Latvijas kultÅ«raugu gÄnu banka - Agropols
Latvijas kultÅ«raugu gÄnu banka - Agropols Latvijas kultÅ«raugu gÄnu banka - Agropols
AUGKOPÎBA 20 Jaunas augsnes apstrâdes tehnoloìijas Lietuvâ Agita Pâvule Lietuvas firma Laumetris Ðogad starptautiskajâ izstâdç Lauksaimniecîbas tehnika 2003 un Lauku sçta 2003 izstâþu kompleksâ Râmava îpaði aktîvi savu tehniku demonstrçja Lietuvas firma Laumetris. Tâ nodarbojas ar lauksaimniecîbas tehnikas projektçðanu, izgatavoðanu un pakalpojumiem. Firma izgatavo kombinçtos augsnes apstrâdes agregâtus sçjai, lobîtâjus un disku ecçðas ar darba platumu no 2,4 lîdz 6 metriem, 2-8 korpusu parastos un maiòvçrsçju arklus, smagos ruïïus ar izlîdzinâtâjiem, piekabes iekrâvçjus, disku sçjmaðînas un miglotâjus. Firmas produkcijas oficiâlais izplatîtâjs Latvijâ ir SIA Agra-Vita, ko vada Jâzeps Kivlenieks. Viòð atgâdinâja, ka Lietuvâ lauksaimniecîbas maðînbûve ir saglabâta. Paðlaik lîderis lauksaimniecîbas tehnikas raþoðanâ Lietuvâ ir firma Laumetris. Tâs produkcija kvalitâtes ziòâ neatpaliek no ârzemju labâko firmu raþojumiem, taèu ir ievçrojami lçtâka. Pçdçjâ laikâ zemnieki Lietuvâ sâk interesçties par minimâlo augsnes apstrâdi. Par bezarðanas tehnoloìijas veidiem Seminârâ par augsnes apstrâdes tehnoloìijâm referçja Lietuvas Zemkopîbas institûta zemkopîbas nodaïas vadîtâjs Virginijs Feiza. Viòð norâdîja, ka ðîs nodaïas galvenais pçtniecîbas darbu virziens ir augsnes apstrâde. Konkurence lauksaimniekiem Eiropas Savienîbâ (ES) bûs liela, tâdçï jâdomâ, kâ pastâvçt par sevi, jau laikus jârûpçjas par to, kâ raþot lçtâk. ASV, Brazîlijâ, Argentînâ, kâ arî citâs valstîs fermeri lielâs platîbâs augsnes apstrâdç izmanto bezarðanas tehnoloìiju, kas produkcijas raþoðanu ievçrojami palçtina. Lietuvas apstâkïos dominç trîs augsnes apstrâdes tehnoloìijas: • tradicionâlâ arðana; • minimâlâ - bez augsnes arðanas, to aizvietojot ar smago kultivçðanu vai vieglu lobîðanu; • tieðâ sçja rugainç. Artas un neartas augsnes apstrâdes atðíirîbas Lielâkâ daïa lauku Lietuvâ tiek arti. Daudzi zemnieku arðanai vairs neizmanto padomju laika arklus, bet iegâdâjas mûsdienu modernizçtos uzkarinâmos maiòvçrsçjarklus, kas garantç kvalitatîvu arumu un turpmâko augsnes apstrâdi. Konstatçts, ka arðana ar tiem nodroðina labâku augsnes aramslâòa apvçrðanu un par 10-20% samazina degvielas patçriòu. Uzartâs augsnes tâlâkai apstrâdei izmanto augsnes pirmssçjas apstrâdes agregâtus. Tie garantç zinâtniski pamatotu sçklu gultnes sagatavoðanu un lîdz ar to sçklu âtru un vienmçrîgu sadîgðanu. Izmaiòas notikuðas arî augsnes pirmssçjas apstrâdç. Senâk ieteica augsnes pirmssçjas apstrâdi veikt 8-10 cm, pat 12 cm dziïi. Tagad - tikai 2-4 cm dziïu pirmssçjas augsnes apstrâdi sçklas gultnes izveidoðanai. Augsne jâapstrâdâ sçklas sçðanas dziïumâ. Lai augsnes apstrâdei varçtu izmantot modernos augsnes pirmssçjas apstrâdes agregâtus, augsnei jâbût kvalitatîvi uzartai. Ja tâ nav bijusi uzarta vienâdâ dziïumâ, sagatavot labu sçklas gultni nav iespçjams. Zemkopja sapnis ir iegût ne tikai labu, augstvçrtîgu un bagâtîgu raþu, bet arî pazeminât produkcijas paðizmaksu. Iztikt bez arðanas, kas ir viens no smagâkajiem darbiem un prasa lielu enerìijas patçriòu, viòam bûtu liels ieguvums. Jau 1924. gadâ Lietuvas Zemkopîbas institûtâ Dotnuvâ veiktie augsnes apstrâdes izmçìinâjumi pierâdîja, ka laukos, kur nav izveidojies biezs iekultivçtas augsnes slânis un netiek dots mçslojums pietiekamâ daudzumâ, seklas (15 cm) arðanas rezultâtâ pazeminâjâs visu audzçto lauksaimniecîbas kultûru raþas. Bet tur, kur katru gadu lauku bagâtîgi mçsloja, augsnes dziïarðanai salîdzinâjumâ ar seklo augsnes apstrâdi priekðrocîbu nebija. Lai salîdzinâtu daþâdas augsnes apstrâdes metodes, Dotnuvâ iekultivçtâ vieglâ smilðmâla augsnç 1955. gadâ iekârtoja izmçìinâjumus. Ðie izmçìinâjumi turpinâs vçl ðodien. Pçta daþâdas augsnes apstrâdes sistçmas: • tradicionâlâ augsnes apstrâdes sistçma - augsnes arðana - katru rudeni 25 cm dziïi; • sekla augsnes apstrâde 10-12 cm dziïi; • minimâlâ augsnes apstrâde ar daþâdu augsnes arðanas dziïumu (vienu gadu 10-12 cm, otru - 25 cm); • augsnes apstrâde pçc nepiecieðamîbas - tiek pievçrsta uzmanîba augsnes blîvumam, sçjumu nezâïainîbai un audzçjamâs kultûras prasîbâm. Lietuvas Zemkopîbas institûta izmçìinâjumi Izmçìinâjumi ierîkoti uz zema, vidçja un intensîva mçslojuma fona. Tajos iegûtie dati parâdîja, ka atseviðíos gados raþas, òemot vçrâ daþâdas augsnes apstrâdes sistçmas, zemâ mçslojuma fonâ ir svârstîgas, bet atðíirîbas lielâkoties bija nebûtiskas. Lietojot intensîvu mçslojumu, kultûraugu raþîba palielinâjâs un pie visâm augsnes apstrâdes sistçmâm bija vienâda. Seklâ arðana, kur lietots intensîvs mçslojums, kultûraugu raþîbu nepazeminâja. Nepalielinâjâs arî nezâïainîba. Nebija pasliktinâjuðâs vieglâ smilðmâla augsnes fiziskâs îpaðîbas. Iegûtie rezultâti liecina, ka Lietuvâ augsni var apstrâdât seklâk, bet atseviðíos gadîjumos - no augsnes rudens apstrâdes atteikties visâ pilnîbâ. Tomçr izmçìinâjumu veikðanas laikâ noskaidrojâs, ka augsnes arðanas iedarbîba uz augsni un raþu nav vienâdi un nepârprotami vçrtçjama. Lai atteiktos no augsnes arðanas, jâbût sasniegtam jau noteiktam augsnes iekultivçðanas lîmenim. Aramkârtâ jâbût biezam neitrâlam trûdvielu slânim ar labu augsnes struktûru. Laukiem - lîdzeniem ar sakârtotiem mitruma apstâkïiem, attîrîtam no daudzgadîgajâm nezâlçm. Saimniekojot laukâ jâievçro vajadzîgâ kultûraugu maiòa augu sekâ. Visi lauku darbi jâveic savlaikus un kvalitatîvi. Tikai tâdos laukos arðana pilnâ aramkârtas dziïumâ kâ agrotehniska prasîba zaudç savu seviðíi svarîgo nozîmi un to var nomainît ar seklu arðanu vai atteikties no tâs. RAÞÎBA / NR.4 /
21 AUGKOPÎBA Ja augsne ïoti sausa un arðana apgrûtinâta, jâlieto lobîtâji. To uzdevums - nogriezt nezâïu saknes un sajaukt augu atliekas ar augsni, lai sâktos to sadalîðanâs. Tâ apstrâdâtus laukus pçc ilggadîgo nezâïu ataugðanas un viengadîgo nezâïu sadîgðanas var uzart vai apmiglot ar herbicîdiem, pçc augsnes sagatavoðanas apsçt ar graudaugiem, izmantojot disku sçjmaðînas. Dotnuvâ ierîkoti izmçìinâjumi ar daþâdiem augsnes apstrâdes agregâtiem, tostarp ar augsnes frçzçm, augsnes pirmssçjas apstrâdes agregâtiem. Dotnuvas speciâlisti sadarbojas ar firmâm, kas pârdod tehniku un vienojas par izmçìinâjumu ierîkoðanu ar ievesto tehniku, lai novçrtçtu tâs piemçrotîbu Lietuvas apstâkïiem. Pirmie izmçìinâtâji - stiprie zemnieki Lietuvâ ir zemnieki un apvienîbas, kas jau vairâkus gadus augsni near. Tâs ir stipras saimniecîbas gan ekonomiskâ, gan organizatoriskâ ziòâ, kuras saimnieko labâkajâs Lietuvas augsnçs. Ðajâs saimniecîbâs izmanto sçjmaðînas sçðanai rugainç, ar kuru palîdzîbu sçj graudaugus, pâkðaugus, kukurûzu, ziemas un vasaras rapðus. Pçc ðo zemnieku domâm, sçja rugainç ir Nenokavçjiet pieteikties! Aija Miíelsone, APC Ir noslçgusies kârtçjâ BO VSIA Agroíîmisko pçtîjumu centrs (APC) augðòu agroíîmiskâs izpçtes lauku darbu sezona. Aizvadîtais gads bijis veiksmîgs gan darbu izpildîtâjiem, gan pasûtîtâjiem. Atðíirîbâ no iepriekðçjiem gadiem lauksaimnieki saòçmuði lielâku valsts atbalstu - Ls 80 tûkst. subsîdiju augðòu agroíîmiskajai izpçtei. Valsts sedza 70- 75% no kopçjâm darbu izmaksâm, zemes lietotâja iemaksa aizvadîtajâ gadâ bija 25 - 30%. Pasâkuma administrçðanu veica Lauku atbalsta dienesta (LAD) reìionâlâs pârvaldes, pieòemot pieteikumus un slçdzot lîgumus ar zemes lietotâjiem. perspektîva labi iekultivçtâs augsnçs, kur iznîcinâtas ilggadîgâs un viengadîgâs nezâles, sakârtoti mitruma apstâkïi un ievçrota augu seka. Lietuvas Zemkopîbas institûtâ veic arî izmçìinâjumus ar sçðanu rugainç. Konstatçts, ka, sçjot rugainç, sausâ augsnç bieþi virs sçklâm paliek vaïçjs sçklas izsçðanai izveidotais kanâls un, salîdzinot ar platîbâm, kur veikta tradicionâlâ augsnes apstrâde, sçklas tâdçï sadîgst gausâk un nevienmçrîgâk. Tajos izmçìinâjuma laukos, kur pirms sçjas veica augsnes lobîðanu un sçja pçc tam, esot iespçjams iegût tâdu paðu ziemas kvieðu raþu kâ variantos ar tradicionâlo augsnes apstrâdi. Pârbauda arî augsnes apstrâdes agregâtu un tieðâs sçjas iespçjas rugainç, ja uz lauka ir salmi un lauks ir bez salmiem, kâ arî vçrtç sçjumu nezâïainîbu. Pçta mieþu sakòu izvietojumu augsnç atkarîbâ no augsnes apstrâdes tehnoloìijas un tieðâs sçjas rugainç. Bez augsnes apstrâdes rugainç sçtiem mieþiem veidojas ïoti kompakts, neliels sakòu kamols. Firmas sadarbîba ar Zemkopîbas institûtu Sava ziòojuma nobeigumâ V. Feiza uzsvçra, ka augsnes apstrâdi nevar Augðòu agroíîmiskâ izpçte 2003. gadâ ar valsts atbalstu veikta 383 saimniecîbâs. Lauksaimniecîbâ izmantojamâs zemes platîba - sâkot no 2 lîdz 180 ha vienâ saimniecîbâ. Kopumâ apsekots 26391 ha un noòemts 12831 vidçjais augsnes paraugs. Pieðíirto subsîdiju apjoma pilnîga izmantoðana bija iespçjama, pateicoties labai sadarbîbai starp LAD reìionâlajâm pârvaldçm un APC. Visvairâk lauksaimniecîbâ izmantojamâs zemes ðajâ gadâ apsekots Saldus (2112 ha), Jçkabpils (1874 ha), Rçzeknes (1839 ha), Tukuma (1695 ha) un Dobeles (1692 ha) rajonâ. Priecç lielâ interese par augðòu apsekoðanu Gulbenes, Limbaþu, Balvu, Daugavpils, Valkas, Valmieras un Preiïu rajonâ, kur augðòu agroíîmiskâ apsekoðana veikt pçc ðablona. Tâ atkarîga no katras saimniecîbas augsnes un ekonomikas apstâkïiem. Firmas Laumetris direktors Jons Putns atzina: firmai izveidojusies laba sadarbîba ar Lietuvas Zemkopîbas institûtu. Piemçram, tehnikas izmantoðanâ ir daudz problçmu. Viena no tâm - salmi. Lai sekmîgi varçtu augsni apstrâdât, zemniekiem jâiegâdâjas salmu smalcinâtâji, seviðíi tiem, kas apstrâdâ lielas zemes platîbas. Tas pats sakâms par zaïmçslojuma kultûrâm. Arî tâs pirms augsnes apstrâdes labâk ir nopïaut un sasmalcinât. Ierîkojot izmçìinâjumus ar jauno tehniku, Lietuvas Zemkopîbas institûta speciâlisti var dot padomu, kâ pareizâk ðo tehniku izmantot. J. Putns iesaka zemniekiem iegâdâties kombinçtâs sçjmaðînas, lai ar vienu braucienu varçtu izsçt minerâlmçslus un graudus. Firma raþo arî kvalitatîvus smidzinâtâjus augu aizsardzîbas lîdzekïu izsmidzinâðanai, daþâda izmçra piekabes, veltòus, kâ arî citas lauksaimniecîbas maðînas un inventâru. Visa firmas raþotâ tehnika atbilst Eiropas sertifikâcijas prasîbâm. Pçc teorçtiskâs daïas firmas Laumetris tehniku varçja aplûkot arî darbâ tehnikas demonstrçjumu tîrumâ. veikta 1000 ha un lielâkâ platîbâ. Vismazâk platîbu apsekots Liepâjas (87 ha), Alûksnes (199 ha), Talsu (211 ha) un Cçsu (239 ha) rajonâ. Valsts subsîdiju projektâ nâkamajam gadam augðòu agroíîmiskajai izpçtei paredzçti Ls 100 tûkst. Saistîbâ ar Latvijas iestâðanos ES nacionâlâs subsîdijas augðòu agroíîmiskajai izpçtei bûs izmantojamas tikai 2004. gada sâkumâ. Aicinâm visus zemes apsaimniekotâjus sekot jaunâkajai informâcijai, lai nenokavçtu pieteikumu iesniegðanu augðòu agroíîmiskajai izpçtei! Vçlot veiksmîgu Jauno gadu visiem zemes kopçjiem, Agroíîmisko pçtîjumu centrs aicina uz sadarbîbu! RAÞÎBA / NR.4 /
- Page 1 and 2: Decembris, 2003 Nr. 4 (172) RAÞÎB
- Page 3 and 4: 3 AKTUÂLI Gadskârtçjo balvu pie
- Page 5 and 6: 5 AUGKOPÎBA gçnu bankâm. Ðâ pr
- Page 7 and 8: 7 AUGKOPÎBA 2003. gada 8. oktobra
- Page 9 and 10: 9 AUGKOPÎBA Lai Ziemassvçtki kâ
- Page 11 and 12: 11 AUGKOPÎBA Pârmaiòas un jaunum
- Page 13 and 14: 13 AUGKOPÎBA Vçrtîgâs auzeòair
- Page 15 and 16: 15 AUGKOPÎBA Cik daudz barîbas el
- Page 17 and 18: 17 AUGKOPÎBA Zviedru speciâlistu
- Page 19: 19 AUGKOPÎBA Perfekts 500 S e.k. -
- Page 23 and 24: 23 AUGKOPÎBA Mîkstuma melnçðana
- Page 25 and 26: 25 LOPKOPÎBA Vai zemnieka ðíirne
- Page 27 and 28: 27 AUGKOPÎBA Aprçíinâtâ gada r
- Page 29 and 30: 29 LOPKOPÎBA Vienîgâ zviedru sar
- Page 31 and 32: 31 LOPKOPÎBA Ciltsdarbs ðíirnes
- Page 33 and 34: 33 LOPKOPÎBA Latvijas Kazu audzçt
21<br />
AUGKOPÎBA<br />
Ja augsne ïoti sausa un arðana<br />
apgrûtinâta, jâlieto lobîtâji. To<br />
uzdevums - nogriezt nezâïu saknes<br />
un sajaukt augu atliekas ar augsni,<br />
lai sâktos to sadalîðanâs. Tâ<br />
apstrâdâtus laukus pçc ilggadîgo<br />
nezâïu ataugðanas un viengadîgo<br />
nezâïu sadîgðanas var uzart vai<br />
apmiglot ar herbicîdiem, pçc<br />
augsnes sagatavoðanas apsçt ar<br />
graudaugiem, izmantojot disku<br />
sçjmaðînas.<br />
Dotnuvâ ierîkoti izmçìinâjumi ar<br />
daþâdiem augsnes apstrâdes<br />
agregâtiem, tostarp ar augsnes<br />
frçzçm, augsnes pirmssçjas<br />
apstrâdes agregâtiem. Dotnuvas<br />
speciâlisti sadarbojas ar firmâm, kas<br />
pârdod tehniku un vienojas par<br />
izmçìinâjumu ierîkoðanu ar ievesto<br />
tehniku, lai novçrtçtu tâs piemçrotîbu<br />
Lietuvas apstâkïiem.<br />
Pirmie izmçìinâtâji - stiprie<br />
zemnieki<br />
Lietuvâ ir zemnieki un apvienîbas,<br />
kas jau vairâkus gadus augsni near.<br />
Tâs ir stipras saimniecîbas gan<br />
ekonomiskâ, gan organizatoriskâ<br />
ziòâ, kuras saimnieko labâkajâs<br />
Lietuvas augsnçs. Ðajâs saimniecîbâs<br />
izmanto sçjmaðînas sçðanai<br />
rugainç, ar kuru palîdzîbu sçj<br />
graudaugus, pâkðaugus, kukurûzu,<br />
ziemas un vasaras rapðus. Pçc ðo<br />
zemnieku domâm, sçja rugainç ir<br />
Nenokavçjiet pieteikties!<br />
Aija Miíelsone, APC<br />
Ir noslçgusies kârtçjâ BO VSIA<br />
Agroíîmisko pçtîjumu centrs (APC)<br />
augðòu agroíîmiskâs izpçtes lauku<br />
darbu sezona. Aizvadîtais gads bijis<br />
veiksmîgs gan darbu izpildîtâjiem, gan<br />
pasûtîtâjiem. Atðíirîbâ no iepriekðçjiem<br />
gadiem lauksaimnieki saòçmuði<br />
lielâku valsts atbalstu - Ls 80 tûkst.<br />
subsîdiju augðòu agroíîmiskajai<br />
izpçtei. Valsts sedza 70- 75% no<br />
kopçjâm darbu izmaksâm, zemes<br />
lietotâja iemaksa aizvadîtajâ gadâ bija<br />
25 - 30%. Pasâkuma administrçðanu<br />
veica Lauku atbalsta dienesta (LAD)<br />
reìionâlâs pârvaldes, pieòemot<br />
pieteikumus un slçdzot lîgumus ar<br />
zemes lietotâjiem.<br />
perspektîva labi iekultivçtâs<br />
augsnçs, kur iznîcinâtas ilggadîgâs<br />
un viengadîgâs nezâles, sakârtoti<br />
mitruma apstâkïi un ievçrota augu<br />
seka.<br />
Lietuvas Zemkopîbas institûtâ veic<br />
arî izmçìinâjumus ar sçðanu<br />
rugainç. Konstatçts, ka, sçjot<br />
rugainç, sausâ augsnç bieþi virs<br />
sçklâm paliek vaïçjs sçklas izsçðanai<br />
izveidotais kanâls un, salîdzinot ar<br />
platîbâm, kur veikta tradicionâlâ<br />
augsnes apstrâde, sçklas tâdçï<br />
sadîgst gausâk un nevienmçrîgâk.<br />
Tajos izmçìinâjuma laukos, kur<br />
pirms sçjas veica augsnes lobîðanu<br />
un sçja pçc tam, esot iespçjams<br />
iegût tâdu paðu ziemas kvieðu raþu<br />
kâ variantos ar tradicionâlo augsnes<br />
apstrâdi.<br />
Pârbauda arî augsnes apstrâdes<br />
agregâtu un tieðâs sçjas iespçjas<br />
rugainç, ja uz lauka ir salmi un lauks<br />
ir bez salmiem, kâ arî vçrtç sçjumu<br />
nezâïainîbu. Pçta mieþu sakòu<br />
izvietojumu augsnç atkarîbâ no<br />
augsnes apstrâdes tehnoloìijas un<br />
tieðâs sçjas rugainç. Bez augsnes<br />
apstrâdes rugainç sçtiem mieþiem<br />
veidojas ïoti kompakts, neliels sakòu<br />
kamols.<br />
Firmas sadarbîba ar<br />
Zemkopîbas institûtu<br />
Sava ziòojuma nobeigumâ V. Feiza<br />
uzsvçra, ka augsnes apstrâdi nevar<br />
Augðòu agroíîmiskâ izpçte<br />
2003. gadâ ar valsts atbalstu veikta<br />
383 saimniecîbâs. Lauksaimniecîbâ<br />
izmantojamâs zemes platîba - sâkot<br />
no 2 lîdz 180 ha vienâ saimniecîbâ.<br />
Kopumâ apsekots 26391 ha un<br />
noòemts 12831 vidçjais augsnes<br />
paraugs. Pieðíirto subsîdiju apjoma<br />
pilnîga izmantoðana bija iespçjama,<br />
pateicoties labai sadarbîbai starp LAD<br />
reìionâlajâm pârvaldçm un APC.<br />
Visvairâk lauksaimniecîbâ izmantojamâs<br />
zemes ðajâ gadâ apsekots<br />
Saldus (2112 ha), Jçkabpils<br />
(1874 ha), Rçzeknes (1839 ha),<br />
Tukuma (1695 ha) un Dobeles<br />
(1692 ha) rajonâ. Priecç lielâ interese<br />
par augðòu apsekoðanu Gulbenes,<br />
Limbaþu, Balvu, Daugavpils, Valkas,<br />
Valmieras un Preiïu rajonâ, kur<br />
augðòu agroíîmiskâ apsekoðana<br />
veikt pçc ðablona. Tâ atkarîga no<br />
katras saimniecîbas augsnes un<br />
ekonomikas apstâkïiem.<br />
Firmas Laumetris direktors Jons<br />
Putns atzina: firmai izveidojusies<br />
laba sadarbîba ar Lietuvas<br />
Zemkopîbas institûtu. Piemçram,<br />
tehnikas izmantoðanâ ir daudz<br />
problçmu. Viena no tâm - salmi. Lai<br />
sekmîgi varçtu augsni apstrâdât,<br />
zemniekiem jâiegâdâjas salmu<br />
smalcinâtâji, seviðíi tiem, kas<br />
apstrâdâ lielas zemes platîbas. Tas<br />
pats sakâms par zaïmçslojuma<br />
kultûrâm. Arî tâs pirms augsnes<br />
apstrâdes labâk ir nopïaut un<br />
sasmalcinât.<br />
Ierîkojot izmçìinâjumus ar jauno<br />
tehniku, Lietuvas Zemkopîbas<br />
institûta speciâlisti var dot padomu,<br />
kâ pareizâk ðo tehniku izmantot.<br />
J. Putns iesaka zemniekiem<br />
iegâdâties kombinçtâs sçjmaðînas,<br />
lai ar vienu braucienu varçtu izsçt<br />
minerâlmçslus un graudus. Firma<br />
raþo arî kvalitatîvus smidzinâtâjus<br />
augu aizsardzîbas lîdzekïu<br />
izsmidzinâðanai, daþâda izmçra<br />
piekabes, veltòus, kâ arî citas<br />
lauksaimniecîbas maðînas un<br />
inventâru. Visa firmas raþotâ tehnika<br />
atbilst Eiropas sertifikâcijas prasîbâm.<br />
Pçc teorçtiskâs daïas firmas<br />
Laumetris tehniku varçja aplûkot arî<br />
darbâ tehnikas demonstrçjumu<br />
tîrumâ.<br />
veikta 1000 ha un lielâkâ platîbâ.<br />
Vismazâk platîbu apsekots<br />
Liepâjas (87 ha), Alûksnes (199 ha),<br />
Talsu (211 ha) un Cçsu (239 ha)<br />
rajonâ.<br />
Valsts subsîdiju projektâ nâkamajam<br />
gadam augðòu agroíîmiskajai<br />
izpçtei paredzçti Ls 100 tûkst. Saistîbâ<br />
ar <strong>Latvijas</strong> iestâðanos ES nacionâlâs<br />
subsîdijas augðòu agroíîmiskajai<br />
izpçtei bûs izmantojamas tikai<br />
2004. gada sâkumâ.<br />
Aicinâm visus zemes apsaimniekotâjus<br />
sekot jaunâkajai<br />
informâcijai, lai nenokavçtu<br />
pieteikumu iesniegðanu augðòu<br />
agroíîmiskajai izpçtei!<br />
Vçlot veiksmîgu Jauno gadu visiem<br />
zemes kopçjiem, Agroíîmisko<br />
pçtîjumu centrs aicina uz sadarbîbu!<br />
RAÞÎBA / NR.4 /
Change language