Juridiskajām personām piemērojamo piespiedu ... - KNAB

Juridiskajām personām piemērojamo piespiedu ietekmēšanas
līdzekļu reglamentācijas aktualitātes.
LU Juridiskās fakultātes profesors,
Dr.habil.iur. Uldis Krastiņš
Pēc nopietnas diskusijas un izstrādātā likumprojekta atkārtotas
apspriešanas Latvijas Republikas Saeima 2005.gada 5.maijā
Krimināllikuma (KL) vispārējo daļu papildināja ar jaunu VIII 1 nodaļu
„Juridiskajām personām piemērojamie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi”,
kā arī papildināja KL 12.pantu „Fiziskās personas kā juridiskās personas
pārstāvja atbildība”. Šie KL grozījumi stājās spēkā no 2005.gada
1.oktobra. Saeimas 2005.gada 21.aprīlī pieņemtajā Latvijas
kriminālprocesa likumā (spēkā arī no 2005.gada 1.oktobra) ir attiecīgs
normatīvais regulējums „Tiesvedības īpatnības procesos par piespiedu
ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai” (51.nodaļa).
Pieņemot šos likumu grozījumus, Latvijas likumdevējs nepārprotami ir
pateicis, ka juridiska persona nav noziedzīgu nodarījumu subjekts un
piespiedu ietekmēšanas līdzekļi nav kriminālsods. Tāda nostādne izriet
no Latvijas krimināltiesību tradīcijām (1933.gada Sodu likuma 51. pants
ir analogs KL 12.pantam) un no vainas regulējuma spēkā esošā
Krimināllikuma vispārīgajā daļā.
Krimināllikuma 1.pantā (kriminālatbildības pamats) skaidri pateikts, ka
pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir
vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Savukārt, KL 8.panta otrajā
daļā pateikts, ka, nosakot noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas
vainas formu, jākonstatē šīs personas psihiskā attieksme pret noziedzīgā
nodarījuma objektīvajām pazīmēm.
Atbilstoši tādam likuma traktējumam, Latvijas krimināltiesībās ir
izstrādāts vainas jēdziens. Vaina ir personas psihiskā attieksme nodoma
vai neuzmanība formā pret viņas izdarīto prettiesisko darbību vai
pieļauto bezdarbību un ar to cēloņsakarīgi saistītajām kaitīgajām sekām.
Krimināllikuma 9. un 10. pantā dots nodoma un neuzmanības legāls
formulējums, saistot abas vainas formas ar kaitīgajām sekām, kas

iestājušās noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā. Personas psihiskā
attieksme pret nodarījumu nodoma un neuzmanības formā tiek saistīta
ar viņas psihisko darbību, kas šajās normās izteikta atkarībā no vainas
formas kā kaitīgo seku paredzēšana un to vēlēšanās (tiešs nodoms),
nevēlēšanās, bet kaitīgo seku apzināta pieļaušana (netiešs nodoms), kā
kaitīgo seku iestāšanās iespējamības paredzēšana (noziedzīga nevērība)
vai kā kaitīgo seku iestāšanās iespējas neparedzēšana, kaut gan personai
vajadzēja un tā varēja tās paredzēt (noziedzīga nevērība). Līdzīgs vainas
formu un to veidu risinājums ietverts arī Latvijas 1933.gada Sodu likumā
(46.pants).
Visos legālajos vainas formas veidos ietverti fiziskas personas psihiskās
darbības veidi, tāpēc atbilstoši Latvijas krimināltiesībām par noziedzīga
nodarījuma subjektu var būt tikai cilvēks, kuram piemīt vainas formās
ietvertā psihiskā darbība. Juridiska persona ir cilvēka radīta materializēta
abstrakcija un tai nepiemīt nekāda psihiska darbība. Šajā sakarībā tad
uzdrošinos pateikt, ka visi mēģinājumi fiziskas persona vainu kaut kādā
veidā pārcelt arī uz juridisko personu, saskaņā ar Latvijas
krimināltiesībām nav nekas vairāk kā juridiska fikcija.
Juridiskās personas intereses nosaka un tās realizē fiziska persona uz
īpaša pilnvarojuma pamata. Juridisko personu izveido, tās darbību
organizē un vada, kā arī tās darbību izbeidz fiziska persona vai kolektīva
institūcija, tāpēc tikai fiziska persona (personas) var atbildēt par
juridiskās personas darbību no tās pastāvēšanas sākuma līdz pat beigām.
Tas nozīmē, ka tikai fiziska persona var atbildēt kriminālā kārtā, ja viņa
rīkojusies noziedzīgi un sakarā ar juridiskās personas interešu realizēšanu
pilnvarojuma robežās.
Tagad par praktiskākām lietām. Ir pagājuši astoņi gadi, bet Juridiskajām
personām piemērojamo piespiedu ietekmēšanas līdzekļu institūts
pirmstiesas kriminālprocesā Latvijā faktiski netiek realizēts. Nekādi
nopietni pētījumi šajā jomā nav veikti, tādēļ varu izteikt tikai savus
apsvērumus par atsevišķiem jautājumiem, kas subjektīvi vai objektīvi
varētu kavēt likuma normu īstenošanu.

Vispirms par subjektīvo apsvērumu. Pirmkārt, tā vien liekas, ka
juridiskajām personām piemērojamo piespiedu ietekmēšanas līdzekļu
piemērošana diezgan bieži netiek izmantota tāpēc, ka to piemērošanas
procesuālais risinājums reizē ar fiziskās personas atbildības jautājumiem
prasa pietiekami ietilpīgu darbu, lai tiesā varētu ierosināt piespiedu
ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai. Iespējams, ka
tam nepietiek ne laika, ne gribas. Lai man tiek piedots, ja es kļūdos.
Otrkārt, domāju, ka likuma piemērotājiem nav pilnīgas izpratnes par
Krimināllikuma 12.panta saturu. Tas attiecas uz fiziskās personas
subjektīvo attieksmi pret viņas izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī
jautājumā par faktisko saikni starp fiziskās personas izdarīto noziedzīgo
nodarījumu juridiskās personas interesēm.
Maldīgs ir uzskats, ka juridiskai personai nav pamata piemērot piespiedu
ietekmēšanas līdzekļus tādos gadījumos, kad fiziskā persona aiz
neuzmanības radījusi kriminālsodāmas kaitīgās sekas sakarā ar
darbošanos juridiskās personas interesēs.
Fiziskās personas rīcība ir viņas apzināta gribas vadīta aktīva vai pasīva
darbība vai bezdarbība, tātad tīša rīcība, turpretī kaitīgās sekas var
iestāties arī aiz neuzmanības. Sekas aiz neuzmanības tad pārsvarā
saistās ar fiziskās personas nepienācīgu pienākumu pildīšanu, pārkāpjot
paredzētos piesardzības noteikumus. Tāda veidā, piemēram, dabas videi
tiek nodarīts kaitējums vai kaitīgas sekas radušās darba aizsardzības
noteikumu pārkāpšanas rezultātā, darbā ar kaitīgām vielām un
tamlīdzīgos gadījumos. Ja fiziskā persona ir vainojama par kaitīgo seku
izraisīšanu aiz neuzmanības, darbojoties fiziskās personas uzdevumā, tad
juridiskai personai ir pamats piemērot likumā paredzētos piespiedu
ietekmēšanas līdzekļus.
Par to, kā veidojas juridiskā saikne starp fiziskās personas izdarīto
noziedzīgo nodarījumu un juridiskās personas rīcību, nosaka KL 12.pants.
Pirmkārt, fiziskā persona, izdarot noziedzīgo nodarījumu rīkojusies
individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas
loceklis. Otrkārt, minētā persona savā rīcībā balstījusies: uz tiesībām
pārstāvēt juridisko personu; darboties tās uzdevumā, uz tiesībām

pārstāvēt juridisko personu; darboties tās uzdevumā, pieņemt lēmumus
juridiskās personas vārdā; īstenot kontroli juridiskās personas ietvaros;
bijusi juridiskās personas dienestā.
Fiziskās personas pilnvarojuma saturs, ko devusi juridiskā persona,
likumā paredzēts visai plašs. Šāda pilnvarojuma realizācija tad arī veido
to faktisko saikni starp fiziskās personas rīcību un juridisko personu. Šī
saikne pati par sevi nav noziedzīga, ja fiziskā persona godprātīgi pilda
viņai uzticētos pienākumus. Noziedzīgums rodas, ja šos pienākumus
pildot, fiziskā persona izdara kādu noziedzīgu nodarījumu. Tiktāl it kā
problēmu nebūtu.
Acīm redzot mulsina tas, ka KL 70. 1 panta pirmās daļas palīgteikumā
teiktais - juridiskajai personai var piemērot piespiedu ietekmēšanas
līdzekļus, ja noziedzīgu nodarījumu juridiskās personas interesēs ir
izdarījusi fiziskā persona. Uzsvars ir likts uz juridiskās personas interesi,
par ko KL 12.pantā tieši netiek runāts.
Pēc būtības abos formulējumos nekāda pretruna nepastāv. Fiziskā
persona, realizējot KL 12.pantā paredzēto juridiskās personas
pilnvarojumu, darbojas juridiskās personas interesēs. Un tikai tādos
gadījumos, kad fiziskā persona šo pilnvarojumu izmanto ļaunprātīgi vai
nolaidīgi, ar ko izdara noziedzīgu nodarījumu, atbild fiziskā persona, bet
juridiskajai personai ir pamats piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli.
Starp citu nekur likumā nav teikts, ka tikai nelikumīgs pilnvarojums rada
piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas pamatu juridiskajai
personai. Juridiskās personas interese var būt gan likumīga, gan
nelikumīga. Arī juridiskās personas likumīgu interesi fiziskā persona var
realizēt ar nelikumīgiem paņēmieniem. Un vēlreiz uzsveru, ka juridiska
persona bez fiziskas personas starpniecības nevar paust ne likumīgu, ne
nelikumīgu interesi.
Juridiskās personas interesi saistībā ar fizisko personu nosaka KL
12.pantā paredzētais juridiskās personas pilnvarojums, un ja tā
realizācijas rezultātā fiziskā persona izdara noziedzīgu nodarījumu, tad
iestājas Krimināllikumā paredzētās sekas gan fiziskajai, gan juridiskajai
personai.

Tādos gadījumos, kad fiziskā persona veic noziedzīgas darbības, kas iziet
ārpus KL 12.pantā norādītā pilnvarojuma, piemēram, kādu personisku
iemeslu dēļ, viņa atbild par konkrēto noziedzīgo nodarījumu, bet
juridiskajai personai tad nav piemērojami piespiedu ietekmēšanas
līdzekļi.
Turpmāk pārdomas, varbūt arī priekšlikumi, lai novērstu dažus
objektīvus iemeslus, kas, iespējams, kaut kādā mērā traucē izmantot
Krimināllikumā paredzētos piespiedu ietekmēšanas līdzekļus
juridiskajām personām.
Apsverams ir jautājums par to, vai prokuroram jau pirmstiesas procesā
nav jādod iespēja juridiskajai personai piemērot piespiedu ietekmēšanas
līdzekļus, ja juridiskā persona pret to neiebilst. Tie būtu gadījumi, kad
prokurors par fizisko personu atrod iespēju pabeigt kriminālprocesu,
sastādot priekšrakstu par sodu saskaņā ar KPL 420.pantu. Vienlaikus
prokurors ar priekšrakstu varētu lemt arī par piespiedu ietekmēšanas
līdzekļa piemērošanu, pastāvot KL 12.pantā paredzētajiem noteikumiem.
Tādā gadījumā, protams, jāgroza gan KL, gan KPL atbilstošais normatīvais
regulējums. Krimināllikuma vispārīgās daļas 1.panta trešo daļu tad
vajadzētu papildināt un izteikt šādā redakcijā: Likumā noteiktos
gadījumos personu atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā
un sodu nosaka prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu. Likumā
noteiktos gadījumos prokurors var piemērot arī piespiedu ietekmēšanas
līdzekli juridiskajai personai, sastādot priekšrakstu par piespiedu
ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai.
Prokurors ar priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa
piemērošanu varētu juridiskajai personai piemērot šādus piespiedu
ietekmēšanas līdzekļus: naudas piedziņu un kaitējuma atlīdzināšanu.
Tādā gadījumā attiecīgi grozījumi izdarāmi KL 70. 6 un 70. 7 pantos, kas
reglamentē naudas piedziņas un kaitējuma atlīdzināšanas piespiedu
ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas nosacījumus, kā arī papildināt KL
70. 8 pantu ar norādi, ka šajā pantā paredzētie nosacījumi piespiedu
ietekmēšanas līdzekļu piemērošanai juridiskajai personai attiecas arī uz
prokuroru, sastādot priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa

piemērošanu juridiskajai personai. Iespējams, ka nepieciešami vēl kādi
grozījumi arī citos KL vispārīgās daļas VIII 1 nodaļas pantos.
Saprotams, ka prokurora iesaiste piespiedu ietekmēšanas līdzekļu
piemērošanā pirmstiesas procesā ir saistīta ar nepieciešamiem
grozījumiem vismaz KPL 35.nodaļā un varbūt arī dažās citās normās.
Tāpat Krimināllikumā tad jārisina jautājums par piespiedu ietekmēšanas
līdzekļu - naudas piedziņas un zaudējumu atlīdzināšanas apmēru, ko
prokurors ar priekšrakstu var piemērot juridiskajai personai. Par
zaudējumu atlīdzināšanu ierobežojumam nevajadzētu būt. Naudas
piedziņas maksimālais apmērs prokurora priekšrakstā varētu būt
apspriežams jautājums.
Diskutējot par juridiskajām personām piemērojamo piespiedu
ietekmēšanas līdzekļu realizācijas praktisko pusi, tiek runāts par to, ka ir
tādi gadījumi, kad par fiziskās personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu
objektīvu iemeslu dēļ jāatsaka uzsākt kriminālprocesu vai nav iespējams
personu saukt pie kriminālatbildības un kriminālprocess ir jāizbeidz.
Tādos gadījumos juridiskajai personai pašreiz nav pamata piemērot
piespiedu ietekmēšanas līdzekli, lai gan fiziskā persona noziedzīgo
nodarījumu izdarījusi darbojoties juridiskās personas pilnvarojuma
ietvaros.
Šajā sakarībā tiek minēti tādi objektīvi apstākļi kā fiziskās personas nāve,
ilgstoša smaga slimība, pat nepieskaitāmība, noilgums, arī fiziskās
personas ilgstoša prombūtne un tamlīdzīgi gadījumi. Nav gan zināms, cik
tādu gadījumu praksē ir bijis.
Pirmkārt, arī iepriekšminētajos gadījumos pastāv iespēja juridiskajai
personai piemērot administratīvi tiesiskos ietekmēšanas līdzekļus, bet
fiziskajām vai juridiskajām personām nodarītos materiālos zaudējumus
no juridiskās personas ir iespējams piedzīt civilprocesa kārtībā.
Otrkārt, ja ir vajadzība un neatlaidīga griba, jārod iespēja
Kriminālprocesa likumā iestrādāt normas, kas dotu iespēju juridiskajām
personām piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus arī tādos
gadījumos, kad par fiziskās personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu

kriminālprocess tiek izbeigts uz nereabilitējošu apstākļu pamata (KPL
379.un 380.pants).
Rezumējot varētu teikt, ka organizatoriska rakstura iemesli, kas kavē
juridiskajām personām piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus, ir
novēršami, likuma interpretācijas metodei ir jākalpo likuma jēgas
noskaidrošanai, bet likumu normu pilnveidošanas ceļš ir jāiet, ja spēkā
esošo normu nepilnība nopietni kavē juridiskajām personām piemērot
piespiedu ietekmēšanas līdzekļus.