Latvijas kultÅ«raugu gÄnu banka - Agropols
Latvijas kultÅ«raugu gÄnu banka - Agropols Latvijas kultÅ«raugu gÄnu banka - Agropols
AUGKOPÎBA 24 Komposts bioloìiskajai lauksaimniecîbai Dr. biol. Dz. Zariòa Mag. agr. L. Dubova Aktuâlâ problçma - organiskie atkritumi Cilvçku skaita intensîvâ palielinâðanâs nes sev lîdz virkni problçmu, un viena no galvenajâm ir lielais daudzums daþâdas izcelsmes atkritumu, kuri galvenokârt saistîti ar raþoðanas paplaðinâðanos, seviðíi pârtikas rûpniecîbas nozarç. Lielais organisko atkritumu apjoms rada asas problçmas, kuras var kïût pat ekstremâlas apkârtçjai videi. Piemçram, paðlaik pârtikas pârstrâdes uzòçmumiem ir daþâdi sareþìîjumi ar neizmantotajiem raþoðanas atlikumiem: piena kombinâtiem samilzis jautâjums, kur likt neizmantotâs piena sûkaliòas, zivju kombinâtiem - neizvestos zivju atkritumus, alus rûpnîcâm - izmantotos vecos raugus utt. Kâ liecina atkritumu struktûras analîzes, minçtie atkritumi satur ïoti daudzveidîgu organisko vielu klâstu. Tâ 1 litrs piena sûkaliòu satur sausnu lîdz 60 g, kura ir bagâta ar taukiem (~10 g/l), olbaltumvielâm (10 g/l), laktozi (45 g/l) un citâm bioloìiski aktîvâm vielâm. Arî zivju atkritumu sastâvâ ietilpst olbaltumvielas, tauki, fosfâti un daþâdas bioloìiski aktîvas vielas, kâ arî zivju skrimðïi un zvîòas. Ïoti bagâti ar organiskâm vielâm ir vecie alus raugi, kuru sausnas saturs sasniedz aptuveni 25%, un tajos proteînu daudzums ir lîdz 55%, tauku - ap 2,5%, ogïûdeòraþu - 11%, laktozes - 45% un slâpekli nesaturoðâs ekstraktvielas - ap 25,5%. Turklât 1 grams sauso raugu satur ðâdus B grupas vitamînus: B 1 , B 2 , B 6 . Visi iepriekðminçtie atkritumi pçc sava sastâva ir biodegradçjami, un vienkârðâkais to pârstrâdes veids ir kompostçðana. Patentçta kompostçðanas tehnoloìija Mûsu gadîjumâ kompostçðanas tehnoloìija izstrâdâta Latvijas Universitâtes Mikrobioloìijas un biotehnoloìijas institûtâ kopâ ar Lazdonas piensaimnieku Madonas rajonâ, un par to ðâ gada 20.septembrî saòemts (iesniegts 19.12.2001.) patents Nr. 13022 "Paòçmiens organisko atkritumu biokompostçðanai atklâtâ laukâ". Paòçmiena izstrâdes pamatâ ir viens no iepriekð minçtajiem organiskas dabas atkritumiem - piena sûkaliòas, kuras lîdzsvarotas ar tâdu pildvielu kâ zâìu skaidas un papildinâtas ar daþâdâm mikroorganismu asociâcijâm: slâpekïa apriti veicinoðiem un lignocelulozi skaldoðiem mikroorganismiem, kuri nodroðina sûkaliòu un zâìu skaidu âtru un pilnvçrtîgu biokonversiju. Kompostçðana norit stirpâs, kuras ir kâ vadâms bioreaktors. Kompostçðanai ierîko ûdens necaurlaidîgu laukumu. Tajâ 3 m platumâ izklâj 10-15 cm biezu skaidu kârtu, kurai pievieno ar dolomîta miltiem vai kâdu citu kaïíoðanas materiâlu neitralizçtu kompostçjamo organisko materiâlu. Sâkotnçji veido nelielas stirpas, kuras pakâpeniski var paaugstinât lîdz pat 3 m, kraujot visa laukuma garumâ. Kâ nogatavojas komposts Komposta veidoðanâs procesâ ir vairâkas stadijas. 1. Sagatavotâ komposta kaudzç lçnâm ceïas temperatûra, pakâpeniski sasniedzot pat 65 o C. Tâ kâ paaugstinâtâ temperatûra pamazâm sâk traucçt baktçriju darbîbu, noris pakâpeniska temperatûras pazeminâðanâs. Paaugstinâtâs temperatûras procesa laikâ tiek iznîcinâti patogçnie mikroorganismi, helmintu oliòas un nezâïu sçklas. Ðajâ laikâ kompostçjamais materiâls sablîvçjas. Pçc tam, kad temperatûra pazeminâjusies lîdz 28 0 -30 0 C, pievieno minçtâs mikroorganismu asociâcijas un komposta stirpas nodroðina ar pietiekamu skâbekïa klâtbûtni, tâs pârlâpstojot vai ar attiecîgu tehniku samaisot un tâdçjâdi îstenojot un paâtrinot dabâ lçni noritoðos aprites procesus. 2. Ðî fâze saistîta ar gâzu izdalîðanos; kaudzei ir jâbût pietiekami irdenai, lai nodroðinâtu gaisa piekïûðanu visâ tâs masâ, ar optimâlu mitruma saturu un gâzu noplûdes iespçjâm. Ja mitruma saturs kaudzç pârlieku zems (to norâda temperatûras celðanâs), kaudzi mitrina. Pçc 3-6 mçneðu ilgas biokonversijas jâpârbauda komposta kvalitâte, vispirms vizuâli nosakot tâ struktûru: • sîkdrupatainîbu - vai visâ pilnîbâ ir satrûdçjuðas zâìu skaidas, • krâsu - vai tâ ir tumði brûna, vai melna, lîdzîga labai trûdzemei, • mitrumu - vai komposts ir pietiekami mitrs, vai, saspieþot plaukstâ, tas veido piku, neizjûk, un no tâ nepil ûdens. Kvalitâtes novçrtçðana Pçc tam komposta kvalitâte jânovçrtç neatkarîgâ laboratorijâ, kur nosaka tâ agroíîmiskos un mikrobioloìiskos râdîtâjus, kâ arî pârbauda tâ toksicitâti ar sçklu dîgstîbas un, ja iespçjams, arî ar mikrobiotestu testçðanas metodi. Mûsu kopdarbîbâ iegûtajam gatavam kompostam ir augsnei raksturîga krâsa un smarþa, mitrums robeþâs no 50-65%. Komposts satur slâpekli (N) - 0,5 - 0,8%; fosforu (P 2 O 5 ) - 0,4 - 0,7%, kâliju (K 2 O) - 0,15 - 0,35%, vides reakcija pH - 6,0- 7,0. Komposts nesatur nosacîti patogçnâs baktçrijas, parazîtu oliòas un nezâïu sçklas. Kopçjais mikroorganismu daudzums 10 7 -10 8 ðûnas g sausnas. Papildus komposta kvalitâte tiek pârbaudîta, nosakot tâ toksicitâti ar pieciem standartizçtiem mikrobiotestiem: Algaltoxkit F TM , Thamnotoxkit F TM , Ostracodtoxkit F TM , Rotoxkit F TM , Protoxkit F TM un Daphnotoxkit F TM . Iegûtie analîþu parametri apliecina, ka ir iegûts augstvçrtîgs biokomposts, kuru var izmantot bioloìiskajâ lauksaimniecîbâ, kâ arî stâdu audzçðanai siltumnîcâs, dârzu un mazdârziòu mçsloðanai, parku un zâlienu labiekârtoðanai. Sîkâku informâciju par daþâdu organisko atkritumu kompostçðanu var saòemt: Lazdonas piensaimnieks Madonas rajonâ, tâlr. 4832244 vai LU Mikrobioloìijas un biotehnoloìijas institûtâ, tâlr. 7034886 (Dzidra Zariòa). RAÞÎBA / NR.4 /
25 LOPKOPÎBA Vai zemnieka ðíirnes saimniecîba lîdzvçrtîga audzçtavai Ilze Bûmane Kâ liecina Ðíirnes dzîvnieku audzçtâju savienîbas dati, paðlaik Latvijâ ir 26 ðíirnes liellopu saimniecîbas. Tajâs ir gan Latvijas brûnâs (LB), gan Holðteinas melnraibo (HM) ganâmpulki. Taèu pçc lielâ privatizâcijas viïòa valstî vairs nav nevienas lopkopîbas izmçìinâjumu stacijas vai valsts ðíirnes audzçtavas. Pçdçjâs, kas noturçjâs, bija Jaunpils un Latgales lopkopîbas stacija. Jaunpilnieki tagad pieder ârvalsts îpaðniekam, viïânieði joprojâm saucas par a/s Latgales LIS, taèu ðim nosaukumam trûkst iepriekðçjâs nozîmes. ZM Lauksaimniecîbas nozaru un pârstrâdes attîstîbas departamenta lopkopîbas nodaïas vadîtâjs Dainis Rungulis skaidro: "Valsts lopkopîbas staciju mums tieðâm vairs nav. Bet ârzemçs ir gluþi tâda pati pieeja - ðíirnes audzçtavas ir privâtas. Viss atkarîgs no pieprasîjuma: lopkopîbas stacijai nav îpaðas nozîmes, ja zemnieki lopus nepçrk. Tâ vçl nesen bija. Un tagadçjâs ðíirnes saimniecîbas nostiprinâsies tad, ja zemnieki gribçs paplaðinât savus ganâmpulkus. Mums ir divas sabiedriskâs organizâcijas, kas rûpçjas par ðíirnes piena lopiem - Ðíirnes dzîvnieku audzçtâju savienîba un Holðteinas melnraibo lopu asociâcija. Iespçjams, konkurence liks abâm darboties enerìiskâk." Kâ zinâms, vislielâkâ melnraibo audzçtava ir a/s Agrofirma Tçrvete, kuras teles ganâmpulku îpaðnieki vislabprâtâk pirktu. Taèu tâs vadîtâjs Modris Goba labi apzinâs savu lopu vçrtîbu, uzturot tiem tâdu paðu cenu kâ ârzemçs iepirktajiem. Jâdomâ, rîkojas tâlredzîgi. Tâ nu iznâk, ka tagad, kad zemniekiem ir svarîgi palielinât ganâmpulkus ar labâm govîm, lai izturçtu Eiropas konkurenci, vçrtîgas ðíirnes govis nav kur dabût. Jâmeklç pa malu malâm. Un salasîtu ganâmpulku sareþìîtâk izkopt. No ðíirnes saimniecîbas - nekâda labuma Aizkraukles rajona Vecbebru pagasta z/s Vecsiljâòi îpaðniekam Jânim Midegam ðíirnes saimniecîbas sertifikâts pieðíirts 1998. gadâ. Viòa apsvçrumi: "Pagaidâm no ðíirnes saimniecîbas nekâda labuma nav. Par to valstiskâ lîmenî nav domâts: pirmkârt, kas ir ðíirnes audzçtava un kâdai tai jâbût; otrkârt, varbût vieglâk iegût ðo sertifikâtu tad, ja esi Ðíirnes dzîvnieku audzçtâju savienîbas biedrs, taèu domâju, ka ðíiròu izkopðanas virzienâ asociâcijas lîdz ðim par maz strâdâjuðas. Îstenîbâ taèu man nav iemesla uzturçt ðíirnes saimniecîbu: tâs cenas, ko paðlaik par labu govi spçj maksât mûsu zemnieki, neatbilst tam, ko raþîgâ telç esmu ieguldîjis. Vajadzçtu valsts atbalsta veidâ piemaksât tiem, kas ðíirnes lopus pârdod, nevis tiem, kas pçrk." J. Midegs domâ, ka ðíirnes saimniecîbâm vajadzçtu rîkot izsoles, jo pieprasîjums pçc labâm govîm un grûsnâm telçm ir jûtami pieaudzis. Senâk tâda izsole Siguldas izmçìinâjumu saimniecîbâ veiksmîgi rîkota. Tas nenozîmç, ka tagad jâdara tâpat, bet skaidri redzams: zemniekam nav zinâms, kur meklçt raþîgus lopus. Gan ðíirnes saimniecîbas îpaðnieks, gan govju pircçjs atrodas divdomîgâ situâcijâ: no vienas puses, labâs teles neatmaksâjas pârdot par pârsimt latiem, no otras puses,- vidçjais Latvijas zemnieks nespçj maksât tos aptuveni Ls 600, kâda cena atbilst labai govij. Pirms daþiem gadiem Liepâjas rajona Priekules pagasta saimnieks Andis Eveliòð pârmeta ZM un valdîbai tuvredzîbu, ka pârtraukts maksât subsîdijas par audzçjamâm telçm. Ðie kâdreizçjie Ls 100, protams, neatsver no ârzemçm iepirktas teles cenu, taèu vismaz apliecina, ka valdîba par zemnieka attîstîbu gâdâ. Vai esam tik bagâti... LLU Lauksaimniecîbas fakultâtes dekâne zinâtniece Daina Kairiða uzskata: "Pirms daþiem gadiem nepareizi izlçma par vaislas materiâla subsîdijâm. Daþus gadus zemnieki saòçma Ls 100 par audzçjamo teli, un ðis atbalsts mudinâja telîtes paturçt. Katrs taèu zina, kâdas ir teles audzçðanas izmaksas, tâpçc subsîdijas palîdzçja. Iepçrkot augstraþîgus dzîvniekus no ârzemçm, mûsu zemniekam gan atlîdzina 50% no cenas, bet ðî nauda aizplûst no Latvijas prom. Vai tieðâm esam tik bagâti, lai atbalstîtu citas valsts audzçtâjus un savçjiem pagrieztu muguru" Zinâtnieces viedoklis: atzinums, ka Latvijâ nevajag valsts atbalstîtas ðíirnes dzîvnieku audzçtavas, neiztur kritiku. Arî tad, ja vidçja zemnieku saimniecîba, ïoti precîzi strâdâjot, iegûst ðíirnes saimniecîbas statusu, tâs îpaðnieku nevar piespiest veikt zinâtniskus izmçìinâjumus vai pçtîjumus. Vai mûsu valstij kïuvusi lieka ðíiròu izvçrtçðana, krustojuma dzîvnieku mçrítiecîga apzinâðana un uzraudzîba Citâs Eiropas zemçs, pirmkârt, ðíiròu izkopðanai ir vismaz gadu desmitiem ilgas tradîcijas un pieredze; otrkârt, piemçram, Ðtutgartç (Vâcija) Lopkopîbas zinâtniskâ institûta pakïautîbâ atrodoties vairâkas pçtîjumu saimniecîbas. Tiklab kâ zemniekus, tâ zinâtniekus uztrauc tas, ka, nesaglabâjot un neuzturot paðu lopu ðíirnes, varam nonâkt lîdz situâcijai, ka mûsu ganâmpulkus vairs nebûs vçrts izkopt. Piemeklçt raþîgai govij vaislinieku ârvalstîs nav peïami. Bet tad, ja nâksies ievest buïïu mâtes, Latvijas lopi ganâmpulkos izsîks straujos tempos. D. Kairiða piebilda vçl ko: ja pat pieòemtu, ka mums bûs daudz mazu labu ðíirnes saimniecîbu, kâ veikto selekcijas darbu varçs izkontrolçt Tâ nu Latvijas zemnieks, kam tomçr ir ðíirnes saimniecîba, un viòa kaimiòð, kas netîko pçc tâdas, taèu grib slaukt pienu un pavairot pienîgu govju ganâmpulku, atrodas kâ spîlçs. Viens nevar pârdot par pusvelti, otram nav naudas, lai maksâtu pilnu cenu... "Produkcijas, tâtad piena cena, nekad nevar bût tik augsta, lai atmaksâtos ðíirnes lopu audzçðanas un uzturçðanas izmaksas," precizçja D. Kairiða. Tâlab tomçr jâatrod veids, kâ saglabât paðu dzîvnieku ðíiròu cilts kodolu. Ne velti visâ pasaulç uztraucas par dzîvnieku ìençtisko resursu saglabâðanu, dibinot speciâlas organizâcijas un pçtniecîbas centrus. Protams, tâs ir turîgâkas valstis par Latviju. D. Kairiða atgâdinâja, ka arî LB govju tîrðíirnç vairs nemaz nav tik daudz. Ja pçtnieki ðiem sareþìîtajiem procesiem atmetîs ar roku... RAÞÎBA / NR.4 /
- Page 1 and 2: Decembris, 2003 Nr. 4 (172) RAÞÎB
- Page 3 and 4: 3 AKTUÂLI Gadskârtçjo balvu pie
- Page 5 and 6: 5 AUGKOPÎBA gçnu bankâm. Ðâ pr
- Page 7 and 8: 7 AUGKOPÎBA 2003. gada 8. oktobra
- Page 9 and 10: 9 AUGKOPÎBA Lai Ziemassvçtki kâ
- Page 11 and 12: 11 AUGKOPÎBA Pârmaiòas un jaunum
- Page 13 and 14: 13 AUGKOPÎBA Vçrtîgâs auzeòair
- Page 15 and 16: 15 AUGKOPÎBA Cik daudz barîbas el
- Page 17 and 18: 17 AUGKOPÎBA Zviedru speciâlistu
- Page 19 and 20: 19 AUGKOPÎBA Perfekts 500 S e.k. -
- Page 21 and 22: 21 AUGKOPÎBA Ja augsne ïoti sausa
- Page 23: 23 AUGKOPÎBA Mîkstuma melnçðana
- Page 27 and 28: 27 AUGKOPÎBA Aprçíinâtâ gada r
- Page 29 and 30: 29 LOPKOPÎBA Vienîgâ zviedru sar
- Page 31 and 32: 31 LOPKOPÎBA Ciltsdarbs ðíirnes
- Page 33 and 34: 33 LOPKOPÎBA Latvijas Kazu audzçt
25<br />
LOPKOPÎBA<br />
Vai zemnieka ðíirnes saimniecîba lîdzvçrtîga audzçtavai<br />
Ilze Bûmane<br />
Kâ liecina Ðíirnes dzîvnieku<br />
audzçtâju savienîbas dati, paðlaik Latvijâ<br />
ir 26 ðíirnes liellopu saimniecîbas.<br />
Tajâs ir gan <strong>Latvijas</strong> brûnâs (LB), gan<br />
Holðteinas melnraibo (HM) ganâmpulki.<br />
Taèu pçc lielâ privatizâcijas viïòa<br />
valstî vairs nav nevienas lopkopîbas<br />
izmçìinâjumu stacijas vai valsts ðíirnes<br />
audzçtavas. Pçdçjâs, kas noturçjâs,<br />
bija Jaunpils un Latgales lopkopîbas<br />
stacija. Jaunpilnieki tagad pieder<br />
ârvalsts îpaðniekam, viïânieði joprojâm<br />
saucas par a/s Latgales LIS, taèu ðim<br />
nosaukumam trûkst iepriekðçjâs<br />
nozîmes.<br />
ZM Lauksaimniecîbas nozaru un<br />
pârstrâdes attîstîbas departamenta<br />
lopkopîbas nodaïas vadîtâjs Dainis<br />
Rungulis skaidro: "Valsts lopkopîbas<br />
staciju mums tieðâm vairs nav. Bet<br />
ârzemçs ir gluþi tâda pati pieeja -<br />
ðíirnes audzçtavas ir privâtas. Viss<br />
atkarîgs no pieprasîjuma: lopkopîbas<br />
stacijai nav îpaðas nozîmes, ja<br />
zemnieki lopus nepçrk. Tâ vçl nesen<br />
bija. Un tagadçjâs ðíirnes saimniecîbas<br />
nostiprinâsies tad, ja zemnieki<br />
gribçs paplaðinât savus ganâmpulkus.<br />
Mums ir divas sabiedriskâs<br />
organizâcijas, kas rûpçjas par ðíirnes<br />
piena lopiem - Ðíirnes dzîvnieku<br />
audzçtâju savienîba un Holðteinas<br />
melnraibo lopu asociâcija. Iespçjams,<br />
konkurence liks abâm darboties<br />
enerìiskâk."<br />
Kâ zinâms, vislielâkâ melnraibo<br />
audzçtava ir a/s Agrofirma Tçrvete,<br />
kuras teles ganâmpulku îpaðnieki<br />
vislabprâtâk pirktu. Taèu tâs vadîtâjs<br />
Modris Goba labi apzinâs savu lopu<br />
vçrtîbu, uzturot tiem tâdu paðu cenu<br />
kâ ârzemçs iepirktajiem. Jâdomâ,<br />
rîkojas tâlredzîgi. Tâ nu iznâk, ka<br />
tagad, kad zemniekiem ir svarîgi<br />
palielinât ganâmpulkus ar labâm<br />
govîm, lai izturçtu Eiropas konkurenci,<br />
vçrtîgas ðíirnes govis nav kur dabût.<br />
Jâmeklç pa malu malâm. Un salasîtu<br />
ganâmpulku sareþìîtâk izkopt.<br />
No ðíirnes saimniecîbas -<br />
nekâda labuma<br />
Aizkraukles rajona Vecbebru<br />
pagasta z/s Vecsiljâòi îpaðniekam<br />
Jânim Midegam ðíirnes saimniecîbas<br />
sertifikâts pieðíirts 1998. gadâ.<br />
Viòa apsvçrumi: "Pagaidâm no<br />
ðíirnes saimniecîbas nekâda labuma<br />
nav. Par to valstiskâ lîmenî nav<br />
domâts: pirmkârt, kas ir ðíirnes<br />
audzçtava un kâdai tai jâbût; otrkârt,<br />
varbût vieglâk iegût ðo sertifikâtu tad,<br />
ja esi Ðíirnes dzîvnieku audzçtâju<br />
savienîbas biedrs, taèu domâju, ka<br />
ðíiròu izkopðanas virzienâ asociâcijas<br />
lîdz ðim par maz strâdâjuðas.<br />
Îstenîbâ taèu man nav iemesla<br />
uzturçt ðíirnes saimniecîbu: tâs<br />
cenas, ko paðlaik par labu govi spçj<br />
maksât mûsu zemnieki, neatbilst<br />
tam, ko raþîgâ telç esmu ieguldîjis.<br />
Vajadzçtu valsts atbalsta veidâ<br />
piemaksât tiem, kas ðíirnes lopus<br />
pârdod, nevis tiem, kas pçrk."<br />
J. Midegs domâ, ka ðíirnes<br />
saimniecîbâm vajadzçtu rîkot izsoles, jo<br />
pieprasîjums pçc labâm govîm un<br />
grûsnâm telçm ir jûtami pieaudzis.<br />
Senâk tâda izsole Siguldas izmçìinâjumu<br />
saimniecîbâ veiksmîgi rîkota. Tas<br />
nenozîmç, ka tagad jâdara tâpat, bet<br />
skaidri redzams: zemniekam nav<br />
zinâms, kur meklçt raþîgus lopus. Gan<br />
ðíirnes saimniecîbas îpaðnieks, gan<br />
govju pircçjs atrodas divdomîgâ<br />
situâcijâ: no vienas puses, labâs teles<br />
neatmaksâjas pârdot par pârsimt<br />
latiem, no otras puses,- vidçjais <strong>Latvijas</strong><br />
zemnieks nespçj maksât tos aptuveni<br />
Ls 600, kâda cena atbilst labai govij.<br />
Pirms daþiem gadiem Liepâjas<br />
rajona Priekules pagasta saimnieks<br />
Andis Eveliòð pârmeta ZM un valdîbai<br />
tuvredzîbu, ka pârtraukts maksât<br />
subsîdijas par audzçjamâm telçm.<br />
Ðie kâdreizçjie Ls 100, protams,<br />
neatsver no ârzemçm iepirktas teles<br />
cenu, taèu vismaz apliecina, ka<br />
valdîba par zemnieka attîstîbu gâdâ.<br />
Vai esam tik bagâti...<br />
LLU Lauksaimniecîbas fakultâtes<br />
dekâne zinâtniece Daina Kairiða<br />
uzskata: "Pirms daþiem gadiem<br />
nepareizi izlçma par vaislas materiâla<br />
subsîdijâm. Daþus gadus zemnieki<br />
saòçma Ls 100 par audzçjamo teli, un<br />
ðis atbalsts mudinâja telîtes paturçt.<br />
Katrs taèu zina, kâdas ir teles<br />
audzçðanas izmaksas, tâpçc subsîdijas<br />
palîdzçja. Iepçrkot augstraþîgus<br />
dzîvniekus no ârzemçm, mûsu<br />
zemniekam gan atlîdzina 50% no<br />
cenas, bet ðî nauda aizplûst no<br />
<strong>Latvijas</strong> prom. Vai tieðâm esam tik<br />
bagâti, lai atbalstîtu citas valsts<br />
audzçtâjus un savçjiem pagrieztu<br />
muguru"<br />
Zinâtnieces viedoklis: atzinums, ka<br />
Latvijâ nevajag valsts atbalstîtas<br />
ðíirnes dzîvnieku audzçtavas, neiztur<br />
kritiku. Arî tad, ja vidçja zemnieku<br />
saimniecîba, ïoti precîzi strâdâjot,<br />
iegûst ðíirnes saimniecîbas statusu,<br />
tâs îpaðnieku nevar piespiest veikt<br />
zinâtniskus izmçìinâjumus vai<br />
pçtîjumus. Vai mûsu valstij kïuvusi<br />
lieka ðíiròu izvçrtçðana, krustojuma<br />
dzîvnieku mçrítiecîga apzinâðana un<br />
uzraudzîba<br />
Citâs Eiropas zemçs, pirmkârt,<br />
ðíiròu izkopðanai ir vismaz gadu<br />
desmitiem ilgas tradîcijas un pieredze;<br />
otrkârt, piemçram, Ðtutgartç (Vâcija)<br />
Lopkopîbas zinâtniskâ institûta<br />
pakïautîbâ atrodoties vairâkas<br />
pçtîjumu saimniecîbas.<br />
Tiklab kâ zemniekus, tâ zinâtniekus<br />
uztrauc tas, ka, nesaglabâjot un<br />
neuzturot paðu lopu ðíirnes, varam<br />
nonâkt lîdz situâcijai, ka mûsu<br />
ganâmpulkus vairs nebûs vçrts izkopt.<br />
Piemeklçt raþîgai govij vaislinieku<br />
ârvalstîs nav peïami. Bet tad, ja nâksies<br />
ievest buïïu mâtes, <strong>Latvijas</strong> lopi<br />
ganâmpulkos izsîks straujos tempos.<br />
D. Kairiða piebilda vçl ko: ja pat<br />
pieòemtu, ka mums bûs daudz mazu<br />
labu ðíirnes saimniecîbu, kâ veikto<br />
selekcijas darbu varçs izkontrolçt<br />
Tâ nu <strong>Latvijas</strong> zemnieks, kam<br />
tomçr ir ðíirnes saimniecîba, un viòa<br />
kaimiòð, kas netîko pçc tâdas, taèu<br />
grib slaukt pienu un pavairot pienîgu<br />
govju ganâmpulku, atrodas kâ<br />
spîlçs. Viens nevar pârdot par<br />
pusvelti, otram nav naudas, lai<br />
maksâtu pilnu cenu...<br />
"Produkcijas, tâtad piena cena,<br />
nekad nevar bût tik augsta, lai<br />
atmaksâtos ðíirnes lopu audzçðanas<br />
un uzturçðanas izmaksas," precizçja D.<br />
Kairiða. Tâlab tomçr jâatrod veids, kâ<br />
saglabât paðu dzîvnieku ðíiròu cilts<br />
kodolu. Ne velti visâ pasaulç uztraucas<br />
par dzîvnieku ìençtisko resursu<br />
saglabâðanu, dibinot speciâlas<br />
organizâcijas un pçtniecîbas centrus.<br />
Protams, tâs ir turîgâkas valstis par<br />
Latviju. D. Kairiða atgâdinâja, ka arî LB<br />
govju tîrðíirnç vairs nemaz nav tik<br />
daudz. Ja pçtnieki ðiem sareþìîtajiem<br />
procesiem atmetîs ar roku...<br />
RAÞÎBA / NR.4 /
Change language