Latvijas kultÅ«raugu gÄnu banka - Agropols
Latvijas kultÅ«raugu gÄnu banka - Agropols
Latvijas kultÅ«raugu gÄnu banka - Agropols
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
AUGKOPÎBA<br />
16<br />
nodroðinât kultûraugu normâlu<br />
augðanu un raþu kvalitâti. Arî vietçjâ<br />
lopbarîba vara, cinka, kobalta,<br />
selçna un fosfora niecîgâ satura dçï<br />
nav piemçrota sekmîgas piena<br />
lopkopîbas attîstîbai. Arî pârçjos<br />
<strong>Latvijas</strong> novados augsnes, kurâs<br />
maz kâlija, bez minerâlâ mçslojuma<br />
ir ïoti grûti ielabojamas, jo<br />
kompostçtâ zâïu purvu kûdrâ<br />
atrodas tikai 0,14% kâlija. Lielâ kâlija<br />
deficîta dçï augi uzòem cçziju, bet<br />
kalcija trûkuma dçï - stronciju (Sr 90 ),<br />
kas ir ïoti kaitîgi cilvçku veselîbai.<br />
Tâpçc nepiecieðama augsnes<br />
kaïíoðana un minerâlvielu sastâva<br />
uzlaboðana ar minerâlmçsliem,<br />
lietojot aprçíinâtâs devas.<br />
Bioloìiskâs lauksaimniecîbas<br />
prasîbâm visvairâk piemçrotâs<br />
augsnes<br />
<strong>Latvijas</strong> augsnçm ir daudz<br />
specifisku, spilgtâk nekâ citâs zonâs<br />
un valstîs izteiktu îpaðîbu. Tâs nosaka<br />
galvenokârt savdabîgais granulometriskais,<br />
íîmiskais sastâvs,<br />
miltveida karbonâtu klâtbûtne un<br />
klimata ietekme. Vispiemçrotâkâs ir<br />
labi iekultivçtâs smilðmâla augsnes<br />
Zemgales zonâ: tipiskâs karbonâtu<br />
augsnes, brûnaugsnes, velçnu vâji<br />
podzolçtâs un graudainâs palieòu<br />
augsnes, kas veidojuðâs uz<br />
putekïainiem smilðmâla cilmieþiem,<br />
kâ arî upju sanesumiem. Ðajâs<br />
augsnçs atrodas dziïas trûdkârtas, ir<br />
augstâks humusa un augu barîbas<br />
vielu saturs, kurâs intensîvâs vielu<br />
bioloìiskâs aprites dçï drençtâs<br />
platîbâs relatîvi maz izskalojas augu<br />
barîbas vielas, izòemot kalciju un<br />
daïçji slâpekli. Ievieðot piemçrotas<br />
augsekas ar âboliòa, lucernas un citu<br />
pâkðaugu laukiem, ir iespçjams<br />
saistît ievçrojamas bioloìiskâ<br />
slâpekïa rezerves (âboliòa un<br />
lucernas laukos lîdz 140- 150kg/ha<br />
gadâ). Bez gumiòbaktçrijâm slâpekli<br />
neitrâlâs reakcijas apstâkïos saista<br />
brîvi dzîvojoðâs aerobâs baktçrijas<br />
(Azotobacter) lîdz 30 kg N/ha, kâ arî<br />
anaerobâs (Clostridium) baktçrijas.<br />
Bioloìiski fiksçtais slâpeklis var<br />
nodroðinât augu prasîbas ilgâkâ<br />
laika posmâ un iegût labas pârçjo<br />
kultûraugu raþas. Viens no bioloìiskâs<br />
lauksaimniecîbas pamatuzdevumiem<br />
ir nepieïaut augsnes<br />
auglîbas samazinâðanos, humusa<br />
kârtas sairðanu, humusvielu<br />
kvantitatîvâ un kvalitatîvâ sastâva<br />
pasliktinâðanos, augsnes struktûras<br />
saputekïoðanos un aramkârtas<br />
sablîvçðanos. Tâdçï ik gadus ar<br />
uzviju jâatjauno tâs augu barîbas<br />
vielas, kas aiziet ar raþâm, izskalojas<br />
vai pârvietojas lejup ar nokriðòu<br />
ûdeòiem, pçc humusa mineralizâcijas<br />
procesiem (lîdz 800 kg<br />
humusa/ha platîbâ).<br />
Lai uzturçtu augsnes auglîbu un<br />
raþas plânotâ lîmeni, lauki jâmçslo ar<br />
kûtsmçsliem, kas labi uzglabâti kopâ<br />
ar kûdru un lietainâs dienâs iearti<br />
augsnç, nepieïaujot lielus slâpekïa<br />
zudumus. Kûtsmçsli (seviðíi dziïâs<br />
kûts) ir labâkais organiskais<br />
mçslojums, kas atbilstoðâs devâs<br />
apmierina augu prasîbas pçc N, P, K,<br />
Ca, Mg un daudziem citiem makro<br />
un mikro elementiem. Viena tonna<br />
kûtsmçslu (20% sausnas) atbilst<br />
15 kg augu barîbas elementu masai.<br />
Ar mazâm kûtsmçslu devâm pozitîvu<br />
uzturvielu bilanci bûs grûti noturçt.<br />
Tâpçc tur, kur nav kûtsmçslu, kâ<br />
zaïmçslojuma kultûras jâaudzç eïïas<br />
rutki, lupîna u. c. Jâveic augsnes<br />
analîzes un kaïíoðana. Minerâlais<br />
mçslojums pçc raksta autora<br />
domâm atïaujams nelielâs devâs<br />
galîga deficîta likvidçðanai.<br />
Ðâ raksta uzdevums ir izteikt<br />
atbalstu bioloìisko saimniecîbu<br />
veidoðanai tajâs augðòu platîbâs,<br />
kurâs ðîs saimniecîbas spçj attîstîties<br />
un sekmîgi darboties, izmantojot<br />
organiskos mçsloðanas lîdzekïus.<br />
Fosfora mçslojuma deficîta segðanai<br />
bioloìiskajâs saimniecîbâs Latvijâ<br />
vajadzçtu raþot kaulu miltus. Kûdras<br />
purvu augsnçs un ganîbu platîbâs ar<br />
zemu aktîvâ un apmaiòas kâlija<br />
saturu bûs grûti iztikt bez kâlija, bora<br />
un varu saturoða minerâlmçslojuma.<br />
Lai saglabâtu pozitîvu augu barîbas<br />
vielu bilanci saimniecîbu laukos, kuru<br />
augsnçs íîmiskie elementi ir zemâ<br />
vai tikai vidçjâ lîmenî (piem., K, S, Cu,<br />
B, Co u.c.), ieteicams lietot atbilstoðu<br />
minerâlmçslojumu mazâs vai vidçjâs<br />
devâs, tâdçjâdi panâkot lauka<br />
vienmçrîgu agroíîmisko elementu<br />
izlîdzinâðanu. Ja graudaugus,<br />
dârzeòus vai lopbarîbas augus<br />
audzç augsnç ar izteiktu daþu<br />
íîmisko elementu deficîtu, tad tie kâ<br />
uzturlîdzekïi ir tikpat neatbilstoði, pat<br />
kaitîgi cilvçka veselîbai, kâ<br />
pârmçslotos laukos un dârzos<br />
audzçtie.<br />
Skrîveru ZC ekspedîcijas ìençtisko resursu vâkðanai<br />
Turpin. no 5. lpp.<br />
Septembrî atkal devâmies vâkt daudzgadîgos zâlaugus - ðoreiz uz<br />
Ziemeïlatgali. Iegriezâmies Madonas rajona Mârcienas bijuðajâ kara poligonâ,<br />
kur starp dzelzsbetona plâksnçm izdevâs atrast gan stiebrzâïu, gan sarkanâ<br />
âboliòa augus. Apmeklçjâm Pededzes applûstoðâs pïavas, kur aug raþenas<br />
daþâdu sugu stiebrzâles, bet pie Stâmerienas ceïa ilgstoði neapstrâdâtâ laukâ<br />
atradâm plaðu tauriòzieþu klâstu. Turpinot ceïu pa Pleskavas ðoseju,<br />
Lîzespasta teritorijâ skatu piesaistîja plaðs pamests lauks, kurâ auga ïoti lielas<br />
bastardâboliòa kolonijas, un visi augi bija ïoti veselîgi. Bijuðâs Siguldas<br />
izmçìinâjumu saimniecîbas teritorijâ, kur pirms 20 un vairâk gadiem auga<br />
austrumu galega, tagad ir neapstrâdâts lauks, bet atseviðíi galegas augi tur<br />
atrodami arî tagad. No tiem tad arî ievâcâm vairâkus sçklu paraugus.<br />
Lîdzdalîba Baltijas valstu ekspedîcijâ<br />
Ðogad septembra beigâs bija iespçja piedalîties starptautiskâ Baltijas valstu<br />
ekspedîcijâ, kas tika organizçta uz Sâremâ un citâm salâm Igaunijâ. Ðai<br />
ekspedîcijâ piedalîjâs Skrîveru Zinâtnes centra selekcionâri, Jegevas (Igaunija)<br />
Selekcijas institûta zinâtnieki un Dotnuvas (Lietuva) Zemkopîbas institûta<br />
pârstâvji. No ðîs ekspedîcijas izdevâs pârvest vçrtîgus dzeltenâs un sçjas<br />
lucernas paraugus, kas sastopami tikai ðo Igaunijas salu teritorijâ un aug<br />
vistâlâk uz Ziemeïiem.<br />
Ja valsts arî turpmâk finansiâli atbalstîs ðo ìençtisko resursu vâkðanu, tad<br />
rîkosim arî ðâdas zinâtniskâs ekspedîcijas. Tâs ir seviðíi svarîgas retu, arî citâs<br />
valstîs izzuduðu augu sugu saglabâðanâ, kam selekcijas darbâ ir<br />
nepârvçrtçjama nozîme.<br />
RAÞÎBA / NR.4 /
Change language