Latvijas kultūraugu gēnu banka - Agropols
Share Embed Flag
Download ePaper

Latvijas kultūraugu gēnu banka - Agropols

Latvijas kultūraugu gēnu banka - Agropols Latvijas kultūraugu gēnu banka - Agropols

agropols.lv
12.02.2015 Views

Decembris, 2003 Nr. 4 (172) RAÞÎBA Latvijas kultûraugu gçnu banka Îzaks Raðals, Dr. biol. augkopim un lopkopim Kultûraugu gçnu banka - îpaða sçklu glabâtuve Latvijas kultûraugu gçnu banka Salaspilî, Latvijas Universitâtes (LU) Bioloìijas institûta Augu ìençtikas laboratorijas paspârnç darbojas kopð 1998. gada. Tâs uzdevums ir saglabât nâkamajâm paaudzçm Latvijas izcelsmes kultûraugu ìençtiskos resursus, citiem vârdiem, tâdus gçnus un to kombinâcijas, kuri tuvâkâ vai tâlâkâ nâkotnç varçtu bût noderîgi pçtniekiem, selekcionâriem un, galu galâ, arî praktiskajiem lauksaimniekiem. Dzîvniekiem, tostarp arî cilvçkam, gçnus saglabât nemaz nav tik viegli: jâmâk tos izdalît no ðûnas kodola ar daþâdiem sareþìîtiem paòçmieniem un uzglabât ïoti specifiskos apstâkïos. Vçl grûtâk pçc tam ðos gçnus likt lietâ, izmantot turpmâkiem zinâtniskajiem pçtîjumiem. Savukârt augiem daba ir radîjusi unikâlu orgânu - sçklas, kas koncentrçtâ veidâ satur visus organisma gçnus. Adekvâtos, vispiemçrotâkos un labvçlîgâkos apstâkïos tâs var uzglabâties ïoti ilgstoði un no tâm dabiskâ ceïâ ir iegûstams pilnvçrtîgs indivîds. Tâpçc Latvijas kultûraugu gçnu banka bûtîbâ ir attiecîgo sçklu glabâtuve. Lai sçklas varçtu ilgstoði uzglabât, tâs ir pareizi jâapstrâdâ. Galvenais nosacîjums - jâatbrîvo no liekâ mitruma, bet tas jâdara ïoti saudzîgi, îpaðâ kamerâ ar praktiski sausu gaisu 15°-18°C temperatûrâ. Izþâvçtâs sçklas tiek ievietotas hermçtiski aizlodçtâs alumînija folijas paciòâs un uzglabâtas saldçtavâs - 18°C temperatûrâ. Citu augu gçnu banku pieredze râda, ka ðâdâ veidâ sçklas nezaudç savu dîgtspçju vismaz vairâkus desmitus gadu. (Turpin. 4. lpp.) Ko par Latvijas dzîvnieku ìençtiskajiem resursiem zina Eiropâ * Dzîvnieku ìençtisko resursu (DÌR) atbalsta politika vçl tikai top. Tomçr mâjdzîvnieku audzçtâjiem tiek izmaksâtas subsîdijas, kas veicina ìençtiskâ potenciâla saglabâðanu un izkopðanu valstî. Latvijâ ir izstrâdâta arî îpaða vietçjo lopkopîbas produktu reklâmas programma, kas pircçjus pârliecina par Latvijas izcelsmes piena, gaïas un citu produktu pârâkumu, salîdzinot ar ievestajiem. Latvijas brûno govju ðíirnes dzîvniekus galvenokârt audzç tîrðíirnç, bet uzlaboðanai izmanto arî citu radniecîgu ðíiròu genofondu - Dânijas un Vâcijas sarkano ðíirni, tâpat daïçji notiek pakïaujoðâ krustoðana arî ar Holðteinas ðíirni. Nacionâlo atbalstu govkopîbâ audzçtâji saòem par ìençtiski augstvçrtîgâm, pârraudzîbâ esoðâm govîm, tîrðíirnes buïïu mâtçm un Latvijas zilâs ðíirnes govîm. Pçdçjos gados strauji pieaudzis specializçto gaïas ðíiròu liellopu skaits (Herefordas, Ðarolç, Limuzînas u. c. ðíiròu ganâmpulki). Cûkkopîbâ pârsvarâ ir lokâli adaptçtâs ðíirnes: Latvijas baltâ uzlabotâ un Landrases ðíirne. Nesen ievestâs ir Jorkðîras un Djurokas, bet krustojuma dzîvnieku ieguvei nepârtraukti ieved Pjetrenas un Hempðîras ðíirnes, kâ arî Seghers genetics (angïu) specializçtâs lînijas vaisliniekus. Ir izstrâdâta Latvijâ audzçto cûku selekcijas programma, kurâ iesaistîti gan tîrðíiròu un lîniju, gan hibridizçto vaislinieku audzçtâji, gan ðo vaislinieku pircçji, kas raþo cûkgaïu. (Turpin. 26. lpp.) ISSN 0236-0470 LAB valdes sçde 2 Ðíirnes dzîvnieku audzçtâju savienîba 2003. gadâ 3 Skrîveru ZC ekspedîcijas ìençtisko resursu vâkðanai 5 APC raþîgais darba cçliens 6 Skrîveros ierosmju netrûkst 8 Lai Ziemassvçtki kâ medus uz rupjmaizes ðíçles 9 Priekuïu SS jubilejas gadâ 10 Pârmaiòas un jaunumi Vecaucç 11 Izvçrtçjam 2 gadu darbu 12 Vçrtîgâs auzeòairenes 13 Dârzeòu sçklaudzçðana un tirdzniecîba SIA Kurzemes sçklas 14 Cik daudz barîbas elementu augi var iegût no augsnes minerâliem 15 Zviedru speciâlistu ieteikumi ekonomiskâ augkopîbâ 17 VAAD noteiktais lietojums LR reìistrçtajiem augu aizsardzîbas lîdzekïiem 18 Jaunas augsnes apstrâdes tehnoloìijas Lietuvâ 20 Nenokavçjiet pieteikties! 21 Kas ietekmç kartupeïu kvalitâti 22 Komposts bioloìiskajai lauksaimniecîbai 24 Vai zemnieka ðíirnes saimniecîba lîdzvçrtîga audzçtavai 25 Kâ notiek cûku selekcija 28 Vienîgâ zviedru sarkanraibâs ðíirnes saimniecîba 29 Kalna-Dambrânos izkopj ðíirnes saimniecîbu 30 Ciltsdarbs ðíirnes un gaïas aitu audzçðanas saimniecîbâs 31 Kazkopîba kïuvusi lîdzvçrtîga nozare 32 PIELIKUMS

Decembris, 2003<br />

Nr. 4 (172)<br />

RAÞÎBA<br />

<strong>Latvijas</strong> kultûraugu gçnu <strong>banka</strong><br />

Îzaks Raðals, Dr. biol.<br />

augkopim un lopkopim<br />

Kultûraugu gçnu <strong>banka</strong> - îpaða sçklu glabâtuve<br />

<strong>Latvijas</strong> kultûraugu gçnu <strong>banka</strong> Salaspilî, <strong>Latvijas</strong> Universitâtes (LU)<br />

Bioloìijas institûta Augu ìençtikas laboratorijas paspârnç darbojas kopð<br />

1998. gada. Tâs uzdevums ir saglabât nâkamajâm paaudzçm <strong>Latvijas</strong><br />

izcelsmes kultûraugu ìençtiskos resursus, citiem vârdiem, tâdus gçnus un to<br />

kombinâcijas, kuri tuvâkâ vai tâlâkâ nâkotnç varçtu bût noderîgi pçtniekiem,<br />

selekcionâriem un, galu galâ, arî praktiskajiem lauksaimniekiem.<br />

Dzîvniekiem, tostarp arî cilvçkam, gçnus saglabât nemaz nav tik viegli: jâmâk<br />

tos izdalît no ðûnas kodola ar daþâdiem sareþìîtiem paòçmieniem un uzglabât<br />

ïoti specifiskos apstâkïos. Vçl grûtâk pçc tam ðos gçnus likt lietâ, izmantot<br />

turpmâkiem zinâtniskajiem pçtîjumiem. Savukârt augiem daba ir radîjusi<br />

unikâlu orgânu - sçklas, kas koncentrçtâ veidâ satur visus organisma gçnus.<br />

Adekvâtos, vispiemçrotâkos un labvçlîgâkos apstâkïos tâs var uzglabâties ïoti<br />

ilgstoði un no tâm dabiskâ ceïâ ir iegûstams pilnvçrtîgs indivîds. Tâpçc <strong>Latvijas</strong><br />

kultûraugu gçnu <strong>banka</strong> bûtîbâ ir attiecîgo sçklu glabâtuve.<br />

Lai sçklas varçtu ilgstoði uzglabât, tâs ir pareizi jâapstrâdâ. Galvenais<br />

nosacîjums - jâatbrîvo no liekâ mitruma, bet tas jâdara ïoti saudzîgi, îpaðâ kamerâ<br />

ar praktiski sausu gaisu 15°-18°C temperatûrâ. Izþâvçtâs sçklas tiek ievietotas<br />

hermçtiski aizlodçtâs alumînija folijas paciòâs un uzglabâtas saldçtavâs - 18°C<br />

temperatûrâ. Citu augu gçnu banku pieredze râda, ka ðâdâ veidâ sçklas nezaudç<br />

savu dîgtspçju vismaz vairâkus desmitus gadu. (Turpin. 4. lpp.)<br />

Ko par <strong>Latvijas</strong> dzîvnieku ìençtiskajiem<br />

resursiem zina Eiropâ *<br />

Dzîvnieku ìençtisko resursu (DÌR) atbalsta politika vçl tikai top. Tomçr<br />

mâjdzîvnieku audzçtâjiem tiek izmaksâtas subsîdijas, kas veicina ìençtiskâ<br />

potenciâla saglabâðanu un izkopðanu valstî. Latvijâ ir izstrâdâta arî îpaða vietçjo<br />

lopkopîbas produktu reklâmas programma, kas pircçjus pârliecina par <strong>Latvijas</strong><br />

izcelsmes piena, gaïas un citu produktu pârâkumu, salîdzinot ar ievestajiem.<br />

<strong>Latvijas</strong> brûno govju ðíirnes dzîvniekus galvenokârt audzç tîrðíirnç, bet<br />

uzlaboðanai izmanto arî citu radniecîgu ðíiròu genofondu - Dânijas un Vâcijas<br />

sarkano ðíirni, tâpat daïçji notiek pakïaujoðâ krustoðana arî ar Holðteinas<br />

ðíirni. Nacionâlo atbalstu govkopîbâ audzçtâji saòem par ìençtiski<br />

augstvçrtîgâm, pârraudzîbâ esoðâm govîm, tîrðíirnes buïïu mâtçm un <strong>Latvijas</strong><br />

zilâs ðíirnes govîm.<br />

Pçdçjos gados strauji pieaudzis specializçto gaïas ðíiròu liellopu skaits<br />

(Herefordas, Ðarolç, Limuzînas u. c. ðíiròu ganâmpulki).<br />

Cûkkopîbâ pârsvarâ ir lokâli adaptçtâs ðíirnes: <strong>Latvijas</strong> baltâ uzlabotâ un<br />

Landrases ðíirne. Nesen ievestâs ir Jorkðîras un Djurokas, bet krustojuma<br />

dzîvnieku ieguvei nepârtraukti ieved Pjetrenas un Hempðîras ðíirnes, kâ arî<br />

Seghers genetics (angïu) specializçtâs lînijas vaisliniekus. Ir izstrâdâta Latvijâ<br />

audzçto cûku selekcijas programma, kurâ iesaistîti gan tîrðíiròu un lîniju, gan<br />

hibridizçto vaislinieku audzçtâji, gan ðo vaislinieku pircçji, kas raþo cûkgaïu.<br />

(Turpin. 26. lpp.)<br />

ISSN 0236-0470<br />

LAB valdes sçde 2<br />

Ðíirnes dzîvnieku audzçtâju<br />

savienîba 2003. gadâ 3<br />

Skrîveru ZC ekspedîcijas<br />

ìençtisko resursu vâkðanai 5<br />

APC raþîgais darba cçliens 6<br />

Skrîveros ierosmju netrûkst 8<br />

Lai Ziemassvçtki kâ medus<br />

uz rupjmaizes ðíçles 9<br />

Priekuïu SS jubilejas gadâ 10<br />

Pârmaiòas un jaunumi<br />

Vecaucç 11<br />

Izvçrtçjam 2 gadu darbu 12<br />

Vçrtîgâs auzeòairenes 13<br />

Dârzeòu sçklaudzçðana un<br />

tirdzniecîba SIA Kurzemes<br />

sçklas 14<br />

Cik daudz barîbas elementu<br />

augi var iegût no augsnes<br />

minerâliem 15<br />

Zviedru speciâlistu ieteikumi<br />

ekonomiskâ augkopîbâ 17<br />

VAAD noteiktais lietojums<br />

LR reìistrçtajiem augu<br />

aizsardzîbas lîdzekïiem 18<br />

Jaunas augsnes apstrâdes<br />

tehnoloìijas Lietuvâ 20<br />

Nenokavçjiet pieteikties! 21<br />

Kas ietekmç kartupeïu<br />

kvalitâti 22<br />

Komposts bioloìiskajai<br />

lauksaimniecîbai 24<br />

Vai zemnieka ðíirnes<br />

saimniecîba lîdzvçrtîga<br />

audzçtavai 25<br />

Kâ notiek cûku selekcija 28<br />

Vienîgâ zviedru sarkanraibâs<br />

ðíirnes saimniecîba 29<br />

Kalna-Dambrânos izkopj<br />

ðíirnes saimniecîbu 30<br />

Ciltsdarbs ðíirnes un<br />

gaïas aitu audzçðanas<br />

saimniecîbâs 31<br />

Kazkopîba kïuvusi<br />

lîdzvçrtîga nozare 32<br />

PIELIKUMS

AKTUÂLI<br />

2<br />

LAB valdes sçde<br />

Austra Silmale<br />

<strong>Latvijas</strong> Agronomu biedrîbas (LAB)<br />

valdes ðâgada pçdçjâ sçdç<br />

12. novembrî piedalîjâs valdes locekïi<br />

Jânis Auseklis, Ilmârs Bents, Ritvars<br />

Heniòð, Agita Pâvule, Mâra Sekâne,<br />

Andris Siliòð, Valdis Klâsens, Mâris<br />

Grînvalds un þurnâla Zeme un Tauta<br />

redaktors Artûrs Priedîtis.<br />

Konference Helsinkos<br />

Pirmais sçdes darba kârtîbas<br />

punkts - informâcija par Baltijas jûras<br />

valstu agronomu konferenci<br />

Helsinkos 24. - 26. septembrî.<br />

Ðogad LAB ârzemju nodaïas vadîtâjs<br />

Visvaldis Dzenis piesolîjis personîgo<br />

prçmiju tam <strong>Latvijas</strong> agronomam,<br />

kurð uzrakstîs, viòaprât, visveiksmîgâko<br />

ziòojumu konferencei.<br />

LAB valde un V. Dzenis saòçma trîs -<br />

Andreja Lucâna, Aigara Oïukalna un<br />

Kârïa Íergalvja - ziòojumus. Iesûtîtos<br />

materiâlus izmantoja LAB delegâtu<br />

kopîgâ ziòojuma sagatavoðanai.<br />

LAB Helsinkos pârstâvçja Agronomu<br />

biedrîbas viceprezidenti Dzidra<br />

Kreiðmane un Ritvars Heniòð. Uz<br />

konferenci Helsinkos no <strong>Latvijas</strong> bija<br />

ieraduðies divi, no Igaunijas - viens, no<br />

Mûþîbâ aizgâjis agronoms,<br />

lauksaimniecîbas zinâtòu<br />

doktors, <strong>Latvijas</strong> Agronomu<br />

biedrîbas biedrs<br />

Elmârs Strazdiòð<br />

1929.11.05. - 2003.28.11.<br />

Zemes klçpî guldîts Skrîveru<br />

kapos 2003.03.12.<br />

Izsakâm lîdzjûtîbu piederîgajiem.<br />

<strong>Latvijas</strong> Agronomu biedrîbas<br />

Rîgas pilsçtas nodaïa<br />

Lietuvas - trîs delegâti. Konferences<br />

teorçtiskâ daïa ilgusi vienu dienu.<br />

Priekðlasîjumi bijuði par problçmâm,<br />

kas sagaida lauksaimniecîbu pçc<br />

iestâðanâs ES. Kopumâ konferencç<br />

valdîjis vienots uzskats: ES veicinâs<br />

lauku attîstîbu, bet jâòem vçrâ, ka bûs<br />

jâgatavo ïoti daudz daþâdu<br />

dokumentu.<br />

Somi informçjuði konferences<br />

dalîbniekus par savu agronomu<br />

savienîbu. Tâ galvenokârt darbojoties<br />

kâ arodbiedrîba - palîdzot agronomiem<br />

sameklçt darbu, kârtot<br />

juridiskus jautâjumus u. c. Strâdâjot<br />

daïçji arî kâ biznesa struktûra.<br />

Savienîbai piederot liels nekustamais<br />

îpaðums, un arî maksâjamâs biedru<br />

naudas esot solîdas. Otrajâ dienâ<br />

konferences dalîbnieki iepazinuðies ar<br />

Helsinku Lauksaimniecîbas universitâtes<br />

Lauksaimniecîbas fakultâti, kurâ<br />

sagatavo ïoti plaða profila speciâlistus.<br />

No tiem aptuveni 20% agronomu.<br />

Delegâti viesojuðies lauku saimniecîbâs,<br />

kurâs lîdztekus lauksaimniecîbai<br />

attîsta arî tûrisma biznesu.<br />

<strong>Latvijas</strong> Agronomu biedrîbas valdes darba plâns 2004. gadam<br />

Nr. Darbîbas veids Laiks Atbildîgais<br />

p.k.<br />

1. Biedrîbas 20. kongress un 3. jûlijs J. Auseklis<br />

agronomu salidojums<br />

Dz. Kreiðmane<br />

A. Silmale<br />

2. Valdes sçdes 14. janvâris<br />

10. marts<br />

21. maijs J. Auseklis<br />

3. jûlijs A. Silmale<br />

8. septembris<br />

10. novembris<br />

3. Agronomu sanâksmes novados lîdz aprîlim Valdes locekïi<br />

novados<br />

4. Agronomu dzimtu saiets 21. maijs J. Auseklis<br />

5. LLU LF studentu Agronomu dienas marts R. Heniòð,<br />

LLU studentu<br />

nodaïa<br />

6. Ceïojoðâs balvas Zelta vârpa pieðíirðana maijs Valdes locekïi<br />

7. Ernesta Sovera balvas pieðíirðana novembris Valdes locekïi<br />

8. Balvas Auseklîtis pieðíirðana novembris LLU studentu<br />

nodaïa<br />

9. Konkurss Veiksmîgâkais lîdz novembrim M. Grînvalds<br />

jaunais zemnieks - agronoms<br />

10. Piedalîðanâs konkursa Sakoptâkais jûlijs-septembris Valdes locekïi<br />

<strong>Latvijas</strong> pagasts sagatavoðanâ un norisç<br />

novados<br />

11. Þurnâla Zeme un Tauta izdoðana decembris A. Priedîtis<br />

Z. Ðmite<br />

12. Piedalîðanâs E. Kleinberga, A. Punkas visu gadu J. Auseklis<br />

un J. Âboliòa fondu lîdzekïu sadalç<br />

Dz. Kreiðmane<br />

A. Kârkliòð<br />

13. Lîgumu noformçðanas turpinâðana ar firmâm visu gadu Valdes locekïi<br />

par atlaiþu piemçroðanu LAB biedriem<br />

14. LAB mâjaslapas izveidoðana internetâ visu gadu R. Heniòð<br />

P I E L I K U M S<br />

Informatîvs lauku politikas biïetens – aktîvam lauku saimniekam<br />

REDKOLÇÌIJA: Andris Miglavs,<br />

Ilze Bûmane un Agita Pâvule<br />

(tematiskâs redaktores),<br />

Rûta Bierande, Viktorija Cîrule,<br />

Ilze Vabole, Ieva Jaunzeme,<br />

Mudîte Luksa<br />

© LATVIJAS VALSTS AGRÂRÂS EKONOMIKAS<br />

INSTITÛTS<br />

Reìistrâcijas apliecîbas nr. 1138<br />

Ofsetiespiedums. Iespiests tipogrâfijâ SIA “Nipo NT”.<br />

Pçrnavas ielâ 47/3, Rîgâ, LV-1009<br />

Metiens 1400 eks. 4,5 iespiedloksnes.<br />

RAÞÎBA

3 AKTUÂLI<br />

Gadskârtçjo balvu pieðíirðana<br />

Otrais valdes sçdes darba kârtîbas<br />

punkts - gadskârtçjo balvu pieðíirðana.<br />

Valde vienbalsîgi nolçma<br />

Ernesta Sovera balvu par aktîvu<br />

agronomisko zinâðanu popularizçðanu<br />

2003. gadâ pieðíirt Mârîtei<br />

Gailîtei, kura daudz, labi un<br />

izsmeïoði raksta par dârzeòkopîbu.<br />

Balvas Auseklîtis pieðíirðanai valde<br />

pilnvaroja biedrîbas LLU studentu<br />

nodaïu.<br />

M. Grînvalds informçja par konkursa<br />

Veiksmîgâkais jaunais zemnieks -<br />

agronoms, ko LAB organizçja kopâ ar<br />

Jauno Zemnieku klubu, rezultâtiem.<br />

Konkursa vçrtçðanas komisija ieteica<br />

par konkursa uzvarçtâjiem atzît trîs<br />

agronomus: Oskaru Balodi no<br />

zemnieku saimniecîbas Azaids<br />

Zaïenieku pagastâ, Agitu Lipðâni no<br />

zemnieku saimniecîbas Uzkalniòi<br />

Vircavas pagastâ un Ritvaru<br />

Jçkabsonu no Cenu pagasta<br />

Meþnorâm. Valde komisijas ieteikumu<br />

atbalstîja. M. Grînvalds informçja, ka<br />

uzvarçtâjus paredzçts sveikt Sçjçja<br />

konkursa laureâtu godinâðanas reizç.<br />

Uzvarçtâju apbalvoðanai atrasti<br />

sponsori - firmas Latraps, Latfora u. c.<br />

A. Siliòð un V. Klâsens ierosinâja<br />

konkursa uzvarçtâjus aicinât uz<br />

Jelgavu, LLU konferenci.<br />

Îpaðuma apsaimniekoðana<br />

Treðais sçdes darba kârtîbas<br />

jautâjumus bija par LAB zemes<br />

îpaðuma apsaimniekoðanu Burtniekos.<br />

J. Auseklis informçja, ka par<br />

Burtnieku parka apsaimniekoðanu<br />

Ðíirnes dzîvnieku audzçtâju savienîba 2003. gadâ<br />

Rihards Stumburs<br />

<strong>Latvijas</strong> Ðíirnes dzîvnieku<br />

audzçtâju savienîbas speciâlisti<br />

ðogad vçrtçjuði labâkâs<br />

saimniecîbas govkopîbâ. Ministru<br />

kabineta (MK) noteikumi jau iepriekð<br />

ïâva pieðíirt ðíirnes dzîvnieku<br />

audzçðanas saimniecîbas statusu<br />

24 saimniecîbâm. Ðogad tâm<br />

piebiedrojâs vçl divas: z/s Rudeòi<br />

Jelgavas rajona Elejas pagastâ<br />

(îpaðnieks P. Kòope) un z/s Liberi<br />

Rîgas rajona Babîtes pagastâ<br />

(îpaðnieks G. Resnais). Tagad<br />

ðíirnes saimniecîbas ir 11 rajonos.<br />

Ðíirnes saimniecîbu ðajâ nozarç bûtu<br />

ievçrojami vairâk, ja tâm tiktu sniegts<br />

valsts atbalsts. Govkopîba ir vienîgâ<br />

nozare, kur ðíirnes saimniecîbas ðâdu<br />

atbalstu nesaòem. Raduðâs problçmas<br />

zemnieks pats saviem spçkiem un<br />

finansçm ne vienmçr var atrisinât.<br />

Grûsnu telîðu iekðçjâ tirgû<br />

nepietiek, it îpaði pavasarî. Toties<br />

ðíirnes dzîvnieku îpaðnieki tos<br />

vietçjâ tirgû piedâvât nevar. Izrâdâs,<br />

izmeklçjot seroloìiski, dzîvnieki bieþi<br />

vien uzrâda seropozitîvus rezultâtus<br />

uz infekciozo rinotraheîtu un virusâlo<br />

diareju, kas ir tâ dçvçtâs ekonomiska<br />

rakstura slimîbas. Lai gan paði<br />

dzîvnieki parasti ir klîniski veseli,<br />

tomçr pircçjs tos iegâdâties nevçlas.<br />

Secinâjums: ìençtiski augstvçrtîgus<br />

vaislas dzîvniekus nereti izkauj drîz<br />

pçc piedzimðanas, turpretî tirgû<br />

samazinâs dzîvnieku skaits, bet to<br />

pârdoðanas cena - pieaug.<br />

Lai ðo problçmu atrisinâtu, bûtu jâsâk<br />

strâdât vismaz ar ðíirnes saimniecîbâm,<br />

to dzîvniekus regulâri izmeklçjot<br />

uz virusâlo diareju, vîrusu nçsâtâjus<br />

izdalot un likvidçjot. Turklât ðâdu<br />

dzîvnieku skaits ir neliels, pçc<br />

laboratorisko analîþu rezultâtiem, -<br />

aptuveni 0,5%.<br />

Pçrn no izmeklçto dzîvnieku skaita<br />

22,4% gadîjumu izdalîti ar infekciozo<br />

rinotraheîtu pozitîvi dzîvnieki. Ja<br />

noslçgts lîgums ar Burtnieku pagasta<br />

padomes priekðsçdçtâju Uldi Mârtiòsonu.<br />

Ar SIA Burtnieku Zirgaudzçtava<br />

vadîtâju Jâni Juraðu noslçgti divi lîgumi:<br />

viens par tâs zemes apsaimniekoðanu,<br />

kas jau ierakstîta zemesgrâmatâ kâ<br />

LAB îpaðums, otrs - arî par zemes<br />

apsaimniekoðanu, kuras nostiprinâðana<br />

zemesgrâmatâ vçl jâveic.<br />

Vçl LAB valdes sçdç lçma arî par<br />

þurnâla Zeme un Tauta kârtçjâ<br />

numura izdoðanu. J. Auseklis un<br />

A. Priedîtis iepazîstinâja ar jau<br />

saòemtajiem un vçl gaidâmajiem<br />

rakstiem. Rakstu klâsts ir bagâtîgs.<br />

Jâpanâk, lai autori solîtos rakstus<br />

iesniegtu laikus.<br />

J. Auseklis un V. Klâsens ierosinâja<br />

þurnâlâ stâstît par LAB un Sçjçja<br />

balvu saòçmçjiem.<br />

saimniecîbâ tâdi ir, bûtu jâveic<br />

regulâras to vakcinâcijas ar maríçtu,<br />

dzîvo vakcînu, kuru var iegâdâties<br />

a/s Latzoovetapgâds. Dzîvniekus<br />

regulâri vakcinçjot, saimniecîbas no<br />

ðîs kaites varçtu atbrîvoties piecos<br />

seðos gados. Holandç, kur to dara<br />

pastâvîgi, 70% govju ganâmpulku ir<br />

brîvi no ðîs slimîbas.<br />

Latvijâ bûtu jâizveido ðo slimîbu<br />

apkaroðanas programma. Paðlaik<br />

izstrâdâti tikai ieteikumi ðo slimîbu gadîjumiem.<br />

Bet pçc infekciozâ rinotraheîta<br />

vakcinâcijas shçmas ir vajadzîgs valsts<br />

atbalsts - aptuveni Ls 75 tûkst.<br />

Ðíirnes dzîvnieku audzçðanas saimniecîbas 1. decembrî<br />

Nr.p.k. Rajons Saimniecîbas Saimniecîba<br />

vadîtâjs, îpaðnieks<br />

1 Aizkraukles J. Midegs z/s Vecsiljâòi<br />

2 Bauskas V. Rusiòð z/s Vçrdiòi<br />

3 Bauskas M. Mediòð z/s Silavçji<br />

4 Cçsu A. Grahoïska z/s Krastiòi<br />

5 Cçsu A. Salmane z/s Viesuïi<br />

6 Dobeles M. Goba a/s Agrofirma Tçrvete<br />

7 Liepâjas U. Innis z/s Pauguri<br />

8 Liepâjas A. Silenieks z/s Birzîtes<br />

9 Liepâjas B. Petrçvica z/s Ezermaïi<br />

10Ogres V. Lubgins z/s Lizetiòas<br />

11 Ogres J. Kusiòð SIA Kârïi<br />

12 Ogres J. Rûtiòð z/s Zvaigznîtes<br />

13 Ogres G. Íigulis z/s Ogre<br />

14 Rîgas G. Krûmkalns z/s Jaunveltiòi<br />

15 Rîgas G. Resnais z/s Liberi<br />

16 Rîgas A. Ligers z/s Vanagi<br />

17 Saldus G. Íirse z/s Râvas<br />

18 Saldus V. Briede z/s Griezes Lejnieki<br />

19 Saldus J. Salmiòð SIA Nîgrandes Dziras<br />

20Saldus J. Rudzîtis SIA Saldus Druva<br />

21 Tukuma A. Ðvâìere z/s Pilsâti<br />

22 Tukuma K. Íergalvis a/s Jaunpils LIS<br />

23 Tukuma V. Butâns SIA Kalnâji<br />

24 Valkas J. Krasòickis SIA Palsa<br />

25 Valmieras J. Viðòevskis z/s Zemturi<br />

26 Jelgavas P. Kòope z/s Rudeòi<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

AUGKOPÎBA<br />

4<br />

<strong>Latvijas</strong> kultûraugu gçnu <strong>banka</strong><br />

(Turpin. no 1. lpp.)<br />

Kas glabâjas <strong>Latvijas</strong> gçnu<br />

bankâ<br />

Paðlaik <strong>Latvijas</strong> kultûraugu gçnu<br />

bankâ glabâjas aptuveni 1000 paraugu,<br />

kas reprezentç 42 augu sugas.<br />

Tas ir daudz vai maz Salîdzinot,<br />

piemçram, ar vienu no vecâkajâm<br />

pasaules augu gçnu bankâm -<br />

N. Vavilova Augkopîbas institûtu<br />

Sanktpçterburgâ, kur katalogâ ir<br />

uzskaitîti aptuveni 300 tûkst. paraugu<br />

(daudzi gan ðaubâs, vai pçc visiem<br />

satricinâjumiem, kas institûtu skâruði<br />

pçdçjos desmit gados, tur ir<br />

saglabâjuðies vairâk par 100 tûkst.<br />

paraugu), tas var likties niecîgs<br />

skaitlis. Tomçr mûsu uzdevums nav<br />

saglabât visas pasaules iespçjamo<br />

ìençtisko daudzveidîbu, bet tikai<br />

<strong>Latvijas</strong> izcelsmes. Un no tâda<br />

skatupunkta ðis skaitlis - 1000 paraugu<br />

- mûsu nelielajai valstij vairs<br />

neðíiet tik nenozîmîgs.<br />

Paðlaik <strong>Latvijas</strong> kultûraugu gçnu<br />

bankâ glabâjas viss pieejamais<br />

<strong>Latvijas</strong> ìençtiskais izcelsmes<br />

materiâls tâm kultûrâm, kuras tiek<br />

pavairotas ar sçklâm. Tas ietver kâ<br />

profesionâlo selekcionâru izveidotâs<br />

ðíirnes, tâ arî tâ dçvçtâs tautas<br />

selekcijas jeb vietçjâs ðíirnes (to gan<br />

ir saglabâjies gauþâm maz) un daþas<br />

labâkâs selekcionâru un zinâtnieku<br />

izveidotâs lînijas. Ðajâ klâstâ ir lielâkâ<br />

daïa no tâm ðíirnçm, kuras tika<br />

izveidotas apmçram 80 gadu ilgajâ<br />

<strong>Latvijas</strong> profesionâlâs selekcijas<br />

gaitâ, savukârt lielâkâ daïa no vietçjo<br />

mieþu, rudzu, linu, âboliòu un citu<br />

kultûru vecajâm vietçjâm ðíirnçm<br />

neatgriezeniski ir zuduðas.<br />

Tomçr vçl pastâv iespçja atrast<br />

<strong>Latvijas</strong> izcelsmes materiâlu kâdâ no<br />

vecâkajâm pasaules gçnu bankâm<br />

(ðo procesu sauc par repatriâciju).<br />

Piemçram, tâ jau ir atgûti atseviðíi<br />

linu, mieþu un auzu paraugi. Ïoti<br />

svarîgs ir nesen noslçgtais lîgums ar<br />

jau minçto N. Vavilova institûtu<br />

Krievijâ, jo PSRS laikos tieði tas bija<br />

vienîgais institûts, kas nodarbojâs ar<br />

augu ìençtisko resursu saglabâðanu<br />

visas lielâs impçrijas robeþâs. Ðâ<br />

institûta elektroniskâ datu bâze<br />

uzrâda vairâk nekâ 400 tâdu <strong>Latvijas</strong><br />

izcelsmes paraugu, kuru nav mûsu<br />

gçnu bankâ. Cik no ðiem paraugiem<br />

ir praktiski pieejami, kïûs skaidrs<br />

2004. gada sâkumâ.<br />

Kâ banku papildina ekspedîcijas<br />

Otrs svarîgs <strong>Latvijas</strong> kultûraugu<br />

gçnu <strong>banka</strong>s papildinâðanas avots ir<br />

ekspedîcijas. Liela uzmanîba tiek<br />

pievçrsta mûsu lopbarîbas augu<br />

dabiskajâm populâcijâm. Tajâs var<br />

sastapt kâ no kultivçtajiem laukiem<br />

aizbçguðas un vietçjiem apstâkïiem<br />

pielâgojuðâs formas, tâ arî kultûras<br />

formu savvaïas radiniekus. Kaut<br />

varbût ne vienmçr ar pietiekamu<br />

raþîbu un apmierinoðu kvalitâti, tomçr<br />

savvaïas îpatòi var bût apveltîti ar<br />

izcilu pielâgotîbu (slimîbu izturîba,<br />

ziemcietîba utt.) vietçjiem apstâkïiem,<br />

un tâpçc tie var kalpot par<br />

neaizstâjamu selekcijas izejmateriâlu.<br />

Ðâdas savvaïas formas var bût kâdu<br />

negaidîtu îpaðîbu nosakoðu gçnu<br />

nesçjas, par kurâm mçs paðlaik vçl<br />

nevaram pat iedomâties.<br />

Ekspedîciju jomâ îpaði aktîvi ir LLU<br />

Skrîveru Zinâtnes centra zinâtnieki, kuri<br />

pçdçjos gados ir savâkuði vairâkus<br />

simtus paraugu - apsekojot visus<br />

<strong>Latvijas</strong> reìionus. Vâkumâ ir daudzas<br />

sarkanâ âboliòa un arî daþâdu<br />

graudzâïu savvaïas formas. Ðâ centra<br />

zinâtnieki piedalîjâs arî ekspedîcijâs,<br />

kuras rîkoja Igaunijas kolçìi Sâmsalâ.<br />

Iespçjams, ka arî kâda tur ievâkta<br />

unikâla forma bûs noderîga mûsu<br />

lopbarîbas ðíiròu uzlaboðanai.<br />

Ir svarîgi, lai gçnu <strong>banka</strong><br />

nepârvçrstos tikai par muzeju, kurâ<br />

savâkts unikâls materiâls un kas tur<br />

droði glabâjas, bet netiek tâlâk<br />

izmantots. Lai tâ nenotiktu, ir labi<br />

jâizpçta gçnu bankâ esoðie paraugi<br />

un attiecîgâ informâcija jâaizvada lîdz<br />

potenciâlajam lietotâjam.<br />

Kas ir paraugu pasportizâcija<br />

Saimniecisko un bioloìisko<br />

îpatnîbu izpçte tiek veikta kopâ ar<br />

attiecîgo kultûru ekspertiem no<br />

selekcijas iestâdçm, kuri pavairo,<br />

novçrtç un analizç gçnu <strong>banka</strong>s<br />

paraugus. Jaunums gçnu bankâ ir<br />

nupat iesâktâ paraugu molekulârâ<br />

pasportizâcija. Te varçtu saskatît<br />

analoìiju ar pirkstu nospiedumu<br />

noòemðanu cilvçkam. Izmantojot<br />

molekulâro maríieru komplektu,<br />

kurð ir individuâls katram paraugam,<br />

ir iespçjams noteikt genotipu pçc<br />

neliela augu fragmenta, piemçram,<br />

lapas nogrieþòa, saknîtes, grauda<br />

daïas, atseviðíos gadîjumos var pat<br />

izmantot attiecîgo miltu iesvaru.<br />

Ðíiròu pases izveidoðana savukârt<br />

ïauj kontrolçt, kâ tiek izmantoti mûsu<br />

ìençtiskie resursi, izðíirt strîdus, ja<br />

rodas domstarpîbas par jaunu ðíiròu<br />

autortiesîbâm, noteikt jebkura tirgû vai<br />

raþoðanâ nonâkuðâ parauga izcelsmi.<br />

Tas arî dos iespçju racionalizçt paðu<br />

kolekciju, lai neglabâtu ìençtiski<br />

identiskus paraugus, bet atklâtu<br />

ìençtiski atðíirîgâs formas un<br />

pievçrstu tâm îpaðu uzmanîbu.<br />

Starptautiskâ sadarbîba -<br />

arvien plaðâka<br />

Gçnu <strong>banka</strong>s darbâ daþâdos<br />

aspektos ïoti svarîga ir starptautiskâ<br />

sadarbîba. Jâteic, <strong>Latvijas</strong> kultûraugu<br />

gçnu <strong>banka</strong> ir Ziemeïu un Baltijas<br />

valstu ilggadçjâs sadarbîbas<br />

rezultâts. Pirmkârt, jau visa nepiecieðamâ<br />

dârgâ iekârta tika iegâdâta par<br />

mûsu partneru lîdzekïiem. Otrkârt,<br />

daudziem <strong>Latvijas</strong> speciâlistiem tika<br />

sniegta vienreizçja iespçja iepazîties<br />

ar augu ìençtisko resursu darba<br />

pieredzi Ziemeïu gçnu bankâ<br />

(Alnarpa, Zviedrija) un citâs ar to<br />

saistîtâs iestâdçs.<br />

Tomçr no nâkamâ gada, kad arî<br />

Latvija bûs Eiropas Savienîbas (ES)<br />

lîdztiesîga partnere, mums jâkïûst ðajâ<br />

sadarbîbâ arî devçjiem. Ir paredzçts, ka<br />

sadarbîba notiks îpaðu, augu ìençtisko<br />

resursu izpçtei veltîtu projektu ietvaros,<br />

kuros ar savu, tostarp arî finansiâlu,<br />

ieguldîjumu piedalîsies gan Ziemeïu,<br />

gan arî Baltijas valstis.<br />

Priecîgs notikums speciâlistiem, kuri<br />

iesaistîti <strong>Latvijas</strong> augu ìençtisko<br />

resursu aktivitâtçs, bija fakts, ka ðogad<br />

mûsu valsts pçc vairâku gadu<br />

ilgstoðas vilcinâðanâs beidzot<br />

pievienojâs Eiropas kooperatîvajai<br />

programmai augu ìençtisko resursu<br />

jomâ. Ðî programma apvieno bûtîbâ<br />

visas Eiropas valstis un ir vçrsta uz<br />

dziïâku sadarbîbas izveidi starp<br />

dalîbvalstîm augu ìençtisko resursu<br />

jomâ. Viens no ðîs programmas darbîbas<br />

uzskatâmâkajiem rezultâtiem -<br />

kopîgas Eiropas augu ìençtisko<br />

resursu datu bâzes izveidoðana. Ðai<br />

datu bâzei dots skanîgs nosaukums<br />

EURISCO (sengrieíu valodâ - "es<br />

atradu"). Tâ ir izvietota internetâ un dos<br />

iespçju izsekot meklçjamâ parauga<br />

atraðanâs vietai jebkurâ no Eiropas<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

5<br />

AUGKOPÎBA<br />

gçnu bankâm. Ðâ projekta ietvaros<br />

Latvija saòçma nozîmîgu metodisku<br />

palîdzîbu, lai varçtu izveidot savu<br />

elektronisko augu ìençtisko resursu<br />

datu bâzi.<br />

Lai bûtu droðîba par banku<br />

Lai bûtu pilnîga droðîba par<br />

ìençtisko resursu saglabâðanu,<br />

lîdztekus galvenajâ gçnu bankâ<br />

uzglabâtajiem paraugiem noteikti<br />

jâuzglabâ dublikâti vismaz kâdâ citâ<br />

gçnu bankâ (tâ dçvçtâ rezerves<br />

kolekcija). <strong>Latvijas</strong> kultûraugu gçnu<br />

<strong>banka</strong>i ir lîgums ar Ziemeïu gçnu<br />

banku Zviedrijâ, kur tiek glabâts<br />

noteikts sçklu daudzums no lielâkâs<br />

daïas mûsu <strong>banka</strong>s paraugu. Lîgumâ<br />

noteikts, ka ðie paraugi ir <strong>Latvijas</strong><br />

kultûraugu gçnu <strong>banka</strong>s îpaðums un<br />

Ziemeïu gçnu <strong>banka</strong> nekâdâ veidâ<br />

tos neizmanto un neizplata.<br />

<strong>Latvijas</strong> kultûraugu gçnu bankâ tiek<br />

uzglabâti ar sçklâm pavairojamo kultûru<br />

paraugi. Savukârt veìetatîvi pavairojamos<br />

augus saglabâ dzîvo augu veidâ tâ<br />

dçvçtajâs lauka kolekcijâs. Stâdîjumi<br />

var bût daudzgadîgi kâ augïu koku un<br />

ogulâju gadîjumâ, tâ arî viengadîgi<br />

(kartupeïi, daudzas dârzeòu kultûras<br />

u. c.). Latvijâ ðâdas kolekcijas tiek<br />

uzturçtas Priekuïos (kartupeïi), Dobelç<br />

(augïkoki) un Pûrç (augïkoki un<br />

dârzeòi). Dobeles un Pûres izmçìinâjumu<br />

stacijas veiksmîgi sadarbojas,<br />

veidojot rezerves kolekciju viena otrai.<br />

Savukârt Priekuïos - lîdztekus lauka<br />

apstâkïos veìetâcijas sezonâ pavairojamajiem<br />

bumbuïiem - kartupeïu<br />

paraugi visu gadu tiek uzturçti arî<br />

mçìençs audu kultûrâ.<br />

<strong>Latvijas</strong> kultûraugu gçnu <strong>banka</strong><br />

veìetatîvo augu gadîjumâ darbojas<br />

kâ koordinçjoðais centrs. Ðâdi<br />

uzturçtâ <strong>Latvijas</strong> kultûraugu ìençtisko<br />

resursu datu bâze ietver visus<br />

ìençtisko resursu paraugus<br />

neatkarîgi no to glabâðanâs vietas.<br />

Skrîveru ZC ekspedîcijas ìençtisko resursu vâkðanai<br />

Biruta Jansone, Dr.agr.<br />

Daudzgadîgo zâlaugu zinâtnisko<br />

ekspedîciju mçríis ir vâkt un saglabât<br />

vietçjâs izcelsmes tauriòzieþu un<br />

stiebrzâïu sugas, tâs novçrtçt,<br />

aprakstît un novietot glabâðanâ<br />

<strong>Latvijas</strong> gçnu bankâ (LGB).<br />

Pateicoties valsts atbalstam un<br />

Ziemeïvalstu gçnu <strong>banka</strong>s palîdzîbai,<br />

ðâdas ekspedîcijas Skrîveru Zinâtnes<br />

centra (ZC) selekcionâri kopâ ar LU<br />

Bioloìijas fakultâtes zinâtniekiem<br />

rîko jau kopð 2000. gada.<br />

Ieguvumi Latgalç un<br />

Ziemeïvidzemç<br />

Pirmâ ekspedîcija notika 2000. gada<br />

30. augustâ uz Latgali. Vâcâm<br />

galvenokârt sarkanâ âboliòa paraugus<br />

11 daþâdos objektos: Krustpils,<br />

Roþkalnu, Anspoku, Riebiòu pagastâ,<br />

Aglonas bazilikas apkârtnç, Malmutes<br />

upes lîcî un Neretas upes krastos.<br />

Paraugus vâcâm dolomîta karjerâ,<br />

pamestos neapsaimniekotos laukos,<br />

purvainâs ezermalâs u.c.<br />

Ðâgada septembrî nelielâ ekspedîcijâ<br />

tika apmeklçts Madonas,<br />

Gulbenes un Cçsu rajons, kur<br />

ieguvâm 51 sarkanâ âboliòa paraugu<br />

bijuðo fermu apkârtnç, meþa ielokos,<br />

vecâs atmatâs, arî Jumurdas kalnâ.<br />

Ievâktie paraugi atðíîrâs ar lapu<br />

formu, krâsu, ziedgalviòu krâsu,<br />

posmu skaitu un citâm pazîmçm.<br />

Zinâtniskâ ekspedîcijâ uz Ziemeïvidzemi<br />

devâmies 2001. gadâ, lai<br />

atrastu vietçjo Ziemeïvidzemes<br />

bastardâboliòu, kas ilgstoði aug<br />

Rûjienas un Mazsalacas apkârtnç un<br />

ir ïoti ziemcietîgs. Tas mums arî<br />

izdevâs. Atradâm un savâcâm sçklu<br />

no lielâm savvaïâ augoðâm ðî<br />

bastardâboliòa platîbâm. Vçl ievâcâm<br />

plaðu sortimentu ar daþâdâm<br />

stiebrzâïu sugâm, piemçram,<br />

bezakotu lâèauzu, pïavas auzeni,<br />

kamolzâli, timotiòu, balto smilgu,<br />

lapsasti, sarkano auzeni un pïavas<br />

skareni, kâ arî tauriòzieþu sugas -<br />

sarkano âboliòu, apiòlucernu, pïavas<br />

dedestiòas, ziemas vîíus.<br />

Ekspedîcijas kïûst mçrítiecîgâkas<br />

Ar katru gadu mûsu ekspedîcijas<br />

kïûst arvien pilnvçrtîgâkas un<br />

mçrítiecîgâkas. Pagâjuðâ gada<br />

ekspedîcijâs jau bijâm bruòojuðies ar<br />

îpaðiem mçrinstrumentiem, ar kuru<br />

palîdzîbu varçjâm noteikt katras vietas<br />

precîzas koordinâtas: platumu,<br />

garumu, augstumu virs jûras lîmeòa<br />

u. c. Pçrn tika noorganizçtas divas<br />

plaðas ekspedîcijas. Jûlijâ, kad ir<br />

nogatavojusies lielâkâ daïa stiebrzâïu,<br />

devâmies uz Lubânas klâniem, lai<br />

savâktu pârplûstoðajâs pïavâs<br />

augoðâs stiebrzâïu sugas. Paraugus<br />

vâcâm arî Aiviekstes upes krastos,<br />

Kujas upes pïavâs, Mçtrienas pagasta<br />

pamestajos tîrumos. Ðajâ ekspedîcijâ<br />

savâcâm 54 stiebrzâïu un 21 tauriòzieþu<br />

paraugu, kas pârstâvçja ðâdas<br />

stiebrzâïu sugas: mieþabrâlis, lapsaste,<br />

pïavas skarene, sekstaine,<br />

bezakotu lâèauza, kamolzâle, pïavas<br />

auzene, sarkanâ auzene, purva<br />

skarene un niedru auzene.<br />

Septembrî devâmies uz Kurzemi,<br />

lai Sabiles un Kandavas apkârtnç<br />

atrastu vietas, kur pirms 25-30gadiem<br />

labi padevusies lucerna - gan<br />

lopbarîbai, gan sçklai. Mums izdevâs<br />

atrast arî lucernas lauku, kur pirms trim<br />

gadu desmitiem agronome Jumeja bija<br />

audzçjusi ðo kultûru, bet tagad jaunie<br />

saimnieki tur jau sastâdîjuði prieþu<br />

meþu. Tomçr ievâcâm ïoti vçrtîgus<br />

lucernas paraugus, ko varçs izmantot<br />

gan selekcijas darbâ, gan nodot<br />

glabâðanâ Gçnu bankâ.<br />

Ðâgada jaunievâkums<br />

Jûlijâ devâmies uz Dienvidlatgali:<br />

Daugavpils, Krâslavas, Preiïu un<br />

Jçkabpils rajonu. Pie Ziemeïsusçjas<br />

upes netâlu no Birþiem lçzenâ nogâzç<br />

izdevâs atrast lielu stiebrzâïu populâciju<br />

daudzveidîbu, kur savâcâm deviòas<br />

sugas. Jçkabpils rajonâ pie Gârsenes<br />

pils pïavâ ar nabadzîgu, skâbu augsni<br />

savâcâm niedru auzeni, pïavas auzeni,<br />

bezakotu lâèauzu, kamolzâli. Te ir sen<br />

aizauguði lauki, kur sastopama liela<br />

stiebrzâïu sugu daþâdîba.<br />

Ïoti vçrtîgs objekts bija Brigena<br />

ezers, kur varçja atrast niedru auzenes<br />

un bezakotu lâèauzas sçklas. Citâ<br />

objektâ pie Naujienas izdevâs ievâkt<br />

arî kamolzâles vçlo formu, kâ arî<br />

mazpazîstamu tauriòziedi - saldlapu<br />

tragantzirni (Astragalus glycuphullos).<br />

Dubnas upes krastos bagâtîgi<br />

varçja savâkt mieþabrâli un lapsasti.<br />

Ðai braucienâ kopumâ savâkti<br />

78 paraugi, kas ir vçrtîgs guvums gan<br />

selekcijas darbâ, gan mûsu valsts<br />

ìençtisko resursu papildinâðanâ.<br />

(Turpin. 16. lpp.)<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

AUGKOPÎBA 6<br />

Agroíîmisko pçtîjumu centra raþîgais darba cçliens<br />

Regîna Timbare, APC<br />

Agroíîmisko pçtîjumu centrs (APC)<br />

izveidots, lai nodroðinâtu zinâtniski<br />

pamatotu un kompleksu augðòu<br />

agroíîmisko izpçti lauku saimniecîbâs,<br />

mçsloðanas lîdzekïu kvalitâtes<br />

kontroli un lietoðanas optimizâciju,<br />

augsnes un augkopîbas produkcijas<br />

piesâròojuma kontroli.<br />

Kompleksa augðòu agroíîmiskâ<br />

izpçte ietver:<br />

• augsnes paraugu òemðanu,<br />

• augsnes agroíîmisko îpaðîbu<br />

pamatrâdîtâju noteikðanu akreditçtâ<br />

laboratorijâ,<br />

• analîþu rezultâtu izvçrtçðanu,<br />

• agroíîmisko karðu sagatavoðanu,<br />

• ieteikumu sniegðanu ðo materiâlu<br />

izmantoðanâ,<br />

• datu ievadîðanu Latvijâ vienîgajâ<br />

augðòu agroíîmiskâs izpçtes datu<br />

bâzç, kâ arî datu bâzes uzturçðanu,<br />

tâs informâcijas analîzi un pârskatu<br />

sagatavoðanu.<br />

Augsnes agroíîmiskâs izpçtes<br />

izmaksas lauku saimniecîbâs ðogad<br />

70- 75% apmçrâ sedza no valsts<br />

subsîdijâm. Visa ðim mçríim iedalîtâ<br />

subsîdiju summa ir apgûta. Bija arî<br />

saimniecîbas, kuras pasûtîja izpçti<br />

par lîgumcenâm, jo daþâdu iemeslu<br />

dçï nevarçja ðim nolûkam izmantot<br />

subsîdiju lîdzekïus. Tâdçjâdi ðogad<br />

esam apsekojuði gandrîz 30 tûkst.<br />

hektâru, nodroðinot 435 saimniecîbas<br />

ar augsnes analîþu rezultâtiem,<br />

to novçrtçjumu, agroíîmiskajâm<br />

kartçm un ieteikumiem ðo materiâlu<br />

izmantoðanâ.<br />

Veicâm augðòu analîzes arî pçc<br />

pasûtîjuma zinâtniskâs pçtniecîbas<br />

iestâdçm, Lauksaimniecîbas konsultâciju<br />

un izglîtîbas atbalsta centram,<br />

SIA Kemira Grow-How, apzaïumoðanas<br />

firmâm, mazdârziòu<br />

îpaðniekiem u. c. Priecâjamies, ka<br />

arvien vairâk saimniecîbu îpaðnieku<br />

saprot augðòu analîþu nozîmi un<br />

pasûta ðo darbu, jo tikai tâ iespçjams<br />

noskaidrot skâbo jeb kaïíojamo<br />

augðòu platîbas, plânot optimâlu<br />

kultûraugu izvietojumu un to raþu,<br />

aprçíinât ekonomiski izdevîgas un<br />

videi draudzîgas mçslojuma normas<br />

kvalitatîvas raþas ieguvei un izvçlçties<br />

piemçrotâkos minerâlmçslus.<br />

Eiropas Savienîbas dalîbvalstu<br />

normatîvajos dokumentos noteikts,<br />

ka augðòu analîzes saimniecîbâs<br />

obligâti jâveic ik pçc pieciem<br />

gadiem. Mûsu valstî tas noteikts<br />

Labas lauksaimniecîbas prakses<br />

nosacîjumos, kuru ievieðana<br />

saimniecîbâ paðlaik vçl ir brîvprâtîga.<br />

No savas puses cenðamies darît<br />

visu, lai mûsu klienti bûtu apmierinâti<br />

un saòemtu kvalitatîvu un precîzu<br />

informâciju par augsnes auglîbas<br />

lîmeni. APC Analîtiskâ nodaïa ir<br />

akreditçta augsnes, mçsloðanas<br />

lîdzekïu un kaïíoðanas materiâlu<br />

analîþu jomâ, sadarbojamies ar<br />

citâm valstîm analîþu rezultâtu<br />

salîdzinâðanâ, strâdâjam jaunu,<br />

universâlâku analîþu metoþu un<br />

modernâkas aparatûras apgûðanâ.<br />

Paldies Zemkopîbas ministrijai,<br />

<strong>Latvijas</strong> Lauksaimniecîbas un meþa<br />

zinâtòu akadçmijas Prezidijam un<br />

Lauksaimnieku organizâciju sadarbîbas<br />

padomei, kas atbalstîja valsts<br />

subsîdiju pieðíirðanu jaunas<br />

analîtiskâs aparatûras iegâdei un<br />

beidzot deva mums iespçju jûtami<br />

uzlabot kritisko situâciju ðajâ ziòâ.<br />

Kolektîvâ radâs optimisms un ticîba,<br />

ka varçsim strâdât vçl efektîvâk.<br />

Balstoties uz augðòu agroíîmiskâs<br />

izpçtç iegûto informâciju, pçc lauku<br />

saimniecîbu pasûtîjuma sagatavoti arî<br />

90 tehniskâs dokumentâcijas projekti<br />

skâbo augðòu kaïíoðanai 3000 ha<br />

platîbâ, lai saimniecîbas varçtu<br />

saòemt valsts subsîdijas augsnes<br />

reakcijas optimizçðanai savos laukos.<br />

Ðogad tika turpinâta mçsloðanas<br />

lîdzekïu analîþu metoþu standartu<br />

izstrâde, lai varçtu novçrtçt<br />

mçsloðanas lîdzekïu atbilstîbu ES<br />

direktîvâs, Mçsloðanas lîdzekïu<br />

aprites likumâ un Ministru kabineta<br />

noteikumos "Mçsloðanas lîdzekïu<br />

identifikâcijas, atbilstîbas novçrtçðanas<br />

un tirdzniecîbas noteikumi"<br />

noteiktajâm prasîbâm, ko veic<br />

íîmisko analîþu jeb testçðanas ceïâ.<br />

Mçsloðanas lîdzekïu testçðanu to<br />

sertifikâcijas un kontroles mçríiem<br />

drîkst veikt tikai ar nacionâlajos<br />

standartos noteiktajâm analîþu<br />

metodçm, bet, stâjoties spçkâ Mçsloðanas<br />

lîdzekïu aprites likumam,<br />

2001. gada beigâs ðajâ jomâ no<br />

aptuveni 100 nepiecieðamajiem<br />

standartiem bija adaptçti vai izstrâdâti<br />

tikai 40 nacionâlie analîþu metoþu<br />

standarti. Ðogad darbs noritçja îpaði<br />

saspringti, jo kâ nacionâlos standartus<br />

vajadzçja adaptçt vçl 43 ES direktîvâs<br />

vai starptautiskajos standartos<br />

noteiktâs metodes un izstrâdât divas<br />

nacionâlâs metodes. Darbs nav<br />

pabeigts, jo top jauni starptautiski<br />

standarti, kurus nepiecieðams adaptçt<br />

minerâlmçslu, organisko mçslu un<br />

kaïíoðanas materiâlu testçðanai mûsu<br />

valstî. Piemçram, nesen ir apstiprinâts<br />

starptautiskais standarts "Kaïíoðanas<br />

materiâlu reaìçtspçjas noteikðana",<br />

kas dod iespçju testçðanas ceïâ noteikt<br />

kaïíoðanas materiâla iedarbîbas<br />

âtrumu. Vairâkâs valstîs (piemçram,<br />

Vâcijâ un Dânijâ) ðo metodi lietoja jau<br />

senâk, bet tâ nebija apstiprinâta kâ<br />

starptautiskais standarts. Tâdçï mçs to<br />

nevarçjâm adaptçt par mûsu valsts<br />

standartu un izmantot kaïíoðanas<br />

materiâlu iedarbîbas âtruma noteikðanai<br />

sertifikâcijas vai kontroles<br />

mçríiem. Jâatzîmç, ka lîdz ðim<br />

nacionâlie standarti tika izmantoti tikai<br />

mçsloðanas lîdzekïu sertifikâcijas<br />

procesâ, bet 2004. gadâ Augu aizsardzîbas<br />

dienests uzsâks mçsloðanas<br />

lîdzekïu tirgus uzraudzîbu un kontroli.<br />

Mçsloðanas lîdzekïu sastâva kontrolei<br />

izmantos nacionâlajos standartos<br />

noteiktâs analîþu metodes.<br />

Nacionâlo standartu izstrâdi veic<br />

Standartizâcijas tehniskâ komiteja<br />

(STK) sadarbîbâ ar VSIA <strong>Latvijas</strong><br />

standarts. Tajâ darbojas APC speciâlistu<br />

darba grupa, kas kârto standartu<br />

tulkoðanu vai izstrâdi, sagatavo tos<br />

izskatîðanai STK sanâksmçs, ievieð<br />

labojumus un sagatavo standartus<br />

atbilstoðâ formâ iesniegðanai <strong>Latvijas</strong><br />

standartam. Standartu izskatîðanâ un<br />

rediìçðanâ piedalâs visu ieinteresçto<br />

puðu pârstâvji: no <strong>Latvijas</strong> standarta,<br />

ZM, LLU Lauksaimniecîbas fakultâtes,<br />

LU Íîmijas fakultâtes, LU Bioloìijas<br />

institûta, <strong>Latvijas</strong> Vides aìentûras,<br />

Nacionâlâ vides veselîbas centra,<br />

Skrîveru Zinâtnes centra, LLKC un<br />

mçsloðanas lîdzekïu tirdzniecîbas<br />

firmâm - starptautiskâs a/s Jumîtis, SIA<br />

Fertibalt.<br />

Mûsu centra Mçsloðanas lîdzekïu<br />

sertifikâcijas nodaïa (tâs kompetenci<br />

ir novçrtçjis <strong>Latvijas</strong> Nacionâlais<br />

akreditâcijas birojs) saskaòâ ar MK<br />

pagaidu pilnvarojumu 2002. gadâ un<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

7<br />

AUGKOPÎBA<br />

2003. gada 8. oktobra rîkojumu Nr.<br />

633 "Par institûcijas pilnvaroðanu<br />

mçsloðanas lîdzekïu atbilstîbas<br />

novçrtçðanai" ir veikusi 57 mçsloðanas<br />

lîdzekïu sertifikâciju. Mçsloðanas<br />

lîdzekïa sertifikâts un reìistrâcijas<br />

apliecîba ir apliecinâjums tam, ka<br />

mçsloðanas lîdzeklis nesatur<br />

cilvçkiem, dzîvniekiem un videi<br />

nevçlamus piemaisîjumus un tâ<br />

sastâvs atbilst deklarçtajam. Diemþçl<br />

paðlaik sertificçti un reìistrçti ir tikai<br />

30-40% no Latvijâ tirgotajiem minerâlmçslu<br />

veidiem, pârçjie sertifikâcijai<br />

nav vçl pieteikti.<br />

Analîtiskâ nodaïa ðogad ir veikusi<br />

ne tikai augsnes analîzes, bet arî<br />

70mçsloðanas lîdzekïu (minerâlmçslu,<br />

kûtsmçslu, kaïíoðanas<br />

materiâlu u. c.) íîmiskâs analîzes<br />

gan sertifikâcijas nolûkam, gan arî<br />

pçc firmu pasûtîjuma.<br />

Toksikoloìijas laboratorija pçc<br />

Augu aizsardzîbas dienesta pasûtîjuma<br />

pârbaudîja graudu kodinâðanas<br />

kvalitâti un veica pesticîdu darbîgâs<br />

vielas noteikðanu valsts uzraudzîbas<br />

un kontroles funkciju îstenoðanai<br />

saskaòâ ar Augu aizsardzîbas<br />

likumu. Veiktas arî citas toksikoloìiskâs<br />

analîzes (pesticîdu atlikumu<br />

noteikðana augsnç un produkcijâ,<br />

nitrâtu satura noteikðana produkcijâ)<br />

pçc firmu pasûtîjumiem. Toksikoloìijas<br />

laboratorijâ ieviesta kvalitâtes<br />

sistçma analîtisko datu precizitâtes<br />

nodroðinâðanai.<br />

Sadarbîbâ ar LLU un Stendes<br />

selekcijas staciju turpinâjâm arî darbu<br />

pie <strong>Latvijas</strong> Zinâtnes padomes<br />

finansçtâ projekta "Slâpekïa reþîma<br />

izpçte augsnç un augos optimâlu<br />

slâpekïa mçslojuma lietoðanas<br />

rekomendâciju izstrâdei". Lai spriestu<br />

par agroíîmisko îpaðîbu izmaiòâm<br />

augsnç, pavasarî un rudenî noteikts<br />

augsnes minerâlâ slâpekïa saturs un<br />

citi agroíîmisko îpaðîbu râdîtâji<br />

bioloìiskâs lauksaimniecîbas lauku<br />

augsnç Stendç; gandrîz visa gada<br />

garumâ ik mçnesi noteikts minerâlâ<br />

slâpekïa saturs augsnç piecos LLU<br />

Augkopîbas katedras izmçìinâjumu<br />

laukos Pçterlaukos. Slâpekïa<br />

mçslojuma lietoðanas ieteikumu<br />

precizçðanai pçtîjâm minerâlâ<br />

slâpekïa saturu augsnç agri pavasarî,<br />

atjaunojoties ziemâju veìetâcijai, kâ<br />

arî pçc zaïmçslojuma iestrâdes un<br />

citiem priekðaugiem ziemâju sçjai<br />

paredzçtajos laukos. Noskaidrojâm,<br />

ka zaïmçslojumâ esoðâ slâpekïa<br />

mineralizâcija augsnç atkarîga no<br />

temperatûras un vçl vairâk - no<br />

nokriðòu daudzuma. Ja vasaras<br />

otrajâ pusç un rudenî pçc zaïmçslojuma<br />

iestrâdes ilgstoði pieturas sauss<br />

laiks, slâpekli saturoðo organisko<br />

vielu mineralizâcija norit lçni, mazâk<br />

slâpekïa ieskalojas dziïâkos augsnes<br />

slâòos. Nâkamâ gada pavasarî tad<br />

novçrojams ievçrojami augstâks<br />

augiem izmantojamâ slâpekïa saturs<br />

augsnç nekâ pçc mitras vasaras<br />

otrâs puses un rudens. Tieði tâ tas<br />

bija ðopavasar, tâdçï graudaugiem<br />

vajadzçja dot mazâk slâpekïa<br />

mçslojuma nekâ iepriekðçjâ gadâ.<br />

Iespçjams, mûsu iestâdes dotie<br />

ieteikumi par slâpekïa devu samazinâðanas<br />

nepiecieðamîbu ðopavasar<br />

nesasniedza saimniecîbas, jo<br />

daudzâs vietâs tika lietotas tâdas<br />

paðas slâpekïa mçslojuma devas kâ<br />

parasti, un graudaugi saveldrçjâs.<br />

Karstâ un nokriðòiem bagâtâ laikâ<br />

organisko vielu slâpekïa mineralizâcija<br />

norisinâs strauji, rodas daudz<br />

nitrâtu slâpekïa, kas rudens un<br />

ziemas periodâ ieskalojas dziïâkos<br />

slâòos un ir zudis augiem, tâdçï<br />

nâkamâ gada pavasarî augiem<br />

izmantojamâ slâpekïa saturs augsnç<br />

ir salîdzinoði mazâks.<br />

Lai samazinâtu slâpekïa zudumus<br />

no augsnes un slâpekïa mçslojuma<br />

vajadzîbu, zaïmçslojums jâiestrâdâ<br />

augsnç iespçjami tuvâk ziemâju sçjas<br />

laikam, îpaði nokriðòiem bagâtâ, karstâ<br />

laikâ un vieglâs augsnçs (2-3 nedçïas<br />

pirms ziemâju sçjas).<br />

Slâpekïa augu diagnostikas<br />

pçtîjumos <strong>Latvijas</strong> Lauksaimniecîbas<br />

universitâtes Augkopîbas katedras<br />

un Stendes selekcijas stacijas izmçìinâjumos<br />

secinâjâm, ka intensîvâm<br />

ziemas kvieðu ðíirnçm 6-9 t/ha labas<br />

kvalitâtes pârtikas graudu var iegût<br />

pie slâpekïa papildmçslojuma kopçjâs<br />

normas 120-140 kg/ha, no tâs<br />

45-60% dodot agri pavasarî, atsâkoties<br />

ziemâju veìetâcijai, 20-35% -<br />

stiebroðanas fâzes sâkumâ un 25-<br />

40% - vârpoðanas sâkuma fâzç.<br />

Pirmâs slâpekïa papildmçslojuma<br />

devas lielums jâprecizç pçc augsnes<br />

minerâlâ slâpekïa satura prognozes<br />

datiem (ieteikumus to precizçðanai<br />

ðopavasar sniedza un arî turpmâk<br />

nodroðinâs APC). Otrâs un treðâs<br />

slâpekïa papildmçslojuma devas<br />

lielums atkarîgs no nokriðòu<br />

daudzuma vçlâkajâs ziemas kvieðu<br />

attîstîbas fâzçs - lielâkas devas jâlieto<br />

pie palielinâta nokriðòu daudzuma<br />

stiebroðanas fâzç un vârpoðanas<br />

fâzes sâkumâ.<br />

Ziemas tritikâlei 6-9 t/ha graudu<br />

raþas iegûtas, lietojot papildmçslojumâ<br />

80-100 kg/ha slâpekïa divâs<br />

devâs: 60-70% pavasarî, atsâkoties<br />

veìetâcijai, pârçjo daudzumu -<br />

stiebroðanas fâzç.<br />

Jâpiezîmç, ka iepriekðminçtâs<br />

ziemas kvieðu un tritikâles raþas<br />

izmçìinâjumos varçja iegût arî tâdçï,<br />

ka bija nodroðinâts nepiecieðamais<br />

fosfora un kâlija mçslojums un tika<br />

veikti vajadzîgie augu aizsardzîbas<br />

pasâkumi.<br />

Lauka izmçìinâjumâ treðo gadu<br />

pçtîjâm optimâlâs slâpekïa mçslojuma<br />

normas un to dalîtâs doðanas<br />

lietderîbu kartupeïiem. Laika apstâkïi<br />

ðajos trijos gados bija visai atðíirîgi,<br />

tâpçc varçjâm pârliecinâties par<br />

slâpekïa variantu ietekmi uz kartupeïu<br />

raþu un tâs kvalitâti daþâdos laika<br />

apstâkïos. Trijos gados iegûto datu<br />

analîze râda, ka optimâlâ slâpekïa<br />

norma 35-40 t/ha bumbuïu raþas<br />

ieguvei ir robeþâs no 80 lîdz<br />

120kg/ha N. Tâlâka slâpekïa normas<br />

paaugstinâðana un arî tâ dalîtâ<br />

doðana neattaisnojas. Variantos, kur<br />

slâpekïa mçslojums bija dots dalîti,<br />

konstatçjâm zemâku cietes saturu un<br />

augstâku nitrâtu saturu bumbuïos<br />

nekâ variantos, kur viss slâpekïa<br />

daudzums bija dots tikai<br />

pamatmçslojumâ.<br />

Tie bija mûsu galvenie darbi un<br />

secinâjumi ðogad. Vçl jâatzîmç, ka<br />

mûsu ilggadçjâ darbiniece, þurnâla<br />

Raþîba redaktore daudzu gadu<br />

garumâ Agita Pâvule saòçma valdîbas<br />

apbalvojumu - Triju zvaigþòu ordeòa<br />

bronzas Goda zîmi. Mçs lepojamies ar<br />

to, ka esam viòas kolçìi.<br />

Nâkamajâ gadâ svinçsim APC<br />

èetrdesmit gadu jubileju. Ðajâ laikâ<br />

vairâkas reizes ir mainîjies iestâdes<br />

nosaukums un darbinieku skaits, bet<br />

mûsu pamatuzdevumi palikuði<br />

nemainîgi. Ceram, ka pievienoðanâs<br />

Eiropas Savienîbas dalîbvalstîm ðajâ<br />

gadâ pavçrs mums un visiem citiem<br />

lauksaimniekiem jaunas iespçjas.<br />

Mûsu darbinieku kolektîvs novçl<br />

visiem auglîgu un raþenu Jauno,<br />

pârmaiòâm bagâto 2004. gadu!<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

AUGKOPÎBA<br />

8<br />

Skrîveros ierosmju netrûkst<br />

Biruta Jansone, Jânis<br />

Vigovskis, Aldis Jansons<br />

Katru gadu Skrîveru Zinâtnes centrs<br />

îsteno 5-6 <strong>Latvijas</strong> Zinâtnes Padomes<br />

finansçtus pçtîjumu projektus, kâ arî<br />

8-10 daþâdus citu iestâþu pasûtîtus<br />

projektus. Pçdçjos piecos gados<br />

raþotâjiem ir nodotas 6 jaunas zâlâju<br />

ðíirnes (7 ðíirnes atrodas pârbaudç),<br />

kâ arî griíu ðíirne 'Aiva'.<br />

Pçrn Skrîveru Zinâtnes centrâ tika<br />

veikta vairâk nekâ 20 jaunu graudaugu<br />

ðíiròu saimniecisko îpaðîbu pârbaude,<br />

lai noskaidrotu vietçjiem apstâkïiem<br />

piemçrotâkâs ðíirnes.<br />

Veidojot bioloìisko<br />

sçklaudzçðanas sistçmu<br />

Lai izveidotu bioloìisko sçklaudzçðanas<br />

sistçmu Latvijâ, Skrîveros<br />

uzsâkta bioloìiskajai lauksaimniecîbai<br />

piemçrotâko vasarâju graudaugu,<br />

kartupeïu un vasaras rapðu ðíiròu<br />

pârbaude. No ðâ gada ðíiròu pârbaudç<br />

iekïautas sarkanâ âboliòa ðíirnes<br />

'Dîvaja', 'Ârija', 'Diþstende', 'Skrîveru<br />

agrais', bastardâboliòa 'Menta',<br />

lucernas 'Skrîveru', kâ arî sarkanâ<br />

âboliòa maisîjumi ar timotiòu 'Agris',<br />

kamolzâles 'Priekuïu 30', auzeòairenes<br />

'Ape', pïavas auzenes 'Silva' maisîjumi<br />

ar timotiòu.<br />

Kartupeïu ðíiròu salîdzinâjumâ<br />

iekïautas seðas ðíirnes: divas vidçji<br />

agrînâs - 'Sante' (standartðíirne,<br />

Nîderlande) un 'Lenora' (Latvija,<br />

Priekuïi), kâ arî èetras vidçji vçlînâs -<br />

'Brasla' (standartðíirne), 'Magda',<br />

'Zîle', un 'Bete' (Latvija, Priekuïi).<br />

Visas ðîs ðíirnes ir iekïautas <strong>Latvijas</strong><br />

augu ðíiròu katalogâ.<br />

Vasarâju ðíiròu salîdzinâjumâ<br />

iekïautas èetras mieþu: 'Abava' (standartðíirne),<br />

'Rûja', 'Rasa' un 'Sencis'<br />

(Latvija, Stendes SS) un èetras auzu<br />

ðíirnes: 'Laima' (standartðíirne), 'Mâra',<br />

'Lîva', 'Arta' (Latvija, Stendes SS).<br />

Vasaras rapðu ðíiròu salîdzinâjumâ<br />

iekïautas piecas ðíirnes: 'Iris',<br />

'Olga' (Vâcija, Lembke), 'Amica'<br />

(Vâcija, Raps), 'Senator' un 'Sponsor'<br />

(Zviedrija, Svalöf).<br />

Ðogad Skrîveru ZC var nopirkt<br />

sertificçtu bioloìisko sçklas<br />

materiâlu - ziemas rudzus 'Duoniai',<br />

auzas 'Laima' un 'Lîva', mieþus<br />

'Sencis'. Nâkamajâ gadâ pirmo sçklu<br />

raþu dos ganîbu airene 'Spîdola' un<br />

âboliòð 'Dîvaja'.<br />

Bez íîmijas<br />

Viena no aktuâlâkajâm problçmâm<br />

bioloìiskajâ lauksaimniecîbâ ir augu<br />

barîbas elementu nodroðinâðana un<br />

augsnes auglîbas uzturçðana. Nepiecieðamo<br />

slâpekïa daudzumu augiem<br />

var piegâdât tikai ar organisko<br />

mçslojumu un ar tauriòzieþu gumiòbaktçriju<br />

saistîto atmosfçras slâpekli.<br />

Graudu raþu ïoti jûtami ietekmç<br />

nezâles. Tâ kâ bioloìiskajâ lauksaimniecîbâ<br />

nedrîkst lietot herbicîdus,<br />

saasinâs jautâjums par nezâïu<br />

ierobeþoðanu.<br />

Tâpçc 2003. gadâ iekârtoja kompleksu<br />

lauka izmçìinâjumu ðo<br />

problçmu risinâðanai. Izmçìinâjuma<br />

mçríis ir pçtît augu barîbas elementu<br />

(tai skaitâ slâpekïa bilanci) nodroðinâðanas<br />

un nezâïu ierobeþoðanas<br />

iespçjas atkarîbâ no priekðauga,<br />

augsnes pçcsçjas apstrâdes un<br />

kûtsmçslu lietoðanas bioloìiskajâ<br />

lauksaimniecîbâ.<br />

Skrîveru ZC Agrotehnikas nodaïa<br />

apsaimnieko Latvijâ lielâko sertificçto<br />

bioloìiskâs lauksaimniecîbas lauku<br />

zinâtnes un sçklaudzçðanas vajadzîbâm.<br />

Tâ kopplatîba ir 30 ha. Laukâ<br />

izveidota septiòu lauku augu seka ar<br />

viena lauka platîbu 4,5 ha.<br />

Selekcionâri sola jaunumus<br />

Daudzgadîgâs zâles Latvijâ aizòem<br />

lielâko daïu lauksaimniecîbâ izmantojamâs<br />

zemes, bet selekcijas darbs ar<br />

tâm notiek tikai Skrîveru ZC. Selekcionâru<br />

lielâkâ uzmanîba ir veltîta plaðâk<br />

izplatîto tauriòzieþu - sarkanâ âboliòa,<br />

lucernas un bastardâboliòa selekcijai<br />

un piecâm stiebrzâïu sugâm -<br />

timotiòam, pïavas auzenei, ganîbu<br />

airenei, auzeòairenei, arî kamolzâlei.<br />

Iespçju robeþâs tiek strâdâts arî pie<br />

stiebrzâïu dekoratîvo formu veidoðanas<br />

apzaïumoðanai. Ik gadu valsts ðíiròu<br />

pârbaudç tiek nodota kâda jauna<br />

tauriòzieþu vai stiebrzâïu ðíirne.<br />

Arî 2004. gada <strong>Latvijas</strong> augu ðíiròu<br />

katalogâ tiks ierakstîta jaunâ pie<br />

mums izveidotâ tetraploîdâ bastardâboliòa<br />

ðíirne 'Fricis', bet pçdçjâs<br />

pârbaudes tiek veiktas jaunajai<br />

pïavas auzenes ðíirnei 'Silva', kas ir<br />

îpaði izturîga pret izslîkðanu,<br />

ilggadîga un ar augstu lopbarîbas<br />

kvalitâti, kâ arî diploîdâ sarkanâ<br />

âboliòa ðíirne 'Ârija'.<br />

Jaunâs ðíirnes, kurâm ir veikts AVS<br />

tests Polijâ, tiek iekïautas arî Eiropas<br />

Savienîbas katalogâ; tâs sâk iepazît<br />

mûsu kaimiòvalstu sçklaudzçtâji un<br />

interesçjas par sçklu iegâdi arî aiz<br />

mûsu valsts robeþâm.<br />

Lai gan valsts finansçjums<br />

selekcijas darbam nav pietiekams, tâ<br />

procesâ iespçju robeþâs tiek<br />

iekïautas jaunâkâs un efektîvâkâs<br />

selekcijas metodes: poliploîdija,<br />

starpsugu hibridizâcija, ðûnu kultûra.<br />

Selekcionâriem ir cieða sadarbîba ne<br />

tikai ar <strong>Latvijas</strong> Universitâtes Bioloìijas<br />

institûta ìençtikas laboratoriju, bet arî<br />

sadarbojamies ar Ziemeïvalstu Gçnu<br />

banku, kas rîko lopbarîbas kultûru<br />

selekcionâru sanâksmes Baltijas<br />

valstîs.<br />

Katru gadu ZM noteiktos apjomos<br />

pavairojam un saraþojam izlases sçklu<br />

jaunajâm SZC izveidotajâm ðíirnçm,<br />

ko tâlâk piedâvâjam <strong>Latvijas</strong><br />

sçklaudzçtâjiem. Par spîti nelabvçlîgiem<br />

klimatiskiem apstâkïiem, arî<br />

2003. gada veìetâcijas periodâ<br />

plânotajos apjomos esam ieguvuði<br />

izlases sçklu gan visâm tauriòzieþu,<br />

gan stiebrzâïu ðíirnçm.<br />

Sava nodeva - Gçnu <strong>banka</strong>i<br />

Lai vâktu un saglabâtu <strong>Latvijas</strong><br />

lopbarîbas augu ìençtiskos<br />

resursus, Skrîveru selekcionâri kopâ<br />

ar LU Bioloìijas institûta un LLU<br />

augkopîbas speciâlistiem dodas<br />

zinâtniskâs ekspedîcijâs pa <strong>Latvijas</strong><br />

novadiem, lai ievâktu daudzgadîgo<br />

zâlaugu sçklas genofonda papildinâðanai<br />

<strong>Latvijas</strong> Gçnu bankâ. Ðâda<br />

ekspedîcija 2003. gada vasarâ notika<br />

Dienvidlatgalç, kur izdevâs ievâkt<br />

daudz vçrtîgu stiebrzâïu paraugu,<br />

bet rudens pusç devâmies uz<br />

Austrumlatgali (Madonu, Gulbeni,<br />

Alûksni), kur savâcâm ziemcietîgus<br />

un ilggadîgus tauriòzieþu paraugus.<br />

Ðogad mums bija izdevîba<br />

piedalîties arî starptautiskâ ìençtisko<br />

resursu vâkðanas ekspedîcijâ, ko<br />

igauòu zinâtnieki rîkoja Igaunijai<br />

piederoðajâs salâs. No turienes<br />

izdevâs pârvest daudz lucernas<br />

paraugu, kas aug tikai ðajâs vietâs.<br />

Pateicoties ðâdâm ekspedîcijâm,<br />

savâkto vçrtîgo materiâlu perspektîvâ<br />

varçsim iekïaut savâs selekcijas darba<br />

programmâs jauna izejmateriâla<br />

veidoðanai un jaunu ðíiròu radîðanai.<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

9<br />

AUGKOPÎBA<br />

Lai Ziemassvçtki kâ medus uz rupjmaizes ðíçles<br />

Sanita Zute, Stendes SS<br />

Perspektîvais selekcijas darbs<br />

Jau ceturto gadu graudaugu<br />

selekcijas darbs notiek saskaòâ ar<br />

kompleksâ zinâtniskâ projekta<br />

"<strong>Latvijas</strong> agrometeoroloìiskajiem<br />

apstâkïiem un saimnieciskajâm<br />

prasîbâm atbilstoðu laukaugu ðíiròu<br />

veidoðana un to uzturoðâ selekcija"<br />

nostâdnçm.<br />

Tradicionâli nodarbojamies ar<br />

ziemas un vasaras kvieðu, mieþu un<br />

auzu selekciju. Kopçjais darba<br />

apjoms selekcijas nodaïâ ietver arî<br />

ðíiròu katalogâ minçto Stendç<br />

izveidoto 11 graudaugu ðíiròu un<br />

èetru pârbaudç esoðo jauno ðíiròu<br />

uzturoðo selekciju, 10 perspektîvo<br />

lîniju sagatavoðanu AVS testa<br />

pârbaudei un ap 3200 graudaugu<br />

ðíiròu un lîniju saglabâðanu un<br />

pârbaudi Augu ìençtisko resursu<br />

programmai.<br />

Valsts pârbaudi pçc AVS testa un<br />

saimniecisko îpaðîbu izvçrtçðanas<br />

ðajâ gadâ veicâm èetrâm<br />

perspektîvâm graudaugu ðíirnçm:<br />

divâm ziemas kvieðu, vienai vasaras<br />

mieþu un vienai auzu ðíirnei.<br />

Eiropas Savienîbas noteikumi<br />

jaunas ðíirnes reìistrçðanai augu<br />

ðíiròu katalogâ ir ïoti stingri. Stendç<br />

Jura Brieþa vadîbâ treðo gadu veic<br />

perspektîvo graudaugu lîniju<br />

salîdzinâðanu ar UPOV noteiktajâm<br />

etalonðíirnçm, rûpîgi novçrtçjot un<br />

izpçtot lînijas.<br />

Valsts Stendes selekcijas stacijas<br />

selekcionâri vairâkus gadus arî<br />

piedalâs Zemkopîbas ministrijas<br />

atbalstîtâs valsts programmas îstenoðanâ<br />

par augu ìençtisko resursu izpçti<br />

un saglabâðanu Latvijâ. Bioloìiskâs<br />

daudzveidîbas saglabâðana ir viena no<br />

aktuâlâkajâm problçmâm pasaulç.<br />

Augu ìençtisko resursu saglabâðanas<br />

programma ir minçta arî kâ viena no ES<br />

6. Ietvara programmas prioritâtçm, kas<br />

cieði saistîta ar pârtikas kvalitâtes<br />

uzlaboðanu un ilgtspçjîgas, vidi<br />

saudzçjoðas lauksaimniecîbas<br />

ievieðanu.<br />

Priecâjamies par kolçìu<br />

panâkumiem<br />

Selekcijas darbâ liela nozîme ir<br />

selekcionâru personîgajai pieredzei.<br />

Ïoti bagâta un ilggadçja tâ ir Mârai<br />

Gruntiòai un Vijai Strazdiòai. Ðogad<br />

mieþu selekcijas darba vadîbu<br />

uzòçmusies Mg. lauks. Mâra Bleidere,<br />

vasaras kvieðu selekcijas darbu sâcis<br />

agronoms Andris Balandins, bet<br />

Stendes jaunos selekcionârus<br />

uzraudzît un konsultçt ir apòçmusies<br />

ilggadçja mieþu un kvieðu selekcionâre<br />

prof. Dr. biol. Ina Belicka.<br />

M. Bleidere ðogad veiksmîgi<br />

aizstâvçja maìistra grâdu LLU. Savâ<br />

zinâtniskajâ darbâ viòa pçtîjusi<br />

vasaras kvieðu ðíiròu un lîniju<br />

kvantitatîvo pazîmju savstarpçjâs<br />

attiecîbas, un priecâjamies, ka tas<br />

novçrtçts konkursâ Sçjçjs - 2003,<br />

pieðíirot veicinâðanas balvu.<br />

Savukârt stacijas zinâtniskâ<br />

bibliotçka ðajâ gadâ sagatavojusi<br />

treðo grâmatu no sçrijas "Vârpu<br />

vainaga zîmç". Tajâ apkopota<br />

informâcija par 24 bijuðajiem Valsts<br />

Stendes selekcijas stacijas<br />

zinâtniekiem un saimnieciskajiem<br />

darbiniekiem. Grâmatas atvçrðanas<br />

svçtkos îpaði pieminçjâm Çvaldu<br />

Metuzâlu un citus zinâtniekus, kuru<br />

darbs bijis saistîts ar agrotehniskajiem<br />

pçtîjumiem, priecâjamies savâ vidû<br />

redzçt astoòdesmitgadniekus Dr. agr.<br />

Çvaldu Krçsliòu un Visvaldi Steimâru.<br />

Nâkamais gads bûs izcilâ auzu<br />

selekcionâra Nikolaja Konrâda gads<br />

un arî kârtçjâs, jau ceturtâs, Jâòa<br />

Lielmaòa balvas gads, kad aicinâsim<br />

visus amata brâïus satikties Stendç.<br />

Pçtîjumi jaunu ðíiròu labâ<br />

Selekcionâru darbs nav iedomâjams<br />

bez tâ turpinâjuma tehnoloìiskajos<br />

pçtîjumos, izstrâdâjot stacijâ izveidoto<br />

ðíiròu audzçðanas tehnoloìiju. Treðo<br />

gadu piedalâmies divu valsts finansçtu<br />

kompleksu pçtîjumu projektu izstrâdç.<br />

Projektâ "Laukaugu raþas un to kvalitâtes<br />

mçrítiecîgas vadîbas modeïa izstrâde<br />

<strong>Latvijas</strong> agroklimatiskajiem apstâkïiem"<br />

(atb. izpildîtâjs Mg. lauks. Miervaldis<br />

Krotovs) galvenokârt tiek pçtîtas<br />

graudaugu audzçðanas likumsakarîbas<br />

daþâdu pârtikas produktu raþoðanai<br />

Kurzemes agroklimatiskajos apstâkïos.<br />

Projekta "Augsnes apstrâdes, nezâïu<br />

apkaroðanas un augu maiòas<br />

teorçtiskâs bâzes pilnveidoðana" (atb.<br />

izpildîtâja Mg. lauks. Solveiga<br />

Maïecka) ietvaros tika noskaidrotas<br />

meteoroloìisko apstâkïu, audzçðanas<br />

tehnoloìijas un samazinâtu<br />

herbicîda devu ietekme uz vasaras<br />

mieþu sçjumu nezâïainîbu. Pçtîjumu<br />

rezultâti publicçti Rçzeknes<br />

augstskolas organizçtâs IV starptautiskâs<br />

zinâtniski praktiskâs<br />

konferences materiâlos (2003. g.) un<br />

rakstu krâjumâ Agronomijas<br />

Vçstis 2003.<br />

Agrotehnisko pçtîjumu grupâ tiek<br />

realizçti arî LLKC un daþâdu firmu<br />

pasûtîtie pçtîjumi un demonstrçjumi<br />

laukaugu ðíiròu salîdzinâðanâ,<br />

audzçðanas tehnoloìiju izstrâdç,<br />

slimîbu un kaitçkïu ierobeþoðanâ.<br />

Mg. biol. Zandas Opmanes vadîbâ<br />

notiek pesticîdu efektivitâtes<br />

pçtîjumi, lai dotu novçrtçjumu<br />

jaunajiem augu aizsardzîbas<br />

produktiem. Ðogad Stendç savu<br />

produktu pârbaudi veica firmas<br />

Bayer CropScience, Kemira un<br />

ZemNor, kurâm pateicamies par<br />

uzticîbu, kâ arî atsaucîbu Lauku<br />

dienu organizçtajos seminâros.<br />

Jauns pçtîjumu virziens Stendç ir<br />

bioloìiskâ lauksaimniecîba. Svarîgs<br />

nosacîjums sekmîgai saimniekoðanai ir<br />

atrast atsaucîgus, sertificçtus bioloìiskâs<br />

produkcijas pârstrâdâtâjus.<br />

Paldies mûsu sçklaudzçtâjiem<br />

Lauksaimnieki Stendes vârdu<br />

tradicionâli saista ar sçklkopîbas<br />

darbu. Arî mçs paði to uzskatâm par<br />

nozari, kas vispraktiskâk var palîdzçt<br />

<strong>Latvijas</strong> zemniekiem iegâdâties sçklas.<br />

Ðis bija noslçguma gads pirms trim<br />

gadiem uzsâktajam valsts investîciju<br />

projektam "Modernas laukaugu<br />

bâzes sçklas raþoðanas centra<br />

izveide konkurçtspçjîgas produkcijas<br />

raþoðanai". Ðogad lielâkâ vçrîba<br />

veltîta kartupeïu sçklkopîbai.<br />

Direktora p. i. Imanta Zamberga<br />

uzraudzîbâ nodoðanai ekspluatâcijâ<br />

tiek gatavots moderns kartupeïu<br />

pagrabs ar automâtisko klimata<br />

kontroli (ventilâcijas sistçma<br />

Omnivent) un ietilpîbu 500 t.<br />

Gada noslçgums ir îstais brîdis,<br />

kad pateikt paldies tiem daudzajiem<br />

sçklaudzçtâjiem, kas ir izvçlçjuðies<br />

Stendes ðíirnes un piedâvâ tâs<br />

iegâdâties arî citiem zemniekiem.<br />

Tomçr to nav tik viegli izdarît: jûsu ir<br />

daudz! Îpaði priecâjamies par tiem,<br />

kas sadarbojas ar mums jau vairâkus<br />

gadus un ðajâ laikâ spçjuði izveidot<br />

spçcîgas un stabilas sçklaudzçðanas<br />

saimniecîbas.<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

AUGKOPÎBA<br />

10<br />

Priekuïu selekcijas stacija jubilejas gadâ<br />

Uldis Miglavs, Dr. agr.,<br />

Priekuïu SS<br />

Priekuïu selekcijas stacijai (SS)<br />

2003. gads ir îpaðs - 11. jûlijâ stacija<br />

atzîmçja savas darbîbas deviòdesmito<br />

gadadienu. Stacijas lîdzðinçjâs<br />

darbîbas laikâ izveidota<br />

101 ðíirne 25 daþâdiem laukaugiem -<br />

labîbâm, kartupeïiem, stiebrzâlçm,<br />

âboliòiem, pâkðaugiem, tehniskajâm<br />

kultûrâm. Paðlaik stacija ir vairâk<br />

nekâ 20 ðíiròu selekcionâra tiesîbu<br />

îpaðniece, bet <strong>Latvijas</strong> augu ðíiròu<br />

katalogâ iekïautas 16 laukaugu<br />

39 ðíirnes, kas izveidotas Priekuïos.<br />

Jâapzinâs, ka ðodien zinâtnisko<br />

darbu vairs nevar sekmîgi veikt<br />

zinâtnieks vienpatnis, un pat vienai<br />

atseviðíai iestâdei tas nav pa spçkam.<br />

Ir nepiecieðama plaða daþâdu lîmeòu<br />

daudzu zinâtnieku un zinâtnieku<br />

kolektîvu sadarbîba. Priekuïu<br />

zinâtniekiem ðâda sadarbîba paðlaik<br />

izveidojusies ar 12 valstu 32 zinâtnieku<br />

kolektîviem. Tâ arî devusi<br />

augïus. Ðâdas sadarbîbas rezultâtâ<br />

pçdçjos divos gados pabeigtas un<br />

aizstâvçtas trîs doktora disertâcijas:<br />

2002. gadâ to izdarîja Arta Kronberga,<br />

bet ðajâ gadâ - Linda Legzdiòa un Ilze<br />

Skrabule. Visas disertâcijas aizsâk<br />

Priekuïu selekcijas stacijâ un arî<br />

Latvijâ jaunu selekcijas virzienu.<br />

Ceram piedâvât <strong>Latvijas</strong> tritikâli<br />

Tritikâles audzçðana Latvijâ sâkusies<br />

nesen, bet tai ir lielas perspektîvas. Ðî<br />

kultûra ir mazâk prasîga par kvieðiem,<br />

raþîgâka par rudziem un ar ïoti plaðâm<br />

izmantoðanas iespçjâm - gan maizes<br />

cepðanâ, gan spirta rûpniecîbâ, gan<br />

lopbarîbâ. Tâ kâ tâ ir jauna kultûra un<br />

Latvijâ vçl nav mûsu agroekoloìiskajiem<br />

apstâkïiem piemçrotu ðíiròu,<br />

tad paðlaik Latvijâ audzç Polijas,<br />

Zviedrijas, Vâcijas vai Baltkrievijas<br />

ðíiròu tritikâli. Priekuïos izveidotas<br />

tritikâles ðíirnes sagaidâmas tuvâkajos<br />

gados.<br />

Kailgraudu mieþi<br />

Mums visiem ir labi pazîstami<br />

mieþi, kuru graudus ietver plçksnes.<br />

Taèu pçdçjos gados selekcionâriem<br />

izdevies izveidot kailgraudu mieþu<br />

formas, kuru graudus, lîdzîgi<br />

kvieðiem un rudziem, neapòem<br />

plçksnes. Tâ bûtîbâ ir jauna kultûra,<br />

bet, kâ viss jaunais, nâk ar zinâmâm<br />

problçmâm. Tai ir savas pozitîvâs un<br />

negatîvâs iezîmes. Par pozitîvâm<br />

jâatzîst paaugstinâtâ graudu barîbas<br />

vçrtîba, ievçrojami samazinâtais<br />

kokðíiedras saturs, labâks aminoskâbju<br />

un vitamînu sastâvs, kam ir<br />

svarîga nozîme pârtikas rûpniecîbâ<br />

un lopbarîbas raþoðanâ. Par<br />

negatîvâm jâuzskata graudu lielâka<br />

jutîba pret dîgïa bojâðanu kulðanas<br />

laikâ un palielinâta ieòçmîba pret<br />

daþâm slimîbâm<br />

Jaunais kartupeïu selekcijâ<br />

Kartupeïi ir visiem Latvijâ labi<br />

pazîstami kâ otrâ maize. Tâ ir samçrâ<br />

sena kultûra, bet attîstîbas gaitâ arî<br />

tai Latvijâ iespçjami savi jaunumi.<br />

Pasaulç kartupeïus arvien plaðâk<br />

izmanto daþâdu pârtikas produktu<br />

gatavoðanâ, bet Latvijâ pârstrâdei -<br />

ïoti maz. Tâ kâ ðíirnes izveidoðanai<br />

nepiecieðami 10-12 gadi, tad<br />

saprotama savlaicîga selekcijas<br />

virziena attîstîba.<br />

Katram ðíirnes izmantoðanas<br />

veidam, jo seviðíi pârstrâdei pârtikas<br />

produktos, ir savas îpaðas prasîbas,<br />

kuras apmierinât nemaz nav tik<br />

viegli. Ceram, ka ðâdas, Priekuïos<br />

izveidotâs ðíirnes, mûsu kartupeïu<br />

pârstrâdes uzòçmumi nâkotnç<br />

izmantos plaðâk.<br />

Jaunumi ðíiròu klâstâ<br />

Latvija paðlaik gatavojas dalîbai ES.<br />

Lai <strong>Latvijas</strong> ðíirnes iekïautu ES<br />

kopçjâ ðíiròu katalogâ, to nosaukumi<br />

nedrîkst bût vienâdi vai lîdzîgi ar jau<br />

katalogâ reìistrçtâm attiecîgâs<br />

kultûraugu grupas ðíirnçm. Tâdçï<br />

bijâm spiesti vairâkâm mûsu ðíirnçm<br />

mainît nosaukumu. (sk. tabulu)<br />

No 2003. gada <strong>Latvijas</strong> augu ðíiròu<br />

katalogâ iekïautas divas Priekuïos<br />

izaudzçtâs kartupeïu ðíirnes 'Undine'<br />

un 'Lenora'. Abas ðíirnes atbilst<br />

galda kartupeïu prasîbâm. To<br />

bumbuïiem raksturîga dzeltena miza<br />

un mîkstums. Pçc vârîðanas tie ir<br />

miltaini, atdziestot netumðojas, ar ïoti<br />

labu izskatu un garðu.<br />

'Lenora' pieskaitâma vidçji agro<br />

ðíiròu grupai, ko tik ïoti pieprasa<br />

audzçtâji. Tâ ir izturîga pret kartupeïu<br />

vçzi un nematodi, vidçja izturîga pret<br />

lakstu puvi.<br />

'Undine' atbilst vidçji vçlo ðíiròu<br />

iedalîjumam un vâcama septembra<br />

otrâ pusç. Ðíirnei piemît samçrâ<br />

augsta izturîba pret lakstu puvi. Tâdçï<br />

to varçtu audzçt bioloìiskâs<br />

produkcijas raþotâji. Ðíirnes 'Undine'<br />

bumbuïi noder arî frî gatavoðanai.<br />

Nâkamgad katalogâ tiks iekïautas<br />

vçl divas jaunas Priekuïu selekcionâru<br />

izaudzçtâs kartupeïu ðíirnes<br />

'Magdalena' un 'Monta'. Arî ðîs ðíirnes<br />

pieder galda kartupeïu ðíiròu grupai.<br />

'Magdalena' atbilst vidçji vçlo<br />

ðíiròu grupai un vâcama septembra<br />

sâkumâ, jo ir agrâka nekâ ðîs paðas<br />

grupas ðíirne 'Undine'. Jauno ðíirni<br />

raksturo apaïi ovâli bumbuïi, kam ir<br />

sarkana miza un dzeltens mîkstums.<br />

Izvârîti bumbuïi ir miltaini, netumðojas.<br />

'Monta' papildinâs agro ðíiròu<br />

grupu. Pçc agrînuma tâ pielîdzinâma<br />

ðíirnçm 'Madara' un 'Agrie Dzeltenie'.<br />

Bumbuïi ir ovâli, pçc vârîðanas maz<br />

miltaini, dzeltenu mizu un mîkstumu.<br />

Abas jaunâs ðíirnes ir izturîgas pret<br />

kartupeïu vçzi un nematodi.<br />

Priekuïu selekcionâri tuvâkâ<br />

nâkotnç piedâvâs audzçtâjiem trîs<br />

daþâdas jaunas ziròu ðíirnes: 'Zaiga',<br />

'Retro', 'Bruno'.<br />

'Zaiga' ir augstraþîga baltziedu<br />

ðíirne ar gaiði zaïâm, ïoti garðîgâm<br />

sçklâm, paredzçta audzçðanai mistrâ<br />

ar mieþiem. Ðîs ðíirnes iekïauðanu<br />

audzçt ieteicamo sarakstâ ar<br />

nepacietîbu gaida tie zemnieki,<br />

kuriem izdevâs iepazîties ar 'Zaigu',<br />

gan izmçìinot to savos laukos vçl kâ<br />

selekcijas perspektîvo materiâlu, gan<br />

daþâdâs izstâdçs un degustâcijâs.<br />

'Retro' tapis izlases ceïâ no sen<br />

pazîstamâs un îpaði svçtku reizçs<br />

iekârotâs vecâs vietçjâs sârtziedu<br />

ziròu ðíirnes 'Brûnais retelis', kuram<br />

ir lielas brûni marmorçtas izcili<br />

garðîgas sçklas, kas dârgi maksâ<br />

tirgû. 'Retro' audzçjams mistros ar<br />

mieþiem vai citu balstaugu.<br />

'Bruno' vçl turpinâs AVS un SIN<br />

testi. Ðî ðíirne varçtu bût interesanta<br />

tiem, kuri vçlas audzçt brûnos ziròus<br />

bez balstauga, jo tai ir zems augums<br />

(lîdz 70 cm) un reducçtas lapas (tâ<br />

dçvçtâ ûsainâ ðíirne).<br />

Kultûraugs Nosaukums<br />

vecais jaunais<br />

Pïavu auzene Rita Arita<br />

Kartupeïi Nora Lenora<br />

Unda Undine<br />

Magda Magdalena<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

11<br />

AUGKOPÎBA<br />

Pârmaiòas un jaunumi Vecaucç<br />

Zinta Gaile, Dr. agr.<br />

<strong>Latvijas</strong> Lauksaimniecîbas universitâtes<br />

mâcîbu un pçtîjumu<br />

saimniecîbai Vecauce (LLU MPS)<br />

2003. gads saistâs ar pârmaiòâm, ko<br />

saimniecîbas dzîvç un raþoðanâ<br />

ienes jauns direktors.<br />

Maijâ aizsaulç aizgâja iepriekðçjais<br />

LLU MPS Vecauce direktors Ludvigs<br />

Teteris. Pçc ilgstoðâm pârrunâm ar<br />

kandidâtiem un saskaòâ ar LLU rektora<br />

profesora Pçtera Buðmaòa rîkojumu<br />

par saimniecîbas direktoru tika iecelts<br />

lauksaimniecîbas ekonomikas bakalaurs,<br />

LLU 2003. gada absolvents Aivis<br />

Aizsilnieks.<br />

A. Aizsilnieks no 1995. lîdz<br />

1999.gadam mâcîjies Valsts Priekuïu<br />

lauksaimniecîbas tehnikuma mehanizâcijas<br />

nodaïâ, bet pçc tam<br />

studçjis LLU Ekonomikas fakultâtç<br />

uzòçmçjdarbîbas un vadîbas specialitâtç.<br />

Bûdams students, uzòçmies<br />

LLU Studentu paðpârvaldes vadîtâja<br />

pienâkumus. Lîdztekus studijâm arî<br />

visu laiku strâdâjis vecâku Ilzes un<br />

Aivara Aizsilnieku zemnieku saimniecîbâ<br />

Allaþu pagasta Graudiòos<br />

(kopplatîba 200 ha, 65 slaucamo<br />

govju ganâmpulks), kur gûta<br />

nopietna lauksaimnieciskâs raþoðanas<br />

pieredze. Jaunâ direktora vadîbâ<br />

LLU MPS Vecauce vadîba un<br />

pârvalde kïuvusi demokrâtiskâka.<br />

Kopâ ar speciâlistiem tiek veidots<br />

Vecauces nâkotnes redzçjums, kâ<br />

arî domâts par iespçjâm to îstenot.<br />

Mçs, vecaucnieki, nâkotnç raugâmies<br />

cerîgi.<br />

LLU MPS Vecauce darbîba kopð<br />

1998. gada notiek trijos, savstarpçji<br />

cieði saistîtos galvenajos virzienos:<br />

lauksaimnieciskâs produkcijas raþoðana;<br />

LLU studentu apmâcîba,<br />

apgûstot visu fakultâðu pirmo kursu<br />

studiju priekðmetu Praktiskâ lauku<br />

saimniecîba un mâcîbu prakses<br />

turpmâko kursu studentiem; zinâtniskie<br />

Graudaugu raþa LLU MPS Vecauce 2003. gadâ<br />

pçtîjumi augkopîbâ un lopkopîbâ.<br />

Lauksaimnieciskâs produkcijas<br />

raþoðana<br />

Vecauce ir daudznozaru<br />

lielsaimniecîba, kurâ saskaòâ ar<br />

senâm tradîcijâm nodarbojas ar<br />

graudaugu un kartupeïu ðíirnes<br />

sçklas raþoðanu, augïkopîbu, kâ arî<br />

piena un gaïas govkopîbu. Tiek<br />

apsaimniekoti 1837,12 ha zemes, tai<br />

skaitâ - 1578,3 ha lauksaimniecîbâ<br />

izmantojamâs zemes (LIZ).<br />

Augïkopîbâ 50 ha lielais augïu dârzs<br />

pakâpeniski tiek pârveidots atbilstoði<br />

mûsdienu prasîbâm, mainot ðíiròu<br />

klâstu, kâ arî ierîkojot intensîva tipa<br />

stâdîjumus. Gads saimniecîbai bija<br />

ïoti raþîgs, taèu visu izauguðo nebija<br />

iespçjams novâkt. Arî Zemgalç.<br />

Vecauces tîrumiem kaitçja vispirms<br />

sausums jûlijâ un augusta pirmajâ<br />

pusç, kas bija postoðâks nekâ pçrn,<br />

bet pçc tam - ilgstoðâs lietavas (sk.<br />

1. tabulu). Pateicoties veiksmîgai<br />

sadarbîbai ar firmu Kesko Agro,<br />

pârdots pçdçjos gados rekordliels<br />

ziemas kvieðu sçklas daudzums -<br />

449 t.<br />

Tagad bieþi jâdzird, ka Zemgalç un<br />

Kurzemç lietavu radîtie zaudçjumi ir<br />

bijuði niecîgi, salîdzinot ar Vidzemi un<br />

it îpaði Latgali. Piekrist var vienîgi<br />

tam, ka mûsu zonâ zaudçjumi bija<br />

samçrâ mazâki, bet tomçr apjomîgi.<br />

Kâ citâdi lai nosauc raþas<br />

samazinâðanos par 1,6 t ha -1 un<br />

pilnîgi visu atlikuðo mieþu sadîgðanu<br />

vârpâs Daïa auzu raþas 27. augusta<br />

vçtrâ vienkârði tika aizpûsta pa gaisu,<br />

arî sçklas auzu sçjumi daudzviet<br />

sadîga vârpâs, ko nebijâm<br />

novçrojuði vismaz pçdçjos 20 gados.<br />

Labi veicâs ar kartupeïu un rupjâs<br />

lopbarîbas raþoðanu. Sçklas<br />

kartupeïu laukos ieguvâm 23,4 t ha -1<br />

lielu raþu. Ziemai ir sagatavots 800 t<br />

siena, 2470t skâbbarîbas no<br />

daudzgadîgajiem zâlâjiem un 3000 t<br />

kukurûzas skâbbarîbas. Toties<br />

1. tabula<br />

Graudaugu vai Novâktâ platîba un raþa pirms Novâktâ platîba un raþa pçc<br />

pâkðaugu suga lietus perioda - lîdz 15. augustam lietus perioda - septembrî<br />

ha Klçts raþa, t ha -1 ha Klçts raþa, t ha -1<br />

Ziemas kvieði 294 4,4 - -<br />

Mieþi 113 3,8 189 2,2<br />

Auzas - - 37 2,6<br />

Ziròi 102,9 - -<br />

ziemas rapðu laukus pilnîbâ<br />

pârsçjâm ar kukurûzu. Paðlaik<br />

2004. gada raþai iesçti 52 ha ziemas<br />

rapðu un 228 ha ziemas kvieðu.<br />

Ganâmpulkâ ir 737 piena ðíiròu<br />

liellopi, tai skaitâ 325 slaucamâs<br />

govis, galvenokârt <strong>Latvijas</strong> brûnâs<br />

ðíirnes. Ðâ gada laikâ esam<br />

palielinâjuði izslaukumu: kâ liecina<br />

7. novembra piena pârraudzîbas<br />

dati, bija izslaukts 5031 kg piena no<br />

govs ar 4,28% tauku saturu un 3,18%<br />

olbaltumvielas. Saimniecîbâ ir<br />

96 gaïas ðíiròu liellopi - Ðarolç,<br />

Herefordas un Limuzîna ðíirnes<br />

dzîvnieki. Paredzçts gaïas lopu<br />

ganâmpulku 2004. gadâ paplaðinât.<br />

Studentu apmâcîba<br />

Studentu apmâcîbâ krasu pârmaiòu<br />

nav bijis. Studiju priekðmetu vada<br />

docents Dr. agr. Ivars Rûvalds, bet<br />

lektoru pienâkumus izpilda gandrîz<br />

visi saimniecîbas speciâlisti. Pçrn<br />

studiju priekðmetu Praktiskâ lauku<br />

saimniecîba apguvuði 886 studenti,<br />

bet 2003. gadâ lîdz 1. novembrim -<br />

696 studenti. Katra jaunâ studiju<br />

gada studenti atzîst ðo priekðmetu<br />

par vajadzîgu. Paði vçrîgi sekojam<br />

viòu atsauksmçm. Ðogad Jânis<br />

Kopmanis veica pçtîjumu "LLU visu<br />

fakultâðu studiju priekðmets<br />

Praktiskâ lauku saimniecîba vecâko<br />

kursu studentu vçrtçjumâ". Tika<br />

aptaujâti 108 LLU pilna laika studiju<br />

3. un 4. kursu studenti no daþâdâm<br />

fakultâtçm. Iepriecinâja fakts, ka,<br />

nonâkot vecâkajos kursos, studenti<br />

par ðo priekðmetu saglabâjuði labas<br />

atmiòas, pat pieaudzis pozitîvo<br />

vçrtçjumu îpatsvars, jo studentiem<br />

jau bijusi iespçja pârliecinâties, ka<br />

Vecaucç gûtâ pieredze noder<br />

tâlâkajâ studiju procesâ.<br />

Jaunumi augkopîbas<br />

izmçìinâjumu laukos<br />

No ðâ gada uzsâkta pâreja visu<br />

pçtîjumu izvietoðanai trijos stacionâros<br />

izmçìinâjumu laukos, kas kopumâ<br />

aizòem 68,5 ha. Tostarp 15 ha ir<br />

sertificçts lauks pçtîjumiem bioloìiskâs<br />

lauksaimniecîbas vajadzîbâm. Lîdz ðim<br />

izmçìinâjumi tika izvietoti daþâdos<br />

laukos atbilstoði augmaiòai. Bet ðogad<br />

ar ðíiròu salîdzinâðanu un vçrtçðanu<br />

bioloìiskâs lauksaimniecîbas apstâkïos<br />

uzsâkti pçtîjumi bioloìiskajâ<br />

izmçìinâjumu laukâ (2. tabula). Pirmais<br />

raþas gads ðogad bija pçtîju-<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

AUGKOPÎBA 12<br />

miem par aireòu un auzeòairenu<br />

raþas (gan zaïmasas un sausnas<br />

raþas, gan sçklu raþas) veidoðanos,<br />

ganîbu zelmeòu produktivitâti, kâ arî<br />

2. tabula<br />

Auzu un kartupeïu ðíiròu raþa bioloìiskâs lauksaimniecîbas apstâkïos<br />

Auzas - Klçts raþa, Salîdzinâjumâ Kartupeïi - Raþa, Salîdzinâjumâ<br />

ðíirne t ha -1 ar standartu ðíirne t ha -1 ar standartu<br />

'Laima'- st. 5,25 0,00 'Sante' - st. 27,29 0<br />

'Mâra' 5,08 -0,17 'Lenora' 24,21 -3,08<br />

'Arta' 4,16 -1,09 'Brasla' - st. 27,84 0<br />

'Lîva' 5,34 0,09 'Zîle' 22,85 -4,99<br />

g0,05 0,43 'Bete' 34,34 6,50<br />

'Magdalena' 23,14 -4,7<br />

g0,05 3,74<br />

Izvçrtçjam divu gadu darbu<br />

Veneranda Stramkale, LLZC<br />

Noslçgumam tuvojas otrais SIA<br />

Latgales lauksaimniecîbas zinâtnes<br />

centrs (LLZC) darbîbas gads.<br />

Zinâtniskâs darbîbas pamatâ ir<br />

<strong>Latvijas</strong> Zinâtnes padomes projekts,<br />

kuru vada Dr. hab. agr. Antons Ruþa.<br />

Ir izveidojusies laba sadarbîba LLZC<br />

projekta "Laukaugu audzçðanas<br />

tehnoloìijas agrotehnisko paòçmienu<br />

pçtîjumi - raþas, tâs kvalitâtes un<br />

racionâlas vadîbas modeïa izstrâde<br />

Austrumlatvijas agroklimatiskajiem<br />

apstâkïiem" îstenoðanâ. Ðajâ nolûkâ<br />

veikti plaði lauka izmçìinâjumi, pçtot<br />

jaunâko graudaugu kultûru - ziemas<br />

kvieðu, rudzu, tritikâles, mieþu,<br />

vasaras kvieðu, auzu ðíiròu îpaðîbas<br />

un to audzçðanas tehnoloìijas, lietojot<br />

jaunâkos herbicîdus, retardantus,<br />

fungicîdus, kâ arî mçslojumu.<br />

Ar katru gadu arî Latgalç palielinâs<br />

rapðu sçjumu platîbas. Lai varçtu<br />

sniegt nepiecieðamo informâciju<br />

zemniekiem, LLZC vairâkos izmçìinâjumos<br />

tiek pçtîta rapðu audzçðanas<br />

tehnoloìija.<br />

Îpaða vçrîba veltîta ZM apstiprinâtajai<br />

programmai par linu ìençtisko resursu<br />

izpçti un saglabâðanu, kur ietvertas Latvijâ<br />

izveidotâs ðíirnes un hibrîdi. Programmas<br />

ietvaros LLZC veic garðíiedras<br />

linu ðíiròu 'Vega 2' un 'E-68'<br />

izlases sçklas audzçðanu. Sadarbîbâ ar<br />

VAAD tiek veikta saimniecisko îpaðîbu<br />

novçrtçðana èetrâm garðíiedras un<br />

divâm eïïas linu ðíirnçm.<br />

LLZC izmçìinâjumos sâkusies arî<br />

daudzgadîgo zâlâju izpçte daþâdiem<br />

izmantoðanas veidiem.<br />

Sadarbîba ar zinâtniekiem<br />

LLZC veic plaðu sadarbîbu ar<br />

<strong>Latvijas</strong> un citu valstu zinâtniekiem.<br />

lucernas raþîbu atkarîbâ no ðíirnes,<br />

zelmeòa sastâva (sçts tîrsçjâ vai<br />

maisîjumâ ar timotiòu) un pïauðanas<br />

reþîma. Sâkuðies arî pçtîjumi<br />

kukurûzas mçsloðanâ. Protams, tika<br />

turpinâti iepriekðçjos gados uzsâktie<br />

pçtîjumi.<br />

Nâkamgad no 2. lîdz 4. jûlijam<br />

atkal notiks tradicionâlâ lauksaimniecîbas<br />

izstâde Vecauce-2004. Tâs<br />

devîze bûs "<strong>Latvijas</strong> lauku daþâdîba".<br />

Izveidots Latgales lauksaimniecîbas<br />

atbalsta projekts, kurâ piedalâs a/s<br />

Rçzeknes dzirnavnieks kâ pârtikas<br />

graudu iepircçjs, LLZC kâ zinâtniskais<br />

konsultants un padomdevçjs<br />

zemniekiem, kâ sadarbîbas partneri -<br />

somu un zviedru firmas Kemira Grow<br />

How, BASF, selekcijas un sçklkopîbas<br />

firma Swalöf Weibull AB.<br />

Sadarbîbas projektâ piedalâs vairâk<br />

nekâ 150 pârtikas graudu raþotâju<br />

saimniecîbu no Alûksnes, Gulbenes,<br />

Madonas, Jçkabpils, Balvu, Rçzeknes,<br />

Ludzas, Preiïu u.c. rajoniem.<br />

Jau gandrîz par tradîciju kïuvusi<br />

zemnieku apmâcîbas un informâcijas<br />

prakse: ziemâ - pârtikas graudu<br />

audzçtâju konference Rçzeknç,<br />

vasarâ - plaða Lauku diena LLZC izmçìinâjumos.<br />

Ðovasar ðîs Lauku<br />

dienas dalîbnieku skaits pârsniedza<br />

divus simtus. Tajâ tika izstâdîta arî<br />

jaunâkâ lauksaimniecîbas tehnika.<br />

Lauku dienâ aktîvi piedalîjâs ârvalstu<br />

speciâlisti. Plaða informâcija par iespaidiem<br />

sniegta þurnâlâ SW Dialog.<br />

LLZC piedalâs arî Austrumlatvijas<br />

rajonos notiekoðajâs lauku dienâs.<br />

Sadarbîbâ ar firmu Kemira Grow<br />

How un Somijas speciâlistiem tiek<br />

noteikta ar fosforu apstrâdâto sçklu<br />

efektivitâte vasaras rapðiem, vasaras<br />

mieþiem un kvieðiem. Tâ ir jaunâkâ<br />

tehnoloìija. Apstrâdâjot sçklas ar<br />

viegli ðíîstoðu fosforu, paaugstinâs<br />

fosfora izmantoðanas koeficients,<br />

tiek veicinâta augu attîstîba<br />

augðanas sâkumâ, iegûta lielâka<br />

raþa un augstâka kvalitâte.<br />

Atbalsts linkopjiem<br />

Noslçgts sadarbîbas lîgums ar SIA<br />

Latgales lini, kas sadarbojas ar Beïìijas<br />

uzòçmçjiem. Ðajâ sadarbîbas<br />

projektâ LLZC ir zinâtniskais konsultants.<br />

Zinâtnisko projektu realizâcijâ<br />

iesaistâs studenti no Rçzeknes augstskolas,<br />

LU Bioloìijas fakultâtes, kuri<br />

turpina pçtniecîbas darbu laboratorijâs<br />

un izstrâdâ bakalaura un maìistra<br />

darbus. Kopîgi gatavojam publikâcijas<br />

starptautiskajâm konferencçm.<br />

Sekmîgi risinâs starptautiskâ sadarbîba.<br />

Jûnija beigâs piedalîjâmies<br />

starptautiskajâ konferencç Poznaòâ<br />

(Polijâ) - Dabîgo ðíiedru zinâtniskâs<br />

pçtniecîbas institûtâ, kas ir FAO Eiropas<br />

kooperatîvâs programmas koordinâcijas<br />

centrs. Informçjâm par liniem,<br />

to ìençtiskajiem resursiem Latvijâ, par<br />

izpçti un saglabâðanu. Veiksmîga sadarbîba<br />

izveidojusies ar Lietuvas Upîtes<br />

izmçìinâjumu staciju, Baltkrievijas<br />

un Krievijas Linu zinâtniskâs pçtniecîbas<br />

institûtiem, Vâcijas firmu DSV.<br />

Jûlija beigâs LLZC piedalîjâs mâcîbu<br />

braucienâ uz Franciju, lai iepazîtos<br />

ar linu audzçðanas, novâkðanas<br />

tehnoloìijâm un pârstrâdi. Ar iegûto<br />

informâciju tika iepazîstinâti linu<br />

audzçtâji lauku dienâ Rçzeknes<br />

rajona SIA Kruíi.<br />

Vienots informâcijas centrs<br />

Rçzeknes rajona padomç kopîgi ar<br />

LLZC tika izveidots Latgales lauksaimniecîbas<br />

uzòçmçjdarbîbas un<br />

informâcijas centrs, ar kura atbalstu<br />

Austrumlatvijas reìionâ rîko konferences,<br />

seminârus, lauka dienas un<br />

citus pasâkumus lauku uzòçmçjiem.<br />

Ðâ centra uzdevums - veicinât zinâtnes<br />

pçtîjumu rezultâtu popularizçðanu<br />

un ievieðanu raþoðanâ. Aizvadîtais<br />

gads bija darbîgs un radoðs.<br />

Par sapratni un palîdzîbu vçlamies<br />

visiem, ar ko sadarbojamies, izteikt<br />

lielu pateicîbu. Îpaðu paldies - ZM un<br />

LAD speciâlistiem, kas veicina mûsu<br />

darbîbu un palîdz ieviest progresîvâkos<br />

saimniekoðanas paòçmienus<br />

zemnieku saimniecîbâs.<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

13<br />

AUGKOPÎBA<br />

Vçrtîgâs auzeòairenes (Festulolium)<br />

Iveta Gûtmane,<br />

SIA <strong>Latvijas</strong> ðíirnes sçklas<br />

Kâpçc radâs auzeòairenes<br />

Auzeòairene (Festulolium) ir samçrâ<br />

jauns un maz pçtîts kultûraugs gan<br />

Latvijâ, gan citâs pasaules valstîs. Par<br />

auzeòairençm uzskata hibrîdus starp<br />

ganîbu, viengadîgo vai daudzziedu<br />

aireni un pïavas vai niedru auzeni. Visas<br />

minçtâs stiebrzâles ir nozîmîgi<br />

lopbarîbas zâlaugi. Tâm visâm ir no<br />

agronomiskâ un lopkopîbas viedokïa<br />

atðíirîgas îpaðîbas, taèu neviena no<br />

tâm nesatur visas ðîs îpaðîbas kopumâ.<br />

Airençm ir raksturîga âtra attîstîba,<br />

augsts raþîgums, kâ arî ïoti laba<br />

lopbarîbas kvalitâte. Centrâleiropas<br />

valstîs airenes ir ieòçmuðas stabilu<br />

vietu un citu lopbarîbâ izmantojamo<br />

stiebrzâïu starpâ kïûst aizvien<br />

populârâkas savas kvalitâtes un<br />

raþîguma dçï, savukârt Ziemeïeiropas<br />

valstîs ðâda tendence nav<br />

novçrojama. Tas saistîts galvenokârt<br />

ar aireòu ziemcietîbas problçmâm,<br />

kas ir galvenais kavçklis to plaðâkai<br />

ievieðanai.<br />

Auzenes toties izceïas ar ilggadîbu,<br />

labu ziemcietîbu, izturîbu pret slimîbâm<br />

un nelabvçlîgiem klimatiskajiem<br />

apstâkïiem. Tâs ir âtri augoðas, raþîgas,<br />

arî ataugðana pçc nopïauðanas un<br />

noganîðanas ir laba. Taèu barîbas<br />

kvalitâtes ziòâ auzenes nav tik vçrtîgas<br />

kâ airenes.<br />

Selekcionâri jau ilgu laiku krustoðanas<br />

ceïâ ir mçìinâjuði apvienot ðo<br />

kultûraugu labâs îpaðîbas un iegût<br />

jaunas ðíirnes. Pirmie aireòu un<br />

auzeòu krustoðanas mçìinâjumi jau<br />

bijuði Anglijâ kopð 1933. gada -<br />

krustojot daudzziedu aireni un niedru<br />

auzeni, taèu ilgi nav izdevies izveidot<br />

stabilu ðíirni. Pirmâ auzeòairenes<br />

ðíirne 'Kenhy' tika izveidota tikai<br />

1977. gadâ.<br />

Hibridizâcijâ izmantoto<br />

striebrzâïu apraksts<br />

Ganîbu airene ir viena no<br />

visraþîgâkajâm un vçrtîgâkajâm<br />

lopbarîbas zâlçm ar augstu kvalitâti.<br />

Proteîna satura ziòâ tâ pielîdzinâma<br />

tauriòzieþiem, tai ir laba apçdamîba<br />

un sagremojamîba. Ganîbu airene ir<br />

pamatzâle daudzgadîgajâs ganîbâs,<br />

dod augstu un kvalitatîvu raþu gan<br />

ganîbâs, gan pïaujamos zâlâjos, âtri<br />

attîstâs sçjas gadâ. Labi cero un<br />

ataug, ja vien tiek dots pietiekams<br />

slâpekïa mçslojums. Ziemcietîba<br />

vidçja, necieð ilgstoðu sausumu. Ðis<br />

kultûraugs Latvijâ nav pietiekami<br />

plaði izplatîts galvenokârt tâ<br />

ziemcietîbas dçï.<br />

Daudzziedu airene barîbas<br />

vçrtîbas ziòâ pârspçj citas stiebrzâles,<br />

jo satur vairâk proteîna. Âtri aug un<br />

attîstâs jau sçjas gadâ, veìetâcijas<br />

periodâ dod vairâkus pïâvumus. Labi<br />

panes pïauðanu un apganîðanu.<br />

Tâ kâ daudzziedu airenes izcelsme<br />

ir Eiropas dienvidi, tâ Latvijâ aug kâ<br />

viengadîgs kultûraugs. Tâs galvenais<br />

trûkums ir vâjâ ziemcietîba.<br />

Viengadîgâ airene ir ïoti vçrtîgs,<br />

augstraþîgs lopbarîbas kultûraugs,<br />

kas izceïas ar seviðíu âtraudzîbu un<br />

ïoti labu ataugðanas spçju. Tâpat kâ<br />

daudzziedu airene barîbas vçrtîbas<br />

ziòâ pârsniedz citas stiebrzâles.<br />

Pïavas auzene ir viena no vçrtîgâkajâm<br />

un izplatîtâkajâm pïavu un<br />

ganîbu zâlçm. Tâ ir ilggadîga, labi<br />

ataug pçc pïaujas un apganîðanas<br />

un dod labas kvalitâtes lopbarîbu.<br />

Pïavas auzenei ir ïoti laba ziemcietîba,<br />

tâ ir izturîga pret lapu slimîbâm.<br />

Samçrâ pieticîga augðanas apstâkïu<br />

ziòâ. Labi pacieð sausumu, spçj<br />

pielâgoties. Latvijâ pïavas auzene tiek<br />

izmantota plaðâk nekâ ganîbu airene.<br />

Piemçram, <strong>Latvijas</strong> valsts subsîdiju<br />

izmaksu kopsavilkumâ par realizçtajâm<br />

zâlâju ðíirnes sçklâm redzams, ka<br />

2001. gadâ pârdotas 14,4 t pïavas<br />

auzenes, bet 2002. gadâ - 26,9 t.<br />

Salîdzinâjumam - ganîbu airene<br />

attiecîgi 7,4 t un 19,3 t. Tas ir<br />

galvenokârt saistîts ar pïavas auzenes<br />

labo ziemcietîbu, kâ arî tâs raþîgumu.<br />

Taèu pïavas auzene no ganîbu airenes<br />

atpaliek lopbarîbas kvalitâtes ziòâ.<br />

Niedru auzene ir augstraþîga, ar<br />

spçcîgu sakòu sistçmu, tai ir laba<br />

ziemcietîba, un zelmeòi ir ïoti ilggadîgi.<br />

Niedru auzene izceïas arî ar savu<br />

sausumizturîbu. <strong>Latvijas</strong> apstâkïos tâ ir<br />

maz pçtîta un audzçta. Niedru auzenes<br />

izmantoðanu ierobeþo samçrâ asâs un<br />

rupjâs lapas: lopi to çd nelabprât.<br />

Auzeòaireòu raksturîgâkâs<br />

îpaðîbas<br />

Daþâdo hibrîdu veidoðanas variantu<br />

dçï auzeòairençs var dominçt gan<br />

aireòu, gan pïavas auzenes, gan<br />

niedru auzenes îpaðîbas. Tâs atðíiras<br />

pçc izskata, raþîbas un barîbas<br />

kvalitâtes. Atðíirîga ir arî daþâdo<br />

auzeòaireòu ðíiròu izturîba pret<br />

slimîbâm un nelabvçlîgiem klimatiskajiem<br />

apstâkïiem.<br />

Galvenâs prasîbas, selekcionçjot<br />

auzeòairenes ðíirni, ir ðâdas:<br />

• augstraþîgums un laba barîbas<br />

kvalitâte (kâ daudzziedu airenei);<br />

• jânodroðina vismaz trîs pïâvumi<br />

otrajâ raþas gadâ;<br />

• jâbût daudzgadîgai, ziemcietîgai.<br />

Auzeòairenes ir ziemcietîgâkas un<br />

izturîgâkas pret slimîbâm nekâ<br />

airenes, tâm ir labâka ataugðanas<br />

spçja, barîbas vielu kvalitâtes ziòâ<br />

tâs pârspçj auzenes. Galvenais<br />

auzeòaireòu popularitâtes cçlonis -<br />

tâs ir ziemcietîgâkas par airençm<br />

(îpaði daudzziedu aireni), kas<br />

nodroðina ilggadîgu augstas<br />

kvalitâtes lopbarîbas raþu.<br />

Auzeòairenes varçtu bût perspektîvs<br />

kultûraugs ne tikai Ziemeïeiropâ, bet arî<br />

Latvijâ. Lai arî auzeòairençm kopumâ<br />

nav tik laba barîbas kvalitâte kâ<br />

airençm (tostarp arî hibrîdajâm<br />

airençm), tomçr to izturîgums, ziemcietîba,<br />

un tâlab arî samçrâ augstais<br />

raþîgums ir vçrâ òemamas iezîmes.<br />

Kvalitâtes un konkurçtspçjîgâs raþîbas<br />

dçï auzeòairenes var ieòemt lîdzvçrtîgu<br />

vietu starp Baltijas valstîs izplatîtâkajâm<br />

stiebrzâlçm - timotiòu un pïavas auzeni.<br />

Par to arî liecina gan Latvijâ, gan<br />

Lietuvâ selekcionçtâs un reìistrçtâs<br />

auzeòaireòu ðíirnes.<br />

Lietuvâ selekcionçtâ auzeòairenes<br />

ðíirne 'Punia' (daudzziedu airenes un<br />

pïavas auzenes krustojums) ir<br />

iekïauta Lietuvas katalogâ kopð<br />

1998. gada. Tâ ir raþîga, ar labu<br />

kvalitâti un ziemcietîbu.<br />

Latvijâ LLU Skrîveru Zinâtnes centrâ<br />

izveidotâ tetraploîdâ auzeòairenes<br />

ðíirne 'Ape' ir ganîbu airenes un<br />

pïavas auzenes krustojums. <strong>Latvijas</strong><br />

augu ðíiròu katalogâ 'Ape' ir iekïauta<br />

no 2003. gada. Tai piemît ganîbu<br />

airenes, daudzziedu airenes un pïavas<br />

auzenes îpaðîbas. Pçc morfoloìiskâm<br />

îpaðîbâm tâ lîdzinâs ganîbu airenei,<br />

taèu tâs plaukðanas laiks ir par nedçïu<br />

agrâks. Ziemcietîba labâka nekâ<br />

ganîbu airenei, tomçr ne tik laba kâ<br />

pïavas auzenei. Izturîba pret slimîbâm<br />

lîdzîga kâ ganîbu airenei. Sçklu raþa<br />

tikai nedaudz zemâka kâ ganîbu<br />

airenei: 700-900 kg/ha.<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

AUGKOPÎBA 14<br />

Dârzeòu sçklaudzçðana un tirdzniecîba SIA Kurzemes sçklas<br />

Mâris Grînvalds<br />

SIA Kurzemes sçklas <strong>Latvijas</strong><br />

dârzeòu un puíu audzçtâji pazîst jau<br />

11 gadus. Kas tiek darîts un par ko<br />

domâts, lai izvçrstu turpmâko darbu<br />

Firmas galvenâ mîtne ir atrodas<br />

Kurzemç - Talsos. Darbîbas pamatvirzieni<br />

- dârzeòu, puíu sçklu un<br />

stâdâmâ materiâla, lopbarîbas sakòaugu,<br />

apstâdîjuma zâlienu un zâlâju<br />

sçklu sagâde, fasçðana un tirdzniecîba.<br />

Tâpat arî augu mçsloðanas<br />

lîdzekïu, daþâdu substrâtu, dârza<br />

inventâra un augu aizsardzîbas<br />

lîdzekïu pârdoðana. Plaðs mûsu darba<br />

lauks ir arî interesentu apmâcîbas un<br />

konsultatîvais darbs seminâru, lekciju,<br />

publikâciju, lauka dienu, pieredzes<br />

braucienu uz ârzemçm veidâ, kâ arî<br />

vietçjo selekcionâru atbalsts.<br />

Klientu apkalpoðanai ir divas<br />

vairumtirdzniecîbas bâzes - Talsos un<br />

Rîgâ, 14 pastâvîgo veikalu, gandrîz<br />

200 individuâlo sçklu izplatîtâju.<br />

Jau septiòus gadus ierîkojam<br />

dârzeòu un puíu kultûru demonstrçjumu<br />

laukus Talsos un Pûrç viena<br />

hektâra platîbâ, kur ir arî divas<br />

siltumnîcas. Ðos demonstrçjuma<br />

laukus katru gadu augusta otrajâ<br />

piektdienâ apmeklç prâvs interesentu<br />

pulks. Firmâ strâdâ 70 darbinieku. Tai<br />

ir auglîga sadarbîba ar vairâk nekâ 20<br />

daþâdâm ârzemju kompânijâm.<br />

Pieprasîjums un piedâvâjums<br />

Kurzemes sçklas saviem klientiem<br />

piedâvâ ïoti plaðu atklâtâ lauka<br />

dârzeòu, puíu sçklu un stâdâmâ<br />

materiâla, kâ arî apstâdîjuma zâlienu<br />

sçklu izvçli. Sçklas galvenokârt<br />

saòemam no vadoðajâm Eiropas<br />

sçklu firmâm, piemçram, Bejo Zaden,<br />

Hem Zaden, Kapiteyn, DLF Trifolium.<br />

Vietçjo selekcijas ðíiròu sçklu<br />

izejmateriâlu, protams, izaudzç<br />

Latvijâ. Te var minçt salâtus 'Rîga',<br />

tomâtus 'Jûrmala', 'Kondîne uzlabotâ',<br />

galda kâïus 'Dzeltenie âbolu vietçjie',<br />

rutkus 'Ziemas melnie apaïie', sîpolus<br />

'Kapiòa', ziemas íiplokus 'Íente' u. c.<br />

Firma aktîvi sadarbojas ar<br />

puíuziròu selekcionâriem Valdi<br />

Dubovski un Mârtiòu Maltenieku,<br />

gladiolu un bârdaino îrisu<br />

selekcionâru Laimoni Zaíi, dârzeòu<br />

selekcionâru un garðaugu<br />

speciâlistu Jâni Antropu, tulpju<br />

stâdâmâ materiâla pavairotâju Pçteri<br />

Pikðu Mârupes pagasta z/s Purkalni,<br />

dâliju stâdâmâ materiâla pavairotâju<br />

Ritu Zaïo Valmieras rajona z/s<br />

Þvîgursala.<br />

Katra jauna dârzeòu ðíirne vai puíu<br />

kultûra, pirms tâs sçklas piedâvâ<br />

tirdzniecîbâ, divus gadus tiek pârbaudîta<br />

<strong>Latvijas</strong> apstâkïos. Izvçrtçðanâ<br />

piedalâs ne tikai firmas speciâlisti, bet<br />

arî vadoðâs dârzeòaudzçtâju saimniecîbas<br />

daþâdos <strong>Latvijas</strong> reìionos.<br />

Sçklas profesionâliem dârzeòu<br />

audzçtâjiem tiek piedâvâtas oriìinâlfasçjumâ,<br />

bet amatieru vajadzîbâm<br />

tâs iepako mitrumnecaurlaidîgâ,<br />

ilgstoði dîdzîbu saglabâjoðâ fasçjumâ.<br />

Aizvien vairâk patçrçtâjs veikalos<br />

pieprasa un izvçlas Latvijâ izaudzçto<br />

dârzeòu produkciju. Tieði tâdçï pçdçjos<br />

gados mûsu valstî ir paplaðinâjuðâs<br />

atklâtâ lauka dârzeòu platîbas. Mûsu<br />

profesionâlie dârzeòaudzçtâji ir<br />

Dzintars Mackeviès un Aldis Auza<br />

Bauskas rajona Svitenes pagasta z/s<br />

Kaþi, Kaspars un Kristîne Brunovski<br />

Salaspils pagasta z/s Ezerkauliòi, Ivars<br />

un Aivars Pundiòi Íekavas pagasta z/s<br />

Velnapurvs, Kârlis Strazdiòð Ogres<br />

rajona Madlienas pagasta z/s Galiòi,<br />

Normunds Audziðs Gulbenes rajona<br />

Lizuma pagasta z/s Dimdiòi u. c. Viòi<br />

strâdâ pçc modernâkajâm, raþîgâkajâm<br />

tehnoloìijâm, sadarbojas ar<br />

mazâkajiem audzçtâjiem, savâ ziòâ<br />

izejot kooperâcijas skolu, ir iemâcîjuðies<br />

iegût ïoti augstas raþas un<br />

vienlaikus augstvçrtîgu produkciju, kas<br />

daïçji ir mûsu piedâvâto sçklu un<br />

tehnoloìiju nopelns.<br />

Jauni dârzeòi un jaunas iespçjas<br />

Arvien bieþâk tirdzniecîbâ parâdâs<br />

vçl nesen mazpazîstami, bet tagad<br />

jau Latvijâ iecienîti dârzeòi, piemçram,<br />

Íînas kâposti, puravi, Daikona redîsi,<br />

brokoïi, roþkâposti, galda turnepði<br />

u. c. Mçs ðobrîd spçjam piedâvât<br />

sçklas, kuru augi dos produkciju<br />

daþâdos agrînuma periodos, lai tâ<br />

bûtu piemçrota ðauram, speciâlam<br />

izmantoðanas veidam. It îpaði tas<br />

attiecas uz tâdâm dârzeòu kultûrâm<br />

kâ burkâni un galviòkâposti.<br />

Audzçtâji ir sapratuði, ka augstvçrtîgu<br />

produkciju var iegût galvenokârt<br />

no hibrîdâm ðíirnçm. Tâdçï pieprasîjums<br />

pçc tâm ir jûtami palielinâjies.<br />

Pagâjuðâ sezonâ burkâniem<br />

pieprasîtâkâs bijuðas Mukum F 1 ,<br />

Napoli F 1 , 'Parmex' (apaïie), Napa F 1 ,<br />

Narbonne F 1 , 'Nante-5', 'Samson',<br />

Bradford F 1 sçklas; galviòkâpostiem -<br />

Parel F 1 , Surprise F 1 , Eton F 1 ,<br />

Hurricane F1, Cambria F 1 , Cecile F 1 ,<br />

Krautkaiser F 1 , Masada F 1 , Lennox<br />

F 1 , Amtrak F 1 sçklas; lauka guríiem -<br />

Adam F 1 , kuru raksturo agrînums un<br />

augsta raþîba. Ïoti pieprasîta ir<br />

speciâlâ loku sîpolu ðíirne 'Parade'.<br />

Ðâgada pavasarî nâcâs izjust<br />

klientu lielu neapmierinâtîbu, jo maijâ<br />

tirdzniecîbâ pietrûka sîksîpolu, kuru<br />

pârpilnîba iepriekðçjos gados jau bija<br />

pierasta. Tas izskaidrojams ar neraþu<br />

un samazinâtâm sçjumu platîbâm ðîs<br />

produkcijas audzçtâjzemçs Nîderlandç<br />

un Vâcijâ. Lîdzîga situâcija var<br />

rasties arî nâkamgad. Mçs zinâm, ka<br />

Rietumeiropâ bija sausums un<br />

ievçrojami turpinâja saðaurinâties<br />

sîksîpolu audzçðanas platîbas, jo<br />

lielâkajâ Eiropas daïâ vairums<br />

sîpolaudzçtâju gala produkciju iegûst<br />

tieði no sçklâm sçtajos laukos.<br />

Arî mums Latvijâ vajadzçtu pârdomât,<br />

vai ðî pieeja nebûtu lietderîga. It<br />

seviðíi reìionos, kur sîpolus var iesçt<br />

aprîïa pçdçjâ dekâdç. Tikai ar piebildi:<br />

ja vien bûs pietiekams sortiments<br />

herbicîdu, lai iznîcinâtu nezâles.<br />

Mazliet reklâmas<br />

Ceïoties ïauþu labklâjîbai, aizvien<br />

vairâk cilvçku atïaujas ierîkot kârtîgus<br />

pagalmus ar koðâm puíu dobçm. Arî<br />

Kurzemes sçklas tirdzniecîbâ<br />

piedâvâ daþâdiem nolûkiem un<br />

vietâm piemçrotus zâlienu sçklu<br />

maisîjumus un krâðòi ziedoðu puíu<br />

sçklas, kâ arî stâdus dobçm un<br />

balkonu kastçm. Iespçjams<br />

iegâdâties kûdras substrâtus, mulèçjamos<br />

materiâlus un augu mçsloðanas<br />

lîdzekïus, kas piemçroti<br />

daþâdiem izmantoðanas veidiem un<br />

atseviðíâm kultûru grupâm.<br />

Lai ïoti plaðajâ sortimentâ, ko<br />

piedâvâ daudzâs sçklu firmas un<br />

tirgotâji, neapmaldîtos 2004. gadâ,<br />

iesakâm sekot lîdzi publikâcijâm<br />

specializçtajos un lauksaimniecîbas<br />

izdevumos. Un galvenais - sçklas<br />

iegâdâties tikai firmu sçklu veikalos,<br />

izmantojot informâciju, ko sniedzam<br />

seminâros un izdotajos sçklu<br />

katalogos.<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

15 AUGKOPÎBA<br />

Cik daudz barîbas elementu augi var iegût no augsnes minerâliem<br />

H. Meþals, lauksaimniecîbas<br />

zinâtòu doktors<br />

Bioloìiskâs lauksaimniecîbas<br />

aizstâvji cer, ka augsne spçj barot<br />

augus ar tâs rezervç esoðâm barîbas<br />

vielâm. Diemþçl tâdas ïoti auglîgas<br />

augsnes ir veidojuðâs no upju palu<br />

ûdeòu sanesumiem. Tâs ir<br />

graudainâkâs palieòu augsnes ar ïoti<br />

dziïâm trûdkârtâm un augstu humusa<br />

saturu (lîdz 4 - 5%). Graudainajâs<br />

palieòu augsnçs bez minerâlâ un<br />

organiskâ mçslojuma îpaði labi aug<br />

visas dârzeòu kultûras un zâlâji.<br />

Ïoti auglîgas ir tipiskâs karbonâtu<br />

augsnes un kultûraugsnes, kas<br />

veidojuðâs uz baseinu putekïainiem<br />

smilðmâla uznesumiem. Tâs satur<br />

relatîvi vairâk kâlija, kalcija, magnija,<br />

fosfora, dzelzs, sçra, vara, bora,<br />

molibdena, mangâna, cinka, selçna<br />

un citu elementu nekâ sliktâkâs<br />

augsnes. Auglîgo augðòu horizonti ir<br />

vairâk pakïauti ieþu un minerâlu<br />

fiziskiem, íîmiskiem un bioloìiskiem<br />

dçdçðanas procesiem, kas dabâ<br />

norisinâs nepârtraukti. Minerâlu<br />

sairðanas intensitâti nosaka vides<br />

temperatûra, mitruma reþîms,<br />

ogïskâbes un skâbekïa koncentrâcija<br />

augsnes ðíîdumos, kâ arî mainîgâ<br />

aerobâ - anaerobâ (oksidçjoðâ -<br />

reducçjoðâ) vide, kas veicina<br />

kompleksos bioíîmiskos procesus<br />

un mikroorganismu aktîvu lîdzdalîbu.<br />

Augsnes materiâlu íîmiskâs un<br />

bioíîmiskâs dçdçðanas (sairðanas)<br />

procesos nepârtraukti veidojas sîkâs<br />

mâla duïíes (

AUGKOPÎBA<br />

16<br />

nodroðinât kultûraugu normâlu<br />

augðanu un raþu kvalitâti. Arî vietçjâ<br />

lopbarîba vara, cinka, kobalta,<br />

selçna un fosfora niecîgâ satura dçï<br />

nav piemçrota sekmîgas piena<br />

lopkopîbas attîstîbai. Arî pârçjos<br />

<strong>Latvijas</strong> novados augsnes, kurâs<br />

maz kâlija, bez minerâlâ mçslojuma<br />

ir ïoti grûti ielabojamas, jo<br />

kompostçtâ zâïu purvu kûdrâ<br />

atrodas tikai 0,14% kâlija. Lielâ kâlija<br />

deficîta dçï augi uzòem cçziju, bet<br />

kalcija trûkuma dçï - stronciju (Sr 90 ),<br />

kas ir ïoti kaitîgi cilvçku veselîbai.<br />

Tâpçc nepiecieðama augsnes<br />

kaïíoðana un minerâlvielu sastâva<br />

uzlaboðana ar minerâlmçsliem,<br />

lietojot aprçíinâtâs devas.<br />

Bioloìiskâs lauksaimniecîbas<br />

prasîbâm visvairâk piemçrotâs<br />

augsnes<br />

<strong>Latvijas</strong> augsnçm ir daudz<br />

specifisku, spilgtâk nekâ citâs zonâs<br />

un valstîs izteiktu îpaðîbu. Tâs nosaka<br />

galvenokârt savdabîgais granulometriskais,<br />

íîmiskais sastâvs,<br />

miltveida karbonâtu klâtbûtne un<br />

klimata ietekme. Vispiemçrotâkâs ir<br />

labi iekultivçtâs smilðmâla augsnes<br />

Zemgales zonâ: tipiskâs karbonâtu<br />

augsnes, brûnaugsnes, velçnu vâji<br />

podzolçtâs un graudainâs palieòu<br />

augsnes, kas veidojuðâs uz<br />

putekïainiem smilðmâla cilmieþiem,<br />

kâ arî upju sanesumiem. Ðajâs<br />

augsnçs atrodas dziïas trûdkârtas, ir<br />

augstâks humusa un augu barîbas<br />

vielu saturs, kurâs intensîvâs vielu<br />

bioloìiskâs aprites dçï drençtâs<br />

platîbâs relatîvi maz izskalojas augu<br />

barîbas vielas, izòemot kalciju un<br />

daïçji slâpekli. Ievieðot piemçrotas<br />

augsekas ar âboliòa, lucernas un citu<br />

pâkðaugu laukiem, ir iespçjams<br />

saistît ievçrojamas bioloìiskâ<br />

slâpekïa rezerves (âboliòa un<br />

lucernas laukos lîdz 140- 150kg/ha<br />

gadâ). Bez gumiòbaktçrijâm slâpekli<br />

neitrâlâs reakcijas apstâkïos saista<br />

brîvi dzîvojoðâs aerobâs baktçrijas<br />

(Azotobacter) lîdz 30 kg N/ha, kâ arî<br />

anaerobâs (Clostridium) baktçrijas.<br />

Bioloìiski fiksçtais slâpeklis var<br />

nodroðinât augu prasîbas ilgâkâ<br />

laika posmâ un iegût labas pârçjo<br />

kultûraugu raþas. Viens no bioloìiskâs<br />

lauksaimniecîbas pamatuzdevumiem<br />

ir nepieïaut augsnes<br />

auglîbas samazinâðanos, humusa<br />

kârtas sairðanu, humusvielu<br />

kvantitatîvâ un kvalitatîvâ sastâva<br />

pasliktinâðanos, augsnes struktûras<br />

saputekïoðanos un aramkârtas<br />

sablîvçðanos. Tâdçï ik gadus ar<br />

uzviju jâatjauno tâs augu barîbas<br />

vielas, kas aiziet ar raþâm, izskalojas<br />

vai pârvietojas lejup ar nokriðòu<br />

ûdeòiem, pçc humusa mineralizâcijas<br />

procesiem (lîdz 800 kg<br />

humusa/ha platîbâ).<br />

Lai uzturçtu augsnes auglîbu un<br />

raþas plânotâ lîmeni, lauki jâmçslo ar<br />

kûtsmçsliem, kas labi uzglabâti kopâ<br />

ar kûdru un lietainâs dienâs iearti<br />

augsnç, nepieïaujot lielus slâpekïa<br />

zudumus. Kûtsmçsli (seviðíi dziïâs<br />

kûts) ir labâkais organiskais<br />

mçslojums, kas atbilstoðâs devâs<br />

apmierina augu prasîbas pçc N, P, K,<br />

Ca, Mg un daudziem citiem makro<br />

un mikro elementiem. Viena tonna<br />

kûtsmçslu (20% sausnas) atbilst<br />

15 kg augu barîbas elementu masai.<br />

Ar mazâm kûtsmçslu devâm pozitîvu<br />

uzturvielu bilanci bûs grûti noturçt.<br />

Tâpçc tur, kur nav kûtsmçslu, kâ<br />

zaïmçslojuma kultûras jâaudzç eïïas<br />

rutki, lupîna u. c. Jâveic augsnes<br />

analîzes un kaïíoðana. Minerâlais<br />

mçslojums pçc raksta autora<br />

domâm atïaujams nelielâs devâs<br />

galîga deficîta likvidçðanai.<br />

Ðâ raksta uzdevums ir izteikt<br />

atbalstu bioloìisko saimniecîbu<br />

veidoðanai tajâs augðòu platîbâs,<br />

kurâs ðîs saimniecîbas spçj attîstîties<br />

un sekmîgi darboties, izmantojot<br />

organiskos mçsloðanas lîdzekïus.<br />

Fosfora mçslojuma deficîta segðanai<br />

bioloìiskajâs saimniecîbâs Latvijâ<br />

vajadzçtu raþot kaulu miltus. Kûdras<br />

purvu augsnçs un ganîbu platîbâs ar<br />

zemu aktîvâ un apmaiòas kâlija<br />

saturu bûs grûti iztikt bez kâlija, bora<br />

un varu saturoða minerâlmçslojuma.<br />

Lai saglabâtu pozitîvu augu barîbas<br />

vielu bilanci saimniecîbu laukos, kuru<br />

augsnçs íîmiskie elementi ir zemâ<br />

vai tikai vidçjâ lîmenî (piem., K, S, Cu,<br />

B, Co u.c.), ieteicams lietot atbilstoðu<br />

minerâlmçslojumu mazâs vai vidçjâs<br />

devâs, tâdçjâdi panâkot lauka<br />

vienmçrîgu agroíîmisko elementu<br />

izlîdzinâðanu. Ja graudaugus,<br />

dârzeòus vai lopbarîbas augus<br />

audzç augsnç ar izteiktu daþu<br />

íîmisko elementu deficîtu, tad tie kâ<br />

uzturlîdzekïi ir tikpat neatbilstoði, pat<br />

kaitîgi cilvçka veselîbai, kâ<br />

pârmçslotos laukos un dârzos<br />

audzçtie.<br />

Skrîveru ZC ekspedîcijas ìençtisko resursu vâkðanai<br />

Turpin. no 5. lpp.<br />

Septembrî atkal devâmies vâkt daudzgadîgos zâlaugus - ðoreiz uz<br />

Ziemeïlatgali. Iegriezâmies Madonas rajona Mârcienas bijuðajâ kara poligonâ,<br />

kur starp dzelzsbetona plâksnçm izdevâs atrast gan stiebrzâïu, gan sarkanâ<br />

âboliòa augus. Apmeklçjâm Pededzes applûstoðâs pïavas, kur aug raþenas<br />

daþâdu sugu stiebrzâles, bet pie Stâmerienas ceïa ilgstoði neapstrâdâtâ laukâ<br />

atradâm plaðu tauriòzieþu klâstu. Turpinot ceïu pa Pleskavas ðoseju,<br />

Lîzespasta teritorijâ skatu piesaistîja plaðs pamests lauks, kurâ auga ïoti lielas<br />

bastardâboliòa kolonijas, un visi augi bija ïoti veselîgi. Bijuðâs Siguldas<br />

izmçìinâjumu saimniecîbas teritorijâ, kur pirms 20 un vairâk gadiem auga<br />

austrumu galega, tagad ir neapstrâdâts lauks, bet atseviðíi galegas augi tur<br />

atrodami arî tagad. No tiem tad arî ievâcâm vairâkus sçklu paraugus.<br />

Lîdzdalîba Baltijas valstu ekspedîcijâ<br />

Ðogad septembra beigâs bija iespçja piedalîties starptautiskâ Baltijas valstu<br />

ekspedîcijâ, kas tika organizçta uz Sâremâ un citâm salâm Igaunijâ. Ðai<br />

ekspedîcijâ piedalîjâs Skrîveru Zinâtnes centra selekcionâri, Jegevas (Igaunija)<br />

Selekcijas institûta zinâtnieki un Dotnuvas (Lietuva) Zemkopîbas institûta<br />

pârstâvji. No ðîs ekspedîcijas izdevâs pârvest vçrtîgus dzeltenâs un sçjas<br />

lucernas paraugus, kas sastopami tikai ðo Igaunijas salu teritorijâ un aug<br />

vistâlâk uz Ziemeïiem.<br />

Ja valsts arî turpmâk finansiâli atbalstîs ðo ìençtisko resursu vâkðanu, tad<br />

rîkosim arî ðâdas zinâtniskâs ekspedîcijas. Tâs ir seviðíi svarîgas retu, arî citâs<br />

valstîs izzuduðu augu sugu saglabâðanâ, kam selekcijas darbâ ir<br />

nepârvçrtçjama nozîme.<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

17<br />

AUGKOPÎBA<br />

Zviedru speciâlistu ieteikumi ekonomiskâ augkopîbâ<br />

Agita Pâvule<br />

Izstâþu kompleksâ Râmava izstâdç<br />

"Lauksaimniecîbas tehnika 2003"<br />

tehniku ekonomiskai augkopîbai<br />

demonstrçja arî zviedru firmas<br />

Vaderstad, Kongskilde/Overum, kâ<br />

arî lekciju par augsnes apstrâdi<br />

nolasîja Gunnars Lundins no<br />

Zviedrijas Lauksaimniecîbas un<br />

vides aizsardzîbas institûta.<br />

Firma Vaderstad pârdod Zviedrijas<br />

uzòçmumâ Vaderstad-verken AB<br />

izgatavotos augsnes apstrâdes<br />

agregâtus, kultivatorus, lauka veltòus<br />

un graudu, kombinçtâs (graudi+<br />

minerâlmçsli), pneimatiskâs sçjmaðînas.<br />

Savukârt Kongskilde, kuras<br />

pilnvarotie pârstâvji Latvijâ ir SIA<br />

Metra un Mena, piedâvâja augsnes<br />

apstrâdes tehniku visdaþâdâkajâm<br />

augsnçm un tehnoloìijâm,<br />

sçjmaðînas, akmeòu vâcçjus,<br />

cukurbieðu novâkðanas tehniku,<br />

graudu apstrâdes tehnoloìiskâs<br />

iekârtas un traktorus.<br />

Gunnars Lundins savâ lekcijâ, kas<br />

notika seminâra ietvaros 10. oktobrî,<br />

klausîtâjiem uzsvçra, ka augsnes<br />

apstrâdes mçríis, pirmkârt, ir uzlabot<br />

augsnes produktivitâti un nodroðinât<br />

tâs raþoðanas ilgtspçjîbu. Otrkârt,<br />

samazinât augsnes apstrâdes<br />

negatîvo ietekmi uz apkârtçjo vidi. Ðo<br />

mçríu sasniegðanai vienlaikus<br />

jâizvçlas tâda augsnes apstrâde, kas<br />

uzlabo saimniecîbas ekonomiku,<br />

tâtad arî tâs konkurçtspçju tirgû.<br />

Augsnes apstrâdei jânodroðina<br />

laba augsnes struktûra, seviðíi<br />

smagâs mâla un smilðmâla augsnçs,<br />

savukârt smilðainâs augsnçs tai<br />

jâierobeþo barîbas vielu<br />

izskaloðanâs. Tas nozîmç, ka<br />

augsnes apstrâdes veids atkarîgs no<br />

augsnes fiziskajâm îpaðîbâm. Lai<br />

uzlabotu augsnes produktivitâti,<br />

lektors ieteica:<br />

• apstrâdâjot augsni, samazinât<br />

pârbraucienu skaitu,<br />

• izvçlçties optimâlâko laiku<br />

augsnes apstrâdes operâcijâm,<br />

• samazinât augsnes sablîvçðanâs<br />

risku,<br />

• visâdâ veidâ palielinât trûdvielu<br />

saturu augsnç,<br />

• ievçrot pareizu augu maiòu,<br />

• laikus veikt augsnes kaïíoðanu,<br />

• nokârtot mitruma apstâkïus<br />

laukâ.<br />

Lai samazinâtu pârbraucienu<br />

skaitu, augsni apstrâdâjot, jâizmanto<br />

kompleksie agregâti. Piemçram, arkli<br />

ar augsnes pakotâjiem. To<br />

priekðrocîba - iespçja lîdz minimumam<br />

saîsinât laiku starp augsnes<br />

sagatavoðanu un sçju. Arðanu var<br />

apvienot ar augsnes apstrâdi,<br />

izmantojot augsnes apstrâdes<br />

agregâtu. Lektora minçtie<br />

izmçìinâjuma dati parâdîti 1. tabulâ.<br />

Var izmantot seklo arðanu. Tâ âtrâk<br />

un labâk sadrupina augsni, aizvieto<br />

lobîðanu. Var izmantot tieðo sçju, bet<br />

tad ir ïoti svarîgi ievçrot pareizu augu<br />

maiòu, lai izvairîtos no augu kaitçkïu<br />

un slimîbu pastiprinâtas izplatîbas.<br />

Lektors uzsvçra, ka ðim augsnes<br />

apstrâdes veidam ir priekðrocîbas,<br />

bet ir arî trûkumi. Zviedrijâ atseviðíâs<br />

saimniecîbâs un laukos graudu<br />

kombainu, kas kuï graudus,<br />

agregatç kopâ ar sçjmaðînu, kas sçj<br />

Augsnes apstrâde ziemas kvieðu sçjai<br />

rapðus. Novçrots, ka uz lauka<br />

palikuðie sasmalcinâtie salmi<br />

aizsargâ augsni no izþûðanas un pat<br />

palielina iesçtâs kultûras dîdzîbu.<br />

Gunnars Lundins ïoti atzinîgi<br />

izteicâs par augsnes arðanu<br />

pavasarî. Pçc viòa novçrojumiem,<br />

pavasara arðana var paâtrinât sçju<br />

par trim nedçïâm un samazinât<br />

slâpekïa zudumus par<br />

30procentiem.<br />

Lektors uzsvçra augu maiòas<br />

nozîmi, to raksturodams ar<br />

izmçìinâjumâ iegûtiem skaitïiem (sk.<br />

3. tabulu).<br />

Lektors arî atzîmçja, ka zâles<br />

audzçðana augu sekâ ievçrojami<br />

uzlabo augsnes struktûru. Pçdçjos<br />

gados Zviedrijâ ik dienu trijâs<br />

saimniecîbas beidz nodarboties ar<br />

lopkopîbu. Nav kur likt zâli un sienu.<br />

Zinâtnieki iesaka zemniekiem 10%<br />

zemes atstât papuvç, kurâ audzçt<br />

stiebrzâles un zaïmçslojuma augus.<br />

Tas palîdz cînîties ar nezâlçm, augu<br />

slimîbâm un kaitçkïiem, kâ arî uzlabo<br />

augsnes struktûru.<br />

1. tabula<br />

Raþa, kg/ha<br />

Arðana+intensîva sçklas gultnes sagatavoðana 6700<br />

Arðana+augsnes apstrâdes agregâts (Rexius Twin) vienâ braucienâ 6630<br />

Daþâdu augsnes apstrâdes sistçmu ekonomiskais rezultâts<br />

1996. - 2002. g.<br />

2. tabula<br />

Apstrâdes sistçma<br />

Normâla Bezarðanas Sekla Pielâgota<br />

apstrâde arðana apstrâde<br />

Raþa (kg/ha) 49104770 49905050<br />

Ienâkumi no graudiem, Ls/ha* 377,20366,23 383,04 387,43<br />

Apstrâdes izmaksas, Ls/ha* 87,72 54,83 62,14 73,10<br />

Rezultâts, Ls/ha* 289,48 311,41 320,91 314,33<br />

Piezîme: <strong>Latvijas</strong> <strong>banka</strong>s noteiktais valûtas kurss 27.11.2003. ir Ls 1 = SEK 0,0731<br />

Gads A B<br />

1998. Ziemas kvieði Ziemas kvieði<br />

1999. Ziemas kvieði Vasaras rapsis<br />

2000. Ziemas kvieði Ziemas kvieði<br />

2000. gada raþa, kg/ha 4590 5960<br />

3. tabula<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

AUGKOPÎBA 18<br />

VAAD noteiktais lietojums <strong>Latvijas</strong> Republikâ reìistrçtajiem augu<br />

aizsardzîbas lîdzekïiem (23.09.2003.)<br />

Sfçra 267.7 e.k. - Sistçmas iedarbîbas aizsargâjoðs un ârstçjoðs fungicîds. Raþotâjs: Bayer CropScience AG<br />

Reì. Nr. 0210, reì. klase: 2. Darbîgâs vielas: ciprokonazols 80 g/l, trifloksistrobîns 187,5 g/l<br />

Apstrâdâjamâ<br />

kultûra<br />

Ziemas kvieði,<br />

vasaras kvieði<br />

Ziemas mieþi,<br />

vasaras mieþi<br />

Kaitîgais organisms<br />

Graudzâïu miltrasa (Erysiphe graminis), kvieðu<br />

plçkðòu plankumainîba (Septoria nodorum),<br />

kvieðu lapu pelçkplankumainîba (Septoria<br />

tritici), kvieðu dzeltenplankumainîba (Drechslera<br />

triticirepentis), brûnâ rûsa (Puccinia recondita),<br />

dzeltenâ rûsa (Puccinia striiformis)<br />

Graudzâïu miltrasa (Erysiphe graminis), pundurrûsa<br />

(Puccinia hordei), stiebrzâïu gredzenplankumainîba<br />

(Rhynchosporium secalis), mieþu lapu<br />

tîklplankumainîba (Pyrenophora teres)<br />

Preparâta<br />

deva, kg/ha<br />

0,8-1,0<br />

0,8<br />

Apstrâdes laiks, norâdîjumi,<br />

piezîmes<br />

Apsmidzinât profilaktiski vai arî,<br />

parâdoties slimîbas pirmajâm<br />

pazîmçm, sâkot no kultûrauga<br />

ceroðanas fâzes beigâm lîdz<br />

ziedçðanas sâkumam AS (29-61)<br />

Apsmidzinât, parâdoties slimîbas<br />

pirmajâm pazîmçm, sâkot no kultûrauga<br />

ceroðanas fâzes beigâm lîdz<br />

ziedçðanas sâkumam AS (29-61)<br />

Nogaidîðanas<br />

laiks dienâs<br />

Maksimâlais apstrâþu<br />

skaits sezonâ<br />

45 2<br />

45 2<br />

Danadims 40 e.k. - insekticîds, akaricîds. Sistçmas, pieskares un zarnu inde. Raþotâjs: Cheminova A/S<br />

Reì. Nr. 0211, reì. klase: 2. Darbîgâ viela: dimetoâts 400 g/l<br />

Apstrâdâjamâ<br />

kultûra<br />

Kaitîgais organisms<br />

Preparâta<br />

deva, kg/ha<br />

Apstrâdes laiks, norâdîjumi,<br />

piezîmes<br />

Nogaidîðanas<br />

laiks dienâs<br />

Maksimâlais apstrâþu<br />

skaits sezonâ<br />

Ziemas kvieði,<br />

vasaras kvieði, rudzi,<br />

tritikâle, ziemas<br />

mieþi, vasaras mieþi,<br />

auzas<br />

Ziròi lopbarîbai<br />

(graudi)<br />

Cukurbietes,<br />

lopbarîbas bietes,<br />

galda bietes<br />

Laputis (Aphididae) 0,4-0,8<br />

Labîbu lapgrauþi (Oulema spp.), melnâs<br />

stiebrmuðas (Oscinella spp.), tripði<br />

(Limothrips spp.)<br />

1,0-1,2<br />

Laputis (Aphididae), tumðais ziròu tinçjs<br />

(Laspeyresia nigricana)<br />

0,5-0,75<br />

Bieðu muða (Pegomyia betae) 0,4-0,8<br />

Bieðu spradzis (Chaetocnema concinna),<br />

bieðu kapracis (Blitophaga opaca), pupu<br />

laputs (Aphis fabae)<br />

0,5-1,0<br />

Kartupeïi sçklai Laputis (Aphididae) 0,5-1,0<br />

Âbeles, bumbieres<br />

Plûmes<br />

Zemenes<br />

Sîpolpuíes<br />

Krâðòumaugi (izòemot<br />

krizantçmas)<br />

Priedes kokaudzçtavâs<br />

un jaunaudzçs<br />

Lapu koki<br />

kokaudzçtavâs<br />

Smecernieki (Anthonomus pomorum, Phyllobius<br />

spp.), tinçji (Tortricidae), zâìlapsenes<br />

(Hoplocampa spp.), laputis (Aphididae), âbeïu<br />

lapu blusiòa (Psylla mali), mazais salnas<br />

sprîþmetis (Operophthera brumata)<br />

Zâìlapsenes (Hoplocampa spp.), laputis<br />

(Aphididae)<br />

Laputis (Aphididae), parastâ tîklçrce<br />

(Tetranychus urticae), zemeòu çrce<br />

(Tarsonemus pallidus)<br />

Sakòu çrces (Rhizoglyphus echinops), narciðu<br />

lielâ ziedmuða (Lampetia equestris), sîpolu<br />

ziedu muða (Eumerus strigatus)<br />

Laputis (Aphididae), tripði (Thripidae),<br />

parastâ tîklçrce (Tetranychus urticae)<br />

0,25-0,75<br />

0,05-0,10*<br />

1,2<br />

1,2<br />

0,1*<br />

0,5-1,5<br />

0,15*<br />

Prieþu mizas blakts (Aradus cinnarnomeus) 1,5-2,5<br />

Apsmidzinât, kaitçklim<br />

parâdoties<br />

Apsmidzinât, kaitçklim<br />

parâdoties<br />

Apsmidzinât, kaitçklim<br />

parâdoties<br />

Apsmidzinât, kaitçklim<br />

parâdoties<br />

Apsmidzinât, kaitçklim<br />

parâdoties<br />

Apsmidzinât, kaitçklim<br />

parâdoties<br />

Apsmidzinât pçc raþas<br />

novâkðanas<br />

Sîpolus pirms izstâdîðanas uz<br />

15 minûtçm iemçrc 0,1% ðíîdumâ<br />

Apsmidzinât, kaitçklim<br />

parâdoties<br />

Apsmidzinât, kaitçklim<br />

parâdoties<br />

Laputis (Aphididae) 0,5-1,5 Apsmidzinât, kaitçklim<br />

Tinçji (Tortricidae), sprîþmeði (Geometridae) 0,5-1,5<br />

parâdoties<br />

30 1<br />

21 1<br />

35 1<br />

- 2<br />

35 1<br />

35 1<br />

- 1<br />

- 1<br />

- 2<br />

- 1<br />

- 2<br />

* Ieteicamâ darba ðíidruma koncentrâcija, %<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

19<br />

AUGKOPÎBA<br />

Perfekts 500 S e.k. - insekticîds, akaricîds. Sistçmas, pieskares un zarnu inde. Raþotâjs: BASF A/S<br />

Reì. Nr. 0212, reì. klase: 2. Darbîgâ viela: dimetoâts 500 g/l<br />

Apstrâdâjamâ kultûra<br />

Ziemas kvieði, ziemas<br />

mieþi, rudzi, tritikâle,<br />

vasaras kvieði, vasaras<br />

mieþi, auzas<br />

Ziròi lopbarîbai<br />

(graudi)<br />

Cukurbietes<br />

Kartupeïi sçklai<br />

Galviòkâposti<br />

Zemenes<br />

Kaitîgais organisms<br />

Melnâ stiebrmuða (Oscinella frit, Oscinella<br />

pusilla), kvieðu vârpu pangodiòð (Contarinia<br />

tritici), oranþais stiebru pangodiòð (Sitodiplosis<br />

mossellana), labîbu lapgrauþi (Oulema lichenis,<br />

Oulema melanopus), tripði (Limothrips<br />

denticornis, Anaplothrips aculeatus), labîbu<br />

laputs (Sitobion avenae), ievu-labîbu laputs<br />

(Rhopalosiphum padi), kvieðu stiebru<br />

pangodiòð (Haplodiplosis equestris)<br />

Ziròu svîtrainais smecernieks (Sitona<br />

lineatus), ziròu tripsis (Kakothrips robustus),<br />

ziròu laputs (Acyrthosiphon pisum)<br />

Pïavu pûkainâ blakts (Lygus rugulipennis),<br />

bieðu kapracis (Blitophaga opaca), bieðu muða<br />

(Pegomyia betae), laputis (Aphis fabae, Myzus<br />

persicae), balandu pûcîte (Discestra trifolii)<br />

Krustzieþu vairogblakts (Eurydema oleracea),<br />

pupu laputs (Aphis fabae), krûkïu laputs (Aphis<br />

frangulae), pabçrzu laputs (Aphis nasturtii)<br />

Krustzieþu vairogblakts (Eurydema oleracea),<br />

krustzieþu zâìlapsene (Athalia rosae), kâpostu<br />

laputs (Brevicoryne brassicae)<br />

Zemeòu çrce (Tarsonemus pallidus), zemeòu<br />

zilais îssmeceris (Coenorrhinus germanicus),<br />

parastâ tîklçrce (Tetranychus urticae)<br />

Preparâta Apstrâdes laiks, norâdîjumi,<br />

deva, kg/ha piezîmes<br />

0,6<br />

0,6<br />

0,6<br />

0,6<br />

0,6<br />

0,7<br />

Apsmidzinât, kaitçklim<br />

parâdoties<br />

Apsmidzinât, kaitçklim<br />

parâdoties<br />

Apsmidzinât, kaitçklim<br />

parâdoties<br />

Apsmidzinât, kaitçklim<br />

parâdoties<br />

Apsmidzinât, kaitçklim<br />

parâdoties<br />

Apsmidzinât pçc raþas<br />

novâkðanas<br />

Izmaiòas agrâk reìistrçta augu aizsardzîbas lîdzekïa lietojumâ<br />

Nogaidîðanas<br />

laiks dienâs<br />

Maksimâlais apstrâþu<br />

skaits sezonâ<br />

21 2<br />

21 1<br />

35 1<br />

- 2<br />

28 1<br />

- 1<br />

Lintûrs 70 d.g. - selektîvs, sistçmas iedarbîba, augi uzòem caur lapâm un saknçm. Raþotâjs: Syngenta Crop Protection AG<br />

Reì. Nr. 0136, reì. klase: 2. Darbîgâs vielas: triasulfurons 4,1%, dikamba 65,9%<br />

Apstrâdâjamâ<br />

kultûra<br />

Ziemas kvieði,<br />

rudzi<br />

Kaitîgais organisms<br />

Preparâta<br />

deva, kg/ha<br />

Îsmûþa un daudzgadîgâs divdîgïlapju nezâles 0,15-0,18<br />

Apstrâdes laiks, norâdîjumi,<br />

piezîmes<br />

Apsmidzinât sçjumus rudenî, sâkot no<br />

graudaugu 4 lapu stadijas (AS 14)<br />

Nogaidîðanas<br />

laiks dienâs<br />

Maksimâlais apstrâþu<br />

skaits sezonâ<br />

- 1<br />

Jauna kûtsgrâmata<br />

<strong>Latvijas</strong> lauksaimniecîbas universitâtes (LLU) Tehniskajâ fakultâtç<br />

5. decembrî tika atvçrta jauna, vçrtîga grâmata. Tâs autoru kolektîvs: Ziedone<br />

Bçrziòa (ZM), Daina Kairiða (LLU), Armîns Laurs (LLU), Juris Priekulis (LLU,<br />

autoru kolektîva vadîtâjs), Silvija Ðtrausa (LLU) un Ausma Veìe (Cûku<br />

ciltsdarba centrs) ir zemniekiem un lauku uzòçmçjiem labi pazîstami<br />

speciâlisti.<br />

Savukârt izdevuma recenzentu - profesora Jâzepa Sprûþa, <strong>Latvijas</strong> piena<br />

raþotâju asociâcijas valdes priekðsçdçtâjas Ilzes Aizsilnieces, <strong>Latvijas</strong> cûku<br />

audzçtâju asociâcijas zootehniíes Anitas Leitânes-Osîtes atzinums apliecina<br />

grâmatas praktisko lietderîbu.<br />

Ieteikumus izdevuma veidoðanâ devuði arî SIA WestfaliaSurge Baltija<br />

direktors Andris Kurga, SIA Profarm vadoðais speciâlists Kristaps Melbârdis,<br />

Jelgavas reìionâlâs vides pârvaldes direktors Hardijs Verbelis un daïas<br />

vadîtâja Anna Joòeva.<br />

Grâmatâ ir èetras lielas sadaïas: Piena lopkopîba, Gaïas liellopu audzçðana,<br />

Cûkkopîba, Liellopu un cûku mîtòu tehnoloìiskâ projektçðana.<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

AUGKOPÎBA<br />

20<br />

Jaunas augsnes apstrâdes tehnoloìijas Lietuvâ<br />

Agita Pâvule<br />

Lietuvas firma Laumetris<br />

Ðogad starptautiskajâ izstâdç<br />

Lauksaimniecîbas tehnika 2003 un<br />

Lauku sçta 2003 izstâþu kompleksâ<br />

Râmava îpaði aktîvi savu tehniku<br />

demonstrçja Lietuvas firma<br />

Laumetris. Tâ nodarbojas ar lauksaimniecîbas<br />

tehnikas projektçðanu,<br />

izgatavoðanu un pakalpojumiem.<br />

Firma izgatavo kombinçtos augsnes<br />

apstrâdes agregâtus sçjai, lobîtâjus<br />

un disku ecçðas ar darba platumu no<br />

2,4 lîdz 6 metriem, 2-8 korpusu<br />

parastos un maiòvçrsçju arklus,<br />

smagos ruïïus ar izlîdzinâtâjiem,<br />

piekabes iekrâvçjus, disku<br />

sçjmaðînas un miglotâjus.<br />

Firmas produkcijas oficiâlais<br />

izplatîtâjs Latvijâ ir SIA Agra-Vita, ko<br />

vada Jâzeps Kivlenieks. Viòð<br />

atgâdinâja, ka Lietuvâ lauksaimniecîbas<br />

maðînbûve ir saglabâta.<br />

Paðlaik lîderis lauksaimniecîbas<br />

tehnikas raþoðanâ Lietuvâ ir firma<br />

Laumetris. Tâs produkcija kvalitâtes<br />

ziòâ neatpaliek no ârzemju labâko<br />

firmu raþojumiem, taèu ir ievçrojami<br />

lçtâka. Pçdçjâ laikâ zemnieki Lietuvâ<br />

sâk interesçties par minimâlo<br />

augsnes apstrâdi.<br />

Par bezarðanas tehnoloìijas<br />

veidiem<br />

Seminârâ par augsnes apstrâdes<br />

tehnoloìijâm referçja Lietuvas<br />

Zemkopîbas institûta zemkopîbas<br />

nodaïas vadîtâjs Virginijs Feiza. Viòð<br />

norâdîja, ka ðîs nodaïas galvenais<br />

pçtniecîbas darbu virziens ir augsnes<br />

apstrâde. Konkurence lauksaimniekiem<br />

Eiropas Savienîbâ (ES) bûs liela,<br />

tâdçï jâdomâ, kâ pastâvçt par sevi, jau<br />

laikus jârûpçjas par to, kâ raþot lçtâk.<br />

ASV, Brazîlijâ, Argentînâ, kâ arî citâs<br />

valstîs fermeri lielâs platîbâs augsnes<br />

apstrâdç izmanto bezarðanas<br />

tehnoloìiju, kas produkcijas raþoðanu<br />

ievçrojami palçtina.<br />

Lietuvas apstâkïos dominç trîs<br />

augsnes apstrâdes tehnoloìijas:<br />

• tradicionâlâ arðana;<br />

• minimâlâ - bez augsnes arðanas,<br />

to aizvietojot ar smago kultivçðanu<br />

vai vieglu lobîðanu;<br />

• tieðâ sçja rugainç.<br />

Artas un neartas augsnes<br />

apstrâdes atðíirîbas<br />

Lielâkâ daïa lauku Lietuvâ tiek arti.<br />

Daudzi zemnieku arðanai vairs<br />

neizmanto padomju laika arklus, bet<br />

iegâdâjas mûsdienu modernizçtos<br />

uzkarinâmos maiòvçrsçjarklus, kas<br />

garantç kvalitatîvu arumu un<br />

turpmâko augsnes apstrâdi.<br />

Konstatçts, ka arðana ar tiem<br />

nodroðina labâku augsnes<br />

aramslâòa apvçrðanu un par 10-20%<br />

samazina degvielas patçriòu.<br />

Uzartâs augsnes tâlâkai apstrâdei<br />

izmanto augsnes pirmssçjas<br />

apstrâdes agregâtus. Tie garantç<br />

zinâtniski pamatotu sçklu gultnes<br />

sagatavoðanu un lîdz ar to sçklu âtru<br />

un vienmçrîgu sadîgðanu.<br />

Izmaiòas notikuðas arî augsnes<br />

pirmssçjas apstrâdç. Senâk ieteica<br />

augsnes pirmssçjas apstrâdi veikt<br />

8-10 cm, pat 12 cm dziïi. Tagad - tikai<br />

2-4 cm dziïu pirmssçjas augsnes<br />

apstrâdi sçklas gultnes izveidoðanai.<br />

Augsne jâapstrâdâ sçklas sçðanas<br />

dziïumâ. Lai augsnes apstrâdei<br />

varçtu izmantot modernos augsnes<br />

pirmssçjas apstrâdes agregâtus,<br />

augsnei jâbût kvalitatîvi uzartai. Ja tâ<br />

nav bijusi uzarta vienâdâ dziïumâ,<br />

sagatavot labu sçklas gultni nav<br />

iespçjams.<br />

Zemkopja sapnis ir iegût ne tikai<br />

labu, augstvçrtîgu un bagâtîgu raþu,<br />

bet arî pazeminât produkcijas<br />

paðizmaksu. Iztikt bez arðanas, kas ir<br />

viens no smagâkajiem darbiem un<br />

prasa lielu enerìijas patçriòu, viòam<br />

bûtu liels ieguvums.<br />

Jau 1924. gadâ Lietuvas Zemkopîbas<br />

institûtâ Dotnuvâ veiktie<br />

augsnes apstrâdes izmçìinâjumi<br />

pierâdîja, ka laukos, kur nav<br />

izveidojies biezs iekultivçtas augsnes<br />

slânis un netiek dots mçslojums<br />

pietiekamâ daudzumâ, seklas (15 cm)<br />

arðanas rezultâtâ pazeminâjâs visu<br />

audzçto lauksaimniecîbas kultûru<br />

raþas. Bet tur, kur katru gadu lauku<br />

bagâtîgi mçsloja, augsnes dziïarðanai<br />

salîdzinâjumâ ar seklo augsnes<br />

apstrâdi priekðrocîbu nebija.<br />

Lai salîdzinâtu daþâdas augsnes<br />

apstrâdes metodes, Dotnuvâ<br />

iekultivçtâ vieglâ smilðmâla augsnç<br />

1955. gadâ iekârtoja izmçìinâjumus.<br />

Ðie izmçìinâjumi turpinâs vçl ðodien.<br />

Pçta daþâdas augsnes apstrâdes<br />

sistçmas:<br />

• tradicionâlâ augsnes apstrâdes<br />

sistçma - augsnes arðana - katru<br />

rudeni 25 cm dziïi;<br />

• sekla augsnes apstrâde 10-12 cm<br />

dziïi;<br />

• minimâlâ augsnes apstrâde ar<br />

daþâdu augsnes arðanas dziïumu<br />

(vienu gadu 10-12 cm, otru - 25 cm);<br />

• augsnes apstrâde pçc<br />

nepiecieðamîbas - tiek pievçrsta<br />

uzmanîba augsnes blîvumam,<br />

sçjumu nezâïainîbai un audzçjamâs<br />

kultûras prasîbâm.<br />

Lietuvas Zemkopîbas institûta<br />

izmçìinâjumi<br />

Izmçìinâjumi ierîkoti uz zema,<br />

vidçja un intensîva mçslojuma fona.<br />

Tajos iegûtie dati parâdîja, ka<br />

atseviðíos gados raþas, òemot vçrâ<br />

daþâdas augsnes apstrâdes<br />

sistçmas, zemâ mçslojuma fonâ ir<br />

svârstîgas, bet atðíirîbas lielâkoties<br />

bija nebûtiskas. Lietojot intensîvu<br />

mçslojumu, kultûraugu raþîba<br />

palielinâjâs un pie visâm augsnes<br />

apstrâdes sistçmâm bija vienâda.<br />

Seklâ arðana, kur lietots intensîvs<br />

mçslojums, kultûraugu raþîbu<br />

nepazeminâja. Nepalielinâjâs arî<br />

nezâïainîba. Nebija pasliktinâjuðâs<br />

vieglâ smilðmâla augsnes fiziskâs<br />

îpaðîbas.<br />

Iegûtie rezultâti liecina, ka Lietuvâ<br />

augsni var apstrâdât seklâk, bet<br />

atseviðíos gadîjumos - no augsnes<br />

rudens apstrâdes atteikties visâ<br />

pilnîbâ. Tomçr izmçìinâjumu<br />

veikðanas laikâ noskaidrojâs, ka<br />

augsnes arðanas iedarbîba uz<br />

augsni un raþu nav vienâdi un<br />

nepârprotami vçrtçjama. Lai atteiktos<br />

no augsnes arðanas, jâbût<br />

sasniegtam jau noteiktam augsnes<br />

iekultivçðanas lîmenim. Aramkârtâ<br />

jâbût biezam neitrâlam trûdvielu<br />

slânim ar labu augsnes struktûru.<br />

Laukiem - lîdzeniem ar sakârtotiem<br />

mitruma apstâkïiem, attîrîtam no<br />

daudzgadîgajâm nezâlçm. Saimniekojot<br />

laukâ jâievçro vajadzîgâ<br />

kultûraugu maiòa augu sekâ. Visi<br />

lauku darbi jâveic savlaikus un<br />

kvalitatîvi. Tikai tâdos laukos arðana<br />

pilnâ aramkârtas dziïumâ kâ<br />

agrotehniska prasîba zaudç savu<br />

seviðíi svarîgo nozîmi un to var<br />

nomainît ar seklu arðanu vai<br />

atteikties no tâs.<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

21<br />

AUGKOPÎBA<br />

Ja augsne ïoti sausa un arðana<br />

apgrûtinâta, jâlieto lobîtâji. To<br />

uzdevums - nogriezt nezâïu saknes<br />

un sajaukt augu atliekas ar augsni,<br />

lai sâktos to sadalîðanâs. Tâ<br />

apstrâdâtus laukus pçc ilggadîgo<br />

nezâïu ataugðanas un viengadîgo<br />

nezâïu sadîgðanas var uzart vai<br />

apmiglot ar herbicîdiem, pçc<br />

augsnes sagatavoðanas apsçt ar<br />

graudaugiem, izmantojot disku<br />

sçjmaðînas.<br />

Dotnuvâ ierîkoti izmçìinâjumi ar<br />

daþâdiem augsnes apstrâdes<br />

agregâtiem, tostarp ar augsnes<br />

frçzçm, augsnes pirmssçjas<br />

apstrâdes agregâtiem. Dotnuvas<br />

speciâlisti sadarbojas ar firmâm, kas<br />

pârdod tehniku un vienojas par<br />

izmçìinâjumu ierîkoðanu ar ievesto<br />

tehniku, lai novçrtçtu tâs piemçrotîbu<br />

Lietuvas apstâkïiem.<br />

Pirmie izmçìinâtâji - stiprie<br />

zemnieki<br />

Lietuvâ ir zemnieki un apvienîbas,<br />

kas jau vairâkus gadus augsni near.<br />

Tâs ir stipras saimniecîbas gan<br />

ekonomiskâ, gan organizatoriskâ<br />

ziòâ, kuras saimnieko labâkajâs<br />

Lietuvas augsnçs. Ðajâs saimniecîbâs<br />

izmanto sçjmaðînas sçðanai<br />

rugainç, ar kuru palîdzîbu sçj<br />

graudaugus, pâkðaugus, kukurûzu,<br />

ziemas un vasaras rapðus. Pçc ðo<br />

zemnieku domâm, sçja rugainç ir<br />

Nenokavçjiet pieteikties!<br />

Aija Miíelsone, APC<br />

Ir noslçgusies kârtçjâ BO VSIA<br />

Agroíîmisko pçtîjumu centrs (APC)<br />

augðòu agroíîmiskâs izpçtes lauku<br />

darbu sezona. Aizvadîtais gads bijis<br />

veiksmîgs gan darbu izpildîtâjiem, gan<br />

pasûtîtâjiem. Atðíirîbâ no iepriekðçjiem<br />

gadiem lauksaimnieki saòçmuði<br />

lielâku valsts atbalstu - Ls 80 tûkst.<br />

subsîdiju augðòu agroíîmiskajai<br />

izpçtei. Valsts sedza 70- 75% no<br />

kopçjâm darbu izmaksâm, zemes<br />

lietotâja iemaksa aizvadîtajâ gadâ bija<br />

25 - 30%. Pasâkuma administrçðanu<br />

veica Lauku atbalsta dienesta (LAD)<br />

reìionâlâs pârvaldes, pieòemot<br />

pieteikumus un slçdzot lîgumus ar<br />

zemes lietotâjiem.<br />

perspektîva labi iekultivçtâs<br />

augsnçs, kur iznîcinâtas ilggadîgâs<br />

un viengadîgâs nezâles, sakârtoti<br />

mitruma apstâkïi un ievçrota augu<br />

seka.<br />

Lietuvas Zemkopîbas institûtâ veic<br />

arî izmçìinâjumus ar sçðanu<br />

rugainç. Konstatçts, ka, sçjot<br />

rugainç, sausâ augsnç bieþi virs<br />

sçklâm paliek vaïçjs sçklas izsçðanai<br />

izveidotais kanâls un, salîdzinot ar<br />

platîbâm, kur veikta tradicionâlâ<br />

augsnes apstrâde, sçklas tâdçï<br />

sadîgst gausâk un nevienmçrîgâk.<br />

Tajos izmçìinâjuma laukos, kur<br />

pirms sçjas veica augsnes lobîðanu<br />

un sçja pçc tam, esot iespçjams<br />

iegût tâdu paðu ziemas kvieðu raþu<br />

kâ variantos ar tradicionâlo augsnes<br />

apstrâdi.<br />

Pârbauda arî augsnes apstrâdes<br />

agregâtu un tieðâs sçjas iespçjas<br />

rugainç, ja uz lauka ir salmi un lauks<br />

ir bez salmiem, kâ arî vçrtç sçjumu<br />

nezâïainîbu. Pçta mieþu sakòu<br />

izvietojumu augsnç atkarîbâ no<br />

augsnes apstrâdes tehnoloìijas un<br />

tieðâs sçjas rugainç. Bez augsnes<br />

apstrâdes rugainç sçtiem mieþiem<br />

veidojas ïoti kompakts, neliels sakòu<br />

kamols.<br />

Firmas sadarbîba ar<br />

Zemkopîbas institûtu<br />

Sava ziòojuma nobeigumâ V. Feiza<br />

uzsvçra, ka augsnes apstrâdi nevar<br />

Augðòu agroíîmiskâ izpçte<br />

2003. gadâ ar valsts atbalstu veikta<br />

383 saimniecîbâs. Lauksaimniecîbâ<br />

izmantojamâs zemes platîba - sâkot<br />

no 2 lîdz 180 ha vienâ saimniecîbâ.<br />

Kopumâ apsekots 26391 ha un<br />

noòemts 12831 vidçjais augsnes<br />

paraugs. Pieðíirto subsîdiju apjoma<br />

pilnîga izmantoðana bija iespçjama,<br />

pateicoties labai sadarbîbai starp LAD<br />

reìionâlajâm pârvaldçm un APC.<br />

Visvairâk lauksaimniecîbâ izmantojamâs<br />

zemes ðajâ gadâ apsekots<br />

Saldus (2112 ha), Jçkabpils<br />

(1874 ha), Rçzeknes (1839 ha),<br />

Tukuma (1695 ha) un Dobeles<br />

(1692 ha) rajonâ. Priecç lielâ interese<br />

par augðòu apsekoðanu Gulbenes,<br />

Limbaþu, Balvu, Daugavpils, Valkas,<br />

Valmieras un Preiïu rajonâ, kur<br />

augðòu agroíîmiskâ apsekoðana<br />

veikt pçc ðablona. Tâ atkarîga no<br />

katras saimniecîbas augsnes un<br />

ekonomikas apstâkïiem.<br />

Firmas Laumetris direktors Jons<br />

Putns atzina: firmai izveidojusies<br />

laba sadarbîba ar Lietuvas<br />

Zemkopîbas institûtu. Piemçram,<br />

tehnikas izmantoðanâ ir daudz<br />

problçmu. Viena no tâm - salmi. Lai<br />

sekmîgi varçtu augsni apstrâdât,<br />

zemniekiem jâiegâdâjas salmu<br />

smalcinâtâji, seviðíi tiem, kas<br />

apstrâdâ lielas zemes platîbas. Tas<br />

pats sakâms par zaïmçslojuma<br />

kultûrâm. Arî tâs pirms augsnes<br />

apstrâdes labâk ir nopïaut un<br />

sasmalcinât.<br />

Ierîkojot izmçìinâjumus ar jauno<br />

tehniku, Lietuvas Zemkopîbas<br />

institûta speciâlisti var dot padomu,<br />

kâ pareizâk ðo tehniku izmantot.<br />

J. Putns iesaka zemniekiem<br />

iegâdâties kombinçtâs sçjmaðînas,<br />

lai ar vienu braucienu varçtu izsçt<br />

minerâlmçslus un graudus. Firma<br />

raþo arî kvalitatîvus smidzinâtâjus<br />

augu aizsardzîbas lîdzekïu<br />

izsmidzinâðanai, daþâda izmçra<br />

piekabes, veltòus, kâ arî citas<br />

lauksaimniecîbas maðînas un<br />

inventâru. Visa firmas raþotâ tehnika<br />

atbilst Eiropas sertifikâcijas prasîbâm.<br />

Pçc teorçtiskâs daïas firmas<br />

Laumetris tehniku varçja aplûkot arî<br />

darbâ tehnikas demonstrçjumu<br />

tîrumâ.<br />

veikta 1000 ha un lielâkâ platîbâ.<br />

Vismazâk platîbu apsekots<br />

Liepâjas (87 ha), Alûksnes (199 ha),<br />

Talsu (211 ha) un Cçsu (239 ha)<br />

rajonâ.<br />

Valsts subsîdiju projektâ nâkamajam<br />

gadam augðòu agroíîmiskajai<br />

izpçtei paredzçti Ls 100 tûkst. Saistîbâ<br />

ar <strong>Latvijas</strong> iestâðanos ES nacionâlâs<br />

subsîdijas augðòu agroíîmiskajai<br />

izpçtei bûs izmantojamas tikai<br />

2004. gada sâkumâ.<br />

Aicinâm visus zemes apsaimniekotâjus<br />

sekot jaunâkajai<br />

informâcijai, lai nenokavçtu<br />

pieteikumu iesniegðanu augðòu<br />

agroíîmiskajai izpçtei!<br />

Vçlot veiksmîgu Jauno gadu visiem<br />

zemes kopçjiem, Agroíîmisko<br />

pçtîjumu centrs aicina uz sadarbîbu!<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

AUGKOPÎBA<br />

22<br />

Kas ietekmç kartupeïu kvalitâti<br />

Lîvija Zariòa, Dr. agr.<br />

Patçrçtâji ievçrojuði, ka ðogad<br />

kartupeïu kvalitâte ir ievçrojami<br />

sliktâka: glabâtuvçs vairâk puvuðo<br />

bumbuïu, vizuâli veselajiem pçc to<br />

nomizoðanas iekðçjâ konsistencç<br />

bieþi vien atklâjas daþâdas nokrâsas<br />

plankumi.<br />

Ïoti vispârîgâ veidâ var<br />

aizbildinâties ar diviem iemesliem,<br />

kuri kopumâ ir pareizi, jo ietver sevî<br />

praktiíu novçrojumus un daudzu<br />

zinâtnisko pçtîjumu rezultâtus.<br />

1. Kartupeïi aug dabîgâ vidç, kurâ<br />

ir noteikts daudzums daþâdu<br />

mikroorganismu (ieskaitot kartupeïu<br />

slimîbu izraisîtâjus), kuri pçc<br />

iekïûðanas bumbuïos (galvenokârt<br />

caur mehâniskajâm traumâm) tiem<br />

optimâlos apstâkïos savairojas un<br />

pâròem auga daïas.<br />

2. Kvalitatîvas raþas veidoðanâs<br />

procesâ svarîga nozîme ir labiem<br />

augðanas apstâkïiem: nodroðinâjumam<br />

ar siltumu, mitrumu, barîbas<br />

elementiem un gaisu. Jebkura<br />

novirze no optimâlajiem apstâkïiem<br />

saistîta ar raþas kvalitâtes<br />

pazeminâðanos, jo izraisa tâ dçvçtâs<br />

funkcionâla rakstura slimîbas.<br />

Kartupeïu audzçtâju ziòâ ir<br />

censties strâdât tâ, lai raþai<br />

nevçlamie mikroorganismi nesavairotos<br />

un nenokïûtu bumbuïos, kâ arî<br />

nodroðinât raþas veidoðanai vçlami<br />

labâkos augðanas apstâkïus.<br />

Diemþçl ne vienmçr pietiek zinâðanu<br />

par auga vajadzîbâm konkrçtâ vietâ<br />

(laukâ), ne vienmçr dabâ viss notiek<br />

pçc pasûtîjuma, un ne vienmçr ir<br />

pietiekama rocîba. Tâdçï bez<br />

konkrçtu apstâkïu izzinâðanas nav<br />

iespçjams precîzi atbildçt uz ðo<br />

vienkârðo jautâjumu: kâpçc Lai<br />

ðâdas atbildes varçtu dot, visâ<br />

pasaulç tiek veikti attiecîgi zinâtniskie<br />

pçtîjumi.<br />

Patçrçtâjiem vislielâkâs raizes<br />

sagâdâ bumbuïu mîkstuma<br />

melnçjumi, jo tie ârçji nav saredzami.<br />

Kartupeïu bumbuïu mîkstuma<br />

melnçðanu izraisa divi cçloòi.<br />

1. Funkcionâla rakstura slimîbas<br />

(funkcionâli traucçjumi), kas rodas,<br />

nenodroðinot optimâlus augðanas<br />

apstâkïus.<br />

2. Bumbuïu mehâniskâ traumçðana<br />

raþas novâkðanas, transportçðanas<br />

un pârbçrðanas procesâ, kad audu<br />

melnçðana rodas kâ atbildes reakcija<br />

uz mehânisku iedarbîbu.<br />

Informâcijai par bumbuïu<br />

mîkstuma melnçjumu raðanâs<br />

iemesliem un iespçjamai<br />

izskaidrojuma raðanai konkrçtâ vietâ<br />

piedâvâju zinâtnisko pçtîjumu<br />

apkopojumu.<br />

Bumbuïu rûsainîba jeb<br />

dzelzs plankumainîba<br />

Saslimðanas gadîjumâ bumbuïa<br />

iekðienç parâdâs nenoteiktas formas<br />

rûsgani - brûni plankumi, kas<br />

visbieþâk izvietojuðies vadaudu<br />

sistçmas gredzena tuvumâ, tâ<br />

iekðpusç, taèu var atrasties arî citâ<br />

bumbuïa mîkstuma daïâ. Ir divu<br />

veidu plankumi: sîkie, pa visu<br />

mîkstumu, un lielâkie, kas<br />

izvietojuðies kambiâlâ (vadaudu)<br />

gredzena abâs pusçs. Ðîs slimîbas<br />

gadîjumâ plankumi uz bumbuïa<br />

virsmas parâdâs ïoti reti.<br />

Slimajos bumbuïos ir ievçrojami<br />

zemâks cietes un askorbînskâbes<br />

daudzums. Slimîba îpaði izpauþas<br />

vieglâs augsnçs, kur nav pietiekams<br />

barîbas elementu un ûdens<br />

daudzums. Sausos gados bumbuïu<br />

dzelzs plankumainîba var parâdîties<br />

arî smagâkâs augsnçs.<br />

Saslimðanas cçlonis - nelabvçlîgi<br />

augsnes apstâkïi, îpaði sausumâ un<br />

pie augstas temperatûras. Tâdâs<br />

augot, samazinâs fotosintçzes<br />

efektivitâte un krasi palielinâs<br />

oksidçðanâs procesu aktivitâte.<br />

Process aktivizçjas, ja augsnç<br />

paaugstinâts dzelzs un alumînija, bet<br />

nepietiekams fosfora saturs.<br />

Bumbuïu vadaudu<br />

sistçmas melnçðana<br />

Slimîba rodas, ja salnu dçï agri<br />

pavasarî iet bojâ laksti vai arî tie<br />

inficçti ar sçòu izraisîtâm vîtçm. Arî to<br />

sekmç bagâtîgi dzelzs un alumînija<br />

krâjumi augsnç. Saslimðanas<br />

gadîjumâ vadaudu sistçma pa<br />

gredzenu kïûst tumði brûna. Stolonu<br />

galâ parasti krâsojums ir intensîvâks.<br />

Sastopami arî gadîjumi, kad<br />

bumbuïu mîkstuma melnçðanu<br />

izraisa sîkie patogçnie organismi,<br />

piemçram, sçne Macrosporium<br />

Solani Ell.et.Mart. karstâ un mitrâ<br />

laikâ izraisa makrosporiozi.<br />

Saslimðanas gadîjumâ uz<br />

bumbuïiem veidojas melni, viegli<br />

iespieduðies daþâdas formas<br />

plankumi, caur kuriem turpmâk<br />

notiek inficçðanâs ar puvçm.<br />

Mehâniskâ traumçðana<br />

Taèu visbieþâk bumbuïu mîkstuma<br />

melnçðana rodas mehâniskâs<br />

traumçðanas rezultâtâ. Mehâniski<br />

izraisîtie bojâjumi rodas pie nelieliem<br />

triecieniem, kas audus bojâ 5-10 mm<br />

dziïumâ, vai arî pie nelieliem<br />

saspiedumiem. Ðîs traumas no<br />

ârpuses nav redzamas, bumbuïa<br />

mîkstumâ tâs izpauþas neliela<br />

diametra tumðu plankumu veidâ, kas<br />

konstatçjami pçc noteikta glabâðanas<br />

perioda (pie augstâkas temperatûras<br />

âtrâk, pie zemâkas - vçlâk).<br />

Melnçjuma krâsojums atkarîgs no<br />

bumbuïa gatavîbas pakâpes: agri<br />

novâktiem (fizioloìiski jaunâkiem)<br />

bumbuïiem krâsojums ir brûngans,<br />

vçlâk novâktiem (fizioloìiski<br />

vecâkiem) - pelçcîgi zils vai zili melns.<br />

Augu audu melnçðana pçc to<br />

ievainoðanas saistîta ar tajos esoðo<br />

vielu grupu - polifenoliem (cikliskiem<br />

savienojumiem, kuros ûdeòraþa<br />

atomi izvietoti cikliskâ kârtîbâ,<br />

veidojot gredzenus). Visi fenoli viegli<br />

oksidçjas. Netraumçtâs ðûnâs ðie<br />

fenolu savienojumu oksidçðanâs<br />

produkti atbilstoðu fermentu<br />

darbîbas rezultâtâ atjaunojas, t.i.,<br />

notiek atgriezenisks process.<br />

Traumçtajâs ðûnâs fermentu<br />

saskaòotâ darbîba tiek pârtraukta un<br />

ðûnas zaudç spçju atjaunot<br />

oksidçðanâs produktus.<br />

Veselâ, netraumçtâ ðûnâ fenola<br />

savienojumi galvenokârt lokalizçti<br />

vakuolâs un ietverti îpaðâ membrânâ<br />

- tonoplastâ, kas regulç polifenolu<br />

u.c. vakuolâs ietilpstoðo vielu<br />

izkïûðanu no tâm citoplazmâ.<br />

Ðûnapvalka saârdîðanas rezultâtâ<br />

krasi izmainâs ðûnas iekðçjais<br />

spiediens, un membrâna pârtrûkst.<br />

Tâdçjâdi polifenoli izkïûst citoplazmâ,<br />

un veidojas tumðas krâsas<br />

savienojumi (melanîns), kas izraisa<br />

olbaltumvielu denaturalizâciju un<br />

audu tumðoðanos.<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

23<br />

AUGKOPÎBA<br />

Mîkstuma melnçðanas pakâpe<br />

atkarîga no daudziem faktoriem.<br />

Nosacîti tos var iedalît divâs grupâs:<br />

iekðçjie (bumbuïu îpaðîbas) un ârçjie<br />

(klimats, augsne, agrotehnika, darba<br />

kultûra) faktori, taèu tîro viena vai<br />

otra faktora ietekmi no kâda cita ir ïoti<br />

grûti norobeþot. Tie visi ir savstarpçji<br />

saistîti.<br />

Bumbuïu îpaðîbas<br />

Cieða saistîba ar audu melnçðanu<br />

pie triecieniem ir sausnas saturam<br />

bumbuïos. Jo sausnas vairâk, jo<br />

melnçðana palielinâs. To izskaidro kâ<br />

nelabvçlîgas audu struktûras sekas.<br />

Bumbuïiem ar augstu sausnas<br />

saturu parasti ir lielâkas ðûnas un<br />

lielâki cietes graudiòi. Savukârt, jo<br />

lielâkas ðûnas, jo lielâka arî<br />

starpðûnu telpa un lîdz ar to mazâks<br />

ðûnu blîvums un mehâniskâ izturîba.<br />

Mîkstuma melnçðanu ietekmç arî<br />

sausnas frakciju sadalîjums: jo<br />

sausnâ vairâk celulozes, jo vairâk<br />

ðûnu sieniòu materiâla un bumbuïi<br />

izturîgâki.<br />

Audu melnçðanu ietekmç bumbuïa<br />

temperatûra. Tai palielinoties no 1<br />

lîdz 12 0 C, melnçðana krasi samazinâs,<br />

bet, temperatûrai paaugstinoties<br />

lîdz 18 0 C - ne tik krasi. Ðîs<br />

izmaiòas tiek saistîtas ar audu<br />

elastîbas palielinâðanos augstâkâ<br />

temperatûrâ. Izpçtîts, ka pie 10 0 C<br />

krâsojums savu maksimumu<br />

sasniedz pirmajâs 48 stundâs, bet<br />

reakcija uz triecieniem pie 40 0 C ilgst<br />

tikai 4-6 stundas.<br />

Konstatçta cieða saistîba starp<br />

mîkstuma melnçðanu un oksidçðanâs<br />

reakcijâs iesaistîtajâm vielâm,<br />

piemçram, tirozîna, fenolâzes u.c.<br />

Intensîvâk mîkstuma melnçjumi<br />

veidojas tur, kur tirozîna un fenolâzes<br />

aktivitâte ir visaugstâkâ. Agrînâm<br />

ðíirnçm tirozîna ir mazâk nekâ<br />

vçlînâm. Nogatavoðanâs posmâ<br />

tirozîna saturs pieaug.<br />

Izturîbu pret mîkstuma melnçðanu<br />

palielina augsts kâlija saturs<br />

bumbuïos. Tâ saturam pieaugot,<br />

bumbulî samazinâs sausnas saturs,<br />

un audi ir elastîgâki. Turklât lîdz ar<br />

kâlija satura palielinâðanos<br />

samazinâs fenola savienojumu<br />

daudzums un paaugstinâs<br />

citronskâbes saturs. Tas savukârt<br />

samazina audu krâsoðanâs<br />

intensitâti.<br />

Ârçjie faktori<br />

• Mçslojums<br />

Samçrâ plaði ir izpçtîta mçslojuma<br />

ietekme uz bumbuïu mîkstuma<br />

melnçðanu. Noskaidrots, ka slâpekïa<br />

mçslojums melnçðanas tendenci<br />

palielina, bet bagâtîgs kâlija<br />

mçslojums - samazina. Fosfora<br />

mçslojuma ietekme nav izteikta. Taèu<br />

jâuzsver - ja mçslojumâ esoðie<br />

barîbas elementi sabalansçti<br />

optimâlâs devâs, neizpauþas arî<br />

kâlija un slâpekïa ietekme.<br />

• Kartupeïu stâdîðanas un raþas<br />

novâkðanas termiòi<br />

Bumbuïu mîkstuma melnçðana<br />

atkarîga arî no kartupeïu stâdîðanas<br />

un raþas novâkðanas termiòa. Vairâk<br />

melnç bumbuïi no agrâkiem<br />

stâdîjumiem, jo tie novâkðanas laikâ<br />

sasniedz lielâku fizioloìisko gatavîbu.<br />

Jo bumbuïi ir gatavâki, jo<br />

izteiktâka ir to krâsoðanâs intensitâte.<br />

Agri novâktiem bumbuïiem ir<br />

mazâks sausnas saturs, tâdçï tie arî<br />

mazâk melnç.<br />

Raþas novâkðana vçlos termiòos<br />

bieþi vien saistîta ar nepiemçrotiem<br />

klimatiskajiem apstâkïiem, piemçram,<br />

rudens salnâm. Tas saistîts ar<br />

pazeminâtu augsnes un lîdz ar to arî<br />

bumbuïu temperatûru, kâ dçï<br />

traumçðanas iespçjamîba palielinâs.<br />

• Augðanas vieta<br />

Par augðanas vietas ietekmi uz<br />

mîkstuma melnçðanu ir pretrunîgi<br />

dati. Konstatçts, ka mâla augsnçs<br />

auguðie bumbuïi melnç vairâk nekâ<br />

smilts augsnçs auguðie, ko izskaidro<br />

ar kâlija satura bûtiskâm atðíirîbâm.<br />

Vairâk melnç mitrâs vietâs auguðie<br />

bumbuïi.<br />

• Bumbuïu brîvâs kriðanas<br />

augstums<br />

Bumbuïu mîkstuma melnçðana<br />

vçrojama visos gadîjumos, kad<br />

bumbuïu brîvâs kriðanas augstums<br />

pârsniedz 30cm. Savukârt kartupelim<br />

krîtot uz citiem kartupeïiem vai<br />

gumijotas virsmas - sâkot no 50 cm.<br />

• Uzglabâðanas laiks<br />

Uzglabâðanas laikâ izturîba pret<br />

melnçðanu samazinâs, jo lîdz ar<br />

bumbuïu vecuma palielinâðanos<br />

paaugstinâs arî tajos esoðâ tirozîna,<br />

bet samazinâs organisko skâbju<br />

saturs. Ðajâ posmâ samazinâs<br />

bumbuïu elastîba, un tâtad arî<br />

izturîba pret melnçðanu. Jâòem vçrâ,<br />

ka lielos sabçrumos uz apakðçjâ<br />

slâòa bumbuïiem ir liels spiediens,<br />

tâpçc tie parasti ir ar stipriem<br />

melnçjumiem.<br />

Citvalstu pieredze<br />

Iepriekð minçtais liecina, ka<br />

kartupeïu bumbuïu îpaðîbas pastâv<br />

daudzâs mainîgâs attiecîbâs. Tikai<br />

apkopojot daþâdos apstâkïos gûto<br />

pieredzi, iespçjams rast attiecîgo<br />

izskaidrojumu. Tâpçc arî visâ pasaulç<br />

zinâtnieki regulâri tiekas lielâka vai<br />

mazâka mçroga konferencçs.<br />

<strong>Latvijas</strong> kartupeïu pçtniekiem<br />

nozîmîgâkâ bija piedalîðanâs Eiropas<br />

Kartupeïu audzçtâju asociâcijas<br />

rîkotajâ triennâlç (15. pçc kârtas)<br />

Hamburgâ iepriekðçjâ gada vasarâ,<br />

kur tika gûtas jaunas atziòas arî par<br />

ðo aktuâlo tçmu. Proti, Ðveices<br />

zinâtnieki par kartupeïu saslimðanas<br />

galveno cçloni uzskata baroðanâs<br />

traucçjumus, îpaði nepietiekamu<br />

nodroðinâjumu ar kalciju bumbuïu<br />

veidoðanâs procesâ, piebilstot, ka<br />

slimîbu var saasinât neregulâra<br />

ûdens apgâde, nepiemçrota augsne<br />

un temperatûra, kâ arî nepiemçrotas<br />

ðíirnes izvçle. Pçtot stâdîðanas<br />

termiòa ietekmi, konstatçts, ka<br />

agrajos stâdîjumos slimîba izpauþas<br />

vairâk. Papildu mçsloðana ar kalciju<br />

caur lapâm rûsainîbu nemazinâja.<br />

Savukârt poïu zinâtnieki, speciâlos<br />

apstâkïos (t.s. provokâcijas fonâ)<br />

salîdzinot seðus daþâda ilguma<br />

sausuma periodus, konstatçjuði, ka<br />

plankumainîba krasi palielinâs, ja<br />

sausuma periods turpinâs 5-6 nedçïas<br />

pçc bumbuïu izveidoðanâs.<br />

Tikai pazîstot kartupeïu vispârçjâs<br />

bioloìiskâs prasîbas un cenðoties<br />

tâs apmierinât, raþotâjs spçs saraþot<br />

un nogâdât lîdz patçrçtâjam<br />

kvalitatîvu produkciju. Der atcerçties,<br />

ka fizioloìiska rakstura izraisîtie<br />

melnçjumi uz nâkamâ gada raþu<br />

nepâriet, kâ tas ir gadîjumos, kad<br />

melnçðanu izraisîjusi inficçðanâs ar<br />

kâdu no puvçm. Tâpçc labas<br />

kvalitâtes raþas ieguvç bez pareizas<br />

audzçðanas tehnoloìijas nodroðinâðanas<br />

izðíiroða nozîme ir veselam<br />

sçklas materiâlam, ko spçj<br />

nodroðinât specializçtas sçklaudzçðanas<br />

saimniecîbas.<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

AUGKOPÎBA 24<br />

Komposts bioloìiskajai lauksaimniecîbai<br />

Dr. biol. Dz. Zariòa<br />

Mag. agr. L. Dubova<br />

Aktuâlâ problçma -<br />

organiskie atkritumi<br />

Cilvçku skaita intensîvâ<br />

palielinâðanâs nes sev lîdz virkni<br />

problçmu, un viena no galvenajâm ir<br />

lielais daudzums daþâdas izcelsmes<br />

atkritumu, kuri galvenokârt saistîti ar<br />

raþoðanas paplaðinâðanos, seviðíi<br />

pârtikas rûpniecîbas nozarç. Lielais<br />

organisko atkritumu apjoms rada<br />

asas problçmas, kuras var kïût pat<br />

ekstremâlas apkârtçjai videi.<br />

Piemçram, paðlaik pârtikas<br />

pârstrâdes uzòçmumiem ir daþâdi<br />

sareþìîjumi ar neizmantotajiem<br />

raþoðanas atlikumiem: piena<br />

kombinâtiem samilzis jautâjums, kur<br />

likt neizmantotâs piena sûkaliòas,<br />

zivju kombinâtiem - neizvestos zivju<br />

atkritumus, alus rûpnîcâm -<br />

izmantotos vecos raugus utt.<br />

Kâ liecina atkritumu struktûras<br />

analîzes, minçtie atkritumi satur ïoti<br />

daudzveidîgu organisko vielu klâstu.<br />

Tâ 1 litrs piena sûkaliòu satur sausnu<br />

lîdz 60 g, kura ir bagâta ar taukiem<br />

(~10 g/l), olbaltumvielâm (10 g/l),<br />

laktozi (45 g/l) un citâm bioloìiski<br />

aktîvâm vielâm. Arî zivju atkritumu<br />

sastâvâ ietilpst olbaltumvielas, tauki,<br />

fosfâti un daþâdas bioloìiski aktîvas<br />

vielas, kâ arî zivju skrimðïi un zvîòas.<br />

Ïoti bagâti ar organiskâm vielâm ir<br />

vecie alus raugi, kuru sausnas saturs<br />

sasniedz aptuveni 25%, un tajos<br />

proteînu daudzums ir lîdz 55%, tauku -<br />

ap 2,5%, ogïûdeòraþu - 11%, laktozes<br />

- 45% un slâpekli nesaturoðâs<br />

ekstraktvielas - ap 25,5%. Turklât<br />

1 grams sauso raugu satur ðâdus<br />

B grupas vitamînus: B 1 , B 2 , B 6 .<br />

Visi iepriekðminçtie atkritumi pçc<br />

sava sastâva ir biodegradçjami, un<br />

vienkârðâkais to pârstrâdes veids ir<br />

kompostçðana.<br />

Patentçta kompostçðanas<br />

tehnoloìija<br />

Mûsu gadîjumâ kompostçðanas<br />

tehnoloìija izstrâdâta <strong>Latvijas</strong><br />

Universitâtes Mikrobioloìijas un<br />

biotehnoloìijas institûtâ kopâ ar<br />

Lazdonas piensaimnieku Madonas<br />

rajonâ, un par to ðâ gada 20.septembrî<br />

saòemts (iesniegts 19.12.2001.)<br />

patents Nr. 13022 "Paòçmiens<br />

organisko atkritumu biokompostçðanai<br />

atklâtâ laukâ".<br />

Paòçmiena izstrâdes pamatâ ir<br />

viens no iepriekð minçtajiem<br />

organiskas dabas atkritumiem -<br />

piena sûkaliòas, kuras lîdzsvarotas<br />

ar tâdu pildvielu kâ zâìu skaidas un<br />

papildinâtas ar daþâdâm mikroorganismu<br />

asociâcijâm: slâpekïa<br />

apriti veicinoðiem un lignocelulozi<br />

skaldoðiem mikroorganismiem, kuri<br />

nodroðina sûkaliòu un zâìu skaidu<br />

âtru un pilnvçrtîgu biokonversiju.<br />

Kompostçðana norit stirpâs, kuras<br />

ir kâ vadâms bioreaktors.<br />

Kompostçðanai ierîko ûdens<br />

necaurlaidîgu laukumu. Tajâ 3 m<br />

platumâ izklâj 10-15 cm biezu skaidu<br />

kârtu, kurai pievieno ar dolomîta<br />

miltiem vai kâdu citu kaïíoðanas<br />

materiâlu neitralizçtu kompostçjamo<br />

organisko materiâlu. Sâkotnçji veido<br />

nelielas stirpas, kuras pakâpeniski<br />

var paaugstinât lîdz pat 3 m, kraujot<br />

visa laukuma garumâ.<br />

Kâ nogatavojas komposts<br />

Komposta veidoðanâs procesâ ir<br />

vairâkas stadijas.<br />

1. Sagatavotâ komposta kaudzç<br />

lçnâm ceïas temperatûra, pakâpeniski<br />

sasniedzot pat 65 o C. Tâ kâ<br />

paaugstinâtâ temperatûra pamazâm<br />

sâk traucçt baktçriju darbîbu, noris<br />

pakâpeniska temperatûras pazeminâðanâs.<br />

Paaugstinâtâs temperatûras<br />

procesa laikâ tiek iznîcinâti<br />

patogçnie mikroorganismi, helmintu<br />

oliòas un nezâïu sçklas. Ðajâ laikâ<br />

kompostçjamais materiâls sablîvçjas.<br />

Pçc tam, kad temperatûra<br />

pazeminâjusies lîdz 28 0 -30 0 C,<br />

pievieno minçtâs mikroorganismu<br />

asociâcijas un komposta stirpas<br />

nodroðina ar pietiekamu skâbekïa<br />

klâtbûtni, tâs pârlâpstojot vai ar<br />

attiecîgu tehniku samaisot un<br />

tâdçjâdi îstenojot un paâtrinot dabâ<br />

lçni noritoðos aprites procesus.<br />

2. Ðî fâze saistîta ar gâzu<br />

izdalîðanos; kaudzei ir jâbût<br />

pietiekami irdenai, lai nodroðinâtu<br />

gaisa piekïûðanu visâ tâs masâ, ar<br />

optimâlu mitruma saturu un gâzu<br />

noplûdes iespçjâm. Ja mitruma<br />

saturs kaudzç pârlieku zems (to<br />

norâda temperatûras celðanâs),<br />

kaudzi mitrina.<br />

Pçc 3-6 mçneðu ilgas biokonversijas<br />

jâpârbauda komposta kvalitâte,<br />

vispirms vizuâli nosakot tâ struktûru:<br />

• sîkdrupatainîbu - vai visâ pilnîbâ<br />

ir satrûdçjuðas zâìu skaidas,<br />

• krâsu - vai tâ ir tumði brûna, vai<br />

melna, lîdzîga labai trûdzemei,<br />

• mitrumu - vai komposts ir<br />

pietiekami mitrs, vai, saspieþot<br />

plaukstâ, tas veido piku, neizjûk, un<br />

no tâ nepil ûdens.<br />

Kvalitâtes novçrtçðana<br />

Pçc tam komposta kvalitâte<br />

jânovçrtç neatkarîgâ laboratorijâ, kur<br />

nosaka tâ agroíîmiskos un<br />

mikrobioloìiskos râdîtâjus, kâ arî<br />

pârbauda tâ toksicitâti ar sçklu<br />

dîgstîbas un, ja iespçjams, arî ar<br />

mikrobiotestu testçðanas metodi.<br />

Mûsu kopdarbîbâ iegûtajam<br />

gatavam kompostam ir augsnei<br />

raksturîga krâsa un smarþa, mitrums<br />

robeþâs no 50-65%. Komposts satur<br />

slâpekli (N) - 0,5 - 0,8%; fosforu<br />

(P 2 O 5 ) - 0,4 - 0,7%, kâliju (K 2 O) -<br />

0,15 - 0,35%, vides reakcija pH -<br />

6,0- 7,0.<br />

Komposts nesatur nosacîti<br />

patogçnâs baktçrijas, parazîtu oliòas<br />

un nezâïu sçklas. Kopçjais mikroorganismu<br />

daudzums 10 7 -10 8 ðûnas<br />

g sausnas.<br />

Papildus komposta kvalitâte tiek<br />

pârbaudîta, nosakot tâ toksicitâti ar<br />

pieciem standartizçtiem mikrobiotestiem:<br />

Algaltoxkit F TM , Thamnotoxkit<br />

F TM , Ostracodtoxkit F TM , Rotoxkit F TM ,<br />

Protoxkit F TM un Daphnotoxkit F TM .<br />

Iegûtie analîþu parametri apliecina,<br />

ka ir iegûts augstvçrtîgs biokomposts,<br />

kuru var izmantot bioloìiskajâ<br />

lauksaimniecîbâ, kâ arî stâdu<br />

audzçðanai siltumnîcâs, dârzu un<br />

mazdârziòu mçsloðanai, parku un<br />

zâlienu labiekârtoðanai.<br />

Sîkâku informâciju par daþâdu<br />

organisko atkritumu kompostçðanu<br />

var saòemt:<br />

Lazdonas piensaimnieks Madonas<br />

rajonâ, tâlr. 4832244 vai<br />

LU Mikrobioloìijas un biotehnoloìijas<br />

institûtâ, tâlr. 7034886 (Dzidra<br />

Zariòa).<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

25<br />

LOPKOPÎBA<br />

Vai zemnieka ðíirnes saimniecîba lîdzvçrtîga audzçtavai<br />

Ilze Bûmane<br />

Kâ liecina Ðíirnes dzîvnieku<br />

audzçtâju savienîbas dati, paðlaik Latvijâ<br />

ir 26 ðíirnes liellopu saimniecîbas.<br />

Tajâs ir gan <strong>Latvijas</strong> brûnâs (LB), gan<br />

Holðteinas melnraibo (HM) ganâmpulki.<br />

Taèu pçc lielâ privatizâcijas viïòa<br />

valstî vairs nav nevienas lopkopîbas<br />

izmçìinâjumu stacijas vai valsts ðíirnes<br />

audzçtavas. Pçdçjâs, kas noturçjâs,<br />

bija Jaunpils un Latgales lopkopîbas<br />

stacija. Jaunpilnieki tagad pieder<br />

ârvalsts îpaðniekam, viïânieði joprojâm<br />

saucas par a/s Latgales LIS, taèu ðim<br />

nosaukumam trûkst iepriekðçjâs<br />

nozîmes.<br />

ZM Lauksaimniecîbas nozaru un<br />

pârstrâdes attîstîbas departamenta<br />

lopkopîbas nodaïas vadîtâjs Dainis<br />

Rungulis skaidro: "Valsts lopkopîbas<br />

staciju mums tieðâm vairs nav. Bet<br />

ârzemçs ir gluþi tâda pati pieeja -<br />

ðíirnes audzçtavas ir privâtas. Viss<br />

atkarîgs no pieprasîjuma: lopkopîbas<br />

stacijai nav îpaðas nozîmes, ja<br />

zemnieki lopus nepçrk. Tâ vçl nesen<br />

bija. Un tagadçjâs ðíirnes saimniecîbas<br />

nostiprinâsies tad, ja zemnieki<br />

gribçs paplaðinât savus ganâmpulkus.<br />

Mums ir divas sabiedriskâs<br />

organizâcijas, kas rûpçjas par ðíirnes<br />

piena lopiem - Ðíirnes dzîvnieku<br />

audzçtâju savienîba un Holðteinas<br />

melnraibo lopu asociâcija. Iespçjams,<br />

konkurence liks abâm darboties<br />

enerìiskâk."<br />

Kâ zinâms, vislielâkâ melnraibo<br />

audzçtava ir a/s Agrofirma Tçrvete,<br />

kuras teles ganâmpulku îpaðnieki<br />

vislabprâtâk pirktu. Taèu tâs vadîtâjs<br />

Modris Goba labi apzinâs savu lopu<br />

vçrtîbu, uzturot tiem tâdu paðu cenu<br />

kâ ârzemçs iepirktajiem. Jâdomâ,<br />

rîkojas tâlredzîgi. Tâ nu iznâk, ka<br />

tagad, kad zemniekiem ir svarîgi<br />

palielinât ganâmpulkus ar labâm<br />

govîm, lai izturçtu Eiropas konkurenci,<br />

vçrtîgas ðíirnes govis nav kur dabût.<br />

Jâmeklç pa malu malâm. Un salasîtu<br />

ganâmpulku sareþìîtâk izkopt.<br />

No ðíirnes saimniecîbas -<br />

nekâda labuma<br />

Aizkraukles rajona Vecbebru<br />

pagasta z/s Vecsiljâòi îpaðniekam<br />

Jânim Midegam ðíirnes saimniecîbas<br />

sertifikâts pieðíirts 1998. gadâ.<br />

Viòa apsvçrumi: "Pagaidâm no<br />

ðíirnes saimniecîbas nekâda labuma<br />

nav. Par to valstiskâ lîmenî nav<br />

domâts: pirmkârt, kas ir ðíirnes<br />

audzçtava un kâdai tai jâbût; otrkârt,<br />

varbût vieglâk iegût ðo sertifikâtu tad,<br />

ja esi Ðíirnes dzîvnieku audzçtâju<br />

savienîbas biedrs, taèu domâju, ka<br />

ðíiròu izkopðanas virzienâ asociâcijas<br />

lîdz ðim par maz strâdâjuðas.<br />

Îstenîbâ taèu man nav iemesla<br />

uzturçt ðíirnes saimniecîbu: tâs<br />

cenas, ko paðlaik par labu govi spçj<br />

maksât mûsu zemnieki, neatbilst<br />

tam, ko raþîgâ telç esmu ieguldîjis.<br />

Vajadzçtu valsts atbalsta veidâ<br />

piemaksât tiem, kas ðíirnes lopus<br />

pârdod, nevis tiem, kas pçrk."<br />

J. Midegs domâ, ka ðíirnes<br />

saimniecîbâm vajadzçtu rîkot izsoles, jo<br />

pieprasîjums pçc labâm govîm un<br />

grûsnâm telçm ir jûtami pieaudzis.<br />

Senâk tâda izsole Siguldas izmçìinâjumu<br />

saimniecîbâ veiksmîgi rîkota. Tas<br />

nenozîmç, ka tagad jâdara tâpat, bet<br />

skaidri redzams: zemniekam nav<br />

zinâms, kur meklçt raþîgus lopus. Gan<br />

ðíirnes saimniecîbas îpaðnieks, gan<br />

govju pircçjs atrodas divdomîgâ<br />

situâcijâ: no vienas puses, labâs teles<br />

neatmaksâjas pârdot par pârsimt<br />

latiem, no otras puses,- vidçjais <strong>Latvijas</strong><br />

zemnieks nespçj maksât tos aptuveni<br />

Ls 600, kâda cena atbilst labai govij.<br />

Pirms daþiem gadiem Liepâjas<br />

rajona Priekules pagasta saimnieks<br />

Andis Eveliòð pârmeta ZM un valdîbai<br />

tuvredzîbu, ka pârtraukts maksât<br />

subsîdijas par audzçjamâm telçm.<br />

Ðie kâdreizçjie Ls 100, protams,<br />

neatsver no ârzemçm iepirktas teles<br />

cenu, taèu vismaz apliecina, ka<br />

valdîba par zemnieka attîstîbu gâdâ.<br />

Vai esam tik bagâti...<br />

LLU Lauksaimniecîbas fakultâtes<br />

dekâne zinâtniece Daina Kairiða<br />

uzskata: "Pirms daþiem gadiem<br />

nepareizi izlçma par vaislas materiâla<br />

subsîdijâm. Daþus gadus zemnieki<br />

saòçma Ls 100 par audzçjamo teli, un<br />

ðis atbalsts mudinâja telîtes paturçt.<br />

Katrs taèu zina, kâdas ir teles<br />

audzçðanas izmaksas, tâpçc subsîdijas<br />

palîdzçja. Iepçrkot augstraþîgus<br />

dzîvniekus no ârzemçm, mûsu<br />

zemniekam gan atlîdzina 50% no<br />

cenas, bet ðî nauda aizplûst no<br />

<strong>Latvijas</strong> prom. Vai tieðâm esam tik<br />

bagâti, lai atbalstîtu citas valsts<br />

audzçtâjus un savçjiem pagrieztu<br />

muguru"<br />

Zinâtnieces viedoklis: atzinums, ka<br />

Latvijâ nevajag valsts atbalstîtas<br />

ðíirnes dzîvnieku audzçtavas, neiztur<br />

kritiku. Arî tad, ja vidçja zemnieku<br />

saimniecîba, ïoti precîzi strâdâjot,<br />

iegûst ðíirnes saimniecîbas statusu,<br />

tâs îpaðnieku nevar piespiest veikt<br />

zinâtniskus izmçìinâjumus vai<br />

pçtîjumus. Vai mûsu valstij kïuvusi<br />

lieka ðíiròu izvçrtçðana, krustojuma<br />

dzîvnieku mçrítiecîga apzinâðana un<br />

uzraudzîba<br />

Citâs Eiropas zemçs, pirmkârt,<br />

ðíiròu izkopðanai ir vismaz gadu<br />

desmitiem ilgas tradîcijas un pieredze;<br />

otrkârt, piemçram, Ðtutgartç (Vâcija)<br />

Lopkopîbas zinâtniskâ institûta<br />

pakïautîbâ atrodoties vairâkas<br />

pçtîjumu saimniecîbas.<br />

Tiklab kâ zemniekus, tâ zinâtniekus<br />

uztrauc tas, ka, nesaglabâjot un<br />

neuzturot paðu lopu ðíirnes, varam<br />

nonâkt lîdz situâcijai, ka mûsu<br />

ganâmpulkus vairs nebûs vçrts izkopt.<br />

Piemeklçt raþîgai govij vaislinieku<br />

ârvalstîs nav peïami. Bet tad, ja nâksies<br />

ievest buïïu mâtes, <strong>Latvijas</strong> lopi<br />

ganâmpulkos izsîks straujos tempos.<br />

D. Kairiða piebilda vçl ko: ja pat<br />

pieòemtu, ka mums bûs daudz mazu<br />

labu ðíirnes saimniecîbu, kâ veikto<br />

selekcijas darbu varçs izkontrolçt<br />

Tâ nu <strong>Latvijas</strong> zemnieks, kam<br />

tomçr ir ðíirnes saimniecîba, un viòa<br />

kaimiòð, kas netîko pçc tâdas, taèu<br />

grib slaukt pienu un pavairot pienîgu<br />

govju ganâmpulku, atrodas kâ<br />

spîlçs. Viens nevar pârdot par<br />

pusvelti, otram nav naudas, lai<br />

maksâtu pilnu cenu...<br />

"Produkcijas, tâtad piena cena,<br />

nekad nevar bût tik augsta, lai<br />

atmaksâtos ðíirnes lopu audzçðanas<br />

un uzturçðanas izmaksas," precizçja D.<br />

Kairiða. Tâlab tomçr jâatrod veids, kâ<br />

saglabât paðu dzîvnieku ðíiròu cilts<br />

kodolu. Ne velti visâ pasaulç uztraucas<br />

par dzîvnieku ìençtisko resursu<br />

saglabâðanu, dibinot speciâlas<br />

organizâcijas un pçtniecîbas centrus.<br />

Protams, tâs ir turîgâkas valstis par<br />

Latviju. D. Kairiða atgâdinâja, ka arî LB<br />

govju tîrðíirnç vairs nemaz nav tik<br />

daudz. Ja pçtnieki ðiem sareþìîtajiem<br />

procesiem atmetîs ar roku...<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

AUGKOPÎBA 26<br />

Ko par <strong>Latvijas</strong> dzîvnieku ìençtiskajiem resursiem zina Eiropâ *<br />

Turpin. no 1. lpp.<br />

Zirgus Latvijâ uzskata par îpaðu<br />

lauksaimniecîbas un lauku vides<br />

sastâvdaïu. Lielâks pieprasîjums ir<br />

pçc Hannoveres un Holðteinas<br />

ðíirnes zirgiem, tâpçc iet mazumâ<br />

<strong>Latvijas</strong> ðíirnes vietçjâs izcelsmes<br />

zirgi. <strong>Latvijas</strong> ðíirnes braucamo tipu<br />

izmanto tikai piemâjas saimniecîbâs<br />

lauku darbos.<br />

Pçdçjos gados par prioritâti kïuvusi<br />

sporta zirgu audzçðana. Izstrâdâta<br />

programma <strong>Latvijas</strong> zirgu ðíirnes<br />

audzçðanai, kurâ iesaistîti aptuveni<br />

30% valstî esoðo zirgu, kas atrodas<br />

<strong>Latvijas</strong> zirgaudzçtâju biedrîbas<br />

pârraudzîbâ. Diemþçl ðî programma<br />

negarantç ilgtspçjîbu, jo vaislai<br />

izmanto pârâk daudz radniecîgu<br />

ðíiròu vaislinieku, tâdçï strauji sarûk<br />

<strong>Latvijas</strong> ðíirnes asiòu saturs.<br />

Kazkopîbâ izmanto divas - <strong>Latvijas</strong><br />

vietçjo un Zânes - kazu ðíirni. Ieved<br />

Zânes un Alpu ðíirnes âþus. Ir<br />

izstrâdâta kazkopîbas attîstîbas<br />

programma, un tâs ietvaros -<br />

tîraudzçðanas programma. Par<br />

pârraudzîbu atbild zemnieki paði, bet<br />

nozares darbu koordinç Kazu<br />

audzçtâju asociâcija.<br />

Putnkopîbâ Latvijâ nav daþâdu<br />

ðíiròu putnu audzçtavu, izòemot<br />

putnu kolekciju saimniecîbas. Nav arî<br />

speciâlas putnu audzçðanas<br />

programmas. Darbojas ðâdas<br />

audzçtâju apvienîbas: <strong>Latvijas</strong> Olu<br />

raþotâju asociâcija, <strong>Latvijas</strong> nodaïa<br />

Pasaules putnkopîbas zinâtniskajâ<br />

asociâcijâ, daïçji - Ðíirnes dzîvnieku<br />

audzçtâju savienîba par rûpniecisko<br />

putnu vaislas materiâlu.<br />

Ìençtiskâ daudzveidîba un tâs<br />

apdraudçtîba<br />

Valsts Ciltsdarba datu informâcijas<br />

apstrâdes centrs (VCIDAC), izmantojot<br />

savu datu bâzi un audzçtâju<br />

ziòas, katru gadu apkopo un izplata<br />

atseviðíâ broðûrâ datus par daþâdu<br />

sugu ðíirnçm.<br />

Govkopîbâ zemnieki audzç vienu<br />

vai divas iepriekðminçtâs ðíirnes. To<br />

skaits nav samazinâjies. <strong>Latvijas</strong><br />

brûnâs un daïçji <strong>Latvijas</strong> zilo ðíiròu<br />

dzîvniekus ir iespçjams nopirkt<br />

ganâmpulka atjaunoðanai, bet par to<br />

saglabâðanu tîrðíirnç jau pastâv<br />

zinâms risks. It îpaði tas attiecas uz<br />

<strong>Latvijas</strong> zilâs ðíirnes dzîvniekiem (sk.<br />

AgroPola 22. laidienu - red.).<br />

Aitkopîbas nozare Latvijâ paðlaik<br />

ir vâji attîstîta, jo vçl nespçj apgâdât<br />

vietçjo tirgu ar jçrgaïu. Ârçjam tirgum<br />

domâts izmantot <strong>Latvijas</strong> tumðgalves<br />

aitu ðíirni, kas spçj dot augstvçrtîgu<br />

produkciju. Visus zinâtniskâs<br />

pçtniecîbas darbus valstî iespçjams<br />

veikt tikai zemnieku saimniecîbâs.<br />

<strong>Latvijas</strong> tumðgalves ðíirni nevar<br />

uzskatît par apdraudçtu, tomçr<br />

nelielais ðíirnes dzîvnieku skaits<br />

liedz to mçrítiecîgi uzlabot un izkopt.<br />

Pçdçjos gados sâkta informâcijas<br />

vâkðana par Latvijâ esoðâm kazu<br />

ðíirnçm, bez iepriekð minçtajâm<br />

valstî ir arî Vâcu baltâs diþciltîgâs<br />

kazas ðíirne.<br />

Savukârt <strong>Latvijas</strong> ðíirnes zirgu<br />

audzçðanas programmâ ir ierobeþojumi<br />

to ðíiròu izmantoðanai, kas<br />

nav radniecîgas, tas ir, Angïu<br />

pilnasiòu un Trâíenes ðíirnes. Latvijâ<br />

ir saglabâjuðies tikai atseviðíi<br />

Latgales rikðotâju ðíirnes zirgi, kuri<br />

senâk bija izslavçti un pazîstami arî<br />

ârpus valsts robeþâm.<br />

Putnkopîbâ, kâ var secinât pçc<br />

iepriekð minçtâ, nav speciâla rîcîbas<br />

plâna DÌR attîstîbai. Rûpnieciskâ<br />

putnkopîba, kas bija sasniegusi<br />

augstu specializâcijas lîmeni, ir<br />

iznîcinâjusi lokâli adaptçtâs ðíirnes.<br />

Tâpçc arî valstî nav îpaðu ðíirnes<br />

putnu saimniecîbu. Turklât valstî nav<br />

uzraudzîbas sistçmas par putnu<br />

sugu ðíiròu stâvokli. Uz izzuðanas<br />

robeþas ir <strong>Latvijas</strong> cukurvistiòa<br />

(sastopami tikai daþi eksemplâri).<br />

DÌR <strong>Latvijas</strong> un starptautiskajâs<br />

organizâcijâs<br />

Mâjdzîvnieku ìençtisko resursu<br />

saglabâðanas darbs Latvijâ sâcies<br />

1995. gadâ, kad audzçtâji bija<br />

pârliecinâjuðies, ka valstî vairs<br />

palikuði tikai nepilni divi desmiti<br />

<strong>Latvijas</strong> zilo govju. To audzçtâjiem<br />

pieðíîra subsîdijas. Bet 1997. gadâ<br />

Kauòâ (Lietuvâ) tika sarîkots<br />

Ziemeïvalstu un Baltijas valstu<br />

seminârs, kuru atbalstîja Ziemeïvalstu<br />

Dzîvnieku gçnu <strong>banka</strong>. Tajâ<br />

iezîmçja pasâkumu plânu, kas vçlâk<br />

pârtapa projektos par aitu un govju<br />

ðíiròu ìençtisko resursu izpçti.<br />

<strong>Latvijas</strong> Zemkopîbas ministrija<br />

2000. gadâ izveidoja speciâlistu<br />

darba grupu, kas izstrâdâja pirmo<br />

Mâjdzîvnieku ìençtisko resursu<br />

saglabâðanas un izpçtes programmas<br />

variantu (SIP-2000). Lai<br />

piedalîtos ðajâ darbâ, ZM<br />

Lopkopîbas nodaïa izveidoja Ðíirnes<br />

dzîvnieku ìençtisko resursu<br />

saglabâðanas konsultatîvo padomi<br />

un specializçtas konsultatîvâs<br />

padomes piena ðíiròu un gaïas<br />

ðíiròu govju, zirgu, cûku, aitu, kazu<br />

un truðu audzçðanâ.<br />

Savukârt Ìençtisko resursu<br />

padome (DÌR SKP) pilda FAO<br />

ieteikumos paredzçtâs Apsaimniekoðanas<br />

biroja (Host Institution) un<br />

Konsultatîvâs komitejas (Advisory<br />

Committee) funkcijas. LLU<br />

Kvantitatîvâs ìençtikas laboratorija<br />

kopâ ar dzîvnieku ðíiròu audzçtâju<br />

asociâcijâm cenðas îstenot SIP.<br />

Galvenie ðíçrðïi darbîbai ir izpratnes<br />

un finanðu trûkums. Lîdz ar to nav<br />

apstiprinâta oficiâli atzîta DÌR<br />

saglabâðanas programma.<br />

Latvija ir uzòçmusies pienâkumu<br />

saglabât dzîvnieku ìençtisko<br />

mainîbu, akceptçjot Riodeþaneiro<br />

1995. gada konvenciju par<br />

bioloìisko daudzveidîbu. Taèu ZM<br />

Ðíirnes dzîvnieku ìençtisko resursu<br />

saglabâðanas konsultatîvâ padome<br />

sâka strâdât tikai 2001. gada beigâs.<br />

Ciltsdarba likumâ un audzçtâju<br />

asociâciju selekcijas programmâs<br />

DÌR saglabâðana nav pat<br />

pieminçta. Tâpçc <strong>Latvijas</strong> ðíiròu<br />

populâciju aprûpi ir uzòçmuðâs<br />

audzçtâju organizâcijas. Piemçram,<br />

<strong>Latvijas</strong> Zirgaudzçtâju biedrîba,<br />

<strong>Latvijas</strong> Cûku audzçtâju asociâcija<br />

un Cûku ciltsdarba centrs u. c.<br />

Pagaidâm vienîgâ ðíirnes saglabâðanas<br />

apvienîba ir Zilâ govs.<br />

Piezîme: * No ZM, Ðíirnes dzîvnieku<br />

ìençtisko resursu saglabâðanas<br />

konsultatîvâs padomes un LLU<br />

(2003) izdevuma <strong>Latvijas</strong> dzîvnieku<br />

ìençtiskie resursi Ziedoòa Grîðïa<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

27<br />

AUGKOPÎBA<br />

Aprçíinâtâ gada raþîba<br />

(01.10.2002. - 30.09.2003.)<br />

Perioda raþîba<br />

Izslaukums kg 4791<br />

tauki % 4,43<br />

kg 212,2<br />

olbaltumvielas % 3,24<br />

kg 155,0<br />

laktoze % 4,69<br />

kg 224,6<br />

somatiskâs ðûnas x 1000 363<br />

Atraþoðana<br />

Pirmâs apsçkloðanas vecums<br />

Pirmâs atneðanâs vecums<br />

Apsçklojumu skaits<br />

uz vienu atneðanos<br />

Servisa periods<br />

Cietstâves periods<br />

VCIDAC dati<br />

16,6 mçneði<br />

26,8 mçneði<br />

1,8 reizes<br />

122 dienas<br />

65 dienas<br />

Mâjdzîvnieku skaits Latvijâ 2002. gadâ<br />

Dzîvnieku %, salîdzinot<br />

skaits tûkst. ar 2001. gadu<br />

Liellopi 388,1 100,9%<br />

- teïi lîdz 1 gada vecumam 110,7 98,9%<br />

- jaunlopi no 1 - 2 gadiem 60,3 122,9%<br />

- liellopi, vecâki par 2 gadiem 217,1 97%<br />

- slaucamâs govis 204,6 97,9%<br />

- zîdîtâjgovis 1,5 115,4%<br />

Cûkas 453,2 105,7%<br />

- nobarojamâs cûkas 208,4 109,6%<br />

- sivçnmâtes 36,3 96,6%<br />

Aitas 31,5 108,6%<br />

- aitu mâtes 16,8 117,9%<br />

Kazas 13,2 114,7%<br />

- kazu mâtes 6,2 106,9%<br />

Zirgi 18,5 94,6%<br />

Truði 147,6 94,1%<br />

Biðu saimes 52,4 113,0%<br />

Pçc CSP datiem<br />

Dzîvnieku skaits valstî 2003. gada 1. novembrî<br />

Dzîvnieku suga Ganâmpulki Dzîvnieki<br />

Skaits +/- ar iepr. +/- ar iepr. Skaits +/- ar iepr. +/- ar iepr.<br />

mçnesi gadu mçnesi gadu<br />

Liellopi 81575 -758 -8329 398658 -5936 -19681<br />

t.sk. slauc. govis 77583 -704 -8713 220895 -1218 -20708<br />

Cûkas 2062 -626 -1181 308963 -17203 9661<br />

Aitas 2879 35 331 22070 175 6011<br />

Kazas 1182 9 216 4678 56 1132<br />

Dzîvnieku reìistra dati<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

LOPKOPÎBA<br />

28<br />

Kâ notiek cûku selekcija<br />

Agris Bokvalds, SIA Agrosels<br />

Mûsu selekcijas organizâcija<br />

Agrosels darbojas ceturto gadu, bet<br />

dibinâta tâ 2000. gadâ. Nodarbojamies<br />

ar cûku ðíiròu izaudzçðanu,<br />

importçðanu un pavairoðanu.<br />

Sadarbîbas partneri ir beïìu un angïu<br />

firma Seghers genetics. Ðâda izvçle<br />

nav paðmçríis: atbilstoði augstvçrtîgâkas<br />

ðíirnes ieviest liek patçrçtâju<br />

pieprasîjums. Jo agrâk vai vçlâk mçs<br />

bûtu nonâkuði lîdz tam, ka pircçji<br />

pieprasa augstvçrtîgu cûkgaïas<br />

kvalitâti, liesu gaïu, kautíermeni ar<br />

daudz lielâku gaïas iznâkumu, nekâ<br />

bijis agrâk. Optimâlais gaïas iznâkums<br />

kautíermeòos tagad ir aptuveni 70%,<br />

bet, ja liesâ gaïa kautíermenî<br />

pârsniedz 60%, - tas ir ïoti labs<br />

iznâkums.<br />

Ðíirnes cûku audzçðanas<br />

saimniecîbas<br />

Pamatojoties uz <strong>Latvijas</strong> Republikas<br />

Ciltsdarba likumu (02.04.1998.),<br />

Ministru kabineta (MK) noteikumiem<br />

Nr.368 (24.10.2000.) un atestâcijas<br />

komisijas ðíirnes cûku audzçðanas<br />

saimniecîbu apsekoðanas rezultâtiem,<br />

ir apstiprinâts ðíirnes cûku<br />

audzçðanas saimniecîbas statuss<br />

ðâdâm saimniecîbâm:<br />

N.p.k. Saimniecîbas<br />

nosaukums<br />

1. SIA Meþvidi<br />

2. SIA Ulbroka<br />

3. SIA Ancers<br />

4. SIA Druva<br />

5. SIA Avoti<br />

6. SIA Sçïi<br />

7. SIA PF Vecauce<br />

8. SIA Nîcas Rukði<br />

9. SIA Druvas Unguri<br />

10. p/s Zemgale LTD<br />

11. z/s Saktas<br />

12. z/s Ivanânu Mâjas<br />

13. z/s Oðkalni<br />

14. z/s Vâveres<br />

15. z/s Madaras Gretes<br />

16. z/s Pakalni<br />

17. z/s Veczîlakði<br />

18. z/s Muiþnieki<br />

19. a/s Latgales LIS<br />

Piezîme: Minçtajâm saimniecîbâm ðíirnes<br />

cûku audzçðanas saimniecîbas statuss<br />

pieðíirts lîdz 2004. gada 30. jûnijam.<br />

SIA Ulbroka cûkgaïu no savas<br />

kautuves pârdod tieði veikaliem,<br />

tâpçc mums arvien ir zinâmas<br />

pieprasîjuma îpatnîbas.<br />

Tçva un mâtes îpaðîbas selekcijâ<br />

Selekcija nozîmç to, ka katram<br />

dzîvnieku tipam ìençtikâ ir sava<br />

vieta, savs virziens. Gala rezultâts ir<br />

nobarojamâ cûka. Bet visai radu<br />

íçdei uz augðu jâiet divpusçji - vienai<br />

pa mâtes, otrai pa tçva pusi. Dzîvnieki<br />

no mâtes puses domâti tam, lai<br />

iegûtu sivçnmâti ar izteikti labâm<br />

mâtes îpaðîbâm - auglîbu, pienîbu,<br />

labiem atðíirtajiem sivçniem. No tçva<br />

puses - lai iegûtu terminâla kuiïus.<br />

Tas ir, lai nobarojamajai cûkai bûtu<br />

tçva îpaðîbas - daudz liesas,<br />

augstvçrtîgas gaïas, laba âtraudzîba.<br />

Tâ ir dalîtâ selekcija, kad atseviðíi<br />

izmanto tçva un mâtes lînijas<br />

dzîvniekus. Saskaòâ ar to izstrâdâta<br />

sava krustoðanas shçma.<br />

Ìençtika tiek dalîta. SIA Ulbroka ir<br />

trîs mâtes lînijas. Bet lînija nozîmç to,<br />

ka tâ veidojas no vairâkâm cûku<br />

ðíirnçm, piemçram, Jorkðîras,<br />

Landrases ðíirnçm, Jorkðîras un<br />

Landrases ðíiròu krustojumiem.<br />

Mûsu ciltsdarba organizâcija<br />

piedalâs daþâdos Rietumu firmu<br />

rîkotos pasâkumos, kur gûstam<br />

daudz vçrtîgas informâcijas par<br />

jaunâko pasaulç cûku ciltsdarbâ,<br />

cûkkopîbas nozarç.<br />

Jaunumi SIA Ulbroka<br />

Aivars Kokts<br />

Cûku selekcijas saimniecîbas<br />

Latvijâ<br />

SIA Agrosels ir piecas selekcijas<br />

saimniecîbas, kas raþo jauncûkas,<br />

nâkamâs sivçnmâtes, un terminâlos<br />

kuiïus. SIA Ulbroka un z/s Vâveres<br />

Babîtes pagastâ - kuiïus, trîs pârçjâs -<br />

jauncûkas. Tâs ir Valkas rajona<br />

Grundzâles pagasta z/s Veczîlakði,<br />

Cçsu rajona Drustu pagasta z/s<br />

Muiþnieki, Talsu rajona Ìibuïu pagasta<br />

z/s Brûþkalni. Ðîm saimniecîbâm,<br />

izòemot Ulbroku, nav lielu ðíirnes<br />

ganâmpulku, un vienîgi Brûþkalniem ir<br />

arî nobarojamo cûku ferma.<br />

Mûsu ciltsdarba organizâcija ir<br />

ieinteresçta, lai tâdu saimniecîbu<br />

bûtu vairâk. Uzskatu, ka ar piecâm<br />

selekcijas saimniecîbâm ir par maz.<br />

Patlaban situâcija ir ðâda: tiem, kas<br />

bûtu ar mieru ieviest selekcijas<br />

programmu, ðis darbs nosaka tâdas<br />

prasîbas, ka cilvçkam zinâmâ mçrâ<br />

jâbût fanâtiíim. No otras puses,<br />

domâju, ka sadarbîba ar mums<br />

audzçtâjam ir izdevîga. Sazinos ar<br />

visiem saimniekiem, kas interesçjas<br />

par augstvçrtîga cûku ganâmpulka<br />

pavairoðanu un attiecîgas ciltsdarba<br />

sistçmas ievieðanu. Ir izstrâdâts<br />

speciâls nolikums, kas nosaka<br />

prasîbas, kuras jâizpilda, lai îpaðnieks<br />

varçtu izveidot ðíirnes fermu. Ïoti<br />

svarîgs nosacîjums ciltsdarba<br />

izkopðanâ ir precîza uzskaite.<br />

Mçs sadarbojamies arî ar ciltslietu<br />

un mâkslîgâs apsçkloðanas stacijâm.<br />

Ðogad savâ uzòçmumâ esam veikuði samçrâ apjomîgu rekonstrukciju.<br />

Pirmkârt, pârbûvçjâm divas sivçnmâðu atneðanâs novietnes. Katrâ no tâm ir<br />

atneðanâs bloki 92 sivçnmâtçm. Tâ kâ kopumâ mums ir 1100 sivçnmâðu, ðî<br />

pârbûve bija ïoti nepiecieðama.<br />

Otrkârt, pârkârtojâm nobarojamo cûku kûtis 4000 dzîvniekiem. Tajâs veicâm<br />

tehnoloìijas maiòu un uzlabojumus trijos virzienos: mçslu savâkðanâ, mikroklimata<br />

optimizâcijâ un baroðanâ. Lielâkâs izmaiòas ir mçslu savâkðanâ - iebûvçjâm betona<br />

redeïu grîdas, caur kurâm mçsli nonâk zemgrîdas savâktuvç. Ðî tehnoloìija pçc<br />

Rietumu parauga izstrâdâta un ieviesta a/s Jçkabpils labîba Miíelânu kompleksâ.<br />

Tagad Miíelânos ðo grîdu komplektu raþo, tur to arî iegâdâjâmies. Mikroklimata<br />

uzlaboðanai iekârtojâm automâtisko ventilâcijas sistçmu.<br />

Abus rekonstrukcijas projektus veicâm par SAPARD programmas lîdzekïiem.<br />

Ieskaitot sivçnmâtes, mûsu fermâs ir 14 tûkst. dzîvnieku, un Ulbroka ir ðíirnes<br />

audzçðanas saimniecîba, tâpçc progresîvas tehnoloìijas ir tik svarîgas.<br />

Mûsu nâkamais projekts ir Eiropas Savienîbas prasîbâm atbilstoða kautuve,<br />

kuras jauda bûtu 150 cûku dienâ.<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

29<br />

LOPKOPÎBA<br />

Vienîgâ zviedru sarkanraibâs ðíirnes saimniecîba<br />

Ilze Bûmane<br />

Pirms gadiem astoòiem Vecbebru<br />

pagasta Vecsiljâòu saimnieks Jânis<br />

Midegs sâka ar 13 ha zemes, sçja<br />

labîbu, turçja seðas septiòas govis.<br />

Tagad tajâ paðâ kûtî saimnieks<br />

fasçjot zâlâju sçklu. Îpaðumâ ir<br />

137 ha zemes, lietoðanâ 130 ha, kas<br />

vçl jâizpçrk, ap 100 ha nomas<br />

zemes; 120- 150ha audzç rudzus,<br />

tritikâli, auzas un mieþus, kas gadâ<br />

dod 80- 100t sertificçtas sçklas.<br />

Pircçjiem patîk auzu ðíirne 'Laima',<br />

pçc mieþiem 'Malva' zemnieki<br />

braukuði pat no Daugavpils rajona.<br />

Saimniecîbâ pati svarîgâkâ ir piena<br />

lopkopîba. Jânim Midegam pieder<br />

Latvijâ vienîgâ zviedru sarkanraibâs<br />

ðíirnes saimniecîba, ðis statuss<br />

pieðíirts 2000. gadâ. Ganâmpulkâ ir<br />

110 liellopu, tai skaitâ 49 slaucamâs<br />

govis, arî daþas <strong>Latvijas</strong> brûnâs (LB),<br />

kas sçklotas ar zviedru buïïiem jau<br />

treðajâ un ceturtajâ paaudzç. Pagaidâm<br />

govju mûþa ilgums ir 2,1 laktâcija,<br />

jo ganâmpulkâ daudz pirmpieòu,<br />

katru gadu nâkot klât 12 - 14 gotiòu.<br />

Arî paðlaik 12 teles esot apsçklotas.<br />

Tomçr pçrnais izslaukums bijis<br />

6870kg piena no govs.<br />

Kâ ganâmpulks veidojies<br />

Pirms pieciem gadiem Midegs no<br />

Zviedrijas atveda 20 zviedrietes.<br />

Tagad no tâm ganâmpulkâ vçl ir 14,<br />

jo arî ârzemnieces nâcâs brâíçt.<br />

Saimniekam ir aizdomas, ka vienai<br />

telei jau atvedot iekðâs bijis<br />

sveðíermenis, tâpçc pçc atneðanâs<br />

to dabûja likvidçt. Vçl divâm<br />

sveðzemniecçm bijuði saaugumi,<br />

tautas valodâ - vçzis. Tas varçtu bût<br />

cçlies no tâ, ka Zviedrijâ lieto ïoti<br />

daudz minerâlmçslu un minerâlvielu<br />

barîbâ, viòð sprieþ.<br />

Visas telîtes ir audzçtas ganâmpulka<br />

paplaðinâðanai. Vecsiljâòu<br />

saimniecîbai izstrâdâta îpaða<br />

selekcijas programma - pieciem<br />

gadiem uz priekðu. Tajâ katrai<br />

gotiòai, kâ smejas saimnieks,<br />

piemeklçts savs vîrs: "Gadu uz<br />

priekðu ir zinâms, kas jâdara. Ja kaut<br />

kas mainâs, Siguldas ciltslietu stacija<br />

veic ðîs korekcijas, tas ir, atrod<br />

sçkloðanai citu bulli."<br />

No vecajâm govîm tikai divas<br />

palikuðas, vienai bijis 12 gadu, ir<br />

astotâ un devîtâ piena govis.<br />

"Interesanti," Midegs atceras, "ka lîdz<br />

1997. gadam skâbbarîbu negatavojâm<br />

un izslaukums bija 3 - 4 tûkstoði<br />

kg piena. Devâm sienu, bietes, miltus<br />

- it kâ visa pietika, bet no piena - nekâ.<br />

Kâ sâkâm dot skâbbarîbu, tai paðai<br />

gotiòai, kas deva 4000 kg, izslaukums<br />

uzlçca lîdz 5800- 6200kg."<br />

Ðíirnes audzçtavas îpaðnieks<br />

saka: "Manas govis varçtu dot vçl<br />

lielâku izslaukumu, bet - man<br />

vajadzîgi teïi. Telîtes un bullîði dzimst<br />

aptuveni puse uz pusi. Pçrn, kad<br />

viena zviedriete atnesâs, tai jau bija<br />

mazmazmeita treðajâ pakâpç. Piena<br />

dod daudz: 8000 - 9000 kg, un ðîs<br />

govs meitai tas pats slaukums, otrai<br />

meitai tâpat. Bet nelaime: mâte<br />

nomina divus pupus, jo tesmenis<br />

zemu, - ko darît Man roka neceïas,<br />

gotiòa tik pienîga…Atstâju."<br />

Kur zviedrietes ganâs, ko çd<br />

Skâbbarîbu Midegs liek tvertnçs.<br />

Ruïïu barîba esot pârâk dârga. Bet<br />

gatavo gan zâles, gan kukurûzas<br />

skâbbarîbu. Zâles barîbâ liek divus<br />

pïâvumus - pirmo, kas pïauts ap<br />

10. jûniju, un otro augustâ. Kukurûzu<br />

mazliet apsaldç, lai sulas nav<br />

pârmçrîgi daudz. Sçj 12 - 14 ha<br />

kukurûzas, 2002. gadâ tâ padevusies<br />

dzeltengatavîbâ. J. Midegs<br />

stâsta, ka 2000. gadâ ieguvis Latvijâ<br />

otro vietu par skâbbarîbas kvalitâti,<br />

vienîgi Tçrvetes diþsaimniecîba<br />

pârspçjusi.<br />

Vecsiljâòu ganîbâs un pïavâs ir<br />

tikai kultivçtais zâlâjs. Saimnieks to<br />

apsçj gan ar paðaudzçtajâm - pïavas<br />

auzenes ðíirnes 'Rita' un timotiòa<br />

'Agris' sçklu, gan pirkto.<br />

Sçts timotiòð 'Priekuïu 2', sarkanais<br />

âboliòð 'Dîvaja', bet pçc ieteikumiem<br />

vien dzîvot nevar. Reizçm piesçj<br />

nedaudz auzu - 120-140kg/ha, viengadîgo<br />

aireni, skareni. Jâredz, kas<br />

zâlâjâ brangâk padodas.<br />

Vecsiljâòu laukos audzç arî rapðus,<br />

îpaði saimniekam patîk vasaras<br />

rapðu 'Mozart' ðíirne. Daïu rapðu<br />

sçklas pârdod Naukðçnos SIA Delta<br />

Rîga, daïu spieþ eïïâ. Eïïu lietojot<br />

daþâdi: to pçrkot pârtikai, zâìu íçþu<br />

eïïoðanai, pat vistu barîbai. Rauði<br />

paliek pâri - tos J. Midegs vispirms<br />

izbaro savâm govîm, daïu pârdod<br />

kaimiòiem. Paða govîm dodot lîdz<br />

2 kg dienâ. Eïïas nogulsnes savukârt<br />

varot izbarot nobarojamajiem<br />

buïïiem; kad ðîs piedevas dodot<br />

kâdu laiku pirms kauðanas, tad<br />

parasta liellopa gaïa esot gaiða kâ<br />

Ðarolç gaïas ðíirnes dzîvniekiem.<br />

Kâ kïût par ðíirnes saimniecîbu<br />

Par z/s Vecsiljâòi ganâmpulka<br />

lopiem saòemtas daþâdas<br />

subsîdijas: par slaucamo govi, par<br />

augstraþîgajâm govîm, gaïai<br />

nodotajiem jaunlopiem, ðovasar<br />

pieðíîra par pienu 5 Ls/t.<br />

Divreiz J. Midegs saòçmis subsîdijas<br />

par augstraþîgajâm govîm -<br />

Ls 100, vienreiz ganâmpulkâ tâdas<br />

bijuðas piecas. "Bet ar tâm lielajâm<br />

piena devçjâm arî darba ir vairâk:<br />

rûpîgâk jâpieskata, lielâkas izmaksas<br />

zâlçm, uzmanîgâk jâpiemeklç bullis,"<br />

saimnieks uzskata, ka ðis atbalsts<br />

noder, taèu iztçrçto neatsver.<br />

Lai kïûtu par ðíirnes saimniecîbu,<br />

vispirms jau vçlams kïût par Ðíirnes<br />

dzîvnieku audzçtâju savienîbas<br />

biedru. Protams, ganâmpulkam<br />

jâbût pârraudzîbâ. Arî selekcijas<br />

plânam jâbût, bet to var izstrâdât tikai<br />

kopâ ar speciâlistiem. PVD izvçrtç<br />

visu higiçnas, sanitâro un labturîbas<br />

prasîbu izpildi. Siguldas ciltslietu un<br />

mâkslîgâs apsçkloðanas stacija dod<br />

vçrtçjumu par ciltsdarbu. Analîþu<br />

sanâk stipri vairâk nekâ parastai<br />

saimniecîbai, ðíirnes ganâmpulka<br />

lopiem izdara vairâk un sareþìîtâkus<br />

izmeklçjumus. Kad visi dokumenti<br />

kârtîbâ, tie jâiesniedz Ðíirnes<br />

dzîvnieku audzçtâju savienîbai.<br />

"Pçc telçm ir ïoti liels pieprasîjums,"<br />

J. Midegs stâsta. "Tagad laba<br />

melnraibâ tele maksâ Ls 400, zviedru<br />

sarkanraibâ tâpat. Bet tiem, kas grib<br />

pirkt, ðî cena ir pârâk augsta.<br />

Paredzu, ka pçc gada tâ vçl pieaugs.<br />

Domâju, govs vçrtîba nedrîkst bût<br />

zemâka par piena vçrtîbu vienâ<br />

laktâcijâ. Manas pirmpienes<br />

caurmçrâ dod 6700 kg laktâcijâ.<br />

Tagad pârdodu daïu no zviedru<br />

buïïiem sçkloðanai. Tie baroti un<br />

kopti tâ, lai izaugtu par labiem<br />

vaisliniekiem. Trîs buïïus nopirka<br />

viïânieði, citi pârdoti uz Daugavpils,<br />

Cçsu un Valmieras rajoniem,<br />

Birzgalç, Jaunpilî, Lçdmanç un<br />

Lauberç.”<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

LOPKOPÎBA<br />

30<br />

Kalna-Dambrânos izkopj ðíirnes saimniecîbu<br />

Ilze Bûmane<br />

Ivetas un Ivara Tîrumnieku Kalna-<br />

Dambrânu (Jçkabpils rajona Viesîtes<br />

lauku teritorijâ) ganâmpulkâ ir<br />

140 liellopu, tai skaitâ 100 slaucamo<br />

govju - visas Holðteinas melnraibâs<br />

(HM) ðíirnes, izòemot divas<br />

sarkanraibâs. Ir iesniegti dokumenti<br />

Ðíirnes dzîvnieku audzçtâju savienîbâ,<br />

lai iegûtu ðíirnes saimniecîbas statusu,<br />

taèu vçl nav 90% tîrðíirnes govju.<br />

Pirmâ gotiòa bijusi brûnâ. Sâkuði<br />

ataudzçt visas telîtes. Bet tâ paplaðinât<br />

ganâmpulku var lçnâm, pat tad, ja<br />

ðíirnes govîm katru gadu atnestos<br />

tikai telîtes. Piepirkuði grûsnâs teles.<br />

"Brûnâs arî ir labas piena devçjas,<br />

bet man ar viòâm neveicâs,"<br />

saimniece atceras. "Pârgâjâm tikai uz<br />

melnraibajâm."<br />

Kad Tîrumnieki nolçma paplaðinât<br />

ganâmpulku, labas govis nâcâs meklçt<br />

gandrîz pa visu Latviju. No zemnieka<br />

Legzdiòa Dobeles rajonâ, kas savukârt<br />

pârkârtoja savu saimniecîbu augkopîbai,<br />

nopirka 32 govis ar visâm telçm.<br />

No âdaþnieka Gerkena arî dabûjuði<br />

pienîgas govis, pirmpienes atnesoties<br />

devuðas 28-29 kg dienâ. Pirkuði govis<br />

arî tepat no kaimiòiem.<br />

"Kûts nevarçja stâvçt pustukða, jo<br />

bijâm òçmuði kredîtus tâs<br />

atjaunoðanai, un arî tâ govs, kas dod<br />

20 kg piena dienâ, aizdevumam<br />

vismaz latu ienes," Iveta saka. "Mûsu<br />

ganâmpulkâ 48% ir pirmpienes."<br />

Lopbarîbas sabalansçðana<br />

Visa zeme Kalna-Dambrânos<br />

atvçlçta zâlâjiem un ganîbâm. Lieto<br />

astoòu zâïu maisîjumu, kurâ ietilpst<br />

skarenes, airenes, baltais un sarkanais<br />

âboliòð. Saimnieks paskaidro:<br />

"Jo lielâka zâïu daþâdîba, jo labâk. To<br />

pierâda lopbarîbas analîzes:<br />

Jelgavas laboratorijâ mûsu paraugos<br />

bija 15% proteîna, ðogad tas ir labi.<br />

Turklât ar ðo zâïu sastâvu sçjas gadâ<br />

ievâcam trîs èetras raþas."<br />

Labîbu spçkbarîbai pçrk no kaimiòu<br />

saimnieka Valda Piekusa. Arî graudiem<br />

pasûta analîzes. Spçkbarîbu brauc<br />

gatavot Ivars Vilks no Valmieras rajona<br />

firmas Melderi K&V.<br />

Iegâdâta ruïïu barîbas gatavoðanas<br />

tehnika. Pat ar dârgo Orkel presi viss<br />

tehnikas komplekts atmaksâjies<br />

divâs sezonâs. Ceturto gadu zâles<br />

skâbbarîbu gatavo ruïïos, tâ<br />

paðizmaksa esot ap Ls 3,5.<br />

Iveta: "Skâbbarîbas apçdamîba ir<br />

ïoti liela - mûsu govis apçstu pat 70-<br />

80 kg dienâ. Bet dodam 40-50 kg, jo<br />

vairâk paðlaik nevaram atïauties.<br />

Ja grib izkopt ðíirnes ganâmpulku,<br />

lopbarîbas ziòâ pats galvenais ir tâs<br />

sabalansçðana. Ja pirmpiene,<br />

saòemot nesabalansçtu barîbas<br />

devu, dod 28-29 kg piena dienâ, tad<br />

ar sabalansçtu devu var iegût pat 35-<br />

36 kg. Reizi mçnesî par katru no<br />

savâm simts slaucamajâm govîm<br />

datorâ ievadu visus datus un<br />

izrçíinu, cik barîbas jâdod.<br />

Nâkamajâ pavasarî gribam pâriet<br />

uz govju turçðanu un baroðanu kûtî,<br />

jo ganîbas izmaksâ ïoti dârgi, govis<br />

patçrç daudz enerìijas un 700-<br />

900 kg smagai govij aizieðana uz<br />

ganîbâm ir milzîga slodze kâjâm, kaut<br />

arî reizi gadâ taisâm govîm pedikîru.<br />

Protams, pastaigas vajadzîgas, un<br />

tâs bûs: laidîsim govis ârâ vai nu no<br />

rîta, kad nav dunduru, vai naktî."<br />

Pieòemts viss jaunais<br />

Ceturto gadu Kalna-Dambrânu<br />

ganâmpulks atrodas pârraudzîbâ.<br />

Kad rajona konsultâciju biroja<br />

vadîtâja Astrîda Vilciòa uzzinâjusi, ka<br />

Tîrumniekiem ir jau 20 govju, sâkusi<br />

audzinât saimniekus, ka jâizmçìina<br />

jaunâkie paòçmieni, jâievieð<br />

raþîgâkâs tehnoloìijas. Togad arî<br />

sâkuði gatavot ruïïu skâbbarîbu.<br />

"Studçju literatûru, braucam uz<br />

seminâriem, droði vien visiem<br />

speciâlistiem jau esmu apnikusi ar<br />

saviem jautâjumiem. Mâcâmies abi,<br />

jo mums ir zinoði darbinieki, kam<br />

varam uzticçt lopus, tostarp trîs<br />

slaucçjas un teïkope. Maksâjam<br />

labas algas, lai cilvçkiem nav<br />

jâskatâs uz citu pusi. Ja strâdâsi tikai<br />

kûtî, tad neko jaunu neuzzinâsi, tâlâk<br />

par govs asti neredzçsi," Iveta<br />

uzskata.<br />

Kâ jau minçju, liela nozîme ir<br />

sabalansçtai barîbai, kuru Kalna-<br />

Dambrânos rçíina treðo gadu. Kad<br />

to nedarîja, veterinârârsts gandrîz vai<br />

ik dienu sçdçja pie govîm. Tagad<br />

parâdâs reti, labi ja èetras reizes<br />

gadâ. Protams, arî tâpçc, ka<br />

saimnieki rûpçjas par govju veselîbu.<br />

Kalna-Dambrânu kûtî strâdâ ar<br />

vâcu firmas Westfalia slaukðanas<br />

iekârtâm. Tâs esot tas pats, kas<br />

automaðînu izvçlç mersedess. Acîmredzot<br />

arî slaukðanas tehnoloìijai ir<br />

sava nozîme, ka piena somatisko<br />

ðûnu skaits vidçji esot ap 200 tûkst.,<br />

bet visai bieþi - tikai pâri 100 tûkst.<br />

Govju raþîgums un mûþa ilgums<br />

Pirms trim gadiem vidçjais<br />

izslaukums no govs saimniecîbâ bija<br />

6500 kg, pçrn - 7500 kg piena.<br />

Senâk paðu audzçtâs pirmpienes<br />

devuðas aptuveni 6000 kg piena<br />

laktâcijâ, tagad izspieduði lîdz pat<br />

8000 kg no daþâm. Govs Rolâde<br />

ðogad bûðot rekordiste - aptuveni<br />

11 tûkst. kg piena, lielâkais dienas<br />

slaukums bijis 52 litri.<br />

Tîrumnieki ïoti uzmanîgi seko piena<br />

analîzçm. Ja pirmpienei tauku saturs<br />

ir 5,6 vai 6%, tad kaut kas nav labi.<br />

Un to var labot, ja izraugâs pareizo<br />

bulli.<br />

Tiklîdz saòemtas piena analîzes,<br />

uzreiz pçta somatisko ðûnu skaitu un<br />

olbaltuma saturu. Ja olbaltums zem<br />

3%, - tai govij pietrûkst enerìijas Ja<br />

virs 3% un somatisko ðûnu skaits<br />

normâls, - viss kârtîbâ.<br />

Ja ganâmpulkâ ir augsts vidçjais<br />

izslaukums, neviïus rodas jautâjums -<br />

kâds ir vidçjais laktâciju skaits vai cik<br />

ilgs mûþs ðî saimnieka govîm. Kalna-<br />

Dambrânos lîdz ðim vidçji esot seðas<br />

laktâcijas: "Ja melnraibajai liek<br />

priekðâ visu, ko vajag, tâ dod ïoti<br />

daudz piena ar augstu olbaltuma un<br />

tauku saturu. Ja govs dabû<br />

pilnvçrtîgu barîbu, ja gâdâ par<br />

veselîbu, - tâ neizpumpçjas pâris<br />

gados. Pat tad, ja govs dod 10 t piena<br />

gadâ, tâ var nodzîvot 10-12 gadu."<br />

Tîrumnieki uzskata: nedrîkst bût tâ,<br />

ka saimniekiem jâbaro govis, nevis<br />

lopi uztur viòus. Nevar apgalvot, ka<br />

piena paðizmaksa bûtu zema. Bet<br />

saimnieki ir atraduði piena pârstrâdes<br />

uzòçmumus, kas maksâ<br />

pienâcîgu cenu par augstvçrtîgu<br />

pienu - Aizkraukles rajona Sçrenes<br />

pagasta z/s Daugava un paðu rajona<br />

Jçkabpils piena kombinâts.<br />

Tie zemnieku saimniecîbu îpaðnieki,<br />

kas izveidojuði un no jauna uzòemas<br />

izkopt ðíirnes saimniecîbas, dara<br />

svçtîgu un valstisku darbu, jo Latvijâ<br />

iepirkt labus ðíirnes lopus nemaz nav<br />

tik vienkârði. Ârzemju vaislinieki<br />

pagaidâm mûsu zemniekiem tomçr ir<br />

pârâk dârgi.<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

31<br />

LOPKOPÎBA<br />

Ciltsdarbs ðíirnes un gaïas aitu audzçðanas saimniecîbâs<br />

Genovefa Norvele, Dr. agr,<br />

Sigra<br />

Lai nâkamajâs dzîvnieku paaudzçs<br />

palielinâtos raþîba un uzlabotos<br />

vaislas îpaðîbas, ir nepiecieðams<br />

zootehnisko pasâkumu komplekss -<br />

ciltsdarbs. Ar mçrítiecîgu ciltsdarbu<br />

var uzlabot aitu mâðu auglîbu,<br />

pienîgumu, jçru âtraudzîbu, iegût<br />

kvalitatîvâku jçrgaïu, vilnas produktivitâti<br />

un citas vçlamâs îpaðîbas.<br />

Ciltsdarba pamats ir precîza<br />

produktivitâtes uzskaite, jo bez tâs nav<br />

iespçjams novçrtçt, kura aita labâka,<br />

kurð vaislas teíis ir ganâmpulka<br />

uzlabotâjs, bet kurð tâ kvalitâti<br />

pazemina. Òemot vçrâ precîzus<br />

produktivitâtes datus, var turpinât<br />

izkopt aitu ganâmpulku. Tikai tad var<br />

mçrítiecîgi veikt raþîgâko dzîvnieku<br />

izlasi un pareizâko pâru atlasi.<br />

Divpadsmit ðíirnes saimniecîbas<br />

Plânveidîgu ciltsdarbu un pilnîgu<br />

uzskaiti valstî paðlaik veic 12 <strong>Latvijas</strong><br />

tumðgalves (LT) aitu audzçðanas<br />

saimniecîbas. Tajâs ir 1236 dzîvnieki,<br />

tai skaitâ 850 aitu mâðu, 28 vaislas<br />

teíi, 274 audzçjamâs aitiòas un<br />

84 audzçjamie teíîði.<br />

Ðajâs saimniecîbâs iegûtie<br />

2002./2003. gada pârraudzîbas<br />

rezultâti liecina par veiksmîgu<br />

ciltsdarba plânâ paredzçto darbu<br />

izpildi. Vidçjie aitu ganâmpulku<br />

produktivitâtes dati pârsniedz elites<br />

klases prasîbas par 10-15%.<br />

Vidçjâ aitu mâðu dzîvmasa - 65,8 kg,<br />

vilnas nocirpums - 4,3 kg, auglîba -<br />

150,9%, no 100 aitu mâtçm lîdz<br />

atðíirðanai izaudzçti 120,5 jçri.<br />

Izaudzçto jçru dzîvmasa pie<br />

atðíirðanas vienai aitu mâtei ir 43,1 kg.<br />

Novçrtçtie 28 vaislas teíi pçc<br />

raþîbas visi atbilst elites klases<br />

prasîbâm. To vidçjâ dzîvmasa ir<br />

105 kg, vilnas nocirpums - 6,4 kg.<br />

Audzçjamâs aitiòas 12 mçneðu<br />

vecumâ pçc kompleksâ produktivitâtes<br />

novçrtçjuma 99,6% apmçrâ<br />

atbilst elites un I klases prasîbâm.<br />

Lielâka vçrîba jâvelta jauno vaislas<br />

teíîðu izlasei un to izaudzçðanai.<br />

Novçrtçtie 84 teíîði 12 mçneðu<br />

vecumâ atbilda elites un I klasei tikai<br />

96,4% apmçrâ. Tomçr vçlams, lai visi<br />

audzçjamie teíîði atbilstu elites klases<br />

prasîbâm un arî gaïas audzçðanas<br />

Kvalitatîvâkie aitu mâðu ganâmpulki un to vidçjie produktivitâtes râdîtâji<br />

Aitu El I Vidçjâ Vidçjais Vilnas Aitu<br />

Saimniecîba Îpaðnieks mâðu klase, klase, dzîv- nocir- garums, mâðu<br />

skaits % % masa, pums, cm auglîba,<br />

kg kg %<br />

SIA "Vecvîtiòi",<br />

Valmieras raj. V. Irbe 124 61,3 35,5 62,3 4,4 11,5 150,7<br />

z/s "Klimpas",<br />

Valmieras raj. V. Leska 45 57,8 40,0 60,0 4,3 11,2 153,3<br />

z/s "Dzilniòas",<br />

Valmieras raj. D. Èâkurs 84 69,028,6 64,0 3,8 10,4 155,9<br />

z/s "Meþkalçji",<br />

Jelgavas raj. M. Landmane 99 62,6 34,3 66,2 5,2 11,3 154,9<br />

z/s "Bçrziòi",<br />

Rîgas raj. R. Sîmansons 72 73,6 26,4 72,8 4,6 11,5 181,3<br />

Avots: LAAA<br />

saimniecîbâm varçtu piedâvât tikai<br />

augstraþîgus vaisliniekus.<br />

Gaïas aitâm - labus teíus<br />

Latvijâ reìistrçti vairâk nekâ<br />

1000 gaïas aitu ganâmpulki, kuros<br />

aitu mâðu skaits pârsniedz desmit.<br />

Tajos noteikti jâveic uzskaite, lai<br />

varçtu uzlabot esoðo aitu mâðu<br />

kvalitâti, kâpinâtu jçru âtraudzîbu un<br />

ar iegûto jçrgaïas kvalitâti spçtu<br />

konkurçt Eiropas tirgû.<br />

Lîdz ðim gaïas aitu ganâmpulkos<br />

audzçðanas pamatmetode ir aitu<br />

krustoðana. Taèu jâzina, ka ganâmpulka<br />

aitas jâlecina ar labiem LT<br />

ðíirnes vai gaïas aitu ðíirnes teíiem.<br />

Ðoruden no Igaunijas iepirkâm<br />

Tekselas, Sufolkas un Dala ðíiròu<br />

krustojuma teíîðus, lai ietekmçtu jçru<br />

âtraudzîbu un it îpaði to gaïas vçrtîbu.<br />

Lai novçrtçtu iepirkto ðíiròu<br />

lietderîbu, nepiecieðams veikt precîzus<br />

pierakstus par ðo vaislinieku izmantoðanu<br />

un iegûtajiem rezultâtiem.<br />

Gaïas ganâmpulkos uzskaite jâveic<br />

vairâku iemeslu dçï:<br />

• lai noteiktu aitu mâðu<br />

produktivitâti;<br />

• lai noteiktu augstraþîgâkâs aitu<br />

mâtes, no kurâm atstâj aitiòas<br />

ganâmpulka atjaunoðanai;<br />

• lai varçtu izbrâíçt mazraþîgâs aitas;<br />

• lai novçrtçtu vaislas teíu kvalitâti;<br />

• lai izkoptu ganâmpulka labskatu,<br />

radot iespaidu par izcilu tirgus preci.<br />

Ja tiks uzsâkta pamata raþîbas datu<br />

uzskaite, radîsies vajadzîba pçc<br />

papildinformâcijas. Pamata produktivitâtes<br />

uzskaite ir ðâda:<br />

• jâapzîmç visas aitas un jçri;<br />

• jâieraksta tieðie dati: aitu<br />

lecinâðana, jçru dzimðana, jçru atðíirðana,<br />

to kriðana, jçru pârdoðana utt.;<br />

• piedzimstot jçrus nosver un<br />

atzîmç to dzimumu;<br />

• atðíirot arî nosver;<br />

• nosver vilnu pie cirpðanas;<br />

• nosver aitas un vaislas teíus<br />

pirms lecinâðanas;<br />

• izbrâíç vecâs, mazraþîgâs aitas;<br />

• nosver jaunâs aitiòas pirms<br />

laiðanas kûtî;<br />

• pârdodot atzîmç jçru svaru.<br />

Visu, pilnîgi visu pieraksta, jo atmiòa<br />

ir îsa. Ja pareiza uzskaite, var aprçíinât<br />

jçru diennakts dzîvmasas pieaugumu,<br />

vienas mâtes izaudzçto jçru<br />

svaru, kâ arî aitu mâtes grûsnîbas<br />

procentu, auglîbu, jçru saglabâðanu utt.<br />

Atðíirto jçru novçrtçjums un vidçjie produktivitâtes râdîtâji<br />

labâkajâs ðíirnes aitu audzçðanas saimniecîbâs<br />

Aitiòas<br />

Teíîði<br />

skaits El un I vidçjâ skaits El un I vidçjâ<br />

Saimniecîba Îpaðnieks klase, dzîv- klase, dzîv-<br />

% masa, kg % masa, kg<br />

SIA "Vecvîtiòi",<br />

Valmieras raj. V. Irbe 85 100 40,8 73 73 41,9<br />

z/s "Dzilniòas",<br />

Valmieras raj. D. Èâkurs 6098,3 33,4 48 46 33,6<br />

z/s "Zîles",<br />

Madonas raj. Dz. Kozulis 7098,5 40,8 96 95 41,2<br />

z/s "Bçrziòi",<br />

Rîgas raj. R. Sîmansons 51 94,1 38,9 46 41 38,7<br />

z/s "Strauti",<br />

Rçzeknes raj. T. Kopels 6 100 36,1 11 11 40,1<br />

Avots: LAAA<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

LOPKOPÎBA 32<br />

Kazkopîba kïuvusi lîdzvçrtîga nozare<br />

Mâra Liepiòa, LKAA<br />

Lîdz 1993. gadam kazkopîba<br />

Latvijâ netika uzskatîta par vçrâ<br />

òemamu lauksaimniecîbas nozari, to<br />

uzlûkoja kâ netradicionâlu nodarboðanos.<br />

Toreiz retâ saimniecîbâ<br />

kazu ganâmpulks pârsniedza desmit<br />

dzîvniekus. Cita starpâ, laucinieki<br />

mazliet ironiski, tomçr visbieþâk<br />

rûgtu atmiòu mâkti, kazu dçvçja par<br />

Staïina govi. Tolaik <strong>Latvijas</strong> kazu<br />

audzçtâju asociâcijas (LKAA) vçl<br />

nebija, un uzòçmîgâkie kazu<br />

audzçtâji mâcîjâs no <strong>Latvijas</strong> Ðíirnes<br />

dzîvnieku audzçtâju savienîbas, Aitu<br />

asociâcijas un Zirgkopju biedrîbas<br />

pieredzes.<br />

Bet 1993. gadâ mums, kazu<br />

audzçtâjiem, tomçr izdevâs pievçrst<br />

sev nopietnâku uzmanîbu. Pçc mûsu<br />

zemnieku saimniecîbas Lîcîði<br />

(M. Liepiòas îpaðums Jelgavas<br />

rajona Cenu pagastâ - red.) lûguma<br />

tika izskatîts projekts kazkopîbas<br />

attîstîbai valstî. Acîmredzot tam par<br />

pamatu bija mûsu veiksmîgâ<br />

sadarbîba ar ASV piensaimniecîbas<br />

kooperatîvo sabiedrîbu Land O<br />

Lakes. Ðo projektu finansçja ASV<br />

firma USAID (ASV starptautiskâs<br />

attîstîbas aìentûra) un minçtâ<br />

kooperatîvâ sabiedrîba. Projekta<br />

ekspertus Land O Lakes izvçlçjâs no<br />

ASV Slaucamo kazu asociâcijas.<br />

Mûsu kazu audzçtâji projektâ<br />

iesaistîjâs galvenokârt ar savu<br />

uzòçmîbu un entuziasmu,<br />

apmeklçjot piedâvâtos seminârus un<br />

mâcîbas <strong>Latvijas</strong> novados, vienlaikus<br />

tur arî veidojot topoðâs asociâcijas<br />

nodaïas. Rîkojâm pieredzes<br />

braucienu uz Poliju. Mûsu projektu<br />

atbalstîja LLU un LLKC.<br />

Ðâ darba rezultâtâ 1994. gadâ<br />

kazkopîba Lauksaimniecîbas<br />

ministrijâ tika reìistrçta kâ<br />

lauksaimniecîbas nozare. Lîdz ar to<br />

mums pirmoreiz tika pieðíirts valsts<br />

atbalsts subsîdiju veidâ, varçjâm<br />

iepirkt augstraþîgus vaislas<br />

dzîvniekus ârzemçs. Savukârt LLU<br />

profesors Jâzeps Sprûþs izstrâdâja<br />

fakultatîvo nodarbîbu programmu<br />

kazkopîbâ.<br />

Reizç ar LKAA nodibinâðanu<br />

(1994.) radâs iespçja rîkot pieredzes<br />

braucienus uz Beïìiju, kur mums<br />

palîdzçja firma Alimpex, kâ arî pie<br />

franèu zemniekiem - ar Francijas<br />

vçstniecîbas atbalstu.<br />

Asociâcijas mçríi un<br />

darbîba<br />

Paðlaik Kazu audzçtâju asociâcijâ<br />

ir 31 biedrs. (Kâ liecina Valsts<br />

ciltsdarba informâcijas datu<br />

apstrâdes centra Dzîvnieku reìistra<br />

dati, pçc 2003. gada 1. janvâra mûsu<br />

valstî ir 990 kazu ganâmpulku, kuros<br />

ir 3584 kazas - red.) Tagad mûsu<br />

biedriem jau ir ganâmpulki, kuros ir<br />

60 un vairâk kazu. Lauksaimniecîbas<br />

nozaru starpâ kazkopîbu jau uzskata<br />

par tradicionâlu nozari. Reìistrçto<br />

kazu skaits turpina palielinâties, cik<br />

zinâm, tagad jau ir 4444 dzîvnieki.<br />

LKAA galvenie mçríi ir izstrâdât un<br />

attîstît vienotu, valstiskajâm un kazu<br />

audzçtâju interesçm atbilstoðu<br />

darbîbas programmu; atbalstît<br />

kazkopîbas straujo attîstîbu, îstenojot<br />

LKAA valdes lçmumus un uzskatot<br />

tos par saistoðiem Zemkopîbas<br />

ministrijai (ZM), Ministru kabinetam<br />

(MK) un sekot to izpildei.<br />

Savukârt asociâcijas galvenie<br />

darba virzieni ir ðâdi:<br />

• nodroðinât kvalitatîvu ciltsdarba<br />

programmas izpildi, attîstît raþoðanu,<br />

kazkopîbas produktu pârstrâdi un<br />

tirgu, veidot kooperâciju;<br />

• rîkot izstâdes, vâkt kazkopîbas<br />

informâciju un to izplatît, sadarboties<br />

ar kazu audzçtâjiem un uzòçmçju<br />

organizâcijâm, zinâtniskâs pçtniecîbas<br />

iestâdçm Latvijâ un<br />

ârvalstîs, piedalîties pasâkumos, kas<br />

saistîti ar dzîvnieku aizsardzîbu.<br />

LKAA ir izstrâdâjusi instrukciju<br />

ðíirnes kazu audzçðanas saimniecîbu<br />

statusa pieðíirðanai.<br />

Saskaòâ ar ðiem kritçrijiem<br />

apstiprinâtas 13 ðíirnes saimniecîbas.<br />

ZM savukârt apstiprinâta ciltsdarba<br />

programma kazkopîbâ 2001. -<br />

2005. gadam, pagaidu kazu<br />

pârraudzîbas kârtîba un dzîvnieku<br />

apzîmçðana.<br />

LLU sadarbîbâ ar Pârtikas centru<br />

izstrâdâjusi projektu Kazas piena<br />

standarti. LKAA 2003. gada<br />

programmas ietvaros tapis projekts<br />

Kaza - 2003, kas paredz sâkt izdot<br />

Ðíirnes kazu audzçðanas saimniecîbas<br />

Nr. Rajons Saimniecîbas Îpaðnieks Pieðíirts Tâlrunis<br />

nosaukums<br />

statuss<br />

1. Talsu z/s Bçrzi Arvîds Piliens 27.12.2002. 3299266<br />

2. Tukuma z/s Ausekïi Maija Stoíe 27.12.2002. 3122716<br />

3. Jelgavas SIA Lîcîði Aivars Liepiòð 27.12.2002. 3050196<br />

4. Valkas z/s Muiþnieki Gunta Muiþniece 27.12.2002. 4777492<br />

5. Madonas z/s Lîvi Raimonds Melderis 27.12.2002. 4838405<br />

6. Rîgas z/s Lejnieki Valdis Ozoliòð 27.12.2002. 7997420<br />

7. Rîgas Meþdruvas Liâna Apine 27.12.2002. 6549584<br />

8. Rîgas Lielgrodes Aivars Tabulçvics 27.12.2002. 9547948<br />

9. Bauskas z/s Stropiòi Jânis Mediòð 11.02.2003. 6759466<br />

10. Tukuma Birznieki Aija Rence 11.07.2003. 6491838<br />

11. Tukuma z/s Krasti Teiksma Bullîte 11.07.2003. 9434163<br />

12. Talsu Meþgaïi Dzintra Strokða 11.07.2003. 3274012<br />

13. Kuldîgas z/s Poriòi Gunta Çíe 11.07.2003. 3327185<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

33 LOPKOPÎBA<br />

<strong>Latvijas</strong> Kazu audzçtâju asociâcijas valde<br />

Mâra Liepiòa, valdes priekðsçdçtâja<br />

Valdes locekïi:<br />

Liâna Apine, valdes priekðsçdçtâjas<br />

vietniece, Meþdruvas tâlr. 6549584;<br />

Raimonds Melderis, z/s Lîvi tâlr. 4838405;<br />

Guntis Kïaviòð tâlr. 7532174;<br />

Aija Rence, z/s Birznieki tâlr. 6491838;<br />

Kristîne Piliens, z/s Bçrzi tâlr. 3299266;<br />

Ingrîda Mediòa, z/s Stropiòi tâlr. 6759466;<br />

Maija Stoíe, z/s Ausekïi tâlr. 3122716;<br />

Anitra Tooma, mâjas Kvçpene tâlr. 9262454<br />

ziòas par svarîgâko nozarç, kâ arî<br />

atjaunot informâciju interneta<br />

mâjaslapai. Asociâcija arî atzîta par<br />

patstâvîgu selekcijas organizâciju.<br />

Projekts Ciltsdarba programma<br />

kazkopîbâ 2003 savukârt paredz<br />

izveidot ciltsvçrtîbas datu bâzi,<br />

izstrâdât un izdot cilts<br />

dokumentâciju, reìistrçt un sertificçt<br />

ðíirnes dzîvniekus un saimniecîbas,<br />

kâ arî analizçt iegûtos selekcijas<br />

datus un sagatavot tos publicçðanai.<br />

Kâ îstenosim selekcijas<br />

darbu<br />

Izstrâdâjot asociâcijas selekcijas<br />

programmu, esam domâjuði turpmâk<br />

izmantot galvenokârt divas<br />

piena kazu ðíirnes. Pirmajâ grupâ:<br />

Zânes kazu (ZK) ðíirni un tai<br />

radniecîgo ðíiròu (Vâcu balto<br />

diþciltîgo) krustojumus. Otrajâ<br />

grupâ - <strong>Latvijas</strong> vietçjo kazu (LVK) un<br />

tai radniecîgo ðíiròu (Alpu, Franèu<br />

Alpu, Tîringas, Togenburgas)<br />

krustojumus.<br />

Jaunums <strong>Latvijas</strong> kazkopîbâ -<br />

2004. gadâ uzsâksim selekcijas<br />

darbu ar Bûru kazas gaïas ðíirnes<br />

âþu bioproduktu (iepçrkot Vâcijâ).<br />

Izmantojot pakïaujoðo krustoðanu,<br />

paredzçts veidot <strong>Latvijas</strong> vietçjo kazu<br />

gaïas ðíirnes grupu. Tâdçjâdi vairâku<br />

dzîvnieku paaudþu laikâ var iegût<br />

kultûrðíirni. Krustoðanai domâjam<br />

izmantot mazraþîgâs attiecîgâs<br />

ðíirnes kazas, tâs pârojot ar<br />

kultûrðíirnes vaisliniekiem, vispirms<br />

iegûstot otrâs pakâpes krustojumus<br />

utt., - lîdz pat kultûrðíirnei.<br />

Asociâcijai ir ïoti nopietns<br />

uzdevums - vadît selekcijas darbu<br />

valstî kopumâ, bet to precîzi<br />

saskaòojot ar dzîvnieku îpaðniekiem.<br />

Pçrn pirmoreiz Latvijâ kazas tika<br />

vçrtçtas pçc selekcijas vçrtîbas, kâ<br />

arî pirmoreiz reìistrçti dzîvnieki<br />

ciltsgrâmatâ. Kad pagâjuðâ gada<br />

beigâs notika Pirmâ Baltijas valstu<br />

kazkopîbas konference, apstiprinâjâs<br />

informâcija, ka <strong>Latvijas</strong><br />

kazkopîbas nozare ir pirmajâ vietâ,<br />

salîdzinot ar Igauniju un Lietuvu.<br />

Protams, par to ir prieks, taèu<br />

lepoðanâs bûtu gluþi nevietâ, jo bûs<br />

pietiekami sareþìîti iesâkto turpinât.<br />

Kazkopîba, ðíiet, tikusi<br />

saulîtç<br />

Pçc iepriekð teiktâ tâ var secinât.<br />

Esmu gandarîta, jo pirms desmit<br />

gadiem, kad ar kazu turçtâjiem<br />

seviðíi nopietni nerunâja, esam<br />

kïuvuði par vçrâ òemamu lopkopîbas<br />

nozari. Varbût asociâcijas biedru<br />

skaits nav pârlieku liels, bet tâs ir<br />

nopietnas saimniecîbas. Mçs<br />

strâdâjam ar saviem biedriem un<br />

atbildam par viòiem. Tas jau ir LKAA<br />

uzdevums - panâkt, lai tas kazu<br />

audzçtâjs, kas atnâcis pçc padoma,<br />

pçc konsultâcijas, bet vçl nav mûsu<br />

biedrs, vçlçtos par to kïût. Cita<br />

starpâ, arî LLU studenti raksta kursa<br />

darbus par kazkopîbu.<br />

Acîmredzot pieeja, ka konsultçjam<br />

visus interesentus, ir pareiza. To<br />

apstiprina fakts, ka LKAA biedri ir visos<br />

<strong>Latvijas</strong> novados: Rîgas, Jelgavas,<br />

Madonas, Tukuma, Bauskas, Talsu,<br />

Saldus, Valkas, Ludzas, Kuldîgas,<br />

Valmieras, Dobeles, Cçsu, Limbaþu,<br />

Ogres, Aizkraukles, Liepâjas un<br />

Daugavpils rajonâ.<br />

Mçs dzîvnieku îpaðniekiem neko<br />

neuzspieþam, piemçram, aktuâla ir<br />

tîraudzçðana, bet ne visi to izvçlas.<br />

Kazu audzçtâji paði izdomâ, ko<br />

selekcionçs un turçs. LKAA<br />

uzdevums - ieteikt, izskaidrot,<br />

palîdzçt aizstâvçt ðíirnes dzîvnieku<br />

audzçtâju intereses.<br />

Kazu audzçtâju izredzes<br />

Eiropâ<br />

Mums ïoti aktuâls ir jautâjums par<br />

Ministru kabineta noteikumiem<br />

mazajiem raþotâjiem mâjas<br />

apstâkïos, - tas sarunvalodâ un lai<br />

visiem kazkopjiem bûtu saprotami.<br />

Asociâcijas pârstâvis ir cîtîgi strâdâjis<br />

un LKAA ir izdevies panâkt, lai kazu<br />

sieru iekïautu ðo raþojumu grupâ, ko<br />

bûs atïauts raþot un tirgot. Lîdz ðo<br />

MK noteikumu pieòemðanai mûsu<br />

mazajiem pârstrâdâtâjiem nav<br />

atïauts pârdot kazu sieru. Bet mçs<br />

taèu Eiropas Savienîbas dalîbvalstîs,<br />

piemçram, Francijâ un citur esam<br />

pârliecinâjuðies, ka kazu audzçtâji<br />

raþo sieru un pârdod mazâ veikaliòâ<br />

kopâ ar citâm precçm. Bieþi vien tie ir<br />

bioloìiskie zemnieki.<br />

ES atbalsts kazkopîbai nav<br />

paredzçts, vismaz par kazu pienu ne.<br />

Bet gaïas ðíirnes kazâm ir zaïâ<br />

gaisma. Nâkamgad arî mûsu<br />

asociâcija sâks pçtît un popularizçt<br />

kazu gaïas tirgu.<br />

Kazu audzçtâju cerîbas iekïût ES<br />

tirgû varçtu vairot fakts, ka<br />

kazkopîbas produkcijai netiek<br />

noteiktas kvotas. Taèu sapriecâties<br />

nav iemesla. Uz mûsu raþotâjiem<br />

attiecas tie paði MK noteikumi Nr.<br />

491 par piena apriti, kur noteikti<br />

kritçriji kazas pienam. Ar kazu piena<br />

standartu var iepazîties katrs kazu<br />

ganâmpulka saimnieks, bet<br />

pagaidâm neviens par to nav îpaði<br />

interesçjies. Tomçr vajadzçtu gan, jo<br />

paðlaik ðo standartu pârstrâdâ -<br />

saskaòâ ar laboratorijâ iegûtiem<br />

kazu piena datiem.<br />

Lîdz Eiropai vçl jâtiek. Vai<br />

izdzîvosim, ja Pârtikas un veterinârais<br />

dienests prasîs, lai katrai kazu<br />

sîkîpaðniecei bûtu slaukðanas zâle,<br />

kur ûdens krâni darbinâmi ar<br />

elkoòiem, un katram siera sçjçjam -<br />

telpas kâ laboratorijâ<br />

Tâpçc 2003. gadâ asociâcijas<br />

darba plânâ paredzçjâm apmâcît un<br />

sagatavot savus darbiniekus, valdes<br />

locekïus un nodaïu vadîtâjus, lai viòi<br />

spçtu aizstâvçt LKAA biedrus un<br />

nozari kopumâ, lai mums bûtu<br />

pieejama pilnîga informâcija par<br />

valsts struktûrâs notiekoðajiem<br />

procesiem - arî Zemkopîbas<br />

ministrijâ, Lauku atbalsta dienestâ un<br />

citur.<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

SUMINÂM! 34<br />

Sveicam Arnoldu Milleru 81. dzimðanas dienâ!<br />

Juris Ðtikâns, Dr. agr.<br />

Vienam no ievçrojamâkajiem<br />

mûsdienu radiobioloìijas zinâtniekiem<br />

un pçtniekiem, bioloìijas zinâtòu<br />

doktoram Arnoldam Milleram ðajâs<br />

dienâs aprit 81. gadskârta.<br />

Arnolds Millers dzimis 1922. gada<br />

18. decembrî Jelgavâ. Pçc Hercoga<br />

Pçtera ìimnâzijas Jelgavâ pabeigðanas<br />

viòð no 1945. lîdz 1950. gadam<br />

studç <strong>Latvijas</strong> Lauksaimniecîbas<br />

akadçmijas (tag. LLU) Agronomijas<br />

fakultâtç Rîgâ. Jau studenta gados<br />

lîdztekus praktiskajai agronomijai viòu<br />

pastiprinâti interesç mazâk izpçtîtie<br />

augu fizioloìijas jautâjumi.<br />

Pçc LLA beigðanas Arnolds Millers<br />

èetrus gadus nostrâdâ par galveno<br />

agronomu Sausnçjas MTS Çrgïu rajonâ,<br />

kur pievçrðas zinâtniskajam darbam un<br />

kïûst par zinâtnisko lîdzstrâdnieku, vçlâk<br />

laboratorijas vadîtâju ZA Augsnes zinîbu<br />

un zemkopîbas institûtâ. Viòð institûta<br />

eksperimentâlajâ palîgsaimniecîbâ<br />

Skangali nodibina specializçtu<br />

laboratoriju un uzsâk pçtîjumus par<br />

radioaktîvâ fosfora izotopa ietekmi uz<br />

augiem, augsni un apkârtçjo vidi.<br />

Triju Zvaigþòu starojumâ<br />

Ilze Bûmane<br />

Cik nu sen, kopð mûsu kolçìi agronomi<br />

Agitu Pâvuli sveicâm 70gadu<br />

jubilejâ! Tas notika saulainâ atvasaras<br />

dienâ, kad dârzi nes puíu smarþas un<br />

daba aplaimo savu kopçju.<br />

Bet <strong>Latvijas</strong> valsts godadiena<br />

18. novembrî parasti ir drçgna,<br />

nemîlîga vçlrudens diena, kâda tâ<br />

bija arî ðogad, savâ 85. gadskârtâ.<br />

Toties Rîgas Latvieðu biedrîbas nams<br />

staroja gaiðumâ un ziedu krâðòumâ,<br />

kad tika pasniegti Triju Zvaigþòu<br />

ordeòi. Apbalvoto vidû starp<br />

nedaudzajiem lauksaimniekiem - arî<br />

Agita Pâvule. Viòai pieðíirta Triju<br />

Zvaigþòu ordeòa bronzas Goda zîme.<br />

AgroPola redakcija no visas sirds<br />

priecâjas, ka arî mûsu saimç ir cilvçks,<br />

kas patiesi pelnîjis godu saòemt<br />

valsts augstâko apbalvojumu.<br />

Sveicam un esam gandarîti!<br />

Apbalvojums pieðíirts agronomei<br />

Agitai Pâvulei, kas visu mûþu veltîjusi<br />

No 1961. gada Arnolds Millers pâriet<br />

darbâ uz ZA Bioloìijas institûtu un<br />

radiobioloìijas laboratorijâ piedalâs<br />

kompleksos pçtîjumos par radioaktîvâ<br />

starojuma ietekmi uz augu attîstîbu. Ar<br />

viòa lîdzdalîbu tiek izbûvçts speciâls<br />

âtro neitronu kanâls augu radioaktîvai<br />

apstaroðanai, par ko Arnolds Millers<br />

saòem izgudrotâja autorapliecîbu. Tiek<br />

noskaidrots, ka ar gamma stariem<br />

apstarotas cukurbieðu sçklas var dot<br />

ievçrojami augstâkas cukura raþas.<br />

Vçl svarîgâka ir A. Millera lîdzdalîba<br />

pçtîjumos un metodikas izstrâdç par<br />

radioaktîvâ piesâròojuma un jonizçjoðâ<br />

starojuma negatîvâs ietekmes<br />

mazinâðanu uz augiem un dzîviem<br />

organismiem to veìetâcijas periodâ.<br />

Jau 1968. gadâ viòu uzaicina strâdât<br />

Vissavienîbas kosmiskâs radiobioloìijas<br />

pçtniecîbas programmâ.<br />

Zinâtnieks piedalâs sçklu paraugu<br />

izpçtç, kuri ilgâku laiku bijuði eksponçti<br />

kosmosa kuìos, kur radioaktîvais<br />

starojums ir daudz intensîvâks nekâ uz<br />

Zemes. Tiek iegûti interesanti dati par<br />

kosmiskâ starojuma ietekmi uz<br />

augiem. Apkopojis eksperimentâlo un<br />

teorçtisko pçtîjumu rezultâtus, Arnolds<br />

savam zemes kopçjas amatam. Lai<br />

kïûtu par agronomu, zeme jâizjût kâ<br />

dzîva bûtne, jâzina, kâ tai palîdzçt, kâ<br />

saudzçt un pasargât. Un tikai Agitas<br />

kundze pati zina, cik grûti ðo izjûtu<br />

bijis savienot ar padomju íimizâcijas<br />

ziedu laikiem… Sirdî viòa arvien<br />

bijusi pret zemes gandçðanu.<br />

Tomçr man ðíiet, ka <strong>Latvijas</strong><br />

augstâkais apbalvojums pienâkas<br />

nevis vienîgi par darba nopelniem,<br />

bet visvairâk - par sirds bagâtîbu.<br />

Savas zemes labâ. Pret saviem<br />

lîdzcilvçkiem.<br />

… Agita Pâvule, dzimusi Krieviòa,<br />

nâk no senas Mârupes dzimtas.<br />

Viòas vecvecâku ìimeni pazina kâ<br />

godprâtîgus ïaudis. Vecâki Austra un<br />

Âdolfs Krieviòi bija pagastâ cienîjami,<br />

darbîgi cilvçki. Un, kaut arî ìimeni<br />

1949. gadâ neizsûtîja, tâ pârcieta un<br />

pârdzîvoja tâs paðas bçdas, ko karð<br />

un okupâcija lçma gandrîz katrai<br />

latvieðu dzimtai. To uzzinâju tad, kad<br />

Mârupes pagasta padome<br />

2000. gadâ nolçma izdot grâmatu<br />

par represçtajiem. Agita Pâvule kïuva<br />

par îstu palîgu tâs sagatavoðanâ -<br />

Millers saraksta mâcîbu grâmatu<br />

"Vispârîgâ radiobioloìija" (1977), kuras<br />

otrais, papildinâtais izdevums iznâca<br />

1995. gadâ.<br />

Arnolds Millers 1964. gadâ iegûst<br />

bioloìijas zinâtòu kandidâta grâdu, kas<br />

1992. gadâ tiek pielîdzinâts doktora<br />

grâdam, bet 1968. gadâ viòð kïûst par<br />

docentu. Lîdz pat 1997. gadam viòð<br />

lasa lekcijas studentiem LU Bioloìijas<br />

fakultâtç radiobioloìijas specialitâtç.<br />

Arnolds Millers ir bijis Vissavienîbas<br />

zinâtniskâs padomes Radiobioloìija un<br />

ZA Bioloìijas institûta zinâtniskâs<br />

padomes sekcijas loceklis. Par<br />

veiktajiem pçtîjumiem un izstrâdâtajâm<br />

metodçm zinâtnieks ir saòçmis èetras<br />

autorapliecîbas un divas TSSI medaïas.<br />

Kopð 1986. gada Arnolds Millers ir<br />

pensionârs, darbojas atjaunotajâ tçva<br />

saimniecîbâ Dþûkstes pagastâ. Kâ<br />

kompetentu speciâlistu viòu pa laikam<br />

uzaicina piedalîties radiobiologu<br />

konferencçs, ieskaitot sanâksmes<br />

ârzemçs. Viòð kâ konsultants piedalâs<br />

Salaspils atomreaktora slçgðanas<br />

projektos.<br />

Novçlçsim Arnoldam Milleram labu<br />

veselîbu un panâkumus turpmâkajos<br />

gados!<br />

zinâja, kur atrast izsûtîtos kaimiòus,<br />

aizveda pie viòiem, sagâdâja<br />

Sibîrijas vçstules, uzrakstîja savas<br />

atmiòas. Un toreiz sapratu, ka uz ðo<br />

nemanâmo, smalkjûtîgo, îsto latvieðu<br />

sirdîm un prâtiem visus okupâcijas<br />

gadus ir turçjies <strong>Latvijas</strong> gars.<br />

Represçto grâmatâ Lâsta<br />

atburðana Agita Pâvule raksta: "Mçs<br />

Polijâ ðíîrâmies no Drçzdenç<br />

dzimuðâ brâlîða, kura dçï mamma<br />

viena pati ar trim bçrniem un viòu<br />

zem sirds bija spiesta doties bçgïu<br />

gaitâs. Bet Bçrzkalnus atstâjâm<br />

tâpçc, ka 1944. gadâ mâja bija pilna<br />

vâcieðu, tçvs iesaukts vâcu armijâ un<br />

brâlîtim vajadzçja nâkt pasaulç…<br />

Pçc lielâs izveðanas 1949. gada<br />

martâ manas atmiòas saistîtas ar<br />

finiera koka kastîtçm - sûtîjumiem uz<br />

Sibîriju. Mamma katru brîvu brîdi<br />

rakstîja vçstules radiem un draugiem,<br />

kas bija ðíirti no dzimtenes."<br />

Daþi teikumi... cik daudz tie izsaka…<br />

Sirds bagâtîba ir nenopçrkama<br />

manta. Un tâs gaiðums staro pretî<br />

visiem, kas pazîst Agitu Pâvuli.<br />

Paldies viòai par ðo bagâtîbu!<br />

RAÞÎBA / NR.4 /

logo

products

Resources

Company

Terms of service
Privacy policy
Cookie policy
Cookie settings
Imprint
Change language
Made with love in Switzerland
© 2024 Yumpu.com all rights reserved

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!