Latvijas kultÅ«raugu gÄnu banka - Agropols
Latvijas kultÅ«raugu gÄnu banka - Agropols Latvijas kultÅ«raugu gÄnu banka - Agropols
AUGKOPÎBA 10 Priekuïu selekcijas stacija jubilejas gadâ Uldis Miglavs, Dr. agr., Priekuïu SS Priekuïu selekcijas stacijai (SS) 2003. gads ir îpaðs - 11. jûlijâ stacija atzîmçja savas darbîbas deviòdesmito gadadienu. Stacijas lîdzðinçjâs darbîbas laikâ izveidota 101 ðíirne 25 daþâdiem laukaugiem - labîbâm, kartupeïiem, stiebrzâlçm, âboliòiem, pâkðaugiem, tehniskajâm kultûrâm. Paðlaik stacija ir vairâk nekâ 20 ðíiròu selekcionâra tiesîbu îpaðniece, bet Latvijas augu ðíiròu katalogâ iekïautas 16 laukaugu 39 ðíirnes, kas izveidotas Priekuïos. Jâapzinâs, ka ðodien zinâtnisko darbu vairs nevar sekmîgi veikt zinâtnieks vienpatnis, un pat vienai atseviðíai iestâdei tas nav pa spçkam. Ir nepiecieðama plaða daþâdu lîmeòu daudzu zinâtnieku un zinâtnieku kolektîvu sadarbîba. Priekuïu zinâtniekiem ðâda sadarbîba paðlaik izveidojusies ar 12 valstu 32 zinâtnieku kolektîviem. Tâ arî devusi augïus. Ðâdas sadarbîbas rezultâtâ pçdçjos divos gados pabeigtas un aizstâvçtas trîs doktora disertâcijas: 2002. gadâ to izdarîja Arta Kronberga, bet ðajâ gadâ - Linda Legzdiòa un Ilze Skrabule. Visas disertâcijas aizsâk Priekuïu selekcijas stacijâ un arî Latvijâ jaunu selekcijas virzienu. Ceram piedâvât Latvijas tritikâli Tritikâles audzçðana Latvijâ sâkusies nesen, bet tai ir lielas perspektîvas. Ðî kultûra ir mazâk prasîga par kvieðiem, raþîgâka par rudziem un ar ïoti plaðâm izmantoðanas iespçjâm - gan maizes cepðanâ, gan spirta rûpniecîbâ, gan lopbarîbâ. Tâ kâ tâ ir jauna kultûra un Latvijâ vçl nav mûsu agroekoloìiskajiem apstâkïiem piemçrotu ðíiròu, tad paðlaik Latvijâ audzç Polijas, Zviedrijas, Vâcijas vai Baltkrievijas ðíiròu tritikâli. Priekuïos izveidotas tritikâles ðíirnes sagaidâmas tuvâkajos gados. Kailgraudu mieþi Mums visiem ir labi pazîstami mieþi, kuru graudus ietver plçksnes. Taèu pçdçjos gados selekcionâriem izdevies izveidot kailgraudu mieþu formas, kuru graudus, lîdzîgi kvieðiem un rudziem, neapòem plçksnes. Tâ bûtîbâ ir jauna kultûra, bet, kâ viss jaunais, nâk ar zinâmâm problçmâm. Tai ir savas pozitîvâs un negatîvâs iezîmes. Par pozitîvâm jâatzîst paaugstinâtâ graudu barîbas vçrtîba, ievçrojami samazinâtais kokðíiedras saturs, labâks aminoskâbju un vitamînu sastâvs, kam ir svarîga nozîme pârtikas rûpniecîbâ un lopbarîbas raþoðanâ. Par negatîvâm jâuzskata graudu lielâka jutîba pret dîgïa bojâðanu kulðanas laikâ un palielinâta ieòçmîba pret daþâm slimîbâm Jaunais kartupeïu selekcijâ Kartupeïi ir visiem Latvijâ labi pazîstami kâ otrâ maize. Tâ ir samçrâ sena kultûra, bet attîstîbas gaitâ arî tai Latvijâ iespçjami savi jaunumi. Pasaulç kartupeïus arvien plaðâk izmanto daþâdu pârtikas produktu gatavoðanâ, bet Latvijâ pârstrâdei - ïoti maz. Tâ kâ ðíirnes izveidoðanai nepiecieðami 10-12 gadi, tad saprotama savlaicîga selekcijas virziena attîstîba. Katram ðíirnes izmantoðanas veidam, jo seviðíi pârstrâdei pârtikas produktos, ir savas îpaðas prasîbas, kuras apmierinât nemaz nav tik viegli. Ceram, ka ðâdas, Priekuïos izveidotâs ðíirnes, mûsu kartupeïu pârstrâdes uzòçmumi nâkotnç izmantos plaðâk. Jaunumi ðíiròu klâstâ Latvija paðlaik gatavojas dalîbai ES. Lai Latvijas ðíirnes iekïautu ES kopçjâ ðíiròu katalogâ, to nosaukumi nedrîkst bût vienâdi vai lîdzîgi ar jau katalogâ reìistrçtâm attiecîgâs kultûraugu grupas ðíirnçm. Tâdçï bijâm spiesti vairâkâm mûsu ðíirnçm mainît nosaukumu. (sk. tabulu) No 2003. gada Latvijas augu ðíiròu katalogâ iekïautas divas Priekuïos izaudzçtâs kartupeïu ðíirnes 'Undine' un 'Lenora'. Abas ðíirnes atbilst galda kartupeïu prasîbâm. To bumbuïiem raksturîga dzeltena miza un mîkstums. Pçc vârîðanas tie ir miltaini, atdziestot netumðojas, ar ïoti labu izskatu un garðu. 'Lenora' pieskaitâma vidçji agro ðíiròu grupai, ko tik ïoti pieprasa audzçtâji. Tâ ir izturîga pret kartupeïu vçzi un nematodi, vidçja izturîga pret lakstu puvi. 'Undine' atbilst vidçji vçlo ðíiròu iedalîjumam un vâcama septembra otrâ pusç. Ðíirnei piemît samçrâ augsta izturîba pret lakstu puvi. Tâdçï to varçtu audzçt bioloìiskâs produkcijas raþotâji. Ðíirnes 'Undine' bumbuïi noder arî frî gatavoðanai. Nâkamgad katalogâ tiks iekïautas vçl divas jaunas Priekuïu selekcionâru izaudzçtâs kartupeïu ðíirnes 'Magdalena' un 'Monta'. Arî ðîs ðíirnes pieder galda kartupeïu ðíiròu grupai. 'Magdalena' atbilst vidçji vçlo ðíiròu grupai un vâcama septembra sâkumâ, jo ir agrâka nekâ ðîs paðas grupas ðíirne 'Undine'. Jauno ðíirni raksturo apaïi ovâli bumbuïi, kam ir sarkana miza un dzeltens mîkstums. Izvârîti bumbuïi ir miltaini, netumðojas. 'Monta' papildinâs agro ðíiròu grupu. Pçc agrînuma tâ pielîdzinâma ðíirnçm 'Madara' un 'Agrie Dzeltenie'. Bumbuïi ir ovâli, pçc vârîðanas maz miltaini, dzeltenu mizu un mîkstumu. Abas jaunâs ðíirnes ir izturîgas pret kartupeïu vçzi un nematodi. Priekuïu selekcionâri tuvâkâ nâkotnç piedâvâs audzçtâjiem trîs daþâdas jaunas ziròu ðíirnes: 'Zaiga', 'Retro', 'Bruno'. 'Zaiga' ir augstraþîga baltziedu ðíirne ar gaiði zaïâm, ïoti garðîgâm sçklâm, paredzçta audzçðanai mistrâ ar mieþiem. Ðîs ðíirnes iekïauðanu audzçt ieteicamo sarakstâ ar nepacietîbu gaida tie zemnieki, kuriem izdevâs iepazîties ar 'Zaigu', gan izmçìinot to savos laukos vçl kâ selekcijas perspektîvo materiâlu, gan daþâdâs izstâdçs un degustâcijâs. 'Retro' tapis izlases ceïâ no sen pazîstamâs un îpaði svçtku reizçs iekârotâs vecâs vietçjâs sârtziedu ziròu ðíirnes 'Brûnais retelis', kuram ir lielas brûni marmorçtas izcili garðîgas sçklas, kas dârgi maksâ tirgû. 'Retro' audzçjams mistros ar mieþiem vai citu balstaugu. 'Bruno' vçl turpinâs AVS un SIN testi. Ðî ðíirne varçtu bût interesanta tiem, kuri vçlas audzçt brûnos ziròus bez balstauga, jo tai ir zems augums (lîdz 70 cm) un reducçtas lapas (tâ dçvçtâ ûsainâ ðíirne). Kultûraugs Nosaukums vecais jaunais Pïavu auzene Rita Arita Kartupeïi Nora Lenora Unda Undine Magda Magdalena RAÞÎBA / NR.4 /
11 AUGKOPÎBA Pârmaiòas un jaunumi Vecaucç Zinta Gaile, Dr. agr. Latvijas Lauksaimniecîbas universitâtes mâcîbu un pçtîjumu saimniecîbai Vecauce (LLU MPS) 2003. gads saistâs ar pârmaiòâm, ko saimniecîbas dzîvç un raþoðanâ ienes jauns direktors. Maijâ aizsaulç aizgâja iepriekðçjais LLU MPS Vecauce direktors Ludvigs Teteris. Pçc ilgstoðâm pârrunâm ar kandidâtiem un saskaòâ ar LLU rektora profesora Pçtera Buðmaòa rîkojumu par saimniecîbas direktoru tika iecelts lauksaimniecîbas ekonomikas bakalaurs, LLU 2003. gada absolvents Aivis Aizsilnieks. A. Aizsilnieks no 1995. lîdz 1999.gadam mâcîjies Valsts Priekuïu lauksaimniecîbas tehnikuma mehanizâcijas nodaïâ, bet pçc tam studçjis LLU Ekonomikas fakultâtç uzòçmçjdarbîbas un vadîbas specialitâtç. Bûdams students, uzòçmies LLU Studentu paðpârvaldes vadîtâja pienâkumus. Lîdztekus studijâm arî visu laiku strâdâjis vecâku Ilzes un Aivara Aizsilnieku zemnieku saimniecîbâ Allaþu pagasta Graudiòos (kopplatîba 200 ha, 65 slaucamo govju ganâmpulks), kur gûta nopietna lauksaimnieciskâs raþoðanas pieredze. Jaunâ direktora vadîbâ LLU MPS Vecauce vadîba un pârvalde kïuvusi demokrâtiskâka. Kopâ ar speciâlistiem tiek veidots Vecauces nâkotnes redzçjums, kâ arî domâts par iespçjâm to îstenot. Mçs, vecaucnieki, nâkotnç raugâmies cerîgi. LLU MPS Vecauce darbîba kopð 1998. gada notiek trijos, savstarpçji cieði saistîtos galvenajos virzienos: lauksaimnieciskâs produkcijas raþoðana; LLU studentu apmâcîba, apgûstot visu fakultâðu pirmo kursu studiju priekðmetu Praktiskâ lauku saimniecîba un mâcîbu prakses turpmâko kursu studentiem; zinâtniskie Graudaugu raþa LLU MPS Vecauce 2003. gadâ pçtîjumi augkopîbâ un lopkopîbâ. Lauksaimnieciskâs produkcijas raþoðana Vecauce ir daudznozaru lielsaimniecîba, kurâ saskaòâ ar senâm tradîcijâm nodarbojas ar graudaugu un kartupeïu ðíirnes sçklas raþoðanu, augïkopîbu, kâ arî piena un gaïas govkopîbu. Tiek apsaimniekoti 1837,12 ha zemes, tai skaitâ - 1578,3 ha lauksaimniecîbâ izmantojamâs zemes (LIZ). Augïkopîbâ 50 ha lielais augïu dârzs pakâpeniski tiek pârveidots atbilstoði mûsdienu prasîbâm, mainot ðíiròu klâstu, kâ arî ierîkojot intensîva tipa stâdîjumus. Gads saimniecîbai bija ïoti raþîgs, taèu visu izauguðo nebija iespçjams novâkt. Arî Zemgalç. Vecauces tîrumiem kaitçja vispirms sausums jûlijâ un augusta pirmajâ pusç, kas bija postoðâks nekâ pçrn, bet pçc tam - ilgstoðâs lietavas (sk. 1. tabulu). Pateicoties veiksmîgai sadarbîbai ar firmu Kesko Agro, pârdots pçdçjos gados rekordliels ziemas kvieðu sçklas daudzums - 449 t. Tagad bieþi jâdzird, ka Zemgalç un Kurzemç lietavu radîtie zaudçjumi ir bijuði niecîgi, salîdzinot ar Vidzemi un it îpaði Latgali. Piekrist var vienîgi tam, ka mûsu zonâ zaudçjumi bija samçrâ mazâki, bet tomçr apjomîgi. Kâ citâdi lai nosauc raþas samazinâðanos par 1,6 t ha -1 un pilnîgi visu atlikuðo mieþu sadîgðanu vârpâs Daïa auzu raþas 27. augusta vçtrâ vienkârði tika aizpûsta pa gaisu, arî sçklas auzu sçjumi daudzviet sadîga vârpâs, ko nebijâm novçrojuði vismaz pçdçjos 20 gados. Labi veicâs ar kartupeïu un rupjâs lopbarîbas raþoðanu. Sçklas kartupeïu laukos ieguvâm 23,4 t ha -1 lielu raþu. Ziemai ir sagatavots 800 t siena, 2470t skâbbarîbas no daudzgadîgajiem zâlâjiem un 3000 t kukurûzas skâbbarîbas. Toties 1. tabula Graudaugu vai Novâktâ platîba un raþa pirms Novâktâ platîba un raþa pçc pâkðaugu suga lietus perioda - lîdz 15. augustam lietus perioda - septembrî ha Klçts raþa, t ha -1 ha Klçts raþa, t ha -1 Ziemas kvieði 294 4,4 - - Mieþi 113 3,8 189 2,2 Auzas - - 37 2,6 Ziròi 102,9 - - ziemas rapðu laukus pilnîbâ pârsçjâm ar kukurûzu. Paðlaik 2004. gada raþai iesçti 52 ha ziemas rapðu un 228 ha ziemas kvieðu. Ganâmpulkâ ir 737 piena ðíiròu liellopi, tai skaitâ 325 slaucamâs govis, galvenokârt Latvijas brûnâs ðíirnes. Ðâ gada laikâ esam palielinâjuði izslaukumu: kâ liecina 7. novembra piena pârraudzîbas dati, bija izslaukts 5031 kg piena no govs ar 4,28% tauku saturu un 3,18% olbaltumvielas. Saimniecîbâ ir 96 gaïas ðíiròu liellopi - Ðarolç, Herefordas un Limuzîna ðíirnes dzîvnieki. Paredzçts gaïas lopu ganâmpulku 2004. gadâ paplaðinât. Studentu apmâcîba Studentu apmâcîbâ krasu pârmaiòu nav bijis. Studiju priekðmetu vada docents Dr. agr. Ivars Rûvalds, bet lektoru pienâkumus izpilda gandrîz visi saimniecîbas speciâlisti. Pçrn studiju priekðmetu Praktiskâ lauku saimniecîba apguvuði 886 studenti, bet 2003. gadâ lîdz 1. novembrim - 696 studenti. Katra jaunâ studiju gada studenti atzîst ðo priekðmetu par vajadzîgu. Paði vçrîgi sekojam viòu atsauksmçm. Ðogad Jânis Kopmanis veica pçtîjumu "LLU visu fakultâðu studiju priekðmets Praktiskâ lauku saimniecîba vecâko kursu studentu vçrtçjumâ". Tika aptaujâti 108 LLU pilna laika studiju 3. un 4. kursu studenti no daþâdâm fakultâtçm. Iepriecinâja fakts, ka, nonâkot vecâkajos kursos, studenti par ðo priekðmetu saglabâjuði labas atmiòas, pat pieaudzis pozitîvo vçrtçjumu îpatsvars, jo studentiem jau bijusi iespçja pârliecinâties, ka Vecaucç gûtâ pieredze noder tâlâkajâ studiju procesâ. Jaunumi augkopîbas izmçìinâjumu laukos No ðâ gada uzsâkta pâreja visu pçtîjumu izvietoðanai trijos stacionâros izmçìinâjumu laukos, kas kopumâ aizòem 68,5 ha. Tostarp 15 ha ir sertificçts lauks pçtîjumiem bioloìiskâs lauksaimniecîbas vajadzîbâm. Lîdz ðim izmçìinâjumi tika izvietoti daþâdos laukos atbilstoði augmaiòai. Bet ðogad ar ðíiròu salîdzinâðanu un vçrtçðanu bioloìiskâs lauksaimniecîbas apstâkïos uzsâkti pçtîjumi bioloìiskajâ izmçìinâjumu laukâ (2. tabula). Pirmais raþas gads ðogad bija pçtîju- RAÞÎBA / NR.4 /
- Page 1 and 2: Decembris, 2003 Nr. 4 (172) RAÞÎB
- Page 3 and 4: 3 AKTUÂLI Gadskârtçjo balvu pie
- Page 5 and 6: 5 AUGKOPÎBA gçnu bankâm. Ðâ pr
- Page 7 and 8: 7 AUGKOPÎBA 2003. gada 8. oktobra
- Page 9: 9 AUGKOPÎBA Lai Ziemassvçtki kâ
- Page 13 and 14: 13 AUGKOPÎBA Vçrtîgâs auzeòair
- Page 15 and 16: 15 AUGKOPÎBA Cik daudz barîbas el
- Page 17 and 18: 17 AUGKOPÎBA Zviedru speciâlistu
- Page 19 and 20: 19 AUGKOPÎBA Perfekts 500 S e.k. -
- Page 21 and 22: 21 AUGKOPÎBA Ja augsne ïoti sausa
- Page 23 and 24: 23 AUGKOPÎBA Mîkstuma melnçðana
- Page 25 and 26: 25 LOPKOPÎBA Vai zemnieka ðíirne
- Page 27 and 28: 27 AUGKOPÎBA Aprçíinâtâ gada r
- Page 29 and 30: 29 LOPKOPÎBA Vienîgâ zviedru sar
- Page 31 and 32: 31 LOPKOPÎBA Ciltsdarbs ðíirnes
- Page 33 and 34: 33 LOPKOPÎBA Latvijas Kazu audzçt
AUGKOPÎBA<br />
10<br />
Priekuïu selekcijas stacija jubilejas gadâ<br />
Uldis Miglavs, Dr. agr.,<br />
Priekuïu SS<br />
Priekuïu selekcijas stacijai (SS)<br />
2003. gads ir îpaðs - 11. jûlijâ stacija<br />
atzîmçja savas darbîbas deviòdesmito<br />
gadadienu. Stacijas lîdzðinçjâs<br />
darbîbas laikâ izveidota<br />
101 ðíirne 25 daþâdiem laukaugiem -<br />
labîbâm, kartupeïiem, stiebrzâlçm,<br />
âboliòiem, pâkðaugiem, tehniskajâm<br />
kultûrâm. Paðlaik stacija ir vairâk<br />
nekâ 20 ðíiròu selekcionâra tiesîbu<br />
îpaðniece, bet <strong>Latvijas</strong> augu ðíiròu<br />
katalogâ iekïautas 16 laukaugu<br />
39 ðíirnes, kas izveidotas Priekuïos.<br />
Jâapzinâs, ka ðodien zinâtnisko<br />
darbu vairs nevar sekmîgi veikt<br />
zinâtnieks vienpatnis, un pat vienai<br />
atseviðíai iestâdei tas nav pa spçkam.<br />
Ir nepiecieðama plaða daþâdu lîmeòu<br />
daudzu zinâtnieku un zinâtnieku<br />
kolektîvu sadarbîba. Priekuïu<br />
zinâtniekiem ðâda sadarbîba paðlaik<br />
izveidojusies ar 12 valstu 32 zinâtnieku<br />
kolektîviem. Tâ arî devusi<br />
augïus. Ðâdas sadarbîbas rezultâtâ<br />
pçdçjos divos gados pabeigtas un<br />
aizstâvçtas trîs doktora disertâcijas:<br />
2002. gadâ to izdarîja Arta Kronberga,<br />
bet ðajâ gadâ - Linda Legzdiòa un Ilze<br />
Skrabule. Visas disertâcijas aizsâk<br />
Priekuïu selekcijas stacijâ un arî<br />
Latvijâ jaunu selekcijas virzienu.<br />
Ceram piedâvât <strong>Latvijas</strong> tritikâli<br />
Tritikâles audzçðana Latvijâ sâkusies<br />
nesen, bet tai ir lielas perspektîvas. Ðî<br />
kultûra ir mazâk prasîga par kvieðiem,<br />
raþîgâka par rudziem un ar ïoti plaðâm<br />
izmantoðanas iespçjâm - gan maizes<br />
cepðanâ, gan spirta rûpniecîbâ, gan<br />
lopbarîbâ. Tâ kâ tâ ir jauna kultûra un<br />
Latvijâ vçl nav mûsu agroekoloìiskajiem<br />
apstâkïiem piemçrotu ðíiròu,<br />
tad paðlaik Latvijâ audzç Polijas,<br />
Zviedrijas, Vâcijas vai Baltkrievijas<br />
ðíiròu tritikâli. Priekuïos izveidotas<br />
tritikâles ðíirnes sagaidâmas tuvâkajos<br />
gados.<br />
Kailgraudu mieþi<br />
Mums visiem ir labi pazîstami<br />
mieþi, kuru graudus ietver plçksnes.<br />
Taèu pçdçjos gados selekcionâriem<br />
izdevies izveidot kailgraudu mieþu<br />
formas, kuru graudus, lîdzîgi<br />
kvieðiem un rudziem, neapòem<br />
plçksnes. Tâ bûtîbâ ir jauna kultûra,<br />
bet, kâ viss jaunais, nâk ar zinâmâm<br />
problçmâm. Tai ir savas pozitîvâs un<br />
negatîvâs iezîmes. Par pozitîvâm<br />
jâatzîst paaugstinâtâ graudu barîbas<br />
vçrtîba, ievçrojami samazinâtais<br />
kokðíiedras saturs, labâks aminoskâbju<br />
un vitamînu sastâvs, kam ir<br />
svarîga nozîme pârtikas rûpniecîbâ<br />
un lopbarîbas raþoðanâ. Par<br />
negatîvâm jâuzskata graudu lielâka<br />
jutîba pret dîgïa bojâðanu kulðanas<br />
laikâ un palielinâta ieòçmîba pret<br />
daþâm slimîbâm<br />
Jaunais kartupeïu selekcijâ<br />
Kartupeïi ir visiem Latvijâ labi<br />
pazîstami kâ otrâ maize. Tâ ir samçrâ<br />
sena kultûra, bet attîstîbas gaitâ arî<br />
tai Latvijâ iespçjami savi jaunumi.<br />
Pasaulç kartupeïus arvien plaðâk<br />
izmanto daþâdu pârtikas produktu<br />
gatavoðanâ, bet Latvijâ pârstrâdei -<br />
ïoti maz. Tâ kâ ðíirnes izveidoðanai<br />
nepiecieðami 10-12 gadi, tad<br />
saprotama savlaicîga selekcijas<br />
virziena attîstîba.<br />
Katram ðíirnes izmantoðanas<br />
veidam, jo seviðíi pârstrâdei pârtikas<br />
produktos, ir savas îpaðas prasîbas,<br />
kuras apmierinât nemaz nav tik<br />
viegli. Ceram, ka ðâdas, Priekuïos<br />
izveidotâs ðíirnes, mûsu kartupeïu<br />
pârstrâdes uzòçmumi nâkotnç<br />
izmantos plaðâk.<br />
Jaunumi ðíiròu klâstâ<br />
Latvija paðlaik gatavojas dalîbai ES.<br />
Lai <strong>Latvijas</strong> ðíirnes iekïautu ES<br />
kopçjâ ðíiròu katalogâ, to nosaukumi<br />
nedrîkst bût vienâdi vai lîdzîgi ar jau<br />
katalogâ reìistrçtâm attiecîgâs<br />
kultûraugu grupas ðíirnçm. Tâdçï<br />
bijâm spiesti vairâkâm mûsu ðíirnçm<br />
mainît nosaukumu. (sk. tabulu)<br />
No 2003. gada <strong>Latvijas</strong> augu ðíiròu<br />
katalogâ iekïautas divas Priekuïos<br />
izaudzçtâs kartupeïu ðíirnes 'Undine'<br />
un 'Lenora'. Abas ðíirnes atbilst<br />
galda kartupeïu prasîbâm. To<br />
bumbuïiem raksturîga dzeltena miza<br />
un mîkstums. Pçc vârîðanas tie ir<br />
miltaini, atdziestot netumðojas, ar ïoti<br />
labu izskatu un garðu.<br />
'Lenora' pieskaitâma vidçji agro<br />
ðíiròu grupai, ko tik ïoti pieprasa<br />
audzçtâji. Tâ ir izturîga pret kartupeïu<br />
vçzi un nematodi, vidçja izturîga pret<br />
lakstu puvi.<br />
'Undine' atbilst vidçji vçlo ðíiròu<br />
iedalîjumam un vâcama septembra<br />
otrâ pusç. Ðíirnei piemît samçrâ<br />
augsta izturîba pret lakstu puvi. Tâdçï<br />
to varçtu audzçt bioloìiskâs<br />
produkcijas raþotâji. Ðíirnes 'Undine'<br />
bumbuïi noder arî frî gatavoðanai.<br />
Nâkamgad katalogâ tiks iekïautas<br />
vçl divas jaunas Priekuïu selekcionâru<br />
izaudzçtâs kartupeïu ðíirnes<br />
'Magdalena' un 'Monta'. Arî ðîs ðíirnes<br />
pieder galda kartupeïu ðíiròu grupai.<br />
'Magdalena' atbilst vidçji vçlo<br />
ðíiròu grupai un vâcama septembra<br />
sâkumâ, jo ir agrâka nekâ ðîs paðas<br />
grupas ðíirne 'Undine'. Jauno ðíirni<br />
raksturo apaïi ovâli bumbuïi, kam ir<br />
sarkana miza un dzeltens mîkstums.<br />
Izvârîti bumbuïi ir miltaini, netumðojas.<br />
'Monta' papildinâs agro ðíiròu<br />
grupu. Pçc agrînuma tâ pielîdzinâma<br />
ðíirnçm 'Madara' un 'Agrie Dzeltenie'.<br />
Bumbuïi ir ovâli, pçc vârîðanas maz<br />
miltaini, dzeltenu mizu un mîkstumu.<br />
Abas jaunâs ðíirnes ir izturîgas pret<br />
kartupeïu vçzi un nematodi.<br />
Priekuïu selekcionâri tuvâkâ<br />
nâkotnç piedâvâs audzçtâjiem trîs<br />
daþâdas jaunas ziròu ðíirnes: 'Zaiga',<br />
'Retro', 'Bruno'.<br />
'Zaiga' ir augstraþîga baltziedu<br />
ðíirne ar gaiði zaïâm, ïoti garðîgâm<br />
sçklâm, paredzçta audzçðanai mistrâ<br />
ar mieþiem. Ðîs ðíirnes iekïauðanu<br />
audzçt ieteicamo sarakstâ ar<br />
nepacietîbu gaida tie zemnieki,<br />
kuriem izdevâs iepazîties ar 'Zaigu',<br />
gan izmçìinot to savos laukos vçl kâ<br />
selekcijas perspektîvo materiâlu, gan<br />
daþâdâs izstâdçs un degustâcijâs.<br />
'Retro' tapis izlases ceïâ no sen<br />
pazîstamâs un îpaði svçtku reizçs<br />
iekârotâs vecâs vietçjâs sârtziedu<br />
ziròu ðíirnes 'Brûnais retelis', kuram<br />
ir lielas brûni marmorçtas izcili<br />
garðîgas sçklas, kas dârgi maksâ<br />
tirgû. 'Retro' audzçjams mistros ar<br />
mieþiem vai citu balstaugu.<br />
'Bruno' vçl turpinâs AVS un SIN<br />
testi. Ðî ðíirne varçtu bût interesanta<br />
tiem, kuri vçlas audzçt brûnos ziròus<br />
bez balstauga, jo tai ir zems augums<br />
(lîdz 70 cm) un reducçtas lapas (tâ<br />
dçvçtâ ûsainâ ðíirne).<br />
Kultûraugs Nosaukums<br />
vecais jaunais<br />
Pïavu auzene Rita Arita<br />
Kartupeïi Nora Lenora<br />
Unda Undine<br />
Magda Magdalena<br />
RAÞÎBA / NR.4 /
Change language