Latvijas kultūraugu gēnu banka - Agropols

33 LOPKOPÎBA
Latvijas Kazu audzçtâju asociâcijas valde
Mâra Liepiòa, valdes priekðsçdçtâja
Valdes locekïi:
Liâna Apine, valdes priekðsçdçtâjas
vietniece, Meþdruvas tâlr. 6549584;
Raimonds Melderis, z/s Lîvi tâlr. 4838405;
Guntis Kïaviòð tâlr. 7532174;
Aija Rence, z/s Birznieki tâlr. 6491838;
Kristîne Piliens, z/s Bçrzi tâlr. 3299266;
Ingrîda Mediòa, z/s Stropiòi tâlr. 6759466;
Maija Stoíe, z/s Ausekïi tâlr. 3122716;
Anitra Tooma, mâjas Kvçpene tâlr. 9262454
ziòas par svarîgâko nozarç, kâ arî
atjaunot informâciju interneta
mâjaslapai. Asociâcija arî atzîta par
patstâvîgu selekcijas organizâciju.
Projekts Ciltsdarba programma
kazkopîbâ 2003 savukârt paredz
izveidot ciltsvçrtîbas datu bâzi,
izstrâdât un izdot cilts
dokumentâciju, reìistrçt un sertificçt
ðíirnes dzîvniekus un saimniecîbas,
kâ arî analizçt iegûtos selekcijas
datus un sagatavot tos publicçðanai.
Kâ îstenosim selekcijas
darbu
Izstrâdâjot asociâcijas selekcijas
programmu, esam domâjuði turpmâk
izmantot galvenokârt divas
piena kazu ðíirnes. Pirmajâ grupâ:
Zânes kazu (ZK) ðíirni un tai
radniecîgo ðíiròu (Vâcu balto
diþciltîgo) krustojumus. Otrajâ
grupâ - Latvijas vietçjo kazu (LVK) un
tai radniecîgo ðíiròu (Alpu, Franèu
Alpu, Tîringas, Togenburgas)
krustojumus.
Jaunums Latvijas kazkopîbâ -
2004. gadâ uzsâksim selekcijas
darbu ar Bûru kazas gaïas ðíirnes
âþu bioproduktu (iepçrkot Vâcijâ).
Izmantojot pakïaujoðo krustoðanu,
paredzçts veidot Latvijas vietçjo kazu
gaïas ðíirnes grupu. Tâdçjâdi vairâku
dzîvnieku paaudþu laikâ var iegût
kultûrðíirni. Krustoðanai domâjam
izmantot mazraþîgâs attiecîgâs
ðíirnes kazas, tâs pârojot ar
kultûrðíirnes vaisliniekiem, vispirms
iegûstot otrâs pakâpes krustojumus
utt., - lîdz pat kultûrðíirnei.
Asociâcijai ir ïoti nopietns
uzdevums - vadît selekcijas darbu
valstî kopumâ, bet to precîzi
saskaòojot ar dzîvnieku îpaðniekiem.
Pçrn pirmoreiz Latvijâ kazas tika
vçrtçtas pçc selekcijas vçrtîbas, kâ
arî pirmoreiz reìistrçti dzîvnieki
ciltsgrâmatâ. Kad pagâjuðâ gada
beigâs notika Pirmâ Baltijas valstu
kazkopîbas konference, apstiprinâjâs
informâcija, ka Latvijas
kazkopîbas nozare ir pirmajâ vietâ,
salîdzinot ar Igauniju un Lietuvu.
Protams, par to ir prieks, taèu
lepoðanâs bûtu gluþi nevietâ, jo bûs
pietiekami sareþìîti iesâkto turpinât.
Kazkopîba, ðíiet, tikusi
saulîtç
Pçc iepriekð teiktâ tâ var secinât.
Esmu gandarîta, jo pirms desmit
gadiem, kad ar kazu turçtâjiem
seviðíi nopietni nerunâja, esam
kïuvuði par vçrâ òemamu lopkopîbas
nozari. Varbût asociâcijas biedru
skaits nav pârlieku liels, bet tâs ir
nopietnas saimniecîbas. Mçs
strâdâjam ar saviem biedriem un
atbildam par viòiem. Tas jau ir LKAA
uzdevums - panâkt, lai tas kazu
audzçtâjs, kas atnâcis pçc padoma,
pçc konsultâcijas, bet vçl nav mûsu
biedrs, vçlçtos par to kïût. Cita
starpâ, arî LLU studenti raksta kursa
darbus par kazkopîbu.
Acîmredzot pieeja, ka konsultçjam
visus interesentus, ir pareiza. To
apstiprina fakts, ka LKAA biedri ir visos
Latvijas novados: Rîgas, Jelgavas,
Madonas, Tukuma, Bauskas, Talsu,
Saldus, Valkas, Ludzas, Kuldîgas,
Valmieras, Dobeles, Cçsu, Limbaþu,
Ogres, Aizkraukles, Liepâjas un
Daugavpils rajonâ.
Mçs dzîvnieku îpaðniekiem neko
neuzspieþam, piemçram, aktuâla ir
tîraudzçðana, bet ne visi to izvçlas.
Kazu audzçtâji paði izdomâ, ko
selekcionçs un turçs. LKAA
uzdevums - ieteikt, izskaidrot,
palîdzçt aizstâvçt ðíirnes dzîvnieku
audzçtâju intereses.
Kazu audzçtâju izredzes
Eiropâ
Mums ïoti aktuâls ir jautâjums par
Ministru kabineta noteikumiem
mazajiem raþotâjiem mâjas
apstâkïos, - tas sarunvalodâ un lai
visiem kazkopjiem bûtu saprotami.
Asociâcijas pârstâvis ir cîtîgi strâdâjis
un LKAA ir izdevies panâkt, lai kazu
sieru iekïautu ðo raþojumu grupâ, ko
bûs atïauts raþot un tirgot. Lîdz ðo
MK noteikumu pieòemðanai mûsu
mazajiem pârstrâdâtâjiem nav
atïauts pârdot kazu sieru. Bet mçs
taèu Eiropas Savienîbas dalîbvalstîs,
piemçram, Francijâ un citur esam
pârliecinâjuðies, ka kazu audzçtâji
raþo sieru un pârdod mazâ veikaliòâ
kopâ ar citâm precçm. Bieþi vien tie ir
bioloìiskie zemnieki.
ES atbalsts kazkopîbai nav
paredzçts, vismaz par kazu pienu ne.
Bet gaïas ðíirnes kazâm ir zaïâ
gaisma. Nâkamgad arî mûsu
asociâcija sâks pçtît un popularizçt
kazu gaïas tirgu.
Kazu audzçtâju cerîbas iekïût ES
tirgû varçtu vairot fakts, ka
kazkopîbas produkcijai netiek
noteiktas kvotas. Taèu sapriecâties
nav iemesla. Uz mûsu raþotâjiem
attiecas tie paði MK noteikumi Nr.
491 par piena apriti, kur noteikti
kritçriji kazas pienam. Ar kazu piena
standartu var iepazîties katrs kazu
ganâmpulka saimnieks, bet
pagaidâm neviens par to nav îpaði
interesçjies. Tomçr vajadzçtu gan, jo
paðlaik ðo standartu pârstrâdâ -
saskaòâ ar laboratorijâ iegûtiem
kazu piena datiem.
Lîdz Eiropai vçl jâtiek. Vai
izdzîvosim, ja Pârtikas un veterinârais
dienests prasîs, lai katrai kazu
sîkîpaðniecei bûtu slaukðanas zâle,
kur ûdens krâni darbinâmi ar
elkoòiem, un katram siera sçjçjam -
telpas kâ laboratorijâ
Tâpçc 2003. gadâ asociâcijas
darba plânâ paredzçjâm apmâcît un
sagatavot savus darbiniekus, valdes
locekïus un nodaïu vadîtâjus, lai viòi
spçtu aizstâvçt LKAA biedrus un
nozari kopumâ, lai mums bûtu
pieejama pilnîga informâcija par
valsts struktûrâs notiekoðajiem
procesiem - arî Zemkopîbas
ministrijâ, Lauku atbalsta dienestâ un
citur.
RAÞÎBA / NR.4 /