12.02.2015 Views

Latvijas kultūraugu gēnu banka - Agropols

Latvijas kultūraugu gēnu banka - Agropols

Latvijas kultūraugu gēnu banka - Agropols

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

23<br />

AUGKOPÎBA<br />

Mîkstuma melnçðanas pakâpe<br />

atkarîga no daudziem faktoriem.<br />

Nosacîti tos var iedalît divâs grupâs:<br />

iekðçjie (bumbuïu îpaðîbas) un ârçjie<br />

(klimats, augsne, agrotehnika, darba<br />

kultûra) faktori, taèu tîro viena vai<br />

otra faktora ietekmi no kâda cita ir ïoti<br />

grûti norobeþot. Tie visi ir savstarpçji<br />

saistîti.<br />

Bumbuïu îpaðîbas<br />

Cieða saistîba ar audu melnçðanu<br />

pie triecieniem ir sausnas saturam<br />

bumbuïos. Jo sausnas vairâk, jo<br />

melnçðana palielinâs. To izskaidro kâ<br />

nelabvçlîgas audu struktûras sekas.<br />

Bumbuïiem ar augstu sausnas<br />

saturu parasti ir lielâkas ðûnas un<br />

lielâki cietes graudiòi. Savukârt, jo<br />

lielâkas ðûnas, jo lielâka arî<br />

starpðûnu telpa un lîdz ar to mazâks<br />

ðûnu blîvums un mehâniskâ izturîba.<br />

Mîkstuma melnçðanu ietekmç arî<br />

sausnas frakciju sadalîjums: jo<br />

sausnâ vairâk celulozes, jo vairâk<br />

ðûnu sieniòu materiâla un bumbuïi<br />

izturîgâki.<br />

Audu melnçðanu ietekmç bumbuïa<br />

temperatûra. Tai palielinoties no 1<br />

lîdz 12 0 C, melnçðana krasi samazinâs,<br />

bet, temperatûrai paaugstinoties<br />

lîdz 18 0 C - ne tik krasi. Ðîs<br />

izmaiòas tiek saistîtas ar audu<br />

elastîbas palielinâðanos augstâkâ<br />

temperatûrâ. Izpçtîts, ka pie 10 0 C<br />

krâsojums savu maksimumu<br />

sasniedz pirmajâs 48 stundâs, bet<br />

reakcija uz triecieniem pie 40 0 C ilgst<br />

tikai 4-6 stundas.<br />

Konstatçta cieða saistîba starp<br />

mîkstuma melnçðanu un oksidçðanâs<br />

reakcijâs iesaistîtajâm vielâm,<br />

piemçram, tirozîna, fenolâzes u.c.<br />

Intensîvâk mîkstuma melnçjumi<br />

veidojas tur, kur tirozîna un fenolâzes<br />

aktivitâte ir visaugstâkâ. Agrînâm<br />

ðíirnçm tirozîna ir mazâk nekâ<br />

vçlînâm. Nogatavoðanâs posmâ<br />

tirozîna saturs pieaug.<br />

Izturîbu pret mîkstuma melnçðanu<br />

palielina augsts kâlija saturs<br />

bumbuïos. Tâ saturam pieaugot,<br />

bumbulî samazinâs sausnas saturs,<br />

un audi ir elastîgâki. Turklât lîdz ar<br />

kâlija satura palielinâðanos<br />

samazinâs fenola savienojumu<br />

daudzums un paaugstinâs<br />

citronskâbes saturs. Tas savukârt<br />

samazina audu krâsoðanâs<br />

intensitâti.<br />

Ârçjie faktori<br />

• Mçslojums<br />

Samçrâ plaði ir izpçtîta mçslojuma<br />

ietekme uz bumbuïu mîkstuma<br />

melnçðanu. Noskaidrots, ka slâpekïa<br />

mçslojums melnçðanas tendenci<br />

palielina, bet bagâtîgs kâlija<br />

mçslojums - samazina. Fosfora<br />

mçslojuma ietekme nav izteikta. Taèu<br />

jâuzsver - ja mçslojumâ esoðie<br />

barîbas elementi sabalansçti<br />

optimâlâs devâs, neizpauþas arî<br />

kâlija un slâpekïa ietekme.<br />

• Kartupeïu stâdîðanas un raþas<br />

novâkðanas termiòi<br />

Bumbuïu mîkstuma melnçðana<br />

atkarîga arî no kartupeïu stâdîðanas<br />

un raþas novâkðanas termiòa. Vairâk<br />

melnç bumbuïi no agrâkiem<br />

stâdîjumiem, jo tie novâkðanas laikâ<br />

sasniedz lielâku fizioloìisko gatavîbu.<br />

Jo bumbuïi ir gatavâki, jo<br />

izteiktâka ir to krâsoðanâs intensitâte.<br />

Agri novâktiem bumbuïiem ir<br />

mazâks sausnas saturs, tâdçï tie arî<br />

mazâk melnç.<br />

Raþas novâkðana vçlos termiòos<br />

bieþi vien saistîta ar nepiemçrotiem<br />

klimatiskajiem apstâkïiem, piemçram,<br />

rudens salnâm. Tas saistîts ar<br />

pazeminâtu augsnes un lîdz ar to arî<br />

bumbuïu temperatûru, kâ dçï<br />

traumçðanas iespçjamîba palielinâs.<br />

• Augðanas vieta<br />

Par augðanas vietas ietekmi uz<br />

mîkstuma melnçðanu ir pretrunîgi<br />

dati. Konstatçts, ka mâla augsnçs<br />

auguðie bumbuïi melnç vairâk nekâ<br />

smilts augsnçs auguðie, ko izskaidro<br />

ar kâlija satura bûtiskâm atðíirîbâm.<br />

Vairâk melnç mitrâs vietâs auguðie<br />

bumbuïi.<br />

• Bumbuïu brîvâs kriðanas<br />

augstums<br />

Bumbuïu mîkstuma melnçðana<br />

vçrojama visos gadîjumos, kad<br />

bumbuïu brîvâs kriðanas augstums<br />

pârsniedz 30cm. Savukârt kartupelim<br />

krîtot uz citiem kartupeïiem vai<br />

gumijotas virsmas - sâkot no 50 cm.<br />

• Uzglabâðanas laiks<br />

Uzglabâðanas laikâ izturîba pret<br />

melnçðanu samazinâs, jo lîdz ar<br />

bumbuïu vecuma palielinâðanos<br />

paaugstinâs arî tajos esoðâ tirozîna,<br />

bet samazinâs organisko skâbju<br />

saturs. Ðajâ posmâ samazinâs<br />

bumbuïu elastîba, un tâtad arî<br />

izturîba pret melnçðanu. Jâòem vçrâ,<br />

ka lielos sabçrumos uz apakðçjâ<br />

slâòa bumbuïiem ir liels spiediens,<br />

tâpçc tie parasti ir ar stipriem<br />

melnçjumiem.<br />

Citvalstu pieredze<br />

Iepriekð minçtais liecina, ka<br />

kartupeïu bumbuïu îpaðîbas pastâv<br />

daudzâs mainîgâs attiecîbâs. Tikai<br />

apkopojot daþâdos apstâkïos gûto<br />

pieredzi, iespçjams rast attiecîgo<br />

izskaidrojumu. Tâpçc arî visâ pasaulç<br />

zinâtnieki regulâri tiekas lielâka vai<br />

mazâka mçroga konferencçs.<br />

<strong>Latvijas</strong> kartupeïu pçtniekiem<br />

nozîmîgâkâ bija piedalîðanâs Eiropas<br />

Kartupeïu audzçtâju asociâcijas<br />

rîkotajâ triennâlç (15. pçc kârtas)<br />

Hamburgâ iepriekðçjâ gada vasarâ,<br />

kur tika gûtas jaunas atziòas arî par<br />

ðo aktuâlo tçmu. Proti, Ðveices<br />

zinâtnieki par kartupeïu saslimðanas<br />

galveno cçloni uzskata baroðanâs<br />

traucçjumus, îpaði nepietiekamu<br />

nodroðinâjumu ar kalciju bumbuïu<br />

veidoðanâs procesâ, piebilstot, ka<br />

slimîbu var saasinât neregulâra<br />

ûdens apgâde, nepiemçrota augsne<br />

un temperatûra, kâ arî nepiemçrotas<br />

ðíirnes izvçle. Pçtot stâdîðanas<br />

termiòa ietekmi, konstatçts, ka<br />

agrajos stâdîjumos slimîba izpauþas<br />

vairâk. Papildu mçsloðana ar kalciju<br />

caur lapâm rûsainîbu nemazinâja.<br />

Savukârt poïu zinâtnieki, speciâlos<br />

apstâkïos (t.s. provokâcijas fonâ)<br />

salîdzinot seðus daþâda ilguma<br />

sausuma periodus, konstatçjuði, ka<br />

plankumainîba krasi palielinâs, ja<br />

sausuma periods turpinâs 5-6 nedçïas<br />

pçc bumbuïu izveidoðanâs.<br />

Tikai pazîstot kartupeïu vispârçjâs<br />

bioloìiskâs prasîbas un cenðoties<br />

tâs apmierinât, raþotâjs spçs saraþot<br />

un nogâdât lîdz patçrçtâjam<br />

kvalitatîvu produkciju. Der atcerçties,<br />

ka fizioloìiska rakstura izraisîtie<br />

melnçjumi uz nâkamâ gada raþu<br />

nepâriet, kâ tas ir gadîjumos, kad<br />

melnçðanu izraisîjusi inficçðanâs ar<br />

kâdu no puvçm. Tâpçc labas<br />

kvalitâtes raþas ieguvç bez pareizas<br />

audzçðanas tehnoloìijas nodroðinâðanas<br />

izðíiroða nozîme ir veselam<br />

sçklas materiâlam, ko spçj<br />

nodroðinât specializçtas sçklaudzçðanas<br />

saimniecîbas.<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!