Latvijas kultÅ«raugu gÄnu banka - Agropols
Latvijas kultÅ«raugu gÄnu banka - Agropols
Latvijas kultÅ«raugu gÄnu banka - Agropols
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
AUGKOPÎBA<br />
4<br />
<strong>Latvijas</strong> kultûraugu gçnu <strong>banka</strong><br />
(Turpin. no 1. lpp.)<br />
Kas glabâjas <strong>Latvijas</strong> gçnu<br />
bankâ<br />
Paðlaik <strong>Latvijas</strong> kultûraugu gçnu<br />
bankâ glabâjas aptuveni 1000 paraugu,<br />
kas reprezentç 42 augu sugas.<br />
Tas ir daudz vai maz Salîdzinot,<br />
piemçram, ar vienu no vecâkajâm<br />
pasaules augu gçnu bankâm -<br />
N. Vavilova Augkopîbas institûtu<br />
Sanktpçterburgâ, kur katalogâ ir<br />
uzskaitîti aptuveni 300 tûkst. paraugu<br />
(daudzi gan ðaubâs, vai pçc visiem<br />
satricinâjumiem, kas institûtu skâruði<br />
pçdçjos desmit gados, tur ir<br />
saglabâjuðies vairâk par 100 tûkst.<br />
paraugu), tas var likties niecîgs<br />
skaitlis. Tomçr mûsu uzdevums nav<br />
saglabât visas pasaules iespçjamo<br />
ìençtisko daudzveidîbu, bet tikai<br />
<strong>Latvijas</strong> izcelsmes. Un no tâda<br />
skatupunkta ðis skaitlis - 1000 paraugu<br />
- mûsu nelielajai valstij vairs<br />
neðíiet tik nenozîmîgs.<br />
Paðlaik <strong>Latvijas</strong> kultûraugu gçnu<br />
bankâ glabâjas viss pieejamais<br />
<strong>Latvijas</strong> ìençtiskais izcelsmes<br />
materiâls tâm kultûrâm, kuras tiek<br />
pavairotas ar sçklâm. Tas ietver kâ<br />
profesionâlo selekcionâru izveidotâs<br />
ðíirnes, tâ arî tâ dçvçtâs tautas<br />
selekcijas jeb vietçjâs ðíirnes (to gan<br />
ir saglabâjies gauþâm maz) un daþas<br />
labâkâs selekcionâru un zinâtnieku<br />
izveidotâs lînijas. Ðajâ klâstâ ir lielâkâ<br />
daïa no tâm ðíirnçm, kuras tika<br />
izveidotas apmçram 80 gadu ilgajâ<br />
<strong>Latvijas</strong> profesionâlâs selekcijas<br />
gaitâ, savukârt lielâkâ daïa no vietçjo<br />
mieþu, rudzu, linu, âboliòu un citu<br />
kultûru vecajâm vietçjâm ðíirnçm<br />
neatgriezeniski ir zuduðas.<br />
Tomçr vçl pastâv iespçja atrast<br />
<strong>Latvijas</strong> izcelsmes materiâlu kâdâ no<br />
vecâkajâm pasaules gçnu bankâm<br />
(ðo procesu sauc par repatriâciju).<br />
Piemçram, tâ jau ir atgûti atseviðíi<br />
linu, mieþu un auzu paraugi. Ïoti<br />
svarîgs ir nesen noslçgtais lîgums ar<br />
jau minçto N. Vavilova institûtu<br />
Krievijâ, jo PSRS laikos tieði tas bija<br />
vienîgais institûts, kas nodarbojâs ar<br />
augu ìençtisko resursu saglabâðanu<br />
visas lielâs impçrijas robeþâs. Ðâ<br />
institûta elektroniskâ datu bâze<br />
uzrâda vairâk nekâ 400 tâdu <strong>Latvijas</strong><br />
izcelsmes paraugu, kuru nav mûsu<br />
gçnu bankâ. Cik no ðiem paraugiem<br />
ir praktiski pieejami, kïûs skaidrs<br />
2004. gada sâkumâ.<br />
Kâ banku papildina ekspedîcijas<br />
Otrs svarîgs <strong>Latvijas</strong> kultûraugu<br />
gçnu <strong>banka</strong>s papildinâðanas avots ir<br />
ekspedîcijas. Liela uzmanîba tiek<br />
pievçrsta mûsu lopbarîbas augu<br />
dabiskajâm populâcijâm. Tajâs var<br />
sastapt kâ no kultivçtajiem laukiem<br />
aizbçguðas un vietçjiem apstâkïiem<br />
pielâgojuðâs formas, tâ arî kultûras<br />
formu savvaïas radiniekus. Kaut<br />
varbût ne vienmçr ar pietiekamu<br />
raþîbu un apmierinoðu kvalitâti, tomçr<br />
savvaïas îpatòi var bût apveltîti ar<br />
izcilu pielâgotîbu (slimîbu izturîba,<br />
ziemcietîba utt.) vietçjiem apstâkïiem,<br />
un tâpçc tie var kalpot par<br />
neaizstâjamu selekcijas izejmateriâlu.<br />
Ðâdas savvaïas formas var bût kâdu<br />
negaidîtu îpaðîbu nosakoðu gçnu<br />
nesçjas, par kurâm mçs paðlaik vçl<br />
nevaram pat iedomâties.<br />
Ekspedîciju jomâ îpaði aktîvi ir LLU<br />
Skrîveru Zinâtnes centra zinâtnieki, kuri<br />
pçdçjos gados ir savâkuði vairâkus<br />
simtus paraugu - apsekojot visus<br />
<strong>Latvijas</strong> reìionus. Vâkumâ ir daudzas<br />
sarkanâ âboliòa un arî daþâdu<br />
graudzâïu savvaïas formas. Ðâ centra<br />
zinâtnieki piedalîjâs arî ekspedîcijâs,<br />
kuras rîkoja Igaunijas kolçìi Sâmsalâ.<br />
Iespçjams, ka arî kâda tur ievâkta<br />
unikâla forma bûs noderîga mûsu<br />
lopbarîbas ðíiròu uzlaboðanai.<br />
Ir svarîgi, lai gçnu <strong>banka</strong><br />
nepârvçrstos tikai par muzeju, kurâ<br />
savâkts unikâls materiâls un kas tur<br />
droði glabâjas, bet netiek tâlâk<br />
izmantots. Lai tâ nenotiktu, ir labi<br />
jâizpçta gçnu bankâ esoðie paraugi<br />
un attiecîgâ informâcija jâaizvada lîdz<br />
potenciâlajam lietotâjam.<br />
Kas ir paraugu pasportizâcija<br />
Saimniecisko un bioloìisko<br />
îpatnîbu izpçte tiek veikta kopâ ar<br />
attiecîgo kultûru ekspertiem no<br />
selekcijas iestâdçm, kuri pavairo,<br />
novçrtç un analizç gçnu <strong>banka</strong>s<br />
paraugus. Jaunums gçnu bankâ ir<br />
nupat iesâktâ paraugu molekulârâ<br />
pasportizâcija. Te varçtu saskatît<br />
analoìiju ar pirkstu nospiedumu<br />
noòemðanu cilvçkam. Izmantojot<br />
molekulâro maríieru komplektu,<br />
kurð ir individuâls katram paraugam,<br />
ir iespçjams noteikt genotipu pçc<br />
neliela augu fragmenta, piemçram,<br />
lapas nogrieþòa, saknîtes, grauda<br />
daïas, atseviðíos gadîjumos var pat<br />
izmantot attiecîgo miltu iesvaru.<br />
Ðíiròu pases izveidoðana savukârt<br />
ïauj kontrolçt, kâ tiek izmantoti mûsu<br />
ìençtiskie resursi, izðíirt strîdus, ja<br />
rodas domstarpîbas par jaunu ðíiròu<br />
autortiesîbâm, noteikt jebkura tirgû vai<br />
raþoðanâ nonâkuðâ parauga izcelsmi.<br />
Tas arî dos iespçju racionalizçt paðu<br />
kolekciju, lai neglabâtu ìençtiski<br />
identiskus paraugus, bet atklâtu<br />
ìençtiski atðíirîgâs formas un<br />
pievçrstu tâm îpaðu uzmanîbu.<br />
Starptautiskâ sadarbîba -<br />
arvien plaðâka<br />
Gçnu <strong>banka</strong>s darbâ daþâdos<br />
aspektos ïoti svarîga ir starptautiskâ<br />
sadarbîba. Jâteic, <strong>Latvijas</strong> kultûraugu<br />
gçnu <strong>banka</strong> ir Ziemeïu un Baltijas<br />
valstu ilggadçjâs sadarbîbas<br />
rezultâts. Pirmkârt, jau visa nepiecieðamâ<br />
dârgâ iekârta tika iegâdâta par<br />
mûsu partneru lîdzekïiem. Otrkârt,<br />
daudziem <strong>Latvijas</strong> speciâlistiem tika<br />
sniegta vienreizçja iespçja iepazîties<br />
ar augu ìençtisko resursu darba<br />
pieredzi Ziemeïu gçnu bankâ<br />
(Alnarpa, Zviedrija) un citâs ar to<br />
saistîtâs iestâdçs.<br />
Tomçr no nâkamâ gada, kad arî<br />
Latvija bûs Eiropas Savienîbas (ES)<br />
lîdztiesîga partnere, mums jâkïûst ðajâ<br />
sadarbîbâ arî devçjiem. Ir paredzçts, ka<br />
sadarbîba notiks îpaðu, augu ìençtisko<br />
resursu izpçtei veltîtu projektu ietvaros,<br />
kuros ar savu, tostarp arî finansiâlu,<br />
ieguldîjumu piedalîsies gan Ziemeïu,<br />
gan arî Baltijas valstis.<br />
Priecîgs notikums speciâlistiem, kuri<br />
iesaistîti <strong>Latvijas</strong> augu ìençtisko<br />
resursu aktivitâtçs, bija fakts, ka ðogad<br />
mûsu valsts pçc vairâku gadu<br />
ilgstoðas vilcinâðanâs beidzot<br />
pievienojâs Eiropas kooperatîvajai<br />
programmai augu ìençtisko resursu<br />
jomâ. Ðî programma apvieno bûtîbâ<br />
visas Eiropas valstis un ir vçrsta uz<br />
dziïâku sadarbîbas izveidi starp<br />
dalîbvalstîm augu ìençtisko resursu<br />
jomâ. Viens no ðîs programmas darbîbas<br />
uzskatâmâkajiem rezultâtiem -<br />
kopîgas Eiropas augu ìençtisko<br />
resursu datu bâzes izveidoðana. Ðai<br />
datu bâzei dots skanîgs nosaukums<br />
EURISCO (sengrieíu valodâ - "es<br />
atradu"). Tâ ir izvietota internetâ un dos<br />
iespçju izsekot meklçjamâ parauga<br />
atraðanâs vietai jebkurâ no Eiropas<br />
RAÞÎBA / NR.4 /
Change language