Latvijas kultūraugu gēnu banka - Agropols

AUGKOPÎBA
8
Skrîveros ierosmju netrûkst
Biruta Jansone, Jânis
Vigovskis, Aldis Jansons
Katru gadu Skrîveru Zinâtnes centrs
îsteno 5-6 Latvijas Zinâtnes Padomes
finansçtus pçtîjumu projektus, kâ arî
8-10 daþâdus citu iestâþu pasûtîtus
projektus. Pçdçjos piecos gados
raþotâjiem ir nodotas 6 jaunas zâlâju
ðíirnes (7 ðíirnes atrodas pârbaudç),
kâ arî griíu ðíirne 'Aiva'.
Pçrn Skrîveru Zinâtnes centrâ tika
veikta vairâk nekâ 20 jaunu graudaugu
ðíiròu saimniecisko îpaðîbu pârbaude,
lai noskaidrotu vietçjiem apstâkïiem
piemçrotâkâs ðíirnes.
Veidojot bioloìisko
sçklaudzçðanas sistçmu
Lai izveidotu bioloìisko sçklaudzçðanas
sistçmu Latvijâ, Skrîveros
uzsâkta bioloìiskajai lauksaimniecîbai
piemçrotâko vasarâju graudaugu,
kartupeïu un vasaras rapðu ðíiròu
pârbaude. No ðâ gada ðíiròu pârbaudç
iekïautas sarkanâ âboliòa ðíirnes
'Dîvaja', 'Ârija', 'Diþstende', 'Skrîveru
agrais', bastardâboliòa 'Menta',
lucernas 'Skrîveru', kâ arî sarkanâ
âboliòa maisîjumi ar timotiòu 'Agris',
kamolzâles 'Priekuïu 30', auzeòairenes
'Ape', pïavas auzenes 'Silva' maisîjumi
ar timotiòu.
Kartupeïu ðíiròu salîdzinâjumâ
iekïautas seðas ðíirnes: divas vidçji
agrînâs - 'Sante' (standartðíirne,
Nîderlande) un 'Lenora' (Latvija,
Priekuïi), kâ arî èetras vidçji vçlînâs -
'Brasla' (standartðíirne), 'Magda',
'Zîle', un 'Bete' (Latvija, Priekuïi).
Visas ðîs ðíirnes ir iekïautas Latvijas
augu ðíiròu katalogâ.
Vasarâju ðíiròu salîdzinâjumâ
iekïautas èetras mieþu: 'Abava' (standartðíirne),
'Rûja', 'Rasa' un 'Sencis'
(Latvija, Stendes SS) un èetras auzu
ðíirnes: 'Laima' (standartðíirne), 'Mâra',
'Lîva', 'Arta' (Latvija, Stendes SS).
Vasaras rapðu ðíiròu salîdzinâjumâ
iekïautas piecas ðíirnes: 'Iris',
'Olga' (Vâcija, Lembke), 'Amica'
(Vâcija, Raps), 'Senator' un 'Sponsor'
(Zviedrija, Svalöf).
Ðogad Skrîveru ZC var nopirkt
sertificçtu bioloìisko sçklas
materiâlu - ziemas rudzus 'Duoniai',
auzas 'Laima' un 'Lîva', mieþus
'Sencis'. Nâkamajâ gadâ pirmo sçklu
raþu dos ganîbu airene 'Spîdola' un
âboliòð 'Dîvaja'.
Bez íîmijas
Viena no aktuâlâkajâm problçmâm
bioloìiskajâ lauksaimniecîbâ ir augu
barîbas elementu nodroðinâðana un
augsnes auglîbas uzturçðana. Nepiecieðamo
slâpekïa daudzumu augiem
var piegâdât tikai ar organisko
mçslojumu un ar tauriòzieþu gumiòbaktçriju
saistîto atmosfçras slâpekli.
Graudu raþu ïoti jûtami ietekmç
nezâles. Tâ kâ bioloìiskajâ lauksaimniecîbâ
nedrîkst lietot herbicîdus,
saasinâs jautâjums par nezâïu
ierobeþoðanu.
Tâpçc 2003. gadâ iekârtoja kompleksu
lauka izmçìinâjumu ðo
problçmu risinâðanai. Izmçìinâjuma
mçríis ir pçtît augu barîbas elementu
(tai skaitâ slâpekïa bilanci) nodroðinâðanas
un nezâïu ierobeþoðanas
iespçjas atkarîbâ no priekðauga,
augsnes pçcsçjas apstrâdes un
kûtsmçslu lietoðanas bioloìiskajâ
lauksaimniecîbâ.
Skrîveru ZC Agrotehnikas nodaïa
apsaimnieko Latvijâ lielâko sertificçto
bioloìiskâs lauksaimniecîbas lauku
zinâtnes un sçklaudzçðanas vajadzîbâm.
Tâ kopplatîba ir 30 ha. Laukâ
izveidota septiòu lauku augu seka ar
viena lauka platîbu 4,5 ha.
Selekcionâri sola jaunumus
Daudzgadîgâs zâles Latvijâ aizòem
lielâko daïu lauksaimniecîbâ izmantojamâs
zemes, bet selekcijas darbs ar
tâm notiek tikai Skrîveru ZC. Selekcionâru
lielâkâ uzmanîba ir veltîta plaðâk
izplatîto tauriòzieþu - sarkanâ âboliòa,
lucernas un bastardâboliòa selekcijai
un piecâm stiebrzâïu sugâm -
timotiòam, pïavas auzenei, ganîbu
airenei, auzeòairenei, arî kamolzâlei.
Iespçju robeþâs tiek strâdâts arî pie
stiebrzâïu dekoratîvo formu veidoðanas
apzaïumoðanai. Ik gadu valsts ðíiròu
pârbaudç tiek nodota kâda jauna
tauriòzieþu vai stiebrzâïu ðíirne.
Arî 2004. gada Latvijas augu ðíiròu
katalogâ tiks ierakstîta jaunâ pie
mums izveidotâ tetraploîdâ bastardâboliòa
ðíirne 'Fricis', bet pçdçjâs
pârbaudes tiek veiktas jaunajai
pïavas auzenes ðíirnei 'Silva', kas ir
îpaði izturîga pret izslîkðanu,
ilggadîga un ar augstu lopbarîbas
kvalitâti, kâ arî diploîdâ sarkanâ
âboliòa ðíirne 'Ârija'.
Jaunâs ðíirnes, kurâm ir veikts AVS
tests Polijâ, tiek iekïautas arî Eiropas
Savienîbas katalogâ; tâs sâk iepazît
mûsu kaimiòvalstu sçklaudzçtâji un
interesçjas par sçklu iegâdi arî aiz
mûsu valsts robeþâm.
Lai gan valsts finansçjums
selekcijas darbam nav pietiekams, tâ
procesâ iespçju robeþâs tiek
iekïautas jaunâkâs un efektîvâkâs
selekcijas metodes: poliploîdija,
starpsugu hibridizâcija, ðûnu kultûra.
Selekcionâriem ir cieða sadarbîba ne
tikai ar Latvijas Universitâtes Bioloìijas
institûta ìençtikas laboratoriju, bet arî
sadarbojamies ar Ziemeïvalstu Gçnu
banku, kas rîko lopbarîbas kultûru
selekcionâru sanâksmes Baltijas
valstîs.
Katru gadu ZM noteiktos apjomos
pavairojam un saraþojam izlases sçklu
jaunajâm SZC izveidotajâm ðíirnçm,
ko tâlâk piedâvâjam Latvijas
sçklaudzçtâjiem. Par spîti nelabvçlîgiem
klimatiskiem apstâkïiem, arî
2003. gada veìetâcijas periodâ
plânotajos apjomos esam ieguvuði
izlases sçklu gan visâm tauriòzieþu,
gan stiebrzâïu ðíirnçm.
Sava nodeva - Gçnu bankai
Lai vâktu un saglabâtu Latvijas
lopbarîbas augu ìençtiskos
resursus, Skrîveru selekcionâri kopâ
ar LU Bioloìijas institûta un LLU
augkopîbas speciâlistiem dodas
zinâtniskâs ekspedîcijâs pa Latvijas
novadiem, lai ievâktu daudzgadîgo
zâlaugu sçklas genofonda papildinâðanai
Latvijas Gçnu bankâ. Ðâda
ekspedîcija 2003. gada vasarâ notika
Dienvidlatgalç, kur izdevâs ievâkt
daudz vçrtîgu stiebrzâïu paraugu,
bet rudens pusç devâmies uz
Austrumlatgali (Madonu, Gulbeni,
Alûksni), kur savâcâm ziemcietîgus
un ilggadîgus tauriòzieþu paraugus.
Ðogad mums bija izdevîba
piedalîties arî starptautiskâ ìençtisko
resursu vâkðanas ekspedîcijâ, ko
igauòu zinâtnieki rîkoja Igaunijai
piederoðajâs salâs. No turienes
izdevâs pârvest daudz lucernas
paraugu, kas aug tikai ðajâs vietâs.
Pateicoties ðâdâm ekspedîcijâm,
savâkto vçrtîgo materiâlu perspektîvâ
varçsim iekïaut savâs selekcijas darba
programmâs jauna izejmateriâla
veidoðanai un jaunu ðíiròu radîðanai.
RAÞÎBA / NR.4 /