Latvijas kultūraugu gēnu banka - Agropols

29
LOPKOPÎBA
Vienîgâ zviedru sarkanraibâs ðíirnes saimniecîba
Ilze Bûmane
Pirms gadiem astoòiem Vecbebru
pagasta Vecsiljâòu saimnieks Jânis
Midegs sâka ar 13 ha zemes, sçja
labîbu, turçja seðas septiòas govis.
Tagad tajâ paðâ kûtî saimnieks
fasçjot zâlâju sçklu. Îpaðumâ ir
137 ha zemes, lietoðanâ 130 ha, kas
vçl jâizpçrk, ap 100 ha nomas
zemes; 120- 150ha audzç rudzus,
tritikâli, auzas un mieþus, kas gadâ
dod 80- 100t sertificçtas sçklas.
Pircçjiem patîk auzu ðíirne 'Laima',
pçc mieþiem 'Malva' zemnieki
braukuði pat no Daugavpils rajona.
Saimniecîbâ pati svarîgâkâ ir piena
lopkopîba. Jânim Midegam pieder
Latvijâ vienîgâ zviedru sarkanraibâs
ðíirnes saimniecîba, ðis statuss
pieðíirts 2000. gadâ. Ganâmpulkâ ir
110 liellopu, tai skaitâ 49 slaucamâs
govis, arî daþas Latvijas brûnâs (LB),
kas sçklotas ar zviedru buïïiem jau
treðajâ un ceturtajâ paaudzç. Pagaidâm
govju mûþa ilgums ir 2,1 laktâcija,
jo ganâmpulkâ daudz pirmpieòu,
katru gadu nâkot klât 12 - 14 gotiòu.
Arî paðlaik 12 teles esot apsçklotas.
Tomçr pçrnais izslaukums bijis
6870kg piena no govs.
Kâ ganâmpulks veidojies
Pirms pieciem gadiem Midegs no
Zviedrijas atveda 20 zviedrietes.
Tagad no tâm ganâmpulkâ vçl ir 14,
jo arî ârzemnieces nâcâs brâíçt.
Saimniekam ir aizdomas, ka vienai
telei jau atvedot iekðâs bijis
sveðíermenis, tâpçc pçc atneðanâs
to dabûja likvidçt. Vçl divâm
sveðzemniecçm bijuði saaugumi,
tautas valodâ - vçzis. Tas varçtu bût
cçlies no tâ, ka Zviedrijâ lieto ïoti
daudz minerâlmçslu un minerâlvielu
barîbâ, viòð sprieþ.
Visas telîtes ir audzçtas ganâmpulka
paplaðinâðanai. Vecsiljâòu
saimniecîbai izstrâdâta îpaða
selekcijas programma - pieciem
gadiem uz priekðu. Tajâ katrai
gotiòai, kâ smejas saimnieks,
piemeklçts savs vîrs: "Gadu uz
priekðu ir zinâms, kas jâdara. Ja kaut
kas mainâs, Siguldas ciltslietu stacija
veic ðîs korekcijas, tas ir, atrod
sçkloðanai citu bulli."
No vecajâm govîm tikai divas
palikuðas, vienai bijis 12 gadu, ir
astotâ un devîtâ piena govis.
"Interesanti," Midegs atceras, "ka lîdz
1997. gadam skâbbarîbu negatavojâm
un izslaukums bija 3 - 4 tûkstoði
kg piena. Devâm sienu, bietes, miltus
- it kâ visa pietika, bet no piena - nekâ.
Kâ sâkâm dot skâbbarîbu, tai paðai
gotiòai, kas deva 4000 kg, izslaukums
uzlçca lîdz 5800- 6200kg."
Ðíirnes audzçtavas îpaðnieks
saka: "Manas govis varçtu dot vçl
lielâku izslaukumu, bet - man
vajadzîgi teïi. Telîtes un bullîði dzimst
aptuveni puse uz pusi. Pçrn, kad
viena zviedriete atnesâs, tai jau bija
mazmazmeita treðajâ pakâpç. Piena
dod daudz: 8000 - 9000 kg, un ðîs
govs meitai tas pats slaukums, otrai
meitai tâpat. Bet nelaime: mâte
nomina divus pupus, jo tesmenis
zemu, - ko darît Man roka neceïas,
gotiòa tik pienîga…Atstâju."
Kur zviedrietes ganâs, ko çd
Skâbbarîbu Midegs liek tvertnçs.
Ruïïu barîba esot pârâk dârga. Bet
gatavo gan zâles, gan kukurûzas
skâbbarîbu. Zâles barîbâ liek divus
pïâvumus - pirmo, kas pïauts ap
10. jûniju, un otro augustâ. Kukurûzu
mazliet apsaldç, lai sulas nav
pârmçrîgi daudz. Sçj 12 - 14 ha
kukurûzas, 2002. gadâ tâ padevusies
dzeltengatavîbâ. J. Midegs
stâsta, ka 2000. gadâ ieguvis Latvijâ
otro vietu par skâbbarîbas kvalitâti,
vienîgi Tçrvetes diþsaimniecîba
pârspçjusi.
Vecsiljâòu ganîbâs un pïavâs ir
tikai kultivçtais zâlâjs. Saimnieks to
apsçj gan ar paðaudzçtajâm - pïavas
auzenes ðíirnes 'Rita' un timotiòa
'Agris' sçklu, gan pirkto.
Sçts timotiòð 'Priekuïu 2', sarkanais
âboliòð 'Dîvaja', bet pçc ieteikumiem
vien dzîvot nevar. Reizçm piesçj
nedaudz auzu - 120-140kg/ha, viengadîgo
aireni, skareni. Jâredz, kas
zâlâjâ brangâk padodas.
Vecsiljâòu laukos audzç arî rapðus,
îpaði saimniekam patîk vasaras
rapðu 'Mozart' ðíirne. Daïu rapðu
sçklas pârdod Naukðçnos SIA Delta
Rîga, daïu spieþ eïïâ. Eïïu lietojot
daþâdi: to pçrkot pârtikai, zâìu íçþu
eïïoðanai, pat vistu barîbai. Rauði
paliek pâri - tos J. Midegs vispirms
izbaro savâm govîm, daïu pârdod
kaimiòiem. Paða govîm dodot lîdz
2 kg dienâ. Eïïas nogulsnes savukârt
varot izbarot nobarojamajiem
buïïiem; kad ðîs piedevas dodot
kâdu laiku pirms kauðanas, tad
parasta liellopa gaïa esot gaiða kâ
Ðarolç gaïas ðíirnes dzîvniekiem.
Kâ kïût par ðíirnes saimniecîbu
Par z/s Vecsiljâòi ganâmpulka
lopiem saòemtas daþâdas
subsîdijas: par slaucamo govi, par
augstraþîgajâm govîm, gaïai
nodotajiem jaunlopiem, ðovasar
pieðíîra par pienu 5 Ls/t.
Divreiz J. Midegs saòçmis subsîdijas
par augstraþîgajâm govîm -
Ls 100, vienreiz ganâmpulkâ tâdas
bijuðas piecas. "Bet ar tâm lielajâm
piena devçjâm arî darba ir vairâk:
rûpîgâk jâpieskata, lielâkas izmaksas
zâlçm, uzmanîgâk jâpiemeklç bullis,"
saimnieks uzskata, ka ðis atbalsts
noder, taèu iztçrçto neatsver.
Lai kïûtu par ðíirnes saimniecîbu,
vispirms jau vçlams kïût par Ðíirnes
dzîvnieku audzçtâju savienîbas
biedru. Protams, ganâmpulkam
jâbût pârraudzîbâ. Arî selekcijas
plânam jâbût, bet to var izstrâdât tikai
kopâ ar speciâlistiem. PVD izvçrtç
visu higiçnas, sanitâro un labturîbas
prasîbu izpildi. Siguldas ciltslietu un
mâkslîgâs apsçkloðanas stacija dod
vçrtçjumu par ciltsdarbu. Analîþu
sanâk stipri vairâk nekâ parastai
saimniecîbai, ðíirnes ganâmpulka
lopiem izdara vairâk un sareþìîtâkus
izmeklçjumus. Kad visi dokumenti
kârtîbâ, tie jâiesniedz Ðíirnes
dzîvnieku audzçtâju savienîbai.
"Pçc telçm ir ïoti liels pieprasîjums,"
J. Midegs stâsta. "Tagad laba
melnraibâ tele maksâ Ls 400, zviedru
sarkanraibâ tâpat. Bet tiem, kas grib
pirkt, ðî cena ir pârâk augsta.
Paredzu, ka pçc gada tâ vçl pieaugs.
Domâju, govs vçrtîba nedrîkst bût
zemâka par piena vçrtîbu vienâ
laktâcijâ. Manas pirmpienes
caurmçrâ dod 6700 kg laktâcijâ.
Tagad pârdodu daïu no zviedru
buïïiem sçkloðanai. Tie baroti un
kopti tâ, lai izaugtu par labiem
vaisliniekiem. Trîs buïïus nopirka
viïânieði, citi pârdoti uz Daugavpils,
Cçsu un Valmieras rajoniem,
Birzgalç, Jaunpilî, Lçdmanç un
Lauberç.”
RAÞÎBA / NR.4 /