nelielās augstieņu 

platībās. Piebalgas pauguraines apvidū atrodas daļa Taurupes un Mazozolu pagasta teritorijas, bet 

Augšogres pazeminājuma apvidū – daļa Meņģeles, Taurupes un Mazozolu pagasta teritorijas. 

Mazozolu pagasta ziemeļu daļā atrodas augstākais novada zemes virsmas punkts - 213,5 m vjl. 

Lielāko daļu teritorijas aizņem Viduslatvijas nolaidenums, kura virsma ir slīpa, un tas 

vislabāk raksturo Ogres novada virsmas reljefu. Virsmas absolūtais augstums mainās no 20 m vjl. 

rietumu daļā līdz vairāk nekā 100 m vjl. austrumu daļā. Zemieņu daļā ir mazāk nokrišņu, klimats ir 

sausāks, notece mazāka, lēnāka, un līdz ar to pārpurvošanās pakāpe ir lielāka. Arī vienlaidu augu 

valsts grupējumu un zemes lietojuma veidi (piemēram, aramzeme) aizņem lielākas platības nekā 

augstienēs. 

Novada dienvidrietumu un rietumu daļā pēdējais apledojums ir atstājis visai savdabīgus 

ģeomorfoloģiskos veidojumus - osus, ko sauc arī par kangariem. Tie ir šauri, kilometriem gari 

2 Pēc VZD datiem uz 01.01.2010. 

3 Pēc A. Kuzmina „Ogres novads”; „Mācību grāmata”, R., 1996 

4 Pēc V. Zelča vispārējās Latvijas dabas rajonu un apvidu kartes 



vaļņveida pauguri un to virknes ar stāvām nogāzēm. Osi pārsvarā sastāv no grants un dažāda 

rupjuma smilts kārtām. Novada teritorijā osi ir sastopami Ogres, Juglas (Annasmuižas) un Suntažu 

apkārtnē. Nozīmīgākie ir Lielie Kangari (lielākā daļa atrodas Ropažu novadā), Suntažu Kangari, 

Ogres Kangari ar 69 m augsto Ķentes kalnu. 

Daļu no Ogres Kangariem, kas stiepjas cauri pilsētai un kuru pakājē atrodas Jaunogres 

dzīvojamais masīvs, sauc par Zilajiem kalniem, kas ir iecienīta pilsētnieku atpūtas vieta. Savukārt 

pilsētas centrā esošie osi nosaukti par Vilku kalniem, kuros uzcelta pašvaldības administrācijas ēka 

un Ogres 1. vidusskola. 

Viduslatvijas nolaidenumā dominē vidēji viļņots morēnu līdzenums ar gareniem, līdz 20 m 

augstiem pacēlumiem - drumliniem. Pa šo pauguru lēzenajām mugurām un nogāzēm stiepjas labi 

iekultivētu tīrumu joslas (pārsvarā uz mālainiem cilmiežiem). Ievērojamākais no drumliniem ir 

Ķeipenes valnis ar ļoti komplicētu uzbūvi. Morēnu līdzenumos ir salīdzinoši auglīgākās augsnes - 

velēnu podzolētās augsnes ar vidēju iekultivēšanas pakāpi. Vislabāk iekultivētās augsnes Ogres 

novadā ir Lejasdaugavas senlejā, kur tās bijušas apstrādātas kopš seniem laikiem, un to cilmieži ir 

karbonātiskie dolomīti. 

Lejasdaugavas senlejā ir visplānākā kvartāra nogulumiežu kārta, kas vietām pārklāj pamatiežu 

dolomītus tikai nepilna metra biezumā. Terasēs un to nogāzēs uz karbonātiem bagātajiem 

dolomītiem izveidojušās karbonātu vai velēnu karbonātu augsnes. Lielāko daļu ielejas applūdinājuši 

Rīgas HES ūdeņi. 

1.1.3. TEKTONISKĀ UN ĢEOLOĢISKĀ UZBŪVE 

Ogres novada tektoniskais pamats sastāv no senās Austrumeiropas platformas pamatklintāja 

cietajiem, kristāliskajiem iežiem - dažādu paveidu granītiem un gneisiem. Šādos tektoniskajos 

apstākļos stipras zemestrīces nav iespējamas un pat vājas zemestrīces ir ļoti reta parādība. 

Pamatklintāja blokiem ir raksturīgas lēnas svārstības - Vidzemes augstienes apkārtne katru gadu 

paceļas ar vidējo ātrumu 2 - 3 mm gadā. Kristāliskais pamatklintājs novada teritorijā atrodas 800 - 

1000 m dziļumā. 

Ģeoloģiskā ziņā virs pamatklintāja simtiem metru biezumā atrodas devona periodā 

noslāņojušies un sablīvējušies, sacementējušies pat līdz 400 miljoniem gadu veci nogulumieži, 

kurus sauc arī par pamatiežiem. Pārsvarā pamatiežus veido dolomīti, un Ogres novada teritorijā tie 

atsedzas Daugavas, Ogres, Mazās Juglas un citu upju krastos. 

Virs pamatiežiem ir nogulsnējušies jaunāki un irdenāki nogulumieži, kuru vecums 

nepārsniedz 2 miljonus gadu. Šos iežus veido četru apledojumu kušanas ūdeņu noguldītā smilts, 

māls, grants, oļi, laukakmeņi un šo iežu savstarpējie sajaukumi. 

Jaunāko nogulumiežu jeb kvartāra nogulumiežu kārtas biezums svārstās vidēji no 10 - 40 m, 

bet Daugavas kvartāra nogulumiežu biezums nepārsniedz 10 m. Savukārt novada austrumu daļā šā 

veida nogulumiežu kārtas biezums var pārsniegt pat 80 m. 

1.1.4. DERĪGIE IZRAKTEŅI 5 

Minerālo izejvielu resursi ir viens no ekonomiskās attīstības pamatfaktoriem. To kvantitāte un 

kvalitāte, saguluma apstākļi un teritoriālais izvietojums ir būtiski novada teritorijas turpmākajai 

attīstībai. 

Ogres novadā ir samērā lieli kūdras resursi. Teritorijā ir apzinātas 60 kūdras atradnes, taču 

kūdras resursu ģeoloģiskā izpēte ir salīdzinoši zema. Saimnieciski nozīmīgākās ir atradnes, kuru 

platība ir lielāka par 100 ha. Detāli izpētītas ir Žļaugu, Ozolēnu, Pečora, Gulbju, Vērenes un 

Sivenīcas atradnes ar kopējo platību 2800 ha, kurās esošā kūdra izmantojama galvenokārt 

mēslojumam un pakaišiem, Sivenīcas atradnē - arī enerģētikai. Saimnieciski nozīmīgas ir arī Lielā 

5 Pēc „Vides situācijas izpēte Ogres rajonā un priekšlikumu izstrādāšana Ogres rajona sociālās un ekonomiskās 

attīstības virzieniem. I daļa. Ģeoloģiskā vide”, SIA „Ģeoloģiskais un geofiziskais centrs”, R., 2001 



Sūces, Čaulu un Saulrietu atradnes. Tā kā daļa no apzinātajiem kūdras resursiem nav izmantojami, 

jo to atradnes aizņem arī vērtīgas mežaudzes, lauksaimniecībā izmantojamas zemes vai tās atrodas 

ĪADT, perspektīvā enerģētikā un lauksaimniecības vajadzībām varētu izmantot arī atradnes ar 

mazāku platību. 

Dolomīta atradnes un prognozētie izplatības laukumi novada teritorijā ir saistīti ar 

augšdevona Ogres, Daugavas un Pļaviņu svītu. Dolomītu iespējams izmantot kā dabīgo celtniecības 

materiālu, no dolomīta iegūst arī būvkaļķus un dolomītmiltus. Praktiska nozīme ir dolomīta 

slāņiem, kas atrodas līdz 10 m dziļumā. Rūpniecisko nozīmi zaudējušas četras novada teritorijā 

esošas atradnes - „Ogresgals”, „Ogre - 60”, „Ogre - 56” un „Ciemupe - Ķilupe”. Prognožu laukumi, 

kuros nepieciešams veikt papildus izpēti, ir „Ķilupe”. 

Kastrānes ķieģeļmālu atradne izpētīta jau 1958. gadā, un tās derīgo slāņkopu (biezums 0,45 

- 7,0 m) veido Ogres svītas māli. Šie māli ir derīgi celtniecības ķieģeļu un apdares flīžu ražošanai. 

Daļa Kastrānes mālu atradnes teritorijas jau ir apbūvēta. Iepriekšējo gadu ģeoloģisko pētījumu 

rezultātā novada teritorijā nav atklātas celtniecības vajadzībām perspektīvas lielas mālu atradnes. 

Smilts - grants materiālu iegulas pārsvarā saistītas ar glaciālajiem jeb ledāja kušanas 

ūdeņiem, retāk ar aluviālajiem jeb upju nogulumiem. Novada teritorijā ir zināmas ap 26 smilts - 

grants atradnēm, bet tās ir izvietotas nevienmērīgi. Līdzīgi kā kūdras atradnes, arī daļa smilts – 

grants atradņu atrodas apbūvētās, lauksaimniecības zemēs vai ĪADT, līdz ar to ir zaudējušas savu 

saimniecisko nozīmi (piemēram, „Ogres Kangari”). Daudzu atradņu ģeoloģiskās izpētes pakāpe ir 

nepietiekama - krājumi un materiāla kvalitāte novērtēti nepilnīgi. 

Nozīmīgākās būvsmilts atradnes ir „Madliena”, „Zādzene I”, „Zādzene II”. Perspektīvā 

papildu smilts atradnes varētu būt prognozēto resursu laukumā Taurupes pagastā. 

Ogres novada teritorijā atrodas Lobes un Pečoru ezera sapropeļa 6 atradnes, no kurām 

detalizēti izpētīta Lobes ezera atradne (iegulas biezums no 0,1 - 5,0 m, kopējais krājums 2963 m 3 ). 

Lielākie prognozētie sapropeļa krājumi atrodas Pečoru ezerā (5292 m 3 ), taču izpētes pakāpe ir ļoti 

zema. Abu atradņu sapropelis izmantojams dziedniecībai, mēslojumam, ķīmiskai pārstrādei, un tas 

uzskatāms par novada stratēģisko resursu rezervi. 

1.1.5. PAZEMES ŪDEŅI 

Ogres iedzīvotāju ūdensapgādi pilnībā nodrošina pazemes saldūdens avoti. Ūdens ieguve 

notiek no Katlešu - Ogres un starpmorēnas ledāja kušanas ūdeņu horizonta, Pļaviņu - Daugavpils 

horizonta, Arukilas - Amatas horizonta, kā arī kvartāra nogulumiem. Artēzisko urbumu dziļums ir 

ļoti atšķirīgs – no dažiem desmitiem m līdz vairāk kā 200 m dziļumam. Lauku teritorijā individuālo 

dzīvojamo māju apgādē ar dzeramo ūdeni pamatā izmanto individuālās akas. 

Vairumā centralizēto ūdens apgādes sistēmu ūdens kvalitāte atbilst normatīvo aktu prasībām, 

tomēr vietām dzeramajā ūdenī joprojām ir paaugstināts dzelzs saturs (> 0,2 mg/l). Raksturīga ir arī 

dzeramā ūdens paaugstināta cietība. Piesārņojuma riskam visvairāk pakļauti ir kvartāra ūdeņi. 

Ūdens kvalitāti nosaka ne tikai ūdens ķīmiskais sastāvs, bet arī apgādes sistēmu tehniskais 

stāvoklis – tās pārsvarā ir tehniski novecojušas. Dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumi 

daļēji veikti Ogres pilsētā, Ogresgala, Madlienas, Ķeipenes, Taurupes, Mazozolu un citos pagastos 

gan par pašvaldību budžeta, gan valsts investīciju un ES līdzekļiem. 

Visā novada teritorijā ir artēziskie urbumi, kuri pēc zemes privatizācijas ir nonākuši arī 

privātā īpašumā. Tā kā to uzraudzība nenotiek, tad šādās vietās ir paaugstināti pazemes ūdeņu 

piesārņojuma draudi. 

Lielākais dzeramā ūdens patērētājs novadā ir Ogres pilsēta, kurā ir ap 90 ekspluatācijas 

urbumu un liels skaits individuālo aku. Pilsētas centralizētā ūdens apgādes sistēma no 19 urbumiem 

nodrošina ar dzeramo ūdeni ap 85 % pilsētas iedzīvotāju. Decentralizētajā ūdens apgādē iekļauti ap 

45 urbumiem, kuri nodrošina ar ūdeni galvenokārt saimnieciska rakstura uzņēmumus. 

6 Sapropelis ir organiskas izcelsmes nogulumiezis, kas veidojies no ūdens augu un dzīvnieku sadalīšanās produktiem, 

kā arī minerālu komponentēm – māls, smilts, ūdenī izšķīdušo kalcija, magnija un dzelzs oksīdiem. 



Plašāka informācija par ūdensapgādi iekļauta 4. nodaļā „Infrastruktūra”. 

Būtiski, ka lielākā daļa artēzisko urbumu netiek ekspluatēti ar pilnu jaudu. Salīdzinot ūdens 

ekspluatācijas krājumus ar patērētā ūdens apjomu, secināts, ka Ogres novads kopumā ir pilnībā 

nodrošināts ar dzeramo ūdeni - ekspluatācijas krājumi vairākkārt pārsniedz iedzīvotāju un 

rūpnieciski patērētā ūdens apjomu. Galvenās problēmas nākotnē saistāmas ar labas kvalitātes 

dzeramā ūdens nodrošināšanu centralizētajās ūdens apgādes sistēmās un atsevišķu kvalitātes 

rādītāju uzlabošanu – pilnīgāku atdzelžošanu un ūdens mīkstināšanu. Īpaša uzmanība pievēršama 

piesārņojuma draudu novēršanai pazemes urbumos. 

Bijušā Ogres rajona teritorijā ir veikti speciāli pazemes minerālūdeņu izpētes darbi, tai skaitā 

Ogres pilsētā. Urbumā „RM - 6 Ogre” atklāti ārstnieciskie minerālie bromūdeņi, pēc ķīmiskā 

sastāva tie ir hlorīdu - nātrija tipa ūdeņi ar mineralizāciju 106,2 - 118,6 g/l, un pēc būtības tie ir 

sālsūdeņi. Broma hlorīdu - nātrija sālsūdeņi ir vērtīga balneoloģiskā hidrominerālā izejviela. 

Visa novada teritorijā sastopami ārstnieciskie un maz mineralizētie dzeramie galda ūdeņi. 

1.1.6. ĢEOTEHNISKIE APSTĀKĻI 7 

Jebkura objekta celtniecību, virszemes un pazemes komunikāciju ierīkošanu, ceļu būvi u.t.t. 

ietekmē vietas inženierģeoloģiskie apstākļi, tai skaitā grunts fizikāli – mehāniskās īpašības. 

Vidzemes augstienes apgabalā morēnas pauguru un grēdu reljefa rajonu raksturo 

hipsometriskās atzīmes no 120 līdz 200 m, vidēji 150 - 180 m vjl., liels kvartāra nogulumu biezums 

(70 - 130 m) ar morēnas mālsmilts un smilšmāla gruntīm. Pakārtota nozīme ir ledāja kušanas ūdeņu 

ezera māliem, aleirītiem un smiltīm, kā arī ledāja kušanas ūdeņu smiltīm un smilts - grants 

maisījumiem, kā arī purvu nogulumiem. Morēnas grunts, smilts un smilts - grants grunts ir droša 

dabiska pamatne inženiertehniskām būvēm un ceļiem. 

Šajā apgabalā iecirkņus ar nelabvēlīgiem inženierģeoloģiskajiem apstākļiem veido 

starppauguru pazeminājumi (ieplakas un vagas), kuras aizņem purvi, kā arī ledāja kušanas ūdeņu 

ezeru laukumi ar aleirītiskām un mālainām gruntīm. Ledāja kušanas ezera veidotās aleirītiskās un 

mālainās gruntis, kuras ir ar salīdzinoši augstu mitruma daudzumu un porainību un viegli pāriet 

plūstošā stāvoklī, izplatītas Mazozolu, Braku un Vecogres apkārtnē, kā arī dienvidaustrumos no 

Taurupes. 

Mūsdienu fizikāli ģeoloģisko procesu attīstība šajā apgabalā ir maz izteikta. Gravu veidošanās 

notiek atsevišķu pauguru nogāzēs ziemeļu daļā un uz dienvidaustrumiem no Taurupes, kā arī Ogres 

un Līčupes terasēs. Ogres upes krastos izteikti vērojama sānu erozija, bet dziļumerozija, kas saistīta 

ar krasta un dibennogulumu alūvija pārnesi un pārnoguldīšanu, - visās upēs. Vērojama arī 

pazemināto vietu pārpurvošanās. 

Morēnas izplatības apgabals ar smilšmāla un mālsmilts, ledāja kušanas ezera un ledāja 

kušanas ūdeņu smilts gruntīm, kā arī īpaša sastāva un īpašību gruntīm aizņem daļu no novada 

centrālās un dienvidaustrumu daļas. To raksturo lēzeni viļņots reljefs ar relatīvi nelielām augstuma 

starpībām (1 - 10 m), hipsometriskās atzīmes svārstās robežās ap 80 - 120 m vjl. Labākie 

ģeotehniskie parametri raksturīgi morēnas smilšmālam un mālsmiltīm, tām ir labas nesošās 

īpašības, līdz ar to tās ir drošas inženiertehnisko būvju un ceļu pamatnēs. Šo slāņu biezums ir 20 - 

40 m. 

Ledāja kušanas ezera nogulumus apgabalā veido vidēji graudainas un smalkgraudainas 

aleirītiskas smiltis, kuru biezums sasniedz 5 - 6 m. Šie ieži veido pietiekami stabilu pamatu 

inženiertehniskām būvēm un ceļiem. Ledāja kušanas ezera nogulumu paguliežus veido morēnas 

smilšmāls un mālsmilts. 

Ledāja kušanas ūdeņu smilts grunšu izplatība ir ierobežota, tās sastopamas Meņģeles apkārtnē 

un uz ziemeļiem no Ķeipenes. Grunts biezums nepārsniedz 6 m, tā parasti pārklāj morēnas 

7 Pēc „Vides situācijas izpēte Ogres rajonā un priekšlikumu izstrādāšana Ogres rajona sociālās un ekonomiskās 

attīstības virzieniem. I daļa. Ģeoloģiskā vide”, SIA „Ģeoloģiskais un geofiziskais centrs”, R., 2001 



smilšmālu un mālsmilti. Smilts fizikāli mehāniskās īpašības un nestspēja ir analoģiski augstāk 

minētajām ledāja kušanas ezera smiltīm un tās veido samērā drošu pamatni būvēm. 

Apgabala ievērojamu daļu aizņem īpaša sastāva un īpašību gruntis - kūdra, kūdraina smilts, 

dūņas. Tās veido samērā nestabilas gruntis ar augstu dabisko mitrumu un saspiežamību, kas būvju 

celtniecībai nav derīgas. Šo grunšu pamatni veido morēnas un ledāja kušanas ūdeņu nogulumi un 

gadījumā, ja kūdraino slāni var norakt, tad būves var balstīt uz paguliežiem. Ceļu būvi sarežģī 

purvu masīvi un daudzi sīki pārpurvoti iecirkņi. 

Mūsdienu fizikāli ģeoloģiskie procesi saistīti ar upju eroziju, palieņu, salu, purvu un terašu 

veidošanos, taču šie procesi notiek lēni un jūtamas izmaiņas reljefā neizraisa. 

Morēnas līdzenuma pārsvarā smilšmāla un mālsmilts izplatības apgabals aizņem Ogres 

novada centrālo un rietumu daļu. Reljefs ir līdzens vai viegli viļņots, virsmas absolūtās augstuma 

atzīmes ir robežās no 40 - 80 m vjl. ar relatīviem pacēlumiem 1 -5 m. Augšējā kompleksa iežus 

veido, galvenokārt, morēnas smilšmāls un mālsmilts, to biezums 10 - 20 m, retāk 30 - 40 m. 

Pakārtota nozīme ir ledāja kušanas ezera un ledāja kušanas ūdeņu smilts nogulumiem, kas ieguļ gan 

morēnā, gan virs morēnas un iznāk zemes virspusē. Apgabala grunšu ģeotehniskie apstākļi praktiski 

neatšķiras no analoģiskām gruntīm iepriekš minētajos apgabalos, un tās ir derīgas inženiertehnisko 

būvju un ceļu pamatnei. 

Mūsdienu procesi notiek lēni un ir saistīti ar upju eroziju, lokālo reljefa pazeminājumu 

pārpurvošanos. 

Ledāja kušanas ezera līdzenuma pārsvarā smilšanas, aleirītiskas un mālainas grunts 

izplatības apgabals aizņem novada rietumu daļu. Apgabala reljefs ir līdzens, viegli viļņots, vietām 

paceļas osu grēdas un morēnu pauguri vai to masīvi. Virsmas absolūtās atzīmes 10 - 40 m vjl. ar 

relatīviem pacēlumiem 1 - 3 m, retāk līdz 5 m, bet pauguros 10 - 20 m, retāk līdz 25 m. Augšējā 

inženierģeoloģiskā kompleksa iežus pārsvarā veido ledāja kušanas ezera smilts un smilts - grants 

nogulumi, retāk ledāja kušanas ūdeņu nogulumi. Samērā reti izplatīti ledāja kušanas ūdeņu mālainie 

nogulumi. Smilšaino nogulumu biezums svārstās no 2 - 3 m, vietām līdz 25 m. Paguliežus veido 

morēnas smilšmāls un mālsmilts no dažu metru (ziemeļrietumu daļā) līdz 20 - 40 m biezumam 

apgabala austrumu daļā. Smilts un smilts - grants nogulumi izplatīti paugurainajos iecirkņos gar 

Daugavas labo krastu (tipiski Ogres Kangari). 

Smilts un smilts - grants nogulumi veido pietiekami stabilu pamatni jebkāda veida 

celtniecībai. Būvniecībai mazāk piemērotas vai nepiemērotas ir mālainās un putekļainās smiltis, kas 

attiecīgos apstākļos var veicināt pseidoplūdeņus. 

Apgabala austrumu daļā ledāja kušanas ezera nogulumi veido mālainas aleirītiskas gruntis. 

Šeit bieži sastopams slokšņu māls ar smilšaina materiāla starpkārtām un lēcām. Mālaino nogulumu 

biezums ir līdz 15 m, pārsvarā 2 - 3 m. Paguliežus pamatā veido morēnas nogulumi. Mālainām 

gruntīm raksturīga plastiska konsistence. Tās parasti ir ūdens piesātinātas un noteiktos apstākļos 

uzbriest, kā rezultātā šīs gruntis nav piemērotas būvobjektu pamatnēm. Mālaino iežu uzbriešana 

sezonāli vērojama uz ceļiem, kas ierīkoti uz mālainas grunts ar ūdens saturošu irdenu iežu lēcām. 

Lēcas, kas atrodas sasaluma zonā, veido ciļņus, kuriem atkūstot, apkārtējā grunts izmirkst un zaudē 

stiprību. 

Purvu nogulumi izplatīti apgabala ziemeļrietumu daļā, citviet sporādiski. Īpašā sastāva un 

īpašību dēļ gruntis nav piemērotas būvobjektu pamatnēm. 

Apgabala raksturīga pazīme ir iecirkņi ar plānu kvartāra nogulumu segu no mazāk kā 1 m līdz 

2 - 5 m. Tie atrodas uz ziemeļiem no Ogres pilsētas un par būvju pamatni šeit var izmantot cietos 

vai puscietos cilmiežus: dolomītu, merģeli, smilšakmeni, kas ir drošs pamats dažāda veida 

inženiertehnisko būvju celtniecībai. 

Daugavas ielejas aluviālo nogulumu pārsvarā smilšainas grunts izplatības apgabals aptver 

Daugavas ieleju. Augšējo iežu kompleksu veido galvenokārt smilts un smilts - grants maisījums, 

retāk mālsmilts un smilšmāls. Pēc fizikāli mehāniskajām īpašībām gruntis maz atšķiras no līdzīgām 

ledāja kušanas ūdeņu gruntīm, kas aprakstītas iepriekš, un tām ir laba nestspēja. Jaunākie nogulumi 

- palieņu mālsmilts un smilšmāls - ir mīksti un plastiski, tiem raksturīga liela saplakšanas spēja un 

zema izturība. 



Mūsdienu procesi ir saistīti ar Daugavas un tās pieteku sānu un dziļumeroziju, gravu 

veidošanos, terašu malu nogruvumiem un nobirumiem. 

Daugavas ielejas inženierģeoloģiskie apstākļi ir daļēji nelabvēlīgi celtniecībai, to ierobežo 

atsevišķos iecirkņos esošo iežu vājā izturība. 

Kopumā novads ir pieskaitāms reģionam ar samērā labvēlīgiem inženierģeoloģiskajiem 

apstākļiem dažāda veida būvobjektu celtniecībai, izņemot Daugavas ieleju, purvu masīvus, 

pārpurvotos zemes gabalus, kā arī teritorijas, kurās iežu augšējo kompleksu veido ledāja kušanas 

ezera mālainie nogulumi. 

1.1.7. KLIMATISKIE APSTĀKĻI 8 

Ogres novads atrodas mērenās klimata joslas pārejas klimata apgabalā. Noteicošā loma 

klimata veidošanā ir Atlantijas okeāna mērenajām gaisa masām. Ogres pilsētas apkārtni, 

galvenokārt ziemā, ietekmē arī Baltijas jūras gaisa masas. Klimata veidošanā nozīmīgākie faktori 

novada teritorijā ir ģeogrāfiskais platums, augstums virs jūras līmeņa, paugurainība, ūdenskrātuvju 

tuvums, mežainība. Visu gadu zināma ietekme uz apkaimes mikroklimatu ir Daugavai un Rīgas 

HES ūdenskrātuves lielajai virsai. 

Diennakts vidējā gaisa temperatūra janvārī novada rietumu daļā ir - 5,9 0 C, bet austrumu daļā 

tā noslīd līdz - 7,2 0 C. Bezsala periods ilgst apmēram piecus mēnešus, rietumu daļā tas ir par divām 

nedēļām garāks nekā austrumu daļā. Gaisa vidējā diennakts temperatūra jūlijā ir 17,2 0 C rietumu 

daļā un 16,4 0 C novada ziemeļaustrumu daļā. 

Vidējais nokrišņu daudzums gadā svārstās no 609 mm Ogrē līdz 883 mm Taurupes pagastā. 

Sniega segas vidējais biezums Ogres apkaimē ir 10 - 30 cm, bet novada ziemeļaustrumu un 

austrumu daļā tās vidējais biezums sasniedz 40 - 60 cm, un tā ir noturīgāka. 

Novada austrumu un ziemeļaustrumu daļā apmākušos dienu skaits vidēji ir par 20 - 30 

dienām lielāks nekā novada rietumu daļā, kur ir salīdzinoši sausāks un saulaināks. 

Valdošie vēji ir dienvidrietumu un rietumu vēji. 

1.1.8. IEKŠĒJIE ŪDEŅI 

Ogres novadā ir maz ezeru. Lielākais ezers ir Lobes jeb Viskāļu ezers, kas atrodas Krapes 

pagasta teritorijā, un tā platība ir 5,2 km 2 .Tā vidējais dziļums ir 1,3 m, lielākais dziļums - 2,2 m. 

Ezers ir ļoti aizaudzis, tā gultni sedz vairākus metrus bieza dūņu kārta, kura apakšējā daļa ir 

sablīvējusies, veidojot sapropeli - vērtīgu organiskas izcelsmes mēslojumu. Lobes ezera sapropeļa 

atradne iekļauta valsts nozīmes atradņu sarakstā. 

Pečoru ezera, kas atrodas Ķeipenes pagastā, platība ir 1,03 km 2 , vidējais dziļums 0,9 m, bet 

lielākais dziļums - 1,8 m. Arī Pečoru ezerā atrodamas nozīmīgas sapropeļa iegulas, taču 

nepieciešama to pilnīgāka izpēte. 

Ķeipenes pagastā atrodas trešais lielākais ezers - Plaužu ezers, kura platība ir 0,96 km 2 . Tā 

vidējais dziļums ir 4,1 m, lielākais dziļums - 7,5 m. 

Visu trīs lielāko ezeru kopējā platība ir apmēram 7,2 km 2 - tikai 0,7 % no kopējās novada 

teritorijas. 

Ogres upes ielejā sastopami nelieli vecupju ezeriņi, kas nereti raksturojas ar lielu bioloģisko 

daudzveidību. 

Mākslīgas izcelsmes sprostezeri ir Zvanu ezers Meņģeles pagastā, Noru ezers Lauberes 

pagastā, Mežezers Ogrē un citi. 

Novada rietumu daļā iestiepjas arī neliela daļa no Rīgas ūdenskrātuves. 

Upēm bagātāka ir novada ziemeļu un ziemeļaustrumu daļa (ap 0,7 km/km 2 ), bet rietumu daļa 

- nabadzīgāka (ap 0,5 km/km 2 ). Novada nozīmīgākās upes ir Daugava, Ogre, Mazā Jugla, Abza, 

Aviekste un Līčupe. 




Daugavas platums pie Ogres upes ietekas ir aptuveni 450 m, ūdenskrātuves teritorijā tā plūst 

lēni - 0,1 līdz 0,2 m/s. Upes gultnē atsedzas pamatieži un ledāju atstātie nogulumi. Rīgas 

ūdenskrātuvē biežo ūdens līmeņa svārstību dēļ aktīvi norisinās krastu izskalošanas un erozijas 

procesi. 

Garākā upe Ogres novada teritorijā ir Ogre (ap 80 km), tai ir daudz nelielu pieteku (Nāruža, 

Sumulda, Līčupe, Skolas upe, Aviekste, Ranka un citas). Atsevišķos posmos upē ir nelielas krāces, 

tās gultne ir akmeņaina, vietām izveidojušās smilšu sēres. Ogresgala pagasta un Ogres pilsētas 

teritorijā upe iegrauzusies dolomītu pamatiežos. 

Pēc Rīgas HES uzcelšanas būtiski pasliktinājies upes ekoloģiskais stāvoklis, pavasaros pilsētā 

nereti novērojami plūdi. 

Mazā Jugla ir trešā lielākā novada upe, kuras lielākās pietekas ir Abza, Lēģerurga, Bērzupe un 

citas. Mazās Juglas krastos bieži atsedzas pamatieži – dolomīti. Upe ir visai līkumaina, tās gultne ir 

akmeņaina, lejtecē vairāk smilšaina, un tās krasti ir pakļauti erozijai. 

Atbilstoši Daugavas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plāna dalījumam virszemes 

ūdens objektos Ogres novada teritorijā atrodas 9 upju virszemes ūdensobjekti un 3 ezeru 

ūdensobjekti. 

Lielākās novada upes ir iecienījuši ūdens tūristi un makšķernieki. 

1.1.9. MEŽI UN PURVI 

Cilmiežu dažādība, reljefa formu daudzveidība, nokrišņu daudzuma atšķirības ir radījušas 

lielu augšņu un veģetācijas daudzveidību. Būtiska loma ainavas veidošanā un saimnieciskajā 

darbībā ir mežiem. 

Ogres novada teritorijā meža zemju platības aizņem 52 105,5 ha 9 (2. attēls). No kopējās meža 

zemju platības meža teritorijas aizņem 94,4% jeb 49 217,5 ha, pārējo daļu aizņem purvi, lauces, 

pārplūduši klajumi, kā arī zeme zem infrastruktūras objektiem. Purvi aizņem 3,3% jeb 1698,1 ha. 

Meža zemju īpatsvars Ogres novadā ir 52,5%, salīdzinoši Latvijā tas ir 50,2%. 

Ogres novada teritorijā no kopējās meža zemju platības 43,5% jeb 22 669,9 ha ir valsts meža 

zemes un 56,5% jeb 29 435,6 ha citu īpašnieku apsaimniekotās mežu zemes. Valsts meža zemes 

Ogres novada teritorijā apsaimnieko VAS „Latvijas Valsts meži” Vidusdaugavas mežsaimniecība. 

Īpašuma 

forma 

Meži Purvi Lauces 

2. att. Meža zemju sadalījums (ha) 

Pārplūduši 

klajumi 

Zeme zem 

infrastruktūras 

objektiem 

Meža zeme kopā 

Valsts 20211,5 1638,3 84,6 40,9 694,6 22669,9 

Pašvaldības 1144,1 0,1 18,9 0,4 23,9 1187,4 

Privāti 27861,9 59,7 277,9 21,6 27,1 28248,2 

Kopā 49217,5 1698,1 381,4 62,9 745,6 52105,5 

Vismežainākā ir novada ziemeļrietumu, ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu daļa (Suntažu, 

Madlienas, Taurupes, Mazozolu un Meņģeles pagasta teritorija). Pārējā lauku teritorijā starp 

lauksaimniecībā izmantojamām zemēm ir sastopami mazāki mežu puduri. Vismazāk mežu ir 

novada centrālajā un dienvidu daļā (Krapes, Lauberes un Ogresgala pagasta teritorija). 

Uz dažādiem cilmiežiem biežāk sastopamie mežu tipi ir vēris, sils, damaksnis. Izplatītākās 

koku sugas novada mežos ir priede, bērzs, egle, apse, baltalksnis un melnalksnis. 

Aizsargājamās teritorijas aizņem 6331,7 ha jeb 12,2 % meža zemju platību. Lielākā daļa 

aizsargājamo teritoriju atrodas privāto mežu īpašnieku mežu zemēs (67,1 % no ĪADT platības). 479 

9 Valsts meža dienesta informatīvais materiāls “Meža statistika” 2008" (dati uz 01. 01. 2008.) 



20,6 ha jeb 92% Ogres novada meža zemju nav saimnieciskās darbības ierobežojumu. 

Mežsaimnieciskā darbība aizliegta 399,4 ha jeb 0,8 % no šo mežu platības, savukārt galvenā cirte 

aizliegta 962,9 ha vai 1,8% no platības. 10 . 

Purvi aizņem aptuveni 2,1 % no novada teritorijas, izplatītākie ir zemie zāļu un pārejas tipa 

purvi. Lielākās purvu platības ir novada dienvidaustrumu daļā - Madlienas un Krapes pagastā. Pēc 

platības lielākie purvi ir Sivenīcas purvs - 7,5 km 2 (Madlienas pagasts), Žļaugu purvs - 5,2 km 2 

(Suntažu pagasts), Pečoru purvs - 5,0 km 2 (Ķeipenes un Madlienas pagasts), Vērenes purvs - 4,8 

km 2 (Madlienas pagasts), Gulbju purvs - 4,0 km 2 (Krapes pagasts), Lielais Sūces purvs - 3,0 km 2 

(Madlienas pagasts) un Ozolēnu purvs - 2,5 km 2 (Lauberes pagasts) 11 . 

Daļai purvu raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība, tāpēc tajos izveidotas īpaši 

aizsargājamās dabas teritorijas. Padomju varas gados veiktās izpētes liecina, ka purvos ir nozīmīgi 

kūdras resursi, kas saimnieciskiem nolūkiem izmantoti samērā maz. 

1.1.10. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS 

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) atrodas īpašā valsts aizsardzībā un izveidotas, lai 

aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību, retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu 

dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos 

veidojumus, dendroloģiskos stādījumus un dižkokus, kā arī saglabātu sabiedrības atpūtai, 

izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas. 

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizņem apmēram 6 % (6130 ha) no novada kopējās 

teritorijas. Lielākā ĪADT ir Ogres ieleja (4,7% no kopējās teritorijas), savukārt viena no 

populārākajām un atpazīstamākajām teritorijām Latvijā ir Ogres Zilie kalni (1. pielikums). 

Ogres novadā kā aizsargājamās dabas teritorijas sastopami dabas parki, dabas liegumi, dabas 

pieminekļi (aizsargājamie koki, dendroloģiskie stādījumi, alejas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie 

veidojumi), mikroliegumi. Īpaši izdalāmas ES kopīgā aizsargājamo teritoriju tīkla Natura 2000 

teritorijas 12 . 

Ogres ieleja, Natura 2000 teritorija, ir dabas parks (dibināts 2004. gadā), kurā ietilpst dabas 

liegums Vērenes gobu un vīksnu audze. Parka kopējā platība ir 7516 ha. Ogres ieleja ir viena no 

bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai nozīmīgākajām neregulētu upju ielejām Latvijā biotopu 

dažādības un savdabības dēļ. Tajā konstatēti 11 ES Biotopu direktīvas 1. pielikuma biotopi, no 

kuriem 5 ir prioritāri (nogāžu un gravu meži, parkveida pļavas, sugām bagātas atmatu pļavas, 

sugām bagātas vilkakūlas pļavas, pārmitri platlapju meži), kā arī vienlaikus 15 Latvijā īpaši 

aizsargājami biotopi. Ogres ieleja ir viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kurā sastopami ļoti reti 

biotopi – parkveida pļavas un jaukti ozolu, gobu, ošu meži upju krastos, upju straujteces. 

Sastopamas vairākas tieši Ogres ielejai raksturīgas retas augu sugas (augstais gaiļpiesis, 

daudzgadīgā mēnesene), kā arī daudzas Latvijā retas īpaši aizsargājamas augu sugas. Teritorijā 

konstatētas arī vairākas Eiropas direktīvas pielikumos iekļautās augu un dzīvnieku sugas. 

Parkam 2008. gadā izstrādāts dabas aizsardzības plāns (līdz 2018. gadam), kas ir saistošs 

plānošanas dokumentu izstrādē. Parkam nav individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu. 

Vērenes gobu un vīksnu audze, Natura 2000 teritorija, ir dabas liegums, kas atrodas 

Madlienas pagastā. Liegums dibināts 1977. gadā, un tā kopējā platība ir 53 ha. 

Liegums veidots reti sastopamo gobu un vīksnu audžu un Ogres upes vecupju aizsardzībai un 

saglabāšanai. Nogāzes pakājē izplūst gruntsūdeņi, veidojot avoksnājus un pārmitras augtenes. 

Pļavās ir daudz retu augu sugu. Teritorijā sastopami baltmuguras un vidējie dzeņi. 

Vērenes purvi, Natura 2000 teritorija, ir dabas liegums, kas atrodas Madlienas pagastā. 

Liegums izveidots 1999. gadā, un tā kopējā platība ir 1248 ha. 

10 Atsauce uz informācijas avotu. 


12 Informācija par Ogres novada ĪADT sagatavota pēc www.daba.gov.lv pieejamās informācijas 



Liegums ir nozīmīga augsto purvu, ieplaku purvos un purvainu mežu aizsardzības teritorija. 

Liegumā ietilpst 3 augsto purvu teritorijas: Zirnaites, Sivenīcas un Jeiskas purvi, kurus vienu no 

otra atdala purvaini priežu meži, kā arī lapkoku un jauktu koku meži. Liegumam nav dabas 

aizsardzības plāna un individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu. 

Lielie Kangari, Natura 2000 teritorija, ir dabas liegums, un tas atrodas Suntažu pagasta un 

Ropažu novada Ropažu pagasta teritorijā. Liegums dibināts 1957. gadā, tā kopējā platība ir 1972 

ha. 

Lielie Kangari ir izcilākais osa valnis Latvijā, kura relatīvais augstums 27 m (78 m vjl.), tā 

platums 60 - 100 m. Tajā ir sastopama savdabīga veģetācija, retas augu sugas. Teritorijā ietilpst arī 

Lielo Kangaru ezers un Lielkangaru purvs. Liegumā konstatēta ES Biotopu direktīvas suga - 

dzeltenā dzegužkurpīte. No ES Biotopu direktīvas biotopiem sastopami neskarti augstie purvi, 

purvaini meži, skujkoku meži uz osiem. 

Liegumam 2007. gadā izstrādāts dabas aizsardzības plāns (līdz 2017. gadam), bet tam nav 

individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu. 

Ogres Zilie kalni, Natura 2000 teritorija, ir dabas parks, kas atrodas Ogres pilsētas un 

Ikšķiles novada teritorijā. Parks dibināts 2004. gadā, tā platība ir 312 ha. 

Teritorijas lielāko daļu aizņem Latvijā ļoti rets Biotopu Direktīvas I pielikuma biotops - 

skujkoku meži uz osiem. Tajā sastopamas 6 aizsargājamas augu sugas, kas raksturīgas mežiem uz 

osiem vai osveida vaļņiem - meža silpurene, smiltāju esparsete, šaurlapu lakacis, Ruiša pūķgalve, 

pundurbērzs, pļavas silpurene. 

2003. gadā parkam izstrādāts dabas aizsardzības plāns laika posmam no 2004. līdz 2010. 

gadam, bet tam nav individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu. 

Novada teritorijā ir divi aizsargājamie ģeoloģiskie objekti 13 . 

Ogres dolomītu krauja, aizsargājamā platība 3,577 ha, atrodas Ogresgala pagasta teritorijā, 

un tā ir Daugavas svītas dolomītu atsegums ar daudzām vidusdevona raksturīgāko brahiopodu 

atliekām. 

Līčupes atsegums, aizsargājamā platība 3,283 ha, atrodas Taurupes pagasta teritorijā. 

Atsegumā ir reti sastopams starpmorēnu nogulumu atsegums. 

Saskaņā ar Ministru kabineta 20.03.2001. noteikumiem Nr. 131 „Noteikumi par 

aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem” Ogres novada teritorijā atrodas viens šāda veida 

aizsargājamais objekts – Ķeipenes parks. 

Saskaņā ar Ministru kabineta 22.11.2005. noteikumiem Nr. 888 „Noteikumi par 

aizsargājamām alejām” Ogres novada teritorijā atrodas divas aizsargājamās alejas – Vērenes 

muižas aleja (ozolu aleja ap 3,5 km garumā) un Vatrānes aleja (ozolu aleja ap 0,4 km garumā). 

Pēc spēkā esošo vietējo pašvaldību plānojumu paskaidrojumu rakstiem redzams, ka Ogres 

novada teritorijā ir izveidoti vairāk nekā 20 dažādu veidu mikroliegumi augu un dzīvnieku sugu un 

meža biotopu aizsardzībai, taču to izvietojums katrā no pagastiem atšķiras. 

2007. gada vasarā Ogrē un Ogresgala pagastā veikta dižkoku inventarizācija, kuras laikā 

apsekoti 45 liela izmēra koki: vīksnas, ozoli, priedes, liepas u.c. Inventarizācijas veicēji secināja, ka 

vairums no apsekotajiem kokiem atbilst dižkoku kategorijai. Saskaņā ar informācijas sistēmā „Īpaši 

aizsargājamie koki” pieejamajiem datiem Ogres novada pagastos aug 82 īpaši aizsargājamie koki, 

kas atbilst dižkoku kategorijai. Lielākā daļa no tiem - 61 - ir parastais ozols, to skaitā 8 parastās 

priedes, 8 vīksnas, 2 parastās liepas, 2 āra bērzi un 1 Zviedrijas kadiķis. Lielākais vairums dižkoku - 

29 - aug Ogresgala pagastā, savukārt Madlienas pagastā - 21 dižkoks un Krapes pagastā - 11 

dižkoki. 

Jāņem vērā, ka kopumā novada teritorijā pēdējās desmitgadēs nav veikta datu bāzēs esošo 

dižkoku apsekošana un datu precizēšana. 

13 Pēc http://mapx.map.vgd.gov.lv/geo3/Geo_site/index.ht/ 



1.1.11. AINAVU APVIDI 14 

Ogres novada ainava sniedz informāciju par teritorijas vēsturisko izmantošanu un parāda 

mūsdienu attīstības tendences, tai skaitā cilvēku saimnieciskās darbības veidus un dabiskos 

procesus. 

Pēc Latvijas ainavu rajonēšanas iedalījuma teritorija ietilpst Dienvidvidzemes ainavzemes 

Kangaru mežaines un Vidzemes (Sudas - Madlienas - Vecbebru) ainavapvidos. Novada austrumu 

daļā neliela teritorija ietilpst Vidzemes augstienes ainavzemes Augšogres - Jumurdas ielieces 

ainavapvidū, bet dienvidrietumu daļa - Daugavzemes Lejasdaugavas nolaidā. 

Reljefa saposmojums nosaka novada teritorijas daudzveidīgo ainavu struktūru. Ogres novadā 

sastopami vairāki ainavu tipi - terasēto upju (Daugavas, Ogres) ieleju un ielejveida pazeminājumu 

ainava, smilšaino līdzenumu mežaine (novada rietumu daļa), stipri iekultivētā smilšmāla un 

mālsmilts āru viļņaine (Ogresgala, Suntažu, Lauberes, Madlienas un Krapes apkārtne), osu grēdu 

ainavu mežaine (Zilo kalnu krauja, oss uz dienvidiem no Suntažiem), mitrzemju ainava (Vērenes 

purvi), smilšmāla un mālsmilts mežāru viļņaine (Taurupes, Meņģeles apkārtne), smilšaino 

līdzenumu mežāre (Ķeipenes apkārtne), mežāru morēnas pauguraine (Līčupes, Ogresmuižas 

apkārtne). 

Valsts nozīmes aizsargājamie ainavu apvidi novadā nav izveidoti, taču netālu no novada 

austrumu robežas atrodas aizsargājamie ainavu apvidi „Vestiena” un „Vecpiebalga”. Novada 

ainavu telpai ekoloģiski nozīmīgi ainavu elementi iekļauti dabas parkā „Ogres ieleja”. 

Ainavu telpu pieejamība novadā ir laba, jo ceļu tīkls ir pietiekami blīvs. Ogres novadā 

galvenokārt sastopamas Latvijai tipiskās mozaīkveida lauku ainavas ar lauksaimniecības un meža 

zemju miju un atsevišķiem viensētu puduriem. Ogres pilsētas apkārtnē vērojamas urbanizētas 

ainavas. Ainaviski augstvērtīgākās teritorijas novadā sastopamas Daugavas un Ogres upju ielejās, 

kā arī novada austrumu daļā, kurai raksturīgs saposmots reljefs. Daugavas ielejas un novada 

austrumu daļas ainavu telpām raksturīgi tāli, vizuāli augstvērtīgi skatu vērsumi. Savukārt Ogres 

upes ielejā vērojamas dabiskas upes ielejas ainavas. 

14 Pēc Ogres novada Vides koncepcija 2009. - 2019. gadam 



1.2.1. IEDZĪVOTĀJU SKAITA IZMAIŅAS 

1.2. IEDZĪVOTĀJI 

Iedzīvotāju skaits Ogres novada teritorijā no 2005. līdz 2010. gadam kopumā ir palielinājies, 

bet, kā redzams 3. attēlā, tas pieaug galvenokārt Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā, savukārt 

pārējos pagastos iedzīvotāju skaitam ir tendence pakāpeniski samazināties. 

Teritoriālā vienība 

3. att. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Ogres novadā 

01.01. 

2005. 

01.01. 

2006. 

01.01. 

2007. 

01.01. 

2008. 

01.01. 

2009. 

01.01. 

2010 15 . 

Ogres pilsēta, Ogresgala pagasts 29 073 29 620 29 256 29 560 29 825 29931 

Krapes pagasts 850 830 829 810 830 756 

Ķeipenes pagasts 1 218 1 229 1 195 1 182 1 186 1158 

Madlienas pagasts 2 121 2 112 2 111 2 086 1 989 1990 

Suntažu pagasts 2 138 2 135 2 133 2 108 2 105 2129 

Lauberes pagasts 830 816 796 800 802 773 

Taurupes pagasts 1 061 1022 1 005 974 947 917 

Mazozolu pagasts 680 681 674 655 641 632 

Meņģeles pagasts 770 734 726 668 662 658 

Kopā 38 741 39 179 38 725 38 843 38 987 38 944 

Pēc LR Centrālās Statistikas pārvaldes datiem 16 , iedzīvotāju skaits Ogres pilsētā un tās 

tuvumā lielā mērā palielinājies valsts iekšējās migrācijas ietekmē, taču mirušo skaits pēdējos gados 

pārsniedz dzimušo skaitu gandrīz visās valsts administratīvajās teritorijās, tai skaitā bijušā Ogres 

rajona teritorijā. 

Ogres novadā reģistrētais dzimušo skaits pēdējo piecu gadu laikā ir svārstījies no 407 (2006. 

g.) līdz 351 (2005. g.) gadā, vidēji gadā 385 dzimušie. 

Reģistrētais mirušo skaits vislielākais bijis 504 (2008. g.), vismazākais – 470 (2005. g.). 

Vidēji gadā reģistrēti 489 miršanas gadījumi. 

Iepriekš minētie dati parāda, ka pēdējo piecu gadu laikā Ogres novadā ir bijis negatīvs 

dabiskais pieaugums - mirušo skaits ik gadu vidēji ir par 104 lielāks, nekā dzimušo skaits. 17 

Novadā norisinās iedzīvotāju mehāniskā kustība - iekšējā un ārējā migrācija, taču pašvaldības 

rīcībā nav precīzas informācijas par procesu raksturojošiem skaitliskajiem rādītājiem. Tāpat kā visā 

Latvijā, pēdējo piecu gadu laikā vērojama iedzīvotāju, jo īpaši darbspējas vecumā, migrācija uz 

citām valstīm sociāli ekonomisko apstākļu dēļ. Saglabājoties negatīvam iedzīvotāju dabiskajam 

pieaugumam, iedzīvotāju skaita palielināšanās novadā iespējama uz mehāniskās kustības 

pieauguma rēķina. 

Novada iedzīvotāju mehānisko kustību būtiski ietekmē Rīgas aglomerācija, jo iedzīvotāji 

labprāt izvēlas dzīvesvietu Rīgas tuvumā, vietās ar labu satiksmes infrastruktūru, mācību iestādēm, 

darbavietu pieejamību u.t.t. 

Rīgas aglomerācijas iekšējās zonas kodolā atrodas Ogres pilsēta, savukārt tās ārējā zonā - 

Ogresgala un Suntažu pagasti. Uz aglomerācijas robežas atrodas Ķeipenes un Lauberes pagasts. 18 . 

15 www. pmlp.gov.lv 

16 www.csb.lv/csp 

17 Pēc Ogres novada dzimtsarakstu nodaļas sniegtās informācijas 

18 Rīgas attīstības programma 2006. – 2012. gadam 



Aglomerācijas paplašināšanās tendenču rezultātā arī pārējos pagastos iespējama Rīgas ietekmes 

palielināšanās. 

12.2. IEDZĪVOTĀJU SASTĀVS 

2010. gada 1. janvārī Ogres novadā bija reģistrēti 18 003 vīrieši un 20 941 sieviete, kas 

attiecīgi sastāda 46,2 % un 53,8 % no kopējā iedzīvotāju skaita 19 . 

Sadalījumā pēc vecuma grupām (4. attēls) vislielākais iedzīvotāju skaits bija darbspējas 

vecumā - 25 807 iedzīvotāji. Līdz darbspējas vecumam reģistrēti 5615 iedzīvotāji, bet pēc 

darbspējas vecuma - 7522 iedzīvotāji. 

4. att. Ogres novada iedzīvotāju sadalījums pa vecuma grupām uz 01.01.2010. 

Vecuma grupa 

Iedzīvotāju skaits 

grupā 

% no kopējā 

iedzīvotāju skaita 

Līdz darbspējas vecumam 5615 14,4 

tai skaitā vīrieši 2858 7,3 

tai skaitā sievietes 2757 7,1 

Darbspējas vecumā 25807 66,3 



Pēc darbspējas vecuma 7522 19,3 



Pavisam kopā 38944 100,0 

2010. gada 1. janvārī Ogres novadā pēc nacionālā sastāva reģistrēti: 28 821 latvietis, 6 838 

krievi, 1 118 baltkrievi, 546 ukraiņi, 519 poļi, bet pārējo tautību iedzīvotāji - 1106. 

Pēc valstiskās piederības 2010. gada 1. janvārī Ogres novadā reģistrēti 34 647 pilsoņi (89 %), 

3880 nepilsoņi (10 %) un 417 pārējie iedzīvotāji (1 %). 

Papildu informācija par demogrāfisko situāciju pievienota 2. pielikumā. 

19 Visi dati par iedzīvotājiem uz 01.01.2010. – www.pmlp.gov.lv 



1.3. OGRES NOVADA EKONOMISKĀS ATTĪSTĪBAS TENDENCES 

1.3.1. IEKŠZEMES KOPPRODUKTS UN PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA 

Jebkuras teritorijas viens no ekonomiskās attīstības rādītājiem ir iekšzemes kopprodukts 

(turpmāk - IKP). Sākot ar 2007. gadu, valsts mērogā dati par IKP tiek sniegti tikai Latvijas 

statistisko reģionu griezumā, līdz ar to nav iespējams objektīvi izvērtēt IKP dinamiku Ogres 

novadā. Dati par laika posmu valstī no 2007. līdz 2009. gadam liecina par to, ka vēl 2008. gadā bija 

vērojams IKP pieaugums uz vienu iedzīvotāju faktiskajās cenās - 9 % attiecībā pret 2007. gadu 

(6494 LVL - 2007. gadā, 7144 LVL - 2008. gadā). 2009. IKP kritums uz vienu iedzīvotāju, 

salīdzinot ar 2008. gadu, bija gandrīz 19 % (IKP uz vienu iedzīvotāju 2009. gadā - 5802 LVL) 20 . 

Ekonomiskās attīstības izvērtējumam ilgtermiņā būtu nepieciešami vismaz šādi rādītāji: 

1) IKP faktiskajās cenās, milj. latu, 

2) IKP īpatsvars Latvijas kopproduktā, 

3) IKP pieaugums % pret iepriekšējo gadu, 

4) IKP faktiskajās cenās uz vienu iedzīvotāju. 

Augstāk minēto apstākļu dēļ nav iespējams arī raksturot Ogres novada ekonomikas nozaru 

īpatsvaru kopējā pievienotajā vērtībā un nozaru struktūru pēc pievienotās vērtības. 

Priekšstatu par ekonomiskās attīstības tendencēm pastarpināti sniedz turpmākās nodaļas. 

1.3.2. INVESTĪCIJAS 

1.3.2.1. Privātās investīcijas 

Nefinanšu investīcijas faktiskajās cenās Ogres novadā raksturo šādi aptuvenie rādītāji 21 : 

1) 2000. gadā – 4 102 000 LVL, 

2) 2004. gadā – 23 940 000 LVL, 

3) 2009. gadā – 6 470 000 LVL. 

Augstāk norādītā informācija iegūta, apsekojot visus valsts un pašvaldības uzņēmumus un 

iestādes, kur strādājošo skaits ir 50 un vairāk, un komercsabiedrības, kurās nodarbināti vairāk par 

30 strādājošajiem un neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs 500 000 latu. 

Izvērstāku informāciju sniedz Ogres novada būvvalžu sniegtā informācija par investīcijām 

pēdējo trīs gadu laikā. 

Privāto investīciju kopējo apjomu un dinamiku raksturo 5. attēls. 

2007. gadā Ogres un Ogresgala pagastā privāto investīciju apjoms attiecībā pret pārējā novada 

teritorijā ieguldītajām investīcijām bija 97 %, bet 2008. gads raksturojas ar ievērojamu investīciju 

apjoma pieaugumu tieši pagastu teritorijā, un tas bija 25,1 % no kopējām privātajām investīcijām. 

Savukārt 2009. gadā privātās investīcijas kopā, attiecībā pret 2008. gadu, saruka par 15,8 %. 2009. 

gadā privātās investīcijas Ogrē un Ogresgala pagastā bija 92,5 %, bet pārējā teritorijā - 7,5 % no to 

kopējā apjoma. 

20 Pēc CSB datiem 




5. att. Privātās investīcijas Ogres novadā, LVL 

Gads 2007. gads 2008. gads 2009. gads 

Ogres būvvaldes apkalpojamā teritorija 

Kopā gadā 10 158 541 7 933 914 6 683 458 

Madlienas pagasta būvvaldes apkalpojamā teritorija 

Kopā gadā 312421 2652440 544173 

Pavisam kopā 10 470 962 10 586 354 7 227 631 

Lielākās privātās investīcijas 2007. gadā veikusi SIA „Fazer maiznīcas”, kas sastāda 38,8 % 

no kopējām investīcijām Ogrē un Ogresgala pagastā. 2008. gadā vislielākās investīcijas ieguldītas 

tirdzniecības centra Rīgas ielā 17 būvniecībā - 49,8 %. 2009. gada lielākās investīcijas attiecināmas 

uz tirdzniecības centru „Dauga” - 49,4 % iepriekš norādītajā teritorijā. Izvērtējot privāto investīciju 

struktūru Ogrē un Ogresgala pagastā, redzams, ka 2007. gadā vislielākās investīcijas ieguldītas 

daudzdzīvokļu māju celtniecībā (54,8 %) un ražošanas un pakalpojumu sniegšanas objektos (42,9 

%), pārējos objektos - 2,3 %. 2008. gadā visvairāk investīciju ieguldīts ražošanas un pakalpojumu 

sniegšanas objektos - 79,4 %, daudzdzīvokļu māju būvniecībā - 16 %, bet pārējos - 4,6 %. 2009. 

gadā praktiski visas investīcijas ieguldītas ražošanas un pakalpojumu sniegšanas objektos - 98,4 %. 

Madlienas pagasta būvvaldes apkalpojamajā teritorijā 22 privātās investīcijas 2007. gadā 

sastādīja 3 % no kopējā privāto investīciju apjoma, tās visas ieguldītas ražošanas un pakalpojumu 

sniegšanas objektos. Šajā gadā procentuāli lielākās investīcijas ieguldītas z/s „Galiņi” Madlienas 

pagastā dārzeņu noliktavu rekonstrukcijā - 34,7 %. 2008. gadā lielākās investīcijas veiktas Lauberes 

pagastā LPKS „Lauko” graudu - rapšu pirmapstrādes un glabāšanas kompleksa būvniecībā - 94 % 

no gada kopējo investīciju apjoma šajā teritorijā. 2009. gadā lielākās privātās investīcijas veiktas 

Lauberes pagastā SIA „Vecpīrāgi” mehāniskajās darbnīcās - 49 % no kopējā investīciju apjoma. 

1.3.2.2. Publiskās investīcijas 

Pieaugot ekonomiskajai aktivitātei 2007. un 2008. gadā, privātajām un ārvalstu investīcijām, 

atbilstoši palielinājās arī pieprasījums pēc investīcijām pilsētas un pagastu infrastruktūrā, kur 

tradicionāli galvenais investīciju avots ir valsts vai pašvaldība. Pagastu pašvaldību investīcijas 

būtiski ietekmēja finanšu resursu nepietiekamība ilgtermiņā un ierobežotās iespējas kredītu 

piesaistē. 

Atšķirībā no privāto investīciju ieguldījumiem publisko investīciju apjoms visos pēdējos trīs 

gados, salīdzinot Ogri un Ogresgala pagastu ar pārējo teritoriju, ir bijis aptuveni vienāds (6. attēls). 

Apkopotie dati liecina, ka lielākais publisko investīciju apjoms attiecas uz ielu un ceļu, 

ūdenssaimniecības infrastruktūras objektiem un izglītības iestādēm. 

6. att. Publisko investīciju sadalījums pa teritorijām no 2007. līdz 2009. gadam 

Teritorija 

2007. gads 2008. gads 2009. gads 

LVL % LVL % LVL % 

Ogre, 2 180 112 97,2 7 627 078 96,9 15 680 837 97,3 

Ogresgals 

Lauku 63 207 2,8 241 848 3,1 426 930 2,7 

teritorija 

Kopā 2 243 319 100,0 7 868 926 100,0 16 107 767 100,0 

22 Ķeipenes, Lauberes, Suntažu, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Taurupes pagasti, pēc 01.07.2009. arī Krapes pagasts 



Priekšstatu par publisko un privāto investīciju ieguldījumu dinamiku sniedz 7. attēls, kas 

uzskatāmi parāda, ka publiskajā sektorā investīciju apjoms katru gadu ir ievērojami pieaudzis. Tas 

izskaidrojams ar to, ka pašvaldību un valsts institūcijām kopumā ir bijusi pietiekama kapacitāte ES 

fondu līdzekļu piesaistīšanā, kā arī izmantotas dotācijas ATR pabeigšanai katrā pagastā 2008. un 

2009. gadā, izņemot Ogresgala pagastu, kas Ogres novadā iekļāvās 2002. gadā. 

7. att. Privāto un publisko investīciju dinamika Ogres novadā, LVL 

18000000 

16000000 

14000000 

12000000 

10000000 

8000000 

6000000 

4000000 

2000000 

0 

16107767 

10586354 

10470962 

7868926 7227631 

2243319 

2007. gads 2008. gads 2009. gads 

Privātās investīcijas 

Publiskās investīcijas 

1.3.2.3. Ārvalstu investīcijas 

Valsts straujā ekonomiskā izaugsme līdz 2008. gadam radīja labvēlīgus priekšnosacījumus 

gan nefinanšu, gan ārvalstu investīciju apjoma pieaugumam Ogres novadā, jo īpaši - Ogres pilsētā. 

Kā atzīmē vairāku uzņēmumu pārstāvji, kuri izvēlējušies Ogri par savu investīciju vietu, izvēlē 

starp Rīgu un Ogri noteicošais ir bijis gan tas, ka no loģistikas viedokļa nav būtiskas atšķirības starp 

kādu galvaspilsētas priekšpilsētas teritoriju vai Ogri, gan tas, ka mazākā pilsētā ir atsaucīgāka 

pašvaldība. 

Ārvalstu tiešo investīciju apjoms Ogres novadā no 1991. gada līdz 2010. gada jūlija beigām ir 

sasniedzis 10 777 148 latu, no tā 10 351 309 latu jeb 96 % Ogres pilsētā. Salīdzinot ar citām 

pilsētām un novadiem, Ogres novads ieņem 18. vietu pēc ārvalstu tiešo investīciju apjoma augstāk 

norādītajā laika posmā. Tā īpatsvars kopējā ārvalstu investīciju apjomā ir 0,32 % 23 . 

8. attēlā apkopota informācija par lielākajām investīcijām pēc apjoma atbilstoši NACE 

kodiem un valstīm. 

Kopumā Ogres novadā investīcijas veiktas 41 nozarē (pēc NACE). Desmit lielāko investoru 

kopējais investīciju apjoms ir 10 446 020 LVL jeb 97,6 % no investīciju kopējā apjoma. 

8. att. Ārvalstu tiešās investīcijas sadalījumā pa nozarēm Ogres novadā 

N.p.k. NACE Darbības veids 

Investoru Investīcijas Valstis 

kods 

skaits 

1. 10.7 Konditorejas un miltu 

1 4 676 050 Somija 

izstrādājumu ražošana 

2. 56.1 Restorānu un mobilo 1 2 285 000 Zviedrija 

23 Pēc www.lursoft.lv 



ēdināšanas vietu pakalpojumi 

3. 68.2 Sava vai nomāta nekustamā 

īpašuma izīrēšana un 

pārvaldīšana 

4. 26.1 Elektronisko komponentu un 

plašu ražošana 

5. 46.3 Pārtikas, dzērienu un tabakas 

izstrādājumu 

vairumtirdzniecība 

4 1 293 150 Norvēģija, 

Zviedrija 

3 675 000 Nīderlande, 

Zviedrija 

1 370 000 Somija 

6. 01.1 Viengadīgo kultūru audzēšana 2 353 420 Igaunija 

7. 31.0 Mēbeļu ražošana 1 330 000 Norvēģija 

8. 16.2 Koka, korķa, salmu un pīto 1 200 000 Norvēģija 

izstrādājumu ražošana 

9. 46.7 Cita veida specializētā 

vairumtirdzniecība 

2 163 400 ASV, 

Zviedrija 

10. 68.1 Sava nekustama īpašuma 

pirkšana un pārdošana 

1 100 000 Krievija 

1.3.3. NODARBINĀTĪBA 

1.3.3.1. Nodarbināto skaits uzņēmumos 

Pēc pašvaldības rīcībā esošās informācijas, nodarbināto skaits uzņēmumos, kuros tas 2009. 

gadā pārsniedza 20 darbinieku, bija 3987 darbinieki, kas ir par 1143 darbiniekiem mazāk nekā 

2008. gadā (samazinājums par 22, 3 %). Nodarbināto sadalījums šajos uzņēmumos pa nozarēm 24 

parādīts 10. attēlā. 

Izvērtējot strādājošo skaita dinamiku augstāk minētajos uzņēmumos, jāatzīmē, ka visvairāk 

strādājošo skaits, salīdzinot ar 2008. gadu, samazinājies apģērbu ražošanā (25 %), koka un koksnes 

izstrādājumu ražošanā (21 %), mazumtirdzniecībā (14 %) un ēku būvniecībā (14 %). 

Ekonomiski aktīvās zemnieku saimniecības, kuras 2008. gadā nodarbināja vairāk kā 20 

darbinieku, bija z/s „Kalnakraučas” (53 strādājošo), z/s „Galiņi” (46 strādājošie) z/s „Zvaigznītes 

(36 strādājošie), z/s „Ogre” (31 strādājošais) 25 . 

Informācija par nodarbināto skaitu pa nozarēm 2009. un 2008. gadā apkopota 3. pielikumā. 

Kā lielākie uzņēmumi pēc nodarbināto skaita novadā 2009. gadā jāmin: 

1) „Ogres Trikotāža” - 417 strādājošie; 

2) „Ogres rajona slimnīca” - 334 strādājošie, 

3) „Fazer Maiznīcas” - 302 strādājošie, 

4) „Aurora Baltika” - 276 strādājošie, 

5) „Ogres Jumis” - 231 strādājošais, 

6) „Ogres prestižs” - 116 strādājošie, 

7) „Hanzas elektronika” - 97 strādājošie, 

8) „Pallogs” - 95 strādājošie, 

9) „Prometāls” - 91 strādājošais, 

10) „Gosupi” - 87 strādājošie. 

Šajos uzņēmumos kopā 2009. gadā nodarbināti 2046 strādājošo jeb 51 % no šajā grupā 

strādājošo kopējā skaita. 

24 Nozaru nosaukums pēc NACE saīsināts 




9. att. Darbinieku sadalījums pa nozarēm Ogres novada uzņēmumos, kuri 2009. gadā nodarbināja 

vairāk kā 20 strādājošo 

Pārējās nozares 

9,4 

Inženierbūvniecība 

Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana 

Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi 

Augkopība un lopkopība, medniecība 

2,4 

2,4 

2,8 

2,8 

Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas 

Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 

Sauszemes transports un cauruļvadu transports 

3,6 

3,3 

4,3 

Ēku būvniecība 

Koksnes un koka izstrādājumu ražošana 

5,5 

6,6 

Veselības aizsardzība 

8,4 

Pārtikas produktu ražošana 

12,2 

Mazumtirdzniecība 

Apģērbu ražošana 

17,2 

19,0 

0,0 2,0 4,0 6,0 8,0 10,0 12,0 14,0 16,0 18,0 20,0 

1.3.3.2. Nodarbināto skaits pašvaldību un valsts institūcijās 

Ogres novada pašvaldībā pēc ATR 2009. gadā par aizņemto darba vietu skaitu informācija 

pieejama par gada pēdējiem diviem ceturkšņiem (3. pielikums). 

2009. gada pēdējā ceturksnī Ogres novada pašvaldībā un tās padotības iestādēs bija 1847 

aizņemtas darba vietas, no tām 84 % jeb 1549 pamatdarbā ar darba laika uzskaiti. Pēc NACE 2. 

redakcijas nozaru iedalījuma visvairāk aizņemto darba vietu skaits bija šāds: 

1) izglītība - 1018 (55,1 %), 

2) valsts pārvalde un aizsardzība - 329 (17,8 %), 

3) radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības - 92 (5 %), 

3) sociālā aprūpe bez izmitināšanas - 80 (4,3 %), 

5) Ogres novada kultūras centrs - 79 (4,3 %). 

Ogres novada teritorijā reģistrētas piecas valsts iestādes, kurās aizņemto darba vietu skaits 

2009. gada pēdējā ceturksnī bija 398, no tām 86 % jeb 344 pamatdarbā ar darba laika uzskaiti. 

Procentuāli visvairāk aizņemto darba vietu norādītajā periodā bija Rīgas reģionālajā virsmežniecībā 

- 398, Ogres Profesionālajā vidusskolā - 81 un Ogres Amatniecības vidusskolā - 73 26 . 

1.3.3.3. Pašnodarbināto skaits 

Pēc VID Rīgas nodokļu administrācijas Ogres nodaļas datiem, Ogres novadā 2005. gadā 

saimniecisko darbību reģistrējuši 265 nodokļu maksātāji, 2006. gadā - 279, 2007. gadā - 314, 2008. 

gadā - 430., 2009. gadā - 274 nodokļu maksātāji. 2010. gadā pirmajos četros mēnešos saimniecisko 

darbību reģistrējis 121 nodokļu maksātājs. Līdz 2010. gada maija beigām Ogres novadā reģistrēti 

968 saimnieciskās darbības veicēji. 




1.3.4. BEZDARBA RAKSTUROJUMS 

Viens no nozīmīgākajiem ekonomiskās attīstības rādītājiem ir bezdarba līmenis. Tā kā 

bezdarbs ir viena no smagākajām sociāli ekonomiskajām problēmām valstī un tas tiešā un netiešā 

veidā ietekmē pašvaldības attīstību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, tad tā attīstības tendencēm 

jāpievērš vislielākā uzmanība. 

Bezdarba rādītāju dinamika absolūtos skaitļos parādīta 10. attēlā. 

10. att. Bezdarbnieku skaita izmaiņas Ogres novadā no 2008. gada janvāra 

līdz 2010. gada jūlijam 

3500 

3000 

2500 

2000 

1500 

1000 

500 

0 

2870 2736 

1210 

728 

01.01.2008. 01.01.2009. 01.01.2010. 01.07.2010. 

Ogres novadu veidojošajās pašvaldībās tradicionāli ir bijis zems bezdarba līmenis. No 2000. 

gada līdz 2005. gadam Ogres rajonā visaugstākais vidējais bezdarba līmenis bija 2003. gadā (4,47 

%), bet viszemākais 2005. gada sākumā - 3,85 %. 27 Augstāks par vidējo rādītāju bezdarba līmenis 

visos gados ir bijis Ogres pilsētā, maksimālo vērtību - 5,6 % - sasniedzot 2004. gada sākumā. No 

pagastiem visaugstākais bezdarba rādītājs, bet zemāks nekā Ogrē, ir bijis Ogresgala pagastā. Arī 

laika posmā no 2006. gada janvāra līdz 2008. gada janvārim situācija bija līdzīga, kad Ogres rajonā 

bezdarba līmenis svārstījās no 4,4 % (2008. gadā) līdz 5,2 % (2007. gadā). 

Laikā no 2005. līdz 2010. gadam bezdarbnieku skaits novadā palielinājies par 38,8 %, taču 

administratīvo teritoriju griezumā šie rādītāji būtiski atšķiras, un tas parādīts 11. attēlā. 

11. att. Bezdarbnieku skaita pieaugums 2010. gada janvārī % pret 2005. gada janvāri 

novada administratīvajās teritorijās 

Suntažu pagasts 

Lauberes pagasts 

Ķeipenes pagasts 

18,2 

22,2 

25 

Mazozolu pagasts 

Madlienas pagasts 

Ogre, Ogresgala pagasts 

Krapes pagasts 

38,8 

39,1 

40,2 

40,3 

Taurupes pagasts 

54,3 

Meņģeles pagasts 

67,5 

0 10 20 30 40 50 60 70 80 

27 Visi dati par nodarbinātību iegūti no NVA Ogres filiāles 



Līdzīgi kā visā valstī no 2008. gada janvāra līdz 2009. gada janvārim bezdarba līmenis Ogres 

rajonā strauji palielinājās, sasniedzot 8,7 %, un šis rādītājs pārsniedza vidējo bezdarba rādītāju 

valstī (8,3 %). Pirmās pozitīvās izmaiņas, kad samazinājās bezdarbnieku skaits, parādījās tikai 

2010. gada pirmajā pusgadā, taču kopējais bezdarba līmenis joprojām saglabājās ļoti augsts. 2010. 

gada 30. jūnijā bezdarba līmenis valstī kopumā bija 15,6 %, bet Pierīgas reģionā - 12,6 %. 

Kaut arī kopējais bezdarbnieku skaits novadā 2010. gada pirmajā pusē ir samazinājies, 12. 

attēls uzskatāmi parāda, ka pēdējo trīs gadu laikā novadā turpināja pieaugt sieviešu un invalīdu 

bezdarbnieku skaits. 

12. att. Atsevišķās bezdarbnieku grupās uzskaitīto bezdarbnieku skaita izmaiņas 

Ogres novadā 

01.07.2010. 

145 

338 

1477 

01.01.2010. 

118 

398 

1421 

01.01.2009. 

121 

69 

672 

01.01.2008. 

97 

53 

471 

0 200 400 600 800 1000 1200 1400 1600 

sievietes invalīdi jaunieši vecumā no 15 - 24 gadiem 

Ņemot vērā to, ka daudzi Ogres novada iedzīvotāji, bet jo īpaši no Ogres un Ogresgala 

pagasta, bija nodarbināti galvaspilsētā, tad ekonomiskās lejupslīdes sekas izjūtamas arī novadā. 

Savukārt ekonomikas atveseļošanās, kas visstraujāk norisinās tieši Pierīgas reģionā, ļauj cerēt, ka 

nākamajos analīzes periodos bezdarbnieku skaits turpinās samazināties. Pagastu iedzīvotāju 

atgriešanos darba tirgū kavē darba vietu nepietiekamība iespējami tuvāk dzīves vietai, ierobežotie 

mājsaimniecību finanšu līdzekļi un sabiedriskā transporta kustības organizācija. 

Viena no problēmām, kas raksturīga kopumā visai valstij, ir neatbilstība starp statistiskajiem 

un reālajiem rādītājiem, kas raksturo nodarbinātību - reģistrētais un reālais bez darba esošo personu 

skaits un oficiāli strādājošo un reāli strādājošo personu skaits. 

NVA apkoptā informācija (30.03.2010.) par bezdarbnieku skaitu atbilstoši profesijām liecina, 

ka visvairāk bezdarbnieku ir mazumtirdzniecības veikala pārdevēji - 217, bez profesijas - 191, tālāk 

seko 169 palīgstrādnieki, 79 apkopēji, 74 automobiļa vadītāji, 59 celtnieki, 55 šuvēji, 48 

kokapstrādes operatori, 47 darbinieki izglītības jomā, 32 pārdevēji - konsultanti, 30 projektu 

vadītāji, 30 sētnieki, 28 krāvēji, 26 pavāri, 26 šūšanas operatori, 25 atslēdznieki, 25 tirdzniecības 

pārstāvji, 24 namdari, 24 administratori, 22 elektromontieri, 20 galdnieki, 20 sanitārtehniķi, 20 

veikala kasieri. 

Pēc izglītības līmeņa bezdarbnieku sadalījums 2010. gada pirmajā ceturksnī bija šāds: 

1) ar profesionālo izglītību - 42,3 %, 

2) ar vispārējo vidējo izglītību - 23,2 %, 

3) ar pamata izglītību - 16,8 %, 

4) ar augstāko izglītību - 14,1 %, 

5) zemāk par pamata izglītību vai izglītība nav norādīta - 2 %. 

Augstāk minētās profesijas un informācija par bezdarbnieku izglītību vienlaikus parāda arī 

tautsaimniecības nozares ar straujāko kritumu, kā arī cilvēkresursu potenciālu novadā. 



1.3.5. DARBA SAMAKSA 

Ogres novada attīstības programmas izstrādes laikā pašvaldībai nebija pieejama jaunākā 

informācija par darba samaksu privātajā un publiskajā sektorā tās teritorijā. Salīdzinošā informācija 

par strādājošo darba samaksu Latvijā un Ogres rajonā pēdējos trīs gados parādīta 13. attēlā. 

13. att. Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 

Latvijā un Ogres rajonā, LVL* 28 

Gads 2007. 2008. 2009. 

bez privātā sektora komersantiem ar nodarbināto skaitu mazāk par 50 

LATVIJA 464 553 506 

Ogres rajons 368 446 398 

sabiedriskajā sektorā 

LATVIJA 477 567 505 


privātā sektora komersanti ar nodarbināto skaitu 50 un vairāk 

LATVIJA 455 540 433 


* Bez nodibinājumiem, biedrībām, fondiem un to komercsabiedrībām 

Bruto darba samaksas līmenis 2009. gadā Ogres rajonā bija zemāks nekā vidēji valstī 

(apmēram 380 Ls), tomēr līdz 2008. gadam tā attīstības dinamika, pieaugums ir bijis līdzīgs 

vidējam Latvijā un Rīgā. Augstais darba samaksas līmenis Rīgas rajonā un Rīgas pilsētā ietekmēja 

arī situāciju Ogres rajona darba tirgū, sekmējot vidējā darba samaksas līmeņa paaugstināšanos. 

Tomēr jāsecina, ka 2009. gadā, līdzīgi kā visā Latvijā, darba samaksa visos sektoros ir 

samazinājusies. 

2008. gada oktobrī veikts Ogres rajona sabiedriskajā sektorā strādājošo izlases veida 

apsekojums, lai noskaidrotu darba samaksas apmēru. Pēc iegūtajiem rezultātiem par darba samaksu 

sabiedriskajā sektorā strādājošie sadalījās sekojošās grupās: 

1) no 160 līdz 250 latiem - 22,5 %, 

2) no 250,01 līdz 600 latiem - 47,9 %, 

3) no 600,01 līdz 1000 latiem - 26,4 %, 

4) vairāk kā 1000 latu - 3,2 %. 

Plašāka informācija par apsekojuma datiem parādīta 3. pielikumā. 

1.3.6. TAUTSAIMNIECĪBAS NOZARU ATTĪSTĪBA 

1.3.6.1. Uzņēmumu skaita dinamika un sadalījums pa nozarēm 

Nodokļu maksātāju - juridisko personu pastāvīgo uzņēmumu skaits Ogres novada teritorijā 

pēdējo trīs gadu laikā ir pakāpeniski palielinājies no 1701 uzņēmuma 2008. gada janvārī līdz 1992 

uzņēmumiem 2010. gada janvārī. Būtiski, ka uzņēmumu skaita palielināšanās ir bijusi visās novada 

administratīvajās vienībās. Lielākais uzņēmumu skaits visos gados reģistrēts Ogrē, Ogresgala 

pagastā un Suntažu pagastā. 

14. attēls parāda uzņēmumu skaitu katrā teritoriālajā vienībā. 




14. att. Ogres novada administratīvajās vienībās reģistrēto nodokļu maksātāju – juridisko personu 

pastāvīgo uzņēmumu skaits 2010. gada 1. janvārī 


1239 

36 

168 

146 

57 

64 

91 

59 

100 

32 






Ogre 

Ogresgala pagasts 



Informācija par uzņēmumu skaitu atbilstoši to pamatdarbības veidam apkopota 15. attēlā. 

15. att. Ogres novadā reģistrēto nodokļu maksātāju – juridisko personu 

pastāvīgo uzņēmumu skaits 2010. gada 1. janvārī atbilstoši pamatdarbības veidam 

Pamatdarbības veids 

Uzņēmumu 

skaits 

01.01.2010. 

% no kopējā 

uzņēmumu 

skaita 

Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības 381 19,1 

Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 245 12,3 

Sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība 102 5,1 

Specializētie būvdarbi 99 5,0 

Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 98 4,9 

Operācijas ar nekustamo īpašumu 77 3,9 

Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, 

mazumtirdzniecība un remonts 67 3,4 

Sauszemes transports un cauruļvadu transports 59 3,0 

Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība 57 2,9 

Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi 53 2,7 

16. attēls parāda Ogres novadā 29 reģistrēto un likvidēto uzņēmumu dinamiku no 2005. līdz 

2009. gadam. 2010. gada vidū Ogres novada uzņēmumi kopā veidoja 1,4 % no kopējā novados un 

pilsētās reģistrēto uzņēmumu skaita (salīdzinoši Rīgā 45,2 %). 

29 Periodā pēc 01.07.2009. tiek pieņemts, ka statistikas objekts atrodas adresē, kura atbilst vēsturiskajam iedalījumam 

pirms ATR veikšanas 



16. att. Ogres novadā reģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaits pa gadiem 

250 

238 

200 

150 

100 

50 

179 

129 

108 115 

30 

170 

51 

131 

37 

Reģistrēt 

i 

Likvidēti 

0 

2005.gads 2006.gads 2007.gads 2008.gads 2009.gads 

Novadā reģistrēto uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību reģistrētais pamatkapitāls 2010. gada 

jūlija beigās sasniedzis 32 061 931 latu, vidēji 13 626,98 latu uz katru uzņēmumu. Šis rādītājs ir 

augstāks, salīdzinot ar Lielvārdes (12 614,19 lati), Ikšķiles (7868,85 lati) un Ķeguma novadu 

(5954,10 lati), bet ir ievērojami zemāks nekā vidēji valstī - 60 192,52 lati. 

Pēc uzņēmumu reģistrācijas dinamikas sadalījumā pēc uzņēmējdarbības formām 

komercreģistrā un uzņēmumu reģistrā no 1991. gada līdz 2010. gada jūlija beigām secināms, ka 56 

% (kopā 1800) no reģistrētajiem uzņēmumiem ir SIA, 20,4 % zemnieku saimniecības (kopā 655), 

18,3 % individuālie uzņēmumi un individuālie komersanti (kopā 590), bet pārējie uzņēmumi - 5,3 

% (kopā 171). Pašvaldības rīcībā nav pieejama informācija par likvidēto uzņēmumu 

uzņēmējdarbības formām. 

Informācija par Ogres novada uzņēmumiem teritoriālā griezumā parādīta 3. pielikumā. 

1.3.6.2. Uzņēmumu apgrozījums 30 

Izvērtējot informāciju par uzņēmumiem, kuri veido vislielāko kopējo apgrozījumu 2009. 

gadā, secināms, ka vadošās Ogres novada nozares ir bijušas pakalpojumu nozares: 

Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus 

vai tabaku (NACE 47.11), Kravu pārvadājumi pa autoceļiem (NACE 49.41) un Sava vai nomāta 

nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (NACE 68.20). Informācija par uzņēmumu skaitu 

pēc nozares kopējā apgrozījuma parādīta 17. attēlā. 

17. att. Nozaru uzņēmumu skaits pēc nozares uzņēmumu kopējā apgrozījuma 

Ogres novadā 2009. gadā 

N.p.k. Darbības veids (pēc NACE) Skaits 

1 Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt 18 

pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku (47.11) 

2 Kravu pārvadājumi pa autoceļiem (49.41) 16 

3 Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (68.20) 10 

4 Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana (16.10) 9 

5 Automobiļu apkope un remonts (45.20) 9 

6 Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi (56.10) 8 




7 Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība (41.20) 7 

8 Ceļu un maģistrāļu būvniecība (42.11) 7 

9 Izolācijas ierīkošana (45.32) 7 

10 Metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecība specializētajos 

veikalos (47.52) 

7 

Informācija par Ogres novada uzņēmumiem ar lielāko apgrozījumu 2009. gadā un 

apgrozījuma pieaugumu apkopota 18. attēlā 31 . Salīdzinot 2009. gada datus ar iepriekšējo gadu 

datiem, secināms, ka apgrozījuma kritums ir skāris deviņus novada lielākos uzņēmumus. Izvērtējot 

20 novada lielāko uzņēmumu apgrozījumu, redzams, ka tā pieaugums 2009. gadā ir bijis diviem 

uzņēmumiem - SIA „RING BALTIC” (apgrozījuma pieaugums 22%, 12. vieta pēc apgrozījuma) un 

kooperatīvajai sabiedrībai „MŪSMĀJU DĀRZEŅI” (apgrozījuma pieaugums 38 %, 15. vieta pēc 

apgrozījuma). Savukārt uzņēmumi ar vislielāko apgrozījuma pieaugumu procentos bija PS 

„BAUSTELLE UN VISKO” (3,99 reizes), SIA „IMPERO INVESTMENTS” (90 %), SIA „ULE” 

(88 %), SIA „TILBE AGRO” (82 %) un SIA „OGRES HES” (51 %). 

N.p.k. 

2009. 

gadā 

N.p.k. 

2008. 

gadā 

18. att. Ogres novada lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2009. gadā 

Uzņēmums 

apgrozījums, 

milj. LVL 

pret 

2008. 

gadu 

pret 

2007. 

gadu 

pret 2006. 

gadu 

1. 2. SIA „FAZER 

12,835,253.00 -1% 26% 67% 

MAIZNĪCAS” 

2. 1. SIA „OGRES JUMIS” 9,476,277.00 -38% -42% -26% 

3. 5. "OGRES PRESTIŽS” SIA 4,294,664.00 -37% -55% 1% 

4. 13. SIA „OGRES RAJONA 3,264,361.00 -16% 0% 57% 

SLIMNĪCA” 

5. 11. SIA „FAZER AMICA” 3,055,854.00 -27% 5% 21% 

6. 17. SIA „BARKS M” 3,028,595.00 -2% -4% 1% 

7. 16. SIA „AURORA 

2,921,060.00 -17% -30% -32% 

BALTIKA” 

8. 8. SIA „IG Centrs” 2,703,837.00 -45% 54% nav datu 

9. 10. SIA „Hanzas elektronika” 2,676,117.00 -42% -48% -48% 

10. nav 

datu 

SIA „SENLEJAS” 2,556,461.00 2% 40% 68% 

1.3.6.3. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 

Viens no teritorijas attīstības rādītājiem ir iekasētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tā 

ieņēmumi tiešā veidā ietekmē pašvaldības budžeta ieņēmumus. 

Apkopotie dati liecina, ka Ogres novada IIN kopējie ieņēmumi ir bijuši šādi: 

1) 2007. gadā - 16 642 275 LVL, 

2) 2008. gadā - 19 286 695 LVL (pieaugums attiecībā pret iepriekšējo gadu 15,9 %), 

3) 2009. gadā - 14 072 527 LVL (samazinājums attiecībā pret iepriekšējo gadu 27 %). 32 

Izvērtējot IIN ieņēmumus katrā no Ogres novada administratīvajām vienībām, jāsecina, ka 

2009. gadā 76 % no šā nodokļa kopējiem ieņēmumiem attiecināmi uz Ogres pilsētu, bet 24 % - uz 

pagastu teritoriju. 19. attēls parāda IIN ieņēmumus katrā novada administratīvajā vienībā. 


32 Pēc VID sniegtās informācijas 



19. att. Ieturētās IIN summas Ogres novada administratīvajās vienībās 2009. gadā 

Ogre 

Krapes pag. 

77% 

Ķeipenes pag. 

Lauberes pag. 

Madlienas pag. 

1% 

4% 

9% 

1% 

1% 2% 

3% 

1% 

1% 

Mazozolu pag. 

Meņģeles pag. 

Ogresgala pag. 

Suntažu pag. 

Taurupes pag. 

No 2007. līdz 2009. gadam vērojama tendence pakāpeniski samazināties Ogres pilsētas, 

Krapes un Taurupes pagasta IIN īpatsvaram kopējos šā nodokļa ieņēmumos, bet neliels īpatsvara 

pieaugums vērojams Ķeipenes, Madlienas un Ogresgala pagastā. 

1.3.6.4. Nekustamā īpašuma nodoklis 

Nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm veido daļu no pašvaldības nodokļu 

ieņēmumiem. 98 % šī nodokļa kopsummas novadā ik gadus veido maksājumi par objektiem Ogrē 

un Ogresgala pagastā, kas liecina par saimnieciskās aktivitātes atšķirībām pilsētā un pagastos. 

Apkopotie dati ļauj secināt, ka 2008. un 2009. gadā būtiski ir pasliktinājusies uzņēmumu 

maksātspēja, jo attiecīgi norādītajos gados iekasēti tikai 84,3 % un 68,4 % no plānotajiem šī 

nodokļa ieņēmumiem. 

Nekustamā īpašuma nodokļa par zemi ieņēmumi Ogrē un Ogresgala pagastā ik gadu sastāda 

ap 70 % no šā nodokļa kopējiem ieņēmumiem. No pagastiem lielākais īpatsvars šī nodokļa 

ieņēmumos ir Suntažu (vidēji 6,7 %) un Madlienas (5,4 %) pagastā. Atšķirībā no nekustamā 

īpašuma nodokļa par ēkām un būvēm, šī nodokļa ieņēmumi 2009. gadā ir samazinājušies par 

dažiem procentiem neraugoties uz zemes kadastrālās vērtības pieaugumu. Plašāka informācija par 

nekustamā īpašuma nodokļiem apkopota 3. pielikumā. 

1.3.7. RŪPNIECĪBA 

Ogres pilsētā ir 2 lielas rūpnieciskās zonas, kas atrodas pilsētas nomalēs. Rietumdaļā - bijušā 

Ogres trikotāžas kombināta telpās atrodas vairāki trikotāžas un dzijas ražotāji: SIA „OGRES 

TRIKOTĀŽA”, kas ražo augstas kvalitātes virsējās trikotāžas izstrādājumus, SIA „OGRES 

JARNS”, kas ir pats lielākais uzņēmums Latvijas vieglās rūpniecības sistēmā, un SIA „AURORA 

BALTIKA”, kas ir viena no lielākajām privātajām zeķu un zeķbikšu ražošanas kompānijām Baltijas 

valstīs. 

Austrumdaļā ir izveidots biznesa parks SIA „BUSINESS PARK OGRE” kas ir viens no 

pirmajiem pilna servisa industriālajiem parkiem Latvijā. Tas dibināts 2001. gadā un izveidots, 

izmantojot Norvēģijas industriālās attīstības korporācijas SIVA SF ilggadējo pieredzi un sadarbības 

tīklu. SIA „BUSINESS PARK OGRE” nomnieki ir Norvēģijas akciju sabiedrības „RING 

MEKANIKK” meitas uzņēmums SIA „RING BALTIC”, kurš Latvijā darbojas no 2003. gada. 

Pamata produkcija ir augstas kvalitātes biroju krēslu mehānismi, bet uzņēmumā iespējams veikt arī 



cita veida pasūtījumus. Gatavo produkciju eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Vāciju un citām 

pasaules valstīm. A/S "RING MEKANIKK" ir arī 50 % līdzīpašnieks industriālajā parkā. 

SIA „TMMetal - BALTIC” ir pirmais un lielākais industriālā parka nomnieku uzņēmums. 

Galvenā ražošanas produktu grupa ir kuģu dzenskrūvju lāpstas no niķeļalumīnija bronzas. 

Uzņēmums ražo kuģu dzenskrūvju rumbas, vākus un servocilindrus kuģniecības dzinējspēka 

iekārtām. SIA „TMMETAL BALTIC” strādā šīs nozares pieredzējušu speciālistu apmācīti 55 

strādnieki. SIA „TMMETAL BALTIC” var piedāvāt galējās apstrādes kuģu dzenskrūvju lāpstas, 

kas tehniskā procesa rezultātā sasniedz ļoti augstu precizitāti - tie ir S klases produkti. 

SIA „AGA” Ogrē ir izveidojusi modernu medicīnisko gāzu uzpildes staciju, ar produkciju 

apgādājot medicīnas iestādes visās trijās Baltijas valstīs. Uzņēmums ir iekļauts „LINDE GROUP” - 

pasaules vadošajā industriālo un medicīnas gāzu ražotājā un tehnoloģiju izstrādātājā. 

SIA „SATEMA BALTIC” ir Norvēģijas akciju sabiedrības „SATEMA” meitas uzņēmums, 

kurš jau kopš tā dibināšanas 1963. gadā ir nozīmīgs piegādātājs celtniecības un būvindustrijas 

sektoram. Uzņēmuma pamatprodukcija ir pārvietojamās elektrosadales būvobjektiem, spēka 

elektrosadales un automātikas un vadības skapji. 

Netālu no biznesa parka atrodas SIA „HANZAS ELEKTRONIKA”. Tā ir privāta kompānija, 

kas dibināta 1999. gadā un ražo augstas kvalitātes elektroniskās ierīces, kā arī sniedz projektēšanas 

pakalpojumus. Galvenie klienti ir Ziemeļeiropas uzņēmumi, kuri „HANZAS ELEKTRONIKA” 

ražoto produkciju izmanto gatavo izstrādājumu komplektācijai. Latvijā ir aptuveni pieci uzņēmumi, 

kuri darbojas šajā jomā. 2003. gadā uzņēmums atvēra jaunu ražotni, kurā 20 % nodarbināto ir 

inženieri. 

1.3.8. LAUKSAIMNIECĪBA 

1.3.8.1. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme 

Ogres novada lauku teritorijā tradicionāli ir izteikta lauksaimnieciskā darbība, tomēr pēdējo 

10 - 15 gadu laikā šīs nozares aktivitātes ir samazinājušās. Precīza informācija par procesu 

dinamiku būs pieejama pēc 2010. gada lauksaimniecības skaitīšanas datu apstrādes, salīdzinot to ar 

2001. gada lauksaimniecības skaitīšanas datiem. 

2010. gada 1. janvārī 89,1 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes bija fizisko personu 

īpašumā vai lietošanā, bet 10,3 % - juridisko personu īpašumā vai lietošanā. Pašvaldības īpašumā 

bija tikai 167 ha lauksaimniecībā zemes, bet tai piekritīgā lauksaimniecībā izmantojamā zeme - 

501,5 ha. 

2010. gada 1. janvārī novadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopējā platība saskaņā ar 

nekustamā īpašuma lietošanas mērķi „Lauksaimniecība” bija 35 305 ha jeb 35,7 % kopējās novada 

platības, no tiem 23 305 ha aramzeme, 7618 ha ganības, 3867 ha pļavas un 515 ha augļu dārzi 33 . 

Salīdzinot ar 2001. gadu 34 , lauksaimniecībā izmantojamās zemes struktūrā 2010. gadā 

aramzemes īpatsvars ir palielinājies aptuveni par 19 %, ganību - par 5,4 %, savukārt pļavu īpatsvars 

samazinājies par 13 %, bet praktiski nemainīgs ir ilggadīgo stādījumu īpatsvars – 1,4 %. 

Ņemot vērā to, ka pēdējo desmit gadu laikā nav veikti būtiski ieguldījumi meliorācijas 

sistēmu ierīkošanā, pēc pieejamās informācijas uz 2001. gadu var pieņemt, ka meliorētās zemes 

pašreizējā novada teritorijā ir aptuveni 58 %, bet šis rādītājs būtiski atšķiras pagastu griezumā. 

Vairāk kā 70 % no lauksaimniecības zemēm meliorētas Krapes un Madlienas pagastā, bet mazāk kā 

50 % Lauberes (35 %), Ogresgala un Taurupes pagastā (aptuveni 42 %). 

Pēc valsts neatkarības atgūšanas visā novada lauku teritorijā novērojama daļas 

lauksaimniecībā izmantojamo zemju degradācija. Aizaugušie novadgrāvji, būtiski bojātās un 

nekoptās meliorācijas sistēmas paaugstināta mitruma apstākļos veicina augšņu pārpurvošanās un 

lauku masīvu aizaugšanu ar krūmiem. 

33 Pēc VZD informācijas 

34 Salīdzinošā informācija iegūta, izmantojot CSB publicētos datus par lauksaimniecības skaitīšanu 2001. gadā 



1.3.8.2 Lauksaimniecības nozaru raksturojums 

Viena no lauksaimniecības pamatnozarēm Ogres novadā ir graudkopība. 2009. gadā Ogres 

novadā bija 29 saimniecības, kuras nodarbojās ar graudkopību, audzējot graudaugu kultūras vairāk 

nekā 20 ha platībā, un kuras saņem platību maksājumus. Informācija par saimniecībām, galvenajām 

graudaugu kultūrām un to platībām apkopota 3. pielikumā. Kā lielākie graudu audzētāji jāmin SIA 

„Tilbe Agro” (750 ha) un SIA „Lūšlejas” (135 ha) Lauberes pagastā, SIA „Madliena 2” (547 ha) 

Madlienas pagastā, z/s „Madaras” (342 ha) Krapes pagastā, z/s „Ogre” (283 ha), z/s „Zvaigznītes” 

(273 ha), z/s „Jautras” (213 ha) un SIA „Kārļi” (160 ha) Ogresgala pagastā, z/s „Upeslīči” (168 ha) 

Ķeipenes pagastā. 

2009. gadā Ogres novada teritorijā bija reģistrētas 38 saimniecības, kuras nodarbojās ar 

kartupeļu audzēšanu 184 ha platībā 35 . Līderi kartupeļu audzēšanā ne tikai Ogres novadā, bet arī 

valstī kopumā, ir z/s „Galiņi” Madlienas pagastā, kas kartupeļus audzēja 108 ha platībā (2010. gadā 

>150 ha). Vairāk kā 10 ha platībā kartupeļus audzēja SIA „Lakstene” (20 ha) Taurupes pagastā un 

z/s „Zemturi” (11 ha) Suntažu pagastā. Informācija par kartupeļu aizņemtajām platībām pagastu 

griezumā parādīta 3. pielikumā. 

Lielākais uzņēmums Ogres novadā, kas nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu, ir z/s „Galiņi” 

Madlienas pagastā. 2010. gadā saimniecība audzēja dārzeņus 227 ha platībā, bet kartupeļus - 153 ha 

platībā. Saimniecība nodarbina vairāk kā 60 darbinieku. Tās realizācijas ieņēmumi pieauguši no 

201 tūkst. latu 2002. gadā līdz 1,140 milj. latu 2009. gadā. 

Saimniecības straujā izaugsme bija iespējama pateicoties SAPARD un ES struktūrfondu 

atbalstam - no 2002. līdz 2008. gadam realizēti 8 projekti. 

Z/S „Galiņi” ir viena no kooperatīvās sabiedrības „Mūsmāju dārzeņi” dibinātājām. 2007. gadā 

ar Lauku Atbalsta dienesta lēmumu „Mūsmāju dārzeņiem” kā pirmajiem Baltijas valstīs atbilstoši 

EK Regulas Nr.2200/96 prasībām tika piešķirts atzītas dārzeņu ražotāju grupas statuss. Šāds statuss 

dod tiesības izmantot ES un Latvijas valsts finansiālu atbalstu četrgadīgas investīciju programmas 

īstenošanā. 

„Mūsmāju Dārzeņi” apvieno 9 dārzeņu ražotājas saimniecības no dažādiem Latvijas 

novadiem un ir galvenais lauka dārzeņu un kartupeļu piegādātājs lielveikalu tīklam RIMI, kurš 

darbojas visās trijās Baltijas valstīs. 

2009. gadā „Mūsmāju Dārzeņi” realizēja produkciju par 2,16 milj. LVL un, neskatoties uz 

cenu kritumu par 27%, palielināja realizācijas ienākumus par 37%, salīdzinot ar 2008. gadu. 

„Mūsmāju Dārzeņu” attīstību nodrošina Lauku atbalsta dienesta apstiprinātais Atzīšanas 

plāns, kurš paredz 4 milj. LVL vērtas investīcijas kooperatīva un tā biedru ražošanas attīstībā 4 

gadu periodā no 2007. gada līdz 2011. gadam. Līdz 2010. gadam apgūti 3 milj. latu, kas iegūti, 

izmantojot Hipotēku bankas kredītu 5,8 milj. eiro apjomā. Tā kā šīm investīcijām ir paredzēts ES 

atbalsts 50 % un Latvijas valsts atbalsts 25 % no atbalstāmo izmaksu summas, daļa kredīta ir jau 

atmaksāta 36 . 

Vēsturiski lopkopība ir bijusi viena no Ogres novada lauksaimniecības pamatnozarēm. 

Padomju varas gados plaši attīstīta bijusi piena un gaļas lopkopība, cūkkopība un putnkopība, bet 

pēdējos desmit gados vadošās nozares ir piena un gaļas lopkopība. Apkopojot informāciju par 

saimniecībām, kuras audzēja vairāk kā 20 liellopu 2009. gadā, redzams, ka pagastos kopā ir 51 šāda 

veida saimniecība 37 . Krapes pagastā šādu saimniecību ir 8, Mazozolu pagastā - 8, Taurupes pagastā 

- 7, Meņģeles pagastā - 6, Ķeipenes pagastā - 5, Ogresgala pagastā - 5, Madlienas, Suntažu un 

Lauberes pagastos - katrā pa četrām saimniecībām. 20. attēls parāda kopējo liellopu skaitu katrā no 

pagastiem un no tā secināms, ka visaugstākā ražošanas koncentrācija ir Ogresgala, Madlienas un 

Suntažu pagastā. 

35 Pēc LLKC sniegtās informācijas 

36 Pēc z/s „Galiņi” sniegtās informācijas 

37 Pēc LLKC sniegtās informācijas 



20. att. Kopējais liellopu skaits pagastos 2009. gadā 




185 

240 

254 



306 

357 



505 

507 


834 


1 343 

0 200 400 600 800 1 000 1 200 1 400 1 600 

Kā lielākās liellopu audzētāju saimniecības jāmin z/s „Zvaigznītes” (659 liellopi), z/s „Ogre” 

(450 liellopi) un SIA „Kārļi”(194 liellopi) Ogresgala pagastā, SIA „Madliena 2” (634 liellopi) 

Madlienas pagastā, i/k „Lejaskornieši” (424 liellopi) Suntažu pagastā un z/s „Madaras” (289 

liellopi) Krapes pagastā. 

Pēdējo gadu laikā, kad iespējams saņemt ES struktūrfondu atbalstu lauksaimnieciskās 

ražošanas attīstībai, Ogres novada teritorijā pakāpeniski attīstās augļkopība - komercnolūkos 

iestādīti jauni augļu dārzi (ābeles, bumbieres, plūmes) un ogulāji. Augļkopības nozarē lielākās 

saimniecības izveidojušās Ķeipenes pagastā (z/s „Ķenteni”), Mazozolu pagastā (z/s „Iņķi”) un 

Madlienas pagastā (z/s „Bajāri”). Ķeipenes pagastā ir koncentrētas lielākās upeņu platības - kopā ap 

17 ha (z/s „Aliņi -2”, „Ķenteni”, „Lauri” un „Sauleskalns”. Uzsākta krūmmelleņu audzēšana - 

Mazozolu pagastā saimniecība „Bīnes” un Ķeipenes pagastā - z/s „Jaundadži”. Nelielos apmēros 

vairākas saimniecības nodarbojas ar stādu audzēšanu. 

Viena no vecākajām lauksaimniecības nozarēm ir biškopība, un vadošā saimniecība šajā 

nozarē ir SIA „Miandum” Ogresgala pagastā. Jāmin, ka ikkatrā pagastā ir vairākas piemājas 

saimniecības, kas nodarbojas ar medus ieguvi, un, iespējams, nākotnē biškopība var kļūt par vienu 

no lauksaimniecības pamatnozarēm. 

Ogresgala pagastā ar spožlapsenīšu trihogrammu audzēšanu nodarbojas z/s „Dukāti”. 

Ogres novadā 2007. gada 1. janvāri bija 136 bioloģiskās saimniecības, bet 2010. gada 

janvārī - 96, no tām trīs bija pārstrādes uzņēmumi. Informācija par bioloģisko saimniecību skaita 

izmaiņām pagastos no 2007. līdz 2010. gadam apkopota 21. attēlā. 

2010. gadā Ogres novadā visvairāk bioloģisko saimniecību nodarbojās ar augkopību (93 

saimniecības), piena lopkopību (39 saimniecības), gaļas liellopu audzēšanu (23 saimniecības), 

putnkopību (8 saimniecības) un aitkopību (5 saimniecības). 












21. att. Bioloģisko saimniecību skaita izmaiņas pagastos 

2 

3 

3 

7 

6 

9 

11 

9 

7 

8 

11 

15 

16 

21 

32 

33 

0 10 20 30 40 

37 

2010. gads 

2007. gads 

Jāatzīmē, ka, atšķirībā no citiem uzņēmumiem, ievērojams skaits bioloģisko saimniecību 

reģistrētas uz privātpersonu vārda. Bioloģisko saimniecību skaits var būtiski mainīties ik pēc 

pieciem gadiem, kad saimniecībām jāveic pārreģistrācija, uzņemoties noteiktas saistības. Pēc LLKC 

sniegtās informācijas ir zināms, ka daļa saimniecību neturpina bioloģisko saimniekošanas veidu 

nākamajā periodā, jo valstī mainās bioloģiskās saimniekošanas noteikumi un kontroles sistēma. 

Pēc novada pašvaldības rīcībā esošās informācijas, ar bioloģiskās izcelsmes piena pārstrādi 

nodarbojas kooperatīvā sabiedrība „Ķeipenes piensaimnieks”, SIA „Senlejas” īpašumā ir liellopu 

un aitu kautuve, bet z/s „Aņčiņi” nodarbojas ar kazas piena pārstrādi. 

Ņemot vērā novada ģeogrāfisko stāvokli, dabas apstākļus un lauksaimniecības ražošanas 

resursus, uzkrāto pieredzi un finanšu ieguldījumus, lauksaimnieciskās produkcijas ražošana ir lauku 

teritorijas viens no attīstības priekšnoteikumiem. 

1.3.9. TŪRISMS 

Tūrisms ir viena no vadošajām un straujāk augošajām nozarēm gan Eiropā, gan pasaulē. Šī 

nozare tiek uzskatīta par stratēģisku ekonomiskās attīstības un nodarbinātības prioritāti. Tūrisms 

ietekmē ikvienas sabiedrības sociālo, kultūras un ekonomisko dzīvi, savukārt minētās sfēras 

ietekmē tūrisma attīstību. 

1.3.9.1. Tūrisma nozares attīstība 

Ogres novada ģeogrāfiskais novietojums un daudzveidīgie dabas apstākļi, kultūrvēsturiskais 

mantojums, infrastruktūra ir pamats, uz kura balstīt jaunu tūrisma produktu izveidi un paplašinātu 

esošo piedāvājumu. Kopēja tūrisma nozares attīstība novadā var paaugstināt tā konkurētspēju 

reģiona un valsts līmenī. Jāņem vērā, ka tūrisms ir viena no Latvijas attīstības stratēģiskajām 

iespējām un prioritātēm. Tikpat būtiska nozīme ir arī novada spējai iekļauties kopējā valsts un 

reģiona tūrisma infrastruktūrā, kā arī sadarbībai starp dažādām institūcijām, organizācijām, 

uzņēmējiem un citiem interesentiem. 

Ogre vēsturiski veidojusies kā atpūtas un kūrortu centrs. No 1861. gada, kad atklāja dzelzceļa 

līniju Rīga - Dinaburga, rīdziniekiem radās iespēja nokļūt Ogrē, kur uzbūvēja pirmo koka 



dzīvojamo māju koloniju vasarnieku atpūtai. Oficiāli kolonija dibināta 1884. gada rudenī, un to 

pārvaldīja Rīgas pilsēta 38 . 

Padomju režīma gados Ogres pilsēta zaudēja savu tūrisma un atpūtas vietas nozīmīgumu, 

kļūdama par vienu no rūpnieciskās ražošanas centriem Latvijā. 

Ogres novada teritorija pēdējā desmitgadē, pateicoties mērķtiecīgiem pašvaldību 

ieguldījumiem tūrisma infrastruktūras attīstībā, kļuvusi arvien pievilcīgāka kā galamērķis 

galvenokārt vietējiem tūristiem. Teritorija ir pievilcīga ar tās stratēģisko novietojumu attiecībā pret 

tūrisma plūsmām - Rīga, Vidzemes augstiene un Daugavas ieleja. Teritorija ir piemērota vienas vai 

vairāku dienu nesteidzīgiem ceļojumiem. 

Ogres novada popularitāti veicina šādi priekšnoteikumi: 

1) pilsētas atrašanās pie divām upēm; 

2) rekreācijas iespējas pie ezeriem un mazajām upēm, jo īpaši pie Ogres un Mazās Juglas; 

3) daudzveidīga un pievilcīga mozaīkveida ainava; 

4) kultūrvēsturiskās liecības. 

Diemžēl novadā maz attīstīts ir lauku tūrisms, tā attīstību kavē asfaltēto ceļu trūkums. Tikai 

pēdējā desmitgadē aktivizējušies lauku uzņēmēji, kuri uzsākuši tūrisma produktu piedāvāšanu. 

Nozares izaugsmei svarīgi faktori ir vietējo iedzīvotāju un uzņēmēju aktivitāte un ieinteresētība, 

spēja sadarboties kopēju interešu vārdā. Teritorija ir piemērota lauku tūrisma, bet perspektīvā arī 

ekotūrisma attīstībai. Praktiski neizmantotas ir iespējas attīstīt komercmedības un makšķerēšanu. 

Būtiska loma tūrisma attīstības veicināšanā ir informatīvo un reklāmas materiālu 

sagatavošanai un izplatīšanai, plašsaziņas līdzekļu iesaistīšanai, Tūrisma un informācijas centra 

sistemātiskai un mērķtiecīgai darbībai. 

1.3.9.2. Tūrisma resursi un pakalpojumi 

Tūrisma resursi ir dabas, kultūras un vēsturisko resursu kopums, kas piemīt teritorijai un ir 

pievilcīgs tūristiem. Tā kā novadā ir daudzveidīgi un plaši pieejami tūrisma resursi, tad perspektīvā 

tam ir iespēja kļūt par aktīvu tūrisma rajonu visa gada garumā. Siltajā sezonā vairāk izmantojami 

dabas un kultūrvēsturiskie resursi, savukārt aukstajā sezonā varētu pieaugt ziemas sporta veidu 

aktivitātes, kam pagaidām nav izveidota atbilstoša infrastruktūra. 

Ogres novada viens no perspektīvajiem resursiem ir dabas parki „Ogres ieleja” un „Ogres 

zilie kalni”, kuros tūrisms savienojams ar aktīvu un izglītojošu atpūtu. Tūrisma attīstība ir paredzēta 

arī šo parku dabas aizsardzības plānos. 

Ogres upe ir piemērota ūdens tūrismam, taču praktiski nav izveidota šim tūrisma veidam 

nepieciešamā infrastruktūra (apmetņu vietas, informācijas kartes, ugunskuru vietas u.c.). 

Ogres novada galvenie kultūras un vēstures resursi ir pilskalni, baznīcas, bijušie muižu centri, 

parki un alejas, citi objekti. Par savdabīgiem, ārvalstu tūristus interesējošiem objektiem kļūst 

sakoptās kapsētas. 

Dabas un kultūrvēsturisko objektu un tiem piegulošo teritoriju sakopšana, piemērošana 

mūsdienu tūristu vajadzībām var būtiski uzlabot novada kopējo pievilcību tūristu acīs. 

Novada kultūras vidi papildina dažādi festivāli, koncerti, izstādes, atpūtas pasākumi. Pēdējo 

gadu laikā apsīkusi koncertu darbība Ogres estrādē. 

Tūrisma objektu un tūrisma pakalpojumu objekti teritoriālā griezumā parādīti 3. pielikumā. 

Novada teritoriju šķērso „Tour de LatEst” velotūrisma maršruts, iespējama citu velomaršrutu 

izveide sadarbībā ar kaimiņos esošajām pašvaldībām. 

Kaut arī mūsdienās Ogre ir zaudējusi savu vēsturisko kūrorta vietas nozīmīgumu, tomēr 

novada dabas resursi, jo īpaši pazemes ūdeņu resursi, ir priekšnoteikums kūrorta vietas atdzimšanai. 

Lietišķā tūrisma attīstību kavē Pierīgas reģiona un Rīgas plašais piedāvājums šajā jomā, kā arī 

atbilstošas infrastruktūras trūkums. Tomēr, ņemot vērā novada īpašās dabas vērtības, jāizvērtē ar 

vides izglītību un ekotūrismu saistītas infrastruktūras attīstība. 

38 Pēc grāmatas „Ogre. Rakstu un atmiņu krājums”; 2002. 



Tūrisma pakalpojumi ietver naktsmītnes, ēdināšanu, izklaidi, tirdzniecību un papildu 

pakalpojumus, piemēram, valūtas maiņa, apdrošināšana un viens no būtiskākajiem tūrisma 

pakalpojumiem ir naktsmītnes. Līdz ar tūristu skaita palielināšanos, Latvijā līdz 2008. gadam bija 

vērojama jaunu tūrisma objektu būvniecība, bet pēc tam tā apsīka. Ņemot vērā to, ka Ogres, 

Lielvārdes, Ikšķiles un Ķeguma novadiem (bijušā Ogres rajona teritorija) ir kopējas tūrisma 

attīstības pamatnostādnes un ilgstoši kopīgi izmantota infrastruktūra, statistiskie dati tiek apkopoti 

par visiem novadiem kopā. 

Informācija par tūrisma pakalpojuma vietām bijušā Ogres rajona teritorijā apkopota 22. attēlā. 

22. att. Nozīmīgākie tūrisma pakalpojumi un to dinamika 

2005. gads 2006. gads 2007. gads 2008. gads 2009. gads 

Tūrisma objektu 

skaits 

46 - 36 36 41 

Viesnīcu skaits 1 0 1 1 1 

Gultas vietu skaits 

viesnīcās 

36 0 150 150 150 

Moteļu skaits 1 1 1 1 1 


moteļos 

18 18 18 18 18 

Viesu māju skaits 1 2 3 4 4 

Viesu māju gultas 

vietu skaits 

75 87 97 193 193 

Kempingu skaits 0 0 0 1 2 


kempingos 

0 0 0 6 34 

Jāatzīmē, ka perspektīvā būtu nepieciešams izveidot vairāk naktsmītņu lētajā cenu kategorijā - 

kempingu vietas teltīm un treileriem, jauniešu viesnīcas. 

Pagastu teritorijā izvietoto naktsmītņu sasniedzamību un izmantošanu kavē neapmierinošā 

ceļu kvalitāte un ceļu ar melno segumu trūkums. 

Svarīgs tūrisma pakalpojumu elements ir ēdināšana. Iespēju paēst piedāvā gandrīz visas 

naktsmītnes un ēdināšanas vietas - restorāni, kafejnīcas, picērija. Neapmierinošs nodrošinājums ar 

ēdināšanas vietām ir pagastu centros, un tas kavē iespējamo tūristu skaita palielināšanos tieši lauku 

teritorijā. 

Ogrē ekskursijas profesionālu gidu pavadībā organizē Ogres Vēstures un mākslas muzejs. 

Perspektīvā būtu iespējams organizēt ekskursijas arī pārējā novada teritorijā, ņemot vērā klientu 

vēlmes. 

Ogres Tūrisma informācijas centrs (turpmāk - TIC) ir pašvaldības aģentūra, kas izveidota 

sadarbībā ar Ikšķiles, Lielvārdes un Ķeguma novada pašvaldību. TIC piedāvā: 

- tūrisma informāciju, ceļvežus, kartes un suvenīrus; 

- informāciju par tūrisma objektiem, apskates vietām, muzejiem Ogres, Lielvārdes, 

Ķeguma un Ikšķiles novadā, kā arī citur Latvijā; 

- informāciju par naktsmītnēm, ēdināšanu un citiem pakalpojumiem Ogres, Lielvārdes, 

Ķeguma un Ikšķiles novadā, kā arī citur Latvijā; 

- atpūtas, izklaides un sporta iespējām Ogres, Lielvārdes, Ķeguma un Ikšķiles novadā, 

kā arī citur Latvijā; 

- tūrisma maršrutu sastādīšanu un ekskursiju organizēšanu; 

- gida pakalpojumus; 

- citus pakalpojumus. 



1.3.10. EKSPORTA UZŅĒMUMI 

Atsevišķi Ogres novada uzņēmumi saražoto produkciju eksportē uz ārvalstīm. Kā 

atpazīstamākie eksporta uzņēmumi jāmin SIA „TMMETAL BALTIC” (metālliešanas un 

metālapstrādes produkcija), SIA „OGRES TRIKOTĀŽA” (virsējās trikotāžas izstrādājumi), SIA 

„PROMETĀLS” (metāla izstrādājumi), SIA, „HANZAS ELEKTRONIKA” (kuģu elektronisko, 

elektrisko, kā arī mehānisko automātikas iekārtu remontu apkope un uzstādīšana), SIA „FAZER 

MAIZNĪCAS” (maizes izstrādājumi) un LKPS „MŪSMĀJU DĀRZEŅI” (lauka dārzeņi). 

1.3.11. FINANŠU PAKALPOJUMI 

Finanšu pakalpojumu pieejamība ir būtisks uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstības faktors. 

Sadarbība starp valsts, pašvaldību, finanšu institūcijām un uzņēmējiem veicina jaunu atbalsta veidu 

ieviešanu dažādām mērķa grupām un kopumā uzlabo uzņēmējdarbības vidi ikvienā teritorijā. 

Ogres novadā darbojas 8 Latvijas banku filiāles, kuru pakalpojumu sniegšanas vieta ir Ogre 

un kuras veic savu darbību atbilstoši finanšu iestāžu pamatfunkcijām. Tās ir: 

- -„DnB NORD Banka”, AS, Ogres filiāle, 

- „GE Money Bank”, AS, Ogres filiāle, 

- -„Latvijas Hipotēku un zemes banka”, AS, Ogres filiāle, 

- -„Latvijas krājbanka”, Rīgas reģions, Ogres klientu apkalpošanas centrs, 

- -„Norvik banka”, AS, Ogres norēķinu grupa, 

- -„Parex banka”, Ogres filiāle, 

- „SEB banka”, Ogres filiāle, 

- „Swedbank”, Ogres filiāle. 

1.3.12. BIZNESA INKUBATORS 

No 2007. līdz 2008. gadam nodibinājums Ogres Biznesa un inovāciju inkubators (turpmāk 

tekstā OBII) darbojās saskaņā ar Ekonomikas ministrijas parakstīto līgumu par inovatīvas 

uzņēmējdarbības veicināšanu Rīgas reģionā. OBII attīstīja sniedzamo pakalpojumu spektru un 

nodefinēja kārtību inovatīvu ideju atbalstam. 23. attēls parāda OBII rezultatīvos rādītājus. 

23. att. Pārskats par OBII rezultatīvo rādītāju izpildi no 2007. līdz 2009. gadam 

Aktivitāte Plānotais Izpilde 

Inkubatorā izveidoto uzņēmumu skaits 7 10 

Inkubatoru atstājušo veiksmīgo uzņēmumu skaits 1 0 

Inkubatoru atstājušo neveiksmīgo uzņēmumu skaits 3 0 

Inkubatora uzņēmumos izveidoto jauno darba vietu skaits 56 52 

Inkubatora uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms, LVL 140 680 121 954 

2008. gadā tika izstrādāts projekts laboratorijas izveidei OBII kopā ar Tartu zinātnes parku un 

Ventspils inženierpētniecības centru - „Latvijas un Igaunijas mehatronikas sektora konkurētspējas 

paaugstināšana, izveidojot integrētu produktu attīstības, apmācības un testēšanas centru tīklu” jeb 

PROTOLAB NETWORK. 

Sadarbojoties Igaunijas un Latvijas kolēģiem inovāciju jomā, 2009. gadā uzsākts pārrobežu 

sadarbības projekts, kura mērķis ir atbalstīt inovācijas un uzņēmējdarbības industriālo posmu 

attīstību mehatronikā, palielinot uzņēmējdarbības konkurētspēju Tartu reģionā, Kurzemes reģionā 

un Rīgas reģionā. 

PROTOLAB NETWORK veidots, balstoties uz katra partnera pieredzi nozarē un visu 

partneru kopējām interesēm. Partnerība palīdz vietējiem uzņēmējiem novērst esošos šķēršļus 



inovāciju un attīstības procesos, nodrošinot tiem atbilstošu infrastruktūru un nepieciešamās 

zināšanas/informāciju dažādos produkta attīstības posmos (koncepcija, prototips, materiālu un 

produktu testēšana, analīze). Tīkls kalpo arī kā platforma sadarbībai un zināšanu pārnesei, veidojot 

saikni starp produkta ražošanā iesaistītajām nozarēm. 

No 2009. gada līdz 2014. gadam biznesa inkubācijas pakalpojumus jauniem uzņēmumiem, 

piedāvājot savu infrastruktūru un pakalpojumus uzņēmējdarbības attīstībai Rīgas reģionā, sniegs 

Rīgas Reģiona biznesa attīstības inkubators. 

1.3.13. UZŅĒMĒJU SABIEDRISKĀS ORGANIZĀCIJAS 

Ogres novadā ir reģistrētas vairākas biedrības, kuru darbība ir saistīta ar uzņēmējdarbības 

veicināšanu. 

Biedrība “Attīstības un Inovāciju Mācību Centrs” (AIMc) ir dibināta 2009. gada nogalē ar 

mērķi: veicināt inovatīvas, uz zināšanām balstītas uzņēmējdarbības attīstību, veicināt jaunāko 

zinātnes atzinumu un moderno izglītības tehnoloģiju apmācību metožu ieviešanu un izmantošanu, 

sniegt ieguldījumu izglītotas, demokrātiskas sabiedrības attīstībā, sekmējot indivīdu un sabiedrības 

profesionālo kapacitāti, kvalifikāciju, konkurētspēju un sadarbību, iesaistīt biznesa un inovāciju 

apmācību procesos skolniekus, sociāli mazaizsargāto personu grupas un mazturīgo personu grupas, 

sekmēt biedrības biedru piedalīšanos dažādos starptautiskos izglītības projektos, kā arī paplašināt 

biedru zināšanas un pieredzi. 

Biedrības „Ogres mazo un vidējo uzņēmēju apvienība” uzdevumi ir pārstāvēt un aizstāvēt 

dalībniekus, veicināt uzņēmēju savstarpējos sakarus, izveidot labvēlīgu vidi mazo un vidējo 

uzņēmēju darbības attīstībai, apkopot informāciju un koordinēt tās apmaiņu, koordinēt reklāmas 

veidošanas un izplatīšanas iespējas, apkopot un izplatīt informāciju par likumiem, valsts institūciju 

lēmumiem un normatīvajiem aktiem, kas var ietekmēt apvienības un/vai tās dalībnieku darbību, 

palīdzēt apvienības dalībniekiem kreditēšanas jautājumu risināšanā, sniegt apvienības dalībniekiem 

tehnisku, konsultatīvu, juridisku vai grāmatvedības palīdzību, veicināt investīciju piesaistīšanu, 

izstrādāt sadarbības projektus ar līdzīgām institūcijām ārvalstīs un realizēt tos, sadarboties ar valsts, 

pašvaldību institūcijām, reklāmas aģentūrām u.c. organizācijām, aizstāvēt apvienības intereses, 

pārstāvot tās valstiskās un nevalstiskās struktūrās, kā arī koordinēt piesaistīto līdzekļu izlietojumu. 

2005. gadā nodibināta Publisko un privāto partnerattiecību (PPP) biedrība “Zied zeme”. 

Biedrībā iesaistījušies rajonā ekonomiski un sabiedriski aktīvi cilvēki, kuri nodrošina partnerību 

starp uzņēmējiem, nevalstiskām organizācijām un pašvaldībām. 

PPP biedrības „Zied zeme” darbības teritorija ir Ogres (izņemot Ogres pilsētas teritoriju), 

Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novads. Biedrība ir piesaistījusi Eiropas Savienības līdzekļus 

(ELGF, ELFLA, EZF 39 ) PPP biedrības „Zied zeme” teritorijas attīstības stratēģijai 2007. -2013. 

gadam, kopā aptuveni 1,5 milj. latu apmērā. 

Piesaistītā finansējuma apjoms ir atkarīgs no lauku iedzīvotāju skaita (38 573) visā biedrības 

teritorijā, no kuriem 33,1 % (12 775) ir Ogres novada lauku teritorijas iedzīvotāji. 

Finansējumu teritorijas attīstības veicināšanai var saņemt, gūstot atbalstu iesniegtajiem 

projektiem. Pieteikumus projektu konkursos var iesniegt nevalstiskās organizācijas, pašvaldības, kā 

arī citas juridiskas un fiziskas personas. Par uzņēmējdarbības vidi veicinošām rīcībām ir 

uzskatāmas, piemēram, rīcība 3.1. Atbalsts nodarbinātības veicināšanai un pakalpojumu 

dažādošanai vai 3.2. Atbalsts ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras 

un pakalpojumu attīstībai. Pārējās rīcības ir saistītas ar teritorijas infrastruktūras attīstību un 

sabiedrisko aktivitāšu veicināšanu, taču, realizējot projektus, to ieviešanā iesaistās vietējie 

pakalpojumu sniedzēji, kas veicina lauku uzņēmējdarbības attīstību. 

39 ELGF – Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds, ELFLA – Eiropas lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, LZF – 

Eiropas Zivsaimniecības fonds 



Līdz šim lielākā aktivitāte projektu konkursos ir bijusi no nevalstisko organizāciju vai 

pašvaldību puses, bet aizvien biežāk projektus realizē juridiskas vai fiziskas personas 

uzņēmējdarbības attīstības jomā. 

Ogres novada projektu iesniedzēju aktivitāte ir salīdzinoši proporcionāla iedzīvotāju skaitam, 

piemēram, no 2007. līdz 2008. gadam projektu konkursos Ogres novada teritorijā novirzīti 36,71 % 

no kopējā finansējuma, bet 2009. gadā - 36,48 %. 

2010. gada projektu konkursā Ogres novada projektu pieteicēji vēlējās apgūt 53 % no visa 

pieejamā finansējuma, atbalstīto projektu skaits un tiem piešķirtais finansējums būs zināms pēc 

projektu izvērtēšanas procesa pabeigšanas. 40 

40 Pēc PPP biedrības „Zied zeme” sniegtās informācijas 



1.4. INFRASTRUKTŪRA 

1.4.1. SATIKSMES INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI 

Konkurētspējīga satiksmes infrastruktūra ir viens no faktoriem, kas nodrošina pašvaldības 

teritorijas attīstību un ekonomisko izaugsmi. Satiksmes infrastruktūras un pieejamie pakalpojumi 

veicina novada iedzīvotāju mobilitāti un pārējo reģionu sasniedzamību. 

Ogres novada atrašanās Latvijas centrālajā daļā, kuru šķērso valsts nozīmes transporta 

kustības ceļi, rada labvēlīgus apstākļus pasažieru un kravu pārvadājumu attīstībai. Novada 

starptautisko sasniedzamību papildus nodrošina ostu un starptautiskās lidostas „Rīga” tuvums. (4. 

pielikums) 

1.4.1.1. Autoceļu un ielu tīkls 

Ogres novadā ir sazarots ceļu tīkls, kas nodrošina novada iedzīvotāju vajadzības un kravu 

transportu caur novadu. Starptautiskas nozīmes autoceļš, kas iekļauts TEN - T tīklā, ir Austrumu - 

Rietumu koridors (E22 Tukums - Jūrmala - Salaspils - Ogre - Ķegums). 

Izvērtējot autoceļu struktūru novada teritorijā, var izdalīt divas krasi atšķirīgas teritorijas 

daļas. Rietumu daļā jeb Rīgas tuvumā asfaltēti gandrīz visi nozīmīgākie ceļi, turpretī austrumu daļā 

asfaltēto ceļu īpatsvars ir niecīgs. Valsts nozīmes autoceļi šķērso visas novada blīvi apdzīvotās 

vietas, padarot aktuālus vides un satiksmes drošības jautājumus. 

Ogres novadā pašvaldības teritorijā atrodas dažādi valsts nozīmes autoceļi: 

1) galvenie autoceļi - 12 km (no tiem avārijas stāvoklī ir 7 km jeb 58 % no kopējā ceļu 

garuma); 

2) reģionālie autoceļi - 124,3 km (no tiem avārijas stāvoklī ir 80,9 km jeb 65 % no kopējā 

ceļu garuma); 

3) vietējie ceļi - 189,6 km (no tiem avārijas stāvoklī ir 76 km jeb 40 % no kopējā ceļu 

garuma). 

Valsts galvenie, reģionālie un vietējie ceļi nodrošina novada sasaisti ar kaimiņos esošajām 

pašvaldībām, Pierīgas reģionu un pārējo valsts teritoriju. 61 % no valsts nozīmes autoceļu kopējā 

garuma ir ar asfaltbetona segumu, bet 39 % ar grants segumu. Pēc VAS „Latvijas Valsts ceļi” 

datiem, turpmākajos piecos gados 50,3 % no esošo valsts autoceļu kopgaruma pašvaldības teritorijā 

būtu nepieciešams remonts vai rekonstrukcija. 

Laika posmā no 2006. līdz 2009. gadam novada teritorijā kopumā rekonstruēts 41 km valsts 

autoceļu (tikai 14 km ar asfaltbetona segumu), 71 % no tiem rekonstruēti 2008. un 2009. gadā. 

Ogres novadā uz valsts autoceļiem atrodas 22 tilti (to laukums 3 724 m 2 ), un tikai 5 no tiem ir 

labā stāvoklī, 14 tilti ir apmierinošā stāvoklī, bet 3 tilti - sliktā stāvoklī (tilts Suntažu ciemā virs 

mazās Juglas, tilts Ogresgala ciemā virs Rankas, tilts Krapes pagastā virs Lobes) 41 . 

Pašvaldības autoceļu kopējais garums novadā ir 703,2 km, no tiem 15,3 km ir ar asfalta 

segumu. Ceļu zemā izmantošanas intensitāte un līdzekļu trūkums kavē šo ceļu noklāšanu ar 

asfaltbetona segumu vai kvalitatīvu to uzturēšanu. Pašvaldības autoceļu sadalījums pēc garuma 

garumi novada teritoriālajās vienībās parādīts 24. attēlā. 

41 VAS „Latvijas valsts ceļi”, 2010. 



24. att. Ogres novada pašvaldības autoceļu garums un to sadalījums pa teritoriālajām vienībām 

Administratīvā vienība Autoceļi Ielas 

Kopā, 

km 

Tajā skaitā 

ar melno 

Kopā, 

km 

Tajā skaitā 

ar melno 

segumu, km 

segumu, km 

Ogres pilsēta 0 0 103,73 56,1 

Ogresgala pagasts 94,50 11,70 14,03 12,2 

Krapes pagasts 39,85 2,15 1,2 1,2 

Ķeipenes pagasts 75,2 0 4,1 1,9 

Lauberes pagasts 58,1 0 1,84 0,47 

Madlienas pagasts 118,2 0 3,86 2,01 

Mazozolu pagasts 82,65 0 2,6 1,3 

Meņģele pagasts 60,2 0 1,1 1,1 

Suntažu pagasts 92,88 1,46 2,21 0,81 

Taurupes pagasts 81,65 0 2,25 1,07 

Kopā 703,23 15,31 136,92 78,16 

t.sk. ielas pagastos 33,19 22,06 

Ogres pilsētas un novada ciemos 2007. gadā rekonstruēti 37 469 m 2 ielu seguma, 2008. gadā - 

48 482 m 2 , bet 2009. gadā - tikai 17 771 m 2 (par 63 % mazāk nekā iepriekšējā gadā). Jānorāda, ka 

vairākos ciemos ielu rekonstrukcijas darbi norādītajā laika posmā nav veikti vispār. 

Kā perspektīvs telpiskās attīstības elements novadā ir iezīmējies autoceļš P80 Tīnūži - 

Koknese, kas pēc rekonstrukcijas darbu pabeigšanas kļūs par daļu no starpvalstu nozīmes autoceļa 

E22. Autoceļu paredzēts izbūvēt līdz 2012. gadam. Pašlaik lielākais un nozīmīgākais novada ceļš ir 

valsts galvenās nozīmes autoceļš A6 Rīga - Daugavpils - Krāslava - Baltkrievijas robeža 

(Paternieki), kas tam piegulošajās teritorijās rada papildu slodzi, apgrūtinot satiksmi, un pastiprina 

bīstamu situāciju veidošanos. 

Ogres novada ziemeļdaļai ļoti svarīgs ir autoceļš P4 Rīga - Ērgļi, kuru ir nepieciešams 

rekonstruēt un noklāt ar asfalta segumu, jo liela daļa ceļa ir sliktā stāvoklī. Tas ir ievērojams 

šķērslis Suntažu, Ķeipenes, Taurupes un Mazozolu pagasta attīstībai. Līdz 2014. gadam, piesaistot 

ERAF finansējumu, plānots rekonstruēt autoceļu P4 no Juglas līdz pagriezienam uz Mazozoliem. 

Pašvaldības teritorijā četriem pagastu centriem (Krape, Laubere, Meņģele un Mazozoli) nav 

asfaltbetona seguma ceļu sasaistei ar novada vai reģiona centru. 

Intensīvās tranzīta transporta plūsmas dēļ satiksmes intensitāte uz autoceļa A6 ir ievērojami 

lielāka nekā uz citiem autoceļiem, turklāt autotransporta intensitātei bija tendence pieaugt līdz 2008. 

gadam, bet 2009. gadā tā ievērojami samazinājās. Posmā Ikšķile - Ogre 2002. gadā diennaktī 

fiksētas 12 280 automašīnas, 2008. gadā - 20 154 automašīnas, bet 2009. gadā - 14 899 

automašīnas. Posmu Ogre - Ķegums 2002. gadā šķērsoja 9 565 automašīnas, 2008. gadā - 13 538 

automašīnas un 2009. gadā 10 423 automašīnas 42 (25. attēls). Līdz 2008. gadam spēcīgi pieauga 

intensitāte uz A6 autoceļa, kas daļēji ir skaidrojama tranzītkravu apgrozījumu un automobiļu skaita 

vispārēju palielināšanos, daļēji ar iedzīvotāju svārstmigrāciju. Autotransporta plūsma 2009. gadā 

posmā Ikšķile - Ogre, salīdzinot ar 2008. gadu, ir samazinājusies par 26 %, bet posmā Ogre - 

Ķegums par 23 %. Šādu situāciju izraisīja ekonomikas lejupslīde un iedzīvotāju maksātspējas 

samazināšanās. 

42 VAS „Latvijas Valsts ceļi” (2010). 



25. att. Satiksmes intensitāte autoceļa A6 posmos Ikšķile - Ogre un Ogre - Ķegums 43 

25000 

18818 20154 

20000 

15000 

10000 

5000 

13739 13538 

14898 

10423 

Ikšķile - Ogre 

Ogre - Ķegums 

0 

2007. gads 2008. gads 2009. gads 

Saskaņā ar VAS „Latvijas Valsts ceļu” statistikas datiem uz valsts 1. un 2. šķiras autoceļiem 

satiksmes intensitāte 2008. gadā nepārsniedza 1000 automašīnas diennaktī. Vienīgais posms ar 

intensitāti virs 1500 automašīnām diennaktī, bija autoceļš P8 posmā no Suntažiem līdz Mālpilij. 

Ogres novadā apdzīvoto vietu satiksmes noslogotību un plūsmu ietekmē arī pašvaldības 

teritorijā reģistrēto automašīnu skaits. Automašīnu skaita dinamika pēdējo piecu gadu laikā parādīta 

26. attēlā. 

26. att. Automobilizācijas līmenis un reģistrēto automašīnu skaits Ogres novadā 44 

Gads 

Automašīnu skaits uz Ogres novadā reģistrēto 

1000 iedzīvotājiem automašīnu skaits 

2005 339 13 285 

2006 386 14 929 

2007 423 16 434 

2008 435 16 967 

2009 419 16 377 

Par Ogres pilsētas ielu tīkla „mugurkaulu” dēvē Rīgas un Daugavpils ielu, kā arī pilsētas 

galvenās ielas (Raiņa prospekts, Kalna prospekts, Dārza iela, Austrumu un Karjera iela) ar 

savienojumiem starp tām kreisajā un labajā Ogres upes krastā. Ogres pilsētā beidzas valsts autoceļš 

P5 Ulbroka - Ogre, kas palielina satiksmes plūsmu caur pilsētas centru un pār dzelzceļa 

pārbrauktuvi. 

Ogres novadā ir 284 ielas, no tām 202 ir Ogrē. Pilsētas teritoriju šķērso piecas tranzītielas 

(Brīvības, Tīnūžu, Turkalnes, Rīgas un Daugavpils iela). Ielu tīkla kopējais blīvums (7,26 km/km 2 ) 

atbilst līdzīga lieluma pilsētu rekomendējošajiem parametriem. Visblīvākais ielu tīkls ir izveidojies 

Ogres pilsētas centrā. 

Viens no galvenajiem trūkumiem saistībā ar ceļu infrastruktūru ir nepietiekamais tiltu skaits 

pāri Ogres upei, kā rezultātā Ogres pilsēta un Ogresgala pagasts ir sadalīti divās daļās. Situāciju 

sarežģī arī nepietiekamais dzelzceļa šķērsošanas vietu skaits. Savukārt Suntažu ciemā vienīgais 

43 VAS „Latvijas Valsts ceļi” (2010) 

44 CSDD Transportlīdzekļu sadalījums pa pilsētām un pagastiem (2010) 



autotransporta un gājēju tilts pāri Mazajai Juglai ir fiziski nolietojies un atrodas avārijas stāvoklī, 

brauktuves daļa ir sašaurināta un gājējiem paredzētā daļa nobrukusi. Īpaši bīstama situācija uz šī 

tilta veidojas mācību gada laikā. 

Autostāvvietu trūkums ir viena no apdzīvoto vietu kopējām problēmām. Ogres pilsētas 

centrālajā daļā ar vietām garāžās un maksas autostāvvietās nodrošināti tikai 50% no visiem 

automobiļiem. 45 Līdzīga situācija izveidojusies arī pārējās lielākajās apdzīvotajās vietās – trūkst 

autostāvvietu pie daudzdzīvokļu mājām un sabiedriskas nozīmes objektiem. 

Ogres pilsētā un novada apdzīvotajās vietās kā viena no problēmām ir arī ietvju trūkums gar 

ielām un ceļiem. Pilsētas teritorijā ietvju nav galvenokārt privātmāju apbūves teritorijās. 

Madlienas ciemā ir ievērojamas satiksmes drošības problēmas, jo nav gājēju ietvju, tāpēc 

iedzīvotāji pārvietojas pa autoceļu vai ielu braucamo daļu vai nomali. Nav stāvlaukumu pie 

daudzdzīvokļu mājām, tāpēc automašīnas novieto jau tā šauro ielu malās, kas apgrūtina gājēju un 

transporta pārvietošanos un ierobežo redzamību. Nav apzīmētu gājēju pāreju uz valsts autoceļiem 

P32 un V977 pie autoostas 46 . Arī Ciemupes teritorijā gar valsts galveno autoceļu A6 nav gājēju 

celiņa 47 . Līdzīga situācija vērojama arī pārējos ciemos. 

Izbūvēto ietvju vai kājāmgājēju celiņu garums pēdējo gadu laikā ir pieaudzis Ogres pilsētā, 

piemēram, ietves Brīvības ielas posmā no Kranciema ielas līdz Suntažu ielai, Meža prospektā, 

Rīgas un Daugavpils ielā. Meņģeles ciemā 2009. gadā realizēts projekts, kā rezultātā uzlabota 

gājēju drošība. Ogresgala ciemā Liepu ielā ierīkota gājēju ietve un veloceliņš, novēršot iedzīvotāju 

pārvietošanos pa braucamās daļas malu. Turpretī citos apdzīvoto vietu centros, kurus šķērso 

reģionālas vai vietējas nozīmes autoceļi (piemēram, Suntaži, Madliena, Mazozoli, Ķeipene u.c.), 

praktiski nav veikti pasākumi gājēju un satiksmes drošības paaugstināšanai. 

Valsts un pašvaldības ceļu infrastruktūru papildina privātpersonu īpašumā esošie ceļi un meža 

ceļi. Atsevišķos gadījumos pašvaldības ceļu sarakstos iekļauti ceļi, kuri reāli dabā neeksistē vai pēc 

būtības pieskaitāmi māju ceļiem. Kopēja problēma ir tā, ka daļa pašvaldības ceļu zemesgrāmatās 

reģistrēti kā ceļu servitūti, un tas nākotnē var apdraudēt pašvaldības ceļu infrastruktūras attīstību. 

Daļa Ogres pilsētas ielu un Ogres novada autoceļu ir avārijas stāvoklī. Autoceļu 

neapmierinošās kvalitātes pamatā ir nepietiekamais finansējums. 2009. gadā no valsts piešķirtās 

mērķdotācijas autoceļu (ielu) uzturēšanai novadā izlietoti 416 077 LVL, bet no pašvaldības budžeta 

- 229 141 LVL. 

Svarīga satiksmes infrastruktūras daļa ir hidrotehniskās būves, kuru uzturēšana iepriekšējos 

gados bijusi apgrūtināta. Nekoptie sāngrāvji, bojātās caurtekas, meliorācijas sistēmu un aku 

aizsērējumi īpašas problēmas rada sniega kušanas un stipru nokrišņu laikā, kad būtiski pasliktinās 

satiksmes drošība uz ceļiem un kvalitāte. 

Satiksmes infrastruktūras objektiem ir liela ietekme uz vides kvalitāti. Mobilie piesārņojuma 

avoti ir automašīnas un dzelzceļa sastāvi, bet, tā kā gaisa piesārņojuma mērījumi Ogres novadā nav 

veikti, tad nav iespējams objektīvi raksturot to radīto apkārtējās vides piesārņojumu. Pieaugot 

satiksmes intensitātei uz valsts galvenajiem autoceļiem, būtu nepieciešams uzsākt piesārņojuma 

līmeņa mērījumus vismaz pilsētas teritorijā. Lauku teritorijā papildu gaisa piesārņojumu rada 

putekļi. 

1.4.1.2. Dzelzceļš 

Ogres novadu 12 km garumā šķērso dzelzceļa maģistrāle Rīga - Daugavpils – Indra - valsts 

robeža, šī līnija ir elektrificēta, un to izmanto pasažieru un kravu pārvadājumiem. Joslā gar 

dzelzceļu tranzītkravu pārvadājumi ar dīzeļlokomotīvēm rada paaugstinātu piesārņojuma un trokšņu 

līmeni. 

45 SIA „Imink” (2002). Ogres pilsētas teritorijas plānojuma. Transporta shēma. Rīga. 8.lpp. 

46 Pēc Madlienas pagasta pārvaldes sniegtās informācijas 

47 Pēc Ogresgala pārvaldes sniegtās informācijas 



Novada ziemeļdaļu šķērso dzelzceļa līnija Rīga - Ērgļi, kuras garums pašvaldības teritorijā ir 

39,2 km. Tās sliežu demontāža uzsākta 2009. gadā. 

Ogres novadā ir 6 dzelzceļa pārbrauktuves, kurās visi autoceļi ir vienā līmenī ar sliežu ceļu. 

Nepietiekamais dzelzceļa šķērsošanas vietu skaits Ogres pilsētā ir nozīmīga satiksmes organizācijas 

problēma, jo dzelzceļa kustības intensitāte apgrūtina autotransporta kustību, radot sastrēgumus. 

Joprojām aktuāla ir gājēju drošība dzelzceļa šķērsošanas vietās, jo īpaši Ogres pilsētā, kurā ir tikai 

viens gājēju tunelis. 

VAS „Latvijas Dzelzceļš” sastādītais kustības grafiks liecina, ka diennaktī caur Ogres staciju 

izbrauc ap 90 pasažieru un 55 kravas vilcienu sastāvu (27. attēls). 

27. attēls Ogres stacijai caurbraukušo vilcienu sastāvu skaits 48 

Vilcienu sastāvs 2006. gads 2007. gads 2008. gads 2009. gads 

Pasažieru vilcienu sastāvi 

(elektrovilcieni, dīzeļvilcieni un 

88 88 90 91 

starptautiskie vilcieni) 

Kravas vilcienu sastāvi 55 54 54 56 

KOPĀ: 143 142 144 147 

Dzelzceļa pasažieru pārvadājumi apskatīti sadaļā par sabiedrisko transportu. 

1.4.1.3. Velotransports 

Ogres novada teritorijā trūkst veloceliņu, it sevišķi tas jūtams svarīgākajās velosipēdistu 

kustības trasēs, kas savieno dzīvojamos kvartālus ar darba vietām, skolām, sabiedriskajām un 

atpūtas vietām. Līdz 2010. gadam Ogres novadā veloceliņi izveidoti tikai Ogresgala ciemā, Liepu 

ielā un Ogres pilsētā - Brīvības ielas skvērā, Pļavas ielā, Bērzu alejā, Krasta ielā, Rīgas un 

Daugavpils ielas posmos, Brīvības ielā no Kranciema ielas līdz Suntažu ielai. Veloceliņu izbūve 

turpmāk plānota vairākās citās pilsētas ielās, veicot ielu rekonstrukciju. 

Pagastu ciemos nav izbūvētu veloceliņu, tomēr perspektīvā jāapsver to būvniecība, lai 

veicinātu lauku teritoriju attīstību un paplašinātu tūrisma iespējas. 

Pie novada izglītības iestādēm un publiskajām vietām pakāpeniski turpinās velonovietņu 

izveidošana. 

2010. gadā pārrobežu sadarbības programmas projekta „Ar velo pa Vidzemi un 

Dienvidigauniju” projekta ietvaros (maršruts šķērso Suntažu, Lauberes, Madlienas, Ķeipenes, 

Taurupes un Mazozolu pagasta teritorijas), veikta informācijas stendu, velonovietņu un atpūtas 

vietu ierīkošana. 

Informācija par perspektīvo veloceliņa maršrutu iekļauta dabas parka „Ogres ieleja” dabas 

aizsardzības plānā. 

1.4.1.4. Sabiedriskais transports 

Sabiedriskā autotransporta pakalpojumus Ogres novadā nodrošina SIA “Ogres autobuss” 

(viens no kapitāldaļu turētājiem ir Ogres novada pašvaldība), A/S „Nordeka”, A/S „Rīgas 

taksometru parks”, A/S „Cata”. Pasažieru autobusu kustības intensitāte novadā pakāpeniski pieauga 

līdz 2008. gadam, bet kopš 2009. gada tā ir samazinājusies. 

48 „Latvijas Dzelzceļš” (2007.,2008., 2009., 2010.). 



Ogres pilsētas teritorijā pasažieru autobusi regulāri kursē 6 maršrutos. Kopējais pārvadāto 

pasažieru skaits pilsētas teritorijā 2009. gadā bija 797 tūkst.(28. attēls), kas ir par 23,3% mazāk 

nekā 2008. gadā. Kopējais pārvadāto pasažieru skaits novada teritorijā atspoguļots 29. attēlā. 

28. att. Ogres pilsētas teritorijā pārvadāto 

autotransporta pasažieru skaits 

1200000 

1000000 

800000 

600000 

400000 

200000 

0 

982698 1039829 

797556 

2007.gads 2008.gads 2009.gads 

29. att. Autotransporta pasažieru pārvadājumi 

starp apdzīvotajām vietām pašvaldības 

teritorijā 

330000 

320000 

310000 

300000 

290000 

280000 

270000 

260000 

250000 

308957 

323516 

276407 


Pasažieru skaita samazināšanās izskaidrojama ne tikai ar iedzīvotāju maksātspējas 

samazināšanos un bezdarba pieaugumu, bet arī ar autopārvadātāju finansiālajām problēmām. Tās 

izriet arī no valsts politikas pasažieru pārvadāšanā, līdz ar to vairāki autobusu maršruti ir slēgti. 

Joprojām aktuāls jautājums ir vājā pasažieru pārvadājumu koordinācija starp dažādiem 

pārvadātājiem un pasažieru pārvadājumu veidiem (nav saskaņoti autobusu kustības saraksti ar 

vilcienu un tālsatiksmes autobusu kustības sarakstiem), kā rezultātā sabiedriskā transporta kustība 

ne vienmēr atbilst iedzīvotāju vajadzībām. 2009. gadā pasliktinājušās, īpaši pagastu iedzīvotājiem, 

pārvietošanās iespējas ar sabiedrisko transportu, kā arī reģiona, novada un pagastu centru 

sasniedzamība. Nedaudz labāka situācija veidojas mācību gada laikā, kad kursē autobusi, kas 

pamatā nodrošina skolēnu nokļūšanu no mājām līdz skolai un atpakaļ. Plānojot pasažieru 

pārvadājumus, nav ņemtas vērā arī uzņēmumos strādājošo vajadzības, kā rezultātā uzņēmumiem 

nereti jānodarbojas ar darbinieku pārvadāšanu. 

Maršrutā Ogre - Rīga sabiedriskā autotransporta pakalpojumus nodrošina A/S „Nordeka” un 

A/S „Rīgas taksometru parks”, bet SIA “Ogres autobuss” pēc 2009. gada vairs nenodrošina 

sabiedriskā transporta pakalpojumus ārpus bijušā Ogres rajona robežām. Šajā maršrutā joprojām 

ievērojams ir pārvadāto pasažieru skaits, 2009. gadā tas bija 507 551. Rīgas plānošanas reģiona 

iekšējā maršrutā Ogre - Sigulda, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus reizi dienā, 2009. gadā 

apkalpoti 20,7 tūkst. pasažieru, kas ir par 38 % mazāks nekā 2007. gadā. Pasažieru pārvadājumi 

ārpus novada robežām nodrošināti arī maršrutos Rīga - Ērgļi un Aizkraukle - Sigulda. 

Ogres novadā izveidoti 13 iekšējie autobusu maršruti, kuri nodrošina pagastu centru 

savstarpēju sasniedzamību un saikni ar Ogres pilsētu. Pašvaldības teritorijā 2009. gadā pārvadāti 

294 407 pasažieri, salīdzinājumā ar 2008. gadu pārvadājumu apjoms ir samazinājies par 47 109 

pasažieriem, bet salīdzinājumā ar 2007. gadu par 14 550 pasažieriem. 

Lielākās problēmas sabiedriskā transporta uzturēšanai rada nekvalitatīvie ceļi novada 

teritorijā, kas sadārdzina autobusu ekspluatāciju un palielina izmaksas, kā arī augošās un svārstīgās 

resursu, tai skaitā degvielas, cenas, kas sadārdzina satiksmes pārvadājumus. 

Pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu organizē „Latvijas Dzelzceļš”, un dzelzceļa 

pasažieru pārvadājumi galvenokārt notiek virzienā Ogre - Rīga, bet mazāk virzienā Ogre - 

Lielvārde. Atbilstoši „Latvijas Dzelzceļa” datiem, pasažieru skaits Ogres novadā regulāri ir 

pieaudzis līdz 2007. gadam, bet pēc tam samazinājies. Piemēram, stacijā „Ciemupe” 2009. gadā 

izkāpušo un iekāpušo pasažieru skaits, salīdzinot ar 2005. gadu, ir samazinājies par 19,2 tūkst., 

stacijā „Pārogre” par 46 tūkst., stacijā „Jaunogre” par 158,9 tūkst., stacijā „Ogre” par 316,5 tūkst. 

pasažieru. 2009. gadā iekāpušo un izkāpušo pasažieru skaits novada stacijās bija 2,23 miljoni, to 



skaits no 2005. līdz 2009. gadam ir samazinājies par 19,5%. Dzelzceļa pasažieru skaita dinamika 

parādīta 30. attēlā. 

30. att. Izkāpušo un iekāpušo pasažieru skaits Ogres novada dzelzceļa stacijās 49 

2009.gads 

1091245 

1141184 

2008.gads 

1398026 

1379366 

2007.gads 

1440290 

1404116 

0 500000 1000000 1500000 2000000 

Iekāpušie pasažieri 

Izkāpušie pasažieri 

Esošajam dzelzceļa transportam ir savi trūkumi - lēna ritošā sastāva kustība, tā zemā kvalitāte, 

tehniskais un morālais nolietojums, kā arī nepiemērotība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Jāatzīmē, 

ka 2007. - 2016. gadam paredzēts nomainīt visus elektrovilcienu sastāvus un daļēji dīzeļvilcienu 

sastāvus. Dzelzceļa infrastruktūras sakārtošanai piesaistīti līdzekļi gan no ES līdzekļu fondiem 

(Kohēzijas fonds), gan no valsts budžeta kā projektu līdzfinansējums, gan no dzelzceļa fonda. 

Pasažieru vilcienu modernizācijai plānots piesaistīt arī ERAF līdzekļus. 

1.4.2. SAKARU KOMUNIKĀCIJAS UN INFORMATIZĀCIJA 

Ogres novadā telekomunikāciju nodrošina fiksēto un mobilo tīklu infrastruktūra. Ogres 

novadā fiksēto telefonsakaru nodrošinātājs ir SIA „Lattelecom”. Jānorāda, ka šā veida telefona 

sakari nav pieejami daudziem lauku iedzīvotājiem, sevišķi raksturīgi tas ir novada austrumu daļai, 

vai arī sniegtā pakalpojuma kvalitāte nav apmierinoša. 

Pēdējo gadu laikā fiksēto telefonu abonementu skaits palicis bez lielām izmaiņām, bet arvien 

vairāk cilvēku izvēlas mobilo sakaru operatoru pakalpojumus. Latvijā mobilo tālruņu abonementu 

skaits (izmantojot statistiku no SIA „Latvijas Mobilais Telefons” un SIA „Tele 2”) 2004. gadā 

beigās bija 1,53 miljoni, bet 2010. gada sākumā tas bija sasniedzis jau aptuveni 2,15 miljoni, kas 

norāda uz līdzīgu abonementu skaita pieauguma tendenci Ogres novada iedzīvotāju vidū. Latvijā un 

arī novada teritorijā darbojas trīs mobilo telekomunikāciju tīklu operatori - SIA „Tele 2”, SIA 

„Latvijas Mobilais Telefons” un SIA „Bite Latvija”, tomēr ne visu minēto operatoru pakalpojumu 

kvalitāte visā pašvaldības teritorijā ir vienlīdz augsta. 

Mobilo sakaru tīklu pārklājums nosedz apmēram 98% novada teritorijas. Mobilo sakaru 

pakalpojumi ir nodrošināti pašvaldības administratīvajā centrā un visos pagastu centros. Mobilo 

sakaru tīklu infrastruktūras uzlabojumi plānoti vietās, kur tīklu pārklājums nav pietiekams. SIA 

„Latvijas Mobilais Telefons” plāno uzbūvēt sakaru torni Ķeipenes pagastā, bet SIA „Bite Latvija” - 

Taurupes un Ogresgala pagastā. 

Pasta pakalpojumus Ogres novadā nodrošina VAS „Latvijas Pasts” 11 pasta nodaļas, divas 

no tām atrodas Ogres pilsētā, bet katra pagasta centrā pa vienai pasta nodaļai, kuras apkalpo sava 

pagasta teritorijas iedzīvotājus un iestādes. Pasta nodaļu saglabāšana ir atkarīga no to rentabilitātes, 

49 

AS „Latvijas Dzelzceļš” (2010). 



klientu plūsmas, nodaļu darbības rādītājiem un ģeogrāfiskā novietojuma, kā arī valsts ekonomiskās 

attīstības tendencēm 

Iedzīvotāju datorprasmes un interneta pieejamība uzņēmumos, organizācijās ir būtisks 

mūsdienu sociālekonomiskās attīstības faktors un labklājības rādītājs. 

Informāciju tehnoloģiju attīstībai Ogres novada pašvaldībās vienmēr bijusi pievērsta liela 

uzmanība, un datorizācijas līmenis ir vērtējams kā salīdzinoši augsts, jo īpaši Ogres pilsētā. 

Interneta pakalpojumu pieejamība Ogres novadā ir liela, taču kopējais abonementu skaits nav 

zināms. 

Ogres rajona pašvaldības un vietējo pašvaldību mērķtiecīgie ieguldījumi informatizācijas 

procesa attīstībā pēdējā desmitgadē un to aktīva dalība dažāda mēroga projektos ir nodrošinājuši 

strauju interneta lietotāju skaita pieaugumu. Iedzīvotājiem ir pieejams kvalitatīvs bezmaksas 

interneta pieslēgums bibliotēkās, arī skolās ir nodrošināts stabils un ātrdarbīgs interneta pieslēgums. 

Ar pieeju internetam ir nodrošinātas visas pašvaldības iestādes un struktūrvienības. Bijušā Ogres 

rajona teritorijā novada lielākajās apdzīvotajās vietās par ES Struktūrfondu līdzekļiem ir izveidoti 

publiskie interneta pieejas punkti, taču to izmantošana ir atkarīga no kopējā interneta pieslēguma 

vietu skaita. 

Mājsaimniecībām un iestādēm pieejamais interneta ātrums Ogres novadā svārstās no 2 

Mbit/sek līdz 10 Mbit/sek. Nozīmīgākie interneta pakalpojumu nodrošinātāji novadā ir SIA 

„Lattelecom”, SIA „GP Systems”, Ogres Interneta Centrs, SIA „Triatel”, SIA „I-Nets”, u.c. 

Kopš 1996. gada Ogrē darbojas Ogres Interneta Centrs (turpmāk - OIC), kas pamatā apkalpo 

bijušā Ogres rajona teritoriju, tai skaitā daļu pašvaldības iestāžu. Nozīmīgākais projekts, kura 

realizācijā Ogres rajonā iesaistījās OIC, bija Ogres rajona PVISC (pašvaldību vienotā 

informatizācijas sistēmas centrs) izveidošana, bet iestāde līdz ar Ogres rajona reorganizāciju 

darbību pārtrauca. Tā vietā ir izveidojusies biedrība „Attīstības un Inovāciju mācības centrs”, kas 

turpina inovatīvas, uz zināšanām balstītas uzņēmējdarbības attīstību un moderno izglītības 

tehnoloģiju apmācību metožu ieviešanu un izmantošanu, sekmējot indivīdu un sabiedrības 

profesionālo kapacitāti, kvalifikāciju, konkurētspēju un sadarbību. 

Ogres novada pašvaldībai kopš 2008. gada ir izveidota sava oficiālā mājas lapa 

www.ogresnovads.lv, kas nodrošina informācijas sniegšanu pašvaldības iedzīvotājiem un citiem 

interesentiem. Tajā pieejama informāciju par Ogres novada pašvaldību, tās iestādēm un 

struktūrvienībām, kā arī plānotajām un veiktajām aktivitātēm. Mājas lapā iedzīvotājiem ir 

pieejamas pašvaldības izveidotās veidlapas iesniegumu sagatavošanai. Pēc ATR pabeigšanas un 

jaunā Ogres novada izveidošanas aktualizējies jautājums par mājas lapas pilnveidošanu atbilstoši 

jaunajai novada teritoriālajai struktūrai un e - pakalpojumu pakāpeniskai ieviešanai. 

1.4.3. ENERĢĒTIKAS INFRASTRUKTŪRA 

1.4.3.1. Elektroapgāde 

Elektroenerģijas sadales pakalpojumus un elektroenerģijas piegādi Ogres novadā nodrošina 

AS „Latvenergo” meitassabiedrība AS „Sadales tīkls”, kuru pārziņā ir 20 kV un zemāka sprieguma 

elektropārvades līnijas. AS „Augstsprieguma tīkls” pārziņā ir 330 kV (37 km garumā) un 110 kV 

(29 km garumā) elektropārvades līnijas. 

Elektroapgādes jomā Ogres novadā ir salīdzinoši laba situācija - ir labs tīkla pārklājums, 

gandrīz pilnībā visām apdzīvotām vietām ir nodrošināta elektrības padeve. Pašvaldības teritorijā 

astoņām dzīvojamajām mājām (Lauberes pagastā - 3, Ķeipenes pagastā - 3, Meņģeles un Suntažu 

pagastos pa vienai) un Ogresgala pagastā esošajām ēkām dārzkopības sabiedrībā „Kooperators” nav 

nodrošināta elektrības padeve. 50 

Sadales tīkla elektropārvades līnijas novada teritorijā ir daļēji novecojušas, tādēļ nepieciešams 

veikt esošo tīklu rekonstrukciju un samazināt gaisa elektropārvades tīklu īpatsvaru apdzīvotās 

50 Pēc pagastu pārvalžu sniegtās informācijas 



vietās. Tādējādi samazinātos drošības riski avāriju vai dabas stihiju rezultātā, kā arī rastos 

labvēlīgāki apstākļi uzņēmējdarbības attīstībai novada teritorijā. 

Perspektīvā jāizanalizē iespējamā jaudu palielināšana esošajām un plānotajām rūpniecības 

zonām. Ikdienā problēmas rada īslaicīgie elektroenerģijas pārrāvumi, pagājušā gadsimta 60. - 80. 

gados celtajās daudzdzīvokļu mājās esošie kabeļi neatbilst mūsdienās nepieciešamajai slodzei. 

Ogres novada lielākais elektroenerģijas patērētājs ir Ogres pilsēta, kurā atrodas lielākie 

rūpniecības uzņēmumi. Lielākie elektroenerģijas patērētāji pagastu teritorijās ir lauksaimnieciskās 

ražošanas un pārstrādes uzņēmumi, kokzāģētavas, kaltes un citi objekti. 

Ogres pilsētā un apdzīvotajās vietās virs 200 iedzīvotājiem nodrošināts ielu apgaismojums ar 

gāzizlādes lampām, tomēr nepieciešams uzlabot ielu apgaismojuma tīklu kvalitāti un samazināt 

patērēto enerģiju. Pašvaldībā lielākais elektroenerģijas patērētājs ir komunālā saimniecība. 

Ogrē darbojas koģenerācijas stacija - uzņēmums SIA „Elektro bizness”, kas siltuma un 

elektrības ražošanai izmanto 16 iekārtas, kuru kopējā jauda ir 7,38 MW. Kā kurināmais tiek 

izmantota dabasgāze. Uzņēmums sadarbojas ar p/a „Mālkalne”, lai papildus nodrošinātu 

siltumenerģijas piegādi Ogres pilsētai. Arī Suntažos, Lauberē un Mazozolos iecerēts būvēt neliela 

apjoma koģenerācijas stacijas. 

Ogres novada teritorijā ir divas mazās hidroelektrostacijas, kas atrodas uz Ogres upes, - 

Vecogres HES Mazozolu pagastā (uz robežas ar Sausnējas pagastu Ērgļu novadā) ar kopējo jaudu 

180 kW un Ogres HES Ogrē ar jaudu 639 kW. Jaunu hidroelektrostciju būvniecība uz Ogres upes 

nav plānota, to nepieļauj arī dabas parka „Ogres ieleja” dabas aizsardzības plāns un normatīvie akti. 

1.4.3.2.Siltumapgāde 

Ogres novada pašvaldībā pēdējo desmit gadu laikā ir noritējusi centralizētās siltumapgādes 

sistēmu modernizācija, kas veicinājusi patērētā kurināmā un gaisa piesārņojuma apjomu 

samazinājumu. 

Ogres novadā patērē dažāda veida kurināmo. Ogres pilsētā izmanto dabasgāzi, jo pilsētu 

šķērso maģistrālais gāzes vads Rīga - Daugavpils, bet pārējā pašvaldības daļā salīdzinoši daudz 

lieto koksni, pamatā apaļkoku vai šķeldas, kā arī granulas. Akmeņogļu patēriņš ir stabils, tās lieto 

privātmāju iedzīvotāji un citi patērētāji, kuriem ir kurtuves cietajam kurināmajam, un to kurināšana 

ar malku nav pietiekami efektīva. Citviet gāzes vai šķidrā kurināmā izmantošanai nepieciešamās 

investīcijas nav ekonomiski pietiekami pamatotas vai pieejamas. 

Centralizēto siltumapgādi Ogres pilsētā nodrošina p/a „Mālkalne”, un siltumapgādes sistēmas 

ir salīdzinoši labā stāvoklī. Ogrē ir desmit mūsdienu prasībām atbilstošas katlumājas, kas gada laikā 

realizē ap 100 000 MWh. Siltuma zudumi sistēmā svārstās ap 18 %. Kopējā apkurināmā platība 

Ogrē ir apmēram 350 000 m 2 . Daudzdzīvokļu mājām ir uzstādīti siltuma piegādes regulēšanas 

mezgli, ir izstrādāti tipveida ēku siltināšanas projekti, un aptuveni 40 % no tīklu kopējā garuma 

Ogres pilsētā ir atjaunoti. Ir veikta divu lielāko Ogres katlu māju savienošana, šim nolūkam ir 

izbūvēta siltumtrase zem dzelzceļa, kas veicina siltumapgādes piegādes drošību un padevi abās 

pilsētas daļās. Ogres pilsētā centralizētai siltumapgādei pievienoti galvenokārt daudzstāvu 

daudzdzīvokļu māju rajoni un atsevišķas daudzdzīvokļu ēkas, kopumā ap 7276 mājsaimniecību, kā 

arī pašvaldības iestādes. Kopējais siltumtrašu garums pilsētā ir ap 25 km. 

Ogres pilsētā vēl nepieciešams atjaunot ap 60 % siltumtīklu un risināt jautājumu par 

individuālās apbūves teritoriju pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādes sistēmai (vai centralizētas 

gāzes piegādes sistēmai), tādējādi nodrošinot gan iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanos, gan 

samazinot kopējo gaisa piesārņojumu, gan arī paaugstinot drošību. 

Lauku apdzīvotajās vietās kopējais tīklu garums ir ap 7,4 km, Ogresgala, Krapes un Mazozolu 

pagastos nav centralizētās siltumapgādes. Daļēja siltumapgādes sistēmu rekonstrukcija, tai skaitā 

katlumāju rekonstrukcija, veikta vairākās lielākajās apdzīvotajās vietās - Suntažos, Madlienā, 

Lauberē, Ķeipenē, Taurupē, bet vēl nepieciešams rekonstruēt lielāko daļu siltumtīklu, kas ir 

neapmierinošā stāvoklī. Kopējais rekonstruējamais siltumtrašu garums novada pagastos ir ap 4 km. 



Lauberes bērnunams un vispārējā tipa pansionāts „Madliena” izmanto alternatīvo 

siltumenerģiju - tā saukto zemes siltumu. 

Kā riska faktors jāatzīmē gāzes un cita veida kurināmā kopēja cenu paaugstināšanās, kā 

rezultātā var samazināties daļas iedzīvotāju pakalpojuma pirktspēja un veidoties pakalpojuma 

sniedzēju nespēja norēķināties par piegādātajiem kurināmā resursiem. 

1.4.3.3. Gāzes apgāde 

Ogres novadu šķērso maģistrālais gāzes vads Daugavpils - Rīga, no kura izbūvēti atzari, kas 

veido gāzes apgādes tīklu apdzīvotajās vietās. Tā tālāka attīstība ir noteikta saskaņā ar AS „Latvijas 

gāze” attīstības plāniem un reālajām iespējām. Ogres novadā aptuvenais gāzes vadu kopējais 

garums ir 47 km. 

Ogres pilsētā gāzes apgādes pieslēgums ir pieejams aptuveni pusei iedzīvotāju, tomēr lielākā 

daļa pilsētas individuālo privātmāju ir bez gāzes pieslēguma. Visas Ogres pilsētas katlumājas ir 

nodrošinātas ar atbilstošiem gāzes vadu pieslēgumiem, lai nodrošinātu siltumapgādi. 

No lauku apdzīvotām vietām dabas gāzes pieslēgums ir Ogresgalā, bet citos pagastos izmanto 

sašķidrināto gāzi. Madlienā, Suntažos un Lauberē ir centralizētas sašķidrinātās gāzes apgādes 

sistēmas, kas nodrošina ar gāzi daļu no daudzdzīvokļu mājām. 

A/S „Agroprojekts” pēc A/S „Latvijas gāze” pasūtījuma 2002. gadā izstrādāja gāzes apgādes 

shēmas korekciju, kurā norādīti esošie un perspektīvie gāzes apgādes tīkli Ogres pilsētā, Ogresgalā 

un Ciemupē turpmākajiem 20 gadiem. 

1.4.4. VIDES INFRASTRUKTŪRA 

1.4.4.1. Ūdensapgāde 

Ogres novadā nav vienota ūdenssaimniecības apsaimniekotāja, kā tas bija pirms jaunā novada 

izveidošanas 2009. gadā. Ūdenssaimniecības pakalpojumus Ogres novadā nodrošina vairākas 

iestādes: 

1) p/a „Mālkalne” (Ogres pilsēta un Ogresgala pagasts); 

2) p/a „Rosme” (Suntažu pagasts); 

3) Lauberes pagasta pārvaldes struktūrvienība “Sarma”; 

4) Madlienas komunālo pakalpojumu iestāde „ABZA”. 

Pārējos pagastos ūdenssaimniecības infrastruktūru apsaimnieko un pakalpojumus patērētājiem 

sniedz pagastu pārvaldes. Skaitliski nedaudz ir uzņēmumu vai privātpersonu, ar kurām pašvaldība ir 

noslēgusi līgumus par konkrētu darbu veikšanu ūdensapgādes nodrošināšanā. 

LR Vides ministrija iesaka novados organizēt pārskatāmu un efektīvu institucionālo struktūru 

ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai. Stratēģiski un finansiāli optimālākais risinājums būtu 

novadā izveidot vienu ūdenssaimniecības sabiedriskā pakalpojumu sniedzēju - pašvaldības 

kapitālsabiedrību. 51 

Ogres novada iedzīvotāju ūdensapgādi nodrošina no pazemes saldūdens avotiem. Kopējais 

ūdens patēriņš Ogres novada teritorijā 2010. gadā bija apmēram 3,2 tūkst. m 3 /diennaktī. 

Lielākais dzeramā ūdens patērētājs ir Ogres pilsēta, kas izlieto ap 75% no kopējā patērētā 

ūdens daudzuma novadā. Ogrē ir vairāk nekā 90 ekspluatācijas urbumu un liels skaits individuālo 

aku. Centralizētai ūdensapgādei paredzēto ūdeni, ar kuru apgādā Ogres pilsētu, iegūst no 19 ap 160 

līdz 180 m dziļām artēziskajām akām. Visu aku ūdeņi atbilst dzeramā ūdens kvalitātes prasībām, 

izņemot paaugstināto dzelzs saturu. Centralizēta ūdensapgāde ir pieejama 85% pilsētas iedzīvotāju. 

Ogres pilsētu ar dzeramo ūdeni nodrošina viena galvenā un 5 lokālās apgādes sistēmas. Saskaņā ar 

p/a „Mālkalne” datiem apmēram 57% pilsētas iedzīvotāju izmanto galvenās ūdensapgādes sistēmas 

piegādāto ūdeni, bet pārējie iedzīvotāji - lokālās ūdensapgādes sistēmas ūdeni. Iedzīvotāji, kam nav 

51 LR Vides ministrija, 2010. 



pieejams ūdens no centralizētās ūdensapgādes sistēmas, to iegūst no dažāda dziļuma privātām 

akām. 

Ūdens ieguves apjomi no pazemes ūdens avotiem Ogres novadā saskaņā ar valsts statistikas 

pārskata „Nr.2 - Ūdens” 52 datiem pēdējo deviņu gadu laikā praktiski nav mainījušies. Sadzīves 

vajadzībām lieto tikai pazemes ūdeņus, savukārt virszemes ūdeni izmanto ražošanas vajadzībām. 

Dzeramā ūdens kvalitāte ūdensapgādes tīklos, kurus apkalpo pašvaldības uzņēmumi, atbilst 

normatīvo aktu prasībām, izņemot paaugstinātu dzelzs saturu un duļķainību. Latvijā dzeramajam 

ūdenim ir raksturīga paaugstināta dzelzs koncentrācija - 2008. gadā tikai aptuveni 50 % no 

Sabiedrības veselības aģentūras pārbaudītajos ūdens paraugos dzelzs saturs bija mazāks par 0,2 

mg/l, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktai kvalitātes normai. 

Dzeramo ūdeni iegūst arī no pazemes ūdeņiem, kuros var būt dabīgi paaugstināts dzelzs, 

amonija, sulfātu, hlorīdu un mangāna saturs, dzeramajā ūdenī šo savienojumu koncentrācija nereti 

pārsniedz normatīvajos aktos noteikto maksimāli pieļaujamo normu. Veselības ministrijas sniegtā 

informācija liecina, ka pazeminātas nekaitīguma un kvalitātes prasības ir noteiktas 12 ūdens 

ņemšanas vietām. 

Pagastu teritorijās padomju gados izbūvēja centralizētās ūdensapgādes sistēmas ne tikai 

lielākajās apdzīvotajās vietās, bet arī tā saukto brigāžu centros, kuros blakus lauksaimnieciskās 

ražošanas objektiem un daudzdzīvokļu mājām bija izvietojušies arī citi ūdens patērētāji (pasts, 

ēdnīca, veikals u.c.). Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, kolhozu privatizācijas un 

ievērojamas ražošanas apjoma samazināšanās lielākā daļa mazo apdzīvoto vietu infrastruktūras 

objektu nonāca pašvaldību pārziņā, bet finanšu līdzekļu trūkuma dēļ tās nespēja nodrošināt to 

funkcionēšanu. Atlikušās funkcionējošās ūdensapgādes sistēmas tehniski ir kritiskā stāvoklī. 

Līdz 2009. gadam pagastu pašvaldības iespēju robežās veikušas pasākumus dzeramā ūdens 

kvalitātes uzlabošanai centralizētajās ūdensapgādes sistēmās vai atsevišķos pašvaldības objektos, 

taču visu pagastu kopējā problēma ir lielais ūdens sistēmu tehniskais nolietojums. Projektu izstrāde 

ūdens kvalitātes uzlabošanai un to realizācija, piesaistot ES fondu līdzekļus, ļautu ievērojami 

uzlabot vairākuma lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāti. 

1.4.4.2. Notekūdeņu savākšana un attīrīšana 

2009. gadā novadā darbojās 16 notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (NAI), informācija par tām 

apkopota 31. attēlā. Laika posmā no 2004. līdz 2007. gadam apkārtējā vidē novadīti ap 3000 tūkst. 

m 3 notekūdeņu gadā, no tiem 98 % atbilda normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. 

Ogres novadā kopējais kanalizācijas tīklu garums ir ap 64,5 km, no tiem ap 38,9 km atrodas 

pagastu teritorijā. 

31. att. Ogres novada NAI notekūdeņu attīrīšanas ietaises, jauda un tips 

NAI nosaukums 

NAI izbūvēšanas 

gads m 3 /dnn 

NAI jauda, 

NAI tips 

Krape 1983. 46,36 Bioloģiskā attīrīšana 

Lobe 1985. 25,00 Bioloģiskā attīrīšana 

Ķeipene 1965. 303,00 Bioloģiskā attīrīšana 

Laubere 1984. 400 Bioloģiskā attīrīšana 

Madliena 1988. 400 Bioloģiskā attīrīšana 

Līčupe 1983. 400 Kombinētā attīrīšana 

Meņģele 1975. 200 Bioloģiskā attīrīšana 

Ogre, SIA „KP Tehnoloģija” 1968. 16500 Bioloģiskā attīrīšana 

Ciemupe 1989. 200 Bioloģiskā attīrīšana 

52 http://vdc2.vdc.lv:8998/udens.html 



Kārļi 1988. 400 Bioloģiskā attīrīšana 

Suntaži 1974. 600 Bioloģiskā attīrīšana 

Jugla 1973. - Mehāniskā attīrīšana 

Cielavkalns 1966. - Mehāniskā attīrīšana 

Ķieģeļceplis 1962. - Mehāniskā attīrīšana 

Upespils 1978. - Mehāniskā attīrīšana 

Taurupe 1967. 90 Bioloģiskā attīrīšana 

Pēc p/a „Mālkalne” datiem, Ogres pilsētas kanalizācijas sistēmas kopējais garums ir 25,7 km 

un lielākā daļa kanalizācijas tīkla ir aptuveni 30 gadu veca, mitrajā periodā tajā vietām vērojama 

virszemes ūdeņu infiltrācija. 

Ogres pilsētā 2008. gada beigās noslēdzās ES Kohēzijas fonda finansētā projekta I kārta, tās 

ietvaros rekonstruēti 5,36 km kanalizācijas tīklu. Projekta II kārtas ietvaros līdz 2012. gadam 

plānota 6,87 km kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un jaunu tīklu izbūve 18,06 km garumā, kā arī 

jaunas augstspiediena kanalizācijas mašīnas un tīklu video inspekcijas iekārtas iegāde, 6 jaunu 

sūkņu staciju būvniecība. 

Pilsētā pieslēgums centralizētajai kanalizācijas sistēmai pieejams tikai 69 % Ogres pilsētas 

iedzīvotāju, kas neatbilst vispārējos pakalpojumu standartos noteiktajiem mērķiem - 95 %. Īstenojot 

projektu un paplašinot kanalizācijas tīklus, plānots, ka 79 % iedzīvotāju būs pieejami pieslēgumi 

kopējai kanalizācijas sistēmai un centralizēti savāks 82 % no pilsētas notekūdeņu kopējā apjoma 53 . 

Lauku apdzīvotajās vietās notekūdeņu attīrīšanas ietaises un kanalizācijas tīkli ir stipri 

novecojuši, daudzi no tiem atrodas avārijas stāvoklī, tādēļ tos nepieciešams rekonstruēt. NAI 

praktiski nedarbojas pagastu mazajos centros. Lauku teritorijā kopējais rekonstruējamo 

kanalizācijas tīklu garums ir ap 22,7 km. Ogresgalā nepieciešama tīklu izbūve ap 2 km garumā, lai 

nodrošinātu pieslēgumu centralizētajai sistēmai 80 individuālajām dzīvojamajām mājām. 

2010. gadā ar ERAF un Ogres novada pašvaldības finansējumu ir paredzēts izbūvēt jaunas 

NAI Ogresgala ciemā un uzlabot ūdenssaimniecības infrastruktūru Ķeipenes ciemā. 

Lai piesaistītu ERAF finansējumu ūdenssaimniecības uzlabošanas pasākumu uzsākšanai, 

Ogres novadā ir nepieciešami ūdenssaimniecības tehniski ekonomiskie pamatojumi, daļa no tiem ir 

izstrādāšanas stadijā. 

Visā novada teritorijā aktuāla ir notekūdeņu savākšana un attīrīšana individuālo dzīvojamo 

māju sektorā. 

1.4.4.3. Atkritumu apsaimniekošana 

Ogres novadā sadzīves atkritumu apsaimniekošanu organizē saskaņā ar Ogres novada 

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem (26.01.2006.). Ogres novada teritorijā 

atkritumus no iedzīvotājiem savāc SIA „Marss”, SIA „Ķilupe” un SIA „L&T”. SIA „L&T” 

atkritumus izved uz Getliņu sadzīves atkritumu poligonu Stopiņu novadā, savukārt SIA „Marss” un 

SIA „Ķilupe” atkritumus izved uz rekultivējamās izgāztuves “Ķilupe” atkritumu šķirošanas 

poligonu Ogresgalā, kuru apsaimnieko SIA „Ķilupe”. No šķirošanas poligona atkritumi tiek izvesti 

uz sadzīves atkritumu izgāztuvi „Totēni” Jaunjelgavas novada Sērenes pagastā. 

Novērtējot datus par savākto atkritumu apjomu un apkalpoto iedzīvotāju skaitu, var secināt, 

ka viena iedzīvotāja saražotais atkritumu apjoms: 

- pilsētās ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000 (t.sk. Ogrē) ir ap 1,5 m 3 /gadā; 

- lauku teritorijā, ieskaitot ciemus, - 0,85 m 3 /gadā. 

Atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistītie iedzīvotāji procentuāli kopējam novada 

iedzīvotāju skaitam sadalās šādi: 

53 Eko projekts, 2008. Ogres ūdenssaimniecības attīstības kārta. Projekta finanšu un izmaksu – ieguvumu analīzes 

aktualizācija 



- 50 - 70%: Ogres pilsēta, Ogresgala pagasts, Meņģeles pagasts, Mazozolu pagasts, Lauberes 

pagasts, Madlienas pagasts; 

- mazāk kā 50 %: Krapes pagasts, Suntažu pagasts, Ķeipenes pagasts, Taurupes pagasts. 

Atkritumu savākšanas sistēma novadā ir pārāk sadrumstalota, spēkā esošajos līgumos ar 

atkritumu apsaimniekošanas organizācijām, kas noslēgti pirms ATR, ir atšķirīgi nosacījumi, un tas 

kavē vienotas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu. 

Pēc provizoriskiem aprēķiniem tikai 2% no Rīgas reģionā savākto atkritumu daudzuma gadā 

sašķiro un nodod tos otrreizējai pārstrādei. Ņemot vērā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā 

iesaistīto nelielo iedzīvotāju skaitu, Ogres novadā šis rādītājs varētu būt vēl mazāks. 

Ogres novada teritorijā šķirotus atkritumus var nodot tikai Ogrē, šķiroto atkritumu savākšanu 

nodrošina SIA „Ķilupe”. Pilsētā ir 11 šķiroto atkritumu konteineru vietas un viens šķiroto atkritumu 

laukums Ogrē, Akmeņu ielā 62a. Šķiroto atkritumu punktos ir iespējams nodot papīru, plastmasu 

un stiklu. Dalīto atkritumu laukumā bez maksas var nodot šādus iepriekš sašķirotus atkritumus: 

metālu, balto stiklu, krāsaino stiklu, PET iepakojumu, cieto PET, polietilēna iepakojumus, 

makulatūru, vieglo transportlīdzekļu riepas, tekstilijas, spuldzes, elektriskos un elektronisko iekārtu 

atkritumus, mēbeles. Madlienas ciemā nodrošināta stikla, papīra un PET pudeļu šķirošana un 

savākšana atsevišķi no pārējiem sadzīves atkritumiem. 

Jānorāda, ka novada teritorijā nav attīstīta vienota dalītās atkritumu vākšanas sistēma, kas 

veicinātu apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanos. Vienīgi Ogres pilsētā šī sistēma ir izveides 

stadijā. Atsevišķi pasākumi veikti arī Madlienas pagastā, Meņģeles, Suntažu, Līčupes un Taurupes 

ciemos, kuros ir vairākas šķiroto atkritumu konteineru vietas. 

Ogrē darbojas SIA „Ekobāze Latvia”, kura darbību uzsākusi 2009. gadā un nodarbojas ar 

sadzīves atkritumu šķirošanu. Uzņēmums šķiro papīra, kartona, plastmasas, stikla, koksnes un 

metāla iepakojuma atkritumus. Sašķirotos atkritumus sadala pa frakcijām, sapresē, saķīpo un 

īslaicīgi uzglabā līdz tālākai nodošanai pārstrādes uzņēmumiem. 

Ogres novada teritorijā nav aktīvu atkritumu izgāztuvju, daļa no tām rekultivētas, izmantojot 

ES fondu līdzekļus. Vispārēja informācija par atkritumu izgāztuvju teritorijām un situāciju 

atspoguļota 32. attēlā. 

32. att. Pārskats par Ogres novada atkritumu izgāztuvēm 

Nr. Pagasts Deponēšanas Platība Statuss 

vieta 

(ha) 

1. Krape „Pinkas” 0,6 Slēgta 

2. Ķeipene „Grantskalni” 0,5 Rekultivēta 2007. gadā 

3. Laubere „Lapsukalni” 1,0 Slēgta 

4. Laubere „Plintes” 1,0 Rekultivēta 1996. gadā (rekultivācija 

nav veikta saskaņā ar RVP 54 prasībām) 

5. Madliena „Kaktiņi” 2,0 Rekultivēta 2006. gadā 

6. Mazozoli „Gateri” 1,0 Rekultivēta 1997. gadā (rekultivācija 

nav veikta saskaņā ar RVP prasībām) 

7. Meņģele „Centrs” 1,0 Rekultivēta 2007. gadā 

8. Ogresgals „Ķilupe” 9,7 Slēgta, uzsākta rekultivācijas projekta 

realizācija 

9. Ogresgals „Silmaļi” 1,0 Rekultivēta (rekultivācija nav veikta 

saskaņā ar RVP prasībām) 

10. Suntaži „Zvirgzdiņi” 1,0 Rekultivēta 2005. gadā 

11. Taurupe „Aizvēji” 2,5 Rekultivēta 2002. gadā 

54 Lielrīgas reģionālā vides pārvalde 



1.4.5. VIDES KVALITĀTE 

1.4.5.1. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas 

Piesārņotās vietas var būt - augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēku, ražotņu teritorijas. 

Lai piesārņotās vietas neapdraudētu vidi, kā arī cilvēku veselību un dzīvību, tiek nodrošināta šo 

vietu inventarizācija un uzskaite, lai pēc tam varētu veikt to sanāciju. 

No 2003. līdz 2005. gadam visā Latvijas teritorijā veikta piesārņoto vietu apzināšana un 

uzskaite. Informācija ir apkopota LVĢMC datu bāzē par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām 

vietām 55 . Datu bāzē piesārņotās vietas ir iedalītas 2 kategorijās: 

1) potenciāli piesārņota vieta, kur, ņemot vērā teritorijas izmantošanas veidu, ilgumu un citus 

apstākļus, iespējams grunts un/vai gruntsūdens piesārņojums; 

2) piesārņota vieta, kur, veicot apsekojumu, konstatēts grunts un/vai gruntsūdens 

piesārņojums. 

Saskaņā ar LVĢMC datu bāzē pieejamo informāciju Ogres novadā ir 8 piesārņotās vietas un 

32 potenciāli piesārņotās vietas. Sešas piesārņotās vietas ir saistītas ar naftas produktu uzglabāšanu 

un/vai tirdzniecību. 22 piesārņotajās un potenciāli piesārņotajās vietās ir konstatēts vai iespējams 

grunts un/vai gruntsūdens piesārņojums ar naftas produktiem. Ņemot vērā to, ka visu potenciāli 

piesārņoto vietu apsekošana uz vietas nav notikusi, par deviņu potenciāli piesārņoto vietu 

iekļaušanas iemesliem LVĢMC datu bāzē informācija nav norādīta. 

Piemērojot principu „piesārņotājs maksā”, piesārņoto vietu īpašnieki, operatori vai 

apsaimniekotāji ir atbildīgi par piesārņoto vietu sanāciju. Par šādām teritorijām var uzskatīt 

lopbarības kompleksus, cūku un putnu fermas, kā arī degvielas uzpildes stacijas, sadzīves atkritumu 

izgāztuves un naftas bāzes. Piesārņojuma draudu novēršanā, kā arī šādu teritoriju sakopšanā un 

sanācijā, ja tas nepieciešams, iesaistāmi piesārņojuma radītāji, teritorijas īpašnieki un/vai 

apsaimniekotāji atbilstoši integrēto atļauju nosacījumiem. 

1.4.5.2. Virszemes ūdeņu kvalitāte 

Ogres novada teritorijā atrodas 9 upju virszemes ūdensobjekti un 3 ezeru ūdensobjekti. 

Virszemes ūdeņu kvalitāte divos upju ūdensobjektos atbilst augstai ūdens kvalitātei, četros upju un 

divos ezeru ūdensobjektos - labai kvalitātei, divos upju ūdensobjektos - vidējai kvalitātei. Vienā 

ūdensobjektā (Daugava) ūdens kvalitāte ir slikta, bet ļoti slikta ūdens kvalitāte ir Pečora ezerā, kurā 

norisinās intensīvi eitrofikācijas procesi. 

1.4.5.3. Vides riski 

Plūdu risku teritorijas dabas stihisku apstākļu var radīt cilvēku upurus, piespiest cilvēkus 

mainīt dzīvesvietu, nodarīt kaitējumu videi, būtiski apdraudēt ekonomikas attīstību un traucēt 

saimnieciskajai darbībai. Plūdi ir dabas parādība, kas nav novēršama pilnībā. Novada teritorijā ir 

novēroti dažādu veidu plūdi, tai skaitā upju pārplūšana, pēkšņi plūdi, pilsētas applūšana, 

kanalizācijas pārplūšana un spēcīgu lietusgāžu izraisīti plūdi. Pēc Rīgas ūdenskrātuves izveidošanas 

Ogres pilsēta ik pavasari ir pakļauta plūdu riskam. 

Bīstamās kravas visvairāk pārvadā pa valsts nozīmes autoceļiem un dzelzceļu. Valsts 

autoceļš A6 uzskatāms par vienu no lielākajiem vides piesārņojuma avotiem novadā. 

Automaģistrāles posms pilsētas teritorijā ir salīdzinoši drošs, tomēr pastāv risks iedzīvotāju drošībai 

gadījumos, ja avārijās iesaistītas automašīnas, kas pārvadā bīstamās kravas. 

Jāmin, ka saskaņā ar valsts AS „Latvijas Dzelzceļš” sniegto informāciju caur Ogres staciju pa 

dzelzceļu 2007. gadā pārvadāja 44 597 tonnu kravas. Apmēram 1/3 no pārvadātajām kravām ir 

bīstamās kravas. 

55 LVĢMC (2009). Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs. http://vdc2.vdc.lv:8998/p_ppv.html 



Elektromagnētiskais starojums (turpmāk tekstā - EMS) ir saistīts ar radio un mikroviļņu 

frekvences diapazonu. Mobilo telefonu staciju radīto EMS iedzīvotāji nereti uzskata par vienu no 

lielākajiem riskiem savai veselībai, taču jāatzīmē, ka elektromagnētiskā lauka jaudas plūsmas 

blīvums, kuru rada mobilo telefonu bāzes stacijas, ir ļoti minimāls (nepārsniedz 0,001 W/m 2 ). 

Ņemot vērā to, ka nav datu par vidējas, lielas vai superjaudas elektromagnētiskā starojuma iekārtām 

Ogres novadā, var pieņemt, ka EMS nerada apdraudējumu cilvēku veselībai. 

Viena no nelabvēlīgākajām ietekmēm uz iedzīvotāju veselību ir ceļu un dzelzceļu satiksmes 

troksnim, it sevišķi Ogres pilsētā. Trokšņu stratēģiskās kartes dzelzceļu posmiem, kur satiksmes 

intensitāte pārsniedz 30 000 vilcienu sastāvus gadā, un autoceļu posmiem, kur satiksmes intensitāte 

pārsniedz 3 miljonus transportlīdzekļu gadā, plānots izstrādāt līdz 2012. gada 30. jūnijam. Ogres 

novadā autoceļa A6 satiksmes intensitāte posmā Ogre - Ķegums 2008. gadā bija gandrīz 4 

miljoni 56 . Tas ļauj cerēt, ka trokšņu stratēģisko karti autoceļam A6 Satiksmes ministrija izstrādās 

noteiktajā termiņā. 

Ogres novadā un Ogres pilsētā trokšņa piesārņojuma novērtēšana, izvērtējot visus iespējamos 

trokšņa avotus (autoceļus, dzelzceļus u.c.), nav veikta. Trokšņa piesārņojuma novērtējums veikts 

tikai Ogres pilsētas estrādei, modelējot estrādē notiekošo pasākumu radītā trokšņa ietekmi. Ogres 

estrādes apkārtne pat vairāk kā 500 m attālumā no tās teritorijas atrodas paaugstināta trokšņa 

ietekmes zonā jeb akustiskā diskomforta zonā. 

Radiācija un kodoldrošība nav uzskatāma par prioritāru problēmu, jo Latvijai nav savas 

kodolprogrammas un tās teritorijā kopš 1998. gada, kad tika apturēts Salaspils kodolreaktors, nav 

kodolobjektu. Ogres novadā radioaktīvais piesārņojums varētu rasties iespējamo kodolavāriju vai 

kodolnegadījumu rezultātā kaimiņvalstīs. 

Klimata pārmaiņas mūsdienās ir viens no lielākajiem draudiem dabas videi, sociālajai videi 

un ekonomikai. Klimata novērojumi visā pasaulē rāda, ka pieaug vidējā gaisa un okeāna ūdens 

temperatūra, kūst sniegi un ledāji, tādējādi paaugstinot vidējo pasaules okeāna līmeni. Iespējams, ka 

klimata izmaiņas veicinājušas cilvēku darbības rezultātā radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) 

emisijas. 

Efektīvākie veidi, kā Ogres novads var līdzdarboties SEG emisiju samazināšanā, ir veicināt 

daudzdzīvokļu ēku renovāciju, atbilstoši energoauditu rezultātiem, kā arī stimulēt iedzīvotājus 

izvēlēties videi draudzīgas tehnoloģijas. 

56 2009. gadā saskaņā ar VAS “Latvijas Valsts ceļi” informāciju posmā Ogre – Ķegums bija 10 423 automašīnu 

diennaktī 



1.5. SABIEDRISKAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRA 

Sabiedriskās nozīmes infrastruktūra (kultūra, sports, veselības aprūpe, tieslietas, utt.) ir 

paredzēta sabiedrības vajadzību apmierināšanai, uzlabojot dzīves kvalitāti, stabilitāti, drošību, 

taisnīgumu un veselību. Sabiedrisko infrastruktūru veido sabiedriskas nozīmes ēkas un būves, 

piemēram, skolas, sociālie aprūpes centri, bibliotēkas, kultūras un tautas nami, utt. Vienas no 

sabiedriskās infrastruktūras nozīmīgākajām daļām ir izglītība, sociālā un veselības aprūpe, jo tās 

ietekmē reģiona tautsaimniecības un sociālo attīstību. Savukārt kultūra veicina individuālās 

iniciatīvas un tieši ietekmē cilvēku uzvedību un sociālās normas, kas atstāj ietekmi uz visām dzīves 

jomām, ieskaitot ekonomisko izaugsmi un teritorijas attīstību. 

Publiskās apbūves teritorijas koncentrējas Ogres pilsētā, tās centrālajā daļā vai tuvumā esošā 

teritorijā, kā arī pagastu centros. 

Pie sabiedriskas nozīmes infrastruktūras objektiem pieskaitāmas arī reliģiskās kulta celtnes, 

koplietošanas teritorijas (skvēri, parki, laukumi un citi tamlīdzīgi objekti). 

1.5.1. PAŠVALDĪBAS PĀRVALDES UN IEDZĪVOTĀJU APKALPOŠANAS IESTĀŽU INFRASTRUKTŪRA 

Centrālā pašvaldības pārvaldes institūcija ir Ogres novada pašvaldības administrācija ar tās 

iestādēm un struktūrvienībām, kas atrodas Ogres pilsētā. 

Ogres novada pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību pašvaldības teritoriālajās vienībās 

nodrošina pagastu pārvaldes: 

1) Krapes pagasta pārvalde, 

2) Ķeipenes pagasta pārvalde, 

3) Lauberes pagasta pārvalde, 

4) Madlienas pagasta pārvalde, 

5) Mazozolu pagasta pārvalde, 

6) Meņģeles pagasta pārvalde, 

7) Ogresgala pagasta pārvalde, 

8) Suntažu pagasta pārvalde, 

9) Taurupes pagasta pārvalde. 

Bāriņtiesas pakalpojumi Ogres novada iedzīvotājiem pieejami Ogrē, Ogresgalā, Madlienā, 

Suntažos un Taurupē, visas bāriņtiesas atrodas pagastu pārvalžu ēkās, bet Ogres bāriņtiesa - Ogres 

novada pašvaldības administrācijas ēkā. 

Ogres novada pašvaldības policija atrodas Ogrē, vienā ēkā ar Valsts policiju. 2010. gadā 

uzsākta pašvaldības policijas darbības paplašināšana pagastu teritorijās, izveidojot darba vietas 

Madlienā, Suntažos un Taurupē. 

Pašvaldības aģentūra „Mālkalne”, kas nodarbojas ar namu apsaimniekošanu, 

ūdenssaimniecību un siltumapgādi pilsētai, 2000. gadā izveidoja klientu apkalpošanas sistēmu un 

2002. gadā atvēra iedzīvotāju apkalpošanas punktu, kurā centralizēti pieņem iedzīvotāju 

iesniegumus un sūdzības, kā arī nodrošināta iespēja norēķināties par aģentūras sniegtajiem 

pakalpojumiem. 

1.5.2. IZGLĪTĪBAS, SPORTA UN KULTŪRAS IESTĀŽU INFRASTRUKTŪRA 

Ogres novadā ir iespējams iegūt izglītību visos izglītības posmos, izņemot augstāko izglītību. 

Novads atrodas tuvu Rīgai, kas, no vienas puses, neveicina augstskolu filiāļu veidošanu novadā, 

bet, no otras, piedāvā lielas izvēles iespējas studijām augstskolās Rīgā. 

Lielai daļai no pirmsskolas izglītības iestādēm ir nepieciešama renovācija, sevišķi tas 

attiecas uz VPII „Cīrulītis”, „Dzīpariņš” un „Taurenītis”. Divās no pirmsskolas izglītības iestādēm - 



„Taurenītis” un „Saulīte” - ir peldbaseini. 2010. gadā plānots pabeigt jaunās pirmsskolas izglītības 

iestādes „Riekstiņš” būvniecību. 

Ogres novadā ir 7 pamatskolas (Ogres, Ogresgala, Mazozolu, Krapes, Meņģeles, Lauberes 

un Ķeipenes pamatskolas) un 7 vidusskolas (Jaunogres, Ogres 1. Ogres Valsts ģimnāzija, Ogres 

vakara, Suntažu, Madlienas un Taurupes vidusskolas). Suntažos atrodas arī sanatorijas 

internātpamatskola. 

Novadā darbojas 3 profesionālās izglītības iestādes (Ogres Meža tehnikums, Ogres 

Profesionālā vidusskola, Ogres Amatniecības vidusskola), kuras atrodas Izglītības ministrijas 

padotībā un finansējumu iestāžu uzturēšanai saņem no valsts budžeta līdzekļiem. 

Pašvaldībā ir 5 profesionālās ievirzes izglītības iestādes (Ogres mūzikas skola, Kārļa 

Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skola, Ogres Mākslas skola, Ogres Sporta centrs un Ogres 

Basketbola skola). Turpmākajos gados nepieciešams veikt Ogres mūzikas skolas ēkas 

rekonstrukciju. 

Kaut arī pašvaldības iepriekšējos gados ir veikušas lielas investīcijas izglītības iestāžu 

infrastruktūras sakārtošanā, tomēr papildu ieguldījumi vēl nepieciešami ēku energoefektivitātes 

paaugstināšanai, iekšējo komunikāciju tīklu nomaiņai, ēdnīcu un sanitāro mezglu sakārtošanai 

atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Viena no būtiskākajām problēmām ir iestāžu uzturēšanas 

izmaksu pieaugums, rēķinot uz vienu izglītojamo, jo visās vispārizglītojošajās skolās skolēnu skaits 

pakāpeniski samazinās. 

Plašāka informācija par novada izglītības iestādēm iekļauta 7. nodaļā „Izglītība”. 

Pašvaldība ar kultūras infrastruktūras elementiem kopumā ir nodrošināta. 

Ogres novadā lielākās kultūras institūcijas atrodas Ogres pilsētā - Ogres Kultūras centrs, 

Ogres Centrālā bibliotēka un Ogres estrāde, kura ir privatizēta. 

Katrā pagastā ir kultūras vai tautas nams un bibliotēka (Ogresgala pagastā ir divi tautas nami 

un divas bibliotēkas). Atsevišķos gadījumos kultūras un tautas namu ēkas netiek intensīvi 

izmantotas kultūras procesa nodrošināšanai, to uzturēšanas izmaksas ir ļoti augstas. Pēdējo gadu 

laikā ievērojami uzlabojies pagastos esošo tautas un kultūras namu tehniskais un vizuālais stāvoklis 

(Laubere, Ķeipene, Krape, Taurupe, Mazozoli, Ogresgals), jo daļa ēku ir renovētas, izmantojot 

pašvaldību budžeta, valsts mērķdotācijas ATR pabeigšanai un ES līdzekļus. Ciemupes tautas 

namam un Madlienas kultūras namam nepieciešams veikt ēku renovāciju un uzlabot to 

energoefektivitāti. Pie kultūras infrastruktūras objektiem jāmin arī estrādes, muzeji, 

novadpētniecības istabas, memoriālās mājas un citi objekti. 

Plašāka informācija atrodama 9. nodaļā „Kultūrvide”. 

Sporta infrastruktūra pašvaldībā ir labi attīstīta, pēdējo gadu laikā uzbūvētas divas jaunas 

sporta zāles - Ogres 1. vidusskolā un Krapes pamatskolā, rekonstruēts stadions Ogrē, kura teritorijā 

izveidots arī skeitparks. 

Sporta objektu kopējā problēma ir ēku nolietojums un zemā energoefektivitāte. Vairākām 

sporta zālēm nepieciešama renovācija (Ogres basketbola skola, Madlienas vidusskola). 

Sporta zāļu nav Taurupes un Mazozolu pagastā. 

Nozīmīgākās privātās investīcijas sporta infrastruktūras attīstībā veiktas 2004. gadā, kad pie 

Ogres pilsētas robežas uzcēla Vidzemes ledus halli, kā arī izveidojot 2 tenisa kortus. 

Nepilnīgas infrastruktūras dēļ novadā nav attīstītas ūdenssporta un ziemas sporta veidu 

aktivitātes. 

Plašāka informācija par sporta infrastruktūras objektiem iekļauta 8. nodaļā „Sports”. 

Informācija par augstāk minētajiem sabiedriskās infrastruktūras objektiem iekļauta 5. 

pielikumā. 



1.5.3. SOCIĀLĀS UN VESELĪBAS APRŪPES IESTĀŽU INFRASTRUKTŪRA 

Kvalitatīvu sabiedrības infrastruktūras attīstību novadā veicina veselības aizsardzības 

infrastruktūras nodrošinājums, kuru veido SIA „Ogres rajona slimnīca”, pašvaldības aģentūra 

„Dziednīca”, specializētais sociālās aprūpes centrs „Saulstari” un VSIA „Bērnu klīniskās 

universitātes slimnīca” Rehabilitācijas nodaļa Ogrē. 

Ogres novadā darbojas vairākas sociāla rakstura institūcijas: 

- Ogres novada Sociālais dienests; 

- dienas centrs “Saime” (Sociālā dienesta struktūrvienība); 

- krīzes centrs „Laipas” (Sociālā dienesta struktūrvienība); 

- ģimenes atbalsta dienas centrs (Sociālā dienesta struktūrvienība); 

- jaunatnes veselības centrs (Sociālā dienesta struktūrvienība); 

- sociālā māja „Indrāni”; 

- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra; 

- bērnunams „Laubere”; 

- vispārējā tipa pansionāts „Madliena”; 

- pansionāts „Ogre”; 

- Madlienas sociālais dienests; 

- Ogresgala sociālais dienests; 

- Suntažu sociālais dienests; 

- Taurupes sociālais dienests. 

Plašāka informācija atrodama 10. nodaļā „Sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība”. 

1.5.4. KAPSĒTAS UN PIEMIŅAS VIETAS 

Ogres novadā ir 10 kapsētas - Ogres pilsētā (16,1 ha), Ciemupē un Ogresgalā (kopā 5,6 ha), 

Suntažu pagastā (5 ha), Madlienas pagastā (Madlienas un Vērenes kapi ar kopējo platību 9 ha), 

Meņģeles pagastā (5,2 ha), Taurupes pagastā (1,3 ha), Krapes pagastā (4 ha) un Mazozolu pagastā 

(Vecogres un Līčkalniņa kapi ar kopējo platību 6,9 ha) 57 . Kopējā kapu platība novadā sasniedz 49,7 

ha. 

Kapu apsaimniekošanu Ogres pilsētā veic SIA „Ogres Svēte”, bet pagastos pārvaldes, kuru 

izvēlēti kapu pārziņi uzrauga kapsētas. 

Nozīmīgākās problēmas ir Ogres kapsētas augstais noslogojums un ierobežotā platība. 

Pilsētas kapsētai 2004. gadā izstrādāja tehnisko projektu, daļēji veikti tās labiekārtošanas darbi. Lai 

nodrošinātu kapsētas pakalpojumus tālākā nākotnē, pašvaldība ir iegādājusies jaunu teritoriju ar 

kopējo platību 12,5 ha, kas ļaus izveidot kapsētu Ikšķiles novada teritorijā. Lai šo teritoriju 

izveidotu par kapsētu, Ikšķiles novada teritorijas plānojumā ir jāveic grozījumi un jāizstrādā kapu 

teritorijas būvprojekts. 

Lauku teritorijā kapsētu nav Lauberes un Ķeipenes pagastā, līdz ar to apkārtējo pagastu 

kapsētām ir augstāks noslogojums. Ir izstrādāts projekts kapsētas „Lapsukalnu kapi” (platība 1,3 ha) 

izveidošanai Lauberes pagastā, bet projekta realizācija nav uzsākta. Jānorāda, ka Taurupes pagasta 

kapsētas platība ir stipri ierobežota un pašvaldībai būtu nepieciešams to paplašināt zemes gabalos, 

kas neatrodas tās īpašumā. 

Novada teritorijā ir vairākas piemiņas vietas, galvenokārt tās ir nelielas I un II pasaules karā 

kritušo karavīru kapu vietas un piemiņas vietas padomju represiju upuriem. Jānorāda, ka vairākās 

no piemiņas vietās, tai skaitā pie piemiņas akmens politiski represētajiem Ogrē, nav nodrošinātas 

vides pieejamības prasības vai veikta teritoriju labiekārtošana. 

Novadā nav atrisināts jautājums par mirušo dzīvnieku apbedīšanu vai kremēšanu, līdz ar to 

jāizvērtē iespējas novada teritorijā veidot dzīvnieku kapsētu vai krematoriju. 

57 Pēc pagastu pārvalžu sniegtās informācijas 



1.5.5. PARKI, SKVĒRI, REKREĀCIJAS ZONAS UN PELDVIETAS 

Gan apdzīvoto vietu ainavas veidošanā, gan vides kvalitātes uzlabošanā būtiska nozīme ir 

novadā esošajiem parkiem. Vecākie parki galvenokārt saistīti ar muižu centriem un raksturīgi ar 

brīvo plānojumu un daudzām eksotu sugām. Pie šāda veida parkiem jāmin Ķeipenes parks (platība 

2,8 ha), Krapes parks (7,2 ha), Vērenes parks (2,5 ha) un Taurupes muižas parks 58 (15,87 ha). 

Atsevišķi parku fragmenti saglabājušies pie bijušajām nelielajām muižām (padomju gados - 

kolhozu brigāžu centriem, piemēram, Laubere, Mazozoli, Zādzene u.c.) vai skolām (Suntaži, 

Madliena). Kopumā vecie parki ir daļēji kopti vai nekopti, tiem ir nepieciešama stādījumu 

atjaunošana. Vairākiem parkiem nav nodrošināta piekļuve, tajos nav veikti labiekārtošanas darbi, 

paredzot celiņus, atpūtas vietas, nav uzstādītas informatīvās norādes. 

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas vērojama tendence, ka arī privātpersonas 

iesaistās jaunu parku veidošanā. Pie šāda veida parkiem jāmin dendrololoģiskais parks 

„Lazdukalni” jeb „Špakovska parks” Ogrē. 2004. gadā, sadarbojoties Latvijas Pašvaldību savienībai 

un A/S „Latvijas valsts meži”, Madlienā iestādīta Pagastu ozolu birzs ar 453 ozoliem. 

Jānorāda, ka Ogre 19. gadsimta sākumā veidojusies kā kūrorts ar vasarnīcu, sanatoriju un 

atpūtas iestāžu teritorijām. Šī vieta izsenis bijusi piemērota plaušu slimniekiem atveseļošanās 

periodā. Ogres upes tuvums un priežu meži radīja labvēlīgu klimatu un gaisu atveseļošanās 

vajadzībām. Ogres upes krastos bija izveidots Ogresparks (12 ha) ar pastaigu, sauļošanās, peldu un 

atpūtas vietām. Ogresparka teritorija šobrīd nav labiekārtota, ir slikti kopta, tajā nav nodrošinātas 

vides pieejamības prasības. Nepieciešams veikt Ogresparka renovācijas, rekonstrukcijas darbus. 

Starptautiskajā arhitektu, ainavu arhitektu un pilsētplānotāju plenērā tika izstrādāti priekšlikumi 

Ogres pilsētas centra rekreācijas zonas nākotnes attīstības vīzijām un vides dizainam, pamatojoties 

uz šiem un citiem materiāliem jāizstrādā pilsētas centra rekreācijas zonas attīstības koncepcija. 

Pie Ogres centra rekreācijas zonām pieskaitāms arī Zilo kalnu parks (24 ha) un Jaunogres 

parks (1,3 ha), kā arī Ogres sala ar vecupes krastiem un pastaigu -velobraucēju promenāde uz 

aizsargdambja un pieguļošās teritorijas. Šobrīd tās ir iedzīvotāju iecienītas pastaigu un atpūtas 

vietas, kuras nepieciešams labiekārtot un attīstīt sporta, atpūtas un tūrisma vajadzībām. Šajās 

teritorijās jāizveido arī laivu piestātne. 

Ne mazāka loma ir arī citām apdzīvoto vietu zaļajām teritorijām - mežaparka tipa apbūves 

teritorijām Ogrē un skvēriem, birzīm un alejām. Lielākā daļa skvēru atrodas Ogrē. Brīvības ielas 

labiekārtotā teritorija - gājēju promenāde un skvēri pie Bērzu alejas, pie Lācīša, pie pasta ēkas, pie 

Tīnūžu ielas. Šīs teritorijas ir rekonstruētas un labiekārtotas saskaņā ar ainavu arhitekta izstrādātu 

projektu. Jāturpina šo teritoriju labiekārtojuma rekonstrukcija pie Tīnūžu ielas un Bērzu alejā. 

Izstrādājot jaunus teritorijas labiekārtošanas projektus, jāparedz vides pieejamības prasību 

nodrošināšana, gājēju un velosipēdistu celiņu izbūve, atpūtas vietu ierīkošana, kā arī skatu 

platformu, paviljonu, apstādījumu izveidošana. Projektu ietvaros jāparedz arī vietas spēļu, atpūtas, 

atrakciju laukumiem, skatu torņiem, peldvietu platformām un laivu piestātnēm. 

Novada lauku teritorijā brīvā laika pavadīšanai iedzīvotāji izmanto vietējo pasākumu 

organizēšanas vietas - brīvdabas estrādes (Ogresgalā, Suntažos, Madlienā), pastaigu vietas 

(„Spurdzes” un Ķeipenes komunikāciju centrs, „Dabas taka” Ogresgalā, Plāteres pilskalns 

Madlienā), muižu ēku kompleksus (Madlienas pagastā), bērnu spēļu laukumus un sporta aktivitāšu 

teritorijas (piemēram, slēpošanas trases Madlienas un Ķeipenes pagastā, u.c.). Lielākajai daļai šo 

vietu ir nepieciešama papildu labiekārtošana. 

Novada teritorijā ir vairākas iedzīvotāju iecienītas peldvietas gan pilsētā, gan lauku teritorijā, 

taču to uzturēšana un sakopšana iepriekšējos gados ir bijusi problemātiska. 

Ogres pilsētā ir divas peldvietas. Viena no tām atrodas pie Ogres vecupes, kurā nepieciešams 

veikt apjomīgus labiekārtošanas darbus, tas ir, dūņu izsmelšanu, krastu sakopšanu, jaunu smilšu 

pievešanu un pieguļošās teritorijas labiekārtošanu, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar peldvietu 

infrastruktūru. Otra peldvieta atrodas pie Ogres HES un ir daļēji labiekārtota. 




Lauku teritorijā pie Ogres upes ir sešas peldvietas (divas Ogresgalā un četras Madlienas 

pagastā), bet neviena no tām nav labiekārtota. Arī citos pagastos ir vairākas nelielas peldvietas bez 

atbilstošas infrastruktūras. Dažas peldvietas atrodas arī pie Pečora un Lobes ezera, tomēr tās nav 

labiekārtotas un to izmantošana ir apgrūtināta ezeru aizaugšanas dēļ. Plaužu ezera austrumu daļā 

atrodas daļēji labiekārtota peldvieta, kuras uzturēšanu veic pašvaldība. Peldvietu izveidi lauku 

teritorijā apgrūtina tas, ka potenciālajām atpūtas vietām nav piebraucamo ceļu un lielākā daļa 

piegulošo zemju ir privātīpašumā. 

Ogres novadā ir arī viens atklātais peldbaseins Madlienā, tomēr, lai to varētu izmantot, 

nepieciešama tā rekonstrukcija. 



1.6. APDZĪVOJUMS UN MĀJOKĻI 

Ogres novada apdzīvojuma struktūra ir veidojusies vēsturiski ilgā laika posmā. Lielākā 

apdzīvotā vieta novadā ir Ogres pilsēta, kurai saskaņā ar Rīgas plānošanas reģiona attīstības 

plānošanas dokumentiem noteikts reģiona nozīmes attīstības centra statuss. Kā vietējas nozīmes 

attīstības centri noteikti Suntaži un Madliena. 

Apdzīvoto vietu izvietojums teritoriālā griezumā parādīts 6. pielikumā. 

Ogres novadā, līdzīgi kā visā Latvijā, norisinās pārmaiņas mājokļu jomā: pabeigti 

privatizācijas un denacionalizācijas procesi, kopš 2008. gada ir vērojams ievērojams kritums 

mājokļu būvniecībā un izmaksās, mainās pieprasījums. 

Jāmin, ka visaktīvākā celtniecība un pilsētvides veidošanās Ogres novadā ir norisinājusies 

padomju varas pastāvēšanas laikā. 

1.6.1. MĀJOKĻU VEIDI UN TO KVALITĀTE 

Ogres novadā ir daudzveidīgs mājokļa piedāvājums, īpaši aktīvi ir attīstījusies individuālā 

būvniecība Ogres pilsētā un tai tuvākajās lauku teritorijās, rindu un daudzdzīvokļu ēku būvniecība 

privātīpašniekiem piederošajās teritorijās. Ņemot vērā Ogres pilsētas, Ogresgala un Suntažu pagasta 

nelielo attālumu līdz Rīgai, apbūves un mājokļa jautājums šajās teritorijās ir bijis aktuāls vienmēr, 

jo liela daļa darbspējīgo iedzīvotāju strādā vai mācās Rīgā. 

Esošais daudzstāvu dzīvojamais fonds Ogres pilsētā ir radies padomju periodā, ievērojama 

daļa no tā ir lielpaneļu ēkas. Šīm ēkām raksturīga zema konstrukciju kvalitāte, lieli siltuma zudumi, 

vienmuļš vizuālais veidols, pilsētai neatbilstošs mērogs. Lai nodrošinātu kvalitatīvus dzīves 

apstākļus, ir nepieciešams būtiski uzlabot gan daudzdzīvokļu, gan individuālo māju tehnisko 

stāvokli, to energoefektivitāti, sakārtot iekšpagalmus un piebraucamos ceļus, nodrošināt auto 

stāvlaukumu izveidošanu pie daudzdzīvokļu mājām. Kā negatīvs faktors jāatzīmē dzīvojamā fonda 

nepiemērotība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Viena no nozīmīgākajām problēmām pilsētā ir tā, 

ka ir beidzies deviņstāvu lielpaneļu dzīvojamo māju plānotais kalpošanas ilgums, tāpēc ir 

jānodrošina regulāra šo būvju tehniskā stāvokļa pārbaude un jāizstrādā rekonstrukcijas un 

renovācijas pasākumu plāni. 

Ogres novadā dzīvojamā platība pirms novada plašināšanās bija aptuveni 27 m 2 /iedz., kas ir 

skaidrojams ar lielo privātmāju īpatsvaru dzīvojamajā fondā. 59 Lauku teritorijā šis rādītājs ir 

augstāks, piemēram, Madlienas pagastā 37 m 2 /iedz. 

Novada teritorijai raksturīgas divas ciemu grupas. Pirmā - ciemi ar attīstītu tehnisko un 

sociālo infrastruktūru, ražošanas un dzīvojamām zonām, tajos dzīvo ievērojams pagastu iedzīvotāju 

skaits. Pārsvarā tie ir pagastu centri (Madliena, Suntaži, Ogresgals, Ciemupe u.c.). Otru grupu veido 

pārsvarā vēsturisko ciemu grupa, kurai raksturīga iezīme ir savrupmāju apbūve ar atsevišķiem 

infrastruktūras elementiem vai bez attīstītas infrastruktūras 60 (piemēram, Plātere, Zādzene, Aderkaši 

un citas) un lauku viensētas. Lauku teritorijas viena no problēmām ir atsevišķu vēsturiski 

izveidojušos apdzīvoto vietu pakāpeniska izzušana, tajās praktiski nav palicis nekā no kādreiz 

izveidotās infrastruktūras un līdz minimumam samazinājies iedzīvotāju skaits (piemēram, Bēvulēni 

Taurupes pagastā). 

Pagastu centros apbūves struktūra ir sadalīta starp individuālajām mazstāvu un 2-3-4 stāvu 

daudzdzīvokļu ēku grupām, kurām raksturīga augsta nolietojuma pakāpe. 

59 Ogres novada dome (2006). Ogres novada teritorijas plānojums (1.sējums). Paskaidrojuma raksts 

60 Ogres rajona pašvaldība (2008).Ogres rajona teritorijas plānojums 2008.-2020.Paskaidrojuma raksts 



1.6.2. Mājokļu apsaimniekošana 

Daudzdzīvokļu mājas pagastos praktiski netiek apsaimniekotas, atsevišķu māju iedzīvotāju 

veiktie pasākumi ēku uzturēšanā uzskatāmi par izņēmumu. Suntažu pagastā māju apsaimniekošanu 

nodrošina uzņēmums, citur to veic individuālie komersanti, iedzīvotāju grupas, Meņģelē un 

Ķeipenē (izņemot par pajām privatizētās mājas) - pagastu pārvaldes. 

Ogres pilsētā izveidotas vairākas mājokļu apsaimniekošanas sabiedrības, tomēr lielāko daļu 

privatizēto mājokļu apsaimniekošanu vēl arvien veic Ogres novada p/a „Mālkalne”. Aģentūras 

apsaimniekošanā ir ap 200 māju. Apsaimniekošanas darbus pilsētā veic par iekasētajiem 

maksājumiem, mājās plānveidīgi remontē jumtus, kāpņu telpas, nomaina ieejas durvis, uzstāda 

kodu atslēgas. Namu pagalmos pakāpeniski iekārto jaunus bērnu rotaļu laukumus, izvieto soliņus, 

veic citus pieguļošo teritoriju labiekārtošanas un apzaļumošanas darbus. 

Katru gadu p/a „Mālkalne” sadarbībā ar pašvaldību, un iedzīvotājiem piedaloties ar 

līdzfinansējumu, veic ēku siltināšanas darbus. Tādā veidā Ogrē ir nosiltinātas apmēram 20 mājas. 61 

Turpretī pagastu teritorijā nav nosiltināta neviena daudzdzīvokļu māja. 

61 P/a „Mālkalne” (2009). Namu apsaimniekošana. 



1.7. IZGĪTĪBA 

Ogres novada pašvaldības aktivitātes izglītībā vērstas uz to, lai nodrošinātu laikmetīgu, 

kvalitatīvu izglītību, kas atbilst darba tirgus prasībām, kā arī veicina teritorijas ekonomisko un 

sociālo attīstību. 

1.7.1. PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBA 

Ogres novadā īpaša uzmanība tiek pievērsta pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanai 

mācībām vispārizglītojošās iestādēs. Šī mērķa sasniegšanai ir būtiski veltīt uzmanību izglītības 

procesa nodrošinājumam un kvalitātei. Ogres novadā vecākiem ir plašas pirmsskolas izglītības 

izvēles iespējas, jo to nodrošina 9 vispārējās pirmsskolas izglītības iestādes - Ogres pilsētā 

(„Cīrulītis”, „Dzīpariņš”, „Saulīte”, „Sprīdītis”, „Zelta sietiņš”, „Strautiņš”), Ogresgalā - „Ābelīte”, 

Ķeipenē - „Saulīte”, Madlienā – „Taurenītis”. Obligāto pirmskolas vecuma bērnu sagatavošanu 

pamatizglītības ieguvei no 5 gadu vecuma realizē arī Lauberes pamatskolā, Krapes pamatskolā, 

Mazozolu pamatskolā, Meņģeles pamatskolā, Taurupes vidusskolā un Suntažu vidusskolā, kurās 

īsteno attiecīgās izglītības programmas. 

Ogres novada pirmsskolas izglītības iestādēs izglītības programmas īsteno latviešu valodā, 

tikai vienā iestādē - Ogres vispārējās pirmsskolas izglītības iestāde „Saulīte” īsteno arī pirmsskolas 

izglītības mazākumtautību programmas. Informācija par pirmsskolas izglītības iestāžu realizētajām 

programmām apkopota 7. pielikumā. 

Kopš 2005. gada ir vērojama tendence pakāpeniski palielināties pirmsskolas izglītību 

iegūstošo bērnu skaitam (33. attēls). Tas ir vērtējams pozitīvi, jo ļauj sagatavot bērnus mācībām 

pamatskolā labā līmenī. 

33. att. Izglītojamo skaita dinamika pirmsskolas izglītības iestādēs 

1550 

1500 

1450 

1400 

1350 

1300 

1517 

1529 

1382 1380 1391 


Izglītojamo skaits 

Ogres novadā divas pirmsskolas izglītības iestādes („Saulīte” un „Zelta sietiņš”) piedāvā 

speciālās izglītības programmas. Pilsētā pirmsskolas izglītības iestādē „Saulīte” darbojas 

konsultatīvais centrs, kurā sniedz metodisko palīdzību tiem vecākiem, kuru bērni dažādu apstākļu 

dēļ neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādes. 

Esošais pieprasījums pēc izglītības nodrošināšanas pirmsskolas vecuma bērniem rada 

situāciju, ka Ogres pilsētā esošās iestādes nespēj pilnībā nodrošināt izglītību bērniem no 2 līdz 3 

gadu vecumam. 

Straujš bērnu skaita pieaugums pirmsskolas izglītības iestāžu rindā izskaidrojams ne tikai ar 

dzimstības pieaugumu no 2007. līdz 2009. gadam, bet arī ar mehānisko pieaugumu - iedzīvotāju ar 

ģimenēm pārcelšanos uz dzīvi Ogrē. 



Rinda nedaudz palielinājās līdz ar jaunā novada izveidi, jo vecākiem no tuvākajiem 

pagastiem, kuru darba vietas ir Ogrē, radās iespēja pieteikt savus bērnus pirmsskolas iestādēs 

pilsētā. Situācija uzlabojusies pēc jaunuzceltās pirmsskolas izglītības iestādi „Riekstiņš” atvēršanas. 

Neskatoties uz grūtībām pilsētā, visiem bērniem, kuri ir sasnieguši 5 gadu vecumu, ir 

nodrošināta obligātā bērnu sagatavošana pamatizglītības apguvei. 

Pilsētā darbojas arī privātie dienas centri bērniem „Mikausis” un „Tille”, kas nodrošina 

pirmsskolas bērnu attīstību un ir alternatīva pirmsskolas iestādēm. Ogres novada Kultūras centrā 

darbojas izziņas skola „Kāpēcītis”. Tomēr minētajos bērnu centros īstenotās izglītības programmas 

līdz šim nav licencētas. 

Ogres novada vispārējās pirmsskolas izglītības iestādēs pedagogiem nereti nākas saskarties ar 

problēmu, ka izglītības iestādēs esošajiem bērniem ar dažādiem attīstības traucējumiem būtu 

nepieciešams izglītoties speciālās pirmsskolas programmās, tomēr pašreiz šādas programmas netiek 

piedāvātas. Pašvaldībai kopā ar izglītības iestādēm jāmeklē risinājumi, lai novada teritorijā 

dzīvojošajiem bērniem nepieciešamības gadījumā šādas programmas varētu piedāvāt. 

1.7.2. VISPĀRĒJĀ PAMATIZGLĪTĪBA UN VIDĒJĀ IZGLĪTĪBA 

Ogres novada pašvaldības teritorijā pēc reģionālās reformas īstenošanas ir 9 pirmsskolas 

izglītības iestādes, 7 pamatizglītības iestādes, 6 vispārējās vidējās izglītības iestādes, 1 speciālās 

izglītības iestāde, 1 vakara vidusskola, 5 profesionālās ievirzes izglītības iestādes un 2 profesionālās 

izglītības iestādes (vēl 1 profesionālās izglītības iestāde juridiski neatrodas Ogres novada teritorijā, 

bet tai ir būtiska loma kopīgajā novada izglītības sistēmā) un 1 privātā pamatizglītības iestāde. 

Informācija par vispārējās pamatizglītības, speciālās pamatizglītības, vispārējās vidējās 

izglītības iestāžu realizētajām programmām, izglītojamo skaitu programmās un to izglītojamo 

skaitu apkopota 7. pielikumā. 

Ogres novada teritorijā esošās vispārējās izglītības iestādes pēc izglītojamo piepildījuma ir 

dažādas. Ogres pilsētas teritorijā esošajā pamatskolā un vidusskolās izglītojamo skaits ir no 250 līdz 

1000, savukārt novada pagastu teritorijās esošajās pamatskolās un vidusskolās skolēnu skaits ir no 

45 līdz 280 skolēniem. 2009./2010. mācību gadā novada vispārējās pamatizglītības un vidējās 

izglītības iestādēs mācības uzsāka 4085 izglītojamie. 

Gandrīz visās Ogres novada teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs izglītojamo skaits 

piecu gadu laikā ir samazinājies. Kopumā tas ir samazinājies par 828 (no 1. līdz 12. klasei), un arī 

2009./ 2010. mācību gadā izglītojamo skaits turpina sarukt (tas ir samazinājies vēl par 97 

skolēniem). Tas joprojām ir saistīts ar dzimušo bērnu skaitlisko samazinājumu jaunā Ogres novada 

teritorijā un ar esošās ekonomiskās situācijas blakus parādību - darba spējīgo cilvēku emigrāciju uz 

citām valstīm darba meklējumos, nereti izceļojot ģimenēm kopā ar bērniem. Palielinājies skolēnu 

skaits ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, kuri ir integrēti vispārizglītojošās dienas 

skolās. 

Laika posmā no 2005. līdz 2009. gadam ir apzināta situācija par izglītojamo skaita dinamiku 

tagadējā Ogres novada pašvaldības teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs (34. attēls). 



34. att. Kopējais izglītojamo skaits novadā pa gadiem 

6000 

5000 

4000 

3000 

2000 

1000 

0 

4952 4625 4408 

4195 4124 



Ogres novada vispārējās izglītības iestādes ir nodrošinātas ar kvalificētiem pedagogiem, kam 

ir normatīvajos dokumentus noteiktā atbilstošā izglītība un kvalifikācija. Pedagogu vidējais vecums 

ir optimāli vienmērīgs, tomēr būtu vēlama aktīvāka jauno speciālistu ienākšana un arī palikšana 

izglītības iestādēs. 

Informācija par pedagogu sadalījumu pa vecuma grupām un pēc dzimuma iekļauta 7. 

pielikumā. Apkopotā informācija liecina, ka procentuāli visvairāk pedagogu ir vecuma grupās no 40 

līdz 59 gadiem - apmēram 66 %. 2009. gadā 32,8 % no pedagogiem bija vecuma grupās no 50 līdz 

59 gadiem. Pēdējos piecos gados vērojama tendence, ka ik gadu samazinās pedagogu skaits vecuma 

grupā no 34 līdz 39 gadiem. 

Pedagogu sadalījums pēc dzimuma Ogres novada izglītības iestādēs neatšķiras no situācijas 

valstī, kur vīriešu skaits ir salīdzinoši neliels. 2009. gadā gandrīz 11 % no kopējā pedagogu skaita 

bija vīrieši, un pedagogu vīriešu īpatsvars kopējā pedagogu skaitā praktiski nemainās. (7. 

pielikums) 

Lai veiktu esošās situācijas apzināšanu par izglītojamajiem, izanalizēti statistiskie dati laika 

posmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. maijam. 

Novadā ir 6 izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits ir mazāks par 100; divās - mazāks par 50 

(Meņģeles un Mazozolu pamatskolas). 

9. klašu beidzēju skaits samazinājies no 566 absolventiem 2005. gadā līdz 442 absolventiem 

2009. gadā, perspektīvā tas turpinās samazināties līdz aptuveni 358 (vidējais rādītājs no 2011. līdz 

2018. gadam). 

Apkopojot informāciju par skolēnu tālākajām gaitām pēc obligātās pamatizglītības pakāpes 

iegūšanas, var secināt, ka pēdējos piecos gados mācības neturpina vidēji 8 % no pamatskolu 

absolventiem, un šim rādītājam provizoriski 2010. gadā ir tendence pieaugt līdz 10%. 

Vidusskolā mācības turpina vidēji 50% 9. klašu beidzēju, bet uz profesionālo izglītības iestādi 

dodas vidēji 43% - 2010. gadā šim rādītājam ir tendence samazināties līdz 36% (35. attēls). 



35. att. 9. klašu beidzēju turpmākā izglītība 2005. un 2009. gadā 

300 

250 

246 245 

219 

200 

150 

100 

50 

46 

43 

148 

2005.gads 

2009.gads 

0 

Mācības neturpina 

Profesionālās 

izglītības iestāde 

Vidusskola 

Vidējās izglītības posmā no 2005. gada līdz 2009. gadam pieauga 12. klases beidzēju skaits 

no 297 līdz 341, tomēr, pamatojoties uz pamatizglītības posmā vērojamo izglītojamo skaita 

samazinājumu, turpmākajos gados var attiecīgi samazināties arī 12. klases beidzēju skaits līdz vidēji 

250 - 280. 

Izglītību neturpina vidēji 22% no vidējo izglītību ieguvušajiem jauniešiem (2007. gadā 18 %, 

bet 2009. gadā 26 %), un šim skaitam ir tendence pieaugt (26%). 

Augstākajās izglītības iestādēs iestājas 64 %vidusskolas absolventu, un arī šim skaitam 

tendence samazināties. Tas izskaidrojams ar maksas studiju lielo īpatsvaru Latvijas augstskolās un 

pašreizējā ekonomiskajā situācijā liela daļa ģimeņu nespēj finansēt studijas. 

Profesionālajās izglītības iestādēs iestājas vidēji 14% vidusskolu absolventu. (36. attēls). 

36. att. Vidusskolas absolventu turpmākā izglītība 2005. un 2009. gadā 

250 

200 

172 212 

150 

100 

50 

73 

89 

52 

40 

2005. gads 

2009. gads 

0 

Mācības neturpina 


izglītības iestāde 

Augstākā mācību 

iestāde 

Novadā ir viena izglītības iestāde (Taurupes vidusskola), kurā vidusskolas klasēs maz skolēnu 

(10 - 13). Izglītojamo skaitam šajā izglītības iestādē ir tendence samazināties, līdz ar to vidusskolas 

klases nebūs iespējams nokomplektēt. 

1.7.3. PROFESIONĀLĀ IZGLĪTĪBA 

Ogres novadā atrodas Ogres Profesionālā vidusskola un Ogres Amatniecības vidusskola. 

Ogres Meža tehnikums, kaut arī atrodas Ikšķiles novada administratīvajā teritorijā, funkcionāli ir 

saistīts Ogres pilsētu un tās infrastruktūru. 

Profesionālajās izglītības iestādēs 2009./ 2010. mācību gadā mācījās 1386 izglītojamie - 

Ogres Profesionālajā vidusskolā - 507, Ogres Amatniecības vidusskolā - 494, Ogres Meža 

tehnikumā - 385. Līdz 2010. gadam visas minētās izglītības iestādes izpildīja audzēkņu uzņemšanas 



plānu, skolām ir licencētas un akreditētas izglītības programmas. Šīs iestādes realizē 24 sākotnējās 

izglītības programmas, 6 arodizglītības programmas, 12 tālākizglītības programmas, 12 

profesionālās pilnveides programmas un 14 bezdarbnieku/darba meklētāju neformālās izglītības 

ieguves programmas. Informācija par profesionālo izglītības iestāžu piedāvātajām specialitātēm un 

audzēkņu skaitu, kuri apgūst minēto specialitāti, apkopota 7. pielikumā. 

Ogres novada profesionālajās izglītības iestādēs audzēkņu skaits, iespējams, palielināsies, 

piesaistot izglītojamos no citiem novadiem, jo izglītības programmu piedāvājums ir ļoti plašs un 

pakāpeniski pieaug iestāžu kapacitāte. Iestādēm būtiska ir izglītojamo kontingenta saglabāšana. 

Dokumentā „Ogres Profesionālās vidusskolas, Ogres Amatniecības vidusskolas, Ogres Meža 

tehnikuma attīstības un investīciju stratēģija” (turpmāk tekstā - stratēģija) ir izvērtētas kompetences 

centra izveides un tālākas attīstības iespējas Ogres novadā. Stratēģijā definēti priekšnoteikumi 

Ogres moderno tehnoloģiju centra izveidei uz augstāk minēto iestāžu bāzes, tādējādi nodrošinot 

pieejamo resursu efektīvāku izmantošanu, kā arī paaugstinot profesionālās izglītības kvalitāti un 

pieejamību gan sākotnējās profesionālās izglītības, gan mūžizglītības kontekstā. Plānojot 

kompetences centra izveidi, ir ņemtas vērā šādas pamatnostādnes: pieejamība, sadarbība un resursu 

efektivitāte. Ir sagatavoti detalizēti stratēģijas realizācijai nepieciešamie projekti un ir skaidra to 

finansēšanas kārtība, tai skaitā piesaistot ES fondu līdzekļus. 

Visas minētās izglītības iestādes sadarbojas ar dažādām nozaru asociācijām, biedrībām un 

citām institūcijām. 

1.7.4. PROFESIONĀLĀS IEVIRZES IZGLĪTĪBA 

Ogres novads ir bagāts ar profesionālās ievirzes izglītības iestādēm. 2009. gada 1. septembrī 

šajās iestādēs mācības uzsāka 1418 izglītojamie, kas ir gandrīz trešā daļa no vispārējo izglītības 

iestāžu skolēnu kopējā skaita, taču jāņem vērā, ka novada profesionālās ievirzes izglītības 

programmas apgūst bērni un jaunieši arī no citiem novadiem. Kopumā šajās izglītības iestādēs 

strādā 84 pedagogi un tās īsteno 30 profesionālās ievirzes izglītības programmas (37. attēls). 

Lielākais izglītojamo skaits tradicionāli mācās mūzikas un mākslas programmās, šīs izglītības 

iestādes ir arī skaitliski lielākās. Piedāvātās profesionālās ievirzes izglītības programmas mūzikā ir 

ļoti plašas. 

37. att. Vispārīga informācija par Ogres novada profesionālās ievirzes 

izglītības iestādēm 

Izglītības iestāde 

Izglītojamo Pedagogu Izglītības 

skaits skaits programmu skaits 

Ogres Mūzikas skola 376 32 15 

Kārļa Kažociņa Madlienas 116 16 7 

mūzikas un mākslas skola 

Ogres Mākslas skola 455 18 2 

Ogres Basketbola skola 190 6 1 

Ogres novada Sporta centrs 281 12 5 

Kopā 1418 84 30 

Izglītojamo skaita dinamika profesionālās ievirzes izglītības iestādēs parādīta 38. attēlā. 



38. att. Izglītojamo skaita dinamika profesionālās ievirzes izglītības iestādēs 

500 

450 

400 

350 

300 

250 

200 

150 

100 

50 

0 

378 

370 376 

Ogres mūzikas 

skola 

136 

124 

116 

Kārļa 

Kažociņa 

Madlienas 

mūzikas un 

mākslas skola 

455 

440 

414 

Ogres 

Mākslas skola 

190 

179 

164 


Basketbola 

skola 

338 

276 281 

Ogres novada 

Sporta centrs 

2007. gads 

2008. gads 

2009. gads 

Ogres novada mākslas un mūzikas skolas veido plašus sadarbības projektus ar citu valstu 

izglītības iestādēm, piedalās konkursos un izstādēs, piemēram, Somijā, Itālijā, Igaunijā, Lietuvā, 

Nīderlandē, Norvēģijā un citur. Izglītības iestādes ir iesaistījušās dažādās Eiropas Savienības 

piedāvātajās programmās: programmā Jaunatne, COMENIUS, Leonardo da Vinci, Gruntvig u.c. 

Neizpaliek arī rezultāti. Ogres Mākslas skolas skolēni regulāri piedalās dažādos konkursos ārpus 

Latvijas: Ungārijā, Polijā, Čehijā, Somijā, Japānā u.c. Starptautiskajos konkursos saņemti atzinības 

raksti, zelta, sudraba un bronzas godalgas. Mākslas un mūzikas skolu audzēkņi aktīvi iesaistās arī 

novada kultūras dzīvē. 

Ogres novadā ir divas profesionālās ievirzes izglītības iestādes, kas piedāvā sporta 

programmas. Tās izglītojamo ziņā ir skaitliski mazākas akreditētajās programmās, bet ļoti 

nozīmīgas novada sporta dzīves organizēšanā. 

Ogres Basketbola skolā un Ogres novada Sporta centrā aktīvi norisinās arī pieaugušo sporta 

aktivitātes un sacensības, tādējādi nodrošinot izglītības pēctecību arī tad, ja skolu beidzēji neizvēlas 

profesionālās izglītības apguvi sporta jomā vai darbību profesionālajā sportā. Ogres sporta centra 

izglītojamie ir uzrādījuši augstus rezultātus individuālajos sporta veidos: vieglatlētikā, orientēšanās 

sportā un svarcelšanā (vairāki ir ieguvuši godalgotās vietas Latvijas jaunatnes čempionātos), daudzi 

ir Latvijas izlašu dalībnieki. Iecienītākās sporta spēles ir handbols un futbols. Ogres Basketbola 

skolas sportisti ļoti aktīvi piedalās Latvijas Jaunatnes Basketbola līgas sacensībās, Latvijas 

Republikas čempionātā, 1. divīzijas regulārajā čempionātā dažādās vecuma grupās un citās augsta 

līmeņa sacensībās un turnīros, gūstot labus rezultātus. 

1.7.5. INTEREŠU IZGLĪTĪBA 

Interešu izglītības programmas un citas ārpusskolas aktivitātes bērniem un jauniešiem plaši 

īsteno vispārējās izglītības iestādēs, Ogres novada Bērnu un jauniešu centrā, Ogres Kultūras centrā, 

novadā esošo pagastu kultūras un tautas namos. 

Novadā 2009./2010. gadā 2703 skolēniem bija iespēja piedalīties vairāk nekā 10 veidu skolu 

kolektīvos ar kopējo pulciņu skaitu - 129 (39. attēls). 



39. att. Interešu izglītības pulciņu skaits 2009./2010. mācību gadā 

Citi 

Žurnālistika 

darbs ar jaunatni 

Sports 

Vides programma 

Teātri 

Tehniskā jaunrade 

Lietišķā un vizuālā māksla 

Mūsdienu dejas 

Vokālie ansambļi, studijas 

Instrumentālisti 

Pūtēju orķestris 

Deju kolektīvi 

Kori 

1 

1 

2 

1 

3 

4 

4 

6 

10 

12 

16 

19 

21 

29 

0 5 10 15 20 25 30 35 

Viens no interešu izglītības darba rādītājiem ir kolektīvu dalība skatēs, konkursos, festivālos, 

pašvaldības un citu institūciju organizētajos pasākumos. 

2009./ 2010. mācību gada prioritāte interešu izglītībā bija skolēnu dalība X Latvijas skolu 

jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Ogres novadu svētkos pārstāvēja 32 kolektīvi ar 708 

dalībniekiem. 

Kopsavilkums par interešu izglītības apguvi 2009./2010. mācību gadā atspoguļots 

7.pielikumā. 

Ogres novadā interešu izglītības programmu skaits 2009./2010. mācību gadā ir samazinājies 

sakarā ar finanšu samazinājumu, līdz ar to ir arī samazinājies audzēkņu skaits iepriekš minētajās 

programmās. 

Ne visās Ogres novada izglītības iestādēs racionāli izmantots interešu izglītības finansējums, 

tāpēc būtu jāpārskata finansēšanas modelis, iespējams, interešu izglītības programmas nepieciešams 

finansēt nevis pēc audzēkņu skaita skolās, bet pēc konkrētiem izglītojamo iegūtajiem rezultātiem un 

izglītības iestāžu aktivitātēm. 



1.8. SPORTS 

Sports ir sabiedrības dzīves neatņemama sastāvdaļa, kas ietver dažāda veida brīvprātīgas un 

organizētas aktivitātes, veselības, garīgas un fiziskas labsajūtas uzlabošanai, kā arī sportisko 

rezultātu sasniegšanai sacensībās. Sports ir viens no pašvaldības darba pamatvirzieniem, lai 

mazinātu sociālās problēmas. Sporta infrastruktūra veido pašvaldības tēlu un var paaugstināt tās 

prestižu. 

Sporta darbu novadā reglamentē Nacionālā sporta attīstības programma 2006. – 2012. gadam, 

valsts institūciju un pašvaldības izdotie normatīvie akti. Ogres novada sporta darba organizācija 

balstās uz starptautiski atzītiem principiem un normām, kas noteiktas Eiropas sporta hartā, Sporta 

ētikas kodeksā, Olimpiskajā hartā, Antidopinga konvencijā un citos dokumentos. Sporta attīstību 

novadā koordinē speciālists sporta jautājumos, sadarbojoties ar Ogres novada sporta attīstības 

konsultatīvā komisiju. 

Ogres novada pašvaldības līmenī sporta politiku regulē Ogres novada pašvaldības saistošie 

noteikumi, domes lēmumi un institūciju nolikumi. 2009. gadā pieņemts nolikums „Par maksas 

atlaidēm Ogres novada pašvaldības sporta bāzēs”, kas regulē sabiedrisko sporta organizāciju 

sadarbību, izmantojot Ogres novada pašvaldības sporta bāzes. 2005. gadā apstiprināts nolikums par 

„Ogres novada domes finansējumu sporta atbalstam”, kas nosaka kārtību, kādā tiek iesniegti un 

izskatīti pieteikumi Ogres novada domes finansējuma saņemšanai sporta atbalstam. 2010. gadā 

pieņemts „Ogres novada sporta attīstības konsultatīvās komisijas nolikums”, komisijas mērķis ir 

attīstīt sporta sistēmu Ogres novadā. 

Sporta attīstībai novadā izvirzīti šādi galvenie uzdevumi: 

1) nodrošināt, lai katram cilvēkam būtu iespēja nodarboties ar sportu (Sports visiem); 

2) nodrošināt, lai katrs bērns un jaunietis varētu nodarboties ar sportu (Bērnu un jauniešu 

sports); 

3) nodrošināt, lai talantīgie sportisti varētu sagatavoties un piedalīties Olimpiskajās spēlēs, 

Pasaules un Eiropas čempionātos (Augstu sasniegumu sports); 

4) nodrošināt, lai cilvēki ar invaliditāti varētu nodarboties ar sportu atbilstoši viņu vēlmēm un 

spējām (Sports cilvēkiem ar invaliditāti); 

5) nodrošināt, lai tiktu izveidoti augstvērtīgi sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras objekti 

(Sporta bāzes). 

Lai realizētu augstāk minētos uzdevumus, nepieciešams: 

1) vispusīgs valsts, pašvaldības, nevalstisko sporta organizāciju un visas sabiedrības atbalsts; 

2) pietiekami finanšu resursi; 

3) sporta darba koordinācija, vadība, pārraudzība un izvērtēšana; 

4) precīzi formulētu rīcības plānu izstrāde visām to īstenošanā iesaistītajām institūcijām; 

5) pietiekams cilvēkresursu nodrošinājums gan skaita, gan sagatavotības ziņā. 

1.8.1. SPORTA ORGANIZĀCIJAS 

Par sporta un aktīva dzīves veida popularitāti Ogres novadā liecina sporta klubu un sporta 

skolu skaits. 2010. gadā Ogres novadā darbojas 18 sporta klubi un divas sporta skolas - Ogres 

novada Sporta centrs un Basketbola skola. 

Lielākā daļa Ogres novadā esošo sporta organizāciju un klubu nodrošina iespēju nodarboties 

ar sportu arī amatieru līmenī - līdzīgi kā citos novados. Ievērojami mazāk ir klubu, kas orientēti 

tikai uz profesionālo darbību. Vērtējot pēc interesentu skaita, viens no ievērojamākajiem sporta 

klubiem ir futbola klubs „FK33”, kurā darbojas bērnu futbola komandas dažādās vecuma grupās. 

Ogres Basketbola skolā darbojas bērnu jauniešu komandas 10 vecuma grupās, kas piedalās Latvijas 



jaunatnes basketbola līgā. Vecākās grupas jauniešu komanda spēlē Latvijas basketbola līgas 2. 

divīzijā. 

Ogres novada Sporta centrā, kur ir akreditētas profesionālās ievirzes mācību programmas 

vieglatlētikā, handbolā, futbolā, orientēšanās sportā, svarcelšanā, 2010. gadā trenējās ap 256 

audzēkņiem. Ogres Basketbola skolā, kas ir akreditēta profesionālās ievirzes sporta mācību iestāde 

ar specializāciju basketbolā, ir aptuveni 193 audzēkņi. 

Sporta organizācijas kopā 2010. gadā apvienoja ap 1211 dalībnieku. Plašāka informācija par 

sporta organizācijām novadā un dalībnieku skaitu 8. pielikumā. Biedrības - sporta klubi Ogres 

novadā ir attiecīgo sporta veidu nacionālā līmeņa vadošo un koordinējošo federāciju biedri. 

1.8.2. SPORTA NOZARES FINANSĒŠANAS KĀRTĪBA 

Galvenais finanšu resurss sporta nozarei Ogres novadā ir pašvaldības budžets. Ogres novada 

pašvaldība katru gadu atvēl ievērojamus līdzekļus sporta pasākumu organizēšanai, sporta klubu 

komandu un to dalībnieku atbalstam startiem Pasaules un Eiropas, valsts līmeņa sacensībās. 

Salīdzinot ar 2007. gadu, 2009. gadā pašvaldības finansējums sporta komandām, klubiem ir 

pieaudzis gandrīz trīs reizes (40. attēls). 

40. att. Ogres novada pašvaldības finansējums sporta komandām, klubiem no 2007. līdz 2010. 

gadam 62 , LVL 

60000 

54020 

50000 

40000 

30000 

20000 

10000 

7805 8060 

21170 

LVL 

0 

2007.gads 2008.gads 2009.gads 2010.gads 

Ņemot vērā iespējamo pašvaldības kopējā finanšu apjoma samazinājumu tuvāko gadu laikā, 

novadā būtu jāveicina privāto sponsoru ieguldījumi sporta pasākumu un infrastruktūras attīstībā. 

1.8.3. SPORTA PASĀKUMI 

Katru gadu Ogres novadā tiek organizēti vietēja un starptautiska mēroga sporta pasākumi: 

EBL jaunatnes basketbola sacensības, frisbija turnīri, ielu basketbola turnīri, telpu futbola turnīri, 

skriešanas sacensības, tautas orientēšanās, karatē, taekvondo, soļošanas sacensības, velobraucieni, 

tenisa, galda tenisa, spēka vīru sacensības, rallijs, pilsētas un pagastu sporta svētki, sporta spēles un 

svētki cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī citi sporta pasākumi. 

Nozīmīgākie starptautiskie pasākumi ik gadus ir: 

- EBL jaunatnes basketbola sacensības; 

- frisbija turnīrs ‘’Rīgas rudens’’; 

- karatē sacensības ‘’Ogres kauss’’; 

- orientēšanās stafetes ‘‘Daugavas kauss’’; 

62 Pēc Ogres novada pašvaldības sporta attīstības konsultatīvā komisijas sniegtās informācijas 



- J. Daliņa piemiņas sacensības soļošanā; 

- taekwondo sacensības. 

Sporta pasākumu skaitam ir tendence strauji pieaugt. 2005. gadā Ogres novadā norisinājās 22 

pasākumi, 2007. gadā - 31, bet 2009. gadā - 36, savukārt 2010. gadā plānoti 64 pasākumi. Sporta 

pasākumi kopumā kļūst kvalitatīvāki un plašāki. 

Informācija par pašvaldības piešķirto finansējumu sporta pasākumu organizēšanai parādīta 

41. attēlā. 

41. att. Ogres novada pašvaldības finansējums sporta pasākumiem 

no 2006. līdz 2010. gadam, LVL 63 

30000 

25000 

20000 

15000 

10000 

5000 

0 

28261 

17510 17510 

11150 

7045 


LVL 

1.8.4. SPORTA INFRASTRUKTŪRA 

Ogres novada iedzīvotājiem ir pieejama sporta infrastruktūra, kas dod iespējas nodarboties ar 

sportu gan ziemā, gan vasarā. 

Novada sporta infrastruktūru veido Ogres novada sporta centrs ar futbola laukumu, 

vieglatlētikas sektoriem un skrejceļu, handbola laukumu un 2 volejbola laukumiem, 4 vispārējās 

fiziskās sagatavotības zāles, 1 trenažieru zāle, 7 sporta spēļu zāles, lielais un mazais peldbaseins, 2 

tenisa korti, minigolfa laukums, smaglētikas zāle, šautuve, 10 kompleksie skolu sporta laukumi, 

biljarda zāle, 4 pludmales volejbola laukumi, ledus halle (Ikšķiles novada teritorijā), auto - moto 

trase un 2 kalnu slēpošanas trases. (8. pielikums). Lielākā daļa sporta objektu atrodas Ogres pilsētā, 

bet pagastu teritorijā plašākās bāzes ir Madlienā un Suntažos. 

1.8.5. INVESTĪCIJAS SPORTA INFRASTRUKTŪRĀ 

Pēdējo gadu laikā palielinās ieguldīto investīciju apjoms esošās sporta infrastruktūras bāzes 

uzlabošanā. Īpašu uzmanību Ogres novadu veidojošās pašvaldības pirms ATR pievērsušas sporta 

infrastruktūras objektu pilnveidošanai un būvniecībai pie izglītības iestādēm. 

Nozīmīgākās pašvaldību investīcijas sporta bāzēm iepriekšējos gados: 

- 2004. gadā Ogrē nodota ekspluatācijā Ogres 1.vsk. sporta halle; 

- 2005. gadā nodota ekspluatācijā Ogres sporta halle stadionā, kā rezultātā Ogre ieguva plašu 

daudzfunkcionālu sporta bāzi; 

- 2008. gadā nomanīta grīda Madlienas vsk. sporta zālē; 

- 2009. gadā renovēta Suntažu vsk. sporta zāle; 

- 2009. gadā pabeigta Madlienas stadiona rekonstrukcija; 

- 2009. gadā nodota ekspluatācijā sporta zāle pie Krapes pamatskolas; 

- 2010. gadā pabeigta Ogres stadiona rekonstrukcija. 

63 Pēc Ogres novada pašvaldības sporta attīstības konsultatīvā komisijas sniegtās informācijas 



Par to, ka jaunu objektu būvniecība ir ļoti nepieciešama, liecina gan pieaugošā Ogres novada 

iedzīvotāju interese par sporta pasākumiem un sporta nodarbībām, gan arī esošās sporta 

infrastruktūras lielā noslodze. Lielākajai daļai Ogres novada sporta klubu nav savu telpu 

nodarbībām, tādēļ tās izmanto novada sporta bāzes, kuru noslodze ir ļoti augsta. 

Sporta infrastruktūras un materiāltehniskais nodrošinājums dažādās sporta bāzēs ir ļoti 

atšķirīgs - no ļoti laba līdz faktiski neeksistējošam. Piemēram, Ogres Basketbola skolas sporta zāle 

ir ļoti labā tehniskā stāvoklī, savukārt Ogres ģimnāzijas, Ogres 1.vidusskolas, Jaunogres 

vidusskolas sporta laukumu tehniskais stāvoklis nav apmierinošs. Ogres stadionā ir notikusi 

renovācija, bet tam ir nepilnīgs materiāli tehniskais aprīkojums. 

Lai gan Ogres novada sporta bāžu infrastruktūra un materiāltehniskais stāvoklis ir uzskatāms 

par labu, tomēr telpas neatbilst nacionālas nozīmes sporta sacensību prasībām. 

Ogres novadā ir nepieciešama sporta zāle Taurupes vidusskolā, nepieciešama aktīvam 

sportam atbilstoša infrastruktūra Zilajos kalnos Ogrē, kas veidojama sadarbībā ar Rīgas un Ikšķiles 

novada pašvaldībām, kā arī jāpilnveido skolu sporta materiāli tehniskā bāze. Ir jārada iespēja 

nodrošināt ar naktsmītnēm sportistus, komandas, tādējādi paplašinot sporta treniņu nometņu 

organizācijas iespējas visa gada garumā. 

Kopumā var apgalvot, ka Ogres novadā nepieciešama infrastruktūras uzlabošana praktiski 

ikvienam novadā attīstītajam sporta veidam, lai tā pilnībā atbilstu augošajiem starptautiskajiem 

standartiem un ļautu nodrošināt starptautisku sacensību rīkošanu. Īpaša vērība jāveltī sporta un 

vispārizglītojošo skolu sporta infrastruktūras attīstībai, lai sekmētu bērnu un jauniešu aktīvu 

dzīvesveidu. 

Infrastruktūras pilnveidošana jāskata arī kontekstā ar Rīgas sporta infrastruktūras intensīvo 

attīstību, kā arī sporta federāciju pieaugošajām prasībām pēc atbilstošas infrastruktūras, kas nākotnē 

var paaugstināt novada konkurētspēju nacionāla un starptautiska mēroga sacensību organizēšanā. 

1.8.6. SPORTA VISĀM PAAUDZĒM 

2009. gadā Ogres novadā strādāja 19 treneri un 27 sporta skolotāji, t.sk. arī nacionālā un 

starptautiskā līmenī pazīstami treneri. Līdzīgi kā visā Latvijā, arī Ogres novadam raksturīgs sporta 

skolotāju trūkums un zems jaunu darbinieku īpatsvars. Lai arī augstu tiek vērtēta esošo treneru 

profesionālā kvalifikācija un atdeve, tomēr, nemainoties atalgojuma sistēmai, nākotnē treneru un 

sporta skolotāju skaits varētu turpināt samazināties. Aktuāla problēma ir arī kvalificētu tiesnešu 

piesaiste un izglītošana atsevišķos sporta veidos, kas galvenokārt ir saistīta ar nepietiekama 

finansējuma piešķiršanu. 

Ogres novadā dzīvojošie bērni un jaunieši aktīvi nodarbojas ar dažādiem sporta veidiem. 

Īpaši populāri viņu vidū ir tādi sporta veidi kā basketbols, futbols, handbols, orientēšanās, 

vieglatlētika, frisbijs, florbols, hokejs, svarcelšana un cīņas sports. 

Ogres novada sporta klubi orientējas uz aktīvu jauniešu iesaistīšanu un līdzdalību sporta 

aktivitātēs. Iesaistīto bērnu skaits uzrāda noturīgas tendences. Papildu aktivitāti var panākt, veicinot 

sporta spēļu pulciņu un sporta sacensību organizēšanu. Pašlaik ar basketbolu, futbolu, florbolu 

nodarbojas tikai zēni un jaunieši. Liela interese ir par volejbolu. Ogres Basketbola skola 2009. gadā 

uzsāka meiteņu basketbola pulciņa organizēšanu. Aktīvi darbojas futbols bērnu klubs „FK33’’, 

Ogres frisbija klubs, klubs „Karate Sen’e”, strādājot ar bērniem. 

Sporta izglītības iestādes, sporta organizācijas un klubi bērniem un jauniešiem rīko dažādus 

pasākumus, kuru lielākais īpatsvars ir mācību gada sezonā. Populārākās sporta sacensības ir: 

- Ogres novada skolēnu sporta spēles futbolā, volejbolā, florbolā, tautas bumbā, dambretē, 

vieglatlētikā; 

- stafetes „Drošie, veiklie”; 

- pavasara kross; 

- skriešanas seriāls „Apkārt zilajiem kalniem”; 

- orientēšanās sacensības „Magnēts”; 

- skolu sacensības „Lieliskā balva”; 



- skolēnu olimpiskā diena; 

- atklātie Ogres novada čempionāti galda tenisā, basketbolā, telpu futbolā, volejbolā, futbolā 

5:5, vieglatlētikā, distanču slēpošanā, smilšu volejbolā, ielu basketbolā, peldēšanā; 

- starptautiskās sacensības frisbijā „Rīgas Rudens”; 

- starptautiskās sacensības karate „Ogres kauss”; 

- starptautiskās sacensības taekvondo; 

- Latvijas spēkavīru čempionāta posms; 

- J. Daliņa piemiņas sacensības soļošanā, 

- Ogres sporta svētki; 

- pirmsskolas izglītības iestāžu sporta svētki; 

- tenisa turnīrs. 

Noturīgu popularitāti ieguvuši pagastu sporta svētki Suntažos, Madlienā un Meņģelē. 

Ogres novada sportisti un komandas ar panākumiem piedalās sacensībās Latvijā un citviet 

pasaulē dažādos sporta veidos: orientēšanās sportā, basketbolā, frisbijā, vieglatlētikā, tenisā, 

taekvondo un citos. 

Starp sporta komandām var minēt basketbola komandu „BK Ogre”, kas 2009. gadā spēlēja 

Latvijas basketbola līgas 2. divīzijā un ieņēma 4.vietu. Hokeja komanda „Ogre” 2009. gada Latvijas 

čempionātā hokejā izcīnīja 4.vietu. 

Ogres novadā nav sporta kluba cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šo darbu koordinē Ogres 

novada sociālais dienests. Sporta pasākumi iedzīvotājiem ar īpašām vajadzībām tiek organizēti 

sadarbībā ar Ogres Sporta centru. Sekmīgu sporta attīstību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām kavē 

divi faktori: pirmkārt, nav pietiekamas sabiedrības izpratnes par cilvēku ar īpašām vajadzībām 

iesaistīšanu sporta aktivitātēs; otrkārt, lielākā daļa pilsētas sporta bāžu nav pieejamas cilvēkiem ar 

kustību ierobežojumiem. 

Ogres novadā aktīvi darbojas arī sporta veterāni (turpmāk tekstā – seniori). Seniori piedalās 

basketbola, futbola, vieglatlētikas, novusa, slēpošanas, galda tenisa, peldēšanas, riteņbraukšanas, 

orientēšanās, pavasara krosa, rokasbumbas un citos sporta veidos. 

Seniori ir vieni no aktīva dzīvesveida popularizētājiem, piemēram, izveidojušās makšķernieku 

un nūjotāju interešu grupas pagastos. 

Senioru sportu atbalsta arī Ogres novada pašvaldība, veicinot viņu aktivitāti. 



1.9. KULTŪRVIDE 

Kultūra tās visplašākajā nozīmē ir radusies un attīstījusies kā cilvēka atbildes reakcija un 

pielāgošanās dzīvei dabas vidē. Cilvēka saskarsmē ar dabas, ekonomisko un sociālo vidi būtiska 

nozīme ir sabiedrībā notiekošajiem garīgajiem procesiem. 

Ogres novada kultūrvide ir veidojusies kā Latvijas kultūrvides sastāvdaļa, ko ietekmējusi 

senlatviešu folklora un mitoloģija, tautas mentalitāte, dabas vide, vēsturiskie notikumi un citu tautu 

atstātais kultūras mantojums, teritorijas ekonomiskā attīstība un citi faktori. Novada kultūras 

mantojuma pamatu veido kultūrvēsturiskas un lauku ainavas – pilskalni, pilsētas un ciemu 

vēsturiskie centri, muižu ansambļi, dažādu konfesiju baznīcas, parki, vēsturisko notikumu piemiņas 

un ievērojamu cilvēku darbības vietas. Katrai vietai ir vēsturiska, mākslinieciska, zinātniska vai cita 

veida vērtība, kuras saglabāšana atbilst novada, valsts un pasaules interesēm. 

Mūsdienās kultūrvide ir tā, kas var prezentēt pašvaldības tēlu, veidot biznesa darījumu un 

kultūras sakarus. 

Ogres novadā darbojošās pašvaldības kultūras institūcijas ir: kultūras centrs, kultūras un 

tautas nami, bibliotēkas, mūzikas un mākslas skolas, muzeji. 

1.9.1. KULTŪRVĒSTURISKĀ AINAVA UN KULTŪRAS PIEMINEKĻI 

Kultūrvēsturiskā ainava ir viens no kultūrvēstures pieminekļiem, kas atspoguļo tautas 

mentalitāti un vēsturiskos procesus, saglabā un vizuāli uztveramā formā sniedz informāciju, veido 

priekšstatus par teritorijas attīstību ilgākā laika periodā. 

Kultūrainavu veido apdzīvotas vietas, tīrumu sistēmas, ceļi un takas, komunikācijas līnijas, 

irigācijas būves, kultūrdarbības radītie pārveidojumi un citi. 

Ainavā skatāmie objekti nav vērtējami viennozīmīgi, jo noteicošais faktors ir to tehniskais 

stāvoklis un izskats. 

Kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un 

atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu personu 

darbības vietas), kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un 

priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru 

saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām 

interesēm 64 . 

Ogres novada teritorijā 121 objektam piešķirts pieminekļa statuss. No tiem 31 ir valsts 

nozīmes piemineklis, 90 - vietējās nozīmes pieminekļi. Papildus valsts noteiktajai aizsardzībai 

Ogres novada saistošo noteikumu Nr. 8/2009 (spēkā no 07.10.2009.) „Ogres novada Ogres pilsētas 

un Ogresgala pagasta teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves 

noteikumi” 7. nodaļā „Kultūras pieminekļu aizsardzība” noteiktas kultūras pieminekļu 

aizsargjoslas. Kultūras pieminekļu kompleksās aizsargjoslas noteiktas nolūkā saglabāt Ogres 

novada Ogres pilsētas savdabību, ko veido saglabājusies vēsturiskā apbūves struktūra, ēkas, būves 

un ainavas elementi, aizsargājot pret nepārdomātiem un haotiskiem būvniecības pasākumiem. 

Ogres pilsētā noteiktas šādas kultūras pieminekļu kompleksās aizsargjoslas: 

1) Ogres parka vasarnīcu kolonijas apbūves zona; 

2) Ogres centra 20. un 30.-to gadu apbūves zona; 

3) Jaunogres vasarnīcu apbūves zona. 

64 Likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1. pants 



1.9.2. OGRES VĒSTURES UN MĀKSLAS MUZEJS UN NOVADPĒTNIECĪBAS DARBS 

Ogres Vēstures un mākslas muzejs (turpmāk tekstā - OVMM) dibināts, pamatojoties uz 

Ogres rajona Tautas deputātu padomes 23.10.1980. lēmumu, darbu uzsācis 1981. gada 21. jūlijā. 

No 2009. gada 31. jūlija OVMM ir Ogres novada pašvaldības aģentūra, kas veic Ogres novada 

kultūrvēstures mantojuma izzināšanu, krāšanu un popularizēšanu, tādējādi stiprina visu paaudžu 

iedzīvotāju nacionālo un savas dzīvesvietas identitāti, veicina sabiedrības kultūrvēsturisko 

izglītošanu. 

Muzejā regulāri mainās mākslas un vēsturiskās izstādes, notiek pasākumi, tiek īstenots 

izglītības darbs, veidojot un piedāvājot skolām muzejpedagoģiskās programmas. Muzeja zinātniskā 

darba rezultāti pieejami publikāciju, muzeja izdevumu, kā arī izstāžu un ekspozīciju veidā. 

Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājums ir Latvijas Nacionālā muzeju krājuma daļa, kurā 

uzkrātās mākslas un vēstures vērtības atspoguļo Ogres pilsētas un novada (arī agrākā Ogres rajona) 

veidošanos, vēsturisko attīstību, būvniecību, sadzīvi un kultūras dzīvi no aizvēstures līdz 

mūsdienām (42. attēls). OVMM krājuma darba rezultātā ir izveidota bāze daudzpusīgiem 

pētījumiem un izstādēm par Ogres novada kultūrvēsturi, nodrošināta tās saglabāšana un iekļaušana 

Nacionālā muzeju krājuma apritē. 

42. att. OVMM krājuma vienību skaita pieaugums no 2007. līdz 2009. gadam 

Gads 

No jauna pieņemtie Krājuma priekšmetu 

priekšmeti kopskaits gada beigās 

2007 618 37302 

2008 1119 38421 

2009 1017 39438 

Muzejs sniedz tādus bezmaksas pakalpojumus kā muzeja ekspozīciju un izstāžu apskate 

pirmsskolas vecuma bērniem, invalīdiem, kā arī visiem apmeklētājiem trešdienās, bezmaksas ieeja 

ir lielākajā daļā muzeja telpās organizēto sarīkojumu (izstāžu atklāšanas, tematiski pasākumi, 

gadskārtu un citi svētki). Lai iegūtu papildu finansējumu pašvaldības piešķirtajam budžetam, 

muzejs noteicis maksu par atsevišķiem pakalpojumiem. 

Papildus pastāvīgajām ekspozīcijām muzejs iekārto tematiskas un mākslas izstādes. 

Atsevišķas no tām tiek veidotas, paredzot iespēju tās eksponēt arī novada pagastu kultūras namos, 

bibliotēkās vai skolās. Muzeja organizētie pasākumi orientēti uz dažādu sabiedrības grupu 

mērķauditorijām. Muzeja organizētie pasākumi notiek Ogrē, bet nākotnē, attīstot sadarbību ar 

novada kultūras iestādēm, atsevišķi muzeja rīkoti pasākumi varētu notikt arī pārējā teritorijā. 

Muzeja apmeklētāju skaits pēdējo 3 gadu laikā bijis stabils un ar nelielu pieaugumu: 

2007. gadā – 4501 apmeklētājs; 

2008. gadā – 5541 apmeklētājs; 

2009. gadā – 5398 apmeklētāji. 

Dominējoši ir skolēnu grupu apmeklējumi, kas liecina par veiksmīgu muzeja sadarbību ar 

skolām un tūrisma organizācijām. Pieprasītas ir arī muzeja speciālistu lasītās lekcijas. Pieaugoša ir 

skolēnu aktivitāte, izmantojot muzeja krājumu un zinātnisko arhīvu, kā arī speciālistu konsultācijas, 

kas nepieciešamas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu un projektu izstrādei. 

Pēdējo trīs gadu (no 2007. - 2009. gadam) laikā muzeja darbinieku skaits ir nedaudz 

samazinājies (līdz 10 nodarbinātajiem), visiem darbiniekiem ir atbilstoša kvalifikācija. Muzeja 

speciālisti savu izglītību nemitīgi papildina dažādos ar muzeoloģiju un kultūrvēsturi saistītos 

tālākizglītības kursos un projektos. 

Aģentūras „Ogres Vēstures un mākslas muzejs” uzturēšanu un pamatfunkciju veikšanu ik 

gadu finansē pašvaldība saskaņā ar noslēgto Pārvaldes līgumu un iesniegto darba plānu. 



Muzeja ieņēmumus pamatā veido pašvaldības finanšu līdzekļi, kā arī maksas pakalpojumu 

ieņēmumi. Muzeja darbības nodrošināšanai 2007. gadā izlietoti 94 982 LVL, 2008. gadā 121 484 

LVL un 111 130 LVL 2009. gadā. Atlīdzībai ik gadu izmantoti no 67 % līdz 71 % kopējiem 

izdevumiem, bet pārējos izdevumus veido preces un pakalpojumi. 

2010. gadā muzejs pārcelts uz pielāgotām telpām Ogres Kultūras centra ēkā, līdz ar to 

samazinājušās krātuvju, apmeklētāju apkalpošanas, palīginventāra novietošanas un darbnīcu telpu 

platības. Krājuma priekšmetu glabāšanai nepieciešamās temperatūras un mitruma līmeņa 

nodrošināšana ir problemātiska. 

Muzejs ir nodrošināts ar administratīvajam, pētnieciskajam, krājuma uzskaites un 

digitalizācijas darbam nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem. Datortehnikai novecojot un 

plānojot multimediālu elementu ieviešanu ekspozīcijās un muzejpedagoģiskajā darbā, plānojami 

ieguldījumi tehniskās bāzes pilnveidošanā. 

Lai arī funkcionāli pielāgojamas, telpas to pašreizējā atrašanās vietā nav pilnībā piemērotas 

pilnvērtīgai visu muzeja funkciju īstenošanai. Jau 2008. gadā pabeigts muzeja jaunās ēkas projekts, 

kura realizāciju līdz šim nav izdevies uzsākt finansējuma trūkuma dēļ. 

1.9.3. NOVADPĒTNIECĪBAS IZPĒTES OBJEKTI 

Ogres Vēstures un mākslas muzejs ir pagaidām vienīgais akreditētais un valsts atzītais muzejs 

Ogres novadā. Novada kultūrvēstures mantojuma apkopošanu, izpēti un popularizēšanu veic arī 

citas Ogres novada teritorijā esošas struktūras un iestādes, ar kurām OVMM izveidojusies laba 

sadarbība. 

LGSCO (Latvijas Gaidu un skautu centrālās organizācijas) muzejs (pēc statusa – privāts) ir 

unikāls ar to, ka ir vienīgais šāda veida muzejs Latvijā un visā Baltijā. Gaidu un skautu muzeja 

krājums un ekspozīcijas stāsta par to, kā skautisms un gaidisms aizsākās Latvijā, par latviešu skautu 

un gaidu gaitām visā plašajā pasaulē. 

“Bet tā bija!” ir privāta novadpētniecības kolekcija Madlienā, izvietota Plāteres vecajā skolā. 

Ekspozīcijā izvietoti Madlienas apkaimē savākti priekšmeti, kas stāsta par sociālisma un 

postsociālisma dzīvi, padomju saimniecību „Madliena”. Muzejā saglabātas lietas, kas vēsta par 

ievērojamiem novada cilvēkiem, atpazīstamām sava laika, novada un valsts personībām (K. 

Kažociņš, E. Brencēns, A. Benjamiņš, K. Hūns). 

Taurupes novadpētniecības istabā (pašvaldības struktūrvienība) savākti un eksponēti 

materiāli par Taurupes pagasta vēsturi un personībām, kas šeit ir dzimuši, dzīvojuši, darbojušies un 

kļuvuši pazīstami arī Latvijas mērogā: gleznotāju Vilhelmu Purvīti, operdziedoni Paulu Saksu, 

ķīmiķi Mārtiņu Kalniņu, ģenerāļiem Rūdolfu Bangerski, Edurdu Kalniņu, Kažociņu un Kroderu 

dzimtām. 

Sergeja Eizenšteina komunikāciju centrs Ķeipenē (pašvaldības struktūrvienība) ir 

netradicionāla ekspozīcija, kas atrodas dzelzceļa stacijas ēkā, veltīta kino režisoram Sergejam 

Eizenšteinam. Ik gadu šeit notiek kino foruma „Arsenāls” organizēti pasākumi. 

Sudrabu Edžus memoriālajā māja “Siliņi” Meņģelē (pašvaldības struktūrvienība) iekārtota 

pazīstamā rakstnieka Sudrabu Edžus par viņa dzīvi un darbību, kā arī par Meņģeles pagasta vēsturi. 

Ēka ir privātīpašums. 

Suntažu novadpētniecības muzejs (pašvaldības struktūrvienība) iekārtots kādreizējā muižas 

kungu mājā (tagad Suntažu vidusskola), kurā aplūkojama pagasta un skolas vēsture. 

Vilhelma Purvīša dzimtās mājas „Vecjauži” Taurupes pagastā (privātīpašums) dzīvojamā ēka 

ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis. „Vecjaužos” notiek mākslinieku plenēri, izstādes, tā 

veidojas par radošu cilvēku tikšanās un iedvesmas gūšanas vietu. 

Novadpētniecības darbu veic arī skolās izveidotie muzeji vai novadpētniecības istabas (Ogres 

1.vidusskola, Krapes pamatskola, Mazozolu pamatskola, Meņģeles pamatskola). Novadpētniecības 

materiālus vāc un lasītājiem piedāvā arī novada bibliotēku darbinieki. 



1.9.4. BIBLIOTĒKAS 

2010. gadā Ogres novadā darbojas 11 akreditētas publiskās bibliotēkas: viena reģiona 

galvenās bibliotēkas statusā (Ogres centrālā bibliotēka), 10 - vietējas nozīmes bibliotēkas statusā. 

Ogres Centrālā bibliotēka (turpmāk tekstā - OCB) ir patstāvīga Ogres novada pašvaldības 

iestāde, kuras struktūrvienības ir Ogresgala un Ciemupes bibliotēkas. 

Kā atbilstošā pagasta pārvaldes struktūrvienība darbojas: 

- Krapes pagasta bibliotēka, 

- Ķeipenes pagasta bibliotēka, 

- Lauberes pagasta bibliotēka, 

- Madlienas pagasta bibliotēka, 

- Mazozolu pagasta bibliotēka, 

- Meņģeles pagasta bibliotēka, 

- Suntažu pagasta bibliotēka, 

- Taurupes pagasta bibliotēka. 

Novada pagastu bibliotēkās kopā strādā 13 bibliotekārie darbinieki, gandrīz visiem ir 

atbilstoša kvalifikācija. Nepilnu darba laiku strādā Ciemupes, Krapes un Mazozolu bibliotēkas. Ne 

visas bibliotēkas ir nodrošinātas ar tehniskajiem darbiniekiem, daļā bibliotēku speciālisti veic arī 

apkopēju pienākumus. 

OCB strādā 19 bibliotekārie darbinieki, kuriem ir darbam nepieciešamā kvalifikācija. 

Bibliotēka ir nodrošināta ar nepieciešamajiem tehniskajiem darbiniekiem. 

Visi bibliotekārie darbinieki izgājuši daudzpusīgu apmācību kursu BMGF 65 un Latvijas valsts 

finansētā projekta „Trešais tēvadēls” ietvaros. 

Bibliotēku darba skaitliskie rādītāji (par lasītājiem, apmeklētājiem un izsniegumu) par laika 

posmu no 2007. līdz 2009. gadam apkopoti 9. pielikumā 66 . 

Vidēji gadā bibliotēkās ir 8740 lasītāji. 2009. gadā no kopējā lasītāju skaita vislielākais tas 

bijis OCB - 67,7 %, Madlienas bibliotēkā - 6,4 % un Ogresgala bibliotēkā - 4,6 %. 

Bibliotēkās pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaudzis apmeklētāju skaits - 2008. gadā par 

4,6 %, salīdzinot ar 2007. gadu, bet 2009. gadā - par 14 %, salīdzinot ar 2008. gadu. Tas 

izskaidrojams ar to, ka minētajā laika periodā būtiski uzlabojās bibliotēku materiāli tehniskā bāze, 

bet jo īpaši nodrošinājums ar informācijas tehnoloģijām, kā arī paplašinājās bibliotēku sniegto 

pakalpojumu klāsts, t.sk., bezmaksas internets un bezvadu interneta (WiFi) pieejamība. Vislielākais 

apmeklētāju skaits 2009. bija OCB - 54,2 %, Suntažu pagasta bibliotēkā - 8,1 % un Ogresgala 

bibliotēkā - 7, 4 % no kopējā apmeklētāju skaita (133 4410 apmeklētāji). 

2009. gadā visvairāk izsniegumu no kopējā 337 193 izsniegumu skaita bijis OCB - 74,9 %, 

Madlienas pagasta bibliotēkā - 5,7 % un Ogresgala bibliotēkā - 3,9 %. 

Bibliotēkās krājumu skaits ir nedaudz samazinājies sakarā ar pastiprinātu darbu krājumu 

kvalitātes uzlabošanā - no 85 474 vienībām 2007. gadā līdz 85 090 vienībām 2009. gadā. Aptuveni 

50 % no krājumiem ir OCB, 8,2 % - Madlienas pagasta bibliotēkā un 7,1 % - Ķeipenes pagasta 

bibliotēkā. 

Kopējais grāmatu skaits novada bibliotēkās 2009. gadā bija 147 486. Vislielākais grāmatu 

skaits 2009. gadā bija OCB - 49,4 %, Madlienas un Ķeipenes pagastu bibliotēkās - attiecīgi 8,6 % 

un 6,6 %. Plašāka informācija par bibliotēku krājumu un grāmatu skaitu apkopota 9. pielikumā. 

Bibliotēku finansiālais nodrošinājums (9. pielikums) bibliotēkām ir bijis ļoti atšķirīgs, tas 

izskaidrojams ar pašvaldību kopējo finanšu situāciju un noteiktajām attīstības prioritātēm, struktūru 

un spēju piesaistīt ārējos finanšu līdzekļus. 

2008. gadā bibliotēkām pašvaldību budžetos piešķirti 431 989 LVL, bet 2009. gadā - 319 332 

LVL. Būtiski samazinājies finansējums bibliotēkām, salīdzinot 2008. un 2009. gada rādītājus, un 

65 Bill and Melinda Gates Foundation 

66 Informācija sagatavota saskaņā ar statistikas atskaitēm par 2007. – 2009. gadu 



tas ir 26 %. Vislielākais finanšu apjoms 2009. gadā ir bijis OCB - 67, 4 %, Madlienas pagasta 

bibliotēkai - 5,3 % un Ogresgala bibliotēkai - 5,1 %. 

Būtiskākās izdevumu pozīcijas pēc 2009. gada budžeta līdzekļu izlietojuma ir bijušas 

atlīdzība (60,4 %), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (15,4 %) un krājumu 

komplektēšana - 7,1 % no kopējiem izdevumiem. 

Būtiski atšķiras bibliotēkām piešķirtie līdzekļi, tos pārrēķinot uz vienu iedzīvotāju un vienu 

lasītāju. 

2009. gadā vislielākais finansējums uz vienu iedzīvotāju bijis Lauberes pagasta bibliotēkai - 

15,5, LVL, Meņģeles pagasta bibliotēkai - 13,4 LVL un Mazozolu pagasta bibliotēkai - 11,2 LVL. 

Savukārt vismazākais tas bijis OCB - 8,0 LVL, Madlienas, Ogresgala un Ciemupes bibliotēkai - 8,2 

LVL. 

Līdzīga situācija parādās, izvērtējot krājuma eksemplāru skaitu un finansējumu krājuma 

iegādei uz 1 iedzīvotāju un uz 1 lasītāju. 

Bibliotēkas kopumā ir nodrošinātas ar informācijas tehnoloģijām (datori, printeri, skaneri, 

multifunkcionālās iekārtas, kopētāji; programmnodrošinājums, interneta ātrums, WiFi). 

Bibliotēkās kopā ir 118 datori, no kuriem 27 izmanto darbinieki. Praktiski visas bibliotēkas ir 

nodrošinātas ar printeriem, daļai no tām ir kopētāji (kopā 8) un skeneri (kopā 5). Visas bibliotēkas ir 

nodrošinātas ar interneta pieslēgumu un multifunkcionālajām iekārtām. 

Bibliotēkās kopā ir 401 lasītāju vieta, no tām 80 - OCB, 15 - Suntažu un 14 Madlienas 

pagasta bibliotēkā. Telpu tehniskais stāvoklis ir labs vai ļoti labs sešās bibliotēkās (OCB, 

Madlienas, Ogresgala, Ciemupes, Suntažu un Taurupes bibliotēka), bet apmierinošs pārējās 

bibliotēkās - atsevišķās no tām ir nepieciešams remonts. 

2008. gadā izstrādāts OCB rekonstrukcijas projekts, taču tā realizācija tuvākajā nākotnē ir 

neskaidra. 

Bibliotēku regulāri organizētie pasākumi ir izstādes, tematiski pasākumi, bibliotekārās 

stundas, konkursi, Bibliotēku nedēļa, Grāmatu svētki, Bērnu žūrija, Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa. 

Ogres novadā un arī apkārtējo pašvaldību teritorijās daļa iedzīvotāju bibliotekāros 

pakalpojumus turpina saņemt, izmantojot mobilo bibliotēku jeb bibliobusu. Lai nodrošinātu šī 

pakalpojumu sniegšanu labā kvalitātē arī nākotnē, nepieciešams noslēgt sadarbības līgumus ar 

kaimiņu pašvaldībām, kā arī atjaunot mobilās bibliotēkas materiāli tehnisko bāzi. 

Informācija par bibliotēkām pieejama Ogres Centrālās bibliotēkas mājas lapā www.ocb.lv 

sadaļā „Novadu bibliotēkas”, novada mājaslapā www.ogresnovads.lv , Latvijas bibliotēku portālā 

www.biblioteka.lv, kā arī portālā www.kulturaskarte.lv. 

1.9.5. NEMATERIĀLAIS KULTŪRAS MANTOJUMS 

Kultūras identitātes apzināšanā, nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un 

dokumentēšanā būtiska nozīme ir pašvaldības un privātajām kultūras institūcijām. 

Pēc Ogres novada izveidošanas 2009. gada 1. jūlijā strukturālas izmaiņas skāra daudzas 

pagastu pašvaldību izveidotās kultūras institūcijas, kurām līdz tam bija pašvaldības iestādes 

statuss. 

Saskaņā ar nolikumu 67 Ogres novadā darbojas pašvaldības aģentūra „Ogres novada kultūras 

centrs” un šādas iestādes - Ogres mākslas skola, Ogres mūzikas skola, Ogres novada bērnu un 

jauniešu centrs, Ogres centrālā bibliotēka un Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skola 

(informācija par profesionālās ievirzes izglītības iestādēm apkopota 7. nodaļā „Izglītība”). 

Ogres novada kultūras centrs ir daudzfunkcionāla kultūras iestāde, kuras pakļautībā atrodas 

struktūrvienības Ogres kultūras centrs, Ogresgala tautas nams un Ciemupes tautas nams, un tas 

plāno, organizē, koordinē un kontrolē kultūras procesu Ogres un Ogresgala pagasta kultūras 

iestādēs. 

67 Pēc Ogres novada pašvaldības nolikuma 



Katra pagasta teritorijā kā attiecīgās pagasta pārvaldes struktūrvienības darbojas Krapes tautas 

nams, Ķeipenes tautas nams, Lauberes kultūras nams, Madlienas kultūras nams, Mazozolu tautas 

nams, Meņģeles tautas nams, Suntažu kultūras nams un Taurupes tautas nams. 

Viena no kultūras un tautas namu darbības pamatjomām ir nemateriālā kultūras 

mantojuma saglabāšana. Šajās iestādēs ik gadu darbojas ap 13 dažāda veida mākslinieciskie 

kolektīvi (9. pielikums). Apkopotā informācija liecina, ka pakāpeniski samazinās gan kopējais 

kolektīvu, gan dalībnieku skaits tajos. No 2007. līdz 2009. gadam kolektīvu skaits samazinājies par 

13 % jeb 11 kolektīviem, bet dalībnieku skaits tajos attiecīgi par 9,2 % jeb 188 dalībniekiem 68 . 

Vislielākais amatiermākslas kolektīvu un praktiski nemainīgs to dalībnieku skaits ir bijis 

Ogres kultūras centrā - 31 kolektīvs ar vidēji 958 dalībniekiem gadā. Visus gadus nemainīgs 

māksliniecisko kolektīvu skaits, tas ir 9, ir bijis Madlienas un Suntažu kultūras namos. Madlienas 

kultūras namā dalībnieku skaits pakāpeniski ir palielinājies no 159 līdz 206 dalībniekiem, bet 

Suntažu kultūras namā samazinājies tikai 2009. gadā. 

Gandrīz visos kultūras un tautas namos apskatāmajā laika posmā darbojušies bērnu 

kolektīvi, taču to skaits pakāpeniski ir samazinājies - no 24 kolektīviem (dalībnieku skaits 788) 

2007. gadā līdz 19 kolektīviem 2009. gadā (dalībnieku skaits 687). 

No kopējā māksliniecisko kolektīvu skaita ik gadu 16 līdz 18 kolektīvi, no kuriem apmēram 

puse bērnu kolektīvu jeb 12 % no kopējā kolektīvu skaita, ir bijuši maksas kolektīvi. Tajos 

mākslinieciskajās aktivitātēs darbojušies no 530 dalībniekiem 2009. gadā līdz 1075 dalībniekiem 

2008. gadā. Vislielākais maksas kolektīvu skaits ir Ogres kultūras centrā. 

Pašvaldības kultūras un tautas namos darbojas arī interešu pulciņi, to vidējais skaits gadā ir 

10 un ar svārstīgu dalībnieku skaitu. Daļa no tiem, galvenokārt pieaugušajiem, ir maksas pulciņi. 

Pašvaldības iedzīvotāju iesaistīšanos mākslinieciskajos kolektīvos un pārējos kolektīvos 

2009. gadā raksturo 43. attēls. 

43. att. Māksliniecisko kolektīvu un interešu klubu un to kopējais dalībnieku skaits 

kultūras iestādēs 2009. gadā 

Kultūras/ tautas nams 

Kolektīvu un 

klubu skaits 

kopā 

Tai skaitā 

bērnu 

kolektīvi 

Dalībnieku 

skaits kopā 

Tai skaitā 

bērni 

Ciemupes tautas nams 1 0 14 0 

Krapes tautas nams 3 1 33 15 

Ķeipenes tautas nams 6 0 71 0 

Lauberes kultūras nams 7 2 104 36 

Madlienas kultūras nams 10 1 211 52 

Mazozolu tautas nams 1 0 10 0 

Meņģeles tautas nams 8 4 77 56 

Ogresgala tautas nams 8 3 160 106 

Ogres KC 32 8 970 454 

Suntažu kultūras nams 10 1 158 8 

Taurupes tautas nams 4 0 28 0 

Pavisam kopā 90 19 1837 687 

Ņemot vērā iedzīvotāju kopējo skaitu pašvaldībā uz 2009. gada 1. janvāri, var secināt, ka 

augstāk minēto kultūras iestāžu mākslinieciskajos kolektīvos un interešu klubos iesaistīti 4,5 % no 

kopējā iedzīvotāju skaita. Šie dati ir aptuveni, jo nav zināms, cik pašvaldības iedzīvotāju ir 

iesaistījušies mākslinieciskajos kolektīvos citās pašvaldībās, jo īpaši Rīgā. 

68 Visi dati par kultūras un tautas namu rādītājiem iegūti no kultūras un tautas namu statistikas atskaitēm 



Kultūras un tautas namu kopējie ieņēmumi 2007. gadā bija 937 818 LVL, 2008. gadā - 1 105 

694 LVL, bet 2009. gadā - 1 089 465 LVL. 

Pēdējie gadi raksturīgi ar to, ka vairākas pašvaldības mērķdotāciju ATR pabeigšanai pilnībā 

vai daļēji izmantoja kultūras un tautas namu rekonstrukcijai un remontdarbu veikšanai (Krapes, 

Meņģeles, Ķeipenes un Lauberes pašvaldības), tādējādi ievērojami palielinot kopējos nozarei 

atvēlētos līdzekļus. Valsts budžeta mērķdotācijas kolektīvu vadītāju darba samaksai par augstiem 

kolektīvu sasniegumiem saņēmuši Ogres novada kultūras centra, Madlienas, Suntažu un Lauberes 

kultūras namu kolektīvu vadītāji. 

75 līdz 84 % (attiecīgi 2009. un 2007. gadā) budžeta ieņēmumu veidoja pašvaldības budžeta 

līdzekļi, bet citi ieņēmumi no 13 līdz 23 % gadā. Citus ieņēmumus veido ieejas maksas - ne vairāk 

kā 3,6 % (2008. gadā) un maksas pakalpojumi - līdz 6,5 % gadā (2008. gadā). 

No kopējiem budžeta izdevumiem kultūras un tautas namiem visvairāk izlietoti Ogres 

kultūras centrā (2007. gadā - 59,7 %, 2008. gadā - 61 %, 2009. gadā - 46,4 %), Suntažu kultūras 

namā (2007. gadā - 7,7 %, 2008. gadā - 8,5 %, 2009. gadā - 5,8 %). Ieguldītās investīcijas kultūras 

un tautas namu rekonstrukcijā būtiski ietekmējušas kopējo līdzekļu izlietojumu, tādējādi 2008. gadā 

ievērojami pieaug Mazozolu tautas nama izdevumu īpatsvars 2008. gadā (6,6 %) un Meņģeles 

tautas nama izdevumu īpatsvars 2009. gadā (17,2 %). 

Kopējo izdevumu struktūru atspoguļo 44. attēls. 

44. attēls. Kultūras un tautas namu kopējo izdevumu struktūra 

Izdevumi 2007. gads 2008. gads 2009. gads 

Kopā 

LVL 

% no 

kopējiem 

Kopā 

LVL 

% no 

kopējiem 

Kopā 

LVL 

% no 

kopējiem 

izdevumiem 

izdevumiem izdevumiem 

Atlīdzība 333379 35,9 475254 41,9 371217 34,3 

VSAOI 74038 8,0 110758 9,8 88835 8,2 

Ēku remonts 174533 18,8 76966 6,8 263226 24,3 

Pamatlīdzekļu 

iegāde 

Komunālie 

maksājumi 

Pārējās 

izmaksas 

36353 3,9 16000 1,4 16342 1,5 

78243 8,5 89536 7,9 117200 10,8 

230977 24,9 364815 32,2 225285 20,9 

Dati par kultūras iestāžu un struktūrvienību izdevumiem uz vienu attiecīgās teritorijas 

iedzīvotāju būtiski atšķiras. Vidēji novadā (neskaitot vienreizējās investīcijas) 2007. gadā uz vienu 

iedzīvotāju iepriekš minētajās iestādēs izlietoti 23,26 LVL, 2008. gadā - 28,12 LVL, bet 2009. gadā 

- 26,29 LVL. 2007. gadā vismazāk līdzekļu uz vienu pašvaldības iedzīvotāju ir bijis Krapes tautas 

namā - 7,08 LVL, bet visvairāk - 40,01 LVL - Mazozolu tautas namā. Savukārt 2009. gadā 

vismazākie finanšu līdzekļi ir bijuši Taurupes tautas namam (5,14 uz iedzīvotāju), bet vislielākie - 

Ķeipenes tautas namam - 32,68 LVL uz iedzīvotāju. Jāpiebilst, ka šos datus būtiski ietekmējusi 

katras pašvaldības finanšu vadība un, iespējams, daļa no kultūras un tautas namu izdevumiem 

attiecināmi uz citām izdevumu pozīcijām, jo vairākas kultūras institūcijas atrodas ēkās kopā ar 

citām iestādēm vai struktūrvienībām. 

Kultūras un tautas namos strādājošo skaits 2007. un 2008. gadā ir bijis praktiski nemainīgs 

(145 darbinieki), bet 2009. gadā tas samazinājies līdz 135 darbiniekiem. Nemainīgs visos gados ir 

iestāžu un struktūrvienību vadītāju skaits - 12. 2007. un 2008. gadā ir bijis vienāds speciālistu skaits 

- 76 (ap 50 % no kopējā darbinieku skaita), bet 2009. gadā tas samazinājies līdz 68. Nedaudz ik 

gadu mainījies pārējo darbinieku skaits, un 2009. gadā tie bija 55 darbinieki. Apmēram 50 % no 

kopējā strādājošo skaita ir bijis Ogres kultūras centrā, ap 10 % Madlienas un 10 % Suntažu kultūras 



namā. Atšķirībā no citām pašvaldības iestādēm un struktūrvienībām un, ņemot vērā kultūras darba 

specifiku, vairāk nekā puse no darbiniekiem nav nodarbināti pamatdarbā, 2009. gadā šis rādītājs 

sasniedz 54,1 %. 

Īpašas atšķirības vērojamas vidējā atlīdzībā vadītājiem, speciālistiem un pārējiem 

darbiniekiem starp visām novada kultūras institūcijām, tāpēc iegūtā informācija jāanalizē papildus. 

Piemēram, pat neņemot vērā viszemāko un visaugstāko atlīdzību vidēji mēnesī, 2009. gadā vadītāju 

grupā tā atšķiras piecas reizes, speciālistiem - 4,7 reizes, bet pārējiem darbiniekiem - divas reizes. 

Lai veiksmīgi nodrošinātu kultūras pasākumu norisi, visos pagastos ir uzcelti kultūras vai 

tautas nami. Vidēji vietu skaits zālēs svārstās no 200 līdz 300, visvairāk vietu ir Ogres kultūras 

centra zālē - 670, bet vismazāk Taurupes tautas namā - 100. Mazās un citas zāles ir Lauberes, 

Madlienas, Suntažu kultūras namos (papildus ap 250 vietām) un Ogres kultūras centrā. 

Brīvdabas estrādes vai deju grīdas ir Lauberē, Madlienā un Suntažos (abas skaitliski 

ietilpīgākās estrādes pagastos), kā arī Taurupē, bet to tehniskais stāvoklis praktiski visās vietās ir 

neapmierinošs vai daļēji apmierinošs. Ogres pilsētā estrāde ir privātīpašums, tajā pēdējos gados 

praktiski nenotiek pašvaldības organizēti pasākumi. 

Materiāli tehniskā nodrošinājuma ziņā kopīgas problēmas ir kinofilmu demonstrēšanā, jo 

praktiski nekur nav atbilstošas aparatūras. Apkopotie dati liecina, ka problemātisks ir skatuvju 

aprīkojums - nepilnīgs skaņas un gaismas aprīkojums, neapmierinošs skatuvju grīdas segums. 

Būtiski atzīmēt, ka lielai daļai māksliniecisko kolektīvu ir stipri nolietojušies tautas tērpi vai to nav 

vispār. 

Pašreizējā Ogres novada mākslinieciskie kolektīvi aktīvi iesaistījušies dažādās 

mākslinieciskajās aktivitātēs, to priekšnesumi ir neatņemama valsts un pašvaldības svētku 

sastāvdaļa. 

Īpaši jāatzīmē kolektīvu dalība Vispārējos Latviešu Dziesmu un deju svētkos. 2008. gada 

XXIV Vispārējos Latviešu Dziesmu un XIV Deju svētkos piedalījās 28 mākslinieciskie kolektīvi - 

8 kori, 15 deju kolektīvi, 2 pūtēju orķestri, 2 vokālie ansambļi un viena lietišķās mākslas studija. 

Vislielākais kolektīvu skaits šajos svētkos bija no Ogres kultūras centra - 13, no Suntažu kultūras 

nama - 6 kolektīvi, Madlienas kultūras nama - 6 kolektīvi. Lauberes kultūras nams svētkos 

piedalījās ar diviem kolektīviem, bet Ķeipenes tautas nams ar vienu kolektīvu. 

Kā tradicionālie kultūras un tautas namu organizētie pasākumi jāmin pilsētas un pagastu 

dienas (Ogre, Suntaži, Madliena, Ķeipene), festivāli un konkursi (pūtēju orķestru festivāls „Brīze”, 

Mūzikas svētki, sporta deju konkurss „Sveču gaismā” Ogrē, Suntažu pagasta dziesmu svētki, 

mākslinieku plenērs Ķeipenē, ražas svētki Meņģelē un c.), gadskārtu un ieražu svētki. 



1.10. SOCIĀLIE PAKALPOJUMI UN SOCIĀLĀ PALĪDZĪBA 

1.10.1. SOCIĀLĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS 

Pēdējo gadu straujais bezdarba līmeņa pieaugums, iedzīvotāju maksātspējas pazemināšanās, 

migrācija un citi faktori ir ietekmējuši sociālo situāciju novadā. 

Pašvaldības budžeta līdzekļi sociālajiem pabalstiem no 2009. gada līdz 2010. gadam 

pieauguši no 760 424 LVL līdz 1 211 481 LVL jeb par 159,3 %. Turpina pieaugt arī pieaug sociālo 

dienestu klientu skaits un sociālo palīdzību saņēmušo personu skaits. Tas liecina par sociālās 

situācijas pasliktināšanos. Informācija par izmaksāto sociālu pabalstu dinamiku apkopota 10. 

pielikumā. 

Lai nodrošinātu likumā „Par pašvaldībām” noteikto autonomu funkciju izpildi sociālajā 

jomā, pašvaldība ir izveidojusi 4 sociālos dienestus - Ogres, Madlienas, Suntažu un Taurupes 

sociālos dienestus, līdz ar to katrā Ogres novada teritoriālajā vienībā ir nodrošināts normatīvo aktu 

prasībām atbilstošs sociālā darba pakalpojums. 

Sociālo pakalpojuma un sociālās palīdzības likumā 10. pantā noteikta norma, ka uz 1000 

iedzīvotājiem jābūt 1 sociālā darba speciālistam. Ogres novadā kopumā uz 1 sociālā darba 

speciālistu ir 1188 iedzīvotāji, bet Ogres pilsētā un Ogresgalā - viens sociālā darba speciālists uz 

1300 iedzīvotājiem. Tas liecina, ka vēl joprojām trūkst kvalificētu sociālā darba speciālistu. 

Katrs no četriem novada sociālajiem dienestiem veic profesionālu sociālo darbību: 

1) palīdz personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot 

savu spēju funkcionēšanu; 

2) administrē pašvaldības budžeta līdzekļus, kas piešķirti sociālo pakalpojumu un sociālās 

palīdzības sniegšanai; 

3) sniedz sociālo atbalstu ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī 

audžuģimenēm un aizbildņiem; 

4) sniedz sociālos pakalpojumus vai organizē to sniegšanu personām, kurām ir sociālās 

funkcionēšanas vai pašaprūpes traucējumi, personām, kuras aprūpē kādu no ģimenes 

locekļiem, invalīdiem, pensijas vecuma personām, personām ar garīga rakstura 

traucējumiem un citām personu grupām, kurām tas nepieciešams; 

5) sniedz sociālo palīdzību trūkumā nonākušām personām; 

6) iesaista klientus savu problēmu risināšanā, sekmē atbalsta un pašpalīdzības grupas 

veidošanu un darbību; 

7) novērtē sociālā dienesta administrēto un pašvaldības finansēto sociālo pakalpojumu un 

sociālās palīdzības kvalitāti, informē iedzīvotājus par sociālajiem pakalpojumiem un 

sociālo palīdzību. 

1.10. 2. OGRES SOCIĀLAIS DIENESTS UN TĀ STRUKTŪRVIENĪBAS 

Saskaņā ar Ogres novada pašvaldības Ogres Sociālā dienesta nolikumu Sociālais dienests ir 

pašvaldības iestāde, kuras sastāvā ietilpst vairākas nodaļas un struktūrvienības, un tajā kopumā 

nodarbināti 48 darbinieki. Ogres sociālais dienests sniedz sociālo palīdzību un sociālos 

pakalpojumus Ogres pilsētā un pakalpojumu centros Ogresgalā un Ciemupē. Ogres sociālajā 

dienestā, atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam, ir nodrošināti sociālās 

palīdzības, sociālā darba, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi. 

Sociālās palīdzības speciālistu uzdevums ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā 

nonākušām trūcīgām un maznodrošinātām (personām) ģimenēm, lai apmierinātu to 

pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā. Sociālās 

palīdzības speciālisti izvērtē un piešķir valsts un pašvaldību normatīvajos aktos noteiktos pabalstus. 



Sociālās palīdzības speciālisti sniedz iedzīvotājiem nepieciešamo informāciju par dokumentu 

aizpildīšanas kārtību un nepieciešamajiem dokumentiem iesnieguma izskatīšanai, konsultē sociālo 

pakalpojumu saņemšanas jautājumos, kā arī veido datu bāzi par ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām 

personām. Kopumā sociālā dienestā ir nodrošināti 13 sociālo pabalstu veidi. 

Sociālo pakalpojumu attīstība ir būtisks Latvijas sociālās politikas mērķis, kā arī svarīgs 

priekšnoteikums mazaizsargāto grupu sociālās atstumtības mazināšanai. Sociālā darba mērķis ir 

palīdzēt personai, ģimenei noteikt, atrisināt vai mazināt sociālās problēmas, attīstot pašas personas 

resursus un iesaistot atbalsta sistēmas. Ogres sociālajā dienestā tiek sniegti vairāki pakalpojumi: 

1) sociālā darba pakalpojums ģimenēm ar bērniem; 

2) sociālās aprūpes pakalpojumi; 

3) sociālās rehabilitācijas pakalpojumi. 

Atbalsta nodaļā ģimenēm ar bērniem sociālo darbu ģimenēm ar bērniem veic 3 sociālie 

darbinieki Ogres pilsētā, bet no 2008. gada 1 sociālais darbinieks strādā pakalpojumu centrā 

Ogresgalā un Ciemupē; Ogres novada sociālajā dienestā darbu uzsācis arī psihologs, veicot 

psihodiagnostiku un psiholoģisko konsultēšanu sociālā riska ģimenēm. 2010. gadā darbu atbalsta 

nodaļā uzsācis arī sociālais aprūpētājs, kurš pilnveido ģimeņu dzīvesprasmes. Kopējais lietu skaits 

vidēji mēnesī 2008. gadā bija 76, 2009. gadā - 77, bet 2010. gadā - 83. 

Lai sekmīgi risinātu ģimenes multiproblēmas (vecāku alkoholismu, narkomāniju, bērnu 

pamešanu novārtā, nevērīgu vecāku attieksmi pret bērniem, kā arī vecāku neizglītotību) un sekmētu 

šo ģimeņu sociālo un psiholoģisko atveseļošanos, sociālajam darbiniekam jāveic pasākumu 

kopums, kas uzlabotu ģimenes funkcionēšanas apstākļus, palīdzētu personām, ģimenēm atjaunot 

savu spēju sociāli funkcionēt. 

Sociālās aprūpes nodaļas mērķis ir sniegt sociālās aprūpes un rehabilitācijas 

pakalpojumus, lai stabilizētu, atjaunotu, uzlabotu vai uzturētu personas sociālās funkcionēšanas 

spējas un iekļaušanos sabiedrībā. Sociālās aprūpes nodaļā strādā 2 sociālie darbinieki - vadītājs un 

darbinieks, kurš piegādā siltas pusdienas mājās. Sociālās aprūpes nodaļas sniedz šādus 

pakalpojumus: 

1) aprūpe mājās; 

2) silto pusdienu piegāde. 

Aprūpe mājās var būt pastāvīga vai pagaidu. Aprūpi mājās var saņemt tās personas Ogres 

pilsētā, Ogresgala pagastā, kuras vecuma, garīgu vai fizisku traucējumu dēļ, slimības laikā vai 

atveseļošanās periodā nevar veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi un kurām nav 

likumīgu apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt nepieciešamo palīdzību. 

Šo pakalpojumu skaits un tiem izlietotie pašvaldības budžeta līdzekļi pieaug ar katru gadu. 

2005. gadā pakalpojumu saņēma 17 klienti, 2006. - 20, 2007. - 25, 2008. - 36 un 2009. - 47 klienti. 

Pakalpojumu nodrošina sociālie aprūpētāji, kuri slēdz līgumu ar sociālo dienestu, bet 2009. gadā - 

arī izmaksājot pabalstu aprūpējamai personai. 2010. gadā NVA projekta ietvaros sociālās aprūpes 

pakalpojuma sniegšanā iesaistījās bezdarbnieki ar 100 Ls stipendiju. 

Silto pusdienu piegāde ir pakalpojums, kuru nodrošina Ogres pilsētas iedzīvotājiem. Sociālā 

dienesta darbinieks piegādā pusdienas klientiem mājās, izmantojot sociālā dienesta autotransportu. 

Vidēji mēnesī šo pakalpojumu izmanto ap 20 klientu. 

Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ilgstošas aprūpes un 

sociālās rehabilitācijas institūcijā pašvaldība nodrošina vidēji 20 klientiem gadā. 

Valsts sociālās aprūpes centros ir nodrošināti pakalpojumi pilngadīgām personām ar 

smagiem garīga rakstura traucējumiem, neredzīgām personām, bērniem ar garīga rakstura 

traucējumiem, bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz 2 gadu vecumam. 

Sociālās aprūpes nodaļa šajā jomā saņem vidēji 13 iesniegumus gadā, bet pakalpojumu saņem 

vidēji 8 personas gadā. 

Nodaļas darbinieki veic klientu sociālo funkcionēšanas spēju atjaunošanu un uzlabošanu, lai 

sekmētu klientu iekļaušanos sabiedrībā. Tas ir sociālās rehabilitācijas pakalpojums klientiem, 

kuriem nepieciešama palīdzība dažādu dokumentu kārtošanā, invaliditātes grupu kārtošanā, dzīves 



apstākļu uzlabošanā, konfliktsituāciju ģimenē un ar kaimiņiem risināšanā, sociālo prasmju 

attīstīšanā un sadzīves jautājumu risināšanā. 

Sociālo rehabilitāciju sociālajā dienestā veic 3 darbinieki - viens speciālists strādā ar klientu 

rehabilitācijas plānu sastādīšanu, nosūta uz rehabilitācijas iestādēm. Divi ielu sociālie darbinieki 

strādā ar narkotisko vielu atkarīgiem cilvēkiem. Sociālā rehabilitācija nodrošina personas 

funkcionālo spēju uzlabošanu, atjaunošanu, mazina invaliditātes, darbnespējas, brīvības 

atņemšanas, soda izciešanas, atkarības un citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas personas 

dzīvē. 

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu veidi ir: 

1) sociālās rehabilitācijas plāna sastādīšana, lēmumu pieņemšana par ievietošanu Valsts 

sociālās rehabilitācijas institūcijās un programmās; 

2) medicīniskā rehabilitācija bērniem un pieaugušajām personām (medicīnisko rehabilitāciju 

veic 1 medmāsa – masiere. Rehabilitācijā ietilpst masāžas un fizikālās procedūras. Vidēji 

gadā veiktas 1600 masāžas kursu procedūras un 1500 fizikālās procedūras); 

3) sociālais darbs ar narkotisko un psihotropo vielu atkarīgajām personām(ielu sociālais 

darbinieks veic šļirču apmaiņu, profilaktiskos pasākumus). 

1.10.2.1. Dienas centrs „Saime” 

Dienas centra personām ar garīga rakstura traucējumiem „Saime” mērķis ir nodrošināt 

sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un 

brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīgās attīstības traucējumiem, lai radītu pēc iespējas 

lielāku personas pašnoteikšanos un pēc iespējas pilnīgāku integrāciju sabiedrības dzīvē. Centra 

darbībai ir jāveicina personu ar garīga rakstura traucējumiem dzīvošana ārpus stacionāra tipa 

iestādēm, atbalstot tās ģimenes, kuras vēlas pašas uzturēt un aprūpēt šādas personas. 

Centru apmeklē cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kas sasnieguši 16 gadu vecumu un 

kuriem ir I vai II invaliditātes grupa. 2009. gadā centru apmeklēja 25 līdz 30 klienti. 

Dienas centrs katru darba dienu saviem klientiem piedāvā dažādas nodarbības: vizuālā 

māksla, sporta nodarbības, veselības mācība, garīgā stunda, sarunas par ticību, datornodarbības, 

floristika, mūzika, mūzikas terapija, rokdarbi, aušana, pašaizstāvības grupa, mājturība. Centrs 

klientiem organizē teātra, kino, muzeju, operas un baleta teātra apmeklējumus, konferences un 

nometnes, ekskursijas. 

Lielāko daļu nodarbību vada dienas centra darbinieku komanda ar atbilstošu izglītību un 

darba kvalifikāciju - divi sociālie darbinieki, divi audzinātāji un vadītājs. 

1.10.2.2. Krīzes centrs „Laipas” 

Krīzes centra vardarbībā cietušajiem bērniem “Laipas” uzdevums ir nodrošināt krīzes 

situācijā nonākušajiem bērniem vecumā no 5 līdz 15 gadiem nepieciešamo diennakts psiholoģisko 

palīdzību, sociālo rehabilitāciju, drošu naktsmītni un tiesību aizsardzību. Krīzes situācijās 

patvērumu saņem sievietes ar jaunākiem bērniem, kā arī jaunieši līdz 18 gadu vecumam. 

Sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām krīzes centrs veic sociālās atveseļošanas darbu 

ar bērna ģimenes locekļiem, lai palīdzētu pārvarēt esošās problēmas un bērns ar iespējami mazāku 

psiholoģisko traumu varētu integrēties sabiedrībā. Nepieciešamības gadījumā, ja bērns ir cietis no 

vardarbības ārpus ģimenes, krīzes centra speciālisti sniedz arī ambulatoru palīdzību. 

Krīzes centrā ir 10 uzturēšanās vietas. Ik gadus krīzes centrā rehabilitācijas pakalpojumus 

saņem ap 50 bērnu. 

Gadījumos, kad tiesvedībā ir uzsākti kriminālprocesi par prettiesisku izturēšanos pret bērnu, 

krīzes centra psihologa klātbūtnē krīzes centrā notiek bērna nopratināšana. 

Aktuāla kļūst vardarbībā cietušo sieviešu problēmu risināšana. Krīzes centrā griežas aizvien 

vairāk sieviešu ar lūgumu sniegt viņām un bērniem patvērumu un atbalstu, bet krīzes centra darbība 

nav vērsta uz vardarbībā cietušo sieviešu rehabilitāciju. Neraugoties uz to, pēdējā gada laikā krīzes 



centrs nodrošināja patvērumu un psiholoģisko rehabilitāciju 3 sievietēm un viņu nepilngadīgajiem 

bērniem. Pieprasījums pēc šāda veida pakalpojuma ir pieaudzis, taču telpu un nepieciešamo 

speciālistu trūkuma dēļ krīzes centrs nevar nodrošināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu arī 

personām, kuras varētu būt cietušas no cilvēku tirdzniecības. 

1.10.2.3. Ģimenes atbalsta dienas centrs 

Ģimenes atbalsta dienas centra (turpmāk tekstā - Ģimenes centrs) uzdevums ir nodrošināt 

bērnu un jauniešu vecumā no 5 līdz 18 gadiem uzturēšanos Ģimenes centrā laika posmā no plkst. 

11 līdz 19, izņemot sestdienas un svētdienas, organizējot sociālā riska ģimeņu bērnu un jauniešu 

brīvo laiku, kontekstā risinot ģimeņu sociālās problēmas un sadarbībā ar valsts un pašvaldības 

institūcijām sekmējot šo ģimeņu atveseļošanos. 

Ģimenes centra darbībai izvirzīti vairāki mērķi: radīt gaisotni, kurā bērns justos uzklausīts, 

saprasts un pieņemts; sniegt sociālpedagoģisko un psiholoģisko palīdzību bērniem, jauniešiem un 

viņu vecākiem; veicināt sadarbību ar tiesībsargājošajām institūcijām, valsts un sabiedriskajām 

organizācijām; sekmēt ģimenes kustību par dzīvi, brīvu no atkarības vielām; integrēt bērnu 

sabiedrībā un organizēt izglītojošās un atbalsta grupas bērniem un viņu vecākiem. 

Ģimenes centra apmeklējums ir ļoti liels, piemēram, 2007. gadā reģistrēti 7224 apmeklētāji 

(vidēji dienā ap 40 bērnu un jauniešu). 2008. gadā Ģimenes centram piešķīra papildu telpas Grīvas 

prospektā 4a, kurā uzturas bērni no 5 līdz 12 gadiem. Ģimenes centrā Meža prospektā 9 uzturas 

bērni no 12 līdz 18 gadiem. Līdz ar to audzinātājas darba procesu var organizēt vieglāk un 

kvalitatīvāk gan tematiskā, gan saturiskā ziņā, tādējādi uzlabojot uzlabo bērna attīstības un iemaņas 

savstarpējās komunikācijas veidošanas procesu. 

Ģimenes centrā var saņemt sociālā pedagoga un psihoterapeita palīdzību. 

1.10.2.4. Jaunatnes veselības centrs 

Jaunatnes veselības centrā (turpmāk tekstā - JVC) strādā 2 sociālie darbinieki jauniešu 

konsultēšanai un preventīvam darbam ar skolu jauniešiem. Ir izstrādātas nodarbību tematiskās 

programmas, metodiskā bāze, videotēka ar mērķi informēt un izglītot Ogres novada iedzīvotājus, 

īpaši jauniešus, par reproduktīvo, seksuālo un garīgo veselību. 

Ogres JVC darbības pamatvirzieni ir jauniešu izglītošana par seksuālo, reproduktīvo un 

garīgo veselību - nodarbības jauniešu grupām (no 1. klases līdz 12. klasei); individuālās 

konsultācijas, brīvprātīgo jauniešu grupu aktivitātes (diskusijas, akcijas, konkursi, nodarbības, u.c.); 

informatīvo pasākumu organizēšana - semināri, lekcijas, nometnes utt. atkarīgo jauniešu (alkohola, 

narkotiku, azartspēļu) atbalsta grupas, nodarbības un tikšanās jaunajām māmiņām. 

Gada laikā Ogres JVC apmeklē apmēram 3000 pusaudžu un jauniešu. 

1.10.3. MADLIENAS SOCIĀLAIS DIENESTS 

Madlienas sociālā dienesta darbība novadā ir turpinājums iepriekšējam darbam, jo sociālais 

dienests Madlienā bija izveidots 2002. gadā. No 2010. gada Madlienas sociālais dienests strādā 

plašākā mērogā, apkalpojot arī Ķeipenes un Krapes pagastos deklarētās personas. 

Madlienas sociālajā dienestā strādā sociālā dienesta vadītāja, divi sociālie darbinieki, sociālās 

palīdzības organizatore, divas aprūpētājas mājās. 

Lielākajai daļai sociālā dienesta darbinieku ir atbilstoša profesionālā izglītība, savukārt 

sociālās aprūpētājas darbam nepieciešamās zināšanas ir apguvušas un vairākkārt tās papildinājušas 

kursos. 

Klientu apkalpošana notiek Madlienas sociālajā dienestā un klientu apkalpošanas punktos 

Krapē reizi nedēļā un Ķeipenē divas reizes nedēļā. 



Sociālā palīdzība. Sociālā dienesta lēmums par personas (ģimenes) atzīšanu par trūcīgu vai 

maznodrošinātu dod iespēju iedzīvotājiem saņemt sociālo palīdzību. Tā kā sociālo dienestu 

izsniegtā attiecīgā izziņa dod iespēju iedzīvotājiem saņemt medicīnas pakalpojumus un 

kompensējamos medikamentus ar atlaidēm, iedzīvotāji daudz aktīvāk apmeklē sociālo dienestu, lai 

izvērtētu savus ienākumus un materiālo stāvokli. 

Salīdzinot pieprasījumu pēc pabalstiem pirms pieciem gadiem un 2009. gadā, ievērojami 

pieaudzis pabalstu saņēmēju skaits un izmaksāto pabalstu apjoms. Sakarā ar krīzes radīto lielo 

bezdarbu valstī, pieprasījums pēc pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai 

turpina pieaugt, jo vairāk tādēļ, ka šobrīd ir atviegloti noteikumi personu (ģimeņu) atzīšanai par 

trūcīgām (saskaņā ar Ogres novada saistošajiem noteikumiem atsevišķi kredītsaistību veidi netiek 

ņemti vērā). 

Madlienas pagastā iedzīvotājiem vienmēr ir bijusi iespēja saņemt LR likumdošanas aktos 

noteikto sociālo palīdzību, jo sociālajai palīdzībai piešķirtais finansējums ir bijis pietiekams. 

Likumdošanā paredzētos sociālās palīdzības pabalstus iepriekšējos gados ir izmaksājusi arī 

Ķeipenes pašvaldība, bet ne vienmēr to piešķiršanā ir ievērotas normatīvo aktu prasības. 

2010. gadā sociālajā dienestā ir palielinājies apmeklētāju skaits, tāpēc pieaudzis veicamo 

darba apjoms - sociālajiem darbiniekiem ir jāiesaistās arī iedzīvotāju apkalpošanā, pieņemot 

iesniegumus ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanai un pabalstiem, kā arī nosakot līdzdarbības 

pienākumus klientiem. Līdz ar to sociālie darbinieki nevar visu laiku veltīt savam tiešajam 

sociālajam darbam un aktīvi strādāt ar sociālajiem gadījumiem. 

Šobrīd nav iespējams nodrošināt sociālo darbinieku specializāciju - to, ka atsevišķs sociālais 

darbinieks strādā ar ģimenēm un bērniem, atsevišķs ar pieaugušām personām. Apkalpojamā 

teritorija ir pārāk liela, lai būtu iespējams regulāri strādāt ar sociālajiem gadījumiem, šādi dalot 

pienākumus. 

Viens no sociālo pakalpojumu veidiem, kas nodrošināts Madlienas sociālā dienesta darbības 

teritorijā, ir sociālā aprūpe. Katrā pagastā arī līdz šim ir izvērtētas iedzīvotāju vajadzības un 

nodrošināts atbilstošs aprūpes pakalpojums, visbiežāk - aprūpe mājās. Ķeipenes pagastā ir izveidots 

aprūpes dzīvoklis, kurā iespējams ievietot personas tajos gadījumos, kad ir vajadzīga aprūpe un 

dzīves apstākļu uzlabošana, kā arī tad, ja aprūpi nevar nodrošināt, jo personas dzīves vieta ir pārāk 

nomaļā vietā. Aprūpes dzīvoklis dod iespēju sniegt palīdzību iedzīvotājiem veļas mazgāšanā un 

personiskās higiēnas nodrošināšanā. 

Aprūpi mājās Madlienas sociālā dienesta apkalpošanas teritorijā nodrošina divas aprūpētājas, 

kurām ir attiecīgos kursos iegūtas zināšanas. 

Krapes pagastā trim personām aprūpi mājās nodrošina trīs aprūpētājas, ar kurām par aprūpi 

vienojušies paši aprūpējamie, jo šīs personas dzīvo pārāk tālu no centra, lai sociālā dienesta 

aprūpētājs varētu regulāri veikt aprūpi. 

Gadījumos, kad personām nepieciešamā aprūpe pārsniedz to līmeni, ko var nodrošināt 

aprūpētājs mājās, un personām ir nepieciešama pastāvīga uzraudzība un mediķu palīdzība, dienests 

risina jautājumu par klienta aprūpi ilgstošas sociālās rehabilitācijas institūcijā. 

Madlienā ir sociālā māja „Doktorāts”, kas 2010. gada sākumā ieguvusi šo statusu, un tā dos 

iespēju personām ar zemiem ienākumiem īrēt apdzīvojamo platību pēc atvieglotiem noteikumiem. 

2010. gadā atvieglojumi piešķirti 14 personām. 

Sociālajā mājā 2010. gadā dzīvoja 15 ģimenes, to kopējais ģimenes locekļu skaits bija 26. 

Madlienas pagastā ir arī vairāki sociālie dzīvokļi. 

Madlienas sociālais dienests sniedz arī ārpusģimenes aprūpes pakalpojumus bērniem, 

izmantojot Lauberes bērnunama un audžuģimeņu pakalpojumus. 

Madlienas sociālā dienesta apkalpojamās teritorijas četri bērni 2010. gadā ir pabijuši krīzes 

centrā „Laipas”, no tiem divi bērni saņēmuši sociālās rehabilitācijas kursu pēc vardarbības 

ģimenē. Madlienas sociālā dienesta sociālie darbinieki veido sociālās rehabilitācijas plānus gan 

bērniem, gan pieaugušajām personām, veicot sociālo darbu ar personām pēc atbrīvošanās no 

apcietinājuma, atkarību (visbiežāk alkohola atkarības) gadījumos, kā arī bērniem, kuri izdarījuši 

likumpārkāpumus un reģistrēti nepilngadīgo uzskaitē. Tomēr šajos gadījumos noteicošā ir klienta 



motivācija izmaiņām. Visbiežāk alkohola atkarīgie, kuriem sociālais dienests sniedzis palīdzību 

krīzes brīžos, aprobežojas ar detoksikāciju ārstniecības iestādēs. Valstī būtu nepieciešams noteikt 

gadījumus, kad personām nosakāms obligāts rehabilitācijas kurss, lai atbrīvotos no atkarībām. 

Parasti gadījumos, kad ģimenē viens no pieaugušajiem ir vardarbīgs, palīdzība tiek sniegta 

cietušajiem, bet nav līdzekļu, lai piesaistītu speciālistus darbam ar varmāku. 

Madlienas pagastā vienmēr atbalstīta biedrību un iedzīvotāju interešu grupu veidošanās un 

darbība, šim nolūkam katru gadu piešķirti līdzekļi. Biedrība „Otrās mājas” pulcē pensijas vecuma 

iedzīvotājus, personas ar invaliditāti un veic daļējas dienas centra funkcijas, jo noteiktās dienās 

dalībniekiem ir iespēja apgūt dažādas praktiskas iemaņās, noklausīties lekcijas, utt. Ir izveidojušās 

interešu grupas „Dāle”, „Madaras”, aktīvi ir makšķernieki. 

Madlienas sociālajam dienestam ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Suntažu sanatorijas 

internātskolu, līdz ar to dienests ir savlaicīgi informēts par problēmām, tomēr profilakses darbs ar 

bērniem, kuri mācās internātskolās, ir apgrūtināts, jo bērnus reti var satikt. 

Sociālā dienesta darbu atvieglo iespēja novadā izmantot pakalpojumus, kas pieejami Ogres 

iedzīvotājiem. Visnozīmīgākais ir krīzes centra pakalpojums, jo nodrošina sociālo rehabilitāciju 

bērniem pēc vardarbības. 

Sociālo darbu ar klientiem apgrūtina neērtā sabiedriskā transporta kustība, iedzīvotāju 

nepietiekamais informētības līmenis sociālajā jomā, kā arī klientu ierobežotie finanšu līdzekļi. 

1.10.4. SUNTAŽU SOCIĀLAIS DIENESTS 

Suntažu sociālais dienests, kas izveidots 2010. gada 1. janvārī, normatīvajos aktos noteiktās 

funkcijas nodrošina Suntažu un Lauberes pagastā. 

Sociālo darbu veic divi sociālā darba speciālisti. Viens darbinieks Suntažu pagastā - dienesta 

vadītājs ir arī sociālā darba speciālists, un viens darbinieks strādā Lauberes apkalpošanas centrā. 

Sociālā darba speciālisti pieņem iedzīvotāju iesniegumus, izvērtē, informē klientus par 

palīdzības saņemšanas iespējām, veido datu bāzi, veic apsekošanu dzīves vietās, piešķir 

likumdošanā noteiktos pabalstus. 

Sociālā darba ar ģimenēm ar bērniem veikšanai nav atsevišķa darbinieka, plānots, ka tas 

darbu varētu uzsākt 2010. gada otrajā pusē. Dienests sadarbojas ar skolām, klašu audzinātājiem, 

skolu psihologiem, bāriņtiesu un policiju, Ogres nepilngadīgo lietu inspekcijas darbiniekiem. 

Sociālās aprūpes mājās darbu veikšanai atsevišķa darbinieka nav. Dienests slēdz līgumus 

par atsevišķu personu aprūpi, kā arī organizē personu ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes 

institūcijās, specializētājās ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, risina garīgi slimo personu 

sociālās problēmas, sadarbojas ar ārstniecības iestādēm. Vidēji mēnesī 9 aprūpējamās personas 

saņem arī aprūpes pabalstu. Vidēji gadā četri cilvēki atrodas ilgstošas aprūpes institūcijās. 

Suntažu pagastā ir izveidots viens sociālais dzīvoklis, kurā dzīvo 3 maznodrošinātas personas. 

1.10.5. TAURUPES SOCIĀLAIS DIENESTS 

Taurupes sociālais dienests nodrošina sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu 

Mazozolu, Meņģeles un Taurupes pagasta iedzīvotājiem. 

Taurupes sociālajā dienestā strādā divi sociālie darbinieki, septiņi aprūpētāji (trīs Mazozolos, 

trīs Taurupē un viens Meņģelē) un dienesta vadītāja, kura ir arī sociālais darbinieks Mazozolos. 

Dienesta apkalpojamajā teritorijā testētos pabalstus saņem vairāk kā 1500 cilvēku, pabalstos 

izmaksātās summas ir ap 56 000 LVL gadā. 

Sociālo darbu ģimenēm ar bērniem veic sociālie darbinieki. No 2010. gada Ogres novada 

Mazozolu pamatskolā un Taurupes vidusskolā darbu uzsācis arī sociālais pedagogs. 

Lai varētu kvalitatīvi veikt sociālo darbu ar ģimenēm un bērniem, būtu nepieciešams vismaz 

vēl viens sociālais darbinieks. Ņemot vērā sociāli nelabvēlīgos apstākļus, nepieciešams sociālais 

darbinieks uz vietas katra pagasta teritorijā, lai operatīvi un profesionāli risinātu šo ģimeņu 

problēmas. 



Sociālo rehabilitāciju Taurupes sociālajā dienestā veic sociālie darbinieki. Speciālisti strādā 

ar klientu rehabilitācijas plānu sastādīšanu, nosūta uz rehabilitācijas iestādēm. 

Sociālā aprūpe mājās ir nodrošināta personām, kas vecuma, garīgas attīstības vai fiziska 

rakstura traucējuma dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi pašu spēkiem. 

Pašvaldība slēdz atsevišķus līgumus ar aprūpētājiem, kuri sniedz šo pakalpojumu. Vidēji gadā 

aprūpētāju skaits ir no 8 līdz 10 personām. 

Dienests slēdz līgumus par atsevišķu personu aprūpi, kā arī organizē personu ievietošanu 

ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, specializētājās ilgstošās sociālās aprūpes institūcijās, risina 

garīgi slimo personu sociālo problēmas, sadarbojas ar ārstniecības iestādēm. 

Slēdzot līgumus ar Ogres novada pašvaldības iestādēm un uzņēmumiem, klientiem 

nodrošināti sekojoši sociālie pakalpojumi: 

1) sociālās grupas pirmskolas izglītības iestādēs; 

2) sociālā rehabilitācija pieaugušajiem („Dziednīca”); 

3) pašvaldības sociālie dzīvokļi; 

4) dienesta viesnīca; 

5) īslaicīgas uzturēšanās telpas (pašvaldības aģentūra „Mālkalne”); 

6) ilgstošā sociālā aprūpe un rehabilitācija. 

1.10.6. Vispārējā tipa pansionāts „Madliena” 

Vispārējā tipa pansionāts „Madliena” (turpmāk tekstā – pansionāts) ir ilgstošās sociālās 

aprūpes institūcija, kas savu darbu uzsāka 1995. gadā. Pansionātā ir 80 vietas un strādā 39 

darbinieki. Kopš 2005. gada pansionāts “Madliena” ir reģistrēts Sociālo pakalpojumu sniedzēju 

reģistrā. 

Pansionāts sniedz sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pensijas vecumu 

sasniegušām personām un I, II grupas invalīdiem no 18 gadu vecuma, veic pēcinsulta pacientu 

aprūpi un rehabilitāciju, imobilo klientu aprūpi un rehabilitāciju un klientu ar vecuma demenci 

aprūpi (plašāka informācija www.pansionats.lv). 

Būtiskākie pansionāta statistiskie rādītāji apkopoti 45. attēlā. 

45. att. Statistiskie rādītāji par Vispārējā tipa pansionātu „Madliena” 

Gads Klientu skaits 

iestādē 

Darbinieku skaits Viena klienta uzturēšanās 

izmaksas mēnesī 

2005. 82 46 213,65 

2006. 82 46 256,91 

2007. 82 46 316,46 

2008. 83 46 362,64 

2009. 76 41 390,18 

Apstiprinātā uzturēšanās maksa ir Ls 9 dienā, par ko klients saņem četrreizēju ēdināšanu, 

aprūpi un sociālo rehabilitāciju pēc individuāla rehabilitācijas plāna, visus nepieciešamos 

medikamentus un kopšanas līdzekļus, bezmaksas medicīnisko palīdzību un stomatologa 

pakalpojumus, tehniskos palīglīdzekļus un kompensatorus. 

Laikā no 2005. līdz 2009. gadam uz vietu pansionātā gaidīja apmēram 40 cilvēki gadā. Šobrīd 

galvenā problēma ir ekonomiskās situācijas izraisītā klientu maksātspējas pasliktināšanās. Nav 

mazinājusies nepieciešamība pēc aprūpes pakalpojumiem, jo sabiedrība noveco, bet cilvēki un 

pašvaldības nespēj norēķināties par nepieciešamajiem pakalpojumiem. 

2010. gadā veikta izmaksu samazināšana, saglabājot līdzšinējo sniegto pakalpojumu 

kvalitātes līmeni. Tālāka izmaksu samazināšana iespējama tikai uz kvalitātes rēķina. 

2010. gadā pansionāts uzsācis aprūpi pēc insulta un piedāvā invalīdu transporta 

pakalpojumus, īslaicīgo aprūpi (sākot no vienas dienas), krīzes istabas pakalpojumus, pansionāts 



var sniegt mobilos aprūpes pakalpojumus (ir profesionāli darbinieki, transports un nepieciešamie 

kopšanas līdzekļi). Pakalpojuma izmaksas ir atkarīgas no attālumiem līdz pakalpojuma sniegšanas 

vietai. 

Iestāde ir gatava piedāvāt savu darbinieku sniegtos pakalpojumus mājas aprūpei. 

Ņemot vērā iepriekšējos gados Ogres rajona pašvaldības mērķtiecīgi veiktās investīcijas 

pansionāta infrastruktūras sakārtošanā un materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanā, tas spēj piedāvāt 

savus pakalpojumus augstā līmenī. 

1.10.7. BĀRIŅTIESAS 

Ogres novada teritorijā pēc ATR pabeigšanas izveidotas 5 bāriņtiesas - Ogres, Ogresgala, 

Madlienas, Suntažu un Taurupes bāriņtiesa. 

Madlienas bāriņtiesa apkalpo Ķeipenes, Madlienas un Krapes pagasta iedzīvotājus, Taurupes 

bāriņtiesa - Mazozolu, Meņģeles un Taurupes pagasta iedzīvotājus, bet Suntažu bāriņtiesa - 

Lauberes un Suntažu pagasta iedzīvotājus. 

Apkopotie dati par pēdējiem trīs gadiem liecina, ka ik gadu novadā ir ap 50 ģimeņu, kurās 

netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana. Ik gadu novadā bāriņtiesas ap 30 

bērnu vecākiem ar lēmumu atņem bērna aprūpes tiesības un lemj par bērnu ārpusģimenes aprūpi, 

taču minimāls ir to personu skaits, kurām bāriņtiesas šīs tiesības atjauno 69 . 

Dati liecina, ka gadā vidēji 110 bērni atrodas ārpusģimenes aprūpē, un vērojama tendence 

pieaugt to bērnu skaitam, kuriem ar bāriņtiesas lēmumu noteikta ārpusģimenes aprūpe. Palielinās 

arī to personu skaits, kurām ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības. Apmēram 35 % bērnu 

atrodas bērnu aprūpes iestādēs, bet pārējie - aizbildņa ģimenēs un audžuģimenēs (46. attēls). 

Jāatzīmē, ka ar katru gadu sarūk audžuģimenēs ievietoto bērnu skaits. 

Ogres novadā ir maz audžuģimeņu - tikai četras, un zīmīgi ir tas, ka pēdējos divos gados nav 

pieņemti lēmumi par audžuģimeņu statusa piešķiršanu. Ņemot vērā šo tendenci un to, ka novada 

teritorijā atrodas Lauberes bērnunams ar nelielu bērnu skaitu, nākotnē jārisina jautājums par 

alternatīviem ārpusģimenes aprūpes modeļiem novadā. 

Pēdējo trīs gadu dati liecina, ka pakāpeniski samazinās adoptējamo bērnu skaits, 2009. gadā 

tas bija nedaudz mazāk kā 50. 

46. att. Bērnu ārpusģimenes aprūpes dinamika, % no kopējā skaita 

120,0 

100,0 

80,0 

60,0 

40,0 

20,0 

20,0 

64,8 

32,2 26,4 

57,8 64,2 

0,0 

15,2 10,0 9,4 

2007. gads 2008. gads 2009. gads 

Bērnu skaits, kas ievietoti bērnu aprūpes iestādē 

Bērnu skaits, kas ievietoti aizbildņa ģimenē 

Bērnu skaits, kas ievietoti audžuģimenē 

Atšķirībā no Ogres bāriņtiesas, pārējās bāriņtiesas pagastu teritorijās veic arī notariālās 

funkcijas, par kurām statistiski datus neapkopo. 

69 Pēc pašvaldības bāriņtiesu sniegtās informācijas 



1.11. VESELĪBAS APRŪPE 

Ogres novadā ir nodrošināta primārā un sekundārā veselības aprūpe. Novada teritorijā 

darbojas 28 ģimenes ārstu prakses, no kurām 18 darbojas Ogres pilsētā, pa 2 Suntažos, Madlienā un 

Ķeipenē, bet katrā no pārējiem pagastiem - Krapes, Ogresgala, Ciemupes, Taurupes, Meņģeles un 

Mazozolu pagastos ir pa vienai ģimenes ārstu praksei. 

Iedzīvotājiem Ogrē, Suntažos un Madlienā ir pieejami arī aptieku pakalpojumi, taču, ņemot 

vērā attālumus starp novada apdzīvoto vietu centriem un sabiedriskā transporta kustības grafiku, šis 

pakalpojums būtu jāattīsta arī attālākajās apdzīvotajās vietās. 

1.11.1. OGRES RAJONA SLIMNĪCA 

Ogres novada pašvaldība ir kapitāldaļu turētāja SIA „Ogres rajona slimnīca”, kas sniedz 

daudzpusīgu stacionāro palīdzību 24 stundas diennaktī, neatliekamo palīdzību, tai ir arī ambulatorā 

nodaļa. 

2009. gadā stacionārā palīdzība sniegta ap 7000 pacientu, kas ir par 800 pacientiem mazāk 

nekā iepriekšējā gadā. Slimnīcas dzemdību nodaļā 2009. gadā pasaulē nāca 439 mazuļi (par 38 

vairāk nekā 2008. gadā). 

Kopējais gultu skaitu slimnīcā palielināts līdz 120 (terapijas nodaļā - 20, neiroloģijas - 20, 

ķirurģijas - 13, traumatoloģijas - 12, dzemdību - 10, grūtniecības pataloģiju - 5, ginekoloģijas - 10, 

pediatrijas - 25, reanimācijas, intensīvā terapijas - 5 gultas). Piepildījums liecina, ka slimnīca Ogrē 

ir pieprasīta - vidēji dienā ir aizņemtas 115 līdz 117 gultas jeb vairāk kā 90 % no kopējā vietu 

skaita. Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju skaits parādīts 47. attēlā. 

47. att. Ogres slimnīcas stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu 

saņēmēju skaits 2009. gadā 

Vecuma 0 - 14 gadi 15 - 17 gadi 18 - 44 gadi 45 - 59 gadi 60 gadi un 

grupa 

vairāk 

Skaits 1127 200 1916 952 2032 

Līdz 2010. gada 1. jūlijam slimnīca sniedza arī neatliekamo medicīnisko palīdzību Ogrē un 

Madlienā (2009. gadā kopējais izsaukumu skaits bija 10 504), taču pēc norādītā datuma šo 

pakalpojumu nodrošina valsts vienotais dienests. 

2010. gadā slimnīcā strādāja 147 visu specialitāšu ārstu un ārstniecības personas, no tām 42 

ārsti bija nodarbināti pamatdarbā, tai skaitā 20 ārsti stacionārā. 

Ambulatoro apmeklējumu skaits 2009. gadā sasniedza 53 355. Ambulatoro pakalpojumu 

saņēmēju skaits sadalījās sekojoši: 10 906 bērnu (līdz 18 gadu vecumam) un 36 419 pieaugušo. 

2010. gadā turpinājās arī jaunās slimnīcas ēkas celtniecība. 

Slimnīca 2009. gadā uzsāka jaunas struktūrvienības - pansionāta - izveidošanu, kurā līdz gada 

beigām uzturējās 89 iemītnieki. 2010. gadā turpinājās pansionātam paredzēto telpu paplašināšana 

un atjaunošana. Ņemot vērā to, ka pieprasījums pēc šā veida pakalpojuma saglabājas augsts un uz 

vietām pansionātā izveidojusies rinda, pansionātā plānots uzņemt no 120 līdz 140 cilvēkiem. 

Slimnīcas un pansionāta kopējais aprūpēto personu skaits dienā Ogres slimnīcā ir aptuveni 

200. 



1.11.2. DZIEDNĪCA 

Ogres pašvaldības aģentūra „Dziednīca” īsteno pašvaldības uzdevumu - rūpēties par 

iedzīvotāju medicīnisko un sociālo rehabilitāciju - un nodrošina ambulatorās medicīniskās aprūpes 

pieejamību Ogres novadā. 

Aģentūra veic šādas funkcijas: 

1) nodrošina iedzīvotāju medicīnisko aprūpi atbilstoši LR MK apstiprinātai veselības aprūpes 

bāzes programmai un līgumam ar Veselības norēķinu centru; 

2) sniedz baseina, saunas, tvaika pirts, infrasarkanās staru kabīnes pakalpojumus. 

Aģentūra sniedz medicīniskos atveseļošanās pakalpojumus maznodrošināto iedzīvotāju 

grupām bez maksas un ar 50 % atlaidi. 

„Dziednīca” piedāvā okulista, otorinolaringologa, neirologa un dermatologa pakalpojumus, kā 

arī veic injekcijas, fizikālās terapijas procedūras, masāžu, ūdens procedūras (Šarko duša, zemūdens 

masāžas). 

Aģentūra sniedz medicīnas pakalpojumus ap 16 000 iedzīvotāju gadā. Tās pārziņā ir baseins, 

kuru gadā apmeklē vidēji 42 000 iedzīvotāju. 



1.12. OGRES NOVADA PAŠVALDĪBAS RESURSI 

1.12.1. PAŠVALDĪBAS STRUKTŪRA 

Novada iedzīvotāju pārstāvību pašvaldībā nodrošina viņu ievēlētā dome - pašvaldības 

lēmējinstitūcija, kas pieņem lēmumus, nosaka pašvaldības institucionālo struktūru, lemj par 

autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanu un par kārtību, kādā nodrošina pašvaldībai 

deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi, izstrādā un izpilda pašvaldības 

budžetu. 

Novada dome, atbilstoši kompetencei, ir atbildīga par pašvaldības institūciju tiesisku darbību 

un finanšu līdzekļu izlietojumu. 

Ogres novada dome, atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu 

likumam, sastāv no 17 deputātiem. Pirmajās jaunā Ogres novada pašvaldību vēlēšanās 2009. gada 

6. jūnijā deputātu vietas domē ieguva 7 saraksti: 

1) politiskā partija „Ogres novadam” - 6 deputāti; 

2) partija „Visu Latvijai!”, „Pilsoniskā savienība” - 3 deputāti; 

3) apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK - 2 deputāti; 

4) politisko partiju apvienība „Saskaņas Centrs” - 2 deputāti; 

5) „Jaunais laiks” - 2 deputāti; 

6) Tautas partijas un Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partijas kopīgais saraksts - 1 

deputāts; 

7) Zaļo un zemnieku savienība - 1 deputāts. 

Dome no deputātu vidus ievēlējusi domes priekšsēdētāju un divus domes priekšsēdētāja 

vietniekus (izglītības, kultūras, sporta, veselības un sociālo lietu jautājumos un tautsaimniecības 

jautājumos, kopš 2010. gada 16. jūlija “izglītības, kultūras, veselības un sociālo lietu jautājumos un 

tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos”), kuri pilda domes priekšsēdētāja pienākumus viņa 

prombūtnes laikā vai viņa uzdevumā, kā arī veic citus uzdevumus un pienākumus. 

Lai nodrošinātu savu darbību un izstrādātu domes lēmumprojektus, dome no pašvaldības 

deputātiem ir izveidojusi trīs pastāvīgās komitejas - finanšu komiteju 11 locekļu sastāvā (kopš 

2010. gada 16. jūlija - 12 locekļu sastāvā), tautsaimniecības komiteju 8 locekļu sastāvā un sociālo 

lietu komiteju 8 locekļu sastāvā. 

Ogres novada domes darba organizāciju reglamentē Ogres novada pašvaldības nolikums, un 

tajā noteikta pašvaldības struktūra (12. pielikums) 

Novada pašvaldības funkciju izpildi un darbību, atbilstoši domes nolikumam un domes 

lēmumiem, nodrošina administrācija, ko vada domes iecelts izpilddirektors. 

Pašvaldības galvenās funkcijas nosaka likums “Par pašvaldībām”. Pamatojoties uz šī likuma 

prasībām un veicot citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un pienākumus, pašvaldība 

mērķtiecīgi plāno un izmanto budžeta līdzekļus 70 . 

Atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai dome izveido komisijas un darba grupas, kurās tiek 

iekļauti domes deputāti un pašvaldības iedzīvotāji. Šo komisiju un darba grupu izveidošanas 

nepieciešamību nosaka atsevišķi likumi, normatīvie akti vai domes lēmumi. 

70 Pēc www.ogresnovads.lv 



1.12.2. PAŠVALDĪBAS BUDŽETS 

Izvērtējot Ogres novadu veidojošo pašvaldību budžeta ieņēmumus 2005.-2009. gadā, var 

secināt, ka lielāko budžeta īpatsvaru veido Ogres novada budžeta ieņēmumi (vidēji gadā 82,2% no 

visiem pašvaldību ieņēmumiem). Katru gadu vidēji 4,4% no visiem ieņēmumiem ir bijuši 

Madlienas pagastā un vidēji 3,8% - Suntažu pagastā (48. attēls). 

2009. gada pamatbudžeta ieņēmumos ir ieskaitīti arī administratīvi teritoriālās reformas 

ietvaros pārņemto pašvaldības aģentūru “Tūrisma un informācijas centrs” un “Ogres Vēstures un 

mākslas muzejs”, kā arī Suntažu sanatorijas internātpamatskolas, vispārējā tipa pansionāta 

“Madliena” un Lauberes bērnunama ieņēmumi. 

48. att. Ogres novadu veidojošo pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi 

Teritoriālā vienība 2005.g. 2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g. 

Ogres pilsēta, 


12 262 767 16 016 713 21 876 627 29 686 909 27 269 031 

Krapes pagasts 175 759 202 458 287 879 548 827 271 850 

Ķeipenes pagasts 317 831 501 818 516 497 794 202 518 381 

Lauberes pagasts 264 612 312424 413 434 1 174 165 715 332 

Madlienas pagasts 670 227 849 310 1 121 795 2 136 564 1 704 651 

Mazozolu pagasts 177 946 264 300 289 818 586 171 362 474 

Meņģeles pagasts 174 400 223 952 315 315 638 056 285 967 

Suntažu pagasts 561 590 834 941 937 353 1 889 941 1 473 983 

Taurupes pagasts 271 374 387 511 423 429 698 649 408 380 

KOPĀ 14 876 506 19 593 427 26 182 147 38 153 484 33 010 049 

Ja laika posmā no 2005. līdz 2008. gadam visu pašvaldību budžeta ieņēmumi būtiski 

palielinājās, tai skaitā katra pagasta pašvaldība saņēma valsts dotāciju administratīvi teritoriālās 

reformas (turpmāk - ATR) pabeigšanai 2008. gadā, tad 2009. gadā kopējie ieņēmumi samazinājās 

par 9 %, būtiski ietekmējot pašvaldības funkciju veikšanu. 

49. att. Pamatbudžeta būtiskāko ieņēmumu struktūra Ogres novadu veidojošās pašvaldībās 

kopā 

Ieņēmumi 

2008.gada 

izpilde 

2009.gada 

izpilde 

2010.gada 

budžets 

Nodokļu ieņēmumi 16 649 032 11 960 468 13 187 131 

Nenodokļu ieņēmumi 363 222 482 541 137 583 

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 7 687 773 8 848 511 9 472 929 

Ārvalstu finanšu palīdzība 24 244 24 323 

Valsts budžeta transferti 7 210 283 6 442 638 4 624 416* 

Pašvaldību budžetu transferti 6 218 930 5 251 568 305 185 

KOPĀ : 38 153 484 33 010 049 27 727 244 

Piesaistītie kredītresursi 1 532 807 1 852 226 2 486 696 

* Plānoti 8 mēnešiem 



49. attēlā redzams, ka lielāko daļu ieņēmumu (apmēram 50%) 2008. - 2010. gadā Ogres 

novadu veidojošās pašvaldībās veido nodokļu ieņēmumi, salīdzinoši mazāk - nenodokļu ieņēmumi, 

valsts un pašvaldību budžeta transferti un citi ieņēmumi. Tā kā nodokļu ieņēmumi ir tieši saistīti ar 

valsts nodokļu politiku, kas pēdējos gados ir ļoti mainīga, tad pašvaldībai ir grūti prognozēt, vai 

nākotnē šī ieņēmumu daļa pieaugs vai samazināsies. 

Nenodokļu ieņēmumi veido pavisam nelielu kopējo ieņēmumu daļu (piemēram, procentu 

ieņēmumi par depozītiem, kontu atlikumiem un vērtspapīriem, valsts un pašvaldību nodevas u.c.). 

Lielākā daļa maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu ir no pašvaldības aģentūru vai iestāžu 

saimnieciskās darbības. 

Pašvaldību budžetu transferti 2010. gadā būtiski samazinājās sakarā ar rajona pašvaldības 

reorganizāciju, jo daļa valsts budžeta transfertu saņemta ar Ogres rajona pašvaldības starpniecību. 

Par pašvaldības finansiālajām iespējām īstenot pašvaldībai uzdotās funkcijas un ieguldīt 

līdzekļus attīstībā liecina izlīdzinātie ieņēmumi - pašvaldības vērtētie ieņēmumi, kas samazināti par 

aprēķināto iemaksu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā (turpmāk - PFIF) vai palielināti par 

aprēķināto dotāciju no PFIF. 

Līdz 2010. gadam Ogres novads veica iemaksas PFIF (2008. gadā - 2 332 509 LVL, 2009. 

gadā - 1 419 128 LVL, savukārt lielākā daļa pagastu pašvaldību bija dotāciju saņēmēji - 2008. gadā 

kopā dotācijās saņemti 371 518 LVL, 2009. gadā - 283 804 LVL. 2010. gadā jaunizveidotajam 

Ogres novadam PFIF jāiemaksā 24 451 LVL. Tātad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 

apvienotajam novadam tā rīcībā paliek (nav jāieskaita PFIF) apmēram 1 miljons LVL, kas 

pašvaldībai ļauj novirzīt salīdzinoši vairāk līdzekļus pamatfunkciju veikšanai, piemēram, 

sociālajam atbalstam iedzīvotājiem valsts ekonomiskās nestabilitātes periodā un izglītības iestāžu 

uzturēšanai. 

Jāatzīmē, ka vislielākais finanšu līdzekļu samazinājums uz vienu iedzīvotāju, 2009. gadā bija 

Ogres pilsētai un Ogresgala pagastam - 104 LVL. Apkopotie dati ļauj secināt, ka ieņēmumi uz 

vienu pārējo teritoriālo vienību iedzīvotāju pēc ATR samazinājušies vidēji par 59 LVL (50. attēls). 

Pašvaldība 

50. att. Izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju 

2008.gads 

LVL/uz 1 iedz. 

2009. gads 

LVL/ uz 1iedz. 

2010. gads (plānots) 

LVL/uz 1 iedz. 

Ogres pilsēta, Ogresgala 

pagasts 

402 298 n/i 

Krapes pagasts 265 196 n/i 

Ķeipenes pagasts 256 200 n/i 

Lauberes pagasts 274 201 n/i 

Madlienas pagasts 288 232 n/i 

Mazozolu pagasts 254 201 n/i 

Meņģeles pagasts 259 197 n/i 

Suntažu pagasts 257 214 n/i 

Taurupes pagasts 277 219 n/i 

VIDĒJI 371 228 331 

Pēc pašvaldību apvienošanās vairs netiek gatavota informācija par iedzīvotāju skaitu un 

ieņēmumiem uz 1 iedzīvotāju atsevišķās novada teritoriālajās vienībās, taču var prognozēt, ka 2010. 

gadā plānotie ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju būs mazāki nekā plānots, ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis 

netiks iekasēts paredzētajā apmērā. 

Līdzīgi kā ieņēmumi, arī izdevumi laika posmā no 2005. līdz 2009.gadam vislielākie bijuši 

Ogres novadā (Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā) – apmēram 80,8% no visiem izdevumiem. 

Madlienas pagasta izdevumi sastāda 4,2% no visiem izdevumiem un Suntažu - 3,4% no visiem 

izdevumiem (51. attēls). Sākot ar 2010. gadu, Ogres novadā tiek veikta izdevumu pakāpeniska 



izlīdzināšana, vadoties pēc iedzīvotāju skaita un ekonomiskās aktivitātes teritoriālajā vienībā 

(pagastā vai pilsētā). 

2008. un 2009. gada pamatbudžeta izdevumos iekļauti arī ATR ietvaros pārņemto pašvaldības 

aģentūru “Tūrisma un informācijas centrs” un “Ogres Vēstures un mākslas muzejs”, kā arī Suntažu 

sanatorijas internātpamatskolas, vispārējā tipa pansionāta “Madliena” un Lauberes bērnunama 

izdevumi. 

51. att. Ogres novadu veidojošo pašvaldību pamatbudžeta izdevumi 

Teritoriālā vienība 2005.gads 2006.gads 2007.gads 2008.gads 2009.gad 

s 


pagasts 

11 832 793 15 049 287 22 110 608 30 111 728 

24 264 

971 



Lauberes pagasts 255 878 316 960 407 279 850 015 1 032 388 


Madlienas pagasts 666 177 834 652 1 087 078 1 937 317 1 937 247 


Suntažu pagasts 546 774 702 856 872 715 1 808 118 1 533 547 


KOPĀ 

14 417 867 18 365 844 26 395 819 37 287 713 

31 642 

318 

Saskaņā ar likumu “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības 

uzraudzību” viens no rādītājiem, ka pašvaldībai nepieciešams veikt finanšu stabilizāciju, ir fakts, ka 

pašvaldības saistību apjoms pārsniedz 20% no pašvaldības kārtējā saimnieciskā gada budžeta 

kopapjoma. Ogres novada pašvaldības finanšu speciālisti pieņem, ka maksimālais pieļaujamais 

pašvaldības saistību apjoms varētu būt 10 - 15% no gada budžeta kopapjoma. 2010. gadā Ogres 

novada pašvaldības saistību apjoms ir 4,93% no gada budžeta kopējā apjoma. Pašvaldības finanšu 

saistību apmērs parādīts 52. attēlā. 

52. att. Ogres novada prognozētais saistību apmērs % no pamatbudžeta 

Gads 2011. 2012. 2013. 2014. 2015. 2016. 

Saistību apmērs 5.67% 5.44% 5.05% 4.72% 3.19 % 3.00% 

Pieņemot, ka pašvaldības kopējais budžets turpmākos gadus būs apmēram 25 189 019 LVL 

(saskaņā ar 2009./2010. gada tendencēm), un turpinot tikai līdz 2010. gadam uzņemto saistību 

segšanu, 2011. gadā saistību apjoms palielinās, savukārt tālākā nākotnē pamazām samazinās. Tas 

nozīmē, ka Ogres novadam ir plašas iespējas kredītresursu piesaistē nākamajos gados. 

Speciālā budžeta ieņēmumus sastāda privatizācijas fonda, autoceļu (ielu) fonda ieņēmumi, 

dabas resursu nodoklis, ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi un pārējie ieņēmumi (12. pielikums). 

2007.un 2008.gadā speciālā budžeta ieņēmumi ir strauji palielinājušies, galvenokārt tādēļ, ka 

līdzekļu apjoms palielināts ceļu fondam, kā arī privatizācijas rezultātā. Ar 2009. gada septembri ir 

likvidēts privatizācijas fonds, un šajā gadā ievērojami samazinājušies arī ceļu (ielu) fonda 

ieņēmumi. 



53. att. Ogres novadu veidojošo pašvaldību speciālā budžeta ieņēmumi 

Pašvaldība 2005. g. 2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g. 


pagasts 

281 576 625 732 1 135 942 1 083 537 371 443 





Madlienas pagasts 32 292 54 309 82 095 97 353 40 423 


Suntažu pagasts 30 917 28 287 105 614 52 044 43 865 


KOPĀ 410 571 831 561 1 538 394 1 426 855 575 475 

Sarūkot speciālā budžeta ieņēmumiem, pēdējā gada laikā būtiski samazinājušies (51,6 %) arī 

speciālā budžeta izdevumi, jo īpaši - pašvaldības ceļu uzturēšanai (54. attēls). 

54. attēls. Ogres novadu veidojošo pašvaldību speciālā budžeta izdevumi 

Pašvaldība 2005.g. 2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g. 


pagasts 

276 842 444 057 834 603 1 060 661 606 421 





Madlienas pagasts 31 818 47 829 61 712 116 501 49 862 


Suntažu pagasts 13 540 13 305 85 267 60 241 57 598 


KOPĀ 391 008 617 076 1 190 300 1 595 700 837 363 

Likuma “Par valsts budžetu 2010. gadam” 14. panta 3. daļā noteikts, ka pašvaldībām nav 

tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības, izņemot saistības attīstībai nozīmīgu infrastruktūras objektu 

īstenošanai ar finanšu ministra atļauju, Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības 

līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā 

akceptēto publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu īstenošanai. Iespējams, ka šādi 

ierobežojumi būs spēkā arī tuvākajos gados, līdz ar to pašvaldība uz attīstību vērstas aktivitātes var 

īstenot galvenokārt investīciju un PPP projektu ietvaros. Ņemot vērā samērā nelielo saistību apjomu 

2010. gadā, turpmākajos gados pašvaldība var vēl aktīvāk iesaistīties investīciju piesaistē, 

piedaloties dažādos investīciju projektu konkursos un, iespējams, īstenojot PPP projektus. 



1.12.3. ATTĪSTĪBAS PRIORITĀTES LĪDZ 2010. GADAM 

Daļai no Ogres novadu veidojošajām pašvaldībām atšķirīgos laikos bija izstrādātas attīstības 

programmas, saskaņā ar kurām tās nodrošināja pašvaldību attīstību atbilstoši noteiktajām 

prioritātēm un pieejamajiem finanšu resursiem. Pēc 2009. gada spēkā bija Ogres novada un 

Mazozolu pagasta attīstības programmas. 

Ogres novada izstrādātajā attīstības Programmā 2005.- 2013. gadam kā galvenās novada 

prioritātes tika definētas: 

- infrastruktūras pilnveidošana un attīstība; 

- ekonomikas dažādošana un uzņēmējdarbības attīstība; 

cilvēkresursu attīstība; 

- sociālās palīdzības un veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana. 

Mazozolu pagasta Attīstības programmā 2006. - 2013. gadam minētas šādas prioritātes: 

- izglītības, kultūras, sporta, sociālās palīdzības un veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana; 

- infrastruktūras un vides attīstība; 

- konkurētspējīgas un daudzveidīgas tautsaimniecības attīstība. 

Taurupes pašvaldība 2007. gadā noteikusi darbības virzienus jomās Izglītība, Kultūra, 

Komunālā saimniecība un Pašvaldības ielu un ceļu sakārtošana. 

Arī pārējās novadu veidojošās pašvaldības līdz ATR pabeigšanai primāri pievērušas 

uzmanību tādām jomām kā Izglītība, Pašvaldības infrastruktūras sakārtošana un Komunālo 

pakalpojumu kvalitātes un mājokļu uzlabošana. 

1.12.4. PAŠVALDĪBAS ADMINISTRĀCIJA 

1.12.4.1. Izmaiņas administratīvi teritoriālās reformas ietvaros 

Pirms Administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā pašreizējā Ogres novada teritorijā bija 8 

pašvaldības: Ogres novads (Ogres pilsēta un Ogresgala pagasts), Suntažu, Lauberes, Madlienas, 

Krapes, Ķeipenes, Taurupes, Mazozolu un Meņģeles pagasts. Pirms pašvaldību apvienošanas 2008. 

gadā saskaņā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas norādījumiem tika sagatavots 

“Krapes pagasta, Ķeipenes pagasta, Lauberes pagasta, Madlienas pagasta, Mazozolu pagasta, 

Meņģeles pagasta, Ogres novada, Suntažu pagasta un Taurupes pagasta pašvaldību apvienošanās 

projekts”. Projekta ietvaros tika izstrādāta jaunās pašvaldības struktūra un noteikti darbības 

pamatprincipi. Administratīvā struktūra tika plānota katrā pašvaldības atbildības jomā, nosakot, ka: 

1) pašvaldībai būs centrālā administrācija un 9 pagastu pārvaldes; pagastu pārvaldēm būs 

pašvaldības iestāžu statuss; 

2) komunālā saimniecība paliks katras pagasta pārvaldes pārziņā un tiks uzturēta līdzīgi kā 

pirms apvienošanās; tiks noteikti vienoti principi tarifu aprēķināšanai; 

3) darbību turpinās visas pašvaldību izglītības iestādes; izglītības jomu pārraudzīs pašvaldības 

Izglītības nodaļa (faktiski - Izglītības un sporta pārvalde); 

4) darbību turpinās visi kultūras un tautas nami, muzeji un bibliotēkas; no kultūras un tautas 

namiem iestādes statuss paliks tikai p/a “Ogres novada kultūras centram”; pagastu kultūras 

un tautas nami tiks iekļauti pagasta pārvalžu administratīvajās struktūrās kā atsevišķas 

struktūrvienības; 

5) tiks saglabātas visas veselības aprūpes iestādes, ārstu prakses un feldšeru - vecmāšu punkti, 

pašvaldības līdzfinansējums tiem nesamazināsies; 

6) sociālās palīdzības un aprūpes jomā Ogrē un Ogresgala pagastā turpinās darbību Ogres 

sociālais dienests, pagastos sociālie darbinieki tiks apvienoti 3 atsevišķos sociālajos 

dienestos: Madlienas, Taurupes un Suntažu; 

7) bāriņtiesas Ogrē un Ogresgalā turpinās darbību kā pirms pašvaldību apvienošanās, savukārt 

pagastos bāriņtiesas tiks apvienotas 3 struktūrās: Madlienas, Suntažu un Taurupes 

bāriņtiesā; 



8) Ogres novada pašvaldības policija pēc novada apvienošanas veiks savas funkcijas arī 

pagastos, nodrošinot 6 darbiniekus pagastu teritorijā; 

9) novadā būs 2 būvvaldes - Ogres būvvalde (darbības teritorija - Ogres pilsēta un Ogresgala 

pagasts) un Madlienas būvvalde (darbības teritorija - pārējie 8 pagasti); 

10)novadā darbosies viena dzimtsarakstu nodaļa - Ogres novada pašvaldības struktūrvienība; 

viens šīs nodaļas darbinieks civilstāvokļa aktu reģistrāciju un citas dzimtsarakstu nodaļas 

funkcijas veiks Madlienā; 

11)sabiedriskā transporta pakalpojumus organizēs Rīgas plānošanas reģiona struktūrvienības 

sadarbībā ar Ogres novada pašvaldību. 

Apvienošanās projektā paredzētā pašvaldības struktūra finansiālo iespēju robežās ieviesta 

atbilstoši novada izveides plānam - struktūrvienības un iestādes ir izveidotas saskaņā ar 

apvienošanās projektu, finansējums atsevišķās jomās nedaudz samazinājies, tomēr funkciju izpilde 

visur ir nodrošināta. Nav nodrošināti dzimtsarakstu nodaļas pakalpojumi Madlienā, tomēr 

iedzīvotājiem šajā jomā izmaiņas nav uzskatāmas par būtiskām. Pašvaldības policija 2010. gadā 

darbu uzsāka pašvaldības policisti pagastu teritorijās. 

Kaut gan strukturāli reforma ir īstenota atbilstoši plānotajam, aktuāli palikuši vairāki iekšējās 

darba organizācijas jautājumi. Tā, piemēram, pēc pašvaldību apvienošanās nav skaidri definēti 

pašvaldības iekšējie procesi - vēl joprojām gan klientiem, gan darbiniekiem rodas neskaidrības, kur 

jāvēršas, kādi dokumenti un kam jāiesniedz, lai atrisinātu savu problēmu. Iekšējo dokumentu 

aprites analīzes rezultātā iegūtie apraksti ne tikai padarītu pārskatāmāku un caurspīdīgāku 

pašvaldības darbību, bet arī vienkāršotu un paātrinātu jauno pašvaldības darbinieku ievadīšanu 

darbā. Informāciju par to, kur klientam vērsties konkrētu jautājumu gadījumā, varētu nodrošināt 

pakalpojumu apraksti pašvaldības mājas lapā vai bukletos, vienkāršāku dokumentu apriti ar 

klientiem veicinātu vienas pieturas aģentūra. 

1.12.4.2. Informācija par pašvaldībā nodarbinātajiem 

Lai izvērtētu Ogres novada pašvaldības administratīvo kapacitāti, ir apkopota informācija par 

pašvaldībā nodarbinātajiem - darbinieku skaits, vecums, izglītība, vidējais atalgojums. 

Kā redzams 55. attēlā, darbinieku skaits visās Ogres novadu veidojošajās pašvaldībās no 

2005. gada līdz 2008. gadam pieaudzis, kas izskaidrojams arī ar darba apjomu pieaugumu 

pašvaldībās. Savukārt 2009. gadā darbinieku skaits kopumā samazinājies. Darbinieku skaita 

izmaiņu galvenie faktori bija pašvaldības finanšu līdzekļu samazināšanās, Ogres rajona 

reorganizācijas plāna realizācija, izmaiņas normatīvajos aktos un administratīvi teritoriālā reformas 

ietvaros veiktie pasākumi. 

55. att. Nodarbināto skaits Ogres novadu veidojošajās pašvaldībās 

Pašvaldība 

Pašvaldībā 

nodarbināto skaits 2005.g. 

(kopā/administrācijā) 

Pašvaldībā 



Pašvaldībā 



Pašvaldībā 



Pašvaldībā 





1702/74 1738/74 1505/78 1512/80 1170/82 

Krapes pagasts 41/12 43/12 43/12 45/12 45/12 

Ķeipenes pagasts 72/10 72/10 71/10 74/10 74/10 



Lauberes pagasts 47/8 53/8 49/8 48/8 48/8 

Mazozolu pagasts 45/3 52/3 55/3 55/3 54/3 

Madlienas pagasts 172/27 170/31 172/31 179/32 163/37 

Meņģeles pagasts 65/4 61/4 63/4 73/4 63/4 

Suntažu pagasts 99/17 99/17 108/17 122/18 108/18 

Taurupes pagasts 70/4 74/4 68/4 65/4 59/4 

Būtiski izmainās situācija, ja skata pašvaldībā nodarbināto skaitu attiecībā pret 1000 

iedzīvotājiem. Vismazāk nodarbināto uz 1000 iedzīvotājiem ir bijis Suntažu pagastā, bijušā Ogres 

novada teritorijā un Krapes pagastā. Tomēr pārsteidzīgus secinājumus nevar veikt, jo pašvaldības 

vienu un to pašu jautājumu risināšanai izvēlējās dažādu pieeju - vienas pašvaldības darbinieku 

pieņēma pastāvīgā darbā, bet citās šo pašu uzdevumu veikšanai noslēdza līgumus par konkrēta 

darba veikšanu ar fiziskām vai juridiskām personām. Šāda situācija ir saglabājusies arī pēc ATR 

pabeigšanas. 

Pašvaldībās nodarbināto vidējais atalgojums (12. pielikums) līdz administratīvi teritoriālajai 

reformai kopumā augstāks ir bijis Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā strādājošajiem. 2009. gada 

ekonomiskās krīzes rezultātā visiem pašvaldībās nodarbinātajiem algas samazināja, un pēc 

administratīvi teritoriālās reformas atalgojumu līmenis pakāpeniski savstarpēji līdzsvarojas 

atbilstoši apdzīvoto teritoriju lielumam un iedzīvotāju skaitam. 

Pašvaldībās strādājošo vidējais vecums 2009. gadā bija 48,3 gadi (12. pielikums). Vairāk kā 

¾ pašvaldības administrācijās nodarbināto ir augstākā izglītība Tomēr šī informācija sniedz tikai 

vispārēju priekšstatu, jo nav apkopota informācija par to, cik lielā mērā darbinieku izglītības 

līmenis atbilst amata aprakstā minētajām prasībām. 

Līdz ar likumdošanas izmaiņām 2010. gadā arī Ogres novada pašvaldībā uzsākta darbinieku 

atalgojuma piemērošana atbilstoši ieņemamajam amatam, izvērtējot iegūto kvalifikāciju un 

pieredzi. Pilnveidojot darbinieku atlīdzības sistēmu, būtiski ir ņemt vērā arī veicamā darba apjomu 

un ievērot vienlīdzības principu. 

1.12.4.3. Pašvaldības darbības principi un kvalitāte 

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 11. pantu amatpersonu darba kvalitāti var 

novērtēt, vadoties pēc šajā likumā minētajiem principiem: 

- valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs; 

- valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret 

privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā 

laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu 

privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses; 

- valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu 

kvalitāti. Tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā; 

- valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību; 

- valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai; 

- valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi Valsts pārvaldes institucionālo sistēmu 

pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido. 

2009. gada sākumā SIA “Tirgzinis” pēc SIA “Mana Nauda” 71 pasūtījuma ir veikusi pētījumu 

Latvijas pašvaldībās “Vai Latvijas pašvaldības ir atvērtas uzņēmējdarbībai un iedzīvotājiem”. 

Pētījumā konstatēts, ka Ogres rajona pašvaldības (rajona reorganizācijas rezultātā 9 no 15 

pašvaldībām ir iekļautas jaunajā Ogres novadā) ir vienas no mazāk pieejamām pašvaldībām saviem 

iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Piemēram, uz telefona zvaniem īsi pēc darba laika sākuma un īsi 

pirms darba laika beigām bijušā Ogres rajona pašvaldībās neatbild 67% veikto zvanu (salīdzinoši 

71 Informācija www.mananauda.lv/pētījums 



visvairāk Preiļu rajona pašvaldībās - 95%, vismazāk - Daugavpils rajona pašvaldībās - 21%). Uz 15 

nosūtītām e-pasta vēstulēm Ogres rajona pašvaldības atbildējušas 5 gadījumos, bet 10 vēstules 

palikušas neatbildētas. 

Uz uzņēmēju vēlmi atvērt ražotni pašvaldības teritorijā Ogres rajonā nereaģē 67 % jeb 10 no 

15 (salīdzinoši visvairāk Jelgavas rajonā - 88% jeb 14 no 16, vismazāk - Alūksnes rajonā - 57% jeb 

12 no 21 rajona pašvaldībām). 

Pētījuma rezultātā SIA “Mana Nauda” iesaka pašvaldību vadītājiem: 

1) izvērtēt savā pakļautībā strādājošo darbinieku profesionalitāti un attieksmi pret darba 

pienākumiem; 

2) apmācīt darbiniekus un sekmēt interneta un e-pasta lietošanu ikdienas darbā, jo šie 

mūsdienās ir svarīgākie komunikācijas līdzekļi. 

Pētījuma otrā etapa rezultāti rāda, ka uz telefona zvaniem pašvaldību darbinieki galvenokārt 

sāk atbildēt 30 minūtes pēc oficiālā darba laika sākuma un atbildēt beidz 30 minūtes pirms oficiālā 

darba laika beigām. Īstenojot valstī izsludināto taupības režīmu, pētījuma autori iesaka samazināt 

pašvaldības strādājošo darbinieku darba laiku par 1 stundu, tādā veidā ietaupot būtisku daļu no 

nodokļu maksātāju naudas. 

Tā kā Ogres novada rādītāji šajā pētījumā ir samērā zemi, tad pētījuma autoru ieteikumi 

vistiešākajā mērā attiecināmi arī uz Ogres novada pašvaldību. 

2009.gadā “Ogres, Suntažu, Lauberes, Madlienas, Krapes, Ķeipenes, Mazozolu, Taurupes un 

Meņģeles pašvaldību apvienošanās projektā” minēts, ka jaunizveidotās Ogres novada pašvaldības 

darbības pamatprincipi ir šādi: 

- novada pašvaldības darbība nodrošina novada teritorijas līdzsvarotu attīstību; 

- nodrošināta optimāla pašvaldības pakalpojumu pieejamība visā novada teritorijā; 

- pašvaldības materiālie un cilvēkresursi tiek izmantoti efektīvi - racionāli un lietderīgi; 

- pašvaldība veicina un atbalsta iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju iniciatīvu, brīvprātīgo 

darbu un iesaistīšanos pašvaldības funkciju nodrošināšanā. 

Tātad pašvaldības darbā ir būtiski rast līdzsvaru starp racionālu pašvaldības resursu 

izmantojumu un pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu visiem novada iedzīvotājiem, vienlaikus 

veicinot līdzsvarotu attīstību un aktīvu iedzīvotāju iesaistīšanu pašvaldības funkciju realizācijā. 

Pirmais gads pēc administratīvi teritoriālās reformas galvenokārt ir veltīts apvienoto 

pašvaldību normatīvās dokumentācijas saskaņošanai, atbilstoši apvienošanās projektam pārveidoto 

vai no jauna izveidoto institūciju darbības reglamentēšanai, tomēr nepieciešams veikt arī reformas 

rezultātā ieviesto pārmaiņu novērtējumu - vai izvēlētā administrācijas struktūra ir patiešām 

racionālākā pieeja pašvaldības funkciju īstenošanā, ņemot vērtā novada attīstības tendences. 

Risinājums varētu būt vispārējs pašvaldības funkciju un procesu audits, kurā tiktu ņemts vērā arī 

pašvaldības attīstības redzējums - dažādās sadarbības formas ar privāto un nevalstisko sektoru, pēc 

iespējas plašāk izmantota elektroniskā darbības vide, lauku teritorijās - vairāk attīstīta 

lauksaimniecība un mežsaimniecība, pilsētā un tās tuvumā - ražošana un rekreācija. 

Lai uzlabotu pašvaldības administrācijas darbu, Ogres novada domē 2004. gadā (tātad pirms 

pašvaldību apvienošanās) tika ieviesta ISO 9001:2000 Kvalitātes Vadības Sistēma. Šīs sistēmas 

ietvaros tika definēti pašvaldībā īstenotie procesi. Tās sertifikācijas termiņš beidzās 2007. gadā un 

vairs netika atjaunots, jo, kā atzīst pašvaldības speciālisti, kvalitātes vadības sistēma bija dārga un 

neelastīga pieeja pašvaldības darba pārraudzībai. Tomēr pēc minētās sistēmas darbības perioda 

vairs nav veiktas arī citas aktivitātes, kas būtu vērstas uz pašvaldības darba kvalitātes novērtējumu 

un pilnveidi, izņemot struktūrvienību un iestāžu vadītāju sanāksmes. Pašvaldības darbinieku darba 

izvērtēšanā un uzlabošanā varētu izmantot regulāras iekšējas un ārējas aptaujas, ikgadējās 

plānošanas un darba izpildes pārrunas un to rezultātā organizētas kvalifikācijas paaugstināšanas 

mācības u.tml. 

Analizējot situāciju par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanu ikdienas darbā 

Ogres pašvaldībā, secināms, ka tās tiek aktīvi izmantotas, taču saziņa ar to starpniecību nav 

reglamentēta. Pašvaldībā netiek reģistrētas, piemēram, ienākošās e-pasta vēstules, ja tās nav 

parakstītas ar elektronisko parakstu, un pašvaldības darbiniekiem nav pienākums uz tām atbildēt. 



Daļa pašvaldības darbinieku e-pastu praktiski neizmanto, tāpēc informāciju saņem ļoti ierobežotā 

apmērā (tikai sniegtu papīra formā vai mutiski). Gandrīz nemaz netiek izmantots elektroniskais 

paraksts. 

Efektīvas pārvaldes nolūkos pašvaldības darbā būtu jāpalielina informācijas un komunikācijas 

tehnoloģiju loma, piemēram, veicinot elektronisku saziņu (gan iekšēju, gan ārēju), izveidojot e- 

pakalpojumus, paplašinot elektroniski pieejamo informāciju par pašvaldību (piemēram, 

pakalpojumu apraksti pašvaldības mājas lapā, datu bāze par pašvaldības īpašumiem, to aktuālo 

stāvokli, noslēgtajiem nomas līgumiem, u.tml.) 

1.12.5. PRIVĀTĀ UN NEVALSTISKĀ SEKTORA IESAISTE PAŠVALDĪBAS DARBĀ 

1.12.5.1. Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām 

Tā kā viens no pašvaldību apvienošanās projektā minētajiem darbības pamatprincipiem ir 

iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju iniciatīvas, brīvprātīgā darba un iesaistīšanās pašvaldības 

funkciju nodrošināšanā veicināšana, tad tika analizētas arī pašreizējās pašvaldības sadarbības 

formas ar nevalstisko sektoru. 

Ogres novada teritorijā 2010. gada aprīlī ir reģistrētas 167 biedrības un nodibinājumi. No tiem 

11 ir dzīvojamo māju apsaimniekotāju biedrības, 35 mednieku klubi un biedrības, kuru darbība 

saistīta ar vidi un dzīvniekiem, 50 organizācijas, kas saistītas ar sportu un aktīvo atpūtu. Pārējās 

biedrības (kopā 71) saistītas ar sabiedrības izglītošanu, sociālo palīdzību un citiem jautājumiem. 

Laika posmā no 2005. līdz 2009. gadam atsevišķas Ogres novadu veidojošās pašvaldības ir 

finansiāli atbalstījušas vairāku biedrību un iedzīvotāju apvienību aktivitātes, piemēram, sadarbībā ar 

Nīderlandes fondu KNHM Ogres novadā, Krapes, Mazozolu un Taurupes pagastā 3 gadus 

organizēti projektu konkursi, kur atbalstīti vairāki desmiti reģistrētu un nereģistrētu iedzīvotāju 

grupu projekti dzīves fiziskās un sociālās kvalitātes uzlabošanai. 

2010. gadā pašvaldība nav deleģējusi nevienu no savām funkcijām nevalstiskā sektora 

organizācijām. Pašreiz pašvaldībā nav neviena darbinieka, kas koordinētu un attīstītu sadarbību ar 

sabiedriskā sektora organizācijām, nav skaidri definēta stratēģija sadarbības virzieniem ar NVO 

(kādas aktivitātes tiek atbalstītas, kādas netiek, kādā veidā notiek atbalsts - finansiāls, praktisks, 

politisks, informatīvs). 

Vienlaikus jāizvērtē pašvaldības loma un atbalsta iespējas NVO sadarbībā ar uzņēmējiem, 

piemēram, sniedzot uzņēmējiem informāciju par NVO aktivitātēm un aicinot piedalīties NVO 

aktivitāšu atbalstīšanā finansiāli vai praktiski. Tādējādi tiktu ne tikai veicināta iedzīvotāju iniciatīva 

un pilnveidota apkārtējā vide, bet arī uzlabota sadarbība dažādu iedzīvotāju grupu starpā un 

paaugstināta lojalitāte savam novadam. 

Tāpat būtu lietderīgi izvērtēt iespēju pašvaldībai deleģēt atsevišķas funkcijas biedrībām un 

nodibinājumiem, kā rezultātā uzlabotos pašvaldības funkciju izpildes kvalitāte un palielinātos 

investīciju piesaistes iespējas, ko apliecina citu pašvaldību pozitīvā pieredze (piemēram, Līvānu 

novadā sociālās aprūpes jomā liela daļa funkciju nodota biedrībai „Baltā māja”). 

Lai veicinātu jauniešu iniciatīvu, 2009. gada oktobrī Ogrē notika Jauniešu forums. Foruma 

rezultātā tika sagatavoti priekšlikumi gan pašiem jauniešiem, gan pašvaldībai. Daļa no ieteikumiem 

pašvaldībai bija šādi: 

- veicināt sadarbību starp jauniešiem un domi, sniegt palīdzību Jauniešu domes izveidē, 

atbalstīt un sadarboties ar Jauniešu domi; 

- izveidot Jaunatnes stratēģiju Ogres novadam (jauniešu loma un darbība novadā); 

- atbalstīt jauniešu iniciatīvas finansiāli, morāli un piešķirot telpas un aprīkojumu; 

- organizēt brīvprātīgo darbu jauniešiem (motivēšanas pasākumi, informācija, katalogs par 

brīvprātīgā darba iespējām); 

- izglītot skolēnus un atbalstīt ar informāciju un pasākumiem saistībā ar uzņēmējdarbību, 

prakses iespēju nodrošināšanu. 



Attīstības programmas realizācijas ietvaros nepieciešams izvērtēt jauniešu līdzdalības iespējas 

pašvaldības lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procesā, jo tieši jauniešu iniciatīva, aktivitāte 

un lojalitāte būs pamats novada veiksmīgai attīstībai nākotnē. 

1.12.5.2. Sadarbība ar uzņēmējiem 

Tikpat nozīmīga kā sadarbība ar nevalstisko sektoru ir pašvaldības sadarbība ar privāto 

sektoru jeb uzņēmējiem. Ogres novada dome 2006. gadā ir noslēgusi privātās un publiskās 

partnerības (PPP) līgumu par Ogres Mākslas skolas būvniecību un apsaimniekošanu. 2009. gadā 

noslēgts PPP līgums par bērnudārza būvniecību un uzturēšanu. 

PPP modeļa pielietojums pašvaldības infrastruktūras attīstībā ļauj ātrāk nodrošināt sabiedrību 

ar nepieciešamajiem infrastruktūras objektiem (celtnēm, ielām, tiltiem u.tml.), atslogo pašvaldības 

budžetu, jo maksājumi privātajam partnerim izlīdzinās 15 - 30 gadu periodā, kā arī uzlabo sniegto 

pakalpojumu kvalitāti. Iespējams, būtu lietderīgi izvērtēt arī nākotnē PPP projektu ieviešanu, lai 

iespējami tuvākā nākotnē nodrošinātu pašvaldību ar nepieciešamo infrastruktūru. 

1.12.6. OGRES NOVADA PAŠVALDĪBAS STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA 

1.12.6.1. Sadraudzības pašvaldības 

Ar Hengelo (Nīderlande) pašvaldību 1993. gadā parakstīts nodomu protokols par sadarbību 

vides jautājumos, bet 1996. gadā parakstīts plašāks sadarbības līgums (aptver pašvaldības darbību 

kopumā, pašvaldības organizāciju, administrāciju, informāciju un attīstību). 

Kopš 1994.gada, sadarbojoties Ogres un Hengelo pašvaldībām un to iestādēm, izstrādāti un 

īstenoti kopīgi projekti dažādās abām pusēm nozīmīgās sfērās -energoefektivitāte, infrastruktūra, 

izglītība, kultūra, pašvaldības darba uzlabošana, vides aizsardzība, u.c. 

Īpaši attīstījusies sadarbība starp Ogres un Hengelo mūzikas skolām. Organizētas abpusējas 

vizītes, pieredzes apmaiņas pasākumi, jauniešu un pedagogu apmaiņas, kā arī rīkoti kopīgi koncerti. 

Nolūkā veicināt sadarbību abu pašvaldību starpā Hengelo ir izveidota un aktīvi darbojas arī 

biedrība “Ogre - Hengelo”. 

Ar Onges (Ånge) pašvaldību Zviedrijā 1996. gadā parakstīts sadarbības līgums (aptver 

pašvaldības darbību kopumā, pašvaldības organizāciju, administrāciju, informāciju un attīstību). 

1999. un 2002. gadā parakstīti 3 gadu nodomu protokoli starp Ånge Bobergskolan (Onges 

ģimnāziju) un Ogres pašvaldību (sadarbības jomas - profesionālā izglītība, sociālās aprūpes 

sektors). 

Sadarbības aktivitātes ietver abpusējas vizītes, pieredzes apmaiņas pasākumus (īpaši - 

sociālajā sfērā un izglītībā), jauniešu un pedagogu apmaiņu, bērnu vasaras nometnes, īstenoti arī 

vairāki kopīgi projekti. 

Ar Žueletūras (Joué lès Tours) pašvaldību Francijā sadarbības līgums noslēgts 2005. gadā, 

līguma darbības jomas ir administrācija, sociālie jautājumi, kultūra, jaunatne, sports, u.c. 

Līdzšinējā sadarbība ietver abpusējas vizītes, apmaiņas starp Ogres ģimnāzijas un Žueletūras 

Žana Monē liceja jauniešiem un pedagogiem (t.sk. Ogres ģimnāzijas projekts “Jauniešu tiesības un 

pienākumi Žueletūras licejā un Ogres ģimnāzijā”, ES programma “Jaunatne darbībā”), kā arī 

Žueletūras pūtēju orķestra “Orchestre d'Harmonie de Joué les Tours” dalību 3. starptautiskajā 

pūtēju orķestru festivālā “Brīze”. 

Par tradīciju jau kļuvusi Ogres novada mūzikas un deju ansambļu dalība Žueletūras 

pašvaldības organizētajos ikgadējos Ziemassvētku pasākumos “Féeriades de Noël”. 

Ar Basarabjaskas (Basarabeasca) pašvaldību Moldovā sadarbības līgums noslēgts 2006. 

gadā (līguma darbības jomas - administrācija, kultūra, izglītība, arhitektūra, jaunatne, sports, 

sociālie pakalpojumi, uzņēmējdarbības veicināšana). 



Ar Čerņigovas (Чернігів), pašvaldību Ukrainā 2007. gadā parakstīts nodomu protokols 

(sadarbības jomas tirdzniecība, ekonomika un kultūra, kā arī izglītība, veselības aprūpe, jaunatnes 

politika, sports, u.c.). 

Ar Kelmes (Kelmė), Lietuva, pašvaldību sadraudzības līgums parakstīts 2010. gadā (darbības 

jomas - uzņēmējdarbība, lauksaimniecība, vides, tehniskie projekti, izglītība, kultūra un sports, 

tūrisms). Kelme ir kādreizējā Ogres rajona sadraudzības pašvaldība. Ņemot vērā administratīvi 

teritoriālās reformas ietvaros notikušās izmaiņas, 2010. gadā sadraudzības līgums tika atjaunots 

starp Kelmes pašvaldību un Ogres novada pašvaldību. 

Bolnēsas (Bollnäs), Zviedrija, komūna ir kādreizējā Ogres rajona sadraudzības pašvaldība. 

Sadarbības aktivitātes ietver abpusējas vizītes, jauniešu un pedagogu apmaiņas, Ogres un Bolnēsas 

pašvaldību kopuzņēmuma - izglītības centra “Tempus LS” izveidi, kā arī sadarbību dažādu projektu 

realizācijā. 

15 gadu garumā ilgusī Bolnēsas/Arbras Lauvu kluba sadarbība ar Ogres rajona pašvaldību 

turpinās arī pēc administratīvi teritoriālās reformas, dāvinot Ogres novada skolām, iestādēm un 

invalīdu biedrībai skolas mēbeles, aprīkojumu un citas vērtīgas lietas. 

Savstarpēju ilgstošu kontaktu vai arī kopīgu projektu realizācijas ietvaros Ogres pašvaldībai 

izveidojušās sadarbības saiknes arī ar tādām pašvaldībām kā Kerava (Kerava) un Jarvenpā 

(Järvenpää) Somijā, Novi Bidžova (Nový Bydžov) Čehijā, u.c. 

1.12.6.2. Nozīmīgākie starptautiskie projekti 

2007. gads. Čerņigovas pilsētas ilgtspējīgas attīstības veicināšana, pielietojot stratēģiskās 

plānošanas pieeju un radot pamatu ilgtermiņa sadarbības aktivitātēm starp Čerņigovas un Ogres 

pašvaldībām, LR Ārlietu ministrijas granta projektu konkurss “Atbalsts attīstības sadarbības 

projektiem Latvijas Republikas noteiktajās saņēmējvalstīs”. Projekta mērķis - Čerņigovas pilsētas 

ilgtspējīgas attīstības veicināšana, sniedzot atbalstu Čerņigovas stratēģiskās plānošanas 

dokumentācijas izstrādē un sekmējot turpmāko sadarbību starp Čerņigovas un Ogres pašvaldībām 

uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības jomās. Viens no būtiskākajiem projekta rezultātiem ir tā 

realizācijas laikā parakstītais Nodomu protokols par sadarbību starp Ogres novada domi un 

Čerņigovas pilsētas padomi. 

2008. gads. Čehijas, Slovākijas, Polijas, Latvijas un tiem radniecīgu reģionu partnerības 

pilsētu tīkla veidošana, ES programma “Europe for Citizens”. Projekta mērķis - sadarbības tīkla 

izveide starp Novy Bydzov (Čehija), Spolecna Cidlina (Čehija), Brezno (Slovakija), Muranska 

Planina (Slovakija), Ciechanow (Polija) un Ogres pašvaldībām. 

2006. - 2008. gads. STANDARDCARE, ES programma Leonardo da Vinci. Projekta mērķis - 

attīstīt Eiropas apmācību programmu un akreditāciju, pielietojot kopēju novērtējuma procesu 

darbiniekiem, kas ir iesaistīti veco ļaužu ar kompleksām problēmām aprūpē Bulgārijā, Latvijā, 

Lietuvā, Polijā un Lielbritānijā. 

2006. - 2008. gads. „Sabiedrība ar iedvesmu - Ogre”, Nīderlandes fonds KNHM. Nolūkā 

uzlabot dzīves kvalitāti un sekmēt iedzīvotāju iniciatīvu, Ogres novada dome un Nīderlandes fonds 

KNHM laika periodā no 2006. līdz 2008. gadam organizēja projektu konkursus „Iedzīvotāji veido 

savu vidi”, dodot iespēju novada iedzīvotājiem īstenot projektus, kas saistīti ar dzīves kvalitātes 

uzlabošanu. Kopumā trijos izsludinātajos konkursos tika apstiprināti un realizēti 75 no Ogres 

novada iedzīvotāju iesniegtajiem 118 projektiem. 

2006. - 2009. gads. „Enerģijas izmantošanas un pārvaldes līgumi zemu ienākumu un 

sociālajiem mājokļiem (ECOLISH)”, Eiropas Komisijas programma „Intelligent Energy - Europe” 

(projekta iesniedzējs - Cauberg-Huygen Raadgevende Ingenieurs bv (CHRI), Nīderlande). Projekta 

rezultātā veikta enerģijas piegādes kontraktēšanas iespējamības un potenciāla izpēte un 

demonstrēšana attiecībā uz zemu ienākumu un sociālajiem mājokļiem. Projekts īstenots sadarbībā 

ar ārvalstu partneriem no Nīderlandes, Grieķijas, Vācijas, Ungārijas un Beļģijas. 

2009. - 2010. gads. „Development of Cross-Border Choir Singing Culture (Singing 

Neighbours)”, Igaunijas - Latvijas programma. Projekts ir vērsts uz Igaunijas un Latvijas bērnu un 



jauniešu koru sadarbības veicināšanu. Tā ietvaros paredzētas diriģentu meistarklases, jaunu tautas 

tērpu iegāde Ogres ģimnāzijas jauktajam korim “Gājputni”, jauniešu nometnes un koncerti, 

Igaunijas - Latvijas dziesmu grāmatas izveidošana jauniešu koriem ar nelielu vārdnīcu abās 

valodās, u.c. Projekta aktivitātes norisinās Baldonē, Jūrmalā un Ogrē, kā arī Viru pilsētā un pagastā 

(Igaunija). 

2010. gads. „Sabiedrība ar iedvesmu - Ķeipene /Laubere/ Madliena / Suntaži / Meņģele”, 

Nīderlandes fonds KNHM. Turpinot aizsākto sadarbību ar KNHM, Ogres novada pašvaldība 

organizē projektu konkursu iedzīvotāju grupām un sabiedriskajām organizācijām piecos novada 

pagastos, kuros līdz šim KNHM fonda atbalstīti projekti vēl nav īstenoti – t.i., Ķeipenē, Lauberē, 

Madlienā, Meņģelē un Suntažos. Konkursa ietvaros saņemti 40 projektu pieteikumi dažādās ar 

dzīves kvalitātes uzlabošanu saistītās sfērās, no kuriem apstiprināti 11. 

2010. gads. „Sustainable Municipal Development via Project Implementation in Different 

Sectors and Different Administratively Territorial Levels”, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu 

mobilitātes programma „Valsts administrācija”. Projekta ietvaros organizēta pieredzes apmaiņa ar 

Salo (Somija) un Sigdal (Norvēģija) pašvaldībām par projektu vadību un attīstības plānošanu. 

Arī virkne Ogres novada pašvaldības iestāžu piedalījusies dažādu starptautiska rakstura 

projektu realizācijā sadarbībā ar tādām valstīm kā Somija, Zviedrija, Lielbritānija, Slovākija, 

Portugāle, Itālija, Lietuva, Francija, Beļģija, Kipra, Rumānija, u.c., piesaistot finansējumu no 

dažādām Eiropas Savienības un citām programmām un fondiem. 



1.13. SABIEDRISKĀ KĀRTĪBA UN DROŠĪBA 

1.13.1. POLICIJA 

Ogres novada pašvaldības teritorijā sabiedrisko kārtību nodrošina Ogres novada pašvaldības 

policija un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirknis. Ogres pašvaldības policija līdz 

2009. gadam darbojās tikai Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā, atsevišķi pašvaldības policijas 

darbinieki bija Suntažu pagastā un Taurupes pagastā. 

1.13.1.1. Pašvaldības policija 

Pašvaldības policija kontrolē pašvaldības saistošo noteikumu izpildi, nodrošina vispārēju 

sabiedriskās kārtības pārkāpumu novēršanu un veic preventīvo darbu likumpārkāpumu novēršanā, 

savukārt Valsts policija novērš vai atklāj krimināla rakstura noziegumus. 

Kārtības uzturētāju skaits Ogres pašvaldības policijā 2009. gadā bija 29 (2005. g. - 23, 2006. 

g. - 21, 2007. g. - 23, 2008.g. - 33). 2010. gada laikā notiek 3 pašvaldības policijas atbalsta punktu 

izveide pagastos, katrā atbalsta punktā plānota 1 štata vienība. Tuvākajos gados būs nepieciešams 

nostiprināt un attīstīt šo atbalsta punktu darbību. 

1.13.1.2. Valsts policija 

Valsts policijai Ogres novada teritorijā līdz 2009. gadam bija 2 iecirkņi - Ogrē un Madlienā, 

kopš 2009. gada septembra ir 1 iecirknis - Ogrē. 2010. gadā 7 cilvēki bijušā Ogres rajona teritorijā 

ir ieguvuši brīvprātīgo policijas palīgu apliecības. Pašvaldība iesaistās šo cilvēku nodrošināšanā ar 

ekipējumu. 

Valsts policija nodrošina telpas atskurbtuvei, savukārt pašvaldība finansē medicīnisko 

personālu - 4 feldšerus. 

Ogres novada pašvaldības policija ir apkopojusi informāciju par reģistrēto administratīvo 

pārkāpumu skaitu Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā: 

2006.gadā - 2 382 administratīvie pārkāpumi; 

2007. gadā - 4 277 pārkāpumi; 

2008. gadā - 4 629 pārkāpumi; 

2009. gadā - 3 698 pārkāpumi. 

Pašvaldības policija administratīvo pārkāpumu skaita palielināšanos 2007. un 2008. gadā 

skaidro ar šajos gados bieži notikušajiem publiskajiem pasākumiem Ogres estrādē, kas 2009. gadā 

tika būtiski ierobežoti. 

Fakts, ka arī 2009. gadā ir samērā liels reģistrēto administratīvo pārkāpumu skaits, iespējams, 

liecina par finansiāli ekonomiskās situācijas ietekmi. Kā atzīst pašvaldības policijas pārstāvji, 2009. 

un 2010. gadā pieaug administratīvo pārkāpēju pesimisms un agresivitāte, kas izpaužas arī 

komunikācijā ar pašvaldības policijas darbiniekiem. Lielākajai daļai pārkāpēju nav pastāvīga darba. 

Lai prasmīgāk risinātu konfliktus ar likumpārkāpējiem, būtu nepieciešamas policistu apmācības vai 

policijas darbinieks - psihologs. 

2009. un 2010. gadā sabiedriskās kārtības nodrošināšanai tiek veidots video novērošanas 

centrs. Līdz 2010. gada beigām paredzams, ka tiks uzstādītas 9 video novērošanas kameras Ogres 

pilsētā. Turpmākajos gados nepieciešams palielināt izvietoto kameru skaitu pilsētā, izvietot mobilas 

video novērošanas kameras arī pagastu centros sabiedriski bīstamās vietās un, iespējams, piesaistīt 

papildu personālu video novērošanas centram. 



Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirknis ir apkopojis informāciju par Ogres 

novada teritorijā uzsāktajiem kriminālprocesiem un kriminālprocesu uzsākšanas atteikumiem, ja 

nodarījumam nav konstatētas krimināla pārkāpuma pazīmes. 

Reģistrēto gadījumu skaitam, kad ir aizdomas par noziedzīgu nodarījumu, ir pakāpeniska 

tendence palielināties, taču faktiski uzsākto kriminālprocesu skaits no 2006. līdz 2009. gadam ir 

samērā stabils (56. attēls). 

56. att. Reģistrēto noziedzīgu nodarījumu skaits Ogres rajonā 

Gads Uzsākti 

Atteikts uzsākt Kopā 

kriminālprocesi kriminālprocesu 

2005. 769 1 132 1 901 

2006. 1 280 686 1 966 

2007. 1 214 1 024 2 238 

2008. 1 058 1 237 2 295 

2009. 1 113 1 320 2 433 

Ceļu satiksmes negadījumu skaitam Ogres novada teritorijā ir tendence samazināties. Ja 2005. 

gadā tika reģistrēti 890 ceļu satiksmes negadījumi, tad 2006. gadā - 697, 2007. gadā - 819, 2008. 

gadā - 831, 2009 gadā - 468 negadījumi. Ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanos, 

iespējams, var skaidrot ar satiksmes dalībnieku kontroles efektivitātes paaugstināšanos (paaugstināti 

soda mēri, fotoradaru izmantošana u.c.) un informatīvām kampaņām par ceļu satiksmes drošību. 

1.13.2. UGUNSDZĒSĪBA 

Ogres novadā par ugunsdzēsību atbild VUGD Rīgas reģiona pārvaldes Ogres daļa un Ķeipenes 

postenis. Kopš PSRS sabrukuma ugunsdzēsēju mašīnas ir saglabātas arī Krapē, Lauberē, Taurupē, 

Madlienā, Meņģelē un Ķeipenē, tomēr tās nav iespējams izmantot tehniskā stāvokļa vai kvalificēta 

personāla trūkuma dēļ. Statistiskā informācija par ugunsgrēkiem iekļauta 57. attēlā. 

57. att. Ugunsgrēku skaits Ogres rajonā 

Gads Ugunsgrēki Citi izsaukumi Kopā Bojā gājušie Cietušie 

(maldinājumi, tehniska 

palīdzība) 

2005. 245 322 567 3 1 

2006. 442 317 759 1 5 

2007. 270 284 554 5 1 

2008. 265 248 513 0 3 

2009. 225 111 336 2 2 



2. OGRES NOVADA SVID ANALĪZE 

2.1. DABAS VIDES SVID ANALĪZE 

STIPRĀS PUSES 

Dabas teritoriju izdevīga atrašanās vieta Pierīgas reģiona un 

valsts mērogā, citos novados esošo dabas objektu tuvums 

Ievērojami dzeramā ūdens resursi, kas pilnībā nodrošina 

iedzīvotāju un ražošanas vajadzības ilgā perspektīvā 

Liela bioloģiskā daudzveidība, procentuāli daudz īpaši 

aizsargājamo dabas teritoriju 

Kopumā labi ģeotehniskie apstākļi 

Izstrādāts vienots vides politikas dokuments - Ogres novada 

Vides koncepcija 2009.-2019. gadam 

Privātās iniciatīvas dabas teritoriju sakopšanā 

VĀJĀS PUSES 

Nepietiekama informācija par vides daudzveidību un tās 

pieejamību 

Maz detāli izpētītu derīgo izrakteņu atradņu 

Iepriekšējās desmitgadēs pieļautā būvniecība ģeotehniski 

sarežģītās vai nepiemērotās, kā arī derīgo izrakteņu atradņu 

vietās 

Neizmantoti minerālo ūdeņu resursi 

Maz ūdenstilpju un ūdensteču, kas piemērotas rekreācijai 

Nepietiekami pašvaldības finanšu resursi vides pasākumu 

realizēšanā 

IESPĒJAS 

Videi draudzīga tūrisma un apkalpojošās infrastruktūras 

attīstība 

Sadarbības starp pašvaldībām un citām institūcijām ĪADT 

attīstīšanā 

Dažādu finansējuma avotu piesaiste vides projektu un 

pasākumu realizēšanā 

DRAUDI 

Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās nekontrolētas 

tūristu plūsmas dēļ 

Valsts institūciju nespēja realizēt dabas aizsardzības plānos 

paredzētos pasākumus 

Dzeramā ūdens horizontu tehnogēnais piesārņojums 

Rīgas aglomerācijas dzeramā ūdens patēriņa pieauguma 

ietekmes palielināšanās uz novada rietumu daļas ūdensguvi 

VIETĒJĀ 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

REĢIONA 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

VALSTS 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 



2.2. EKONOMISKĀS VIDES SVID ANALĪZE 


Izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, neliels attālums līdz 

galvaspilsētai 

Profesionālās izglītības iespējas 

Izveidots biznesa inkubators 

Pozitīva pieredze ES finansējuma apgūšanā 

Pilsētas teritorijā attīstīta transporta infrastruktūra (Ogres 

stacija, šoseja Rīga-Daugavpils) 

Pozitīva pieredze PPP projektu realizēšanā 

Daudzveidīga uzņēmējdarbība, attīstītas vairākas ražošanas 

nozares 

Derīgo izrakteņu potenciāls 

Vērtīgas lauksaimniecības zemes, labvēlīgi apstākļi augļu, 

dārzeņu audzēšanai, piena un gaļas lopkopībai 

Laba sadarbība starp zemniekiem, lauksaimniekiem, attīstīta 

pieredzes apmaiņa 

Izveidotas vairākas uzņēmēju un to atbalsta sabiedriskā 

organizācijas 

Banku un valsts iestāžu pakalpojumu pieejamība 

Attīstītas komunikāciju tehnoloģijas 

Pašvaldībā izveidota Uzņēmējdarbības komisija 

Sakopta, pievilcīga vide Ogres pilsētā 

VĀJĀS PUSES 

Mūžizglītības sistēmas neesamība 

Vāja uzņēmēju savstarpējā sadarbība 

Liels attālums starp attālākajiem novada pagastiem un Ogres 

pilsētu 

Neapmierinoša pašvaldību autoceļu kvalitāte un komunālā 

infrastruktūra 

Iedzīvotāju ekonomiskās izglītības, izpratnes trūkums 

Negatīva attieksme pret uzņēmējiem no iedzīvotāju puses 

Negatīva iedzīvotāju attieksme pret ražošanas objektu 

būvniecību 

Neapmierinoša sabiedriska transporta kustība novadā 

Vāja informācijas plūsma/apmaiņa starp domi, uzņēmējiem 

un iedzīvotājiem 

Ierobežota informācijas pieejamība pārvaldēs 

Apstājies pieaugušo izglītības process 

Krasi atšķirīgs lauksaimnieciskās ražošanas attīstības līmenis 

Vidējā posma speciālistu trūkums lauksaimniecībā 

Priekšfinansējuma trūkums ES fondu projektiem 

Nekvalitatīvi telekomunikāciju, interneta pakalpojumi 

attālākajos novada pagastos 

Birokrātiskie šķēršļi jaunu darbinieku apmācībā un 

nodarbināšanā 

Augsts bezdarba līmenis 

VIETĒJĀ 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

REĢIONA 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

VALSTS 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 



Neefektīvs lauku konsultanta darbs 

Informācijas trūkums par jaunākajiem normatīvajiem aktiem 

un atbalsta iespējām uzņēmējiem 

Lauksaimniecības zemju nepietiekamā izmantošana 

Vietējo resursu nepilnvērtīga un neefektīva izmantošana 

laukos 

Atbalsta trūkums ražojošajiem uzņēmumiem 

Ierobežotas energoapgādes jaudu palielināšanas iespējas 

Lēns dokumentu un lēmumu pieņemšanas process novada 

domē 

Nav informācijas par derīgo izrakteņu izpētes pakāpi 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

IESPĒJAS 

Atsevišķu pašvaldības funkciju nodošana uzņēmējiem 

Sadarbības attīstība starp uzņēmējiem un arodskolām 

Prakses vietu nodrošināšana novada uzņēmumos 

Ogres novada uzņēmumu nozaru sasaistīšana ar arodskolu 

mācību programmām 

Telekomunikāciju, interneta sakaru attīstīšana attālākajos 

novada pagastos 

Lauksaimniecības uzņēmumu kooperācija 

Uzņēmējdarbības koordinators/konsultants lauksaimniecības 

jautājumos 

Kvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaistīšana 

Ogres novadā ražoto izstrādājumu popularizēšana 

Visu institūciju sadarbība un noieta tirgus vietējo ražotāju 

produktu realizācijai ārpus Latvijas meklēšana 

Investīciju piesaiste no dažādiem finanšu avotiem 

Zemes auglības paaugstināšana un lauksaimnieciskās 

ražošanas zemju saglabāšana 

Krājaizdevu sabiedrību veidošana pašvaldībā 

DRAUDI 

Neprognozējams izmaiņas valsts nodokļu politikā 

Uzņēmējdarbību neatbalstošas izmaiņas normatīvajos aktos 

Ekonomiskā situācijas tālāka pasliktināšanās valstī 

ES atbalsta nosacījumu izpildīšanas neiespējamība 

Tirgus pieprasījuma krišanās 

Ilgtermiņa aizdevumu nepieejamība 

Iedzīvotāju skaita samazināšanās un sabiedrības novecošanās 

Pamestu un degradētu teritoriju veidošanās 

Rīgas pilsētas sociāli ekonomiskās ietekmes palielināšanās 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 



Satiksmes infrastruktūra 

2.3. INFRASTRUKTŪRAS SVID ANALĪZE 


Teritoriju šķērso vairāki valsts galvenās un reģionālās 

nozīmes autoceļi, kā arī perspektīvais starptautiskas 

nozīmes autoceļš E22 

Starptautiskās lidostas, autoostas un ostu tuvums 

Teritoriju šķērso dzelzceļa līnija Rīga- Daugavpils 

Ātra valsts galvaspilsētas sasniedzamība, izmantojot 

autotransportu 

Samērā blīvs valsts un pašvaldības autoceļu tīkls 

Uzlabojusies autotransporta satiksmes organizācija 

Ogres pilsētā 

Uzsākta veloceliņu un velonovietņu izbūve vairākās 

apdzīvotajās vietās 

VĀJĀS PUSES 

Vairāk kā 50 % no valsts un pašvaldību autoceļiem ir 

sliktā tehniskā stāvoklī, tie netiek uzturēti pienācīgā 

kvalitātē 

Nepietiekams valsts un pašvaldības autoceļu ar asfalta 

segumu garums, liels pašvaldības ielu un ceļu ar grants 

vai grunts segumu īpatsvars 

Nav kompleksi apkopotas informācijas par pašvaldības 

ielām un ceļiem 

Satiksmes dalībnieku drošību apdraud gājēju ietvju un 

veloceliņu trūkums pilsētā un lielākajās apdzīvotajās 

vietās 

Gājējiem nedroši dzelzceļa sliežu šķērsojumi 

Nepietiekams finansējums pašvaldības ceļu uzturēšanai 

un sabrukušo ceļa posmu rekonstrukcijai 

Trīs tilti uz pagastu teritorijā atrodas sliktā avārijas 

stāvoklī 

Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā ir tikai viens Ogres 

upes šķērsošanai ar autotransportu piemērots tilts 

Ogres pilsētas teritoriju šķērso valsts un reģionālas 

nozīmes autoceļi, dzelzceļš, kas apgrūtina transporta 

kustību pilsētā, rada vides piesārņojumu un paaugstina 

trokšņu līmeni 

Trūkst autostāvvietu, jo īpaši dzīvojamajos masīvos 

Samazinās ar sabiedrisko transportu pārvadāto pasažieru 

skaits 

Nepietiekams sabiedriskā autotransporta maršrutu skaits 

un reisu biežums novada iekšienē, savstarpēji 

nekoordinēta pasažieru pārvadājumu kustība 

Nesakārtotas hidrotehniskās būves ielās un uz ceļiem 

Nav rekonstruētu pievedceļu E22 

VIETĒJĀ 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

REĢIONA 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

VALSTS 

MĒROGĀ 

X 

X 



Novadā netiek veikti juridiski korekti preventīvie 

pasākumu autoceļu aizsardzībai pret smagsvara kravu 

(kokmateriāli, smilts, grants) pārvadājumu radītajiem 

bojājumiem 

Trūkst vienotas metodikas pašvaldības autoceļu tehniskā 

stāvokļa izvērtēšanai 

Lielākā daļa pašvaldības autoceļu posmu lauku teritorijā 

zemesgrāmatās ir norādīti kā ceļu servitūti 

IESPĒJAS 

ES struktūrfondu līdzekļu piesaiste satiksmes drošības 

uzlabošanai un ceļu vai ielu rekonstrukcijai 

PPP projektu iespēju izpēte pašvaldības satiksmes 

infrastruktūras uzlabošanā 

Sadarbība ar blakus esošo novadu pašvaldībām un 

plānošanas reģionu satiksmes infrastruktūras plānošanā 

DRAUDI 

Valsts finanšu līdzekļu samazinājums autoceļu 

rekonstrukcijai un uzturēšanas darbu veikšanai 

Sistēmiskas pieejas transporta infrastruktūras veidošanai 

valsts un reģiona mērogā trūkums 

1/3 no pārvadātajām kravām pa dzelzceļu caur Ogres 

staciju ir bīstamās kravas 

Sabiedriskā autotransporta maršrutu skaita un reisu 

biežumu samazināšana 

Privātie zemes īpašnieki, kuri nepiekrīt infrastruktūras 

attīstībai līdzās saviem zemes gabaliem, var ierobežot un 

aizkavēt ielu vai ceļu rekonstrukcijas projektu īstenošanu 

Satiksmes intensitātes neplānots pieaugums 

Ceļu uzturēšanas un rekonstrukcijas darbu izmaksu 

paaugstināšanās 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

Sakaru komunikācija un informatizācija 


Dažāds interneta pakalpojumu nodrošinātāju skaits un 

plaša interneta pieejamība 

Pašvaldība nodrošina publiskā interneta pieejamību 

iedzīvotājiem 

Pašvaldības administrācija un pagastu pārvaldes ir 

nodrošinātas ar kopēju iekšējo sakaru tīklu 

Laba fiksēto un mobilo telekomunikāciju tīklu 

infrastruktūra, laba pakalpojumu sniegšanas kvalitāte 

Izveidota Ogres novada pašvaldības mājas lapa 

Nodrošināta pasta pakalpojumu saņemšana 

VĀJĀS PUSES 

Nepilnīgs e-pakalpojumu klāsts Ogres novada 

pašvaldības mājas lapā 

Patvaļīga elektronisko sakaru ierīču (antenas, kabeļi) 

ierīkošana, kas rada bojājumus ēku jumtiem un fasādēm 

VIETĒJĀ 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

REĢIONA 

MĒROGĀ 

VALSTS 

MĒROGĀ 



IESPĒJAS 

Sakaru uzņēmumu interese attīstīt savu pakalpojumu 

servisa līmeni un kvalitāti 

Mobilo sakaru tīklu pārklājumu uzlabošana un 

infrastruktūras uzlabošana 

Iekļaušanās e-pārvaldes sistēmā 

DRAUDI 

Pasta nodaļu skaita samazināšana un sniegto 

pakalpojumu kvalitātes pazemināšanās 

Interneta pakalpojumu pieejamības tiešā atkarība no 

elektroenerģijas piegādes 

X 

X 

X 

X 

X 

Elektroapgādes un siltumenerģijas infrastruktūra 


Saglabāta pašvaldību pārziņā nodotās elektroapgādes 


Lielākajās apdzīvotajās vietās ir nodrošināts ielu 

apgaismojums 

Novada teritorijā darbojas mazās hidroelektrostacijas un 

koģenerācijas stacija 

Pagastu katlumājās tiek izmantoti atjaunojamie resursi, 

divās vietās – zemes siltums 

Ogres pilsētas katlumājas ir modernizētas, paaugstināta 

to darbības efektivitāte un samazināts izmešu daudzums 

Pieredze siltumapgādes projektu realizēšanā 

VĀJĀS PUSES 

Palielinās īslaicīgu elektroenerģijas piegādes traucējumu 

skaits 

Atšķirīga siltumenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika 

Liels gaisvada līniju īpatsvars un to tehniskais 

nolietojums 

Attīstībai nepietiekamas elektroenerģijas piegādes 

jaudas un infrastruktūras trūkums 

Neapmierinošs ielu apgaismojuma tīklu kopējais 

tehniskais stāvoklis 

Mazākos ciemos nav nodrošināts ielu apgaismojums 

Neracionāls elektroenerģijas patēriņš ielu apgaismojuma 

sistēmās vietās ar mazu gājēju kustības intensitāti 

Pagastu siltumapgādes tīklu liels tehniskais nolietojums 

Atsevišķos ciemos ilgstoši pārtraukta centralizēta 

siltumenerģijas piegāde un tās infrastruktūras pilnīgs 

sabrukums 

Nedroša siltumenerģijas piegāde centralizētajās 

siltumapgādes sistēmās lauku teritorijā 

Ogres pilsētas apkures sistēmā nav iespējams izmantot 

alternatīvu kurināmo, tās atkarība no viena veida 

kurināmā 

VIETĒJĀ 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

REĢIONA 

MĒROGĀ 

X 

VALSTS 

MĒROGĀ 

X 



Lieli siltumsaimniecības uzņēmumu un iestāžu debitoru 

parādi 

IESPĒJAS 

ES Struktūrfondu finansējuma piesaiste enerģētikas un 

siltumapgādes attīstībai 

Atjaunojamo resursu īpatsvara enerģijas ražošanā 

palielināšana un alternatīvo enerģijas iegūšanas veidu 

attīstība 

Koģenerācijas staciju attīstība 

Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšana 

privātajā un publiskajā sektorā 

Elektroenerģijas piegādes drošuma paaugstināšana 

Dažādu institūciju sadarbība attīstības un plānošanas 

dokumentu izstrādē, lai nodrošinātu optimālu un drošu 

energoapgādes sistēmas izveidošanu 

DRAUDI 

Nepietiekamās elektropadeves jaudas var radīt 

ievērojamus šķēršļus novada uzņēmējdarbības attīstībai 

Elektroapgādes infrastruktūras bojājumi elektroenerģijas 

patēriņa pārslodžu rezultātā 

Šķeldu kopējā apjoma samazināšanās vietējā tirgū 

Zemes īpašnieku negatīva attieksme pret infrastruktūras 

objektu, kas šķērso to zemes īpašumus, ierīkošanu 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

Ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra 


Uzsākta atkritumu šķirošana, šķiroto atkritumu punktu 

un šķiroto atkritumu savākšanas laukumu izveide 

Slēgtas un rekultivētas praktiski visas mazās sadzīves 

atkritumu izgāztuves 

ES fondu piesaiste Ogres pilsētas ūdenssaimniecības 

sistēmas sakārtošanai 

Nodrošināta lielākās daļas Ogres pilsētas individuālo 

dzīvojamo māju pieslēgšana centralizētajai ūdens 

apgādes un kanalizācijas sistēmai 

VĀJĀS PUSES 

Ogres novadā nav vienota pašvaldības uzņēmuma vai 

iestādes, kas nodarbojas ar ūdenssaimniecības 

koordināciju visā pašvaldības teritorijā 

Atšķirīga pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika 

Informācijas un kontroles par individuālo namu sadzīves 

notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu, infiltrāciju trūkums 

Nepilnīga pašvaldības saistošo noteikumu par atkritumu 

savākšanu administrēšana 

Notekūdeņu attīrīšanas ietaises Ogres pilsētā nepieder 

pašvaldībai un tās ir sliktā tehniskā stāvoklī 

Aptuveni 1/3 daļai novada iedzīvotāju nav iespējams 

izmantot centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas 

VIETĒJĀ 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

REĢIONA 

MĒROGĀ 

VALSTS 

MĒROGĀ 



sistēmas 

Normatīvo aktu prasībām neatbilstoša dzeramā ūdens 

kvalitāte centralizētajās ūdensapgādes sistēmās lauku 

teritorijā 

Lauku apdzīvoto vietu notekūdeņu attīrīšanas ietaišu un 

ūdensapgādes tīklu augsts tehniskais nolietojums 

Augsts to individuālo dzīvojamo māju īpatsvars, kuras 

nav pieslēgtas centralizētajām kanalizācijas sistēmām 

Ierobežoti finanšu resursi ūdenssaimniecības 

sakārtošanai 

Nav rekultivētas atkritumu izgāztuve „Ķilupe” un 

„Pinkas” 

Nepietiekami attīstīta atkritumu šķirošana un savākšana 

Zems iedzīvotāju vides izglītības līmenis 

IESPĒJAS 

ES Struktūrfondu finansējuma ūdenssaimniecības 

attīstībai pilsētā un apdzīvotās vietās virs 200 

iedzīvotāju pieejamība 

ES Kohēzijas fonda finansējuma izgāztuvju 

rekultivācijai piesaiste 

Sadarbība ar citām pašvaldībām un institūcijām 

atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanā 

Iedzīvotāju vides izglītības līmeņa pakāpeniska 

paaugstināšana 

DRAUDI 

Latvijas Republikas normatīvie akti neveicina privāto 

atkritumu apsaimniekotāju ilgtermiņa investīciju 

ieguldījumus atkritumu apsaimniekošanas sistēmas 

sakārtošanā 

Vides kvalitātes pasliktināšanās nesavākto un nelikumīgi 

noglabāto atkritumu dēļ 

Gruntsūdeņu un dziļāko ūdens horizontu piesārņojums 

ar sadzīves un rūpnieciskajiem notekūdeņiem 

Mājsaimniecību maksātspējas turpmāka pazemināšanās 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

Sabiedriskas nozīmes infrastruktūra 


Pašvaldība nodrošina tās sniegto pakalpojumu 

pieejamību pilsētā un visos pagastos 

Pietiekami daudz vietu atpūtas un rekreācijas objektu 

izveidošanai 

Privātās iniciatīvas sabiedrībai pieejamu objektu 

veidošanā un uzturēšanā 

VĀJĀS PUSES 

Finansējuma trūkums sabiedriskās infrastruktūras 

objektu uzturēšanai un labiekārtojuma līmeņa 

paaugstināšanai 

Nevienmērīgs telpu noslogojums pagastu pārvalžu ēkās 

VIETĒJĀ 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

REĢIONA 

MĒROGĀ 

VALSTS 

MĒROGĀ 



Zema administrāciju ēku energoefektivitāte 

Nepietiekami daudz parku, skvēru un citu rekreācijas un 

atpūtas objektu 

Trūkst labiekārtotu atpūtas vietu pie publiski pieejamiem 

ūdeņiem 

Nepilnīga informācija par apbedījumiem lauku kapsētās 

Nav atrisināts jautājums par dzīvnieku apbedīšanu 

IESPĒJAS 

ES Struktūrfondu finansējuma piesaiste ēku 

energoefektivitātes paaugstināšanai 

Sadarbība ar citām pašvaldībām un institūcijām, 

nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem sabiedriskās 

infrastruktūras izveidošanā un labiekārtošanā 

PPP projektu realizācija sabiedrībai nozīmīgu 

infrastruktūras objektu veidošanā 

DRAUDI 

Iedzīvotāju aizplūšana no laukiem uz pilsētām un 

izceļošana 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

Mājokļu infrastruktūra 


Ogres pilsētā nodrošināta daudzdzīvokļu māju 

apsaimniekošana 

Pilsētā veikti daudzdzīvokļu māju infrastruktūras 

uzlabojumi un teritorijas labiekārtošana 

VĀJĀS PUSES 

Lauku teritorijā netiek veikta mājokļu apsaimniekošana 

Lauku teritorijā atsevišķiem ciemiem nav tiem 

atbilstošas infrastruktūras 

Padomju laikā būvētajām daudzdzīvokļu mājām ir zema 

būvniecības kvalitāte un raksturīgi lieli siltuma zudumi 

Ogres pilsētā padomju laikā būvētajām daudzdzīvokļu 

paneļu mājām beidzies kalpošanas laiks 

Nesakārtoti daudzdzīvokļu māju iekšpagalmi 

Daudz tukšu daudzdzīvokļu māju dzīvokļu lauku 

teritorijā 

Daudzdzīvokļu mājām nav veikti pasākumi pieejamības 

uzlabošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām 

Vizuāli nepievilcīgas padomju laikā celtās 

daudzdzīvokļu mājas 

Zems iedzīvotāju zināšanu līmenis par kopīpašumā 

esošu dzīvojamo māju apsaimniekošanu 

Maz labiekārtotu atpūtas vietu ģimenēm ar bērniem un 

vecākiem cilvēkiem 

IESPĒJAS 

Finansējuma piesaiste ēku energoefektivitātes 

paaugstināšanai 

VIETĒJĀ 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

REĢIONA 

MĒROGĀ 

VALSTS 

MĒROGĀ 

X 



Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem 

mājokļu infrastruktūras uzlabošanā un teritoriju 

labiekārtošanā 

DRAUDI 

Iedzīvotāju aizplūšana no laukiem uz pilsētām un 

izceļošana 

Iedzīvotāju maksātspējas pazemināšanās 

X 

X 

X 

2.4. IZGLĪTĪBAS UN SPORTA NOZARES SVID ANALĪZE 


Plašs izglītības pakāpju nodrošinājums novada teritorijā 

Plašs vispārējās izglītības un profesionālās izglītības 

programmu piedāvājums 

Mazākumtautību izglītības programmu pieejamība 

pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības līmenī 

Daudzveidīgas profesionālās ievirzes izglītības 

programmu un interešu izglītības programmu apguves 

iespējas 

Attīstītas neformālās izglītības iespējas 

Izglītības iestāžu akreditācijas rezultāti liecina par augstu 

izglītības kvalitāti novada skolās un izglītības iestāžu 

konkurētspēju 

Valsts ģimnāzija novadā kā plašākas un 

konkurētspējīgākas izglītības ieguves un metodiskais 

centrs 

Augsta un normatīvo aktu prasībām atbilstoša pedagogu 

profesionālā kvalifikācija 

Sistemātisks darbs zinātniski pētniecisko un novada 

pētniecisko darbu izstrādē 

Tiek īstenots projekts, kura rezultātā izglītības iestādē 

būs iespēja iegūt izglītību bērniem ar funkcionāliem 

fiziskās attīstības traucējumiem 

Izglītības iestādēs mērķtiecīgi pilnveido un izmanto 

modernās tehnoloģijas 

ESF projektu līdzekļu pieejamība un projektu īstenošana 

novada izglītības iestādēs 

Plašas izglītības iestāžu kopējās tradīcijas 

Aktīva pašvaldības sadarbība ar izglītības iestāžu 

vadītājiem 

Sakopta vide apkārt izglītības iestādēm 

Laba izglītības iestāžu sadarbība ar citām pašvaldības 

institūcijām 

VĀJĀS PUSES 

Izglītojamo skaita samazinājums visās novada izglītības 

iestādēs 

Nepietiekams speciālo izglītības programmu 

nodrošinājums vispārizglītojošās izglītības iestādēs 

VIETĒJĀ 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

REĢIONA 

MĒROGĀ 

X 

X 

VALSTS 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 



Nelielā skolēnu skaita dēļ vairākās pagastu izglītības 

iestādēs ir apvienotās klases 

Finansējuma samazinājums izglītības iestāžu remontam, 

siltināšanai, kvalitatīvu mācību līdzekļu iegādei 

Neatbilstoša izglītības iestāžu pieejamība 

izglītojamajiem ar īpašām vajadzībām 

Samazinājies finansējums pedagogu tālākizglītībai 

Nepietiekams vai nepilnīgs izglītības iestāžu 

nodrošinājums ar sporta bāzēm (sporta laukumiem) 

Būtiskas atšķirības pedagogu darba samaksā 

Nevienmērīgs slodžu sadalījums 

Neracionāls finanšu līdzekļu interešu izglītībai 

izlietojums 

IESPĒJAS 

Izglītības programmu dažādošana, jaunu programmu 

licencēšana 

Izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes 

pilnveidošana, piesaistot struktūrfondu, projektu u.c. 

programmu līdzekļus 

Pedagogu kvalifikācijas paaugstināšana, izmantojot 

savstarpēju pieredzes apmaiņu un ārzemju pieredzes 

ieguvi 

Aktīvāka informācijas tehnoloģiju ieviešana 

pedagoģiskā procesa pilnveidē un izglītības iestāžu 

sadarbībā ar izglītojamo vecākiem 

Izglītības konkurētspējas paaugstināšana reģionālajā un 

valsts līmenī 

Pieaugušo tālākizglītības pieejamības nodrošināšana 

Izglītības iestāžu restrukturizācija 

DRAUDI 

Valsts piešķirtā kopējā finansējuma turpmāks 

samazinājums izglītībai 

Demogrāfiskās slodzes palielināšanās un izglītojamo 

skaita samazināšanās 

Jauniešu ar zemu izglītības līmeni skaita pieaugums 

Ģimeņu materiālo apstākļu pasliktināšanās, to nespēja 

rast finanšu līdzekļus nepieciešamo zināšanu apguvei un 

tālākizglītībai 

Ģimenes locekļu attālināšanās no iesaistīšanās bērna 

izglītošanas procesā, ģimenes saišu pavājināšanās 

Izglītības iegūšanas procesa sadārdzināšanās 

Globalizācijas ietekme uz vietējo izglītības iestāžu 

tradīcijām, nacionālā mantojuma apzināšanu, apgūšanu 

un saglabāšanu. 

Atsevišķu apdzīvoto vietu kopēja sociāli ekonomiskās 

situācijas pasliktināšanās izglītības iestāžu skaita 

samazināšanas dēļ 

Atsevišķu medijos un internetā pieejamo resursu 

negatīvās ietekmes palielināšanās 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 



2.5. KULTŪRVIDES SVID ANALĪZE 


Plaša kultūras pakalpojumu pieejamība visām paaudzēm 

Izveidota kultūras infrastruktūra 

Nodrošinājums ar atbilstošas kvalifikācijas un ilggadīgi 

strādājošiem speciālistiem 

Daudzfunkcionālas kultūras iestādes 

Labs bibliotēku materiāli tehniskais nodrošinājums 

Iedzīvotājiem nodrošināti bibliobusa pakalpojumi 

Stabils kultūras iestāžu apmeklētāju loks 

Nodrošināts pašvaldības finansējums 

Augsta amatiermākslas kolektīvu darba kvalitāte 

Aktīva kolektīvu dalība dažādos pasākumos 

VĀJĀS PUSES 

Novadam nav vienotas kultūrpolitikas 

Nepietiekams finansējums lielu un konkurētspējīgu 

kultūras produktu attīstībai un projektu realizācijai 

Nepilnīgi un nolietojušies materiāli tehniskie līdzekļi 

Nepietiekama platība un vietu skaits lielu pasākumu 

organizēšanai 

Nav vietu masveida pasākumu organizēšanai brīvdabā 

Novadā nav nevienas mūsdienu prasībām atbilstošas 

izstāžu zāles 

Vāja komunikācija ar mēdijiem 

Nepietiekama kultūras pakalpojumu un pašvaldības 

piedāvāto iespēju popularizēšana sabiedrībā 

Vāja kultūras pasākumu koordinācija starp dažādām 

pašvaldības iestādēm un struktūrvienībām 

Būtiskas atšķirības kultūras finansējumā uz vienu 

iedzīvotāju starp dažādām kultūras iestādēm un pagastu 

teritorijām 

Nepietiekams kvalificētu speciālistu skaits lauku 

teritorijā 

Neapmierinošs kultūras speciālistu profesionālās 

kvalifikācijas paaugstināšanas un pilnveides process 

Muzeja atrašanās pielāgotās un muzeja statusam un 

funkciju pilnīgai veikšanai neatbilstošās telpās 

Samazinās mākslinieciskajā pašdarbībā iesaistīto cilvēku 

skaits 

IESPĒJAS 

Finansējuma piesaiste no dažādiem finanšu avotiem 

Privātās un publiskās partnerības iespēju izmantošana 

Sabiedrības līdzdalības paaugstināšana kultūras procesu 

veidošanā 

Iesaistīšanās sadarbības projektos, lai sekmētu 

pakalpojumu pilnveidi un attīstību 

VIETĒJĀ 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

REĢIONA 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

VALSTS 

MĒROGĀ 

X 

X 



Pārrobežu sadarbības attīstīšana 

DRAUDI 

Valsts kultūrpolitikas nestabilitāte 

Valsts piešķirtā finansējuma samazinājums kultūras 

nozarei 

Valsts mērķdotāciju apjoma samazināšanās 

Pašvaldības finansiālās situācijas pasliktināšanās 

Motivācijas trūkums jauniem cilvēkiem studēt kultūras 

darba specialitātēs 

Kultūras zemais novērtējums sabiedrībā 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

2.6. SOCIĀLĀS VIDES UN VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS SVID ANALĪZE 


Novada teritorijā tiek nodrošināta sociālā palīdzība un 

pieejami sociālie pakalpojumi 

Attīstīti alternatīvās sociālās aprūpes pakalpojumi 

bērniem un ģimenēm Ogres pilsētā 

VIETĒJĀ 

MĒROGĀ 

X 

REĢIONA 

MĒROGĀ 

X 

VALSTS 

MĒROGĀ 

Ir pieejamas telpas pakalpojumu izveidei tuvāk klientu 

dzīves vietai 

X 

Ir nodrošināti ilgstošās aprūpes pakalpojumi novadā 

Laba sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām u.c. 


Pašvaldības budžeta veidošanā sociālais budžets ir 

viena no prioritātēm 

VĀJĀS PUSES 

Nav vienotas vadības un sadarbības sociālo dienestu 

starpā, starp pašvaldības speciālistiem un institūcijām 

Atšķirīga sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi 

pagastos un pilsētā, neskatoties uz vienotiem 

saistošiem noteikumiem 

Vāji nodrošināta pakalpojumu pieejamība tuvāk 

klientu dzīvesvietai pagastos 

Nav vienotas klientu lietu dokumentēšanas sistēmas, 

vienotu lietu veidošanas nosacījumu, izvērtēšanas 

kritēriju 

Nepietiekami daudzveidīgi sociālie alternatīvās 

aprūpes pakalpojumi lauku teritorijā, Ogres pilsētā - 

pilngadīgām personām 

Nepietiekama sociālā infrastruktūra, piemērotu un 

pielāgotu telpu trūkums sociālo pakalpojumu 

sniegšanai, pieejamībai un pakalpojumu attīstīšanai 

Nepietiekams sabiedrības informētības līmenis par 

sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības 

jautājumiem 

Speciālistu trūkums un esošo speciālistu pieaugoša 

noslodze 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 



Nepietiekams sociālo dienestu nodrošinājums ar 

informācijas tehnoloģijām 

Nav nodrošināta vienotas datu bāzes par sociāli 

mazaizsargātām iedzīvotāju grupām izmantošana 

Nepietiekamas darbinieku zināšanas IT izmantošanā 

Nepietiekams nodrošinājums ar transportu, lai 

operatīvi sniegtu pakalpojumus 

Nevienmērīgs kvalificētu speciālistu nodrošinājums 

novada lauku un pilsētas teritorijā 

IESPĒJAS 

Sadarbības pilnveidošana starp dienestiem un dažādām 

institūcijām, kuras iesaistītas sociālo problēmu 

risināšanā 

Investīciju piesaiste sociālo pakalpojumu attīstībai 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

DRAUDI 

Biežas izmaiņas valsts izdotajos normatīvajos aktos, tai 

skaitā nodokļu politikā 

Nespēja valsts un pašvaldību līmenī nodrošināt 

normatīvajos aktos noteiktās prasības sociālās 

palīdzības un sociālo pakalpojumu sniegšanā 

Vispārēja iedzīvotāju maksātspējas pazemināšanās un 

trūcīgu personu skaita pieaugums 

Neieinteresētība investīciju ieguldījumiem ilgtermiņā 

sociālajā sfērā 

Sabiedrības novecošanās un izceļošanas tendence 

Sociālās palīdzības saņēmēju skaita pieaugums, 

pārsniedzot pašvaldības resursu iespējas 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

2.7. PAŠVALDĪBAS PĀRVALDES SVID ANALĪZE 


Pieredzējuši speciālisti un maza speciālistu mainība 

Pašvaldība finansiāli var piesaistīt profesionālus 

darbiniekus 

Plašs pašvaldības piedāvāto pakalpojumu klāsts 

Mērķtiecīga un piesardzīga budžeta plānošana 

Piesardzīga pašvaldības kredītpolitika 

Labs pašvaldības materiāltehniskais nodrošinājums 

Atbalsts pašvaldības darbinieku tālākizglītībai un 

kvalifikācijas paaugstināšanai 

Aktīva sadarbība ar ārvalstu pašvaldībām 

VIETĒJĀ 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

REĢIONA 

MĒROGĀ 

X 

VALSTS 

MĒROGĀ 

VĀJĀS PUSES 

Administratīvais centrs ģeogrāfiski neatrodas novada 

vidū 

X 



Izkliedētas pakalpojumu sniegšanas vietas, sarežģīta 

apmeklētāju apkalpošanas sistēma 

Lēns lēmumu pieņemšanas process 

Nav izanalizēta efektivitāte pašvaldības pakalpojumu 

sniegšanā un veikts pašvaldības funkciju audits 

Nepietiekama publiski pieejamā informācija par 

pašvaldības darbu (īpaši pagastu pārvaldēs) 

Nevienmērīgs kvalificētu speciālistu sadalījums novada 

teritoriālajās vienībās 

Atšķirības pašvaldības darbinieku skaitā un atalgojuma 

līmenī dažādās teritoriālajās vienībās uz 1000 iedz. 

Nepietiekama savstarpēja iekšējā komunikācija un 

nesakārtota informācijas apmaiņas sistēma pašvaldības 

struktūrvienību un iestāžu starpā 

Nepietiekami izmantotas informācijas tehnoloģiju 

iespējas 

Vāja un nekoordinēta sadarbība ar nevalstiskajām 

organizācijām un uzņēmējiem 

Daļa pašvaldības ēku ir grūti pieejamas 

IESPĒJAS 

Ģeogrāfiskā stāvokļa sniegto priekšrocību izmantošana 

pašvaldības attīstībā 

Finanšu piesaiste ar investīciju fondu un citu avotu 

starpniecību 

Privātās un publiskās partnerības projektu realizācija 

Sadarbība ar ārvalstu partneriem, citiem novadiem un 

dalība partnerorganizācijās 

Jaunāko tehnoloģiju izmantošana pašvaldības darba 

uzlabošanā 

Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām un 

uzņēmējiem 

Valstī netiek realizēta ilgtermiņa politika 

DRAUDI 

Neparedzamas un biežas izmaiņas normatīvajos aktos, 

neprognozējama nodokļu politika 

Iedzīvotāju aizplūšana no lauku teritorijām, 

demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās 

Funkciju deleģēšana pašvaldībām, nenodrošinot 

finansējumu 

Pašvaldības darbības nodrošināšanai nepieciešamo 

resursu sadārdzinājums 

Nestabila uzņēmējdarbības vide 

Augsta bezdarba līmeņa saglabāšanās 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 



Debitoru parādu paaugstināšanās 

Investīciju projektu sadārdzināšanās 

Profesionālu speciālistu darba vietas maiņa uz Rīgu un 

Pierīgas reģionu 

X 

X 

X 

2.8. SVID ANALĪZES KOPSAVILKUMS 


Ļoti izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, neliels attālums 

līdz galvaspilsētai Rīgai 

Daudzveidīga uzņēmējdarbība 

Teritoriju šķērso vairāki valsts galvenās un reģionālās 

nozīmes autoceļi, kā arī perspektīvais starptautiskas 

nozīmes autoceļš E22, dzelzceļa līnija, neliels attālums 

līdz Rīgas lidostai un ostām 

Laba fiksēto un mobilo telekomunikāciju tīklu 

infrastruktūra, laba pakalpojumu sniegšanas kvalitāte, 

plašs IKT pakalpojumu piedāvājums 

Finanšu un valsts institūciju pakalpojumu pieejamība 

Plašs izglītības pakāpju nodrošinājums novada teritorijā 

Kvalificētu un izglītotu darbinieku pieejamība 

Bagātīgs kultūrvēsturiskais mantojums 

Plaša kultūras pakalpojumu pieejamība visām 

paaudzēm 

Daudzveidīga sabiedriskas nozīmes infrastruktūra - 

sporta bāzes, kultūras objekti 

Pieejami stacionārie un ambulatorie veselības aprūpes 

pakalpojumi 

Novada teritorijā tiek nodrošināta sociālā palīdzība un 

pieejami sociālie pakalpojumi 

Ekoloģiski tīra un nepārblīvēta dzīves telpa 

Liela bioloģiskā daudzveidība, procentuāli daudz īpaši 

aizsargājamo dabas teritoriju 

Ievērojami dzeramā ūdens resursi, kas pilnībā 

nodrošina iedzīvotāju un ražošanas vajadzības ilgā 

perspektīvā 

Derīgo izrakteņu potenciāls 

Plašs pašvaldības piedāvāto pakalpojumu klāsts 

VIETĒJĀ 

MĒROGĀ 

X 

X 

REĢIONA 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

VALSTS 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

VĀJĀS PUSES 

Neapmierinoša autoceļu kvalitāte 

Vāja uzņēmumu konkurētspēja globālā tirgus apstākļos 

Lauku apdzīvoto vietu ūdensapgādes sistēmu un 

notekūdeņu attīrīšanas ietaišu augsts tehniskais 

nolietojums 

Vidējā posma kvalificētu darbinieku trūkums ražošanas 

X 

X 

X 

X 



un pakalpojumu sniegšanas nozarēs 

Nevienmērīgs kvalificētu speciālistu sadalījums novada 

teritoriālajās vienībās 

X 

Nepietiekami izmantotas informācijas tehnoloģiju 

iespējas 

X 

Izkliedētas pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas, 

sarežģīta apmeklētāju apkalpošanas sistēma 

X 

Maz ūdenstilpju un ūdensteču, kas piemērotas 

rekreācijai 

X 

IESPĒJAS 

Uzņēmējdarbības attīstības orientācija uz zināšanām 

bāzētas produkcijas ražošanu un pakalpojumiem ar 

lielāku pievienoto vērtību 

Ražošanas attīstība novadā, piedāvājot potenciālajiem 

investoriem bijušās rūpnieciskās un lauksaimnieciskās 

ražošanas objektu teritorijas, kā arī kvalificētu 

darbaspēku 

Tūrisma un atpūtas nozaru attīstība, balstoties uz dabas 

un kultūras resursiem 

Mūžizglītības attīstība 

Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu 

veikšana privātajā un publiskajā sektorā 

Finanšu piesaiste ar investīciju fondu un citu avotu 

starpniecību 

Privātās un publiskās partnerības projektu realizācija 

Sadarbība starp pašvaldību un NVO, uzņēmējiem, 

ārvalstu partneriem, citiem novadiem 

DRAUDI 

Iedzīvotāju skaita samazināšanās un sabiedrības 

novecošanās 

Darbaspēka aizplūšana uz Rīgu 

Neparedzamas un biežas izmaiņas valsts institūciju 

izdotajos normatīvajos aktos, neprognozējama nodokļu 

politika 

Rīgas pilsētas sociāli ekonomiskās ietekmes palielināšanās 

Augsta bezdarba līmeņa saglabāšanās 

Nepietiekamās elektropadeves jaudas var radīt 

ievērojamus šķēršļus novada uzņēmējdarbības attīstībai 

Pamestu un degradētu teritoriju veidošanās 

Debitoru parādu paaugstināšanās 

Bīstamo kravu tranzīts 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 



3. OGRES NOVADA SPECIALIZĀCIJA 

Balstoties uz Ogres novada vietējiem apstākļiem, izaugsmes resursiem un virzītājspēkiem, 

kas analizēti šī sējuma iepriekšējās divās sadaļās „Ogres novada pašreizējās situācijas 

raksturojums” un „Ogres novada SVID analīze”, ir izstrādāta Ogres novada specializācija - Ogres 

novada teritorijas ilgtermiņa ekonomiskās attīstības raksturojums, kas atspoguļo Ogres novada 

pašvaldības ekonomiskās attīstības pamatu un lomu Rīgas plānošanas reģiona ekonomikas profila 

īstenošanā. 

Ogres novada pašvaldība attīstības programmas izstrādes ietvaros sevi ir nodēvējusi kā 

novadu cilvēka un dabas harmonijai. Ar šādu vīziju Ogres novada teritorijā plānots attīstīt 

dažādas nozares, nenosaucot nevienu konkrēti, tomēr pamatā koncentrējoties uz zināšanām bāzētas 

produkcijas ražošanu un pakalpojumiem ar lielāku pievienoto vērtību pilsētā. Lauku teritorija ir 

atvērta daudzveidīgai lauksaimniecības un mežsaimniecības ražošanas un pārstrādes uzņēmumu 

intensīvai un padziļinātai attīstībai, kā arī alternatīvo lauksaimniecības nozaru attīstībai. Tūrisma un 

atpūtas pakalpojumu attīstība nākotnē veidos pievilcīgu vidi kā pilsētā, tā lauku teritorijā. 

Ogres novads atrodas īpaši izdevīgā ģeogrāfiskajā stāvoklī - attālums no Ogres līdz 

galvaspilsētai ir tikai 35 km. Ogres novadu šķērso viens no svarīgākajiem valsts nozīmes 

autoceļiem A6 un dzelzceļa līnija, perspektīvā arī starptautiskas nozīmes autoceļš E22. Teritorijas 

plānojumā gar autoceļiem un dzelzceļu ir paredzēta liela platība industriālo teritoriju attīstībai. 

Pilsētas teritorijā attīstīta transporta infrastruktūra (Ogres dzelzceļa stacija un autoceļš A6). 

Analizējot situāciju par uzņēmumos nodarbināto cilvēku skaitu, secināts, ka Ogres novada 

teritorijā strādā neliels skaits Ogres novada iedzīvotāju un vairāk nekā 50 % iedzīvotāju dodas 

strādāt ārpus novada teritorijas. Tas nosaka Ogres novada orientāciju uz tādas dzīves vides 

veidošanu, kurā cilvēks var justies komfortabli un droši. Ogre ilgstoši ir veidojusies kā izteikta 

pakalpojumu un vieglās rūpniecības pilsēta, ar ko tā ir atpazīstama Latvijā joprojām. Pilsētas 

industriālajā zonā darbojas vairāki uzņēmumi, kuri ražo produkciju ar augstu pievienoto vērtību. 

Lauku teritorijā ir saglabājušies lieli ražošanas un veidojas jauni pārstrādes uzņēmumi. 

Atsevišķi Ogres novada uzņēmumi saražoto produkciju eksportē uz ārvalstīm. Kā 

atpazīstamākie eksporta uzņēmumi jāmin SIA „TMMETAL BALTIC” (metālliešanas un 

metālapstrādes produkcija), SIA „OGRES TRIKOTĀŽA” (virsējās trikotāžas izstrādājumi), SIA 

„PROMETĀLS” (metāla izstrādājumi), SIA, „HANZAS ELEKTRONIKA” (kuģu elektronisko, 

elektrisko, kā arī mehānisko automātikas iekārtu remontu apkope un uzstādīšana), SIA „FAZER 

MAIZNĪCAS” (maizes izstrādājumi) un LKPS „MŪSMĀJU DĀRZEŅI” (lauka dārzeņi). 

Ogres novada teritorijā iespējams attīstīt daudzveidīgu uzņēmējdarbību, jo pilsētā un lauku 

teritorijā ir attīstītas vairākas ražošanas nozares. Ogres novada teritorijā ir liels derīgo izrakteņu 

potenciāls, uz kuru bāzes iespējams attīstīt uzņēmējdarbību šajā nozarē. Lauku teritorijās ir 

vērtīgas lauksaimniecības zemes, labvēlīgi apstākļi augļu, dārzeņu audzēšanai, piena un gaļas 

lopkopībai, ko veiksmīgi izmanto jau esošie uzņēmumi. 

Ogres novadā atrodas Ogres biznesa un inovāciju inkubators, kas sniedz inkubācijas un 

uzņēmējdarbības uzsākšanas pakalpojumus. Pašlaik Ogres biznesa un inovāciju inkubators ir 

iekļauts Rīgas reģiona biznesa inkubatorā, un tas sniedz inkubācijas pakalpojumus jaunajiem 

uzņēmējiem. Ogres novadā ir pieejams plašs uzņēmējdarbībai nepieciešamais pakalpojumu 

tīkls, Ogres novadā atrodas 8 lielāko banku filiāles, Valsts ieņēmumu dienesta filiāle, Pilsonības un 



migrāciju lietu pārvaldes filiāle, Valsts zemes dienesta filiāle, Nodarbinātības valsts aģentūras 

filiāle u.c. valsts institūciju filiāles. 

Ogres novadā 2010. gada laikā plānots izveidot pašvaldības aģentūru, kura būtu atbalsts un 

vietējais starpnieks starp pašvaldību, valsti un uzņēmējdarbību ekonomiskajos jautājumos. 

Ogres novadā plānots maksimāli atvieglot darbu uzņēmējiem, sniedzot uzņēmējiem konsultācijas 

un pakalpojumus uz vietas. Perspektīvā plānots attīstīt radošo nozaru atbalsta centru jeb 

inkubatoru, kas Ogres attīstītu mākslu, mūziku, amatniecību un citas radošās nozares novadā, 

kurām ir liels un neizmantots potenciāls (Ogres novadā ir mākslas un mūzikas skolas, attīstīta 

amatiermāksla un visdažādāko interešu klubi). 

Trīs profesionālās izglītības iestādes līdz 2015. gadam plānots pārveidot par kompetences 

centriem un veidot sadarbību ar nozaru asociācijām. Apvienojoties visas trīs skolas plāno apmācīt 

jauniešus un sniegt nozaru profesionāļiem pārkvalifikācijas programmas, piedāvājot apmācības 

šādās nozarēs: elektronika, kokapstrāde, būvniecība, mežistrāde un radošās industrijas. 

Ogres novadā ir liels tūrisma attīstības potenciāls, kas ilgākā laika posmā nav attīstījies, jo 

novada vadības līmenī netika uzskatīts par prioritāru. Līdz 2010. gada beigām pašvaldība kopā ar 

tuvākajiem novadiem izstrādās Tūrisma attīstības koncepciju, paredzot Ogres novadā attīstīt 

kultūras, eko (aktīvais un pasīvais) un pasākumu tūrismu. Ogres novadā atrodas otra lielākā 

estrāde Latvijā, kuras infrastruktūra un bāze ir atjaunota, lai veiksmīgi organizētu valsts un 

starptautiska mēroga pasākumus. 

Ogres novada pašvaldība plāno attīstīt projektus infrastruktūras un pievadkomunikāciju 

sakārtošanai uzņēmējdarbībai svarīgām teritorijām, kas ir noteiktas teritorijas plānojumā. 

Uzņēmumiem Ogres novadā ir iespējams saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, ja 

tie nodarbina noteiktu darbinieku skaitu un veic ieguldījumus uzņēmuma infrastruktūras attīstībā. 



4. IEDZĪVOTĀJU LĪDZDALĪBA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS IZSTRĀDĒ 

4.1. IEDZĪVOTĀJU APTAUJA 

Lai izzinātu iedzīvotāju viedokļus un izmantotu tos jaunās attīstības programmas veidošanā, 

2010. gada aprīlī pašvaldība veica iedzīvotāju aptauju. Aptaujas anketas tika izplatītas visās novada 

administratīvajās vienībās, tās bija pieejamas arī interneta vidē. Aptaujā kopumā piedalījās 1187 

iedzīvotāji, tās dalībnieku vidējais vecums - 30 gadi. 

Šajā dokumentā aptaujas rezultāti apkopoti atbilstoši attīstības programmas ilgtermiņa 

attīstības prioritātēm. 

Efektīva un moderna pārvalde 

69 % aptaujas dalībnieku uzskata, ka nepieciešams centralizēt pagastu pārvaldes, pārejot uz 

efektīvāku trīs pagastu pārvalžu modeli, savukārt 31 % respondentu šādam modelim nepiekrīt. 

72 % aptaujas dalībnieku domā, ka pašvaldības darbinieki komunikācijā ar iedzīvotājiem ir 

profesionāli, laipni un atsaucīgi. Nepietiekams ir iedzīvotāju informētības līmenis par pašvaldības 

darbu, jo tikai 56 % respondentu uzskata, ka informācija par to ir pietiekama. 

Tikai nedaudz vairāk kā puse aptaujas dalībnieku (51 %) uzskata pašvaldības policijas darbu 

par efektīvu un sekmīgu. 

Pozitīvi, ka 87 % aptaujas dalībnieku atbildējuši, ka plāno arī turpmāk saistīt savu dzīvi ar 

Ogres novadu. 

Aptaujas dalībniekiem tās organizētāji lūdza izteikt savu viedokli par iespējamo Ogres novada 

devīzi. 36 % atbalstīja devīzi „Ogres novads - cilvēka un dabas harmonija, 20 % - „Ogre - iespēju 

novads” un 19 % - „Ogres novads – uzņēmība, izaugsme, attīstība”. 

Daudzveidīga un inovatīva ekonomika 

Salīdzinoši zemu aptaujātie vērtē pašvaldības atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanā - tikai 43 

% respondentu uzskata, ka pašvaldība veicina uzņēmējdarbības attīstību Ogres novadā. 

92 % respondentu uzskata, ka novadā jāattīsta aktīvās atpūtas tūrisms, 83 % uzskata, ka 

jāattīsta lauksaimniecība, 81 % ir pārliecināti, ka nepieciešams attīstīt alternatīvos enerģijas 

iegūšanas veidus, bet 82 % domā, ka jāattīsta moderna atkritumu apsaimniekošanas sistēma. 71 % 

no aptaujas dalībniekiem uzskata, ka jāaizliedz ģenētiski modificētu augu audzēšana novada 

teritorijā. 

Kvalitatīva un pieejama kultūrvide 

80 % aptaujas dalībnieku domā, ka kultūras pasākumi pašvaldībā ir labi organizēti, tikpat 

daudz, t.i., 80 % uzskata, ka informācija par kultūras pasākumiem ir pieejama. 

Nedaudz vairāk kā pusei iedzīvotāju (53 %) darbošanās kādā no pašdarbības kolektīviem nav 

nozīmīga un aktuāla ikdienā, bet 25 % māksliniecisko pašdarbību uzskata par nenozīmīgu. 

87 % aptaujas dalībnieku uzskata, ka novadā plašas kultūras aktivitātes ir pieejamas bērniem 

un jauniešiem, savukārt 75 % domā, ka plašas iespējas kultūras dzīvē ir vidējai paaudzei. 66 % 

uzskata, ka kultūras aktivitātes arī vecākajai paaudzei ir plašas. 

Konkurētspējīga izglītība 

Aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotāji apmierināti ar izglītības sfēru - 81 % dalībnieku 

uzskata, ka izglītības pieejamība novadā ir labi nodrošināta, un tikai 5 % aptaujāto nepiekrīt šim 

apgalvojumam. 90 % respondentu atbild, ka Ogres novadā ir iespēja iegūt kvalitatīvu vispārējo 

izglītību, bet tikai 10 % šo apgalvojumu apšauba. Savukārt 73 % no aptaujas dalībniekiem domā, ka 

Ogres novadā ir iespējams iegūt konkurētspējīgu profesionālo izglītību. 

76 % respondentu domā, ka bērniem un jauniešiem ir plašas iespējas apmeklēt interešu 

izglītības nodarbības. 88 % no aptaujas dalībniekiem uzskata, ka bērniem un jauniešiem ir plašas 

iespējas piedalīties sporta aktivitātēs. 66 % aptaujas dalībnieku domā, ka arī pieaugušajiem ir 

nodrošinātas plašas iespējas sportot. 

Veselīga un sociāli atbalstīta sabiedrība 



Aptauja liecina, ka iedzīvotāju informētības līmenis par pašvaldības sniegtajiem 

pakalpojamiem un institūcijām sociālajā jomā nav augsts, un to apliecina sekojoši rādītāji: 

− par pansionātiem informēti 60 % aptaujāto, 

− par bērnu namu - 48 %, 

− par krīzes centru - 55 %, 

− par dienas centriem bērniem - 67 %, 

− par jaunatnes veselības centru - 59 %, 

− par dienas centru SAIME - 41 %, 

− par aprūpes mājās dienestu - 41 %, 

− par īslaicīgo sociālo aprūpi - 43 %, 

− par īslaicīgas uzturēšanās telpām - patversmi 47 %, 

− par rehabilitācijas pakalpojumiem - 49 %, 

− par psihologa, sociālā darbinieka konsultācijām - 65 %, 

− par zupas virtuvi - 46 %. 

Ogres novadā, pēc aptaujas dalībnieku domām, šajā jomā trūkst šādu pakalpojumu: 

− krīzes/uzticības tālrunis - 80 % aptaujāto, 

− nakts patversme - 88 %, 

− dienas centrs pensijas vecuma cilvēkiem - 89 %. 

Vidi saudzējoša infrastruktūra un atbildīga dabas apsaimniekošana 

Aptaujas dalībnieki noteikuši vides un infrastruktūras attīstības prioritātes un tās sarindojās 

šādā secībā: 

1) Ūdens kvalitātes paaugstināšana un ūdensapgāde. Rekreācijas objektu izveide. 

2) Notekūdeņu apsaimniekošana. Sabiedriskā transporta pieejamība. Sabiedrisko vietu 

sakopšana. 

3) Siltumapgāde. Satiksmes infrastruktūra. Māju siltināšana. 

4) Energoresursu dažādošana. Atkritumu apsaimniekošana. 

5) Mežu apsaimniekošana. Lauksaimniecības attīstība. Kultūras pieminekļu 

apsaimniekošana. 

Arī brīvā formā aptaujas dalībnieki varēja izteikt viedokli par to, kas viņus apmierina vai 

neapmierina, dzīvojot Ogres novadā, un norādot, viņuprāt, trīs pozitīvus un trīs negatīvas piemērus. 

Kā pozitīvais Ogres novadā aptaujas dalībnieku skatījumā atbilstoši ilgtermiņa prioritātēm ir: 

Daudzveidīga un inovatīva ekonomika - Rīgas tuvums, tirdzniecības centrs „Dauga”, nakts klubs 

„Bermuds; 

Vidi saudzējoša infrastruktūra - sabiedriskais transports, bērnu laukumi pagalmos, gājēju ietves, 

Brīvības ielas promenāde, Ogres centrs, Ogres skvērs; 

Konkurētspējīga izglītība - bērnudārzi un to būvniecība, ledus halle, sporta iespējas un aktivitātes 

Ogres 1. Vidusskola, izglītības iestādes un izglītības iespējas novadā; 

Kvalitatīva un pieejama kultūrvide - kultūras nams, estrāde, kultūras pasākumi un to biežums; 

Atbildīga dabas apsaimniekošana - Ogres upes ieleja un Ogres upe, Zilie kalni parki un sakopta 

teritorija, meži, daba, vide un gaiss, Špakovska parks. 

Visatzinīgāk iedzīvotāji novērtējuši Špakovska parku (norādījuši 150 respondenti) un novada 

izglītības iestādes un izglītības pieejamība (norādījis 171 respondents). 

Jāatzīmē, ka iedzīvotāji nav saskatījuši pozitīvo attiecībā uz pārvaldi un veselības un sociālo 

aizsardzību. 



Kā negatīvais Ogres novadā aptaujas dalībnieku skatījumā atbilstoši ilgtermiņa prioritātēm ir: 

Efektīva un moderna pārvalde - domes darbinieku attieksme un darba kvalitāte, iedzīvotāju 

agresivitāte, huligānisms un jauniešu uzvedība, policija un tās darbs; 

Daudzveidīga un inovatīva ekonomika - bezdarba līmenis; 

Vidi saudzējoša infrastruktūra - ietvju un veloceliņu trūkums, ūdens kvalitāte un pieejamība, 

satiksme, ceļu apgaismojums, netīrība Ogrē, sabiedriskā transporta saraksts; 

Kvalitatīva un pieejama kultūrvide - Ogres estrāde, kultūras dzīves trūkums; 

Veselīga un sociāli atbalstīta sabiedrība - mediķu darba kvalitāte un attieksme; 

atbildīga dabas apsaimniekošana - upju krastu piesārņojums, Zilie kalni rekreācijas iespējas, 

peldvietas: atkritumi mežos. 

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotājos izraisa atkritumi mežos (norādījuši 140 respondenti), 

mediķu darba kvalitāte un attieksme (norādījuši 163 respondenti), ceļu stāvoklis (norādījuši 438 

respondenti). 

Iedzīvotājiem nav būtisku iebildumu attiecībā uz izglītības jomu. 

4.2. NĀKOTNES PILSĒTAS SPĒLE” (FUTURE CITY GAME) 72 

2010. gada 28. un 29. jūlijā, balstoties uz Britu padomes metodoloģiju pilsētvides jautājumu 

risināšanai, notika situācijas analīzes un ideju radīšanas aktivitāte „Nākotnes pilsētas spēle” (Future 

City Game), kuru rīkoja Britu padome projekta „Radošās pilsētas” ietvaros, Ogres novada 

pašvaldības Attīstības nodaļa un biedrība „Zināšanu un inovācijas sabiedrība”. Iespēju rīkot 

„Nākotnes pilsētas spēli” Ogres novada pašvaldība ieguva, piedaloties Britu padomes konkursā 

2010. gada pavasarī. Spēles dalībnieku uzdevums bija rosināt radošus priekšlikumus Ogres novada 

attīstības prioritātēm un sniegt savu redzējumu Ogres novada „sejai”, kas ļautu to atšķirt no citiem 

novadiem Latvijā. Spēles noslēgumā komandas prezentēja četrus projektus: 

1) „Zīmola „EKONOVADS” izveide Ogres novadam; 

2) „Ogres novads - dizaina un mākslas ligzda”; 

3) „Ogres novads - cilvēka un dabas harmonija”; 

4) „Kartupeļu festivāls” 

Projekta „Zīmola „EKONOVADS” izveide Ogres novadam (komanda: Sintija Kuršinska, 

Daina Čalpa, Anete Antrope, Jurijs Lanavojs, Kristaps Drone) mērķis ir izveidot ilgtspējīgu Ogres 

novada zīmolu, kas balstīts uz ekoloģiskas, harmoniskas dzīves telpas un zaļās ekonomikas 

attīstību, un piedāvāt dažus no rīcības virzieniem šīs ilgtermiņa stratēģijas realizācijai. Ekonovada 

koncepcija ietver tādus elementus kā Ekomaršruts „Ogres novada Zaļā josta”, Mājražotāju tīkls un 

attīstības centrs, Etnocentru tīkls pagastos, pasākumi enerģētiski neatkarīga novada izveidei, 

alternatīvas kopienas izveide sociāli atstumtajām sabiedrības grupām, alternatīvais veselības 

atjaunošanas centrs un Eko-kompetences centra izveide. 

Projekta „Ogres novads - dizaina un mākslas ligzda” (komanda: Uldis Apinis, Inese Ādmine, 

Mārīte Puriņa, Uģis Amons, Lana Feigina) ideja ir koordinēt mākslinieku un uzņēmēju (īpaši 

vietējo) sadarbību, komercializēt novada radošo cilvēku un speciālajās (mākslas un mūzikas skolās) 

un profesionālās izglītības un sociālās aprūpes iestādēs radītos dizaina un kultūras produktus, 

audzināt un attīstīt uzņēmējdarbības garu, jo īpaši jauniešos. Mērķa sasniegšanai plānots izveidot 

radošo inkubatoru, kas nodrošinātu vidi ideju attīstībai, risinātu mārketinga jautājumus, kā arī 

veiktu koordinācijas, konsultāciju un apmācības darbu. 

Projekta „Ogres novads – cilvēka un dabas harmonija” (komanda: Senija Proose, Lilija 

Paegle, Rinalds Rudzītis, Ēriks Mikštas, Gita Bambāne) ideja ir Ogres novada tēla veidošanā 

izmantot „cilvēku” kā simbolu. Vizuāli tas būtu parādīts instalāciju un skulptūru veidā. Iesaistot 

novada iedzīvotājus dažādās aktivitātēs un konkursos, tādā veidā tiktu radīta piederības sajūta 

72 Pēc spēles vadītājas V. Brakovskas sagatavotās informācijas Ogres novada pašvaldībai 



novadam un veicinātas iedzīvotāju radošās izpausmes, kā arī novads visā tā teritorijā iegūtu 

vienojošu elementu, kas būtu interesanti apskates objekti arī tūristiem. Šī koncepcija sasaucas arī ar 

to, ka jau veiktajā Ogres novada iedzīvotāju aptaujā kā vispopulārākais novada sauklis tika izvēlēts: 

„Ogres novads – cilvēka un dabas harmonija”. 

Projekta „Kartupeļu festivāls Ogrē” (komanda: Agrita Vagoliņa, Dzirkstīte Žindiga, Indra 

Viktorova, Indra Leja, Māris Tilibs) iecere ir reizi gadā septembra pēdējā nedēļā organizēt četru 

dienu festivālu visā Ogres novada teritorijā jebkuram Latvijas iedzīvotājam un viesim. Projekta 

norises vieta izvēlēta, ņemot vērā to, ka novadā atrodas z/s „Galiņi”, kas ir lielākais kartupeļu 

audzētājs Latvijā, kā arī novada ērto ģeogrāfisko novietojumu, transporta satiksmi un galvaspilsētas 

tuvumu. 

Lai gan kartupelis ir viens no nozīmīgākajiem pārtikas produktiem, ko lieto 75% planētas 

iedzīvotāju, šāds festivāls būtu unikāls un inovatīvs ne vien Latvijas, bet pat Eiropas līmenī. Tā 

mērķis ir veidot jaunu, inovatīvu ilgtermiņa tradīciju, kas sekmētu Ogres novada atpazīstamību 

Latvijā un pasaulē. 

Ar iedzīvotāju anketēšanas un Nākotnes pilsētas spēles rezultātiem ikviens interesents varēja 

iepazīties pašvaldības mājas lapā www.ogresnovads.lv. Rezultāti iespēju robežās ir ņemti vērā, 

veidojot SVID analīzi un izstrādājot programmas stratēģisko daļu. 



PIELIKUMS 



1. pielikums 

1.1. Karte „Ogres novada ģeogrāfiskais novietojums” 


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017.gadam 

1.pielikums 

1.2. Karte „Ogres novada fizioģeogrāfiskā karte” 


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017.gadam 

1.pielikums 

1.3. Karte „Ogres novada īpaši aizsargājamās dabas teritorijas” 


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. .gadam 

2. pielikums 

2.1. Iedzīvotāju skaits (01.01.2009.) 

Administratīvā vienība Iedzīvotāju skaits 

Krapes pagasts 787 

Ķeipenes pagasts 1185 

Lauberes pagasts 780 

Madlienas pagasts 1989 

Mazozolu pagasts 640 

Meņģeles pagasts 662 

Ogres novads 29825 

Suntažu pagasts 2137 

Taurupes pagasts 945 

2.2. Iedzīvotāju blīvums (01.01.2009.) 73 , cilv./km 2 

Administratīvā vienība Iedzīvotāju blīvums 

Krapes pagasts 10,8 

Ķeipenes pagasts 13,6 

Lauberes pagasts 9,7 

Madlienas pagasts 11,8 

Mazozolu pagasts 6,6 

Meņģeles pagasts 7,4 

Ogres novads 272,1 

Suntažu pagasts 13,3 

Taurupes pagasts 7,5 

2.3. Pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas no 2004. līdz 2009. gadam, % 

Administratīvā vienība Iedzīvotāju skaita izmaiņas % 

Krapes pagasts -7,5 

Ķeipenes pagasts -5,6 

Lauberes pagasts -4,6 

Madlienas pagasts -8,4 

Mazozolu pagasts -7,8 

Meņģeles pagasts -16,6 


Suntažu pagasts -1,3 

Taurupes pagasts -12,9 

73 Pēc VRAA sniegtās informācijas 



3. pielikums 

3.1. Aizņemto darbavietu skaits pašvaldību un pašvaldību padotības iestādēs 

Iestādes vai komersanta nosaukums 

NACE 

2.red. 

nozares 

kods 

Aizņemto 

darbvietu 

skaits 

ceturkšņa 

beigās 

III 

cet. 

tai skaitā 

pamatdarbā 

ar darba laika 

uzskaiti 

2009 2009 

IV III 

cet. cet. 

IV 

cet. 

Aizņemto darba 

vietu skaits 

2009. gada IV 

cet. % no 

kopējā 

darbavietu 

skaita 

„OGRES NOVADA KULTŪRAS 

CENTRS” - Ogres novada 

8552 77 79 35 40 4,3 

pašvaldības aģentūra 

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA - 

BIBLIOTĒKU UN MUZEJU 

91 45 45 43 44 2,4 

DARBĪBA 

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA- 

IZGLĪTĪBA 

85 1014 1018 901 900 55,1 


RADOŠAS, MĀKSLINIECISKAS 90 87 92 65 74 5,0 

UN IZKLAIDES DARBĪBAS 


SILTUMAPGĀDE 

35 36 44 30 38 2,4 

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA 

- SOCIĀLĀ APRŪPE AR 

87 3 0 2 0 0,0 

IZMITINĀŠANU 


SOCIĀLĀ APRŪPE BEZ 

88 91 80 75 70 4,3 

IZMITINĀŠANAS 

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA 

- VALSTS PĀRVALDE UN 

84 341 329 260 253 17,8 

AIZSARDZĪBA 

„OGRES NOVADA TŪRISMA 

INFORMĀCIJAS CENTR” - Ogres 7990 4 4 2 2 0,2 

novada pašvaldības aģentūra 

„OGRES VĒSTURES UN 

MĀKSLAS MUZEJS” - Ogres 9102 11 11 10 10 0,6 

novada pašvaldības aģentūra 

„LAUBERE” Ogres novada bērnu 

nams 

8790 35 36 27 30 1,9 

„MADLIENA” - vispārējā tipa 

pansionāts 

8730 48 47 40 39 2,5 

„SUNTAŽU SANATORIJAS 

INTERNĀTPAMATSKOLA” 

8531 60 62 48 49 3,4 

Kopā 1852 1847 1538 1549 100,0 



3.2. Strādājošo skaita sadalījums pēc mēneša bruto darba samaksas (izņemot neregulāras 

izmaksas) lieluma Ogres rajonā sabiedriskajā sektorā, LVL 

LVL 

2008., oktobris 

Cilvēku skaits % no kopskaita 

160.00 161 4.2 

160.01 - 180.00 117 3.1 

180.01- 200.00 160 4.2 

200.01 - 220.00 199 5.2 

220.01 - 250.00 222 5.8 

250.01 - 300.00 343 9.0 

300.01 - 400.00 512 13.5 

400.01 - 500.00 497 13.1 

500.01 - 600.00 467 12.3 

600.01 - 800.00 685 18.1 

800.01 - 1000.00 316 8.3 

1000.01 - 1500.00 105 2.8 

1500.01 - 2000.00 9 0.2 

2000.01 - 2500.00 1 0.0 

2500.01 - 3000.00 1 0.0 

3.3. Nekustamā īpašuma nodokļa par zemi un par ēkām un būvēm ieņēmumu dinamika, LVL 

2009.gads 

294619 

546702 

2008. gads 

2007.gads 

364341 

498843 

508559 

476669 

NĪN par ēkām un būvēm 

ieņēmumi, LVL 

NĪN par zemi ieņēmumi, 

LVL 



3.4. Informācija par graudaugu audzēšanu Ogres novada teritoriālajās vienībās 2009.gadā 

Teritoriālā vienība 

Saimniecību 

skaits 74 

Vasaras kvieši 

Ziemas kvieši 

Vasaras mieži 

Auzas 

Rudzi 

Pārējie 

graudaugi 

Kopā 

% no kopējās 

platības 

Krapes pagasts 2 0 73 64 165 66 0 368 10 

Ķeipenes pagasts 3 26 42 37 25 107 0 237 6 


Madlienas pagasts 7 48 134 265 162 151 63 823 22 

Ogresgala pagasts 6 247 326 109 131 11 180 1 004 27 

Suntažu pagasts 3 36 25 29 2 37 0 129 4 

Taurupes pagasts 3 27 5 16 12 19 0 79 2 

KOPĀ 29 459 880 765 529 781 245 3 659 100 

% no kopējās platības 13 24 21 14 21 7 100 

3.5. Informācija par kartupeļu audzēšanu Ogres novada teritoriālajās vienībā 2009.gadā 

Teritoriālā vienība Saimniecību skaits Kopējā platība % no kopējās platības 

Krapes pagasts 1 2,46 1 

Ķeipenes pagasts 4 4,72 3 

Lauberes pagasts 1 1,14 1 

Madlienas pagasts 7 116,68 63 

Mazozolu pagasts 2 1,98 1 

Meņģeles pagasts 7 8,15 4 

Ogresgala pagasts 6 9,4 5 

Suntažu pagasts 6 16,99 9 

Taurupes pagasts 4 22,8 12 

KOPĀ 38 184,32 100 

74 Saimniecību skaits, kuras graudaugus audzēja vairāk kā 20 ha platībā 



3.6. Karte „Uzņēmējdarbība Ogres novadā” 



3.7. Karte „Ogres novada tūrisma objekti un infrastruktūra” 



4.pielikums 

4.1. Karte „Ogres novada transporta infrastruktūra” 



5.pielikums 

5.1. Karte „Ogres novada sabiedriskās iestādes” 



6.pielikums 

6.1. Karte „Ogres novada apdzīvojuma struktūra” 



7. pielikums 

7.1. Ogres novada pirmsskolas izglītības iestāžu īstenotās izglītības programmas un kopējais 

izglītojamo skaits 2009./2010.mācību gadā 

Izglītības iestādes 

nosaukums 

Izglītības programmas 


uz 2010.gada 

1.janvāri 

VPII „Sprīdītis” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111) 106 

VPII „Cīrulītis” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111) 240 

VPII „Dzīpariņš” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111) 220 

VPII „Zelta sietiņš” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111); 

Speciālā pirmsskolas izglītības programma 

izglītojamiem ar valodas traucējumiem (kods 

01015511) 

VPII „Saulīte” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111); 

5-6 gadīgo bērnu obligātā pirmsskolas izglītības 

programma (kods 00011111); 

Pirmsskolas izglītības mazākumtautību programma 

(kods 01011121); 

Speciālā pirmsskolas izglītības mazākumtautību 

programma izglītojamiem ar fiziskās attīstības 

traucējumiem (kods 01015321); 

Speciālā pirmsskolas izglītības programma 

izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem 

(kods 01015311) 

VPII „Strautiņš” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111) 221 

VPII „Ābelīte” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111) 

(Ogresgals) 

104 

VPII „Taurenītis” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111) 

(Madliena) 

104 

VPII „Saulīte” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111) 

(Ķeipene) 

63 

Kopā 1532 

200 

30 

12 

12 

186 

25 

19 



7.2. Ogres novada vispārējās izglītības iestāžu īstenotās izglītības programmas un kopējais 

izglītojamo skaits 2009./2010. mācību gadā 

Izglītības 

iestādes veids 

Vispārējās 

pamatizglītība 

s iestādes 


nosaukums 

Ogres pamatskola 

Ogresgala 

pamatskola 

Īstenotās izglītības 

programmas 

Pamatizglītības pirmā posma 

(1.-6.klase) izglītības 

programma 

(kods 21011111) 

Pamatizglītības pirmā posma 

(1.-6.klase) pedagoģiskās 

korekcijas izglītības 

programma 

(kods 21011811) 

Izglītojamo 

skaits 

programmās 

504 

10 

Izglītojamo 

skaits kopā 

514 

Pamatizglītības programma 

(kods 21011111) 160 160 

Speciālās 

pamatizglītības 

iestādes 

Lauberes 

pamatskola 

Krapes 

pamatskola 

Mazozolu 

pamatskola 

Meņģeles 

pamatskola 

Ķeipenes 

pamatskola 

Suntažu 

sanatorijas 

internātpamatskola 

Pirmsskolas izglītības 

programma (kods 01011111) 


(kods 21011111) 




(kods 21011111) 




(kods 21011111) 

Speciālās pamatizglītības 

programma izglītojamajiem ar 

garīgās attīstības 

traucējumiem (kods 

21015811) 




(kods 21011111) 


(kods 21011111) 



somatiskām saslimšanām 

(kods 21015411) 

13 

83 

70 

18 

79 

61 

22 

48 

74 

4 

8 

53 

45 

94 94 

83 83 

Vispārējās 

vidējās 

izglītības 

iestādes 

Jaunogres 

vidusskola 

Pamatizglītības 

mazākumtautību programma 

(kods 21011121) 

Vispārējās vidējās izglītības 

vispārizglītojošā virziena 

429 

28 

511 



Ogres ģimnāzija 

(ar 01.09.2010. 

Ogres Valsts 

ģimnāzija) 


1.vidusskola 

Ogres vakara 

vidusskola 

Madlienas 

vidusskola 

Suntažu 

vidusskola 


(kods 31011021) 


matemātikas, dabaszinību un 

tehnikas virziena 


(kods 31013021) 54 

Pamatizglītības otrā posma 298 

(7.-9.klase) programma (kods 

23011111) 



74 



humanitārā un sociālā virziena 

programma (kods 31012011) 82 



tehnikas virziena programma 

(kods 31013011) 

94 

Pamatizglītības otrā posma 

798 

(7.-9.klase) programma (kods 

23011111) 



86 




tehnikas virziena programma 

94 

(kods 31013011) 

Pamatizglītības otrā posma 56 




189 

programma (kods 31011013, 

36011012) 




(kods 36011022) 

19 


200 

(kods 21011111) 

Pamatizglītības pedagoģiskās 

korekcijas programma (kods 

8 

21011811) 



programma (kods 31011011, 

72 

31011013) 


36 


548 

978 

264 

280 

281 



Taurupes 

vidusskola 


(kods 21011111) 






mācīšanās traucējumiem (kods 

21015611) 




(kods 21011111) 




183 

58 

4 

15 

61 

36 

112 

7.3. Ogres novada pedagogu skaita sadalījums vecuma grupās no 2005. līdz 2009.gadam 

13 

19 

5 

36 

5 

35 

17 

24 

17 7 

49 

55 

54 

81 

56 

67 

71 

75 

72 

79 

117 

105 

105 

80 

67 

53 

46 

53 

63 

70 

83 

85 

78 

61 

51 

33 

27 

30 

35 

32 

43 

6 

40 

4 

38 

5 

34 

10 

33 

4 

2005 2006 2007 2008 2009 

līdz 24 gadiem 25 - 29 gadi 30 - 34 gadi 34 - 39 gadi 40 - 44 gadi 

45 - 49 gadi 50 - 54 gadi 55 - 59 gadi 60 - 64 gadi 65 gadi un vecāki 



7.4. Ogres novada pedagogu sadalījums pēc dzimuma no 2005. līdz 2009.gadam 

52 

55 

51 

51 

45 

432 

422 

429 

428 

371 

2005 2006 2007 2008 2009 

sievietes 

vīrieši 

7.5. Profesionālajās izglītības iestādēs īstenotās izglītības programmas un kopējais izglītojamo 

skaits 2009./2010. mācību gadā 


izglītības 

iestādes 


Profesionālā 

vidusskola 


Amatniecības 

vidusskola 

Ogres Meža 

tehnikums 

(juridiski 

neatrodas 


teritorijā) 

Elektronika 128 

Kokizstrādājumu izgatavošana 100 

Datorsistēmas 115 

Grāmatvedība 98 

Sekretariāta un biroja darbs 66 

Kopā 507 

Miltu izstrādājumu ražošana 89 

Kokizstrādājumu izgatavošana 49 

Interjera dizains 72 

Reklāmas dizains 67 

Multimediju dizains 39 

Apģērbu dizains (apģērbu modelētājs) 12 

Lietišķā māksla (trikotāžas apģērbu modelētājs) 12 

Komerczinības (reklāmas pakalpojumu 

99 

komercdarbinieks) 

Komerczinības (tūrisma pakalpojumu komercdarbinieks) 55 

Kopā 494 

Mežsaimniecība, kvalifikācija mežsaimniecības tehniķis 158 

Mežsaimniecības tehnika, kvalifikācija mežsaimniecības 81 

tehnikas mehāniķis 

Būvdarbi, kvalifikācija namdaris 97 

Saimniecības vadīšana 

49 

Kvalifikācija Saimniecības vadītājs 

Mežsaimniecība, kvalifikācija mežsaimniecības tehniķis 

(2 viengadīgās grupas pēc vidusskolas) 

Atvērt ar 

2010.gada 

1.septembri 

2 grupas 

Kopā 385 

Pavisam kopā izglītojamie profesionālajās izglītības iestādēs 1386 



7.6. Informācija par Ogres novada izglītības iestādēs realizētajām interešu izglītības 

programmām 2009./2010. mācību gadā 

Nr. 

Pulciņa Audzēkņu Likmju Stundu skaits 

Programmas 

p.k. 

skaits skaits skaits 

nedēļā 

1. Kori 16 672 3.794 79,674 

2. Deju kolektīvi 29 641 3,279 68,859 

3. Pūtēju orķestris 1 34 0,8 17 

4. Instrumentālisti 2 36 0,5 11 

5. Vokālie ansambļi, 12 171 2,035 42,73 

studija 

6. Mūsdienu dejas 6 146 0,543 11,40 

7. Lietišķā un vizuālā 19 279 4,288 90,048 

māksla 

8. Tehniskā jaunrade 1 16 0,4 8,4 

9. Teātris 10 146 1,497 31,55 

10 Vides programma 1 20 0,1 2,1 

11. Sports 21 378 2,506 52,626 

12. Darbs ar jaunatni 3 64 1,91 40,11 

13. Žurnālistika 4 47 0,568 11,92 

14. Citas 4 53 0,28 5,88 

Kopā: 129 2703 22,5 472,5 



8.1. Ogres novadā darbojošās sporta organizācijas un dalībnieku skaits 2010. gadā 

Sporta organizācijas nosaukums 

Dalībnieku skaits 

Ogres novada Sporta centrs 256 

Ogres Basketbola skola 193 

Biedrība, Ogres basketbola klubs 300 

Biedrība, Futbola klubs ‘’FK 33’’ 80 

Biedrība, Ogres karatē un tuvcīņas bērnu klubs ‘’Karatē SEN’E’’ 55 

Biedrība, hokeja klubs ‘’Ogre’’ 46 

Biedrība, Tenisa klubs ‘’Ogre’’ 48 

Biedrība, Madlienas novusa klubs 34 

Biedrība, Sporta klubs ‘’Leon’’ 30 

Biedrība, ‘’Meža sports’’ 25 

Biedrība, Futbola klubs ‘ ‘Dinamo Ogre’’ 23 

Biedrība ‘’Ogres roņi’ 20 

Biedrība, Ogres frisbija klubs 22 

SIA, Vieglatlētikas skola ‘’Jūdze’’ 20 

Biedrība, orientēšanās klubs ‘’Ogre’’ 16 

Biedrība, frisbija klubs ‘’Dzīvo labi’’ 12 

Biedrība, futbola klubs ‘’Pārogre’’ 12 

Biedrība, Ogresgala centrālais sporta klubs 10 

Biedrība, ‘’Ogres stils’’ 3 

Biedrība, ‘’Ogres slēpotāju klubs ‘’ 6 

sporta organizācijās kopā 1211 

8. pielikums 

8.2. Pārskats par Ogres novada teritorijā esošajiem sporta infrastruktūras objektiem 

Objekti, to atrašanās vieta 

Sporta centrs 

Ogres novada sporta centrs (t.sk., viens futbola laukums, vieglatlētikas sektori un skrejceļš), 

Jaunogres pr. 2, Ogre 

Handbola laukums - 1 

Volejbola laukumi - 2 

Vispārējās fiziskās sagatavotības (VFS) zāles 

Ogres Sporta centrs 

Madlienas vidusskola; Madlienā, Madlienas pagastā 

Dziednīca ‘’Mālkalne’’, Meža prospekts 9, Ogre 

Suntažu vidusskola, Suntaži, Suntažu pagasts 

Trenažieru zāle 

Ogres Sporta centrs 

7 sporta spēļu zāles 

Sporta centra sporta zāle; Skolas ielā 12, Ogre 

Sporta centra sporta halle; Skolas iela 21, Ogre 

Lauberes pamatskolas sporta zāle; Skolas iela 8, Laubere 

Ķeipenes pamatskolas sporta zāle; Saules iela 3, Ķeipene 

Madlienas vsk. sporta zāle; Madliena, Madlienas pagasts 

Meņģeles pamatskolas sporta zāle; Meņģele, Meņģeles pagasts 



Ogresgala pamatskolas sporta zāle; Ogresgala pagasts 

Jaunogres vsk. sporta zāle; Mālkalnes pr. 43, Ogre 

Ogres ģimnāzijas sporta zāle, Meža prospekts14, Ogre 

Ogres 1.vsk sporta halle, Zinību iela 3, Ogre 

11. Ogres Basketbola skola, Mālkalnes pr. 32, Ogre 

Krapes pamatskolas sporta bāze, Krape, Krapes pagasts 

Suntažu vsk. Sporta zāle, Suntaži, Suntažu pagasts 

Peldbaseini 

Lielais peldbaseins, 25m, 4 celiņi, Meža prospekts 9, Ogre 

Mazais peldbaseins, 10 x 8m. Meža prospekts 9, Ogre 

Tenisa korti, t.sk., apjumtie 

2 Tenisa korti, Ogres stadions; Skolas iela 21, Ogre 

Tenisa korts ‘’Jaunogres nams’’; Saules pr. 21, Ogre (privāts) 

Mini golfa laukums 

Minigolfs; Rīgas iela 8 , Ogre, LV-5001 (privāts) 

Smagatlētikas zāle 

Ogres sporta centrs; Skolas ielā 21, Ogre 

Šautuve 

Ogres sporta centrs; Skolas iela 21, Ogre 

Kompleksie skolu sporta laukumi 

Ogres 1. vsk sporta laukums; Zinību iela 3, Ogre 

Ogres ģimnāzijas sporta laukums; Meža prospekts 14, Ogre 

Jaunogres vsk sporta laukums; Mālkalnes pr. 43, Ogre 

Ogresgala pamatskolas sporta laukums; Ogresgala pagasts 

Lauberes pamatskolas sporta laukums, Skolas iela 8, Laubere 

Ķeipenes pamatskolas sporta laukums, Saules iela 3, Ķeipene 

Taurupes vsk. sporta laukums, Taurupe, Taurupes pagasts 

Madlienas vsk. sporta laukums, Madliena, Madlienas pagasts 

Meņģeles pagasta sporta laukums, Meņģele, Meņģeles pagasts 

Biljarda zāle 

Bermuds”, (privāts) 

Skeitparks 

Ogres stadions; Skolas ielā 21, Ogre 

Pludmales volejbola laukumi 

Ogres sporta centrs, Skolas ielā 21, Ogre 

Ķeipenes pagasts, Saules iela 3, Ķeipene 

Taurupes pagasts, Taurupe 

Madlienas pagasts, Madlienas pagasts 

Auto-moto trase 

Ķeipenes pagasts, (privāta) 

Kalnu slēpošanas trases ar pacēlāju 

Ķeipenes pagasts (privāta) 

Madlienas pagasts (privāta) 



9. pielikums 

9.1. Bibliotēku atsevišķi finanšu rādītāji 2008. un 2009. gadā 

Bibliotēka 

Pašvaldības 

budžeta līdzekļi 

Finansējums uz 1 

lasītāju (LVL) 

Finansējums uz 1 

pašvaldības iedzīvotāju 

(LVL) 

2008. 2009. 2008. 2009. 2008. 2009. 

Ciemupes bibliotēka 9236 9062 46,2 43,7 8,4 8,2 

Krapes bibliotēka 7310 5834 38,7 28,6 9,2 7,2 

Ķeipenes bibliotēka 7298 6307 32,3 30,9 6,1 5,3 

Lauberes bibliotēka 16193 12258 47 35,3 20,2 15,5 

Madlienas bibliotēka 19546 16910 36,3 30,3 9,4 8,2 

Mazozolu bibliotēka 4372 7387 35,8 60 6,7 11,2 

Meņģeles bibliotēka 16930 9215 81,4 42,7 23,3 13,4 

Ogresgala bibliotēka 17098 16370 42,6 40,2 8,4 8,2 

Suntažu bibliotēka 14159 11800 50,7 40 6,7 5,5 

Taurupes bibliotēka 11720 8945 43,6 35,6 11,7 9,2 

Ogres CB 308127 215244 58,2 36,6 11,53 8 

Kopā 431989 319332 

9.2. Ogres novada amatiermākslas kolektīvu un dalībnieku skaits 

Mākslinieciskie 

kolektīvi 

Kolektīvu 

skaits 

2007. gads 2008. gads 2009. gads 

Dalībnieku 

skaits 

Kolektīvu 

skaits 

Dalībnieku 

skaits 

Kolektīvu 

skaits 

Dalībnieku 

skaits 

Kori 7 264 7 277 7 247 

Tautas deju kolektīvi 20 625 18 630 18 662 

Pūtēju orķestri 2 61 2 66 2 63 

Drāmas kolektīvi 8 119 10 139 8 100 

Folkloras kopas un 

2 16 1 10 1 13 

etnogrāf. ansambļi 

Lietišķās mākslas 

kolektīvi 

4 46 3 37 2 32 

Tēlotāj – mākslas 

kolektīvi 

2 47 2 35 3 42 

Vokāli instrum. grupas 3 17 3 17 3 13 

Ritma deju grupas 10 192 11 232 8 120 

Vokālie ansambļi 13 164 16 204 15 228 

Pārējie kolektīvi 15 294 11 159 13 216 

Kopā 86 1845 84 1806 81 1489 



9.3. Kultūras un tautas namu budžeta ieņēmumi no 2007. līdz 2009. gadam 

Kultūras/ tautas nams 2007. gads 2008. gads 2009. gads 

Kopā 

LVL 

tai skaitā 

valsts 

mērķ - 

dotācija 

Kopā LVL 

tai skaitā 

valsts 

mērķ - 

dotācija 

Kopā LVL 

tai skaitā 

valsts 

mērķ - 

dotācija 

Ciemupes tautas nams 27477 36054 35273 

Krapes tautas nams 5869 6037 42199 

Ķeipenes tautas nams 19278 22631 69562 

Lauberes kultūras nams 13736 15611 1042 20483 379 

Madlienas kultūras nams 57866 1936 74333 2088 54940 

Mazozolu tautas nams 65968 70959 36446 

Meņģeles tautas nams 24993 43048 186069 

Ogresgala tautas nams 60810 58325 67547 

Ogres KC 563356 11838 699610 12840 509237 7829 

Suntažu kultūras nams 71687 3574 96565 3425 62841 1860 

Taurupes tautas nams 26778 18575 4868 

Pavisam kopā 937 818 17348 1 105694 1 089465 



10.1. Informācija par sociālajiem pabalstos izmaksātajiem līdzekļiem 

10. pielikums 

Teritoriālā vienība 2008. gads 2009. gads 2010. gads 75 

Krapes pagasts 2579 8889 19846 

Ķeipenes pagasts 10477 9362 25940 

Lauberes pagasts 9562 8098 18868 

Madlienas pagasts 9798 20807 52943 

Mazozolu pagasts 6928 13681 25960 

Meņģeles pagasts 3321 5847 21265 

Ogres pilsēta un Ogresgala pagasts 541796 656581 958567 

Suntažu pagasts 26060 32408 57990 

Taurupes pagasts 8365 4751 30102 

Kopā 618886 760424 1211481 

75 gada plāns ar grozījumiem līdz 01.09.2010. 



11. pielikums. 

11.1. Ogres novada pašvaldības struktūra 

Dome (deputāti) 

Pastāvīgās komitejas: 

− Finanšu 

− Tautsaimniecības 

− Sociālo lietu 

Administrācijas 

nodaļas: 

− centralizētā grāmatvedība 

− dzimtsarakstu 

− finanšu-ekonomikas 

− iepirkuma 

− juridiskā 

− komunālā 

− lietvedības 

− Ogres būvvalde 

− attīstības 

− sabiedrisko attiecību 

− izglītības un sporta pārvalde 

un speciālisti, 

apkalpojošais 

personāls 

pakļautība 

Priekšsēdētāja vietnieks 

tautsaimniecības 

jautājumos 

Iestādes: 

− 1.vidusskola 

− Ogres ģimnāzija 

− Jaunogres vidusskola 

− Ogres pamatskola 

− Ogres vakara vidusskola 

− Ogres novada pašvaldības VPII 

“Sprīdītis” 


“Saulīte” 


“Cīrulītis” 


“Zelta sietiņš” 


“Dzīpariņš” 


“Strautiņš” 

− Ogres mākslas skola 

− Ogres mūzikas skola 

− Ogres novada sporta centrs 

− Ogres basketbola skola 

− Ogres novada bērnu un jauniešu 

centrs 

− Ogres centrālā bibliotēka 

− Ogres sociālais dienests 

− Ogres bāriņtiesa 

− Ogres novada pašvaldības policija 

Izpilddirektors 

Priekšsēdētājs 

Pagastu pārvaldes un to padotībā esošās iestādes: 

− Krapes pagasta pārvalde 

− Krapes pamatskola 

− Ķeipenes pagasta pārvalde 

− Ķeipenes pamatskola 

− Ķeipenes VPII “Saulīte” 

− Lauberes pagasta pārvalde 

− Lauberes pamatskola 

− Lauberes komunālo pakalp. iestāde “Sarma” 

− bērnu nams “Laubere” 

− Madlienas pagasta pārvalde 

− Madlienas vidusskola 

− Madlienas VPII “Taurenītis” 

− Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un 

mākslas skola 

− Madlienas komunālo pakalp. iestāde “ABZA” 

− Madlienas bāriņtiesa 

− Madlienas sociālais dienests 

− vispārējā tipa pansionāts “Madliena” 

− Mazozolu pagasta pārvalde 

− Mazozolu pamatskola 

− Meņģeles pagasta pārvalde 

− Meņģeles pamatskola 

− Ogresgala pagasta pārvalde 

− Ogresgala pamatskola 

− Ogresgala VPII “Ābelīte” 

− Ogresgala bāriņtiesa 

− Suntažu pagasta pārvalde 

− Suntažu vidusskola 

− Suntažu sanatorijas internātpamatskola 

− Suntažu sociālais dienests 

− Suntažu bāriņtiesa 

− pašvaldības aģentūra “Rosme” 

− Taurupes pagasta pārvalde 

− Taurupes vidusskola 

− Taurupes sociālais dienests 

− Taurupes bāriņtiesa 

Priekšsēdētāja vietnieks izglītības, 

kultūras, sporta, veselības 

un sociālo lietu jautājumos 

Pašvaldības aģentūras: 

− “Mālkalne” 

− “Ogres novada kultūras 

centrs” 

− “Dziednīca“ 

− “Ogres Vēstures un mākslas 

muzejs” 

− “Ogres novada Tūrisma 

informācijas centrs” 

Komisijas: 

− Ogres novada vēlēšanu 

− Ogres administratīvā 

− Madlienas administratīvā 

− Suntažu administratīvā 

− Taurupes administratīvā 

− Ogres pilsētas zemes 

− Ogres novada pašvaldības īpašuma 

privatizācijas 

− Ogres novada dzīvojamo māju 

privatizācijas 

− dzīvokļu 

− sociālo māju (dzīvokļu) 

− Ogres novada ielu 

− Ogres novada tarifu 

− Ogres novada nepilngadīgo lietu 

− Ogres novada mācību iestāžu 

direktoru konsultatīvā 

− Ogres būvju pieņemšanas ekspluatācijā 

− Madlienas būvju pieņemšanas 

ekspluatācijā 

− Ogres novada avārijas stāvoklī un 

pamestu būvju apzināšanas 

− Ogres novada pilsētvides konsultatīvā 

− Ogres novada starpresoru 

− Ogres novada pamatlīdzekļu 

pieņemšanas un norakstīšanas un 

mazvērtīgā inventāra norakstīšanas 

pastāvīgā 

− Ogres novada pašvaldības amatpersonu 

un speciālistu kandidātu vērtēšanas 

konkursa 

− Ogres novada uzņēmējdarbības 

attīstības 

− Ogres novada sporta attīstības konsultatīvā 

− Ogres novada pašvaldības īpašumu 

objektu izsoles 

− Ogres novada politiski represēto personu 

un nacionālās pretošanās kustības 

dalībnieku iesniegumu izskatīšanas 

− Ogres novada pašvaldības interešu izglītības 

un pieaugušo neformālās izglītības 

programmu licencēšanas 

− Ogres novada pašvaldības pedagoģiski 

medicīniskā 



12. pielikums 

12.1. Pašvaldībā nodarbināto vidējais atalgojums Ogres novadu veidojošajās pašvaldībās 

Pašvaldība 



Pašvaldībā nodarbināto 

vidējais atalgojums 

2005.g., LVL 



2006.g., LVL 



2007.g.,LVL 



2008.g., LVL 



2009.g., LVL 

199 232 357 442 325 

Krapes pagasts 197 248 418 225 

Ķeipenes pagasts 120 183 254 325 313 

Lauberes pagasts 178 208 274 354 319 

Mazozolu pagasts 171 179 235 317 282 

Madlienas pagasts 165 199 273 325 302 

Meņģeles pagasts 128 168 218 298 242 

Suntažu pagasts 198 198 312 364 340 

Taurupes pagasts 171 192 281 388 334 

12.2. Ogres novadu veidojošo pašvaldību administrācijas darbinieku vidējais vecums 

Pašvaldība 


pagasts 


darbinieku vidējais 

vecums 2005.g. 













45 46 47 49 47 

Krapes pagasts 41 41 42 43 45 

Ķeipenes pagasts 49 49 50 47 48 

Lauberes pagasts 51 52 52 52 53 

Mazozolu pagasts 52 53 49 

Madlienas pagasts 45 44 45 46 42 

Meņģeles pagasts 44 45 46 47 48 

Suntažu pagasts 45 45 45 50 50 

Taurupes pagasts 49 50 51 52 53 




2010. gada 21.oktobra lēmumu (protokola Document Nr.12, Title 1.§) 


PROGRAMMA 2011. – 2017. GADAM 

(4 daļās) 

II DAĻA 

Attīstības stratēģija 2011. - 2017. gadam 

Ogrē 2010.


Document Title 

SATURS 

Ievads .................................................................................................................................... 4 

1. Ogres novada vizītkartes ................................................................................................ 5 

1.1. Teritorija un iedzīvotāji ........................................................................................... 5 

1.2. Pārvalde ................................................................................................................... 7 

1.3. Ekonomika ............................................................................................................. 10 

1.4. Infrastruktūra ......................................................................................................... 14 

1.5. Izglītība un sports .................................................................................................. 18 

1.6. Kultūrvide .............................................................................................................. 22 

1.7. Veselības un sociālā aprūpe ................................................................................... 26 

1.8. Daba ....................................................................................................................... 28 

2. Attīstības stratēģija 2011. - 2017. gadam ..................................................................... 30 

2.1. 1.ilgtermiņa prioritāte – efektīva un moderna pārvalde .......................................... 30 

2.2. 2.ilgtermiņa prioritāte – daudzveidīga un inovatīva ekonomika ............................ 32 

2.3. 3.itermiņa prioritāte – vidi saudzējoša infrastruktūra ............................................. 35 

2.4. 4 ilgtermiņa prioritāte – konkurētspējīga izglītība un sports .................................. 40 

2.5. 5 ilgtermiņa prioritāte – kvalitatīva un pieejama kultūrvide .................................. 44 

2.6. 6 ilgtermiņa prioritāte – veselīga un sociāli atbalstīta sabiedrība ........................... 48 

2.7. 7 ilgtermiņa prioritāte – atbildīga dabas apsaimniekošana ..................................... 50 

3. Noteiktās vidēja termiņa prioritātes sasniegšanas izvērtējuma rādītāji .................. 52 




IEVADS 

Ogres novada attīstības programmas 2011. - 2017. gadam II daļa ir Attīstības stratēģija 

2011.- 2017. gadam (turpmāk tekstā - stratēģija). 

Lai sniegtu ieskatu par galvenajām tendencēm katrā no teritorijas attīstības jomām, 

dokumenta pirmajā daļā interesenti var iepazīties ar informācijas kopsavilkumu - Ogres novada 

atsevišķu sfēru vizītkartēm. Stratēģija izstrādāta, pamatojoties uz pašreizējās situācijas analīzes 

rezultātiem un saskaņā ar Rīgas plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas dokumentos 

noteiktajiem mērķiem, prioritātēm un uzdevumiem 1 . Stratēģijas veidotāji ņēmuši vērā arī spēkā 

esošajā Ogres novada attīstības programmā 2005. - 2013. 2 un Ogres rajona attīstības programmā 3 

noteiktās prioritātes, prioritāros mērķus un pasākumus, lai nodrošinātu plānošanas dokumentu 

savstarpēju saskaņotību un pēctecību. 

Stratēģijas daļā iekļauta novada attīstības vīzija, stratēģiskie mērķi, vidēja termiņa 

prioritātes, kā arī rīcības virzieni un uzdevumi. 

Tā kā pašvaldībai nav ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumenta, tad, atbilstoši 

metodiskajiem ieteikumiem attīstības programmu izstrādei 4 , darba grupa ir noteikusi stratēģiskos 

mērķus un ilgtermiņa attīstības prioritātes. 

Vīzija definēta, ievērojot iedzīvotāju aptaujas rezultātus, un tā ir: 

„Ogres novads – cilvēka un dabas harmonija” 

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un līdzsvarotu Ogres novada attīstību, izvirzīti šādi stratēģiskie 

mērķi: 

1) veicināt Ogres novada ekonomisko izaugsmi un uzņēmumu konkurētspējas 

paaugstināšanos; 

2) attīstīt novada cilvēkresursu potenciālu; 

3) nodrošināt vidi saudzējošu augstu dzīves kvalitāti. 

Balstoties uz stratēģiskajiem mērķiem, izvirzītas 7 ilgtermiņa prioritātes. Katras ilgtermiņa 

prioritātes ietvaros noteiktas vidēja termiņa prioritātes. 1. vidēja termiņa prioritāte katrā jomā 

nosaka rīcības virzienus un uzdevumus pārvaldes sistēmas pilnveidošanai. 2. un 3. vidēja termiņa 

prioritāte nosaka rīcības virzienus un uzdevumus infrastruktūras sakārtošanai, pakalpojumu 

pieejamības un kvalitātes uzlabošanai, tie ir vērsti uz specifisku katras nozares attīstības jautājumu 

risināšanu. Savukārt 4. prioritāte vērsta uz sabiedrības līdzdalības paaugstināšanu ikvienā 

teritorijas attīstībai nozīmīgu jautājumu risināšanā. 

Programmā visas vidēja termiņa prioritātes, rīcības virzieni un uzdevumi ir hierarhiski 

numurēti, un tas nodrošina ērtu programmas pārskatāmību un uzraudzību. 

Lai būtu iespējams novērtēt to, kā norit darbs pie noteikto vidējā termiņu prioritāšu 

sasniegšanas, stratēģiju noslēdz sadaļa par attīstības programmā noteiktās vidēja termiņa prioritātes 

(kopā 26) sasniegšanas izvērtējuma rādītājiem. 

1 Rīgas plānošanas reģiona attīstības stratēģija (2000. –2020. g.) un Rīgas reģiona attīstība programma (2005.–2011.g.) 

2 Ogres novada attīstības programma (2005. – 2013.g.) 

3 Ogres rajona attīstības programma 2005. – 2012.gadam 

4 Metodiskie ieteikumi attīstības programmu izstrādei reģionālā un vietējā līmenī; RAPLM, 2009. 



1. OGRES NOVADA Document VIZĪTKARTES 

Title 

1.1. TERITORIJA UN IEDZĪVOTĀJI 

Ogres novada teritoriālā struktūra - Ogres novada pašvaldība ir vienota administratīvi teritoriāla vienība, kas sastāv no Ogres pilsētas, Krapes pagasta, 

Ķeipenes pagasta, Lauberes pagasta, Madlienas pagasta, Mazozolu pagasta, Meņģeles pagasta, Ogresgala pagasta, Suntažu pagasta un Taurupes pagasta. Novada 

administratīvais centrs ir Ogres pilsēta. 

OGRES NOVADU VEIDOJOŠO TERITORIĀLO VIENĪBU PAMATRĀDĪTĀJI 2009. GADĀ 5 

IEDZĪVOTĀJU SKAITS 

GALVENIE STATISTISKIE RĀDĪTĀJI 

2009. UN 2010. GADĀ 


Kopējā platība 989,9 km 2 

29825 

662640 

2137 

945 

787 

1185 

780 

1989 






Ogres novads 



Iedzīvotāju skaits 38 948 

Iedzīvotāju blīvums 

(iedzīvotāju skaits uz 1 km 2 ) 39,3 iedz./km 2 

Teritorijas attīstības 

indekss (TAI) (2009. gads) 0,581 

Novada TAI rangs valstī 

18.vieta 

5 Pēc Valsts reģionālās attīstības aģentūras sniegtās informācijas 



PASTĀVĪGO IEDZĪVOTĀJU SKAITA 

IZMAIŅAS NO 2004. - 2009. GADAM (%) 

Krapes pagasts -7,5 

Ķeipenes pagasts -5,6 

Lauberes pagasts -4,6 





Suntažu pagasts -1,3 


TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS INDEKSS 

(PĒC 2007. GADA DATIEM) 










IEDZĪVOTĀJU BLĪVUMS 

(iedzīvotāju skaits uz 1 km 2 ) 











DEMOGRĀFISKĀS SLODZES 6 LĪMENIS 










IEDZĪVOTĀJU SADALĪJUMS PĒC NACIONĀLĀ 

SASTĀVA UN VALSTISKĀS PIEDERĪBAS 

Latvieši 28 821 (74 %) 

Krievi 6838 (17,6 %) 

Baltkrievi 1118 (2,9 %) 

Ukraiņi 546 (1,4 %) 

Poļi 519 (1,3 %) 

Pārējie 1106 (2,8%) 

Pilsoņi 88,9 % 

Nepilsoņi un pārējie 11,1 % 

6 Bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju skaits pret 

darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu, reizinot ar 1000 



1.2. PĀRVALDE Document Title 

1. ilgtermiņa prioritāte - efektīva un moderna pārvalde 

KOPĪGAIS NOVADAM 

+ Stabils iedzīvotāju skaits pašvaldībā 

+ Plašs pašvaldības piedāvāto pakalpojumu klāsts 

+ Pieredzējuši speciālisti un maza speciālistu mainība 

+ Labs pašvaldības materiāltehniskais nodrošinājums 

+ Pievilcīgs pašvaldības kredītportfelis 

− Lēns lēmumu pieņemšanas process 

− Izkliedētas pakalpojumu sniegšanas vietas, sarežģīta apmeklētāju apkalpošanas sistēma 

− Nepietiekama publiski pieejamā informācija par pašvaldības darbu 

− Nepietiekama savstarpēja iekšējā komunikācija un nesakārtota informācijas apmaiņas sistēma pašvaldības struktūrvienību un iestāžu starpā 

− Nepietiekami izmantotas informācijas tehnoloģiju iespējas 

− Vāja un nekoordinēta sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem 

ATŠĶIRĪGAIS NOVADĀ 

OGRES PILSĒTA 

+ Pilsēta ir novada administratīvais centrs 

+ Pieaugošs iedzīvotāju skaits 

+ Augsts teritorijas attīstības indekss 

+ Liels piesaistīto investīciju apjoms 

+ Nodrošinājums ar augstas kvalifikācijas speciālistiem 

− Nepietiekama pilsētas administrācijas struktūrvienību un iestāžu 

aktivitāšu un informācijas koordinācija 

PAGASTU TERITORIJA 

+ Vietējās situācijas pārzināšana 

+ Laba sadarbība ar vietējām iedzīvotāju interešu grupām 

− Strauja iedzīvotāju skaita samazināšanās 

− Kvalificētu speciālistu neracionāls izmantojums 

− Atšķirības pašvaldības darbinieku skaitā un atalgojuma līmenī 

dažādās teritoriālajās vienībās uz 1000 iedzīvotājiem 

− Vāja nekustamā īpašuma nodokļa administrēšana 

− Augstas pārvalžu uzturēšanas izmaksas 



VISPĀRĪGIE DATI 

Pārvalžu skaits 9 

Strādājošo skaits pašvaldībā 1784 

tai skaitā administrācijās 178 

OFICIĀLIE INFORMĀCIJAS AVOTI 

Laikraksts „Ogrēnietis” 

Mājas lapa www.ogresnovads.lv 

TERITORIĀLO VIENĪBU ĪPATSVARS KOPĒJOS IEŅĒMUMOS 2009. GADĀ 

83% 

4% 

1% 

1% 

2% 

2% 

1% 5% 

1% 







Ogre, Ogresgala pagasts 



PAŠVALDĪBAS Document Title PAMATBUDŽETA IEŅĒMUMU STRUKTŪRA 2009. GADĀ 

(% NO KOPĒJIEM PAMATBUDŽETA IEŅĒMUMIEM) 

40 

35 

30 

25 

20 

15 

10 

5 

0 

36,2 

Nodokļu 

ieņēmumi 

26,8 

Maksas 

pakalpojumi 

un citi pašu 

ieņēmumi 

19,5 

Valsts 

budžeta 

transferti 

15,9 

Pašvaldību 

budžeta 

transferti 

1,5 

Nenodokļu 

ieņēmumi 

GALVENIE FINANŠU STATISTISKIE RĀDĪTĀJI 

2009. GADĀ, LVL 

0,1 

Ārvalstu 

finanšu 

palīdzība 

Kopējie pamatbudžeta ieņēmumi 31 642 318 

Kopējie speciālā budžeta ieņēmumi 575 475 

Izlīdzinātie ieņēmumi uz 1 iedz. gadā 228 

Nodokļu ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju 307 

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz 1 iedz. 284 

Pašvaldības saistību apmērs, % no pamatbudžeta 3,62 % 

Iemaksas PFIF 7 , LVL 283 804 

7 Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds 



29% 

7% 

2% 

1% 

3% 10% 

6% 

1% 

PAŠVALDĪBAS PAMATBUDŽETA 

IZDEVUMU STRUKTŪRA 2009. GADĀ 

(% no kopējiem izdevumiem) 

35% 

6% 

Vispārējie valdības dienesti 

Iemaksa PFIF 

Sabiedriskā kārtība un drošība 

Ekonomiskā darbība 

Vides aizsardzība 

Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošana 

Veselība 

Atpūta, kultūra, reliģīja 

Izglītība 

Sociālā aizsardzība 

OGRES NOVADU VEIDOJOŠO PAŠVALDĪBU 

KOPĪGO SPECIĀLĀ BUDŽETA IZDEVUMU DINAMIKA 

Gads 2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 

LVL 391 088 617 076 1 190 300 1 595 700 837 363 


OGRES NOVADA PAMATBUDŽETA IZDEVUMI UZ 1 IEDZĪVOTĀJU 

2009. GADĀ PĒC FUNKCIONĀLĀS KLASIFIKĀCIJAS, LVL 

Vispārējie valdības dienesti 79,7 (9,8 %) 

Sabiedriskā kārtība un drošība 10,6 

Ekonomiskā darbība 18,4 

Vides aizsardzība 53,5 

Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošana 233,2 

Veselība 7,6 

Atpūta, kultūra, reliģija 44,9 

Izglītība 284,3 

Sociālā aizsardzība 52,4 

PROGNOZĒTAIS SAISTĪBU APMĒRS NO 2011. LĪDZ 2016. GADAM 

(% NO PAMATBUDŽETA IEŅĒMUMIEM) 

Gads 2011. 2012. 2013. 2014. 2015. 2016. 

Saistību 

apmērs 

5,67 5,44 5,05 4,72 3,19 3,00 



1.3. EKONOMIKA Document Title 

2. ilgtermiņa prioritāte - daudzveidīga un inovatīva ekonomika 


+ Izdevīgs ekonomiski ģeogrāfiskais stāvoklis, neliels attālums līdz galvaspilsētai 

+ Pozitīva pieredze ES finansējuma apgūšanā 

+ Daudzveidīga uzņēmējdarbība, attīstītas dažādas ražošanas un pakalpojumu nozares 

+ Attīstītas komunikāciju tehnoloģijas 

+ Pašvaldībā izveidota Uzņēmējdarbības komisija 

− Lēns lēmumu pieņemšanas un dokumentu aprites process domē 

− Priekšfinansējuma trūkums ES fondu projektiem 

− Augsts bezdarba līmenis 

− Atbalsta trūkums ražojošiem uzņēmumiem 

− Negatīva iedzīvotāju attieksme pret ražošanas objektu būvniecību 



− Attīstīta dažādu transporta veidu infrastruktūra 

− Banku un valsts iestāžu pakalpojumu pieejamība 

− Pozitīva pieredze PPP projektu realizēšanā 

− Izveidots biznesa inkubators 

− Daudzveidīgi pakalpojumi iedzīvotājiem 

− Vāja uzņēmēju savstarpējā sadarbība 

− Ierobežotas energoapgādes jaudu palielināšanas iespējas 


+ Vērtīgas lauksaimniecības zemes, labvēlīgi apstākļi augļu, 

dārzeņu audzēšanai, piena un gaļas lopkopībai 

+ Derīgo izrakteņu potenciāls 

+ Laba sadarbība starp zemniekiem, lauksaimniekiem, attīstīta 


+ Kopējā apgrozījuma pieaugums pēdējo gadu laikā 

− Krasi atšķirīgs lauksaimnieciskās ražošanas attīstības līmenis 

− Vietējo resursu nepilnvērtīga un neefektīva izmantošana 

− Vidējā posma speciālistu trūkums 

− Nekvalitatīvi telekomunikāciju, interneta pakalpojumi 

attālākajās novada teritorijās 

− Neliels piedāvāto pakalpojumu klāsts 



PRIVĀTĀS UN PUBLISKĀS INVESTĪCIJAS OGRES NOVADĀ 

18000000 

16107767 

16000000 

14000000 

10586354 

12000000 

10470962 

10000000 

7868926 7227631 

8000000 

6000000 

4000000 

2000000 

0 

2243319 

2007. gads 2008. gads 2009. gads 

Privātās investīcijas 

Publiskās investīcijas 

Ārvalstu investīciju kopējais apjoms no 

1991. gada līdz 2010. gadam, LVL 10 777 148 

tai skatā Ogres pilsētā, LVL 10 351 309 (96 %) 


PASTĀVĪGO UZŅĒMUMU SKAITS 2010. GADA 1. JANVĀRĪ OGRES 

NOVADA TERITORIĀLAJĀS VIENĪBĀS 


168 Ķeipenes pagasts 


146 


57 

1239 

64 

91 

59 



Ogre 

36 

100 Ogresgala pagasts 

32 



250 

200 

150 

100 

50 

0 

REĢISTRĒTO UN LIKVIDĒTO UZŅĒMUMU DINAMIKA 

238 

179 

129 

108 115 

30 

170 

131 

51 37 


Reģistrēti 

Likvidēti 

3500 

3000 

2500 

2000 

1500 

1000 

500 

0 

BEZDARBA DINAMIKA OGRES NOVADĀ 

2870 2736 

1210 

728 

01.01.2008. 01.01.2009. 01.01.2010. 01.07.2010. 



OGRES NOVADA LIELĀKIE UZŅĒMUMI PĒC 

STRĀDĀJOŠO SKAITA 2009. GADĀ 

Uzņēmums 

Strādājošo skaits 

1. „Ogres Trikotāža” 417 

2. „Ogres rajona slimnīca” 334 

3. „Fazer Maiznīcas” 302 

4. „Aurora Baltika” 276 

5. „Ogres Jumis” 231 

6. „Ogres prestižs” 116 

7. „Hanzas elektronika” 97 

8. „Pallogs” 95 

9. „Prometāls” 91 

10. „Gosupi” 87 

OGRES NOVADA LIELĀKIE UZŅĒMUMI PĒC 

Uzņēmums 

APGROZĪJUMA 2009. GADĀ 

Apgrozījums, LVL 

1. „Fazer maiznīcas" 12 835 253 

2. „Ogres Jumis” 9 476 277 

3. „Ogres prestižs” 4 294 664 

4. „Ogres rajona slimnīca” 3 264 361 

5. „Fazer Amica” 3 055 854 

6. „BARKS M” 3 028 595 

7. „Aurora Baltika” 2 921 060 

8. „IG Centrs” 2 703 837 

9. „Hanzas elektronika” 2 676 117 

10. „Senlejas” 2 556 461 

IEDZĪVOTĀJU Document IENĀKUMA Title NODOKĻA IETURĒTĀS SUMMAS 

2009.GADĀ NOVADA TERITORIĀLAJĀS VIENĪBĀS 

77% 

1% 

4% 

1% 

1% 2% 

3% 

1% 

1% 

9% 

Ogre 

Krapes pag. 

Ķeipenes pag. 

Lauberes pag. 

Madlienas pag. 

Mazozolu pag. 

Meņģeles pag. 

Ogresgala pag. 

Suntažu pag. 

Taurupes pag. 

NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA NODOKĻA IEŅĒMUMI NOVADA 

TERITORIĀLAJĀS VIENĪBĀS 2009. GADĀ. LVL 

LVL % 

Krapes pagasts 14 895 1,8 

Ķeipenes pagasts 16 858 2,0 

Lauberes pagasts 15 034 1,8 

Madlienas pagasts 31 056 3,7 

Mazozolu pagasts 11 939 1,4 

Meņģeles pagasts 12 886 1,5 

Ogre, Ogresgala pagasts 679 212 80,8 

Suntažu pagasts 37 930 4,5 

Taurupes pagasts 21 241 2,5 

KOPĀ 841 321 100 



LAUKSAIMNIECĪBA 

Lauksaimniecības zemju 

īpatsvars pašvaldības teritorijā 35,7 % 

Kopējā lauksaimniecības zemju platība, 

tai skaitā aramzeme 

ilggadīgie stādījumi 

pļavas 

ganības 

35 305,4 ha 

23 304,7 ha 

515,3 ha 

3867,3 ha 

7618,1 ha 

Meliorēto lauksaimniecības zemju īpatsvars, 58,3 % 

platība 

16 112 ha 

Nozīmīgākās lauksaimniecības nozares: 

- graudkopība 

- dārzeņkopība 

- piena un gaļas lopkopība 

Galvenie lauksaimniecības statistiskie rādītāji 2009. gadā 8 : 

Graudkopība 

3659 ha 

Kartupeļu audzēšana 

184,3 ha 

Liellopu skaits 4531 

Bioloģisko saimniecību skaits, 96 

tai skaitā pārstrādes uzņēmumi 3 

Izveidota viena kooperatīvā sabiedrība „Mūsmāju dārzeņi” 

Ogres Document novada Title lauksaimniecības un mežsaimniecības 

uzņēmumi, kuras nodarbina vairāk kā 20 strādājošo 9 

Uzņēmums 

Strādājošo skaits 

SIA „Madliena 2” 81 

z/s „Kalnakraučas” 53 

z/s „Galiņi” 46 

z/s „Zvaigznītes” 36 

z/s „Ogre” 31 

SIA „Tilbe” 29 

TŪRISMS 

Galvenie tūrisma statistiskie rādītāji 2009.gadā 

Tūrisma objekti 41 

Viesnīcas 1 

Gultas vietu skaits viesnīcās 150 

Moteļu skaits 1 

Viesu mājas 4 

Kempingu skaits 2 

Ogres pilsētā darbojas Ogres Tūrisma un informācijas 

centrs (TIC) 

8 Saimniecības, kuras audzē graudaugu kultūras vairāk kā 20 ha platībā, 

kartupeļus vairāk kā 1 ha platībā 

9 Pēc 2008. gada datiem 



1.4. INFRASTRUKTŪRA Document Title 

3. ilgtermiņa prioritāte - vidi saudzējoša infrastruktūra 


+ Optimāls autoceļu ceļu tīkls, teritoriju šķērso valsts nozīmes un reģionālie autoceļi un dzelzceļa līnija 

+ Labs nodrošinājums ar IKT infrastruktūru 

+ Pieredze ES struktūrfondu apguvē 

+ Lielākajās apdzīvotajās vietās ir nodrošināts ielu apgaismojums 

− Slikts valsts un pašvaldību autoceļu stāvoklis 

− Nepietiekami droša vide gājējiem un velobraucējiem 

− Neapmierinoša sabiedriskā transporta kustības organizācija 

− Trūkst vienotas pieejas komunālo pakalpojumu sniegšanā 

− Nepietiekami izmantotas IT iespējas publiskajā un privātajā sektorā 

− Nepietiekami nodrošināta sadzīves notekūdeņu attīrīšana 

− Trūkst labiekārtotu peldvietu 

PILSĒTA 

+ Uzlabota satiksmes organizācija 

+ Rekonstruētas CSS un uzsākta ēku energoefektivitātes 


+ ES fondu līdzekļu piesaistīšana ūdenssaimniecības 

sakārtošanai 

+ Ieviesta šķiroto atkritumu savākšanas sistēma 

+ Nodrošināta daudzdzīvokļu māju apsaimniekošana 

− Nepietiekams tiltu skaits pār Ogres upi 

− Atkarība no viena veida kurināmā – gāzes 

− Maz vietu atpūtai un rekreācijai 



+ Centralizētajās siltumapgādes sistēmās atjaunojamos 

kurināmos resursus 

+ Pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošas zemes vienības, 

kas piemērotas atpūtas un rekreācijas objektu izveidei 

− Zema ceļu izmantošanas intensitāte 

− Slikts inženierkomunikāciju tehniskais stāvoklis 

− Atšķirīga sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas 

metodika 

− Nepietiekama dzeramā ūdens kvalitāte 

− Vāji attīstīta atkritumu savākšana 

− Zema mājokļu kvalitāte 



SATIKSMES INFRASTRUKTŪRA 


Autoceļi un ielas 

Galvenie autoceļi 

12 km 

Reģionālie autoceļi 

124,3 km 

Vietējie autoceļi 

189,6 km 

Pašvaldības autoceļi, 

703,2 km 

tai skaitā ar asfalta segumu 

15,3 km 

Ielu skaits pašvaldībā 284, 

no tām Ogres pilsētā 202 

Nozīmīgākie autoceļi 

A6 Rīga - Daugavpils - Krāslava - Baltkrievijas robeža (Paternieki) 

P4 Rīga - Ērgļi 

P5 Ulbroka - Ogre 

P32 Līgatne (Vidzemes šoseja) - Skrīveri 

P80 Tīnūži - Koknese (perspektīvā starptautiskās nozīmes E22) 

Izlietotie finanšu līdzekļi pašvaldības autoceļu/ielu 

uzturēšanai 2009. gadā 

Mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem/ielām izlietojums 416 077 LVL 

Pašvaldības budžeta līdzekļi 

Automašīnu skaits 2009. gadā 

229 141 LVL 

Automašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem 419 

Ogres novadā reģistrēto automašīnu skaits 16 377 

Dzelzceļš 

Dzelzceļa līnija Rīga - Daugavpils - Indra - valsts robeža 12 km 

Dzelzceļa stacijas novadā Jaunogre, Ogre, Pārogre, Ciemupe 

Ogres stacijai caurbraukošo pasažieru vilcienu 

sastāvu skaits diennaktī 2009. gadā 91 

Ogres stacijai caurbraukošo kravas vilcienu 

sastāvu skaits diennaktī 2009. gadā 56 

Pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu 2009. gadā 

Ogres novada stacijās iekāpušo pasažieru skaits 1 141 184 

Ogres novada stacijās izkāpušo pasažieru skaits 1 091 245 

Sabiedriskais transports 

Autotransporta pasažieru pārvadājumu starp apdzīvotajām 

vietām pašvaldības teritorijā dinamika 

330000 

320000 

310000 

300000 

290000 

280000 

270000 

260000 

250000 

308957 

323516 

276407 


Ogres pilsētā pārvadāto pasažieru skaits 2009.gadā 797 556 



SAKARU KOMUNIKĀCIJAS UN INFORMATIZĀCIJA 

Fiksēto un mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji 

SIA „Lattelecom”, 

SIA „Latvijas Mobilais telefons”, 

SIA „Tele 2”, 

SIA „Bite Latvija” 

Mobilo sakaru tīkla pārklājums novada teritorijā 98 % 


SILTUMAPGĀDE 

Centralizēta siltumapgāde nodrošināta Ogres pilsētā, Ķeipenē, 

Lauberē, Madlienā, Meņģelē, Suntažos un Taurupē 

Centralizētā siltumapgāde nav pieejama Ogresgalā, Krapē un 

Mazozolos 

Kopējais siltumtīklu garums Ogres pilsētā 

Patērētais siltumenerģijas daudzums gadā 

~ 25 km 

~ 100 000 MWh 

Pasta nodaļu skaits novadā 11 

Kopējais siltumtrašu garums pagastu teritorijā 

~ 7,4 km 

ENERĢĒTIKAS INFRASTRUKTŪRA 

Elektroenerģijas piegāde un sadale 

A/S „Sadales tīkls” pārziņā 20 kV un zemāka sprieguma 

elektropārvades līnijas 

A/S „Augstsprieguma tīkls” pārziņā 330 kV (37 km) un 110 kV 

(29 km) elektropārvades līnijas 

Koģenerācijas stacija 

Hidroelektrostacijas 

Elektroenerģijas ražošana 

SIA „Elektro bizness”, jauda 7,38 MW 

Vecogres HES, jauda 180 kW 

Ogres HES, jauda 639 kW 

Novada teritoriju šķērso maģistrālais gāzes vads Daugavpils – 

Rīga 47 km garumā 

Alternatīvās siltumenerģijas (zemes siltuma) pansionāts „Madliena” 

izmantotāji 2009. gadā - Lauberes bērnunams 

ŪDENSAPGĀDE 

Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji - p/a „Mālkalne” 

(Ogres pilsēta un Ogresgala pagasts), p/a „Rosme” (Suntažu 

pagasts), Lauberes pagasta pārvaldes struktūrvienība “Sarma”, 

Madlienas komunālo pakalpojumu iestāde „ABZA” un pagastu 

pārvaldes. 

Kopējais ūdens patēriņš diennaktī ~ 3,3 tūkst. m 3 

Pazeminātas ūdens nekaitīguma un kvalitātes prasības noteiktas 

12 ūdens ņemšanas vietām. 




NOTEKŪDEŅU SAVĀKŠANA UN ATTĪRĪŠANA 

Kopējais notekūdeņu attīrīšanas iekārtu skaits, 16 

tai skaitā bioloģiskās attīrīšanas iekārtas 11 

Notekūdeņu atbilstība normatīvo aktu prasībām 98 % 

Kopējais kanalizācijas tīklu garums Ogres pilsētā ~ 25,7 km 

Pakalpojuma saņēmēju skaits Ogres pilsētā ~ 69 % 

Kopējais kanalizācijas tīklu garums pagastu teritorijā ~ 22,7 km 

ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA 

Saražotais atkritumu daudzums uz 1 iedzīvotāju gadā: 

pilsētā ~ 1,5 m 3 

pagastu teritorijā 0,85 m 3 

Kopējais saražoto atkritumu daudzums 

novadā gadā ~ 120 – 130 tūkst. m 3 

Atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto mājsaimniecību 

daudzums (Ogre, Ogresgala pagasts, Meņģeles pagasts, 

Madlienas pagasts, Mazozolu pagasts, Lauberes pagasts) > 50 % 

VIDES KVALITĀTE 

Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas 

Piesārņoto vietu skaits novada teritorijā 8 

Potenciāli piesārņoto vietu skaits novada teritorijā 32 

Virszemes ūdeņu kvalitāte 

− augsta kvalitāte - 2 upju ūdensobjekti 

− laba kvalitāte - 4 upju ūdensobjekti un 2 ezeru ūdensobjekti 

− vidēja kvalitāte - 2 upju ūdensobjekti 

− slikta kvalitāte - 1 upes ūdensobjekts (Daugava) 

− ļoti slikta kvalitāte - 1 ezera ūdensobjekts (Pečora ezers) 

Nozīmīgākie vides riski 

Plūdu riski 

Ogres pilsēta, Ogresgala pagasts 

Bīstamo kravu pārvadājumi autoceļš A6, dzelzceļa līnija 

Trokšņu piesārņojums 

Ogres pilsēta 

Atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto mājsaimniecību 

daudzums (Krapes pagasts, Suntažu pagasts, Ķeipenes 

pagasts, Taurupes pagasts) < 50 % 

Rekultivētas 9 sadzīves atkritumu izgāztuves. Nav rekultivētas 

atkritumu izgāztuves „Pinkas” (Krapes pagasts) un „Lapsukalni” 

(Lauberes pagasts). 



1.5. IZGLĪTĪBA UN SPORTS Document Title 

4. ilgtermiņa prioritāte - konkurētspējīga izglītība un sports 


+ Plašs izglītības pakāpju nodrošinājums novada teritorijā 

+ Plašs vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmu piedāvājums 

+ Daudzveidīgas profesionālās ievirzes izglītības programmu un interešu izglītības programmu apguves iespējas 

+ Augsta un normatīvo aktu prasībām atbilstoša pedagogu profesionālā kvalifikācija 

+ ESF projektu līdzekļu pieejamība un projektu īstenošana novada izglītības iestādēs 

+ Laba izglītības iestāžu sadarbība ar citām pašvaldības institūcijām 

− Izglītojamo skaita samazinājums visās novada izglītības iestādēs 

− Nepietiekams speciālo izglītības programmu nodrošinājums vispārizglītojošās izglītības iestādēs 

− Finansējuma samazinājums izglītības iestāžu remontam, siltināšanai, kvalitatīvu mācību līdzekļu iegādei 

− Nepietiekams vai nepilnīgs izglītības iestāžu nodrošinājums ar sporta bāzēm (sporta laukumiem) 

− Neatbilstoša izglītības iestāžu pieejamība izglītojamajiem ar īpašām vajadzībām 



+ Mazākumtautību izglītības programmu pieejamība 

+ Ogres valsts ģimnāzija kā metodiskā atbalsta centrs 

+ Profesionālās izglītības pieejamība 

+ Plašas neformālās izglītības iespējas 

+ Plašs moderno tehnoloģiju pielietojums 

+ Samazinājusies rinda uz vietām pirmsskolas izglītības 

iestādēs 

− Liels vispārizglītojošu skolu klašu piepildījums 

− Nepilnīga infrastruktūra un materiāli tehniskais 

nodrošinājums izglītības programmu īstenošanai sportā 


+ Plašākas individuālas pieejas iespējas mācību procesā 

+ Pēdējo gadu laikā uzlabots izglītības iestāžu tehniskais 

stāvoklis 

− Skolēnu nelielā skaita dēļ izveidotas apvienotās klases 

− Augstas izglītības iestāžu uzturēšanas izmaksas 

− Zemāka pedagogu darba samaksa 

− Samazinās pamatdarbā strādājošo pedagogu skaits 



IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU SKAITS NOVADA TERITORIJĀ 

2009. GADĀ 

Pirmsskolas izglītības iestādes 9 

Pamatizglītības iestādes 7 

Vispārējās vidējās izglītības iestādes 6 

Vakara vidusskola 1 

Speciālā izglītības iestāde 1 

Profesionālās ievirzes izglītības iestādes 5 

Profesionālās izglītības iestādes 2 

VISPĀRĒJĀ PAMATA UN VIDĒJĀ IZGLĪTĪBA 


Pedagogi 

Pedagogu skaits vispārizglītojošajās skolās, 401 

tai skaitā sievietes/ vīrieši 358/43 

Lielākās izglītības iestādes pēc izglītojamo skaita 


1. Ogres 1. vidusskola 816 

2. Ogres pamatskola 522 

3. Jaunogres vidusskola 429 

Mazākās izglītības iestādes pēc izglītojamo skaita 

6000 

5000 

4000 

3000 

2000 

1000 

0 

Kopējā izglītojamo skaita dinamika 

4952 4625 4408 

4195 4124 




1. Meņģeles pamatskola 51 

2. Mazozolu pamatskola 52 

3. Krapes pamatskola 58 

70 

60 

50 

40 

30 

20 

10 

0 

Valsts mērķdotācija uz 1 skolēnu gadā, LVL 

49,59 

53,2 

60,94 

42,98 

2006. 2007. 2008. 2009. 



PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBA 

Izglītojamo skaita dinamika pirmsskolas izglītības iestādēs 

Document PROFESIONĀLĀS Title IEVIRZES IZGLĪTĪBA 

Audzēkņu skaits izglītības iestādēs 2009. gadā 

1550 

1500 

1450 

1400 

1350 

1300 

1517 

1529 

1382 1380 1391 


Ogres mūzikas skola 376 

Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skola 116 

Ogres mākslas skola 455 

Ogres basketbola skola 190 

Ogres novada sporta centrs 281 

Kopā 1418 

Pedagogu skaits kopā 84 

Izglītības programmu skaits kopā 30 


Pedagogu skaits kopā 199 


PROFESIONĀLĀ IZGLĪTĪBA 

Audzēkņu skaits izglītības iestādēs 2009. gadā 

Ogres Amatniecības vidusskola 494 

Ogres Profesionālā vidusskola 507 

Ogres Meža tehnikums 10 385 

Kopā 1386 

Pedagogu skaits kopā 


10 Ogres meža tehnikums juridiski atrodas Ikšķiles novadā 

Citi 

Žurnālistika 

Darbs ar jaunatni 

Sports 

Vides programma 

Teātri 

Tehniskā jaunrade 

Lietišķā un vizuālā māksla 

Mūsdienu dejas 

Vokālie ansambļi, studijas 

Instrumentālisti 

Pūtēju orķestris 

Deju kolektīvi 

Kori 

INTEREŠU IZGLĪTĪBA 

1 

1 

2 

1 

3 

4 

4 

6 

Kopējais interešu izglītībā iesaistīto skolēnu skaits 2703 

2010. gada X Skolu jaunatnes dziesmu un 

deju svētku dalībnieki (32 kolektīvi) 708 

10 

12 

16 

0 5 10 15 20 25 30 35 

19 

21 

29 



SPORTA INFRASTRUKTŪRA OGRES NOVADĀ 

Ogres novada sporta centrs ar futbola laukumu, vieglatlētikas 

sektoriem un skrejceļu, handbola laukumu un 2 volejbola 

laukumiem. 

- vispārējās fiziskās sagatavotības zāles 4 

- sporta spēļu zāles 7 

- kompleksie skolu sporta laukumi 10 

- trenažieru zāle 1 

- peldbaseini 2 

- smagatlētikas zāle 1 

- biljarda zāle 1 

- šautuve 1 

- tenisa korti 2 

- pludmales volejbola laukumi 4 

- mini golfa laukums 1 

- auto - moto trase 1 

- kalnu slēpošanas trases 2 

- ledus halle (Ikšķiles novada teritorijā) 1 

Ogres novada pašvaldības finansējums sporta pasākumiem 

no 2006. līdz 2010. gadam, LVL 

30000 

25000 

20000 

15000 

10000 

5000 

0 

7045 

11150 

17510 17510 

28261 


LVL 


Ogres novada pašvaldības finansējums sporta komandām, 

klubiem no 2007. līdz 2010. gadam, LVL 

60000 

50000 

40000 

30000 

20000 

10000 

0 

7805 8060 

21170 

54020 

2007.gads 2008.gads 2009.gads 2010.gads 

Nozīmīgākās sporta sacensības novadā 

- EBL jaunatnes basketbola sacensības 

- frisbija turnīrs „Rīgas rudens” 

- karatē sacensības „Ogres kauss” 

- orientēšanās stafetes „Daugavas kauss” 

- J. Daliņa piemiņas sacensības soļošanā 

- taekwondo sacensības 

Galvenie statistiskie rādītāji 2009. gadā 

Treneri 19 

Sporta skolotāji 27 

Sporta sacensību skaits 36 

Sporta sacensību dalībnieku skaits 3382 

LVL 




1.6. KULTŪRVIDE 

5. ilgtermiņa prioritāte - kvalitatīva un pieejama kultūrvide 


+ Plaša un daudzpusīga kultūras infrastruktūra 

+ Nodrošinājums ar kvalificētiem un ilggadīgiem speciālistiem 

+ Iespēja apgūt profesionālās ievirzes izglītības programmas mūzikā un mākslā 

+ Augsta mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu darba kvalitāte un aktīva dalība dažāda mēroga pasākumos 

+ Iedzīvotājiem nodrošināti mobilās bibliotēkas pakalpojumi (vienīgais šāda veida pakalpojums valstī) 

+ Stabils kultūras pasākumu apmeklētāju loks 

− Vāja savstarpējā kultūras iestāžu sadarbība, nepietiekama kultūras aktivitāšu popularizēšana 

− Nepietiekama platība un apmeklētāju vietu skaits lielu pasākumu organizēšanai, tai skaitā brīvdabā 

− Nepietiekams finansējums kultūras infrastruktūras sakārtošanai, augstas kultūras objektu uzturēšanas izmaksas 

− Nav pasākumu, kas veicina Ogres novada atpazīstamību reģionā un valstī 

− Samazinās mākslinieciskajā pašdarbībā iesaistīto cilvēku skaits 



+ Izstrādāti tehniskie projekti muzeja ēkas būvniecībai un 

centrālās bibliotēkas rekonstrukcijai 

+ Ogres centrālā bibliotēka ir akreditēta reģiona galvenā 

bibliotēka un Eiropas Savienības informācijas punkts 

+ Pilsētā atrodas vienīgais novadā akreditētais muzejs 

+ Plašs un daudzpusīgs kultūras pasākumu piedāvājums 

− Privātīpašumā esošā brīvdabas estrāde netiek izmantota 

atbilstoši sabiedrības interesēm 

− Nepietiekamā telpu platība kavē kultūras iestāžu attīstību 


+ Pēdējos trīs gados būtiski uzlabots kultūras iestāžu tehniskais 

stāvoklis 

+ Stabilas kultūras tradīcijas un iedzīvotāju aktivitāte 

− Kvalificētu un jaunu speciālistu trūkums 

− Būtiskas atšķirības kultūras finansējumā uz vienu iedzīvotāju 

un iestāžu uzturēšanā starp pagastiem 

− Iedzīvotājiem reti pieejami pasākumi ar profesionālu 

kolektīvu un mākslinieku piedalīšanos 

− Nepietiekama kultūras un tautas namu telpu noslodze 



KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS 


BIBLIOTĒKAS 

Valsts nozīmes kultūras pieminekļu skaits 31 

Vietējas nozīmes kultūras pieminekļu skaits 90 

Pašvaldības noteiktās kultūras pieminekļu kompleksās 

aizsargjoslas: 

1) Ogres parka vasarnīcu kolonijas apbūves zona; 

2) Ogres centra 20. un 30.-to gadu apbūves zona; 

3) Jaunogres vasarnīcu apbūves zona. 

OGRES VĒSTURES UN MĀKSLAS MUZEJS 

Ogres Vēstures un mākslas muzejs - vienīgais akreditētais 

muzejs, kas atrodas Ogres pilsētā. 

2009. gada statistiskie rādītāji 

Krājuma priekšmetu kopējais skaits 39 438 

No jauna pieņemti priekšmeti 1017 

Apmeklētāju skaits 5398 

Darbinieku skaits 10 

Piešķirtie budžeta līdzekļi, LVL 111 130 

NOVADPĒTNIECĪBAS IZPĒTES OBJEKTI NOVADĀ 

− Latvijas Gaidu un skautu centrālās organizācijas muzejs Ogrē 

− Novadpētniecības kolekcija „Bet tā bija” Madlienas pagastā 

− Novadpētniecības istaba Taurupē 

− Sergeja Eizenšteina komunikāciju centrs Ķeipenē 

− Sudrabu Edžus memoriālā māja „Siliņi” Meņģelē 

− Vilhelma Purvīša dzimtās mājas „Vecjauži” Taurupes pagastā 

Ogres novadā darbojas 11 akreditētas publiskās bibliotēkas, 

no tām Ogres centrālā bibliotēka ir reģiona galvenā bibliotēka, 

pārējās – vietējas nozīmes bibliotēkas. 

2009. gada kopējie statistiskie rādītāji 

Lasītāju skaits 8700 

Apmeklētāju skaits 134 410 

Izsniegumu skaits 337 193 

Krājumu skaits 85 090 

Grāmatu skaits 147 486 

Lasītāju vietas 401 

Datoru skaits 118 

Izlietoti budžeta līdzekļi, LVL 319 322 

Finansējuma izlietojums krājumu iegādei 2009. gadā, LVL 

Ogres Centrālā bibliotēka 

Taurupes bibliotēka 

Suntažu bibliotēka 

Ogresgala bibliotēka 

Meņģeles bibliotēka 

Mazozolu bibliotēka 

Madlienas bibliotēka 

Lauberes bibliotēka 

Ķeipenes bibliotēka 

Krapes bibliotēka 

Ciemupes bibliotēka 

0 2 4 6 8 

uz 1 iedzīvotāju 1 lasītāju 



NEMATERIĀLAIS KULTŪRAS MANTOJUMS 

Kultūras centrs, kultūras nami un tautas nami 

Novada teritorijā darbojas: 

- pašvaldības aģentūra „Ogres novada kultūras centrs” un 

tās struktūrvienības – Ogresgala tautas nams un Ciemupes 

tautas nams; 

- pagastu pārvalžu struktūrvienības - Krapes tautas nams, 

Ķeipenes tautas nams, Lauberes kultūras nams, Madlienas 

kultūras nams, Mazozolu tautas nams, Meņģeles tautas 

nams, Suntažu kultūras nams un Taurupes kultūras nams 

Amatiermākslas kolektīvu sadalījums pa darbības jomām 

Pārējie kolektīvi 

Vokālie ansambļi 

Ritma deju grupas 

Vokāli instrumentālie ansambļi 

Tēlotājmākslas kolektīvi 

Lietišķās mākslas kolektīvi 

Folkloras kopas 

Drāmas kolektīvi 

Pūtēju orķestri 

Tautas deju kolektīvi 

Kori 

1 

2 

2 

3 

3 

7 

8 

8 

13 

15 

18 

0 5 10 15 20 


Amatiermākslas kolektīvu dalība XXIV Vispārējos Latviešu 

Dziesmu un XIV deju svētkos 

Deju kolektīvi 15 

Kori 8 

Pūtēju orķestri 2 

Vokālie ansambļi 2 

Lietišķās mākslas studija 1 

Kolektīvu skaits dalībnieku skaits 

Ogres kultūras centrs 13 385 

Suntažu kultūras nams 6 152 

Madlienas kultūras nams 6 121 

Lauberes kultūras nams 3 41 

Ķeipenes tautas nams 1 16 

KOPĀ 28 

Kopējie statistiskie rādītāji par amatiermākslas kolektīviem 

Amatiermākslas kolektīvu skaits 81 

Amatiermākslas kolektīvu dalībnieku skaits 1728 

Maksas kolektīvu un to dalībnieku skaits 16/503 

Bērnu kolektīvu skaits 19 

Bērnu kolektīvu dalībnieku skaits 687 

Bērnu maksas kolektīvu un to dalībnieku skaits 10/430 



Kopējais kolektīvu skaits pilsētas un pagastu kultūras 

institūcijās (amatiermākslas kolektīvi un interešu grupas, 

pulciņi) 

Kolektīvu skaits Ogres kultūras centrā 32 

Document Kopējais Title kolektīvu dalībnieku skaits 

(amatiermākslas kolektīvi un interešu grupas, pulciņi) 

pilsētas un pagastu kultūras institūcijās 

Kopējais dalībnieku skaits Ogres kultūras centrā 970 

Taurupes tautas nams 

Suntažu kultūras nams 

Ogresgala tautas nams 

Meņģeles tautas nams 

Mazozolu tautas nams 

Madlienas kultūras nams 

Lauberes tautas nams 

Ķeipenes tautas nams 

Krapes tautas nams 

Ciemupes tautas nams 

1 

1 

3 

4 

6 

7 

8 

8 

10 

10 

Taurupes tautas nams 

Suntažu kultūras nams 

Ogresgala tautas nams 

Meņģeles tautas nams 

Mazozolu tautas nams 

Madlienas kultūras nams 

Lauberes tautas nams 

Ķeipenes tautas nams 

Krapes tautas nams 

Ciemupes tautas nams 

28 

10 

33 

14 

71 

77 

104 

158 

160 

211 

Tradicionālie pasākumi 

Ogres pilsētas svētki 

Mūzikas svētki Ogrē 

Pūtēju orķestru festivāls „Brīze” Ogrē 

Suntažu pagasta dziesmu svētki 

„Sadancis” un „Madlienas balsis” Madlienā 

Ražas svētki Meņģelē 

Pagastu svētki (Suntaži, Madliena. Ķeipene) 

Gadskārtu un ieražu svētki pilsētā un pagastos 

0 2 4 6 8 10 12 

0 50 100 150 200 250 

2009. gada kopējie statistiskie rādītāji 

(kultūras centrs, tautas un kultūras nami) 

Strādājošo skaits, 135 

tai skaitā vadītāji 12 

speciālisti 68 

pārējie darbinieki 55 

Kopējie ieņēmumi, LVL 1 089 465 

Kopējie izdevumi, LVL 1 082 294 




1.7. VESELĪBA UN SOCIĀLĀ APRŪPE 

6. ilgtermiņa prioritāte - veselīga un sociāli atbalstīta sabiedrība 


+ Nodrošināta sociālā palīdzība un pieejami sociālie pakalpojumi 

+ Nodrošināti ilgstošās aprūpes pakalpojumi 

+ Laba sadarbība ar vietējām un ārvalstu nevalstiskajām organizācijām u.c. institūcijām 

+ Pašvaldības budžeta veidošanā sociālais budžets ir viena no prioritātēm 

+ Pieejami stacionārie un veselības aprūpes pakalpojumi 

− Nepietiekama sociālā infrastruktūra, piemērotu un pielāgotu telpu trūkums sociālo pakalpojumu sniegšanai, pieejamībai un pakalpojumu attīstīšanai 

− Vāja savstarpējā sociālo iestāžu sadarbība 

− Atšķirīga sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi pagastos un pilsētā, neskatoties uz vienotiem saistošiem noteikumiem 

− Nepietiekami nodrošināta publiski pieejamā informācija par sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem 

− Nepietiekama IKT tehnoloģiju izmantošana 

− Sociālās palīdzības saņēmēju skaita pieaugums 

− Ievērojams pabalstos izmaksāto finanšu līdzekļu pieaugums 



+ Attīstīti alternatīvās sociālās aprūpes pakalpojumi bērniem un 

ģimenēm 

+ Nodrošinājums ar atbilstošas kvalifikācijas speciālistiem 

+ Daudzpusīgs veselības pakalpojumu piedāvājums 

− Nepietiekami daudzveidīgi sociālie pakalpojumi pieaugušajiem 

− Nepietiekams nodrošinājums ar telpām 


+ Speciālisti pārzina un pazīst pagasta iedzīvotājus 

+ Nodrošināta sociālā pakalpojuma aprūpe mājās pieejamība 

− Nevienmērīgs kvalificētu speciālistu nodrošinājums un to trūkums 

− Būtiskas atšķirības pamatbudžeta izdevumos sociālajai aizsardzībai 

uz vienu iedzīvotāju gadā līdz ATR pabeigšanai 

− Vāji nodrošināta pakalpojumu pieejamība tuvāk klientu dzīvesvietai 

− Nepilnīgi nodrošināta primārā veselības aprūpe 



IZMAKSĀTO SOCIĀLO PABALSTU DINAMIKA OGRES PILSĒTĀ UN 

OGRESGALA PAGASTĀ, LVL 

1200000 

1000000 

800000 

600000 

400000 

200000 

0 

541796 

656581 

958567 

2008. gads 2009. gads 2010. gads* 


IZMAKSĀTO SOCIĀLO PABALSTU DINAMIKA PAGASTOS, LVL 




2010.gads* 


2009.gads 


2008.gads 




0 20000 40000 60000 80000 

*2010. gada plāns ar grozījumiem līdz 01.09.2010. 

OGRES RAJONA SLIMNĪCAS SNIEGTO PAKALPOJUMU DINAMIKA 

60000 

53716 

53355 

44801 

40000 

20000 

7880 7722 6482 

0 

2007. gads 2008. gads 2009. gads 

Pacientu skaits stacionārā Ambulatoro apmeklējumu skaits 

GALVENIE STATISTISKIE RĀDĪTĀJI 2009. GADĀ 

Sociālajos pabalstos izmaksātie finanšu līdzekļi, LVL 725 676 

Sociālo palīdzību saņēmušo personu skaits 6250 

Sociālajai aizsardzībai izlietotie līdzekļi uz 1 iedz.; LVL 52,4 

Pansionātu „Madliena” un „Ogre” iemītnieku skaits 76/89 

Ārstu/ ārstniecības personu skaits Ogres rajona slimnīcā 46/147 

Ģimenes ārstu prakšu skaits 28 



1.8. DABA 


7. ilgtermiņa prioritāte. ATBILDĪGA DABAS APSAIMNIEKOŠANA 


+ Dabas teritoriju izdevīga atrašanās vieta Pierīgas reģiona un valsts mērogā, citos novados esošo dabas objektu tuvums 

+ Ievērojami dzeramā ūdens resursi, kas pilnībā nodrošina iedzīvotāju un ražošanas vajadzības ilgā perspektīvā 

+ Liela bioloģiskā daudzveidība, procentuāli daudz īpaši aizsargājamo dabas teritoriju 

+ Kopumā labi ģeotehniskie apstākļi 

+ Privātās iniciatīvas dabas teritoriju sakopšanā un veidošanā 

− Nepietiekama informācija par vides daudzveidību un tās pieejamību 

− Maz detāli izpētītu derīgo izrakteņu atradņu 

− Neizmantoti minerālo ūdeņu resursi 

− Maz ūdenstilpju un ūdensteču, kas piemērotas rekreācijai 

− Nepietiekami pašvaldības finanšu resursi vides pasākumu realizēšanā 

NOZĪMĪGĀKĀS DABAS VĒRTĪBAS 

FIZIOĢEOGRĀFISKIE RAJONI UN APVIDI 

Ogres novads atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, 

divos fizioģeogrāfiskajos rajonos - Viduslatvijas zemienē un 

Vidzemes augstienē (1. pielikums). Viduslatvijas zemienē 

novada teritorijā ir Lejasdaugavas senlejas un Viduslatvijas 

nolaidenuma dabas apvidi, bet Vidzemes augstienē - Piebalgas 

pauguraines un Augšogres pazeminājuma dabas apvidi. 

VIRSZEMES ŪDEŅI 

Lielākie ezeri Lobes jeb Viskāļu ezers (5,2 km 2 ) 

Pečoru ezers (1,03 km 2 ) 

Plaužu ezers (0.96 km 2 ) 

Nozīmīgākās upes - Ogre, Daugava, Līčupe, Abza, Aviekste 

Upju tīkla blīvums 

Z un ZA daļā ap 0,7 km/km 2 

R daļā ap 0,5 km/km 2 



ĢEOTEHNISKIE APSTĀKĻI 

Ogres novada teritorijā ir samērā labvēlīgi inženierģeoloģiskie 

apstākļi dažāda veida būvobjektu celtniecībai, izņemot Daugavas 

ieleju, purvu masīvus, pārpurvotos zemes gabalus, kā arī 

teritorijas, kurās iežu augšējo kompleksu veido ledāja kušanas 

ezera mālainie nogulumi. 

DERĪGIE IZRAKTEŅI 

Kūdras atradnes, kas lielākas par 100 ha, - Žļaugu, Ozolēnu, 

Pečora, Gulbju, Vērenes, Sivenīcas, Lielā Sūces, Čulu un 

Saulrietu atradne 

Kastrānes ķieģeļmālu atradne 

Dolomīta atradne „Ķilupe” 

Būvsmilts atradnes – „Madliena”, „Zādzene I”, „Zādzene II” 

Sapropeļa atradnes – Lobes un Pečora ezeri 

Ārstnieciskie minerālie bromūdeņi – urbums „RM - 6 Ogre” 

MEŽI UN PURVI 

Meža zemju īpatsvars pašvaldības teritorijā 52,5 % 

Purva zemju īpatsvars 2,1 % 

Kopējā meža zemju platība, 

52 105, 5 ha 

tai skaitā meži 

49 217, 5 ha 

purvi 

1698,1 ha 

pārējās zemes 

1189,9 ha 

Biežāk sastopamie mežu tipi vēris, sils, damaksnis 

Document Title KLIMATISKIE APSTĀKĻI 

Vidējā gaisa temperatūra janvārī 

R daļā 

A daļā 

Vidējā gaisa temperatūra jūlijā 

R daļā 

A daļā 

Vidējais nokrišņu daudzums gadā 

R daļā 

A daļā 

Vidējais sniega kārtas biezums 

R daļā 

A daļā 

AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS 

„NATURA 2000” teritorijas: 

1) Ogres Zilie kalni; 

2) Ogres ieleja; 

3) Vērenes vīksnu un gobu audze; 

4) Vērenes purvi; 

5) Lielie Kangari. 

- 5,9 0 C 

- 7,2 0 C 

17,2 0 C 

16,4 0 C 

609 mm 

883 mm 

10 – 30 cm 

40 – 60 cm 

Ģeoloģiskie objekti – Ogres dolomītu krauja, Līčupes atsegums 

Alejas – Vērenes muižas aleja un Vatrānes aleja 

Dendroloģiskais stādījums – Ķeipenes parks 

Vairāk nekā 20 mikroliegumu 

Izplatītākās koku sugas 

priede, bērzs, egle, apse, 

baltalksnis, melnalksnis 




2. ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2011.-2017.GADAM 

2.1. 1. ILGTERMIŅA PRIORITĀTE - EFEKTĪVA UN MODERNA PĀRVALDE 

Vidēja 

termiņa 

prioritātes 

(VTP) 

1. VTP 

Optimāla 

pārvalde 

Rīcības 

virzieni (RV) 

1.1. RV 

Pārvaldes 

sistēmas 

pilnveidošana 

1.2. RV 

Nodrošinājums 

ar augstas 

kvalifikācijas 

speciālistiem 

1.3. RV 

Sadarbība ar 

citām 


1.4. RV 

Sabiedriskā 

Uzdevumi 

1.1.1. Pilnveidot pašvaldības pārvaldes 

struktūru 

1.1.2. Uzlabot finanšu vadības sistēmu 

1.1.3. Izveidot vienotu personāla vadības 

sistēmu 

1.2.1. Sistemātiski paaugstināt pašvaldības 

darbinieku kvalifikāciju un profesionalitāti 

1.3.1. Aktīvi piedalīties vienotas reģiona un 

valsts pašvaldību attīstības politikas izstrādē 

un īstenošanā 

1.3.2. Attīstīt sadarbību ar Latvijas un citu 

valstu pašvaldībām 

1.4.1. Veikt pasākumus sabiedriskās kārtības 

un drošības uzlabošanā 

Rezultāts 

Efektīvs pašvaldības administratīvo 

resursu izmantojums 

Ieviesta vienota budžeta plānošanas 

sistēma visās iestādēs un struktūrvienībās 

Sakārtots personāla plānošanas un vadības 

process 

Apmācīti un kvalificēti pašvaldības 

speciālisti 

Ogres novada interešu pārstāvība dažādu 

plānošanas dokumentu un normatīvo aktu 

izstrādē un ieviešanā 

Aktīva pašvaldības dalība noslēgto 

sadarbības līgumu ietvaros un jaunu 

kontaktu veidošana 

Plānotais rezultāta 

sasniegšanas laika posms 

3 gadu 

laikā 

7 gadu 

laikā 

Pastāvīgi 

Paaugstināta sabiedriskā kārtība novadā X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 



kārtība un 

drošība 

1.4.2. Uzlabot pašvaldības policijas materiāli 

tehnisko bāzi 


Nodrošināta pašvaldības policijas darbam 

atbilstoša materiāli tehniskā bāze 

X 

2. VTP 

E-pārvalde 

2.1. RV 

E-pārvaldes 

sistēmas 

ieviešana 

2.1.1. Izveidot vienotu pašvaldības 

komunikāciju un informācijas sistēmu 

2.1.2. Iekļauties vienotā valsts e- pārvaldes 

sistēmā 

Izveidota vienota pašvaldības informācijas 

un komunikāciju sistēma 

Iedzīvotājiem un pašvaldības darbiniekiem 

pieejama vienota informācijas sistēma 

X 

X 

3. VTP 

Sabiedrības 

līdzdalība 

pārvaldes 

procesos 

2.2. RV 

E- 

pakalpojumu 

pieejamība 

sabiedrībai 

3.1. RV 

Iedzīvotāju 

iesaistīšana 

pašvaldības 

attīstības 

jautājumu 

risināšanā 

2.2.1. Aktivizēt iedzīvotājus izmantot 

pašvaldības e-pakalpojumus 

2.2.2. Paplašināt informācijas par pašvaldību 

pieejamību plašam sabiedrības lokam 

3.1.1. Sekmēt pilsonisko izglītību un 

iedzīvotāju līdzdalību sabiedriskajos procesos 

3.1.2. Izmantot IKT interaktīvās iespējas 

iedzīvotāju un pašvaldības komunikācijā 

3.1.3. Veicināt dialogu starp pašvaldību, NVO 

un interešu grupām 

Iedzīvotāji aktīvi izmanto pašvaldības e- 

pakalpojumus 

Nodrošināta pamatinformācijas par 

pašvaldību pieejamība vismaz divās 

svešvalodās 

Sabiedrības līdzdalība lēmumu 

pieņemšanas un sagatavošanas procesā, 

teritorijas attīstības jautājumu risināšanā 

Uzlabota iedzīvotāju un pašvaldības 

komunikācija 

Ieviesta informācijas apmaiņas sistēma 

starp pašvaldību un sabiedrību, nodrošināta 

sabiedrības līdzdalība teritorijas attīstībā 

X 

X 

X 

X 

X 




2.2. 2. ILGTERMIŅA PRIORITĀTE - DAUDZVEIDĪGA UN INOVATĪVA EKONOMIKA 

Vidēja termiņa 

prioritātes 

(VTP) 

1. VTP 

Uzņēmējdarbību 

atbalstoša 

pašvaldība 

Rīcības virzieni 

(RV) 

1.1. RV 

Uzņēmējdarbības 

atbalsta sistēmas 


Uzdevumi 

1.1.1. Pilnveidot Ogres novada 

uzņēmējdarbības attīstības atbalsta 

sistēmu 

1.1.2. Izstrādāt efektīvu nodokļu atlaižu 

sistēmu uzņēmējdarbības veicināšanai 

1.1.3. Uzlabot pašvaldības un uzņēmēju 

savstarpējo komunikāciju un sadarbību 

1.1.4. Attīstīt privāto un publisko 

partnerību (PPP) 

1.1.5. Iesaistīt uzņēmējus pašvaldības 

lēmumu sagatavošanas un 

pieņemšanas procesā 

Rezultāts 

Izstrādāta uzņēmējdarbības attīstības 

atbalsta sistēma 

Izdoti pašvaldības saistošie noteikumi 

par nodokļu atvieglojumiem 

Nodrošināta operatīva informācijas 

apmaiņa starp pašvaldību un 

uzņēmējiem, noorganizēti kopīgi 

pasākumi 



3 gadu 

laikā 

X 

X 

7 gadu 

laikā 

Pastāvīgi 

Realizēti PPP projekti X 

Uzņēmēju līdzdalība lēmumu 

pieņemšanas un sagatavošanas procesā 

X 

X 

1.2. RV 


ar augstas 



1.3. RV 

Sadarbība ar 

1.1.5. Veikt padziļinātu novada 

tūrisma attīstības iespēju izpēti 

1.2.1. Sniegt palīdzību uzņēmējiem 

darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanā 

1.2.2. Sekmēt jauniešu iekļaušanos darba 

tirgū 

1.3.1. Popularizēt novadā saražoto 

produkciju un sniegtos pakalpojumus 

Jaunu tūrisma produktu piedāvājums 

novadā 

Nodrošināts pašvaldības atbalsts 

izglītojošu pasākumu organizēšanā 

Jauniešu bezdarba samazināšanās X 

Sadarbībā ar uzņēmējiem un atbalsta 

organizācijām izveidots pasākumu plāns 

X 

X 

X 



2. VTP 

Ekonomisko 

attīstību 

veicinoša 


3. VTP 

Atbalsts 

ražošanas un 

pakalpojumu 

attīstībai 

citām 


2.1. RV 

Infrastruktūras 

uzlabošana 

3.1. RV 

Investīciju 

piesaiste 

uzņēmējdarbības 

attīstībai 

3.2. RV 

Ražošanas un 

pakalpojumu 

attīstība 

1.3.2. Iesaistīties valsts un reģionāla 

mēroga uzņēmējdarbības attīstības 

politikas plānošanā 

2.1.1. Uzlabot uzņēmumu sasniedzamību 

un ražošanas teritoriju attīstību 

2.1.2. Panākt augstas vides kvalitātes 

nodrošināšanu ražošanas un pakalpojumu 

sniegšanas zonās 

3.1.1. Veicināt sadarbību ar LIAA, 

vēstniecībām un potenciālajiem 

investoriem investīciju piesaistē 

3.1.2. Atbalstīt jaunu uzņēmumu 

veidošanos 

3.2.1. Veicināt zinātnieku un 

uzņēmumu sadarbību pētniecības 

jomā 

3.2.2. Atbalstīt novadā esošo 

ražošanas un pakalpojumu 

uzņēmumu attīstību 

3.2.3. Attīstīt lauksaimniecības 

nozaru attīstību 

3.2.4. Attīstīt derīgo izrakteņu ieguves 

nozares attīstību 


Aktīva sadarbība ar valsts un reģiona 


Sakārtoti ražošanas attīstībai nozīmīgi 

pašvaldības ceļi un ielas 

Augsti vides kvalitātes rādītāji X 

Sadarbības rezultātā palielinājies 

investīciju apjoms uzņēmējdarbībā 

Atbalsts jaunu uzņēmumu darbības 

uzsākšanai 

Uz zināšanām balstītas ekonomikas 

attīstība 

Stabils un pieaugošs nodarbināto 

skaits 

Lauksaimniecības un 

mežsaimniecības nozaru uzņēmumu 

tālāka specializācija un ražošanas 

dažādošana 

Palielinājies derīgo izrakteņu ieguves 

apjoms 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 



4. VTP 

Informēta 

sabiedrība par 

novada 

ekonomiku 

3.3. RV 

Mērķtiecīga 

tūrisma 

piedāvājuma 

veidošana 

4.1. RV 

Iedzīvotāju 


ekonomiskās 

izglītības 

pilnveidošanā un 

sabiedriskajās 

aktivitātēs 

3.3.1. Uzlabot tūrisma pakalpojumu 

pieejamību un kvalitāti Ogres novadā 

4.1.1. Attīstīt ekonomiskās izglītības 

procesus 

4.1.2. Veikt regulārus informatīvos 

pasākumus par ekonomikas attīstību 

novadā 


Tūrisma objektu apmeklētāju skaita 

pieaugums 

Noorganizēti kursi, semināri utml. 

pasākumi 

Informēta sabiedrība par ekonomiskās 

attīstības procesiem novadā 

X 

X 

X 




2.3. 3. ILGTERMIŅA PRIORITĀTE - VIDI SAUDZĒJOŠA INFRASTRUKTŪRA 

Vidēja termiņa 

prioritātes 

(VTP) 

1. VTP 

Efektīva 


pārvalde 

Rīcības virzieni 

(RV) 

1.1. RV 


pārvaldes 

sistēmas 


Uzdevumi 

1.1.1. Izveidot vienotu novada 

infrastruktūras objektu, pašvaldības 

ēku un zemju apsaimniekošanas 

sistēmu 

1.1.2. Izstrādāt vienotu metodiku 

pašvaldības sniegto komunālo 

pakalpojumu tarifu aprēķināšanai 

1.1.3. Nodrošināt vienotas uzskaites 

sistēmas par pašvaldības sniegtajiem 

pakalpojumiem komunālajā jomā 

ieviešanu 

1.1.4. Uzlabot visu infrastruktūras un 

mājokļu apsaimniekošanā iesaistīto 

institūciju savstarpējo sadarbību 

Rezultāts 

Izstrādāts vidēja termiņa infrastruktūras 

objektu un pašvaldības ēku un zemju 

attīstības plāns 

Izstrādāta un ieviesta vienota tarifu 

aprēķināšanas sistēma katram komunālo 

pakalpojumu veidam 

Vienlīdzīgi nosacījumi norēķiniem par 

pašvaldības sniegtajiem komunālajiem 

pakalpojumiem 

Izstrādāta un ieviesta vienota informācijas 

un pasākumu plānošanas sistēma 



3 

gadu 

laikā 

X 

X 

X 

7 

gadu 

laikā 

Pastāvīgi 

X 

1.1.5. Pilnveidot pašvaldības sniegto 

pakalpojumu klāstu un uzlabot sniegto 

komunālo pakalpojumu kvalitāti 

Palielinājusies iedzīvotāju apmierinātība ar 

pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem 

X 

1.1.6. Samazināt nelietderīgu 

siltumenerģijas un elektroenerģijas 

resursu patēriņu 

1.1.7. Uzlabot pašvaldības ēku un 

komunālās infrastruktūras 

apsaimniekotāju materiāli tehnisko 

Izstrādāts pasākumu plāns siltumenerģijas 

un elektroenerģijas samazināšanai 

pašvaldības institūcijās 

Uzlabojusies darba kvalitāte un efektivitāte X 

X 



nodrošinājumu 


1.1.8. Nodrošināt nepieciešamās 

dokumentācijas izstrādi ES un valsts 

budžeta finansējuma saņemšanai 

ūdenssaimniecības attīstībai apdzīvotās 

vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000 

Uzlabota dzeramā ūdens kvalitāte 

apdzīvotajās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 

2000 

1.2. RV 

Nodrošinājums ar 

augstas 



1.3. RV 

Infrastruktūras un 

mājokļu 

informācijas 

sistēmas 

izveidošana 

1.2.1. Sistemātiski paaugstināt 

pašvaldības komunālajā jomā 

strādājošo darbinieku kvalifikāciju un 

profesionalitāti 

1.3.1. Izveidot elektroniskas datu bāzes 

par pašvaldības infrastruktūras 

objektiem 

1.3.2. Turpināt informācijas 

tehnoloģiju ieviešanu infrastruktūras 

un mājokļu apsaimniekošanā 

Apmācīti un kvalificēti pašvaldības 

speciālisti 

Digitālā veidā izveidota informācija par 

pašvaldības infrastruktūras objektiem 

Infrastruktūras un mājokļu institūciju 

nodrošinājums ar IT 

X 

X 

X 

1.4. RV 

Sadarbība ar 

citām institūcijām 

1.3.3. Nodrošināt sistemātisku un 

operatīvu informācijas pieejamību 

1.4.1. Nodrošināt sistemātisku 

sadarbību pašvaldības noslēgto līgumu 

ietvaros un paplašināt sadarbības 

partneru loku komunālajā jomā 

Nodrošināta publiski pieejama informācija 

par aktualitātēm infrastruktūras un mājokļu 

apsaimniekošanā 




X 

X 

2. VTP 

1.4.2. Attīstīt sadarbību ar Rīgas 

plānošanas reģionu, valsts un citām 

institūcijām, Latvijas un citu valstu 

pašvaldībām 

2.1. RV 2.1.1. Uzlabot Ogres novada teritoriju 

savstarpēju sasniedzamību 

Aktīva pašvaldības dalība vienotas reģiona 

un valsts infrastruktūras attīstības un 

mājokļu politikas izstrādē un īstenošanā 

Izveidota optimāla transporta infrastruktūra X 

X 



Mūsdienu 

prasībām 

atbilstoša 


Satiksmes 


attīstība 

2.1.2. Uzlabot pašvaldības ielu un ceļu 

tehnisko stāvokli 

2.1.3. Uzlabot ceļu satiksmes drošības 

sistēmu un satiksmes organizāciju 

2.1.4. Nodrošināt ar transporta 

infrastruktūru saistīto objektu atbilstību 

kvalitātes prasībām 

2.1.5. Izveidot savstarpēji saistītu un 

efektīvu sabiedriskā transporta sistēmu 


Uzlabota satiksmes infrastruktūra kvalitāte X 

Izstrādāts pasākumu plāns satiksmes 

drošības un organizācijas pilnveidošanai 

Uzlabota transporta infrastruktūras objektu 

pieejamība un labiekārtojuma pakāpe 

Uzlabojusies pakalpojumu centru, novada 

centra un galvaspilsētas sasniedzamība un 

samazinājies ceļā pavadītais laiks 

X 

X 

X 

2.2. RV 

Ūdens - 

saimniecības 


attīstība 

2.1.6. Iekļaut velotransporta 

infrastruktūru kopējā transporta tīklā 

2.1.7. Uzlabot ceļu un ielu uzturēšanas 

darbu plānošanas un veikšanas 

kvalitāti uz pašvaldības ceļiem un 

ielām 

2.2.1. Nodrošināt normatīvo aktu 

prasībām atbilstoša dzeramā ūdens 

kvalitāti Ogres pilsētā un ciemos 

2.2.2. Samazināt vides piesārņojumu ar 

neattīrītiem vai nepietiekami attīrītiem 

sadzīves notekūdeņiem 

2.2.3. Veikt preventīvos pasākumus 

dzeramā ūdens horizontu aizsardzībai 

pret piesārņojumu 

Nodrošinātas alternatīvas un videi 

draudzīgas pārvietošanās iespējas 

Racionāli izmantoti pašvaldības līdzekļi un 

paaugstinātas kvalitātes prasības (rādītāji) 

Rekonstruētas dzeramā ūdens apgādes 

sistēmas Ogres pilsētā un ciemos 

Normatīvo aktu prasībām atbilstošas 

notekūdeņu attīrīšanas sistēmas 

Saglabāta augsta dzeramā ūdens kvalitāte X 

X 

X 

X 

X 

2.3. RV 

Moderna 

atkritumu 

2.3.1. Rekultivēt nerekultivētās 

sadzīves atkritumu izgāztuves 

2.3.2. Samazināt noglabājamo 

organiskas izcelsmes atkritumu 

Normatīvo aktu prasībām atbilstoši 

sakārtotas slēgtās atkritumu izgāztuves 

Izveidota atkritumu kompostēšanas 


X 

X 



apsaimniekošanas 

sistēma 

daudzumu 

2.3.3. Ieviest pilnu atkritumu 

šķirošanas ciklu un dalīto atkritumu 

savākšanas sistēmu visā teritorijā 


Palielinājies pārstrādei nodoto atkritumu 

apjoms un samazināts noglabāto atkritumu 

apjoms 

X 

2.3.4. Uzlabot pašvaldības saistošo 

noteikumu par atkritumu 

apsaimniekošanu administrēšanu 

Samazinājies nesankcionēti noglabāto 

atkritumu daudzums un palielinājies to 

mājsaimniecību skaits, kuri noslēguši 

līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju 

X 

2.4 RV 

Efektīva 

enerģētikas 


2.4.1. Paaugstināt siltuma ražošanas un 

pārvades efektivitāti 

2.4.2. Palielināt siltumenerģijas 

piegādes drošumu centralizētajās 

siltumapgādes sistēmās 

Samazināti siltuma zudumi ražošanas un 

pārvades procesā 

Nodrošināta nepārtraukta siltumenerģijas 

piegāde elektroenerģijas piegādes 

traucējumu gadījumā 

X 

X 

2.4.3. Veicināt centralizētās 

siltumapgādes sistēmu atjaunošanu 

Paaugstināta iedzīvotāju dzīves kvalitāte un 

dzīvojamo ēku drošība 

X 

2.5. RV 

Sabiedriskās 


attīstība 

2.4.4. Paaugstināt pašvaldības ēku 

energoefektivitāti 

2.4.5. uzdevums. Paplašināt 

atjaunojamo enerģijas resursu 

izmantošanas iespējas un integrēt tos 

apkures sistēmās 

2.5.1. Nodrošināt kapsētu pakalpojumu 

pieejamību 

2.5.2. Izveidot mirušo dzīvnieku 

krematoriju vai kapsētu Ogres novadā 

2.5.3. Veidot mūsdienīgus un videi 

draudzīgus publiski pieejamus 

rekreācijas objektus 

Samazinājies patērētās siltumenerģijas 

daudzums 

Efektīvi izmantoti atjaunojamie resursi X 

Nodrošināta kapsētu teritorijas 

paplašināšanās un jaunu kapsētu izveide 

Nodrošināta mirušo dzīvnieku kremēšana 

vai apbedīšana pašvaldības teritorijā 

Palielinājies labiekārtotu teritoriju un 

objektu skaits pašvaldībā 

X 

X 

X 

X 



2.5.4. Uzlabot sporta infrastruktūras 

objektus 


Palielinājies rekonstruēto un renovēto sporta 

infrastruktūras objektu skaits 

X 

2.6. RV 

Mājokļu attīstība 

un pievilcīga vide 

2.5.5. Izveidot mūsdienu prasībām 

atbilstošas peldvietas 

2.5.6. Organizēt pašvaldības īpašumā 

neesošo vidi degradējošo objektu 

sakārtošanu vai nojaukšanu, teritoriju 

rekultivāciju 

2.6.1. Veicināt dzīvojamo ēku 

energoefektivitātes paaugstināšanu 

2.6.2. Apzināt padomju laikā būvēto 

daudzdzīvokļu paneļu māju stāvokli un 

izstrādāt plānu turpmākai rīcībai 

Nodrošinātas iedzīvotāju kvalitatīvas atpūtas 

iespējas pie ūdeņiem 

Palielinājies sakārtoto objektu un rekultivēto 

teritoriju skaits 

Enerģijas ietaupījums un ekonomisks 

enerģijas patēriņš, uzlabots ēku ārējais 

veidols 

Izstrādāts rīcības plāns padomju laikā būvēto 

daudzdzīvokļu paneļu māju 

apsaimniekošanai 

X 

X 

X 

X 

2.6.3. Nodrošināt dzīvojamo zonu 

publiskās ārtelpas labiekārtošanu 

atbilstoši izstrādātiem projektiem 

Palielinājies labiekārtotu objektu skaits 

dzīvojamajās zonās 

X 

3. VTP 

Sabiedrības 



attīstībā 

3.1. RV 

Iedzīvotāju 

līdzdalības 

koplietošanas 

teritoriju un 

objektu 

izveidošanā un 

uzturēšanā 


3.1.1. Organizēt ikgadēju projektu 

konkursu vietējo iniciatīvu atbalstam 

apkārtējās vides labiekārtošanā 

3.1.2. Atbalstīt citu institūciju 

organizētās aktivitātes, kas paaugstina 

vides kvalitāti 

3.1.3. Sniegt atbalstu jaunu namu 

apsaimniekotāju organizāciju 

veidošanai 

Realizēti iedzīvotāju izstrādāti 

labiekārtošanas projekti 

Iedzīvotāju dalība talkās, akcijās un 

tamlīdzīgos pasākumos 

Apsaimniekošanā nodotu daudzdzīvokļu 

māju skaita pieaugums 

X 

X 

X 




2.4. 4. ILGTERMIŅA PRIORITĀTE - KONKURĒTSPĒJĪGA IZGLĪTĪBA UN SPORTS 

Vidēja 

termiņa 

prioritātes 

(VTP) 

Rīcības 

virzieni (RV) 

1. VTP 1.1. RV 

Racionāla 

izglītības 

procesa 

pārvalde 

Izglītības 

sistēmas 


1.2. RV 


ar augstas 



un personālu 

Uzdevumi 

1.1.1. Izstrādāt vienotu novada izglītības 

attīstības plānu 

1.1.2. Veikt izglītības iestāžu optimizāciju, 

nodrošinot izglītības pieejamību un kvalitāti 

1.1.3. Veikt sistemātisku izglītības un 

sporta nozaru attīstības analīzi 

1.1.4. Pakāpeniski ieviest vienotu darba 

samaksas sistēmu visās izglītības iestādēs 

1.1.5. Uzlabot visu izglītības procesā 

iesaistīto institūciju savstarpējo sadarbību 

1.1.6. Racionāli izmantot esošo izglītības 

iestāžu infrastruktūru 

1.2.1. Sistemātiski iesaistīt visu izglītības 

pakāpju un veidu pedagogus tālākizglītības 

procesā 

1.2.2. Atbalstīt izglītības iestāžu tehnisko 

darbinieku tālākizglītību 

1.2.3. Izveidot atbalsta sistēmu jaunajiem 

pedagogiem 

1.2.4. Nodrošināt sistemātisku metodisko 

palīdzību vispārizglītojošajām izglītības 

Rezultāts 



3 gadu 

laikā 

7 gadu 

laikā 

Pastāvīgi 

Izstrādāts vidēja termiņa izglītības attīstības 

plāns 

X 

Nodrošināta pirmsskolas un sākumskolas 

izglītība iespējami tuvāk bērna dzīves vietai 

un kvalitatīvas pamata un vidējās izglītības 

X 

pieejamība 

Nodrošināts ikgadējs izglītības un sporta 

nozaru darbības izvērtējums pašvaldībā 

X 

Nodrošināta vienlīdzīgu kritēriju 

piemērošana izglītības iestādēs strādājošo X 

darba samaksas noteikšanai 

Ieviesta vienota izglītības un sporta 

informācijas apmaiņas un pasākumu 

X 

plānošanas sistēma 

Apzināta izglītības un sporta infrastruktūras 

izmantošanas efektivitāte un sagatavoti 

X 

priekšlikumi darbības uzlabošanai 

Normatīvo aktu prasībām atbilstoši izglītoti 

un kvalificēti pedagogi X 

Izglītības iestāžu nodrošinājums ar 

kvalificētiem tehniskajiem darbiniekiem 

Piesaistīti jauni kvalificēti speciālisti 

Nodrošināts metodiskais atbalsts 

vispārizglītojošo izglītības iestāžu 

X 

X 

X 



1.3. RV 

Izglītības 

informācijas 

sistēmas 

izveidošana 

1.4. RV 

Sadarbība ar 

citām 

izglītības un 

sporta 


2. VTP 2.1. RV 

Mūsdienu 

prasībām 

atbilstoša 

izglītības un 

Izglītības 

iestāžu 

rekonstrukcija 

un renovācija 

iestādēm 

1.2.5. Aktivizēt metodisko apvienību 

darbību 

1.2.6. Veicināt un atbalstīt pedagogu radošo 

darbību un pieredzes apmaiņu 

1.2.7. Paaugstināt pedagogu kompetenci, 

prasmes un inovatīvo darbību 

1.3.1. Izveidot novada izglītības un sporta 

institūciju datu bāzi un nodrošināt tās 

pieejamību 


pedagogiem 

Nodrošināts sistemātisks metodisko 

apvienību darbs 

X 

Aktīva pedgogu dalība projektos, radošo 

darbu skatēs, zinātniski pētniecisko darbu 

X 

vadīšanā un citās aktivitātēs 

Jaunu prasmju un inovatīvu mācību metožu 

izmantošana izglītības procesā X 

Izveidota publiski pieejama datu bāze 

internetā X 

1.3.2. Integrēt IKT izglītības procesā Kvalitatīvu IKT pieejamība pedagoģiskā 

procesa nodrošināšanai un e-klases 

ieviešanai 

1.3.3. Sistemātiski apkopot un papildināt 

esošo informāciju par izglītības un sporta 

norisēm katrā teritoriālajā vienībā 

1.4.1. Nodrošināt sistemātisku sadarbību 

pašvaldības noslēgto līgumu ietvaros un 

paplašināt sadarbības partneru loku 

1.4.2. Veidot sadarbību ar Rīgas plānošanas 

reģionu, valsts izglītības un sporta 

institūcijām, Latvijas un citu valstu 

pašvaldībām izglītības un sporta jomā 

2.1.1. Paaugstināt izglītības iestāžu 


2.1.2. Renovēt un rekonstruēt izglītības 

iestāžu ēkas 

2.1.3. Pilnveidot izglītības iestāžu sporta 

bāzes 

Digitālā veidā apkopota informācija par 

izglītības iestādēm un aktivitātēm sportā X 




Aktīva pašvaldības dalība vienotas reģiona 

un valsts izglītības un sporta politikas 

izstrādē un īstenošanā 

Samazinājies iestāžu patērētās 

siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņš 

Nodrošināta kvalitatīva un normatīvo aktu 

prasībām atbilstoša mācību vide 

Nodrošināta izglītības programmu sportā 

apguve 

X 

X 

X 

X 

X 

X 



sporta 


3. VTP 

Izglītības un 

sporta 

pakalpojumu 

pieejamība un 

attīstība 

2.2. RV 

Izglītības 

iestāžu 


uzlabošana 

2.3. RV 

Izglītības 

iestāžu un 

sporta objektu 

pieejamības 

nodrošināšana 

3.1. RV 

Atbalsta 

programmu 

īstenošana 

3.2. RV 

Izglītības 

kvalitātes 


2.2.1. Sakārtot izglītības iestāžu un sporta 

objektu inženiertehnisko tīklu un palīgtelpu 


2.2.2. Atjaunot izglītības iestāžu sanitāro 

mezglu un ēdināšans blokus un aprīkojumu 

2.2.3. Uzlabot drošību visās izglītības 

iestādēs 

2.3.1. Uzlabot visu izglītības iestāžu 

audzēkņu pārvadājumus ar sabiedrisko 

transportu vai pašvaldības autobusiem 

2.3.2. Uzlabot izglītības iestāžu un sporta 

objektu pieejamību cilvēkiem ar 

funkcionāliem traucējumiem 

3.1.1. Nodrošināt speciālo izglītības 

programmu realizāciju augstā kvalitātē 

3.1.2. Nodrošināt speciālo programmu 

pieejamību pirmsskolas izglītības iestādēs 

3.2.1. Modernizēt izglītības iestāžu materiāli 

tehnisko bāzi un pilnveidot aprīkojumu 

3.2.2. Nodrošināt dabas zinību mācību 

priekšmetu standartu ieviešanu atbilstoši 

noteiktajām prasībām 

3.2.3. Attīstīt profesionāli orientēto vidējās 

izglītības programmu pieejamību 


Atjaunoti izglītības iestāžu un sporta 

objektu inženiertehniskie tīkli un novērsti to 

bojājumu riski 

Normatīvo aktu prasībām atbilstoši sanitārie 

mezgli un ēdināšanas bloki 

Uzstādītas video novērošanas kameras vai 

veikti citi drošības paaugstināšanas 

pasākumi 

Racionāli izmantoti pašvaldības resursi 

izglītojamo pārvadājumiem un paaugstināta 

drošība bērnu nokļūšanai izglītības iestādē 

X 

un uz mājām 

Izglītības un sporta infrastruktūra pielāgota 

cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem X 

Izglītības iestāžu nodrošinājums ar atbalsta 

personālu speciālo programmu īstenošanai X X 

Dažādu speciālo programmu piedāvājums 

pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs X 


kvalitatīviem mācību līdzekļiem un 

metodiskajiem materiāliem 


atbilstošām klašu un laboratoriju telpām 

X 

dabas zinību priekšmetu standartu 

īstenošanai 

Izstrādātas profesionāli orientētas vidējās 

izglītības programmas X 

X 

X 

X 

X 

3.2.4. Pilnveidot aprīkojumu sporta 

izglītības programmu īstenošanai 

Izglītības iestāžu nodrošinājums ar sporta 

inventāru X 



4. VTP 

Sabiedrības 


izglītības 

procesā 

3.3. RV 


ievirzes un 

interešu 

izglītības 

attīstība 

4.1. RV 

Mūžizglītības 

pieejamība 

pieaugušajiem 

4.2. RV 

Izglītības 

iestāžu, 

izglītojamo un 

viņu pārstāvju 

sadarbība 

3.3.1. Nodrošināt plašu un mūsdienīgu 

interešu izglītības programmu piedāvājumu 

vispārējās izglītības iestādēs 

3.3.2. Atbalstīt bērnu un jauniešu kolektīvu 

gatavošanos Latvijas skolu jaunatnes 

dziesmu un deju svētkiem 

3.3.3. Atbalstīt profesionālās ievirzes un 

interešu izglītībā iesaistīto bērnu un jauniešu 

aktīvu līdzdalību novada un citu institūciju 

organizētajos pasākumos 

3.3.4. Sniegt atbalstu augstu rezultātu 

sasniegšanai sportā 

3.3.5. Paplašināt profesionālās ievirzes 

izglītības iestāžu izglītības programmu 

piedāvājumu 

3.3.6. Veicināt bērnu un jauniešu 

piedalīšanos dažāda mēroga sacensībās, 

konkursos un projektos 

3.3.7. Integrēt vides un ekonomiskas 

ievirzes programmas izglītības procesā 

4.1.1. Atbalstīt mūžizglītības programmu 

izstrādi novada izglītības iestādēs 

4.1.2. Nodrošināt pamata un vidējās 

izglītības iegūšanas iespējas pieaugušajiem 

4.2.1. Veicināt bērnu un jauniešu vecāku 

līdzdalību izglītības iestāžu attīstībā 

4.2.2. Aktivizēt bērnu un jauniešu vecāku 

iesaistīšanos izglītības iestāžu organizētajos 

pasākumos un mācību procesā 


Nodrošinātas bērnu un jauniešu saturīga 

brīvā laika pavadīšanas iespējas X 

Aktīva bērnu un jauniešu kolektīvu dalība 

novada, reģiona un valsts mēroga 

pasākumos 

Palielinājies to bērnu un jauniešu skaits, kas 

popularizē profesionālās ievirzes un 

interešu izglītību 

Reģionāla un valsts līmeņa bērnu un 

jauniešu sporta sacensību dalībnieku 

nodrošinājums ar nepieciešamo inventāru 

Dažādots interešu izglītības programmu 

piedāvājums atbilstoši bērnu un jauniešu 

interesēm 

Plašs izglītojamo zināšanu un prasmju 

pielietojums X 

Mūsdienu prasībām atbilstošu zināšanu 

ieguves iespējas novada izglītības iestādēs 

X 

Dažādu mūžizglītības programmu 

pieejmība novada izglītības iestādēs X 

Paaugstinājies pieaugušo izglītības līmenis 

Aktīva izglītības iestāžu pašpārvalžu 

darbība 

Sekmīga izglītības iestāžu, izglītojamo un 

viņu vecāku sadarbība 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 




2.5. 5. ILGTERMIŅA PRIORITĀTE - KVALITATĪVA UN PIEEJAMA KULTŪRVIDE 

Vidēja 

termiņa 

prioritātes 

(VTP) 

1. VTP 

Efektīva 

kultūras 

procesa 

pārvalde 

Rīcības 

virzieni (RV) 

1.1. RV 

Kultūras 

pārvaldes 

sistēmas 


1.2. RV 


ar augstas 



Uzdevumi 

1.1.1. Izveidot vienotu novada kultūras 

nozares pārvaldes sistēmu 

1.1.2. Veikt sistemātisku kultūras nozares 

attīstības analīzi 

1.1.3. Uzlabot visu kultūras procesā 

iesaistīto institūciju savstarpējo sadarbību 

1.2.1. Sistemātiski iesaistīt kultūras darba 

speciālistus tālākizglītības procesā 

1.2.2. Piesaistīt kvalificētus speciālistus 

amatiermākslas kolektīvu vadīšanā 

1.2.3. Paaugstināt neakreditēto kultūras 

institūciju darbinieku profesionalitāti 

Rezultāts 

Izstrādāts novada kultūras nozares 

pārvaldes modelis un kultūras attīstības 

plāns 

Sagatavots ikgadējs kultūras darba 

izvērtējums pašvaldībā 

Izstrādāta un ieviesta vienota kultūras 

informācijas un pasākumu plānošanas 

sistēma 

Normatīvo aktu prasībām atbilstoši, 

izglītoti un kvalificēti speciālisti 

Nodrošinājums ar kvalificētiem 


Profesionāli apmācīti kultūras institūciju 

darbinieki 



3 gadu 

laikā 

X 

X 

7 gadu 

laikā 

Pastāvīgi 

X 

X 

X 

X 

1.3. RV 

Kultūras 

informācijas 

sistēmas 

izveidošana 

1.2.4. Atbalstīt pieredzes apmaiņas kultūras 

pasākumu organizēšanā 

1.3.1. Izveidot novada kultūras institūciju 

datu bāzi un nodrošināt tās pieejamību 

ikvienam interesentam 

1.3.2. Iekļaut izglītības iestāžu bibliotēkas 

vienotā bibliotēku informācijas sistēmā 

(BIS) 

Palielinājies pieredzes apmaiņas 

pasākumos iesaistīto speciālistu skaits 

Publiski pieejama informācija par 

pašvaldības kultūras institūcijām 

Izveidota publiski pieejama vienota visu 

novada bibliotēku informācijas sistēma 

X 

X 

X 



1.3.3. Nodrošināt sistemātisku un operatīvu 

informācijas par kultūras aktivitātēm 

pieejamību 


Nodrošināta publiski pieejama informācija 

par kultūras aktivitātēm dažādos veidos 

X 

1.3.4. Sistemātiski apkopot un papildināt 

esošo informāciju par kultūras mantojumu 

un mūsdienu kultūras procesiem katrā 

teritoriālajā vienībā 

Digitālā veidā apkopota informācija par 

administratīvo vienību kultūras mantojumu 

un mūsdienu kultūras procesiem 

X 

2. VTP 

Moderna 

kultūras 

institūciju 


1.4. RV 

Sadarbība ar 

citām 


2.1. RV 

Kultūras 

objektu 

būvniecība, 


un renovācija 

1.4.1. Nodrošināt sistemātisku sadarbību 

kultūrā pašvaldības noslēgto līgumu 

ietvaros un paplašināt sadarbības partneru 

loku 

1.4.2. Attīstīt sadarbību ar Rīgas plānošanas 

reģionu un valsts institūcijām kultūras jomā 

2.1.1. Uzlabot kultūras institūciju 

infrastruktūru 

2.1.2. Paaugstināt kultūras objektu 


2.1.3. Atjaunot pašvaldības īpašumā un 

valdījumā esošos kultūras pieminekļus 

Sadarbības pasākumos iesaistītas novada 

kultūras institūcijas 

Pašvaldības darbinieku dalība vienotas 

reģiona un valsts kultūrpolitikas izstrādē un 

īstenošanā 

Rekonstruēta OCB ēka, uzcelta muzeja ēka, 

rekonstruētas brīvdabas estrādes 

Samazinājies patērētās siltumenerģijas un 

elektroenerģijas patēriņš 

Atjaunoti kultūras pieminekļi X 

X 

X 

X 

X 

2.2. RV 

Kultūras 

objektu 

inženiertehniskā 

stāvokļa 

uzlabošana 

2.2.1. Sakārtot kultūras iestāžu 

inženiertehniskos tīklus un palīgtelpas 

2.2.2. Uzlabot kultūras iestāžu apmeklētāju 

drošību 

2.2.3. Uzlabot amatiermākslas kolektīvu 

mēģinājumu un koncertdarbības vidi 

2.2.4. Nodrošināt pašvaldības kultūras 

objektu pieejamību cilvēkiem ar īpašām 

vajadzībām 

Atjaunoti kultūras iestāžu inženiertehniskie 

tīkli un veikts palīgtelpu remonts 

Veikti pasākumi apmeklētāju drošības 

uzlabošanai 

Mūsdienu prasībām atbilstošs zāļu un 

skatuvju tehniskais aprīkojums 

Palielināts to kultūras objektu skaits, kas 

pieejams cilvēkiem ar īpašām vajadzībām 

X 

X 

X 

X 



2.2.5. Uzlabot kultūras institūciju materiāli 

tehnisko bāzi 


Kultūras institūciju nodrošinājums ar 

līdzekļiem mākslinieciski augstvērtīgu un 

informatīvi izglītojošu pasākumu norisei 

X 

2.2.6. Turpināt kultūras institūciju 

informatizāciju 

Kultūras institūciju nodrošinājums ar IT X 

3. VTP 

Kultūras 

mantojuma 

saglabāšana 

un mūsdienu 

kultūras 

procesu 

attīstība 

3.1. RV 

Kvalitatīva 

amatiermāksla 

3.2. RV 

Dziesmu un 

deju svētku 

procesa attīstība 

3.3. RV 

Kultūras 

mantojuma un 

mūsdienu 

kultūras procesa 

2.2.7. Nodrošināt mobilās bibliotēkas 

pakalpojumus 

3.1.1. Veicināt visu paaudžu iesaistīšanos 

amatiermākslā 

3.1.2. Paaugstināt amatiermākslas kolektīvu 

darba kvalitāti 

3.2.1. Organizēt Ogres novada 

amatiermākslas kolektīvu pasākumus, 

gatavojoties Dziesmu un deju svētkiem 

3.2.2. Nodrošināt Dziesmu un deju svētku 

kolektīvu dalībniekus ar nepieciešamo 

inventāru 

3.2.3. Nodrošināt pašvaldības kultūras 

speciālistu iesaistīšanos Dziesmu un deju 

svētku plānošanā 

3.3.1. Izstrādāt unikālu novada 

atpazīstamību veicinošu kultūras pasākumu 

piedāvājumu 

3.3.2. Atbalstīt amatiermākslas kolektīvu 

dalību starptautiskos pasākumos 

Atjaunota mobilās bibliotēkas (bibliobusa) 

materiāli tehniskā bāze 

Kultūras tradīciju pārmantojamība un 

saglabāšana 

Augsti kolektīvu sasniegumi skatēs un 

konkursos 

Amatiermākslas kolektīvu sistemātiska 

dalība novada organizētajos pasākumos, kā 

arī reģionāla un valsts mēroga pasākumos 

Kolektīvu nodrošinājums ar kvalitatīvu un 

prasībām atbilstošu inventāru 

Pašvaldības pārstāvniecība Dziesmu un 

deju svētku organizējošajās institūcijās 

Izstrādāta novada mēroga kultūras 

pasākumu koncepcija, izveidots Ogres 

novada zīmols 

Nodrošināts pašvaldības atbalsts kolektīvu 

dalībai starptautiska mēroga pasākumos 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 



pieejamība un 

popularizēšana 

3.3.3. Popularizēt vietējo mākslinieku un 

mūzikas un mākslas skolu audzēkņu 

sasniegumus plašam sabiedrības lokam 


Aktīva mūzikas un mākslas skolu audzēkņu 

un vietējo mākslinieku dalība dažādos 

kultūras pasākumos 

X 

4. VTP 

Sabiedrības 


kultūrvides 

veidošanā 

4.1. RV 

Iedzīvotāju 

līdzdalības 

kultūras 

aktivitātēs 


3.3.4. Veicināt profesionālās mākslas 

pieejamību novadā 

3.3.5. Iekļaut kultūrvēsturisko mantojumu 

tūrisma un kultūras pakalpojumu 

piedāvājumā 

4.1.1. Organizēt ikgadēju kultūras projektu 

konkursu vietējo kultūras aktivitāšu 

stiprināšanai un jaunu, alternatīvu iniciatīvu 

atbalstam 

4.1.2. Atbalstīt formālo un neformālo 

iedzīvotāju grupu kultūras tradicionālās 

aktivitātes 

4.1.3. Veicināt brīvprātīgo iesaistīšanos 

vietējas nozīmes pasākumu organizēšanā 

Dažādots kultūras pakalpojumu 

piedāvājums 

Palielināts savstarpēji integrētu kultūras un 

tūrisma produktu piedāvājums 

Iedzīvotāju līdzdalība vietējas nozīmes 

kultūras projektos 

Iedzīvotāju līdzdalība vietējas nozīmes 

tradicionālajās kultūras aktivitātēs 

Iedzīvotāju vietējo iniciatīvu aktivitātes 

paaugstināšanās 

X 

X 

X 

X 

X 

4.1.4. Atbalstīt visu paaudžu iedzīvotāju 

iesaistīšanos kultūrizglītības procesā 

Kultūrizglītības programmu piedāvājums 

dažāda vecuma iedzīvotāju grupām 

X 




2.6. 6. ILGTERMIŅA PRIORITĀTE - VESELĪGA UN SOCIĀLI ATBALSTĪTA SABIEDRĪBA 

Vidēja 

termiņa 

prioritātes 

(VTP) 

1. VTP 

Optimāla 

sociālās un 

veselības 

aizsardzības 

pārvalde 

2. VTP 

Mūsdienu 

prasībām 

atbilstoša 


Rīcības 

virzieni (RV) 

1.1. RV 

Sociālā darba 



1.2. RV 


ar augstas 



1.3. RV 

Sadarbība ar 

citām 


2.1. RV 


uzlabošana 

Uzdevumi 

1.1.1. Nodrošināt efektīvu pašvaldības 

sociālo institūciju savtarpējo sadarbību un 

koordināciju 

1.1.2. Uzlabot pabalstu piešķiršanas sistēmu 

1.1.3. Uzlabot informācijas par sociālo 

palīdzību un aizsardzību pieejamību 


1.2.1. Sistemātiski paaugstināt sociālo 

institūciju darbinieku kvalifikāciju un 

profesionalitāti 

1.2.2. Iesaistīt pašvaldības speciālistus 

novada un citu institūciju organizētajos 

pieredzes apmaiņas pasākumos 

1.3.1. Sadrboties ar citām pašvaldībām, 

institūcijām sociālo un medicīniskās 

palīdzības jautājumu risināšanā 

1.3.2. Iesaistīties valsts sociālās un veselības 

aizsardzības politikas izstrādē 

2.1.1. Nodrošināt sociālo pakalpojumu un 

palīdzības sniegšanai nepieciešamos 

materiāli tehniskos līdzekļus 

2.1.2. Pielāgot sociālo dienestu un 

pakalpojumu sniegšanas telpas klientu un 

darbinieku vajadzībām 

Rezultāts 

Ieviesta pašvaldības sociālo institūciju 

vienota vadības sistēma un sadarbības 

modelis 

Nodrošināta precīza pašvaldības saistošo 

noteikumu izpilde 

Palielinājies iedzīvotājiem sniegtās 

informācijas apjoms 



3 gadu 

laikā 

X 

X 

7 gadu 

laikā 

Pastāvīgi 

Apmācīti un kvalificēti speciālisti X 

Paaugstinājies pieredzes apmaiņas 

pasākumos iesaistīto darbinieku skaits 

Palielinājies kopīgu pasākumu, projektu 

un sadarbības u.c. līgumu skaits 

Pašvaldības pārstāvju dalības 

paaugstināšanās reģiona un valsts 

institūciju organizētajos pasākumos 

Mūsdienu prasībām atbilstošs tehniskais 

aprīkojums, mobilo pakalpojumu skaita 

pieaugums 

Labiekārtoto telpu īpatsvara pieaugums X 

X 

X 

X 

X 

X 



3. VTP 

Sociālo un 

veselības 

pakalpojumu 

attīstība 

4. VTP 

Sabiedrības 

līdzdalība 

sociālajā un 

veselības 

aizsardzībā 

3.1. RV 

Sociālo 

pakalpojumu 

pilnveide 

3.2. RV 

Jaunu 

alternatīvo 

pakalpojumu 

ieviešana 

3.3. RV 

Veselības 

aizsardzība 

4.1. RV 

Iedzīvotāju 


sociālo 

problēmu 

risināšanā 

2.1.3. Paaugstināt veselības aprūpes un 


Samazinājies patērētās siltumenerģijas 

pašvaldības sociālo institūciju 

daudzums un izveidota kvalitatīva 

energoefektivitāti un uzlabot infrastruktūru infrastruktūra 

3.1.1. Paaugstināt esošo sociālo pakalpojumu Nodrošināta nepieciešamā personāla un 

kvalitāti un pieejamību 

materiāli tehnisko resursu pieejamība 

Nodrošināta bērnu un jauniešu saturīga 

3.1.2. Attīstīt nometņu darbību sociālā riska 

brīvā laika pavadīšanas iespējas no 

grupu bērniem un jauniešiem 

mācībām brīvajā laikā 

3.1.3. Veicināt audžuģimeņu veidošanos Audžuģimeņu skaita palielināšanās X 

3.2.1. Uzlabot sociālā riska grupu dzīves Sabiedrībā integrēto personu skaita 

kvalitāti 

pieaugums 

3.2.2. Izveidot jaunus sociālās aprūpes un 

rehabilitācijas pakalpojumus 

3.2.3. Attīstīt sociālo palīdzību, kas vērsta uz 

pašaprūpes paaugstināšanu 

3.3.1. Paplašināt primārās veselības aprūpes 

pakalpojuma pieejamību lauku teritoijā 

3.3.2. Nodrošināt diennakts neatliekamo un 

stacionāro medicīnisko palīdzību 

3.3.3. Attīstīt sekundāro ambulatoro 

pakalpojumu pieejamību 

3.3.4. Atbalstīt aptieku izveidi lauku teritorijā 

3.3.5. Attīstīt privātos medicīnas 

pakalpojumus 

4.1.1. Veicināt nevalstisko organizāciju 

iesaistīšanos sociālo problēmu risināšanā 

4.1.2. Atbalstīt veselīga dzīves veida 

popularizējošu pasākumu organizēšanu 

Dažādoti sociālās aprūpes un 

rehabilitācijas pakalpojumi 

Pašaprūpes pakalpojuma attīstības iespēju 

pašvaldībā izvērtējums 

Nodrošināta ģimenes ārsta pakalpojuma 

pieejamība tuvāk iedzīvotāju dzīves vietai 

Nodrošināta esošo medicīnas 

pakalpojumu pieejamība 

Nodrošināta ambulatoro pakalpojumu 

pieejamība novada teritorijā 

Nodrošināta medikamentu pieejamība 

laukos 

Paplašināts medicīnas pakalpojumu klāsts X 

Paplašinājusies sadarbība starp NVO un 

novada sociālajām institūcijām 

Pasākumu skaita pieaugums X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 




7. ILGTERMIŅA PRIORITĀTE - ATBILDĪGA DABAS APSAIMNIEKOŠANA 

Vidēja 

termiņa 

prioritātes 

(VTP) 

1. VTP 

Vides vadības 

sistēmas 

ieviešana 

2. VTP 

Preventatīvie 

pasākumi 

vides risku 

samazināšanai 

un vides 

kvalitātes 

uzlabošanai 

Rīcības 

virzieni (RV) 

1.1. RV 

Vides un 

ainavas 

pārvaldības 

sistēmas 


2.1. RV 

Vides risku 

vadība 

2.2. RV 

Vides 

kvalitatātes 

izvērtēšana un 

plānošana 

Uzdevumi 

1.1.1. Veikt rīcību kopumu, kas nepieciešams 

Vides vadības sistēmas (EMAS) sertifikāta 

iegūšanai, kādā no pašvaldības iestādēm 

1.1.2. Veikt novada ainavu inventarizāciju un 

izstrādāt ainavu kopšanas, uzturēšanas, 

saglabāšanas un apzaļumošanas noteikumus 

1.1.3. Veikt pētījumu par Ogres novada 

kūrortzonu noteikšanu 

2.1.1. Samazināt bīstamo kravu iespējamā 

piesārņojuma riska līmeni apdzīvotās vietās 

2.1.2. Veikt hidroloģisko pētījumu plūdu 

apdraudētajās teritorijās Ogres novadā 

2.2.1. Samazināt trokšņa līmeni un uzlabot 

gaisa kvalitāti Ogres pilsētā 

2.2.2. Izstrādāt plānu CO 2 emisijas 

samazināšanai, veikt pašvaldības ēku 

termoauditus un sagatavot tehnisko 

dokumentāciju 

Rezultāts 

Ieviesti Vides vadības sistēmas (EMAS) 

principi pašvaldībā 

Veikta ainavu inventarizācija, izstrādāti 

ainavu kopšanas, uzturēšanas, 

saglabāšanas un apzaļumošanas noteikumi 

Kūrortzonas statusa noteikšana 

atsevišķām teritorijām atbilstoši 

normatīvo aktu prasībām 

Samazinājies bīstamo autokravu 

iespējamā piesārņojuma riska līmenis un 

izstrādāts sadarbības plāns ar atbildīgajām 

iestādēm 

Izstrādāts pasākumu plāns plūdu draudu 

novēršanai 

Sagatavots pasākumu plāns trokšņa 

līmeņa samazināšanai un gaisa kvalitātes 

uzlabošanai Ogres pilsētā 

Izstrādāts plāns CO 2 emisijas 

samazināšanai ar aktivitātēm, lai 

samazinātu siltuma zudumus pašvaldības 

ēkās 

Plānotais rezultāta sasniegšanas 

laika posms 

3 gadu 

laikā 

X 

X 

X 

X 

7 gadu 

laikā 

X 

X 

X 

Pastāvīgi 



3. VTP 

Dabas 

daudzveidības 

saglabāšana 

4. VTP 

3.1. RV 

Īpaši 

aizsargājamo 

dabas teritoriju 

attīstība 

4.1. RV 

Sabiedrības 

līdzdalība 

vides attīstībā 

3.1.1. Iespēju robežās īstenot Dabas 

aizsardzības plānos (DAP) ietvertos 

pasākumus, kuros kā atbildīgā institūcija ir 

norādīta pašvaldība 

3.1.2. Sadarbībā ar citām institūcijām 

vienoties par Īpaši aizsargājamo dabas 

teritoriju (ĪADT) apsaimniekošanas 

organizāciju/- as izveidi 

3.1.3. Piedalīties informācijas par dabas 

pieminekļiem un dabas objektiem izplatīšanā 

4.1.1. Izstrādāt un īstenot uzņēmumu un 

iestāžu informēšanas plānu, lai popularizētu 

Vides vadības sistēmas (EMAS) sertifikāta 

vai principu ieviešanu 


Uzsākta DAP paredzēto pasākumu 

īstenošana 

Izveidotas ĪADT apsaimniekošanas 


Nodrošināta plašāka informācijas 

pieejamība par dabas pieminekļiem un 

dabas objektiem 

Izstrādāts plāns Vides vadības sistēmas 

(EMAS) ieviešanai vairākās iestādēs vai 

uzņēmumos 

X 

X 

X 

X 

Attīstīta vides 

komunikācija 

4.1.2. Izstrādāt un ieviest vides 

komunikācijas plānu (sabiedrības izglītošana 

un informēšana par vides jautājumiem) 

Nodrošināta sistemātiska, nepārtraukta 

sabiedrības izglītošana un informēšana par 

vides jautājumiem 

X 


Ogres novada attīstības programma 2011.-2018.gadam 


3. NOTEIKTĀS VIDĒJA TERMIŅA PRIORITĀTES SASNIEGŠANAS 

IZVĒRTĒJUMA RĀDĪTĀJI 

Ogres novada attīstības programmā 2011. – 2017.gadam noteiktas 26 vidēja termiņa 

prioritātes. To sasniegšanas izvērtēšanas izvērtējuma pamatā ir izvērtējuma jeb rezultatīvie 

rādītāji 11 . 

Ogres novada attīstības programmā 2011.-2017.gadam noteiktās vidēja termiņa 

prioritātes sasniegšanas izvērtējuma rādītāji 

1. ilgtermiņa prioritāte - Efektīva un moderna pārvalde 

1.vidēja termiņa prioritāte - Optimāla pārvalde 

Rādītājs 

Vērtība 

2010.gadā 

1.Iedzīvotāju apmierinātība ar Ogres 

novada pašvaldības darbu, % 

2.Darbinieku skaits, kuru izglītības 

līmenis atbilst amata aprakstā 

minētajām prasībām 

2. vidēja termiņa prioritāte - E- pārvalde 

Rādītājs 

1.Piedāvāto e- pakalpojumu skaits 

Vērtība 

2010.gadā 

Attīstības tendence 

2017.gadā 



2.Iedzīvotāju skaits, kas izmantojuši e- 

pakalpojumus 

3. vidēja termiņa prioritāte - Sabiedrības līdzdalība pārvaldes procesos 

Rādītājs 

Vērtība Attīstības tendence 

2009.gadā 2017.gadā 

1.Iedzīvotāju aktivitāte pašvaldības 

vēlēšanās, % 

2. ilgtermiņa prioritāte - Daudzveidīga un inovatīva ekonomika 

1.vidēja termiņa prioritāte - Uzņēmējdarbību atbalstoša pašvaldība 

Rādītājs 

Vērtība 

2010.gadā 



1.Realizēto privāto un publisko 

partnerību projekti 

2. vidēja termiņa prioritāte - Ekonomisko attīstību veicinoša infrastruktūra 

Rādītājs 



Avots 


pašvaldības 

organizēta 

iedzīvotāju 

aptauja 


pašvaldība 

Avots 


pašvaldība 


pašvaldība 

Avots 

Centrālā vēlēšanu 

komisija 

Avots 


pašvaldība 

Avots 

11 

Papildu informācija par vidēja termiņa prioritātes sasniegšanas izvērtējuma rādītājiem pieejama attīstības 

programmas IV daļā Attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtība 



1.Ogres pilsētas un Ogres novada ciemu 

rekonstruēto ielu kopgarums, m 

2.Rekonstruēto pašvaldības ceļu 

kopgarums, m 

3. vidēja termiņa prioritāte - Atbalsts ražošanas un pakalpojumu attīstībai 

Rādītājs 



1.Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits 

2.Nodarbināto skaits 

3.Strādājošo mēneša vidējā bruto darba 

samaksa, LVL 

4.Bezdarbnieku skaits 

5.Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits 



pašvaldība 


pašvaldība 

Avots 

Centrālā 

statistiskas 

pārvalde 

Centrālā 

statistiskas 

pārvalde 

Centrālā 

statistiskas 

pārvalde 

Nodarbinātības 

valsts aģentūra 

Centrālā 

statistiskas 

pārvalde 

6. Privāto investīciju apjoms, LVL Centrālā 

statistiskas 

pārvalde 

7. Publisko investīciju apjoms, LVL Centrālā 

statistiskas 

pārvalde 

8.Ogres novada derīgo izrakteņu 

ieguves apjoms, m 3 

9.Ogres novada tūrisma objektu 

apmeklētāju skaits 

4. vidēja termiņa prioritāte - Informēta sabiedrība par novada ekonomiku 

Rādītājs 

Vērtība 

2010.gadā 



1.Iedzīvotāju apmierinātība ar Ogres 

novada pašvaldības darbu sabiedrības 

informēšanā par ekonomiskās attīstības 

procesiem novadā, % 

3. ilgtermiņa prioritāte - Vidi saudzējoša infrastruktūra 

1.vidēja termiņa prioritāte - Efektīva infrastruktūras pārvalde 

Rādītājs 

Vērtība 

2010.gadā 

1.Iedzīvotāju apmierinātība ar 

pašvaldības sniegto pakalpojumu klāstu 



Centrālā 

statistiskas 

pārvalde 

Ogres Tūrisma 

informācijas 

centrs 

Avots 


pašvaldības 

organizēta 

iedzīvotāju 

aptauja 

Avots 


pašvaldības 



un sniegto komunālo pakalpojumu 

kvalitāti, % 

2.Pašvaldības komunālajā jomā 

strādājošo darbinieku īpatsvars, kuru 

izglītības līmenis atbilst amata aprakstā 

minētajām prasībām, % 

2. vidēja termiņa prioritāte - Mūsdienu prasībām atbilstoša infrastruktūra 

Rādītājs 



1.Pašvaldības autoceļu kopējais garums 

novadā ar asfalta segumu, km 

2.Rekonstruēto pašvaldības ceļu 

kopgarums, m 


kopējais garums novadā ar asfalta 

segumu, m 


rekonstruēto ielu kopgarums, m 

5.Veloceliņu kopgarums novadā, m 

6.Ogres novada dzelceļa stacijās 

iekāpušo pasažieru skaits 

7.Ogres novadā pārvadāto 

autotransporta pasažieru skaits 

8.Ceļu satiksmes negadījumu skaits 


9.Ugunsgrēku skaits 

10.Ceļā patērētais laiks uz galvaspilsētu 

ar autobusu, min. 

11.Ceļā patērētais laiks uz galvaspilsētu 

ar privāto transportu, min. 

12. Pārstrādei nodoto atkritumu 

daudzums, m 3 

13.Mājsaimniecību īpatsvars, kuri 

noslēguši līgumu ar atkritumu 

apsaimniekotāju, % 

14.Notekūdeņu atbilstība normatīvo 

aktu prasībām 


organizēta 

iedzīvotāju 

aptauja 


pašvaldība 

Avots 


pašvaldība 


pašvaldība 


pašvaldība 


pašvaldība 


pašvaldība 

VAS „Latvijas 

Dzelzceļš” 

Sabiedriskā 

transporta 

pārvadātāju 

sniegtā 

informācija 

Ceļu satiksmes 

drošības direkcija 

Valsts 

ugunsdzēsības un 

glābšanas dienests 

Sabiedriskā 

transporta 

pārvadātāju 

sniegtā 

informācija 

VAS „Latvijas 

Valsts ceļi” 


pašvaldība 


pašvaldība 


pašvaldība 



15.Kopējais kanalizācijas tīklu garums 

Ogres novadā, m 

16.Kopējais siltumtīklu garums Ogres 

novadā, m 

17.Mobilo sakaru tīkla pārklājums 

novada teritorijā, % 

18.Ogres novadā esošo kapsētu 

teritorijas kopējā platība, ha 

3. vidēja termiņa prioritāte - Sabiedrības iesaistīšana infrastruktūras attīstībā 

Rādītājs 



1.Iedzīvotāju dalība talkās, akcijās un 

tamlīdzīgos pasākumos 

2.Apsaimniekošanā 

nodotu 

daudzdzīvokļu māju īpatsvars, % 

4. ilgtermiņa prioritāte - Konkurētspējīga izglītība un sports 

1.vidēja termiņa prioritāte - Racionāla izglītības un sporta procesa pārvalde 

Rādītājs 

Vērtība 

2010.gadā 





pašvaldība 


pašvaldība 

Mobilo sakaru 

turētāji 


pašvaldība 

Avots 


pašvaldība 


pašvaldība 

Avots 

1. Normatīvo aktu prasībām atbilstoši 

izglītoti un kvalificēti pedagogi, % 


pašvaldība 

2.Izglītības iestāžu nodrošinājums ar 


kvalificētiem 

tehniskajiem 

pašvaldība 

darbiniekiem, % 

3.Pedagogu vidējais vecums Ogres 


novada vispārējās pamata un vidējās 

pašvaldība 

izglītības iestādēs 

2. vidēja termiņa prioritāte - Mūsdienu prasībām atbilstoša izglītības un sporta infrastruktūra 

Rādītājs 

Vērtība 

2010.gadā 



Avots 

1.Elektroenerģijas patēriņš vispārējās 

pamata un vidējās izglītības iestādēs uz 

vienu skolēnu, kwh 

2.Siltumenerģijas patēriņš vispārējās 

pamata un vidējās izglītības iestādēs uz 

vienu skolēnu, MWh 

3.Izglītības un sporta iestāžu pielāgota 

infrastruktūra cilvēkiem ar 

funkcionāliem traucējumiem, % 


pašvaldība 


pašvaldība 


pašvaldība 

3. vidēja termiņa prioritāte - Izglītības un sporta pakalpojumu pieejamība un attīstība 

Rādītājs 

Vērtība 

2010.gadā 



Avots 

1.Speciālo programmu skaits 

pašvaldības pirmsskolas izglītības 

iestādēs 

2.Izglītības iestāžu nodrošinājums ar 

sporta inventāru, % 


pašvaldība 


pašvaldība 



4. vidēja termiņa prioritāte - Sabiedrības iesaistīšana izglītības procesā 

Rādītājs 

Vērtība 

2010.gadā 



1.Mūžizglītības programmu skaits 


2.Iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko 

izglītību, % 

5. ilgtermiņa prioritāte - Kvalitatīva un pieejama kultūrvide 

1.vidēja termiņa prioritāte - Efektīva kultūras procesa pārvalde 

Rādītājs 

Vērtība 

2010.gadā 



1. Normatīvo aktu prasībām atbilstoši, 

izglītoti un kvalificēti speciālisti, % 

2.Nodrošinājums ar kvalificētiem 

speciālistiem amatiermākslas kolektīvu 

vadīšanā, % 

3. Pieredzes apmaiņas pasākumos 

iesaistīto speciālistu skaits 

2. vidēja termiņa prioritāte - Moderna kultūras institūciju infrastruktūra 

Rādītājs 



1. Atjaunoto kultūras pieminekļu skaits, 

kas ir pašvaldības īpašumā un valdījumā 

2.Kultūras objektu īpatsvars, kas 

pieejams cilvēkiem ar īpašām 

vajadzībām, % 


Avots 


pašvaldība 

Centrālā 

statistiskas 

pārvalde 

Avots 


pašvaldība 


pašvaldība 


pašvaldība 

Avots 


pašvaldība 


pašvaldība 

3. vidēja termiņa prioritāte - Kultūras mantojuma saglabāšana un mūsdienu kultūras procesu 

attīstība 

Rādītājs 

Avots 

1. Māksliniecisko kolektīvu skaits, kas 

piedalījušies Vispārējos Latviešu 

Dziesmu un Deju svētkos (vērtība 

skatāma 2008.gadā) 

2. Māksliniecisko kolektīvu skaits, kas 

piedalījušies starptautiska mēroga 

pasākumos 

Vērtība 

2010.gadā 



4. vidēja termiņa prioritāte - Sabiedrības iesaistīšana kultūrvides veidošanā 

Rādītājs 

Vērtība 

2010.gadā 




pašvaldība 


pašvaldība 

Avots 

1. Apmeklētāju skaits vietējas nozīmes 

tradicionālajās kultūras aktivitātēs 

6. ilgtermiņa prioritāte - Veselīga un sociāli atbalstīta sabiedrība 

1.vidēja termiņa prioritāte - Optimāla sociālās un veselības aizsardzības pārvalde 

Rādītājs 

Vērtība Attīstības tendence Avots 



pašvaldība 



1. Normatīvo aktu prasībām atbilstoši 

izglītoti un kvalificēti speciālisti, % 

2.Pieredzes apmaiņas pasākumos 

iesaistīto darbinieku skaits gada laikā 

2. vidēja termiņa prioritāte - Mūsdienu prasībām atbilstoša infrastruktūra 

Rādītājs 



1.Mobilo pakalpojumu skaits 

2.Siltumenerģijas patēriņš kultūras 

objektos un iestādēs, MWh 

3. vidēja termiņa prioritāte - Sociālo un veselības pakalpojumu attīstība 

Rādītājs 



1.Audžuģimeņu skaits 



pašvaldība 


pašvaldība 

Avots 


pašvaldība 


pašvaldība 

Avots 


pašvaldība 

4. vidēja termiņa prioritāte - Sabiedrības līdzdalība sociālajā un veselības aizsardzībā 

Rādītājs 

Vērtība 

2010.gadā 



Avots 

1. Veselīga dzīves veida 

popularizēšanas pasākumos iesaistīto 

iedzīvotāju skaits 


pašvaldība 

7. ilgtermiņa prioritāte - Atbildīga dabas apsaimniekošana 

1.vidēja termiņa prioritāte - Vides vadības sistēmas ieviešana 

Rādītājs 

Vērtība Attīstības tendence Avots 


- - - - 

2. vidēja termiņa prioritāte - Preventatīvie pasākumi vides risku samazināšanai un vides 

kvalitātes uzlabošanai 

Rādītājs 

1.Siltuma zudumi pašvaldības ēkās, % 

Vērtība 

2010.gadā 

3. vidēja termiņa prioritāte - Dabas daudzveidības saglabāšana 

Rādītājs 

Vērtība 

2010.gadā 

1. Dabas aizsardzības plānos ietverto 

pasākumu skaits, kuros kā atbildīgā 

institūcija ir norādīta pašvaldība 

4. vidēja termiņa prioritāte - Attīstīta vides komunikācija 

Rādītājs 

Vērtība 

2010.gadā 

1.Iestāžu un uzņēmumu skaits, kuros 

ieviesta Vides vadības sistēma (EMAS) 







Avots 


pašvaldība 

Avots 


pašvaldība 

Avots 


pašvaldība 




2010. gada 21.oktobra lēmumu (protokola Document Nr.12, Title 1.§) 


PROGRAMMA 2011. - 2017. GADAM 

(4 daļās) 

III DAĻA 

Rīcības plāns 2011. - 2013. gadam 

Ogrē 2010.



SATURS 

Ievads .................................................................................................................................... 4 

1. Rīcības plāns ilgtermiņa prioritāšu sasniegšanai ......................................................... 5 

1.1. Rīcības plāns 1.ilgtermiņa prioritātes – efektīva un moderna pārvalde - 

sasniegšanai .............................................................................................................. 5 

1.2. Rīcības plāns 2.ilgtermiņa prioritāte – daudzveidīga un inovatīva ekonomikasasniegšanai 

............................................................................................................ 13 

1.3. Rīcības plāns 3.itermiņa prioritāte – vidi saudzējoša infrastruktūra - 

sasniegšanai ............................................................................................................ 22 

1.4. Rīcības plāns 4 ilgtermiņa prioritāte – konkurētspējīga izglītība un sportssasniegšanai 

............................................................................................................ 40 

1.5. Rīcības plāns 5 ilgtermiņa prioritāte – kvalitatīva un pieejama kultūrvidesasniegšanai 

............................................................................................................ 70 

1.6. Rīcības plāns 6 ilgtermiņa prioritāte – veselīga un sociāli atbalstīta sabiedrībasasniegšanai 

............................................................................................................ 82 

1.7. Rīcības plāns 7 ilgtermiņa prioritāte – atbildīga dabas apsaimniekošanasasniegšanai 

............................................................................................................ 91 

2. Rīcības plāna kopsavilkums .......................................................................................... 96 

2.1. Ilgtermiņa prioritāšu sasniegšanai plānotie projektu finanšu līdzekļi 2011. – 

2013.gadam ............................................................................................................. 96 

2.2. Ilgtermiņa prioritāšu sasniegšanai izvirzīto projektu, aktivitāšu skaits 2011.- 

2013.gadam sadalījumā pa vidēja termiņa prioritātēm (VTP)................................ 96 




IEVADS 

Lai sasniegtu Ogres novada attīstības programmas II daļā Attīstības stratēģija 2011. – 2017. 

gadam izvirzītās vidēja termiņa prioritātes, Ogres novada attīstības programmas 2011. – 2017. 

gadam ietvaros ir izstrādāta III daļa - Rīcības plāns 2011. - 2013. gadam. 

Rīcības plānā tiek atspoguļotas plānotās investīcijas Ogres novada pašvaldības attīstības 

veicināšanai - gan pašvaldības investīcijas, gan investīcijas, ko plānots piesaistīt Eiropas 

Savienības atbalsta ietvaros, gan arī investīcijas no citiem finanšu avotiem. Rīcības plāns izstrādāts 

3 gadu termiņam, paredzot konkrētu projektu izstrādi un to sasaisti ar izpildītājiem un finanšu 

resursiem 2011., 2012. un 2013. gadā. Ja kādu no attīstības programmas II daļā - Attīstības 

stratēģija 2011. - 2017.gadam - noteiktajiem uzdevumiem nav paredzēts realizēt 3 gadu laikā, 

Rīcības plānā dota norāde - „projekti un aktivitātes no 2011. līdz 2013. netiek plānotas”. 

Rīcības plāns sastādīts secīgi pa visām 7 attīstības programmā noteiktajām ilgtermiņa 

prioritātēm, un tas ietver: 

• informāciju par projekta jeb aktivitātes pamatojumu - saistība ar attīstības 

programmas noteiktajām vidēja termiņa prioritātēm, rīcības virzieniem un 

uzdevumiem; 

• informāciju par projekta jeb aktivitātes plānotajiem darbības rezultātiem; 

• informāciju par plānoto projekta jeb aktivitātes uzsākšanas gadu un tā realizācijas 

ilgumu; 

• informāciju par projekta jeb aktivitātes finanšu instrumentu un projekta indikatīvo 

summu, norādot, vai finansējuma avots ir pašvaldības budžets, Eiropas Savienības 

finansējums vai kāds cits finanšu instruments; 

• informāciju par atbildīgo projekta jeb aktivitātes īstenošanā. 

Rīcības plānā iekļauto informāciju par realizējamiem projektiem un aktivitātēm var pārskatīt, 

veicot ikgadējo rīcības plāna aktualizāciju. Rīcības plāna aktualizāciju, nemainot pārejās attīstības 

programmas daļas, paredzēts veikt katru gadu, pārskatot līdzšinējo projektu statusu, iekļaujot 

jaunus projektus un projektu idejas, kas atbilst attīstības programmā izvirzītajām vidēja termiņa 

prioritātēm. 




1. RĪCĪBAS PLĀNS ILGTERMIŅA PRIORITĀŠU SASNIEGŠANAI 

1.1. RĪCĪBAS PLĀNS 1. ILGTERMIŅA PRIORITĀTES - EFEKTĪVA UN MODERNA PĀRVALDE – SASNIEGŠANAI 

Nr. 

1.1.1.1. 

1.1.1.2. 

1.1.1.3. 

Projekta nosaukums/aktivitāte 

Funkciju audits pašvaldības 

administrācijā un iestādēs 

Procesu audits pašvaldības 

administrācijā un iestādēs 

Pārvaldes struktūras modeļa izstrāde 

un ieviešana 

Projekta/aktivitātes plānotie 

darbības rezutāti 

Plānotais laika 

posms 

Projekta/aktivitātes 

uzsākšanas gads 


realizācijas ilgums 

1. VTP Optimāla pārvalde 

1.1. RV Pārvaldes sistēmas pilnveidošana 

1.1.1. uzdevums. Pilnveidot pašvaldības pārvaldes struktūru 

Apzināta administratīvo resursu 

izmantošanas efektivitāte; 

priekšlikumi pašvaldības darba 

uzlabošanai 

Sakārtots un pārskatāms 

pašvaldības darbs 

Izveidota samērīga novada 

pārvaldes struktūra; 

skaidri definētas pašvaldības 

pakalpojumu saņemšanas 

iespējas 

Finanšu instruments un 

indikatīvā summa 

Pašvaldības budžets 

ES un citu ārējo 

fondu finansējums 

Cits finansējuma 

avots 

Atbildīgais 

2011. 1 gads 0 Izpilddirektors 

2012. 1 gads 4500 25500 Izpilddirektors 

2012. 1 gads 0 Izpilddirektors 



1.1.1.4. 

1.1.2.1. 

1.1.2.2. 

1.1.3.1. 

1.1.3.2. 

Regulāra lietvedības un arhīvu 

sistēmu un dokumentu aprites 

kontrole pagastu pārvaldēs 

Mācības finanšu plānošanā un 

vadībā iesaistītajiem cilvēkiem 

Vienotas budžeta plānošanas 

sistēmas ieviešana pašvaldībā 

Vienotu pamatprincipu izstrāde 

personāla vadībā pašvaldībā 

Pašvaldībā nodarbināto atalgojuma 

sistēmas sakārtošana 

Lietvedības un arhīvu sistēmu 

un dokumentu kontrole pagastu 

pārvaldēs 1 reizi gadā 


2013. pastāvīgi 0 

1.1.2. uzdevums. Uzlabot finanšu vadības sistēmu 

Amatpersonu (t.sk. domes 

deputātu, iestāžu un 

struktūrvienību vadītāju) 

izpratne par finanšu plānošanas 

pamatprincipiem 

2011. 2 900 5100 

Vienoti kritēriji budžeta 

plānošanā visās pašvaldības 

iestādēs; 

sabalansēts pašvaldības budžets 

2011. pastāvīgi 0 

1.1.3. uzdevums. Izveidot vienotu personāla vadības sistēmu 

Vienota personāla vadības 

sistēma pašvaldības 

administrācijā un iestādēs; 

personāla vadības programmas 

ieviešana 

Izstrādāta vienota darba 

samaksas sistēma pašvaldībā 

nodarbinātajiem 

2011. 2 gadi 4 000 

2011. 1 gads 0 

1.2. RV Nodrošinājums ar augstas kvalifikācijas speciālistiem 

1.2.1. uzdevums. Sistemātiski paaugstināt pašvaldības darbinieku kvalifikāciju un profesionalitāti 

Adm. 

lietvedības 

nodaļa 

Adm. finanšu 

un 

ekonomikas 

nodaļa 

Adm. finanšu 

un 

ekonomikas 

nodaļa 

Adm. 

personāla 

vadītājs 

Adm. 

personāla 

vadītājs 



1.2.1.1. 

1.2.1.2. 

1.2.1.3. 

1.3.1.1. 

Plāna izstrāde pārvaldes darbinieku 

apmācībām 

Kursi pašvaldības administrācijas un 

iestāžu darbinieku kvalifikācijas 

paaugstināšanai savā specialitātē 

Pašvaldības darbinieku prasmju 

uzlabošana informācijas un 

komunikāciju tehnoloģiju 

izmantošanā 

Veikta mācību vajadzību 

analīze pārvaldes darbiniekiem; 

izstrādāts apmācību plāns 

pārvaldes darbiniekiem 

Pašvaldības darbinieku 

zināšanas par jaunākajām 

prasībām un tendencēm 

atbilstošajā specialitātē 

Efektīva IKT iespēju 

izmantošana pašvaldības darbā; 

operatīva informācijas apmaiņa 

pašvaldībā 


2012 1 gads 0 

2011. pastāvīgi 750 4250 


1.3. RV Sadarbība ar citām institūcijām 

1.3.1. uzdevums. Aktīvi piedalīties vienotas reģiona un valsts pašvaldību attīstības politikas izstrādē un īstenošanā 

Dalība Latvijas Pašvaldību 

savienības, Rīgas plānošanas reģiona 

un citu pašvaldības darbību 

regulējošu institūciju aktivitātēs 

Ogres novada interešu 

pārstāvība plānošanas 

dokumentu, normatīvo aktu 

izstrādes procesā un citās 

aktivitātēs 


1.3.2. uzdevums. Attīstīt sadarbību ar Latvijas un citu valstu pašvaldībām 

Adm. 

personāla 

vadītājs 

Adm. 

personāla 

vadītājs 

Adm. 

personāla 

vadītājs 

Domes 

priekšsēdētājs 



1.3.2.1. 

Pašvaldības speciālistu dalība 

pieredzes apmaiņas pasākumos 

Latvijā 

Paaugstināta pašvaldības 

darbinieku kompetence un 

izpratne savā specialitātē; 

jaunu pieeju izmantošana 

pašvaldības funkciju 

nodrošināšanā; 

noorganizēti vismaz 2 

pieredzes apmaiņas pasākumi 

gadā ar Latvijas pašvaldībām 


2011. pastāvīgi 

1000 

gadā 


1.3.2.2. 

1.3.2.3. 

Pašvaldības sadarbība ar ārvalstu 

partneriem 

Pašvaldības dalība starptautiskos 

projektos 

Noslēgti sadarbības līgumi ar 

citu valstu pašvaldībām; 

noorganizēts vismaz 1 

pieredzes apmaiņas pasākums 

gadā 

Īstenots vismaz 1 starptautisks 

projekts gadā; 

pašvaldības darbā integrēta 

starptautiskā pieredze 



7500 

gadā 

1.4. RV Sabiedriskā kārtība un drošība 

1.4.1. uzdevums. Veikt pasākumus sabiedriskās kārtības un drošības uzlabošanā 

42500 

gadā 

Adm. 

attīstības 

nodaļa 

Adm. 

attīstības 

nodaļa 



1.4.1.1. 

Sadarbība ar jauniešu organizācijām 

preventīvā darba nodrošināšanai 

sabiedriskās kārtības un drošības 

uzlabošanai 

Vismaz 3 pasākumi gadā 

sadarbībā ar jauniešu 

organizācijām sabiedriskās 

kārtības un drošības 

uzlabošanai; 

izgatavoti un izplatīti Ogres 

novada skolēniem atstarotāji un 

informatīvi materiāli par 

sabiedrisko kārtību un drošību 



Pašvaldības 

policija 

1.4.1.2. 

Video novērošanas sistēmas 

uzstādīšana apdzīvotās vietās 

Uzstādītas 12 video 

novērošanas kameras dažādās 

apdzīvotās vietās; 

Pašvaldības policijā izveidotas 

4 štata vietas darbam ar video 

novērošanas sistēmu 

2011. 3 gadi 10000 

Pašvaldības 

policija 

1.4.1.3. 

1.4.2.1. 

Psiholoģiskā atbalsta nodrošināšana 

pašvaldības policistiem 

Automašīnu iegāde pašvaldības 

policijas vajadzībām 

Nodrošināts psiholoģiskais 

atbalsts pašvaldības policijas 

darbiniekiem 


1.4.2. uzvdevums. Uzlabot pašvaldības policijas materiāli tehnisko bāzi 

Pašvaldības policijas 

vajadzībām iegādātas 3 ar video 

kamerām un speciālām ierīcēm 

aprīkotas automašīnas 

2011 3 36000 

2. VTP E - pārvalde 

2.1. RV E - pārvaldes sistēmas ieviešana 

2.1.1. uzdevums. Izveidot vienotu pašvaldības komunikāciju un informācijas sistēmu 

Pašvaldības 

policija 

Pašvaldības 

policija 



2.1.1.1. 

2.1.1.2. 

2.1.1.3. 

2.1.2.1. 

2.1.2.2. 

Vienotas lietvedības sistēmas 

izmantošana 

Vienotas grāmatvedības sistēmas 

izmantošana 

Vienotas telefonu sakaru sistēmas 

nodrošināšana pašvaldībā 

Aktīva dalība valsts mēroga e- 

pārvaldes projektu ieviešanā 

Bezmaksas bezvadu interneta pieeja 

konkrētās vietās novadā 

2.2.1.1. Pašvaldības e-pakalpojumu attīstība 

2.2.1.2. 

Informatīvi pasākumi iedzīvotājiem 

par e-pakalpojumu izmantošanas 

iespējām 

Pārskatāma dokumentu aprite 

pašvaldībā 

Pašvaldībā centralizēta 

grāmatvedība 

Samazinātas pašvaldības 

telefonsakaru izmaksas 



2011 3 gadi 35000 


2.1.2. uzdevums. Iekļauties vienotā valsts e- pārvaldes sistēmā 

Iedzīvotājiem un pašvaldības 

darbiniekiem pieejama vienota 

informācijas sistēma 

Pašvaldības e-pakalpojumi 

pieejami bez maksas 3 vietās 

Ogres pilsētā 


1500 

gadā 

2013. 3 gadi 1000 

2.2. RV E - pakalpojumu pieejamība sabiedrībai 

2.2.1. uzdevums. Aktivizēt iedzīvotājus izmantot pašvaldības e-pakalpojumus 

Izstrādāti vai uzlaboti ne mazāk 

kā 2 pašvaldības e-pakalpojumi 

gadā 

Palielinājies iedzīvotāju skaits, 

kas aktīvi izmanto pašvaldības 

e-pakalpojumus 


700 

gadā 


5000 

gadā 

4000 

gadā 

2.2.2. uzdevums. Paplašināt informācijas par pašvaldību pieejamību plašam sabiedrības lokam 

Adm. 

datortehnikas 

inženieris 

Adm. 

datortehnikas 

inženieris 

Adm. 

datortehnikas 

inženieris 


Adm. 

datortehnikas 

inženieris 

Adm. 

sabiedrisko 

attiecību 

nodaļa 

Adm. 

sabiedrisko 

attiecību 

nodaļa 



2.2.2.1. 

2.2.2.2. 

3.1.1.1. 

3.1.1.2. 

Pamatinformācijas uzturēšana 

pašvaldības mājas lapā vismaz 3 

valodās 

Operatīvā informācija par 

nozīmīgākajām novada vadības 

aktivitātēm pašvaldības mājas lapā 

Dažādu sadarbības formu 

izmantošana pašvaldības un 

iedzīvotāju komunikācijā 

Informācija par pašvaldību 

pieejama plašam sabiedrības 

lokam 

Uzlabota informācijas 

pieejamība par pašvaldības 

vadības darbu 




3. VTP Sabiedrības līdzdalība pārvaldes procesos 

3.1. RVIedzīvotāju iesaistīšana pašvaldības attīstības jautājumu risināšanā 

3.1.1. uzdevums. Sekmēt pilsonisko izglītību un iedzīvotāju līdzdalību sabiedriskajos procesos 

Kursu organizēšana iedzīvotājiem 

par sabiedriski nozīmīgiem 

jautājumiem 

Noorganizēti vismaz 2 

pasākumi gadā, izmantojot 

tādas metodes kā lietišķās 

spēles, iedzīvotāju žūrijas, 

forumi, diskusijas u.tml. 

2 reizes gadā noorganizēti kursi 

un semināri iedzīvotājiem par 

sabiedriski nozīmīgiem 

jautājumiem 

2012. pastāvīgi 


3.1.2. uzdevums. Izmantot IKT interaktīvās iespējas iedzīvotāju un pašvaldības komunikācijā 

Vienkārša un operatīva 

iedzīvotāju viedokļa 

3.1.2.1. Elektroniskās iedzīvotāju aptaujas noskaidrošana pašvaldības 

darbā aktuālos jautājumos 

vismaz 2 reizes gadā 


1000 

gadā 

1000 

gadā 

Adm. 

sabiedrisko 

attiecību 

nodaļa 

Adm. 

sabiedrisko 

attiecību 

nodaļa 

Adm. 

sabiedrisko 

attiecību 

nodaļa 

Adm. 

sabiedrisko 

attiecību 

nodaļa 

Adm. 

sabiedrisko 

attiecību 

nodaļa 



3.1.2.2. 

3.1.3.1. 

3.1.3.2. 

Tiešsaistes komunikācija ar 

iedzīvotājiem - intervijas ar 

pašvaldības vadību 

Informācijas koordinācija starp 

NVO, interešu grupām, 

iedzīvotājiem un pašvaldību 

Pašvaldības konsultācijas NVO 

reģistrācijai un dokumentācijas 

sagatavošanā investīciju piesaistei 

Vienkāršota iespēja 

iedzīvotājiem uzdod 

pašvaldības vadībai aktuālos 

jautājumus; 

nodrošinātas tiešsaistes 

intervijas ar vadību 2 reizes 

gadā 



3.1.3. uzdevums. Veicināt dialogu starp pašvaldību, NVO un interešu grupām 

izveidota informatīvā bāze par 

NVO darbību novadā; 

Izveidota NVO koordinācijas 

padome 

Piesaistītas investīcijas novada 

biedrību, nodibinājumu un 

interešu grupu projektiem 



2000 

gadā 

Adm. 

sabiedrisko 

attiecību 

nodaļa 

Adm. 

sabiedrisko 

attiecību 

nodaļa 

Adm. 

attīstības 

nodaļa 




1.2. RĪCĪBAS PLĀNS 2. ILGTERMIŅA PRIORITĀTES - DAUDZVEIDĪGA UN INOVATĪVA EKONOMIKA – SASNIEGŠANAI 


posms 



Nr. 



darbības rezultāti 






ES un citu ārējo fondu 

finansējums 

Cits finansējuma avots 

Atbildīgais 

1.1.1.1. 

1.1.1.2. 

1.1.1.3. 

Ogres novada uzņēmējdarbības 

attīstības plāna izstrāde 

Informācijas par uzņēmējdarbību 

Ogres novadā pieejamības 


Savlaicīgas informācijas par 

pašvaldības plānotajiem iepirkumiem 

kārtējā budžeta ietvaros sniegšana 

1. VTP Uzņēmējdarbību atbalstoša pašvaldība 

1.1. RV Uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas pilnveidošana 

1.1.1. uzdevums. Pilnveidot Ogres novada uzņēmējdarbības attīstības atbalsta sistēmu 

Izstrādāts Ogres novada 

uzņēmējdarbības attīstības 

plāns 2012. - 2017. gadam 

Izveidota sadaļa 

"Uzņēmējdarbība Ogres 

novadā" mājas lapā 

www.ogresnovads.lv 

Mājas lapā 

www.ogresnovads.lv publicēti 

pašvaldības plānotie iepirkumi 

pēc pašvaldības budžeta 

apstiprināšanas 

2011. 1 gads 3 000 OBII 



Sabiedrisko 

attiecību 

nodaļa 

Finanšu un 

ekonomikas 

nodaļa 



1.1.1.4. 

1.1.2.1. 

Sistemātiska Ogres novada 

tautsaimniecības attīstības analīze 

Pārskats par Ogres novada 

tautsaimniecības attīstību 

iepriekšējā gadā 


2012. 

reizi 

gadā 

1.1.2. uzdevums. Izstrādāt efektīvu nodokļu atlaižu sistēmu uzņēmējdarbības veicināšanai 

Izstrādāt Ogres novada saistošos 

noteikumus nodokļu un nodevu 

atlaižu piemērošanai 

Izstrādāti saistošie noteikumi 2011. 1 gads 0 

1.1.3. uzdevums. Uzlabot pašvaldības un uzņēmēju savstarpējo komunikāciju un sadarbību 

1 000 OBII 

Juridiskā 

nodaļa 

1.1.3.1. 

Sistemātiska informācijas apmaiņa 

starp domes vadību un uzņēmējiem, 

uzņēmēju atbalsta NVO 

Noorganizētas uzņēmēju, 

domes vadības un speciālistu 

tikšanās 4 reizes gadā 


Sabiedrisko 

attiecību 

nodaļa 

1.1.3.2. 

1.1.3.3. 

Atvērto Uzņēmējdarbības attīstības 

komisijas sēžu organizēšana 

Uzņēmēju datu bāzes izveidošana un 

uzturēšana 

1.1.3.4. Ogres novada uzņēmēju dienas 

1.1.3.5. 

Uzņēmēju konsultēšana par projektu 

aktivitātēm 

Noorganizētas 2 

Uzņēmējdarbības attīstības 

komisijas atvērtās sēdes gadā 

Izveidota novada uzņēmēju 

datu bāze un nodrošināta tās 

uzturēšana 

Noorganizēts informatīvi 

izglītojošs pasākums 

Konsultācijas un atbalsts 

uzņēmējiem, sagatavoti un 

realizēti uzņēmējdarbības 

attīstības projekti 

2011. pastāvīgi 0 UAK 

2011. pastāvīgi 0 OBII 

2011. 

reizi 

gadā 


1.1.4. uzdevums. Attīstīt privāto un publisko partnerību 

3 000 

gadā 

3 000 

gadā 

OBII 

OBII 



1.1.4.1. 

Iespējamo PPP modeļu izpēte Ogres 

novadā 

Sagatavoti priekšlikumi PPP 

projektu izstrādei un ieviešanai 



2012. 1 gads 1 500 8 500 

Attīstības 

nodaļa 

1.1.4.2. 

OBII ēkas rekonstrukcija, izmantojot Veikta ēkas rekonstrukcija un 

2012. 2 gadi 0 

PPP modeli 

uzbūvēta piebūve 

1.1.5. uzdevums. Iesaistīt uzņēmējus pašvaldības lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procesā 

800 

000 

OBII 

1.1.5.1. 

Uzņēmējdarbības attīstības komisijas 

iesaistīšana domes lēmumu 

sagatavošanā un pieņemšanā 

Uzņēmējdarbības attīstības 

komisijas izskatīti lēmuma 

projekti un sagatavoti atzinumi 

2011. pastāvīgi 0 UAK 

1.1.5.2. 

1.1.6.1. 

1.2.1.1. 

1.2.1.2. 

Uzņēmēju iesaistīšana novada 

teritorijas plānošanas dokumentu 

izstrādē 

Izstrādāti uzņēmējdarbības 

attīstību veicinoši teritorijas 

attīstības dokumenti 

2011. pastāvīgi 0 Būvvalde 

1.1.6.uzdevums. Veikt padziļinātu novada tūrisma attīstības iespēju izpēti 

Novada tūrisma attīstībai esošo un Izstrādāta Ogres novada tūrisma 

2011. 1 gads 2 000 TIC 

nepieciešamo resursu izvērtējums attīstības koncepcija 


1.2.1. uzdevums. Sniegt palīdzību uzņēmējiem darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanā 

Pašvaldības atbalsts uzņēmumu 

darbinieku apmācībai ar jaunākajām 

IT 

Uzņēmumu darbinieku apmācību 

organizēšana iespējami tuvāk dzīves 

un darba vietai 

Pašvaldības telpu Ogrē, 

Suntažos un Madlienā 

piedāvājums datorzinību 

apmācības programmu apguvei 

Pašvaldības telpu un 

aprīkojuma nodrošinājums 

uzņēmēju organizētajiem savu 

darbinieku izglītojošajiem 

pasākumiem 

2012. pastāvīgi 1 000 2 000 OBII 


1 200 

gadā 

Pagastu 

pārvaldes 



1.2.2.1. 

1.2.2.2. 

Veicināt sadarbību prakšu vietu 

veidošanā novada uzņēmumos un 

citās institūcijās 

Atbalsts novada profesionālo 

izglītības iestāžu audzēkņu dalībai 

praksēs ārvalstīs 


1.2.2. uzdevums. Sekmēt jauniešu iekļaušanos darba tirgū 

Noslēgti prakses līgumi 2011. pastāvīgi 0 OBII 

Nodrošināts pašvaldības 

līdzfinansējums 2 profesionālo 

skolu audzēkņu praksēm 

ārvalstīs gadā 


Nodrošinātas 20 prakšu vietas 

1.2.2.3. Prakses vietu izveidošana pašvaldībā 


pašvaldībā 


1.3.1. uzdevums. Popularizēt novadā saražoto produkciju un sniegtos pakalpojumus 

1.3.1.1. 

1.3.1.2. 

1.3.2.1. 

1.3.2.2. 

"Ogres novada prezentācijas grozs" 

izstrāde un ieviešana 

Atbalsts sadarbības veidošanai starp 

novada un ārvalstu uzņēmējiem 

pašvaldības sadarbības 

partnervalstīs 

Prezentāciju grozs ar vietējiem 

ražojumiem 

Noorganizētas kopējās 

pašvaldības pārstāvju un 

uzņēmēju vizītes ārvalstīs 

Izglītības 

pārvalde 

Personāla 

nodaļa 

2011 2 gadi 1 000 1 000 OBII 


1 000 

gadā 

1.3.2. uzdevums. Iesaistīties valsts un reģionāla mēroga uzņēmējdarbības attīstības politikas plānošanā 

Sadarbība ar uzņēmumiem 

Latvenergo, Latvijas Gāze, 

Lattelekom, u.c. novada 

infrastruktūras plānošanā 

Piedalīšanās Rīgas plānošanas 

reģiona plānošanas dokumentu 

izstrādē 

Pašvaldības interešu 

pārstāvniecība teritorijas 

attīstībai nozīmīgu 

infrastruktūras objektu izveidē 


pārstāvniecība plānošanas 

dokumentu izstrādē 



1 000 

Attīstības 

nodaļa 

Izpilddirekto 

rs 

Attīstības 

nodaļa 



2.1.1.1. 

2.1.1.2. 

Tehnoloģisko parku novada lauku 

teritorijā izveides iespēju izpēte 

"Elektroenerģijas jaudu palielināšana 

Ogres industriālajā teritorijā" 


2. VTP Ekonomisku attīstību veicinoša infrastruktūra 

2.1. RV Infrastruktūras uzlabošana 

2.1.1. uzdevums. Uzlabot uzņēmumu sasniedzamību un ražošanas teritoriju attīstību 

Izstrādāta tehnoloģiskā parka 

koncepcija 

Izstrādāts TEP un izbūvētas 

komunikācijas 

2012. 1 gads 10 000 OBII 

2011. 3 gadi 75 000 500 000 OBII 

2.1.1.3. Ciemupes ielas projekta izstrāde Izstrādāts tehniskais projekts 2011 2 gadi 12 000 Būvvalde 

2.1.1.4. 

2.1.1.5. 

2.1.2.1. 

Projekta "Pašvaldības autoceļu 

Jaunliepiņa s- Dzintari 2,03 km 

posma seguma atjaunošana, 

Madliena - Grendeles 0,8 km posma 

rekonstrukcija, Putriņas - Gretes 0,4 

km posma rekonstrukcija" izstrāde 

un ieviešana 

Pievadceļu un komunikācijas 

infrastruktūras izbūve uz/no 

ražošanas objektiem 

Sakārtoti ražošanas attīstībai 

nozīmīgi pašvaldības ceļi un 

komunikācijas Madlienas 

pagastā 

Izbūvēto pievadceļu/ 

komunikāciju skaita pieaugums 

2012. 2 gadi 4 500 25 500 


50 000 

gadā 

Madlienas 

pagasta 

pārvalde 

2.1.2. uzdevums. Panākt augstas vides kvalitātes nodrošināšanu ražošanas un pakalpojumu sniegšanas zonās 

Izstrādāti vides kvalitātes 

Priekšlikumu sagatavošana teritorijas 

nosacījumi teritorijas 

izmantošanas un apbūves 

2012. pastāvīgi 0 Būvvalde 

izmantošanas un apbūves 

noteikumiem 

noteikumos 

3. VTP Atbalsts ražošanas un pakalpojumu attīstībai 

3.1. RV Investīciju piesaiste uzņēmējdarbības attīstībai 

3.1.1. uzdevums. Veicināt sadarbību ar LIAA, vēstniecībām un potenciālajiem investoriem investīciju piesaistē 

OBII 



3.1.1.1. 

"invest in ogre.lv" izstrāde un 

ieviešana 

3.1.1.2. Investoru kartes izveide 

Jaunu investoru un investīciju 

piesaiste 


2011. 3 gadi 

1 500 

gadā 

1 500 

Attīstības 

nodaļa 

Izveidota publiski pieejama 

Investīciju datu bāze, noslēgti 

līgumi ar zemju īpašniekiem 

2011. pastāvīgi 1 500 1 500 OBII 

par informācijas publiskošanu 

3.1.2. uzdevums. Atbalstīt jaunu uzņēmumu veidošanos 

3.1.2.1. 

"Radošo un sociālo nozaru 

uzņēmējdarbības attīstības centra 

izveidošana" - izstrāde un ieviešana 

Izveidots radošais un sociālais 

inkubators "Radošs" Ogrē 

2011. 2 gadi 75 000 425 000 OBII 

3.1.2.2. 

Novada atbalsta programma 

jaunajiem uzņēmējiem izstrāde un 

ieviešana 

Katru gadu atbalstīti 5 jauni 

uzņēmumi 

2011. pastāvīgi 0 25 000 OBII 

3.2. RV Ražošanas un pakalpojumu attīstība 

3.2.1. uzdevums. Veicināt zinātnieku un uzņēmumu sadarbību pētniecības jomā 

3.2.1.1. 

Veicināt uzņēmumu sadarbību ar 

zinātniskām institūcijām, 

augstskolām un nozaru asociācijām. 

Sadarbības līgumi un aktivitātes 2011. pastāvīgi 0 OBII 

3.2.2.1. 

Noskaidrot uzņēmumu problēmas, 

kuras var risināt pašvaldība savas 

kompetences ietvaros 

3.2.2. uzdevums. Atbalstīt novadā esošo ražošanas un pakalpojumu uzņēmumu attīstību 

Atrisināti problemātiskie 

jautājumi 

3.2.3. uzdevums. Attīstīt lauksaimniecības nozaru attīstību 




3.2.3.1. 

3.2.3.2. 

Lauksaimniecībā izmantojamās 

zemes saglabāšana 

lauksaimnieciskajai ražošanai 

Agrārās industrijas, lauku biznesa 

kooperatīvu darbības popularizēšana 

Vietējas nozīmes 

lauksaimniecības teritoriju 

noteikšana pašvaldības 

teritorijas plānojumā 

Sadarbībā ar esošajiem 

kooperatīviem noorganizēti 


Ogres novada uzņēmējiem 


2011. 1 gads 0 Būvvalde 


reizi 

gadā 

500 

gadā 

500 OBII 

3.2.3.3. 

3.2.3.4. 

3.2.4.1. 

3.2.4.2. 

Inovāciju un ražošanas 

modernizācijas lauksaimniecībā un 

mežsaimniecībā popularizēšana 

Netradicionālās lauksaimniecības 

attīstības veicināšana 

Ekonomiskā pamatojuma derīgo 

izrakteņu ieguvei pašvaldībai 

piederošajās zemēs izstrāde 

Veicināt uz derīgo izrakteņu resursu 

ieguvi balstītas uzņēmējdarbības 

attīstību 

Sadarbībā ar nozaru 

asociācijām noorganizēti 


Ogres novada uzņēmumiem 

Sadarbībā ar LLKC 

noorganizēti informatīvi 

pasākumi interesentiem par 

netradicionālās 

lauksaimniecības attīstības 

iespējām 


2012. 

reizi 

gadā 

reizi 

gadā 

500 

gadā 

500 

gadā 

3.2.4. uzdevums. Attīstīt derīgo izrakteņu ieguves nozares attīstību 

Veikta derīgo izrakteņu atradņu 

priekšizpēte pašvaldībai 

piekrītošajās un īpašumā 

esošajās zemēs 

Publiski pieejama informācija 

par derīgo izrakteņu atradnēm 


500 OBII 

500 OBII 

2011. 2 gadi 5 000 OBII 

2012. pastāvīgi 0 Būvvalde 



3.2.4.3. 

3.3.1.1. 

3.3.1.2. 

3.3.1.3. 

3.3.1.4. 

3.3.1.5. 

3.3.1.6. 

4.1.1.1. 

Vilku un Plāteres karjeru izstrādes 

projektu sagatavošana 

Atbalsts jaunu tūrisma uzņēmumu 

veidošanai un esošo attīstībai 

"Brīvo nišu” pakalpojuma kā tūrisma 

produktu apzināšana 

"Zilo kalnu" tūrisma infrastruktūras 

izveide 

Ūdens tūrisma infrastruktūras 

izveide dabas parkā "Ogres ieleja" 

Izveidot videi draudzīga tūrisma 

piedāvājumu 

Standartu un kvalitātes sistēmas 

izstrāde tūrisma pakalpojumu 

sniegšanā 

Aprēķināti derīgo izrakteņu 

krājumi un sagatavota 

dokumentācija karjeru izstrādei 



3.3. RV Mērķtiecīga tūrisma piedāvājuma veidošana 

3.3.1. uzdevums. Uzlabot tūrisma pakalpojumu pieejamību un kvalitāti Ogres novadā 

Noorganizēti informatīvi 

izglītojoši pasākumi tūrisma 

jomā Ogres novada uzņēmējiem 

un citiem interesentiem 

Informatīvs materiāls pie 

ONUP 


500 

gadā 

Madlienas 

pagasta 

pārvalde 

500 TIC 

2011. 1 gads 0 TIC 

Tūristu skaita pieaugums 2011 3 gadi 120 000 680 000 TIC 

Izveidotas 4 labiekārtotas ūdens 

tūristu apmetnes vietas 

Izstrādāts Ogres novada tūrisma 

piedāvājums 

2011 2 gadi 1 200 8 000 TIC 

2011. 2 gadi 0 TIC 

Izstrādāta kvalitātes sistēma 2011. 1 gads 0 TIC 

4. VTP Informēta sabiedrība par novada ekonomiku 

4.1. RV Iedzīvotāju iesaistīšana ekonomiskās izglītības pilnveidošanā un sabiedriskajās aktivitātēs 

4.1.1. uzdevums. Attīstīt ekonomiskās izglītības procesus 

Atbalsts kursu un semināru 

uzņēmējdarbībā organizēšanai 



iedzīvotājus izglītojošu 

pasākumu norisei 


2 reizes 

gadā 

0 2 000 NVA OBII 



4.1.1.2. 


4.1.2. uzdevums. Veikt regulārus informatīvos pasākumus par ekonomikas attīstību novadā 

Publiski pieejama informācija 

pašvaldības mājas lapā un 

Iedzīvotāju informēšana par 

laikrakstā "Ogrēnietis" par 

ekonomiskās attīstības procesiem 

ekonomiskās attīstības 

novadā 

tendencēm un aktivitātēm 


novadā 

Saīsinājumi 

ONUP - Ogres novada uzņēmējdarbības attīstības programma NVA - Nodarbinātības valsts aģentūra 

UAK - Uzņēmējdarbības attīstības komisija TIC - Tūrisma informācijas centrs 

OBII - Ogres Biznesa un inovāciju inkubators 




1.3. RĪCĪBAS PLĀNS 3. ILGTERMIŅA PRIORITĀTES - VIDI SAUDZĒJOŠA INFRASTRUKTŪRA- SASNIEGŠANAI 

Nr. 

1.1.1.1. 

1.1.1.2. 

Projekta 

nosaukums/aktivitāte 


plānotie darbības rezultāti 


posms 











avots 

1. VTP Efektīva infrastruktūras pārvalde 

1.1. Infrastruktūras pārvaldes sistēmas pilnveidošana 

1.1.1. uzdevums. Izveidot vienotu novada infrastruktūras objektu, pašvaldības ēku un zemju apsaimniekošanas sistēmu 

Pašvaldības infrastruktūras 

objektu un pašvaldības ēku un 

zemju attīstības plāna izstrāde 

Pašvaldībai piekrītošo zemju 

ierakstīšana zemesgrāmatā 

Apkopta informācija par 

viesiem pašvaldības 

valdījumā un īpašumā 

esošajiem nekustamajiem 

īpašumiem; izstrādāts vienots 

vidēja termiņa infrastruktūras 

objektu un pašvaldības ēku 

un zemju attīstības plāns 

Veikta pašvaldībai piekrītošo 

zemes gabalu ierakstīšana 

zemesgrāmatā 



Atbildīgais 


Būvvalde un 

Juridiskā 

nodaļa 



1.1.1.3. 

1.1.2.1. 

Pašvaldības ceļu un ielu 

infrastruktūras inventarizācija 

Veikta esošās situācijas 

apzināšana pašvaldības 

ielu/ceļu uzturēšanā un 

sagatavoti priekšlikumi 

optimālas ielu un ceļu 

infrastruktūras izveidošanai 



1.1.2. uzdevums. Izstrādāt vienotu metodiku pašvaldības sniegto komunālo pakalpojumu tarifu aprēķināšanai 

Vienotas metodikas tarifu 

aprēķināšanai siltumapgādē 

(atkarībā no kurināmā veida - 

dabasgāzes vai koksnes) 


Izstrādāta un ieviesta vienota 

tarifu aprēķināšanas sistēma 

katram komunālo 



1.1.2.2. 

1.1.3.1. 

Vienotas ūdensapgādes un 

kanalizācijas tarifu 

aprēķināšanas metodikas 


Izstrādāta un ieviesta vienota 

tarifu aprēķināšanas sistēma 

katram komunālo 



1.1.3. uzdevums. Nodrošināt vienotas uzskaites sistēmas par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem komunālajā jomā ieviešanu 

Vienotas uzskaites sistēmas 

(tai skaitā datu bāzes) par 

pašvaldības sniegtajiem 

pakalpojumiem komunālās 

saimniecības jomā izstrāde 

un ieviešana 

Vienlīdzīgi nosacījumi 

norēķiniem par pašvaldības 

sniegtajiem komunālajiem 

pakalpojumiem 

2012. 1 gads 0 

1.1.4. uzdevums. Uzlabot visu infrastruktūras un mājokļu apsaimniekošanā iesaistīto institūciju savstarpējo sadarbību 







1.1.4.1. 

1.1.5.1. 

1.1.5.2. 

1.1.6.1. 

1.1.6.2. 

Vienotas informācijas un 

pasākumu plānošanas 

sistēmas izveidošana un 

ieviešana 

Uzlabojusies informācijas 

apmaiņa starp dažādām 

pašvaldības institūcijām; 

nodrošināta plānoto 

pasākumu savstarpēja 

koordinācija 



1.1.5. uzdevums. Pilnveidot pašvaldības sniegto pakalpojumu klāstu un uzlabot sniegto komunālo pakalpojumu kvalitāti 

Veikts pašvaldības sniegto 

Pašvaldības sniegto komunālo pakalpojumu 

komunālo pakalpojumu audits; izvērtētas iespējas 


ūdens saimniecības jomā izveidot vienu 

audita veikšana 

ūdenssaimniecības 

pakalpojumu sniedzēju 

Pašvaldības sniegto 

komunālo pakalpojumu 

(siltumapgāde, atkritumu 

apsaimniekošana, ceļu 

uzturēšana u.c.) efektivitātes 

un lietderības izvērtēšana 

Izstrādāts rīcības plāns 

pašvaldības sniegto 

komunālo pakalpojumu 

klāsta paplašināšanai vai 

optimizācijai un kvalitātes 

uzlabošanai 


1.1.6. uzdevums. Samazināt nelietderīgu siltumenerģijas un elektroenerģijas resursu patēriņu 

Veikta pašvaldības ēku un 


siltumenerģijas un 

2011. 1 gads 2 000 

elektroenerģijas patēriņa 

analīze 

Pašvaldības ēku un 



elektroenerģijas patēriņa 

analīze 

Rīcības plāna siltumenerģijas 

un elektroenerģijas patēriņa 

samazināšanai pašvaldības 

infrastruktūrā izstrāde 

Izstrādāts kopējs pašvaldības 

rīcības plāns enerģētisko 

resursu patēriņa 

samazināšanai un uzsākta tā 

ieviešana 

2012. 1 gads 0 









1.1.7. Uzlabot pašvaldības ēku un komunālās infrastruktūras apsaimniekotāju materiāli tehnisko nodrošinājumu 

Pašvaldības ēku un 

komunālās infrastruktūras Sagatavoti priekšlikumi 

apsaimniekotāju materiāli racionālai pašvaldības ēku un 

tehniskā nodrošinājuma, ja komunālās infrastruktūras 

Komunālā 

1.1.7.1. 

2012. 2 gadi 0 

apsaimniekotājs ir 

apsaimniekotāju materiāli 

nodaļa 

pašvaldība, tās iestāde, tehniskais nodrošinājuma 

aģentūra vai uzņēmums, izmantošanai 

apzināšana 

1.1.8. uzdevums. Nodrošināt nepieciešamās dokumentācijas izstrādi ES un valsts budžeta finansējuma saņemšanai ūdenssaimniecības 

1.1.8.1. 

D/s "Lašupes" ūdensapgādes 

sistēmas TEP izstrāde un 

projekta pieteikuma 

sagatavošana 

attīstībai apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000 

Sagatavots d/s "Lašupes" 

ūdensapgādes sistēmas 

tehniski ekonomiskais 

pamatojums un projekta 

pieteikums 

2011. 1 gads 300 1 700 


1.2.1. uzdevums. Sistemātiski paaugstināt pašvaldības darbinieku kvalifikāciju un profesionalitāti 

P/a 

"Mālkalne" 

1.2.1.1. 

Strādājošo apmācības 

darbam ar jaunākajām 

tehnoloģijām 

Visu pašvaldības komunālo 

iestāžu un struktūrvienību 

nodrošinājums ar 

kvalificētiem speciālistiem 


500 

gadā 

Komunālā 

nodaļa 

1.2.1.2. 

Kursi pašvaldības komunālo 

pakalpojumu jomā strādājošo 


paaugstināšanai savā 

specialitātē 

Paaugstinājies komunālajā 

jomā strādājošo darbinieku 

zināšanu līmenis par 

jaunākajām prasībām 

atbilstošajā specialitātē 

2011. pastāvīgi 0 14 000 

1.3. RV Infrastruktūras un mājokļu informācijas sistēmas izveidošana 

Komunālā 

nodaļa 



1.3.2.1. 

1.3.3.1. 


1.3.1. uzdevums. Izveidot elektroniskas datu bāzes par pašvaldības infrastruktūras objektiem 

Projekti un aktivitātes no 2011. līdz 2013. netiek plānotas 

1.3.2. uzdevums. Turpināt informācijas tehnoloģiju ieviešanu infrastruktūras un mājokļu apsaimniekošanā 

Nepieciešamo 

datoraprīkojuma un 

programmatūras iegāde 

Apsaimniekošanas institūciju 

nodrošinājums ar 

datoraprīkojumu 


400 

gadā 

1.3.3. uzdevums. Nodrošināt sistemātisku un operatīvu informācijas pieejamību 

Regulāri ievietot publiski 

pieejamu informāciju par 

Informācijas par aktuāliem aktuāliem jautājumiem 

jautājumiem infrastruktūras infrastruktūras un mājokļu 

un mājokļu apsaimniekošanā apsaimniekošanā laikrakstā 

pašvaldības vai 

"Ogrēnietis", pašvaldības 


apsaimniekotāja mājas lapās mājas lapā 

ievietošana 

www.ogresnovads.lv, p/a 

"Mālkalne" avīze un mājas 

lapā www.malkalne.lv 

1 000 gadā 

Sabiedrisko 

pakalpojum 

u sniedzēji 

Sabiedrisko 

attiecību 

nodaļa un 

p/a 

"Mālkalne" 


1.4.1. uzdevums Nodrošināt sistemātisku sadarbību pašvaldības noslēgto līgumu ietvaros un paplašināt sadarbības partneru loku 

komunālajā jomā 

1.4.1.1. 

Tīklu atpirkšana VAS 

"Latvenergo" 

Atpirkto tīklu daudzums 2011. 3 gadi 

katru 

gadu 

5000 

Izpilddirekto 

rs 

1.4.2. uzdevums. Attīstīt sadarbību ar Rīgas plānošanas reģionu, valsts un citām institūcijām, Latvijas un citu valstu pašvaldībām 



1.4.2.1. 


savienības, Rīgas plānošanas 

reģiona un citu pašvaldības 

darbību regulējošu institūciju 

aktivitātēs 

Ogres novada interešu 

pārstāvība plānošanas 

dokumentu, normatīvo aktu 

izstrādes procesā un citās 

aktivitātēs 



Izpild 

direktors 

2. VTP Mūsdienu prasībām atbilstoša infrastruktūra 

2.1. RV Satiksmes infrastruktūras attīstība 

2.1.1. uzdevums. Uzlabot Ogres novada teritoriju savstarpēju sasniedzamību 

2.1.1.1. 

Tuneļa zem dzelzceļa 

sķērsojuma Kalna prospektā, 

Ogres pilsētā, tehniskā 

projekta izstrāde 

Izstrādāta tuneļa tehniskais 

projekta dokumentācija 

būvniecības uzsākšanai un 

finanšu līdzekļu piesaistei 

2011. 2 gadi 40 000 Būvvalde 

2.1.1.2. 

Brīvības ielas Ogrē 

rekonstrukcija (papildus 

veikt tehniskā projekta 

izmaiņas) 

Rekonstruēta Brīvības iela 

no Suntažu ielas līdz pilsētas 

robežai 

2011. 2 gadi 700 000 700 000 

Būvvalde, 

Komunālā 

nodaļa, 

Attīstības 

nodaļa 

2.1.1.3. 

Tīnūžu un Brīvības ielas 


Rekonstruēta Tīnūžu un 

Brīvības iela (no krustojuma 

ar Mālkalnes pr. līdz 

Kranciema ielas 

krustojumam) 


1 289 

700 

Būvvalde, 

Komunālā 

nodaļa, 

Attīstības 

nodaļa 

2.1.2.1. 

Liepu ielas Lauberes ciemā 


2.1.2. uzdevums. Uzlabot pašvaldības ielu un ceļu tehnisko stāvokli 

Rekonstruēta Liepu iela 

Lauberē (0,3 km) 

2013. 1 gads 28 000 

Pagasta 

pārvalde 



2.1.2.4. 

Dārza un Liepu ielas 

Madlienas ciemā vienkāršotā 


Veikta Dārza un Liepu ielas 

(0,6 km) vienkāršotā 

rekonstrukcija Madlienā 



Pagasta 

pārvalde 

2.1.2.5. 

Madaru ielas Madlienā 

vienkāršotā rekonstrukcija 

Veikta Madaru ielas 

Madlienā seguma 

atjaunošana 820 m2 platībā 

2011. 2 gadi 5 680 7500 

Pagasta 

pārvalde 

2.1.2.6. 

Upes ielas seguma remonts, 

Lobes ciemā, Krapes pagastā 

Veikts seguma remonts Upes 

ielā (0,45 km), Lobes ciemā, 

Krapes pagastā 

2012. 1 gads 10 000 15 000 

Pagasta 

pārvalde 

2.1.2.8. 

Saules ielas, Ziedu ielas, 

Melderu ielas, Akas ielas 

Ķeipenes ciemā vienkāršotā 


Rekonstruētas Saules ielas, 

Ziedu ielas, Melderu ielas, 

Akas ielas daļas vienkāršotā 

rekonstrukcija (2,6 km) 

Ķeipenes ciemā 

2012. 3 gadi 50 000 150 000 

Pagasta 

pārvalde 

2.1.2.9. 

Bērzu ielas Taurupes ciemā 

remonts 

Veikts Bērzu ielas remonts 

Taurupes ciemā (0,5 km) 

2013. 1 gads 15 000 

Pagasta 

pārvalde 

2.1.2.10. 

Upes prospekta Ogrē 

remonts 

Veikts Upes prospekta Ogrē 

remonts (no Vidus prospekta 

līdz Kalna prospektam, 1 

km) 

2013. 1 gads 125 000 375 000 

Komunālā 

nodaļa, 

Attīstības 

nodaļa 

2.1.2.11. 

Mālkalnes prospekta Ogrē 

tehniskā projekta izstrāde 

Izstrādāts tehniskais projekts 

un rekonstruēts Mālkalnes 

prospekts (0,5 km) Ogrē 

2013. 1 gads 12 000 

Būvvalde, 

Komunālā 

nodaļa 

2.1.2.12. 

Krasta ielas Ogrē 

labiekārtošanas projekta 

izstrāde 

Labiekārtota Krasta iela 

(0,5km) un ierīkots 

veloceliņš 

2013. 1 gads 10 000 

Būvvalde, 

Komunālā 

nodaļa 



2.1.2.13. 

2.1.2.14. 

2.1.2.15. 

2.1.3.1. 

2.1.5.1. 

2.1.5.2. 

2.1.5.3. 

J. Čakstes prospekta Ogrē 

rekonstrukcijas projekta 


Dārza ielas Ogrē 



Vidus prospekta ielas 

seguma Ogresgalā 

atjaunošana 

Zinību ielas Ogrē 

rekonstrukcijas I un II kārta 


un rekonstruēts J. Čakstes 

prospekts Ogrē 


un rekonstruēta Dārza iela 

(0,5km), Ogrē 

Rekonstruēts Vidus 

prospekts Ogresgala ciemā 

(0,85 km) 



2012. 2 gadi 62 500 187 500 

2012 2 gadi 25 500 

2.1.3. uzdevums. Uzlabot ceļu satiksmes drošības sistēmu un satiksmes organizāciju 

Veikta Zinību ielas Ogrē 

rekonstrukcija un uzlabota 

satiksmes drošība un 

organizācija tajā 


2.1.4. Nodrošināt ar transporta infrastruktūru saistīto objektu atbilstību kvalitātes prasībām 


2.1.5. uzdevums. Izveidot savstarpēji saistītu un efektīvu sabiedriskā transporta sistēmu 

Sabiedriskā transporta 

kustības plānošana sadarbībā 

ar Rīgas plānošanas reģionu 

un pasažieru pārvadātājiem 

Satiksmes organizācijai 

neatbilstošu sabiedriskā 

transporta pieturvietu 


Autoostas un tās laukuma 

rekonstrukcija Madlienas 

ciemā 

Sagatavoti priekšlikumi 

sabiedriskā transporta 

kustības grafiku maiņai 

Rekonstruētas 6 satiksmes 

organizācijai neatbilstošas 

sabiedriskā transporta 

pieturvietas gadā 

Rekonstruēta autoosta un tās 

laukums Madlienā 

2012. 1 gads 0 


3000 

gadā 

Būvvalde, 

Attīstības 

nodaļa 

Būvvalde un 

Attīstības 

nodaļa 

Pagasta 

pārvalde 

Attīstības 

nodaļa un 

Komunālā 

nodaļa 

Komunālā 

nodaļa 

Būvvalde, 

Komunālā 

nodaļa 

2011. 3 gadi 7 000 7 000 Pagasta 

pārvalde 



2.1.6.1. 

2.1.6.2. 

2.1.6.2. 


2.1.6. uzdevums. Iekļaut velotransporta infrastruktūru kopējā transporta tīklā 

Veloceliņu tīkla un velo Izstrādāts velo 

novietņu izveide novada infrastruktūras vidēja termiņa 2011. 1 gads 0 

teritorijā 


Veloceliņa Rīgas ielā Ogrē 

izbūve 

Velo novietņu ierīkošana pie 

pašvaldības pakalpojumu 

sniegšanas ēkām 

Izbūvēts veloceliņš Rīgas 

ielā Ogrē pie robežas ar 

Ikšķiles novadu (0,25km) 

Ierīkotas 20 velo novietnes 

pie pašvaldības ēkām 

2011. 1 gads 22 000 39 000 


Būvvalde, 

Attīstības 

nodaļa 

Komunālā 

nodaļa, 

Attīstības 

nodaļa 

Komunālā 

nodaļa 

2.1.7. uzdevums. Uzlabot ceļu un ielu uzturēšanas darbu plānošanas un veikšanas kvalitāti uz pašvaldības ceļiem un ielām 

Vienota ikgadējā ceļu un ielu 

2.1.7.1. uzturēšanas darba plāna 

izstrāde 

Uzlabota ceļu uzturēšanas 

darbu veikšanas kvalitāte 

2011. pastāvīgi 0 Komunālā 

nodaļa 

2.2. RV Ūdens saimniecības infrastruktūras attīstība 

2.2.1. Nodrošināt normatīvo aktu prasībām atbilstoša dzeramā ūdens kvalitāti Ogres pilsētā un ciemos 

2.2.1.1. 

2.2.1.2. 

Ūdensapgādes tīkla izbūve 

d/s "Lašupes" un tā 

savienošana ar Ogres pilsētas 

ūdensapgādes tīklu 

Ūdensapgādes tīkla 

būvniecība un ūdens 

ņemšanas vietas sakārtošana 

Krapes ciemā 

Nodrošināta kvalitatīva 

dzeramā ūdens piegāde d/s 

"Lašupes" 


dzeramā ūdens piegāde 

Krapes ciemā 

2012 2 gads 25 500 144 500 


P/a 

"Mālkalne" 

Pagasta 

pārvalde 



2.2.1.3. 

2.2.1.4. 

2.2.1.5. 

2.2.1.6. 

2.2.1.7. 

2.2.1.8. 

Ūdens ņemšanas vietas 

sakārtošana un jauna 

ūdensvada tīkla izbūve Lobē, 

Krapes pagastā 

Ūdensapgādes tīklu 

rekonstrukcija Meņģeles 

ciemā 

Jauna artēziskā urbuma 

būvniecība un ūdensapgādes 

tīklu rekonstrukcija Taurupes 

ciemā 

Madlienas ciema 

ūdensapgādes infrastruktūras 


Ūdensapgādes tīklu 

ierīkošana, aktivitātes 

kvalitatīva dzeramā ūdens 

piegādes nodrošināšanai un 

ūdens resursu aizsardzībai 

Suntažu ciemā 


sakārtošana un ūdensapgādes 

tīklu ierīkošana Lauberes 

ciemā 

2.2.1.9. Ūdens apgādes tīklu izbūve 




Lobē, Krapes pagastā 



Meņģeles ciemā 



Taurupes ciemā 



Madlienas ciemā 



Suntažu ciemā 



Lauberes ciemā 











Pagasta 

pārvalde 

Pagasta 

pārvalde 

Pagasta 

pārvalde 

Pagasta 

pārvalde 

P/A 

"Rosme" 

Pagasta 

pārvalde 

2011. 1 gads 22 179 125 681 Pagasta 

pārvalde 



2.2.1.10. 

2.2.2.1. 

2.2.2.1. 

2.2.2.2. 

2.2.2.3. 


sakārtošana un ūdensapgādes 

tīklu izbūve Ciemupē 



Ciemupē, Ogresgala pagastā 


2011. 2 gadi 14 250 80 750 P/a 

"Mālkalne" 

2.2.2. Samazināt vides piesārņojumu ar neattīrītiem vai nepietiekami attīrītiem sadzīves notekūdeņiem 

Notekūdeņu attīrīšanas 

ietaišu rekonstrukcija ar 

daļēju kanalizācijas tīklu 

izbūvi vai rekonstrukciju 

Ķeipenes, Lauberes, 

Meņģeles, Madlienas, 

Suntažu, Ciemupes, 

Taurupes, Krapes un Lobes 

ciemos 


ietaišu rekonstrukcija ar 

daļēju kanalizācijas tīklu 

izbūvi vai rekonstrukciju 

Ķeipenes, Lauberes, 

Meņģeles, Madlienas, 

Suntažu, Ciemupes, 

Taurupes, Krapes un Lobes 

ciemos 

Līčupes ciema notekūdeņu 

attīrīšanas ietaišu 


Juglas ciema notekūdeņu 

attīrīšanas ietaišu būvniecība 

Normatīvo aktu prasībām 

atbilstoši notekūdeņu 

kvalitātes rādītāji pašvaldības 

īpašumā esošajās notekūdeņu 

attīrīšanas vietās Ķeipenes, 

Lauberes, Meņģeles, 

Madlienas, Suntažu, 

Ciemupes, Taurupes, Krapes 

un Lobes ciemā 


atbilstoši notekūdeņu 

kvalitātes rādītāji pašvaldības 

īpašumā esošajās notekūdeņu 

attīrīšanas vietās Ķeipenes, 

Lauberes, Meņģeles, 

Madlienas, Suntažu, 

Ciemupes, Taurupes, Krapes 

un Lobes ciemā 

Rekonstruētas notekūdeņu 

attīrīšanas ietaises 

Nodrošināta notekūdeņu 

savākšana un attīrīšana 

Juglas ciemā, Suntažu 

pagastā 



1 216 

469 

1 216 

469 

2013. 2 gadi 18 000 102 000 

2012. 1 gads 42 000 

Pagastu 

pārvaldes 

Pagastu 

pārvaldes 

Pagasta 

pārvalde 

Pagasta 

pārvalde 



2.2.2.4. 

2.2.2.5. 

2.2.2.6. 

2.2.3.1. 

2.3.1.1. 

2.3.1.2. 


ietaišu būvniecība 

apdzīvotajā vietā Upespils, 

Suntažu pagastā 

Veikt kanalizācijas tīkla 

izbūvi d/s "Lašupēs", 

savienojot to ar Ogres 

pilsētas kanalizācijas tīklu 

Plāteres un Zādzenes 

kanalizācijas sistēmu 




apdzīvotajā vietā Upespils, 

Suntažu pagastā 


savākšana un attīrīšana d/s 

Lašupes 



Zādzenē un Plāterē, 

Madlienas pagastā 


2013. 1 gads 38 000 

2012. 2 gadi 27 150 153 850 

2013. 1 gads 9 000 51 000 

2.2.3. uzdevums. Veikt preventīvos pasākumus dzeramā ūdens horizontu aizsardzībai pret piesārņojumu 

Pašvaldības teritorijā esošo 

artēzisko urbumu apzināšana 

Sadzīves atkritumu 

izgāztuves "Ķilupe" 

rekultivācija 


izgāztuves "Pinkas" 

rekultivācijas projekta 

sagatavošana un ieviešana 

Iegūta informācija par 

artēziskajiem urbumiem 

pašvaldības teritorijā un to 


2013. 1 gads 500 

2.3. Moderna atkritumu apsaimniekošanas sistēma 

2.3.1. uzdevums Rekultivēt nerekultivētās sadzīves atkritumu izgāztuves 


atbilstoši rekultivēta 

atkritumu izgāztuve "Ķilupe" 



atkritumu izgāztuve "Pinkas" 


1 275 

000 

2012. 1 gads 22 500 127 500 

Pagasta 

pārvalde 

P/a 

"Mālkalne" 

Pagasta 

pārvalde 

Komunālā 

nodaļa 

Būvvalde, 

Attīstības 

nodaļa 

Būvvalde, 

Pagasta 

pārvalde 



2.3.1.3. 

2.3.3.1. 

2.3.3.2. 


izgāztuves "Lapsukalni" 

rekultivācijas projekta 

sagatavošana un ieviešana 



atkritumu izgāztuve 

"Lapsukalni" 


2013. 1 gads 25 000 

2.3.2. uzdevums. Samazināt noglabājamo organiskas izcelsmes atkritumu daudzumu 


2.3.3. uzdevums. Ieviest pilnu atkritumu šķirošanas ciklu un dalīto atkritumu savākšanas sistēmu visā teritorijā 

Pilna cikla atkritumu 

šķirošanas stacijas 

būvniecība 

Šķirotu atkritumu savākšanas 

laukuma Madlienas pagastā 

izbūves tehniskā projekta 

izstrāde un tā ieviešana 

Izveidota pilna cikla 

atkritumu šķirošanas stacija 

Ķilupē, Ogresgala pagastā 

Izbūvēts laukums šķiroto 

atkritumu savākšanai 

Madlienas pagastā 


1 150 

000 

1 150 000 

2012. 2 gadi 49 500 49 500 

Būvvalde, 

Pagasta 

pārvalde 

Sadzīves 

atkritumu 

apsaimnieko 

tājs 

Sadzīves 

atkritumu 

apsaimnieko 

tājs 

2.3.3.3. 

2.3.4.1. 

Izveidot atkritumu dalītās 

vākšanas punktus Suntažos, 

Lauberē, Ķeipenē, Taurupē, 

Krapē, Meņģelē, Līčupē, 

Ogresgalā un Ciemupē. 

Izveidoti 9 dalīto atkritumu 

savākšanas punkti un 

palielinājies savākto šķiroto 

atkritumu daudzums pagastu 

teritorijā 

2013. 2 gadi 13 000 13 000 

2.3.4. uzdevums. Uzlabot pašvaldības saistošo noteikumu par atkritumu apsaimniekošanu administrēšanu 

Apzināt to mājsaimniecību 

skaitu, kuri nav noslēguši 

līgumus ar atkritumu 

apsaimniekotāju un sadzīves 

kanalizācijas izsmeļamo 

bedru izvešanu 

Apkopota informācija par 

noslēgtajiem līgumiem 

atkritumu apsaimniekošanā 

un sagatavots rīcības plāns 


Sadzīves 

atkritumu 

apsaimnieko 

tājs 

Komunālā 

nodaļa 



2.3.4.2. 

2.4.1.1 

2.4.1.2. 

2.4.1.3. 

2.4.2.1. 

Izveidot kopēju datu bāzi 

(sadarbībā ar atkritumu 

apsaimniekotāju) par 

mājsaimniecību 

noslēgtajiem/ neslēgtajiem 

līgumiem un atbilstoši 

saistošiem noteikumiem 

panākt mājsaimniecību radīto 

atkritumu izvešanu 

Samazinājies nesankcionēti 

noglabāto atkritumu 

daudzums un palielinājies to 

mājsaimniecību un atkritumu 

radītāju skaits, kuri noslēguši 

līgumu ar atkritumu 

apsaimniekotāju 



2.4 RV Efektīva enerģētikas infrastruktūra 

2.4.1. uzdevums. Paaugstināt siltuma ražošanas un pārvades efektivitāti 

Lauberes ciema siltumtrašu Rekonstruētas siltumtrases 

un siltummezglu 

un siltummezgli Lauberē, 2013. 3 gads 29 000 29 000 


samazināti siltuma zudumi 

Madlienas ciema 

centralizētās siltumapgādes 

sistēmas un individuālo 

siltummezglu rekonstrukcija 

Pakāpeniska nolietoto 

siltumpiegādes trašu 

nomaiņa Ogres pilsētā 

Rekonstruētas siltumapgādes 

sistēmas un individuālie 

siltummezgli Madlienā, 

samazināti siltuma zudumi 

Samazināti siltuma zudumi 

ražošanas un pārvades 

procesā Ogres pilsētā 

2013 3 gadi 185 093 185 093 


2.4.2. uzdevums. Palielināt siltumenerģijas piegādes drošumu centralizētajās siltumapgādes sistēmās 

Ģeneratoru iegāde 

pašvaldībai piederošajās 

katlu mājās 

Nodrošināta nepārtraukta 

siltumenerģijas piegāde 

elektroenerģijas piegādes 

traucējumu gadījumā 


2.4.3. uzdevums. Veicināt centralizētās siltumapgādes sistēmu atjaunošanu 


Komunālā 

nodaļa 

Lauberes 

pagasta 

pārvalde 

Madlienas 

pagasta 

pārvalde 

P/a 

"Mālkalne" 

Pagastu 

pārvaldes un 

p/a 

"Mālkalne" 



2.4.4.1. 

2.4.4.2. 

2.4.4.3. 

2.5.1.1 

2.5.1.2 

2.5.3.1 

Madlienas pagasta pārvaldes 

ēkas energoefektivitātes 


Ogres novada pašvaldības 

administrācijas ēkas 

energoefektivitātes 


P/a "Dziednīca" ēkas 




2.4.4. uzdevums. Paaugstināt pašvaldības ēku energoefektivitāti 

Samazināti "Pagastmājas" 

Madlienas ciemā siltuma 

zudumi 

Samazināti administrācijas 

ēkas Ogrē, siltuma zudumi 

Samazināti p/a "Dziednīca" 

ēkas Ogrē siltuma zudumi 

2013. 1 gads 21 000 119 000 



2.4.5. uzdevums. Paplašināt atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanas iespējas un integrēt tos apkures sistēmās 


Jaunās Ogres pilsētas 

kapsētas izbūves tehniskā 

projekta izstrāde un kapu 

teritorijas ierīkošana 

Krapes kapsētas kapličas 


2.5. Sabiedriskās infrastruktūras attīstība 

2.5.1. uzdevums. Nodrošināt kapsētu pakalpojumu pieejamību 

Izstrādāts Ogres jaunās 

kapsētas (12,5ha) projekts un 

uzsākta tās kapsētas izbūve 

Rekonstruēta Krapes 

kapsētas kapliča 

2012. 3 gadi 200 000 


2.5.2. uzdevums. Izveidot mirušo dzīvnieku krematoriju vai kapsētu Ogres novadā 


Pagasta 

pārvalde 

Attīstības 

nodaļa 

Attīstības 

nodaļa 

Būvvalde un 

SIA "Ogres 

Svēte" 

Pagasta 

pārvalde 

2.5.3. uzdevums. Veidot mūsdienīgus un videi draudzīgus publiski pieejamus rekreācijas objektus 

Izstrādāta Rekreācijas 

Rekreācijas teritoriju 

teritoriju attīstības 

2011. 1 gads 0 Būvvalde 

attīstības iespēju izpēte 

koncepcija 



2.5.3.2. 

2.5.3.3. 

2.5.3.4. 

2.5.4.1. 

2.5.5.1. 

Teritorijas pie piemiņas 

akmens politiski 

represētajiem Ogrē 


Ogresparka labiekārtojuma 

tehniskā projekta izstrāde un 

teritorijas rekonstrukcija 

Skvēra Ogrē, Brīvības ielā 

pie Tīnūžu ielas 


Loka šaušanas stadiona 

izveide Lauberes pagastā 

Peldvietas labiekārtošanas 

projekta izstrāde un 

peldvietas labiekārtošana 

Rekonstruēta un labiekārtota 

politiski represēto piemiņas 

vieta Ogrē 


Izveidots Ogresparks 2011. 3 gadi 55 000 

Rekonstruēts un labiekārtots 

skvērs Ogrē, Brīvības ielā 

pie Tīnūžu ielas 

2012. 1 gads 12 240 18 360 Būvvalde 

2012. 1 gads 9 750 55 250 

2.5.4. uzdevums. Uzlabot sporta infrastruktūras objektus 

Izbūvēts loka šaušanas 

stadions Lauberes pagastā 


2.5.5. uzdevums. Izveidot mūsdienu prasībām atbilstošas peldvietas 

Izstrādāts labiekārtošanas 

projekts un izveidota 

labiekārtota peldvieta Ogres 

pilsētā pie Ogres vecupes 

2012. 1 gads 20 000 

20 000 - 

loka 

šaušanas 

klubs 

"Amazones" 

Būvvalde, 

Komunālā 

nodaļa 

Attīstības 

nodaļa 

Pagasta 

pārvalde 

Būvvalde, 

Komunālā 

nodaļa 

2.5.6. uzdevums. Organizēt pašvaldības īpašumā neesošo vidi degradējošo objektu sakārtošanu vai nojaukšanu, teritoriju rekultivāciju 

Izstrādāts plāns vidi 

Pašvaldības teritorijā esošo degradējošo objektu 

vidi degradējošo objektu novākšanai vai sakārtošanai, 


2.5.6.1. 


sakārtošana, nojaukšana vai teritoriju labiekārtošanai; 

teritorijas rekultivēšana palielinājies sakārtoto 

objektu skaits 



2.6.1.1. 

2.6.1.2. 

2.6.1.3. 

2.6.1.4. 

Informācijas pieejmības par 

daudzdzīvokļu māju 


paaugstināšanas 

iespējamajiem risinājumiem 

paplašināšana 

Ķeipenes pagastā esošo 

Pašvaldības dzīvojamo ēku 

"Kalnāji", "Viļņī" un 

"Dzelzsceļa stacija" 


paaugstināšana siltināšanu 

Sociālo dzīvojamo māju 

Indrānu ielā, Ogres pilsētā 



Sociālās dzīvojamās māja 

"Doktorāts" Madlienā 

rekonstrukcuja 


2.5.7. uzdevums. Izveidot laivu piestātnes 


2.6. RV Mājokļu attīstība un pievilcīga vide 

2.6.1. uzdevums. Veicināt dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanu 

Publiski pieejama 

informācija par 


pašvaldības mājas lapā 

www.ogresnovads.lv un 2011. pastāvīgi 0 

laikrakstā "Ogrēnietis", p/a 

"Mālkalne" mājas lapā 

www.malkalne.lv un 

laikrakstā "Mālkalne" 

Veikta jumtu nomaiņa un 

siltināšana Ķeipenes pagastā 

esošajās pašvaldības 

dzīvojamās ēkās 

Enerģijas ietaupījums un 

ekonomisks enerģijas 

patēriņš sociālajā mājā, Ogrē 

Enerģijas ietaupījums un 

ekonomisks enerģijas 

patēriņš sociālajā mājā, 

Madlienā 

2013. 1 gads 10 000 40 000 

2011. 1 gads 15 000 45 000 


2.6.2. uzdevums. Apzināt padomju laikā būvēto daudzdzīvokļu paneļu māju stāvokli un izstrādāt plānu turpmākai rīcībai 


P/a 

"Mālkalne" 

Pagasta 

pārvalde 

P/a 

"Mālkalne" 



3.1.1.1. 


2.6.3. uzdevums. Nodrošināt dzīvojamo zonu publiskās ārtelpas labiekārtošanu atbilstoši izstrādātiem projektiem 


3. VTP Sabiedrības iesaistīšana infrastruktūras attīstībā 

3.1. RV Iedzīvotāju līdzdalības koplietošanas teritoriju un objektu izveidošanā un uzturēšanā paaugstināšana 

3.1.1. uzdevums Organizēt ikgadēju projektu konkursu vietējo iniciatīvu atbalstam apkārtējās vides labiekārtošanā 

Projektu konkurss 

iedzīvotājiem apkārtējās 

vides labiekārtošanā 

Izstrādāts projektu konkursu 

nolikums; realizēti 10 

labiekārtošanas projekti gadā 


Attīstības 

nodaļa 

3.1.2. uzdevums. Atbalstīt citu institūciju organizētās aktivitātes, kas paaugstina vides kvalitāti novadā un iesaistīt brīvprātīgos 

sabiedriski pieejamu objektu labiekārtošanas darbu veikšanā 

Dalība citu institūciju 

organizētajās vides kvalitātes 

paaugstināšanas aktivitātēs 

Palielinājies iedzīvotāju 

Komunālā 

un atbalsts iedzīvotāju 

skaits, kuri piedalās talkās, 

nodaļa, 

3.1.2.1. līdzdalībai pašvaldības un 


akcijās utml.; labiekārtotu 

Izpilddirekto 

dažādu interešu grupu 

teritoriju īpasvara pieaugums 

rs 

organizētajos apkārtējās 

vides sakopšanas un 

labiekārtošanas pasākumos 

3.1.3.1. 

Nepieciešamās informācijas 

un konsultāciju par 

dokumentācijas 

sagatavošanu jaunu namu 

apsaimniekotāju organizāciju 

reģistrēšanai sniegšana 


3.1.3. uzdevums. Sniegt atbalstu jaunu namu apsaimniekotāju organizāciju veidošanai 

Nodrošināta pašvaldības 

palīdzība dokumentācijas 

sagatavošanā organizācijas 

reģistrēšanai 


P/a 

"Mālkalne" 




1.4. RĪCĪBAS PLĀNS 4. ILGTERMIŅA PRIORITĀTES -KONKURĒTSPĒJĪGA IZGLĪTĪBA UN SPORTS – SASNIEGŠANAI 


posms 

Finanšu instruments un indikatīvā summa 

Nr. 

1.1.1. 

1.1.2.1. 

1.1.3.1. 

Projekta 


Izglītības attīstības 

plāna izstrāde 


plānotie darbības 

rezultāti 








1. VTP Racionāla izglītības procesa pārvalde 

1.1. RV Izglītības sistēmas pilnveidošana 

1.1.1. uzdevums. Izstrādāt vienotu novada izglītības attīstības plānu 

Izstrādāts izglītības 



1.1.2. uzdevums. Veikt izglītības iestāžu optimizāciju, nodrošinot izglītības pieejamību un kvalitāti 

Ogres novada Izveidota optimāla 

izglītības iestāžu novada vispārējās 


optimizācijas plāna izglītības iestāžu 

realizācija 

struktūra 

Izglītības un sporta 

nozares attīstības 

analīze 

1.1.3. uzdevums. Veikt sistemātisku izglītības un sporta nozaru attīstības analīzi 

Gada pārskats par 

reizi 

izglītības un sporta 2011. 

0 

gadā 

nozares attīstību un 


Atbildīgais 


sporta 

pārvalde 


sporta 

pārvalde 


sporta 

pārvalde 



1.1.4.1. 

1.1.5.1. 

1.1.6.1. 

1.1.6.2. 

1.1.6.3. 

Vienotas darba 

samaksas sistēmas 


novada izglītības 

iestādēs 


darbu 

1.1.4. uzdevums. Pakāpeniski ieviest vienotu darba samaksas sistēmu visās izglītības iestādēs 

Izstrādāts un ieviests 

vienotas darba 

samaksas modelis 


1.1.5. uzdevums. Uzlabot visu izglītības procesā iesaistīto institūciju savstarpējo sadarbību 

Izstrādāta izglītības 

Sistēmas izveide 

iestāžu informācijas 

informācijas un 


apmaiņas un 

pasākumu plānošanai 

plānošanas sistēma 

Izglītības iestāžu telpu 

noslogojuma 

apzināšana 

VPII "Zelta sietiņš" 

attīstības centra 

izveide bērniem ar 

speciālās izglītības 

vajadzībām 

VPII "Sprīdītis" 

rotaļu laukuma vides 

pilnveide 

1.1.6. uzdevums. Racionāli izmantot esošo izglītības iestāžu infrastruktūru 

Sagatavoti 

priekšlikumi optimālai 

izglītības un sporta 2012. 1 gads 0 


izmantošanai 

Vispārējās pirmsskolas izglītības iestādes (VPII) 

Izveidots attīstības 

centrs bērniem ar 


vajadzībām 

2013. 3 gadi 15 000 85 000 

Atjaunots rotaļu 

laukums un radīta 

droša vide bērniem 

(pēc ielas 

rekonstrukcijas) 


Vispārējās pamata un vidējās izglītības iestādes 


sporta 

pārvalde 


sporta 

pārvalde 

Izglītības 

iestādes 

VPII "Zelta 

sietiņš " 

VPII 

"Sprīdītis" 



1.1.6.4. 

1.1.6.5. 

1.1.6.6. 

1.2.1.1. 

Madlienas vidusskolas 

sporta bāzes (zāles, 

stadiona) izmantošana 

sporta pasākumiem 

ERAF "Ogres 

Amatniecības 

vidusskolas mācību 

aprīkojuma 

modernizācija un 


uzlabošana izglītības 

programmu 

īstenošanai'' 

ERAF „Investīcijas 

Ogres Profesionālās 

vidusskolas 


uzlabošanā un mācību 

aprīkojuma 

modernizācijā” 


Sporta zāle un 

stadions tiek izmantots 

dažādiem sporta 

pasākumiem 


Profesionālās un interešu izglītības iestādes 

Apzināta izglītības 

iestādes infrastruktūras 

izmantošanas 

efektivitāte un 

uzlabota infrastruktūra 

Apzināta izglītības 

iestādes infrastruktūras 

izmantošanas 

efektivitāte un 

uzlabota infrastruktūra 

2011. 1,5 gadi 0 9350 00 165 000 


1.2. RV Nodrošinājums ar augstas kvalifikācijas speciālistiem un personālu 

1.2.1. uzdevums. Sistemātiski iesaistīt visu izglītības pakāpju un veidu pedagogus tālākizglītības procesā 

Tālākizglītības kursu 

organizēšana 

pedagoģiskajiem 

darbiniekiem 

Noorganizēti 2 kursi 

gadā 


Valsts 

budžets 

168 422 

Madlienas 

vidusskola 


Amatniecības 

vidusskola 



vidusskola 


sporta 

pārvalde 



1.2.1.2. 

1.2.1.3. 

1.2.1.4. 

Pedagogu 

konkurētspējas 

veicināšana izglītības 

sistēmas optimizācijas 

apstākļos 

Izglītības iestāžu 

interešu izglītības 

programmu pedagogu 

profesionālā pilnveide 

ESF projekts 

„Pedagogu 

konkurētspējas 

veicināšana izglītības 

sistēmas optimizācijas 

apstākļos”; ESF 

projekts 

"Profesionālajā 

izglītībā iesaistīto 

vispārizglītojošo 

mācību priekšmetu 

pedagogu 

kompetences 

paaugstināšana" 

Novada pedagogi 

iesaistīti tālākizglītībā 

un darba kvalitātes 

novērtēšanas procesā 

Paaugstināta 

kvalifikācija interešu 

izglītības pedagogiem 

Organizēti 

tālākizglītības kursi 






1.2.2. uzdevums. Atbalstīt izglītības iestāžu tehnisko darbinieku tālākizglītību 


sporta 

pārvalde, 

izglītības 

iestādes 



Bērnu un 

jauniešu 

centrs, 

izglītības 

iestādes 



vidusskola 



1.2.2.1. 

1.2.3.1. 

1.2.4.1. 

1.2.4.2. 

1.2.4.3. 


Izglītības iestāžu Organizēti 

tehnisko darbinieku tālākizglītības 

Izglītības 


kvalifikācijas pasākumi un iesaistīti 

iestādes 

paaugstināšana darbinieki 

1.2.3. uzdevums. Izveidot atbalsta sistēmu jaunajiem pedagogiem 

Atbalsta sistēmas Izstrādāts nolikums 


izveide jaunajiem jauno pedagogu 2013. 1 gads 0 

sporta 

pedagogiem 

atbalstam 

pārvalde 

1.2.4. uzdevums. Nodrošināt sistemātisku metodisko palīdzību vispārizglītojošajām izglītības iestādēm 


5-6 gadīgo bērnu 

izglītības programmas Programmas atbilstība 

korekcija atbilstoši normatīvo aktu 2011. 1 gads 0 VPII vadītāji 

pirmsskolas izglītības prasībām 

vadlīnijām 

Izveidot Ogres Valsts 

ģimnāzijā reģionālo 

metodisko centru 

ESF projekts 

"Izglītojamo inovatīvu 

un interaktīvu prasmju 

attīstīšana" 


Regulāra metodiskā 

palīdzība mācību 

priekšmetu 


skolotājiem, izveidota 

metodisko izstrādņu 

bibliotēka 


Sadarbībā ar darba 

devējiem un 

Valsts 

sadarbības partneriem 

2011. 1gads 0 62900 

budžets 

izstrādāti mācību 

11100 

materiāli un uzsākta e- 

vides ieviešana 


ģimnāzija 



vidusskola 



1.2.5.1. 

1.2.5.2. 

1.2.6.1. 

1.2.6.2. 

1.2.6.3. 

Metodisko apvienību 

vienota darba plānu 


Atbalstīt karjeras 

izglītības programmu 

nodrošinājumu 

izglītības sistēmā 

Radošās un inovatīvās 

pedagogu darbības 

pieredzes apmaiņas 

pasākumu 



pedagogu metodisko 

izstrādņu skate 

Atbalsts projektam 

"Latvijas Skolu i- 

Tehnoloģiju 


1.2.5. uzdevums. Aktivizēt metodisko apvienību darbību 


Nodrošināts 

sistemātisks metodisko 2011. pastāvīgi 200 

apvienību darbs 

Karjeras izglītības 

kabinetos skolēniem 

pieejama informācija 

par karjeras iespējām 

un konsultācijas 

karjeras izvēles 

2012. pastāvīgi 1 500 0 60 000 

jautājumos, 

pedagogiem tiek 

nodrošināta metodiskā 

palīdzība 

1.2.6. uzdevums. Veicināt un atbalstīt pedagogu radošo darbību un pieredzes apmaiņu 

Regulāri pieredzes 

apmaiņas pasākumi un 

metodiskais atbalsts 


500 

gadā 


Aktīva pedagogu 

dalība projektos, 

radošo darbu skatēs, 2011. patstāvīgi 700 

pētniecisko darbu 

vadīšanā 

Nodrošināts metodisks 

200 

atbalsts Ogres novada 2011. 3 gadi 

gadā 

pedagogiem 

1000 


sporta 

pārvalde 


sporta 

pārvalde, 

izglītības 

iestādes 

Izglītības 

iestāžu 

vadītāji 

Izglītības 

iestādes, 


ģimnāzija 


ģimnāzija 



1.2.6.4. 

1.2.6.5. 

1.2.6.6. 

1.2.6.7. 

Ekspozīcijai 2011; 

2012; 2013" 

(LaTSTE) 

Darbība Eiropas 

Savienības 

Mūžizgītības 

programmas projektos 

Mūzikas un mākslas 

skolu pedagogu un 

skolēnu dalība 

konkursos, radošo 

darbu izstādēs, 


Latvijā un ārzemēs 

Dalība Eiropas 

Savienības 

Mūžizgītības 

programmas Leonardo 

da Vinči pieredzes 

apmaiņas projektos 

Ogres Mūzikas skolas 

radošo darbu skates 


sadarbībā ar citām 

novada mūzikas un 

mākslas skolām 


Pedagogu un 

izglītojamo sadarbība 

ar skolām no Eiropas 

Savienības valstīm 



Pedagogi un skolēni 

piedalās konkursos, 

radošo darbu skatēs, 

pieredzes apmaiņas 

pasākumos 

Aktīva pedagogu 

dalība projektos, 


Eiropas Savienības 

valstīs 

Radošo darbu izstāde 

un koncerts 




reizi 

gadā 

500 500 

Izglītības 

iestāžu 

vadītāji 

Kārļa 

Kažociņa 

Madlienas 

mūzikas un 

mākslas 

skola, Ogres 

Mūzikas 

skola, Ogres 

Mākslas 

skola 


Mūzikas 

skola 


Mūzikas 

skola 



1.2.7.1. 

1.3.1.1. 

1.3.2.1. 

1.3.2.2. 

Izglītības un zinātnes 

ministrijas, Valsts 

izglītības satura 

centra, pedagogu 

asociāciju un 

metodisko apvienību 

organizēto semināru 

apmeklējums 


1.2.7. uzdevums. Paaugstināt pedagogu kompetenci, prasmes un inovatīvo darbību 

Jaunu prasmju un 

inovatīvu mācību 

metožu izmantošana 

izglītības procesā 

2012. pastāvīgi 0 1000 

1.3. RV Izglītības informācijas sistēmas izveidošana 

1.3.1. uzdevums. Izveidot novada izglītības un sporta institūciju datu bāzi un nodrošināt tās pieejamību 

Nodrošināta Ogres 

Publiski pieejamas novada izglītības 

datu bāzes par novada iestāžu kartes un 


izglītības iestādēm informācija par 

izveidošana 

izglītības iestādēm 

pieejamība internetā 

1.3.2. uzdevums. Integrēt informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) izglītības procesā 

Vispārējā pirmsskolas izglītības iestādes 

Informāciju 

tehnoloģiju attīstības 


ieviešana VPII 

Ieviest kvalitatīvas 

IKT pedagoģiskā 

procesa 

nodrošināšanai 

Izstrādāti projekti un 

uzsākta IKT ieviešana, 

iegādāti interaktīvie 

galdi 

Pedagogiem pieejamas 

IKT un tiek 

organizētas atvērtās 

stundas skolotājiem, 

vecākiem, sabiedrības 

pārstāvjiem 


sporta 

pārvalde, 

izglītības 

iestādes 


sporta 

pārvalde, 

izglītības 

iestādes 

2011. 3 gadi 0 3 000 VPII vadītāji 


2012. 3 gadi 20 000 30 000 

Izglītības 

iestādes, 


ģimnāzija 



1.3.2.3. 

1.3.2.4. 

1.3.2.5. 

1.3.2.6. 

1.3.2.7. 

Nodrošināt E - klases 

darbību un pieejamību 

visās izglītības 

iestādēs 

Interneta pieslēguma 

nodrošināšana un 

pieejamība mācību 

kabinetos 

Informācijas 

tehnoloģiju ieviešana 

Kārļa Kažociņa 

mūzikas un mākslas 

skolas izglītības 

programmu īstenošanā 


mūzikas mācību 

kabinetu datorizācijas 


ieviešana 

ERAF projekts ,,Ogres 

Amatniecības 


aprīkojuma 




tehnoloģiju 

izmantošanā 

Paplašināta izglītības 

iestāžu un vecāku 

sadarbība, modernizēta 

mācību sasniegumu 


uzskaites un analīzes 

sistēma 

E-klases kvalitatīva 

darbība un 

informācijas 


pieejamība 


Iegādāti tehniskie 

mācību līdzekļi un tiek 

izmantoti mācību 

procesā 

Nodrošināta efektīva 

mūzikas mācības 

apguve, izmantojot 

modernās tehnoloģijas 

Nodrošināta IKT 

izmantošana 

pedagoģiskā procesa 

nodrošināšanai un e- 

klases ieviešanai 

2012. 3 gadi 900 5 000 


2011. 1,5 gadi 0 16 000 24 000 

Izglītības 

iestādes 

Izglītības 

iestādes 

Kārļa 

Kažociņa 

Madlienas 

mūzikas un 

mākslas 

skola 


Mūzikas 

skola 


Amatniecības 

vidusskola 



1.3.2.8. 


programmu 


ESF projekts 



attīstīšana"; ERAF 

„Investīcijas Ogres 


vidusskolas 



aprīkojuma 


Nodrošināta IKT 

izmantošana 

pedagoģiskā procesa 

nodrošināšanai un E- 

klases ieviešanai 


2011. 1 gads 0 158 138 27 942 



vidusskola 

1.3.3. uzdevums. Sistemātiski apkopot un papildināt esošo informāciju par izglītības un sporta norisēm katrā teritoriālajā vienībā 


Izglītības iestāžu Internetā pieejama 

mājas lapu 

aktuāla informācija par 

Izglītības 

1.3.3.1. 


izveidošana un izglītības iestādēm un 

iestādes 

uzturēšana 

aktivitātēm 


1.3.3.2. 

Apkopot un papildināt 

esošo informāciju par 



Izveidota datu bāze par 




1.4. RV Sadarbība ar citām izglītības un sporta institūcijām 



Bērnu un 

jauniešu 

centrs 

1.4.1. uzdevums. Nodrošināt sistemātisku sadarbību pašvaldības noslēgto līgumu ietvaros un paplašināt sadarbības partneru loku 




1.4.1.1. 

1.4.1.2. 

Sadarbība ar izglītības 

iestādēm sadraudzības 

pilsētās 

Noslēgti sadarbības 

līgumi ar pašvaldības 

uzņēmumiem par 

izglītojamo prakšu 

vietām; ESF projekts 



attīstīšana" 

Pieredzes apmaiņas 

pasākumi 

Aktīva pašvaldības 

līdzdalība izglītības 

procesos 





Valsts 

budžets 

13500 


sporta 

pārvalde, 

izglītības 

iestādes 



vidusskola 

1.4.2. uzdevums. Veidot sadarbību ar Rīgas plānošanas reģionu, valsts izglītības un sporta institūcijām, Latvijas un citu valstu pašvaldībām 

izglītības un sporta jomā 

Pašvaldības speciālisti 

Aktīva sadarbība un 

iesaistīti vienotas 



reģiona un valsts 

1.4.2.1. starp valsts, 


sporta 

izglītības un sporta 

pašvaldības, izglītības 

pārvalde 

politikas izstrādē un 

un sporta speciālistiem 

īstenošanā 

2. VTP Mūsdienu prasībām atbilstoša izglītības un sporta infrastruktūra 

2.1. RV Izglītības iestāžu rekonstrukcija un renovācija 

2.1.1. uzdevums. Paaugstināt izglītības iestāžu energoefektivitāti 




2.1.1.1. 

2.1.1.2. 

2.1.1.3. 

2.1.1.4. 

2.1.1.5. 

2.1.1.6. 

2.1.1.7. 

Projektu izstrāde 

jumtu un fasāžu 

siltināšanai VPII 




Jaunogres vidusskolas 



Ogres 1.vidusskolas 




ģimnāzijas 



Daļēja logu un durvju 

nomaiņa Madlienas 

vidusskolā 

Fiziski novecojušo 

virtuves elektroiekārtu 

nomaiņa Madlienas 

vidusskolā 


Izstrādāti projekti un 

izsākta to ieviešana 

VPII "Zelta sietiņš", 

"Taurenītis", "Saulīte", 

2013. 2 gadi 10 000 34 000 VPII vadītāji 

"Cīrulītis", "Strautiņš", 

"Dzīpariņš" 


Veikts energoaudits 

Veikta 3 izglītības 

iestāžu ēku siltināšana 

un nodrošināts efektīvs 


elektroenerģijas 

patēriņš 





Sazinājies 

siltumenerģijas 

patēriņš izglītības 

iestādes ēkās 


Samazinājies 

ēdināšanas blokā 

patērētās 

2012 2 gadi 2 200 


daudzums 


Madlienas 

vidusskola 


vidusskola 


1.vidusskola 


ģimnāzija 

Madlienas 

viduskola 

Madlienas 

vidusskola 



2.1.1.8. 

2.1.1.9. 

2.1.1.10. 

KPFI projekts 

,,Kompleksi 

risinājumi 

siltumnīcefekta gāzu 

emisiju samazināšanai 

Ogres Amatniecības 

vidusskolas ēkās'' 

Ogres Basketbola 

skolas ēkas 





vidusskolas 



aprīkojuma 

modernizācijā”; KPFI 

"„Ogres Profesionālās 

vidusskolas dienesta 

viesnīcas renovācija 

atbilstoši augstām 


prasībām un 

izmantojot videi 

draudzīgus 

būvniecības 

materiālus un 

izstrādājumus" 

Samazinājies iestāžu 

patērētās 



patēriņš 

Samazinājies iestādes 

patērētās 



daudzums 

Samazinājies iestādes 

patērētās 



patēriņš 





Valsts 

budžets 

150000 

Valsts 

budžets 

311094 


Amatniecības 

vidusskola 


Basketbola 

skola 



vidusskola 



2.1.1.11. 

2.1.2.1. 

2.1.2.2. 

2.1.2.4. 




tehniskā projekta 

izstrāde 

VPII "Taurenītis" 

zāles renovācija 


2.korpusa jumta 

renovācija un ēkas 

siltināšana 

ERAF projekts ,,Ogres 

Amatniecības 


aprīkojuma 




programmu 


Izstrādāts tehniskais 

projekts 

2012. 1 gads 5000 


2.1.2. uzdevums. Renovēt un rekonstruēt izglītības iestāžu ēkas 


Nodrošināta 

kvalitatīva nodarbību 2012. 1 gads 3 000 

vide 


Uzlabots ēkas 

tehniskais stāvoklis un 

samazinājies 


siltumenerģijas 

patēriņš 


Uzlabota mācību 

materiāli tehniskā bāze 

un telpas 

2011. 1,5 gadi 0 857 677 


Mūzikas 

skola 

VPII 

"Taurenītis" 


1.vidusskola 


Amatniecības 

vidusskola 



2.1.2.5. 

2.1.3.1. 

2.1.3.3. 



vidusskolas 



aprīkojuma 


„Ogres Profesionālās 





prasībām un 


draudzīgus 

būvniecības 




sporta zāles renovācija 


sporta laukumu 

rekonstrukcijas 

tehniskā projekta 

izstrāde 

Renovētas un 

rekonstruētas ēkas 



2.1.3. Pilnveidot izglītības iestāžu sporta bāzes 


Veikta grīdas nomaiņa, 

atjaunota 

apgaismojuma un 

2012. 2 gadi 18 000 45 000 

ventilācijas sistēma 

Izstrādāts projekts 

stadiona 

rekonstrukcijai 

2013. 1 gads 5 000 

Valsts 

budžets 

460 983 



vidusskola 

Madlienas 

vidusskola 


1.vidusskola 



2.1.3.6. 

2.2.1.1. 

2.2.1.2. 

2.2.1.3. 


pamatskolas sporta 

laukuma renovācija un 

inventāra iegāde 

Veikta sporta laukuma 

renovācija un sporta 




2.2. RV Izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana 

2.2.1. uzdevums. Sakārtot izglītības iestāžu un sporta objektu inženiertehnisko tīklu un palīgtelpu tehnisko stāvokli 



centrālapkures 

sistēmas 1.stāva 


Suntažu vidusskolas 

sporta zāles sanitāro 

mezglu remonts 

Jaunogres vidusskolas 

dušas telpu un 

ģērbtuvju renovācija 

Uzlabota siltuma 

nodrošināšana skolā 

Nodrošināta sanitāri 

higiēnisko normu 

prasību ievērošana 

Atjaunotas dušas 

telpas un ģērbtuves 

2012. 1 gads 2 500 

2012. 1 gads 3 000 

2013. 1 gads 5 000 



pamatskola 

Madlienas 

vidusskola 

Suntažu 

vidusskola 


vidusskola 



2.2.1.4. 

2.2.2.1 

2.2.2.2. 



vidusskolas 



aprīkojuma 


"„Ogres Profesionālās 





prasībām un 


draudzīgus 

būvniecības 



VPII "Dzīpariņš" 

sanitāro mezglu un 

ēdināšanas bloku 

remonts 

VPII "Taurenītis" 

virtuves bloka 

renovācijas projekta 


Atjaunoti izglītības 

iestādes un dienesta 

viesnīcas 

inženiertehniskie tīkli 

un veikts telpu 

remonts 


2010. 2 gadi 0 40 000 26 000 

2.2.2. uzdevums. Atjaunot izglītības iestāžu sanitāro mezglu un ēdināšanas blokus un aprīkojumu 


Normatīvo aktu 

prasībām atbilstoši 

sanitārie mezgli un 


ēdināšanas bloki 

Veikta virtuves bloka 

renovācija un 

kvalitatīvu ēdināšanas 

pakalpojumu 


2012. 2 gadi 20 000 



vidusskola 

VPII 

"Dzīpariņš" 

VPII 

"Taurenītis" 



2.2.2.4. 

2.2.2.5. 

2.2.2.6. 

2.2.2.7. 

2.2.3.1. 

2.2.3.2. 

2.2.3.3. 

VPII "Zelta sietiņš" 

virtuvju remonts 

grupās 

Taurupes vidusskolas 

sanitāro mezglu 

renovācija 

Suntažu vidusskola 

sanitāro mezglu 

remonts 

Mazozolu 

pamatskolas 

ēdināšanas bloka 

remonts 

Zibens novedēja 

uzstādīšana VPII 

"Cīrulītis" 

Ugunsdzēsības 

signalizācijas 

ierīkošana VPII 

"Taurenītis" (otrā 

kārta) 

Ugunsdzēsības 

signalizācijas 

ierīkošana Suntažu 

vidusskolā 

Veikts virtuvju 

remonts 9 grupās 

2013. 1 gads 21 000 




prasībām atbilstoši 2011. 3 gadi 5 000 

sanitārie mezgli 


prasībām atbilstoši 2012. 2 gadi 8 000 

sanitārie mezgli 

Uzlabota ēdināšanas 

pakalpojumu 

sniegšana 

Paaugstināta 

ugunsdrošība 

Uzlabota iestādes 

drošība 

Drošības sistēmas 

uzlabošanās 


2.2.3. uzdevums. Uzlabot drošību visās izglītības iestādēs 






VPII "Zelta 

sietiņš" 

Taurupes 

vidusskola 

Suntažu 

vidusskola 

Mazozolu 

pamatskola 

VPII 

"Cīrulītis" 

VPII 

"Taurenītis" 

Suntažu 

vidusskola 



2.2.3.4. 

2.2.3.5. 

2.2.3.6. 

Zibens novedēja 

uzstādīšana, 

ugunsdrošības un 

apsardzes sistēmas 

atjaunošana Mazozolu 

pamatskolā 

Ogres novada Bērnu 

un jauniešu centra 

video novērošanas 

sistēmas ierīkošanas 


ieviešana 



vidusskolas 



aprīkojuma 


Paaugstināta drošība 

izglītības iestādē 

Nodrošināta 

izglītojamo un 

darbinieku drošība 

Ir uzstādītas video 

novērošanas kameras, 

par projekta līdzekļiem 

veikti citi drošības 


pasākumi 

(ugunsdrošības 

signalizācijas sistēmas, 

uzstādīti zibens 

novedēji, apgaismes 

ķermeņi u.c.) 

2012. 1 gads 3 000 



2012. 1 gads 2 000 


2.3. RV Izglītības iestāžu un sporta objektu pieejamības nodrošināšana 

2.3.1. Uzlabot visu izglītības iestāžu audzēkņu pārvadājumus ar sabiedrisko transportu vai pašvaldības autobusiem 

Mazozolu 

pamatskola 



Bērnu un 

jauniešu 

centrs 



vidusskola 



2.3.1.1. 

2.3.2.1. 

2.3.2.2. 

2.3.2.3. 

Autobusu iegāde un 

transporta 

pakalpojumu 


Iegādāti 5 jauni 

autobusi un racionāli 

izmantoti pašvaldības 

resursi izglītojamo 

pārvadājumiem, 

paaugstināta drošība 

bērnu nokļūšanai 

izglītības iestādē un 

mājās 



2.3.2. uzdevums. Uzlabot izglītības iestāžu un sporta objektu pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem 


Nodrošināta izglītības 

VPII "Saulīte" ieejas 

iestādes sniegto 

mezgla pielāgošana 

pakalpojumu 

bērniem ar 

2012. 1 gads 3 000 

pieejamība bērniem ar 

funkcionāliem 


traucējumiem 

traucējumiem 

Pandusa izveide 

iekļūšanai aktu zālē un 

jaunu durvju 

uzstādīšana mācību 

kabinetiem 



vsk. infrastruktūras 


aprīkojuma 


Pielāgotas 9 telpas 

cilvēkiem ar 


traucējumiem 

Pielāgoti objekti 

cilvēkiem ar 


traucējumiem 


2013. 1 gads 3 000 5 000 



Attīstības 

nodaļa, 


sporta 

pārvalde 

VPII 

"Saulīte" 


vidusskola 



vidusskola 



3.1.1.1. 

3.1.2.1. 

3.1.2.2. 

3.2.1.1. 

Atbalsta personāla 

nodrošinājums 

izglītojamajiem visās 


Speciālās izglītības 

programmas izveide 

bērniem ar garīgās 

attīstības 

traucējumiem VPII 

"Zelta sietiņš" 

Montesori pedagoģijas 

metožu ieviešana VPII 

"Zelta sietiņš" 



Lauberes pamatskolas 

mācību kabinetu 

pakāpeniska nodrošināšana 

ar datoriem 


3. VTP Izglītības un sporta pakalpojumu pieejamība un attīstība 

3.1. RV Atbalsta programmu īstenošana 

3.1.1. Nodrošināt speciālo izglītības programmu realizāciju augstā kvalitātē 


Nokomplektēts 

atbalsta personāls un 

nodrošināti viņu 

pakalpojumi 

izglītojamajiem 


5000 

gadā 

18000 2000 

3.1.2. uzdevums. Nodrošināt speciālo programmu pieejamību pirmsskolas izglītības iestādēs 

Vispārējā pirmsskolas izglītības iestādes (VPII) 

Pieejamas speciālās 

izglītības programmas 

pirmsskolas vecuma 

bērniem 

Bērniem ar speciālās 

izglītības vajadzībām 

pieejama atbilstoša un 

kvalitatīva izglītība 

2013. 1 gads 0 1000 

2013. pastāvīgi 0 1000 

3.2. RV Izglītības kvalitātes paaugstināšana 

3.2.1. uzdevums. Modernizēt izglītības iestāžu materiāli tehnisko bāzi un pilnveidot aprīkojumu 



modernām IKT 

2012. 3 gadi 3 000 


sporta 

pārvalde 

VPII "Zelta 

sietiņš" 

VPII "Zelta 

sietiņš" 

Lauberes 

pamatskola 



3.2.1.2. 

3.2.1.7. 

3.2.1.8. 

3.2.1.9. 

Ogres 1. vidusskolas 

mājturības kabinetu 

materiālās bāzes 

uzlabošana 

ESF projekts 






vidusskolas 



aprīkojuma 



ierakstu studijas 

izveidošanas projekta 



mūzikas instrumentu 

bāzes pilnveidošana 



modernām, mūsdienu 

prasībām atbilstošiem 

mācību līdzekļiem un 

metodiskajiem 

materiāliem 




nodrošinātas ar 



mācību līdzekļiem un 

metodiskajiem 

materiāliem 

Ierakstu studijas 

izmantošana mācību 

procesā 

Izglītības iestāde 

nodrošināta ar 



mūzikas 

instrumentiem un 

metodiskajiem 

materiāliem 

2011. 2 gadi 0 304 689 53 768 

2012. 2 gadi 5 000 5 000 



1.vidusskola 



vidusskola 


Mūzikas 

skola 


Mūzikas 

skola 



3.2.2.1. 

3.2.2.2. 

3.2.2.3. 


3.2.2. uzdevums. Nodrošināt dabas zinību mācību priekšmetu standartu ieviešanu atbilstoši noteiktajām prasībām 



dabaszinību kabinetu 

Dabaszinību mācību 

(fizika, ķīmija) 

priekšmetu standarta 

renovācija un 

kvalitatīvas apguves 

labiekārtošana, 

nodrošinājums 

laboratorijas zonas 

2012. 2 gadi 20 000 48 000 

iekārtošana 

Suntažu vidusskolas 

dabaszinību kabinetu 

labiekārtošana, 

materiālās un 

metodiskās bāzes 


ESF projekts 






vidusskolas 



aprīkojuma 


Atbilstošas 

dabaszinību standarta 

prasību nodrošināšanas 

iespējas 

Izglītības iestādes ir 

nodrošinātas ar 

atbilstošām klašu un 

laboratorijas telpām 

dabas zinību mācību 

priekšmetu standartu 

īstenošanai, ir 

nepieciešamais 

aprīkojums un mācību 

metodiskie materiāli 

2013. 3 gadi 18 000 



3.2.3. uzdevums. Attīstīt profesionāli orientēto vidējās izglītības programmu pieejamību 


Madlienas 

vidusskola 

Suntažu 

vidusskola 



vidusskola 



3.2.3.1. 

3.2.3.2. 

3.2.4.1. 

3.2.4.2. 

Autoapmācības 

mācību priekšmeta 

ieviešana vidējās 

izglītības programmā 

Madlienas vidusskolā 

Tehniskās grafikas un 

programmēšanas 

pamatu apguve vidējās 

izglītības programmā 

Sporta inventāra 

iegāde Madlienas 

vidusskolā, Suntažu 

vidusskolā, Taurupes 

vidusskolā, Meņģeles 

pamatskolā, 

Mazzozolu 

pamatskolā, Ogresgala 

pamatskolā 

Ogres novada sporta 

centra sporta inventāra 

iegāde un aprīkojuma 

pilnveide 

Izglītojamie iegūst 

autovadītāja apliecību 

un palielina savas 

izredzes darba tirgū 

Izglītojamiem 

palielinās iespēja 

apgūt inžiniertehnisko 

profesiju pamatus 


2013. pastāvīgi 0 12 000 5 000 

2011. pastāvīgi 0 2 000 7 200 

3.2.4. uzdevums. Pilnveidot aprīkojumu sporta izglītības programmu īstenošanai 


Nodrošinātas standartu 

prasību izpilde sportā 


1200 

gadā 

6000 2000 


Nodrošināts moderns 

un kvalitatīvs 

aprīkojums un sporta 

inventārs profesionālās 

ievirzes un interešu 2012. 3 gadi 40 000 20 000 

izglītības prgrammu 

īstenošanai, 

palielinājies 

izglītojamo skaits 

Madlienas 

vidusskola 

Suntažu 

vidusskola 

Izglītības 

iestādes 



Sporta centrs 



3.3.1.1. 

3.3.1.2. 


3.3. RV Profesionālās ievirzes un interešu izglītības attīstība 

3.3.1. Nodrošināt plašu un mūsdienīgu interešu izglītības programmu piedāvājumu vispārējās izglītības iestādēs 


Jaunsardzes kustības 

attīstība un interešu 

izglības programmu 

īstenošana Ogres 

Valsts ģimnāzijā, 

Ogres 1.vidusskolā, 

Jaunogres vidusskolā, 

Madlienas vidusskolā, 

Suntažu vidusskolā 

Paplašināt interešu 


piedāvājumu Kārļa 

Kažociņa Madlienas 

mūzikas un mākslas 

skolā 

Bērnu un jauniešu 

brīvā laika mērķtiecīga 

pavadīšana, veselīga 

dzīvesveida 

popularizēšana un 

patriotiskā 

audzināšana 

Jaunu interešu 


pieejamība un bērnu 

un jauniešu brīvā laika 

pavadīšanas iespēju 

paplašināšanās: " 

Studija", 

"Tekstilmāksla", 

"Gleznošana", Ģitāras, 

klavieru, saksofona, 

akordeona un vijoles 

spēle 


2500 

gadā 


2013. 3 gadi 

3.3.2. Atbalstīt bērnu un jauniešu kolektīvu gatavošanos Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 


500 

gadā 

8000 

800 


sporta 

pārvalde, 

izglītības 

iestādes 

Kārļa 

Kažociņa 

Madlienas 

mūzikas un 

mākslas 

skola 



3.3.2.1. 

Atbalstīt izglītības 

iestāžu deju kolektīvu 

dalību dažādos novada 

svētkos, koncertos, 

skatēs un Latvijas 

skolu jaunatnes 

dziesmu un deju 

svētkos 

Iegādāti jauni tautas 

tērpi Madlienas 

vidusskolas, Suntažu 

vidusskolas, Ogresgala 

pamatskolas deju 

kolektīvu 

dalībniekiem, 

nodrošināta aktīva 

skolēnu piedalīšanās 

dažādos pasākumos 

2012. 2 gadi 1000 


Izglītības 

iestādes 

3.3.3. uzdevums. Atbalstīt profesionālās ievirzes un interešu izglītībā iesaistīto bērnu un jauniešu aktīvu līdzdalību novada un citu institūciju 

organizētajos pasākumos 

Skolēni piedalās 


Pašvaldības izglītības dažādos pasākumos - 

sporta 

iestāžu skolēnu dalība "Latvju bērni danci 

3.3.3.1. 


pārvalde, 

reģionāla un valsts veda", Latvijas skolu 

izglītības 

mēroga pasākumos jaunatnes dziesmu un 

iestādes 

deju svētki u.c. 

3.3.4.1. 

3.3.4. uzdevums. Sniegt atbalstu augstu rezultātu sasniegšanai sportā 

Tiek sniegts atbalsts 

reģionāla un valsts 

līmeņa sporta 

sacensību 

dalībniekiem, sportisti 


ir nodrošināti ar 

nepieciešamo 

inventāru 

3.3.5. uzdevums. Paplašināt profesionālās ievirzes izglītības iestāžu izglītības programmu piedāvājumu 


Nolikuma izstrādāšana 

atbalsta sniegšanai 

augstu rezultātu 

sasniegšanai sportā un 


Valsts 

budžets 

5000 


sporta 

pārvalde 



3.3.5.1. 

3.3.5.2. 

3.3.6.1. 

3.3.7.1. 

3.3.7.2. 

Jaunas profesionālās 

ievirzes sporta 



Ogres Basketbola 

skolā 

Jaunu programmu 


Izveidotas jaunas 

basketbola grupas 

meitenēm 

Izveidotas jaunas 


un palašinātas 

izglītojamo izvēles 

iespējas un 

programmu pieejamība 

mākslas un mūzikas 

jomā 




3.3.6. uzdevums. Veicināt bērnu un jauniešu piedalīšanos dažāda mēroga sacensībās, konkursos un projektos 

Atbalsta sistēmas 

izveide un nolikuma 

izstrāde bērnu un 

jauniešu dalībai 

sacensībās, konkursos 

un projektos 

Aktīva dalība 

projektos "Baltijas 

jūra", "Izzini mežu", 

"Mammadaba" 

Dalība projektā 

"Junior Achievement" 

Bērnu un jauniešu 

dalība dažādos 

konkursos, sacensībās 

un projektos 


3000 

gadā 

3.3.7. Integrēt vides un ekonomiskas ievirzes programmas izglītības procesā 


Izglītojamie aktīvi 

darojas ekoskolas 

programmā un vides 


projektos 

Padziļinātas zināšanas 

un izpratne ekonomikā 


1500 

gadā 

700 

gadā 

200 

gadā 

Oges 

Basketbola 

skola 

Mākslas un 

mūzikas 

izglītības 

iestādes 


sporta 

pārvalde, 

izglītības 

iestādes 


pamatskola 

Madlienas 

vidusskola 



3.3.7.3. 

3.3.7.4. 

4.1.1.1. 

4.1.1.2. 

Vides un ekonomiskās 


integrēšana skolas 

īstenotajās 

programmās 

Bērnu mūzikla 

"Muzikālā pasaka" 

iestudējuma 

sagatavošana un 

īstenošana 


resursu 

(datorkabinetu, angļu 

val. kabinetu, 

speciālistu) 

izmantošana 

pieaugušo izglītības 


Neformālās izglītības 

tālākizlītības 

programmu īstenošana 

sadarbībā ar 

Nodarbinātības vasts 

aģentūru 

Padziļināta izpratnes 

veidošanās par dabu 

un apkārtējo vidi 




Plaša mūzikas un 

mākslas skolu 

audzēkņu dalība 2011. 1 gads 1500 

muzikāli izglītojošā 

pasākumā 

4. VTP Sabiedrības iesaistīšana izglītības procesā 

4.1. RV Mūžizglītības pieejamība pieaugušajiem 

4.1.1. uzdevums. Atbalstīt mūžizglītības programmu izstrādi novada izglītības iestādēs 

Izglītības iestādēs 

racionāli un efektīvi 

izmantoti resursi, 

paaugstinājusies visu 

vecumu cilvēku 

aktivitāte 

mūžizglītības procesā 

2011. patstāvīgi 0 5000 


Mūsdienu prasībām 

atbilstošu zināšanu 

pieejamība novada 



4.1.2. uzdevums. Nodrošināt pamata un vidējās izglītības iegūšanas iespējas pieaugušajiem 

300 

gadā 

8500 

privātais 

sektors 

NVA 

37500 

Izglītības 

iestādes 


Mūzikas 

skola 

Izglītības 

iestādes 



vidusskola 



4.1.2.1. 

4.2.1.1. 

Jaunu izglītības 

programmu izveide, 

neklātienes un 

tālmācības pamata un 

vidējās izglītības 


īstenošana 


pašpārvalžu 

izveidošana un 

darbības 


Pieaugušajiem ir 

nodrošināta iespēja 

iegūt pamata un vidējo 

izglītību 



4.2. RV Izglītības iestāžu, izglītojamo un viņu pārstāvju sadarbība 

4.2.1. uzdevums. Veicināt bērnu un jauniešu vecāku līdzdalību izglītības iestāžu attīstībā 

Aktīvi darbojas 

izglītības iestāžu 

pašpārvaldes 



sporta 

pārvalde, 

Ogres vakara 

vidusskola 

Izglītības 

iestādes 

4.2.2. uzdevums. Aktivizēt bērnu un jauniešu vecāku iesaistīšanos izglītības iestāžu organizētajos pasākumos un mācību procesā 


Atvērto durvju dienu Vecāku atbalsts un 

un ģimeņu dienu līdzdalība katras 

2 reizes 

Izglītības 

4.2.2.1. (māmiņu, tēvu, izglītības iestādes 2011. 

0 1000 

gadā 

iestādes 

vecvecāku) 

organizētajos 

organizēšana VPII pasākumos 


4.2.2.2. 

Vecāku, pedagogu un 

izglītojamo 

konference par gada 

aktualitātēm jauniešu 

izglītošanā, 

audzināšanā un 

veselībā 

Sabiedrības 

izglītošana, vecāku un 

skolas pieredzes 

popularizēšana 


reizi 

gadā 

200 


sporta 

pārvalde, 

izglītības 

iestādes 



4.2.2.3. 

4.2.2.4. 

4.2.2.5. 

4.2.2.6. 

4.2.2.7. 


sporta svētku 

organizēšana bērniem 

ar vecākiem 

Atvērto durvju dienu 


Vides sakopšanas un 

labdarības pasākumu 

īstenošana 


regulāra vecāku, 

izglītojamo un darba 

devēju debašu 


Mazo ģimeņu mūzikas 

svētku projekta 





reizi 

gadā 

reizi 

gadā 

reizi 

gadā 


200 

200 

200 300 


Vecāku līdzdalības 

palielināšanās 

izglītības iestādes 

organizētajos 


pasākumos un mācību 

procesa atbalstīšanā 

Audzēkņu un viņu 

vecāku, ģimenes 

reizi 

locekļi iesaistīti 2011. 

gadā 

kultūrizglītības 

100 400 

procesā 


izglītības 

iestādes 


Mūzikas 

skola 




1.5. RĪCĪBAS PLĀNS 5. ILGTERMIŅA PRIORITĀTES - KVALITATĪVA UN PIEEJAMA KULTŪRVIDE – SASNIEGŠANAI 


posms 



Nr. 

Projekta 












Atbildīgais 

1.1.1.1. 

1.1.1.2. 

1.1.1.3. 

1.1.1.4. 

Ogres novada kultūras 

nozares resursu analīze 


nozares pārvaldes modeļa 

izstrāde 


nozares attīstības plāna 

izstrāde 

Kultūras komisijas izveide 

un tās nolikuma 

apstiprināšana 

1. VTP Efektīva kultūras procesa pārvalde 

1.1. RV Kultūras pārvaldes sistēmas pilnveidošana 

1.1.1. uzdevums. Izveidot vienotu novada kultūras nozares pārvaldes sistēmu 

Apzināti kultūras nozares 

cilvēku, finanšu un materiālie 

resursi 

Izstrādāts vienots kultūras 

nozares pārvaldes modelis 

Izstrādāts Ogres novada kultūras 


Nodrošināta kultūras komisijas 

pastāvīga darbība 



2012. 1 gads 0 


1.1.2. uzdevums. Veikt sistemātisku kultūras nozares attīstības analīzi 

Kultūras darba 

koordinators 


koordinators 


koordinators 


koordinators 



1.1.2.1. 

1.1.3.1. 

1.1.3.2. 

1.2.1.1. 

1.2.1.2. 

Gada pārskata par kultūras 

nozaru aktivitātēm 

sagatavošana 


Ziņojums (pārskats) par kultūras 

nozares attīstību 2011. reizi gadā 0 

1.1.3. uzdevums. Uzlabot visu kultūras procesā iesaistīto institūciju savstarpējo sadarbību 

Vienotas pasākumu 

plānošanas sistēmas izstrāde 

un ieviešana 

Vienotas kultūras 

informācijas apmaiņas 

sistēmas izstrāde un tā 

ieviešana 

Kultūras darba speciālistu 

tālāizglītības plāna izstrāde 

no 2011. līdz 2013. gadam 

katrā nozarē 

Projekta "Kultūras darba 

speciālistu apmācība 

darbam ar IKT" izstrāde un 

ieviešana 

Sistemātiski sagatavots kultūras 

pasākumu plāns noteiktam laika 

periodam un nodrošināta tā 

publiska pieejamība 

Nodrošināta visu pašvaldības 

kultūras institūciju pieeja 

vienotajai pašvaldības 

informācijas sistēmai 


reizi 

mēnesī 

2012. 1 gads 1 000 


1.2.1. uzdevums. Sistemātiski iesaistīt kultūras darba speciālistus tālākizglītības procesā 

Saskaņā ar plānu veikta visu 

kultūras darba speciālistu 

profesionālās kvalifikācijas 


Veikta 80 kultūras darba 

speciālistu apmācība pēc 72 

stundu progrmmas 



1.2.2. uzdevums. Piesaistīt kvalificētus speciālistus amatiermākslas kolektīvu vadīšanā 

0 


koordinators 


kultūras centrs 


koordinators 


koordinators 


koordinators, 

nozaru vadītāji 

1.2.2.1. 

Kultūras darba speciālistu 

amata aprakstu pārskatīšana 

Mākslinieciskās pašdarbības 

kolektīvu vadītāju kvalifikācijas 

atbilstība novadā noteiktajām 

prasībām 


Kultūras 

institūciju 

vadītāji 



1.2.2.2. 

1.2.2.3. 

1.2.3.1. 

1.2.4.1. 

1.3.1.1. 

1.3.2.1. 

Vienota kultūras darba 

speciālistu darba samaksas 

nolikuma izstrāde un 

ieviešana 

Nolikuma par atbalstu 

mākslinieciskās pašdarbības 

kolektīvu vadītāju atbalstam 

izstrāde 

Ieviesta vienota kultūras darba 

speciālistu darba samaksas 

sistēma 

Noteikta kārtība ceļa izdevumu 

daļējai kompensēšanai kolektīvu 

vadītājiem 



2012. 1 gads 0 

1.2.3. uzdevums. Paaugstināt neakreditēto kultūras institūciju darbinieku profesionalitāti 

Neformālās izglītības 


novadpētniecībā izstrāde un 

ieviešana 

Pieredzes apmaiņas kultūrā 

pasākumu plānošana un 


Izstrādāta neformālās izglītības 

programma novadpētniecībā un 

veikta 25 darbinieku apmācība 


1.2.4. Atbalstīt pieredzes apmaiņas kultūrā pasākumu organizēšanu 

Noorganizēti 2 pieredzes 

apmaiņas pasākumi gadā 

kultūras nozarē 


1.3. RV Kultūras informācijas sistēmas izveidošana 

1.3.1. uzdevums. Izveidot novada kultūras institūciju datu bāzi un nodrošināt tās pieejamību ikvienam interesentam 

Projekta "Ogres novada 

kultūras karte" izstrāde un 

ieviešana 

Ogres novada mājas lapā 

izveidota sadaļa "Ogres novada 

kultūras karte" 


1.3.2. uzdevums. Iekļaut izglītības iestāžu bibliotēkas vienotā bibliotēku informācijas sistēmā (BIS) 


izglītības iestāžu bibliotēku 

iesaistīšana vienotā 

bibliotēku informācijas 

sistēmā" izstrāde un 

ieviešana 

Izveidota publiski pieejama 

vienota novada bibliotēku 

informācijas sistēma 



koordinators 


koordinators 

Ogres Vēstures 

un mākslas 

muzejs 


koordinators 



Ogres centrālā 

bibliotēka 



1.3.3.1. 


1.3.3. uzdevums. Nodrošināt sistemātisku un operatīvu informācijas par kultūras aktivitātēm pieejamību 

Regulāra informācijas par 

kultūras aktivitātēm novadā 

apkopošana 

Nodrošināta informācijas par 

kultūras pasākumiem pieejamība 

novada mājas lapā, laikrakstā 

"Ogrēnietis" u.c. 


reizi 

mēnesī 

0 



1.3.4. uzdevums. Sistemātiski apkopot un papildināt esošo informāciju par kultūras mantojumu un mūsdienu kultūras procesiem katrā 

teritoriālajā vienībā 

1.3.4.1. 


kultūras mantojuma un 

mūsdienu kultūras procesu 

digitalizācija" izstrāde un 

ieviešana 

Uzsākta informācijas par 

kultūras mantojumu un 

mūsdienu kultūras procesiem 

digitalizācija 



koordinators, 

kultūras 

institūciju 

vadītāji 


1.4.1. uzdevums. Nodrošināt sistemātisku sadarbību kultūrā pašvaldības noslēgto līgumu ietvaros un paplašināt sadarbības partneru loku 

Sadarbības līgumu 

noslēgšana ar citām Noslēgti līgumi ar citām 


1.4.1.1. pašvaldībām kopīgu pašvaldībām vai institūcijām par 2011. pastāvīgi 0 

koordinators 

kultūras aktivitāšu 

sadarbību kultūras jomā 

organizēšanā 

1.4.1.2. 

Ogres centrālās bibliotēkas 

kā reģionālās bibliotēkas 

funkciju veikšana 

Sniegts metodiskais atbalsts 

Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un 

Lielvārdes novadu bibliotēkām 


1.4.2. Attīstīt sadarbību ar Rīgas plānošanas reģionu un valsts institūcijām kultūras jomā 


bibliotēka 



1.4.2.1. 

2.1.1.1. 

2.1.1.2. 

2.1.1.3. 

2.1.3.1. 


savienības, Rīgas 

plānošanas reģiona un citu 

pašvaldības darbību 

regulējošu institūciju 

aktivitātēs 

Ogres vēstures un mākslas 

muzeja būvniecības projekta 

ieviešana 

Projekta “ Suntažos estrādei 

būt” 

Taurupes estrādes 


"Pieminekļa kritušajiem 

karavīriem" (valsts 

aizsardz. Nr. 4077) 

atjaunošana" projekta 


Nodrošināta pašvaldības interešu 

pārstāvniecība augstāka līmeņa 

kultūras politikas plānošanas 

institūcijās 



2. VTP Moderna kultūras institūciju infrastruktūra 

2.1. RV Kultūras objektu būvniecība, rekonstrukcija un renovācija 

2.1.1. Uzlabot kultūras institūciju infrastruktūru 

Uzbūvēta jauna muzeja ēka 2011. 2 gadi 

158 

965 

900 

798 

Rekonstruēta Suntažu estrāde 2011. 1 gads 12 100 18 150 

Rekonstruēta Taurupes estrāde 2012. 1gads 2 250 12 750 

2.1.2. uzdevums. Paaugstināt kultūras objektu energoefektivitāti 


2.1.3. uzdevums. Atjaunot pašvaldības īpašumā un valdījumā esošos kultūras pieminekļus 

Atjaunots "Piemineklis 

kritušajiem karavīriem" 

Madlienas pagastā 2011. 2 gadi 3 000 

2.2. RV Kultūras objektu inženiertehniskā stāvokļa uzlabošana 

2.2.1. uzdevums. Sakārtot kultūras iestāžu inženiertehniskos tīklus un palīgtelpas 


koordinators 

Ogres vēstures 

un mākslas 

muzejs 

Suntažu 

pagasta 

pārvalde 

Taurupes 

pagasta 

pārvalde 

Madlienas 

pagasta 

pārvalde 



2.2.1.1. 

2.2.2.1. 

2.2.3.1. 

2.2.3.2. 

2.2.3.3. 

2.2.4.1. 

Suntažu kultūras nama foaje 

un pagrabtelpu renovācija 



2.2.2. uzdevums. Uzlabot kultūras iestāžu apmeklētāju drošību 

Pabeigta ugunsdzēsības un 

Ugunsdzēsības un apsardzes apsardzes drošības 

drošības signalizācijas signalizācijas sistēmas 


ierīkošana Madlienas uzstādīšana Madlienas kultūras 

kultūras namā 

namā atbilstoši normatīvo aktu 

prasībām 

2.2.3. uzdevums. Uzlabot amatiermākslas kolektīvu mēģinājumu un koncertdarbības vidi 

Madlienas kultūras nama 


ieviešana 

Suntažu kultūras nama 

skatuves un skatītāju zāles 

apgaismojuma un 

elektroinstalācijas 

renovācija 


skatuves aprīkojuma un 

apgaismojumaa sistēmas 

renovācija 

Mūsdienu prasībām atbilstošs 

telpu remonts un tehniskais 

aprīkojums 

Nodrošināts kvalitatīvs telpu 

apgaismojums un paaugstināta 

elektrodrošība 

Nodrošināts kvalitatīvs skatuves 

apgaismojums un atjaunots 

skatuves aprīkojums 


2012. 1 gads 15 000 


2.2.4. uzdevums. Nodrošināt pašvaldības kultūras objektu pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām 


pieejamības cilvēkiem ar 

īpašām vajadzībām 

nodrošināšana projekta 

ieviešana 

Izveidota uzbrauktuve pie 



2.2.5. uzdevums. Uzlabot kultūras institūciju materiāli tehnisko bāzi 

Suntažu 

pagasta 

pārvalde 

Madlienas 

pagasta 

pārvalde 

Madlienas 

pagasta 

pārvalde 

Suntažu 

pagasta 

pārvalde 

Madlienas 

pagasta 

pārvalde 

Madlienas 

pagasta 

pārvalde 



2.2.5.1. 

2.2.5.2. 

2.2.6.1. 

2.2.7.1. 

3.1.1.1. 

Skaņas pastiprināšanas 

iekārtu un mikrofonu iegāde 

tautas un kultūras namiem 

Inventāra iegāde Krapes 

tautas namam 

Iegādāta kvalitatīva skaņas 

aparatūra Meņģeles tautas 

namam, Madlienas un Suntažu 

kultūras namiem 

Iegādāts skatītāju zāles un 

garderobes aprīkojums Krapes 

tautas namam 


2012. 2 gadi 20 000 


2.2.6. uzdevums. Turpināt kultūras institūciju informatizāciju 

Apzināt situāciju 

Sagatavots plāns pakāpeniskai 

pašvaldības kultūras IT nomaiņai pašvaldības 

institūciju nodrošinājuma ar kultūras institūcijās 

IT apzināšana un 


priekšlikumu tā 

pilnveidošanai sagatavošana 

Mobilās bibliotēkas 

pakalpojuma nodrošināšana 


Jaunu amatiermākslas 

kolektīvu izveide novada 

kultūras un tautas namos 

2.2.7. uzdevums. Nodrošināt mobilās bibliotēkas pakalpojumus 

Iegādāts jauns bibliobuss un 

pilnveidots tā aprīkojums 

2013. 1 gads 12 000 

68 

000 

3. VTP Kultūras mantojuma saglabāšana un mūsdienu kultūras procesu attīstība 

3.1. RV Kvalitatīva amatiermāksla 

3.1.1. uzdevums. Veicināt visu paaudžu iesaistīšanos amatiermākslā 

Nodrošināts atbalsts jaunu 

amatiermākslas kolektīvu 

darbības uzsākšanai 


Meņģeles, 

Madlienas un 

Suntažu 

pagastu 

pārvaldes 

Krapes pagasta 

pārvalde 


koordinators 


bibliotēka 

Pagastu 

pārvaldes, 





3.1.1.2. 

3.1.2.1. 

3.1.2.2. 

Jaunu interešu klubu 

izveidošana pašvaldības 

kultūras institūcijās 

Amatiermākslas konkursu, 

atskaites pasākumu 

plānošana un organizēšana 

pamatdarbības nozarēs 

Novada mēroga kultūras 

pasākumu organizēšana 

pamatdarbības nozarēs 



jaunu vietējo interešu klubu 

darbības nodrošināšanai 



3.1.2. uzdevums. Paaugstināt amatiermākslas kolektīvu darba kvalitāti 

Noorganizētas skates deju 

kolektīviem, koriem, 

4 000 

2011. reizi gadā 

vokālajiem ansambļiem un 

gadā 

citiem kolektīviem 

Pasākums "Ogres mūzikas 

svētki" 

2011. reizi gadā 30 000 

3.1.2.3. Pasākums "Sadancis" 2011. reizi gadā 1 000 

3.1.2.4. Dziesmu svētki Suntažos 2011. reizi gadā 1 000 

3.1.2.5. Ķeipenes mākslinieku plenērs 2011. reizi gadā 200 300 

3.1.2.6. 

3.2.1.1. 

Pasākums "Ogres novada 

Grāmatu svētki" 

2011. reizi gadā 1 200 

3.2. RV Dziesmu un deju svētku procesa attīstība 

3.2.1. Organizēt Ogres novada amatiermākslas kolektīvu pasākumus, gatavojoties Dziesmu un deju svētkiem 

Semināru, kopmēģinājumu Nodrošināta amatiermākslas 

un citu pasākumu plāna kolektīvu gatavība XXV 2011. pastāvīgi 0 

izstrāde 

Vispārējiem latviešu Dziesmu 

Pagastu 

pārvaldes, 




koordinators 



Madlienas 

pagasta 

pārvalde 

Suntažu 

pagasta 

pārvalde 

Ķeipenes 

pagasta 

pārvalde 


bibliotēka 


koordinators 



3.2.1.2. 

3.2.2.1. 

3.2.2.2. 

3.2.2.3. 

3.2.2.4. 

3.2.2.5. 

3.2.2.6. 

3.2.3.1. 


Sadarbība ar citām un XV Deju svētkiem 

pašvaldībām kopīgu 

pasākumu organizēšanā 

2011. pastāvīgi 5 000 30 000 

3.2.2. uzdevums. Nodrošināt Dziesmu un deju svētku kolektīvu dalībniekus ar nepieciešamo inventāru 

Tautas tērpu iegāde Suntažu 

kultūras nama 

amatiermākslas kolektīviem 

Tautas tērpu iegāde Ogres 

novada kultūras centra 


Tautas tērpu 

iegādeMadlienas kultūras 

nama amatiermākslas 

kolektīviem 

Mūzikas instrumentu iegāde 

pūtēju orķestrim "Madliena" 

Mūzikas instrumentu iegāde 

pūtēju orķestrim 

"Horizonts" 

Tautas tērpu iegāde 

Lauberes kultūras nama 


Uzlabota amatiermākslas 

kolektīvu materiāli tehniskā 

bāze 



bāze 



bāze 

Uzlabota pūtēju orķestra 

"Madliena" materiāli tehniskā 

bāze 

Uzlabota pūtēju orķestra 

"Horizonts" materiāli tehniskā 

bāze 



bāze 

2012. 2 gadi 7 000 

2012. 2 gadi 10 000 

2012. 2 gadi 4 500 


2012. 2 gadi 3 000 

2012. 2 gadi 3 000 

3.2.3. uzdevums. Nodrošināt pašvaldības kultūras speciālistu iesaistīšanos Dziesmu un deju svētku plānošanā 

Pašvaldības pārstāvju 

deleģēšana Dziesmu un 

Deju svēktu plānošanas 

darba grupās 

Nodrošināta pašvaldības 

interešu pārstāvniecība 

Dziesmu un Deju svētku 

plānošanas un vadības procesā 



koordinators 

Suntažu 

pagasta 

pārvalde 



Madlienas 

pagasta 

pārvalde 

Madlienas 

pagasta 

pārvalde 



Laubres 

pagasta 

pārvalde 


koordinators 



3.3.1.1. 

3.3.1.2. 

3.3.1.3. 

3.3.2.1. 


3.3. RV Kultūras mantojuma un mūsdienu kultūras procesa pieejamība un popularizēšana 

3.3.1. Izstrādāt unikālu novada atpazīstamību veicinošu kultūras pasākumu piedāvājumu 

Koncepcijas "Ogres novada 

unikālie kultūras pasākumi" 

izstrāde 

Konkursa "Ogres novada 

zīmols" organizēšana 

Saistošo noteikumu par 

Ogres novada zīmola 

izmantošanu izdošana 

Nolikuma par pašvaldības 

atbalstu amatiermākslas 

kolektīvu dalībai 

starptautiskajos pasākumos 

izstrāde un atbalsta 

sniegšana kolektīviem 

Izstrādāti 2 - 3 Ogres novada 

atpazīstamību veicinošu 

pasākumu projekti 

Apstiprināts Ogres novada 

zīmols un noteikta tā lietošanas 

kārtība 



2012. 1 gads 0 

3.3.2. uzdevums. Atbalstīt amatiermākslas kolektīvu dalību starptautiskos pasākumos 

Finansiāli atbalstīta 3 

amatiermākslas kolektīvu 

dalība starptautiskajos 

pasākumos 



koordinators 


koordinators 


dome 


koordinators 

3.3.3. uzdevums. Popularizēt vietējo mākslinieku un mūzikas un mākslas skolu audzēkņu sasniegumus plašam sabiedrības lokam 

3.3.3.1. 

Kultūras pasākumu ar 

vietējo mākslinieku un 

mūzikas un mākslas skolu 

audzēkņu piedalīšanos 

plānošana un organizēšana 

Noorganizēts viens pasākums 

gadā katrā teritoriālajā vienībā 

ar vietējo mākslinieku vai 

novada mūzikas un mākslas 

skolu audzēkņu piedalīšanos 


3.3.4. uzdevums. Veicināt profesionālās mākslas pieejamību novadā 


kultūras centrs, 

pagastu 

pārvaldes, 

iestāžu vadītāji 



3.3.4.1. 

3.3.5.1. 

Profesionālu kolektīvu un 

mākslinieku 

koncertdarbības plānošana 

un organizēšana novada 

kultūras institūcijās 

Kultūrvēsturisko vērtību 

aktualizācija tūrisma un 

kultūras projektu ietvaros 

Noorganizēti pasākumi ar 

profesionālu kolektīvu vai 

mākslinieku piedalīšanos par 

pašvaldības budžeta līdzekļiem 



3.3.5. Iekļaut kultūrvēsturisko mantojumu tūrisma un kultūras pakalpojumu piedāvājumā 

Izstrādāts un iekļauts tūrisma 

piedāvājumā vismaz viens 

kultūrtūrisma maršruts novada 

pašvaldības teritorijā; 

kultūras pasākumu 


programmās mērķtiecīgi 

izmantotas un interpretētas 

novada kultūrvēsturiskās 

vērtības 


koordinators, 

pagastu 

pārvaldes 

Ogres vēstures 

un mākslas 

muzejs 

4. VTP Sabiedrības iesaistīšana kultūrvides veidošanā 

4.1. Iedzīvotāju līdzdalības kultūras aktivitātēs paaugstināšana 

4.1.1. uzdevums. Organizēt ikgadēju kultūras projektu konkursu vietējo kultūras aktivitāšu stiprināšanai un jaunu, alternatīvu iniciatīvu 

atbalstam 

4.1.1.1. 

4.1.2.1. 

Pašvaldības kultūras 

projektu konkursa nolikuma 

izstrāde un projektu 

konkursa organizēšana 

Ieviesti vietējas nozīmes 

kultūras projekti 


3000 

gadā 

4.1.2. uzdevums. Atbalstīt formālo un neformālo iedzīvotāju grupu kultūras tradicionālās aktivitātes 

Vietējas nozīmes 

tradicionālo pasākumu 

atbalsta programmas 

izstrāde 

Saglabātas vietējās kultūras 

aktivitātes novada teritoriālajās 

vienībās 


10 000 

gadā 

4.1.3. uzdevums. Veicināt brīvprātīgo iesaistīšanos vietējas nozīmes pasākumu organizēšanā 


koordinators 


koordinators, 

pagastu 

pārvaldes 



4.1.3.1. 

4.1.4.1. 

Kultūras pasākuma Ogres 

novada sabiedriski 

aktīvākajiem iedzīvotājiem 

noorganizēšana 

Kultūrizglītības programmu 


Kultūras pasākums novada 

aktīvāko iedzīvotāju, 

uzņēmēju formālo un 

neformālo organizāciju 

dalībniekiem 



1 reizi 

gadā 

3 000 

4.1.4. uzdevums. Atbalstīt visu paaudžu iedzīvotāju iesaistīšanos kultūrizglītības procesā 

Dažādu kultūrizglītības 

programmu piedāvājums 

novada kultūras institūcijās 


1 000 

gadā 


koordinators 


koordinators, 

pagastu 

pārvaldes 




1.6. RĪCĪBAS PLĀNS 2. ILGTERMIŅA PRIORITĀTES - VESELĪGA UN SOCIĀLI ATBALSTĪTA SABIEDRĪBA – SASNIEGŠANAI 

Nr. 

1.1.1.1. 

1.1.1.2. 

1.1.1.3. 

Projekta 





posms 











avots 

1. VTP Optimāla sociālās un veselības aizsardzības pārvalde 

1.RV Sociālā darba organizācijas pilnveidošana 

1.1.1. uzdevums. Nodrošināt efektīvu pašvaldības sociālo institūciju savstarpējo sadarbību un koordināciju 

Vienotas sociālās 

pārvaldes izveide 

Vienotas sociālo 

institūciju dokumentu 

aprites un informācijas 

apmaiņas sistēmas 


Kvalitātes vadības 

ieviešana sociālā darba 

pārvaldē 

Izveidota vienota Sociālā 

pārvalde 

Ieviesta vienota dokumentu 

aprites un informācijas 

apmaiņas sistēma 

Ieviesta kvalitātes vadības 

sistēma 



2011. 1gads 0 

Atbildīgais 

Sociālo lietu 

komiteja 


sociālais dienests 





1.1.1.4. 

1.1.2.1. 

1.1.1.3. 

1.2.1.1 

1.2.1.2. 

1.2.1.3. 

Starpdisciplināras 

komandas sociālās un 

medicīniskās 

palīdzības jautājumu 

risināšanā izveide 

pašvaldībā 

Kritēriju izstrāde 

sociālo pakalpojumu 

un sociālās palīdzības 


Izveidota profesionāla 

starpinstitucionāla speciālistu 

komanda 


2011. 1gads 0 

1.1.2. uzdevums. Uzlabot pabalstu piešķiršanas sistēmu 

Ieviesta vienota pabalstu 

piešķiršanas sistēma 

2011. 1gads 0 0 

1.1.3. uzdevums. Uzlabot informācijas par sociālo palīdzību un aizsardzību pieejamību iedzīvotājiem 

Ieviests bezmaksas 

Informācijas apmaiņas informatīvais tālrunis; 

ar iedzīvotājiem izveidota sadaļa pašvaldības 

2012 pastāvīgi 5 000 0 SD 

sistēmas izveide Mājas lapā 


1.2.1. uzdevums. Sistemātiski paaugstināt sociālo institūciju darbinieku kvalifikāciju un profesionalitāti 

Izglītojoši informatīvu 

pasākumu 

organizēšana izglītības 

un citās institūcijās 

Sociālo institūciju 

darbinieku apmācību 

plānu izstrāde 

Regulāru profesionālo 

apmācību organizēšana 

darbiniekiem 

Noorganizēti 14 izglītojoši 

informatīvi pasākumi novada 

skolās un 3 iestādēs 

Izstrādāts pašvaldības sociālo 

institūciju darbinieku 

apmācības plāns 

Pieaug profesionalitāte un 

darba kvalitāte 30-35 sociālā 

darba speciālistiem Ogres 

novadā 

2012. pastāvīgi 500 3 000 SD 



reizi 

gadā 

reizi 

gadā 

0 0 SD 

3 000 3 000 SD 



Sociālie dienesti 

(SD) 



1.2.2.1. 

1.2.2.2. 

1.3.1.1. 


1.2.2. uzdevums. Iesaistīt pašvaldības speciālistus novada un citu institūciju organizētajos pieredzes apmaiņas pasākumos 

15 darbinieki sertificēti 

Darbinieku apmācība darbam ar SOPA programmu; 

darbam ar informācijas visi SD darbinieki prot strādāt 2011. reizi gadā 2 000 1 000 SD 

sistēmām 

ar nepieciešamajām 

programmām 

Speciālistu pieredzes 

apmaiņas pasākumi 

sociālā darba 

institūcijās Latvijā un 

sadraudzības 

pašvaldībās 

Ik gadus pieredzes apmaiņas 

pasākumos piedalījušies 20 

sociālā darba speciālisti 

2011. 3 gadi 1 000 12 000 SD 


1.3.1. uzdevums. Sadarboties ar citām pašvaldībām, institūcijām sociālo un medicīniskās palīdzības jautājumu risināšanā 

Kopīgu projektu Noslēgti līgumi starp 

izstrāde un problēmu pašvaldības sociālajām un 

risināšana ar kaimiņu veselības aizsardzības 

pašvaldībām un citām iestādēm un citām institūcijām 


ieinteresētajām par pakalpojumu sniegšanu. 

iestādēm 

Izstrādāti kopīgi projekti 

1.3.2. uzdevums. Iesaistīties valsts sociālās un veselības aizsardzības politikas izstrādē 

1.3.2.1. Pašvaldības pārstāvju 

deleģēšana dalībai 

Latvijas pašvaldību 

sociālās aprūpes un 

veselības aizsardzības 

institūciju pasākumos 


pārstāvniecība normatīvo aktu 

izstrādes procesā 

2011. pastāvīgi 0 0 SD 

2. VTP Mūsdienu prasībām atbilstoša infrastruktūra 

2.1. RV Infrastruktūras uzlabošana 

Attīstības nodaļa, 

SD 



2.1.1.1. 

2.1.1.2. 

2.1.1.3. 

2.1.1.4. 

Datortehnikas un 

programmatūras 

iegāde, vienota iekšējā 

tīkla izveide 

Specializētā 

autotransporta iegāde 

aprūpes pakalpojumu 

mājās pieejamības 



2.1.1. Nodrošināt sociālo pakalpojumu un palīdzības sniegšanai nepieciešamos materiāli tehniskos līdzekļus 

Nodrošināta IT un vienota tīkla 

pieejamība visiem 

darbiniekiem sociālajās 

2011. 3 gadi 3 000 10 000 SD 

institūcijās 

Vispārējā tipa 

pansionāta "Madliena" 

materiāli tehniskā 

aprīkojuma iegāde 

Elektroniskās ierīces 

uzstādīšana klientu 

reģistrācijai sociālās 

palīdzības daļā. 

Nodrošināta pakalpojumu 

pieejamība klientu dzīves 

vietā; 

iegādāti 3 specializētie 

transporta līdzekļi 

Uzlabota ilgstošās aprūpes 

pakalpojumu sniegšanas 

kvalitāte un pieejamība; 

iegādāts aprīkojums 

rehabilitācijai un tehniskie 

palīglīdzekļi cilvēkiem ar 

īpašām vajadzībām 

Uzlabota datu apstrādes, 

dokumentēšanas, arhivēšanas 

kvalitāte. Uzstādīta 

elektroniskā klientu 

reģistrācijas ierīce Ogres 

sociālajā dienestā 

2013. 1 gads 15 000 45 000 SD 

2012. 1 gads 1 500 10 000 

Rotary 

klubs- 

25000 

USD 

Madlienas 

pansionāts 

2012 1 gads 2 000 0 Ogres SD 

2.1.2. uzdevums. Pielāgot sociālo dienestu un pakalpojumu sniegšanas telpas klientu un darbinieku vajadzībām 



2.1.2.1. 

2.1.2.2. 

2.1.3.1.. 

2.1.3.2. 

Vides pieejamības 


sociālajos dienestos un 

sociālo pakalpojumu 

sniegšanas vietās 

Darbinieku kabinetu un 

klientu uzgaidāmo 

telpu iekārtošana 

atbilstoši sociālā darba 

principiem un MK 

noteikumiem. 

Sociālo pakalpojumu 

sniegšanas vietas pieejamas 

cilvēkiem ar funkcionāliem 

traucējumiem (ierīkotas zvana 

pogas, uzbrauktuve, sanitārais 

mezgls)- veikti 9 uzlabojumi 

Iekārtotas sociālo dienestu un 

struktūrvienību telpas 

(kabineti, koridori, nodarbību 

telpas, uzlabota skaņas 

izolācija, klientu lietu 

uzglabāšanas skapji)- veikti 10 

uzlabojumi 


2012. 2 gadi 1 500 10 000 SD 

2012. 2 gadi 10 000 90 000 SD 

2.1.3. uzdevums. Paaugstināt veselības aprūpes un pašvaldības sociālo institūciju energoefektivitāti un uzlabot infrastruktūru 

Saules paneļu 

uzstādīšana karstā 


ūdens sagatavošanai Uzstādīta karstā ūdens 

Madlienas 

Pansionātā "Madliena" sagatavošanas sistēma 

pansionāts 

Sociālās mājas 

"Doktorāts" 


2.1.3.3. Sociālo dzīvokļu 

izveide 

Uzlabota sociālās mājas 

energoefektivitāte 

2012. 2 gadi 12 750 85 000 

Izveidoti 2 sociālie dzīvokļi 

Mazozolu un Lauberes 2011. 1 gads 0 6000 

pagastos 

3. VTP Sociālo un veselības pakalpojumu attīstība 

3.1. RV Sociālo pakalpojumu pilnveide 

3.1.1. uzdevums. Paaugstināt esošo sociālo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību 

Madlienas SD 

SD 



3.1.1.1. 

3.1.1.2. 

3.1.1.3. 

3.1.1.4. 

3.1.1.5. 

3.1.2.1. 

Bērnu rehabilitācijas 

kabineta darba 

uzlabošana un telpu 

renovācija 

Brīvprātīgo jauniešu - 

vienaudžu izglītotāju 

sagatavošana darbībai 

JVC un Ogres novada 

skolās 

Atbalsta un 

pašpalīdzības grupu 

izveide 

Atkarību profilakses 

kabineta pilnveide un 

pakalpojumu attīstība 

atkarīgām personām 

Nodarbību telpu 

ierīkošana un 

speciālistu piesaiste 

dienas centrā “Saime” 

Iegādāts rehabilitācijai 

nepieciešamais inventārs, 

aparatūra, iekārtota spēļu 

istaba 

Sagatavoti 6 vienaudžiizglītotāji 

Izveidotas 2 atbalsta grupas un 

2 pašpalīdzības grupas 

(ģimenēm ar bērniem, 

grūtniecēm, jaunajiem 

vecākiem) 

Pilnveidots atkarību 

profilakses kabinets, piesaistīts 

ielu darbinieks un medicīnas 

māsa 

Piesaistīti speciālistipsihologs, 

psihoterapeits, 

iekārtoti darba kabineti, 

atpūtas, relaksācijas telpas, 

telpas datornodarbībām un 

trenažieru zāle 


2012. 2013. 2 000 10 000 Ogres SD 

2011. pastāvīgi 300 2 000 JVC 

2011. pastāvīgi 1 000 3 000 SD 

2012. 2013. 2 000 10 000 Ogres SD 

2011. 2012. 10 000 50 000 D/c Saime 

3.1.2. uzdevums. Attīstīt nometņu darbību sociālā riska grupu bērniem un jauniešiem 

Nometņu organizēšana Nometņu piedāvājums 200 

sociālā riska grupu bērniem un jauniešiem ik 2011. pastāvīgi 10 000 40 000 SD 

bērniem un jauniešiem gadus 

3.1.3. uzdevums. Veicināt audžuģimeņu veidošanos 



3.1.3.1. 

3.2.1.1. 

3.2.1.2. 

3.2.1.3. 

3.2.1.4. 

3.2.1.5. 

3.2.1.6. 

Informatīvi un 

izglītojoši pasākumi 

audžuģimenēm 

Dienas centru izveide 

veciem ļaudīm 

Taurupē, Ogrē 

Projekts Dienas 

aprūpes centra izveide 

Madlienā 

Izveidot alternatīvu 

bērnu ilgstošās sociālās 

aprūpes modeli 

Projekts Dienas centra 

izveide cilvēkiem ar 

psihiskajām 

saslimšanām 

Motivācijas/sociālās 

korekcijas programmu 

izstrāde sociālā riska 

grupām 

Specializēto darbnīcu 

izveide cilvēkiem ar 

garīga rakstura 

traucējumiem 


Audžuģimeņu skaita 

palielināšanās, sabiedrības 

informētības pieaugums par 2011. reizi gadā 1 000 5 000 Ogres Bāriņtiesa 

audžuģimenēm kā 

ārpusģimenes institūciju 

3.2. RV Jaunu alternatīvo pakalpojumu ieviešana 

3.2.1. uzdevums. Uzlabot sociālā riska grupu dzīves kvalitāti 

Izveidoti dienas centri Taurupē 

un Ogrē 

Izveidots dienas aprūpes centrs 

veciem ļaudīm un personām ar 

funkcionāliem traucējumiem 

Madlienā 

Izstrādāta bērnu ilgstošās 

aprūpes koncepcija 

Izveidots dienas centrs Ogrē 

un piesaistīti nepieciešamie 

speciālisti 

2013. 1 gads. 6 000 40 000 SD 

2012. 1 gads. 60 000 400 000 

Madlienas 

pansionāts 

2011. 1 gads 0 Ogres novada SD 

2012. 1 gads. 7 000 50 000 D/c Saime 

Izstrādātas 2-3 programmas 2011. 2 gadi. 500 2 000 SD 

Izveidotas specializētās 

darbnīcas Ogrē, piesaistīti 

nepieciešamie speciālisti 

2013. 1 gads 15 000 100 000 D/c Saime 



3.2.2.1. 

3.2.2.2. 

3.2.2.3. 

3.2.3.1. 

3.3.1.1. 

3.3.2.1. 

Projekts Mobilo brigāžu 

izveide 

Projekts Grupu 

dzīvokļu izveide Ogres 

novadā 

Projekts Atelpas brīža 

pakalpojuma izveide 

Krīzes centrā 

Grupu mājas ar naturālo 

saimniecību lauku 

teritorijā un Pusceļa 

mājas izveides projekta 

izstrāde 

Atbalsta pasākumi 

primārās veselības 

pakalpojumu izveidei 

un nodrošināšanai 


3.2.2. uzdevums. Izveidot jaunus sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus 

Izveidotas 2 mobilās brigādes, 

10 000 

piesaistīti nepieciešamie 2013 3 gadi 

gadā 

speciālisti 

Ar pakalpojumu nodrošinātas 

10 personas 

Ieviests pakalpojums, iegādāts 

nepieciešamais aprīkojums 

30 000 SD 

2013. 1 gads 6 000 40 000 SD 

2012. 1 gads 3 000 20 000 Krīzes centrs 

3.2.3. uzdevums. Attīstīt sociālo palīdzību, kas vērsta uz pašaprūpes paaugstināšanu 

Izstrādāts projekts Grupu 

mājas un Pusceļa mājas 

izveidei 

2012. 1 gads 1 200 8 000 

3.3. RV Veselības aizsardzība 

3.3.1. uzdevums. Paplašināt primārās veselības aprūpes pakalpojuma pieejamību lauku teritoijā 

Ogres rajona slimnīcas 

izveide par 

neatliekamās 

medicīniskās palīdzības 

pakalpojuma sniedzēju 

Visos pagastos pieejami 

primārās veselības aprūpes 

pakalpojumi 


3.3.2. uzdevums. Nodrošināt diennakts neatliekamo un stacionāro medicīnisko palīdzību 

Nodrošināta diennakts 

neatliekamā medicīniskā 

palīdzība 


3.3.3. uzdevums. Attīstīt sekundāro ambulatoro pakalpojumu pieejamību 

Ogres novada SD 


komiteja 

SIA Ogres rajona 

slimnīca 



3.3.3.1. 

3.3.3.2. 

3.3.4.1. 

3.3.5.1. 

4.1.1.1. 

4.1.2.1. 

Mobīlās veselības 

aprūpes pakalpojuma 

brigādes izveide ar 

veselības speciālistiem 

ar attiecīgu aprīkojumu. 

Dienas stacionāra 

izveide 


aptieku izveidei lauku 

teritorijā 


privāto medicīnas 

pakalpojumu ieviešanai 

pagastos 

Atbalsta pasākumi NVO 

veidošanai un darbībai 


Izveidota sociālās un veselības 

aprūpes mobīlā brigāde. 

Iedzīvotājiem ir pieejami 

sociālās un veselības aprūpes 

pakalpojumi 


Nodrošināta dienas stacionāra 

pieejamība novada 



3.3.4. uzdevums. Atbalstīt aptieku izveidi lauku teritorijā 

Pašvaldības īpašumā esošo 

telpu piedāvājums aptieku 2011. 2013. 0 

izveidei pagastu teritorijā 

3.3.5. Attīstīt privātos medicīnas pakalpojumus 

Privāto medicīnas pakalpojumu 

skaita pieaugums lauku 

teritorijā 

2012. 2013. 0 

4. VTP Sabiedrības līdzdalība sociālajā un veselības aizsardzībā 

4.1. RV Iedzīvotāju iesaistīšana sociālo problēmu risināšanā 

4.1.1. uzdevums. Veicināt nevalstisko organizāciju iesaistīšanos sociālo problēmu risināšanā 

Izstrādāts atbalsta pasākumu 

plāns un finansiāli atbalstītas 

formālās un neformālās 

iedzīvotāju grupas 

2011. pastāvīgi 2000 SD 

4.1.2. uzdevums. Atbalstīt veselīga dzīves veida popularizējošu pasākumu organizēšanu 

Sabiedrības veselības Sabiedrības veselības 

speciālista darba speciālista 3 noorganizēti 

2011. reizi gadā 700 2 000 500 


pasākumi novadā par veselības 

nodrošināšana novadā aizsardzības jautājumiem 


slimnīca 


slimnīca 


komiteja 


komiteja 


komiteja 



Nr. 

1.1.1.1. 

1.1.1.2. 

1.1.2.1. 


1.7. RĪCĪBAS PLĀNS 2. ILGTERMIŅA PRIORITĀTES - ATBILDĪGA DABAS APSAIMNIEKOŠANA – SASNIEGŠANAI 



plānotie darbības rezutāti 


posms 





1. VTP Vides vadības sistēmas ieviešana 

1.1. RV Vides un ainavas pārvaldības sistēmas pilnveidošana 






1.1.1. Veikt rīcību kopumu, kas nepieciešams Vides vadības sistēmas (EMAS) sertifikāta iegūšanai, kādā no pašvaldības iestādēm 

Izpēte par iespējām EMAS 

sistēmas izveidošanai kādā no 


iestādēm veikšana 

Pilotprojekta EMAS sertifikāta 

iegūšanai ieviešana 

Veikta izpēte par iespējām 

EMAS sistēmas izveidošanā, 

kādā no iestādēm 

Iegūts viens EMAS 

sertifikāts 


Atbildīgais 

2011. 1 gads 0 Izpilddirektors 

2012. 2gadi 1 000 Izpilddirektors 

1.1.2. Veikt novada ainavu inventarizāciju un izstrādāt ainavu kopšanas, uzturēšanas, saglabāšanas un apzaļumošanas noteikumus 

Ainavu kopšanas un 

apzaļumošanas noteikumu 

izstrāde 

Izdoti pašvaldības saistošie 

noteikumi par ainavu 

kopšanu un apzaļumošanu 

2012. 1 gads 0 

1.1.3. Veikt pētījumu par Ogres novada kūrortzonu noteikšanu 

Būvvalde, 

Komunālā 

nodaļa 



1.1.3.1. 

2.1.1.1. 

2.1.1.2. 

2.2.1.1. 

Pētījuma par Ogres novada 

kūrortzonu noteikšanu veikšana 

Kūrortzonas (teritorija, kas 

nodrošināta ar dabiskiem 

dziedniecības līdzekļiem, 

kūrortiestādēm un tūrisma 

infrastruktūru) statusa 

noteikšana novadā 


2013 1 gads 500 

2. VTP Preventatīvie pasākumi vides risku samazināšanai un vides kvalitātes uzlabošanai 

2.1. RV Vides risku vadība 

2.1.1. uzdevums. Samazināt bīstamo kravu iespējamā piesārņojuma riska līmeni apdzīvotās vietās 

Civilās aizsardzības plāna sadaļas 

par bīstamo kravu transportēšanu 

ar autotransportu ap pilsētu 

izstrāde 

Rīcības plāna par savlaicīgu 

iedzīvotāju informēšanu par 

bīstamo vielu noplūdi no 

dzelzceļa kravām izstrāde 

Ogres pilsētas gaisa kvalitātes 

monitoringa, izmantojot 

bioindikācijas metodi uzsākšana 

Samazinājies bīstamo 

autokravu iespējamā 

piesārņojuma riska līmenis 

Sadarbībā ar VAS "Latvijas 

Dzelzceļš" izstrādāts rīcības 

plāns dzelzceļa avārijas seku 

novēršanai pašvaldības 

teritorijā un iedzīvotāju 

informēšanai 

2013. 2 gadi 0 

Tūrisma 

informācijas 

centrs 

Pašvaldības 

policija 

2013. 2 gadi 0 Izpilddirektors 

2.2. RV Vides kvalitatātes izvērtēšana un plānošana 

2.2.1. uzdevums. Samazināt trokšņa līmeni un uzlabot gaisa kvalitāti Ogres pilsētā 

Uzsākts vides stāvokļa 

monitorings 

2012. 1 reizi 600 

Komunālā 

nodaļa 



2.2.1.2. 

Ceļu satiksmes radītā trokšņa 

novērtējuma uz autoceļa A6 un 

dzelzceļa Ogres pilsētas teritorijā 

veikšana 

Veikts ceļu satiksmes radītā 

trokšņa novērtējums uz 

autoceļa A6 un dzelzceļa 

Ogres pilsētā un Ciemupē 


2013. 2 gadi 0 

3000 

"Latvijas 

Dzelzceļš", 

3000 

"Latvijas 

Valsts 

ceļi" 

Būvvalde 

2.2.2. uzdevums. Izstrādāt plānu CO 2 emisijas samazināšanai, veikt pašvaldības ēku termoauditus un sagatavot tehnisko dokumentāciju 

2.2.2.1. 

2.2.2.2. 

Plāna CO2 emisijas 

samazināšanai izstrāde 

Tehniskās dokumentācijas 

pašvaldības ēku un būvju 


paaugstināšanai sagatavošana 

Izstrādāts plāns CO 2 emisijas 

samazināšanai 

2012. 1 gads 750 4250 

Sagatavota tehniskā 

dokumentācija pašvaldības 

352 

ēku projektu ieviešanai 2013. 1 gads 62 100 

750 

saskaņā ar plānu CO 2 

emisijas samazināšanai 

3. VTP Dabas daudzveidības saglabāšana 

3.1. RV Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju attīstība 

Attīstības 

nodaļa 

Attīstības 

nodaļa 

3.1.1. Iespēju robežās īstenot Dabas aizsardzības plānos (DAP) ietvertos pasākumus, kuros kā atbildīgā institūcija ir norādīta pašvaldība 

3.1.1.1. 

ĪADT infrastruktūras izveide 

saskaņā ar Dabas aizsardzības 

plāniem 

Izveidota dabas objektu 

infrastruktūra, kas novērš 

augsnes eroziju, samazina 

piesārņojumu un organizē 

apmeklētāju plūsmas 

2011. pastāvīgi 4 000 12 000 

3.1.2. uzdevums. Sadarbībā ar citām institūcijām vienoties par ĪADT apsaimniekošanas organizāciju/- as izveidi 

Komunālā 

nodaļa, 

Būvvalde, 

Attīstības 

nodaļa 



3.1.2.1. 

3.1.3.1. 

3.1.3.2. 

Sarunu procedūras ar 

atbildīgajām valsts institūcijām 

par pašvaldības teritorijā esošo 

ĪADT apsaimniekošanas un 

uzraudzības sistēmas izveidi 

Izveidotas ĪADT 

apsaimniekošanas 

organizācija/as 


2011. 2 gadi 0 Izpilddirektors 

3.1.3. Piedalīties informācijas par dabas pieminekļiem un dabas objektiem izplatīšanā 

Uzstādītas 50 informatīvās 

Informācijas par NATURA 2000 

norādes un 7 informatīvie 

teritoriju sagatavošana un tās 

2012. 3 gadi 1 250 3750 TIC 

stendi pie Natura 2000 

izvietošana dabā 

objektiem 

Izgatavot informatīvos materiālus 

par novada dabas pieminekļiem 

un rekreācijas teritorijām 

Izstrādāta informatīvā novada 

karte par dabas pieminekļiem 

un aktīvās atpūtas un 

ekotūrisma ceļvedis 

2012. 2 gadi 500 1500 TIC 

4. VTP Attīstīta vides komunikācija 

4.1. RV Sabiedrības līdzdalība vides attīstībā 

4.1.1. uzdevums. Izstrādāt un īstenot uzņēmumu un iestāžu informēšanas plānu, lai popularizētu Vides vadības sistēmas (EMAS) sertifikāta 

vai principu 


4.1.2.1. 

4.1.2. uzdevums. Izstrādāt un ieviest vides komunikācijas plānu (sabiedrības izglītošana un informēšana par vides jautājumiem) 

Vides komunikācijas plāna 

izstrāde 

Izstrādāts 3 gadu plāns, 

ieviestas paredzētās 

aktivitātes 


Attīstības 

nodaļa un 

Sabiedrisko 

attiecību 

nodaļa 



4.1.2.2. 

Konkursa par sakoptāko īpašumu 

novadā un videi draudzīgu 

saimniekošanu (gan pilsētā, gan 

pagastos) organizēšana 

4.1.2.3. Izglītojošu pasākumu par vides 

jautājumiem organizēšana 

Izstrādāts konkursa nolikums 

un noorganizēts viens 

konkurss gadā 

Noorganizēti divi izglītojošie 

pasākumi gadā 




katru 

gadu 

500 

katru 

gadu 

600 


Komunālā 

nodaļa 




2. RĪCĪBAS PLĀNA KOPSAVILKUMS 

2.1. ILGTERMIŅA PRIORITĀŠU SASNIEGŠANAI 

PLĀNOTIE PROJEKTU FINANŠU LĪDZEKĻI 2011. – 2013.GADAM 

Ilgtermiņa prioritātes 

Projektu kopējais budžets 

2011. – 2013.gadam, LVL 

1.ilgtermiņa prioritāte – efektīva un moderna pārvalde 393 100,00 

2.ilgtermiņa prioritāte – daudzveidīga un inovatīva ekonomika 2 963 800,00 

3.itermiņa prioritāte – vidi saudzējoša infrastruktūra 16 105 363,00 

4 ilgtermiņa prioritāte – konkurētspējīga izglītība un sports 9 682 779,00 

5 ilgtermiņa prioritāte – kvalitatīva un pieejama kultūrvide 1 514 235,00 

6 ilgtermiņa prioritāte – veselīga un sociāli atbalstīta sabiedrība 1 387 450,00 

7 ilgtermiņa prioritāte – atbildīga dabas apsaimniekošana 455 250,00 

Kopā: 32 501 977,00 

2.2. ILGTERMIŅA PRIORITĀŠU SASNIEGŠANAI IZVIRZĪTO PROJEKTU, 

AKTIVITĀŠU SKAITS 2011. – 2013.GADAM SADALĪJUMĀ PA VIDĒJA TERMIŅA 

PRIORITĀTĒM (VTP) 

1.ilgtermiņa prioritāte – efektīva un moderna pārvalde: 

1.VTP Optimāla pārvalde 19 

2.VTP E - pārvalde 4 

3.VTP Sabiedrības līdzdalība pārvaldes procesos 7 

2.ilgtermiņa prioritāte – daudzveidīga un inovatīva ekonomika: 

1.VTP Uzņēmējdarbību atbalstoša pašvaldība 24 

2.VTP Ekonomisku attīstību veicinoša 6 


3.VTP Atbalsts ražošanas un pakalpojumu 19 

attīstībai 

4.VTP Informēta sabiedrība par novada 2 

ekonomiku 

3.itermiņa prioritāte – vidi saudzējoša infrastruktūra: 

1.VTP Efektīva infrastruktūras pārvalde 19 



2.VTP Mūsdienu prasībām atbilstoša 


3.VTP Sabiedrības iesaistīšana infrastruktūras 

attīstībā 

69 

3 


4 ilgtermiņa prioritāte – konkurētspējīga izglītība un sports: 

1.VTP Racionāla izglītības procesa pārvalde 44 

2.VTP Mūsdienu prasībām atbilstoša izglītības un 38 

sporta infrastruktūra 

3.VTP Izglītības un sporta pakalpojumu 

27 

pieejamība un attīstība 

4.VTP Sabiedrības iesaistīšana izglītības procesā 11 

5 ilgtermiņa prioritāte – kvalitatīva un pieejama kultūrvide: 

1.VTP Efektīva kultūras procesa pārvalde 21 

2.VTP Moderna kultūras institūciju infrastruktūra 14 

3.VTP Kultūras mantojuma saglabāšana un 20 

mūsdienu kultūras procesu attīstība 

4.VTP Sabiedrības iesaistīšana kultūrvides 4 

veidošanā 

6 ilgtermiņa prioritāte – veselīga un sociāli atbalstīta sabiedrība: 

1.VTP Optimāla sociālās un veselības aizsardzības 13 

pārvalde 

2.VTP Mūsdienu prasībām atbilstoša 9 


3. VTP Sociālo un veselības pakalpojumu attīstība 23 

4.VTP Sabiedrības līdzdalība sociālajā un 2 

veselības aizsardzībā 

7 ilgtermiņa prioritāte – atbildīga dabas apsaimniekošana: 

1.VTP Vides vadības sistēmas ieviešana 4 

2.VTP Preventīvie pasākumi vides risku 7 

samazināšanai un vides kvalitātes uzlabošanai 

3.VTP Dabas daudzveidības saglabāšana 4 

4.VTP Attīstīta vides komunikācija 3 




2010. gada 21.oktobra lēmumu (protokola Nr.12, 1.§) 



PROGRAMMA 2011. - 2017. GADAM 

(4 daļās) 

IV DAĻA 

Attīstības programmas 

īstenošanas uzraudzības kārtība 

Ogrē 2010.



SATURS 

Ievads .......................................................................................................................................... 4 

1. Attīstības programmas īstenošanas uzraudzība – tās darbības kārtība un institucionālais 

ietvars .......................................................................................................................................... 5 

2. Ogres novada attīstības izvērtējuma pamatrādītāji ................................................................. 9 

3. Attīstības programmā noteiktās vidēja termiņa prioritātes (kopā 26) sasniegšanas 

izvērtējuma rādītāji ................................................................................................................... 10 

4. Ikgadēja pārskata par Ogres novada attīstības programmas 2011. - 2017. gadam 

ieviešanu saturā iekļaujamā informācija ................................................................................... 11 




IEVADS 

Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam ir Ogres novada domes apstiprināts 

dokuments, kurā noteikti Ogres novada ilgtermiņā sasniedzamie mērķi un vidēja termiņa 

prioritātes 7 gadu periodā. Ogres novada attīstības programmā noteiktās 26 vidēja termiņa 

prioritātes paredzēts sasniegt, īstenojot 197 uzdevumus. Mērķu, prioritāšu un uzdevumu 

izvirzīšana ir tikai daļa no attīstības plānošanas procesa, svarīgs tā elements ir plānošanas 

dokumenta īstenošanas uzraudzība, ar kuras palīdzību izvērtēt, vai pašvaldības attīstība norit tā, kā 

paredzēts izstrādātajā dokumentā. Ogres novada dome un pašvaldība uzņemas atbildību par 

attīstības programmas ieviešanu un tādu pasākumu (aktivitāšu) nepieļaušanu, kas neatbilstu 

attīstības programmai. 

Lai novada domei un pašvaldībai būtu iespējams sekot līdzi, vai izstrādātās attīstības 

programmas ieviešanas process atbilst plānotajam, Ogres novada pašvaldība ir izstrādājusi Ogres 

novada attīstības programmas 2011. - 2017. gadam īstenošanas uzraudzības kārtību, lai: 

– sekmētu pašvaldības struktūrvienību, aģentūru, nodaļu, uzņēmēju un sabiedrības koordinētu 

darbību pašvaldības attīstības jautājumos; 

– identificētu pozitīvas un negatīvas pārmaiņas un to cēloņus novada sociālajā un 

ekonomiskajā situācijā; 

– novērtētu, kā tiek sasniegtas izvirzītās 26 vidēja termiņa prioritātes; 

– demonstrētu novada darbības progresu un sasniegumus; 

– identificētu jaunas problēmas un iespējas, kam veltīt tālāku izpēti un darbības; 

– nodrošinātu ar informāciju sabiedrību, politiķus un citas ieinteresētas puses; 

– sniegtu pamatotus priekšlikumus attīstības programmas aktualizācijai, ja nepieciešams, un 

virzītu tos apstiprināšanai Ogres novada domē; 

– nodrošinātu novada attīstības novērtēšanas iespējas. 

Ogres novada attīstības programmas 2011. - 2017. gadam īstenošanas uzraudzības kārtība ir 

atspoguļota šajā, attiecīgi attīstības programmas IV daļā, un tā ir balstīta uz: 

– Ogres novada pašvaldības specifisko situāciju; 

– Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas 2009. gada septembrī izstrādāto 

metodiku „Metodiskie ieteikumi attīstības programmu izstrādei”; 

– līdzšinējo vietējo pašvaldības labo praksi attīstības plānošanas dokumentu uzraudzības 

sistēmas izveidē, īpaši atzīmējot Rīgas, Liepājas un Jelgavas pašvaldības pieredzi. 

Ogres novada attīstības programmas 2011. - 2017. gadam īstenošanas uzraudzības kārtība 

saturiski veido četras sadaļas: 

1. attīstības programmas īstenošanas uzraudzības - tās darbības kārtība un 

institucionālais ietvars; 

2. Ogres novada attīstības izvērtējuma pamatrādītāji; 

3. attīstības programmā noteiktās vidēja termiņa prioritātes (kopā 26) sasniegšanas 

izvērtējuma rādītāji; 

4. ikgadēja pārskata par Ogres novada attīstības programmas 2011. - 2017. gadam 

ieviešanu saturā iekļaujamā informācija. 




1. ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS UZRAUDZĪBA – 

TĀS DARBĪBAS KĀRTĪBA UN INSTITUCIONĀLAIS IETVARS 

Par Ogres novada attīstības programmas 2011. - 2017. gadam īstenošanas uzraudzības 

kārtību un tās ieviešanu atbildīga ir Ogres novada pašvaldības Attīstības nodaļa. Attīstības 

programmas īstenošanas uzraudzības procesā aktīvi iesaistītās Ogres novada pašvaldības nodaļas, 

iestādes un aģentūras, ir: 

– Sabiedrisko attiecību nodaļa; 

– Lietvedības nodaļa; 

– Komunālā nodaļa; 

– Būvvalde; 

– Izglītības un sporta pārvalde; 

– Finanšu ekonomikas nodaļa; 

– Ogres sociālais dienests; 

– Ogres novada pašvaldības aģentūra "Ogres novada kultūras centrs"; 

– Ogres novada pašvaldības aģentūra „Dziednīca”; 

– Ogres novada pašvaldības aģentūra „Mālkalne”; 

– Ogres novadā esošās bāriņtiesas; 

– u.c., ja nepieciešams. 

Uzraudzības sistēmas procesu vada Ogres novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja 

(vadītājs), savukārt no iesaistīto struktūrvienību puses attīstības programmas īstenošanas sistēmas 

procesā iesaistās attiecīgo nodaļu vai institūciju vadītāji vai to vietnieki, operacionālā līmenī veicot 

uzraudzības īstenošanas procesa darbības. Galvenie veicamie uzdevumi īstenošanas uzraudzības 

sistēmas ieviešanā un to atbildīgās institūcijas, nodaļas ir noteiktas 1. tabulā. 

1. tabula 

Galvenie veicamie uzdevumi Ogres novada attīstības programmas 2011. - 2017. gadam 

īstenošanas uzraudzības sistēmas ieviešanā 

Nr.p.k. Veicamais uzdevums Atbildīgā institūcija, nodaļa 

1. Ogres novada attīstības programmas apstiprināšana, Ogres novada dome 

nepieciešamo izmaiņu ierosināšana un to 

apstiprināšana. 

2. Ogres novada attīstības programmas īstenošanas Ogres novada pašvaldības 

uzraudzības sistēmas koordinācija un uzraudzība. Attīstības nodaļa 

3. Rīcības plāna 2011. - 2013. gadam ieviešanas Politiskajā līmenī – Ogres 

nodrošināšana. 

novada dome, izpildes līmenī - 

par rīcības plānā uzskaitīto 

projektu realizāciju atbildīgās 

4. Regulāra un sistemātiska kvantitatīvas un 

kvalitatīvas informācijas vākšana, apkopošana un 

analizēšana par novada attīstības tendencēm, kas 

nodaļas, iestādes un aģentūras. 


nodaļas, iestādes un aģentūras 



balstīta uz Ogres novada attīstības programmā 

noteiktajiem attīstības izvērtējuma pamatrādītājiem 

un attīstības programmā noteiktajiem vidēja 

termiņa prioritātēm (kopā 26) sasniegšanas 

izvērtējuma rādītajiem 1 . 

5. Ikgadēja pārskata sagatavošana par Ogres novada 

attīstības programmas īstenošanu. 

7. Sabiedrības informēšana par attīstības programmas 

īstenošanas rezultātiem. 



Attīstības nodaļa 


Attīstības nodaļa sadarbībā ar 

Sabiedrisko attiecību nodaļu 

Ogres novada attīstības programmas 2011. - 2017. gadam īstenošanas uzraudzības sistēmas 

gala rezultāts būs ikgadējs pārskats par Ogres novada attīstības programmas 2011. - 2017. gadam 

īstenošanu. Pirmais pārskats „Pārskats par Ogres novada attīstības programmas īstenošanu 2011. 

gadā” tiks izstrādāts 2012. gadā, un tajā būs atspoguļota informācija par paveikto 2011. gadā. 

Ikgadējā pārskata izstrādes kārtība gada griezumā atspoguļota 1. attēlā. 

1 Informācija par Ogres novada attīstības izvērtējuma pamatrādītājiem un Ogres novada attīstības programmā 2011. - 

2017. gadam noteiktajiem vidēja termiņa prioritātes (kopā 26) sasniegšanas izvērtējuma rādītājiem noteikta 2. un 3. 

sadaļā 



Ikgadējā pārskata par Ogres novada attīstības programmas īstenošanu 

izstrādes kārtība gada griezumā 


1. attēls 

Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs 

Jūnijs - 

Decembris 



pašvaldības 

Attīstības 

nodaļa 

Pārējās 



struktūrvienības, 

nodaļas, 

aģentūras 

3. Attīstības nodaļa 

pārbauda pārskatus 

un nepieciešamības 

gadījuma lūdz līdz 

31.janvārim 

institūcijas tos 

precizēt. 

2. Pēc Attīstības 

nodaļas rakstiska 

uzaicinājuma un 

metodoloģijas 

saņemšanas līdz katra 

gada 15. janvārim 

pašvaldības 

struktūrvienības 

Attīstības nodaļai 

iesniedz pārskatu par 

iepriekšējā gada 

rezultātiem. 

4. Attīstības nodaļa, 

balstoties uz 

iesūtītajiem 

pārskatiem un ārējos 

avotos pieejamiem 

datiem, sagatavo 

"Pārskatu par Ogres 

novada attīstības 

programmas 2010.- 

2017.gadam 

īstenošanu 

2011.gadā" (attiecīgi 

pēc tam 2012. ut.t.). 

5. Ne vēlāk kā mēneša 

laikā pēc ikgadējā 

pārskata sagatavošanas 

notiek sabiedrības 

informēšana par 

attīstības programmas 

īstenošanas rezultātiem. 

Attīstības nodaļa 

sagatavo un prezentē 

ziņojumu novada 

domei par rezultātiem, 

pēc tam publicējot tos 

mājas lapā 

www.ogresnovads.lv. 

1. Tiek vākta 

un apkopota 

informācija, 

veikta 

analīze 



dome 

6. Balstoties uz secinājumiem ikgadējā 

pārskatā, ja nepieciešams, lēmums par 

grozījumiem attīstības programmā, 

vai/un Rīcības plānā 

Par ikgadējā pārskata sagatavošanu, kā norādīts 1. tabulā, kā arī par potenciālo Ogres novada 

attīstības programmas 2011. - 2017. gadam grozījumu rosināšanu atbildīga ir Ogres novada 

pašvaldības Attīstības nodaļa. Šīs nodaļas efektīvākai darba organizēšanai pašvaldībai ir 

jānodrošina tai tiesības pieprasīt un saņemt ikgadējo pārskatu sagatavošanai nepieciešamo 

informāciju no citām pašvaldības nodaļām un aģentūrām. Pašvaldības vadībai ir jābūt patiesi 

ieinteresētai attīstības programmas īstenošanas uzraudzībā, iespēju robežās sniedzot nepieciešamo 

atbalstu komandai (vai konkrētam speciālistam), kas būs atbildīga par kvalitatīvu un savlaicīgu 

informācijas apkopošanu, sagatavošanu un analīzi. 

Atbilstoši 1. attēlā norādītajam, pēc Ogres novada pašvaldības Attīstības nodaļas 

uzaicinājuma un metodoloģijas nosūtīšanas (vai informācijas par to) Ogres novada pašvaldības 

struktūrvienībām, nodaļām un aģentūrām katru gadu, sākot no 2012. gada, līdz 15. janvārim ir 

jāiesniedz Ogres novada pašvaldības Attīstības nodaļai pārskats par situāciju savā sfērā. Šis 

pārskats ir jābalsta uz Ogres novada attīstības programmā 2011. - 2017. gadam noteiktajiem vidēja 

termiņa prioritātes (kopā 26) sasniegšanas izvērtējuma rādītājiem un izstrādāto Rīcības plānu, 

sniedzot ziņojumu par to, kā Rīcības plānā norādītie projekti tiek realizēti. Attīstības nodaļa 




pārbauda iesūtīto informāciju un nepieciešamības gadījuma lūdz līdz 31. janvārim institūcijas, 

aģentūras to precizēt. 

Savākto informāciju par Ogres novada attīstības programmas izpildes gaitu apkopo un 

analizē Ogres novada pašvaldības Attīstības nodaļa, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus. 

Attīstības nodaļa papildus apkopo informāciju no ārējām institūcijām (Valsts reģionālās attīstības 

aģentūras, Centrālās statistikas pārvaldes u.c.), balstoties uz noteiktajiem Ogres novada attīstības 

izvērtējuma pamatrādītājiem. 

Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc ikgadējā pārskata sagatavošanas Ogres novada pašvaldības 

Attīstības nodaļa sagatavo un prezentē ziņojumu pašvaldības domei par pārskata rezultātiem, pēc 

tam sadarbībā ar Ogres novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļu publicē tos pašvaldības 

mājas lapā. 

Tā kā plānošanas dokumenta īstenošanas uzraudzības sistēmas ieviešana ir jauna prakse 

Ogres novada pašvaldībā, mēneša laikā pēc Ogres novada attīstības programmas 2011. – 2017. 

gadam stāšanās spēkā Ogres novada pašvaldības Attīstības nodaļa organizē sapulci attīstības 

programmas īstenošanas uzraudzības sistēmas ieviešanā iesaistītajām pašvaldības nodaļām, 

aģentūrām un institūcijām ar mērķi iepazīstināt tās ar uzdevumiem uzraudzības sistēmas procesā 

un sistēmas vispārējo kārtību (minētais process notiek tikai pirmajā Ogres novada attīstības 

programmas īstenošanas gadā). 

Izstrādātā pārskata saturs ir noteikts 4. sadaļā. Regulāri papildinot to ar sistemātiski apkopoto 

un izanalizēto informāciju, būs radīts instruments, ar kura palīdzību novērtēt, vai Ogres novada 

pašvaldība tiecas īstenot noteiktos mērķus un izvirzītās prioritātes, vai tomēr veiktās rīcības ir 

neatbilstīgas. Turklāt pārskats būs arī informatīvs materiāls, kas ļaus jebkuram interesentam 

iepazīties ar pašvaldībā paveikto, arī attiecībā uz konkrēti definētajām 26 vidēja termiņa 





2. OGRES NOVADA ATTĪSTĪBAS IZVĒRTĒJUMA PAMATRĀDĪTĀJI 

Ogres novada attīstības izvērtējuma pamatrādītāji (skatīt 2.tabulu) tiek analizēti, lai sekotu 

līdzi galvenajām attīstības tendencēm novadā. Šie pamatrādītāji nav tieši saistāmi ar attīstības 

programmā izvirzītajām 26 vidēja termiņa prioritātēm, bet ir noderīgi, lai raksturotu sociāli 

ekonomisko situāciju Ogres novadā kopumā, kā arī sniegtu salīdzinājumu ar citām Latvijas 

pašvaldībām un kalpotu kā Ogres novada attīstības programmā noteikto trīs stratēģisko mērķu 

ieviešanas „ātras pārbaudes lapu”. Par attīstības izvērtējuma pamatrādītāju datu apkopošanu un 

analizēšanu atbildīga ir Ogres novada pašvaldības Attīstības nodaļa, sniedzot par tiem informāciju 

ikgadējā pārskatā. Katru gadu noteiktos pamatrādītājus ir iespējams pārskatīt, izvēloties tādus 

rādītājus, ar kuru palīdzību var veikt novada salīdzinošo analīzi ar citām novada pašvaldībām gan 

valsts, gan atsevišķos gadījumos arī Eiropas mērogā. 

Ogres novada attīstības izvērtējuma pamatrādītāji 

2. tabula 

Nr. Rādītājs 

Vērtība 

2010.gadā 

Vērtība 

2011.gadā 

Tendence 

pret 

iepriekšējo 

gadu 

Vēlamā 

attīstības 

tendence 


Avots 

1. Teritorijas attīstības 

gada indeksa rangs 

(rēķinot ik gadu 

pēc iepriekšējā 

gada datiem) 

18.vieta 

(starp 109 

novadiem) 

Valsts 

reģionālās 

attīstības 

aģentūra 

2. Iedzīvotāju skaits 38 944 Pilsonības un 

migrācijas 

lietu pārvalde 

509,0 Centrālā 

3. Demogrāfiskā 

slodze 2 statistikas 

pārvalde 

4. Bezdarba līmenis, 

% 

5. Iedzīvotāju 

ienākuma nodokļa 

ieņēmumi uz 1 

iedzīvotāju, LVL 

6. Iedzīvotāju 

apmierinātība ar 

11,1 Nodarbinātīb 

as valsts 

aģentūra 

284 

(2009.gada 

dati) 

Nav datu 


pašvaldības 

dati 


pašvaldības 

2 Demogrāfiskā slodze - bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju skaits pret darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu, 

reizināts ar 1000 



dzīvi novadā 


organizēta 

aptauja 

3. OGRES NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMĀ 2011. - 2017. GADAM 

NOTEIKTĀS VIDĒJA TERMIŅA PRIORITĀTES (KOPĀ 26) 

SASNIEGŠANAS IZVĒRTĒJUMA RĀDĪTĀJI 

Ogres novada attīstības programmas 2011. - 2017. gadam II daļā - Attīstības stratēģija 2011. 

- 2017. gadam - ir noteiktas vidēja termiņa prioritāšu sasniegšanas izvērtējuma jeb rezultatīvie 

rādītāji. Uzraudzības procesā iegūtā informācija būs pamats novērtējuma veikšanai par to, kā tiek 

īstenota vidējā termiņa prioritāšu sasniegšana. Par Ogres novada attīstības programmā 2011. - 

2017. gadam noteikto vidējo termiņu prioritāšu sasniegšanas izvērtējuma rādītāju informācijas 

nodrošināšanu, apkopošanu un analizēšanu, kā norādīts 1. attēlā, atbildīga ir Ogres novada 

pašvaldības Attīstības nodaļa, iepriekš saņemot no pārējām Ogres novada pašvaldības 

struktūrvienībām, nodaļām un aģentūrām informāciju un sniedzot par tiem ziņojumu ikgadējā 

pārskatā. Apkopojot informāciju par vidējā termiņu prioritāšu sasniegšanas izvērtējuma rādītājiem, 

to ieteicams apkopot tabulā (skatīt piemēru 3. tabulā). 

Tabulas piemērs informācijas apkopošanai par vidējā termiņu prioritāšu sasniegšanas 

izvērtējuma rādītājiem 

3. tabula 

1. ilgtermiņa prioritāte - Efektīva un moderna pārvalde 

1. VTP Optimāla pārvalde 

Rādītājs 

1. 

Vērtība 

2010. gadā 

Vērtība 


gadā 

Tendence 

Vēlamā attīstības 

tendence 2017. gadā 

Avots 

Būtiski atzīmēt, ka Ogres novada attīstības programmas 2011. - 2017. gadam II daļā - 

Attīstības stratēģija 2011. - 2017.gadam - noteikto vidēja termiņa prioritāšu sasniegšanas 

izvērtējuma jeb rezultatīvie rādītāju tabulu ir nepieciešams pārbaudīt praksē, līdz ar to pastāv 

iespēja to pilnveidot un uzlabot. Ja nepieciešams, mazāk noderīgus un izmaksu ziņā pārāk dārgus 

rādītājus iespējams izslēgt no rādītāju kompleksa, aizvietojot tos ar citiem rādītājiem. Izdarot 

labojumus rādītāju datu bāzē, kvalitatīvāka rezultāta sasniegšanai jāievēro šādi ieteikumi: 

– jāizvēlas optimāls rezultatīvo rādītāju skaits, neaizraujoties ar pārāk daudziem 

maznozīmīgiem un mākslīgi izdomātiem rādītājiem; 

– rādītāju skaits nav tieši saistāms ar uzraudzības sistēmas kvalitāti un negarantē sekmīgāku 

virzību uz izvirzīto 26 prioritāšu sasniegšanu; 

– izvirzīto 26 prioritāšu izpildes novērtēšanas vajadzībām jāpiemēro gan kvantitatīvos, gan 

kvalitatīvos rādītājus. Viens no tipiskākajiem kvalitatīvajiem rezultātu rādītājiem ir 

iedzīvotāju apmierinātības līmeņa noskaidrošana par kādu pakalpojumu vai sniedzot 

subjektīvu situācijas novērtējumu. Aptaujas gadījumā ieteicams pielietot šādu atbilžu 

gradāciju: Apmierināts, Drīzāk apmierināts, nekā neapmierināts, Drīzāk neapmierināts, nekā 

apmierināts, Neapmierināts, Nav atbildes. 




– Papildus eksaktajiem datiem lietderīgi ir izmantot arī ekspertu viedokļus par attīstības 

vērtējumu, tai skaitā rādītāju vērtību interpretāciju. 

4. IKGADĒJA PĀRSKATA PAR OGRES NOVADA ATTĪSTĪBAS 

PROGRAMMAS 2011. - 2017.GADAM IEVIEŠANU SATURĀ 

IEKĻAUJAMĀ INFORMĀCIJA 

Pārskatā par Ogres novada attīstības programmas 2011. - 2017. gadam ieviešanu jāietver 

šāda informācija: 

Ievads 

Nodaļa 

1. Ogres novada 

vispārīgs attīstības 

raksturojums 

2.Ogres novada 

attīstības 

programmas 2011. - 

2017. gadam 

ieviešanas rezultāti 

2.1. Attīstības 

programmā noteiktās 

vidēja termiņa 

prioritātes ieviešanas 

rezultāti 

2.2. Rīcības plāna 

ieviešanas rezultāti 

3.Secinājumi 

4. Priekšlikumi 

Saturs 

Ogres novada domes priekšsēdētāja ievadvārdi - pārskats, pārdomas par 

iepriekšējā gada rezultātiem. 

Ievadā pamato izstrādātās attīstības programmas nozīmi, saikni ar citiem 

plānošanas dokumentiem, sniedz informāciju par dokumenta 

īstenošanas uzraudzības sistēmu un sagatavotā pārskata būtību, informē 

par pārskata kopējo struktūru, laika griezumu, par kādu pārskats veidots, 

un sniedz informāciju par pārskata izstrādātājiem, norādot 

kontaktinformāciju komentāriem, priekšlikumiem un jautājumiem. 

Sadaļā sniedz vispārīgu Ogres novada attīstības raksturojumu kontekstā 

ar notiekošajiem attīstības procesiem kopumā valstī, un sniedzot to 

salīdzinājumā ar citām pašvaldībām Latvijā. Attiecībā uz indikatoriem, 

šajā sadaļā atspoguļo un analizē definētos Ogres novada attīstības 

izvērtējuma pamatrādītājus, salīdzinot tos ar vidējiem rādītājiem valstī 

un analizējot tos uz pārējo pašvaldību fona. 

Ogres novada attīstības programmas ieviešanas rezultātus izvērtē divās 

apakšsadaļās. Pirmā apakšsadaļa balstās uz attīstības programmā 

noteiktās vidēja termiņa prioritātes (kopā 26) sasniegšanas izvērtējuma 

rādītāju apkopojumu un analīzi. Par katru definēto prioritāti tiek 

aprakstīts, kas ir darīts un sasniegts, kādas ir tendences, vai attīstība 

norit vēlamajā virzienā, un, ja konstatētas novirzes no plānotā, tad 

pamatojums tam. Balstoties uz definētajiem vidēja termiņa prioritāšu 

sasniegšanas izvērtējuma rādītājiem, katras prioritātes apraksts 

noslēdzas ar secinājumiem un priekšlikumiem. 

Otrā apakšsadaļa balstās uz Rīcības plāna ieviešanas rezultātiem un to 

analīzi, sniedzot informāciju par katru noteikto projektu īstenošanu. 

Sadaļā tiek norādīti kopējie pārskata secinājumi, kopīgās novada 

attīstības tendences un atsevišķi secinājumi pa definētajām vidēja 

termiņa prioritātēm, kas var tikt grupētas pa noteiktajām 7 ilgtermiņa 


Sadaļā tiek izvirzīti priekšlikumi attīstības programmas aktualizēšanai, 

Rīcības plāna aktualizēšanai, uzraudzības sistēmas un pašvaldības 



5. Izmantotās 

informācijas avoti 

Pielikumi 

nodaļu kopējā darba pilnveidošanai. 


Uzrādīti informācijas avoti, tai skaitā pašvaldības nodaļas, 

struktūrvienības, aģentūras un citas iestādes, kas sniegušas informāciju 

pārskata sagatavošanai. 

Pielikumā pēc nepieciešamības tiek pievienotas tabulas ar rādītājiem un 

to rezultātiem, informācija par projektiem u.c. materiāli, kurus 

pārskatāmības dēļ nav lietderīgi ievietot tekstuālajā daļā.

ogres novada attÄ«stÄ«bas programma 2011. â 2017 ... - Ogres novads

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

ogres novada attÄ«stÄ«bas programma 2011. â 2017 ... - Ogres novads