Latvijas kultÅ«raugu gÄnu banka - Agropols

Decembris, 2003 

Nr. 4 (172) 

RAÞÎBA 

Latvijas kultûraugu gçnu banka 

Îzaks Raðals, Dr. biol. 

augkopim un lopkopim 

Kultûraugu gçnu banka - îpaða sçklu glabâtuve 

Latvijas kultûraugu gçnu banka Salaspilî, Latvijas Universitâtes (LU) 

Bioloìijas institûta Augu ìençtikas laboratorijas paspârnç darbojas kopð 

1998. gada. Tâs uzdevums ir saglabât nâkamajâm paaudzçm Latvijas 

izcelsmes kultûraugu ìençtiskos resursus, citiem vârdiem, tâdus gçnus un to 

kombinâcijas, kuri tuvâkâ vai tâlâkâ nâkotnç varçtu bût noderîgi pçtniekiem, 

selekcionâriem un, galu galâ, arî praktiskajiem lauksaimniekiem. 

Dzîvniekiem, tostarp arî cilvçkam, gçnus saglabât nemaz nav tik viegli: jâmâk 

tos izdalît no ðûnas kodola ar daþâdiem sareþìîtiem paòçmieniem un uzglabât 

ïoti specifiskos apstâkïos. Vçl grûtâk pçc tam ðos gçnus likt lietâ, izmantot 

turpmâkiem zinâtniskajiem pçtîjumiem. Savukârt augiem daba ir radîjusi 

unikâlu orgânu - sçklas, kas koncentrçtâ veidâ satur visus organisma gçnus. 

Adekvâtos, vispiemçrotâkos un labvçlîgâkos apstâkïos tâs var uzglabâties ïoti 

ilgstoði un no tâm dabiskâ ceïâ ir iegûstams pilnvçrtîgs indivîds. Tâpçc Latvijas 

kultûraugu gçnu banka bûtîbâ ir attiecîgo sçklu glabâtuve. 

Lai sçklas varçtu ilgstoði uzglabât, tâs ir pareizi jâapstrâdâ. Galvenais 

nosacîjums - jâatbrîvo no liekâ mitruma, bet tas jâdara ïoti saudzîgi, îpaðâ kamerâ 

ar praktiski sausu gaisu 15°-18°C temperatûrâ. Izþâvçtâs sçklas tiek ievietotas 

hermçtiski aizlodçtâs alumînija folijas paciòâs un uzglabâtas saldçtavâs - 18°C 

temperatûrâ. Citu augu gçnu banku pieredze râda, ka ðâdâ veidâ sçklas nezaudç 

savu dîgtspçju vismaz vairâkus desmitus gadu. (Turpin. 4. lpp.) 

Ko par Latvijas dzîvnieku ìençtiskajiem 

resursiem zina Eiropâ * 

Dzîvnieku ìençtisko resursu (DÌR) atbalsta politika vçl tikai top. Tomçr 

mâjdzîvnieku audzçtâjiem tiek izmaksâtas subsîdijas, kas veicina ìençtiskâ 

potenciâla saglabâðanu un izkopðanu valstî. Latvijâ ir izstrâdâta arî îpaða vietçjo 

lopkopîbas produktu reklâmas programma, kas pircçjus pârliecina par Latvijas 

izcelsmes piena, gaïas un citu produktu pârâkumu, salîdzinot ar ievestajiem. 

Latvijas brûno govju ðíirnes dzîvniekus galvenokârt audzç tîrðíirnç, bet 

uzlaboðanai izmanto arî citu radniecîgu ðíiròu genofondu - Dânijas un Vâcijas 

sarkano ðíirni, tâpat daïçji notiek pakïaujoðâ krustoðana arî ar Holðteinas 

ðíirni. Nacionâlo atbalstu govkopîbâ audzçtâji saòem par ìençtiski 

augstvçrtîgâm, pârraudzîbâ esoðâm govîm, tîrðíirnes buïïu mâtçm un Latvijas 

zilâs ðíirnes govîm. 

Pçdçjos gados strauji pieaudzis specializçto gaïas ðíiròu liellopu skaits 

(Herefordas, Ðarolç, Limuzînas u. c. ðíiròu ganâmpulki). 

Cûkkopîbâ pârsvarâ ir lokâli adaptçtâs ðíirnes: Latvijas baltâ uzlabotâ un 

Landrases ðíirne. Nesen ievestâs ir Jorkðîras un Djurokas, bet krustojuma 

dzîvnieku ieguvei nepârtraukti ieved Pjetrenas un Hempðîras ðíirnes, kâ arî 

Seghers genetics (angïu) specializçtâs lînijas vaisliniekus. Ir izstrâdâta Latvijâ 

audzçto cûku selekcijas programma, kurâ iesaistîti gan tîrðíiròu un lîniju, gan 

hibridizçto vaislinieku audzçtâji, gan ðo vaislinieku pircçji, kas raþo cûkgaïu. 

(Turpin. 26. lpp.) 

ISSN 0236-0470 

LAB valdes sçde 2 

Ðíirnes dzîvnieku audzçtâju 

savienîba 2003. gadâ 3 

Skrîveru ZC ekspedîcijas 

ìençtisko resursu vâkðanai 5 

APC raþîgais darba cçliens 6 

Skrîveros ierosmju netrûkst 8 

Lai Ziemassvçtki kâ medus 

uz rupjmaizes ðíçles 9 

Priekuïu SS jubilejas gadâ 10 

Pârmaiòas un jaunumi 

Vecaucç 11 

Izvçrtçjam 2 gadu darbu 12 

Vçrtîgâs auzeòairenes 13 

Dârzeòu sçklaudzçðana un 

tirdzniecîba SIA Kurzemes 

sçklas 14 

Cik daudz barîbas elementu 

augi var iegût no augsnes 

minerâliem 15 

Zviedru speciâlistu ieteikumi 

ekonomiskâ augkopîbâ 17 

VAAD noteiktais lietojums 

LR reìistrçtajiem augu 

aizsardzîbas lîdzekïiem 18 

Jaunas augsnes apstrâdes 

tehnoloìijas Lietuvâ 20 

Nenokavçjiet pieteikties! 21 

Kas ietekmç kartupeïu 

kvalitâti 22 

Komposts bioloìiskajai 

lauksaimniecîbai 24 

Vai zemnieka ðíirnes 

saimniecîba lîdzvçrtîga 

audzçtavai 25 

Kâ notiek cûku selekcija 28 

Vienîgâ zviedru sarkanraibâs 

ðíirnes saimniecîba 29 

Kalna-Dambrânos izkopj 

ðíirnes saimniecîbu 30 

Ciltsdarbs ðíirnes un 

gaïas aitu audzçðanas 

saimniecîbâs 31 

Kazkopîba kïuvusi 

lîdzvçrtîga nozare 32 

PIELIKUMS

AKTUÂLI 

2 

LAB valdes sçde 

Austra Silmale 

Latvijas Agronomu biedrîbas (LAB) 

valdes ðâgada pçdçjâ sçdç 

12. novembrî piedalîjâs valdes locekïi 

Jânis Auseklis, Ilmârs Bents, Ritvars 

Heniòð, Agita Pâvule, Mâra Sekâne, 

Andris Siliòð, Valdis Klâsens, Mâris 

Grînvalds un þurnâla Zeme un Tauta 

redaktors Artûrs Priedîtis. 

Konference Helsinkos 

Pirmais sçdes darba kârtîbas 

punkts - informâcija par Baltijas jûras 

valstu agronomu konferenci 

Helsinkos 24. - 26. septembrî. 

Ðogad LAB ârzemju nodaïas vadîtâjs 

Visvaldis Dzenis piesolîjis personîgo 

prçmiju tam Latvijas agronomam, 

kurð uzrakstîs, viòaprât, visveiksmîgâko 

ziòojumu konferencei. 

LAB valde un V. Dzenis saòçma trîs - 

Andreja Lucâna, Aigara Oïukalna un 

Kârïa Íergalvja - ziòojumus. Iesûtîtos 

materiâlus izmantoja LAB delegâtu 

kopîgâ ziòojuma sagatavoðanai. 

LAB Helsinkos pârstâvçja Agronomu 

biedrîbas viceprezidenti Dzidra 

Kreiðmane un Ritvars Heniòð. Uz 

konferenci Helsinkos no Latvijas bija 

ieraduðies divi, no Igaunijas - viens, no 

Mûþîbâ aizgâjis agronoms, 

lauksaimniecîbas zinâtòu 

doktors, Latvijas Agronomu 

biedrîbas biedrs 

Elmârs Strazdiòð 

1929.11.05. - 2003.28.11. 

Zemes klçpî guldîts Skrîveru 

kapos 2003.03.12. 

Izsakâm lîdzjûtîbu piederîgajiem. 

Latvijas Agronomu biedrîbas 

Rîgas pilsçtas nodaïa 

Lietuvas - trîs delegâti. Konferences 

teorçtiskâ daïa ilgusi vienu dienu. 

Priekðlasîjumi bijuði par problçmâm, 

kas sagaida lauksaimniecîbu pçc 

iestâðanâs ES. Kopumâ konferencç 

valdîjis vienots uzskats: ES veicinâs 

lauku attîstîbu, bet jâòem vçrâ, ka bûs 

jâgatavo ïoti daudz daþâdu 

dokumentu. 

Somi informçjuði konferences 

dalîbniekus par savu agronomu 

savienîbu. Tâ galvenokârt darbojoties 

kâ arodbiedrîba - palîdzot agronomiem 

sameklçt darbu, kârtot 

juridiskus jautâjumus u. c. Strâdâjot 

daïçji arî kâ biznesa struktûra. 

Savienîbai piederot liels nekustamais 

îpaðums, un arî maksâjamâs biedru 

naudas esot solîdas. Otrajâ dienâ 

konferences dalîbnieki iepazinuðies ar 

Helsinku Lauksaimniecîbas universitâtes 

Lauksaimniecîbas fakultâti, kurâ 

sagatavo ïoti plaða profila speciâlistus. 

No tiem aptuveni 20% agronomu. 

Delegâti viesojuðies lauku saimniecîbâs, 

kurâs lîdztekus lauksaimniecîbai 

attîsta arî tûrisma biznesu. 

Latvijas Agronomu biedrîbas valdes darba plâns 2004. gadam 

Nr. Darbîbas veids Laiks Atbildîgais 

p.k. 

1. Biedrîbas 20. kongress un 3. jûlijs J. Auseklis 

agronomu salidojums 

Dz. Kreiðmane 

A. Silmale 

2. Valdes sçdes 14. janvâris 

10. marts 

21. maijs J. Auseklis 

3. jûlijs A. Silmale 

8. septembris 

10. novembris 

3. Agronomu sanâksmes novados lîdz aprîlim Valdes locekïi 

novados 

4. Agronomu dzimtu saiets 21. maijs J. Auseklis 

5. LLU LF studentu Agronomu dienas marts R. Heniòð, 

LLU studentu 

nodaïa 

6. Ceïojoðâs balvas Zelta vârpa pieðíirðana maijs Valdes locekïi 

7. Ernesta Sovera balvas pieðíirðana novembris Valdes locekïi 

8. Balvas Auseklîtis pieðíirðana novembris LLU studentu 

nodaïa 

9. Konkurss Veiksmîgâkais lîdz novembrim M. Grînvalds 

jaunais zemnieks - agronoms 

10. Piedalîðanâs konkursa Sakoptâkais jûlijs-septembris Valdes locekïi 

Latvijas pagasts sagatavoðanâ un norisç 

novados 

11. Þurnâla Zeme un Tauta izdoðana decembris A. Priedîtis 

Z. Ðmite 

12. Piedalîðanâs E. Kleinberga, A. Punkas visu gadu J. Auseklis 

un J. Âboliòa fondu lîdzekïu sadalç 

Dz. Kreiðmane 

A. Kârkliòð 

13. Lîgumu noformçðanas turpinâðana ar firmâm visu gadu Valdes locekïi 

par atlaiþu piemçroðanu LAB biedriem 

14. LAB mâjaslapas izveidoðana internetâ visu gadu R. Heniòð 

P I E L I K U M S 

Informatîvs lauku politikas biïetens – aktîvam lauku saimniekam 

REDKOLÇÌIJA: Andris Miglavs, 

Ilze Bûmane un Agita Pâvule 

(tematiskâs redaktores), 

Rûta Bierande, Viktorija Cîrule, 

Ilze Vabole, Ieva Jaunzeme, 

Mudîte Luksa 

© LATVIJAS VALSTS AGRÂRÂS EKONOMIKAS 

INSTITÛTS 

Reìistrâcijas apliecîbas nr. 1138 

Ofsetiespiedums. Iespiests tipogrâfijâ SIA “Nipo NT”. 

Pçrnavas ielâ 47/3, Rîgâ, LV-1009 

Metiens 1400 eks. 4,5 iespiedloksnes. 

RAÞÎBA

3 AKTUÂLI 

Gadskârtçjo balvu pieðíirðana 

Otrais valdes sçdes darba kârtîbas 

punkts - gadskârtçjo balvu pieðíirðana. 

Valde vienbalsîgi nolçma 

Ernesta Sovera balvu par aktîvu 

agronomisko zinâðanu popularizçðanu 

2003. gadâ pieðíirt Mârîtei 

Gailîtei, kura daudz, labi un 

izsmeïoði raksta par dârzeòkopîbu. 

Balvas Auseklîtis pieðíirðanai valde 

pilnvaroja biedrîbas LLU studentu 

nodaïu. 

M. Grînvalds informçja par konkursa 

Veiksmîgâkais jaunais zemnieks - 

agronoms, ko LAB organizçja kopâ ar 

Jauno Zemnieku klubu, rezultâtiem. 

Konkursa vçrtçðanas komisija ieteica 

par konkursa uzvarçtâjiem atzît trîs 

agronomus: Oskaru Balodi no 

zemnieku saimniecîbas Azaids 

Zaïenieku pagastâ, Agitu Lipðâni no 

zemnieku saimniecîbas Uzkalniòi 

Vircavas pagastâ un Ritvaru 

Jçkabsonu no Cenu pagasta 

Meþnorâm. Valde komisijas ieteikumu 

atbalstîja. M. Grînvalds informçja, ka 

uzvarçtâjus paredzçts sveikt Sçjçja 

konkursa laureâtu godinâðanas reizç. 

Uzvarçtâju apbalvoðanai atrasti 

sponsori - firmas Latraps, Latfora u. c. 

A. Siliòð un V. Klâsens ierosinâja 

konkursa uzvarçtâjus aicinât uz 

Jelgavu, LLU konferenci. 

Îpaðuma apsaimniekoðana 

Treðais sçdes darba kârtîbas 

jautâjumus bija par LAB zemes 

îpaðuma apsaimniekoðanu Burtniekos. 

J. Auseklis informçja, ka par 

Burtnieku parka apsaimniekoðanu 

Ðíirnes dzîvnieku audzçtâju savienîba 2003. gadâ 

Rihards Stumburs 

Latvijas Ðíirnes dzîvnieku 

audzçtâju savienîbas speciâlisti 

ðogad vçrtçjuði labâkâs 

saimniecîbas govkopîbâ. Ministru 

kabineta (MK) noteikumi jau iepriekð 

ïâva pieðíirt ðíirnes dzîvnieku 

audzçðanas saimniecîbas statusu 

24 saimniecîbâm. Ðogad tâm 

piebiedrojâs vçl divas: z/s Rudeòi 

Jelgavas rajona Elejas pagastâ 

(îpaðnieks P. Kòope) un z/s Liberi 

Rîgas rajona Babîtes pagastâ 

(îpaðnieks G. Resnais). Tagad 

ðíirnes saimniecîbas ir 11 rajonos. 

Ðíirnes saimniecîbu ðajâ nozarç bûtu 

ievçrojami vairâk, ja tâm tiktu sniegts 

valsts atbalsts. Govkopîba ir vienîgâ 

nozare, kur ðíirnes saimniecîbas ðâdu 

atbalstu nesaòem. Raduðâs problçmas 

zemnieks pats saviem spçkiem un 

finansçm ne vienmçr var atrisinât. 

Grûsnu telîðu iekðçjâ tirgû 

nepietiek, it îpaði pavasarî. Toties 

ðíirnes dzîvnieku îpaðnieki tos 

vietçjâ tirgû piedâvât nevar. Izrâdâs, 

izmeklçjot seroloìiski, dzîvnieki bieþi 

vien uzrâda seropozitîvus rezultâtus 

uz infekciozo rinotraheîtu un virusâlo 

diareju, kas ir tâ dçvçtâs ekonomiska 

rakstura slimîbas. Lai gan paði 

dzîvnieki parasti ir klîniski veseli, 

tomçr pircçjs tos iegâdâties nevçlas. 

Secinâjums: ìençtiski augstvçrtîgus 

vaislas dzîvniekus nereti izkauj drîz 

pçc piedzimðanas, turpretî tirgû 

samazinâs dzîvnieku skaits, bet to 

pârdoðanas cena - pieaug. 

Lai ðo problçmu atrisinâtu, bûtu jâsâk 

strâdât vismaz ar ðíirnes saimniecîbâm, 

to dzîvniekus regulâri izmeklçjot 

uz virusâlo diareju, vîrusu nçsâtâjus 

izdalot un likvidçjot. Turklât ðâdu 

dzîvnieku skaits ir neliels, pçc 

laboratorisko analîþu rezultâtiem, - 

aptuveni 0,5%. 

Pçrn no izmeklçto dzîvnieku skaita 

22,4% gadîjumu izdalîti ar infekciozo 

rinotraheîtu pozitîvi dzîvnieki. Ja 

noslçgts lîgums ar Burtnieku pagasta 

padomes priekðsçdçtâju Uldi Mârtiòsonu. 

Ar SIA Burtnieku Zirgaudzçtava 

vadîtâju Jâni Juraðu noslçgti divi lîgumi: 

viens par tâs zemes apsaimniekoðanu, 

kas jau ierakstîta zemesgrâmatâ kâ 

LAB îpaðums, otrs - arî par zemes 

apsaimniekoðanu, kuras nostiprinâðana 

zemesgrâmatâ vçl jâveic. 

Vçl LAB valdes sçdç lçma arî par 

þurnâla Zeme un Tauta kârtçjâ 

numura izdoðanu. J. Auseklis un 

A. Priedîtis iepazîstinâja ar jau 

saòemtajiem un vçl gaidâmajiem 

rakstiem. Rakstu klâsts ir bagâtîgs. 

Jâpanâk, lai autori solîtos rakstus 

iesniegtu laikus. 

J. Auseklis un V. Klâsens ierosinâja 

þurnâlâ stâstît par LAB un Sçjçja 

balvu saòçmçjiem. 

saimniecîbâ tâdi ir, bûtu jâveic 

regulâras to vakcinâcijas ar maríçtu, 

dzîvo vakcînu, kuru var iegâdâties 

a/s Latzoovetapgâds. Dzîvniekus 

regulâri vakcinçjot, saimniecîbas no 

ðîs kaites varçtu atbrîvoties piecos 

seðos gados. Holandç, kur to dara 

pastâvîgi, 70% govju ganâmpulku ir 

brîvi no ðîs slimîbas. 

Latvijâ bûtu jâizveido ðo slimîbu 

apkaroðanas programma. Paðlaik 

izstrâdâti tikai ieteikumi ðo slimîbu gadîjumiem. 

Bet pçc infekciozâ rinotraheîta 

vakcinâcijas shçmas ir vajadzîgs valsts 

atbalsts - aptuveni Ls 75 tûkst. 

Ðíirnes dzîvnieku audzçðanas saimniecîbas 1. decembrî 

Nr.p.k. Rajons Saimniecîbas Saimniecîba 

vadîtâjs, îpaðnieks 

1 Aizkraukles J. Midegs z/s Vecsiljâòi 

2 Bauskas V. Rusiòð z/s Vçrdiòi 

3 Bauskas M. Mediòð z/s Silavçji 

4 Cçsu A. Grahoïska z/s Krastiòi 

5 Cçsu A. Salmane z/s Viesuïi 

6 Dobeles M. Goba a/s Agrofirma Tçrvete 

7 Liepâjas U. Innis z/s Pauguri 

8 Liepâjas A. Silenieks z/s Birzîtes 

9 Liepâjas B. Petrçvica z/s Ezermaïi 

10Ogres V. Lubgins z/s Lizetiòas 

11 Ogres J. Kusiòð SIA Kârïi 

12 Ogres J. Rûtiòð z/s Zvaigznîtes 

13 Ogres G. Íigulis z/s Ogre 

14 Rîgas G. Krûmkalns z/s Jaunveltiòi 

15 Rîgas G. Resnais z/s Liberi 

16 Rîgas A. Ligers z/s Vanagi 

17 Saldus G. Íirse z/s Râvas 

18 Saldus V. Briede z/s Griezes Lejnieki 

19 Saldus J. Salmiòð SIA Nîgrandes Dziras 

20Saldus J. Rudzîtis SIA Saldus Druva 

21 Tukuma A. Ðvâìere z/s Pilsâti 

22 Tukuma K. Íergalvis a/s Jaunpils LIS 

23 Tukuma V. Butâns SIA Kalnâji 

24 Valkas J. Krasòickis SIA Palsa 

25 Valmieras J. Viðòevskis z/s Zemturi 

26 Jelgavas P. Kòope z/s Rudeòi 

RAÞÎBA / NR.4 /

AUGKOPÎBA 

4 


(Turpin. no 1. lpp.) 

Kas glabâjas Latvijas gçnu 

bankâ 

Paðlaik Latvijas kultûraugu gçnu 

bankâ glabâjas aptuveni 1000 paraugu, 

kas reprezentç 42 augu sugas. 

Tas ir daudz vai maz Salîdzinot, 

piemçram, ar vienu no vecâkajâm 

pasaules augu gçnu bankâm - 

N. Vavilova Augkopîbas institûtu 

Sanktpçterburgâ, kur katalogâ ir 

uzskaitîti aptuveni 300 tûkst. paraugu 

(daudzi gan ðaubâs, vai pçc visiem 

satricinâjumiem, kas institûtu skâruði 

pçdçjos desmit gados, tur ir 

saglabâjuðies vairâk par 100 tûkst. 

paraugu), tas var likties niecîgs 

skaitlis. Tomçr mûsu uzdevums nav 

saglabât visas pasaules iespçjamo 

ìençtisko daudzveidîbu, bet tikai 

Latvijas izcelsmes. Un no tâda 

skatupunkta ðis skaitlis - 1000 paraugu 

- mûsu nelielajai valstij vairs 

neðíiet tik nenozîmîgs. 

Paðlaik Latvijas kultûraugu gçnu 

bankâ glabâjas viss pieejamais 

Latvijas ìençtiskais izcelsmes 

materiâls tâm kultûrâm, kuras tiek 

pavairotas ar sçklâm. Tas ietver kâ 

profesionâlo selekcionâru izveidotâs 

ðíirnes, tâ arî tâ dçvçtâs tautas 

selekcijas jeb vietçjâs ðíirnes (to gan 

ir saglabâjies gauþâm maz) un daþas 

labâkâs selekcionâru un zinâtnieku 

izveidotâs lînijas. Ðajâ klâstâ ir lielâkâ 

daïa no tâm ðíirnçm, kuras tika 

izveidotas apmçram 80 gadu ilgajâ 

Latvijas profesionâlâs selekcijas 

gaitâ, savukârt lielâkâ daïa no vietçjo 

mieþu, rudzu, linu, âboliòu un citu 

kultûru vecajâm vietçjâm ðíirnçm 

neatgriezeniski ir zuduðas. 

Tomçr vçl pastâv iespçja atrast 

Latvijas izcelsmes materiâlu kâdâ no 

vecâkajâm pasaules gçnu bankâm 

(ðo procesu sauc par repatriâciju). 

Piemçram, tâ jau ir atgûti atseviðíi 

linu, mieþu un auzu paraugi. Ïoti 

svarîgs ir nesen noslçgtais lîgums ar 

jau minçto N. Vavilova institûtu 

Krievijâ, jo PSRS laikos tieði tas bija 

vienîgais institûts, kas nodarbojâs ar 

augu ìençtisko resursu saglabâðanu 

visas lielâs impçrijas robeþâs. Ðâ 

institûta elektroniskâ datu bâze 

uzrâda vairâk nekâ 400 tâdu Latvijas 

izcelsmes paraugu, kuru nav mûsu 

gçnu bankâ. Cik no ðiem paraugiem 

ir praktiski pieejami, kïûs skaidrs 

2004. gada sâkumâ. 

Kâ banku papildina ekspedîcijas 

Otrs svarîgs Latvijas kultûraugu 

gçnu bankas papildinâðanas avots ir 

ekspedîcijas. Liela uzmanîba tiek 

pievçrsta mûsu lopbarîbas augu 

dabiskajâm populâcijâm. Tajâs var 

sastapt kâ no kultivçtajiem laukiem 

aizbçguðas un vietçjiem apstâkïiem 

pielâgojuðâs formas, tâ arî kultûras 

formu savvaïas radiniekus. Kaut 

varbût ne vienmçr ar pietiekamu 

raþîbu un apmierinoðu kvalitâti, tomçr 

savvaïas îpatòi var bût apveltîti ar 

izcilu pielâgotîbu (slimîbu izturîba, 

ziemcietîba utt.) vietçjiem apstâkïiem, 

un tâpçc tie var kalpot par 

neaizstâjamu selekcijas izejmateriâlu. 

Ðâdas savvaïas formas var bût kâdu 

negaidîtu îpaðîbu nosakoðu gçnu 

nesçjas, par kurâm mçs paðlaik vçl 

nevaram pat iedomâties. 

Ekspedîciju jomâ îpaði aktîvi ir LLU 

Skrîveru Zinâtnes centra zinâtnieki, kuri 

pçdçjos gados ir savâkuði vairâkus 

simtus paraugu - apsekojot visus 

Latvijas reìionus. Vâkumâ ir daudzas 

sarkanâ âboliòa un arî daþâdu 

graudzâïu savvaïas formas. Ðâ centra 

zinâtnieki piedalîjâs arî ekspedîcijâs, 

kuras rîkoja Igaunijas kolçìi Sâmsalâ. 

Iespçjams, ka arî kâda tur ievâkta 

unikâla forma bûs noderîga mûsu 

lopbarîbas ðíiròu uzlaboðanai. 

Ir svarîgi, lai gçnu banka 

nepârvçrstos tikai par muzeju, kurâ 

savâkts unikâls materiâls un kas tur 

droði glabâjas, bet netiek tâlâk 

izmantots. Lai tâ nenotiktu, ir labi 

jâizpçta gçnu bankâ esoðie paraugi 

un attiecîgâ informâcija jâaizvada lîdz 

potenciâlajam lietotâjam. 

Kas ir paraugu pasportizâcija 

Saimniecisko un bioloìisko 

îpatnîbu izpçte tiek veikta kopâ ar 

attiecîgo kultûru ekspertiem no 

selekcijas iestâdçm, kuri pavairo, 

novçrtç un analizç gçnu bankas 

paraugus. Jaunums gçnu bankâ ir 

nupat iesâktâ paraugu molekulârâ 

pasportizâcija. Te varçtu saskatît 

analoìiju ar pirkstu nospiedumu 

noòemðanu cilvçkam. Izmantojot 

molekulâro maríieru komplektu, 

kurð ir individuâls katram paraugam, 

ir iespçjams noteikt genotipu pçc 

neliela augu fragmenta, piemçram, 

lapas nogrieþòa, saknîtes, grauda 

daïas, atseviðíos gadîjumos var pat 

izmantot attiecîgo miltu iesvaru. 

Ðíiròu pases izveidoðana savukârt 

ïauj kontrolçt, kâ tiek izmantoti mûsu 

ìençtiskie resursi, izðíirt strîdus, ja 

rodas domstarpîbas par jaunu ðíiròu 

autortiesîbâm, noteikt jebkura tirgû vai 

raþoðanâ nonâkuðâ parauga izcelsmi. 

Tas arî dos iespçju racionalizçt paðu 

kolekciju, lai neglabâtu ìençtiski 

identiskus paraugus, bet atklâtu 

ìençtiski atðíirîgâs formas un 

pievçrstu tâm îpaðu uzmanîbu. 

Starptautiskâ sadarbîba - 

arvien plaðâka 

Gçnu bankas darbâ daþâdos 

aspektos ïoti svarîga ir starptautiskâ 

sadarbîba. Jâteic, Latvijas kultûraugu 

gçnu banka ir Ziemeïu un Baltijas 

valstu ilggadçjâs sadarbîbas 

rezultâts. Pirmkârt, jau visa nepiecieðamâ 

dârgâ iekârta tika iegâdâta par 

mûsu partneru lîdzekïiem. Otrkârt, 

daudziem Latvijas speciâlistiem tika 

sniegta vienreizçja iespçja iepazîties 

ar augu ìençtisko resursu darba 

pieredzi Ziemeïu gçnu bankâ 

(Alnarpa, Zviedrija) un citâs ar to 

saistîtâs iestâdçs. 

Tomçr no nâkamâ gada, kad arî 

Latvija bûs Eiropas Savienîbas (ES) 

lîdztiesîga partnere, mums jâkïûst ðajâ 

sadarbîbâ arî devçjiem. Ir paredzçts, ka 

sadarbîba notiks îpaðu, augu ìençtisko 

resursu izpçtei veltîtu projektu ietvaros, 

kuros ar savu, tostarp arî finansiâlu, 

ieguldîjumu piedalîsies gan Ziemeïu, 

gan arî Baltijas valstis. 

Priecîgs notikums speciâlistiem, kuri 

iesaistîti Latvijas augu ìençtisko 

resursu aktivitâtçs, bija fakts, ka ðogad 

mûsu valsts pçc vairâku gadu 

ilgstoðas vilcinâðanâs beidzot 

pievienojâs Eiropas kooperatîvajai 

programmai augu ìençtisko resursu 

jomâ. Ðî programma apvieno bûtîbâ 

visas Eiropas valstis un ir vçrsta uz 

dziïâku sadarbîbas izveidi starp 

dalîbvalstîm augu ìençtisko resursu 

jomâ. Viens no ðîs programmas darbîbas 

uzskatâmâkajiem rezultâtiem - 

kopîgas Eiropas augu ìençtisko 

resursu datu bâzes izveidoðana. Ðai 

datu bâzei dots skanîgs nosaukums 

EURISCO (sengrieíu valodâ - "es 

atradu"). Tâ ir izvietota internetâ un dos 

iespçju izsekot meklçjamâ parauga 

atraðanâs vietai jebkurâ no Eiropas 

RAÞÎBA / NR.4 /

5 

AUGKOPÎBA 

gçnu bankâm. Ðâ projekta ietvaros 

Latvija saòçma nozîmîgu metodisku 

palîdzîbu, lai varçtu izveidot savu 

elektronisko augu ìençtisko resursu 

datu bâzi. 

Lai bûtu droðîba par banku 

Lai bûtu pilnîga droðîba par 

ìençtisko resursu saglabâðanu, 

lîdztekus galvenajâ gçnu bankâ 

uzglabâtajiem paraugiem noteikti 

jâuzglabâ dublikâti vismaz kâdâ citâ 

gçnu bankâ (tâ dçvçtâ rezerves 

kolekcija). Latvijas kultûraugu gçnu 

bankai ir lîgums ar Ziemeïu gçnu 

banku Zviedrijâ, kur tiek glabâts 

noteikts sçklu daudzums no lielâkâs 

daïas mûsu bankas paraugu. Lîgumâ 

noteikts, ka ðie paraugi ir Latvijas 

kultûraugu gçnu bankas îpaðums un 

Ziemeïu gçnu banka nekâdâ veidâ 

tos neizmanto un neizplata. 

Latvijas kultûraugu gçnu bankâ tiek 

uzglabâti ar sçklâm pavairojamo kultûru 

paraugi. Savukârt veìetatîvi pavairojamos 

augus saglabâ dzîvo augu veidâ tâ 

dçvçtajâs lauka kolekcijâs. Stâdîjumi 

var bût daudzgadîgi kâ augïu koku un 

ogulâju gadîjumâ, tâ arî viengadîgi 

(kartupeïi, daudzas dârzeòu kultûras 

u. c.). Latvijâ ðâdas kolekcijas tiek 

uzturçtas Priekuïos (kartupeïi), Dobelç 

(augïkoki) un Pûrç (augïkoki un 

dârzeòi). Dobeles un Pûres izmçìinâjumu 

stacijas veiksmîgi sadarbojas, 

veidojot rezerves kolekciju viena otrai. 

Savukârt Priekuïos - lîdztekus lauka 

apstâkïos veìetâcijas sezonâ pavairojamajiem 

bumbuïiem - kartupeïu 

paraugi visu gadu tiek uzturçti arî 

mçìençs audu kultûrâ. 


veìetatîvo augu gadîjumâ darbojas 

kâ koordinçjoðais centrs. Ðâdi 

uzturçtâ Latvijas kultûraugu ìençtisko 

resursu datu bâze ietver visus 

ìençtisko resursu paraugus 

neatkarîgi no to glabâðanâs vietas. 

Skrîveru ZC ekspedîcijas ìençtisko resursu vâkðanai 

Biruta Jansone, Dr.agr. 

Daudzgadîgo zâlaugu zinâtnisko 

ekspedîciju mçríis ir vâkt un saglabât 

vietçjâs izcelsmes tauriòzieþu un 

stiebrzâïu sugas, tâs novçrtçt, 

aprakstît un novietot glabâðanâ 

Latvijas gçnu bankâ (LGB). 

Pateicoties valsts atbalstam un 

Ziemeïvalstu gçnu bankas palîdzîbai, 

ðâdas ekspedîcijas Skrîveru Zinâtnes 

centra (ZC) selekcionâri kopâ ar LU 

Bioloìijas fakultâtes zinâtniekiem 

rîko jau kopð 2000. gada. 

Ieguvumi Latgalç un 

Ziemeïvidzemç 

Pirmâ ekspedîcija notika 2000. gada 

30. augustâ uz Latgali. Vâcâm 

galvenokârt sarkanâ âboliòa paraugus 

11 daþâdos objektos: Krustpils, 

Roþkalnu, Anspoku, Riebiòu pagastâ, 

Aglonas bazilikas apkârtnç, Malmutes 

upes lîcî un Neretas upes krastos. 

Paraugus vâcâm dolomîta karjerâ, 

pamestos neapsaimniekotos laukos, 

purvainâs ezermalâs u.c. 

Ðâgada septembrî nelielâ ekspedîcijâ 

tika apmeklçts Madonas, 

Gulbenes un Cçsu rajons, kur 

ieguvâm 51 sarkanâ âboliòa paraugu 

bijuðo fermu apkârtnç, meþa ielokos, 

vecâs atmatâs, arî Jumurdas kalnâ. 

Ievâktie paraugi atðíîrâs ar lapu 

formu, krâsu, ziedgalviòu krâsu, 

posmu skaitu un citâm pazîmçm. 

Zinâtniskâ ekspedîcijâ uz Ziemeïvidzemi 

devâmies 2001. gadâ, lai 

atrastu vietçjo Ziemeïvidzemes 

bastardâboliòu, kas ilgstoði aug 

Rûjienas un Mazsalacas apkârtnç un 

ir ïoti ziemcietîgs. Tas mums arî 

izdevâs. Atradâm un savâcâm sçklu 

no lielâm savvaïâ augoðâm ðî 

bastardâboliòa platîbâm. Vçl ievâcâm 

plaðu sortimentu ar daþâdâm 

stiebrzâïu sugâm, piemçram, 

bezakotu lâèauzu, pïavas auzeni, 

kamolzâli, timotiòu, balto smilgu, 

lapsasti, sarkano auzeni un pïavas 

skareni, kâ arî tauriòzieþu sugas - 

sarkano âboliòu, apiòlucernu, pïavas 

dedestiòas, ziemas vîíus. 

Ekspedîcijas kïûst mçrítiecîgâkas 

Ar katru gadu mûsu ekspedîcijas 

kïûst arvien pilnvçrtîgâkas un 

mçrítiecîgâkas. Pagâjuðâ gada 

ekspedîcijâs jau bijâm bruòojuðies ar 

îpaðiem mçrinstrumentiem, ar kuru 

palîdzîbu varçjâm noteikt katras vietas 

precîzas koordinâtas: platumu, 

garumu, augstumu virs jûras lîmeòa 

u. c. Pçrn tika noorganizçtas divas 

plaðas ekspedîcijas. Jûlijâ, kad ir 

nogatavojusies lielâkâ daïa stiebrzâïu, 

devâmies uz Lubânas klâniem, lai 

savâktu pârplûstoðajâs pïavâs 

augoðâs stiebrzâïu sugas. Paraugus 

vâcâm arî Aiviekstes upes krastos, 

Kujas upes pïavâs, Mçtrienas pagasta 

pamestajos tîrumos. Ðajâ ekspedîcijâ 

savâcâm 54 stiebrzâïu un 21 tauriòzieþu 

paraugu, kas pârstâvçja ðâdas 

stiebrzâïu sugas: mieþabrâlis, lapsaste, 

pïavas skarene, sekstaine, 

bezakotu lâèauza, kamolzâle, pïavas 

auzene, sarkanâ auzene, purva 

skarene un niedru auzene. 

Septembrî devâmies uz Kurzemi, 

lai Sabiles un Kandavas apkârtnç 

atrastu vietas, kur pirms 25-30gadiem 

labi padevusies lucerna - gan 

lopbarîbai, gan sçklai. Mums izdevâs 

atrast arî lucernas lauku, kur pirms trim 

gadu desmitiem agronome Jumeja bija 

audzçjusi ðo kultûru, bet tagad jaunie 

saimnieki tur jau sastâdîjuði prieþu 

meþu. Tomçr ievâcâm ïoti vçrtîgus 

lucernas paraugus, ko varçs izmantot 

gan selekcijas darbâ, gan nodot 

glabâðanâ Gçnu bankâ. 

Ðâgada jaunievâkums 

Jûlijâ devâmies uz Dienvidlatgali: 

Daugavpils, Krâslavas, Preiïu un 

Jçkabpils rajonu. Pie Ziemeïsusçjas 

upes netâlu no Birþiem lçzenâ nogâzç 

izdevâs atrast lielu stiebrzâïu populâciju 

daudzveidîbu, kur savâcâm deviòas 

sugas. Jçkabpils rajonâ pie Gârsenes 

pils pïavâ ar nabadzîgu, skâbu augsni 

savâcâm niedru auzeni, pïavas auzeni, 

bezakotu lâèauzu, kamolzâli. Te ir sen 

aizauguði lauki, kur sastopama liela 

stiebrzâïu sugu daþâdîba. 

Ïoti vçrtîgs objekts bija Brigena 

ezers, kur varçja atrast niedru auzenes 

un bezakotu lâèauzas sçklas. Citâ 

objektâ pie Naujienas izdevâs ievâkt 

arî kamolzâles vçlo formu, kâ arî 

mazpazîstamu tauriòziedi - saldlapu 

tragantzirni (Astragalus glycuphullos). 

Dubnas upes krastos bagâtîgi 

varçja savâkt mieþabrâli un lapsasti. 

Ðai braucienâ kopumâ savâkti 

78 paraugi, kas ir vçrtîgs guvums gan 

selekcijas darbâ, gan mûsu valsts 

ìençtisko resursu papildinâðanâ. 

(Turpin. 16. lpp.) 

RAÞÎBA / NR.4 /

AUGKOPÎBA 6 

Agroíîmisko pçtîjumu centra raþîgais darba cçliens 

Regîna Timbare, APC 

Agroíîmisko pçtîjumu centrs (APC) 

izveidots, lai nodroðinâtu zinâtniski 

pamatotu un kompleksu augðòu 

agroíîmisko izpçti lauku saimniecîbâs, 

mçsloðanas lîdzekïu kvalitâtes 

kontroli un lietoðanas optimizâciju, 

augsnes un augkopîbas produkcijas 

piesâròojuma kontroli. 

Kompleksa augðòu agroíîmiskâ 

izpçte ietver: 

• augsnes paraugu òemðanu, 

• augsnes agroíîmisko îpaðîbu 

pamatrâdîtâju noteikðanu akreditçtâ 

laboratorijâ, 

• analîþu rezultâtu izvçrtçðanu, 

• agroíîmisko karðu sagatavoðanu, 

• ieteikumu sniegðanu ðo materiâlu 

izmantoðanâ, 

• datu ievadîðanu Latvijâ vienîgajâ 

augðòu agroíîmiskâs izpçtes datu 

bâzç, kâ arî datu bâzes uzturçðanu, 

tâs informâcijas analîzi un pârskatu 

sagatavoðanu. 

Augsnes agroíîmiskâs izpçtes 

izmaksas lauku saimniecîbâs ðogad 

70- 75% apmçrâ sedza no valsts 

subsîdijâm. Visa ðim mçríim iedalîtâ 

subsîdiju summa ir apgûta. Bija arî 

saimniecîbas, kuras pasûtîja izpçti 

par lîgumcenâm, jo daþâdu iemeslu 

dçï nevarçja ðim nolûkam izmantot 

subsîdiju lîdzekïus. Tâdçjâdi ðogad 

esam apsekojuði gandrîz 30 tûkst. 

hektâru, nodroðinot 435 saimniecîbas 

ar augsnes analîþu rezultâtiem, 

to novçrtçjumu, agroíîmiskajâm 

kartçm un ieteikumiem ðo materiâlu 

izmantoðanâ. 

Veicâm augðòu analîzes arî pçc 

pasûtîjuma zinâtniskâs pçtniecîbas 

iestâdçm, Lauksaimniecîbas konsultâciju 

un izglîtîbas atbalsta centram, 

SIA Kemira Grow-How, apzaïumoðanas 

firmâm, mazdârziòu 

îpaðniekiem u. c. Priecâjamies, ka 

arvien vairâk saimniecîbu îpaðnieku 

saprot augðòu analîþu nozîmi un 

pasûta ðo darbu, jo tikai tâ iespçjams 

noskaidrot skâbo jeb kaïíojamo 

augðòu platîbas, plânot optimâlu 

kultûraugu izvietojumu un to raþu, 

aprçíinât ekonomiski izdevîgas un 

videi draudzîgas mçslojuma normas 

kvalitatîvas raþas ieguvei un izvçlçties 

piemçrotâkos minerâlmçslus. 

Eiropas Savienîbas dalîbvalstu 

normatîvajos dokumentos noteikts, 

ka augðòu analîzes saimniecîbâs 

obligâti jâveic ik pçc pieciem 

gadiem. Mûsu valstî tas noteikts 

Labas lauksaimniecîbas prakses 

nosacîjumos, kuru ievieðana 

saimniecîbâ paðlaik vçl ir brîvprâtîga. 

No savas puses cenðamies darît 

visu, lai mûsu klienti bûtu apmierinâti 

un saòemtu kvalitatîvu un precîzu 

informâciju par augsnes auglîbas 

lîmeni. APC Analîtiskâ nodaïa ir 

akreditçta augsnes, mçsloðanas 

lîdzekïu un kaïíoðanas materiâlu 

analîþu jomâ, sadarbojamies ar 

citâm valstîm analîþu rezultâtu 

salîdzinâðanâ, strâdâjam jaunu, 

universâlâku analîþu metoþu un 

modernâkas aparatûras apgûðanâ. 

Paldies Zemkopîbas ministrijai, 

Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa 

zinâtòu akadçmijas Prezidijam un 

Lauksaimnieku organizâciju sadarbîbas 

padomei, kas atbalstîja valsts 

subsîdiju pieðíirðanu jaunas 

analîtiskâs aparatûras iegâdei un 

beidzot deva mums iespçju jûtami 

uzlabot kritisko situâciju ðajâ ziòâ. 

Kolektîvâ radâs optimisms un ticîba, 

ka varçsim strâdât vçl efektîvâk. 

Balstoties uz augðòu agroíîmiskâs 

izpçtç iegûto informâciju, pçc lauku 

saimniecîbu pasûtîjuma sagatavoti arî 

90 tehniskâs dokumentâcijas projekti 

skâbo augðòu kaïíoðanai 3000 ha 

platîbâ, lai saimniecîbas varçtu 

saòemt valsts subsîdijas augsnes 

reakcijas optimizçðanai savos laukos. 

Ðogad tika turpinâta mçsloðanas 

lîdzekïu analîþu metoþu standartu 

izstrâde, lai varçtu novçrtçt 

mçsloðanas lîdzekïu atbilstîbu ES 

direktîvâs, Mçsloðanas lîdzekïu 

aprites likumâ un Ministru kabineta 

noteikumos "Mçsloðanas lîdzekïu 

identifikâcijas, atbilstîbas novçrtçðanas 

un tirdzniecîbas noteikumi" 

noteiktajâm prasîbâm, ko veic 

íîmisko analîþu jeb testçðanas ceïâ. 

Mçsloðanas lîdzekïu testçðanu to 

sertifikâcijas un kontroles mçríiem 

drîkst veikt tikai ar nacionâlajos 

standartos noteiktajâm analîþu 

metodçm, bet, stâjoties spçkâ Mçsloðanas 

lîdzekïu aprites likumam, 

2001. gada beigâs ðajâ jomâ no 

aptuveni 100 nepiecieðamajiem 

standartiem bija adaptçti vai izstrâdâti 

tikai 40 nacionâlie analîþu metoþu 

standarti. Ðogad darbs noritçja îpaði 

saspringti, jo kâ nacionâlos standartus 

vajadzçja adaptçt vçl 43 ES direktîvâs 

vai starptautiskajos standartos 

noteiktâs metodes un izstrâdât divas 

nacionâlâs metodes. Darbs nav 

pabeigts, jo top jauni starptautiski 

standarti, kurus nepiecieðams adaptçt 

minerâlmçslu, organisko mçslu un 

kaïíoðanas materiâlu testçðanai mûsu 

valstî. Piemçram, nesen ir apstiprinâts 

starptautiskais standarts "Kaïíoðanas 

materiâlu reaìçtspçjas noteikðana", 

kas dod iespçju testçðanas ceïâ noteikt 

kaïíoðanas materiâla iedarbîbas 

âtrumu. Vairâkâs valstîs (piemçram, 

Vâcijâ un Dânijâ) ðo metodi lietoja jau 

senâk, bet tâ nebija apstiprinâta kâ 

starptautiskais standarts. Tâdçï mçs to 

nevarçjâm adaptçt par mûsu valsts 

standartu un izmantot kaïíoðanas 

materiâlu iedarbîbas âtruma noteikðanai 

sertifikâcijas vai kontroles 

mçríiem. Jâatzîmç, ka lîdz ðim 

nacionâlie standarti tika izmantoti tikai 

mçsloðanas lîdzekïu sertifikâcijas 

procesâ, bet 2004. gadâ Augu aizsardzîbas 

dienests uzsâks mçsloðanas 

lîdzekïu tirgus uzraudzîbu un kontroli. 

Mçsloðanas lîdzekïu sastâva kontrolei 

izmantos nacionâlajos standartos 

noteiktâs analîþu metodes. 

Nacionâlo standartu izstrâdi veic 

Standartizâcijas tehniskâ komiteja 

(STK) sadarbîbâ ar VSIA Latvijas 

standarts. Tajâ darbojas APC speciâlistu 

darba grupa, kas kârto standartu 

tulkoðanu vai izstrâdi, sagatavo tos 

izskatîðanai STK sanâksmçs, ievieð 

labojumus un sagatavo standartus 

atbilstoðâ formâ iesniegðanai Latvijas 

standartam. Standartu izskatîðanâ un 

rediìçðanâ piedalâs visu ieinteresçto 

puðu pârstâvji: no Latvijas standarta, 

ZM, LLU Lauksaimniecîbas fakultâtes, 

LU Íîmijas fakultâtes, LU Bioloìijas 

institûta, Latvijas Vides aìentûras, 

Nacionâlâ vides veselîbas centra, 

Skrîveru Zinâtnes centra, LLKC un 

mçsloðanas lîdzekïu tirdzniecîbas 

firmâm - starptautiskâs a/s Jumîtis, SIA 

Fertibalt. 

Mûsu centra Mçsloðanas lîdzekïu 

sertifikâcijas nodaïa (tâs kompetenci 

ir novçrtçjis Latvijas Nacionâlais 

akreditâcijas birojs) saskaòâ ar MK 

pagaidu pilnvarojumu 2002. gadâ un 

RAÞÎBA / NR.4 /

7 

AUGKOPÎBA 

2003. gada 8. oktobra rîkojumu Nr. 

633 "Par institûcijas pilnvaroðanu 

mçsloðanas lîdzekïu atbilstîbas 

novçrtçðanai" ir veikusi 57 mçsloðanas 

lîdzekïu sertifikâciju. Mçsloðanas 

lîdzekïa sertifikâts un reìistrâcijas 

apliecîba ir apliecinâjums tam, ka 

mçsloðanas lîdzeklis nesatur 

cilvçkiem, dzîvniekiem un videi 

nevçlamus piemaisîjumus un tâ 

sastâvs atbilst deklarçtajam. Diemþçl 

paðlaik sertificçti un reìistrçti ir tikai 

30-40% no Latvijâ tirgotajiem minerâlmçslu 

veidiem, pârçjie sertifikâcijai 

nav vçl pieteikti. 

Analîtiskâ nodaïa ðogad ir veikusi 

ne tikai augsnes analîzes, bet arî 

70mçsloðanas lîdzekïu (minerâlmçslu, 

kûtsmçslu, kaïíoðanas 

materiâlu u. c.) íîmiskâs analîzes 

gan sertifikâcijas nolûkam, gan arî 

pçc firmu pasûtîjuma. 

Toksikoloìijas laboratorija pçc 

Augu aizsardzîbas dienesta pasûtîjuma 

pârbaudîja graudu kodinâðanas 

kvalitâti un veica pesticîdu darbîgâs 

vielas noteikðanu valsts uzraudzîbas 

un kontroles funkciju îstenoðanai 

saskaòâ ar Augu aizsardzîbas 

likumu. Veiktas arî citas toksikoloìiskâs 

analîzes (pesticîdu atlikumu 

noteikðana augsnç un produkcijâ, 

nitrâtu satura noteikðana produkcijâ) 

pçc firmu pasûtîjumiem. Toksikoloìijas 

laboratorijâ ieviesta kvalitâtes 

sistçma analîtisko datu precizitâtes 

nodroðinâðanai. 

Sadarbîbâ ar LLU un Stendes 

selekcijas staciju turpinâjâm arî darbu 

pie Latvijas Zinâtnes padomes 

finansçtâ projekta "Slâpekïa reþîma 

izpçte augsnç un augos optimâlu 

slâpekïa mçslojuma lietoðanas 

rekomendâciju izstrâdei". Lai spriestu 

par agroíîmisko îpaðîbu izmaiòâm 

augsnç, pavasarî un rudenî noteikts 

augsnes minerâlâ slâpekïa saturs un 

citi agroíîmisko îpaðîbu râdîtâji 

bioloìiskâs lauksaimniecîbas lauku 

augsnç Stendç; gandrîz visa gada 

garumâ ik mçnesi noteikts minerâlâ 

slâpekïa saturs augsnç piecos LLU 

Augkopîbas katedras izmçìinâjumu 

laukos Pçterlaukos. Slâpekïa 

mçslojuma lietoðanas ieteikumu 

precizçðanai pçtîjâm minerâlâ 

slâpekïa saturu augsnç agri pavasarî, 

atjaunojoties ziemâju veìetâcijai, kâ 

arî pçc zaïmçslojuma iestrâdes un 

citiem priekðaugiem ziemâju sçjai 

paredzçtajos laukos. Noskaidrojâm, 

ka zaïmçslojumâ esoðâ slâpekïa 

mineralizâcija augsnç atkarîga no 

temperatûras un vçl vairâk - no 

nokriðòu daudzuma. Ja vasaras 

otrajâ pusç un rudenî pçc zaïmçslojuma 

iestrâdes ilgstoði pieturas sauss 

laiks, slâpekli saturoðo organisko 

vielu mineralizâcija norit lçni, mazâk 

slâpekïa ieskalojas dziïâkos augsnes 

slâòos. Nâkamâ gada pavasarî tad 

novçrojams ievçrojami augstâks 

augiem izmantojamâ slâpekïa saturs 

augsnç nekâ pçc mitras vasaras 

otrâs puses un rudens. Tieði tâ tas 

bija ðopavasar, tâdçï graudaugiem 

vajadzçja dot mazâk slâpekïa 

mçslojuma nekâ iepriekðçjâ gadâ. 

Iespçjams, mûsu iestâdes dotie 

ieteikumi par slâpekïa devu samazinâðanas 

nepiecieðamîbu ðopavasar 

nesasniedza saimniecîbas, jo 

daudzâs vietâs tika lietotas tâdas 

paðas slâpekïa mçslojuma devas kâ 

parasti, un graudaugi saveldrçjâs. 

Karstâ un nokriðòiem bagâtâ laikâ 

organisko vielu slâpekïa mineralizâcija 

norisinâs strauji, rodas daudz 

nitrâtu slâpekïa, kas rudens un 

ziemas periodâ ieskalojas dziïâkos 

slâòos un ir zudis augiem, tâdçï 

nâkamâ gada pavasarî augiem 

izmantojamâ slâpekïa saturs augsnç 

ir salîdzinoði mazâks. 

Lai samazinâtu slâpekïa zudumus 

no augsnes un slâpekïa mçslojuma 

vajadzîbu, zaïmçslojums jâiestrâdâ 

augsnç iespçjami tuvâk ziemâju sçjas 

laikam, îpaði nokriðòiem bagâtâ, karstâ 

laikâ un vieglâs augsnçs (2-3 nedçïas 

pirms ziemâju sçjas). 

Slâpekïa augu diagnostikas 

pçtîjumos Latvijas Lauksaimniecîbas 

universitâtes Augkopîbas katedras 

un Stendes selekcijas stacijas izmçìinâjumos 

secinâjâm, ka intensîvâm 

ziemas kvieðu ðíirnçm 6-9 t/ha labas 

kvalitâtes pârtikas graudu var iegût 

pie slâpekïa papildmçslojuma kopçjâs 

normas 120-140 kg/ha, no tâs 

45-60% dodot agri pavasarî, atsâkoties 

ziemâju veìetâcijai, 20-35% - 

stiebroðanas fâzes sâkumâ un 25- 

40% - vârpoðanas sâkuma fâzç. 

Pirmâs slâpekïa papildmçslojuma 

devas lielums jâprecizç pçc augsnes 

minerâlâ slâpekïa satura prognozes 

datiem (ieteikumus to precizçðanai 

ðopavasar sniedza un arî turpmâk 

nodroðinâs APC). Otrâs un treðâs 

slâpekïa papildmçslojuma devas 

lielums atkarîgs no nokriðòu 

daudzuma vçlâkajâs ziemas kvieðu 

attîstîbas fâzçs - lielâkas devas jâlieto 

pie palielinâta nokriðòu daudzuma 

stiebroðanas fâzç un vârpoðanas 

fâzes sâkumâ. 

Ziemas tritikâlei 6-9 t/ha graudu 

raþas iegûtas, lietojot papildmçslojumâ 

80-100 kg/ha slâpekïa divâs 

devâs: 60-70% pavasarî, atsâkoties 

veìetâcijai, pârçjo daudzumu - 

stiebroðanas fâzç. 

Jâpiezîmç, ka iepriekðminçtâs 

ziemas kvieðu un tritikâles raþas 

izmçìinâjumos varçja iegût arî tâdçï, 

ka bija nodroðinâts nepiecieðamais 

fosfora un kâlija mçslojums un tika 

veikti vajadzîgie augu aizsardzîbas 

pasâkumi. 

Lauka izmçìinâjumâ treðo gadu 

pçtîjâm optimâlâs slâpekïa mçslojuma 

normas un to dalîtâs doðanas 

lietderîbu kartupeïiem. Laika apstâkïi 

ðajos trijos gados bija visai atðíirîgi, 

tâpçc varçjâm pârliecinâties par 

slâpekïa variantu ietekmi uz kartupeïu 

raþu un tâs kvalitâti daþâdos laika 

apstâkïos. Trijos gados iegûto datu 

analîze râda, ka optimâlâ slâpekïa 

norma 35-40 t/ha bumbuïu raþas 

ieguvei ir robeþâs no 80 lîdz 

120kg/ha N. Tâlâka slâpekïa normas 

paaugstinâðana un arî tâ dalîtâ 

doðana neattaisnojas. Variantos, kur 

slâpekïa mçslojums bija dots dalîti, 

konstatçjâm zemâku cietes saturu un 

augstâku nitrâtu saturu bumbuïos 

nekâ variantos, kur viss slâpekïa 

daudzums bija dots tikai 

pamatmçslojumâ. 

Tie bija mûsu galvenie darbi un 

secinâjumi ðogad. Vçl jâatzîmç, ka 

mûsu ilggadçjâ darbiniece, þurnâla 

Raþîba redaktore daudzu gadu 

garumâ Agita Pâvule saòçma valdîbas 

apbalvojumu - Triju zvaigþòu ordeòa 

bronzas Goda zîmi. Mçs lepojamies ar 

to, ka esam viòas kolçìi. 

Nâkamajâ gadâ svinçsim APC 

èetrdesmit gadu jubileju. Ðajâ laikâ 

vairâkas reizes ir mainîjies iestâdes 

nosaukums un darbinieku skaits, bet 

mûsu pamatuzdevumi palikuði 

nemainîgi. Ceram, ka pievienoðanâs 

Eiropas Savienîbas dalîbvalstîm ðajâ 

gadâ pavçrs mums un visiem citiem 

lauksaimniekiem jaunas iespçjas. 

Mûsu darbinieku kolektîvs novçl 

visiem auglîgu un raþenu Jauno, 

pârmaiòâm bagâto 2004. gadu! 

RAÞÎBA / NR.4 /

AUGKOPÎBA 

8 

Skrîveros ierosmju netrûkst 

Biruta Jansone, Jânis 

Vigovskis, Aldis Jansons 

Katru gadu Skrîveru Zinâtnes centrs 

îsteno 5-6 Latvijas Zinâtnes Padomes 

finansçtus pçtîjumu projektus, kâ arî 

8-10 daþâdus citu iestâþu pasûtîtus 

projektus. Pçdçjos piecos gados 

raþotâjiem ir nodotas 6 jaunas zâlâju 

ðíirnes (7 ðíirnes atrodas pârbaudç), 

kâ arî griíu ðíirne 'Aiva'. 

Pçrn Skrîveru Zinâtnes centrâ tika 

veikta vairâk nekâ 20 jaunu graudaugu 

ðíiròu saimniecisko îpaðîbu pârbaude, 

lai noskaidrotu vietçjiem apstâkïiem 

piemçrotâkâs ðíirnes. 

Veidojot bioloìisko 

sçklaudzçðanas sistçmu 

Lai izveidotu bioloìisko sçklaudzçðanas 

sistçmu Latvijâ, Skrîveros 

uzsâkta bioloìiskajai lauksaimniecîbai 

piemçrotâko vasarâju graudaugu, 

kartupeïu un vasaras rapðu ðíiròu 

pârbaude. No ðâ gada ðíiròu pârbaudç 

iekïautas sarkanâ âboliòa ðíirnes 

'Dîvaja', 'Ârija', 'Diþstende', 'Skrîveru 

agrais', bastardâboliòa 'Menta', 

lucernas 'Skrîveru', kâ arî sarkanâ 

âboliòa maisîjumi ar timotiòu 'Agris', 

kamolzâles 'Priekuïu 30', auzeòairenes 

'Ape', pïavas auzenes 'Silva' maisîjumi 

ar timotiòu. 

Kartupeïu ðíiròu salîdzinâjumâ 

iekïautas seðas ðíirnes: divas vidçji 

agrînâs - 'Sante' (standartðíirne, 

Nîderlande) un 'Lenora' (Latvija, 

Priekuïi), kâ arî èetras vidçji vçlînâs - 

'Brasla' (standartðíirne), 'Magda', 

'Zîle', un 'Bete' (Latvija, Priekuïi). 

Visas ðîs ðíirnes ir iekïautas Latvijas 

augu ðíiròu katalogâ. 

Vasarâju ðíiròu salîdzinâjumâ 

iekïautas èetras mieþu: 'Abava' (standartðíirne), 

'Rûja', 'Rasa' un 'Sencis' 

(Latvija, Stendes SS) un èetras auzu 

ðíirnes: 'Laima' (standartðíirne), 'Mâra', 

'Lîva', 'Arta' (Latvija, Stendes SS). 

Vasaras rapðu ðíiròu salîdzinâjumâ 

iekïautas piecas ðíirnes: 'Iris', 

'Olga' (Vâcija, Lembke), 'Amica' 

(Vâcija, Raps), 'Senator' un 'Sponsor' 

(Zviedrija, Svalöf). 

Ðogad Skrîveru ZC var nopirkt 

sertificçtu bioloìisko sçklas 

materiâlu - ziemas rudzus 'Duoniai', 

auzas 'Laima' un 'Lîva', mieþus 

'Sencis'. Nâkamajâ gadâ pirmo sçklu 

raþu dos ganîbu airene 'Spîdola' un 

âboliòð 'Dîvaja'. 

Bez íîmijas 

Viena no aktuâlâkajâm problçmâm 

bioloìiskajâ lauksaimniecîbâ ir augu 

barîbas elementu nodroðinâðana un 

augsnes auglîbas uzturçðana. Nepiecieðamo 

slâpekïa daudzumu augiem 

var piegâdât tikai ar organisko 

mçslojumu un ar tauriòzieþu gumiòbaktçriju 

saistîto atmosfçras slâpekli. 

Graudu raþu ïoti jûtami ietekmç 

nezâles. Tâ kâ bioloìiskajâ lauksaimniecîbâ 

nedrîkst lietot herbicîdus, 

saasinâs jautâjums par nezâïu 

ierobeþoðanu. 

Tâpçc 2003. gadâ iekârtoja kompleksu 

lauka izmçìinâjumu ðo 

problçmu risinâðanai. Izmçìinâjuma 

mçríis ir pçtît augu barîbas elementu 

(tai skaitâ slâpekïa bilanci) nodroðinâðanas 

un nezâïu ierobeþoðanas 

iespçjas atkarîbâ no priekðauga, 

augsnes pçcsçjas apstrâdes un 

kûtsmçslu lietoðanas bioloìiskajâ 

lauksaimniecîbâ. 

Skrîveru ZC Agrotehnikas nodaïa 

apsaimnieko Latvijâ lielâko sertificçto 

bioloìiskâs lauksaimniecîbas lauku 

zinâtnes un sçklaudzçðanas vajadzîbâm. 

Tâ kopplatîba ir 30 ha. Laukâ 

izveidota septiòu lauku augu seka ar 

viena lauka platîbu 4,5 ha. 

Selekcionâri sola jaunumus 

Daudzgadîgâs zâles Latvijâ aizòem 

lielâko daïu lauksaimniecîbâ izmantojamâs 

zemes, bet selekcijas darbs ar 

tâm notiek tikai Skrîveru ZC. Selekcionâru 

lielâkâ uzmanîba ir veltîta plaðâk 

izplatîto tauriòzieþu - sarkanâ âboliòa, 

lucernas un bastardâboliòa selekcijai 

un piecâm stiebrzâïu sugâm - 

timotiòam, pïavas auzenei, ganîbu 

airenei, auzeòairenei, arî kamolzâlei. 

Iespçju robeþâs tiek strâdâts arî pie 

stiebrzâïu dekoratîvo formu veidoðanas 

apzaïumoðanai. Ik gadu valsts ðíiròu 

pârbaudç tiek nodota kâda jauna 

tauriòzieþu vai stiebrzâïu ðíirne. 

Arî 2004. gada Latvijas augu ðíiròu 

katalogâ tiks ierakstîta jaunâ pie 

mums izveidotâ tetraploîdâ bastardâboliòa 

ðíirne 'Fricis', bet pçdçjâs 

pârbaudes tiek veiktas jaunajai 

pïavas auzenes ðíirnei 'Silva', kas ir 

îpaði izturîga pret izslîkðanu, 

ilggadîga un ar augstu lopbarîbas 

kvalitâti, kâ arî diploîdâ sarkanâ 

âboliòa ðíirne 'Ârija'. 

Jaunâs ðíirnes, kurâm ir veikts AVS 

tests Polijâ, tiek iekïautas arî Eiropas 

Savienîbas katalogâ; tâs sâk iepazît 

mûsu kaimiòvalstu sçklaudzçtâji un 

interesçjas par sçklu iegâdi arî aiz 

mûsu valsts robeþâm. 

Lai gan valsts finansçjums 

selekcijas darbam nav pietiekams, tâ 

procesâ iespçju robeþâs tiek 

iekïautas jaunâkâs un efektîvâkâs 

selekcijas metodes: poliploîdija, 

starpsugu hibridizâcija, ðûnu kultûra. 

Selekcionâriem ir cieða sadarbîba ne 

tikai ar Latvijas Universitâtes Bioloìijas 

institûta ìençtikas laboratoriju, bet arî 

sadarbojamies ar Ziemeïvalstu Gçnu 

banku, kas rîko lopbarîbas kultûru 

selekcionâru sanâksmes Baltijas 

valstîs. 

Katru gadu ZM noteiktos apjomos 

pavairojam un saraþojam izlases sçklu 

jaunajâm SZC izveidotajâm ðíirnçm, 

ko tâlâk piedâvâjam Latvijas 

sçklaudzçtâjiem. Par spîti nelabvçlîgiem 

klimatiskiem apstâkïiem, arî 

2003. gada veìetâcijas periodâ 

plânotajos apjomos esam ieguvuði 

izlases sçklu gan visâm tauriòzieþu, 

gan stiebrzâïu ðíirnçm. 

Sava nodeva - Gçnu bankai 

Lai vâktu un saglabâtu Latvijas 

lopbarîbas augu ìençtiskos 

resursus, Skrîveru selekcionâri kopâ 

ar LU Bioloìijas institûta un LLU 

augkopîbas speciâlistiem dodas 

zinâtniskâs ekspedîcijâs pa Latvijas 

novadiem, lai ievâktu daudzgadîgo 

zâlaugu sçklas genofonda papildinâðanai 

Latvijas Gçnu bankâ. Ðâda 

ekspedîcija 2003. gada vasarâ notika 

Dienvidlatgalç, kur izdevâs ievâkt 

daudz vçrtîgu stiebrzâïu paraugu, 

bet rudens pusç devâmies uz 

Austrumlatgali (Madonu, Gulbeni, 

Alûksni), kur savâcâm ziemcietîgus 

un ilggadîgus tauriòzieþu paraugus. 

Ðogad mums bija izdevîba 

piedalîties arî starptautiskâ ìençtisko 

resursu vâkðanas ekspedîcijâ, ko 

igauòu zinâtnieki rîkoja Igaunijai 

piederoðajâs salâs. No turienes 

izdevâs pârvest daudz lucernas 

paraugu, kas aug tikai ðajâs vietâs. 

Pateicoties ðâdâm ekspedîcijâm, 

savâkto vçrtîgo materiâlu perspektîvâ 

varçsim iekïaut savâs selekcijas darba 

programmâs jauna izejmateriâla 

veidoðanai un jaunu ðíiròu radîðanai. 

RAÞÎBA / NR.4 /

9 

AUGKOPÎBA 

Lai Ziemassvçtki kâ medus uz rupjmaizes ðíçles 

Sanita Zute, Stendes SS 

Perspektîvais selekcijas darbs 

Jau ceturto gadu graudaugu 

selekcijas darbs notiek saskaòâ ar 

kompleksâ zinâtniskâ projekta 

"Latvijas agrometeoroloìiskajiem 

apstâkïiem un saimnieciskajâm 

prasîbâm atbilstoðu laukaugu ðíiròu 

veidoðana un to uzturoðâ selekcija" 

nostâdnçm. 

Tradicionâli nodarbojamies ar 

ziemas un vasaras kvieðu, mieþu un 

auzu selekciju. Kopçjais darba 

apjoms selekcijas nodaïâ ietver arî 

ðíiròu katalogâ minçto Stendç 

izveidoto 11 graudaugu ðíiròu un 

èetru pârbaudç esoðo jauno ðíiròu 

uzturoðo selekciju, 10 perspektîvo 

lîniju sagatavoðanu AVS testa 

pârbaudei un ap 3200 graudaugu 

ðíiròu un lîniju saglabâðanu un 

pârbaudi Augu ìençtisko resursu 

programmai. 

Valsts pârbaudi pçc AVS testa un 

saimniecisko îpaðîbu izvçrtçðanas 

ðajâ gadâ veicâm èetrâm 

perspektîvâm graudaugu ðíirnçm: 

divâm ziemas kvieðu, vienai vasaras 

mieþu un vienai auzu ðíirnei. 

Eiropas Savienîbas noteikumi 

jaunas ðíirnes reìistrçðanai augu 

ðíiròu katalogâ ir ïoti stingri. Stendç 

Jura Brieþa vadîbâ treðo gadu veic 

perspektîvo graudaugu lîniju 

salîdzinâðanu ar UPOV noteiktajâm 

etalonðíirnçm, rûpîgi novçrtçjot un 

izpçtot lînijas. 

Valsts Stendes selekcijas stacijas 

selekcionâri vairâkus gadus arî 

piedalâs Zemkopîbas ministrijas 

atbalstîtâs valsts programmas îstenoðanâ 

par augu ìençtisko resursu izpçti 

un saglabâðanu Latvijâ. Bioloìiskâs 

daudzveidîbas saglabâðana ir viena no 

aktuâlâkajâm problçmâm pasaulç. 

Augu ìençtisko resursu saglabâðanas 

programma ir minçta arî kâ viena no ES 

6. Ietvara programmas prioritâtçm, kas 

cieði saistîta ar pârtikas kvalitâtes 

uzlaboðanu un ilgtspçjîgas, vidi 

saudzçjoðas lauksaimniecîbas 

ievieðanu. 

Priecâjamies par kolçìu 

panâkumiem 

Selekcijas darbâ liela nozîme ir 

selekcionâru personîgajai pieredzei. 

Ïoti bagâta un ilggadçja tâ ir Mârai 

Gruntiòai un Vijai Strazdiòai. Ðogad 

mieþu selekcijas darba vadîbu 

uzòçmusies Mg. lauks. Mâra Bleidere, 

vasaras kvieðu selekcijas darbu sâcis 

agronoms Andris Balandins, bet 

Stendes jaunos selekcionârus 

uzraudzît un konsultçt ir apòçmusies 

ilggadçja mieþu un kvieðu selekcionâre 

prof. Dr. biol. Ina Belicka. 

M. Bleidere ðogad veiksmîgi 

aizstâvçja maìistra grâdu LLU. Savâ 

zinâtniskajâ darbâ viòa pçtîjusi 

vasaras kvieðu ðíiròu un lîniju 

kvantitatîvo pazîmju savstarpçjâs 

attiecîbas, un priecâjamies, ka tas 

novçrtçts konkursâ Sçjçjs - 2003, 

pieðíirot veicinâðanas balvu. 

Savukârt stacijas zinâtniskâ 

bibliotçka ðajâ gadâ sagatavojusi 

treðo grâmatu no sçrijas "Vârpu 

vainaga zîmç". Tajâ apkopota 

informâcija par 24 bijuðajiem Valsts 

Stendes selekcijas stacijas 

zinâtniekiem un saimnieciskajiem 

darbiniekiem. Grâmatas atvçrðanas 

svçtkos îpaði pieminçjâm Çvaldu 

Metuzâlu un citus zinâtniekus, kuru 

darbs bijis saistîts ar agrotehniskajiem 

pçtîjumiem, priecâjamies savâ vidû 

redzçt astoòdesmitgadniekus Dr. agr. 

Çvaldu Krçsliòu un Visvaldi Steimâru. 

Nâkamais gads bûs izcilâ auzu 

selekcionâra Nikolaja Konrâda gads 

un arî kârtçjâs, jau ceturtâs, Jâòa 

Lielmaòa balvas gads, kad aicinâsim 

visus amata brâïus satikties Stendç. 

Pçtîjumi jaunu ðíiròu labâ 

Selekcionâru darbs nav iedomâjams 

bez tâ turpinâjuma tehnoloìiskajos 

pçtîjumos, izstrâdâjot stacijâ izveidoto 

ðíiròu audzçðanas tehnoloìiju. Treðo 

gadu piedalâmies divu valsts finansçtu 

kompleksu pçtîjumu projektu izstrâdç. 

Projektâ "Laukaugu raþas un to kvalitâtes 

mçrítiecîgas vadîbas modeïa izstrâde 

Latvijas agroklimatiskajiem apstâkïiem" 

(atb. izpildîtâjs Mg. lauks. Miervaldis 

Krotovs) galvenokârt tiek pçtîtas 

graudaugu audzçðanas likumsakarîbas 

daþâdu pârtikas produktu raþoðanai 

Kurzemes agroklimatiskajos apstâkïos. 

Projekta "Augsnes apstrâdes, nezâïu 

apkaroðanas un augu maiòas 

teorçtiskâs bâzes pilnveidoðana" (atb. 

izpildîtâja Mg. lauks. Solveiga 

Maïecka) ietvaros tika noskaidrotas 

meteoroloìisko apstâkïu, audzçðanas 

tehnoloìijas un samazinâtu 

herbicîda devu ietekme uz vasaras 

mieþu sçjumu nezâïainîbu. Pçtîjumu 

rezultâti publicçti Rçzeknes 

augstskolas organizçtâs IV starptautiskâs 

zinâtniski praktiskâs 

konferences materiâlos (2003. g.) un 

rakstu krâjumâ Agronomijas 

Vçstis 2003. 

Agrotehnisko pçtîjumu grupâ tiek 

realizçti arî LLKC un daþâdu firmu 

pasûtîtie pçtîjumi un demonstrçjumi 

laukaugu ðíiròu salîdzinâðanâ, 

audzçðanas tehnoloìiju izstrâdç, 

slimîbu un kaitçkïu ierobeþoðanâ. 

Mg. biol. Zandas Opmanes vadîbâ 

notiek pesticîdu efektivitâtes 

pçtîjumi, lai dotu novçrtçjumu 

jaunajiem augu aizsardzîbas 

produktiem. Ðogad Stendç savu 

produktu pârbaudi veica firmas 

Bayer CropScience, Kemira un 

ZemNor, kurâm pateicamies par 

uzticîbu, kâ arî atsaucîbu Lauku 

dienu organizçtajos seminâros. 

Jauns pçtîjumu virziens Stendç ir 

bioloìiskâ lauksaimniecîba. Svarîgs 

nosacîjums sekmîgai saimniekoðanai ir 

atrast atsaucîgus, sertificçtus bioloìiskâs 

produkcijas pârstrâdâtâjus. 

Paldies mûsu sçklaudzçtâjiem 

Lauksaimnieki Stendes vârdu 

tradicionâli saista ar sçklkopîbas 

darbu. Arî mçs paði to uzskatâm par 

nozari, kas vispraktiskâk var palîdzçt 

Latvijas zemniekiem iegâdâties sçklas. 

Ðis bija noslçguma gads pirms trim 

gadiem uzsâktajam valsts investîciju 

projektam "Modernas laukaugu 

bâzes sçklas raþoðanas centra 

izveide konkurçtspçjîgas produkcijas 

raþoðanai". Ðogad lielâkâ vçrîba 

veltîta kartupeïu sçklkopîbai. 

Direktora p. i. Imanta Zamberga 

uzraudzîbâ nodoðanai ekspluatâcijâ 

tiek gatavots moderns kartupeïu 

pagrabs ar automâtisko klimata 

kontroli (ventilâcijas sistçma 

Omnivent) un ietilpîbu 500 t. 

Gada noslçgums ir îstais brîdis, 

kad pateikt paldies tiem daudzajiem 

sçklaudzçtâjiem, kas ir izvçlçjuðies 

Stendes ðíirnes un piedâvâ tâs 

iegâdâties arî citiem zemniekiem. 

Tomçr to nav tik viegli izdarît: jûsu ir 

daudz! Îpaði priecâjamies par tiem, 

kas sadarbojas ar mums jau vairâkus 

gadus un ðajâ laikâ spçjuði izveidot 

spçcîgas un stabilas sçklaudzçðanas 

saimniecîbas. 

RAÞÎBA / NR.4 /

AUGKOPÎBA 

10 

Priekuïu selekcijas stacija jubilejas gadâ 

Uldis Miglavs, Dr. agr., 

Priekuïu SS 

Priekuïu selekcijas stacijai (SS) 

2003. gads ir îpaðs - 11. jûlijâ stacija 

atzîmçja savas darbîbas deviòdesmito 

gadadienu. Stacijas lîdzðinçjâs 

darbîbas laikâ izveidota 

101 ðíirne 25 daþâdiem laukaugiem - 

labîbâm, kartupeïiem, stiebrzâlçm, 

âboliòiem, pâkðaugiem, tehniskajâm 

kultûrâm. Paðlaik stacija ir vairâk 

nekâ 20 ðíiròu selekcionâra tiesîbu 

îpaðniece, bet Latvijas augu ðíiròu 

katalogâ iekïautas 16 laukaugu 

39 ðíirnes, kas izveidotas Priekuïos. 

Jâapzinâs, ka ðodien zinâtnisko 

darbu vairs nevar sekmîgi veikt 

zinâtnieks vienpatnis, un pat vienai 

atseviðíai iestâdei tas nav pa spçkam. 

Ir nepiecieðama plaða daþâdu lîmeòu 

daudzu zinâtnieku un zinâtnieku 

kolektîvu sadarbîba. Priekuïu 

zinâtniekiem ðâda sadarbîba paðlaik 

izveidojusies ar 12 valstu 32 zinâtnieku 

kolektîviem. Tâ arî devusi 

augïus. Ðâdas sadarbîbas rezultâtâ 

pçdçjos divos gados pabeigtas un 

aizstâvçtas trîs doktora disertâcijas: 

2002. gadâ to izdarîja Arta Kronberga, 

bet ðajâ gadâ - Linda Legzdiòa un Ilze 

Skrabule. Visas disertâcijas aizsâk 

Priekuïu selekcijas stacijâ un arî 

Latvijâ jaunu selekcijas virzienu. 

Ceram piedâvât Latvijas tritikâli 

Tritikâles audzçðana Latvijâ sâkusies 

nesen, bet tai ir lielas perspektîvas. Ðî 

kultûra ir mazâk prasîga par kvieðiem, 

raþîgâka par rudziem un ar ïoti plaðâm 

izmantoðanas iespçjâm - gan maizes 

cepðanâ, gan spirta rûpniecîbâ, gan 

lopbarîbâ. Tâ kâ tâ ir jauna kultûra un 

Latvijâ vçl nav mûsu agroekoloìiskajiem 

apstâkïiem piemçrotu ðíiròu, 

tad paðlaik Latvijâ audzç Polijas, 

Zviedrijas, Vâcijas vai Baltkrievijas 

ðíiròu tritikâli. Priekuïos izveidotas 

tritikâles ðíirnes sagaidâmas tuvâkajos 

gados. 

Kailgraudu mieþi 

Mums visiem ir labi pazîstami 

mieþi, kuru graudus ietver plçksnes. 

Taèu pçdçjos gados selekcionâriem 

izdevies izveidot kailgraudu mieþu 

formas, kuru graudus, lîdzîgi 

kvieðiem un rudziem, neapòem 

plçksnes. Tâ bûtîbâ ir jauna kultûra, 

bet, kâ viss jaunais, nâk ar zinâmâm 

problçmâm. Tai ir savas pozitîvâs un 

negatîvâs iezîmes. Par pozitîvâm 

jâatzîst paaugstinâtâ graudu barîbas 

vçrtîba, ievçrojami samazinâtais 

kokðíiedras saturs, labâks aminoskâbju 

un vitamînu sastâvs, kam ir 

svarîga nozîme pârtikas rûpniecîbâ 

un lopbarîbas raþoðanâ. Par 

negatîvâm jâuzskata graudu lielâka 

jutîba pret dîgïa bojâðanu kulðanas 

laikâ un palielinâta ieòçmîba pret 

daþâm slimîbâm 

Jaunais kartupeïu selekcijâ 

Kartupeïi ir visiem Latvijâ labi 

pazîstami kâ otrâ maize. Tâ ir samçrâ 

sena kultûra, bet attîstîbas gaitâ arî 

tai Latvijâ iespçjami savi jaunumi. 

Pasaulç kartupeïus arvien plaðâk 

izmanto daþâdu pârtikas produktu 

gatavoðanâ, bet Latvijâ pârstrâdei - 

ïoti maz. Tâ kâ ðíirnes izveidoðanai 

nepiecieðami 10-12 gadi, tad 

saprotama savlaicîga selekcijas 

virziena attîstîba. 

Katram ðíirnes izmantoðanas 

veidam, jo seviðíi pârstrâdei pârtikas 

produktos, ir savas îpaðas prasîbas, 

kuras apmierinât nemaz nav tik 

viegli. Ceram, ka ðâdas, Priekuïos 

izveidotâs ðíirnes, mûsu kartupeïu 

pârstrâdes uzòçmumi nâkotnç 

izmantos plaðâk. 

Jaunumi ðíiròu klâstâ 

Latvija paðlaik gatavojas dalîbai ES. 

Lai Latvijas ðíirnes iekïautu ES 

kopçjâ ðíiròu katalogâ, to nosaukumi 

nedrîkst bût vienâdi vai lîdzîgi ar jau 

katalogâ reìistrçtâm attiecîgâs 

kultûraugu grupas ðíirnçm. Tâdçï 

bijâm spiesti vairâkâm mûsu ðíirnçm 

mainît nosaukumu. (sk. tabulu) 

No 2003. gada Latvijas augu ðíiròu 

katalogâ iekïautas divas Priekuïos 

izaudzçtâs kartupeïu ðíirnes 'Undine' 

un 'Lenora'. Abas ðíirnes atbilst 

galda kartupeïu prasîbâm. To 

bumbuïiem raksturîga dzeltena miza 

un mîkstums. Pçc vârîðanas tie ir 

miltaini, atdziestot netumðojas, ar ïoti 

labu izskatu un garðu. 

'Lenora' pieskaitâma vidçji agro 

ðíiròu grupai, ko tik ïoti pieprasa 

audzçtâji. Tâ ir izturîga pret kartupeïu 

vçzi un nematodi, vidçja izturîga pret 

lakstu puvi. 

'Undine' atbilst vidçji vçlo ðíiròu 

iedalîjumam un vâcama septembra 

otrâ pusç. Ðíirnei piemît samçrâ 

augsta izturîba pret lakstu puvi. Tâdçï 

to varçtu audzçt bioloìiskâs 

produkcijas raþotâji. Ðíirnes 'Undine' 

bumbuïi noder arî frî gatavoðanai. 

Nâkamgad katalogâ tiks iekïautas 

vçl divas jaunas Priekuïu selekcionâru 

izaudzçtâs kartupeïu ðíirnes 

'Magdalena' un 'Monta'. Arî ðîs ðíirnes 

pieder galda kartupeïu ðíiròu grupai. 

'Magdalena' atbilst vidçji vçlo 

ðíiròu grupai un vâcama septembra 

sâkumâ, jo ir agrâka nekâ ðîs paðas 

grupas ðíirne 'Undine'. Jauno ðíirni 

raksturo apaïi ovâli bumbuïi, kam ir 

sarkana miza un dzeltens mîkstums. 

Izvârîti bumbuïi ir miltaini, netumðojas. 

'Monta' papildinâs agro ðíiròu 

grupu. Pçc agrînuma tâ pielîdzinâma 

ðíirnçm 'Madara' un 'Agrie Dzeltenie'. 

Bumbuïi ir ovâli, pçc vârîðanas maz 

miltaini, dzeltenu mizu un mîkstumu. 

Abas jaunâs ðíirnes ir izturîgas pret 

kartupeïu vçzi un nematodi. 

Priekuïu selekcionâri tuvâkâ 

nâkotnç piedâvâs audzçtâjiem trîs 

daþâdas jaunas ziròu ðíirnes: 'Zaiga', 

'Retro', 'Bruno'. 

'Zaiga' ir augstraþîga baltziedu 

ðíirne ar gaiði zaïâm, ïoti garðîgâm 

sçklâm, paredzçta audzçðanai mistrâ 

ar mieþiem. Ðîs ðíirnes iekïauðanu 

audzçt ieteicamo sarakstâ ar 

nepacietîbu gaida tie zemnieki, 

kuriem izdevâs iepazîties ar 'Zaigu', 

gan izmçìinot to savos laukos vçl kâ 

selekcijas perspektîvo materiâlu, gan 

daþâdâs izstâdçs un degustâcijâs. 

'Retro' tapis izlases ceïâ no sen 

pazîstamâs un îpaði svçtku reizçs 

iekârotâs vecâs vietçjâs sârtziedu 

ziròu ðíirnes 'Brûnais retelis', kuram 

ir lielas brûni marmorçtas izcili 

garðîgas sçklas, kas dârgi maksâ 

tirgû. 'Retro' audzçjams mistros ar 

mieþiem vai citu balstaugu. 

'Bruno' vçl turpinâs AVS un SIN 

testi. Ðî ðíirne varçtu bût interesanta 

tiem, kuri vçlas audzçt brûnos ziròus 

bez balstauga, jo tai ir zems augums 

(lîdz 70 cm) un reducçtas lapas (tâ 

dçvçtâ ûsainâ ðíirne). 

Kultûraugs Nosaukums 

vecais jaunais 

Pïavu auzene Rita Arita 

Kartupeïi Nora Lenora 

Unda Undine 

Magda Magdalena 

RAÞÎBA / NR.4 /

11 

AUGKOPÎBA 

Pârmaiòas un jaunumi Vecaucç 

Zinta Gaile, Dr. agr. 

Latvijas Lauksaimniecîbas universitâtes 

mâcîbu un pçtîjumu 

saimniecîbai Vecauce (LLU MPS) 

2003. gads saistâs ar pârmaiòâm, ko 

saimniecîbas dzîvç un raþoðanâ 

ienes jauns direktors. 

Maijâ aizsaulç aizgâja iepriekðçjais 

LLU MPS Vecauce direktors Ludvigs 

Teteris. Pçc ilgstoðâm pârrunâm ar 

kandidâtiem un saskaòâ ar LLU rektora 

profesora Pçtera Buðmaòa rîkojumu 

par saimniecîbas direktoru tika iecelts 

lauksaimniecîbas ekonomikas bakalaurs, 

LLU 2003. gada absolvents Aivis 

Aizsilnieks. 

A. Aizsilnieks no 1995. lîdz 

1999.gadam mâcîjies Valsts Priekuïu 

lauksaimniecîbas tehnikuma mehanizâcijas 

nodaïâ, bet pçc tam 

studçjis LLU Ekonomikas fakultâtç 

uzòçmçjdarbîbas un vadîbas specialitâtç. 

Bûdams students, uzòçmies 

LLU Studentu paðpârvaldes vadîtâja 

pienâkumus. Lîdztekus studijâm arî 

visu laiku strâdâjis vecâku Ilzes un 

Aivara Aizsilnieku zemnieku saimniecîbâ 

Allaþu pagasta Graudiòos 

(kopplatîba 200 ha, 65 slaucamo 

govju ganâmpulks), kur gûta 

nopietna lauksaimnieciskâs raþoðanas 

pieredze. Jaunâ direktora vadîbâ 

LLU MPS Vecauce vadîba un 

pârvalde kïuvusi demokrâtiskâka. 

Kopâ ar speciâlistiem tiek veidots 

Vecauces nâkotnes redzçjums, kâ 

arî domâts par iespçjâm to îstenot. 

Mçs, vecaucnieki, nâkotnç raugâmies 

cerîgi. 

LLU MPS Vecauce darbîba kopð 

1998. gada notiek trijos, savstarpçji 

cieði saistîtos galvenajos virzienos: 

lauksaimnieciskâs produkcijas raþoðana; 

LLU studentu apmâcîba, 

apgûstot visu fakultâðu pirmo kursu 

studiju priekðmetu Praktiskâ lauku 

saimniecîba un mâcîbu prakses 

turpmâko kursu studentiem; zinâtniskie 

Graudaugu raþa LLU MPS Vecauce 2003. gadâ 

pçtîjumi augkopîbâ un lopkopîbâ. 

Lauksaimnieciskâs produkcijas 

raþoðana 

Vecauce ir daudznozaru 

lielsaimniecîba, kurâ saskaòâ ar 

senâm tradîcijâm nodarbojas ar 

graudaugu un kartupeïu ðíirnes 

sçklas raþoðanu, augïkopîbu, kâ arî 

piena un gaïas govkopîbu. Tiek 

apsaimniekoti 1837,12 ha zemes, tai 

skaitâ - 1578,3 ha lauksaimniecîbâ 

izmantojamâs zemes (LIZ). 

Augïkopîbâ 50 ha lielais augïu dârzs 

pakâpeniski tiek pârveidots atbilstoði 

mûsdienu prasîbâm, mainot ðíiròu 

klâstu, kâ arî ierîkojot intensîva tipa 

stâdîjumus. Gads saimniecîbai bija 

ïoti raþîgs, taèu visu izauguðo nebija 

iespçjams novâkt. Arî Zemgalç. 

Vecauces tîrumiem kaitçja vispirms 

sausums jûlijâ un augusta pirmajâ 

pusç, kas bija postoðâks nekâ pçrn, 

bet pçc tam - ilgstoðâs lietavas (sk. 

1. tabulu). Pateicoties veiksmîgai 

sadarbîbai ar firmu Kesko Agro, 

pârdots pçdçjos gados rekordliels 

ziemas kvieðu sçklas daudzums - 

449 t. 

Tagad bieþi jâdzird, ka Zemgalç un 

Kurzemç lietavu radîtie zaudçjumi ir 

bijuði niecîgi, salîdzinot ar Vidzemi un 

it îpaði Latgali. Piekrist var vienîgi 

tam, ka mûsu zonâ zaudçjumi bija 

samçrâ mazâki, bet tomçr apjomîgi. 

Kâ citâdi lai nosauc raþas 

samazinâðanos par 1,6 t ha -1 un 

pilnîgi visu atlikuðo mieþu sadîgðanu 

vârpâs Daïa auzu raþas 27. augusta 

vçtrâ vienkârði tika aizpûsta pa gaisu, 

arî sçklas auzu sçjumi daudzviet 

sadîga vârpâs, ko nebijâm 

novçrojuði vismaz pçdçjos 20 gados. 

Labi veicâs ar kartupeïu un rupjâs 

lopbarîbas raþoðanu. Sçklas 

kartupeïu laukos ieguvâm 23,4 t ha -1 

lielu raþu. Ziemai ir sagatavots 800 t 

siena, 2470t skâbbarîbas no 

daudzgadîgajiem zâlâjiem un 3000 t 

kukurûzas skâbbarîbas. Toties 

1. tabula 

Graudaugu vai Novâktâ platîba un raþa pirms Novâktâ platîba un raþa pçc 

pâkðaugu suga lietus perioda - lîdz 15. augustam lietus perioda - septembrî 

ha Klçts raþa, t ha -1 ha Klçts raþa, t ha -1 

Ziemas kvieði 294 4,4 - - 

Mieþi 113 3,8 189 2,2 

Auzas - - 37 2,6 

Ziròi 102,9 - - 

ziemas rapðu laukus pilnîbâ 

pârsçjâm ar kukurûzu. Paðlaik 

2004. gada raþai iesçti 52 ha ziemas 

rapðu un 228 ha ziemas kvieðu. 

Ganâmpulkâ ir 737 piena ðíiròu 

liellopi, tai skaitâ 325 slaucamâs 

govis, galvenokârt Latvijas brûnâs 

ðíirnes. Ðâ gada laikâ esam 

palielinâjuði izslaukumu: kâ liecina 

7. novembra piena pârraudzîbas 

dati, bija izslaukts 5031 kg piena no 

govs ar 4,28% tauku saturu un 3,18% 

olbaltumvielas. Saimniecîbâ ir 

96 gaïas ðíiròu liellopi - Ðarolç, 

Herefordas un Limuzîna ðíirnes 

dzîvnieki. Paredzçts gaïas lopu 

ganâmpulku 2004. gadâ paplaðinât. 

Studentu apmâcîba 

Studentu apmâcîbâ krasu pârmaiòu 

nav bijis. Studiju priekðmetu vada 

docents Dr. agr. Ivars Rûvalds, bet 

lektoru pienâkumus izpilda gandrîz 

visi saimniecîbas speciâlisti. Pçrn 

studiju priekðmetu Praktiskâ lauku 

saimniecîba apguvuði 886 studenti, 

bet 2003. gadâ lîdz 1. novembrim - 

696 studenti. Katra jaunâ studiju 

gada studenti atzîst ðo priekðmetu 

par vajadzîgu. Paði vçrîgi sekojam 

viòu atsauksmçm. Ðogad Jânis 

Kopmanis veica pçtîjumu "LLU visu 

fakultâðu studiju priekðmets 

Praktiskâ lauku saimniecîba vecâko 

kursu studentu vçrtçjumâ". Tika 

aptaujâti 108 LLU pilna laika studiju 

3. un 4. kursu studenti no daþâdâm 

fakultâtçm. Iepriecinâja fakts, ka, 

nonâkot vecâkajos kursos, studenti 

par ðo priekðmetu saglabâjuði labas 

atmiòas, pat pieaudzis pozitîvo 

vçrtçjumu îpatsvars, jo studentiem 

jau bijusi iespçja pârliecinâties, ka 

Vecaucç gûtâ pieredze noder 

tâlâkajâ studiju procesâ. 

Jaunumi augkopîbas 

izmçìinâjumu laukos 

No ðâ gada uzsâkta pâreja visu 

pçtîjumu izvietoðanai trijos stacionâros 

izmçìinâjumu laukos, kas kopumâ 

aizòem 68,5 ha. Tostarp 15 ha ir 

sertificçts lauks pçtîjumiem bioloìiskâs 

lauksaimniecîbas vajadzîbâm. Lîdz ðim 

izmçìinâjumi tika izvietoti daþâdos 

laukos atbilstoði augmaiòai. Bet ðogad 

ar ðíiròu salîdzinâðanu un vçrtçðanu 

bioloìiskâs lauksaimniecîbas apstâkïos 

uzsâkti pçtîjumi bioloìiskajâ 

izmçìinâjumu laukâ (2. tabula). Pirmais 

raþas gads ðogad bija pçtîju- 

RAÞÎBA / NR.4 /

AUGKOPÎBA 12 

miem par aireòu un auzeòairenu 

raþas (gan zaïmasas un sausnas 

raþas, gan sçklu raþas) veidoðanos, 

ganîbu zelmeòu produktivitâti, kâ arî 

2. tabula 

Auzu un kartupeïu ðíiròu raþa bioloìiskâs lauksaimniecîbas apstâkïos 

Auzas - Klçts raþa, Salîdzinâjumâ Kartupeïi - Raþa, Salîdzinâjumâ 

ðíirne t ha -1 ar standartu ðíirne t ha -1 ar standartu 

'Laima'- st. 5,25 0,00 'Sante' - st. 27,29 0 

'Mâra' 5,08 -0,17 'Lenora' 24,21 -3,08 

'Arta' 4,16 -1,09 'Brasla' - st. 27,84 0 

'Lîva' 5,34 0,09 'Zîle' 22,85 -4,99 

g0,05 0,43 'Bete' 34,34 6,50 

'Magdalena' 23,14 -4,7 

g0,05 3,74 

Izvçrtçjam divu gadu darbu 

Veneranda Stramkale, LLZC 

Noslçgumam tuvojas otrais SIA 

Latgales lauksaimniecîbas zinâtnes 

centrs (LLZC) darbîbas gads. 

Zinâtniskâs darbîbas pamatâ ir 

Latvijas Zinâtnes padomes projekts, 

kuru vada Dr. hab. agr. Antons Ruþa. 

Ir izveidojusies laba sadarbîba LLZC 

projekta "Laukaugu audzçðanas 

tehnoloìijas agrotehnisko paòçmienu 

pçtîjumi - raþas, tâs kvalitâtes un 

racionâlas vadîbas modeïa izstrâde 

Austrumlatvijas agroklimatiskajiem 

apstâkïiem" îstenoðanâ. Ðajâ nolûkâ 

veikti plaði lauka izmçìinâjumi, pçtot 

jaunâko graudaugu kultûru - ziemas 

kvieðu, rudzu, tritikâles, mieþu, 

vasaras kvieðu, auzu ðíiròu îpaðîbas 

un to audzçðanas tehnoloìijas, lietojot 

jaunâkos herbicîdus, retardantus, 

fungicîdus, kâ arî mçslojumu. 

Ar katru gadu arî Latgalç palielinâs 

rapðu sçjumu platîbas. Lai varçtu 

sniegt nepiecieðamo informâciju 

zemniekiem, LLZC vairâkos izmçìinâjumos 

tiek pçtîta rapðu audzçðanas 

tehnoloìija. 

Îpaða vçrîba veltîta ZM apstiprinâtajai 

programmai par linu ìençtisko resursu 

izpçti un saglabâðanu, kur ietvertas Latvijâ 

izveidotâs ðíirnes un hibrîdi. Programmas 

ietvaros LLZC veic garðíiedras 

linu ðíiròu 'Vega 2' un 'E-68' 

izlases sçklas audzçðanu. Sadarbîbâ ar 

VAAD tiek veikta saimniecisko îpaðîbu 

novçrtçðana èetrâm garðíiedras un 

divâm eïïas linu ðíirnçm. 

LLZC izmçìinâjumos sâkusies arî 

daudzgadîgo zâlâju izpçte daþâdiem 

izmantoðanas veidiem. 

Sadarbîba ar zinâtniekiem 

LLZC veic plaðu sadarbîbu ar 

Latvijas un citu valstu zinâtniekiem. 

lucernas raþîbu atkarîbâ no ðíirnes, 

zelmeòa sastâva (sçts tîrsçjâ vai 

maisîjumâ ar timotiòu) un pïauðanas 

reþîma. Sâkuðies arî pçtîjumi 

kukurûzas mçsloðanâ. Protams, tika 

turpinâti iepriekðçjos gados uzsâktie 

pçtîjumi. 

Nâkamgad no 2. lîdz 4. jûlijam 

atkal notiks tradicionâlâ lauksaimniecîbas 

izstâde Vecauce-2004. Tâs 

devîze bûs "Latvijas lauku daþâdîba". 

Izveidots Latgales lauksaimniecîbas 

atbalsta projekts, kurâ piedalâs a/s 

Rçzeknes dzirnavnieks kâ pârtikas 

graudu iepircçjs, LLZC kâ zinâtniskais 

konsultants un padomdevçjs 

zemniekiem, kâ sadarbîbas partneri - 

somu un zviedru firmas Kemira Grow 

How, BASF, selekcijas un sçklkopîbas 

firma Swalöf Weibull AB. 

Sadarbîbas projektâ piedalâs vairâk 

nekâ 150 pârtikas graudu raþotâju 

saimniecîbu no Alûksnes, Gulbenes, 

Madonas, Jçkabpils, Balvu, Rçzeknes, 

Ludzas, Preiïu u.c. rajoniem. 

Jau gandrîz par tradîciju kïuvusi 

zemnieku apmâcîbas un informâcijas 

prakse: ziemâ - pârtikas graudu 

audzçtâju konference Rçzeknç, 

vasarâ - plaða Lauku diena LLZC izmçìinâjumos. 

Ðovasar ðîs Lauku 

dienas dalîbnieku skaits pârsniedza 

divus simtus. Tajâ tika izstâdîta arî 

jaunâkâ lauksaimniecîbas tehnika. 

Lauku dienâ aktîvi piedalîjâs ârvalstu 

speciâlisti. Plaða informâcija par iespaidiem 

sniegta þurnâlâ SW Dialog. 

LLZC piedalâs arî Austrumlatvijas 

rajonos notiekoðajâs lauku dienâs. 

Sadarbîbâ ar firmu Kemira Grow 

How un Somijas speciâlistiem tiek 

noteikta ar fosforu apstrâdâto sçklu 

efektivitâte vasaras rapðiem, vasaras 

mieþiem un kvieðiem. Tâ ir jaunâkâ 

tehnoloìija. Apstrâdâjot sçklas ar 

viegli ðíîstoðu fosforu, paaugstinâs 

fosfora izmantoðanas koeficients, 

tiek veicinâta augu attîstîba 

augðanas sâkumâ, iegûta lielâka 

raþa un augstâka kvalitâte. 

Atbalsts linkopjiem 

Noslçgts sadarbîbas lîgums ar SIA 

Latgales lini, kas sadarbojas ar Beïìijas 

uzòçmçjiem. Ðajâ sadarbîbas 

projektâ LLZC ir zinâtniskais konsultants. 

Zinâtnisko projektu realizâcijâ 

iesaistâs studenti no Rçzeknes augstskolas, 

LU Bioloìijas fakultâtes, kuri 

turpina pçtniecîbas darbu laboratorijâs 

un izstrâdâ bakalaura un maìistra 

darbus. Kopîgi gatavojam publikâcijas 

starptautiskajâm konferencçm. 

Sekmîgi risinâs starptautiskâ sadarbîba. 

Jûnija beigâs piedalîjâmies 

starptautiskajâ konferencç Poznaòâ 

(Polijâ) - Dabîgo ðíiedru zinâtniskâs 

pçtniecîbas institûtâ, kas ir FAO Eiropas 

kooperatîvâs programmas koordinâcijas 

centrs. Informçjâm par liniem, 

to ìençtiskajiem resursiem Latvijâ, par 

izpçti un saglabâðanu. Veiksmîga sadarbîba 

izveidojusies ar Lietuvas Upîtes 

izmçìinâjumu staciju, Baltkrievijas 

un Krievijas Linu zinâtniskâs pçtniecîbas 

institûtiem, Vâcijas firmu DSV. 

Jûlija beigâs LLZC piedalîjâs mâcîbu 

braucienâ uz Franciju, lai iepazîtos 

ar linu audzçðanas, novâkðanas 

tehnoloìijâm un pârstrâdi. Ar iegûto 

informâciju tika iepazîstinâti linu 

audzçtâji lauku dienâ Rçzeknes 

rajona SIA Kruíi. 

Vienots informâcijas centrs 

Rçzeknes rajona padomç kopîgi ar 

LLZC tika izveidots Latgales lauksaimniecîbas 

uzòçmçjdarbîbas un 

informâcijas centrs, ar kura atbalstu 

Austrumlatvijas reìionâ rîko konferences, 

seminârus, lauka dienas un 

citus pasâkumus lauku uzòçmçjiem. 

Ðâ centra uzdevums - veicinât zinâtnes 

pçtîjumu rezultâtu popularizçðanu 

un ievieðanu raþoðanâ. Aizvadîtais 

gads bija darbîgs un radoðs. 

Par sapratni un palîdzîbu vçlamies 

visiem, ar ko sadarbojamies, izteikt 

lielu pateicîbu. Îpaðu paldies - ZM un 

LAD speciâlistiem, kas veicina mûsu 

darbîbu un palîdz ieviest progresîvâkos 

saimniekoðanas paòçmienus 

zemnieku saimniecîbâs. 

RAÞÎBA / NR.4 /

13 

AUGKOPÎBA 

Vçrtîgâs auzeòairenes (Festulolium) 

Iveta Gûtmane, 

SIA Latvijas ðíirnes sçklas 

Kâpçc radâs auzeòairenes 

Auzeòairene (Festulolium) ir samçrâ 

jauns un maz pçtîts kultûraugs gan 

Latvijâ, gan citâs pasaules valstîs. Par 

auzeòairençm uzskata hibrîdus starp 

ganîbu, viengadîgo vai daudzziedu 

aireni un pïavas vai niedru auzeni. Visas 

minçtâs stiebrzâles ir nozîmîgi 

lopbarîbas zâlaugi. Tâm visâm ir no 

agronomiskâ un lopkopîbas viedokïa 

atðíirîgas îpaðîbas, taèu neviena no 

tâm nesatur visas ðîs îpaðîbas kopumâ. 

Airençm ir raksturîga âtra attîstîba, 

augsts raþîgums, kâ arî ïoti laba 

lopbarîbas kvalitâte. Centrâleiropas 

valstîs airenes ir ieòçmuðas stabilu 

vietu un citu lopbarîbâ izmantojamo 

stiebrzâïu starpâ kïûst aizvien 

populârâkas savas kvalitâtes un 

raþîguma dçï, savukârt Ziemeïeiropas 

valstîs ðâda tendence nav 

novçrojama. Tas saistîts galvenokârt 

ar aireòu ziemcietîbas problçmâm, 

kas ir galvenais kavçklis to plaðâkai 

ievieðanai. 

Auzenes toties izceïas ar ilggadîbu, 

labu ziemcietîbu, izturîbu pret slimîbâm 

un nelabvçlîgiem klimatiskajiem 

apstâkïiem. Tâs ir âtri augoðas, raþîgas, 

arî ataugðana pçc nopïauðanas un 

noganîðanas ir laba. Taèu barîbas 

kvalitâtes ziòâ auzenes nav tik vçrtîgas 

kâ airenes. 

Selekcionâri jau ilgu laiku krustoðanas 

ceïâ ir mçìinâjuði apvienot ðo 

kultûraugu labâs îpaðîbas un iegût 

jaunas ðíirnes. Pirmie aireòu un 

auzeòu krustoðanas mçìinâjumi jau 

bijuði Anglijâ kopð 1933. gada - 

krustojot daudzziedu aireni un niedru 

auzeni, taèu ilgi nav izdevies izveidot 

stabilu ðíirni. Pirmâ auzeòairenes 

ðíirne 'Kenhy' tika izveidota tikai 

1977. gadâ. 

Hibridizâcijâ izmantoto 

striebrzâïu apraksts 

Ganîbu airene ir viena no 

visraþîgâkajâm un vçrtîgâkajâm 

lopbarîbas zâlçm ar augstu kvalitâti. 

Proteîna satura ziòâ tâ pielîdzinâma 

tauriòzieþiem, tai ir laba apçdamîba 

un sagremojamîba. Ganîbu airene ir 

pamatzâle daudzgadîgajâs ganîbâs, 

dod augstu un kvalitatîvu raþu gan 

ganîbâs, gan pïaujamos zâlâjos, âtri 

attîstâs sçjas gadâ. Labi cero un 

ataug, ja vien tiek dots pietiekams 

slâpekïa mçslojums. Ziemcietîba 

vidçja, necieð ilgstoðu sausumu. Ðis 

kultûraugs Latvijâ nav pietiekami 

plaði izplatîts galvenokârt tâ 

ziemcietîbas dçï. 

Daudzziedu airene barîbas 

vçrtîbas ziòâ pârspçj citas stiebrzâles, 

jo satur vairâk proteîna. Âtri aug un 

attîstâs jau sçjas gadâ, veìetâcijas 

periodâ dod vairâkus pïâvumus. Labi 

panes pïauðanu un apganîðanu. 

Tâ kâ daudzziedu airenes izcelsme 

ir Eiropas dienvidi, tâ Latvijâ aug kâ 

viengadîgs kultûraugs. Tâs galvenais 

trûkums ir vâjâ ziemcietîba. 

Viengadîgâ airene ir ïoti vçrtîgs, 

augstraþîgs lopbarîbas kultûraugs, 

kas izceïas ar seviðíu âtraudzîbu un 

ïoti labu ataugðanas spçju. Tâpat kâ 

daudzziedu airene barîbas vçrtîbas 

ziòâ pârsniedz citas stiebrzâles. 

Pïavas auzene ir viena no vçrtîgâkajâm 

un izplatîtâkajâm pïavu un 

ganîbu zâlçm. Tâ ir ilggadîga, labi 

ataug pçc pïaujas un apganîðanas 

un dod labas kvalitâtes lopbarîbu. 

Pïavas auzenei ir ïoti laba ziemcietîba, 

tâ ir izturîga pret lapu slimîbâm. 

Samçrâ pieticîga augðanas apstâkïu 

ziòâ. Labi pacieð sausumu, spçj 

pielâgoties. Latvijâ pïavas auzene tiek 

izmantota plaðâk nekâ ganîbu airene. 

Piemçram, Latvijas valsts subsîdiju 

izmaksu kopsavilkumâ par realizçtajâm 

zâlâju ðíirnes sçklâm redzams, ka 

2001. gadâ pârdotas 14,4 t pïavas 

auzenes, bet 2002. gadâ - 26,9 t. 

Salîdzinâjumam - ganîbu airene 

attiecîgi 7,4 t un 19,3 t. Tas ir 

galvenokârt saistîts ar pïavas auzenes 

labo ziemcietîbu, kâ arî tâs raþîgumu. 

Taèu pïavas auzene no ganîbu airenes 

atpaliek lopbarîbas kvalitâtes ziòâ. 

Niedru auzene ir augstraþîga, ar 

spçcîgu sakòu sistçmu, tai ir laba 

ziemcietîba, un zelmeòi ir ïoti ilggadîgi. 

Niedru auzene izceïas arî ar savu 

sausumizturîbu. Latvijas apstâkïos tâ ir 

maz pçtîta un audzçta. Niedru auzenes 

izmantoðanu ierobeþo samçrâ asâs un 

rupjâs lapas: lopi to çd nelabprât. 

Auzeòaireòu raksturîgâkâs 

îpaðîbas 

Daþâdo hibrîdu veidoðanas variantu 

dçï auzeòairençs var dominçt gan 

aireòu, gan pïavas auzenes, gan 

niedru auzenes îpaðîbas. Tâs atðíiras 

pçc izskata, raþîbas un barîbas 

kvalitâtes. Atðíirîga ir arî daþâdo 

auzeòaireòu ðíiròu izturîba pret 

slimîbâm un nelabvçlîgiem klimatiskajiem 

apstâkïiem. 

Galvenâs prasîbas, selekcionçjot 

auzeòairenes ðíirni, ir ðâdas: 

• augstraþîgums un laba barîbas 

kvalitâte (kâ daudzziedu airenei); 

• jânodroðina vismaz trîs pïâvumi 

otrajâ raþas gadâ; 

• jâbût daudzgadîgai, ziemcietîgai. 

Auzeòairenes ir ziemcietîgâkas un 

izturîgâkas pret slimîbâm nekâ 

airenes, tâm ir labâka ataugðanas 

spçja, barîbas vielu kvalitâtes ziòâ 

tâs pârspçj auzenes. Galvenais 

auzeòaireòu popularitâtes cçlonis - 

tâs ir ziemcietîgâkas par airençm 

(îpaði daudzziedu aireni), kas 

nodroðina ilggadîgu augstas 

kvalitâtes lopbarîbas raþu. 

Auzeòairenes varçtu bût perspektîvs 

kultûraugs ne tikai Ziemeïeiropâ, bet arî 

Latvijâ. Lai arî auzeòairençm kopumâ 

nav tik laba barîbas kvalitâte kâ 

airençm (tostarp arî hibrîdajâm 

airençm), tomçr to izturîgums, ziemcietîba, 

un tâlab arî samçrâ augstais 

raþîgums ir vçrâ òemamas iezîmes. 

Kvalitâtes un konkurçtspçjîgâs raþîbas 

dçï auzeòairenes var ieòemt lîdzvçrtîgu 

vietu starp Baltijas valstîs izplatîtâkajâm 

stiebrzâlçm - timotiòu un pïavas auzeni. 

Par to arî liecina gan Latvijâ, gan 

Lietuvâ selekcionçtâs un reìistrçtâs 

auzeòaireòu ðíirnes. 

Lietuvâ selekcionçtâ auzeòairenes 

ðíirne 'Punia' (daudzziedu airenes un 

pïavas auzenes krustojums) ir 

iekïauta Lietuvas katalogâ kopð 

1998. gada. Tâ ir raþîga, ar labu 

kvalitâti un ziemcietîbu. 

Latvijâ LLU Skrîveru Zinâtnes centrâ 

izveidotâ tetraploîdâ auzeòairenes 

ðíirne 'Ape' ir ganîbu airenes un 

pïavas auzenes krustojums. Latvijas 

augu ðíiròu katalogâ 'Ape' ir iekïauta 

no 2003. gada. Tai piemît ganîbu 

airenes, daudzziedu airenes un pïavas 

auzenes îpaðîbas. Pçc morfoloìiskâm 

îpaðîbâm tâ lîdzinâs ganîbu airenei, 

taèu tâs plaukðanas laiks ir par nedçïu 

agrâks. Ziemcietîba labâka nekâ 

ganîbu airenei, tomçr ne tik laba kâ 

pïavas auzenei. Izturîba pret slimîbâm 

lîdzîga kâ ganîbu airenei. Sçklu raþa 

tikai nedaudz zemâka kâ ganîbu 

airenei: 700-900 kg/ha. 

RAÞÎBA / NR.4 /

AUGKOPÎBA 14 

Dârzeòu sçklaudzçðana un tirdzniecîba SIA Kurzemes sçklas 

Mâris Grînvalds 

SIA Kurzemes sçklas Latvijas 

dârzeòu un puíu audzçtâji pazîst jau 

11 gadus. Kas tiek darîts un par ko 

domâts, lai izvçrstu turpmâko darbu 

Firmas galvenâ mîtne ir atrodas 

Kurzemç - Talsos. Darbîbas pamatvirzieni 

- dârzeòu, puíu sçklu un 

stâdâmâ materiâla, lopbarîbas sakòaugu, 

apstâdîjuma zâlienu un zâlâju 

sçklu sagâde, fasçðana un tirdzniecîba. 

Tâpat arî augu mçsloðanas 

lîdzekïu, daþâdu substrâtu, dârza 

inventâra un augu aizsardzîbas 

lîdzekïu pârdoðana. Plaðs mûsu darba 

lauks ir arî interesentu apmâcîbas un 

konsultatîvais darbs seminâru, lekciju, 

publikâciju, lauka dienu, pieredzes 

braucienu uz ârzemçm veidâ, kâ arî 

vietçjo selekcionâru atbalsts. 

Klientu apkalpoðanai ir divas 

vairumtirdzniecîbas bâzes - Talsos un 

Rîgâ, 14 pastâvîgo veikalu, gandrîz 

200 individuâlo sçklu izplatîtâju. 

Jau septiòus gadus ierîkojam 

dârzeòu un puíu kultûru demonstrçjumu 

laukus Talsos un Pûrç viena 

hektâra platîbâ, kur ir arî divas 

siltumnîcas. Ðos demonstrçjuma 

laukus katru gadu augusta otrajâ 

piektdienâ apmeklç prâvs interesentu 

pulks. Firmâ strâdâ 70 darbinieku. Tai 

ir auglîga sadarbîba ar vairâk nekâ 20 

daþâdâm ârzemju kompânijâm. 

Pieprasîjums un piedâvâjums 

Kurzemes sçklas saviem klientiem 

piedâvâ ïoti plaðu atklâtâ lauka 

dârzeòu, puíu sçklu un stâdâmâ 

materiâla, kâ arî apstâdîjuma zâlienu 

sçklu izvçli. Sçklas galvenokârt 

saòemam no vadoðajâm Eiropas 

sçklu firmâm, piemçram, Bejo Zaden, 

Hem Zaden, Kapiteyn, DLF Trifolium. 

Vietçjo selekcijas ðíiròu sçklu 

izejmateriâlu, protams, izaudzç 

Latvijâ. Te var minçt salâtus 'Rîga', 

tomâtus 'Jûrmala', 'Kondîne uzlabotâ', 

galda kâïus 'Dzeltenie âbolu vietçjie', 

rutkus 'Ziemas melnie apaïie', sîpolus 

'Kapiòa', ziemas íiplokus 'Íente' u. c. 

Firma aktîvi sadarbojas ar 

puíuziròu selekcionâriem Valdi 

Dubovski un Mârtiòu Maltenieku, 

gladiolu un bârdaino îrisu 

selekcionâru Laimoni Zaíi, dârzeòu 

selekcionâru un garðaugu 

speciâlistu Jâni Antropu, tulpju 

stâdâmâ materiâla pavairotâju Pçteri 

Pikðu Mârupes pagasta z/s Purkalni, 

dâliju stâdâmâ materiâla pavairotâju 

Ritu Zaïo Valmieras rajona z/s 

Þvîgursala. 

Katra jauna dârzeòu ðíirne vai puíu 

kultûra, pirms tâs sçklas piedâvâ 

tirdzniecîbâ, divus gadus tiek pârbaudîta 

Latvijas apstâkïos. Izvçrtçðanâ 

piedalâs ne tikai firmas speciâlisti, bet 

arî vadoðâs dârzeòaudzçtâju saimniecîbas 

daþâdos Latvijas reìionos. 

Sçklas profesionâliem dârzeòu 

audzçtâjiem tiek piedâvâtas oriìinâlfasçjumâ, 

bet amatieru vajadzîbâm 

tâs iepako mitrumnecaurlaidîgâ, 

ilgstoði dîdzîbu saglabâjoðâ fasçjumâ. 

Aizvien vairâk patçrçtâjs veikalos 

pieprasa un izvçlas Latvijâ izaudzçto 

dârzeòu produkciju. Tieði tâdçï pçdçjos 

gados mûsu valstî ir paplaðinâjuðâs 

atklâtâ lauka dârzeòu platîbas. Mûsu 

profesionâlie dârzeòaudzçtâji ir 

Dzintars Mackeviès un Aldis Auza 

Bauskas rajona Svitenes pagasta z/s 

Kaþi, Kaspars un Kristîne Brunovski 

Salaspils pagasta z/s Ezerkauliòi, Ivars 

un Aivars Pundiòi Íekavas pagasta z/s 

Velnapurvs, Kârlis Strazdiòð Ogres 

rajona Madlienas pagasta z/s Galiòi, 

Normunds Audziðs Gulbenes rajona 

Lizuma pagasta z/s Dimdiòi u. c. Viòi 

strâdâ pçc modernâkajâm, raþîgâkajâm 

tehnoloìijâm, sadarbojas ar 

mazâkajiem audzçtâjiem, savâ ziòâ 

izejot kooperâcijas skolu, ir iemâcîjuðies 

iegût ïoti augstas raþas un 

vienlaikus augstvçrtîgu produkciju, kas 

daïçji ir mûsu piedâvâto sçklu un 

tehnoloìiju nopelns. 

Jauni dârzeòi un jaunas iespçjas 

Arvien bieþâk tirdzniecîbâ parâdâs 

vçl nesen mazpazîstami, bet tagad 

jau Latvijâ iecienîti dârzeòi, piemçram, 

Íînas kâposti, puravi, Daikona redîsi, 

brokoïi, roþkâposti, galda turnepði 

u. c. Mçs ðobrîd spçjam piedâvât 

sçklas, kuru augi dos produkciju 

daþâdos agrînuma periodos, lai tâ 

bûtu piemçrota ðauram, speciâlam 

izmantoðanas veidam. It îpaði tas 

attiecas uz tâdâm dârzeòu kultûrâm 

kâ burkâni un galviòkâposti. 

Audzçtâji ir sapratuði, ka augstvçrtîgu 

produkciju var iegût galvenokârt 

no hibrîdâm ðíirnçm. Tâdçï pieprasîjums 

pçc tâm ir jûtami palielinâjies. 

Pagâjuðâ sezonâ burkâniem 

pieprasîtâkâs bijuðas Mukum F 1 , 

Napoli F 1 , 'Parmex' (apaïie), Napa F 1 , 

Narbonne F 1 , 'Nante-5', 'Samson', 

Bradford F 1 sçklas; galviòkâpostiem - 

Parel F 1 , Surprise F 1 , Eton F 1 , 

Hurricane F1, Cambria F 1 , Cecile F 1 , 

Krautkaiser F 1 , Masada F 1 , Lennox 

F 1 , Amtrak F 1 sçklas; lauka guríiem - 

Adam F 1 , kuru raksturo agrînums un 

augsta raþîba. Ïoti pieprasîta ir 

speciâlâ loku sîpolu ðíirne 'Parade'. 

Ðâgada pavasarî nâcâs izjust 

klientu lielu neapmierinâtîbu, jo maijâ 

tirdzniecîbâ pietrûka sîksîpolu, kuru 

pârpilnîba iepriekðçjos gados jau bija 

pierasta. Tas izskaidrojams ar neraþu 

un samazinâtâm sçjumu platîbâm ðîs 

produkcijas audzçtâjzemçs Nîderlandç 

un Vâcijâ. Lîdzîga situâcija var 

rasties arî nâkamgad. Mçs zinâm, ka 

Rietumeiropâ bija sausums un 

ievçrojami turpinâja saðaurinâties 

sîksîpolu audzçðanas platîbas, jo 

lielâkajâ Eiropas daïâ vairums 

sîpolaudzçtâju gala produkciju iegûst 

tieði no sçklâm sçtajos laukos. 

Arî mums Latvijâ vajadzçtu pârdomât, 

vai ðî pieeja nebûtu lietderîga. It 

seviðíi reìionos, kur sîpolus var iesçt 

aprîïa pçdçjâ dekâdç. Tikai ar piebildi: 

ja vien bûs pietiekams sortiments 

herbicîdu, lai iznîcinâtu nezâles. 

Mazliet reklâmas 

Ceïoties ïauþu labklâjîbai, aizvien 

vairâk cilvçku atïaujas ierîkot kârtîgus 

pagalmus ar koðâm puíu dobçm. Arî 

Kurzemes sçklas tirdzniecîbâ 

piedâvâ daþâdiem nolûkiem un 

vietâm piemçrotus zâlienu sçklu 

maisîjumus un krâðòi ziedoðu puíu 

sçklas, kâ arî stâdus dobçm un 

balkonu kastçm. Iespçjams 

iegâdâties kûdras substrâtus, mulèçjamos 

materiâlus un augu mçsloðanas 

lîdzekïus, kas piemçroti 

daþâdiem izmantoðanas veidiem un 

atseviðíâm kultûru grupâm. 

Lai ïoti plaðajâ sortimentâ, ko 

piedâvâ daudzâs sçklu firmas un 

tirgotâji, neapmaldîtos 2004. gadâ, 

iesakâm sekot lîdzi publikâcijâm 

specializçtajos un lauksaimniecîbas 

izdevumos. Un galvenais - sçklas 

iegâdâties tikai firmu sçklu veikalos, 

izmantojot informâciju, ko sniedzam 

seminâros un izdotajos sçklu 

katalogos. 

RAÞÎBA / NR.4 /

15 AUGKOPÎBA 

Cik daudz barîbas elementu augi var iegût no augsnes minerâliem 

H. Meþals, lauksaimniecîbas 

zinâtòu doktors 

Bioloìiskâs lauksaimniecîbas 

aizstâvji cer, ka augsne spçj barot 

augus ar tâs rezervç esoðâm barîbas 

vielâm. Diemþçl tâdas ïoti auglîgas 

augsnes ir veidojuðâs no upju palu 

ûdeòu sanesumiem. Tâs ir 

graudainâkâs palieòu augsnes ar ïoti 

dziïâm trûdkârtâm un augstu humusa 

saturu (lîdz 4 - 5%). Graudainajâs 

palieòu augsnçs bez minerâlâ un 

organiskâ mçslojuma îpaði labi aug 

visas dârzeòu kultûras un zâlâji. 

Ïoti auglîgas ir tipiskâs karbonâtu 

augsnes un kultûraugsnes, kas 

veidojuðâs uz baseinu putekïainiem 

smilðmâla uznesumiem. Tâs satur 

relatîvi vairâk kâlija, kalcija, magnija, 

fosfora, dzelzs, sçra, vara, bora, 

molibdena, mangâna, cinka, selçna 

un citu elementu nekâ sliktâkâs 

augsnes. Auglîgo augðòu horizonti ir 

vairâk pakïauti ieþu un minerâlu 

fiziskiem, íîmiskiem un bioloìiskiem 

dçdçðanas procesiem, kas dabâ 

norisinâs nepârtraukti. Minerâlu 

sairðanas intensitâti nosaka vides 

temperatûra, mitruma reþîms, 

ogïskâbes un skâbekïa koncentrâcija 

augsnes ðíîdumos, kâ arî mainîgâ 

aerobâ - anaerobâ (oksidçjoðâ - 

reducçjoðâ) vide, kas veicina 

kompleksos bioíîmiskos procesus 

un mikroorganismu aktîvu lîdzdalîbu. 

Augsnes materiâlu íîmiskâs un 

bioíîmiskâs dçdçðanas (sairðanas) 

procesos nepârtraukti veidojas sîkâs 

mâla duïíes (

AUGKOPÎBA 

16 

nodroðinât kultûraugu normâlu 

augðanu un raþu kvalitâti. Arî vietçjâ 

lopbarîba vara, cinka, kobalta, 

selçna un fosfora niecîgâ satura dçï 

nav piemçrota sekmîgas piena 

lopkopîbas attîstîbai. Arî pârçjos 

Latvijas novados augsnes, kurâs 

maz kâlija, bez minerâlâ mçslojuma 

ir ïoti grûti ielabojamas, jo 

kompostçtâ zâïu purvu kûdrâ 

atrodas tikai 0,14% kâlija. Lielâ kâlija 

deficîta dçï augi uzòem cçziju, bet 

kalcija trûkuma dçï - stronciju (Sr 90 ), 

kas ir ïoti kaitîgi cilvçku veselîbai. 

Tâpçc nepiecieðama augsnes 

kaïíoðana un minerâlvielu sastâva 

uzlaboðana ar minerâlmçsliem, 

lietojot aprçíinâtâs devas. 

Bioloìiskâs lauksaimniecîbas 

prasîbâm visvairâk piemçrotâs 

augsnes 

Latvijas augsnçm ir daudz 

specifisku, spilgtâk nekâ citâs zonâs 

un valstîs izteiktu îpaðîbu. Tâs nosaka 

galvenokârt savdabîgais granulometriskais, 

íîmiskais sastâvs, 

miltveida karbonâtu klâtbûtne un 

klimata ietekme. Vispiemçrotâkâs ir 

labi iekultivçtâs smilðmâla augsnes 

Zemgales zonâ: tipiskâs karbonâtu 

augsnes, brûnaugsnes, velçnu vâji 

podzolçtâs un graudainâs palieòu 

augsnes, kas veidojuðâs uz 

putekïainiem smilðmâla cilmieþiem, 

kâ arî upju sanesumiem. Ðajâs 

augsnçs atrodas dziïas trûdkârtas, ir 

augstâks humusa un augu barîbas 

vielu saturs, kurâs intensîvâs vielu 

bioloìiskâs aprites dçï drençtâs 

platîbâs relatîvi maz izskalojas augu 

barîbas vielas, izòemot kalciju un 

daïçji slâpekli. Ievieðot piemçrotas 

augsekas ar âboliòa, lucernas un citu 

pâkðaugu laukiem, ir iespçjams 

saistît ievçrojamas bioloìiskâ 

slâpekïa rezerves (âboliòa un 

lucernas laukos lîdz 140- 150kg/ha 

gadâ). Bez gumiòbaktçrijâm slâpekli 

neitrâlâs reakcijas apstâkïos saista 

brîvi dzîvojoðâs aerobâs baktçrijas 

(Azotobacter) lîdz 30 kg N/ha, kâ arî 

anaerobâs (Clostridium) baktçrijas. 

Bioloìiski fiksçtais slâpeklis var 

nodroðinât augu prasîbas ilgâkâ 

laika posmâ un iegût labas pârçjo 

kultûraugu raþas. Viens no bioloìiskâs 

lauksaimniecîbas pamatuzdevumiem 

ir nepieïaut augsnes 

auglîbas samazinâðanos, humusa 

kârtas sairðanu, humusvielu 

kvantitatîvâ un kvalitatîvâ sastâva 

pasliktinâðanos, augsnes struktûras 

saputekïoðanos un aramkârtas 

sablîvçðanos. Tâdçï ik gadus ar 

uzviju jâatjauno tâs augu barîbas 

vielas, kas aiziet ar raþâm, izskalojas 

vai pârvietojas lejup ar nokriðòu 

ûdeòiem, pçc humusa mineralizâcijas 

procesiem (lîdz 800 kg 

humusa/ha platîbâ). 

Lai uzturçtu augsnes auglîbu un 

raþas plânotâ lîmeni, lauki jâmçslo ar 

kûtsmçsliem, kas labi uzglabâti kopâ 

ar kûdru un lietainâs dienâs iearti 

augsnç, nepieïaujot lielus slâpekïa 

zudumus. Kûtsmçsli (seviðíi dziïâs 

kûts) ir labâkais organiskais 

mçslojums, kas atbilstoðâs devâs 

apmierina augu prasîbas pçc N, P, K, 

Ca, Mg un daudziem citiem makro 

un mikro elementiem. Viena tonna 

kûtsmçslu (20% sausnas) atbilst 

15 kg augu barîbas elementu masai. 

Ar mazâm kûtsmçslu devâm pozitîvu 

uzturvielu bilanci bûs grûti noturçt. 

Tâpçc tur, kur nav kûtsmçslu, kâ 

zaïmçslojuma kultûras jâaudzç eïïas 

rutki, lupîna u. c. Jâveic augsnes 

analîzes un kaïíoðana. Minerâlais 

mçslojums pçc raksta autora 

domâm atïaujams nelielâs devâs 

galîga deficîta likvidçðanai. 

Ðâ raksta uzdevums ir izteikt 

atbalstu bioloìisko saimniecîbu 

veidoðanai tajâs augðòu platîbâs, 

kurâs ðîs saimniecîbas spçj attîstîties 

un sekmîgi darboties, izmantojot 

organiskos mçsloðanas lîdzekïus. 

Fosfora mçslojuma deficîta segðanai 

bioloìiskajâs saimniecîbâs Latvijâ 

vajadzçtu raþot kaulu miltus. Kûdras 

purvu augsnçs un ganîbu platîbâs ar 

zemu aktîvâ un apmaiòas kâlija 

saturu bûs grûti iztikt bez kâlija, bora 

un varu saturoða minerâlmçslojuma. 

Lai saglabâtu pozitîvu augu barîbas 

vielu bilanci saimniecîbu laukos, kuru 

augsnçs íîmiskie elementi ir zemâ 

vai tikai vidçjâ lîmenî (piem., K, S, Cu, 

B, Co u.c.), ieteicams lietot atbilstoðu 

minerâlmçslojumu mazâs vai vidçjâs 

devâs, tâdçjâdi panâkot lauka 

vienmçrîgu agroíîmisko elementu 

izlîdzinâðanu. Ja graudaugus, 

dârzeòus vai lopbarîbas augus 

audzç augsnç ar izteiktu daþu 

íîmisko elementu deficîtu, tad tie kâ 

uzturlîdzekïi ir tikpat neatbilstoði, pat 

kaitîgi cilvçka veselîbai, kâ 

pârmçslotos laukos un dârzos 

audzçtie. 

Skrîveru ZC ekspedîcijas ìençtisko resursu vâkðanai 

Turpin. no 5. lpp. 

Septembrî atkal devâmies vâkt daudzgadîgos zâlaugus - ðoreiz uz 

Ziemeïlatgali. Iegriezâmies Madonas rajona Mârcienas bijuðajâ kara poligonâ, 

kur starp dzelzsbetona plâksnçm izdevâs atrast gan stiebrzâïu, gan sarkanâ 

âboliòa augus. Apmeklçjâm Pededzes applûstoðâs pïavas, kur aug raþenas 

daþâdu sugu stiebrzâles, bet pie Stâmerienas ceïa ilgstoði neapstrâdâtâ laukâ 

atradâm plaðu tauriòzieþu klâstu. Turpinot ceïu pa Pleskavas ðoseju, 

Lîzespasta teritorijâ skatu piesaistîja plaðs pamests lauks, kurâ auga ïoti lielas 

bastardâboliòa kolonijas, un visi augi bija ïoti veselîgi. Bijuðâs Siguldas 

izmçìinâjumu saimniecîbas teritorijâ, kur pirms 20 un vairâk gadiem auga 

austrumu galega, tagad ir neapstrâdâts lauks, bet atseviðíi galegas augi tur 

atrodami arî tagad. No tiem tad arî ievâcâm vairâkus sçklu paraugus. 

Lîdzdalîba Baltijas valstu ekspedîcijâ 

Ðogad septembra beigâs bija iespçja piedalîties starptautiskâ Baltijas valstu 

ekspedîcijâ, kas tika organizçta uz Sâremâ un citâm salâm Igaunijâ. Ðai 

ekspedîcijâ piedalîjâs Skrîveru Zinâtnes centra selekcionâri, Jegevas (Igaunija) 

Selekcijas institûta zinâtnieki un Dotnuvas (Lietuva) Zemkopîbas institûta 

pârstâvji. No ðîs ekspedîcijas izdevâs pârvest vçrtîgus dzeltenâs un sçjas 

lucernas paraugus, kas sastopami tikai ðo Igaunijas salu teritorijâ un aug 

vistâlâk uz Ziemeïiem. 

Ja valsts arî turpmâk finansiâli atbalstîs ðo ìençtisko resursu vâkðanu, tad 

rîkosim arî ðâdas zinâtniskâs ekspedîcijas. Tâs ir seviðíi svarîgas retu, arî citâs 

valstîs izzuduðu augu sugu saglabâðanâ, kam selekcijas darbâ ir 

nepârvçrtçjama nozîme. 

RAÞÎBA / NR.4 /

17 

AUGKOPÎBA 

Zviedru speciâlistu ieteikumi ekonomiskâ augkopîbâ 

Agita Pâvule 

Izstâþu kompleksâ Râmava izstâdç 

"Lauksaimniecîbas tehnika 2003" 

tehniku ekonomiskai augkopîbai 

demonstrçja arî zviedru firmas 

Vaderstad, Kongskilde/Overum, kâ 

arî lekciju par augsnes apstrâdi 

nolasîja Gunnars Lundins no 

Zviedrijas Lauksaimniecîbas un 

vides aizsardzîbas institûta. 

Firma Vaderstad pârdod Zviedrijas 

uzòçmumâ Vaderstad-verken AB 

izgatavotos augsnes apstrâdes 

agregâtus, kultivatorus, lauka veltòus 

un graudu, kombinçtâs (graudi+ 

minerâlmçsli), pneimatiskâs sçjmaðînas. 

Savukârt Kongskilde, kuras 

pilnvarotie pârstâvji Latvijâ ir SIA 

Metra un Mena, piedâvâja augsnes 

apstrâdes tehniku visdaþâdâkajâm 

augsnçm un tehnoloìijâm, 

sçjmaðînas, akmeòu vâcçjus, 

cukurbieðu novâkðanas tehniku, 

graudu apstrâdes tehnoloìiskâs 

iekârtas un traktorus. 

Gunnars Lundins savâ lekcijâ, kas 

notika seminâra ietvaros 10. oktobrî, 

klausîtâjiem uzsvçra, ka augsnes 

apstrâdes mçríis, pirmkârt, ir uzlabot 

augsnes produktivitâti un nodroðinât 

tâs raþoðanas ilgtspçjîbu. Otrkârt, 

samazinât augsnes apstrâdes 

negatîvo ietekmi uz apkârtçjo vidi. Ðo 

mçríu sasniegðanai vienlaikus 

jâizvçlas tâda augsnes apstrâde, kas 

uzlabo saimniecîbas ekonomiku, 

tâtad arî tâs konkurçtspçju tirgû. 

Augsnes apstrâdei jânodroðina 

laba augsnes struktûra, seviðíi 

smagâs mâla un smilðmâla augsnçs, 

savukârt smilðainâs augsnçs tai 

jâierobeþo barîbas vielu 

izskaloðanâs. Tas nozîmç, ka 

augsnes apstrâdes veids atkarîgs no 

augsnes fiziskajâm îpaðîbâm. Lai 

uzlabotu augsnes produktivitâti, 

lektors ieteica: 

• apstrâdâjot augsni, samazinât 

pârbraucienu skaitu, 

• izvçlçties optimâlâko laiku 

augsnes apstrâdes operâcijâm, 

• samazinât augsnes sablîvçðanâs 

risku, 

• visâdâ veidâ palielinât trûdvielu 

saturu augsnç, 

• ievçrot pareizu augu maiòu, 

• laikus veikt augsnes kaïíoðanu, 

• nokârtot mitruma apstâkïus 

laukâ. 

Lai samazinâtu pârbraucienu 

skaitu, augsni apstrâdâjot, jâizmanto 

kompleksie agregâti. Piemçram, arkli 

ar augsnes pakotâjiem. To 

priekðrocîba - iespçja lîdz minimumam 

saîsinât laiku starp augsnes 

sagatavoðanu un sçju. Arðanu var 

apvienot ar augsnes apstrâdi, 

izmantojot augsnes apstrâdes 

agregâtu. Lektora minçtie 

izmçìinâjuma dati parâdîti 1. tabulâ. 

Var izmantot seklo arðanu. Tâ âtrâk 

un labâk sadrupina augsni, aizvieto 

lobîðanu. Var izmantot tieðo sçju, bet 

tad ir ïoti svarîgi ievçrot pareizu augu 

maiòu, lai izvairîtos no augu kaitçkïu 

un slimîbu pastiprinâtas izplatîbas. 

Lektors uzsvçra, ka ðim augsnes 

apstrâdes veidam ir priekðrocîbas, 

bet ir arî trûkumi. Zviedrijâ atseviðíâs 

saimniecîbâs un laukos graudu 

kombainu, kas kuï graudus, 

agregatç kopâ ar sçjmaðînu, kas sçj 

Augsnes apstrâde ziemas kvieðu sçjai 

rapðus. Novçrots, ka uz lauka 

palikuðie sasmalcinâtie salmi 

aizsargâ augsni no izþûðanas un pat 

palielina iesçtâs kultûras dîdzîbu. 

Gunnars Lundins ïoti atzinîgi 

izteicâs par augsnes arðanu 

pavasarî. Pçc viòa novçrojumiem, 

pavasara arðana var paâtrinât sçju 

par trim nedçïâm un samazinât 

slâpekïa zudumus par 

30procentiem. 

Lektors uzsvçra augu maiòas 

nozîmi, to raksturodams ar 

izmçìinâjumâ iegûtiem skaitïiem (sk. 

3. tabulu). 

Lektors arî atzîmçja, ka zâles 

audzçðana augu sekâ ievçrojami 

uzlabo augsnes struktûru. Pçdçjos 

gados Zviedrijâ ik dienu trijâs 

saimniecîbas beidz nodarboties ar 

lopkopîbu. Nav kur likt zâli un sienu. 

Zinâtnieki iesaka zemniekiem 10% 

zemes atstât papuvç, kurâ audzçt 

stiebrzâles un zaïmçslojuma augus. 

Tas palîdz cînîties ar nezâlçm, augu 

slimîbâm un kaitçkïiem, kâ arî uzlabo 

augsnes struktûru. 

1. tabula 

Raþa, kg/ha 

Arðana+intensîva sçklas gultnes sagatavoðana 6700 

Arðana+augsnes apstrâdes agregâts (Rexius Twin) vienâ braucienâ 6630 

Daþâdu augsnes apstrâdes sistçmu ekonomiskais rezultâts 

1996. - 2002. g. 

2. tabula 

Apstrâdes sistçma 

Normâla Bezarðanas Sekla Pielâgota 

apstrâde arðana apstrâde 

Raþa (kg/ha) 49104770 49905050 

Ienâkumi no graudiem, Ls/ha* 377,20366,23 383,04 387,43 

Apstrâdes izmaksas, Ls/ha* 87,72 54,83 62,14 73,10 

Rezultâts, Ls/ha* 289,48 311,41 320,91 314,33 

Piezîme: Latvijas bankas noteiktais valûtas kurss 27.11.2003. ir Ls 1 = SEK 0,0731 

Gads A B 

1998. Ziemas kvieði Ziemas kvieði 

1999. Ziemas kvieði Vasaras rapsis 

2000. Ziemas kvieði Ziemas kvieði 

2000. gada raþa, kg/ha 4590 5960 

3. tabula 

RAÞÎBA / NR.4 /

AUGKOPÎBA 18 

VAAD noteiktais lietojums Latvijas Republikâ reìistrçtajiem augu 

aizsardzîbas lîdzekïiem (23.09.2003.) 

Sfçra 267.7 e.k. - Sistçmas iedarbîbas aizsargâjoðs un ârstçjoðs fungicîds. Raþotâjs: Bayer CropScience AG 

Reì. Nr. 0210, reì. klase: 2. Darbîgâs vielas: ciprokonazols 80 g/l, trifloksistrobîns 187,5 g/l 

Apstrâdâjamâ 

kultûra 

Ziemas kvieði, 

vasaras kvieði 

Ziemas mieþi, 

vasaras mieþi 

Kaitîgais organisms 

Graudzâïu miltrasa (Erysiphe graminis), kvieðu 

plçkðòu plankumainîba (Septoria nodorum), 

kvieðu lapu pelçkplankumainîba (Septoria 

tritici), kvieðu dzeltenplankumainîba (Drechslera 

triticirepentis), brûnâ rûsa (Puccinia recondita), 

dzeltenâ rûsa (Puccinia striiformis) 

Graudzâïu miltrasa (Erysiphe graminis), pundurrûsa 

(Puccinia hordei), stiebrzâïu gredzenplankumainîba 

(Rhynchosporium secalis), mieþu lapu 

tîklplankumainîba (Pyrenophora teres) 

Preparâta 

deva, kg/ha 

0,8-1,0 

0,8 

Apstrâdes laiks, norâdîjumi, 

piezîmes 

Apsmidzinât profilaktiski vai arî, 

parâdoties slimîbas pirmajâm 

pazîmçm, sâkot no kultûrauga 

ceroðanas fâzes beigâm lîdz 

ziedçðanas sâkumam AS (29-61) 

Apsmidzinât, parâdoties slimîbas 

pirmajâm pazîmçm, sâkot no kultûrauga 

ceroðanas fâzes beigâm lîdz 

ziedçðanas sâkumam AS (29-61) 

Nogaidîðanas 

laiks dienâs 

Maksimâlais apstrâþu 

skaits sezonâ 

45 2 

45 2 

Danadims 40 e.k. - insekticîds, akaricîds. Sistçmas, pieskares un zarnu inde. Raþotâjs: Cheminova A/S 

Reì. Nr. 0211, reì. klase: 2. Darbîgâ viela: dimetoâts 400 g/l 


kultûra 


Preparâta 

deva, kg/ha 


piezîmes 


laiks dienâs 




vasaras kvieði, rudzi, 

tritikâle, ziemas 

mieþi, vasaras mieþi, 

auzas 

Ziròi lopbarîbai 

(graudi) 

Cukurbietes, 

lopbarîbas bietes, 

galda bietes 

Laputis (Aphididae) 0,4-0,8 

Labîbu lapgrauþi (Oulema spp.), melnâs 

stiebrmuðas (Oscinella spp.), tripði 

(Limothrips spp.) 

1,0-1,2 

Laputis (Aphididae), tumðais ziròu tinçjs 

(Laspeyresia nigricana) 

0,5-0,75 

Bieðu muða (Pegomyia betae) 0,4-0,8 

Bieðu spradzis (Chaetocnema concinna), 

bieðu kapracis (Blitophaga opaca), pupu 

laputs (Aphis fabae) 

0,5-1,0 

Kartupeïi sçklai Laputis (Aphididae) 0,5-1,0 

Âbeles, bumbieres 

Plûmes 

Zemenes 

Sîpolpuíes 

Krâðòumaugi (izòemot 

krizantçmas) 

Priedes kokaudzçtavâs 

un jaunaudzçs 

Lapu koki 

kokaudzçtavâs 

Smecernieki (Anthonomus pomorum, Phyllobius 

spp.), tinçji (Tortricidae), zâìlapsenes 

(Hoplocampa spp.), laputis (Aphididae), âbeïu 

lapu blusiòa (Psylla mali), mazais salnas 

sprîþmetis (Operophthera brumata) 

Zâìlapsenes (Hoplocampa spp.), laputis 

(Aphididae) 

Laputis (Aphididae), parastâ tîklçrce 

(Tetranychus urticae), zemeòu çrce 

(Tarsonemus pallidus) 

Sakòu çrces (Rhizoglyphus echinops), narciðu 

lielâ ziedmuða (Lampetia equestris), sîpolu 

ziedu muða (Eumerus strigatus) 

Laputis (Aphididae), tripði (Thripidae), 

parastâ tîklçrce (Tetranychus urticae) 

0,25-0,75 

0,05-0,10* 

1,2 

1,2 

0,1* 

0,5-1,5 

0,15* 

Prieþu mizas blakts (Aradus cinnarnomeus) 1,5-2,5 

Apsmidzinât, kaitçklim 

parâdoties 


parâdoties 


parâdoties 


parâdoties 


parâdoties 


parâdoties 

Apsmidzinât pçc raþas 

novâkðanas 

Sîpolus pirms izstâdîðanas uz 

15 minûtçm iemçrc 0,1% ðíîdumâ 


parâdoties 


parâdoties 

Laputis (Aphididae) 0,5-1,5 Apsmidzinât, kaitçklim 

Tinçji (Tortricidae), sprîþmeði (Geometridae) 0,5-1,5 

parâdoties 

30 1 

21 1 

35 1 

- 2 

35 1 

35 1 

- 1 

- 1 

- 2 

- 1 

- 2 

* Ieteicamâ darba ðíidruma koncentrâcija, % 

RAÞÎBA / NR.4 /

19 

AUGKOPÎBA 

Perfekts 500 S e.k. - insekticîds, akaricîds. Sistçmas, pieskares un zarnu inde. Raþotâjs: BASF A/S 

Reì. Nr. 0212, reì. klase: 2. Darbîgâ viela: dimetoâts 500 g/l 

Apstrâdâjamâ kultûra 

Ziemas kvieði, ziemas 

mieþi, rudzi, tritikâle, 

vasaras kvieði, vasaras 

mieþi, auzas 

Ziròi lopbarîbai 

(graudi) 

Cukurbietes 

Kartupeïi sçklai 

Galviòkâposti 

Zemenes 


Melnâ stiebrmuða (Oscinella frit, Oscinella 

pusilla), kvieðu vârpu pangodiòð (Contarinia 

tritici), oranþais stiebru pangodiòð (Sitodiplosis 

mossellana), labîbu lapgrauþi (Oulema lichenis, 

Oulema melanopus), tripði (Limothrips 

denticornis, Anaplothrips aculeatus), labîbu 

laputs (Sitobion avenae), ievu-labîbu laputs 

(Rhopalosiphum padi), kvieðu stiebru 

pangodiòð (Haplodiplosis equestris) 

Ziròu svîtrainais smecernieks (Sitona 

lineatus), ziròu tripsis (Kakothrips robustus), 

ziròu laputs (Acyrthosiphon pisum) 

Pïavu pûkainâ blakts (Lygus rugulipennis), 

bieðu kapracis (Blitophaga opaca), bieðu muða 

(Pegomyia betae), laputis (Aphis fabae, Myzus 

persicae), balandu pûcîte (Discestra trifolii) 

Krustzieþu vairogblakts (Eurydema oleracea), 

pupu laputs (Aphis fabae), krûkïu laputs (Aphis 

frangulae), pabçrzu laputs (Aphis nasturtii) 

Krustzieþu vairogblakts (Eurydema oleracea), 

krustzieþu zâìlapsene (Athalia rosae), kâpostu 

laputs (Brevicoryne brassicae) 

Zemeòu çrce (Tarsonemus pallidus), zemeòu 

zilais îssmeceris (Coenorrhinus germanicus), 

parastâ tîklçrce (Tetranychus urticae) 

Preparâta Apstrâdes laiks, norâdîjumi, 

deva, kg/ha piezîmes 

0,6 

0,6 

0,6 

0,6 

0,6 

0,7 


parâdoties 


parâdoties 


parâdoties 


parâdoties 


parâdoties 

Apsmidzinât pçc raþas 

novâkðanas 

Izmaiòas agrâk reìistrçta augu aizsardzîbas lîdzekïa lietojumâ 


laiks dienâs 



21 2 

21 1 

35 1 

- 2 

28 1 

- 1 

Lintûrs 70 d.g. - selektîvs, sistçmas iedarbîba, augi uzòem caur lapâm un saknçm. Raþotâjs: Syngenta Crop Protection AG 

Reì. Nr. 0136, reì. klase: 2. Darbîgâs vielas: triasulfurons 4,1%, dikamba 65,9% 


kultûra 


rudzi 


Preparâta 

deva, kg/ha 

Îsmûþa un daudzgadîgâs divdîgïlapju nezâles 0,15-0,18 


piezîmes 

Apsmidzinât sçjumus rudenî, sâkot no 

graudaugu 4 lapu stadijas (AS 14) 


laiks dienâs 



- 1 

Jauna kûtsgrâmata 

Latvijas lauksaimniecîbas universitâtes (LLU) Tehniskajâ fakultâtç 

5. decembrî tika atvçrta jauna, vçrtîga grâmata. Tâs autoru kolektîvs: Ziedone 

Bçrziòa (ZM), Daina Kairiða (LLU), Armîns Laurs (LLU), Juris Priekulis (LLU, 

autoru kolektîva vadîtâjs), Silvija Ðtrausa (LLU) un Ausma Veìe (Cûku 

ciltsdarba centrs) ir zemniekiem un lauku uzòçmçjiem labi pazîstami 

speciâlisti. 

Savukârt izdevuma recenzentu - profesora Jâzepa Sprûþa, Latvijas piena 

raþotâju asociâcijas valdes priekðsçdçtâjas Ilzes Aizsilnieces, Latvijas cûku 

audzçtâju asociâcijas zootehniíes Anitas Leitânes-Osîtes atzinums apliecina 

grâmatas praktisko lietderîbu. 

Ieteikumus izdevuma veidoðanâ devuði arî SIA WestfaliaSurge Baltija 

direktors Andris Kurga, SIA Profarm vadoðais speciâlists Kristaps Melbârdis, 

Jelgavas reìionâlâs vides pârvaldes direktors Hardijs Verbelis un daïas 

vadîtâja Anna Joòeva. 

Grâmatâ ir èetras lielas sadaïas: Piena lopkopîba, Gaïas liellopu audzçðana, 

Cûkkopîba, Liellopu un cûku mîtòu tehnoloìiskâ projektçðana. 

RAÞÎBA / NR.4 /

AUGKOPÎBA 

20 

Jaunas augsnes apstrâdes tehnoloìijas Lietuvâ 

Agita Pâvule 

Lietuvas firma Laumetris 

Ðogad starptautiskajâ izstâdç 

Lauksaimniecîbas tehnika 2003 un 

Lauku sçta 2003 izstâþu kompleksâ 

Râmava îpaði aktîvi savu tehniku 

demonstrçja Lietuvas firma 

Laumetris. Tâ nodarbojas ar lauksaimniecîbas 

tehnikas projektçðanu, 

izgatavoðanu un pakalpojumiem. 

Firma izgatavo kombinçtos augsnes 

apstrâdes agregâtus sçjai, lobîtâjus 

un disku ecçðas ar darba platumu no 

2,4 lîdz 6 metriem, 2-8 korpusu 

parastos un maiòvçrsçju arklus, 

smagos ruïïus ar izlîdzinâtâjiem, 

piekabes iekrâvçjus, disku 

sçjmaðînas un miglotâjus. 

Firmas produkcijas oficiâlais 

izplatîtâjs Latvijâ ir SIA Agra-Vita, ko 

vada Jâzeps Kivlenieks. Viòð 

atgâdinâja, ka Lietuvâ lauksaimniecîbas 

maðînbûve ir saglabâta. 

Paðlaik lîderis lauksaimniecîbas 

tehnikas raþoðanâ Lietuvâ ir firma 

Laumetris. Tâs produkcija kvalitâtes 

ziòâ neatpaliek no ârzemju labâko 

firmu raþojumiem, taèu ir ievçrojami 

lçtâka. Pçdçjâ laikâ zemnieki Lietuvâ 

sâk interesçties par minimâlo 

augsnes apstrâdi. 

Par bezarðanas tehnoloìijas 

veidiem 

Seminârâ par augsnes apstrâdes 

tehnoloìijâm referçja Lietuvas 

Zemkopîbas institûta zemkopîbas 

nodaïas vadîtâjs Virginijs Feiza. Viòð 

norâdîja, ka ðîs nodaïas galvenais 

pçtniecîbas darbu virziens ir augsnes 

apstrâde. Konkurence lauksaimniekiem 

Eiropas Savienîbâ (ES) bûs liela, 

tâdçï jâdomâ, kâ pastâvçt par sevi, jau 

laikus jârûpçjas par to, kâ raþot lçtâk. 

ASV, Brazîlijâ, Argentînâ, kâ arî citâs 

valstîs fermeri lielâs platîbâs augsnes 

apstrâdç izmanto bezarðanas 

tehnoloìiju, kas produkcijas raþoðanu 

ievçrojami palçtina. 

Lietuvas apstâkïos dominç trîs 

augsnes apstrâdes tehnoloìijas: 

• tradicionâlâ arðana; 

• minimâlâ - bez augsnes arðanas, 

to aizvietojot ar smago kultivçðanu 

vai vieglu lobîðanu; 

• tieðâ sçja rugainç. 

Artas un neartas augsnes 

apstrâdes atðíirîbas 

Lielâkâ daïa lauku Lietuvâ tiek arti. 

Daudzi zemnieku arðanai vairs 

neizmanto padomju laika arklus, bet 

iegâdâjas mûsdienu modernizçtos 

uzkarinâmos maiòvçrsçjarklus, kas 

garantç kvalitatîvu arumu un 

turpmâko augsnes apstrâdi. 

Konstatçts, ka arðana ar tiem 

nodroðina labâku augsnes 

aramslâòa apvçrðanu un par 10-20% 

samazina degvielas patçriòu. 

Uzartâs augsnes tâlâkai apstrâdei 

izmanto augsnes pirmssçjas 

apstrâdes agregâtus. Tie garantç 

zinâtniski pamatotu sçklu gultnes 

sagatavoðanu un lîdz ar to sçklu âtru 

un vienmçrîgu sadîgðanu. 

Izmaiòas notikuðas arî augsnes 

pirmssçjas apstrâdç. Senâk ieteica 

augsnes pirmssçjas apstrâdi veikt 

8-10 cm, pat 12 cm dziïi. Tagad - tikai 

2-4 cm dziïu pirmssçjas augsnes 

apstrâdi sçklas gultnes izveidoðanai. 

Augsne jâapstrâdâ sçklas sçðanas 

dziïumâ. Lai augsnes apstrâdei 

varçtu izmantot modernos augsnes 

pirmssçjas apstrâdes agregâtus, 

augsnei jâbût kvalitatîvi uzartai. Ja tâ 

nav bijusi uzarta vienâdâ dziïumâ, 

sagatavot labu sçklas gultni nav 

iespçjams. 

Zemkopja sapnis ir iegût ne tikai 

labu, augstvçrtîgu un bagâtîgu raþu, 

bet arî pazeminât produkcijas 

paðizmaksu. Iztikt bez arðanas, kas ir 

viens no smagâkajiem darbiem un 

prasa lielu enerìijas patçriòu, viòam 

bûtu liels ieguvums. 

Jau 1924. gadâ Lietuvas Zemkopîbas 

institûtâ Dotnuvâ veiktie 

augsnes apstrâdes izmçìinâjumi 

pierâdîja, ka laukos, kur nav 

izveidojies biezs iekultivçtas augsnes 

slânis un netiek dots mçslojums 

pietiekamâ daudzumâ, seklas (15 cm) 

arðanas rezultâtâ pazeminâjâs visu 

audzçto lauksaimniecîbas kultûru 

raþas. Bet tur, kur katru gadu lauku 

bagâtîgi mçsloja, augsnes dziïarðanai 

salîdzinâjumâ ar seklo augsnes 

apstrâdi priekðrocîbu nebija. 

Lai salîdzinâtu daþâdas augsnes 

apstrâdes metodes, Dotnuvâ 

iekultivçtâ vieglâ smilðmâla augsnç 

1955. gadâ iekârtoja izmçìinâjumus. 

Ðie izmçìinâjumi turpinâs vçl ðodien. 

Pçta daþâdas augsnes apstrâdes 

sistçmas: 

• tradicionâlâ augsnes apstrâdes 

sistçma - augsnes arðana - katru 

rudeni 25 cm dziïi; 

• sekla augsnes apstrâde 10-12 cm 

dziïi; 

• minimâlâ augsnes apstrâde ar 

daþâdu augsnes arðanas dziïumu 

(vienu gadu 10-12 cm, otru - 25 cm); 

• augsnes apstrâde pçc 

nepiecieðamîbas - tiek pievçrsta 

uzmanîba augsnes blîvumam, 

sçjumu nezâïainîbai un audzçjamâs 

kultûras prasîbâm. 

Lietuvas Zemkopîbas institûta 

izmçìinâjumi 

Izmçìinâjumi ierîkoti uz zema, 

vidçja un intensîva mçslojuma fona. 

Tajos iegûtie dati parâdîja, ka 

atseviðíos gados raþas, òemot vçrâ 

daþâdas augsnes apstrâdes 

sistçmas, zemâ mçslojuma fonâ ir 

svârstîgas, bet atðíirîbas lielâkoties 

bija nebûtiskas. Lietojot intensîvu 

mçslojumu, kultûraugu raþîba 

palielinâjâs un pie visâm augsnes 

apstrâdes sistçmâm bija vienâda. 

Seklâ arðana, kur lietots intensîvs 

mçslojums, kultûraugu raþîbu 

nepazeminâja. Nepalielinâjâs arî 

nezâïainîba. Nebija pasliktinâjuðâs 

vieglâ smilðmâla augsnes fiziskâs 

îpaðîbas. 

Iegûtie rezultâti liecina, ka Lietuvâ 

augsni var apstrâdât seklâk, bet 

atseviðíos gadîjumos - no augsnes 

rudens apstrâdes atteikties visâ 

pilnîbâ. Tomçr izmçìinâjumu 

veikðanas laikâ noskaidrojâs, ka 

augsnes arðanas iedarbîba uz 

augsni un raþu nav vienâdi un 

nepârprotami vçrtçjama. Lai atteiktos 

no augsnes arðanas, jâbût 

sasniegtam jau noteiktam augsnes 

iekultivçðanas lîmenim. Aramkârtâ 

jâbût biezam neitrâlam trûdvielu 

slânim ar labu augsnes struktûru. 

Laukiem - lîdzeniem ar sakârtotiem 

mitruma apstâkïiem, attîrîtam no 

daudzgadîgajâm nezâlçm. Saimniekojot 

laukâ jâievçro vajadzîgâ 

kultûraugu maiòa augu sekâ. Visi 

lauku darbi jâveic savlaikus un 

kvalitatîvi. Tikai tâdos laukos arðana 

pilnâ aramkârtas dziïumâ kâ 

agrotehniska prasîba zaudç savu 

seviðíi svarîgo nozîmi un to var 

nomainît ar seklu arðanu vai 

atteikties no tâs. 

RAÞÎBA / NR.4 /

21 

AUGKOPÎBA 

Ja augsne ïoti sausa un arðana 

apgrûtinâta, jâlieto lobîtâji. To 

uzdevums - nogriezt nezâïu saknes 

un sajaukt augu atliekas ar augsni, 

lai sâktos to sadalîðanâs. Tâ 

apstrâdâtus laukus pçc ilggadîgo 

nezâïu ataugðanas un viengadîgo 

nezâïu sadîgðanas var uzart vai 

apmiglot ar herbicîdiem, pçc 

augsnes sagatavoðanas apsçt ar 

graudaugiem, izmantojot disku 

sçjmaðînas. 

Dotnuvâ ierîkoti izmçìinâjumi ar 

daþâdiem augsnes apstrâdes 

agregâtiem, tostarp ar augsnes 

frçzçm, augsnes pirmssçjas 

apstrâdes agregâtiem. Dotnuvas 

speciâlisti sadarbojas ar firmâm, kas 

pârdod tehniku un vienojas par 

izmçìinâjumu ierîkoðanu ar ievesto 

tehniku, lai novçrtçtu tâs piemçrotîbu 

Lietuvas apstâkïiem. 

Pirmie izmçìinâtâji - stiprie 

zemnieki 

Lietuvâ ir zemnieki un apvienîbas, 

kas jau vairâkus gadus augsni near. 

Tâs ir stipras saimniecîbas gan 

ekonomiskâ, gan organizatoriskâ 

ziòâ, kuras saimnieko labâkajâs 

Lietuvas augsnçs. Ðajâs saimniecîbâs 

izmanto sçjmaðînas sçðanai 

rugainç, ar kuru palîdzîbu sçj 

graudaugus, pâkðaugus, kukurûzu, 

ziemas un vasaras rapðus. Pçc ðo 

zemnieku domâm, sçja rugainç ir 

Nenokavçjiet pieteikties! 

Aija Miíelsone, APC 

Ir noslçgusies kârtçjâ BO VSIA 

Agroíîmisko pçtîjumu centrs (APC) 

augðòu agroíîmiskâs izpçtes lauku 

darbu sezona. Aizvadîtais gads bijis 

veiksmîgs gan darbu izpildîtâjiem, gan 

pasûtîtâjiem. Atðíirîbâ no iepriekðçjiem 

gadiem lauksaimnieki saòçmuði 

lielâku valsts atbalstu - Ls 80 tûkst. 

subsîdiju augðòu agroíîmiskajai 

izpçtei. Valsts sedza 70- 75% no 

kopçjâm darbu izmaksâm, zemes 

lietotâja iemaksa aizvadîtajâ gadâ bija 

25 - 30%. Pasâkuma administrçðanu 

veica Lauku atbalsta dienesta (LAD) 

reìionâlâs pârvaldes, pieòemot 

pieteikumus un slçdzot lîgumus ar 

zemes lietotâjiem. 

perspektîva labi iekultivçtâs 

augsnçs, kur iznîcinâtas ilggadîgâs 

un viengadîgâs nezâles, sakârtoti 

mitruma apstâkïi un ievçrota augu 

seka. 

Lietuvas Zemkopîbas institûtâ veic 

arî izmçìinâjumus ar sçðanu 

rugainç. Konstatçts, ka, sçjot 

rugainç, sausâ augsnç bieþi virs 

sçklâm paliek vaïçjs sçklas izsçðanai 

izveidotais kanâls un, salîdzinot ar 

platîbâm, kur veikta tradicionâlâ 

augsnes apstrâde, sçklas tâdçï 

sadîgst gausâk un nevienmçrîgâk. 

Tajos izmçìinâjuma laukos, kur 

pirms sçjas veica augsnes lobîðanu 

un sçja pçc tam, esot iespçjams 

iegût tâdu paðu ziemas kvieðu raþu 

kâ variantos ar tradicionâlo augsnes 

apstrâdi. 

Pârbauda arî augsnes apstrâdes 

agregâtu un tieðâs sçjas iespçjas 

rugainç, ja uz lauka ir salmi un lauks 

ir bez salmiem, kâ arî vçrtç sçjumu 

nezâïainîbu. Pçta mieþu sakòu 

izvietojumu augsnç atkarîbâ no 

augsnes apstrâdes tehnoloìijas un 

tieðâs sçjas rugainç. Bez augsnes 

apstrâdes rugainç sçtiem mieþiem 

veidojas ïoti kompakts, neliels sakòu 

kamols. 

Firmas sadarbîba ar 

Zemkopîbas institûtu 

Sava ziòojuma nobeigumâ V. Feiza 

uzsvçra, ka augsnes apstrâdi nevar 

Augðòu agroíîmiskâ izpçte 

2003. gadâ ar valsts atbalstu veikta 

383 saimniecîbâs. Lauksaimniecîbâ 

izmantojamâs zemes platîba - sâkot 

no 2 lîdz 180 ha vienâ saimniecîbâ. 

Kopumâ apsekots 26391 ha un 

noòemts 12831 vidçjais augsnes 

paraugs. Pieðíirto subsîdiju apjoma 

pilnîga izmantoðana bija iespçjama, 

pateicoties labai sadarbîbai starp LAD 

reìionâlajâm pârvaldçm un APC. 

Visvairâk lauksaimniecîbâ izmantojamâs 

zemes ðajâ gadâ apsekots 

Saldus (2112 ha), Jçkabpils 

(1874 ha), Rçzeknes (1839 ha), 

Tukuma (1695 ha) un Dobeles 

(1692 ha) rajonâ. Priecç lielâ interese 

par augðòu apsekoðanu Gulbenes, 

Limbaþu, Balvu, Daugavpils, Valkas, 

Valmieras un Preiïu rajonâ, kur 

augðòu agroíîmiskâ apsekoðana 

veikt pçc ðablona. Tâ atkarîga no 

katras saimniecîbas augsnes un 

ekonomikas apstâkïiem. 

Firmas Laumetris direktors Jons 

Putns atzina: firmai izveidojusies 

laba sadarbîba ar Lietuvas 

Zemkopîbas institûtu. Piemçram, 

tehnikas izmantoðanâ ir daudz 

problçmu. Viena no tâm - salmi. Lai 

sekmîgi varçtu augsni apstrâdât, 

zemniekiem jâiegâdâjas salmu 

smalcinâtâji, seviðíi tiem, kas 

apstrâdâ lielas zemes platîbas. Tas 

pats sakâms par zaïmçslojuma 

kultûrâm. Arî tâs pirms augsnes 

apstrâdes labâk ir nopïaut un 

sasmalcinât. 

Ierîkojot izmçìinâjumus ar jauno 

tehniku, Lietuvas Zemkopîbas 

institûta speciâlisti var dot padomu, 

kâ pareizâk ðo tehniku izmantot. 

J. Putns iesaka zemniekiem 

iegâdâties kombinçtâs sçjmaðînas, 

lai ar vienu braucienu varçtu izsçt 

minerâlmçslus un graudus. Firma 

raþo arî kvalitatîvus smidzinâtâjus 

augu aizsardzîbas lîdzekïu 

izsmidzinâðanai, daþâda izmçra 

piekabes, veltòus, kâ arî citas 

lauksaimniecîbas maðînas un 

inventâru. Visa firmas raþotâ tehnika 

atbilst Eiropas sertifikâcijas prasîbâm. 

Pçc teorçtiskâs daïas firmas 

Laumetris tehniku varçja aplûkot arî 

darbâ tehnikas demonstrçjumu 

tîrumâ. 

veikta 1000 ha un lielâkâ platîbâ. 

Vismazâk platîbu apsekots 

Liepâjas (87 ha), Alûksnes (199 ha), 

Talsu (211 ha) un Cçsu (239 ha) 

rajonâ. 

Valsts subsîdiju projektâ nâkamajam 

gadam augðòu agroíîmiskajai 

izpçtei paredzçti Ls 100 tûkst. Saistîbâ 

ar Latvijas iestâðanos ES nacionâlâs 

subsîdijas augðòu agroíîmiskajai 

izpçtei bûs izmantojamas tikai 

2004. gada sâkumâ. 

Aicinâm visus zemes apsaimniekotâjus 

sekot jaunâkajai 

informâcijai, lai nenokavçtu 

pieteikumu iesniegðanu augðòu 

agroíîmiskajai izpçtei! 

Vçlot veiksmîgu Jauno gadu visiem 

zemes kopçjiem, Agroíîmisko 

pçtîjumu centrs aicina uz sadarbîbu! 

RAÞÎBA / NR.4 /

AUGKOPÎBA 

22 

Kas ietekmç kartupeïu kvalitâti 

Lîvija Zariòa, Dr. agr. 

Patçrçtâji ievçrojuði, ka ðogad 

kartupeïu kvalitâte ir ievçrojami 

sliktâka: glabâtuvçs vairâk puvuðo 

bumbuïu, vizuâli veselajiem pçc to 

nomizoðanas iekðçjâ konsistencç 

bieþi vien atklâjas daþâdas nokrâsas 

plankumi. 

Ïoti vispârîgâ veidâ var 

aizbildinâties ar diviem iemesliem, 

kuri kopumâ ir pareizi, jo ietver sevî 

praktiíu novçrojumus un daudzu 

zinâtnisko pçtîjumu rezultâtus. 

1. Kartupeïi aug dabîgâ vidç, kurâ 

ir noteikts daudzums daþâdu 

mikroorganismu (ieskaitot kartupeïu 

slimîbu izraisîtâjus), kuri pçc 

iekïûðanas bumbuïos (galvenokârt 

caur mehâniskajâm traumâm) tiem 

optimâlos apstâkïos savairojas un 

pâròem auga daïas. 

2. Kvalitatîvas raþas veidoðanâs 

procesâ svarîga nozîme ir labiem 

augðanas apstâkïiem: nodroðinâjumam 

ar siltumu, mitrumu, barîbas 

elementiem un gaisu. Jebkura 

novirze no optimâlajiem apstâkïiem 

saistîta ar raþas kvalitâtes 

pazeminâðanos, jo izraisa tâ dçvçtâs 

funkcionâla rakstura slimîbas. 

Kartupeïu audzçtâju ziòâ ir 

censties strâdât tâ, lai raþai 

nevçlamie mikroorganismi nesavairotos 

un nenokïûtu bumbuïos, kâ arî 

nodroðinât raþas veidoðanai vçlami 

labâkos augðanas apstâkïus. 

Diemþçl ne vienmçr pietiek zinâðanu 

par auga vajadzîbâm konkrçtâ vietâ 

(laukâ), ne vienmçr dabâ viss notiek 

pçc pasûtîjuma, un ne vienmçr ir 

pietiekama rocîba. Tâdçï bez 

konkrçtu apstâkïu izzinâðanas nav 

iespçjams precîzi atbildçt uz ðo 

vienkârðo jautâjumu: kâpçc Lai 

ðâdas atbildes varçtu dot, visâ 

pasaulç tiek veikti attiecîgi zinâtniskie 

pçtîjumi. 

Patçrçtâjiem vislielâkâs raizes 

sagâdâ bumbuïu mîkstuma 

melnçjumi, jo tie ârçji nav saredzami. 

Kartupeïu bumbuïu mîkstuma 

melnçðanu izraisa divi cçloòi. 

1. Funkcionâla rakstura slimîbas 

(funkcionâli traucçjumi), kas rodas, 

nenodroðinot optimâlus augðanas 

apstâkïus. 

2. Bumbuïu mehâniskâ traumçðana 

raþas novâkðanas, transportçðanas 

un pârbçrðanas procesâ, kad audu 

melnçðana rodas kâ atbildes reakcija 

uz mehânisku iedarbîbu. 

Informâcijai par bumbuïu 

mîkstuma melnçjumu raðanâs 

iemesliem un iespçjamai 

izskaidrojuma raðanai konkrçtâ vietâ 

piedâvâju zinâtnisko pçtîjumu 

apkopojumu. 

Bumbuïu rûsainîba jeb 

dzelzs plankumainîba 

Saslimðanas gadîjumâ bumbuïa 

iekðienç parâdâs nenoteiktas formas 

rûsgani - brûni plankumi, kas 

visbieþâk izvietojuðies vadaudu 

sistçmas gredzena tuvumâ, tâ 

iekðpusç, taèu var atrasties arî citâ 

bumbuïa mîkstuma daïâ. Ir divu 

veidu plankumi: sîkie, pa visu 

mîkstumu, un lielâkie, kas 

izvietojuðies kambiâlâ (vadaudu) 

gredzena abâs pusçs. Ðîs slimîbas 

gadîjumâ plankumi uz bumbuïa 

virsmas parâdâs ïoti reti. 

Slimajos bumbuïos ir ievçrojami 

zemâks cietes un askorbînskâbes 

daudzums. Slimîba îpaði izpauþas 

vieglâs augsnçs, kur nav pietiekams 

barîbas elementu un ûdens 

daudzums. Sausos gados bumbuïu 

dzelzs plankumainîba var parâdîties 

arî smagâkâs augsnçs. 

Saslimðanas cçlonis - nelabvçlîgi 

augsnes apstâkïi, îpaði sausumâ un 

pie augstas temperatûras. Tâdâs 

augot, samazinâs fotosintçzes 

efektivitâte un krasi palielinâs 

oksidçðanâs procesu aktivitâte. 

Process aktivizçjas, ja augsnç 

paaugstinâts dzelzs un alumînija, bet 

nepietiekams fosfora saturs. 

Bumbuïu vadaudu 

sistçmas melnçðana 

Slimîba rodas, ja salnu dçï agri 

pavasarî iet bojâ laksti vai arî tie 

inficçti ar sçòu izraisîtâm vîtçm. Arî to 

sekmç bagâtîgi dzelzs un alumînija 

krâjumi augsnç. Saslimðanas 

gadîjumâ vadaudu sistçma pa 

gredzenu kïûst tumði brûna. Stolonu 

galâ parasti krâsojums ir intensîvâks. 

Sastopami arî gadîjumi, kad 

bumbuïu mîkstuma melnçðanu 

izraisa sîkie patogçnie organismi, 

piemçram, sçne Macrosporium 

Solani Ell.et.Mart. karstâ un mitrâ 

laikâ izraisa makrosporiozi. 

Saslimðanas gadîjumâ uz 

bumbuïiem veidojas melni, viegli 

iespieduðies daþâdas formas 

plankumi, caur kuriem turpmâk 

notiek inficçðanâs ar puvçm. 

Mehâniskâ traumçðana 

Taèu visbieþâk bumbuïu mîkstuma 

melnçðana rodas mehâniskâs 

traumçðanas rezultâtâ. Mehâniski 

izraisîtie bojâjumi rodas pie nelieliem 

triecieniem, kas audus bojâ 5-10 mm 

dziïumâ, vai arî pie nelieliem 

saspiedumiem. Ðîs traumas no 

ârpuses nav redzamas, bumbuïa 

mîkstumâ tâs izpauþas neliela 

diametra tumðu plankumu veidâ, kas 

konstatçjami pçc noteikta glabâðanas 

perioda (pie augstâkas temperatûras 

âtrâk, pie zemâkas - vçlâk). 

Melnçjuma krâsojums atkarîgs no 

bumbuïa gatavîbas pakâpes: agri 

novâktiem (fizioloìiski jaunâkiem) 

bumbuïiem krâsojums ir brûngans, 

vçlâk novâktiem (fizioloìiski 

vecâkiem) - pelçcîgi zils vai zili melns. 

Augu audu melnçðana pçc to 

ievainoðanas saistîta ar tajos esoðo 

vielu grupu - polifenoliem (cikliskiem 

savienojumiem, kuros ûdeòraþa 

atomi izvietoti cikliskâ kârtîbâ, 

veidojot gredzenus). Visi fenoli viegli 

oksidçjas. Netraumçtâs ðûnâs ðie 

fenolu savienojumu oksidçðanâs 

produkti atbilstoðu fermentu 

darbîbas rezultâtâ atjaunojas, t.i., 

notiek atgriezenisks process. 

Traumçtajâs ðûnâs fermentu 

saskaòotâ darbîba tiek pârtraukta un 

ðûnas zaudç spçju atjaunot 

oksidçðanâs produktus. 

Veselâ, netraumçtâ ðûnâ fenola 

savienojumi galvenokârt lokalizçti 

vakuolâs un ietverti îpaðâ membrânâ 

- tonoplastâ, kas regulç polifenolu 

u.c. vakuolâs ietilpstoðo vielu 

izkïûðanu no tâm citoplazmâ. 

Ðûnapvalka saârdîðanas rezultâtâ 

krasi izmainâs ðûnas iekðçjais 

spiediens, un membrâna pârtrûkst. 

Tâdçjâdi polifenoli izkïûst citoplazmâ, 

un veidojas tumðas krâsas 

savienojumi (melanîns), kas izraisa 

olbaltumvielu denaturalizâciju un 

audu tumðoðanos. 

RAÞÎBA / NR.4 /

23 

AUGKOPÎBA 

Mîkstuma melnçðanas pakâpe 

atkarîga no daudziem faktoriem. 

Nosacîti tos var iedalît divâs grupâs: 

iekðçjie (bumbuïu îpaðîbas) un ârçjie 

(klimats, augsne, agrotehnika, darba 

kultûra) faktori, taèu tîro viena vai 

otra faktora ietekmi no kâda cita ir ïoti 

grûti norobeþot. Tie visi ir savstarpçji 

saistîti. 

Bumbuïu îpaðîbas 

Cieða saistîba ar audu melnçðanu 

pie triecieniem ir sausnas saturam 

bumbuïos. Jo sausnas vairâk, jo 

melnçðana palielinâs. To izskaidro kâ 

nelabvçlîgas audu struktûras sekas. 

Bumbuïiem ar augstu sausnas 

saturu parasti ir lielâkas ðûnas un 

lielâki cietes graudiòi. Savukârt, jo 

lielâkas ðûnas, jo lielâka arî 

starpðûnu telpa un lîdz ar to mazâks 

ðûnu blîvums un mehâniskâ izturîba. 

Mîkstuma melnçðanu ietekmç arî 

sausnas frakciju sadalîjums: jo 

sausnâ vairâk celulozes, jo vairâk 

ðûnu sieniòu materiâla un bumbuïi 

izturîgâki. 

Audu melnçðanu ietekmç bumbuïa 

temperatûra. Tai palielinoties no 1 

lîdz 12 0 C, melnçðana krasi samazinâs, 

bet, temperatûrai paaugstinoties 

lîdz 18 0 C - ne tik krasi. Ðîs 

izmaiòas tiek saistîtas ar audu 

elastîbas palielinâðanos augstâkâ 

temperatûrâ. Izpçtîts, ka pie 10 0 C 

krâsojums savu maksimumu 

sasniedz pirmajâs 48 stundâs, bet 

reakcija uz triecieniem pie 40 0 C ilgst 

tikai 4-6 stundas. 

Konstatçta cieða saistîba starp 

mîkstuma melnçðanu un oksidçðanâs 

reakcijâs iesaistîtajâm vielâm, 

piemçram, tirozîna, fenolâzes u.c. 

Intensîvâk mîkstuma melnçjumi 

veidojas tur, kur tirozîna un fenolâzes 

aktivitâte ir visaugstâkâ. Agrînâm 

ðíirnçm tirozîna ir mazâk nekâ 

vçlînâm. Nogatavoðanâs posmâ 

tirozîna saturs pieaug. 

Izturîbu pret mîkstuma melnçðanu 

palielina augsts kâlija saturs 

bumbuïos. Tâ saturam pieaugot, 

bumbulî samazinâs sausnas saturs, 

un audi ir elastîgâki. Turklât lîdz ar 

kâlija satura palielinâðanos 

samazinâs fenola savienojumu 

daudzums un paaugstinâs 

citronskâbes saturs. Tas savukârt 

samazina audu krâsoðanâs 

intensitâti. 

Ârçjie faktori 

• Mçslojums 

Samçrâ plaði ir izpçtîta mçslojuma 

ietekme uz bumbuïu mîkstuma 

melnçðanu. Noskaidrots, ka slâpekïa 

mçslojums melnçðanas tendenci 

palielina, bet bagâtîgs kâlija 

mçslojums - samazina. Fosfora 

mçslojuma ietekme nav izteikta. Taèu 

jâuzsver - ja mçslojumâ esoðie 

barîbas elementi sabalansçti 

optimâlâs devâs, neizpauþas arî 

kâlija un slâpekïa ietekme. 

• Kartupeïu stâdîðanas un raþas 

novâkðanas termiòi 

Bumbuïu mîkstuma melnçðana 

atkarîga arî no kartupeïu stâdîðanas 

un raþas novâkðanas termiòa. Vairâk 

melnç bumbuïi no agrâkiem 

stâdîjumiem, jo tie novâkðanas laikâ 

sasniedz lielâku fizioloìisko gatavîbu. 

Jo bumbuïi ir gatavâki, jo 

izteiktâka ir to krâsoðanâs intensitâte. 

Agri novâktiem bumbuïiem ir 

mazâks sausnas saturs, tâdçï tie arî 

mazâk melnç. 

Raþas novâkðana vçlos termiòos 

bieþi vien saistîta ar nepiemçrotiem 

klimatiskajiem apstâkïiem, piemçram, 

rudens salnâm. Tas saistîts ar 

pazeminâtu augsnes un lîdz ar to arî 

bumbuïu temperatûru, kâ dçï 

traumçðanas iespçjamîba palielinâs. 

• Augðanas vieta 

Par augðanas vietas ietekmi uz 

mîkstuma melnçðanu ir pretrunîgi 

dati. Konstatçts, ka mâla augsnçs 

auguðie bumbuïi melnç vairâk nekâ 

smilts augsnçs auguðie, ko izskaidro 

ar kâlija satura bûtiskâm atðíirîbâm. 

Vairâk melnç mitrâs vietâs auguðie 

bumbuïi. 

• Bumbuïu brîvâs kriðanas 

augstums 

Bumbuïu mîkstuma melnçðana 

vçrojama visos gadîjumos, kad 

bumbuïu brîvâs kriðanas augstums 

pârsniedz 30cm. Savukârt kartupelim 

krîtot uz citiem kartupeïiem vai 

gumijotas virsmas - sâkot no 50 cm. 

• Uzglabâðanas laiks 

Uzglabâðanas laikâ izturîba pret 

melnçðanu samazinâs, jo lîdz ar 

bumbuïu vecuma palielinâðanos 

paaugstinâs arî tajos esoðâ tirozîna, 

bet samazinâs organisko skâbju 

saturs. Ðajâ posmâ samazinâs 

bumbuïu elastîba, un tâtad arî 

izturîba pret melnçðanu. Jâòem vçrâ, 

ka lielos sabçrumos uz apakðçjâ 

slâòa bumbuïiem ir liels spiediens, 

tâpçc tie parasti ir ar stipriem 

melnçjumiem. 

Citvalstu pieredze 

Iepriekð minçtais liecina, ka 

kartupeïu bumbuïu îpaðîbas pastâv 

daudzâs mainîgâs attiecîbâs. Tikai 

apkopojot daþâdos apstâkïos gûto 

pieredzi, iespçjams rast attiecîgo 

izskaidrojumu. Tâpçc arî visâ pasaulç 

zinâtnieki regulâri tiekas lielâka vai 

mazâka mçroga konferencçs. 

Latvijas kartupeïu pçtniekiem 

nozîmîgâkâ bija piedalîðanâs Eiropas 

Kartupeïu audzçtâju asociâcijas 

rîkotajâ triennâlç (15. pçc kârtas) 

Hamburgâ iepriekðçjâ gada vasarâ, 

kur tika gûtas jaunas atziòas arî par 

ðo aktuâlo tçmu. Proti, Ðveices 

zinâtnieki par kartupeïu saslimðanas 

galveno cçloni uzskata baroðanâs 

traucçjumus, îpaði nepietiekamu 

nodroðinâjumu ar kalciju bumbuïu 

veidoðanâs procesâ, piebilstot, ka 

slimîbu var saasinât neregulâra 

ûdens apgâde, nepiemçrota augsne 

un temperatûra, kâ arî nepiemçrotas 

ðíirnes izvçle. Pçtot stâdîðanas 

termiòa ietekmi, konstatçts, ka 

agrajos stâdîjumos slimîba izpauþas 

vairâk. Papildu mçsloðana ar kalciju 

caur lapâm rûsainîbu nemazinâja. 

Savukârt poïu zinâtnieki, speciâlos 

apstâkïos (t.s. provokâcijas fonâ) 

salîdzinot seðus daþâda ilguma 

sausuma periodus, konstatçjuði, ka 

plankumainîba krasi palielinâs, ja 

sausuma periods turpinâs 5-6 nedçïas 

pçc bumbuïu izveidoðanâs. 

Tikai pazîstot kartupeïu vispârçjâs 

bioloìiskâs prasîbas un cenðoties 

tâs apmierinât, raþotâjs spçs saraþot 

un nogâdât lîdz patçrçtâjam 

kvalitatîvu produkciju. Der atcerçties, 

ka fizioloìiska rakstura izraisîtie 

melnçjumi uz nâkamâ gada raþu 

nepâriet, kâ tas ir gadîjumos, kad 

melnçðanu izraisîjusi inficçðanâs ar 

kâdu no puvçm. Tâpçc labas 

kvalitâtes raþas ieguvç bez pareizas 

audzçðanas tehnoloìijas nodroðinâðanas 

izðíiroða nozîme ir veselam 

sçklas materiâlam, ko spçj 

nodroðinât specializçtas sçklaudzçðanas 

saimniecîbas. 

RAÞÎBA / NR.4 /

AUGKOPÎBA 24 

Komposts bioloìiskajai lauksaimniecîbai 

Dr. biol. Dz. Zariòa 

Mag. agr. L. Dubova 

Aktuâlâ problçma - 

organiskie atkritumi 

Cilvçku skaita intensîvâ 

palielinâðanâs nes sev lîdz virkni 

problçmu, un viena no galvenajâm ir 

lielais daudzums daþâdas izcelsmes 

atkritumu, kuri galvenokârt saistîti ar 

raþoðanas paplaðinâðanos, seviðíi 

pârtikas rûpniecîbas nozarç. Lielais 

organisko atkritumu apjoms rada 

asas problçmas, kuras var kïût pat 

ekstremâlas apkârtçjai videi. 

Piemçram, paðlaik pârtikas 

pârstrâdes uzòçmumiem ir daþâdi 

sareþìîjumi ar neizmantotajiem 

raþoðanas atlikumiem: piena 

kombinâtiem samilzis jautâjums, kur 

likt neizmantotâs piena sûkaliòas, 

zivju kombinâtiem - neizvestos zivju 

atkritumus, alus rûpnîcâm - 

izmantotos vecos raugus utt. 

Kâ liecina atkritumu struktûras 

analîzes, minçtie atkritumi satur ïoti 

daudzveidîgu organisko vielu klâstu. 

Tâ 1 litrs piena sûkaliòu satur sausnu 

lîdz 60 g, kura ir bagâta ar taukiem 

(~10 g/l), olbaltumvielâm (10 g/l), 

laktozi (45 g/l) un citâm bioloìiski 

aktîvâm vielâm. Arî zivju atkritumu 

sastâvâ ietilpst olbaltumvielas, tauki, 

fosfâti un daþâdas bioloìiski aktîvas 

vielas, kâ arî zivju skrimðïi un zvîòas. 

Ïoti bagâti ar organiskâm vielâm ir 

vecie alus raugi, kuru sausnas saturs 

sasniedz aptuveni 25%, un tajos 

proteînu daudzums ir lîdz 55%, tauku - 

ap 2,5%, ogïûdeòraþu - 11%, laktozes 

- 45% un slâpekli nesaturoðâs 

ekstraktvielas - ap 25,5%. Turklât 

1 grams sauso raugu satur ðâdus 

B grupas vitamînus: B 1 , B 2 , B 6 . 

Visi iepriekðminçtie atkritumi pçc 

sava sastâva ir biodegradçjami, un 

vienkârðâkais to pârstrâdes veids ir 

kompostçðana. 

Patentçta kompostçðanas 

tehnoloìija 

Mûsu gadîjumâ kompostçðanas 

tehnoloìija izstrâdâta Latvijas 

Universitâtes Mikrobioloìijas un 

biotehnoloìijas institûtâ kopâ ar 

Lazdonas piensaimnieku Madonas 

rajonâ, un par to ðâ gada 20.septembrî 

saòemts (iesniegts 19.12.2001.) 

patents Nr. 13022 "Paòçmiens 

organisko atkritumu biokompostçðanai 

atklâtâ laukâ". 

Paòçmiena izstrâdes pamatâ ir 

viens no iepriekð minçtajiem 

organiskas dabas atkritumiem - 

piena sûkaliòas, kuras lîdzsvarotas 

ar tâdu pildvielu kâ zâìu skaidas un 

papildinâtas ar daþâdâm mikroorganismu 

asociâcijâm: slâpekïa 

apriti veicinoðiem un lignocelulozi 

skaldoðiem mikroorganismiem, kuri 

nodroðina sûkaliòu un zâìu skaidu 

âtru un pilnvçrtîgu biokonversiju. 

Kompostçðana norit stirpâs, kuras 

ir kâ vadâms bioreaktors. 

Kompostçðanai ierîko ûdens 

necaurlaidîgu laukumu. Tajâ 3 m 

platumâ izklâj 10-15 cm biezu skaidu 

kârtu, kurai pievieno ar dolomîta 

miltiem vai kâdu citu kaïíoðanas 

materiâlu neitralizçtu kompostçjamo 

organisko materiâlu. Sâkotnçji veido 

nelielas stirpas, kuras pakâpeniski 

var paaugstinât lîdz pat 3 m, kraujot 

visa laukuma garumâ. 

Kâ nogatavojas komposts 

Komposta veidoðanâs procesâ ir 

vairâkas stadijas. 

1. Sagatavotâ komposta kaudzç 

lçnâm ceïas temperatûra, pakâpeniski 

sasniedzot pat 65 o C. Tâ kâ 

paaugstinâtâ temperatûra pamazâm 

sâk traucçt baktçriju darbîbu, noris 

pakâpeniska temperatûras pazeminâðanâs. 

Paaugstinâtâs temperatûras 

procesa laikâ tiek iznîcinâti 

patogçnie mikroorganismi, helmintu 

oliòas un nezâïu sçklas. Ðajâ laikâ 

kompostçjamais materiâls sablîvçjas. 

Pçc tam, kad temperatûra 

pazeminâjusies lîdz 28 0 -30 0 C, 

pievieno minçtâs mikroorganismu 

asociâcijas un komposta stirpas 

nodroðina ar pietiekamu skâbekïa 

klâtbûtni, tâs pârlâpstojot vai ar 

attiecîgu tehniku samaisot un 

tâdçjâdi îstenojot un paâtrinot dabâ 

lçni noritoðos aprites procesus. 

2. Ðî fâze saistîta ar gâzu 

izdalîðanos; kaudzei ir jâbût 

pietiekami irdenai, lai nodroðinâtu 

gaisa piekïûðanu visâ tâs masâ, ar 

optimâlu mitruma saturu un gâzu 

noplûdes iespçjâm. Ja mitruma 

saturs kaudzç pârlieku zems (to 

norâda temperatûras celðanâs), 

kaudzi mitrina. 

Pçc 3-6 mçneðu ilgas biokonversijas 

jâpârbauda komposta kvalitâte, 

vispirms vizuâli nosakot tâ struktûru: 

• sîkdrupatainîbu - vai visâ pilnîbâ 

ir satrûdçjuðas zâìu skaidas, 

• krâsu - vai tâ ir tumði brûna, vai 

melna, lîdzîga labai trûdzemei, 

• mitrumu - vai komposts ir 

pietiekami mitrs, vai, saspieþot 

plaukstâ, tas veido piku, neizjûk, un 

no tâ nepil ûdens. 

Kvalitâtes novçrtçðana 

Pçc tam komposta kvalitâte 

jânovçrtç neatkarîgâ laboratorijâ, kur 

nosaka tâ agroíîmiskos un 

mikrobioloìiskos râdîtâjus, kâ arî 

pârbauda tâ toksicitâti ar sçklu 

dîgstîbas un, ja iespçjams, arî ar 

mikrobiotestu testçðanas metodi. 

Mûsu kopdarbîbâ iegûtajam 

gatavam kompostam ir augsnei 

raksturîga krâsa un smarþa, mitrums 

robeþâs no 50-65%. Komposts satur 

slâpekli (N) - 0,5 - 0,8%; fosforu 

(P 2 O 5 ) - 0,4 - 0,7%, kâliju (K 2 O) - 

0,15 - 0,35%, vides reakcija pH - 

6,0- 7,0. 

Komposts nesatur nosacîti 

patogçnâs baktçrijas, parazîtu oliòas 

un nezâïu sçklas. Kopçjais mikroorganismu 

daudzums 10 7 -10 8 ðûnas 

g sausnas. 

Papildus komposta kvalitâte tiek 

pârbaudîta, nosakot tâ toksicitâti ar 

pieciem standartizçtiem mikrobiotestiem: 

Algaltoxkit F TM , Thamnotoxkit 

F TM , Ostracodtoxkit F TM , Rotoxkit F TM , 

Protoxkit F TM un Daphnotoxkit F TM . 

Iegûtie analîþu parametri apliecina, 

ka ir iegûts augstvçrtîgs biokomposts, 

kuru var izmantot bioloìiskajâ 

lauksaimniecîbâ, kâ arî stâdu 

audzçðanai siltumnîcâs, dârzu un 

mazdârziòu mçsloðanai, parku un 

zâlienu labiekârtoðanai. 

Sîkâku informâciju par daþâdu 

organisko atkritumu kompostçðanu 

var saòemt: 

Lazdonas piensaimnieks Madonas 

rajonâ, tâlr. 4832244 vai 

LU Mikrobioloìijas un biotehnoloìijas 

institûtâ, tâlr. 7034886 (Dzidra 

Zariòa). 

RAÞÎBA / NR.4 /

25 

LOPKOPÎBA 

Vai zemnieka ðíirnes saimniecîba lîdzvçrtîga audzçtavai 

Ilze Bûmane 

Kâ liecina Ðíirnes dzîvnieku 

audzçtâju savienîbas dati, paðlaik Latvijâ 

ir 26 ðíirnes liellopu saimniecîbas. 

Tajâs ir gan Latvijas brûnâs (LB), gan 

Holðteinas melnraibo (HM) ganâmpulki. 

Taèu pçc lielâ privatizâcijas viïòa 

valstî vairs nav nevienas lopkopîbas 

izmçìinâjumu stacijas vai valsts ðíirnes 

audzçtavas. Pçdçjâs, kas noturçjâs, 

bija Jaunpils un Latgales lopkopîbas 

stacija. Jaunpilnieki tagad pieder 

ârvalsts îpaðniekam, viïânieði joprojâm 

saucas par a/s Latgales LIS, taèu ðim 

nosaukumam trûkst iepriekðçjâs 

nozîmes. 

ZM Lauksaimniecîbas nozaru un 

pârstrâdes attîstîbas departamenta 

lopkopîbas nodaïas vadîtâjs Dainis 

Rungulis skaidro: "Valsts lopkopîbas 

staciju mums tieðâm vairs nav. Bet 

ârzemçs ir gluþi tâda pati pieeja - 

ðíirnes audzçtavas ir privâtas. Viss 

atkarîgs no pieprasîjuma: lopkopîbas 

stacijai nav îpaðas nozîmes, ja 

zemnieki lopus nepçrk. Tâ vçl nesen 

bija. Un tagadçjâs ðíirnes saimniecîbas 

nostiprinâsies tad, ja zemnieki 

gribçs paplaðinât savus ganâmpulkus. 

Mums ir divas sabiedriskâs 

organizâcijas, kas rûpçjas par ðíirnes 

piena lopiem - Ðíirnes dzîvnieku 

audzçtâju savienîba un Holðteinas 

melnraibo lopu asociâcija. Iespçjams, 

konkurence liks abâm darboties 

enerìiskâk." 

Kâ zinâms, vislielâkâ melnraibo 

audzçtava ir a/s Agrofirma Tçrvete, 

kuras teles ganâmpulku îpaðnieki 

vislabprâtâk pirktu. Taèu tâs vadîtâjs 

Modris Goba labi apzinâs savu lopu 

vçrtîbu, uzturot tiem tâdu paðu cenu 

kâ ârzemçs iepirktajiem. Jâdomâ, 

rîkojas tâlredzîgi. Tâ nu iznâk, ka 

tagad, kad zemniekiem ir svarîgi 

palielinât ganâmpulkus ar labâm 

govîm, lai izturçtu Eiropas konkurenci, 

vçrtîgas ðíirnes govis nav kur dabût. 

Jâmeklç pa malu malâm. Un salasîtu 

ganâmpulku sareþìîtâk izkopt. 

No ðíirnes saimniecîbas - 

nekâda labuma 

Aizkraukles rajona Vecbebru 

pagasta z/s Vecsiljâòi îpaðniekam 

Jânim Midegam ðíirnes saimniecîbas 

sertifikâts pieðíirts 1998. gadâ. 

Viòa apsvçrumi: "Pagaidâm no 

ðíirnes saimniecîbas nekâda labuma 

nav. Par to valstiskâ lîmenî nav 

domâts: pirmkârt, kas ir ðíirnes 

audzçtava un kâdai tai jâbût; otrkârt, 

varbût vieglâk iegût ðo sertifikâtu tad, 

ja esi Ðíirnes dzîvnieku audzçtâju 

savienîbas biedrs, taèu domâju, ka 

ðíiròu izkopðanas virzienâ asociâcijas 

lîdz ðim par maz strâdâjuðas. 

Îstenîbâ taèu man nav iemesla 

uzturçt ðíirnes saimniecîbu: tâs 

cenas, ko paðlaik par labu govi spçj 

maksât mûsu zemnieki, neatbilst 

tam, ko raþîgâ telç esmu ieguldîjis. 

Vajadzçtu valsts atbalsta veidâ 

piemaksât tiem, kas ðíirnes lopus 

pârdod, nevis tiem, kas pçrk." 

J. Midegs domâ, ka ðíirnes 

saimniecîbâm vajadzçtu rîkot izsoles, jo 

pieprasîjums pçc labâm govîm un 

grûsnâm telçm ir jûtami pieaudzis. 

Senâk tâda izsole Siguldas izmçìinâjumu 

saimniecîbâ veiksmîgi rîkota. Tas 

nenozîmç, ka tagad jâdara tâpat, bet 

skaidri redzams: zemniekam nav 

zinâms, kur meklçt raþîgus lopus. Gan 

ðíirnes saimniecîbas îpaðnieks, gan 

govju pircçjs atrodas divdomîgâ 

situâcijâ: no vienas puses, labâs teles 

neatmaksâjas pârdot par pârsimt 

latiem, no otras puses,- vidçjais Latvijas 

zemnieks nespçj maksât tos aptuveni 

Ls 600, kâda cena atbilst labai govij. 

Pirms daþiem gadiem Liepâjas 

rajona Priekules pagasta saimnieks 

Andis Eveliòð pârmeta ZM un valdîbai 

tuvredzîbu, ka pârtraukts maksât 

subsîdijas par audzçjamâm telçm. 

Ðie kâdreizçjie Ls 100, protams, 

neatsver no ârzemçm iepirktas teles 

cenu, taèu vismaz apliecina, ka 

valdîba par zemnieka attîstîbu gâdâ. 

Vai esam tik bagâti... 

LLU Lauksaimniecîbas fakultâtes 

dekâne zinâtniece Daina Kairiða 

uzskata: "Pirms daþiem gadiem 

nepareizi izlçma par vaislas materiâla 

subsîdijâm. Daþus gadus zemnieki 

saòçma Ls 100 par audzçjamo teli, un 

ðis atbalsts mudinâja telîtes paturçt. 

Katrs taèu zina, kâdas ir teles 

audzçðanas izmaksas, tâpçc subsîdijas 

palîdzçja. Iepçrkot augstraþîgus 

dzîvniekus no ârzemçm, mûsu 

zemniekam gan atlîdzina 50% no 

cenas, bet ðî nauda aizplûst no 

Latvijas prom. Vai tieðâm esam tik 

bagâti, lai atbalstîtu citas valsts 

audzçtâjus un savçjiem pagrieztu 

muguru" 

Zinâtnieces viedoklis: atzinums, ka 

Latvijâ nevajag valsts atbalstîtas 

ðíirnes dzîvnieku audzçtavas, neiztur 

kritiku. Arî tad, ja vidçja zemnieku 

saimniecîba, ïoti precîzi strâdâjot, 

iegûst ðíirnes saimniecîbas statusu, 

tâs îpaðnieku nevar piespiest veikt 

zinâtniskus izmçìinâjumus vai 

pçtîjumus. Vai mûsu valstij kïuvusi 

lieka ðíiròu izvçrtçðana, krustojuma 

dzîvnieku mçrítiecîga apzinâðana un 

uzraudzîba 

Citâs Eiropas zemçs, pirmkârt, 

ðíiròu izkopðanai ir vismaz gadu 

desmitiem ilgas tradîcijas un pieredze; 

otrkârt, piemçram, Ðtutgartç (Vâcija) 

Lopkopîbas zinâtniskâ institûta 

pakïautîbâ atrodoties vairâkas 

pçtîjumu saimniecîbas. 

Tiklab kâ zemniekus, tâ zinâtniekus 

uztrauc tas, ka, nesaglabâjot un 

neuzturot paðu lopu ðíirnes, varam 

nonâkt lîdz situâcijai, ka mûsu 

ganâmpulkus vairs nebûs vçrts izkopt. 

Piemeklçt raþîgai govij vaislinieku 

ârvalstîs nav peïami. Bet tad, ja nâksies 

ievest buïïu mâtes, Latvijas lopi 

ganâmpulkos izsîks straujos tempos. 

D. Kairiða piebilda vçl ko: ja pat 

pieòemtu, ka mums bûs daudz mazu 

labu ðíirnes saimniecîbu, kâ veikto 

selekcijas darbu varçs izkontrolçt 

Tâ nu Latvijas zemnieks, kam 

tomçr ir ðíirnes saimniecîba, un viòa 

kaimiòð, kas netîko pçc tâdas, taèu 

grib slaukt pienu un pavairot pienîgu 

govju ganâmpulku, atrodas kâ 

spîlçs. Viens nevar pârdot par 

pusvelti, otram nav naudas, lai 

maksâtu pilnu cenu... 

"Produkcijas, tâtad piena cena, 

nekad nevar bût tik augsta, lai 

atmaksâtos ðíirnes lopu audzçðanas 

un uzturçðanas izmaksas," precizçja D. 

Kairiða. Tâlab tomçr jâatrod veids, kâ 

saglabât paðu dzîvnieku ðíiròu cilts 

kodolu. Ne velti visâ pasaulç uztraucas 

par dzîvnieku ìençtisko resursu 

saglabâðanu, dibinot speciâlas 

organizâcijas un pçtniecîbas centrus. 

Protams, tâs ir turîgâkas valstis par 

Latviju. D. Kairiða atgâdinâja, ka arî LB 

govju tîrðíirnç vairs nemaz nav tik 

daudz. Ja pçtnieki ðiem sareþìîtajiem 

procesiem atmetîs ar roku... 

RAÞÎBA / NR.4 /

AUGKOPÎBA 26 

Ko par Latvijas dzîvnieku ìençtiskajiem resursiem zina Eiropâ * 

Turpin. no 1. lpp. 

Zirgus Latvijâ uzskata par îpaðu 

lauksaimniecîbas un lauku vides 

sastâvdaïu. Lielâks pieprasîjums ir 

pçc Hannoveres un Holðteinas 

ðíirnes zirgiem, tâpçc iet mazumâ 

Latvijas ðíirnes vietçjâs izcelsmes 

zirgi. Latvijas ðíirnes braucamo tipu 

izmanto tikai piemâjas saimniecîbâs 

lauku darbos. 

Pçdçjos gados par prioritâti kïuvusi 

sporta zirgu audzçðana. Izstrâdâta 

programma Latvijas zirgu ðíirnes 

audzçðanai, kurâ iesaistîti aptuveni 

30% valstî esoðo zirgu, kas atrodas 

Latvijas zirgaudzçtâju biedrîbas 

pârraudzîbâ. Diemþçl ðî programma 

negarantç ilgtspçjîbu, jo vaislai 

izmanto pârâk daudz radniecîgu 

ðíiròu vaislinieku, tâdçï strauji sarûk 

Latvijas ðíirnes asiòu saturs. 

Kazkopîbâ izmanto divas - Latvijas 

vietçjo un Zânes - kazu ðíirni. Ieved 

Zânes un Alpu ðíirnes âþus. Ir 

izstrâdâta kazkopîbas attîstîbas 

programma, un tâs ietvaros - 

tîraudzçðanas programma. Par 

pârraudzîbu atbild zemnieki paði, bet 

nozares darbu koordinç Kazu 

audzçtâju asociâcija. 

Putnkopîbâ Latvijâ nav daþâdu 

ðíiròu putnu audzçtavu, izòemot 

putnu kolekciju saimniecîbas. Nav arî 

speciâlas putnu audzçðanas 

programmas. Darbojas ðâdas 

audzçtâju apvienîbas: Latvijas Olu 

raþotâju asociâcija, Latvijas nodaïa 

Pasaules putnkopîbas zinâtniskajâ 

asociâcijâ, daïçji - Ðíirnes dzîvnieku 

audzçtâju savienîba par rûpniecisko 

putnu vaislas materiâlu. 

Ìençtiskâ daudzveidîba un tâs 

apdraudçtîba 

Valsts Ciltsdarba datu informâcijas 

apstrâdes centrs (VCIDAC), izmantojot 

savu datu bâzi un audzçtâju 

ziòas, katru gadu apkopo un izplata 

atseviðíâ broðûrâ datus par daþâdu 

sugu ðíirnçm. 

Govkopîbâ zemnieki audzç vienu 

vai divas iepriekðminçtâs ðíirnes. To 

skaits nav samazinâjies. Latvijas 

brûnâs un daïçji Latvijas zilo ðíiròu 

dzîvniekus ir iespçjams nopirkt 

ganâmpulka atjaunoðanai, bet par to 

saglabâðanu tîrðíirnç jau pastâv 

zinâms risks. It îpaði tas attiecas uz 

Latvijas zilâs ðíirnes dzîvniekiem (sk. 

AgroPola 22. laidienu - red.). 

Aitkopîbas nozare Latvijâ paðlaik 

ir vâji attîstîta, jo vçl nespçj apgâdât 

vietçjo tirgu ar jçrgaïu. Ârçjam tirgum 

domâts izmantot Latvijas tumðgalves 

aitu ðíirni, kas spçj dot augstvçrtîgu 

produkciju. Visus zinâtniskâs 

pçtniecîbas darbus valstî iespçjams 

veikt tikai zemnieku saimniecîbâs. 

Latvijas tumðgalves ðíirni nevar 

uzskatît par apdraudçtu, tomçr 

nelielais ðíirnes dzîvnieku skaits 

liedz to mçrítiecîgi uzlabot un izkopt. 

Pçdçjos gados sâkta informâcijas 

vâkðana par Latvijâ esoðâm kazu 

ðíirnçm, bez iepriekð minçtajâm 

valstî ir arî Vâcu baltâs diþciltîgâs 

kazas ðíirne. 

Savukârt Latvijas ðíirnes zirgu 

audzçðanas programmâ ir ierobeþojumi 

to ðíiròu izmantoðanai, kas 

nav radniecîgas, tas ir, Angïu 

pilnasiòu un Trâíenes ðíirnes. Latvijâ 

ir saglabâjuðies tikai atseviðíi 

Latgales rikðotâju ðíirnes zirgi, kuri 

senâk bija izslavçti un pazîstami arî 

ârpus valsts robeþâm. 

Putnkopîbâ, kâ var secinât pçc 

iepriekð minçtâ, nav speciâla rîcîbas 

plâna DÌR attîstîbai. Rûpnieciskâ 

putnkopîba, kas bija sasniegusi 

augstu specializâcijas lîmeni, ir 

iznîcinâjusi lokâli adaptçtâs ðíirnes. 

Tâpçc arî valstî nav îpaðu ðíirnes 

putnu saimniecîbu. Turklât valstî nav 

uzraudzîbas sistçmas par putnu 

sugu ðíiròu stâvokli. Uz izzuðanas 

robeþas ir Latvijas cukurvistiòa 

(sastopami tikai daþi eksemplâri). 

DÌR Latvijas un starptautiskajâs 

organizâcijâs 

Mâjdzîvnieku ìençtisko resursu 

saglabâðanas darbs Latvijâ sâcies 

1995. gadâ, kad audzçtâji bija 

pârliecinâjuðies, ka valstî vairs 

palikuði tikai nepilni divi desmiti 

Latvijas zilo govju. To audzçtâjiem 

pieðíîra subsîdijas. Bet 1997. gadâ 

Kauòâ (Lietuvâ) tika sarîkots 

Ziemeïvalstu un Baltijas valstu 

seminârs, kuru atbalstîja Ziemeïvalstu 

Dzîvnieku gçnu banka. Tajâ 

iezîmçja pasâkumu plânu, kas vçlâk 

pârtapa projektos par aitu un govju 

ðíiròu ìençtisko resursu izpçti. 

Latvijas Zemkopîbas ministrija 

2000. gadâ izveidoja speciâlistu 

darba grupu, kas izstrâdâja pirmo 

Mâjdzîvnieku ìençtisko resursu 

saglabâðanas un izpçtes programmas 

variantu (SIP-2000). Lai 

piedalîtos ðajâ darbâ, ZM 

Lopkopîbas nodaïa izveidoja Ðíirnes 

dzîvnieku ìençtisko resursu 

saglabâðanas konsultatîvo padomi 

un specializçtas konsultatîvâs 

padomes piena ðíiròu un gaïas 

ðíiròu govju, zirgu, cûku, aitu, kazu 

un truðu audzçðanâ. 

Savukârt Ìençtisko resursu 

padome (DÌR SKP) pilda FAO 

ieteikumos paredzçtâs Apsaimniekoðanas 

biroja (Host Institution) un 

Konsultatîvâs komitejas (Advisory 

Committee) funkcijas. LLU 

Kvantitatîvâs ìençtikas laboratorija 

kopâ ar dzîvnieku ðíiròu audzçtâju 

asociâcijâm cenðas îstenot SIP. 

Galvenie ðíçrðïi darbîbai ir izpratnes 

un finanðu trûkums. Lîdz ar to nav 

apstiprinâta oficiâli atzîta DÌR 

saglabâðanas programma. 

Latvija ir uzòçmusies pienâkumu 

saglabât dzîvnieku ìençtisko 

mainîbu, akceptçjot Riodeþaneiro 

1995. gada konvenciju par 

bioloìisko daudzveidîbu. Taèu ZM 

Ðíirnes dzîvnieku ìençtisko resursu 

saglabâðanas konsultatîvâ padome 

sâka strâdât tikai 2001. gada beigâs. 

Ciltsdarba likumâ un audzçtâju 

asociâciju selekcijas programmâs 

DÌR saglabâðana nav pat 

pieminçta. Tâpçc Latvijas ðíiròu 

populâciju aprûpi ir uzòçmuðâs 

audzçtâju organizâcijas. Piemçram, 

Latvijas Zirgaudzçtâju biedrîba, 

Latvijas Cûku audzçtâju asociâcija 

un Cûku ciltsdarba centrs u. c. 

Pagaidâm vienîgâ ðíirnes saglabâðanas 

apvienîba ir Zilâ govs. 

Piezîme: * No ZM, Ðíirnes dzîvnieku 

ìençtisko resursu saglabâðanas 

konsultatîvâs padomes un LLU 

(2003) izdevuma Latvijas dzîvnieku 

ìençtiskie resursi Ziedoòa Grîðïa 

RAÞÎBA / NR.4 /

27 

AUGKOPÎBA 

Aprçíinâtâ gada raþîba 

(01.10.2002. - 30.09.2003.) 

Perioda raþîba 

Izslaukums kg 4791 

tauki % 4,43 

kg 212,2 

olbaltumvielas % 3,24 

kg 155,0 

laktoze % 4,69 

kg 224,6 

somatiskâs ðûnas x 1000 363 

Atraþoðana 

Pirmâs apsçkloðanas vecums 

Pirmâs atneðanâs vecums 

Apsçklojumu skaits 

uz vienu atneðanos 

Servisa periods 

Cietstâves periods 

VCIDAC dati 

16,6 mçneði 

26,8 mçneði 

1,8 reizes 

122 dienas 

65 dienas 

Mâjdzîvnieku skaits Latvijâ 2002. gadâ 

Dzîvnieku %, salîdzinot 

skaits tûkst. ar 2001. gadu 

Liellopi 388,1 100,9% 

- teïi lîdz 1 gada vecumam 110,7 98,9% 

- jaunlopi no 1 - 2 gadiem 60,3 122,9% 

- liellopi, vecâki par 2 gadiem 217,1 97% 

- slaucamâs govis 204,6 97,9% 

- zîdîtâjgovis 1,5 115,4% 

Cûkas 453,2 105,7% 

- nobarojamâs cûkas 208,4 109,6% 

- sivçnmâtes 36,3 96,6% 

Aitas 31,5 108,6% 

- aitu mâtes 16,8 117,9% 

Kazas 13,2 114,7% 

- kazu mâtes 6,2 106,9% 

Zirgi 18,5 94,6% 

Truði 147,6 94,1% 

Biðu saimes 52,4 113,0% 

Pçc CSP datiem 

Dzîvnieku skaits valstî 2003. gada 1. novembrî 

Dzîvnieku suga Ganâmpulki Dzîvnieki 

Skaits +/- ar iepr. +/- ar iepr. Skaits +/- ar iepr. +/- ar iepr. 

mçnesi gadu mçnesi gadu 

Liellopi 81575 -758 -8329 398658 -5936 -19681 

t.sk. slauc. govis 77583 -704 -8713 220895 -1218 -20708 

Cûkas 2062 -626 -1181 308963 -17203 9661 

Aitas 2879 35 331 22070 175 6011 

Kazas 1182 9 216 4678 56 1132 

Dzîvnieku reìistra dati 

RAÞÎBA / NR.4 /

LOPKOPÎBA 

28 

Kâ notiek cûku selekcija 

Agris Bokvalds, SIA Agrosels 

Mûsu selekcijas organizâcija 

Agrosels darbojas ceturto gadu, bet 

dibinâta tâ 2000. gadâ. Nodarbojamies 

ar cûku ðíiròu izaudzçðanu, 

importçðanu un pavairoðanu. 

Sadarbîbas partneri ir beïìu un angïu 

firma Seghers genetics. Ðâda izvçle 

nav paðmçríis: atbilstoði augstvçrtîgâkas 

ðíirnes ieviest liek patçrçtâju 

pieprasîjums. Jo agrâk vai vçlâk mçs 

bûtu nonâkuði lîdz tam, ka pircçji 

pieprasa augstvçrtîgu cûkgaïas 

kvalitâti, liesu gaïu, kautíermeni ar 

daudz lielâku gaïas iznâkumu, nekâ 

bijis agrâk. Optimâlais gaïas iznâkums 

kautíermeòos tagad ir aptuveni 70%, 

bet, ja liesâ gaïa kautíermenî 

pârsniedz 60%, - tas ir ïoti labs 

iznâkums. 

Ðíirnes cûku audzçðanas 

saimniecîbas 

Pamatojoties uz Latvijas Republikas 

Ciltsdarba likumu (02.04.1998.), 

Ministru kabineta (MK) noteikumiem 

Nr.368 (24.10.2000.) un atestâcijas 

komisijas ðíirnes cûku audzçðanas 

saimniecîbu apsekoðanas rezultâtiem, 

ir apstiprinâts ðíirnes cûku 

audzçðanas saimniecîbas statuss 

ðâdâm saimniecîbâm: 

N.p.k. Saimniecîbas 

nosaukums 

1. SIA Meþvidi 

2. SIA Ulbroka 

3. SIA Ancers 

4. SIA Druva 

5. SIA Avoti 

6. SIA Sçïi 

7. SIA PF Vecauce 

8. SIA Nîcas Rukði 

9. SIA Druvas Unguri 

10. p/s Zemgale LTD 

11. z/s Saktas 

12. z/s Ivanânu Mâjas 

13. z/s Oðkalni 

14. z/s Vâveres 

15. z/s Madaras Gretes 

16. z/s Pakalni 

17. z/s Veczîlakði 

18. z/s Muiþnieki 

19. a/s Latgales LIS 

Piezîme: Minçtajâm saimniecîbâm ðíirnes 

cûku audzçðanas saimniecîbas statuss 

pieðíirts lîdz 2004. gada 30. jûnijam. 

SIA Ulbroka cûkgaïu no savas 

kautuves pârdod tieði veikaliem, 

tâpçc mums arvien ir zinâmas 

pieprasîjuma îpatnîbas. 

Tçva un mâtes îpaðîbas selekcijâ 

Selekcija nozîmç to, ka katram 

dzîvnieku tipam ìençtikâ ir sava 

vieta, savs virziens. Gala rezultâts ir 

nobarojamâ cûka. Bet visai radu 

íçdei uz augðu jâiet divpusçji - vienai 

pa mâtes, otrai pa tçva pusi. Dzîvnieki 

no mâtes puses domâti tam, lai 

iegûtu sivçnmâti ar izteikti labâm 

mâtes îpaðîbâm - auglîbu, pienîbu, 

labiem atðíirtajiem sivçniem. No tçva 

puses - lai iegûtu terminâla kuiïus. 

Tas ir, lai nobarojamajai cûkai bûtu 

tçva îpaðîbas - daudz liesas, 

augstvçrtîgas gaïas, laba âtraudzîba. 

Tâ ir dalîtâ selekcija, kad atseviðíi 

izmanto tçva un mâtes lînijas 

dzîvniekus. Saskaòâ ar to izstrâdâta 

sava krustoðanas shçma. 

Ìençtika tiek dalîta. SIA Ulbroka ir 

trîs mâtes lînijas. Bet lînija nozîmç to, 

ka tâ veidojas no vairâkâm cûku 

ðíirnçm, piemçram, Jorkðîras, 

Landrases ðíirnçm, Jorkðîras un 

Landrases ðíiròu krustojumiem. 

Mûsu ciltsdarba organizâcija 

piedalâs daþâdos Rietumu firmu 

rîkotos pasâkumos, kur gûstam 

daudz vçrtîgas informâcijas par 

jaunâko pasaulç cûku ciltsdarbâ, 

cûkkopîbas nozarç. 

Jaunumi SIA Ulbroka 

Aivars Kokts 

Cûku selekcijas saimniecîbas 

Latvijâ 

SIA Agrosels ir piecas selekcijas 

saimniecîbas, kas raþo jauncûkas, 

nâkamâs sivçnmâtes, un terminâlos 

kuiïus. SIA Ulbroka un z/s Vâveres 

Babîtes pagastâ - kuiïus, trîs pârçjâs - 

jauncûkas. Tâs ir Valkas rajona 

Grundzâles pagasta z/s Veczîlakði, 

Cçsu rajona Drustu pagasta z/s 

Muiþnieki, Talsu rajona Ìibuïu pagasta 

z/s Brûþkalni. Ðîm saimniecîbâm, 

izòemot Ulbroku, nav lielu ðíirnes 

ganâmpulku, un vienîgi Brûþkalniem ir 

arî nobarojamo cûku ferma. 

Mûsu ciltsdarba organizâcija ir 

ieinteresçta, lai tâdu saimniecîbu 

bûtu vairâk. Uzskatu, ka ar piecâm 

selekcijas saimniecîbâm ir par maz. 

Patlaban situâcija ir ðâda: tiem, kas 

bûtu ar mieru ieviest selekcijas 

programmu, ðis darbs nosaka tâdas 

prasîbas, ka cilvçkam zinâmâ mçrâ 

jâbût fanâtiíim. No otras puses, 

domâju, ka sadarbîba ar mums 

audzçtâjam ir izdevîga. Sazinos ar 

visiem saimniekiem, kas interesçjas 

par augstvçrtîga cûku ganâmpulka 

pavairoðanu un attiecîgas ciltsdarba 

sistçmas ievieðanu. Ir izstrâdâts 

speciâls nolikums, kas nosaka 

prasîbas, kuras jâizpilda, lai îpaðnieks 

varçtu izveidot ðíirnes fermu. Ïoti 

svarîgs nosacîjums ciltsdarba 

izkopðanâ ir precîza uzskaite. 

Mçs sadarbojamies arî ar ciltslietu 

un mâkslîgâs apsçkloðanas stacijâm. 

Ðogad savâ uzòçmumâ esam veikuði samçrâ apjomîgu rekonstrukciju. 

Pirmkârt, pârbûvçjâm divas sivçnmâðu atneðanâs novietnes. Katrâ no tâm ir 

atneðanâs bloki 92 sivçnmâtçm. Tâ kâ kopumâ mums ir 1100 sivçnmâðu, ðî 

pârbûve bija ïoti nepiecieðama. 

Otrkârt, pârkârtojâm nobarojamo cûku kûtis 4000 dzîvniekiem. Tajâs veicâm 

tehnoloìijas maiòu un uzlabojumus trijos virzienos: mçslu savâkðanâ, mikroklimata 

optimizâcijâ un baroðanâ. Lielâkâs izmaiòas ir mçslu savâkðanâ - iebûvçjâm betona 

redeïu grîdas, caur kurâm mçsli nonâk zemgrîdas savâktuvç. Ðî tehnoloìija pçc 

Rietumu parauga izstrâdâta un ieviesta a/s Jçkabpils labîba Miíelânu kompleksâ. 

Tagad Miíelânos ðo grîdu komplektu raþo, tur to arî iegâdâjâmies. Mikroklimata 

uzlaboðanai iekârtojâm automâtisko ventilâcijas sistçmu. 

Abus rekonstrukcijas projektus veicâm par SAPARD programmas lîdzekïiem. 

Ieskaitot sivçnmâtes, mûsu fermâs ir 14 tûkst. dzîvnieku, un Ulbroka ir ðíirnes 

audzçðanas saimniecîba, tâpçc progresîvas tehnoloìijas ir tik svarîgas. 

Mûsu nâkamais projekts ir Eiropas Savienîbas prasîbâm atbilstoða kautuve, 

kuras jauda bûtu 150 cûku dienâ. 

RAÞÎBA / NR.4 /

29 

LOPKOPÎBA 

Vienîgâ zviedru sarkanraibâs ðíirnes saimniecîba 

Ilze Bûmane 

Pirms gadiem astoòiem Vecbebru 

pagasta Vecsiljâòu saimnieks Jânis 

Midegs sâka ar 13 ha zemes, sçja 

labîbu, turçja seðas septiòas govis. 

Tagad tajâ paðâ kûtî saimnieks 

fasçjot zâlâju sçklu. Îpaðumâ ir 

137 ha zemes, lietoðanâ 130 ha, kas 

vçl jâizpçrk, ap 100 ha nomas 

zemes; 120- 150ha audzç rudzus, 

tritikâli, auzas un mieþus, kas gadâ 

dod 80- 100t sertificçtas sçklas. 

Pircçjiem patîk auzu ðíirne 'Laima', 

pçc mieþiem 'Malva' zemnieki 

braukuði pat no Daugavpils rajona. 

Saimniecîbâ pati svarîgâkâ ir piena 

lopkopîba. Jânim Midegam pieder 

Latvijâ vienîgâ zviedru sarkanraibâs 

ðíirnes saimniecîba, ðis statuss 

pieðíirts 2000. gadâ. Ganâmpulkâ ir 

110 liellopu, tai skaitâ 49 slaucamâs 

govis, arî daþas Latvijas brûnâs (LB), 

kas sçklotas ar zviedru buïïiem jau 

treðajâ un ceturtajâ paaudzç. Pagaidâm 

govju mûþa ilgums ir 2,1 laktâcija, 

jo ganâmpulkâ daudz pirmpieòu, 

katru gadu nâkot klât 12 - 14 gotiòu. 

Arî paðlaik 12 teles esot apsçklotas. 

Tomçr pçrnais izslaukums bijis 

6870kg piena no govs. 

Kâ ganâmpulks veidojies 

Pirms pieciem gadiem Midegs no 

Zviedrijas atveda 20 zviedrietes. 

Tagad no tâm ganâmpulkâ vçl ir 14, 

jo arî ârzemnieces nâcâs brâíçt. 

Saimniekam ir aizdomas, ka vienai 

telei jau atvedot iekðâs bijis 

sveðíermenis, tâpçc pçc atneðanâs 

to dabûja likvidçt. Vçl divâm 

sveðzemniecçm bijuði saaugumi, 

tautas valodâ - vçzis. Tas varçtu bût 

cçlies no tâ, ka Zviedrijâ lieto ïoti 

daudz minerâlmçslu un minerâlvielu 

barîbâ, viòð sprieþ. 

Visas telîtes ir audzçtas ganâmpulka 

paplaðinâðanai. Vecsiljâòu 

saimniecîbai izstrâdâta îpaða 

selekcijas programma - pieciem 

gadiem uz priekðu. Tajâ katrai 

gotiòai, kâ smejas saimnieks, 

piemeklçts savs vîrs: "Gadu uz 

priekðu ir zinâms, kas jâdara. Ja kaut 

kas mainâs, Siguldas ciltslietu stacija 

veic ðîs korekcijas, tas ir, atrod 

sçkloðanai citu bulli." 

No vecajâm govîm tikai divas 

palikuðas, vienai bijis 12 gadu, ir 

astotâ un devîtâ piena govis. 

"Interesanti," Midegs atceras, "ka lîdz 

1997. gadam skâbbarîbu negatavojâm 

un izslaukums bija 3 - 4 tûkstoði 

kg piena. Devâm sienu, bietes, miltus 

- it kâ visa pietika, bet no piena - nekâ. 

Kâ sâkâm dot skâbbarîbu, tai paðai 

gotiòai, kas deva 4000 kg, izslaukums 

uzlçca lîdz 5800- 6200kg." 

Ðíirnes audzçtavas îpaðnieks 

saka: "Manas govis varçtu dot vçl 

lielâku izslaukumu, bet - man 

vajadzîgi teïi. Telîtes un bullîði dzimst 

aptuveni puse uz pusi. Pçrn, kad 

viena zviedriete atnesâs, tai jau bija 

mazmazmeita treðajâ pakâpç. Piena 

dod daudz: 8000 - 9000 kg, un ðîs 

govs meitai tas pats slaukums, otrai 

meitai tâpat. Bet nelaime: mâte 

nomina divus pupus, jo tesmenis 

zemu, - ko darît Man roka neceïas, 

gotiòa tik pienîga…Atstâju." 

Kur zviedrietes ganâs, ko çd 

Skâbbarîbu Midegs liek tvertnçs. 

Ruïïu barîba esot pârâk dârga. Bet 

gatavo gan zâles, gan kukurûzas 

skâbbarîbu. Zâles barîbâ liek divus 

pïâvumus - pirmo, kas pïauts ap 

10. jûniju, un otro augustâ. Kukurûzu 

mazliet apsaldç, lai sulas nav 

pârmçrîgi daudz. Sçj 12 - 14 ha 

kukurûzas, 2002. gadâ tâ padevusies 

dzeltengatavîbâ. J. Midegs 

stâsta, ka 2000. gadâ ieguvis Latvijâ 

otro vietu par skâbbarîbas kvalitâti, 

vienîgi Tçrvetes diþsaimniecîba 

pârspçjusi. 

Vecsiljâòu ganîbâs un pïavâs ir 

tikai kultivçtais zâlâjs. Saimnieks to 

apsçj gan ar paðaudzçtajâm - pïavas 

auzenes ðíirnes 'Rita' un timotiòa 

'Agris' sçklu, gan pirkto. 

Sçts timotiòð 'Priekuïu 2', sarkanais 

âboliòð 'Dîvaja', bet pçc ieteikumiem 

vien dzîvot nevar. Reizçm piesçj 

nedaudz auzu - 120-140kg/ha, viengadîgo 

aireni, skareni. Jâredz, kas 

zâlâjâ brangâk padodas. 

Vecsiljâòu laukos audzç arî rapðus, 

îpaði saimniekam patîk vasaras 

rapðu 'Mozart' ðíirne. Daïu rapðu 

sçklas pârdod Naukðçnos SIA Delta 

Rîga, daïu spieþ eïïâ. Eïïu lietojot 

daþâdi: to pçrkot pârtikai, zâìu íçþu 

eïïoðanai, pat vistu barîbai. Rauði 

paliek pâri - tos J. Midegs vispirms 

izbaro savâm govîm, daïu pârdod 

kaimiòiem. Paða govîm dodot lîdz 

2 kg dienâ. Eïïas nogulsnes savukârt 

varot izbarot nobarojamajiem 

buïïiem; kad ðîs piedevas dodot 

kâdu laiku pirms kauðanas, tad 

parasta liellopa gaïa esot gaiða kâ 

Ðarolç gaïas ðíirnes dzîvniekiem. 

Kâ kïût par ðíirnes saimniecîbu 

Par z/s Vecsiljâòi ganâmpulka 

lopiem saòemtas daþâdas 

subsîdijas: par slaucamo govi, par 

augstraþîgajâm govîm, gaïai 

nodotajiem jaunlopiem, ðovasar 

pieðíîra par pienu 5 Ls/t. 

Divreiz J. Midegs saòçmis subsîdijas 

par augstraþîgajâm govîm - 

Ls 100, vienreiz ganâmpulkâ tâdas 

bijuðas piecas. "Bet ar tâm lielajâm 

piena devçjâm arî darba ir vairâk: 

rûpîgâk jâpieskata, lielâkas izmaksas 

zâlçm, uzmanîgâk jâpiemeklç bullis," 

saimnieks uzskata, ka ðis atbalsts 

noder, taèu iztçrçto neatsver. 

Lai kïûtu par ðíirnes saimniecîbu, 

vispirms jau vçlams kïût par Ðíirnes 

dzîvnieku audzçtâju savienîbas 

biedru. Protams, ganâmpulkam 

jâbût pârraudzîbâ. Arî selekcijas 

plânam jâbût, bet to var izstrâdât tikai 

kopâ ar speciâlistiem. PVD izvçrtç 

visu higiçnas, sanitâro un labturîbas 

prasîbu izpildi. Siguldas ciltslietu un 

mâkslîgâs apsçkloðanas stacija dod 

vçrtçjumu par ciltsdarbu. Analîþu 

sanâk stipri vairâk nekâ parastai 

saimniecîbai, ðíirnes ganâmpulka 

lopiem izdara vairâk un sareþìîtâkus 

izmeklçjumus. Kad visi dokumenti 

kârtîbâ, tie jâiesniedz Ðíirnes 

dzîvnieku audzçtâju savienîbai. 

"Pçc telçm ir ïoti liels pieprasîjums," 

J. Midegs stâsta. "Tagad laba 

melnraibâ tele maksâ Ls 400, zviedru 

sarkanraibâ tâpat. Bet tiem, kas grib 

pirkt, ðî cena ir pârâk augsta. 

Paredzu, ka pçc gada tâ vçl pieaugs. 

Domâju, govs vçrtîba nedrîkst bût 

zemâka par piena vçrtîbu vienâ 

laktâcijâ. Manas pirmpienes 

caurmçrâ dod 6700 kg laktâcijâ. 

Tagad pârdodu daïu no zviedru 

buïïiem sçkloðanai. Tie baroti un 

kopti tâ, lai izaugtu par labiem 

vaisliniekiem. Trîs buïïus nopirka 

viïânieði, citi pârdoti uz Daugavpils, 

Cçsu un Valmieras rajoniem, 

Birzgalç, Jaunpilî, Lçdmanç un 

Lauberç.” 

RAÞÎBA / NR.4 /

LOPKOPÎBA 

30 

Kalna-Dambrânos izkopj ðíirnes saimniecîbu 

Ilze Bûmane 

Ivetas un Ivara Tîrumnieku Kalna- 

Dambrânu (Jçkabpils rajona Viesîtes 

lauku teritorijâ) ganâmpulkâ ir 

140 liellopu, tai skaitâ 100 slaucamo 

govju - visas Holðteinas melnraibâs 

(HM) ðíirnes, izòemot divas 

sarkanraibâs. Ir iesniegti dokumenti 

Ðíirnes dzîvnieku audzçtâju savienîbâ, 

lai iegûtu ðíirnes saimniecîbas statusu, 

taèu vçl nav 90% tîrðíirnes govju. 

Pirmâ gotiòa bijusi brûnâ. Sâkuði 

ataudzçt visas telîtes. Bet tâ paplaðinât 

ganâmpulku var lçnâm, pat tad, ja 

ðíirnes govîm katru gadu atnestos 

tikai telîtes. Piepirkuði grûsnâs teles. 

"Brûnâs arî ir labas piena devçjas, 

bet man ar viòâm neveicâs," 

saimniece atceras. "Pârgâjâm tikai uz 

melnraibajâm." 

Kad Tîrumnieki nolçma paplaðinât 

ganâmpulku, labas govis nâcâs meklçt 

gandrîz pa visu Latviju. No zemnieka 

Legzdiòa Dobeles rajonâ, kas savukârt 

pârkârtoja savu saimniecîbu augkopîbai, 

nopirka 32 govis ar visâm telçm. 

No âdaþnieka Gerkena arî dabûjuði 

pienîgas govis, pirmpienes atnesoties 

devuðas 28-29 kg dienâ. Pirkuði govis 

arî tepat no kaimiòiem. 

"Kûts nevarçja stâvçt pustukða, jo 

bijâm òçmuði kredîtus tâs 

atjaunoðanai, un arî tâ govs, kas dod 

20 kg piena dienâ, aizdevumam 

vismaz latu ienes," Iveta saka. "Mûsu 

ganâmpulkâ 48% ir pirmpienes." 

Lopbarîbas sabalansçðana 

Visa zeme Kalna-Dambrânos 

atvçlçta zâlâjiem un ganîbâm. Lieto 

astoòu zâïu maisîjumu, kurâ ietilpst 

skarenes, airenes, baltais un sarkanais 

âboliòð. Saimnieks paskaidro: 

"Jo lielâka zâïu daþâdîba, jo labâk. To 

pierâda lopbarîbas analîzes: 

Jelgavas laboratorijâ mûsu paraugos 

bija 15% proteîna, ðogad tas ir labi. 

Turklât ar ðo zâïu sastâvu sçjas gadâ 

ievâcam trîs èetras raþas." 

Labîbu spçkbarîbai pçrk no kaimiòu 

saimnieka Valda Piekusa. Arî graudiem 

pasûta analîzes. Spçkbarîbu brauc 

gatavot Ivars Vilks no Valmieras rajona 

firmas Melderi K&V. 

Iegâdâta ruïïu barîbas gatavoðanas 

tehnika. Pat ar dârgo Orkel presi viss 

tehnikas komplekts atmaksâjies 

divâs sezonâs. Ceturto gadu zâles 

skâbbarîbu gatavo ruïïos, tâ 

paðizmaksa esot ap Ls 3,5. 

Iveta: "Skâbbarîbas apçdamîba ir 

ïoti liela - mûsu govis apçstu pat 70- 

80 kg dienâ. Bet dodam 40-50 kg, jo 

vairâk paðlaik nevaram atïauties. 

Ja grib izkopt ðíirnes ganâmpulku, 

lopbarîbas ziòâ pats galvenais ir tâs 

sabalansçðana. Ja pirmpiene, 

saòemot nesabalansçtu barîbas 

devu, dod 28-29 kg piena dienâ, tad 

ar sabalansçtu devu var iegût pat 35- 

36 kg. Reizi mçnesî par katru no 

savâm simts slaucamajâm govîm 

datorâ ievadu visus datus un 

izrçíinu, cik barîbas jâdod. 

Nâkamajâ pavasarî gribam pâriet 

uz govju turçðanu un baroðanu kûtî, 

jo ganîbas izmaksâ ïoti dârgi, govis 

patçrç daudz enerìijas un 700- 

900 kg smagai govij aizieðana uz 

ganîbâm ir milzîga slodze kâjâm, kaut 

arî reizi gadâ taisâm govîm pedikîru. 

Protams, pastaigas vajadzîgas, un 

tâs bûs: laidîsim govis ârâ vai nu no 

rîta, kad nav dunduru, vai naktî." 

Pieòemts viss jaunais 

Ceturto gadu Kalna-Dambrânu 

ganâmpulks atrodas pârraudzîbâ. 

Kad rajona konsultâciju biroja 

vadîtâja Astrîda Vilciòa uzzinâjusi, ka 

Tîrumniekiem ir jau 20 govju, sâkusi 

audzinât saimniekus, ka jâizmçìina 

jaunâkie paòçmieni, jâievieð 

raþîgâkâs tehnoloìijas. Togad arî 

sâkuði gatavot ruïïu skâbbarîbu. 

"Studçju literatûru, braucam uz 

seminâriem, droði vien visiem 

speciâlistiem jau esmu apnikusi ar 

saviem jautâjumiem. Mâcâmies abi, 

jo mums ir zinoði darbinieki, kam 

varam uzticçt lopus, tostarp trîs 

slaucçjas un teïkope. Maksâjam 

labas algas, lai cilvçkiem nav 

jâskatâs uz citu pusi. Ja strâdâsi tikai 

kûtî, tad neko jaunu neuzzinâsi, tâlâk 

par govs asti neredzçsi," Iveta 

uzskata. 

Kâ jau minçju, liela nozîme ir 

sabalansçtai barîbai, kuru Kalna- 

Dambrânos rçíina treðo gadu. Kad 

to nedarîja, veterinârârsts gandrîz vai 

ik dienu sçdçja pie govîm. Tagad 

parâdâs reti, labi ja èetras reizes 

gadâ. Protams, arî tâpçc, ka 

saimnieki rûpçjas par govju veselîbu. 

Kalna-Dambrânu kûtî strâdâ ar 

vâcu firmas Westfalia slaukðanas 

iekârtâm. Tâs esot tas pats, kas 

automaðînu izvçlç mersedess. Acîmredzot 

arî slaukðanas tehnoloìijai ir 

sava nozîme, ka piena somatisko 

ðûnu skaits vidçji esot ap 200 tûkst., 

bet visai bieþi - tikai pâri 100 tûkst. 

Govju raþîgums un mûþa ilgums 

Pirms trim gadiem vidçjais 

izslaukums no govs saimniecîbâ bija 

6500 kg, pçrn - 7500 kg piena. 

Senâk paðu audzçtâs pirmpienes 

devuðas aptuveni 6000 kg piena 

laktâcijâ, tagad izspieduði lîdz pat 

8000 kg no daþâm. Govs Rolâde 

ðogad bûðot rekordiste - aptuveni 

11 tûkst. kg piena, lielâkais dienas 

slaukums bijis 52 litri. 

Tîrumnieki ïoti uzmanîgi seko piena 

analîzçm. Ja pirmpienei tauku saturs 

ir 5,6 vai 6%, tad kaut kas nav labi. 

Un to var labot, ja izraugâs pareizo 

bulli. 

Tiklîdz saòemtas piena analîzes, 

uzreiz pçta somatisko ðûnu skaitu un 

olbaltuma saturu. Ja olbaltums zem 

3%, - tai govij pietrûkst enerìijas Ja 

virs 3% un somatisko ðûnu skaits 

normâls, - viss kârtîbâ. 

Ja ganâmpulkâ ir augsts vidçjais 

izslaukums, neviïus rodas jautâjums - 

kâds ir vidçjais laktâciju skaits vai cik 

ilgs mûþs ðî saimnieka govîm. Kalna- 

Dambrânos lîdz ðim vidçji esot seðas 

laktâcijas: "Ja melnraibajai liek 

priekðâ visu, ko vajag, tâ dod ïoti 

daudz piena ar augstu olbaltuma un 

tauku saturu. Ja govs dabû 

pilnvçrtîgu barîbu, ja gâdâ par 

veselîbu, - tâ neizpumpçjas pâris 

gados. Pat tad, ja govs dod 10 t piena 

gadâ, tâ var nodzîvot 10-12 gadu." 

Tîrumnieki uzskata: nedrîkst bût tâ, 

ka saimniekiem jâbaro govis, nevis 

lopi uztur viòus. Nevar apgalvot, ka 

piena paðizmaksa bûtu zema. Bet 

saimnieki ir atraduði piena pârstrâdes 

uzòçmumus, kas maksâ 

pienâcîgu cenu par augstvçrtîgu 

pienu - Aizkraukles rajona Sçrenes 

pagasta z/s Daugava un paðu rajona 

Jçkabpils piena kombinâts. 

Tie zemnieku saimniecîbu îpaðnieki, 

kas izveidojuði un no jauna uzòemas 

izkopt ðíirnes saimniecîbas, dara 

svçtîgu un valstisku darbu, jo Latvijâ 

iepirkt labus ðíirnes lopus nemaz nav 

tik vienkârði. Ârzemju vaislinieki 

pagaidâm mûsu zemniekiem tomçr ir 

pârâk dârgi. 

RAÞÎBA / NR.4 /

31 

LOPKOPÎBA 

Ciltsdarbs ðíirnes un gaïas aitu audzçðanas saimniecîbâs 

Genovefa Norvele, Dr. agr, 

Sigra 

Lai nâkamajâs dzîvnieku paaudzçs 

palielinâtos raþîba un uzlabotos 

vaislas îpaðîbas, ir nepiecieðams 

zootehnisko pasâkumu komplekss - 

ciltsdarbs. Ar mçrítiecîgu ciltsdarbu 

var uzlabot aitu mâðu auglîbu, 

pienîgumu, jçru âtraudzîbu, iegût 

kvalitatîvâku jçrgaïu, vilnas produktivitâti 

un citas vçlamâs îpaðîbas. 

Ciltsdarba pamats ir precîza 

produktivitâtes uzskaite, jo bez tâs nav 

iespçjams novçrtçt, kura aita labâka, 

kurð vaislas teíis ir ganâmpulka 

uzlabotâjs, bet kurð tâ kvalitâti 

pazemina. Òemot vçrâ precîzus 

produktivitâtes datus, var turpinât 

izkopt aitu ganâmpulku. Tikai tad var 

mçrítiecîgi veikt raþîgâko dzîvnieku 

izlasi un pareizâko pâru atlasi. 

Divpadsmit ðíirnes saimniecîbas 

Plânveidîgu ciltsdarbu un pilnîgu 

uzskaiti valstî paðlaik veic 12 Latvijas 

tumðgalves (LT) aitu audzçðanas 

saimniecîbas. Tajâs ir 1236 dzîvnieki, 

tai skaitâ 850 aitu mâðu, 28 vaislas 

teíi, 274 audzçjamâs aitiòas un 

84 audzçjamie teíîði. 

Ðajâs saimniecîbâs iegûtie 

2002./2003. gada pârraudzîbas 

rezultâti liecina par veiksmîgu 

ciltsdarba plânâ paredzçto darbu 

izpildi. Vidçjie aitu ganâmpulku 

produktivitâtes dati pârsniedz elites 

klases prasîbas par 10-15%. 

Vidçjâ aitu mâðu dzîvmasa - 65,8 kg, 

vilnas nocirpums - 4,3 kg, auglîba - 

150,9%, no 100 aitu mâtçm lîdz 

atðíirðanai izaudzçti 120,5 jçri. 

Izaudzçto jçru dzîvmasa pie 

atðíirðanas vienai aitu mâtei ir 43,1 kg. 

Novçrtçtie 28 vaislas teíi pçc 

raþîbas visi atbilst elites klases 

prasîbâm. To vidçjâ dzîvmasa ir 

105 kg, vilnas nocirpums - 6,4 kg. 

Audzçjamâs aitiòas 12 mçneðu 

vecumâ pçc kompleksâ produktivitâtes 

novçrtçjuma 99,6% apmçrâ 

atbilst elites un I klases prasîbâm. 

Lielâka vçrîba jâvelta jauno vaislas 

teíîðu izlasei un to izaudzçðanai. 

Novçrtçtie 84 teíîði 12 mçneðu 

vecumâ atbilda elites un I klasei tikai 

96,4% apmçrâ. Tomçr vçlams, lai visi 

audzçjamie teíîði atbilstu elites klases 

prasîbâm un arî gaïas audzçðanas 

Kvalitatîvâkie aitu mâðu ganâmpulki un to vidçjie produktivitâtes râdîtâji 

Aitu El I Vidçjâ Vidçjais Vilnas Aitu 

Saimniecîba Îpaðnieks mâðu klase, klase, dzîv- nocir- garums, mâðu 

skaits % % masa, pums, cm auglîba, 

kg kg % 

SIA "Vecvîtiòi", 

Valmieras raj. V. Irbe 124 61,3 35,5 62,3 4,4 11,5 150,7 

z/s "Klimpas", 

Valmieras raj. V. Leska 45 57,8 40,0 60,0 4,3 11,2 153,3 

z/s "Dzilniòas", 

Valmieras raj. D. Èâkurs 84 69,028,6 64,0 3,8 10,4 155,9 

z/s "Meþkalçji", 

Jelgavas raj. M. Landmane 99 62,6 34,3 66,2 5,2 11,3 154,9 

z/s "Bçrziòi", 

Rîgas raj. R. Sîmansons 72 73,6 26,4 72,8 4,6 11,5 181,3 

Avots: LAAA 

saimniecîbâm varçtu piedâvât tikai 

augstraþîgus vaisliniekus. 

Gaïas aitâm - labus teíus 

Latvijâ reìistrçti vairâk nekâ 

1000 gaïas aitu ganâmpulki, kuros 

aitu mâðu skaits pârsniedz desmit. 

Tajos noteikti jâveic uzskaite, lai 

varçtu uzlabot esoðo aitu mâðu 

kvalitâti, kâpinâtu jçru âtraudzîbu un 

ar iegûto jçrgaïas kvalitâti spçtu 

konkurçt Eiropas tirgû. 

Lîdz ðim gaïas aitu ganâmpulkos 

audzçðanas pamatmetode ir aitu 

krustoðana. Taèu jâzina, ka ganâmpulka 

aitas jâlecina ar labiem LT 

ðíirnes vai gaïas aitu ðíirnes teíiem. 

Ðoruden no Igaunijas iepirkâm 

Tekselas, Sufolkas un Dala ðíiròu 

krustojuma teíîðus, lai ietekmçtu jçru 

âtraudzîbu un it îpaði to gaïas vçrtîbu. 

Lai novçrtçtu iepirkto ðíiròu 

lietderîbu, nepiecieðams veikt precîzus 

pierakstus par ðo vaislinieku izmantoðanu 

un iegûtajiem rezultâtiem. 

Gaïas ganâmpulkos uzskaite jâveic 

vairâku iemeslu dçï: 

• lai noteiktu aitu mâðu 

produktivitâti; 

• lai noteiktu augstraþîgâkâs aitu 

mâtes, no kurâm atstâj aitiòas 

ganâmpulka atjaunoðanai; 

• lai varçtu izbrâíçt mazraþîgâs aitas; 

• lai novçrtçtu vaislas teíu kvalitâti; 

• lai izkoptu ganâmpulka labskatu, 

radot iespaidu par izcilu tirgus preci. 

Ja tiks uzsâkta pamata raþîbas datu 

uzskaite, radîsies vajadzîba pçc 

papildinformâcijas. Pamata produktivitâtes 

uzskaite ir ðâda: 

• jâapzîmç visas aitas un jçri; 

• jâieraksta tieðie dati: aitu 

lecinâðana, jçru dzimðana, jçru atðíirðana, 

to kriðana, jçru pârdoðana utt.; 

• piedzimstot jçrus nosver un 

atzîmç to dzimumu; 

• atðíirot arî nosver; 

• nosver vilnu pie cirpðanas; 

• nosver aitas un vaislas teíus 

pirms lecinâðanas; 

• izbrâíç vecâs, mazraþîgâs aitas; 

• nosver jaunâs aitiòas pirms 

laiðanas kûtî; 

• pârdodot atzîmç jçru svaru. 

Visu, pilnîgi visu pieraksta, jo atmiòa 

ir îsa. Ja pareiza uzskaite, var aprçíinât 

jçru diennakts dzîvmasas pieaugumu, 

vienas mâtes izaudzçto jçru 

svaru, kâ arî aitu mâtes grûsnîbas 

procentu, auglîbu, jçru saglabâðanu utt. 

Atðíirto jçru novçrtçjums un vidçjie produktivitâtes râdîtâji 

labâkajâs ðíirnes aitu audzçðanas saimniecîbâs 

Aitiòas 

Teíîði 

skaits El un I vidçjâ skaits El un I vidçjâ 

Saimniecîba Îpaðnieks klase, dzîv- klase, dzîv- 

% masa, kg % masa, kg 

SIA "Vecvîtiòi", 

Valmieras raj. V. Irbe 85 100 40,8 73 73 41,9 

z/s "Dzilniòas", 

Valmieras raj. D. Èâkurs 6098,3 33,4 48 46 33,6 

z/s "Zîles", 

Madonas raj. Dz. Kozulis 7098,5 40,8 96 95 41,2 

z/s "Bçrziòi", 

Rîgas raj. R. Sîmansons 51 94,1 38,9 46 41 38,7 

z/s "Strauti", 

Rçzeknes raj. T. Kopels 6 100 36,1 11 11 40,1 

Avots: LAAA 

RAÞÎBA / NR.4 /

LOPKOPÎBA 32 

Kazkopîba kïuvusi lîdzvçrtîga nozare 

Mâra Liepiòa, LKAA 

Lîdz 1993. gadam kazkopîba 

Latvijâ netika uzskatîta par vçrâ 

òemamu lauksaimniecîbas nozari, to 

uzlûkoja kâ netradicionâlu nodarboðanos. 

Toreiz retâ saimniecîbâ 

kazu ganâmpulks pârsniedza desmit 

dzîvniekus. Cita starpâ, laucinieki 

mazliet ironiski, tomçr visbieþâk 

rûgtu atmiòu mâkti, kazu dçvçja par 

Staïina govi. Tolaik Latvijas kazu 

audzçtâju asociâcijas (LKAA) vçl 

nebija, un uzòçmîgâkie kazu 

audzçtâji mâcîjâs no Latvijas Ðíirnes 

dzîvnieku audzçtâju savienîbas, Aitu 

asociâcijas un Zirgkopju biedrîbas 

pieredzes. 

Bet 1993. gadâ mums, kazu 

audzçtâjiem, tomçr izdevâs pievçrst 

sev nopietnâku uzmanîbu. Pçc mûsu 

zemnieku saimniecîbas Lîcîði 

(M. Liepiòas îpaðums Jelgavas 

rajona Cenu pagastâ - red.) lûguma 

tika izskatîts projekts kazkopîbas 

attîstîbai valstî. Acîmredzot tam par 

pamatu bija mûsu veiksmîgâ 

sadarbîba ar ASV piensaimniecîbas 

kooperatîvo sabiedrîbu Land O 

Lakes. Ðo projektu finansçja ASV 

firma USAID (ASV starptautiskâs 

attîstîbas aìentûra) un minçtâ 

kooperatîvâ sabiedrîba. Projekta 

ekspertus Land O Lakes izvçlçjâs no 

ASV Slaucamo kazu asociâcijas. 

Mûsu kazu audzçtâji projektâ 

iesaistîjâs galvenokârt ar savu 

uzòçmîbu un entuziasmu, 

apmeklçjot piedâvâtos seminârus un 

mâcîbas Latvijas novados, vienlaikus 

tur arî veidojot topoðâs asociâcijas 

nodaïas. Rîkojâm pieredzes 

braucienu uz Poliju. Mûsu projektu 

atbalstîja LLU un LLKC. 

Ðâ darba rezultâtâ 1994. gadâ 

kazkopîba Lauksaimniecîbas 

ministrijâ tika reìistrçta kâ 

lauksaimniecîbas nozare. Lîdz ar to 

mums pirmoreiz tika pieðíirts valsts 

atbalsts subsîdiju veidâ, varçjâm 

iepirkt augstraþîgus vaislas 

dzîvniekus ârzemçs. Savukârt LLU 

profesors Jâzeps Sprûþs izstrâdâja 

fakultatîvo nodarbîbu programmu 

kazkopîbâ. 

Reizç ar LKAA nodibinâðanu 

(1994.) radâs iespçja rîkot pieredzes 

braucienus uz Beïìiju, kur mums 

palîdzçja firma Alimpex, kâ arî pie 

franèu zemniekiem - ar Francijas 

vçstniecîbas atbalstu. 

Asociâcijas mçríi un 

darbîba 

Paðlaik Kazu audzçtâju asociâcijâ 

ir 31 biedrs. (Kâ liecina Valsts 

ciltsdarba informâcijas datu 

apstrâdes centra Dzîvnieku reìistra 

dati, pçc 2003. gada 1. janvâra mûsu 

valstî ir 990 kazu ganâmpulku, kuros 

ir 3584 kazas - red.) Tagad mûsu 

biedriem jau ir ganâmpulki, kuros ir 

60 un vairâk kazu. Lauksaimniecîbas 

nozaru starpâ kazkopîbu jau uzskata 

par tradicionâlu nozari. Reìistrçto 

kazu skaits turpina palielinâties, cik 

zinâm, tagad jau ir 4444 dzîvnieki. 

LKAA galvenie mçríi ir izstrâdât un 

attîstît vienotu, valstiskajâm un kazu 

audzçtâju interesçm atbilstoðu 

darbîbas programmu; atbalstît 

kazkopîbas straujo attîstîbu, îstenojot 

LKAA valdes lçmumus un uzskatot 

tos par saistoðiem Zemkopîbas 

ministrijai (ZM), Ministru kabinetam 

(MK) un sekot to izpildei. 

Savukârt asociâcijas galvenie 

darba virzieni ir ðâdi: 

• nodroðinât kvalitatîvu ciltsdarba 

programmas izpildi, attîstît raþoðanu, 

kazkopîbas produktu pârstrâdi un 

tirgu, veidot kooperâciju; 

• rîkot izstâdes, vâkt kazkopîbas 

informâciju un to izplatît, sadarboties 

ar kazu audzçtâjiem un uzòçmçju 

organizâcijâm, zinâtniskâs pçtniecîbas 

iestâdçm Latvijâ un 

ârvalstîs, piedalîties pasâkumos, kas 

saistîti ar dzîvnieku aizsardzîbu. 

LKAA ir izstrâdâjusi instrukciju 

ðíirnes kazu audzçðanas saimniecîbu 

statusa pieðíirðanai. 

Saskaòâ ar ðiem kritçrijiem 

apstiprinâtas 13 ðíirnes saimniecîbas. 

ZM savukârt apstiprinâta ciltsdarba 

programma kazkopîbâ 2001. - 

2005. gadam, pagaidu kazu 

pârraudzîbas kârtîba un dzîvnieku 

apzîmçðana. 

LLU sadarbîbâ ar Pârtikas centru 

izstrâdâjusi projektu Kazas piena 

standarti. LKAA 2003. gada 

programmas ietvaros tapis projekts 

Kaza - 2003, kas paredz sâkt izdot 

Ðíirnes kazu audzçðanas saimniecîbas 

Nr. Rajons Saimniecîbas Îpaðnieks Pieðíirts Tâlrunis 

nosaukums 

statuss 

1. Talsu z/s Bçrzi Arvîds Piliens 27.12.2002. 3299266 

2. Tukuma z/s Ausekïi Maija Stoíe 27.12.2002. 3122716 

3. Jelgavas SIA Lîcîði Aivars Liepiòð 27.12.2002. 3050196 

4. Valkas z/s Muiþnieki Gunta Muiþniece 27.12.2002. 4777492 

5. Madonas z/s Lîvi Raimonds Melderis 27.12.2002. 4838405 

6. Rîgas z/s Lejnieki Valdis Ozoliòð 27.12.2002. 7997420 

7. Rîgas Meþdruvas Liâna Apine 27.12.2002. 6549584 

8. Rîgas Lielgrodes Aivars Tabulçvics 27.12.2002. 9547948 

9. Bauskas z/s Stropiòi Jânis Mediòð 11.02.2003. 6759466 

10. Tukuma Birznieki Aija Rence 11.07.2003. 6491838 

11. Tukuma z/s Krasti Teiksma Bullîte 11.07.2003. 9434163 

12. Talsu Meþgaïi Dzintra Strokða 11.07.2003. 3274012 

13. Kuldîgas z/s Poriòi Gunta Çíe 11.07.2003. 3327185 

RAÞÎBA / NR.4 /

33 LOPKOPÎBA 

Latvijas Kazu audzçtâju asociâcijas valde 

Mâra Liepiòa, valdes priekðsçdçtâja 

Valdes locekïi: 

Liâna Apine, valdes priekðsçdçtâjas 

vietniece, Meþdruvas tâlr. 6549584; 

Raimonds Melderis, z/s Lîvi tâlr. 4838405; 

Guntis Kïaviòð tâlr. 7532174; 

Aija Rence, z/s Birznieki tâlr. 6491838; 

Kristîne Piliens, z/s Bçrzi tâlr. 3299266; 

Ingrîda Mediòa, z/s Stropiòi tâlr. 6759466; 

Maija Stoíe, z/s Ausekïi tâlr. 3122716; 

Anitra Tooma, mâjas Kvçpene tâlr. 9262454 

ziòas par svarîgâko nozarç, kâ arî 

atjaunot informâciju interneta 

mâjaslapai. Asociâcija arî atzîta par 

patstâvîgu selekcijas organizâciju. 

Projekts Ciltsdarba programma 

kazkopîbâ 2003 savukârt paredz 

izveidot ciltsvçrtîbas datu bâzi, 

izstrâdât un izdot cilts 

dokumentâciju, reìistrçt un sertificçt 

ðíirnes dzîvniekus un saimniecîbas, 

kâ arî analizçt iegûtos selekcijas 

datus un sagatavot tos publicçðanai. 

Kâ îstenosim selekcijas 

darbu 

Izstrâdâjot asociâcijas selekcijas 

programmu, esam domâjuði turpmâk 

izmantot galvenokârt divas 

piena kazu ðíirnes. Pirmajâ grupâ: 

Zânes kazu (ZK) ðíirni un tai 

radniecîgo ðíiròu (Vâcu balto 

diþciltîgo) krustojumus. Otrajâ 

grupâ - Latvijas vietçjo kazu (LVK) un 

tai radniecîgo ðíiròu (Alpu, Franèu 

Alpu, Tîringas, Togenburgas) 

krustojumus. 

Jaunums Latvijas kazkopîbâ - 

2004. gadâ uzsâksim selekcijas 

darbu ar Bûru kazas gaïas ðíirnes 

âþu bioproduktu (iepçrkot Vâcijâ). 

Izmantojot pakïaujoðo krustoðanu, 

paredzçts veidot Latvijas vietçjo kazu 

gaïas ðíirnes grupu. Tâdçjâdi vairâku 

dzîvnieku paaudþu laikâ var iegût 

kultûrðíirni. Krustoðanai domâjam 

izmantot mazraþîgâs attiecîgâs 

ðíirnes kazas, tâs pârojot ar 

kultûrðíirnes vaisliniekiem, vispirms 

iegûstot otrâs pakâpes krustojumus 

utt., - lîdz pat kultûrðíirnei. 

Asociâcijai ir ïoti nopietns 

uzdevums - vadît selekcijas darbu 

valstî kopumâ, bet to precîzi 

saskaòojot ar dzîvnieku îpaðniekiem. 

Pçrn pirmoreiz Latvijâ kazas tika 

vçrtçtas pçc selekcijas vçrtîbas, kâ 

arî pirmoreiz reìistrçti dzîvnieki 

ciltsgrâmatâ. Kad pagâjuðâ gada 

beigâs notika Pirmâ Baltijas valstu 

kazkopîbas konference, apstiprinâjâs 

informâcija, ka Latvijas 

kazkopîbas nozare ir pirmajâ vietâ, 

salîdzinot ar Igauniju un Lietuvu. 

Protams, par to ir prieks, taèu 

lepoðanâs bûtu gluþi nevietâ, jo bûs 

pietiekami sareþìîti iesâkto turpinât. 

Kazkopîba, ðíiet, tikusi 

saulîtç 

Pçc iepriekð teiktâ tâ var secinât. 

Esmu gandarîta, jo pirms desmit 

gadiem, kad ar kazu turçtâjiem 

seviðíi nopietni nerunâja, esam 

kïuvuði par vçrâ òemamu lopkopîbas 

nozari. Varbût asociâcijas biedru 

skaits nav pârlieku liels, bet tâs ir 

nopietnas saimniecîbas. Mçs 

strâdâjam ar saviem biedriem un 

atbildam par viòiem. Tas jau ir LKAA 

uzdevums - panâkt, lai tas kazu 

audzçtâjs, kas atnâcis pçc padoma, 

pçc konsultâcijas, bet vçl nav mûsu 

biedrs, vçlçtos par to kïût. Cita 

starpâ, arî LLU studenti raksta kursa 

darbus par kazkopîbu. 

Acîmredzot pieeja, ka konsultçjam 

visus interesentus, ir pareiza. To 

apstiprina fakts, ka LKAA biedri ir visos 

Latvijas novados: Rîgas, Jelgavas, 

Madonas, Tukuma, Bauskas, Talsu, 

Saldus, Valkas, Ludzas, Kuldîgas, 

Valmieras, Dobeles, Cçsu, Limbaþu, 

Ogres, Aizkraukles, Liepâjas un 

Daugavpils rajonâ. 

Mçs dzîvnieku îpaðniekiem neko 

neuzspieþam, piemçram, aktuâla ir 

tîraudzçðana, bet ne visi to izvçlas. 

Kazu audzçtâji paði izdomâ, ko 

selekcionçs un turçs. LKAA 

uzdevums - ieteikt, izskaidrot, 

palîdzçt aizstâvçt ðíirnes dzîvnieku 

audzçtâju intereses. 

Kazu audzçtâju izredzes 

Eiropâ 

Mums ïoti aktuâls ir jautâjums par 

Ministru kabineta noteikumiem 

mazajiem raþotâjiem mâjas 

apstâkïos, - tas sarunvalodâ un lai 

visiem kazkopjiem bûtu saprotami. 

Asociâcijas pârstâvis ir cîtîgi strâdâjis 

un LKAA ir izdevies panâkt, lai kazu 

sieru iekïautu ðo raþojumu grupâ, ko 

bûs atïauts raþot un tirgot. Lîdz ðo 

MK noteikumu pieòemðanai mûsu 

mazajiem pârstrâdâtâjiem nav 

atïauts pârdot kazu sieru. Bet mçs 

taèu Eiropas Savienîbas dalîbvalstîs, 

piemçram, Francijâ un citur esam 

pârliecinâjuðies, ka kazu audzçtâji 

raþo sieru un pârdod mazâ veikaliòâ 

kopâ ar citâm precçm. Bieþi vien tie ir 

bioloìiskie zemnieki. 

ES atbalsts kazkopîbai nav 

paredzçts, vismaz par kazu pienu ne. 

Bet gaïas ðíirnes kazâm ir zaïâ 

gaisma. Nâkamgad arî mûsu 

asociâcija sâks pçtît un popularizçt 

kazu gaïas tirgu. 

Kazu audzçtâju cerîbas iekïût ES 

tirgû varçtu vairot fakts, ka 

kazkopîbas produkcijai netiek 

noteiktas kvotas. Taèu sapriecâties 

nav iemesla. Uz mûsu raþotâjiem 

attiecas tie paði MK noteikumi Nr. 

491 par piena apriti, kur noteikti 

kritçriji kazas pienam. Ar kazu piena 

standartu var iepazîties katrs kazu 

ganâmpulka saimnieks, bet 

pagaidâm neviens par to nav îpaði 

interesçjies. Tomçr vajadzçtu gan, jo 

paðlaik ðo standartu pârstrâdâ - 

saskaòâ ar laboratorijâ iegûtiem 

kazu piena datiem. 

Lîdz Eiropai vçl jâtiek. Vai 

izdzîvosim, ja Pârtikas un veterinârais 

dienests prasîs, lai katrai kazu 

sîkîpaðniecei bûtu slaukðanas zâle, 

kur ûdens krâni darbinâmi ar 

elkoòiem, un katram siera sçjçjam - 

telpas kâ laboratorijâ 

Tâpçc 2003. gadâ asociâcijas 

darba plânâ paredzçjâm apmâcît un 

sagatavot savus darbiniekus, valdes 

locekïus un nodaïu vadîtâjus, lai viòi 

spçtu aizstâvçt LKAA biedrus un 

nozari kopumâ, lai mums bûtu 

pieejama pilnîga informâcija par 

valsts struktûrâs notiekoðajiem 

procesiem - arî Zemkopîbas 

ministrijâ, Lauku atbalsta dienestâ un 

citur. 

RAÞÎBA / NR.4 /

SUMINÂM! 34 

Sveicam Arnoldu Milleru 81. dzimðanas dienâ! 

Juris Ðtikâns, Dr. agr. 

Vienam no ievçrojamâkajiem 

mûsdienu radiobioloìijas zinâtniekiem 

un pçtniekiem, bioloìijas zinâtòu 

doktoram Arnoldam Milleram ðajâs 

dienâs aprit 81. gadskârta. 

Arnolds Millers dzimis 1922. gada 

18. decembrî Jelgavâ. Pçc Hercoga 

Pçtera ìimnâzijas Jelgavâ pabeigðanas 

viòð no 1945. lîdz 1950. gadam 

studç Latvijas Lauksaimniecîbas 

akadçmijas (tag. LLU) Agronomijas 

fakultâtç Rîgâ. Jau studenta gados 

lîdztekus praktiskajai agronomijai viòu 

pastiprinâti interesç mazâk izpçtîtie 

augu fizioloìijas jautâjumi. 

Pçc LLA beigðanas Arnolds Millers 

èetrus gadus nostrâdâ par galveno 

agronomu Sausnçjas MTS Çrgïu rajonâ, 

kur pievçrðas zinâtniskajam darbam un 

kïûst par zinâtnisko lîdzstrâdnieku, vçlâk 

laboratorijas vadîtâju ZA Augsnes zinîbu 

un zemkopîbas institûtâ. Viòð institûta 

eksperimentâlajâ palîgsaimniecîbâ 

Skangali nodibina specializçtu 

laboratoriju un uzsâk pçtîjumus par 

radioaktîvâ fosfora izotopa ietekmi uz 

augiem, augsni un apkârtçjo vidi. 

Triju Zvaigþòu starojumâ 

Ilze Bûmane 

Cik nu sen, kopð mûsu kolçìi agronomi 

Agitu Pâvuli sveicâm 70gadu 

jubilejâ! Tas notika saulainâ atvasaras 

dienâ, kad dârzi nes puíu smarþas un 

daba aplaimo savu kopçju. 

Bet Latvijas valsts godadiena 

18. novembrî parasti ir drçgna, 

nemîlîga vçlrudens diena, kâda tâ 

bija arî ðogad, savâ 85. gadskârtâ. 

Toties Rîgas Latvieðu biedrîbas nams 

staroja gaiðumâ un ziedu krâðòumâ, 

kad tika pasniegti Triju Zvaigþòu 

ordeòi. Apbalvoto vidû starp 

nedaudzajiem lauksaimniekiem - arî 

Agita Pâvule. Viòai pieðíirta Triju 

Zvaigþòu ordeòa bronzas Goda zîme. 

AgroPola redakcija no visas sirds 

priecâjas, ka arî mûsu saimç ir cilvçks, 

kas patiesi pelnîjis godu saòemt 

valsts augstâko apbalvojumu. 

Sveicam un esam gandarîti! 

Apbalvojums pieðíirts agronomei 

Agitai Pâvulei, kas visu mûþu veltîjusi 

No 1961. gada Arnolds Millers pâriet 

darbâ uz ZA Bioloìijas institûtu un 

radiobioloìijas laboratorijâ piedalâs 

kompleksos pçtîjumos par radioaktîvâ 

starojuma ietekmi uz augu attîstîbu. Ar 

viòa lîdzdalîbu tiek izbûvçts speciâls 

âtro neitronu kanâls augu radioaktîvai 

apstaroðanai, par ko Arnolds Millers 

saòem izgudrotâja autorapliecîbu. Tiek 

noskaidrots, ka ar gamma stariem 

apstarotas cukurbieðu sçklas var dot 

ievçrojami augstâkas cukura raþas. 

Vçl svarîgâka ir A. Millera lîdzdalîba 

pçtîjumos un metodikas izstrâdç par 

radioaktîvâ piesâròojuma un jonizçjoðâ 

starojuma negatîvâs ietekmes 

mazinâðanu uz augiem un dzîviem 

organismiem to veìetâcijas periodâ. 

Jau 1968. gadâ viòu uzaicina strâdât 

Vissavienîbas kosmiskâs radiobioloìijas 

pçtniecîbas programmâ. 

Zinâtnieks piedalâs sçklu paraugu 

izpçtç, kuri ilgâku laiku bijuði eksponçti 

kosmosa kuìos, kur radioaktîvais 

starojums ir daudz intensîvâks nekâ uz 

Zemes. Tiek iegûti interesanti dati par 

kosmiskâ starojuma ietekmi uz 

augiem. Apkopojis eksperimentâlo un 

teorçtisko pçtîjumu rezultâtus, Arnolds 

savam zemes kopçjas amatam. Lai 

kïûtu par agronomu, zeme jâizjût kâ 

dzîva bûtne, jâzina, kâ tai palîdzçt, kâ 

saudzçt un pasargât. Un tikai Agitas 

kundze pati zina, cik grûti ðo izjûtu 

bijis savienot ar padomju íimizâcijas 

ziedu laikiem… Sirdî viòa arvien 

bijusi pret zemes gandçðanu. 

Tomçr man ðíiet, ka Latvijas 

augstâkais apbalvojums pienâkas 

nevis vienîgi par darba nopelniem, 

bet visvairâk - par sirds bagâtîbu. 

Savas zemes labâ. Pret saviem 

lîdzcilvçkiem. 

… Agita Pâvule, dzimusi Krieviòa, 

nâk no senas Mârupes dzimtas. 

Viòas vecvecâku ìimeni pazina kâ 

godprâtîgus ïaudis. Vecâki Austra un 

Âdolfs Krieviòi bija pagastâ cienîjami, 

darbîgi cilvçki. Un, kaut arî ìimeni 

1949. gadâ neizsûtîja, tâ pârcieta un 

pârdzîvoja tâs paðas bçdas, ko karð 

un okupâcija lçma gandrîz katrai 

latvieðu dzimtai. To uzzinâju tad, kad 

Mârupes pagasta padome 

2000. gadâ nolçma izdot grâmatu 

par represçtajiem. Agita Pâvule kïuva 

par îstu palîgu tâs sagatavoðanâ - 

Millers saraksta mâcîbu grâmatu 

"Vispârîgâ radiobioloìija" (1977), kuras 

otrais, papildinâtais izdevums iznâca 

1995. gadâ. 

Arnolds Millers 1964. gadâ iegûst 

bioloìijas zinâtòu kandidâta grâdu, kas 

1992. gadâ tiek pielîdzinâts doktora 

grâdam, bet 1968. gadâ viòð kïûst par 

docentu. Lîdz pat 1997. gadam viòð 

lasa lekcijas studentiem LU Bioloìijas 

fakultâtç radiobioloìijas specialitâtç. 

Arnolds Millers ir bijis Vissavienîbas 

zinâtniskâs padomes Radiobioloìija un 

ZA Bioloìijas institûta zinâtniskâs 

padomes sekcijas loceklis. Par 

veiktajiem pçtîjumiem un izstrâdâtajâm 

metodçm zinâtnieks ir saòçmis èetras 

autorapliecîbas un divas TSSI medaïas. 

Kopð 1986. gada Arnolds Millers ir 

pensionârs, darbojas atjaunotajâ tçva 

saimniecîbâ Dþûkstes pagastâ. Kâ 

kompetentu speciâlistu viòu pa laikam 

uzaicina piedalîties radiobiologu 

konferencçs, ieskaitot sanâksmes 

ârzemçs. Viòð kâ konsultants piedalâs 

Salaspils atomreaktora slçgðanas 

projektos. 

Novçlçsim Arnoldam Milleram labu 

veselîbu un panâkumus turpmâkajos 

gados! 

zinâja, kur atrast izsûtîtos kaimiòus, 

aizveda pie viòiem, sagâdâja 

Sibîrijas vçstules, uzrakstîja savas 

atmiòas. Un toreiz sapratu, ka uz ðo 

nemanâmo, smalkjûtîgo, îsto latvieðu 

sirdîm un prâtiem visus okupâcijas 

gadus ir turçjies Latvijas gars. 

Represçto grâmatâ Lâsta 

atburðana Agita Pâvule raksta: "Mçs 

Polijâ ðíîrâmies no Drçzdenç 

dzimuðâ brâlîða, kura dçï mamma 

viena pati ar trim bçrniem un viòu 

zem sirds bija spiesta doties bçgïu 

gaitâs. Bet Bçrzkalnus atstâjâm 

tâpçc, ka 1944. gadâ mâja bija pilna 

vâcieðu, tçvs iesaukts vâcu armijâ un 

brâlîtim vajadzçja nâkt pasaulç… 

Pçc lielâs izveðanas 1949. gada 

martâ manas atmiòas saistîtas ar 

finiera koka kastîtçm - sûtîjumiem uz 

Sibîriju. Mamma katru brîvu brîdi 

rakstîja vçstules radiem un draugiem, 

kas bija ðíirti no dzimtenes." 

Daþi teikumi... cik daudz tie izsaka… 

Sirds bagâtîba ir nenopçrkama 

manta. Un tâs gaiðums staro pretî 

visiem, kas pazîst Agitu Pâvuli. 

Paldies viòai par ðo bagâtîbu! 

RAÞÎBA / NR.4 /

Latvijas kultÅ«raugu gÄnu banka - Agropols

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

Latvijas kultÅ«raugu gÄnu banka - Agropols