Latvijas kultÅ«raugu gÄnu banka - Agropols
Latvijas kultÅ«raugu gÄnu banka - Agropols Latvijas kultÅ«raugu gÄnu banka - Agropols
AUGKOPÎBA 4 Latvijas kultûraugu gçnu banka (Turpin. no 1. lpp.) Kas glabâjas Latvijas gçnu bankâ Paðlaik Latvijas kultûraugu gçnu bankâ glabâjas aptuveni 1000 paraugu, kas reprezentç 42 augu sugas. Tas ir daudz vai maz Salîdzinot, piemçram, ar vienu no vecâkajâm pasaules augu gçnu bankâm - N. Vavilova Augkopîbas institûtu Sanktpçterburgâ, kur katalogâ ir uzskaitîti aptuveni 300 tûkst. paraugu (daudzi gan ðaubâs, vai pçc visiem satricinâjumiem, kas institûtu skâruði pçdçjos desmit gados, tur ir saglabâjuðies vairâk par 100 tûkst. paraugu), tas var likties niecîgs skaitlis. Tomçr mûsu uzdevums nav saglabât visas pasaules iespçjamo ìençtisko daudzveidîbu, bet tikai Latvijas izcelsmes. Un no tâda skatupunkta ðis skaitlis - 1000 paraugu - mûsu nelielajai valstij vairs neðíiet tik nenozîmîgs. Paðlaik Latvijas kultûraugu gçnu bankâ glabâjas viss pieejamais Latvijas ìençtiskais izcelsmes materiâls tâm kultûrâm, kuras tiek pavairotas ar sçklâm. Tas ietver kâ profesionâlo selekcionâru izveidotâs ðíirnes, tâ arî tâ dçvçtâs tautas selekcijas jeb vietçjâs ðíirnes (to gan ir saglabâjies gauþâm maz) un daþas labâkâs selekcionâru un zinâtnieku izveidotâs lînijas. Ðajâ klâstâ ir lielâkâ daïa no tâm ðíirnçm, kuras tika izveidotas apmçram 80 gadu ilgajâ Latvijas profesionâlâs selekcijas gaitâ, savukârt lielâkâ daïa no vietçjo mieþu, rudzu, linu, âboliòu un citu kultûru vecajâm vietçjâm ðíirnçm neatgriezeniski ir zuduðas. Tomçr vçl pastâv iespçja atrast Latvijas izcelsmes materiâlu kâdâ no vecâkajâm pasaules gçnu bankâm (ðo procesu sauc par repatriâciju). Piemçram, tâ jau ir atgûti atseviðíi linu, mieþu un auzu paraugi. Ïoti svarîgs ir nesen noslçgtais lîgums ar jau minçto N. Vavilova institûtu Krievijâ, jo PSRS laikos tieði tas bija vienîgais institûts, kas nodarbojâs ar augu ìençtisko resursu saglabâðanu visas lielâs impçrijas robeþâs. Ðâ institûta elektroniskâ datu bâze uzrâda vairâk nekâ 400 tâdu Latvijas izcelsmes paraugu, kuru nav mûsu gçnu bankâ. Cik no ðiem paraugiem ir praktiski pieejami, kïûs skaidrs 2004. gada sâkumâ. Kâ banku papildina ekspedîcijas Otrs svarîgs Latvijas kultûraugu gçnu bankas papildinâðanas avots ir ekspedîcijas. Liela uzmanîba tiek pievçrsta mûsu lopbarîbas augu dabiskajâm populâcijâm. Tajâs var sastapt kâ no kultivçtajiem laukiem aizbçguðas un vietçjiem apstâkïiem pielâgojuðâs formas, tâ arî kultûras formu savvaïas radiniekus. Kaut varbût ne vienmçr ar pietiekamu raþîbu un apmierinoðu kvalitâti, tomçr savvaïas îpatòi var bût apveltîti ar izcilu pielâgotîbu (slimîbu izturîba, ziemcietîba utt.) vietçjiem apstâkïiem, un tâpçc tie var kalpot par neaizstâjamu selekcijas izejmateriâlu. Ðâdas savvaïas formas var bût kâdu negaidîtu îpaðîbu nosakoðu gçnu nesçjas, par kurâm mçs paðlaik vçl nevaram pat iedomâties. Ekspedîciju jomâ îpaði aktîvi ir LLU Skrîveru Zinâtnes centra zinâtnieki, kuri pçdçjos gados ir savâkuði vairâkus simtus paraugu - apsekojot visus Latvijas reìionus. Vâkumâ ir daudzas sarkanâ âboliòa un arî daþâdu graudzâïu savvaïas formas. Ðâ centra zinâtnieki piedalîjâs arî ekspedîcijâs, kuras rîkoja Igaunijas kolçìi Sâmsalâ. Iespçjams, ka arî kâda tur ievâkta unikâla forma bûs noderîga mûsu lopbarîbas ðíiròu uzlaboðanai. Ir svarîgi, lai gçnu banka nepârvçrstos tikai par muzeju, kurâ savâkts unikâls materiâls un kas tur droði glabâjas, bet netiek tâlâk izmantots. Lai tâ nenotiktu, ir labi jâizpçta gçnu bankâ esoðie paraugi un attiecîgâ informâcija jâaizvada lîdz potenciâlajam lietotâjam. Kas ir paraugu pasportizâcija Saimniecisko un bioloìisko îpatnîbu izpçte tiek veikta kopâ ar attiecîgo kultûru ekspertiem no selekcijas iestâdçm, kuri pavairo, novçrtç un analizç gçnu bankas paraugus. Jaunums gçnu bankâ ir nupat iesâktâ paraugu molekulârâ pasportizâcija. Te varçtu saskatît analoìiju ar pirkstu nospiedumu noòemðanu cilvçkam. Izmantojot molekulâro maríieru komplektu, kurð ir individuâls katram paraugam, ir iespçjams noteikt genotipu pçc neliela augu fragmenta, piemçram, lapas nogrieþòa, saknîtes, grauda daïas, atseviðíos gadîjumos var pat izmantot attiecîgo miltu iesvaru. Ðíiròu pases izveidoðana savukârt ïauj kontrolçt, kâ tiek izmantoti mûsu ìençtiskie resursi, izðíirt strîdus, ja rodas domstarpîbas par jaunu ðíiròu autortiesîbâm, noteikt jebkura tirgû vai raþoðanâ nonâkuðâ parauga izcelsmi. Tas arî dos iespçju racionalizçt paðu kolekciju, lai neglabâtu ìençtiski identiskus paraugus, bet atklâtu ìençtiski atðíirîgâs formas un pievçrstu tâm îpaðu uzmanîbu. Starptautiskâ sadarbîba - arvien plaðâka Gçnu bankas darbâ daþâdos aspektos ïoti svarîga ir starptautiskâ sadarbîba. Jâteic, Latvijas kultûraugu gçnu banka ir Ziemeïu un Baltijas valstu ilggadçjâs sadarbîbas rezultâts. Pirmkârt, jau visa nepiecieðamâ dârgâ iekârta tika iegâdâta par mûsu partneru lîdzekïiem. Otrkârt, daudziem Latvijas speciâlistiem tika sniegta vienreizçja iespçja iepazîties ar augu ìençtisko resursu darba pieredzi Ziemeïu gçnu bankâ (Alnarpa, Zviedrija) un citâs ar to saistîtâs iestâdçs. Tomçr no nâkamâ gada, kad arî Latvija bûs Eiropas Savienîbas (ES) lîdztiesîga partnere, mums jâkïûst ðajâ sadarbîbâ arî devçjiem. Ir paredzçts, ka sadarbîba notiks îpaðu, augu ìençtisko resursu izpçtei veltîtu projektu ietvaros, kuros ar savu, tostarp arî finansiâlu, ieguldîjumu piedalîsies gan Ziemeïu, gan arî Baltijas valstis. Priecîgs notikums speciâlistiem, kuri iesaistîti Latvijas augu ìençtisko resursu aktivitâtçs, bija fakts, ka ðogad mûsu valsts pçc vairâku gadu ilgstoðas vilcinâðanâs beidzot pievienojâs Eiropas kooperatîvajai programmai augu ìençtisko resursu jomâ. Ðî programma apvieno bûtîbâ visas Eiropas valstis un ir vçrsta uz dziïâku sadarbîbas izveidi starp dalîbvalstîm augu ìençtisko resursu jomâ. Viens no ðîs programmas darbîbas uzskatâmâkajiem rezultâtiem - kopîgas Eiropas augu ìençtisko resursu datu bâzes izveidoðana. Ðai datu bâzei dots skanîgs nosaukums EURISCO (sengrieíu valodâ - "es atradu"). Tâ ir izvietota internetâ un dos iespçju izsekot meklçjamâ parauga atraðanâs vietai jebkurâ no Eiropas RAÞÎBA / NR.4 /
5 AUGKOPÎBA gçnu bankâm. Ðâ projekta ietvaros Latvija saòçma nozîmîgu metodisku palîdzîbu, lai varçtu izveidot savu elektronisko augu ìençtisko resursu datu bâzi. Lai bûtu droðîba par banku Lai bûtu pilnîga droðîba par ìençtisko resursu saglabâðanu, lîdztekus galvenajâ gçnu bankâ uzglabâtajiem paraugiem noteikti jâuzglabâ dublikâti vismaz kâdâ citâ gçnu bankâ (tâ dçvçtâ rezerves kolekcija). Latvijas kultûraugu gçnu bankai ir lîgums ar Ziemeïu gçnu banku Zviedrijâ, kur tiek glabâts noteikts sçklu daudzums no lielâkâs daïas mûsu bankas paraugu. Lîgumâ noteikts, ka ðie paraugi ir Latvijas kultûraugu gçnu bankas îpaðums un Ziemeïu gçnu banka nekâdâ veidâ tos neizmanto un neizplata. Latvijas kultûraugu gçnu bankâ tiek uzglabâti ar sçklâm pavairojamo kultûru paraugi. Savukârt veìetatîvi pavairojamos augus saglabâ dzîvo augu veidâ tâ dçvçtajâs lauka kolekcijâs. Stâdîjumi var bût daudzgadîgi kâ augïu koku un ogulâju gadîjumâ, tâ arî viengadîgi (kartupeïi, daudzas dârzeòu kultûras u. c.). Latvijâ ðâdas kolekcijas tiek uzturçtas Priekuïos (kartupeïi), Dobelç (augïkoki) un Pûrç (augïkoki un dârzeòi). Dobeles un Pûres izmçìinâjumu stacijas veiksmîgi sadarbojas, veidojot rezerves kolekciju viena otrai. Savukârt Priekuïos - lîdztekus lauka apstâkïos veìetâcijas sezonâ pavairojamajiem bumbuïiem - kartupeïu paraugi visu gadu tiek uzturçti arî mçìençs audu kultûrâ. Latvijas kultûraugu gçnu banka veìetatîvo augu gadîjumâ darbojas kâ koordinçjoðais centrs. Ðâdi uzturçtâ Latvijas kultûraugu ìençtisko resursu datu bâze ietver visus ìençtisko resursu paraugus neatkarîgi no to glabâðanâs vietas. Skrîveru ZC ekspedîcijas ìençtisko resursu vâkðanai Biruta Jansone, Dr.agr. Daudzgadîgo zâlaugu zinâtnisko ekspedîciju mçríis ir vâkt un saglabât vietçjâs izcelsmes tauriòzieþu un stiebrzâïu sugas, tâs novçrtçt, aprakstît un novietot glabâðanâ Latvijas gçnu bankâ (LGB). Pateicoties valsts atbalstam un Ziemeïvalstu gçnu bankas palîdzîbai, ðâdas ekspedîcijas Skrîveru Zinâtnes centra (ZC) selekcionâri kopâ ar LU Bioloìijas fakultâtes zinâtniekiem rîko jau kopð 2000. gada. Ieguvumi Latgalç un Ziemeïvidzemç Pirmâ ekspedîcija notika 2000. gada 30. augustâ uz Latgali. Vâcâm galvenokârt sarkanâ âboliòa paraugus 11 daþâdos objektos: Krustpils, Roþkalnu, Anspoku, Riebiòu pagastâ, Aglonas bazilikas apkârtnç, Malmutes upes lîcî un Neretas upes krastos. Paraugus vâcâm dolomîta karjerâ, pamestos neapsaimniekotos laukos, purvainâs ezermalâs u.c. Ðâgada septembrî nelielâ ekspedîcijâ tika apmeklçts Madonas, Gulbenes un Cçsu rajons, kur ieguvâm 51 sarkanâ âboliòa paraugu bijuðo fermu apkârtnç, meþa ielokos, vecâs atmatâs, arî Jumurdas kalnâ. Ievâktie paraugi atðíîrâs ar lapu formu, krâsu, ziedgalviòu krâsu, posmu skaitu un citâm pazîmçm. Zinâtniskâ ekspedîcijâ uz Ziemeïvidzemi devâmies 2001. gadâ, lai atrastu vietçjo Ziemeïvidzemes bastardâboliòu, kas ilgstoði aug Rûjienas un Mazsalacas apkârtnç un ir ïoti ziemcietîgs. Tas mums arî izdevâs. Atradâm un savâcâm sçklu no lielâm savvaïâ augoðâm ðî bastardâboliòa platîbâm. Vçl ievâcâm plaðu sortimentu ar daþâdâm stiebrzâïu sugâm, piemçram, bezakotu lâèauzu, pïavas auzeni, kamolzâli, timotiòu, balto smilgu, lapsasti, sarkano auzeni un pïavas skareni, kâ arî tauriòzieþu sugas - sarkano âboliòu, apiòlucernu, pïavas dedestiòas, ziemas vîíus. Ekspedîcijas kïûst mçrítiecîgâkas Ar katru gadu mûsu ekspedîcijas kïûst arvien pilnvçrtîgâkas un mçrítiecîgâkas. Pagâjuðâ gada ekspedîcijâs jau bijâm bruòojuðies ar îpaðiem mçrinstrumentiem, ar kuru palîdzîbu varçjâm noteikt katras vietas precîzas koordinâtas: platumu, garumu, augstumu virs jûras lîmeòa u. c. Pçrn tika noorganizçtas divas plaðas ekspedîcijas. Jûlijâ, kad ir nogatavojusies lielâkâ daïa stiebrzâïu, devâmies uz Lubânas klâniem, lai savâktu pârplûstoðajâs pïavâs augoðâs stiebrzâïu sugas. Paraugus vâcâm arî Aiviekstes upes krastos, Kujas upes pïavâs, Mçtrienas pagasta pamestajos tîrumos. Ðajâ ekspedîcijâ savâcâm 54 stiebrzâïu un 21 tauriòzieþu paraugu, kas pârstâvçja ðâdas stiebrzâïu sugas: mieþabrâlis, lapsaste, pïavas skarene, sekstaine, bezakotu lâèauza, kamolzâle, pïavas auzene, sarkanâ auzene, purva skarene un niedru auzene. Septembrî devâmies uz Kurzemi, lai Sabiles un Kandavas apkârtnç atrastu vietas, kur pirms 25-30gadiem labi padevusies lucerna - gan lopbarîbai, gan sçklai. Mums izdevâs atrast arî lucernas lauku, kur pirms trim gadu desmitiem agronome Jumeja bija audzçjusi ðo kultûru, bet tagad jaunie saimnieki tur jau sastâdîjuði prieþu meþu. Tomçr ievâcâm ïoti vçrtîgus lucernas paraugus, ko varçs izmantot gan selekcijas darbâ, gan nodot glabâðanâ Gçnu bankâ. Ðâgada jaunievâkums Jûlijâ devâmies uz Dienvidlatgali: Daugavpils, Krâslavas, Preiïu un Jçkabpils rajonu. Pie Ziemeïsusçjas upes netâlu no Birþiem lçzenâ nogâzç izdevâs atrast lielu stiebrzâïu populâciju daudzveidîbu, kur savâcâm deviòas sugas. Jçkabpils rajonâ pie Gârsenes pils pïavâ ar nabadzîgu, skâbu augsni savâcâm niedru auzeni, pïavas auzeni, bezakotu lâèauzu, kamolzâli. Te ir sen aizauguði lauki, kur sastopama liela stiebrzâïu sugu daþâdîba. Ïoti vçrtîgs objekts bija Brigena ezers, kur varçja atrast niedru auzenes un bezakotu lâèauzas sçklas. Citâ objektâ pie Naujienas izdevâs ievâkt arî kamolzâles vçlo formu, kâ arî mazpazîstamu tauriòziedi - saldlapu tragantzirni (Astragalus glycuphullos). Dubnas upes krastos bagâtîgi varçja savâkt mieþabrâli un lapsasti. Ðai braucienâ kopumâ savâkti 78 paraugi, kas ir vçrtîgs guvums gan selekcijas darbâ, gan mûsu valsts ìençtisko resursu papildinâðanâ. (Turpin. 16. lpp.) RAÞÎBA / NR.4 /
- Page 1 and 2: Decembris, 2003 Nr. 4 (172) RAÞÎB
- Page 3: 3 AKTUÂLI Gadskârtçjo balvu pie
- Page 7 and 8: 7 AUGKOPÎBA 2003. gada 8. oktobra
- Page 9 and 10: 9 AUGKOPÎBA Lai Ziemassvçtki kâ
- Page 11 and 12: 11 AUGKOPÎBA Pârmaiòas un jaunum
- Page 13 and 14: 13 AUGKOPÎBA Vçrtîgâs auzeòair
- Page 15 and 16: 15 AUGKOPÎBA Cik daudz barîbas el
- Page 17 and 18: 17 AUGKOPÎBA Zviedru speciâlistu
- Page 19 and 20: 19 AUGKOPÎBA Perfekts 500 S e.k. -
- Page 21 and 22: 21 AUGKOPÎBA Ja augsne ïoti sausa
- Page 23 and 24: 23 AUGKOPÎBA Mîkstuma melnçðana
- Page 25 and 26: 25 LOPKOPÎBA Vai zemnieka ðíirne
- Page 27 and 28: 27 AUGKOPÎBA Aprçíinâtâ gada r
- Page 29 and 30: 29 LOPKOPÎBA Vienîgâ zviedru sar
- Page 31 and 32: 31 LOPKOPÎBA Ciltsdarbs ðíirnes
- Page 33 and 34: 33 LOPKOPÎBA Latvijas Kazu audzçt
5<br />
AUGKOPÎBA<br />
gçnu bankâm. Ðâ projekta ietvaros<br />
Latvija saòçma nozîmîgu metodisku<br />
palîdzîbu, lai varçtu izveidot savu<br />
elektronisko augu ìençtisko resursu<br />
datu bâzi.<br />
Lai bûtu droðîba par banku<br />
Lai bûtu pilnîga droðîba par<br />
ìençtisko resursu saglabâðanu,<br />
lîdztekus galvenajâ gçnu bankâ<br />
uzglabâtajiem paraugiem noteikti<br />
jâuzglabâ dublikâti vismaz kâdâ citâ<br />
gçnu bankâ (tâ dçvçtâ rezerves<br />
kolekcija). <strong>Latvijas</strong> kultûraugu gçnu<br />
<strong>banka</strong>i ir lîgums ar Ziemeïu gçnu<br />
banku Zviedrijâ, kur tiek glabâts<br />
noteikts sçklu daudzums no lielâkâs<br />
daïas mûsu <strong>banka</strong>s paraugu. Lîgumâ<br />
noteikts, ka ðie paraugi ir <strong>Latvijas</strong><br />
kultûraugu gçnu <strong>banka</strong>s îpaðums un<br />
Ziemeïu gçnu <strong>banka</strong> nekâdâ veidâ<br />
tos neizmanto un neizplata.<br />
<strong>Latvijas</strong> kultûraugu gçnu bankâ tiek<br />
uzglabâti ar sçklâm pavairojamo kultûru<br />
paraugi. Savukârt veìetatîvi pavairojamos<br />
augus saglabâ dzîvo augu veidâ tâ<br />
dçvçtajâs lauka kolekcijâs. Stâdîjumi<br />
var bût daudzgadîgi kâ augïu koku un<br />
ogulâju gadîjumâ, tâ arî viengadîgi<br />
(kartupeïi, daudzas dârzeòu kultûras<br />
u. c.). Latvijâ ðâdas kolekcijas tiek<br />
uzturçtas Priekuïos (kartupeïi), Dobelç<br />
(augïkoki) un Pûrç (augïkoki un<br />
dârzeòi). Dobeles un Pûres izmçìinâjumu<br />
stacijas veiksmîgi sadarbojas,<br />
veidojot rezerves kolekciju viena otrai.<br />
Savukârt Priekuïos - lîdztekus lauka<br />
apstâkïos veìetâcijas sezonâ pavairojamajiem<br />
bumbuïiem - kartupeïu<br />
paraugi visu gadu tiek uzturçti arî<br />
mçìençs audu kultûrâ.<br />
<strong>Latvijas</strong> kultûraugu gçnu <strong>banka</strong><br />
veìetatîvo augu gadîjumâ darbojas<br />
kâ koordinçjoðais centrs. Ðâdi<br />
uzturçtâ <strong>Latvijas</strong> kultûraugu ìençtisko<br />
resursu datu bâze ietver visus<br />
ìençtisko resursu paraugus<br />
neatkarîgi no to glabâðanâs vietas.<br />
Skrîveru ZC ekspedîcijas ìençtisko resursu vâkðanai<br />
Biruta Jansone, Dr.agr.<br />
Daudzgadîgo zâlaugu zinâtnisko<br />
ekspedîciju mçríis ir vâkt un saglabât<br />
vietçjâs izcelsmes tauriòzieþu un<br />
stiebrzâïu sugas, tâs novçrtçt,<br />
aprakstît un novietot glabâðanâ<br />
<strong>Latvijas</strong> gçnu bankâ (LGB).<br />
Pateicoties valsts atbalstam un<br />
Ziemeïvalstu gçnu <strong>banka</strong>s palîdzîbai,<br />
ðâdas ekspedîcijas Skrîveru Zinâtnes<br />
centra (ZC) selekcionâri kopâ ar LU<br />
Bioloìijas fakultâtes zinâtniekiem<br />
rîko jau kopð 2000. gada.<br />
Ieguvumi Latgalç un<br />
Ziemeïvidzemç<br />
Pirmâ ekspedîcija notika 2000. gada<br />
30. augustâ uz Latgali. Vâcâm<br />
galvenokârt sarkanâ âboliòa paraugus<br />
11 daþâdos objektos: Krustpils,<br />
Roþkalnu, Anspoku, Riebiòu pagastâ,<br />
Aglonas bazilikas apkârtnç, Malmutes<br />
upes lîcî un Neretas upes krastos.<br />
Paraugus vâcâm dolomîta karjerâ,<br />
pamestos neapsaimniekotos laukos,<br />
purvainâs ezermalâs u.c.<br />
Ðâgada septembrî nelielâ ekspedîcijâ<br />
tika apmeklçts Madonas,<br />
Gulbenes un Cçsu rajons, kur<br />
ieguvâm 51 sarkanâ âboliòa paraugu<br />
bijuðo fermu apkârtnç, meþa ielokos,<br />
vecâs atmatâs, arî Jumurdas kalnâ.<br />
Ievâktie paraugi atðíîrâs ar lapu<br />
formu, krâsu, ziedgalviòu krâsu,<br />
posmu skaitu un citâm pazîmçm.<br />
Zinâtniskâ ekspedîcijâ uz Ziemeïvidzemi<br />
devâmies 2001. gadâ, lai<br />
atrastu vietçjo Ziemeïvidzemes<br />
bastardâboliòu, kas ilgstoði aug<br />
Rûjienas un Mazsalacas apkârtnç un<br />
ir ïoti ziemcietîgs. Tas mums arî<br />
izdevâs. Atradâm un savâcâm sçklu<br />
no lielâm savvaïâ augoðâm ðî<br />
bastardâboliòa platîbâm. Vçl ievâcâm<br />
plaðu sortimentu ar daþâdâm<br />
stiebrzâïu sugâm, piemçram,<br />
bezakotu lâèauzu, pïavas auzeni,<br />
kamolzâli, timotiòu, balto smilgu,<br />
lapsasti, sarkano auzeni un pïavas<br />
skareni, kâ arî tauriòzieþu sugas -<br />
sarkano âboliòu, apiòlucernu, pïavas<br />
dedestiòas, ziemas vîíus.<br />
Ekspedîcijas kïûst mçrítiecîgâkas<br />
Ar katru gadu mûsu ekspedîcijas<br />
kïûst arvien pilnvçrtîgâkas un<br />
mçrítiecîgâkas. Pagâjuðâ gada<br />
ekspedîcijâs jau bijâm bruòojuðies ar<br />
îpaðiem mçrinstrumentiem, ar kuru<br />
palîdzîbu varçjâm noteikt katras vietas<br />
precîzas koordinâtas: platumu,<br />
garumu, augstumu virs jûras lîmeòa<br />
u. c. Pçrn tika noorganizçtas divas<br />
plaðas ekspedîcijas. Jûlijâ, kad ir<br />
nogatavojusies lielâkâ daïa stiebrzâïu,<br />
devâmies uz Lubânas klâniem, lai<br />
savâktu pârplûstoðajâs pïavâs<br />
augoðâs stiebrzâïu sugas. Paraugus<br />
vâcâm arî Aiviekstes upes krastos,<br />
Kujas upes pïavâs, Mçtrienas pagasta<br />
pamestajos tîrumos. Ðajâ ekspedîcijâ<br />
savâcâm 54 stiebrzâïu un 21 tauriòzieþu<br />
paraugu, kas pârstâvçja ðâdas<br />
stiebrzâïu sugas: mieþabrâlis, lapsaste,<br />
pïavas skarene, sekstaine,<br />
bezakotu lâèauza, kamolzâle, pïavas<br />
auzene, sarkanâ auzene, purva<br />
skarene un niedru auzene.<br />
Septembrî devâmies uz Kurzemi,<br />
lai Sabiles un Kandavas apkârtnç<br />
atrastu vietas, kur pirms 25-30gadiem<br />
labi padevusies lucerna - gan<br />
lopbarîbai, gan sçklai. Mums izdevâs<br />
atrast arî lucernas lauku, kur pirms trim<br />
gadu desmitiem agronome Jumeja bija<br />
audzçjusi ðo kultûru, bet tagad jaunie<br />
saimnieki tur jau sastâdîjuði prieþu<br />
meþu. Tomçr ievâcâm ïoti vçrtîgus<br />
lucernas paraugus, ko varçs izmantot<br />
gan selekcijas darbâ, gan nodot<br />
glabâðanâ Gçnu bankâ.<br />
Ðâgada jaunievâkums<br />
Jûlijâ devâmies uz Dienvidlatgali:<br />
Daugavpils, Krâslavas, Preiïu un<br />
Jçkabpils rajonu. Pie Ziemeïsusçjas<br />
upes netâlu no Birþiem lçzenâ nogâzç<br />
izdevâs atrast lielu stiebrzâïu populâciju<br />
daudzveidîbu, kur savâcâm deviòas<br />
sugas. Jçkabpils rajonâ pie Gârsenes<br />
pils pïavâ ar nabadzîgu, skâbu augsni<br />
savâcâm niedru auzeni, pïavas auzeni,<br />
bezakotu lâèauzu, kamolzâli. Te ir sen<br />
aizauguði lauki, kur sastopama liela<br />
stiebrzâïu sugu daþâdîba.<br />
Ïoti vçrtîgs objekts bija Brigena<br />
ezers, kur varçja atrast niedru auzenes<br />
un bezakotu lâèauzas sçklas. Citâ<br />
objektâ pie Naujienas izdevâs ievâkt<br />
arî kamolzâles vçlo formu, kâ arî<br />
mazpazîstamu tauriòziedi - saldlapu<br />
tragantzirni (Astragalus glycuphullos).<br />
Dubnas upes krastos bagâtîgi<br />
varçja savâkt mieþabrâli un lapsasti.<br />
Ðai braucienâ kopumâ savâkti<br />
78 paraugi, kas ir vçrtîgs guvums gan<br />
selekcijas darbâ, gan mûsu valsts<br />
ìençtisko resursu papildinâðanâ.<br />
(Turpin. 16. lpp.)<br />
RAÞÎBA / NR.4 /
Change language