Latvijas kultūraugu gēnu banka - Agropols

SUMINÂM! 34
Sveicam Arnoldu Milleru 81. dzimðanas dienâ!
Juris Ðtikâns, Dr. agr.
Vienam no ievçrojamâkajiem
mûsdienu radiobioloìijas zinâtniekiem
un pçtniekiem, bioloìijas zinâtòu
doktoram Arnoldam Milleram ðajâs
dienâs aprit 81. gadskârta.
Arnolds Millers dzimis 1922. gada
18. decembrî Jelgavâ. Pçc Hercoga
Pçtera ìimnâzijas Jelgavâ pabeigðanas
viòð no 1945. lîdz 1950. gadam
studç Latvijas Lauksaimniecîbas
akadçmijas (tag. LLU) Agronomijas
fakultâtç Rîgâ. Jau studenta gados
lîdztekus praktiskajai agronomijai viòu
pastiprinâti interesç mazâk izpçtîtie
augu fizioloìijas jautâjumi.
Pçc LLA beigðanas Arnolds Millers
èetrus gadus nostrâdâ par galveno
agronomu Sausnçjas MTS Çrgïu rajonâ,
kur pievçrðas zinâtniskajam darbam un
kïûst par zinâtnisko lîdzstrâdnieku, vçlâk
laboratorijas vadîtâju ZA Augsnes zinîbu
un zemkopîbas institûtâ. Viòð institûta
eksperimentâlajâ palîgsaimniecîbâ
Skangali nodibina specializçtu
laboratoriju un uzsâk pçtîjumus par
radioaktîvâ fosfora izotopa ietekmi uz
augiem, augsni un apkârtçjo vidi.
Triju Zvaigþòu starojumâ
Ilze Bûmane
Cik nu sen, kopð mûsu kolçìi agronomi
Agitu Pâvuli sveicâm 70gadu
jubilejâ! Tas notika saulainâ atvasaras
dienâ, kad dârzi nes puíu smarþas un
daba aplaimo savu kopçju.
Bet Latvijas valsts godadiena
18. novembrî parasti ir drçgna,
nemîlîga vçlrudens diena, kâda tâ
bija arî ðogad, savâ 85. gadskârtâ.
Toties Rîgas Latvieðu biedrîbas nams
staroja gaiðumâ un ziedu krâðòumâ,
kad tika pasniegti Triju Zvaigþòu
ordeòi. Apbalvoto vidû starp
nedaudzajiem lauksaimniekiem - arî
Agita Pâvule. Viòai pieðíirta Triju
Zvaigþòu ordeòa bronzas Goda zîme.
AgroPola redakcija no visas sirds
priecâjas, ka arî mûsu saimç ir cilvçks,
kas patiesi pelnîjis godu saòemt
valsts augstâko apbalvojumu.
Sveicam un esam gandarîti!
Apbalvojums pieðíirts agronomei
Agitai Pâvulei, kas visu mûþu veltîjusi
No 1961. gada Arnolds Millers pâriet
darbâ uz ZA Bioloìijas institûtu un
radiobioloìijas laboratorijâ piedalâs
kompleksos pçtîjumos par radioaktîvâ
starojuma ietekmi uz augu attîstîbu. Ar
viòa lîdzdalîbu tiek izbûvçts speciâls
âtro neitronu kanâls augu radioaktîvai
apstaroðanai, par ko Arnolds Millers
saòem izgudrotâja autorapliecîbu. Tiek
noskaidrots, ka ar gamma stariem
apstarotas cukurbieðu sçklas var dot
ievçrojami augstâkas cukura raþas.
Vçl svarîgâka ir A. Millera lîdzdalîba
pçtîjumos un metodikas izstrâdç par
radioaktîvâ piesâròojuma un jonizçjoðâ
starojuma negatîvâs ietekmes
mazinâðanu uz augiem un dzîviem
organismiem to veìetâcijas periodâ.
Jau 1968. gadâ viòu uzaicina strâdât
Vissavienîbas kosmiskâs radiobioloìijas
pçtniecîbas programmâ.
Zinâtnieks piedalâs sçklu paraugu
izpçtç, kuri ilgâku laiku bijuði eksponçti
kosmosa kuìos, kur radioaktîvais
starojums ir daudz intensîvâks nekâ uz
Zemes. Tiek iegûti interesanti dati par
kosmiskâ starojuma ietekmi uz
augiem. Apkopojis eksperimentâlo un
teorçtisko pçtîjumu rezultâtus, Arnolds
savam zemes kopçjas amatam. Lai
kïûtu par agronomu, zeme jâizjût kâ
dzîva bûtne, jâzina, kâ tai palîdzçt, kâ
saudzçt un pasargât. Un tikai Agitas
kundze pati zina, cik grûti ðo izjûtu
bijis savienot ar padomju íimizâcijas
ziedu laikiem… Sirdî viòa arvien
bijusi pret zemes gandçðanu.
Tomçr man ðíiet, ka Latvijas
augstâkais apbalvojums pienâkas
nevis vienîgi par darba nopelniem,
bet visvairâk - par sirds bagâtîbu.
Savas zemes labâ. Pret saviem
lîdzcilvçkiem.
… Agita Pâvule, dzimusi Krieviòa,
nâk no senas Mârupes dzimtas.
Viòas vecvecâku ìimeni pazina kâ
godprâtîgus ïaudis. Vecâki Austra un
Âdolfs Krieviòi bija pagastâ cienîjami,
darbîgi cilvçki. Un, kaut arî ìimeni
1949. gadâ neizsûtîja, tâ pârcieta un
pârdzîvoja tâs paðas bçdas, ko karð
un okupâcija lçma gandrîz katrai
latvieðu dzimtai. To uzzinâju tad, kad
Mârupes pagasta padome
2000. gadâ nolçma izdot grâmatu
par represçtajiem. Agita Pâvule kïuva
par îstu palîgu tâs sagatavoðanâ -
Millers saraksta mâcîbu grâmatu
"Vispârîgâ radiobioloìija" (1977), kuras
otrais, papildinâtais izdevums iznâca
1995. gadâ.
Arnolds Millers 1964. gadâ iegûst
bioloìijas zinâtòu kandidâta grâdu, kas
1992. gadâ tiek pielîdzinâts doktora
grâdam, bet 1968. gadâ viòð kïûst par
docentu. Lîdz pat 1997. gadam viòð
lasa lekcijas studentiem LU Bioloìijas
fakultâtç radiobioloìijas specialitâtç.
Arnolds Millers ir bijis Vissavienîbas
zinâtniskâs padomes Radiobioloìija un
ZA Bioloìijas institûta zinâtniskâs
padomes sekcijas loceklis. Par
veiktajiem pçtîjumiem un izstrâdâtajâm
metodçm zinâtnieks ir saòçmis èetras
autorapliecîbas un divas TSSI medaïas.
Kopð 1986. gada Arnolds Millers ir
pensionârs, darbojas atjaunotajâ tçva
saimniecîbâ Dþûkstes pagastâ. Kâ
kompetentu speciâlistu viòu pa laikam
uzaicina piedalîties radiobiologu
konferencçs, ieskaitot sanâksmes
ârzemçs. Viòð kâ konsultants piedalâs
Salaspils atomreaktora slçgðanas
projektos.
Novçlçsim Arnoldam Milleram labu
veselîbu un panâkumus turpmâkajos
gados!
zinâja, kur atrast izsûtîtos kaimiòus,
aizveda pie viòiem, sagâdâja
Sibîrijas vçstules, uzrakstîja savas
atmiòas. Un toreiz sapratu, ka uz ðo
nemanâmo, smalkjûtîgo, îsto latvieðu
sirdîm un prâtiem visus okupâcijas
gadus ir turçjies Latvijas gars.
Represçto grâmatâ Lâsta
atburðana Agita Pâvule raksta: "Mçs
Polijâ ðíîrâmies no Drçzdenç
dzimuðâ brâlîða, kura dçï mamma
viena pati ar trim bçrniem un viòu
zem sirds bija spiesta doties bçgïu
gaitâs. Bet Bçrzkalnus atstâjâm
tâpçc, ka 1944. gadâ mâja bija pilna
vâcieðu, tçvs iesaukts vâcu armijâ un
brâlîtim vajadzçja nâkt pasaulç…
Pçc lielâs izveðanas 1949. gada
martâ manas atmiòas saistîtas ar
finiera koka kastîtçm - sûtîjumiem uz
Sibîriju. Mamma katru brîvu brîdi
rakstîja vçstules radiem un draugiem,
kas bija ðíirti no dzimtenes."
Daþi teikumi... cik daudz tie izsaka…
Sirds bagâtîba ir nenopçrkama
manta. Un tâs gaiðums staro pretî
visiem, kas pazîst Agitu Pâvuli.
Paldies viòai par ðo bagâtîbu!
RAÞÎBA / NR.4 /