Latvijas kultÅ«raugu gÄnu banka - Agropols
Latvijas kultÅ«raugu gÄnu banka - Agropols Latvijas kultÅ«raugu gÄnu banka - Agropols
AUGKOPÎBA 16 nodroðinât kultûraugu normâlu augðanu un raþu kvalitâti. Arî vietçjâ lopbarîba vara, cinka, kobalta, selçna un fosfora niecîgâ satura dçï nav piemçrota sekmîgas piena lopkopîbas attîstîbai. Arî pârçjos Latvijas novados augsnes, kurâs maz kâlija, bez minerâlâ mçslojuma ir ïoti grûti ielabojamas, jo kompostçtâ zâïu purvu kûdrâ atrodas tikai 0,14% kâlija. Lielâ kâlija deficîta dçï augi uzòem cçziju, bet kalcija trûkuma dçï - stronciju (Sr 90 ), kas ir ïoti kaitîgi cilvçku veselîbai. Tâpçc nepiecieðama augsnes kaïíoðana un minerâlvielu sastâva uzlaboðana ar minerâlmçsliem, lietojot aprçíinâtâs devas. Bioloìiskâs lauksaimniecîbas prasîbâm visvairâk piemçrotâs augsnes Latvijas augsnçm ir daudz specifisku, spilgtâk nekâ citâs zonâs un valstîs izteiktu îpaðîbu. Tâs nosaka galvenokârt savdabîgais granulometriskais, íîmiskais sastâvs, miltveida karbonâtu klâtbûtne un klimata ietekme. Vispiemçrotâkâs ir labi iekultivçtâs smilðmâla augsnes Zemgales zonâ: tipiskâs karbonâtu augsnes, brûnaugsnes, velçnu vâji podzolçtâs un graudainâs palieòu augsnes, kas veidojuðâs uz putekïainiem smilðmâla cilmieþiem, kâ arî upju sanesumiem. Ðajâs augsnçs atrodas dziïas trûdkârtas, ir augstâks humusa un augu barîbas vielu saturs, kurâs intensîvâs vielu bioloìiskâs aprites dçï drençtâs platîbâs relatîvi maz izskalojas augu barîbas vielas, izòemot kalciju un daïçji slâpekli. Ievieðot piemçrotas augsekas ar âboliòa, lucernas un citu pâkðaugu laukiem, ir iespçjams saistît ievçrojamas bioloìiskâ slâpekïa rezerves (âboliòa un lucernas laukos lîdz 140- 150kg/ha gadâ). Bez gumiòbaktçrijâm slâpekli neitrâlâs reakcijas apstâkïos saista brîvi dzîvojoðâs aerobâs baktçrijas (Azotobacter) lîdz 30 kg N/ha, kâ arî anaerobâs (Clostridium) baktçrijas. Bioloìiski fiksçtais slâpeklis var nodroðinât augu prasîbas ilgâkâ laika posmâ un iegût labas pârçjo kultûraugu raþas. Viens no bioloìiskâs lauksaimniecîbas pamatuzdevumiem ir nepieïaut augsnes auglîbas samazinâðanos, humusa kârtas sairðanu, humusvielu kvantitatîvâ un kvalitatîvâ sastâva pasliktinâðanos, augsnes struktûras saputekïoðanos un aramkârtas sablîvçðanos. Tâdçï ik gadus ar uzviju jâatjauno tâs augu barîbas vielas, kas aiziet ar raþâm, izskalojas vai pârvietojas lejup ar nokriðòu ûdeòiem, pçc humusa mineralizâcijas procesiem (lîdz 800 kg humusa/ha platîbâ). Lai uzturçtu augsnes auglîbu un raþas plânotâ lîmeni, lauki jâmçslo ar kûtsmçsliem, kas labi uzglabâti kopâ ar kûdru un lietainâs dienâs iearti augsnç, nepieïaujot lielus slâpekïa zudumus. Kûtsmçsli (seviðíi dziïâs kûts) ir labâkais organiskais mçslojums, kas atbilstoðâs devâs apmierina augu prasîbas pçc N, P, K, Ca, Mg un daudziem citiem makro un mikro elementiem. Viena tonna kûtsmçslu (20% sausnas) atbilst 15 kg augu barîbas elementu masai. Ar mazâm kûtsmçslu devâm pozitîvu uzturvielu bilanci bûs grûti noturçt. Tâpçc tur, kur nav kûtsmçslu, kâ zaïmçslojuma kultûras jâaudzç eïïas rutki, lupîna u. c. Jâveic augsnes analîzes un kaïíoðana. Minerâlais mçslojums pçc raksta autora domâm atïaujams nelielâs devâs galîga deficîta likvidçðanai. Ðâ raksta uzdevums ir izteikt atbalstu bioloìisko saimniecîbu veidoðanai tajâs augðòu platîbâs, kurâs ðîs saimniecîbas spçj attîstîties un sekmîgi darboties, izmantojot organiskos mçsloðanas lîdzekïus. Fosfora mçslojuma deficîta segðanai bioloìiskajâs saimniecîbâs Latvijâ vajadzçtu raþot kaulu miltus. Kûdras purvu augsnçs un ganîbu platîbâs ar zemu aktîvâ un apmaiòas kâlija saturu bûs grûti iztikt bez kâlija, bora un varu saturoða minerâlmçslojuma. Lai saglabâtu pozitîvu augu barîbas vielu bilanci saimniecîbu laukos, kuru augsnçs íîmiskie elementi ir zemâ vai tikai vidçjâ lîmenî (piem., K, S, Cu, B, Co u.c.), ieteicams lietot atbilstoðu minerâlmçslojumu mazâs vai vidçjâs devâs, tâdçjâdi panâkot lauka vienmçrîgu agroíîmisko elementu izlîdzinâðanu. Ja graudaugus, dârzeòus vai lopbarîbas augus audzç augsnç ar izteiktu daþu íîmisko elementu deficîtu, tad tie kâ uzturlîdzekïi ir tikpat neatbilstoði, pat kaitîgi cilvçka veselîbai, kâ pârmçslotos laukos un dârzos audzçtie. Skrîveru ZC ekspedîcijas ìençtisko resursu vâkðanai Turpin. no 5. lpp. Septembrî atkal devâmies vâkt daudzgadîgos zâlaugus - ðoreiz uz Ziemeïlatgali. Iegriezâmies Madonas rajona Mârcienas bijuðajâ kara poligonâ, kur starp dzelzsbetona plâksnçm izdevâs atrast gan stiebrzâïu, gan sarkanâ âboliòa augus. Apmeklçjâm Pededzes applûstoðâs pïavas, kur aug raþenas daþâdu sugu stiebrzâles, bet pie Stâmerienas ceïa ilgstoði neapstrâdâtâ laukâ atradâm plaðu tauriòzieþu klâstu. Turpinot ceïu pa Pleskavas ðoseju, Lîzespasta teritorijâ skatu piesaistîja plaðs pamests lauks, kurâ auga ïoti lielas bastardâboliòa kolonijas, un visi augi bija ïoti veselîgi. Bijuðâs Siguldas izmçìinâjumu saimniecîbas teritorijâ, kur pirms 20 un vairâk gadiem auga austrumu galega, tagad ir neapstrâdâts lauks, bet atseviðíi galegas augi tur atrodami arî tagad. No tiem tad arî ievâcâm vairâkus sçklu paraugus. Lîdzdalîba Baltijas valstu ekspedîcijâ Ðogad septembra beigâs bija iespçja piedalîties starptautiskâ Baltijas valstu ekspedîcijâ, kas tika organizçta uz Sâremâ un citâm salâm Igaunijâ. Ðai ekspedîcijâ piedalîjâs Skrîveru Zinâtnes centra selekcionâri, Jegevas (Igaunija) Selekcijas institûta zinâtnieki un Dotnuvas (Lietuva) Zemkopîbas institûta pârstâvji. No ðîs ekspedîcijas izdevâs pârvest vçrtîgus dzeltenâs un sçjas lucernas paraugus, kas sastopami tikai ðo Igaunijas salu teritorijâ un aug vistâlâk uz Ziemeïiem. Ja valsts arî turpmâk finansiâli atbalstîs ðo ìençtisko resursu vâkðanu, tad rîkosim arî ðâdas zinâtniskâs ekspedîcijas. Tâs ir seviðíi svarîgas retu, arî citâs valstîs izzuduðu augu sugu saglabâðanâ, kam selekcijas darbâ ir nepârvçrtçjama nozîme. RAÞÎBA / NR.4 /
17 AUGKOPÎBA Zviedru speciâlistu ieteikumi ekonomiskâ augkopîbâ Agita Pâvule Izstâþu kompleksâ Râmava izstâdç "Lauksaimniecîbas tehnika 2003" tehniku ekonomiskai augkopîbai demonstrçja arî zviedru firmas Vaderstad, Kongskilde/Overum, kâ arî lekciju par augsnes apstrâdi nolasîja Gunnars Lundins no Zviedrijas Lauksaimniecîbas un vides aizsardzîbas institûta. Firma Vaderstad pârdod Zviedrijas uzòçmumâ Vaderstad-verken AB izgatavotos augsnes apstrâdes agregâtus, kultivatorus, lauka veltòus un graudu, kombinçtâs (graudi+ minerâlmçsli), pneimatiskâs sçjmaðînas. Savukârt Kongskilde, kuras pilnvarotie pârstâvji Latvijâ ir SIA Metra un Mena, piedâvâja augsnes apstrâdes tehniku visdaþâdâkajâm augsnçm un tehnoloìijâm, sçjmaðînas, akmeòu vâcçjus, cukurbieðu novâkðanas tehniku, graudu apstrâdes tehnoloìiskâs iekârtas un traktorus. Gunnars Lundins savâ lekcijâ, kas notika seminâra ietvaros 10. oktobrî, klausîtâjiem uzsvçra, ka augsnes apstrâdes mçríis, pirmkârt, ir uzlabot augsnes produktivitâti un nodroðinât tâs raþoðanas ilgtspçjîbu. Otrkârt, samazinât augsnes apstrâdes negatîvo ietekmi uz apkârtçjo vidi. Ðo mçríu sasniegðanai vienlaikus jâizvçlas tâda augsnes apstrâde, kas uzlabo saimniecîbas ekonomiku, tâtad arî tâs konkurçtspçju tirgû. Augsnes apstrâdei jânodroðina laba augsnes struktûra, seviðíi smagâs mâla un smilðmâla augsnçs, savukârt smilðainâs augsnçs tai jâierobeþo barîbas vielu izskaloðanâs. Tas nozîmç, ka augsnes apstrâdes veids atkarîgs no augsnes fiziskajâm îpaðîbâm. Lai uzlabotu augsnes produktivitâti, lektors ieteica: • apstrâdâjot augsni, samazinât pârbraucienu skaitu, • izvçlçties optimâlâko laiku augsnes apstrâdes operâcijâm, • samazinât augsnes sablîvçðanâs risku, • visâdâ veidâ palielinât trûdvielu saturu augsnç, • ievçrot pareizu augu maiòu, • laikus veikt augsnes kaïíoðanu, • nokârtot mitruma apstâkïus laukâ. Lai samazinâtu pârbraucienu skaitu, augsni apstrâdâjot, jâizmanto kompleksie agregâti. Piemçram, arkli ar augsnes pakotâjiem. To priekðrocîba - iespçja lîdz minimumam saîsinât laiku starp augsnes sagatavoðanu un sçju. Arðanu var apvienot ar augsnes apstrâdi, izmantojot augsnes apstrâdes agregâtu. Lektora minçtie izmçìinâjuma dati parâdîti 1. tabulâ. Var izmantot seklo arðanu. Tâ âtrâk un labâk sadrupina augsni, aizvieto lobîðanu. Var izmantot tieðo sçju, bet tad ir ïoti svarîgi ievçrot pareizu augu maiòu, lai izvairîtos no augu kaitçkïu un slimîbu pastiprinâtas izplatîbas. Lektors uzsvçra, ka ðim augsnes apstrâdes veidam ir priekðrocîbas, bet ir arî trûkumi. Zviedrijâ atseviðíâs saimniecîbâs un laukos graudu kombainu, kas kuï graudus, agregatç kopâ ar sçjmaðînu, kas sçj Augsnes apstrâde ziemas kvieðu sçjai rapðus. Novçrots, ka uz lauka palikuðie sasmalcinâtie salmi aizsargâ augsni no izþûðanas un pat palielina iesçtâs kultûras dîdzîbu. Gunnars Lundins ïoti atzinîgi izteicâs par augsnes arðanu pavasarî. Pçc viòa novçrojumiem, pavasara arðana var paâtrinât sçju par trim nedçïâm un samazinât slâpekïa zudumus par 30procentiem. Lektors uzsvçra augu maiòas nozîmi, to raksturodams ar izmçìinâjumâ iegûtiem skaitïiem (sk. 3. tabulu). Lektors arî atzîmçja, ka zâles audzçðana augu sekâ ievçrojami uzlabo augsnes struktûru. Pçdçjos gados Zviedrijâ ik dienu trijâs saimniecîbas beidz nodarboties ar lopkopîbu. Nav kur likt zâli un sienu. Zinâtnieki iesaka zemniekiem 10% zemes atstât papuvç, kurâ audzçt stiebrzâles un zaïmçslojuma augus. Tas palîdz cînîties ar nezâlçm, augu slimîbâm un kaitçkïiem, kâ arî uzlabo augsnes struktûru. 1. tabula Raþa, kg/ha Arðana+intensîva sçklas gultnes sagatavoðana 6700 Arðana+augsnes apstrâdes agregâts (Rexius Twin) vienâ braucienâ 6630 Daþâdu augsnes apstrâdes sistçmu ekonomiskais rezultâts 1996. - 2002. g. 2. tabula Apstrâdes sistçma Normâla Bezarðanas Sekla Pielâgota apstrâde arðana apstrâde Raþa (kg/ha) 49104770 49905050 Ienâkumi no graudiem, Ls/ha* 377,20366,23 383,04 387,43 Apstrâdes izmaksas, Ls/ha* 87,72 54,83 62,14 73,10 Rezultâts, Ls/ha* 289,48 311,41 320,91 314,33 Piezîme: Latvijas bankas noteiktais valûtas kurss 27.11.2003. ir Ls 1 = SEK 0,0731 Gads A B 1998. Ziemas kvieði Ziemas kvieði 1999. Ziemas kvieði Vasaras rapsis 2000. Ziemas kvieði Ziemas kvieði 2000. gada raþa, kg/ha 4590 5960 3. tabula RAÞÎBA / NR.4 /
- Page 1 and 2: Decembris, 2003 Nr. 4 (172) RAÞÎB
- Page 3 and 4: 3 AKTUÂLI Gadskârtçjo balvu pie
- Page 5 and 6: 5 AUGKOPÎBA gçnu bankâm. Ðâ pr
- Page 7 and 8: 7 AUGKOPÎBA 2003. gada 8. oktobra
- Page 9 and 10: 9 AUGKOPÎBA Lai Ziemassvçtki kâ
- Page 11 and 12: 11 AUGKOPÎBA Pârmaiòas un jaunum
- Page 13 and 14: 13 AUGKOPÎBA Vçrtîgâs auzeòair
- Page 15: 15 AUGKOPÎBA Cik daudz barîbas el
- Page 19 and 20: 19 AUGKOPÎBA Perfekts 500 S e.k. -
- Page 21 and 22: 21 AUGKOPÎBA Ja augsne ïoti sausa
- Page 23 and 24: 23 AUGKOPÎBA Mîkstuma melnçðana
- Page 25 and 26: 25 LOPKOPÎBA Vai zemnieka ðíirne
- Page 27 and 28: 27 AUGKOPÎBA Aprçíinâtâ gada r
- Page 29 and 30: 29 LOPKOPÎBA Vienîgâ zviedru sar
- Page 31 and 32: 31 LOPKOPÎBA Ciltsdarbs ðíirnes
- Page 33 and 34: 33 LOPKOPÎBA Latvijas Kazu audzçt
17<br />
AUGKOPÎBA<br />
Zviedru speciâlistu ieteikumi ekonomiskâ augkopîbâ<br />
Agita Pâvule<br />
Izstâþu kompleksâ Râmava izstâdç<br />
"Lauksaimniecîbas tehnika 2003"<br />
tehniku ekonomiskai augkopîbai<br />
demonstrçja arî zviedru firmas<br />
Vaderstad, Kongskilde/Overum, kâ<br />
arî lekciju par augsnes apstrâdi<br />
nolasîja Gunnars Lundins no<br />
Zviedrijas Lauksaimniecîbas un<br />
vides aizsardzîbas institûta.<br />
Firma Vaderstad pârdod Zviedrijas<br />
uzòçmumâ Vaderstad-verken AB<br />
izgatavotos augsnes apstrâdes<br />
agregâtus, kultivatorus, lauka veltòus<br />
un graudu, kombinçtâs (graudi+<br />
minerâlmçsli), pneimatiskâs sçjmaðînas.<br />
Savukârt Kongskilde, kuras<br />
pilnvarotie pârstâvji Latvijâ ir SIA<br />
Metra un Mena, piedâvâja augsnes<br />
apstrâdes tehniku visdaþâdâkajâm<br />
augsnçm un tehnoloìijâm,<br />
sçjmaðînas, akmeòu vâcçjus,<br />
cukurbieðu novâkðanas tehniku,<br />
graudu apstrâdes tehnoloìiskâs<br />
iekârtas un traktorus.<br />
Gunnars Lundins savâ lekcijâ, kas<br />
notika seminâra ietvaros 10. oktobrî,<br />
klausîtâjiem uzsvçra, ka augsnes<br />
apstrâdes mçríis, pirmkârt, ir uzlabot<br />
augsnes produktivitâti un nodroðinât<br />
tâs raþoðanas ilgtspçjîbu. Otrkârt,<br />
samazinât augsnes apstrâdes<br />
negatîvo ietekmi uz apkârtçjo vidi. Ðo<br />
mçríu sasniegðanai vienlaikus<br />
jâizvçlas tâda augsnes apstrâde, kas<br />
uzlabo saimniecîbas ekonomiku,<br />
tâtad arî tâs konkurçtspçju tirgû.<br />
Augsnes apstrâdei jânodroðina<br />
laba augsnes struktûra, seviðíi<br />
smagâs mâla un smilðmâla augsnçs,<br />
savukârt smilðainâs augsnçs tai<br />
jâierobeþo barîbas vielu<br />
izskaloðanâs. Tas nozîmç, ka<br />
augsnes apstrâdes veids atkarîgs no<br />
augsnes fiziskajâm îpaðîbâm. Lai<br />
uzlabotu augsnes produktivitâti,<br />
lektors ieteica:<br />
• apstrâdâjot augsni, samazinât<br />
pârbraucienu skaitu,<br />
• izvçlçties optimâlâko laiku<br />
augsnes apstrâdes operâcijâm,<br />
• samazinât augsnes sablîvçðanâs<br />
risku,<br />
• visâdâ veidâ palielinât trûdvielu<br />
saturu augsnç,<br />
• ievçrot pareizu augu maiòu,<br />
• laikus veikt augsnes kaïíoðanu,<br />
• nokârtot mitruma apstâkïus<br />
laukâ.<br />
Lai samazinâtu pârbraucienu<br />
skaitu, augsni apstrâdâjot, jâizmanto<br />
kompleksie agregâti. Piemçram, arkli<br />
ar augsnes pakotâjiem. To<br />
priekðrocîba - iespçja lîdz minimumam<br />
saîsinât laiku starp augsnes<br />
sagatavoðanu un sçju. Arðanu var<br />
apvienot ar augsnes apstrâdi,<br />
izmantojot augsnes apstrâdes<br />
agregâtu. Lektora minçtie<br />
izmçìinâjuma dati parâdîti 1. tabulâ.<br />
Var izmantot seklo arðanu. Tâ âtrâk<br />
un labâk sadrupina augsni, aizvieto<br />
lobîðanu. Var izmantot tieðo sçju, bet<br />
tad ir ïoti svarîgi ievçrot pareizu augu<br />
maiòu, lai izvairîtos no augu kaitçkïu<br />
un slimîbu pastiprinâtas izplatîbas.<br />
Lektors uzsvçra, ka ðim augsnes<br />
apstrâdes veidam ir priekðrocîbas,<br />
bet ir arî trûkumi. Zviedrijâ atseviðíâs<br />
saimniecîbâs un laukos graudu<br />
kombainu, kas kuï graudus,<br />
agregatç kopâ ar sçjmaðînu, kas sçj<br />
Augsnes apstrâde ziemas kvieðu sçjai<br />
rapðus. Novçrots, ka uz lauka<br />
palikuðie sasmalcinâtie salmi<br />
aizsargâ augsni no izþûðanas un pat<br />
palielina iesçtâs kultûras dîdzîbu.<br />
Gunnars Lundins ïoti atzinîgi<br />
izteicâs par augsnes arðanu<br />
pavasarî. Pçc viòa novçrojumiem,<br />
pavasara arðana var paâtrinât sçju<br />
par trim nedçïâm un samazinât<br />
slâpekïa zudumus par<br />
30procentiem.<br />
Lektors uzsvçra augu maiòas<br />
nozîmi, to raksturodams ar<br />
izmçìinâjumâ iegûtiem skaitïiem (sk.<br />
3. tabulu).<br />
Lektors arî atzîmçja, ka zâles<br />
audzçðana augu sekâ ievçrojami<br />
uzlabo augsnes struktûru. Pçdçjos<br />
gados Zviedrijâ ik dienu trijâs<br />
saimniecîbas beidz nodarboties ar<br />
lopkopîbu. Nav kur likt zâli un sienu.<br />
Zinâtnieki iesaka zemniekiem 10%<br />
zemes atstât papuvç, kurâ audzçt<br />
stiebrzâles un zaïmçslojuma augus.<br />
Tas palîdz cînîties ar nezâlçm, augu<br />
slimîbâm un kaitçkïiem, kâ arî uzlabo<br />
augsnes struktûru.<br />
1. tabula<br />
Raþa, kg/ha<br />
Arðana+intensîva sçklas gultnes sagatavoðana 6700<br />
Arðana+augsnes apstrâdes agregâts (Rexius Twin) vienâ braucienâ 6630<br />
Daþâdu augsnes apstrâdes sistçmu ekonomiskais rezultâts<br />
1996. - 2002. g.<br />
2. tabula<br />
Apstrâdes sistçma<br />
Normâla Bezarðanas Sekla Pielâgota<br />
apstrâde arðana apstrâde<br />
Raþa (kg/ha) 49104770 49905050<br />
Ienâkumi no graudiem, Ls/ha* 377,20366,23 383,04 387,43<br />
Apstrâdes izmaksas, Ls/ha* 87,72 54,83 62,14 73,10<br />
Rezultâts, Ls/ha* 289,48 311,41 320,91 314,33<br />
Piezîme: <strong>Latvijas</strong> <strong>banka</strong>s noteiktais valûtas kurss 27.11.2003. ir Ls 1 = SEK 0,0731<br />
Gads A B<br />
1998. Ziemas kvieði Ziemas kvieði<br />
1999. Ziemas kvieði Vasaras rapsis<br />
2000. Ziemas kvieði Ziemas kvieði<br />
2000. gada raþa, kg/ha 4590 5960<br />
3. tabula<br />
RAÞÎBA / NR.4 /
Change language