Latvijas kultÅ«raugu gÄnu banka - Agropols
Latvijas kultÅ«raugu gÄnu banka - Agropols Latvijas kultÅ«raugu gÄnu banka - Agropols
LOPKOPÎBA 30 Kalna-Dambrânos izkopj ðíirnes saimniecîbu Ilze Bûmane Ivetas un Ivara Tîrumnieku Kalna- Dambrânu (Jçkabpils rajona Viesîtes lauku teritorijâ) ganâmpulkâ ir 140 liellopu, tai skaitâ 100 slaucamo govju - visas Holðteinas melnraibâs (HM) ðíirnes, izòemot divas sarkanraibâs. Ir iesniegti dokumenti Ðíirnes dzîvnieku audzçtâju savienîbâ, lai iegûtu ðíirnes saimniecîbas statusu, taèu vçl nav 90% tîrðíirnes govju. Pirmâ gotiòa bijusi brûnâ. Sâkuði ataudzçt visas telîtes. Bet tâ paplaðinât ganâmpulku var lçnâm, pat tad, ja ðíirnes govîm katru gadu atnestos tikai telîtes. Piepirkuði grûsnâs teles. "Brûnâs arî ir labas piena devçjas, bet man ar viòâm neveicâs," saimniece atceras. "Pârgâjâm tikai uz melnraibajâm." Kad Tîrumnieki nolçma paplaðinât ganâmpulku, labas govis nâcâs meklçt gandrîz pa visu Latviju. No zemnieka Legzdiòa Dobeles rajonâ, kas savukârt pârkârtoja savu saimniecîbu augkopîbai, nopirka 32 govis ar visâm telçm. No âdaþnieka Gerkena arî dabûjuði pienîgas govis, pirmpienes atnesoties devuðas 28-29 kg dienâ. Pirkuði govis arî tepat no kaimiòiem. "Kûts nevarçja stâvçt pustukða, jo bijâm òçmuði kredîtus tâs atjaunoðanai, un arî tâ govs, kas dod 20 kg piena dienâ, aizdevumam vismaz latu ienes," Iveta saka. "Mûsu ganâmpulkâ 48% ir pirmpienes." Lopbarîbas sabalansçðana Visa zeme Kalna-Dambrânos atvçlçta zâlâjiem un ganîbâm. Lieto astoòu zâïu maisîjumu, kurâ ietilpst skarenes, airenes, baltais un sarkanais âboliòð. Saimnieks paskaidro: "Jo lielâka zâïu daþâdîba, jo labâk. To pierâda lopbarîbas analîzes: Jelgavas laboratorijâ mûsu paraugos bija 15% proteîna, ðogad tas ir labi. Turklât ar ðo zâïu sastâvu sçjas gadâ ievâcam trîs èetras raþas." Labîbu spçkbarîbai pçrk no kaimiòu saimnieka Valda Piekusa. Arî graudiem pasûta analîzes. Spçkbarîbu brauc gatavot Ivars Vilks no Valmieras rajona firmas Melderi K&V. Iegâdâta ruïïu barîbas gatavoðanas tehnika. Pat ar dârgo Orkel presi viss tehnikas komplekts atmaksâjies divâs sezonâs. Ceturto gadu zâles skâbbarîbu gatavo ruïïos, tâ paðizmaksa esot ap Ls 3,5. Iveta: "Skâbbarîbas apçdamîba ir ïoti liela - mûsu govis apçstu pat 70- 80 kg dienâ. Bet dodam 40-50 kg, jo vairâk paðlaik nevaram atïauties. Ja grib izkopt ðíirnes ganâmpulku, lopbarîbas ziòâ pats galvenais ir tâs sabalansçðana. Ja pirmpiene, saòemot nesabalansçtu barîbas devu, dod 28-29 kg piena dienâ, tad ar sabalansçtu devu var iegût pat 35- 36 kg. Reizi mçnesî par katru no savâm simts slaucamajâm govîm datorâ ievadu visus datus un izrçíinu, cik barîbas jâdod. Nâkamajâ pavasarî gribam pâriet uz govju turçðanu un baroðanu kûtî, jo ganîbas izmaksâ ïoti dârgi, govis patçrç daudz enerìijas un 700- 900 kg smagai govij aizieðana uz ganîbâm ir milzîga slodze kâjâm, kaut arî reizi gadâ taisâm govîm pedikîru. Protams, pastaigas vajadzîgas, un tâs bûs: laidîsim govis ârâ vai nu no rîta, kad nav dunduru, vai naktî." Pieòemts viss jaunais Ceturto gadu Kalna-Dambrânu ganâmpulks atrodas pârraudzîbâ. Kad rajona konsultâciju biroja vadîtâja Astrîda Vilciòa uzzinâjusi, ka Tîrumniekiem ir jau 20 govju, sâkusi audzinât saimniekus, ka jâizmçìina jaunâkie paòçmieni, jâievieð raþîgâkâs tehnoloìijas. Togad arî sâkuði gatavot ruïïu skâbbarîbu. "Studçju literatûru, braucam uz seminâriem, droði vien visiem speciâlistiem jau esmu apnikusi ar saviem jautâjumiem. Mâcâmies abi, jo mums ir zinoði darbinieki, kam varam uzticçt lopus, tostarp trîs slaucçjas un teïkope. Maksâjam labas algas, lai cilvçkiem nav jâskatâs uz citu pusi. Ja strâdâsi tikai kûtî, tad neko jaunu neuzzinâsi, tâlâk par govs asti neredzçsi," Iveta uzskata. Kâ jau minçju, liela nozîme ir sabalansçtai barîbai, kuru Kalna- Dambrânos rçíina treðo gadu. Kad to nedarîja, veterinârârsts gandrîz vai ik dienu sçdçja pie govîm. Tagad parâdâs reti, labi ja èetras reizes gadâ. Protams, arî tâpçc, ka saimnieki rûpçjas par govju veselîbu. Kalna-Dambrânu kûtî strâdâ ar vâcu firmas Westfalia slaukðanas iekârtâm. Tâs esot tas pats, kas automaðînu izvçlç mersedess. Acîmredzot arî slaukðanas tehnoloìijai ir sava nozîme, ka piena somatisko ðûnu skaits vidçji esot ap 200 tûkst., bet visai bieþi - tikai pâri 100 tûkst. Govju raþîgums un mûþa ilgums Pirms trim gadiem vidçjais izslaukums no govs saimniecîbâ bija 6500 kg, pçrn - 7500 kg piena. Senâk paðu audzçtâs pirmpienes devuðas aptuveni 6000 kg piena laktâcijâ, tagad izspieduði lîdz pat 8000 kg no daþâm. Govs Rolâde ðogad bûðot rekordiste - aptuveni 11 tûkst. kg piena, lielâkais dienas slaukums bijis 52 litri. Tîrumnieki ïoti uzmanîgi seko piena analîzçm. Ja pirmpienei tauku saturs ir 5,6 vai 6%, tad kaut kas nav labi. Un to var labot, ja izraugâs pareizo bulli. Tiklîdz saòemtas piena analîzes, uzreiz pçta somatisko ðûnu skaitu un olbaltuma saturu. Ja olbaltums zem 3%, - tai govij pietrûkst enerìijas Ja virs 3% un somatisko ðûnu skaits normâls, - viss kârtîbâ. Ja ganâmpulkâ ir augsts vidçjais izslaukums, neviïus rodas jautâjums - kâds ir vidçjais laktâciju skaits vai cik ilgs mûþs ðî saimnieka govîm. Kalna- Dambrânos lîdz ðim vidçji esot seðas laktâcijas: "Ja melnraibajai liek priekðâ visu, ko vajag, tâ dod ïoti daudz piena ar augstu olbaltuma un tauku saturu. Ja govs dabû pilnvçrtîgu barîbu, ja gâdâ par veselîbu, - tâ neizpumpçjas pâris gados. Pat tad, ja govs dod 10 t piena gadâ, tâ var nodzîvot 10-12 gadu." Tîrumnieki uzskata: nedrîkst bût tâ, ka saimniekiem jâbaro govis, nevis lopi uztur viòus. Nevar apgalvot, ka piena paðizmaksa bûtu zema. Bet saimnieki ir atraduði piena pârstrâdes uzòçmumus, kas maksâ pienâcîgu cenu par augstvçrtîgu pienu - Aizkraukles rajona Sçrenes pagasta z/s Daugava un paðu rajona Jçkabpils piena kombinâts. Tie zemnieku saimniecîbu îpaðnieki, kas izveidojuði un no jauna uzòemas izkopt ðíirnes saimniecîbas, dara svçtîgu un valstisku darbu, jo Latvijâ iepirkt labus ðíirnes lopus nemaz nav tik vienkârði. Ârzemju vaislinieki pagaidâm mûsu zemniekiem tomçr ir pârâk dârgi. RAÞÎBA / NR.4 /
31 LOPKOPÎBA Ciltsdarbs ðíirnes un gaïas aitu audzçðanas saimniecîbâs Genovefa Norvele, Dr. agr, Sigra Lai nâkamajâs dzîvnieku paaudzçs palielinâtos raþîba un uzlabotos vaislas îpaðîbas, ir nepiecieðams zootehnisko pasâkumu komplekss - ciltsdarbs. Ar mçrítiecîgu ciltsdarbu var uzlabot aitu mâðu auglîbu, pienîgumu, jçru âtraudzîbu, iegût kvalitatîvâku jçrgaïu, vilnas produktivitâti un citas vçlamâs îpaðîbas. Ciltsdarba pamats ir precîza produktivitâtes uzskaite, jo bez tâs nav iespçjams novçrtçt, kura aita labâka, kurð vaislas teíis ir ganâmpulka uzlabotâjs, bet kurð tâ kvalitâti pazemina. Òemot vçrâ precîzus produktivitâtes datus, var turpinât izkopt aitu ganâmpulku. Tikai tad var mçrítiecîgi veikt raþîgâko dzîvnieku izlasi un pareizâko pâru atlasi. Divpadsmit ðíirnes saimniecîbas Plânveidîgu ciltsdarbu un pilnîgu uzskaiti valstî paðlaik veic 12 Latvijas tumðgalves (LT) aitu audzçðanas saimniecîbas. Tajâs ir 1236 dzîvnieki, tai skaitâ 850 aitu mâðu, 28 vaislas teíi, 274 audzçjamâs aitiòas un 84 audzçjamie teíîði. Ðajâs saimniecîbâs iegûtie 2002./2003. gada pârraudzîbas rezultâti liecina par veiksmîgu ciltsdarba plânâ paredzçto darbu izpildi. Vidçjie aitu ganâmpulku produktivitâtes dati pârsniedz elites klases prasîbas par 10-15%. Vidçjâ aitu mâðu dzîvmasa - 65,8 kg, vilnas nocirpums - 4,3 kg, auglîba - 150,9%, no 100 aitu mâtçm lîdz atðíirðanai izaudzçti 120,5 jçri. Izaudzçto jçru dzîvmasa pie atðíirðanas vienai aitu mâtei ir 43,1 kg. Novçrtçtie 28 vaislas teíi pçc raþîbas visi atbilst elites klases prasîbâm. To vidçjâ dzîvmasa ir 105 kg, vilnas nocirpums - 6,4 kg. Audzçjamâs aitiòas 12 mçneðu vecumâ pçc kompleksâ produktivitâtes novçrtçjuma 99,6% apmçrâ atbilst elites un I klases prasîbâm. Lielâka vçrîba jâvelta jauno vaislas teíîðu izlasei un to izaudzçðanai. Novçrtçtie 84 teíîði 12 mçneðu vecumâ atbilda elites un I klasei tikai 96,4% apmçrâ. Tomçr vçlams, lai visi audzçjamie teíîði atbilstu elites klases prasîbâm un arî gaïas audzçðanas Kvalitatîvâkie aitu mâðu ganâmpulki un to vidçjie produktivitâtes râdîtâji Aitu El I Vidçjâ Vidçjais Vilnas Aitu Saimniecîba Îpaðnieks mâðu klase, klase, dzîv- nocir- garums, mâðu skaits % % masa, pums, cm auglîba, kg kg % SIA "Vecvîtiòi", Valmieras raj. V. Irbe 124 61,3 35,5 62,3 4,4 11,5 150,7 z/s "Klimpas", Valmieras raj. V. Leska 45 57,8 40,0 60,0 4,3 11,2 153,3 z/s "Dzilniòas", Valmieras raj. D. Èâkurs 84 69,028,6 64,0 3,8 10,4 155,9 z/s "Meþkalçji", Jelgavas raj. M. Landmane 99 62,6 34,3 66,2 5,2 11,3 154,9 z/s "Bçrziòi", Rîgas raj. R. Sîmansons 72 73,6 26,4 72,8 4,6 11,5 181,3 Avots: LAAA saimniecîbâm varçtu piedâvât tikai augstraþîgus vaisliniekus. Gaïas aitâm - labus teíus Latvijâ reìistrçti vairâk nekâ 1000 gaïas aitu ganâmpulki, kuros aitu mâðu skaits pârsniedz desmit. Tajos noteikti jâveic uzskaite, lai varçtu uzlabot esoðo aitu mâðu kvalitâti, kâpinâtu jçru âtraudzîbu un ar iegûto jçrgaïas kvalitâti spçtu konkurçt Eiropas tirgû. Lîdz ðim gaïas aitu ganâmpulkos audzçðanas pamatmetode ir aitu krustoðana. Taèu jâzina, ka ganâmpulka aitas jâlecina ar labiem LT ðíirnes vai gaïas aitu ðíirnes teíiem. Ðoruden no Igaunijas iepirkâm Tekselas, Sufolkas un Dala ðíiròu krustojuma teíîðus, lai ietekmçtu jçru âtraudzîbu un it îpaði to gaïas vçrtîbu. Lai novçrtçtu iepirkto ðíiròu lietderîbu, nepiecieðams veikt precîzus pierakstus par ðo vaislinieku izmantoðanu un iegûtajiem rezultâtiem. Gaïas ganâmpulkos uzskaite jâveic vairâku iemeslu dçï: • lai noteiktu aitu mâðu produktivitâti; • lai noteiktu augstraþîgâkâs aitu mâtes, no kurâm atstâj aitiòas ganâmpulka atjaunoðanai; • lai varçtu izbrâíçt mazraþîgâs aitas; • lai novçrtçtu vaislas teíu kvalitâti; • lai izkoptu ganâmpulka labskatu, radot iespaidu par izcilu tirgus preci. Ja tiks uzsâkta pamata raþîbas datu uzskaite, radîsies vajadzîba pçc papildinformâcijas. Pamata produktivitâtes uzskaite ir ðâda: • jâapzîmç visas aitas un jçri; • jâieraksta tieðie dati: aitu lecinâðana, jçru dzimðana, jçru atðíirðana, to kriðana, jçru pârdoðana utt.; • piedzimstot jçrus nosver un atzîmç to dzimumu; • atðíirot arî nosver; • nosver vilnu pie cirpðanas; • nosver aitas un vaislas teíus pirms lecinâðanas; • izbrâíç vecâs, mazraþîgâs aitas; • nosver jaunâs aitiòas pirms laiðanas kûtî; • pârdodot atzîmç jçru svaru. Visu, pilnîgi visu pieraksta, jo atmiòa ir îsa. Ja pareiza uzskaite, var aprçíinât jçru diennakts dzîvmasas pieaugumu, vienas mâtes izaudzçto jçru svaru, kâ arî aitu mâtes grûsnîbas procentu, auglîbu, jçru saglabâðanu utt. Atðíirto jçru novçrtçjums un vidçjie produktivitâtes râdîtâji labâkajâs ðíirnes aitu audzçðanas saimniecîbâs Aitiòas Teíîði skaits El un I vidçjâ skaits El un I vidçjâ Saimniecîba Îpaðnieks klase, dzîv- klase, dzîv- % masa, kg % masa, kg SIA "Vecvîtiòi", Valmieras raj. V. Irbe 85 100 40,8 73 73 41,9 z/s "Dzilniòas", Valmieras raj. D. Èâkurs 6098,3 33,4 48 46 33,6 z/s "Zîles", Madonas raj. Dz. Kozulis 7098,5 40,8 96 95 41,2 z/s "Bçrziòi", Rîgas raj. R. Sîmansons 51 94,1 38,9 46 41 38,7 z/s "Strauti", Rçzeknes raj. T. Kopels 6 100 36,1 11 11 40,1 Avots: LAAA RAÞÎBA / NR.4 /
- Page 1 and 2: Decembris, 2003 Nr. 4 (172) RAÞÎB
- Page 3 and 4: 3 AKTUÂLI Gadskârtçjo balvu pie
- Page 5 and 6: 5 AUGKOPÎBA gçnu bankâm. Ðâ pr
- Page 7 and 8: 7 AUGKOPÎBA 2003. gada 8. oktobra
- Page 9 and 10: 9 AUGKOPÎBA Lai Ziemassvçtki kâ
- Page 11 and 12: 11 AUGKOPÎBA Pârmaiòas un jaunum
- Page 13 and 14: 13 AUGKOPÎBA Vçrtîgâs auzeòair
- Page 15 and 16: 15 AUGKOPÎBA Cik daudz barîbas el
- Page 17 and 18: 17 AUGKOPÎBA Zviedru speciâlistu
- Page 19 and 20: 19 AUGKOPÎBA Perfekts 500 S e.k. -
- Page 21 and 22: 21 AUGKOPÎBA Ja augsne ïoti sausa
- Page 23 and 24: 23 AUGKOPÎBA Mîkstuma melnçðana
- Page 25 and 26: 25 LOPKOPÎBA Vai zemnieka ðíirne
- Page 27 and 28: 27 AUGKOPÎBA Aprçíinâtâ gada r
- Page 29: 29 LOPKOPÎBA Vienîgâ zviedru sar
- Page 33 and 34: 33 LOPKOPÎBA Latvijas Kazu audzçt
LOPKOPÎBA<br />
30<br />
Kalna-Dambrânos izkopj ðíirnes saimniecîbu<br />
Ilze Bûmane<br />
Ivetas un Ivara Tîrumnieku Kalna-<br />
Dambrânu (Jçkabpils rajona Viesîtes<br />
lauku teritorijâ) ganâmpulkâ ir<br />
140 liellopu, tai skaitâ 100 slaucamo<br />
govju - visas Holðteinas melnraibâs<br />
(HM) ðíirnes, izòemot divas<br />
sarkanraibâs. Ir iesniegti dokumenti<br />
Ðíirnes dzîvnieku audzçtâju savienîbâ,<br />
lai iegûtu ðíirnes saimniecîbas statusu,<br />
taèu vçl nav 90% tîrðíirnes govju.<br />
Pirmâ gotiòa bijusi brûnâ. Sâkuði<br />
ataudzçt visas telîtes. Bet tâ paplaðinât<br />
ganâmpulku var lçnâm, pat tad, ja<br />
ðíirnes govîm katru gadu atnestos<br />
tikai telîtes. Piepirkuði grûsnâs teles.<br />
"Brûnâs arî ir labas piena devçjas,<br />
bet man ar viòâm neveicâs,"<br />
saimniece atceras. "Pârgâjâm tikai uz<br />
melnraibajâm."<br />
Kad Tîrumnieki nolçma paplaðinât<br />
ganâmpulku, labas govis nâcâs meklçt<br />
gandrîz pa visu Latviju. No zemnieka<br />
Legzdiòa Dobeles rajonâ, kas savukârt<br />
pârkârtoja savu saimniecîbu augkopîbai,<br />
nopirka 32 govis ar visâm telçm.<br />
No âdaþnieka Gerkena arî dabûjuði<br />
pienîgas govis, pirmpienes atnesoties<br />
devuðas 28-29 kg dienâ. Pirkuði govis<br />
arî tepat no kaimiòiem.<br />
"Kûts nevarçja stâvçt pustukða, jo<br />
bijâm òçmuði kredîtus tâs<br />
atjaunoðanai, un arî tâ govs, kas dod<br />
20 kg piena dienâ, aizdevumam<br />
vismaz latu ienes," Iveta saka. "Mûsu<br />
ganâmpulkâ 48% ir pirmpienes."<br />
Lopbarîbas sabalansçðana<br />
Visa zeme Kalna-Dambrânos<br />
atvçlçta zâlâjiem un ganîbâm. Lieto<br />
astoòu zâïu maisîjumu, kurâ ietilpst<br />
skarenes, airenes, baltais un sarkanais<br />
âboliòð. Saimnieks paskaidro:<br />
"Jo lielâka zâïu daþâdîba, jo labâk. To<br />
pierâda lopbarîbas analîzes:<br />
Jelgavas laboratorijâ mûsu paraugos<br />
bija 15% proteîna, ðogad tas ir labi.<br />
Turklât ar ðo zâïu sastâvu sçjas gadâ<br />
ievâcam trîs èetras raþas."<br />
Labîbu spçkbarîbai pçrk no kaimiòu<br />
saimnieka Valda Piekusa. Arî graudiem<br />
pasûta analîzes. Spçkbarîbu brauc<br />
gatavot Ivars Vilks no Valmieras rajona<br />
firmas Melderi K&V.<br />
Iegâdâta ruïïu barîbas gatavoðanas<br />
tehnika. Pat ar dârgo Orkel presi viss<br />
tehnikas komplekts atmaksâjies<br />
divâs sezonâs. Ceturto gadu zâles<br />
skâbbarîbu gatavo ruïïos, tâ<br />
paðizmaksa esot ap Ls 3,5.<br />
Iveta: "Skâbbarîbas apçdamîba ir<br />
ïoti liela - mûsu govis apçstu pat 70-<br />
80 kg dienâ. Bet dodam 40-50 kg, jo<br />
vairâk paðlaik nevaram atïauties.<br />
Ja grib izkopt ðíirnes ganâmpulku,<br />
lopbarîbas ziòâ pats galvenais ir tâs<br />
sabalansçðana. Ja pirmpiene,<br />
saòemot nesabalansçtu barîbas<br />
devu, dod 28-29 kg piena dienâ, tad<br />
ar sabalansçtu devu var iegût pat 35-<br />
36 kg. Reizi mçnesî par katru no<br />
savâm simts slaucamajâm govîm<br />
datorâ ievadu visus datus un<br />
izrçíinu, cik barîbas jâdod.<br />
Nâkamajâ pavasarî gribam pâriet<br />
uz govju turçðanu un baroðanu kûtî,<br />
jo ganîbas izmaksâ ïoti dârgi, govis<br />
patçrç daudz enerìijas un 700-<br />
900 kg smagai govij aizieðana uz<br />
ganîbâm ir milzîga slodze kâjâm, kaut<br />
arî reizi gadâ taisâm govîm pedikîru.<br />
Protams, pastaigas vajadzîgas, un<br />
tâs bûs: laidîsim govis ârâ vai nu no<br />
rîta, kad nav dunduru, vai naktî."<br />
Pieòemts viss jaunais<br />
Ceturto gadu Kalna-Dambrânu<br />
ganâmpulks atrodas pârraudzîbâ.<br />
Kad rajona konsultâciju biroja<br />
vadîtâja Astrîda Vilciòa uzzinâjusi, ka<br />
Tîrumniekiem ir jau 20 govju, sâkusi<br />
audzinât saimniekus, ka jâizmçìina<br />
jaunâkie paòçmieni, jâievieð<br />
raþîgâkâs tehnoloìijas. Togad arî<br />
sâkuði gatavot ruïïu skâbbarîbu.<br />
"Studçju literatûru, braucam uz<br />
seminâriem, droði vien visiem<br />
speciâlistiem jau esmu apnikusi ar<br />
saviem jautâjumiem. Mâcâmies abi,<br />
jo mums ir zinoði darbinieki, kam<br />
varam uzticçt lopus, tostarp trîs<br />
slaucçjas un teïkope. Maksâjam<br />
labas algas, lai cilvçkiem nav<br />
jâskatâs uz citu pusi. Ja strâdâsi tikai<br />
kûtî, tad neko jaunu neuzzinâsi, tâlâk<br />
par govs asti neredzçsi," Iveta<br />
uzskata.<br />
Kâ jau minçju, liela nozîme ir<br />
sabalansçtai barîbai, kuru Kalna-<br />
Dambrânos rçíina treðo gadu. Kad<br />
to nedarîja, veterinârârsts gandrîz vai<br />
ik dienu sçdçja pie govîm. Tagad<br />
parâdâs reti, labi ja èetras reizes<br />
gadâ. Protams, arî tâpçc, ka<br />
saimnieki rûpçjas par govju veselîbu.<br />
Kalna-Dambrânu kûtî strâdâ ar<br />
vâcu firmas Westfalia slaukðanas<br />
iekârtâm. Tâs esot tas pats, kas<br />
automaðînu izvçlç mersedess. Acîmredzot<br />
arî slaukðanas tehnoloìijai ir<br />
sava nozîme, ka piena somatisko<br />
ðûnu skaits vidçji esot ap 200 tûkst.,<br />
bet visai bieþi - tikai pâri 100 tûkst.<br />
Govju raþîgums un mûþa ilgums<br />
Pirms trim gadiem vidçjais<br />
izslaukums no govs saimniecîbâ bija<br />
6500 kg, pçrn - 7500 kg piena.<br />
Senâk paðu audzçtâs pirmpienes<br />
devuðas aptuveni 6000 kg piena<br />
laktâcijâ, tagad izspieduði lîdz pat<br />
8000 kg no daþâm. Govs Rolâde<br />
ðogad bûðot rekordiste - aptuveni<br />
11 tûkst. kg piena, lielâkais dienas<br />
slaukums bijis 52 litri.<br />
Tîrumnieki ïoti uzmanîgi seko piena<br />
analîzçm. Ja pirmpienei tauku saturs<br />
ir 5,6 vai 6%, tad kaut kas nav labi.<br />
Un to var labot, ja izraugâs pareizo<br />
bulli.<br />
Tiklîdz saòemtas piena analîzes,<br />
uzreiz pçta somatisko ðûnu skaitu un<br />
olbaltuma saturu. Ja olbaltums zem<br />
3%, - tai govij pietrûkst enerìijas Ja<br />
virs 3% un somatisko ðûnu skaits<br />
normâls, - viss kârtîbâ.<br />
Ja ganâmpulkâ ir augsts vidçjais<br />
izslaukums, neviïus rodas jautâjums -<br />
kâds ir vidçjais laktâciju skaits vai cik<br />
ilgs mûþs ðî saimnieka govîm. Kalna-<br />
Dambrânos lîdz ðim vidçji esot seðas<br />
laktâcijas: "Ja melnraibajai liek<br />
priekðâ visu, ko vajag, tâ dod ïoti<br />
daudz piena ar augstu olbaltuma un<br />
tauku saturu. Ja govs dabû<br />
pilnvçrtîgu barîbu, ja gâdâ par<br />
veselîbu, - tâ neizpumpçjas pâris<br />
gados. Pat tad, ja govs dod 10 t piena<br />
gadâ, tâ var nodzîvot 10-12 gadu."<br />
Tîrumnieki uzskata: nedrîkst bût tâ,<br />
ka saimniekiem jâbaro govis, nevis<br />
lopi uztur viòus. Nevar apgalvot, ka<br />
piena paðizmaksa bûtu zema. Bet<br />
saimnieki ir atraduði piena pârstrâdes<br />
uzòçmumus, kas maksâ<br />
pienâcîgu cenu par augstvçrtîgu<br />
pienu - Aizkraukles rajona Sçrenes<br />
pagasta z/s Daugava un paðu rajona<br />
Jçkabpils piena kombinâts.<br />
Tie zemnieku saimniecîbu îpaðnieki,<br />
kas izveidojuði un no jauna uzòemas<br />
izkopt ðíirnes saimniecîbas, dara<br />
svçtîgu un valstisku darbu, jo Latvijâ<br />
iepirkt labus ðíirnes lopus nemaz nav<br />
tik vienkârði. Ârzemju vaislinieki<br />
pagaidâm mûsu zemniekiem tomçr ir<br />
pârâk dârgi.<br />
RAÞÎBA / NR.4 /
Change language