Latvijas kultūraugu gēnu banka - Agropols

AUGKOPÎBA 26
Ko par Latvijas dzîvnieku ìençtiskajiem resursiem zina Eiropâ *
Turpin. no 1. lpp.
Zirgus Latvijâ uzskata par îpaðu
lauksaimniecîbas un lauku vides
sastâvdaïu. Lielâks pieprasîjums ir
pçc Hannoveres un Holðteinas
ðíirnes zirgiem, tâpçc iet mazumâ
Latvijas ðíirnes vietçjâs izcelsmes
zirgi. Latvijas ðíirnes braucamo tipu
izmanto tikai piemâjas saimniecîbâs
lauku darbos.
Pçdçjos gados par prioritâti kïuvusi
sporta zirgu audzçðana. Izstrâdâta
programma Latvijas zirgu ðíirnes
audzçðanai, kurâ iesaistîti aptuveni
30% valstî esoðo zirgu, kas atrodas
Latvijas zirgaudzçtâju biedrîbas
pârraudzîbâ. Diemþçl ðî programma
negarantç ilgtspçjîbu, jo vaislai
izmanto pârâk daudz radniecîgu
ðíiròu vaislinieku, tâdçï strauji sarûk
Latvijas ðíirnes asiòu saturs.
Kazkopîbâ izmanto divas - Latvijas
vietçjo un Zânes - kazu ðíirni. Ieved
Zânes un Alpu ðíirnes âþus. Ir
izstrâdâta kazkopîbas attîstîbas
programma, un tâs ietvaros -
tîraudzçðanas programma. Par
pârraudzîbu atbild zemnieki paði, bet
nozares darbu koordinç Kazu
audzçtâju asociâcija.
Putnkopîbâ Latvijâ nav daþâdu
ðíiròu putnu audzçtavu, izòemot
putnu kolekciju saimniecîbas. Nav arî
speciâlas putnu audzçðanas
programmas. Darbojas ðâdas
audzçtâju apvienîbas: Latvijas Olu
raþotâju asociâcija, Latvijas nodaïa
Pasaules putnkopîbas zinâtniskajâ
asociâcijâ, daïçji - Ðíirnes dzîvnieku
audzçtâju savienîba par rûpniecisko
putnu vaislas materiâlu.
Ìençtiskâ daudzveidîba un tâs
apdraudçtîba
Valsts Ciltsdarba datu informâcijas
apstrâdes centrs (VCIDAC), izmantojot
savu datu bâzi un audzçtâju
ziòas, katru gadu apkopo un izplata
atseviðíâ broðûrâ datus par daþâdu
sugu ðíirnçm.
Govkopîbâ zemnieki audzç vienu
vai divas iepriekðminçtâs ðíirnes. To
skaits nav samazinâjies. Latvijas
brûnâs un daïçji Latvijas zilo ðíiròu
dzîvniekus ir iespçjams nopirkt
ganâmpulka atjaunoðanai, bet par to
saglabâðanu tîrðíirnç jau pastâv
zinâms risks. It îpaði tas attiecas uz
Latvijas zilâs ðíirnes dzîvniekiem (sk.
AgroPola 22. laidienu - red.).
Aitkopîbas nozare Latvijâ paðlaik
ir vâji attîstîta, jo vçl nespçj apgâdât
vietçjo tirgu ar jçrgaïu. Ârçjam tirgum
domâts izmantot Latvijas tumðgalves
aitu ðíirni, kas spçj dot augstvçrtîgu
produkciju. Visus zinâtniskâs
pçtniecîbas darbus valstî iespçjams
veikt tikai zemnieku saimniecîbâs.
Latvijas tumðgalves ðíirni nevar
uzskatît par apdraudçtu, tomçr
nelielais ðíirnes dzîvnieku skaits
liedz to mçrítiecîgi uzlabot un izkopt.
Pçdçjos gados sâkta informâcijas
vâkðana par Latvijâ esoðâm kazu
ðíirnçm, bez iepriekð minçtajâm
valstî ir arî Vâcu baltâs diþciltîgâs
kazas ðíirne.
Savukârt Latvijas ðíirnes zirgu
audzçðanas programmâ ir ierobeþojumi
to ðíiròu izmantoðanai, kas
nav radniecîgas, tas ir, Angïu
pilnasiòu un Trâíenes ðíirnes. Latvijâ
ir saglabâjuðies tikai atseviðíi
Latgales rikðotâju ðíirnes zirgi, kuri
senâk bija izslavçti un pazîstami arî
ârpus valsts robeþâm.
Putnkopîbâ, kâ var secinât pçc
iepriekð minçtâ, nav speciâla rîcîbas
plâna DÌR attîstîbai. Rûpnieciskâ
putnkopîba, kas bija sasniegusi
augstu specializâcijas lîmeni, ir
iznîcinâjusi lokâli adaptçtâs ðíirnes.
Tâpçc arî valstî nav îpaðu ðíirnes
putnu saimniecîbu. Turklât valstî nav
uzraudzîbas sistçmas par putnu
sugu ðíiròu stâvokli. Uz izzuðanas
robeþas ir Latvijas cukurvistiòa
(sastopami tikai daþi eksemplâri).
DÌR Latvijas un starptautiskajâs
organizâcijâs
Mâjdzîvnieku ìençtisko resursu
saglabâðanas darbs Latvijâ sâcies
1995. gadâ, kad audzçtâji bija
pârliecinâjuðies, ka valstî vairs
palikuði tikai nepilni divi desmiti
Latvijas zilo govju. To audzçtâjiem
pieðíîra subsîdijas. Bet 1997. gadâ
Kauòâ (Lietuvâ) tika sarîkots
Ziemeïvalstu un Baltijas valstu
seminârs, kuru atbalstîja Ziemeïvalstu
Dzîvnieku gçnu banka. Tajâ
iezîmçja pasâkumu plânu, kas vçlâk
pârtapa projektos par aitu un govju
ðíiròu ìençtisko resursu izpçti.
Latvijas Zemkopîbas ministrija
2000. gadâ izveidoja speciâlistu
darba grupu, kas izstrâdâja pirmo
Mâjdzîvnieku ìençtisko resursu
saglabâðanas un izpçtes programmas
variantu (SIP-2000). Lai
piedalîtos ðajâ darbâ, ZM
Lopkopîbas nodaïa izveidoja Ðíirnes
dzîvnieku ìençtisko resursu
saglabâðanas konsultatîvo padomi
un specializçtas konsultatîvâs
padomes piena ðíiròu un gaïas
ðíiròu govju, zirgu, cûku, aitu, kazu
un truðu audzçðanâ.
Savukârt Ìençtisko resursu
padome (DÌR SKP) pilda FAO
ieteikumos paredzçtâs Apsaimniekoðanas
biroja (Host Institution) un
Konsultatîvâs komitejas (Advisory
Committee) funkcijas. LLU
Kvantitatîvâs ìençtikas laboratorija
kopâ ar dzîvnieku ðíiròu audzçtâju
asociâcijâm cenðas îstenot SIP.
Galvenie ðíçrðïi darbîbai ir izpratnes
un finanðu trûkums. Lîdz ar to nav
apstiprinâta oficiâli atzîta DÌR
saglabâðanas programma.
Latvija ir uzòçmusies pienâkumu
saglabât dzîvnieku ìençtisko
mainîbu, akceptçjot Riodeþaneiro
1995. gada konvenciju par
bioloìisko daudzveidîbu. Taèu ZM
Ðíirnes dzîvnieku ìençtisko resursu
saglabâðanas konsultatîvâ padome
sâka strâdât tikai 2001. gada beigâs.
Ciltsdarba likumâ un audzçtâju
asociâciju selekcijas programmâs
DÌR saglabâðana nav pat
pieminçta. Tâpçc Latvijas ðíiròu
populâciju aprûpi ir uzòçmuðâs
audzçtâju organizâcijas. Piemçram,
Latvijas Zirgaudzçtâju biedrîba,
Latvijas Cûku audzçtâju asociâcija
un Cûku ciltsdarba centrs u. c.
Pagaidâm vienîgâ ðíirnes saglabâðanas
apvienîba ir Zilâ govs.
Piezîme: * No ZM, Ðíirnes dzîvnieku
ìençtisko resursu saglabâðanas
konsultatîvâs padomes un LLU
(2003) izdevuma Latvijas dzîvnieku
ìençtiskie resursi Ziedoòa Grîðïa
RAÞÎBA / NR.4 /