Latvijas kultūraugu gēnu banka - Agropols

Latvijas kultūraugu gēnu banka - Agropols Latvijas kultūraugu gēnu banka - Agropols

12.02.2015 Views

AUGKOPÎBA 12 miem par aireòu un auzeòairenu raþas (gan zaïmasas un sausnas raþas, gan sçklu raþas) veidoðanos, ganîbu zelmeòu produktivitâti, kâ arî 2. tabula Auzu un kartupeïu ðíiròu raþa bioloìiskâs lauksaimniecîbas apstâkïos Auzas - Klçts raþa, Salîdzinâjumâ Kartupeïi - Raþa, Salîdzinâjumâ ðíirne t ha -1 ar standartu ðíirne t ha -1 ar standartu 'Laima'- st. 5,25 0,00 'Sante' - st. 27,29 0 'Mâra' 5,08 -0,17 'Lenora' 24,21 -3,08 'Arta' 4,16 -1,09 'Brasla' - st. 27,84 0 'Lîva' 5,34 0,09 'Zîle' 22,85 -4,99 g0,05 0,43 'Bete' 34,34 6,50 'Magdalena' 23,14 -4,7 g0,05 3,74 Izvçrtçjam divu gadu darbu Veneranda Stramkale, LLZC Noslçgumam tuvojas otrais SIA Latgales lauksaimniecîbas zinâtnes centrs (LLZC) darbîbas gads. Zinâtniskâs darbîbas pamatâ ir Latvijas Zinâtnes padomes projekts, kuru vada Dr. hab. agr. Antons Ruþa. Ir izveidojusies laba sadarbîba LLZC projekta "Laukaugu audzçðanas tehnoloìijas agrotehnisko paòçmienu pçtîjumi - raþas, tâs kvalitâtes un racionâlas vadîbas modeïa izstrâde Austrumlatvijas agroklimatiskajiem apstâkïiem" îstenoðanâ. Ðajâ nolûkâ veikti plaði lauka izmçìinâjumi, pçtot jaunâko graudaugu kultûru - ziemas kvieðu, rudzu, tritikâles, mieþu, vasaras kvieðu, auzu ðíiròu îpaðîbas un to audzçðanas tehnoloìijas, lietojot jaunâkos herbicîdus, retardantus, fungicîdus, kâ arî mçslojumu. Ar katru gadu arî Latgalç palielinâs rapðu sçjumu platîbas. Lai varçtu sniegt nepiecieðamo informâciju zemniekiem, LLZC vairâkos izmçìinâjumos tiek pçtîta rapðu audzçðanas tehnoloìija. Îpaða vçrîba veltîta ZM apstiprinâtajai programmai par linu ìençtisko resursu izpçti un saglabâðanu, kur ietvertas Latvijâ izveidotâs ðíirnes un hibrîdi. Programmas ietvaros LLZC veic garðíiedras linu ðíiròu 'Vega 2' un 'E-68' izlases sçklas audzçðanu. Sadarbîbâ ar VAAD tiek veikta saimniecisko îpaðîbu novçrtçðana èetrâm garðíiedras un divâm eïïas linu ðíirnçm. LLZC izmçìinâjumos sâkusies arî daudzgadîgo zâlâju izpçte daþâdiem izmantoðanas veidiem. Sadarbîba ar zinâtniekiem LLZC veic plaðu sadarbîbu ar Latvijas un citu valstu zinâtniekiem. lucernas raþîbu atkarîbâ no ðíirnes, zelmeòa sastâva (sçts tîrsçjâ vai maisîjumâ ar timotiòu) un pïauðanas reþîma. Sâkuðies arî pçtîjumi kukurûzas mçsloðanâ. Protams, tika turpinâti iepriekðçjos gados uzsâktie pçtîjumi. Nâkamgad no 2. lîdz 4. jûlijam atkal notiks tradicionâlâ lauksaimniecîbas izstâde Vecauce-2004. Tâs devîze bûs "Latvijas lauku daþâdîba". Izveidots Latgales lauksaimniecîbas atbalsta projekts, kurâ piedalâs a/s Rçzeknes dzirnavnieks kâ pârtikas graudu iepircçjs, LLZC kâ zinâtniskais konsultants un padomdevçjs zemniekiem, kâ sadarbîbas partneri - somu un zviedru firmas Kemira Grow How, BASF, selekcijas un sçklkopîbas firma Swalöf Weibull AB. Sadarbîbas projektâ piedalâs vairâk nekâ 150 pârtikas graudu raþotâju saimniecîbu no Alûksnes, Gulbenes, Madonas, Jçkabpils, Balvu, Rçzeknes, Ludzas, Preiïu u.c. rajoniem. Jau gandrîz par tradîciju kïuvusi zemnieku apmâcîbas un informâcijas prakse: ziemâ - pârtikas graudu audzçtâju konference Rçzeknç, vasarâ - plaða Lauku diena LLZC izmçìinâjumos. Ðovasar ðîs Lauku dienas dalîbnieku skaits pârsniedza divus simtus. Tajâ tika izstâdîta arî jaunâkâ lauksaimniecîbas tehnika. Lauku dienâ aktîvi piedalîjâs ârvalstu speciâlisti. Plaða informâcija par iespaidiem sniegta þurnâlâ SW Dialog. LLZC piedalâs arî Austrumlatvijas rajonos notiekoðajâs lauku dienâs. Sadarbîbâ ar firmu Kemira Grow How un Somijas speciâlistiem tiek noteikta ar fosforu apstrâdâto sçklu efektivitâte vasaras rapðiem, vasaras mieþiem un kvieðiem. Tâ ir jaunâkâ tehnoloìija. Apstrâdâjot sçklas ar viegli ðíîstoðu fosforu, paaugstinâs fosfora izmantoðanas koeficients, tiek veicinâta augu attîstîba augðanas sâkumâ, iegûta lielâka raþa un augstâka kvalitâte. Atbalsts linkopjiem Noslçgts sadarbîbas lîgums ar SIA Latgales lini, kas sadarbojas ar Beïìijas uzòçmçjiem. Ðajâ sadarbîbas projektâ LLZC ir zinâtniskais konsultants. Zinâtnisko projektu realizâcijâ iesaistâs studenti no Rçzeknes augstskolas, LU Bioloìijas fakultâtes, kuri turpina pçtniecîbas darbu laboratorijâs un izstrâdâ bakalaura un maìistra darbus. Kopîgi gatavojam publikâcijas starptautiskajâm konferencçm. Sekmîgi risinâs starptautiskâ sadarbîba. Jûnija beigâs piedalîjâmies starptautiskajâ konferencç Poznaòâ (Polijâ) - Dabîgo ðíiedru zinâtniskâs pçtniecîbas institûtâ, kas ir FAO Eiropas kooperatîvâs programmas koordinâcijas centrs. Informçjâm par liniem, to ìençtiskajiem resursiem Latvijâ, par izpçti un saglabâðanu. Veiksmîga sadarbîba izveidojusies ar Lietuvas Upîtes izmçìinâjumu staciju, Baltkrievijas un Krievijas Linu zinâtniskâs pçtniecîbas institûtiem, Vâcijas firmu DSV. Jûlija beigâs LLZC piedalîjâs mâcîbu braucienâ uz Franciju, lai iepazîtos ar linu audzçðanas, novâkðanas tehnoloìijâm un pârstrâdi. Ar iegûto informâciju tika iepazîstinâti linu audzçtâji lauku dienâ Rçzeknes rajona SIA Kruíi. Vienots informâcijas centrs Rçzeknes rajona padomç kopîgi ar LLZC tika izveidots Latgales lauksaimniecîbas uzòçmçjdarbîbas un informâcijas centrs, ar kura atbalstu Austrumlatvijas reìionâ rîko konferences, seminârus, lauka dienas un citus pasâkumus lauku uzòçmçjiem. Ðâ centra uzdevums - veicinât zinâtnes pçtîjumu rezultâtu popularizçðanu un ievieðanu raþoðanâ. Aizvadîtais gads bija darbîgs un radoðs. Par sapratni un palîdzîbu vçlamies visiem, ar ko sadarbojamies, izteikt lielu pateicîbu. Îpaðu paldies - ZM un LAD speciâlistiem, kas veicina mûsu darbîbu un palîdz ieviest progresîvâkos saimniekoðanas paòçmienus zemnieku saimniecîbâs. RAÞÎBA / NR.4 /

13 AUGKOPÎBA Vçrtîgâs auzeòairenes (Festulolium) Iveta Gûtmane, SIA Latvijas ðíirnes sçklas Kâpçc radâs auzeòairenes Auzeòairene (Festulolium) ir samçrâ jauns un maz pçtîts kultûraugs gan Latvijâ, gan citâs pasaules valstîs. Par auzeòairençm uzskata hibrîdus starp ganîbu, viengadîgo vai daudzziedu aireni un pïavas vai niedru auzeni. Visas minçtâs stiebrzâles ir nozîmîgi lopbarîbas zâlaugi. Tâm visâm ir no agronomiskâ un lopkopîbas viedokïa atðíirîgas îpaðîbas, taèu neviena no tâm nesatur visas ðîs îpaðîbas kopumâ. Airençm ir raksturîga âtra attîstîba, augsts raþîgums, kâ arî ïoti laba lopbarîbas kvalitâte. Centrâleiropas valstîs airenes ir ieòçmuðas stabilu vietu un citu lopbarîbâ izmantojamo stiebrzâïu starpâ kïûst aizvien populârâkas savas kvalitâtes un raþîguma dçï, savukârt Ziemeïeiropas valstîs ðâda tendence nav novçrojama. Tas saistîts galvenokârt ar aireòu ziemcietîbas problçmâm, kas ir galvenais kavçklis to plaðâkai ievieðanai. Auzenes toties izceïas ar ilggadîbu, labu ziemcietîbu, izturîbu pret slimîbâm un nelabvçlîgiem klimatiskajiem apstâkïiem. Tâs ir âtri augoðas, raþîgas, arî ataugðana pçc nopïauðanas un noganîðanas ir laba. Taèu barîbas kvalitâtes ziòâ auzenes nav tik vçrtîgas kâ airenes. Selekcionâri jau ilgu laiku krustoðanas ceïâ ir mçìinâjuði apvienot ðo kultûraugu labâs îpaðîbas un iegût jaunas ðíirnes. Pirmie aireòu un auzeòu krustoðanas mçìinâjumi jau bijuði Anglijâ kopð 1933. gada - krustojot daudzziedu aireni un niedru auzeni, taèu ilgi nav izdevies izveidot stabilu ðíirni. Pirmâ auzeòairenes ðíirne 'Kenhy' tika izveidota tikai 1977. gadâ. Hibridizâcijâ izmantoto striebrzâïu apraksts Ganîbu airene ir viena no visraþîgâkajâm un vçrtîgâkajâm lopbarîbas zâlçm ar augstu kvalitâti. Proteîna satura ziòâ tâ pielîdzinâma tauriòzieþiem, tai ir laba apçdamîba un sagremojamîba. Ganîbu airene ir pamatzâle daudzgadîgajâs ganîbâs, dod augstu un kvalitatîvu raþu gan ganîbâs, gan pïaujamos zâlâjos, âtri attîstâs sçjas gadâ. Labi cero un ataug, ja vien tiek dots pietiekams slâpekïa mçslojums. Ziemcietîba vidçja, necieð ilgstoðu sausumu. Ðis kultûraugs Latvijâ nav pietiekami plaði izplatîts galvenokârt tâ ziemcietîbas dçï. Daudzziedu airene barîbas vçrtîbas ziòâ pârspçj citas stiebrzâles, jo satur vairâk proteîna. Âtri aug un attîstâs jau sçjas gadâ, veìetâcijas periodâ dod vairâkus pïâvumus. Labi panes pïauðanu un apganîðanu. Tâ kâ daudzziedu airenes izcelsme ir Eiropas dienvidi, tâ Latvijâ aug kâ viengadîgs kultûraugs. Tâs galvenais trûkums ir vâjâ ziemcietîba. Viengadîgâ airene ir ïoti vçrtîgs, augstraþîgs lopbarîbas kultûraugs, kas izceïas ar seviðíu âtraudzîbu un ïoti labu ataugðanas spçju. Tâpat kâ daudzziedu airene barîbas vçrtîbas ziòâ pârsniedz citas stiebrzâles. Pïavas auzene ir viena no vçrtîgâkajâm un izplatîtâkajâm pïavu un ganîbu zâlçm. Tâ ir ilggadîga, labi ataug pçc pïaujas un apganîðanas un dod labas kvalitâtes lopbarîbu. Pïavas auzenei ir ïoti laba ziemcietîba, tâ ir izturîga pret lapu slimîbâm. Samçrâ pieticîga augðanas apstâkïu ziòâ. Labi pacieð sausumu, spçj pielâgoties. Latvijâ pïavas auzene tiek izmantota plaðâk nekâ ganîbu airene. Piemçram, Latvijas valsts subsîdiju izmaksu kopsavilkumâ par realizçtajâm zâlâju ðíirnes sçklâm redzams, ka 2001. gadâ pârdotas 14,4 t pïavas auzenes, bet 2002. gadâ - 26,9 t. Salîdzinâjumam - ganîbu airene attiecîgi 7,4 t un 19,3 t. Tas ir galvenokârt saistîts ar pïavas auzenes labo ziemcietîbu, kâ arî tâs raþîgumu. Taèu pïavas auzene no ganîbu airenes atpaliek lopbarîbas kvalitâtes ziòâ. Niedru auzene ir augstraþîga, ar spçcîgu sakòu sistçmu, tai ir laba ziemcietîba, un zelmeòi ir ïoti ilggadîgi. Niedru auzene izceïas arî ar savu sausumizturîbu. Latvijas apstâkïos tâ ir maz pçtîta un audzçta. Niedru auzenes izmantoðanu ierobeþo samçrâ asâs un rupjâs lapas: lopi to çd nelabprât. Auzeòaireòu raksturîgâkâs îpaðîbas Daþâdo hibrîdu veidoðanas variantu dçï auzeòairençs var dominçt gan aireòu, gan pïavas auzenes, gan niedru auzenes îpaðîbas. Tâs atðíiras pçc izskata, raþîbas un barîbas kvalitâtes. Atðíirîga ir arî daþâdo auzeòaireòu ðíiròu izturîba pret slimîbâm un nelabvçlîgiem klimatiskajiem apstâkïiem. Galvenâs prasîbas, selekcionçjot auzeòairenes ðíirni, ir ðâdas: • augstraþîgums un laba barîbas kvalitâte (kâ daudzziedu airenei); • jânodroðina vismaz trîs pïâvumi otrajâ raþas gadâ; • jâbût daudzgadîgai, ziemcietîgai. Auzeòairenes ir ziemcietîgâkas un izturîgâkas pret slimîbâm nekâ airenes, tâm ir labâka ataugðanas spçja, barîbas vielu kvalitâtes ziòâ tâs pârspçj auzenes. Galvenais auzeòaireòu popularitâtes cçlonis - tâs ir ziemcietîgâkas par airençm (îpaði daudzziedu aireni), kas nodroðina ilggadîgu augstas kvalitâtes lopbarîbas raþu. Auzeòairenes varçtu bût perspektîvs kultûraugs ne tikai Ziemeïeiropâ, bet arî Latvijâ. Lai arî auzeòairençm kopumâ nav tik laba barîbas kvalitâte kâ airençm (tostarp arî hibrîdajâm airençm), tomçr to izturîgums, ziemcietîba, un tâlab arî samçrâ augstais raþîgums ir vçrâ òemamas iezîmes. Kvalitâtes un konkurçtspçjîgâs raþîbas dçï auzeòairenes var ieòemt lîdzvçrtîgu vietu starp Baltijas valstîs izplatîtâkajâm stiebrzâlçm - timotiòu un pïavas auzeni. Par to arî liecina gan Latvijâ, gan Lietuvâ selekcionçtâs un reìistrçtâs auzeòaireòu ðíirnes. Lietuvâ selekcionçtâ auzeòairenes ðíirne 'Punia' (daudzziedu airenes un pïavas auzenes krustojums) ir iekïauta Lietuvas katalogâ kopð 1998. gada. Tâ ir raþîga, ar labu kvalitâti un ziemcietîbu. Latvijâ LLU Skrîveru Zinâtnes centrâ izveidotâ tetraploîdâ auzeòairenes ðíirne 'Ape' ir ganîbu airenes un pïavas auzenes krustojums. Latvijas augu ðíiròu katalogâ 'Ape' ir iekïauta no 2003. gada. Tai piemît ganîbu airenes, daudzziedu airenes un pïavas auzenes îpaðîbas. Pçc morfoloìiskâm îpaðîbâm tâ lîdzinâs ganîbu airenei, taèu tâs plaukðanas laiks ir par nedçïu agrâks. Ziemcietîba labâka nekâ ganîbu airenei, tomçr ne tik laba kâ pïavas auzenei. Izturîba pret slimîbâm lîdzîga kâ ganîbu airenei. Sçklu raþa tikai nedaudz zemâka kâ ganîbu airenei: 700-900 kg/ha. RAÞÎBA / NR.4 /

13<br />

AUGKOPÎBA<br />

Vçrtîgâs auzeòairenes (Festulolium)<br />

Iveta Gûtmane,<br />

SIA <strong>Latvijas</strong> ðíirnes sçklas<br />

Kâpçc radâs auzeòairenes<br />

Auzeòairene (Festulolium) ir samçrâ<br />

jauns un maz pçtîts kultûraugs gan<br />

Latvijâ, gan citâs pasaules valstîs. Par<br />

auzeòairençm uzskata hibrîdus starp<br />

ganîbu, viengadîgo vai daudzziedu<br />

aireni un pïavas vai niedru auzeni. Visas<br />

minçtâs stiebrzâles ir nozîmîgi<br />

lopbarîbas zâlaugi. Tâm visâm ir no<br />

agronomiskâ un lopkopîbas viedokïa<br />

atðíirîgas îpaðîbas, taèu neviena no<br />

tâm nesatur visas ðîs îpaðîbas kopumâ.<br />

Airençm ir raksturîga âtra attîstîba,<br />

augsts raþîgums, kâ arî ïoti laba<br />

lopbarîbas kvalitâte. Centrâleiropas<br />

valstîs airenes ir ieòçmuðas stabilu<br />

vietu un citu lopbarîbâ izmantojamo<br />

stiebrzâïu starpâ kïûst aizvien<br />

populârâkas savas kvalitâtes un<br />

raþîguma dçï, savukârt Ziemeïeiropas<br />

valstîs ðâda tendence nav<br />

novçrojama. Tas saistîts galvenokârt<br />

ar aireòu ziemcietîbas problçmâm,<br />

kas ir galvenais kavçklis to plaðâkai<br />

ievieðanai.<br />

Auzenes toties izceïas ar ilggadîbu,<br />

labu ziemcietîbu, izturîbu pret slimîbâm<br />

un nelabvçlîgiem klimatiskajiem<br />

apstâkïiem. Tâs ir âtri augoðas, raþîgas,<br />

arî ataugðana pçc nopïauðanas un<br />

noganîðanas ir laba. Taèu barîbas<br />

kvalitâtes ziòâ auzenes nav tik vçrtîgas<br />

kâ airenes.<br />

Selekcionâri jau ilgu laiku krustoðanas<br />

ceïâ ir mçìinâjuði apvienot ðo<br />

kultûraugu labâs îpaðîbas un iegût<br />

jaunas ðíirnes. Pirmie aireòu un<br />

auzeòu krustoðanas mçìinâjumi jau<br />

bijuði Anglijâ kopð 1933. gada -<br />

krustojot daudzziedu aireni un niedru<br />

auzeni, taèu ilgi nav izdevies izveidot<br />

stabilu ðíirni. Pirmâ auzeòairenes<br />

ðíirne 'Kenhy' tika izveidota tikai<br />

1977. gadâ.<br />

Hibridizâcijâ izmantoto<br />

striebrzâïu apraksts<br />

Ganîbu airene ir viena no<br />

visraþîgâkajâm un vçrtîgâkajâm<br />

lopbarîbas zâlçm ar augstu kvalitâti.<br />

Proteîna satura ziòâ tâ pielîdzinâma<br />

tauriòzieþiem, tai ir laba apçdamîba<br />

un sagremojamîba. Ganîbu airene ir<br />

pamatzâle daudzgadîgajâs ganîbâs,<br />

dod augstu un kvalitatîvu raþu gan<br />

ganîbâs, gan pïaujamos zâlâjos, âtri<br />

attîstâs sçjas gadâ. Labi cero un<br />

ataug, ja vien tiek dots pietiekams<br />

slâpekïa mçslojums. Ziemcietîba<br />

vidçja, necieð ilgstoðu sausumu. Ðis<br />

kultûraugs Latvijâ nav pietiekami<br />

plaði izplatîts galvenokârt tâ<br />

ziemcietîbas dçï.<br />

Daudzziedu airene barîbas<br />

vçrtîbas ziòâ pârspçj citas stiebrzâles,<br />

jo satur vairâk proteîna. Âtri aug un<br />

attîstâs jau sçjas gadâ, veìetâcijas<br />

periodâ dod vairâkus pïâvumus. Labi<br />

panes pïauðanu un apganîðanu.<br />

Tâ kâ daudzziedu airenes izcelsme<br />

ir Eiropas dienvidi, tâ Latvijâ aug kâ<br />

viengadîgs kultûraugs. Tâs galvenais<br />

trûkums ir vâjâ ziemcietîba.<br />

Viengadîgâ airene ir ïoti vçrtîgs,<br />

augstraþîgs lopbarîbas kultûraugs,<br />

kas izceïas ar seviðíu âtraudzîbu un<br />

ïoti labu ataugðanas spçju. Tâpat kâ<br />

daudzziedu airene barîbas vçrtîbas<br />

ziòâ pârsniedz citas stiebrzâles.<br />

Pïavas auzene ir viena no vçrtîgâkajâm<br />

un izplatîtâkajâm pïavu un<br />

ganîbu zâlçm. Tâ ir ilggadîga, labi<br />

ataug pçc pïaujas un apganîðanas<br />

un dod labas kvalitâtes lopbarîbu.<br />

Pïavas auzenei ir ïoti laba ziemcietîba,<br />

tâ ir izturîga pret lapu slimîbâm.<br />

Samçrâ pieticîga augðanas apstâkïu<br />

ziòâ. Labi pacieð sausumu, spçj<br />

pielâgoties. Latvijâ pïavas auzene tiek<br />

izmantota plaðâk nekâ ganîbu airene.<br />

Piemçram, <strong>Latvijas</strong> valsts subsîdiju<br />

izmaksu kopsavilkumâ par realizçtajâm<br />

zâlâju ðíirnes sçklâm redzams, ka<br />

2001. gadâ pârdotas 14,4 t pïavas<br />

auzenes, bet 2002. gadâ - 26,9 t.<br />

Salîdzinâjumam - ganîbu airene<br />

attiecîgi 7,4 t un 19,3 t. Tas ir<br />

galvenokârt saistîts ar pïavas auzenes<br />

labo ziemcietîbu, kâ arî tâs raþîgumu.<br />

Taèu pïavas auzene no ganîbu airenes<br />

atpaliek lopbarîbas kvalitâtes ziòâ.<br />

Niedru auzene ir augstraþîga, ar<br />

spçcîgu sakòu sistçmu, tai ir laba<br />

ziemcietîba, un zelmeòi ir ïoti ilggadîgi.<br />

Niedru auzene izceïas arî ar savu<br />

sausumizturîbu. <strong>Latvijas</strong> apstâkïos tâ ir<br />

maz pçtîta un audzçta. Niedru auzenes<br />

izmantoðanu ierobeþo samçrâ asâs un<br />

rupjâs lapas: lopi to çd nelabprât.<br />

Auzeòaireòu raksturîgâkâs<br />

îpaðîbas<br />

Daþâdo hibrîdu veidoðanas variantu<br />

dçï auzeòairençs var dominçt gan<br />

aireòu, gan pïavas auzenes, gan<br />

niedru auzenes îpaðîbas. Tâs atðíiras<br />

pçc izskata, raþîbas un barîbas<br />

kvalitâtes. Atðíirîga ir arî daþâdo<br />

auzeòaireòu ðíiròu izturîba pret<br />

slimîbâm un nelabvçlîgiem klimatiskajiem<br />

apstâkïiem.<br />

Galvenâs prasîbas, selekcionçjot<br />

auzeòairenes ðíirni, ir ðâdas:<br />

• augstraþîgums un laba barîbas<br />

kvalitâte (kâ daudzziedu airenei);<br />

• jânodroðina vismaz trîs pïâvumi<br />

otrajâ raþas gadâ;<br />

• jâbût daudzgadîgai, ziemcietîgai.<br />

Auzeòairenes ir ziemcietîgâkas un<br />

izturîgâkas pret slimîbâm nekâ<br />

airenes, tâm ir labâka ataugðanas<br />

spçja, barîbas vielu kvalitâtes ziòâ<br />

tâs pârspçj auzenes. Galvenais<br />

auzeòaireòu popularitâtes cçlonis -<br />

tâs ir ziemcietîgâkas par airençm<br />

(îpaði daudzziedu aireni), kas<br />

nodroðina ilggadîgu augstas<br />

kvalitâtes lopbarîbas raþu.<br />

Auzeòairenes varçtu bût perspektîvs<br />

kultûraugs ne tikai Ziemeïeiropâ, bet arî<br />

Latvijâ. Lai arî auzeòairençm kopumâ<br />

nav tik laba barîbas kvalitâte kâ<br />

airençm (tostarp arî hibrîdajâm<br />

airençm), tomçr to izturîgums, ziemcietîba,<br />

un tâlab arî samçrâ augstais<br />

raþîgums ir vçrâ òemamas iezîmes.<br />

Kvalitâtes un konkurçtspçjîgâs raþîbas<br />

dçï auzeòairenes var ieòemt lîdzvçrtîgu<br />

vietu starp Baltijas valstîs izplatîtâkajâm<br />

stiebrzâlçm - timotiòu un pïavas auzeni.<br />

Par to arî liecina gan Latvijâ, gan<br />

Lietuvâ selekcionçtâs un reìistrçtâs<br />

auzeòaireòu ðíirnes.<br />

Lietuvâ selekcionçtâ auzeòairenes<br />

ðíirne 'Punia' (daudzziedu airenes un<br />

pïavas auzenes krustojums) ir<br />

iekïauta Lietuvas katalogâ kopð<br />

1998. gada. Tâ ir raþîga, ar labu<br />

kvalitâti un ziemcietîbu.<br />

Latvijâ LLU Skrîveru Zinâtnes centrâ<br />

izveidotâ tetraploîdâ auzeòairenes<br />

ðíirne 'Ape' ir ganîbu airenes un<br />

pïavas auzenes krustojums. <strong>Latvijas</strong><br />

augu ðíiròu katalogâ 'Ape' ir iekïauta<br />

no 2003. gada. Tai piemît ganîbu<br />

airenes, daudzziedu airenes un pïavas<br />

auzenes îpaðîbas. Pçc morfoloìiskâm<br />

îpaðîbâm tâ lîdzinâs ganîbu airenei,<br />

taèu tâs plaukðanas laiks ir par nedçïu<br />

agrâks. Ziemcietîba labâka nekâ<br />

ganîbu airenei, tomçr ne tik laba kâ<br />

pïavas auzenei. Izturîba pret slimîbâm<br />

lîdzîga kâ ganîbu airenei. Sçklu raþa<br />

tikai nedaudz zemâka kâ ganîbu<br />

airenei: 700-900 kg/ha.<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!