Latvijas kultÅ«raugu gÄnu banka - Agropols
Latvijas kultÅ«raugu gÄnu banka - Agropols
Latvijas kultÅ«raugu gÄnu banka - Agropols
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
7<br />
AUGKOPÎBA<br />
2003. gada 8. oktobra rîkojumu Nr.<br />
633 "Par institûcijas pilnvaroðanu<br />
mçsloðanas lîdzekïu atbilstîbas<br />
novçrtçðanai" ir veikusi 57 mçsloðanas<br />
lîdzekïu sertifikâciju. Mçsloðanas<br />
lîdzekïa sertifikâts un reìistrâcijas<br />
apliecîba ir apliecinâjums tam, ka<br />
mçsloðanas lîdzeklis nesatur<br />
cilvçkiem, dzîvniekiem un videi<br />
nevçlamus piemaisîjumus un tâ<br />
sastâvs atbilst deklarçtajam. Diemþçl<br />
paðlaik sertificçti un reìistrçti ir tikai<br />
30-40% no Latvijâ tirgotajiem minerâlmçslu<br />
veidiem, pârçjie sertifikâcijai<br />
nav vçl pieteikti.<br />
Analîtiskâ nodaïa ðogad ir veikusi<br />
ne tikai augsnes analîzes, bet arî<br />
70mçsloðanas lîdzekïu (minerâlmçslu,<br />
kûtsmçslu, kaïíoðanas<br />
materiâlu u. c.) íîmiskâs analîzes<br />
gan sertifikâcijas nolûkam, gan arî<br />
pçc firmu pasûtîjuma.<br />
Toksikoloìijas laboratorija pçc<br />
Augu aizsardzîbas dienesta pasûtîjuma<br />
pârbaudîja graudu kodinâðanas<br />
kvalitâti un veica pesticîdu darbîgâs<br />
vielas noteikðanu valsts uzraudzîbas<br />
un kontroles funkciju îstenoðanai<br />
saskaòâ ar Augu aizsardzîbas<br />
likumu. Veiktas arî citas toksikoloìiskâs<br />
analîzes (pesticîdu atlikumu<br />
noteikðana augsnç un produkcijâ,<br />
nitrâtu satura noteikðana produkcijâ)<br />
pçc firmu pasûtîjumiem. Toksikoloìijas<br />
laboratorijâ ieviesta kvalitâtes<br />
sistçma analîtisko datu precizitâtes<br />
nodroðinâðanai.<br />
Sadarbîbâ ar LLU un Stendes<br />
selekcijas staciju turpinâjâm arî darbu<br />
pie <strong>Latvijas</strong> Zinâtnes padomes<br />
finansçtâ projekta "Slâpekïa reþîma<br />
izpçte augsnç un augos optimâlu<br />
slâpekïa mçslojuma lietoðanas<br />
rekomendâciju izstrâdei". Lai spriestu<br />
par agroíîmisko îpaðîbu izmaiòâm<br />
augsnç, pavasarî un rudenî noteikts<br />
augsnes minerâlâ slâpekïa saturs un<br />
citi agroíîmisko îpaðîbu râdîtâji<br />
bioloìiskâs lauksaimniecîbas lauku<br />
augsnç Stendç; gandrîz visa gada<br />
garumâ ik mçnesi noteikts minerâlâ<br />
slâpekïa saturs augsnç piecos LLU<br />
Augkopîbas katedras izmçìinâjumu<br />
laukos Pçterlaukos. Slâpekïa<br />
mçslojuma lietoðanas ieteikumu<br />
precizçðanai pçtîjâm minerâlâ<br />
slâpekïa saturu augsnç agri pavasarî,<br />
atjaunojoties ziemâju veìetâcijai, kâ<br />
arî pçc zaïmçslojuma iestrâdes un<br />
citiem priekðaugiem ziemâju sçjai<br />
paredzçtajos laukos. Noskaidrojâm,<br />
ka zaïmçslojumâ esoðâ slâpekïa<br />
mineralizâcija augsnç atkarîga no<br />
temperatûras un vçl vairâk - no<br />
nokriðòu daudzuma. Ja vasaras<br />
otrajâ pusç un rudenî pçc zaïmçslojuma<br />
iestrâdes ilgstoði pieturas sauss<br />
laiks, slâpekli saturoðo organisko<br />
vielu mineralizâcija norit lçni, mazâk<br />
slâpekïa ieskalojas dziïâkos augsnes<br />
slâòos. Nâkamâ gada pavasarî tad<br />
novçrojams ievçrojami augstâks<br />
augiem izmantojamâ slâpekïa saturs<br />
augsnç nekâ pçc mitras vasaras<br />
otrâs puses un rudens. Tieði tâ tas<br />
bija ðopavasar, tâdçï graudaugiem<br />
vajadzçja dot mazâk slâpekïa<br />
mçslojuma nekâ iepriekðçjâ gadâ.<br />
Iespçjams, mûsu iestâdes dotie<br />
ieteikumi par slâpekïa devu samazinâðanas<br />
nepiecieðamîbu ðopavasar<br />
nesasniedza saimniecîbas, jo<br />
daudzâs vietâs tika lietotas tâdas<br />
paðas slâpekïa mçslojuma devas kâ<br />
parasti, un graudaugi saveldrçjâs.<br />
Karstâ un nokriðòiem bagâtâ laikâ<br />
organisko vielu slâpekïa mineralizâcija<br />
norisinâs strauji, rodas daudz<br />
nitrâtu slâpekïa, kas rudens un<br />
ziemas periodâ ieskalojas dziïâkos<br />
slâòos un ir zudis augiem, tâdçï<br />
nâkamâ gada pavasarî augiem<br />
izmantojamâ slâpekïa saturs augsnç<br />
ir salîdzinoði mazâks.<br />
Lai samazinâtu slâpekïa zudumus<br />
no augsnes un slâpekïa mçslojuma<br />
vajadzîbu, zaïmçslojums jâiestrâdâ<br />
augsnç iespçjami tuvâk ziemâju sçjas<br />
laikam, îpaði nokriðòiem bagâtâ, karstâ<br />
laikâ un vieglâs augsnçs (2-3 nedçïas<br />
pirms ziemâju sçjas).<br />
Slâpekïa augu diagnostikas<br />
pçtîjumos <strong>Latvijas</strong> Lauksaimniecîbas<br />
universitâtes Augkopîbas katedras<br />
un Stendes selekcijas stacijas izmçìinâjumos<br />
secinâjâm, ka intensîvâm<br />
ziemas kvieðu ðíirnçm 6-9 t/ha labas<br />
kvalitâtes pârtikas graudu var iegût<br />
pie slâpekïa papildmçslojuma kopçjâs<br />
normas 120-140 kg/ha, no tâs<br />
45-60% dodot agri pavasarî, atsâkoties<br />
ziemâju veìetâcijai, 20-35% -<br />
stiebroðanas fâzes sâkumâ un 25-<br />
40% - vârpoðanas sâkuma fâzç.<br />
Pirmâs slâpekïa papildmçslojuma<br />
devas lielums jâprecizç pçc augsnes<br />
minerâlâ slâpekïa satura prognozes<br />
datiem (ieteikumus to precizçðanai<br />
ðopavasar sniedza un arî turpmâk<br />
nodroðinâs APC). Otrâs un treðâs<br />
slâpekïa papildmçslojuma devas<br />
lielums atkarîgs no nokriðòu<br />
daudzuma vçlâkajâs ziemas kvieðu<br />
attîstîbas fâzçs - lielâkas devas jâlieto<br />
pie palielinâta nokriðòu daudzuma<br />
stiebroðanas fâzç un vârpoðanas<br />
fâzes sâkumâ.<br />
Ziemas tritikâlei 6-9 t/ha graudu<br />
raþas iegûtas, lietojot papildmçslojumâ<br />
80-100 kg/ha slâpekïa divâs<br />
devâs: 60-70% pavasarî, atsâkoties<br />
veìetâcijai, pârçjo daudzumu -<br />
stiebroðanas fâzç.<br />
Jâpiezîmç, ka iepriekðminçtâs<br />
ziemas kvieðu un tritikâles raþas<br />
izmçìinâjumos varçja iegût arî tâdçï,<br />
ka bija nodroðinâts nepiecieðamais<br />
fosfora un kâlija mçslojums un tika<br />
veikti vajadzîgie augu aizsardzîbas<br />
pasâkumi.<br />
Lauka izmçìinâjumâ treðo gadu<br />
pçtîjâm optimâlâs slâpekïa mçslojuma<br />
normas un to dalîtâs doðanas<br />
lietderîbu kartupeïiem. Laika apstâkïi<br />
ðajos trijos gados bija visai atðíirîgi,<br />
tâpçc varçjâm pârliecinâties par<br />
slâpekïa variantu ietekmi uz kartupeïu<br />
raþu un tâs kvalitâti daþâdos laika<br />
apstâkïos. Trijos gados iegûto datu<br />
analîze râda, ka optimâlâ slâpekïa<br />
norma 35-40 t/ha bumbuïu raþas<br />
ieguvei ir robeþâs no 80 lîdz<br />
120kg/ha N. Tâlâka slâpekïa normas<br />
paaugstinâðana un arî tâ dalîtâ<br />
doðana neattaisnojas. Variantos, kur<br />
slâpekïa mçslojums bija dots dalîti,<br />
konstatçjâm zemâku cietes saturu un<br />
augstâku nitrâtu saturu bumbuïos<br />
nekâ variantos, kur viss slâpekïa<br />
daudzums bija dots tikai<br />
pamatmçslojumâ.<br />
Tie bija mûsu galvenie darbi un<br />
secinâjumi ðogad. Vçl jâatzîmç, ka<br />
mûsu ilggadçjâ darbiniece, þurnâla<br />
Raþîba redaktore daudzu gadu<br />
garumâ Agita Pâvule saòçma valdîbas<br />
apbalvojumu - Triju zvaigþòu ordeòa<br />
bronzas Goda zîmi. Mçs lepojamies ar<br />
to, ka esam viòas kolçìi.<br />
Nâkamajâ gadâ svinçsim APC<br />
èetrdesmit gadu jubileju. Ðajâ laikâ<br />
vairâkas reizes ir mainîjies iestâdes<br />
nosaukums un darbinieku skaits, bet<br />
mûsu pamatuzdevumi palikuði<br />
nemainîgi. Ceram, ka pievienoðanâs<br />
Eiropas Savienîbas dalîbvalstîm ðajâ<br />
gadâ pavçrs mums un visiem citiem<br />
lauksaimniekiem jaunas iespçjas.<br />
Mûsu darbinieku kolektîvs novçl<br />
visiem auglîgu un raþenu Jauno,<br />
pârmaiòâm bagâto 2004. gadu!<br />
RAÞÎBA / NR.4 /
Change language