NAUDAS LIETAS - Agropols

Nr 4
2006 marts
Informatîvs lauku politikas biïetens – aktîvam lauku saimniekam
Nenokavçjiet
pieteikðanos atbalstam!
Izmaiòu veikðana
SIA sastâvâ
Cukura nozares
nâkotne
lasiet 6 lpp
lasiet 9 lpp
lasiet 13 lpp
LATVIJAVIEDOKLIS
Nevairîsimies no putniem!
Dr biol Jânis Vîksne
Par savvaïas putniem gribçtu teikt tâ - daþâdas vîrusu infekcijas dabâ arvien
bijuðas, bet lîdz ðim putniem tâs neko bîstamu nav nodarîjuðas Turklât pats vîruss
mainâs, tâpat arî tâ patogenitâtes lîmenis Piemçram, savulaik netika atrasta
vakcîna pret spâòu gripu, bet infekcija "noklusa", jo vîruss acîmredzot izmainîjâs
Ne putnu gripa, ne kâda cita vîrusu infekcija nevienu savvaïas putnu populâciju
nav iznîcinâjusi, nedz arî novedusi pie krasas skaita samazinâðanâs
Putni ir mirstîgi - kâ visa dzîvâ radîba Piemçram, lielo zîlîðu pârim gadâ ir divi
perçjumi, kopâ ap 20 mazuïu, bet zîlîðu pulks nepalielinâs Gandrîz visi ðie
pçcnâcçji iet bojâ visdaþâdâko iemeslu dçï, un katra beigta putna atraðana nebût
neliecina, ka te nu iesaistîta putnu gripa Pat tad, ja krituðajâ putnâ ir konstatçta
attiecîgâ vîrusa klâtbûtne, svarîgi zinât, vai putns kritis no ðî vîrusa izraisîtâs
slimîbas, vai gâjis bojâ citu iemeslu dçï, un bijis tikai ðî vîrusa nçsâtâjs
Bûtu galîgi aplami, ja, saklausîjuðies plaðsaziòas lîdzekïu sacelto paniku ap putnu
gripu, mçs novçrstos no putniem Paðlaik mçs nodarîtu kaitçjumu savvaïas
putniem - meþapîlçm un gulbjiem - ja pârtrauktu barot tos, kuri palikuði ziemot
Latvijâ Pirmkârt, ðie putni nevar bût inficçti, jo nekur nav migrçjuði; otrkârt,
barojot putnus, tie taèu nav jâòem rokâs; treðkârt, ja tos vairs nebaros, daudzi no
tiem nomirs badâ, un tur nekâdâ gadîjumâ nebûs vainîgs vîruss
Nevajadzçtu arî vçrsties pret visiem putniem, kas mums ir apkârt Lai taèu
stâríis perç jûsu sçtâ, un èurkstes lipina ligzdas mâjas paþobelç! Tâ ïoti ïoti niecîgâ
varbûtîba, ka jûsu apkârt staigâjoðâs vistas dabûs vîrusu no stâría un nobeigsies,
taèu nevar bût pamats visu putnu nîdçðanai mâju apkârtnç Un arî nabaga stâría
"vaina" bûtu jâpierâda
LAD 2005 gada darba rezultâti
Sandra Peðkova, LAD
NAUDAS LIETAS
Pçrnâ gada pavasarî Lauku atbalsta dienests (LAD) nosvinçja piecu gadu
jubileju, un drîz vien ðî Latvijas maksâjumu aìentûra lauksaimniekiem pârkâps
sava sestâ pastâvçðanas gada slieksni
Pagâjuðais - 2005 gads LAD bija zîmîgs kâ pirmais "pilnais" Eiropas Savienîbâ
aizvadîtais gads Tas bija eksâmena gads gan visas aìentûras, gan arî katra tâ
speciâlista darbam (Turpinâjums 10 lpp)
Hronika
· Latvijas Dabas muzejâ
25februârî norisinâjâs ìimenes
dienas pasâkums "Brînumainie purvi"
· Latvijas Bioloìiskâs lauksaimniecîbas
asociâcija 25februârî organizçja
Latgales novada seminâru "Bioloìiskie
lauksaimnieki uz pârmaiòu ceïa Eiropâ"
· Sakarâ ar straujo putnu gripas
izplatîbu Eiropâ, ZM izstrâdâjusi MK
noteikumu projektu par putnu gripas
uzliesmojuma draudu novçrðanas
kârtîbu
· Zemkopîbas ministrs Mârtiòð
Roze 23 februârî tikâs ar ASV
Kongresa Lauksaimniecîbas komisijas
priekðsçdçtâju Bobu Gudletu un viòa
vadîtâs delegâcijas pârstâvjiem
· Gandrîz 50 meþa reproduktîvâ
materiâla audzçtâju un tirgotâju Valsts
meþa dienesta (VMD) rîkotajâ
informatîvajâ seminârâ 23 februârî
uzzinâja aktuâlâko par sçklu un stâdu
raþoðanu un kontroles kârtîbu
· LOSP 23 februârî tikâs ar
Nacionâlo radio un televîzijas padomi
un Latvijas Radio, lai pârrunâtu
iespçjas atjaunot radiopârraides par
lauku un lauksaimniecîbas aktuâlo
informâciju Latvijas Radio
1programmas rîta blokâ
· Biedrîbas "Zemnieku saeima"
(ZSA) un "Latvijas Lauksaimniecîbas
kooperatîvu asociâcijas" (LLKA)
pârstâvji 23 februârî tikâs ar
zemkopîbas ministru Mârtiòu Rozi
· Zemkopîbas ministrs Mârtiòð
Roze 22 februârî tikâs ar Izraçlas
lauksaimniecîbas un lauku attîstîbas
ministru Zevu Boimu
· Konference "Latvijas Valsts
Agrârâs ekonomikas institûta zinâtniskie
lasîjumi 2005" notika ðâgada
24 februârî un notiks 3 martâ ZM çkâ
(Turpin 2 lpp)

LATVIJA
AKTUÂLI
MK Atzinîbas raksts - V Strîíim
Aivis Freidenfelds, Valsts kanceleja
Valdîba atbalstîjusi MK Apbalvoðanas padomes priekðlikumu un saskaòâ ar MK
Atzinîbas raksta nolikumu pieðíîrusi Atzinîbas rakstu Latvijas Lauksaimniecîbas
universitâtes Ekonomikas fakultâtes Ekonomikas katedras vadîtâjam profesoram
lauksaimniecîbas doktoram un Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Lietuvas Lauksaimniecîbas
universitâtes lauksaimniecîbas goda doktoram Voldemâram Strîíim par
nozîmîgu un ilggadçju ieguldîjumu pedagoìiskajâ, zinâtniskajâ un sabiedriskajâ darbâ
Zelta birums Latvijas pârtikas raþotâjiem!
Ieva Jaunozola, biedrîba "Mârketinga padome"
"Produkti iz Latvii Zapomnji etot vkus!" - ar ðâdu devîzi pârtikas uzòçmumi no
Latvijas arî ðogad startçja vienâ no nozîmîgâkajâm pârtikas nozares izstâdçm
Krievijâ - "Prodexpo 2006" Izstâde no 13 lîdz 17 februârim jau 13 reizi
norisinâjâs Maskavas lielâkajâ izstâþu sabiedrîbas "Ekspocentrs" telpâs
"Prodexpo 2006" ðogad pulcçja 2200 dalîbnieku no 61 valsts Izstâdç
apmeklçtâjiem bija pieejami 14 saloni vai produktu grupu ekspozîcijas Trîsdesmit
no dalîbvalstîm, tostarp arî Latvija, izstâdç piedalîjâs ar nacionâlajiem stendiem
Latvijas stendâ ðogad bija 9 raþotâji - SIA "Karavela", SIA "Kolumbija Ltd", a/s
"Latplanta", SIA "Rânda", a/s "Rîgas piena kombinâts", a/s "Rîgas piensaimnieks", a/s
"Ventspils zivju konservu kombinâts", SIA "Velte-L" un SIA "Þaòa Legzdiòa maizes
fabrika", bet tematiskajâ zivju produktu paviljonâ - a/s "Brîvais vilnis" un a/s "Gamma-A"
Pieci no Latvijas pârtikas raþotâjiem - "Kolumbija Ltd", "Rânda" "Rîgas piena
kombinâts", "Ventspils zivju konservu kombinâts" un "Baltâs naktis" kopumâ ar 8
produktiem piedalîjâs arî izstâdes degustâciju konkursâ Latvijas raþotâju
produkcija izpelnîjâs ne vien þûrijas komisijas ievçrîbu, bet arî apbalvojumus,
izcînot 8 zelta medaïas Izstâdes ietvaros degustâciju konkurss arî notika 13 reizi,
un ðogad tajâ piedalîjâs 1200 uzòçmumu no 60 valstîm, vçrtçjumam piesakot 2000
produkcijas paraugu
Izstâdes "Prodexpo 2006" degustâciju konkursa zelta medaïas ieguva:
· SIA "Rânda" "Lielâs ðprotes eïïâ" un "Dabîgâs mencu aknas";
· a/s "Ventspils zivju konservu kombinâts" "Kûpinâtas butes eïïâ";
· SIA "Kolumbija Ltd" "Mencu aknas ar ikriem" un ðprotes "Lîbava";
· a/s "Rîgas piena kombinâts" siers "Monte Rigo" un saldais krçjums "Lâse";
· SIA "Baltâs naktis" sausmaizîtes ar jûras kâpostiem
Savukârt "Velte - L" ieguva sudraba medaïu par "Grenadieru" mçrci, kas Latvijâ
pazîstama ar nosaukumu "Ave Gardums"
Hronika
(Turpin no 1 lpp)
· Briselç 20 februârî notika ES
Lauksaimniecîbas un zivsaimniecîbas
ministru padomes sanâksme, kurâ tika
atbalstîti trîs regulu projekti par cukura
sektora reformu un diskutçts par
biomasas lauksaimnieciskajiem aspektiem
un biodegvielu, mencu nelegâlâs
zvejas apkaroðanu Barenca jûrâ
· Lai nodroðinâtu, ka ES vienotos
platîbmaksâjumus un maksâjumus
MLA saòemtu tie îpaðnieki, kas tieði
nodarbojas ar lauksaimniecîbu, ZM
speciâlisti gatavo izmaiòas maksâjumu
saòemðanas noteikumos
· PVD pabeidzis cûku novietòu
pârbaudes Limbaþu un Cçsu rajonâ,
un laboratorisko izmeklçjumu rezultâti
apliecina, ka mâjas cûkas nav
slimas ar klasisko cûku mçri
· Lai veicinâtu Latvijas sabiedrîbas
labklâjîbas pieaugumu un pastiprinâtu
cîòu ar "aplokðòu algâm", FM
sagatavojusi priekðlikumus pakâpeniskai
IIN likmes samazinâðanai lîdz 15%
· ZSA aicina lauksaimniecîbas
produkcijas raþotâjus stâties biedrîbâ
"Zemnieku saeima"
· LOSP aicina Tieslietu ministriju
apsvçrt, ka zemnieku un zvejnieku
saimniecîbâm jâturpina darbojoties kâ
juridiskâm personâm, regulçjot to
darbîbu pçc atseviðía "Zemnieku un
zvejnieku saimniecîbu likuma"
· ZSA aicina no Eiropas Lauksaimniecîbas
virzîbas un garantiju fonda
lauksaimniecîbas aktivitâtçm papildus
pieejamos lîdzekïus atvçlçt atbalsta
pasâkumam "Investîcijas lauksaimniecîbas
uzòçmumos"
Ðoreiz laidienâ
LAD 2005 gada darba rezultâti 1
Nevairîsimies no putniem! 1
Noteikumi par projektu iesniegðanas un finansçðanas
kârtîbu grantu shçmâ "Atbalsts ieguldîjumiem
uzòçmumu attîstîbâ îpaði atbalstâmajâs teritorijâs" 3
Koka iepakojuma materiâla maríçjums 5
Nenokavçjiet pieteikðanos atbalstam! 6
LOSP jaunumi 7
Jaunumi meþa reproduktîvâ materiâla raþoðanâ
un tirgoðanâ 8
Izmaiòu veikðana SIA dalîbnieku sastâvâ 9
Latvijas dârzkopîbas produkcijas imports un eksports 11
Ulmaòlaika eksporta kultûrsegums 12
Cukura nozares nâkotne - neparedzama 13
Savvaïas putni: reâlie draudi un pârspîlçjumi 14
Bûsim apdomîgi, bet rîkosimies saprâtîgi! 14
Lauku tûrisma attîstîbas lîkloèi 16
Staòislavs Gþibovskis: "Lauksaimniecîba dod
gandarîjumu" 17
Piena sektors Lietuvâ 2005 gadâ 18
Lçtâka degviela 18
Igaunijas lauksaimniecîba skaitïos 19
ES ziòas 20
Francijas dârzeòkopji specializçjas 22
Konkurss “Agrozinis” 23
AGROPOLS / NR 4 /MARTS, 2006 2

LATVIJA
JAUNI DOKUMENTI
Noteikumi par projektu iesniegðanas un finansçðanas kârtîbu
grantu shçmâ "Atbalsts ieguldîjumiem uzòçmumu attîstîbâ
îpaði atbalstâmajâs teritorijâs"
Ilze Spûle
Numura tçmas:
1 daïa Eiropas Savienîbas normatîvie akti
A Komisijas Regula (EK) Nr 208/2006, ar kuru groza VI
un VIII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes
Regulâ (EK) Nr 1774/2002 attiecîbâ uz pârstrâdes
standartiem biogâzes un kompostçðanas iekârtâm un
prasîbâm kûtsmçsliem
B Komisijas Regula (EK) Nr 214/2006, ar ko izveido
vienîbas vçrtîbas konkrçtu âtrbojîgu preèu muitas
vçrtîbas noteikðanai
C Komisijas Regula (EK) Nr 252/2006 par pastâvîgâm
atïaujâm izmantot daþas barîbas piedevas un pagaidu
atïaujâm daþiem jau atïautu barîbas piedevu jauniem
lietojumiem
2 daïa Nacionâlie normatîvie akti
A Mçsloðanas lîdzekïu aprites likums
B Latvijas vides aizsardzîbas fonda padomes nolikums
C Noteikumi par projektu iesniegðanas un finansçðanas
kârtîbu grantu shçmâ "Atbalsts ieguldîjumiem
uzòçmumu attîstîbâ îpaði atbalstâmajâs teritorijâs"
D Noteikumi par kritçrijiem un kârtîbu, kâdâ suni atzîst
par bîstamu
E Veterinârâs prasîbas to nagaiòu sugu dzîvnieku
apritei, kurus importç vai ved tranzîtâ caur Latviju no
treðajâm valstîm
F Grozîjumi Pârtikas padomes nolikumâ
G Grozîjumi kârtîbâ, kâdâ lauksaimniecîbâ izmantojamo
zemi transformç par lauksaimniecîbâ neizmantojamu
zemi un izsniedz zemes transformâcijas atïaujas
H Noteikumi par VVD sniegto maksas pakalpojumu
cenrâdi
I Noteikumi par Lauksaimniecîbas datu centra sniegto
publisko maksas pakalpojumu cenrâdi
J Par virssaistîbu uzòemðanos Eiropas Lauksaimniecîbas
virzîbas un garantiju fonda virzîbas daïas
lîdzfinansçtajiem Vienotâ programmdokumenta
pasâkumiem 2004 - 2006 gada plânoðanas periodâ
1 daïa Eiropas Savienîbas normatîvie akti
A Komisijas Regula (EK) Nr 208/2006, ar kuru
groza VI un VIII pielikumu Eiropas Parlamenta un
Padomes Regulâ (EK) Nr 1774/2002 attiecîbâ uz
pârstrâdes standartiem biogâzes un kompostçðanas
iekârtâm un prasîbâm kûtsmçsliem
ES 07-02-2006 EK Nr 208/2006 groza Regulas (EK)
Nr1774/2002 VI un VIII pielikumu saskaòâ ar ðîs regulas
pielikumu Regula noteic, ka biogâzes iekârtai jâbût
nodroðinâtai ar neapejamu pasterizâcijas (higienizâcijas)
ierîci, kas aprîkota ar:
· ierîcçm temperatûras izmaiòu uzraudzîbai;
· reìistrçjoðâm ierîcçm iepriekðminçto uzraudzîbas
mçrîjumu rezultâtu nepârtrauktai reìistrçðanai;
· piemçrotu droðîbas sistçmu, kas vajadzîga, lai novçrstu
nepietiekamas termiskas apstrâdes iespçju,
kâ arî ar piemçrotâm ierîcçm transportlîdzekïu un
konteineru tîrîðanai un dezinfekcijai, transportlîdzeklim
izbraucot vai konteineru izvedot no biogâzes uzòçmuma
Regula stâjâs spçkâ 2006 gada 11 februârî
(ES Oficiâlais Vçstnesis "OV" L36/25, 08/02/2006;
http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)
B Komisijas Regula (EK) Nr 214/2006, ar ko
izveido vienîbas vçrtîbas konkrçtu âtrbojîgu preèu
muitas vçrtîbas noteikðanai
ES 07-02-2006 EK Nr 214/2006 nosaka vienîbas vçrtîbas,
kas paredzçtas Regulas (EEK) Nr 2454/93 173 panta
1punktâ, lai noteiktu muitas vçrtîbu konkrçtâm âtrbojîgâm
precçm, tajâ skaitâ sîpoliem, íiplokiem, puraviem,
ziedkâpostiem, baltajiem un sarkanajiem galviòkâpostiem,
burkâniem, redîsiem, ziròiem, pupiòâm, u c
Regula stâjâs spçkâ 2006 gada 10 februârî
(ES "OV" L38/5, 09/02/2006;
http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)
C Komisijas Regula (EK) Nr 252/2006 par
pastâvîgâm atïaujâm izmantot daþas barîbas piedevas
un pagaidu atïaujâm daþiem jau atïautu barîbas
piedevu jauniem lietojumiem
ES 14-02-2006 EK Nr 252/2006 ïauj izmantot par
dzîvnieku barîbas piedevu:
· mikroorganismu grupas preparâtu - Enterococcus faecium
NCIMB 1041, ievçrojot I pielikumâ paredzçtos nosacîjumus;
· fermentu grupas preparâtu - 3-fitâze EK 3138,
ievçrojot II pielikumâ paredzçtos nosacîjumus;
· fermentu grupas preparâtus - endo-1,3(4)-betaglikanâze
EK 3216, endo-1,4-beta-ksilanâze EK 3218,
endo-1,4-beta-glikanâze EK 3214, alfa-amilâze EK 3211,
bacilolizîns EK 342428, ievçrojot III pielikumâ paredzçtos
nosacîjumus
Regula stâsies spçkâ 2006 gada 7 martâ (ES "OV" L44/3,
15/02/2006; http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)
2 daïa Nacionâlie normatîvie akti
A Mçsloðanas lîdzekïu aprites likums
26-01-2006 Mçsloðanas lîdzekïu aprites likuma mçríis ir
aizsargât mçsloðanas lîdzekïu patçrçtâjus no nekvalitatîvu,
cilvçka un dzîvnieku veselîbai un videi bîstamu mçsloðanas
lîdzekïu lietoðanas, kâ arî nodroðinât vienâdas prasîbas fiziskajâm
un juridiskajâm personâm, kas veic darbîbas ar mçsloðanas
lîdzekïiem Svarîgi uzsvçrt, ka ðis likums neattiecas uz:
· notekûdeòu dûòâm, ja tâs lieto par mçsloðanas lîdzekli,
kura izmantoðanu reglamentç normatîvie akti par
notekûdeòu dûòu un to kompostu izmantoðanu,
monitoringu un kontroli;
· neapstrâdâtiem organiskajiem mçsloðanas lîdzekïiem un
neapstrâdâtiem kaïíoðanas materiâliem;
· mikrobioloìiskajiem mçsloðanas lîdzekïiem;
3 AGROPOLS / NR 4 /MARTS, 2006

LATVIJA
JAUNI DOKUMENTI
· substrâtiem;
· eksportçjamiem un tranzîtâ pârvadâjamiem mçsloðanas
lîdzekïiem
Jaunais dokuments precizç mçsloðanas lîdzekïa definîciju,
darbîbu veicçja funkcijas, valsts iestâþu kompetenci
mçsloðanas lîdzekïu apritç u c
Vienlaikus ar ðâ likuma spçkâ stâðanos spçku zaudç 01-11-
2001 Mçsloðanas lîdzekïu aprites likums
Likumâ iekïautâs tiesîbu normas ietvertas:
· Eiropas Parlamenta un Padomes 22-06-1998 direktîvâ
98/34/EK, kas nosaka informâcijas sniegðanas kârtîbu
tehniskajiem standartiem un noteikumiem;
· Eiropas Parlamenta un Padomes 20-07-1998 direktîvâ
98/48/EK, ar kuru groza direktîvu 98/34/EK, kas nosaka
informâcijas sniegðanas kârtîbu tehniskajiem standartiem un
noteikumiem
Likums stâjâs spçkâ 2006 gada 23 februârî ("LV"
09/02/2006; http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)
B Latvijas vides aizsardzîbas fonda padomes
nolikums
LR MK 31-01-2006 noteikumi Nr 101 "Latvijas vides
aizsardzîbas fonda padomes nolikums" noteic, ka Latvijas
vides aizsardzîbas fonda (LVAF) padomes uzdevums ir
nodroðinât mçrítiecîgu un efektîvu LVAF lîdzekïu pârvaldi
un sadali atbilstoði LVAF mçríim vides aizsardzîbas
pasâkumu un projektu îstenoðanai un nodroðinât LVAF
pieðíirto valsts budþeta lîdzekïu izlietojuma kontroli
Finanðu lîdzekïi projektiem un pasâkumiem tiek sadalîti,
pamatojoties uz LVAF padomes apstiprinâtajâm lîdzekïu
izmantoðanas vadlînijâm un saskaòâ ar projektu konkursu un
LVAF padomes apstiprinâtiem projektu iesniegumu
iesniegðanas noteikumiem Jaunais dokuments noteic, ka
LVAF padomes sastâvâ ietilpst vides ministrs, 2 pârstâvji no
Vides ministrijas, pârstâvis no Latvijas Paðvaldîbu savienîbas,
pârstâvis no Zemkopîbas ministrijas, pârstâvis no Latvijas
Universitâtes un pârstâvis no Vides konsultatîvâs padomes
Noteikumi stâjâs spçkâ 2006 gada 16 februârî ("LV"
15/02/2006; http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)
C Noteikumi par projektu iesniegðanas un
finansçðanas kârtîbu grantu shçmâ "Atbalsts ieguldîjumiem
uzòçmumu attîstîbâ îpaði atbalstâmajâs teritorijâs"
LR MK 07-02-2006 noteikumi Nr 103 "Noteikumi par
projektu iesniegðanas un finansçðanas kârtîbu grantu shçmâ
"Atbalsts ieguldîjumiem uzòçmumu attîstîbâ îpaði
atbalstâmajâs teritorijâs"" nosaka projektu iesniegðanas,
izvçrtçðanas un ievieðanas kârtîbu, apstiprina grantu shçmas
projekta iesnieguma veidlapu, kâ arî nosaka pirmâ lîmeòa
starpniekinstitûciju un grantu shçmas apsaimniekotâju
Saskaòâ ar jaunajiem noteikumiem, grantu shçmas
ietvaros finansçjumu sâkotnçjiem ieguldîjumiem uzòçmuma
pamatlîdzekïu iegâdei, veidoðanai vai bûvju bûvniecîbai,
rekonstrukcijai, renovâcijai vai fundamentâlai pârveidoðanai
var saòemt mazie un vidçjie komersanti, kas reìistrçti un
darbojas îpaði atbalstâmajâs teritorijâs, paredzot strauju
izaugsmi attiecîgajâ nozarç, nodroðinot augstas pievienotâs
vçrtîbas radîðanu, un kuru darbîba vçrsta uz jaunu
tehnoloìiju ievieðanu, raþoðanas modernizâciju vai
pakalpojumu uzlaboðanu Saskaòâ ar grantu shçmu, cita
starpâ par atbalstâmo nozari tiek uzskatîta arî
lauksaimnieciska rakstura pakalpojumu sniegðana, ja tie
veido ne mazâk par 75% no to komersantu uzòçmuma
apgrozîjuma, kuri darbojas lauksaimniecîbas nozarç
Noteikumi stâjâs spçkâ 2006 gada 18 februârî ("LV"
17/02/2006; http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)
D Noteikumi par kritçrijiem un kârtîbu, kâdâ
suni atzîst par bîstamu
LR MK 07-02-2006 noteikumi Nr 109 "Noteikumi par
kritçrijiem un kârtîbu, kâdâ suni atzîst par bîstamu un
nosaka turpmâko rîcîbu ar to, kâ arî par prasîbâm bîstama
suòa turçðanai" nosaka kritçrijus un kârtîbu, kâdâ suni atzîst
par bîstamu un nosaka turpmâko rîcîbu ar to, kâ arî prasîbas
bîstama suòa turçðanai un bîstama suòa reìistrâcijas kârtîbu
Jaunais dokuments paredz, ka datu bâzi par suòiem, kuri
atzîti par bîstamiem, izveido un uztur valsts aìentûra
"Lauksaimniecîbas datu centrs" (LDC) Jebkura persona var
iesniegt iesniegumu par suòa uzbrukumu Pârtikas un
veterinârajâ dienestâ (PVD), iesniegumu izskata PVD
izveidota komisija, kura pieòem vienu no ðâdiem lçmumiem:
· neatzît suni par bîstamu;
· atzît suni par bîstamu, nosakot turpmâko rîcîbu ar to;
· ja suns jau bijis atzîts par bîstamu, nosaka turpmâko
rîcîbu ar suni
Saskaòâ ar jaunajiem noteikumiem komisija var nolemt,
ka nepiecieðama bîstamâ suòa apmâcîba, sterilizâcija vai
eitanâzija Dzîvnieku aizsardzîbas likumâ noteiktajos
gadîjumos Pçc atzinuma pieòemðanas par suòa bîstamîbu,
to apzîmç, implantçjot mikroshçmu, kas satur unikâlu, suòa
dzîves laikâ nemainâmu, identitâtes numuru, un pieòemtâ
lçmuma kopiju nosûta LDC
Gadîjumâ, ja bîstamu suni izved ârpus telpas vai
norobeþotas teritorijas:
· tam ap kaklu jâapliek atðíirîbas lente;
· uz purna jâuzliek uzpurnis, kura purna daïa ir slçgta un
nepieïauj iespçju iekost cilvçkam vai dzîvniekam;
· suns jâved izturîgâ pavadâ, kas nav garâka par 1,5 metriem
Noteikumi stâsies spçkâ 2007 gada 1 janvârî ("LV"
10/02/2006; http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)
E Veterinârâs prasîbas to nagaiòu sugu dzîvnieku
apritei, kurus importç vai ved tranzîtâ caur Latviju no
treðajâm valstîm
LR MK 07-02-2006 noteikumi Nr 110 "Veterinârâs
prasîbas to nagaiòu sugu dzîvnieku apritei, kurus importç vai
ved tranzîtâ caur Latviju no treðajâm valstîm" nosaka
veterinârâs prasîbas ðo noteikumu 1 pielikumâ minçto
nagaiòu sugu dzîvnieku importam un tranzîtam caur Latviju
no valstîm, kas nav Eiropas Savienîbas (ES) dalîbvalstis
Jaunais dokuments paredz, ka Latvijâ drîkst ievest, kâ arî
vest tranzîtâ caur Latvijas teritoriju nagaiòus tikai no tâm
treðajâm valstîm vai treðo valstu daïâm, no kurâm atïauts ðo
dzîvnieku eksports uz ES un kuras ir brîvas no ðo noteikumu
2 pielikumâ minçtajâm slimîbâm un savâ teritorijâ aizliedz
ievest dzîvniekus, kas vakcinçti pret tâm
Noteikumos iekïautâs tiesîbu normas ietvertas Eiropas
Padomes 26-04-2004 Direktîvâ 2004/68/EK, ar ko nosaka
dzîvnieku veselîbas noteikumus par daþu nagaiòu sugu dzîvu
dzîvnieku importu un tranzîtu caur Kopienu, groza
Direktîvas 90/426/EEK un 92/65/EEK un atceï Direktîvu
72/462/EEK
Noteikumi stâjâs spçkâ 2006 gada 11 februârî ("LV"
10/02/2006; http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)
F Grozîjumi Pârtikas padomes nolikumâ
LR MK 07-02-2006 noteikumi Nr 111 "Grozîjumi LR MK
26-02-2002 noteikumos Nr 86 "Pârtikas padomes nolikums""
AGROPOLS / NR 4 /MARTS, 2006 4

LATVIJA
JAUNI DOKUMENTI
izslçdz Latvijas Pârtikas centra direktoru no Pârtikas
padomes locekïu sastâva
Noteikumi stâjâs spçkâ 2006 gada 11 februârî ("LV"
10/02/2006; http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)
G Grozîjumi kârtîbâ, kâdâ lauksaimniecîbâ
izmantojamo zemi transformç par lauksaimniecîbâ
neizmantojamu zemi un izsniedz zemes transformâcijas
atïaujas
LR MK 07-02-2006 noteikumi Nr 112 "Grozîjumi LR MK
20-07-2004 noteikumos Nr 619 "Kârtîba, kâdâ
lauksaimniecîbâ izmantojamo zemi transformç par
lauksaimniecîbâ neizmantojamu zemi un izsniedz zemes
transformâcijas atïaujas"" precizç 7 punktu, nosakot, ka ðo
noteikumu 6 punkta nosacîjumi neattiecas uz îpaði
aizsargâjamâm dabas teritorijâm un mikroliegumiem Lai
îpaði aizsargâjamâs dabas teritorijâs un mikroliegumos
veiktu attiecîgâs darbîbas, nepiecieðams saòemt zemes
transformâcijas atïauju saskaòâ ar ðiem noteikumiem un
vides aizsardzîbu regulçjoðiem normatîvajiem aktiem
Grozîjumi svîtro 8 punktu un noteic, ka Lauku atbalsta
dienesta (LAD) reìionâlâ lauksaimniecîbas pârvalde pçc
zemes transformâcijas iesnieguma saòemðanas pieprasa
paðvaldîbas izziòu par zemes transformâcijas atbilstîbu
vietçjâs paðvaldîbas teritorijas plânojumam vai
detâlplânojumam, kâ arî îpaði aizsargâjamâs dabas teritorijas
administrâcijas vai Gaujas Nacionâlâ parka administrâcijas
rakstisku atïauju zemes transformâcijai, ja transformçjamais
zemes nogabals atrodas minçtajâs teritorijâs
Noteikumi stâjâs spçkâ 2006 gada 11 februârî ("LV"
10/02/2006; http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)
H Noteikumi par VVD sniegto maksas
pakalpojumu cenrâdi
LR MK 07-02-2006 noteikumi Nr 117 "Noteikumi par
Valsts vides dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrâdi"
noteic, ka Valsts vides dienests sniedz maksas pakalpojumu -
paredzçtâs darbîbas ietekmes uz vidi sâkotnçjo izvçrtçjumu -
un citus pakalpojumus saskaòâ ar cenrâdi, kas ietverts ðo
noteikumu pielikumâ
Noteikumi stâjâs spçkâ 2006 gada 15 februârî ("LV"
14/02/2006; http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)
I Noteikumi par Lauksaimniecîbas datu centra
sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrâdi
LR MK 14-02-2006 noteikumi Nr 123 "Noteikumi par valsts
aìentûras "Lauksaimniecîbas datu centrs" sniegto publisko
maksas pakalpojumu cenrâdi" noteic, ka Lauksaimniecîbas
datu centrs sniedz maksas informâcijas apstrâdes, t sk jaunu
ganâmpulku reìistrâcijas, un citus pakalpojumus saskaòâ ar
cenrâdi, kas ietverts ðo noteikumu pielikumâ
Noteikumi stâjâs spçkâ 2006 gada 18 februârî ("LV"
17/02/2006; http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)
J Par virssaistîbu uzòemðanos Eiropas
Lauksaimniecîbas virzîbas un garantiju fonda virzîbas
daïas lîdzfinansçtajiem Vienotâ programmdokumenta
pasâkumiem 2004-2006 gada plânoðanas periodâ
LR MK 09-02-2006 rîkojums Nr 78 "Par virssaistîbu
uzòemðanos Eiropas Lauksaimniecîbas virzîbas un garantiju
fonda virzîbas daïas lîdzfinansçtajiem Vienotâ
programmdokumenta pasâkumiem 2004-2006 gada
plânoðanas periodâ" paredz, ka ZM lîdz 2006 gada 20
februârim noteiks Eiropas Lauksaimniecîbas virzîbas un
garantiju fonda virzîbas daïas lîdzfinansçtos pasâkumus un
aktivitâtes, atbilstoði kurâm tâ uzòemsies saistîbas, kas
pârsniedz kopçjo ES un nacionâlâ finansçjuma apjomu
Pçc minçto pasâkumu un aktivitâðu noteikðanas Lauku
atbalsta dienests (LAD) varçs atvçrt projektu konkursus un
slçgt lîgumus ar struktûrfonda finansçjuma saòçmçjiem, par
10% pârsniedzot attiecîgo pasâkumu Vienotajâ
programmdokumentâ norâdîto kopçjo ES un nacionâlâ
finansçjuma apjomu
Rîkojums stâjâs spçkâ 2006 gada 14 februârî ("LV"
14/02/2006; http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)
LATVIJA
KOMENTÂRS
Koka iepakojuma materiâla maríçjums
Jânis Andþâns, VAAD
Valsts augu aizsardzîbas dienests (VAAD) no vairâkâm
valstîm ir saòçmis informâciju, ka Latvijâ sagatavotâ koka
iepakojuma materiâla maríçjums neatbilst noteiktajâm
prasîbâm VAAD atgâdina, ka, eksportçjot koka iepakojuma
materiâlu uz valstîm, kurâs stâjuðies spçkâ noteikumi koka
iepakojuma materiâlam, pâròemot starptautisko fitosanitâro
pasâkumu standartu Nr15"Vadlînijas koksnes iepakojamam
materiâlam starptautiskajâ tirdzniecîbâ", jâievçro noteiktâs
koka iepakojuma materiâla maríçjuma prasîbas
Saskaòâ ar iepriekðminçto fitosanitâro pasâkumu,
standartu maríçjumam jâatbilst ðâdâm prasîbâm
Pirmkârt, maríçjumâ jâietver valsts ISO kods un kods, kas
identificç raþotâju, kâ arî pasâkuma kods, kas ticis piemçrots
attiecîgajam koka iepakojuma materiâlam
Otrkârt, maríçjumam jâbût skaidri salasâmam un
noturîgam Tas nozîmç, ka maríçjumâ nedrîkst izmantot
krâsas, kas lietus laikâ izplûst Jâatceras, ka nedrîkst lietot
sarkanu vai oranþu krâsu, jo tâs daudzâs valstîs izmanto
bîstamu preèu maríçðanai
Treðkârt, maríçjumam jâbût nepârvietojamam Tas
nozîmç, ka maríçðanai nedrîkst izmantot papîru vai papîra
uzlîmes Maríçjumam jâbût uzliktam uz paða materiâla un
tam jâatrodas labi redzamâ vietâ vismaz uz divâm pretçjâm
maríçjamâ materiâla pusçm
Ceturtkârt, ja maríçjums ir uzlikts uz apstrâdâtas koksnes
pirms koka iepakojuma materiâla (piemçram, paleðu
sagatavoðanas un sagatavoðanas laikâ maríçjums tiek
atdalîts), tad jâòem vçrâ, ka ðâds maríçjums vairs nav derîgs,
un paletes jâmaríç no jauna
Ar detalizçtâku informâciju par maríçjumiem iespçjams
iepazîties VAAD mâjaslapâ: wwwvaadgovlv
5 AGROPOLS / NR 4 /MARTS, 2006

LATVIJA
ZM JAUNUMI
Nenokavçjiet pieteikðanos atbalstam!
Dagnija Muceniece, ZM
Jâpiesakâs valsts atbalstam
Lauku atbalsta dienesta (LAD)
rajonu nodaïas turpina pieòemt
lauksaimnieku iesniegumus vairâkâs
subsîdiju programmâs
Lîdz katra mçneða pirmajam
datumam Zemkopîbas ministrija
(ZM) aicina pieteikties investîciju
atbalstam izglîtîbai, zinâtnei un
informâcijas izplatîðanai Atbalsts
paredzçts kursu, seminâru, konferenèu
un kongresu apmeklçjumiem un
studijâm ârvalstu augstskolâs
Lîdz 1 martam pieteikumi jâiesniedz:
bioloìiskâs lauksaimniecîbas produktu
raþoðanai, pirmapstrâdei, pârstrâdei un
realizâcijai, kultûraugu ðíiròu
novçrtçðanai bioloìiskajâ lauksaimniecîbâ,
kartupeïu gaiðâs gredzenpuves
ierobeþoðanai un apkaroðanai, kâ arî
materiâla iegâdei ârvalstîs
Lîdz 5 martam nacionâlajam atbalstam
var pieteikties cûkgaïu raþojoðo
saimniecîbu îpaðnieki
Lîdz 1 aprîlim ZM izsludina
pieteikðanos uz subsîdijâm lauku un
lauksaimnieku biedrîbâm, nodibinâjumiem
un sabiedriskajâm organizâcijâm
savstarpçjâs sadarbîbas veicinâðanai,
jaunajâm kooperatîvajâm sabiedrîbâm
kooperâcijas attîstîbai, kâ arî 2005
gada kredîtprocentu daïçjai dzçðanai
Lai saòemtu atbalstu ciltsdarbam
liellopu gaïas raþoðanas nozarç, lîdz
10 aprîlim jâiesniedz iesniegums par
ìençtiskâs kvalitâtes un ciltsvçrtîbas
noteikðanu, veicot gaïas liellopu
pârraudzîbu, un par sertificçtiem
vaislas buïïiem
Savukârt subsîdiju saòemðanai
augðòu agroíîmiskajai izpçtei un
meliorâcijas sistçmu rekonstrukcijai
jâpiesakâs lîdz 1 maijam
Lîdz kârtçjâ mçneða desmitajam
datumam var pieteikties subsîdiju
saòemðanai piena produktu piegâdei
pirmsskolas izglîtîbas iestâþu un 1-
4klaðu skolçniem
Tâpat - lîdz katra nâkamâ ceturkðòa
pirmâ mçneða pirmajam datumam -
govju ganâmpulku îpaðnieki var
pieteikties nacionâlajam atbalstam par
katru pârbaudâmu buïïa meitu pçc
pirmâs laktâcijas slçgðanas (vienu reizi
gadâ Ls 50 par katru)
ZM aicina lîdz katra nâkamâ
ceturkðòa pirmâ mçneða piektajam
datumam pieteikties subsîdiju
saòemðanai vairâkâs programmâs: par
ìençtiskâs kvalitâtes noteikðanu ðíirnes
saimniecîbu îpaðniekiem (par oktobri
un novembri lîdz 5decembrim), kâ arî
ganâmpulku îpaðniekiem par
ieguldîtajâm investîcijâm
Vienojas par cukura reformu
Briselç, ES Lauksaimniecîbas un
zivsaimniecîbas ministru padomes
sanâksmç tika atbalstîti trîs regulu
projekti par cukura sektora reformu
ES lauksaimniecîbas ministri
atbalstîja ES cukura sektora reformu,
kurai jâstâjas spçkâ ðâgada 1 jûlijâ
Vienojâs arî par metodiku, kâ
samazinât cukurfabrikâm atïauto
cukura raþoðanas kvotu Latvija jau
iepriekð norâdîja, ka kvotu samazinâjums
2006/2007 tirdzniecîbas gadam
jâattiecina tikai uz B kvotu Taèu
Eiropas Komisija piedâvâja pusei
kvotas piemçrot proporcionâlu
samazinâjumu, savukârt otrai pusei
kvotas piemçrot iepriekð izmantoto
metodiku Mûs ðâds piedâvâjums
neapmierina, tâpçc Latvija nobalsoja
pret Pret balsoja arî Grieíija un Polija
Savu nostâju Latvija pamato ar
viedokli, ka B un C kvotas cukura
raþoðana ES ir galvenais faktors, kas
veido liekâ cukura daudzumu ES
cukura tirgû
EK informçja, ka kopçjâ ES valstu
cukura kvota varçtu tikt samazinâta
par 2-3 milj t Plânots, ka precîzus
kvotu samazinâjuma apjomus ES
dalîbvalstîm EK paziòos marta
sâkumâ Latvijai varçtu bût
samazinâjums par 4-6 tûkst t bieðu
Pagâjuðajâ nedçïâ notika ZM speciâlistu
tikðanâs ar Jelgavas un Liepâjas
cukurfabrikas vadîbu Abas cukurfabrikas
vçl veic ekonomiskos aprçíinus un
tikai pçc tam bûs gatavas skaidri
pateikt, vai turpinâs cukura raþoðanu
Sadarbosies ar Izraçlas
lauksaimniekiem
Zemkopîbas ministrs Mârtiòð Roze,
tiekoties ar Izraçlas lauksaimniecîbas
un lauku attîstîbas ministru Zevu
Boimu, pârrunâja lauksaimniecîbas
aktualitâtes, kâ arî turpmâkâs
sadarbîbas iespçjas
Lauksaimniecîbas ministri diskutçja
par patlaban aktuâlo jautâjumu -
iespçjamo putnu gripas izplatîbu Arî
Izraçlâ ir baþas par ðo infekcijas
slimîbu, tâlab zinâtnieki pievçrsuðies ðîs
problçmas pastiprinâtai pçtniecîbai
ZBoims atzina, ka putnu gripas
izplatîba var nodarît ievçrojamus
zaudçjumus valsts lauksaimniekiem:
gan Izraçla, gan Latvija atrodas
migrçjoðo putnu ceïâ, tâlab jâbût
konkrçtam rîcîbas plânam Ðajâ jomâ
nolemts, ka valstu veterinârie dienesti
apmainîsies ar informâciju
Tikðanâs laikâ M Roze un Z Boims
pârrunâja arî jautâjumus dârzeòkopîbâ
un piena lopkopîbâ Izraçlas lauksaimniekiem
pieejamâs tehnoloìijas ir
efektîvas un ievçrojami lçtâkas kâ
Latvijas lauksaimniekiem Tas redzams
gan dârzeòkopîbâ, gan piena lopkopîbâ
Viens no îpaðiem jaunumiem, ko
daudzviet jau izmanto Izraçlas piensaimnieki,
- fermâs govis slauc roboti
Sarunâ par turpmâko abu valstu
sadarbîbu nolemts organizçt Latvijas
lauksaimnieku pieredzes apmaiòas
braucienus uz Izraçlu, ka arî veidot
mûsu zemniekiem speciâlas apmâcîbu
programmas dârzeòkopîbâ un piena
lopkopîbâ
Uzaicinâjums apmeklçt
Krievijas lauksaimniekus
Zemkopîbas ministrs Mârtiòð Roze
darba vizîtes laikâ Maskavâ tikâs ar
Krievijas Domes lauksaimniecîbas
komitejas priekðsçdçtâju Genâdiju
Kuïiku G Kuïiks izrâdîja interesi par
lauksaimniecîbas un lauku attîstîbu
Latvijâ, îpaðu uzmanîbu pievçrðot
daþâdiem lauksaimnieku atbalsta
jautâjumiem, kâ arî nodokïu likumdoðanai
attiecîbâ uz zemnieku saimniecîbâm
Pçc G Kuïika sacîtâ, Krievijas
lauksaimniekiem ir izdevîgi valsts
nodokïu atvieglojumi, taèu viòiem ir
ievçrojami mazâki atbalsta maksâjumi
kâ Latvijas lauksaimniekiem Runâjot
par lauksaimniecîbas produkcijas tirgus
attîstîbu, Krievijas pârstâvis uzsvçra, ka
viòu raþotâji bûtu gatavi arvien vairâk
tajâ piedalîties, taèu vçlas, lai
konkurences apstâkïi bûtu lîdzvçrtîgi ar
pârçjo valstu raþotâjiem
G Kuïiks izteica vçlmi sadarboties
ar Latvijas lauksaimniekiem gan
pieredzes, gan informâcijas apmaiòâ
M Roze saòçma uzaicinâjumu
apmeklçt Krievijas zemnieku
saimniecîbas
AGROPOLS / NR 4 /MARTS, 2006 6

LATVIJA
LOSP LÇMUMI
LOSP jaunumi
Linda Bille, LOSP
Izvçrtçðanâ
· Grozîjumi Pastâvîgo pïavu un
ganîbu saglabâðanas un pârveidoðanas
nosacîjumu kârtîbâ
LOSP aicina lîdzekïus novirzît
investîcijâm
Lauksaimnieku organizâciju sadarbîbas
padome (LOSP) nosûtîjusi
vçstuli ZM ar aicinâjumu Eiropas
Lauksaimniecîbas virzîbas un garantiju
fonda (ELVGF) lauksaimniecîbas
aktivitâtçm papildus pieejamos lîdzekïus
atvçlçt pasâkumam "Investîcijas
lauksaimniecîbas uzòçmumos",
novirzot finansçjumu traktortehnikas
un paðgâjçjtehnikas iegâdei, mçslu
krâtuvju bûvniecîbai, lopkopîbas fermu
celtniecîbai, rekonstrukcijai un
renovâcijai, augïu, dârzeòu un
kartupeïu noliktavu un glabâtuvju
celtniecîbai, paredzot maksimâlo
atbalsta summu Ls 100 tûkst un
nosakot reìionâlo sadalîjumu Kâ
atmaksâjamâ finansçjuma apjomu
LOSP aicina noteikt 30% no
attiecinâmajâm izmaksâm
LOSP izsaka saðutumu
LOSP izsaka saðutumu par Saeimas
Zaïo un zemnieku savienîbas deputâtu
Pçtera Kalniòa un Anda Kâposta
izteicieniem 17 februâra intervijâ
laikrakstâ "Latvijas Avîze" Saskaòâ ar
PKalniòa teikto, "LOSP tûliò sabruks,
jo balstâs tik vien uz Zemnieku
federâciju un daþâm asociâcijâm"
Jâuzsver, ka LOSP aptver 35 organizâcijas,
un seðas no tâm ir daudznozaru,
tai skaitâ, Latvijas Zemnieku federâcija
P Kalniòa izteicieni norâda uz
asociâciju mazo ietekmi, lai gan reâli
lielâkâ daïa no tâm darbojas aktîvi un
aizstâv lauksaimnieku viedokli "Ar
lauksaimniecîbas jautâjumiem
strâdâjam ikdienâ, taèu radusies sajûta,
ka ðie politiíi par saviem vçlçtâjiem ir
aizmirsuði," uzsver LOSP valdes
priekðsçdçtâjs Armands Krauze "Tâdçï
aicinâm Saeimas deputâtus Pçteri
Kalniòu un Andi Kâpostu informçt
sabiedrîbu par to, ko viòi ir darîjuði
zemnieku labâ, kopð ievçlçti Saeimâ"
Atgâdinâm, ka subsîdiju lauksaimniecîbas
attîstîbai 2006 gadâ izstrâdes
gaitâ Valsts kanceleja aicinâja
neparedzçt atbalstu lauksaimnieku un
lauku attîstîbas nevalstiskajâm
organizâcijâm Pçc L Billes domâm,
arî ðeit bija jûtams politiskais
spiediens
LOSP pârstâvji tikuðies ar LR
NRTP un Latvijas Radio
LOSP pârstâvji 23 februârî tikâs ar
Nacionâlo radio un televîzijas padomi
un Latvijas Radio, lai pârrunâtu
iespçjas atjaunot radiopârraides par
lauku un lauksaimniecîbas aktuâlo
informâciju Latvijas Radio
1programmas rîta blokâ
Tika nolemts, ka Latvijas Radio 1
sadarbîbâ ar Nacionâlo radio un
televîzijas padomi veiks pçtîjumu, lai
noskaidrotu nepiecieðamîbu atjaunot
rîta radiopârraides tâdâ griezumâ, kâ
tâs skançja iepriekð LOSP, savukârt,
apkopos lauksaimnieku un lauku
iedzîvotâju konkrçtos viedokïus Pçc
tam tiksies atkârtoti
Kâ jau iepriekð informçjâm, pçc
lauksaimnieku domâm, paðreiz skanoðâ
informâcija rîta programmas blokâ
neietver lauku iedzîvotâjiem svarîgus
jautâjumus, tâ atspoguïo pilsçtâ
dzîvojoðo viedokli par lauku attîstîbas
jautâjumiem un ir distancçta Jâuzsver,
ka pçc Latvijas Radio pârstâvju
sanâksmç sniegtâs informâcijas rîta
raidîjuma tematika nav mainîta, lai gan
iepriekð LOSP adresçtajâ vçstulç tika
minçts, ka saskaòâ ar Latvijas Radio
valdes un Nacionâlâs radio un
televîzijas padomes apstiprinâtajâm
2006 gada prioritâtçm no ðâgada 2
janvâra "Latvijas Radio 1" raidîjumâ
"Labrît" rubrika plkst645 tiek veidota
jaunâ kvalitâtç, un ðis raidîjums vairs
nav atvçlçts lauksaimniecîbas un lauku
aktualitâtçm
"Lauksaimnieku un lauku iedzîvotâju
vajadzîbu pçc jau desmitiem gadu
skanoðâs rîta programmas nosaka
elementârs ieradums Rodas
jautâjums, vai Latvijas Radio ir gatavs
ðo ieradumu pârtraukt un zaudçt savu
mçríauditoriju," uzsver LOSP Briseles
pârstâvis Bruno Barons "Turklât
Latvijas Radio jâstrâdâ Latvijas
sabiedrîbas interesçs, tai skaitâ
lauksaimnieku"
Zemnieku un zvejnieku
saimniecîbâm - savu likumu!
LOSP atkârtoti aicinâjusi noteikt, ka
zemnieku un zvejnieku saimniecîbâm
jâturpina darbîba kâ juridiskâm
personâm, paredzot to darbîbas
regulçðanu pçc atseviðía "Zemnieku
un zvejnieku saimniecîbu likuma"
Izvçrtçjot LR Uzòçmuma reìistra
piedâvâtos variantus un situâciju valstî,
lauksaimnieki jau pagâjuðâ gada
nogalç secinâja, ka zemnieku
saimniecîbas kâ juridiskas personas
definçðana un tâs darbîbas regulçðana
pçc atseviðía "Zemnieku un zvejnieku
saimniecîbu likuma" spçs pilnvçrtîgi
identificçt aktîvâs saimniecîbas
"Gada garumâ ir turpinâjuðâs
diskusijas par to, kâdâ statusâ
vajadzçtu darboties zemnieku un
zvejnieku saimniecîbâm nâkotnç, un
lauksaimnieki ir savstarpçji vienojuðies
par to, kâ viòi gribçtu strâdât
turpmâk," uzskata LOSP valdes
priekðsçdçtâjs Armands Krauze
Tiesa, no citâm iesaistîtajâm valsts
iestâdçm ir dzirdçtas pretenzijas pret
lauksaimnieku pausto viedokli
Viòuprât, nav nepiecieðams atseviðís
likums, jo pçc bûtîbas tas nozîmç
izveidot SIA analoìisku formu ar
nosaukumu "zemnieku saimniecîba"
vai "zvejnieku saimniecîba"
"Ja zemnieku saimniecîbâm bûs
jâveic pârreìistrâcija par kâdu no jau
pastâvoðajâm vienîbâm, tad lielai daïai
no tâm bûs jâmaina nosaukums, kas
varçtu izraisît lielu apjukumu," uzsver
A Krauze
Atgâdinâm, ka, saskaòâ ar Komerclikuma
spçkâ stâðanâs kârtîbas likuma
pârejas noteikumu 4 punktu, Ministru
kabinetam ir jâiesniedz Saeimai
likumprojekts, kurâ noteikts individuâlo
uzòçmumu, zemnieku un zvejnieku
saimniecîbu turpmâkais statuss
Pasâkumi
· 4 martâ Jelgavâ Latvijas Jauno
Zemnieku kluba kongress;
· 7 martâ Talsu LKB informâcijas
diena Íûïu pagastâ;
· 8 martâ Rîgâ Latvijas Zemnieku
federâcijas un RLA sanâksme;
· 9 martâ Talsu Lauku konsultâciju
biroja informâcijas diena Dundagas
pagastâ;
· 9 martâ Valmierâ Valmieras RLA
gada konference;
· 10-19 martâ Latvijas
Sîkdzîvnieku audzçtâju biedrîbas
"Trusis un citi" izstâde "Trusis un viòa
draugi" Dabas muzejâ
7 AGROPOLS / NR 4 /MARTS, 2006

LATVIJA
MEÞA LIETAS
Jaunumi meþa reproduktîvâ materiâla raþoðanâ un tirgoðanâ
Selva Ðulce, VMD
Pavasarim tuvojoties, arvien
aktuâlâki kïûst jautâjumi par meþa
reproduktîvo materiâlu un iespçjâm to
iegâdâties Ðobrîd valstî kâ meþa
reproduktîvâ materiâla raþotâjas,
tirgotâjas un piegâdâtâjas ir reìistrçtas
30 juridiskas un fiziskas personas
Gadâ Latvijâ saraþo 0,5-2,5 t meþa
koku sçklu un izaudzç aptuveni 45
milj koku stâdu Bet no citâm valstîm
ievedam aptuveni 2 milj stâdu meþa
atjaunoðanai un ieaudzçðanai
Mainîjusies kârtîba darbîbai
ar meþa reproduktîvo
materiâlu
Valsts meþa dienests (VMD) ðâgada
23 februârî organizçja seminâru meþa
reproduktîvâ materiâla raþotâjiem un
tirgotâjiem par izmaiòâm meþa
reproduktîvâ materiâla raþoðanas un
tirdzniecîbas kontroles un uzraudzîbas
kârtîbâ, kâ arî, lai informçtu par
jaunâkajâm atziòâm un rezultâtiem
meþa koku selekcijâ un citiem nozarç
aktuâliem jautâjumiem
Seminârâ kokaudzçtavu vadîtâjiem
Valsts meþa dienesta Meþsaimniecîbas
daïas vadîtâja Rita Benta pastâstîja par
to, kâda ir Latvijas meþa nozares valsts
pârvalde, savukârt VMD Meþsaimniecîbas
daïas meþa reproduktîvâ
materiâla kontroles sektora vadîtâjs
Arnis Gailis informçja par izmaiòâm
meþa reproduktîvâ materiâla raþoðanas
un tirdzniecîbas kontroles un
uzraudzîbas kârtîbâ VMD
VMD ir mainîjusies kârtîba, kâdâ
tiks kontrolçta un uzraudzîta meþa
reproduktîvâ materiâla raþoðana,
tirdzniecîba un stâdâmâ materiâla
izmantoðana meþa atjaunoðanai un
ieaudzçðanai Lîdz ðim ar meþa
reproduktîvâ materiâla raþoðanu un
tirdzniecîbu saistîto normatîvo aktu
ievçroðanas uzraudzîbu Latvijas
teritorijâ koordinçja Meþsaimniecîbas
daïas meþa reproduktîvâ materiâla
kontroles sektors, un to veica 26 virsmeþniecîbu
pakïautîbâ esoði inþenieri
meþa sçklkopîbas jautâjumos, meþziòi
un meþsargi Iestâdes reformas gaitâ,
lai optimizçtu cilvçkresursu izmantoðanu
un uzlabotu meþa reproduktîvâ
materiâla raþoðanas, tirdzniecîbas un
izmantoðanas meþa atjaunoðanai un
ieaudzçðanai kontroles un uzraudzîbas
darba kvalitâti, ðâgada janvârî darbu
uzsâka seði meþa reproduktîvâ
materiâla kontroles vecâkie inspektori
Katrs no viòiem atbild par ðî darba
organizçðanu noteiktâ teritorijâ, kuras
lielums ir atkarîgs no plânotâ darba
apjoma
Arî meþziòi un meþsargi turpmâk
veiks ar vecâkajiem inspektoriem
saskaòotus meþa reproduktîvâ
materiâla raþoðanas, tirdzniecîbas un
izmantoðanas meþa atjaunoðanai un
ieaudzçðanai kontroles un uzraudzîbas
uzdevumus
Meþa un meþa reproduktîvâ
materiâla ieguves avotu îpaðniekiem
un valdîtâjiem, kâ arî meþa
reproduktîvâ materiâla raþotâjiem un
tirgotâjiem saglabâjas lîdzðinçjâ
kârtîba - viòi ar pieteikumiem meþa
reproduktîvâ materiâla ieguves avotu
atestâcijai, meþa reproduktîvâ
materiâla ieguvei, iesniegumiem meþa
reproduktîvâ materiâla sertifikâcijai
un citâm vçlmçm un pretenzijâm var
vçrsties jebkurâ VMD struktûrvienîbâ,
kas ðos dokumentus nosûtîs
atbildîgajam vecâkajam inspektoram,
vai iesniegt tos paði par konkrçto
rajonu atbildîgajam meþa
reproduktîvâ materiâla kontroles
vecâkajam inspektoram
VAAD pârbauþu kârtîba
Nozîmîgi ir jautâjumi par Valsts augu
aizsardzîbas dienesta (VAAD)
pârbaudçm, tâpçc VAAD Augu
karantînas departamenta fitosanitârâs
uzraudzîbas daïas atbilstîbas novçrtçðanas
sektora vadîtâja Jûlija Sebeïeva
pastâstîja par veicamajâm pârbaudçm
sertificçðanai paredzçtajam meþa
reproduktîvajam materiâlam, bet ZM
Meþa resursu departamenta meþa
apsaimniekoðanas nodaïas vecâkâ
referente Vija Freimane informçja par
izmaiòâm kârtîbâ meþa reproduktîvâ
materiâla ieveðanai Eiropas Savienîbâ
no treðajâm valstîm
Tendences meþa atjaunoðanâ
valstî
Visiem meþa reproduktîvâ materiâla
raþoðanâ iesaistîtajiem ir ïoti svarîgi
zinât, kâdas ir meþa atjaunoðanas un
ieaudzçðanas tendences valstî kopumâ
un kâdi ir jau paveiktâ darba rezultâti
Par to informçja VMD Meþsaimniecîbas
daïas meþa atjaunoðanas un
kopðanas sektora vadîtâja Lilija
Sudraba
VMD organizçtajâ seminârâ
kokaudzçtavu vadîtâjiem varçja
noklausîties informâciju par
selekcionçta meþa reproduktîvâ
materiâla nozîmi meþa atjaunoðanâ un
ieaudzçðanâ, meþa mâkslîgâs
atjaunoðanas un ieaudzçðanas
veicinâðanu ar ES struktûrfondu
pasâkumiem, kâ arî iepazîties ar
“Kokaudzçtavu kaitçkïu un slimîbu
rokasgrâmatu”
Imanta Liepiòa zîmçjums
AGROPOLS / NR 4 /MARTS, 2006 8

LATVIJA
IETEIKUMI RAÞOTÂJIEM
Izmaiòu veikðana SIA dalîbnieku sastâvâ
Ivonna Ðtrauhmane,
Uzòçmumu reìistrs
Ðî raksta mçríis ir norâdît galvenos
aspektus, kas jâòem vçrâ uzòçmçjiem,
kuri vçlas veikt izmaiòas sabiedrîbas ar
ierobeþotu atbildîbu (SIA) dalîbnieku
sastâvâ
Kâdas ziòas ieraksta SIA
dalîbnieku reìistrâ
Daïu uzskaitei SIA paredzçts
dalîbnieku reìistrs Sâkotnçjie ieraksti
SIA dalîbnieku reìistrâ izdarâmi
saskaòâ ar ziòâm, kuras norâdîtas
dibinâðanas lîgumâ Turpmâkie
ieraksti reìistrâ izdarâmi ne vçlâk kâ
nâkamajâ dienâ pçc tam, kad SIA
valde saòçmusi informâciju par
notikuðajâm izmaiòâm SIA dalîbnieku
reìistrâ ierakstâmajâs ziòâs SIA
dalîbnieku reìistrâ ieraksta ðâdas
ziòas:
· fiziskajâm personâm - dalîbnieka
vârdu, uzvârdu, personas kodu un
dzîvesvietu, bet juridiskajâm personâm
- nosaukumu, reìistrâcijas numuru un
juridisko adresi,
· daïas nominâlvçrtîbu,
· katram dalîbniekam piederoðo
daïu skaitu,
· datumu, kad dalîbnieks veicis daïu
apmaksu pilnâ apmçrâ, vai, ja notikusi
pamatkapitâla palielinâðana,- arî daïu
apmaksas termiòu
SIA dalîbnieku reìistrâ jânorâda
dokumenta datums un dokumenta
izstrâdâðanas, izdoðanas, pieòemðanas
vai parakstîðanas vietas nosaukums
Kâdi dokumenti jâiesniedz UR
Par izmaiòâm SIA dalîbnieku
reìistra ierakstos SIA valde iesniedz
komercreìistra iestâdei (LR
Uzòçmumu reìistram, UR) precizçtu
SIA dalîbnieku reìistra eksemplâru
UR jâiesniedz ðâdi dokumenti:
· pieteikums izmaiòâm (18veidlapa,
kas pieejama UR mâjaslapâ internetâ
http://wwwurgovlv), aizpildot
317 punktu, vai rakstveida iesniegums;
· precizçts SIA dalîbnieku reìistra
eksemplârs;
· dokuments, kas apliecina daïu
pâreju (ja SIA dalîbnieku reìistru nav
parakstîjis jaunais SIA dalîbnieks
vai/un bijuðais SIA dalîbnieks, vai/un
SIA dalîbnieks, kura tiesîbu apjoms
ieraksta izdarîðanas rezultâtâ tiek
mainîts);
· pilnvara (ja SIA dalîbnieku
reìistru dalîbnieka vietâ parakstîjusi
pilnvarotâ persona Saskaòâ ar
Administratîvâ procesa likuma 38
panta noteikumiem, fiziskâs personas
pârstâvîbu noformç ar notariâli
apliecinâtu pilnvaru; personu
apvienîbas pârstâvîbu noformç ar
notariâli apliecinâtu pilnvaru vai
apliecina ar lîgumu, kurâ noteiktas
attiecîgâs personas tiesîbas bez îpaða
pilnvarojuma pârstâvçt personu apvienîbu;
juridiskâs personas pârstâvîbu
noformç ar rakstveida pilnvaru vai
apliecina ar dokumentiem, kas garantç
amatpersonas tiesîbas bez îpaða
pilnvarojuma pârstâvçt juridisko
personu);
· pilnvara (ja iesniedzamo
pieteikumu parakstîjusi pilnvarotâ
persona)
Saskaòâ ar Komerclikuma 8 panta
noteikumiem, komercreìistrâ nav
ierakstâmas ziòas par SIA dalîbniekiem
Tâdçjâdi, iesniedzot UR
iepriekðminçtos dokumentus, nav
jâmaksâ valsts nodeva un nav jâmaksâ
maksa par reìistra ierakstu
izsludinâðanu, jo UR nesûta
publicçðanai laikrakstam "Latvijas
Vçstnesis" ziòas par SIA dalîbniekiem
Saskaòâ ar likuma "Par Latvijas
Republikas Uzòçmumu reìistru"
17pantu, komersanta reìistrâcijas
lietai pievienojami dokumenti, uz kuru
pamata izdarîti komercreìistra ieraksti,
kâ arî citi likumâ noteiktie dokumenti
Komerclikuma 187 panta sestâ daïa
reglamentç, ka par izmaiòâm SIA
dalîbnieku reìistra ierakstos komercreìistra
iestâdei jâiesniedz precizçts SIA
dalîbnieku reìistra eksemplârs, tâpçc
UR valsts notârs, izskatot iesniegtos
dokumentus un neatrodot trûkumus,
iesniegtos dokumentus pievieno
komersanta reìistrâcijas lietai (netiek
pieòemts lçmums par
komercsabiedrîbas izmaiòâm)
Kas paraksta SIA dalîbnieku
reìistru
Ierakstu SIA dalîbnieku reìistrâ ar
savu parakstu apliecina SIA valdes
priekðsçdçtâjs vai valdes pilnvarots
valdes loceklis Komercreìistra
iestâdei iesniedzamo precizçto SIA
dalîbnieku reìistra eksemplâru (ja
notikuðas izmaiòas SIA dalîbnieku
reìistra ierakstos) paraksta arî jaunais
SIA dalîbnieks vai/un bijuðais SIA
dalîbnieks, vai/un SIA dalîbnieks, kura
tiesîbu apjoms, ierakstu izdarot, tiek
mainîts
Kâdus trûkumus visbieþâk konstatç
UR valsts notârs
Gadîjumâ, ja UR valsts notârs,
izskatot iesniegtos dokumentus,
konstatç trûkumus, kuri ir novçrðami,
UR valsts notârs pieòem lçmumu par
iesniegto dokumentu pievienoðanas
reìistrâcijas lietai atlikðanu Visbieþâk
UR valsts notârs atklâj, ka SIA
dalîbnieku reìistru dalîbnieka vietâ
parakstîjusi pilnvarotâ persona, taèu
UR nav iesniegta attiecîgâ pilnvara
Samçrâ bieþi UR valsts notârs
konstatç, ka:
· SIA dalîbnieku reìistru nav
parakstîjis jaunais SIA dalîbnieks
vai/un bijuðais SIA dalîbnieks, vai/un
SIA dalîbnieks, kura tiesîbu apjoms,
ierakstu izdarot, tiek mainîts;
· UR nav iesniegts dokuments, kas
apliecina daïu pâreju (ja SIA
dalîbnieku reìistru nav parakstîjis
jaunais SIA dalîbnieks vai/un bijuðais
Sabiedrîbas dalîbnieks, vai/un SIA
dalîbnieks, kura tiesîbu apjoms,
ierakstu izdarot, tiek mainîts);
· SIA dalîbnieku reìistrâ nav
norâdîtas visas ziòas, kuras jânorâda
SIA dalîbnieku reìistra ierakstos
saskaòâ ar Komerclikuma 187 panta
otro daïu (piemçram, SIA dalîbnieku
reìistrâ nav norâdîts datums, kad
dalîbnieks veicis daïu apmaksu pilnâ
apmçrâ);
· iesniegto pieteikumu nav
parakstîjis SIA valdes loceklis (vai
valdes locekïi Saskaòâ ar
Komerclikuma 221 panta pirmo daïu,
Sabiedrîbas izpildinstitûcija ir valde,
kura vada un pârstâv sabiedrîbu
Saskaòâ ar Komerclikuma 223 panta
pirmo daïu, visiem valdes locekïiem ir
pârstâvîbas tiesîbas; valdes locekïi
pârstâv SIA kopîgi, ja statûtos nav
noteikts citâdi);
· iesniegto pieteikumu parakstîjusi
pilnvarotâ persona, taèu UR nav
iesniegta attiecîgâ pilnvara
9 AGROPOLS / NR 4 /MARTS, 2006

LATVIJA
NAUDAS LIETAS
LAD 2005 gada darba rezultâti
(Turpinâjums no 1 lpp)
Pçc iestâðanâs Eiropas Savienîbâ
LAD veic:
· Eiropas Lauksaimniecîbas virzîbas
un garantijas fonda (ELVGF)
Garantijas daïas maksâjumu aìentûras
funkcijas, kurâs ietilpst Kopçjâs
lauksaimniecîbas politikas (KLP)
Kopçjo tirgus organizâciju pasâkumu
administrçðana, piemçram, tieðie
maksâjumi, tirgus regulçðanas
pasâkumi (intervence, eksporta
kompensâcijas), kâ arî lauku attîstîbas
pasâkumu ievieðana;
· Eiropas Lauksaimniecîbas virzîbas
un garantijas fonda (ELVGF) Virzîbas
daïas un Zivsaimniecîbas vadîbas
finansçðanas instrumenta (ZVFI)
2lîmeòa starpniekinstitûcijas funkcijas,
administrçjot Latvijas Attîstîbas plâna 4
prioritâtes "Lauku attîstîbas un
zivsaimniecîbas veicinâðana" pasâkumus
ELVGF mçríis ir atbalstît
lauksaimniecîbas pârstrukturçðanu un
veicinât lauku attîstîbu Savukârt
ZVFI mçríis - nodroðinât strukturâlos
pasâkumus zvejniecîbas un
akvakultûras jomâs, kâ arî
zivsaimniecîbas produktu pârstrâdes
rûpniecîbâ un tirdzniecîbâ
LAD un Latvijas lauksaimniekiem
2005 ir bijis ïoti raþîgs gads - gan
administrçto pasâkumu, gan arî
izmaksâtâs naudas summas ziòâ
Salîdzinâjumam var minçt faktu - ja
2000 gadâ, kad izveidoja Zemkopîbas
ministrijas pârraudzîbâ esoðo LAD,
tika administrçtas 14 atbalsta
programmas, tad 2005 gadâ to bija jau
59 No tâm:
· 6 SAPARD programmas,
· 11 struktûrfondu programmas,
· 14 nacionâlo subsîdiju programmas,
· 28 ELVGF, Lauku attîstîbas plâna
(LAP) un papildu valsts tieðo
maksâjumu (PVTM) programmas
Palielinâjies arî administrçto
atbalsta pieteikumu skaits - pçrn tas
sasniedza 280 tûkstoðus
Struktûrfondu pasâkumos, kâ tas
bija vçrojams iepriekð, arî 2005 gadâ
lielâks pieteikumu skaits tika saòemts
ELVGF pasâkumu ietvaros Visvairâk
interesçja un tâdçjâdi arî visaktîvâk
pieteikumus lauksaimnieki iesniedza
"Lauku teritorijas pârveidoðanas un
attîstîbas veicinâðanas" un "Investîcijas
lauksaimniecîbas uzòçmumos"
aktivitâtçs ELVGF apmaksâto
pieteikumu sabiedriskais finansçjums
pçrn pârsniedza 44,1 milj latu
Savukârt ZVFI apmaksâto
pieteikumu sabiedriskais finansçjums
bija gandrîz 7 milj latu Lielâkais
iesniegumu skaits tika saòemts "Zvejas
intensitâtes sabalansçðanas" un
ELVGF Garantijas daïas veiktâs izmaksas latos no 01012005 lîdz 31122005
"Zvejas un akvakultûras produktu
apstrâdes un mârketinga uzlaboðanas"
aktivitâtçs
Kopumâ 2005 gadâ 4 prioritâtes
"Lauku attîstîbas un zivsaimniecîbas
veicinâðana" pasâkumos tika iesniegti
nepilni 3 tûkstoði projektu 133,2 milj
latu apjomâ, taèu apmaksâti ir
1472 projekti par kopçjo summu
51 milj latu Ðî atðíirîba ir
skaidrojama ar to, ka gandrîz visâm
struktûrfondu aktivitâtçm projekta
îstenoðanas periods ir vairâki gadi,
piem, projekta apstiprinâðanas gads
un 2 gadi pçc tâ apstiprinâðanas
Izòçmuma gadîjumos ar îpaðu LAD
atïauju ir iespçjams garâks projekta
îstenoðanas termiòð Projekta
îstenoðanas periodâ maksâjums tiek
sadalîts vairâkâs daïâs Tikai pçc
pilnîgas izvirzîto mçríu sasniegðanas
pretendents saòem pçdçjo viòam
pienâkoðos maksâjuma daïu
Platîbu maksâjumu aspektâ
2005gadâ bija vçrojama jau ierasta
zemnieku pieaugoðâ interese par ðo
Eiropas Savienîbas atbalstu Ja
2004gadâ vienotajam platîbu
maksâjumam (VPM) LAD saòçma
69198 iesniegumus, tad 2005 gadâ to
bija jau 78781 Pçrn platîbu
maksâjumos LAD uz lauksaimnieku
banku kontiem pârskaitîja
82669005,56 latus
Lielâkâs naudas summas ir
Reìionâlâ lauksaimniecîbas pârvalde
Austrum- Dienvid- Dienvid- Lielrîgas Vidus- Zemgales Ziemeï- Ziemeï- Ziemeï- LAD CA Kopâ:
latgales kurzemes latgales latvijas austrumu kurzemes vidzemes
VPM 2 125 877 3 616 932 2 663 754 1 926 165 2 265 430 3 485 589 1 985 744 2 391 358 3 877 560 24 338 408
MLA 4 676 439 4 193 522 6 438 131 2 261 220 4 675 115 441 892 4 558 545 2 056 411 5 395 545 34 696 819
PVTM (lauk) 1 688 568 6 490 695 2 987 251 1 640 304 2 507 199 7 037 574 1 882 392 2 842 913 3 585 392 30 662 288
PVTM (lopb) 456 711 1 086 688 1 102 526 505 277 539 219 383 263 524 092 463 796 892 309 5 953 881
DNS 820 791 1 413 840 1 532 991 691 945 1 261 481 826 368 828 441 1 031 727 1 975 086 10 382 669
Agrovide 443 041 1 052 418 1 351 217 730 205 1 468 938 168 455 1 655 355 652 409 2 256 826 9 778 864
Raþ grupas 788 413 788 413
ES standarti 241 573 1 308 083 1 347 936 1 159 884 738 583 1 292 289 563 447 751 889 1 516 533 8 920 218
Eksporta komp 629 054 629 054
Intervences pas 86 185 86 185
Atb kart cietes audz 297 577 297 577
Aitu mâtes 6 262 13 067 19 890 9 112 11 699 3 710 10 392 5 823 20 837 100 789
Zîdîtâjgovis 3 660 20 865 18 485 8 145 13 269 14 916 11 897 7 870 28 460 127 567
Nokautie vai
eksportçtie liellopi 239 806 706 858 548 115 377 884 342 948 403 010 350 663 414 008 798 638 4 181 929
Piena kvotas 35 267 5 395 947 22 6 667
Bites 99 596 99 596
Sçklas 90 057 90 057
AIVAN 88 695 35 675 287 284 101 893 136 729 25 048 104 394 83 996 308 307 1 172 021
Kopâ 10 791 457 19 938 909 18 302 976 9 412 033 13 960 609 14 083 062 12 475 360 10 702 200 20 655 514 1 990 881 132 313 002
Saîsinâjumu paskaidrojumi:
VPM - vienotais platîbu maksâjums
MLA - mazâk labvçlîgie apvidi
PVTM (lauk) - papildu valsts tieðie maksâjumi par laukaugiem
PVTM (lop) - papildu valsts tieðie maksâjumie par lopbarîbu
DNS - daïçji naturâlo saimniecîbu pârstrukturizâcija
Raþ grupas - raþotâju grupas
AIVAN - apvidi ar ierobeþojumiem vides aizsardzîbas nolûkâ
AGROPOLS / NR 4 /MARTS, 2006 10

LATVIJA
NAUDAS LIETAS
izmaksâtas lauksaimniekiem, kuru
zeme atrodas mazâk labvçlîgos
apvidos (MLA) Latvijâ MLA
teritorijas ir lauksaimnieciskai
raþoðanai ne tik labvçlîgi rajoni, kuros
zemi ir sareþìîti apstrâdât, tai ir zema
augsnes auglîba un sociâlekonomiskie
râdîtâji MLA atbalsta mçríis ir
sekmçt ilgtspçjîgu lauksaimniecisko
darbîbu, kurâ izmanto videi draudzîgas
metodes, un nodroðinât ienâkumu
paaugstinâðanos saimniecîbâs, kuras
atrodas mazâk labvçlîgos apvidos
Ir pamats domât, ka arî nâkamajos
gados ðî tendence saglabâsies, un
arvien vairâk zemnieku apstrâdâs
lauksaimniecîbâ izmantojamâs zemes,
ievçros labas lauksaimniecîbas un
vides stâvokïa nosacîjumus un saòems
ES tieðos maksâjumus - ikgadçju
finansiâlu atbalstu
Arî Lauku attîstîbas plâna (LAP)
piedâvâtie pasâkumi raisa arvien
lielâku interesi Piemçram, pieteikumu
skaits pasâkumâ "Atbalsts daïçji
naturâlo saimniecîbu pârstrukturizâcijai"
gada laikâ ir audzis par
diviem tûkstoðiem Aktîvâkie ðî
pasâkuma izmantotâji 2005 gadâ bija
Ziemeïvidzemes reìionâlâs lauksaimniecîbas
pârvaldes robeþâs saimniekojoðie
zemnieki Kopumâ daïçji
naturâlo saimniecîbu pârstrukturizâcijai
pçrn tika izmaksâti vairâk nekâ
10 miljoni latu
Pagâjuðâ gada rudenî tika atvçrts
pasâkums "Priekðlaicîgâ pensionçðanâs",
kas arî izrâdîjâs pieprasîts
Òemot vçrâ lauksaimnieku interesi un
detalizçtâku informâcijas apkopoðanu,
droði var prognozçt, ka arî 2006 gadâ
ðis bûs ïoti pieprasîts pasâkums, un
LAD saòems ievçrojamu pieteikumu
skaitu no zemniekiem, kuri vçlçsies
piedalîties ðajâ programmâ
Vçrojot tendenci, ka izmaksâtâs
naudas summas kïûst arvien lielâkas,
jâsecina iepriecinoðs fakts - Latvijas
lauksaimnieki ar katru gadu kïûst
arvien izglîtotâki, zinoðâki un izmanto
iespçju saòemt ES un arî Latvijas
sniegto atbalstu: 2005 gadâ izmaksâtâ
atbalsta apjoms bija 229,5 miljoni latu
Latvijas dârzkopîbas produkcijas imports un eksports
Mârîte Gailîte
Pirms iestâðanâs ES daudzi
zemnieki, it îpaði dârzkopji, bija
nobaþîjuðies par vietçjâ tirgus
pârplûdinâðanu ar ârzemju konkurentu
preci Analizçjot dârzkopîbas
produkcijas importa un eksporta
datus, kas publicçti Valsts ieòçmumu
dienesta (VID) mâjaslapâ
(wwwvidgovlv/noderîgi/statistika/muitas
darbîbas statistika un rezultâti),
jâsecina, ka ðîs prognozes nav
piepildîjuðâs
Jâteic, ka importa un eksporta
apjomu novçrtçjums naudas izteiksmç
atðíiras pçc VID un CSB datiem
Acîmredzot tas izskaidrojams ar
atðíirîbâm datu apstrâdes metodikâ
Tomçr raþotâjus vairâk interesç
importa un eksporta apjoms fiziskajâ
svarâ, îpaði runâjot par augïiem un
dârzeòiem
Koki un ziedi
Sestâs preèu grupas - augoði koki un
pârçjie augi; bumbuïi, saknes un
lîdzîgas augu daïas; griezti ziedi un
dekoratîvi zaïumi - novçrtçjums svarâ
neko îsti neizsaka, jo vienâ svaru kausâ
tiek likti grieztie ziedi, puíu sîpoli un
Ziemassvçtku eglîtes Sestâs preèu
grupas importa apjoms 2002-
2003gadâ nedaudz pârsniedza
Ls 5 milj (fiziskajâ svarâ tas bija tuvu
4 tûkstt), bet 2004gadâ tas
samazinâjâs gandrîz uz pusi - lîdz
Ls 2,8 milj (1,9 tûkst t), savukârt
2005 gada 9 mçneðos sasniedza tikai
Ls 669 tûkst (369 t) jeb, salîdzinot ar
2001-2003 gadu, saruka apmçram
4 reizes Iepriekðçjos gados pirmajos
trîs ceturkðòos parasti ieveda 2,5-
2,9 tûkstt par Ls 2,6-2,9 milj
Vienlaikus 6 preèu grupas produktu
eksports, kas 2001-2003 gadâ pakâpeniski
palielinâjâs no Ls 211,5 lîdz
Ls 410 tûkst, bet fiziskajâ svarâ
attiecîgi no 468 t lîdz 8,5 tûkst t,
2004gadâ samazinâjâs (salîdzinâjumâ
ar 2003 gadu) lîdz Ls 338 tûkst
(918 t) Turpretî 2005 gada pirmajos
9 mçneðos 6 grupas eksporta apjoms
pârsniedza visu 2004 gada eksporta
apjomu 3 reizes (Ls 991 tûkst), bet
fiziskajâ svarâ - 4 reizes (3822 t)
Dârzeòi un kartupeïi
Dârzeòu un kartupeïu imports
(7preèu grupa - pârtikas dârzeòi, daþi
sakòaugi un bumbuïaugi) laika posmâ
no 2001 lîdz 2004 gadam, pieaugot
vietçjai raþoðanai, konsekventi
samazinâjâs no 46-57 tûkst t lîdz
18,7 tûkst t (2004 gadâ) jeb naudas
izteiksmç no Ls 12-15 milj (2001-
2002 gadâ) lîdz Ls 7,4 milj 2004 gadâ
(pçc CSB datiem 2004 gadâ tas bija
Ls 17,3 milj) Nozîmîgâkais dârzeòu
importa produkts ir tomâti Vienlaikus
ievçrojami palielinâjâs eksports: no
2,7 tûkst t 2003 gadâ lîdz 4,2 tûkst t
2004 gadâ, un 2005 gada pirmajos
9 mçneðos tas sasniedza 6 tûkstt
Salîdzinot ar attiecîgo laika posmu
iepriekðçjos gados, tas ir 3 reizes
vairâk nekâ 2003 gadâ un 1,5 reizes
vairâk nekâ 2004 gadâ Lielâkoties
tiek eksportçti kartupeïi, dârzeòu
eksporta apjoms 2004 gadâ bija tikai
678 t Kartupeïi pârsvarâ tiek
eksportçti uz Krieviju Dârzeòu
eksportâ svarîgâka prece ir ðampinjoni
(acîmredzot ðeit ir muitas darbinieku
kïûda - meþa sçnes sajauktas ar
Agaricus ìints sçnçm) - 327 t, kas tiek
izvesti uz Lietuvu un Zviedriju, guríi -
105 t (uz Igauniju, Lietuvu), tomâti -
71 t (uz Igauniju), baltie galviòkâposti
- 59 t (uz Krieviju, Igauniju)
Augïi, rieksti un citrusaugi
Astotâs preèu grupas - pârtikas augïi
un rieksti, citrusaugïu un íirbjaugu
mizas - imports 2001-2003 gadâ
salîdzinoði stabili turçjâs 103-
110 tûkstt lîmenî, bet jau 2004 gadâ
saruka lîdz 55 tûkst t Savukârt
2005gada pirmajos 9 mçneðos tika
ievesti 17,8 tûkst t augïu, tas ir 40% no
augïu importa attiecîgajâ laika posmâ
2004 gadâ un 20%, salîdzinot ar
2003gadu Svarîgâkie augïu importa
produkti ir âboli un arbûzi
Augïu (galvenokârt meþa ogu)
eksports laikâ no 2001 lîdz
2003gadam palielinâjâs no 4,8 lîdz
9,3 tûkst t (jeb no Ls 2,6 milj lîdz
Ls 5,1 milj), bet 2004 gadâ saruka lîdz
nepilniem 4 tûkst t ( Ls 2,2 milj)
Pagâjuðâ gada pirmajos 9 mçneðos
augïu produkcijas eksports sasniedza
1,4 tûkstt, (Ls 1,2 milj), tas ir 50% no
2004 gada eksporta attiecîgajâ laika
posmâ un 63%, salîdzinot ar
2003gadu Pçc meþa mellençm
svarîgâkie augïu eksporta produkti ir
âboli (160 t 2004gadâ), kurus mçs
eksportçjam ne tikai uz Lietuvu un
Igauniju, bet pat uz Spâniju
11 AGROPOLS / NR 4 /MARTS, 2006

LATVIJA
POLITIKA UN ATBALSTS
Ulmaòlaika eksporta kultûrsegums
Jânis Ruðko
Par Latvijas lauksaimniecîbas
produktu eksportu pirmskara gados
jau rakstîju ("AgroPols", 2006, 2 un
3laidienâ) Bet uz ârzemçm preces
sûtîja arî citas tautsaimniecîbas
nozares No pusfabrikâtiem: egles un
priedes kluèus un baïíus, slîperus
(gulðòus), stutmalku, skaliòu malku,
bûvskaliòus, dçïus (çvelçtus un
spundçtus), ìipsi un tâ miltus, koka un
kûdras ogles, smçreïïas No
rûpniecîbas precçm: finieri, sçrkociòu
stiebriòus, galdnieku izstrâdâjumus,
papi, grâmatu papîru, rakstâmpapîru,
papirosu un plâno papîru, papes un
papîra izstrâdâjumus, kokvilnas diegus
un audumus, linu diegus un diedziòus,
cepures un platmales, radioaparâtus,
galoðas un citus gumijas apavus, stikla
izstrâdâjumus un stikla plâksnes,
spoguïstiklu, denaturçto spirtu un
fûzeïeïïu, gumijas riepas, kosmçtiskâs
un smarþvielas, svina baltumu un
gludumu, dârgmetâlus un
dârgakmeòus, pçrles un koraïïus
Ðo uzskaitîjumu varçtu turpinât,
taèu, domâju, ka priekðstats par
Latvijas eksporta daudzveidîbu ir
radies Îpaði valsts preèu eksporta
apmçrs pieauga pagâjuðâ gadsimta
30gados, veidojâs pozitîva eksporta
un importa bilance (sk tabulu)
Latvijas imports un eksports,
Ls milj
1931 gads 1937 gads
Imports 177,0 231,2
Eksports 163,7 260,7
Saldo -13,3 +29,5
Uz kurieni visvairâk eksportçjâm
Piemçram, 1937 gadâ uz Lielbritâniju -
par Ls 100 milj, bet ievedâm par
Ls 47,7 milj, tâtad saldo bija
Ls +52,3 milj Uz Vâciju: eksports par
Ls 92,3 milj, imports - par Ls 62,3 milj
Vçstniecîbas un konsulâti -
tirdzniecîbas pavadoòi
Bûtu lietderîgi atgâdinât, ka
ekonomisko sakaru nodibinâðanai un
uzturçðanai ar ârvalstîm ïoti liela loma
bija Ârlietu ministrijai, tâs
vçstniecîbâm (toreiz teica -
sûtniecîbâm) un konsulâtiem ârzemçs
Latvijai 1939 gadâ bija vçstniecîbas
29 valstîs Ðo valstu visos lielâkajos
tirdzniecîbas centros darbojâs
165 konsulâti: Lielbritânijâ - 35, ASV
un Vâcijâ - pa 17, Zviedrijâ - 14,
Somijâ - 13, Francijâ - 12, Dânijâ - 9,
Norvçìijâ - 7, Polijâ - 6, Itâlijâ un
Igaunijâ - pa 5, Beïìijâ un Lietuvâ - pa
diviem
Turklât 19 valstîs, kurâs nebija
Latvijas sûtniecîbu, darbojâs vçl
33 konsulâti, piemçram, Austrâlijâ un
Kanâdâ - pa 4, Dienvidâfrikâ - 3,
Indijâ - 2, pa vienam Kubâ, Íînâ,
Jaunzçlandç Pavisam bija 198 konsulâti
Tie palîdzçja Latvijas firmâm
nodibinât sakarus ar ârvalstu
iestâdçm, sîki informçja par
lauksaimniecîbu ârzemçs, par preèu
cenâm utt
Arî Zemkopîbas ministrijas (ZM) un
Latvijas lauksaimniecîbas kameras
(LLK) darbinieki regulâri apmeklçja
Eiropas valstis, iepazîstot visu jaunâko
un progresîvâko, nodibinot lietiðíus
kontaktus LLK atskaitçs par
1939gadu redzams, ka, piemçram,
Ðveicç pçtîtas biðkopîbas problçmas;
Vâcijâ - smilðaino augðòu auglîbas
celðanas paòçmieni un cûkkopîbas
jautâjumi; Holandç - zemes
meliorâcijas un kultûrtehniskie darbi;
Zviedrijâ - íîmisko preparâtu
lietoðana zâles konservçðanai;
Anglijâ - cîòa pret lipîgâm lopu
slimîbâm; Somijâ - mâjsaimniecîba un
mâjturîba; Èehoslovâkijâ - irðu,
meþacûku un fazânu audzçðana
Iestâþu darbinieki pârvaldîja
sveðvalodas
Uzsâkot dzelzsrûdas un metâllûþòu
pârstrâdâðanu Liepâjâ, uz
Èehoslovâkiju devâs speciâlisti, lai
iepazîtos ar kokogïu raþoðanu lielos
apmçros Toreiz doties ârzemju
komandçjumâ varçja gandrîz katrs
darbinieks, jo zinâja sveðvalodas
Piemçram, vâcu valodas pratçjs varçja
ikvienâ Eiropas valstî iztikt bez tulka
Un vâcu valodâ runâja gandrîz vai visu
iestâþu darbinieki
Interesantas ir ziòas par LLK
darbiniekiem Piemçram, no pieciem
sekretariâta darbiniekiem visi
pârvaldîja vâcu un krievu valodu, èetri
- angïu, trîs - franèu, pa vienam -
esperanto, zviedru un poïu valodu No
11 bûvniecîbas nodaïas speciâlistiem
visi zinâja vâcu un krievu valodu, no
deviòiem cilvçkiem kopdarbîbas
nodaïâ - seði runâja vâciski, èetri
krieviski, viens angliski No Latvijas
mâjturîbas institûta astoòâm
pastâvîgajâm skolotâjâm visas
pârvaldîja vâcu un krievu valodu,
turklât trîs - arî zviedru, dâòu un
norvçìu, divas - angïu valodu LLK
mâjturîbas nodaïas vadîtâja T Meþsçta
1939 gadâ piedalîjâs Vispasaules
sievieðu apvienîbas (ACWW)
konferencç Londonâ LLK darbinieks
J Mucenieks togad bija Ðveices
biðkopju sanâksmç Bernç, bet Augu
aizsardzîbas institûta vadîtâjs E Ozols
1938 gadâ Holandç - konferencç par
kartupeïu vaboles apkaroðanu LLK
mâjturîbas instruktores L Liepiòas
vadîbâ 1939 gada jûnijâ Zviedriju
apmeklçja Latvijas mazpulka
delegâcija (12 cilvçki) Savukârt LLK
30 darbinieku delegâcija R Dzçrves
vadîbâ 1938 gadâ bija Èehoslovâkijâ
Lauksaimniecîbas prakse
starpvalstu mçrogâ
Arî Latvijâ ciemojâs daþâda lîmeòa
lauksaimniecîbas iestâþu vadoðie
darbinieki, pat veselas delegâcijas
Piemçram, 1936 gadâ mûsu valstî
ieradâs Èehoslovâkijas agrokooperatîvu
centrâlâs savienîbas prezidents
inþenieris Ferdinands Klindens, kurð
vçlâk par ðo braucienu uzrakstîja
grâmatu Toreiz viòð atsûtîja vçstuli LLK
priekðsçdçtâjam Rûdolfam Dzçrvem,
izteikdams priekðlikumu apmainîties ar
jaunajiem lauksaimniecîbas speciâlistiem
- praktikantiem LLK ðo
priekðlikumu pieòçma Un tâ 1937 gadâ
no 1 aprîïa lîdz 1 novembrim Valkas
apriòía Birzuïu pagasta "Jaunmiíeïu"
mâjâs J Vârnas saimniecîbâ uzturçjâs
Èehoslovâkijas praktikants - 24 gadus
vecs agronoms, zemnieka dçls
Svjatopluks Èejka Savukârt viòa tçva
saimniecîbâ, 44 km ziemeïvakaros no
Prâgas, praktizçjâs Latvijas
Universitâtes Lauksaimniecîbas
fakultâtes absolvents agronoms Artûrs
Rîdûzis
SÈejka bija beidzis Prâgas
Augstâko lauksaimniecîbas skolu un
strâdâja tçva saimniecîbâ, kur bija
54 ha aramzemes Tâ nodarbojâs ar
piensaimniecîbu, labîbas un
cukurbieðu audzçðanu, izmantoja
elektroenerìiju "Jaunmiíeïos" toties
bija labi izkopts LB govju ganâmpulks,
iekopti lauki un pïavas
(Turpinâjums nâkamajâ laidienâ)
AGROPOLS / NR 4 /MARTS, 2006 12

LATVIJA
POLITIKA UN ATBALSTS
Cukura nozares nâkotne - neparedzama
Aija Ukðe, LCAA
Briselç CIBE-COPA (Eiropas
Cukurbieðu audzçtâju konfederâcija -
Eiropas lauksaimnieku organizâciju
apvienîba) kârtçjâ darba grupas sçdç 31
janvârî atkal un atkal aktualizçjâs jauno
cukura tirgu regulçjoðo dokumentu
izstrâde un ievieðanas kârtîba
Vai reforma stabilizçs cukura tirgu
Visasâkâs diskusijas izraisîja
jautâjums par cukura tirgus stabilitâti
nâkamajos gados Pçrn raþa ievçrojami
pârsniegusi iepriekðçjo sezonu
râdîtâjus (augstais cukura saturs - lîdz
pat 19,5%, laba cukura atdeve no
bietes), tâpçc iedarbinâts intervences
mehânisms (ðâgada 20janvârî
intervencç iepirktâ cukura apjoms
1,5milj t), un joprojâm ES ir ap
5 miljt C kvotas cukura, kas jârealizç
ârpus Kopienas valstîm Ðogad tiek
prognozçta cukura tirgus pârpilnîba
Sâkot ar 22 maiju, spçkâ stâsies
ierobeþojumi C cukura izveðanai no
ES, un pasaules tirgû varçs realizçt
tikai 1,3 milj t cukura, par kuru
iespçjams saòemt eksporta subsîdijas
Audzçtâji apzinâs, ka arî viòiem
jâuzòemas daïa atbildîbas par
2006/2007 gada cukura tirgus
sabalansçtîbu, tâpçc citu ES valstu
pârstâvji ziòoja par prognozçto 5-10%
cukurbieðu sçjumplatîbu samazinâjumu
vçl pirms oficiâlâ EK lçmuma
pieòemðanas
Jau aizvadîtâ gada beigâs Eiropas
cukurbieðu audzçtâju un raþotâju
pârstâvji lûdza EK izskatît iespçju
piemçrot kvotas samazinâjumu pirms
pavasara sçjas Briseles "gaiteòos"
risinâs spraigas diskusijas par to
Patlaban gan EK tikai informç, ka tâs
rîcîbâ neesot tâda juridiskâ
dokumenta, kas ïautu piemçrot tâ
saucamo deklasifikâciju tuvâkâ
mçneða laikâ Lai Komisija varçtu sâkt
darboties konkrçtâk, tai nepiecieðama
Ministru Padomes dotâ "zaïâ gaisma",
jo jautâjums skar visus ES cukurbieðu
audzçtâjus un cukura raþotâjus
Gribçtos piebilst, ka ES Lauksaimniecîbas
komisâre M Fiðere-Bçla
atbalsta ðâdu situâcijas risinâjumu,
atzîstot, ka ES bûtu nepiecieðams
samazinât kvotu par 2-3milj t Latvijai
pçc Zemkopîbas ministrijas neoficiâliem
datiem ðis samazinâjums varçtu
bût no 1700-6000 t - atkarîbâ no
izvçlçtâs metodikas Kâ apgalvo
Latvijas cukura raþotâji, kvotas
samazinâjums ir svarîgs, aprçíinot
cukura paðizmaksu, un jâòem vçrâ arî
fakts, ka restrukturizâcijas nodeva,
kuru sâk piemçrot no 2006 gada, ir
jâmaksâ par visu kopçjo cukura kvotu -
arî par samazinâmo
Patlaban tikai 4 valstis (Latvija,
Lietuva, Grieíija un Polija) pauduðas
stingru nostâju, ka cukura kvotas
samazinâðana ES jâveic uz B cukura
kvotas rçíina Tâs arî ir vienîgâs valstis,
kurâm Briselç, Ministru Padomç, 20
un 21 februârî bija iespçja aizstâvçt
savu viedokli
Diemþçl ðîs valstis neveido balsu
vairâkumu vai bloíçjoðo mazâkumu,
kas nozîmç tikai vienu: liela ietekme
ðim paustajam viedoklim nebûs
EK piedâvâjums
Kâ citus iespçjamos tirgus
stabilizâcijas instrumentus EK min:
• virsnormas cukura pârneðanu uz
nâkamo, t i, 2006/2007 tirdzniecîbas
gadu kâ pirmo ðâgada kvotas cukuru;
• iespçjama eksporta licenèu
pieðíirðana C kvotas cukura izveðanai
no ES bez eksporta subsîdijâm;
• lûdzot PTO pârskatît ES eksporta
daudzumu, jo, kâ tikâm informçti,
lîdzðinçjo daudzumu kalkulâcija
balstîta uz ES-15, nevis ES-25;
• C cukura patçriòð rûpnieciskajai
raþoðanai
Otrs nozîmîgâkais process, kas
paðreiz sâcies ES, ir savstarpçjâs
diskusijas, izstrâdâjot Nozares lîgumu
starp cukurbieðu audzçtâjiem un
cukura raþotâjiem Tiesa, ðis darbs
sâkts tikai pusç ES valstu, jo liela daïa
raþotâju vçl nav izðíîruðies par savu
raþotòu turpmâko nâkotni, par
iemeslu tam minot tehnisko
Briselç vienojas par cukura sektora reformu
dokumentu trûkumu, kas konkrçti
izskaidrotu jaunâ reglamenta
nosacîjumus cukura tirgus
dalîbniekiem
Bet Latvijâ
Arî Latvijâ darbu pie Nozares
lîguma neesam sâkuði, jo abas cukura
raþotâjas - a/s "Liepâjas cukurfabrika"
un a/s "Jelgavas cukurfabrika" - atsakâs
"sçsties pie diskusiju galda", pirms vçl
nav pieòçmuðas lçmumu par savu
turpmâko darbîbu Akcionâru
sapulcçs, kas raþotnçs notika 10 un 14
februârî, tika izsludinâts pagarinâjums
lçmuma pieòemðanai par vienu
mçnesi; attiecîgi a/s "Jelgavas
cukurfabrika" nâkamâ akcionâru
sapulce bûs 10 martâ, bet a/s "Liepâjas
cukurfabrika" - 14 martâ
Zemkopîbas ministrija rîkoja
tikðanos ar katru no cukurfabrikâm -
Jelgavâ 22 februârî, bet Liepâjâ - 24
februârî Ir pienâcis laiks noskaidrot
cukurfabriku gala lçmumu, jo
pavasaris teju, teju klât, bet zemnieki
joprojâm nezina, ko darît ar laukiem,
kas ðogad bija paredzçti cukurbieðu
sçjumiem
Cukurfabrikâs viesosies arî LAD
pârstâvji, kas, atsaucoties uz Latvijas
Cukurbieðu audzçtâju asociâcijas
vçstuli, veiks pârbaudes, vai pagâjuðâs
sezonas beigâs veiktais pârrçíins, kas
radîjis lielus zaudçjumus cukurbieðu
audzçtâjiem, atbilst pavasarî noslçgtâ
Nozares lîguma nosacîjumiem
Latvijas Cukurbieðu audzçtâju
asociâcija izprot raþotâju neizlçmîbas
iemeslus Bet tajâ pat laikâ satrauc tas,
ka Nozares lîguma izstrâdes atlikðana
apgrûtina arî katra lauksaimnieka
individuâlâ lçmuma pieòemðanu par
saimniecîbas ðâgada darbu un
turpmâko gadu tâlâko darbîbu
Briselç 20 februârî ES Lauksaimniecîbas un zivsaimniecîbas ministru padomes
sanâksmç ES lauksaimniecîbas ministri atbalstîja ES cukura sektora reformu, kurai
jâstâjas spçkâ ðâgada 1 jûlijâ Tika panâkta vienoðanâs par metodiku, kâ samazinât
cukurfabrikâm atïauto cukura raþoðanas kvotu
Latvija kopumâ atbalsta EK izstrâdâtos trîs regulu projektus par cukura sektora
reformas îstenoðanu, kâ arî atbalsta viedokli, ka tirgus situâcijas stabilizâcijai kvotu
samazinâðana jâveic pirms cukurbieðu sçjas uzsâkðanas Taèu attiecîbâ uz kvotu
samazinâjumu Latvija tomçr neatbalstîja EK viedokli, jo uzskata, ka kvotu
samazinâjums attiecinâms uz B kvotu, jo B un C kvotas cukura raþoðana ES ir
galvenais faktors, kas veido liekâ cukura daudzumu ES cukura tirgû
Pçc ZM informâcijas
13 AGROPOLS / NR 4 /MARTS, 2006

LATVIJA
SAIMNIEKOÐANAS IKDIENA
Savvaïas putni: reâlie draudi un pârspîlçjumi
Jânis Vîksne,
Bioloìijas institûts
Pagâjuðâ gada beigâs biju
starptautiskâ konferencç Pçterburgâ,
kur no kolçìiem dzirdçju galçji
atðíirîgu reakciju uz putnu gripas
draudiem daþâdâs Krievijas vietâs -
sâkot no pilnîga medîbu aizlieguma lîdz
pat tam, ka gâjputni jâðauj jau rudenî
un jâatïauj jebkâdas medîbas pavasarî
Nupat piedalîjos konferencç
Stavropolç, stepju apvidû, kur ûdeòu
pamaz Tur bija skaidri redzams
modelis, kâ var notikt inficçðanâs
Paðlaik neaizsalstoðajâ dîíî, kas ir viens
no retajiem ïoti plaðâ apvidû, sçþ
apmçram 600 meþapîles un kâdas 150
mâjas zosis Protams, ziemojoðâs pîles
nesmâdç mâjputnu barîbu, un tâpat to
nesmâdçs arî caurceïojoðâs pîles, kas
pavasarî ðim rajonam lidos cauri no
putnu gripas skartâ rajona - Vidusjûras
austrumu daïas zemçm - uz
ligzdoðanas vietâm Sibîrijâ Skaidrs, ka
inficçðanâs notiks âtri, ja caurceïotâju
pulkâ bûs kâds vîrusa nçsâtâjs
Informâcija no Eiropas valstîm, ko
varam izlasît internetâ, ir pavisam
"karsta", tomçr ðis tas ir pârspîlçts
Piemçram, atrodot beigtus putnus,
negaidot ne speciâlistu atzinumu, nedz
analîzes,- uzreiz ðâds gadîjums tiek
saistîts ar putnu gripu Tâ, piemçram,
bija ar beigtajiem baloþiem Tukumâ
Tomçr, domâjams, ka putnu gripa
atnâks arî pie mums, un visticamâk, ka
to atnesîs savvaïas pîles, kas apmetîsies
atpûsties un pabaroties mûsu ûdeòos
Gâjputni gripu var aiznest tâlu
Zinâm, ka putnu gripa sastopama
mûsu putnu ziemoðanas vietâs, arî
Baltijas jûras rietumdaïâ, tâtad rajonâ,
kuru ðíçrso visi lidoòi, kas ziemo
Dienvidrietumu Eiropâ Par to, ka ðie
gâjputni var atnest vîrusu, nav ne
mazâko ðaubu
Kopumâ runâjot par putnu
migrâcijâm, jâteic, ka to attâlumus
ierobeþo vien Zemeslodes izmçri
Ilustrâcijai mazs piemçrs Prîkðíes
(maza peldpîle krîkïa lielumâ) mazulis,
apgredzenots Engures ezerâ, aizceïo
ziemot uz Ekvatoriâlo Âfriku, kur
ziemo arî prîkðíes no Sibîrijas Âfrikâ
tas iepazinies ar "sibîrieti", nodibinâjis
ìimeni un aizceïojis lîdzi sievai uz
Baikâlu, kur arî ticis nomedîts Bet
iespçjams arî pretçjs variants Sibîrijâ,
pçrngad putnu gripas skartâ rajonâ,
dzimis prîkðíes tçviòð Âfrikâ
sapârojies ar Latvijâ dzimuðu mâtîti un
ierodas pie mums Tâtad putni principâ
vîrusus var iznçsât pa visu pasauli
Neskaidrais liek bût piesardzîgiem
Savâ ziòâ ðis vîruss ir "labs", jo divu
dienu laikâ pçc inficçðanâs putns
nobeidzas
Tomçr ir divi neskaidri jautâjumi, uz
kuriem arî virusologi nespçj atbildçt
Pirmkârt, cik ilgs ir latentais periods
no brîþa, kad putns vîrusu dabûjis, un
kad tas saslimst, tas ir: cik ilgi var
nçsât vîrusu nesaslimstot Otrkârt,
cik ilgi vîruss var saglabâties ârpus
putna organisma un kâdi ir vîrusa
izplatîðanâs ceïi
Pagaidâm tiek uzskatîts, ka vîruss
labi saglabâjas zemâ temperatûrâ Lîdz
ar to: kâda ir infekcijas izplatîðanâs
iespçja ûdenstilpçs, kur uzturas daudz
putnu
Ko ðobrîd zinâm par to, kâ cilvçks
var saslimt Nedrîkst çst jçlu un
pusjçlu putna gaïu, dzert putna asinis
Tâs ir Austrumu kulinârijas
tradîcijas, kuras kïuvuðas bîstamas
Putnu gripas vîruss iet bojâ +70 0 C
grâdu temperatûrâ, tas nozîmç, ka gaïa
jâizvâra vai jâizcep Strâdâjot
infekcijas skartâ fermâ, jâlieto
paredzçtie individuâlie aizsardzîbas
lîdzekïi
Ja nu tomçr kâdâ mâjputnu fermâ
tiek konstatçts ðis vîruss, tad droðâkais
ceïð, kâ apturçt slimîbas izplatîbu, ir
putnu izkauðana Bet mûsu apstâkïos,
eiropeiskâ izpratnç, putnu lielfermâs ir
pilnîgi izslçgta kontakta iespçja ar
savvaïas putniem, arî citi veterinârâ
dienesta ieteiktie aizsargpasâkumi ir
gana efektîvi, ja tos konsekventi ievçro
Strazdi un dziedâtâjputni - vai arî tie
var inficçties un slimot Droði
apgalvot, ka ne - nevaram
Jâuzsver, ka putnu gripa savâ
paðreizçjâ veidâ ir saimnieciska
problçma Par ïoti nopietnu cilvçka
veselîbas aizsardzîbas problçmu tâ var
kïût tad, ja vîruss mutâciju ceïâ
pârveidosies tâdçjâdi, ka spçs pâriet
no cilvçka uz cilvçku Bet tas, par
laimi, vçl nav noticis, un nav zinâms,
vai vispâr notiks
Bûsim apdomîgi, bet rîkosimies saprâtîgi!
Mareks Samohvalovs, PVD
Paðlaik (22 februârî - red) esam
nosûtîjuði Zemkopîbas ministrijai
(ZM) savus priekðlikumus, kâdam
vajadzçtu bût mâjputnu turçðanas
pagaidu ierobeþojumam Tas saistîts ar
to, ka valsts juridiskâ kârtîba neïauj
ðâdu rîkojumu izdot Pârtikas un
veterinârajam dienestam (PVD) -
tâpçc tiks izdoti îpaði MK noteikumi
Mûsu dienests "Putnu gripas rîcîbas
plânu" izstrâdâjis jau 2005 gadâ, bet
ðie MK noteikumi nav ar to saistîti
Plâns tiks "iedarbinâts" tad, ja sâksies
vîrusu uzliesmojums Bet
profilaktiskais darbs, sabiedrîbas
informçðana notiek pastâvîgi Valdîbas
noteikumos ietvertos pasâkumus
patiesîbâ jau esam veikuði, tas ir,
sabiedrîba ir informçta par putnu
turçðanas ierobeþojumiem, tirdzniecîbas
nosacîjumiem, utt Lîdz ðim tas
izteikts ieteikumu veidâ, turpretî MK
noteikumi ðo darbîbu noteiks rîkojuma
veidâ Domâjams, tie valdîbâ tiks
izskatîti steidzamâ kârtâ Jo pagaidâm
PVD atïauts izdot rîkojumu tikai
attiecîbâ uz konkrçtu saimniecîbu, ja
pârliecinâmies, ka tur kaut kas nav
kârtîbâ, bet par visiem zemniekiem,
visu sabiedrîbu vienlaikus - ne
Putnu turçðanas ierobeþojumu jeb
lieguma bûtîba - no MK noteikumu
spçkâ stâðanâs dienas lîdz ðâgada 1
jûnijam jânodroðina tâda kârtîba, lai
mâjputni nekontaktçtos ar savvaïas
putniem Noteikts arî, kâ ðî kârtîba
panâkama, piemçram, putni jâdzirdina
no slçgtajiem ûdens avotiem,
artçziskajâm akâm vai urbumiem, un
jâçdina tikai iekðtelpâs Bet gadatirgi,
izbraukuma tirdzniecîba un tml
darbîbas drîkstçs notikt tikai slçgtâs
telpâs - zem jumta, kur nav iespçjams
kontakts ar savvaïas putniem
Ðis liegums attieksies uz pilnîgi
visâm saimniecîbâm
AGROPOLS / NR 4 /MARTS, 2006 14

LATVIJA
SAIMNIEKOÐANAS IKDIENA
Liegums lîdz 1 jûnijam
Ja pavasarî atgriezuðies putni bûs
veseli, tad viss kârtîbâ Turklât mûsu
dienests pavasarî òems ûdensputnu
fekâliju paraugus, lai veiktu analîzes
un noskaidrotu, kâda ir situâcija Tâ
mçs iegûsim pilnîgâku informâciju Ja
pçc 1 jûnija Latvijâ nebûs inficçðanâs
gadîjumu, mâjputnus varçs laist ârâ un
turçt, kâ pierasts
Panikai, kas pçdçjâ laikâ radusies
sabiedrîbâ, nav objektîva pamata
Mûsu dienests sniedz maksimâlu
informâciju, jo tâs slçpðana nav mûsu
interesçs Ja cilvçks ievçro ikdienas
piesardzîbu precîzi, tad nepamatotam
uztraukumam nav iemesla
Latvijâ, pçrkot veikalâ svaigu vai
pârstrâdâtu putnu gaïu, nekâdâm
baþâm nav jâbût, jo ðî produkcija ir
droða Ja bûs kaut mazâkâs aizdomas
par saslimðanu, noteikti darîsim visu,
lai to lokalizçtu, un sabiedrîba arî par
to uzzinâs Nav mûsu mçríis ko slçpt,
jo tas radîtu vçl lielâku paniku
Imanta Liepiòa zîmçjums
pârvaldçm Domâju, ka lielâ sala laikâ
aukstuma un bada dçï arî savvaïas putni
varçja iet bojâ Ja kâds tâdus ierauga,
paziòojiet mums - pârbaudîsim
Analîzes veic Valsts Veterinârmedicînas
diagnostikas centrâ Rîgâ, Lejupes
ielâ 3, tâlr 7620526, fakss 7620434,
E-pasts: vvmdc@vvdmcgovlv
Saudzçjiet stâríus un
dziedâtâjputnus!
Ja lauku mâju saimnieki domâ, ka
stâríis ir vienîgais, kas var atnest putnu
gripas vîrusu, tad viòi rûgti maldâs Ja
nu kâds arî nogâztu stâría ligzdu,
pietiek pâri mâjâm lidot kâdam citam
inficçtam putnam, un iznâkums bûs
tâds pats, kaut arî stâríiem jau bûtu
nodarîts pâri
Tâtad stâríis nav lielâks drauds kâ
jebkurð cits putns, tâ pati meþapîle
Savvaïas putnu nîcinâðana un viòu
ligzdu postîðana nav pieïaujama,
Ja, piemçram, cilvçkus uztrauc
pilsçtâs ziemojoðâs pîles - nav nekâda
pamata tâs trenkât, pârtraukt barot,
bet neviens taèu neliek tâs òemt rokâs
Zvaniet, ziòojiet -
esam gatavi palîdzçt
Ja cilvçki uztraucas par savu
veselîbu, grib zinât, kâ uzvesties, tad
jaunâkâs ziòas vislabâk lasît
Sabiedrîbas veselîbas aìentûras (SVA)
mâjaslapâ wwwsvalv
Ja saimnieki raizçjas par saviem
mâjputniem, viòi jaunâko var uzzinât
PVD mâjaslapâ wwwpvdgovlv
Ja kâds ierauga beigtu savvaïas putnu
vai arî mâjputns liekas slims, tûlît jâziòo
mûsu dienestam vai PVD rajonu
PVD pârvaldes Latvijâ
Pârvalde Adrese Tâlruòi
PVD Aizkraukles pârvalde Spîdolas iela 11, Aizkraukle 5122119, 5122129
PVD Alûksnes pârvalde Brûþa iela 1, Alûksne 4307045, 4381047
PVD Balvu pârvalde Bçrzpils iela 62, Balvi 4507137, 4507138
PVD Bauskas pârvalde Uzvaras iela 3, Bauska 3960164, 3960314
PVD Cçsu pârvalde Muiþnieki, Cçsis 4127728, 4127724
PVD Daugavpils pârvalde 18 novembra iela 404, 5436765, 5434599
Daugavpils
PVD Dobeles pârvalde Zemgales iela 44a, Dobele 378131, 3721281
PVD Gulbenes pârvalde Lauku iela 5, Gulbene 4471105, 4473039
PVD Jçkabpils pârvalde Brîvîbas iela 88, Jçkabpils 5231695, 5235466
PVD Jelgavas pârvalde Helmaòa iela 10, Jelgava 3021124, 3007691
PVD Krâslavas pârvalde Latgales iela 6, Krâslava 5622359, 5622219
PVD Kuldîgas pârvalde Baznîcas iela 13, Kuldîga 3322824, 3350341
PVD Liepâjas pârvalde Graudu iela 45, Liepâja 3401900, 3401902
PVD Limbaþu pârvalde Prieþu iela 7, Limbaþi 4070216, 4070218
PVD Ludzas pârvalde Latgales iela 248, Ludza 5707060
PVD Madonas pârvalde Skolas iela 27, Madona 4807083, 4807084
PVD Ogres pârvalde Dravnieku iela 6, Ogre 5021131, 5071774
PVD Preiïu pârvalde Daugavpils iela 59, Preiïi 5307048, 5381272
PVD Rçzeknes pârvalde Liepu iela 33, Rçzekne 4622160, 4622177
PVD Rîgas rajona pârvalde Kraujas iela 21/23, Rîga 7994423, 7994385
PVD Rîgas pilsçtas pârvalde Elizabetes iela 2, Rîga 7039702, 7039700
PVD Saldus pârvalde Lielâ iela 24, Saldus 3807212, 3807214
PVD Talsu pârvalde Daìu iela 2, Talsi 3291663, 3125863
PVD Tukuma pârvalde Krîvi, Tumes pagasts, 3125850, 3125863
Tukuma rajons
PVD Valkas pârvalde Rîgas iela 25, Valka 4707007, 4781340
PVD Valmieras pârvalde Raiòa iela 21, Valmiera 4207313, 4207930
PVD Ventspils pârvalde Târgales pagasts, Ventspils 3607223, 3661071
NDC Lejupes iela 3, Rîga 7620526
Pârtikas centrs K Valdemâra 38, Rîga 7021728
15 AGROPOLS / NR 4 /MARTS, 2006

LATVIJA
SAIMNIEKOÐANAS IKDIENA
Lauku tûrisma attîstîbas lîkloèi
Ilze Bûmane
"AgroPola" 3laidienâ jau informçjâm
par asociâcijas "Lauku ceïotâjs"
(LC) un Tûrisma attîstîbas valsts
aìentûras rîkoto Latvijas lauku
tûrisma konferenci Ðoreiz iepazîstinâm
ar vairâku tûrisma mîtòu
saimnieku praksi, kâ arî problçmâm,
kas apgrûtina arvien pieaugoðo lauku
tûrisma piekritçju saimi
Veiksmîgâko atziòas
Viena no ðâgada "Zaïâ sertifikâta"
ieguvçjâm ir Rçzeknes rajona Bçrzgales
pagasta z/s "Ezerzeme" (58 ha) îpaðniece
Staòislava Igaune Viòiem pieder
bioloìiskâ saimniecîba, kur audzç
dârzeòus, zâlâju sçklas, bet îpaðums nav
tik liels, lai varçtu atïauties raþîgu
moderno tehniku, tâpçc nolçmuði
mçìinât ar lauku tûrismu Turklât
saimniecîba atrodas Meirânu ezera
krastâ Uzbûvçta un iekârtota brîvdienu
mâja - atpûtnieku rîcîbâ ir kamînistaba,
virtuve, guïamistaba un pirts Pirtiòai
izmantots projekts Nelauksaimnieciskâs
uzòçmçjdarbîbas attîstîbas programmâ
(NUAP) Ideja aizgûta no igauòiem
Igaunes kundze ir arî Latgales amatniecîbas
meistarskolas direktore Tajâ
mâcâs aptuveni 100 audzçkòu "Mçs strâdâjam
ar daþâdiem projektiem, tâpçc
mûsu audzçkòi tiek mâcîties uz
ârzemçm, un daudzi kïûst par labiem
kokapstrâdes meistariem, amatniekiem,
apgûst rokdarbu mâku" Bçrzgalç mâcâs
nâkamie galdnieki, bûvnieki, it îpaði koka
guïbûvju lietpratçji, rokdarbu meistari
Te bez projektu naudas iztikt nevar Ðî
atziòa nostiprinâjusies, arî vairâkus
sasaukumus strâdâjot Bçrzgales pagasta
padomes priekðsçdçtâjas amatâ
Sâkumâ viesu nav bijis daudz, bet
tagad - arvien vairâk Darbs pats
parâda, kas vajadzîgs, piemçram,
iecerçts uztaisît lielu plostu, bçrniem
aprîkot rotaïvietas Saimniece secina:
Latgalç esot maz labu kafejnîcu
Siguldas viesu mâjas "Brûveri"
îpaðniekam Uldim Dvinskim savas
atziòas: "Lai saprastu, kâpçc klients
pie tevis brauc, vajag vairâkus gadus
Likâs, man bûs "zaïie" tûristi, sapirku
velosipçdus, bet - tie stâv Pieprasa
izklaidi Ja pïavâ ielaidîðu 200 cilvçku,
tâ bûs pagalam Pirms trim gadiem
kâds saimnieks man teica - neceriet uz
âtriem panâkumiem Tagad apgalvoju
to paðu Kâ piesaistît klientus Caur
paziòu loku, paðvaldîbâm Man 30-
40% ir pastâvîgo klientu, kuriem uz
svçtkiem sûtu apsveikumus, cenðos
neaizmirst speciâlus piedâvâjumus
Vissliktâkais pakalpojumu pârdoðanas
veids - cenu atlaides Ja gadâs klienti,
kas kaut ko salauþ, brîdinu: turpmâk
jums bûs cita cena
Nâkotnç lauku mâju kïûs arvien
mazâk, un LC dara labu darbu Lauku
tûrismu vajadzçtu padarît par modes
lietu Lai prestiþi bûtu atpûsties
Latvijas lauku mâjâs, nevis Kanâriju
salâs vai kur citur"
Konferences dalîbnieki "Brûveru"
saimniekam vaicâja, vai viòam izdevies
saòemt ES fondu lîdzfinansçjumu "Es
sarçíinâju: lai izpildîtu visus nosacîjumus,
kas vajadzîgi ðim lîdzfinansçjumam,
saimniecîbas iekârtoðana man izmaksâtu
par 14% dârgâk, nekâ esmu to izdarîjis
saviem spçkiem," îpaðnieks atbildçja
Prasîbas lauku tûrisma saimniecîbâm
Konferences dalîbniekiem rîkotâji bija
sagatavojuði rezolûcijas projektu par
Pârtikas un veterinârâ dienesta (PVD),
Valsts ieòçmumu dienesta (VID) un citu
iestâþu prasîbâm, kas mazajiem un
vidçjiem tûrisma uzòçmumiem rada
nevienlîdzîgus konkurences apstâkïus
PVD normas prasa ne tikai investîcijas
virtuvju atjaunoðanâ, dzeramâ ûdens
monitoringu, bet arî apjomîgu pârtikas
aprites uzòçmuma dokumentâciju Ja
saimnieks dara visu, sâkot no apteksnes
lîdz viesu apkalpoðanai, viòð nespçj to
izpildît Tâda pati dokumentâcija
attiecas uz VID Kâ uzsvçra LC
No saimnieku stâstiem
prezidente A Ziemele, VID ierçdòi
bieþi pret mazo uzòçmçju izturas
gandrîz vai kâ pret likumpârkâpçju Arî
Sabiedrîbas veselîbas aìentûras
nosacîjums, ka lauku pirtîm jâpiemçro
tie paði nosacîjumi kâ publiski
lietojamâm pirtîm, varçtu likties
smieklîgs, ja nedraudçtu ar sankcijâm
Dzirdçts pat, ka pirtis vajadzçðot dçvçt
par "karsçtavâm"! Tâpat sabiedriski
lietojamo çku bûvnormatîvus attiecina
uz mazajâm brîvdienu un lauku mâjâm
LC izstrâdâjusi vadlînijas, kuras
noteiks, kâ PVD prasîbas pildâmas
saprâtîgi, tâpat sarunâs ar PVD vadîbu
ir panâkta pretimnâkðana par
reìistrâcijas procedûras atvieglojumu
un pârbaudi, kâ arî raduðos problçmu
apkopojuma izskatîðanu Tâpçc LC
aicina savus biedrus informçt par
prasîbâm, kas nav izpildâmas, bet ko
joprojâm kontrolçs pieprasa - ne tikai
PVD Valdîbai bûtu jârisina problçma:
ja uz mazajiem uzòçmumiem attiecina
jebkurus jaunus noteikumus vai ES
regulas (kâ noticis no 2006 gada), tad
tas jâdara TIKAI KOPÂ ar finanðu
atbalsta programmu un reâlu pasâkumu
plânu ðo noteikumu ievieðanai dzîvç
Pçc rezolûcijas pieòemðanas LC
prezidente informçja, ka tâ tiks nosûtîta
Latvijas valdîbai un atbildîgajâm
ministrijâm, kâ arî tulkota un nosûtîta
citâm ES dalîbvalstîm A Ziemele
atgâdinâja, cik nepiekâpîgi savus mazos
raþotâjus aizstâv "vecâs" dalîbvalstis
Lai bûtu vienâdi tirgus apstâkïi ES, arî
mums ir jâpanâk visu normu
atvieglojumi mazajiem raþotâjiem un
pakalpojumu sniedzçjiem laukos
· Liepâjas rajona bûvinspekcija un Sabiedrîbas veselîbas aìentûra pielîdzina
brîvdienu mâju (4 g veca) "Publisko çku un bûvju funkcionâlai grupai", pieprasot
atseviðíu telpu virtuves personâlam, atseviðíu telpu tîrâs un netîrâs veïas
glabâðanai un 2,5 m griestu augstumu (esoðâs çkas rekonstrukcijas projektam)
· Kuldîgas rajona Sabiedrîbas veselîbas aìentûrai radies konflikts ar lauku
mâju - tradicionâlajâ lauku pirtî, kur lieto íipîðus, pieprasa ierîkot duðu
· Saldus rajona Sabiedrîbas veselîbas aìentûra draud ar sodu lauku mâjai, ja
saimnieki savu lauku pirti nepârdçvçs par "karsçtavu", jo citâdi tâ neatbilstot
Publiskâs pirts noteikumiem, proti, nav pieejama cilvçkiem ar kustîbu traucçjumiem
· Ogres rajona Valsts ieòçmumu dienests (VID) uzliek Ls 100 lielu soda naudu
kempinga îpaðniekam, jo pavadzîmi par veïas izòemðanu parakstîjis saimnieces
tçvs, kurð neskaitâs kempinga darbinieks
· Aizkraukles rajona VID sodîjis kempinga saimnieku, jo par telts vietas un
malkas izmantoðanu (Ls 2) nav nekavçjoties izsniegta stingrâs uzskaites kvîts
Informâcija par "nodarîjumu" publicçta vietçjâ avîzç,
· Cçsu rajona VID sagatavo sodu lauku mâjai (6 g veca) par nevecojuða likuma
panta lietoðanu stingrâs uzskaites kvîtîs un divas nedçïas neaizpildîtu ieòçmumu
uzskaites þurnâlu
AGROPOLS / NR 4 /MARTS, 2006 16

LATVIJA
VIZÎTKARTE
Staòislavs Gþibovskis: "Lauksaimniecîba dod gandarîjumu"
Ilze Bûmane
Gulbenes rajona Galgauskas
pagasta z/s "Lâcîði" ir dibinâta 1997
gadâ Saimnieks Staòislavs Gþibovskis
Lauksaimniecîbas universitâti beidzis
ar inþeniera hidrotehniía diplomu,
dzîvesbiedre Gunta ir diplomçta
veterinârârste Saimniecîba specializçjâs
graudaugu un zâlâju sçklaudzçðanâ:
1998 gadâ apsaimniekoja 435 ha
zemes, labîbu audzçjot 180 ha, kas
tolaik bija lielâkâ platîba rajonâ
Pçrn "Lâcîði" kïuva par konkursa
"Sçjçjs" laureâtiem Tagad apsaimnieko
1200 ha Iespçjams, tâ ir viena
no lielâkajâm graudaugu un zâlâju
sçklaudzçtâjâm Vidzemç Jau no
darbîbas sâkuma izmanto
datortehniku, tagad ir pastâvîgais
interneta pieslçgums Bûs "Lâcîðu"
mâjaslapa
Pirms èetriem gadiem pievçrsuðies
piensaimniecîbai - patlaban ganâmpulkâ
ir 62 slaucamâs govis, kopâ
aptuveni 180 liellopu Pârsvarâ
Latvijas brûnâs ðíirnes, arî Holðteinas
melnraibâs un pat trîs zilâs govis
Lopkopîba ir saimnieces Guntas
kundzes pârziòâ
Darbus uztic speciâlistiem
"Lâcîðu" saimnieks iepazîstina ar
darbu vadîtâju Artûru Dilbu,
agronomi Luciju Cîruli, lietvedi Allu
Romanovu, kas pârzina svarus un
realizâciju, pastâsta par kaltes vadîtâju
Jâni Smeili un sçklkopîbas agronomu
Uldi Virsi Saimniecîbâ nodarbinâti
17 cilvçki, to vidû - pieci mehanizatori,
kas prot visus lauku darbus S Gþibovskis
ir apmierinâts - visus 800 ha
graudaugu un zâlâju sçjumu novâc divi
labîbas kombaini - abi "New Holland"
raþojums Pçrkot dârgo ârvalstu
tehniku, saimnieks ietaupa
Agronomei L Cîrulei uzticçts
augkopîbas dienesta darbs mçsloðanâ,
augu aizsardzîbâ, sçklkopîbâ - ðis darbs
prasa pieredzi un precizitâti
Saimnieks Lûcijas kundzi uzliela îpaði:
"Kam vçl ir agronome, kas mâk
runâties ar labîbu Man ir! Viòa atnâk
uz lauku un - runâjas Uzreiz redz, kas
rudzu stiebram par vainu, zina, kâ
labîbai trûkst"
Runâjot par labas lauksaimniecîbas
prakses nosacîjumiem, agronome
uzsver augu maiòas nozîmi Viòa pçc
sçjumu struktûras sarçíinâjusi, ka
"Lâcîðu" laukos kultûras, kas uzlabo
augsnes struktûru, ir 61,9% - reti kur
tâ esot
Eiropas projektu un
maksâjumu ieguvums
Saimnieks uzskata - Eiropas
projektu lîdzfinansçjums un pârçjie
maksâjumi ir tâ daïa, kas dod peïòu Ja
ES naudas nebûtu… "Tad
lauksaimniecîbâ vairs nebûtu ko darît!"
Gþibovskis ir ass Varbût uzòçmîgâkie
spçtu izkulties, bet attîstîbai neatliktu
Piemçram, tad zviedru kalte "Tornum
TK-3- 11" dzîvotu vienîgi iecerçs Tas
nozîmç, ka ap 5000 t labîbas, rapðu un
zâlâju sçklas (2005 gads) bûtu spiesti
þâvçt, òemot talkâ arî roku darbu
Z/s "Lâcîði" izstrâdâjusi trîs
SAPARD un divus ES strukturâlo
fondu projektus Pçdçjais SAPARD
projekts - minçtâs zviedru labîbas
kaltes Bet ar iepriekðçjo divu
lîdzfinansçjumu iegâdâts kombains
"New Holland CS 640", somu traktors
"Valtra", vâcu frontâlâ pïaujmaðîna
"Krone", dâòu minerâlmçslu sçjmaðîna
"Bogballe", kombinçtâ augsnes
apstrâdes maðîna "Dalbo", somu
graudu dzirnavas "Murska" Par ES
struktûrfondu pirmo projektu nopirkts
otrs "New Holland", firmas "Amazone"
miglotâjs Par nâkamo - graudu
glabâðanas toròi ar transportiekârtâm
S Gþibovskis atzîst - arî nacionâlâs
subsîdijas ir krietns atbalsts Proti,
izmantojot 2005 gada investîciju
programmu, augkopîbas centrâ Staros
ierîkoti moderni 18 m gari svari ar ES
sertifikâtu, kuri 60-80 t smagas kravas
sver lîdz 20 kg precizitâtei Smalka
manta: sensori - vâcu, datortehnika -
slovâku, betona kluèi - poïu Cena arî
iespaidîga - Ls 30 tûkst
Izvçle atmaksâjusies
Sçklkopîbâ "Lâcîði" specializçjâs
kopð dibinâðanas Jau toreiz slçgti
zemes nomas lîgumi ne tikai
Galgauskas pagastâ, bet arî Daukstu
un Jaungulbenes pagastâ, kur
iespçjams, tâ nopirkta Tagad
"Lâcîðiem" ir nomas lîgumi ar 20 zemes
îpaðniekiem, pârsvarâ ilgtermiòa
Saimnieks uzskata: "Sertificçta sçkla ir
vajadzîga Sçklkopîbâ jâstrâdâ precîzi,
un labi, ka valstî ðai nozarei ir sakârtoti
noteikumi Piemçram, tie prasa, lai
mçs par ðíirnes autortiesîbâm
maksâtu: tur aiziet 7-10% no
ienâkumiem, toties pircçji zina, ka
mums sçkla ir laba"
"Lâcîði" sadarbojas ar Stendes un
Priekuïu selekcijas staciju, Skrîveru
selekcionâriem "Jâatbalsta zinâtne,"
saimnieks piebilst, "viòiem tagad nav
viegli Mçs katru gadu atjaunojam
ðíirnes Nav bijis gada, kad sçklu
neizpirktu, gluþi pretçji - bijuði gadi,
kad tâs pietrûkst Ir zemnieki, kas
piesakâs jau rudenî Mçs arî patiesîbâ
nereklamçjamies - vienîgi Sçklaudzçtâju
asociâcijas piedâvâjumâ "Raþîbâ",
jo tie, kas mûs pazîst, ir pastâvîgie
pircçji Ne tikai Vidzemç, bet arî
kurzemnieki un zemgalieði"
"Lâcîðu" laukos audzç arî ziemas un
vasaras kvieðus Pçrn novâca 180 ha
"Rudzu bija mazâk, ap 46 ha, jo tie
sagâdâ problçmas kriðanas skaitïa dçï,"
saimnieks saka "Esam sçjuði vairâkas
ðíirnes - 'Amilo', 'Kaupo', 'Puhovèanka'
Bet atkal tas pats kriðanas
skaitlis Ðogad "Kesko Agro" ieteica
izmçìinât ðíirni 'Matador' - iesçjâm
rudenî 8 ha Redzçsim, kâ tâ sevi
parâdîs Auzas mums patîk - tâs paòem
"Rçzeknes dzirnavnieks" Esam
izmçìinâjuði vairâkas ðíirnes, tomçr
palikâm pie 'Laimas' Mçs sçjam agros
mieþus, lai âtrâk varçtu tos novâkt, pçc
tam nâk ziemas kvieði, tad rudzi vai
mieþi, visbeidzot pârçjâs kultûras"
"Lâcîði" piedâvâ visu graudaugu
kultûru un pietiekami daudzu zâlâju
sçklu, kâdas vajadzîgas raþîgu zelmeòu
ierîkoðanai pïavâs un ganîbâs -
âboliòu, timotiòu, ganîbu aireni,
pïavas auzeni, kamolzâli, lucernu
Ðim gadam iesçti 154 ha ziemas
kvieðu - 'Tarso' un 'Stava' Rudzu
70 ha - 'Puhovèanka' un minçtie 8 ha
izmçìinâðanai Paredzçts sçt vasaras
kvieðu ðíirnes 'Vinjett' un 'Fasan' -
33,5 ha Trîs mieþu ðíirnes - 'Abava',
'Arve' un 'Druvis', no jauna - ðíirne
'Justina' - kopâ 129 ha Auzas 'Laima' -
96 ha Ziemas rapðu iesçts 48 ha,
vasaras rapðiem atvçlçti 140 ha
Par rapðu audzçðanu saimniekam
sava doma - eïïu atmaksâtos spiest
tâpçc, lai saimniecîbâ taupîtu degvielu
Kaltçm vajag aptuveni 100 t degvielas,
ja tai var piejaukt 20% eïïas, tad
iespçjams varçtu samazinât kaltçðanas
izmaksas
17 AGROPOLS / NR 4 /MARTS, 2006

BALTIJA
LAUKU ATTÎSTÎBA
Piena sektors Lietuvâ 2005 gadâ
Pçc Lauksaimniecîbas informâcijas un
uzòçmçjdarbîbas centra datiem,
2006gada 1 janvârî Lietuvâ bija 164,6
tûkst saimniecîbu, kurâs tiek turçts
438,1 tûkst slaucamo govju Pçrn
samazinâjies gan piena raþotâju, gan
govju skaits, taèu augusi govju
ganâmpulku produktivitâte No
uzraudzîbâ esoðâm 204,4 tûkst govîm
gada vidçjais izslaukums bija 5395 kg ar
vidçjo tauku saturu - 4,36% un
olbaltumvielu - 3,37% Salîdzinot ar
2004 gadu, izslaukums cçlies par 165 kg
Pçc Statistikas departamenta
provizoriskiem datiem, 2005 gadâ
Lietuvâ iegûts 1896 tûkst t piena
Pçrn iepirkts 1199,4 tûkst t piena
fiziskajâ svarâ, un iepirkums ir par 5%
lielâks nekâ 2004 gadâ Vidçjâ
iepirkuma cena - 676 Lt/t (136,3 Lt/t),
kas 2004gada vidçjo iepirkuma cenu
pârsniedza par 15% Piena raþotâju
ienâkumi kâpuði par 21%, salîdzinot ar
2004 gadu, jeb par Lt 141,9 milj
(Ls 28,6 milj)
Pieaugot iepirkumam, augusi arî
piena produktu raþoðana, it îpaði -
krçjuma, piena konservu un siera
Lietuvas piensaimnieki pagâjuðajâ
gadâ saraþoja 65,1 tûkst t fermentçta
un kausçta sieru, 20,8 tûkst t
biezpiena un svaigâ siera, 16 tûkst t
sviesta un sviesta maisîjuma, 76,8
tûkst t piena, 11,7 tûkst t piena
konservu Mazâk kâ gadu iepriekð
raþots sausais piens un kazeîns
Piensaimnieki par pârdoto produkciju
ieòçmuði par 9% vairâk nekâ 2004 gadâ
Pârsvarâ produkcija eksportçta: 53%
saraþotâ realizçts ârzemçs, bet 47% -
iekðzemes tirgû Piensaimnieki ienâkumus
galvenokârt guva, realizçjot fermentçtos
sierus (35%)
Piena produktu eksports audzis par
9,5% Lielâkâ daïa produkcijas ceïo uz
Itâliju un Krieviju Eksporta pieauguma
tempi liecina, ka Lietuvas piena
produkti spçj konkurçt kâ Rietumu, tâ
Austrumu tirgû Tomçr galvenais noiets
ir ES iekðçjais tirgus, kurâ realizç 69%
no visas eksportçjamâs produkcijas Jau
17 piena pârstrâdes uzòçmumi saòçmuði
Krievijas Veterinârâ un fitosanitârâ
dienesta atïauju produkciju pârdot
Krievijâ, bet ne visi to izmanto - ne
vienmçr ir pieòemami ðîs valsts
uzòçmçju noteikumi un samaksa
Aizvadîtajâ gadâ Nacionâlâ maksâjumu
aìentûra piena pârstrâdes
uzòçmumiem 26 tûkst t daþâdu piena
produktu realizâcijai izdeva 310
eksporta licences uz treðajâm valstîm
Eksporta subsîdiju kopsumma tiek
rçíinâta uz Lt 50,2 milj (Ls 10,1 milj),
no tiem Lt 47,2 milj (Ls 9,5 milj)
uzòçmumiem jau izmaksâti
Bet 96 tûkst piena raþotâju jau
saòçmuði Lt 48,7 milj (Ls 9,8 milj)
tieðmaksâjumus par kvotas pienu
Maksâjumus nesaòçma 700 raþotâju, jo
bija norâdîjuði nepareizu konta numuru
Ðâgada sâkumâ vienâ Lietuvas
saimniecîbâ vidçji bija mazâk kâ 3
(2,7) slaucamâs govis, un tikai treðâ
daïa to tiek turçtas saimniecîbâs, kur
govju skaits ir 10 un vairâk
Lçtâka degviela
Lîdzðinçjâ bezakcîzes nodokïa (jeb
iezîmçtâ) degvielas norma zemniekiem
Lietuvâ bija 120 l uz 1 ha deklarçtâs
lauksaimniecîbâ izmantojamâs zemes
un 275 l par 1 t iekðzemes ûdeòos
nozvejotu un realizçtu zivju Sâkotnçji
ðâda kârtîba apmierinâja visus, bet tad
aizvien bieþâk atskançja protesta
balsis: ðîs dîzeïdegvielas normas
vajadzçtu diferencçt atbilstoði
lauksaimniecîbas kultûrâm Zemniekiem,
kuri lieto intensîvâs tehnoloìijas
(augïkopîbâ, dârzeòu, cukurbieðu un
kartupeïu audzçðanâ), noteiktâ norma
120 l/ha sedzot tikai 30-50% no
vajadzîgâ degvielas daudzuma Tikmçr
tie, kuri pïavas un ganîbas deklarçjuði,
bet lopus netur, saòemot lçto degvielu
vairâk, nekâ patiesîbâ vajadzçtu
Nesen veikti grozîjumi Akcîzes
likuma 25pantâ Valdîbai lîdz
1aprîlim jânosaka jauna bezakcîzes
dîzeïdegvielas pieðíirðanas kârtîba
Akcîzes likums paredz, ka arî
turpmâk bezakcîzes dîzeïdegvielu varçs
saòemt tikai tie zemes îpaðnieki, kas
zemi arî apstrâdâ, un 50% no
saimniecîbas ienâkumiem ir ienâkumi
no lauksaimniecîbas Graudaugu un
pâkðaugu sçjumiem saglabâjas agrâkâ
maksimâli atïautâ norma - 120 l/ha,
kartupeïiem, cukurbietçm, lopbarîbas
bietçm un dârzeòiem - 240 l/ha, ogu
stâdîjumiem - 150 l/ha, intensîviem
augïu dârziem - 250 l/ha, pïavâm un
ganîbâm - 120 l/ha Ganîbâm un pïavâm,
kuras tikai tiek uzturçtas labâ
agrotehniskâ stâvoklî - 25 l/ha, ar ðo
summu pietikðot, lai divreiz sienu
nopïautu, savâktu un izvestu Lauksaimniecîbas
ministrijas Stratçìiskâs
plânoðanas nodaïas vadîtâjs Alvids
Devçnis uzskata, ka vidçjâ norma -
120 l/ha valsts mçrogâ nemainîðoties
Pçc Lauksaimniecîbas ministrijas
provizoriskiem datiem, 2005 gadâ
zemnieki pirkuði iezîmçto dîzeïdegvielu
par Lt 164 milj (Ls 33 miljoniem), kaut
gan varçja iegâdâties par Lt 193 milj (Ls
39 miljoniem), tâtad daïa netika izpirka
Nodokïa atvieglojumus izmantoja
vairâk nekâ 62 tûkstoði zemnieku A
Devçnis skaidro, ka, sâkot ar ðâgada 1
jûliju, zemniekiem limitus degvielas
iegâdei pieðíirs nevis uz kalendâro, bet
saimniecisko gadu, t i, lîdz 2007 g
30 jûnijam Lîdz ðâgada 1 jûlijam spçkâ
bûs vecâ kârtîba, zemnieki varçs izpirkt
bezakcîzes dîzeïdegvielu - 60 l/ha
(pusgada normu)
Zemniekus vai citas personas, kas
iezîmçto degvielu izmantos citâm, nevis
lauksaimniecîbas, vajadzîbâm, gaida
sods Iekðlietu ministrija noteikusi
kontroles kârtîbu, un fiziskâm
personâm soda nauda var bût lîdz
Lt 2000 (Ls 403), uzòçmumu vadîtâjiem
pat lîdz Lt 5000 (Ls 1008) Eiropas
valstîs arî ir stingra ðîs degvielas
izmantoðanas kontrole Vâcijâ policisti
esot aizturçjuði lietuvieðu zemniekus,
kas ceïojuði ar auto, izmantojot
iezîmçto dîzeïdegvielu Viòi nespçjuði
pierâdît, ka degviela nav pirkta Vâcijâ,
tâpçc nâcies samaksât 600 EUR lielu
soda naudu Lietuvas laikraksti laiku pa
laikam ziòo, ka atkal kâdâ taksometra
bâkâ atrasta iezîmçtâ degviela
Lappusi sagatavojusi
Daina Kloviene
AGROPOLS / NR 4 /MARTS, 2006 18

BALTIJA
LAUKU ATTÎSTÎBA
Igaunijas lauksaimniecîba skaitïos
Rolands Makulis, Igaunijas Lauksaimniecîbas
ministrijas pârstâvis Latvijâ
Cukurs - dârzkopîbas produkcijas raþoðanai
Igaunijas Konjunktûras institûta pçtîjumu rezultâti liecina,
ka daþâdu pârtikas produktu mâjâs gatavoðanas tradîcija
turpinâs: iedzîvotâjiem patîk paðiem mâjâs vârît ievârîjumus,
nodarboties ar augïu un ogu saldçðanu, gatavot daþâdas sulas
un kompotus Saprotams arî, 2005 gadâ pagrabu un daþâdu
krâtuvju plauktus piepildîja daudz vairâk burku, burciòu (un
citu trauku) nekâ agrâk, arî saldçtâs produkcijas bija vairâk
No augïu un ogu konserviem 2005gadâ visèaklâk tika
gatavoti ievârîjumi - 83% ìimeòu Lîdzâs ievârîjumiem
visizplatîtâkâ bija ogu un augïu dziïâ saldçðana - 70%
ìimeòu, bet ar sulu un kompotu gatavoðanu ir nodarbojuðies
57 lîdz 72% ìimeòu Tâtad tikai 13% ìimeòu ðâda veida
pârtikas gatavoðana nav ðíitusi saistoða
Visvairâk pçrn vienam iedzîvotâjam sagatavota sula -
15,95 litri, ievârîjums - 6,37 litri, kompots - 3,98 litri, bet
saldçtas ogas - 3,45 litri Paðu ìimeòu vçrtçjumâ augïu un
ogu konservu gatavoðana 2005 gadâ esot bijusi 2004 gada
lîmenî, bet sagatavoto sulu daudzums palielinâjies, kas
varçtu bût skaidrojams ar labo âbolu raþu 2005gadâ
Ìimençs, kuras nodarbojas ar augïu un ogu konservu
gatavoðanu, veiktâ aptauja liecina, ka vidçji ìimene ðim
mçríim izlietojusi 30 kg cukura Paplaðinot ðo aprçíinu un
attiecinot to uz visiem Igaunijas iedzîvotâjiem, iznâk, ka
vidçji uz katru iedzîvotâju ðim mçríim izlietoti 10,2 kg
cukura
Augïu un ogu konservu gatavoðanai aizvadîtajâ gadâ tika
lietots cukurs, kas pirkts gan pirms, gan arî pçc iestâðanâs
Eiropas Savienîbâ Aptauja liecina, ka 44% ìimeòu lietoja
tikai pçc iestâðanâs ES pirkto cukuru, 33% - kâ pirms, tâ pçc
iestâðanâs pirkto, bet 23% ìimeòu - tikai pirms 2004 gada
1maija pirkto cukuru
Laikâ pirms pievienoðanâs ES iegâdâtais cukurs ir atzîts
23% ìimeòu, vidçji katrai ìimenei - 28,64 kg Pârrçíinot uz
vienu iedzîvotâju, pirmsiestâðanâs periodâ pirktais cukurs
iznâk 2,5 kg uz cilvçku, bet visâs ìimençs kopâ - 3,4 tûkstoði
tonnu
Ir aprçíinâts, ka divu gadu laikâ augïu un dârzeòu
konservu un dzçrienu izgatavoðanai iedzîvotâji izlietojuði
30 tûkst tonnu cukura, jo tieði ievârîjums ir iecienîtâkais
konservu veids (58%) - vçl precîzâk atðifrçjot, tas ir tieði
zemeòu ievârîjums (21% no kopçja ievârîjumu apjoma)
Piena raþoðana 2005 gadâ palielinâjusies
Kâ râda Igaunijas statistikas dati, 2005 gadâ piena
raþoðana palielinâjâs par 3%, salîdzinot ar iepriekðçjo gadu,
bet olu un gaïas raþoðana samazinâjâs attiecîgi par 14% un
8%
Piena raþotâji pçrn saraþoja 670 400 tonnas piena
(2004gadâ - 652 400 tonnas) un 197,6 miljonus olu
(2004gadâ - 230,9 miljoni)
Mâjsaimniecîbâs tika nokauti vai kauðanai pârstrâdes
uzòçmumiem piegâdâtas 100 000 tonnas (dzîvsvarâ) lopu un
putnu (2004 gadâ - 109 200 tonnas)
Vidçjais izslaukums no govs 2005gadâ bija 5751 kg, kas ir
par 223 kg vairâk nekâ iepriekðçjâ gadâ
Statistikas dati arî liecina, ka 2005gada 31 decembrî
Igaunijâ bija 252 200 liellopu (tajâ skaitâ 113 100 slaucamo
govju), 351 600 cûku, 51 800 aitu un kazu Bet 2004 gada
31decembrî Igaunijâ bija 249 800 liellopu, no tiem
116 500 slaucamo govju, 341 100 cûku, 41 700 aitu un kazu
Gaïas pârstrâdes uzòçmumi 2005 gadâ no iepirktajiem
lopiem ieguva 9300 tonnu liellopu gaïas (2004 gadâ -
10 200 tonnas) un 26 900 tonnas cûkgaïas (2004 gadâ -
25 200 tonnas) Piena pârstrâdes uzòçmumi no piena
raþotâjiem iepirka 571 200 tonnas piena (2004gadâ -
536 100 tonnas)
"Zaïâs nedçïas" laikâ tika parakstîti
sadarbîbas lîgumi
Igaunijas lauksaimniecîbas ministre Estere Tuikso izstâdes
"Zaïâ nedçïa" laikâ Berlînç ar Vâcijas Ðlçsvigas-Holðteinas
(Schleswig-Holstein) pavalsts lauksaimniecîbas, vides un
lauku attîstîbas ministru Dr Kristianu fon Bçtiheru
(Dr Christian von Boetticher) parakstîja divu valstu
sadarbîbas memorandu lauksaimniecîbâ 2006-2010 gadam
Sadarbîbas lîgums tika parakstîts arî ar Vâcijas
Meklenburgas-Priekðpomerânijas (Mecklenburg-
Vorpommern) pavalsti
Sadarbîba ar Ðlçsvigas-Holðteinas pavalsti ietver
lauksaimniecîbas pârvaldes speciâlistu, lauksaimniecîbas
zinâtnes un lauksaimniecîbas speciâlistu, lauksaimniecîbas
skolu audzçkòu un studentu apmaiòas atbalstu, savstarpçjo
seminâru un konferenèu rîkoðanu, lauku jaunieðu pârrobeþu
tikðanos organizçðanu, kâ arî Eiropas Savienîbas
lîdzfinansçto projektu ievieðanas veicinâðanu
Panâkta vienoðanâs arî par pagâjuðajâ gadâ Igaunijâ
notikuðâs bioenerìçtikas konferences seminâru turpinâðanu
Galvenais mçríis ir bioenerìçtikas datu bâzes radîðana, kura
aptvertu vairâkas Eiropas valstis (Dâniju, Poliju, Zviedriju,
Somiju, Norvçìiju, Latviju, Lietuvu, Igauniju un Vâcijas
pavalstis)
Saskaòâ ar noslçgto protokolu, paredzçtas Vâcijas pavalstu
un Igaunijas lauksaimniecîbas ministru un lauksaimniecîbas
speciâlistu delegâciju apmaiòas Vâcijas Meklenburgas-
Priekðpomerânijas pavalsts pârtikas, lauksaimniecîbas,
meþsaimniecîbas un zivsaimniecîbas ministrijas kanclers Dr
Karls Oto Krîrs vizîtç Igaunijâ ieradîsies jau ðâgada maijâ
Viesoðanâs galvenais mçríis bûs lauksaimniecîbas pârvaldes
struktûras attîstîba un efektivitâte, kâ arî atbalsta
programmu finansçðana
Uz parakstîtâ sadarbîbas protokola pamata tiks attîstîta
divu valstu profesionâlo skolu, dârzkopîbas apvienîbu un
raþotâju organizâciju sadarbîba Sadarbîba tiks turpinâta arî
bioenerìçtikas, lauksaimniecîbas zinâtnes un konsultçðanas
nozarçs Abu sadarbîbas lîgumu parakstîðana notika Eiropas
lielâkâs pârtikas un lauksaimniecîbas izstâdes "Zaïâ nedçïa"
laikâ, kur Igaunijas lauksaimniecîbas izstrâdâjumi tika
izrâdîti divstâvu stendâ
19 AGROPOLS / NR 4 /MARTS, 2006

EIROPA
ES ZIÒAS
Francija neïauj nogremdçt
savu augïkopîbu
Francijas augïkopji 2005 gadâ ir
saskâruðies ar virkni problçmu,
galvenâ no tâm - pieprasîjuma
samazinâðanâs Lai gan pçdçjos gados
dârzu platîbas sarûk, raþas aug, un
kopçjais augïu piedâvâjums vietçjâ
tirgû palielinâs Pçrnvasar aprikoþu,
íirðu, persiku un nektarînu raþa bija
augstâka nekâ iepriekðçjâ gadâ un
augstâka arî par piecu gadu vidçjo
lîmeni Bumbieru 'Guyot' raþa vien
palielinâjâs par 8% salîdzinâjumâ ar 5
gadu vidçjo Turpretî cenas visu
vasaru, pçc zemnieku vârdiem, atradâs
"pagrabâ" - bija zemas kâ nekad
Piedevâm augïu importa apjoms
palielinâjâs par 8% bet eksporta -
saruka par 5% Nav brînums, ka daïa
augïkopju nonâkusi uz izputçðanas
robeþas
Âbolu audzçtâju zaudçjumi
sasniedza vidçji EUR 100 tûkst
(Ls 70 tûkst), bet siltumnîcu apsaimniekotâju
ienâkumi samazinâjâs
energoresursu sadârdzinâjuma dçï
Francijas zemkopîbas ministrija sola
palîdzîbu saviem dârzkopjiem Rudenî
tika paziòots par pirmajiem soïiem
Palîdzîbas pasâkumiem tiek izbrîvçti
EUR 50 milj (Ls 35 milj) Ðogad
augïkopji var rçíinâties ar nodokïu
atvieglojumiem, un viòi daïçji tiks
atbrîvoti arî no sociâlo iemaksu
veikðanas Lai atbalstîtu smagi cietuðo
âbolu sektoru, par Ls 350 tûkst no
valsts lîdzekïiem tika organizçta
reklâmas kampaòa Francijas radio (no
26 janvâra lîdz 11 februârim skançja
240 reklâmas radiopârraides), un vçl
Ls 1,05 milj tiks iedalîti eksporta
pasâkumu veicinâðanai
Avots: wwwagfnl
Pieòemta ES stratçìija par
biodegvielu
Eiropas Komisija 8 februârî
pieòçma stratçìiju par biodegvielu
Tâs pamatâ ir septiòi politikas virzieni:
biodegvielas pieprasîjuma veicinâðana,
vides ieguvumu sekmçðana,
biodegvielas raþoðanas un izplatîðanas
veicinâðana, izejvielu nodroðinâjuma
palielinâðana, atbalsts attîstîbas
valstîm, kâ arî - pçtniecîba un attîstîba
Preses konferencç sabiedrîba tika
iepazîstinâta ar jauno ES biodegvielas
stratçìiju, bet ES lauksaimniecîbas un
Saraþotais biodegvielas daudzums ES, tûkst t
Bioetanols
Biodîzeïdegviela
2002 2003 2004 2002 2003 2004
Èehija 5 0 0 69 70 60
Dânija 0 0 0 10 41 70
Vâcija 0 0 20 450 715 1035
Spânija 177 160 194 0 6 13
Francija 91 82 102 366 357 348
Itâlija 0 0 0 210 273 320
Lietuva 0 0 0 0 0 5
Austrija 0 0 0 25 32 57
Polija 66 60 36 0 0 0
Slovâkija 0 0 0 0 0 15
Zviedrija 50 52 52 1 1 1
Lielbritânija 0 0 0 3 9 9
Intervences krâjumi 0 70 87 0 0 0
ES-25 388 425 491 1134 1504 1933
lauku attîstîbas komisâre Marianna
Fiðere-Bçla pauda pârliecîbu, ka
biodegvielas raþoðana ES
lauksaimniekiem kïûs arvien
nozîmîgâka Lai ES sasniegtu iepriekð
izvirzîtos mçríus (5,75% biodegvielas
îpatsvaru kopçjâ degvielas patçriòâ
2010 gadâ), ar enerìçtiskajâm
kultûrâm bûtu nepiecieðams apsçt
17% no kopçjâs lauksaimniecîbas
zemes ES
Vçrtçjot paðreizçjo situâciju,
redzams, ka 2005 gadâ ES
biodegvielas patçriòð bija ievçrojami
mazâks, kâ iepriekð paredzçtie 2%
biodegvielas îpatsvara kopçjâ
degvielas patçriòâ, jo sasniedza 1,4%
Kaut arî netika sasniegts
iepriekðnoteiktais biodegvielas
raþoðanas apjoms, ðis tirgus ir strauji
augoðs Biodîzeïdegvielas raþoðana ES
laika posmâ no 2002 lîdz 2004 gadam
palielinâjâs par 70%, bet bioetanola -
par 26%
ES 2004 gadâ tika saraþots aptuveni
10% no kopçjâ bioetanola apjoma
pasaulç Neapðaubâma lîdere ðajâ
jomâ ir Brazîlija un ASV, tomçr ES
ðobrîd - biodîzeïdegvielas raþoðanas
lîdere pasaulç Ðâda ievçrojama
atðíirîba starp bioetanola un
biodîzeïdegvielas raþoðanas daudzumu
ES lielâ mçrâ skaidrojama ar izmaksu
atðíirîbâm Pie paðreizçjâm
tehnoloìiskajâm iespçjâm ES
biodîzeïdegvielas raþoðana jau ir
izdevîga, ja naftas cena ir EUR 60 par
barelu, tomçr bioetanols spçj konkurçt
ar naftu, ja tâs cena ir vismaz EUR 90
par barelu
Avots: "Agra Europe", Nr 2194,
10022006; "AgraFacts" Nr 11-06,
08022006
Salmonella zviedru
lopbarîbas rûpnîcâ
Lielâkais lopbarîbu raþojoðais
uzòçmums Zviedrijâ "Lantmannen"
salmonellu radîto problçmu dçï bija
spiests vienâ no raþotnçm pârtraukt
barîbas raþoðanu cûkâm Pirmoreiz
infekcija tika atklâta decembra beigâs
rûpnîcâ Zviedrijas dienvidos To
atklâja uzòçmuma kontroles
darbinieki kârtçjâs pârbaudes laikâ
Izteiktas aizdomas, ka salmonella
cçlusies no rapðu sçklâm, ko izmanto
barîbas raþoðanâ Ðîs rapðu sçklas
nâkuðas no kâdas lopbarîbas rûpnîcas
Polijâ Pçc incidenta piegâdâtâ barîba
tika atsaukta no 9 cûku fermâm
Zviedrijâ
Tomçr jau 19 janvârî "Lantmannen"
atklâja vçl vienu salmonellas gadîjumu
- par spîti tam, ka bija veikti visi
atbilstoðie pasâkumi, lai infekcija vairs
neatkârtotos Kopumâ pârbaudes jau
veiktas 21 cûku fermâ, vçl plânots
pârbaudît 20 fermas, kuras iepirkuðas
barîbu no problemâtiskâs raþotnes
Lauksaimniecîbas padome atcels
lopbarîbas tirgoðanas aizliegumu tikai
tad, kad bûs pilnîgi pârliecinâjusies, ka
salmonellas baktçrijas klâtbûtnes risks
saraþotajâ lopbarîbâ vairs nav
Ðâds aizliegums neattiecas uz
liellopu barîbu, jo raþoðanas procesâ
izejmateriâli tiek apstrâdâti termiski
"Lantmannen" ir kooperatîvâ
sabiedrîba, kuras îpaðnieki ir
lauksaimnieki Sabiedrîba paðlaik
aizòem 80% no Zviedrijas lopbarîbas
tirgus
Avots: "Agra Europe", Nr 2194,
10022006
AGROPOLS / NR 4 /MARTS, 2006 20

EIROPA
TIRGUS UN ATTÎSTÎBA
Lielbritânijas lauksaimnieku
parâdi sasniedz jaunu
rekordu
Atsaucoties uz Anglijas Bankas
(Bank of England) statistikas datiem,
britu lauksaimnieku parâdi sasnieguði
jaunu rekordu - 2005 gadâ tie
palielinâjâs par 11,5%, sasniedzot
kopçjo summu Ls 9,05 miljardus
(9,218 miljardu mârciòu) Kâ galvenie
iemesli tiek minçts zemais tirgus
apgrozîjums un valdîbas nespçja laikus
izmaksât subsîdijas Vienotâ
maksâjuma (VM) izmaksa ir
aizkavçjusies administratîvu iemeslu
dçï, tomçr Lielbritânijas lauksaimniecîbas
ministrs apstiprinâjis, ka VM
izmaksa sâksies februâra beigâs un tiks
pabeigta martâ Veikti arî aprçíini - tie
râda, ka VM neizmaksâðana britu
zemniekiem mçnesî rada 8 milj britu
mârciòu lielus zaudçjumus
Nacionâlâs lauksaimnieku apvienîbas
pârstâvis ir izteicies, ka VM
maksâjumi palîdzçs stabilizçt
lauksaimnieku aizòçmumus, kâ arî
norâdîjis uz zemajâm lauksaimniecîbas
produkcijas cenâm, kas lielâ mçrâ
vainojamas aizòçmumu palielinâðanâ
Viòð nav îpaði pârsteigts par kopçjâ
aizòçmuma palielinâðanos, îpaði
situâcijâ, kad raþoðanas izmaksas ir
krasi auguðas
Avots: "Agra Europe", Nr 2194,
10022006
Nîderlandes augïkopji dâsnâk
lieto augu aizsardzîbas
lîdzekïus
Nîderlandç, pçc valsts statistikas biroja
CBS datiem, no 2000 lîdz 2004 gadam
augu aizsardzîbas lîdzekïu patçriòð
augïkopîbâ palielinâjies par 60% Vidçji
Nîderlandes lauksaimniecîbâ augu
aizsardzîbas lîdzekïu patçriòð ir
konstants - 6,6 kg/ha Tas ir mazâk kâ
1998 gadâ, kad tika patçrçti 7,5 kg/ha
Vienlaikus augïkopîbâ uz 1 ha patçrç 30
kg preparâtu, bet visvairâk augu
aizsardzîbas lîdzekïu lieto liliju
audzçðanâ - 130 kg/ha (deviòdesmito
gadu sâkumâ lietoja vçl vairâk -
170 kg/ha)
Avots: wwwzibbnl
Notiks diskusijas par vârda
"vodka" definîciju
Vodkai jâbût raþotai no labîbas vai
kartupeïiem, nevis no kâdiem citiem
lauksaimniecîbas produktiem,- ðâdu
pârliecîbu pauduðas 7 ES dalîbvalstis:
Polija, Lietuva, Latvija, Somija,
Igaunija, Dânija un Zviedrija savâ
izplatîtajâ deklarâcijâ pçc Komisijas
piedâvâtajâm izmaiòâm spirtoto
dzçrienu noteikumos
Pçc paðreizçjâs definîcijas, "vodku"
var raþot, izmantojot jebkuru
lauksaimniecîbas produkciju Savu
neapmierinâtîbu iepriekðminçtâs
dalîbvalstis pamatoja ar to, ka
patçrçtâji tiek maldinâti, ja "vodku"
raþo, izmantojot citu lauksaimniecîbas
produkciju Paðlaik ðis dzçriens
patçrçtâjiem asociçjas tikai ar
piederîbu labîbai vai kartupeïiem
Tomçr Lielbritânija, Îrija un
Nîderlande ir pârliecinâtas, ka vârda
"vodka" definîcija jâatstâj tâda, kâda tâ ir
patlaban Tieði Lielbritânijas alkoholisko
dzçrienu raþotâji bija pirmie ES, kuri
sâka raþot "vodku" no vînogâm, tâdçjâdi
izraisot baþas tradicionâlajâs ðâ dzçriena
raþotâjvalstîs Komisijas piedâvâtâs
izmaiòas iekïâva noteikumu, kas
neparedzçja mainît vârda "vodka"
definîciju, bet gan uz ðî dzçriena etiíetes
bûtu jânorâda izejvielas, kas tikuðas
izmantotas raþoðanas procesâ
Diskusijas par Komisijas
ierosinâjumiem sâksies martâ
Avots: "AgraFacts", Nr15-06,
20022006
Sagatavojusi Mârîte Gailîte un
Imants Iesalnieks
EIROPA
TIRGUS UN ATTÎSTÎBA
Krievija iepçrk kartupeïus
Beïìijâ
Ekstremâlais aukstums liek Krievijas
importçtâjiem ievest arvien vairâk
kartupeïu Parasti Krievija importç ap
25% no kartupeïu patçriòa, bet ðogad
apjoms ievçrojami palielinâjies
Parasti kartupeïi tiek ievesti no Polijas,
Ukrainas (tur ðogad paðiem zema
raþa), kâ arî no Beïìijas Vidçji gadâ
Beïìija eksportç uz Krieviju 90 tûkst t
kartupeïu, bet pçdçjâ (5 kalendâra)
nedçïâ pieprasîjums krasi palielinâjâs,
tâpçc arî cena Beïìijâ pieauga
"Belgapom" aprçíinâtâ vidçjâ
kartupeïu cena patlaban ir Ls 8,22 par
100 kg ("Belgapom" - Beïìijas
kartupeïu audzçtâju asociâcija - ik
nedçïu nosaka vidçjo orientçjoðo
kartupeïu cenu; tâ nav saistoða, bet
tiek izmantota tirgus analîzei)
Avots: wwwagfnl
Kvieðu raþa
samazinâsies
pasaulç
Kopçjais saraþotais kvieðu
daudzums pasaulç 2005/2006 gadâ
samazinâsies par 1,3%, salîdzinot ar
iepriekðçjo gadu,- tâdas prognozes
paziòojusi Starptautiskâ labîbas
padome (International Grains
Council) Tâtad 2005/06 gada
sezonâ tiks saraþoti 615 miljoni
tonnu kvieðu
Kvieðu kopraþas pieaugums tiek
prognozçts Kazahstânâ, Kanâdâ un
Pakistânâ, kur iepriekð izteiktâs
prognozes ir paaugstinâtas, tomçr
kopçjais daudzums pasaulç
samazinâsies Lçðot kopçjo kvieðu
patçriòu, tas tika noteikts apmçram
616 milj tonnu, bet kopçjais kvieðu
tirdzniecîbas (eksporta) apjoms tiek
paredzçts 108 milj tonnu
Kukurûzas kopraþas prognozes arî ir
zemâkas kâ pagâjuðajâ gadâ - tiek
pieïauts, ka tâ samazinâsies par 3,3%
un sasniegs 683 milj tonnu Kukurûzas
kopçjais patçriòð un eksporta apjoms
varçtu saglabâties iepriekðçjâ lîmenî -
t i, 675 un 76 milj tonnu Tomçr
kukurûzas beigu krâjumi tiek
prognozçti par 7% lielâki, pateicoties
iepriekðçjâ gada augstajai raþai, it îpaði
Brazîlijâ un ASV
Tikmçr visa labîbas raþa arî
paredzçta par 3,1% zemâka kâ gadu
iepriekð, un bûs 1581 milj tonnu
Kopçjais patçriòð varçtu saglabât jau
esoðo lîmeni, tâdçjâdi labîbas krâjumi
sezonas beigâs varçtu samazinâties lîdz
310 milj tonnu jeb par 2 milj tonnu
mazâk kâ iepriekðçjâ sezonâ
Avots: "Agra Europe", Nr 2194,
10022006
Sagatavojis Imants Iesalnieks
21 AGROPOLS / NR 4 /MARTS, 2006

EIROPA
TIRGUS UN ATTÎSTÎBA
Francijas dârzeòkopji specializçjas
Pçdçjo 10 gadu laikâ franèu
dârzeòkopji audzçðanas tehnoloìijas
nav îpaði mainîjuði Tomçr Francijas
lauksaimniecîbas ministrijas statistikas
pârvaldes (Agreste) nesen veiktâ
pçtîjuma dati liecina, ka specializâcija
pieaug arvien vairâk
Francijâ ar rûpniecisko dârzeòu
audzçðanu nodarbojas gandrîz
24700 saimniecîbu (Latvijâ - ap 200)
No tâm 6000 audzç dârzeòus atklâtâ
laukâ tikai pârstrâdei, bet 7000 saimniecîbu
- tikai svaigam patçriòam
Vidçjais saimniecîbas lielums attiecîgi
ir 14,2 ha un 8,3 ha (Latvijâ - 17 ha),
bet vienâ saimniecîbâ audzçjamo
kultûru skaits - 1,5 un 2,5 (Latvijâ ap
10) Îpaði uz pârstrâdi orientçtâs
saimniecîbas ir ìimenes uzòçmumi,
tâdçï tâs neskâra tâda problçma kâ
sezonas strâdnieku trûkums
Atklâtâ laukâ audzç gandrîz visas
pârstrâdei paredzçtâs pupiòas, ziròus,
saldo kukurûzu, ziedkâpostus,
cigoriòus, artiðokus un burkânus
Brokoïi, sîpoli, uzglabâjamie burkâni
un lauka tomâti aizòem 99% atklâta
lauka platîbu Siltumnîcas izmanto
4400 saimniecîbas, no tâm 2300 audzç
zem plçves un stikla, bet 1700 - tikai
zem stikla Vidçjâ siltumnîcu
saimniecîbu platîba svârstâs no 4,7 ha
jauktâ tipa saimniecîbâs lîdz 1,7 ha
specializçtajâs zemstikla saimniecîbâs
(Latvijâ vidçjâ siltumnîcu saimniecîbas
platîba ir 1,1 ha)
Siltumnîcâs audzçjamo kultûru
klâsts ir plaðâks: jauktâ tipa
saimniecîbâs 9,1, specializçtajâs - 2,6
(lîdzîgi tas varçtu bût arî Latvijâ - guríi,
tomâti un vçl kaut kas) Svarîgâkâs
dârzeòu kultûras pçdçjos gados ir
tomâti, burkâni un zemenes (Francijâ,
tâpat kâ vairâkâs citâs valstîs, zemenes
pieskaita dârzeòiem) Tomâti svaigam
patçriòam tiek audzçti galvenokârt
Bretaòâ, lielâkoties minerâlvatç un
citos substrâtos (substrâtos tiek audzçti
85% íekaru tomâtu)
Agrînie burkâni, kurus mçs lielveikalos
redzam jau martâ, galvenokârt tiek
audzçti atklâtâ laukâ zem plçves
tuneïiem Lielâkâ daïa ðo platîbu
izvietota gar Atlantijas okeâna piekrasti -
valsts dienvidrietumu daïâ Arvien vairâk
burkânu novâc mehanizçti
3 martâ LVAEI pârskata zinâtniskâs konferences
"LVAEI Zinâtniskie lasîjumi - 2005" 2 diena
Konferences programma
1000- 1 Cûku un liellopu liemeòu klasifikâcija Latvijâ
1045 Ligita Melece
1045- 2 Lauksaimniecîbas sektora radîtâs siltumnîcefekta gâzu (SEG) emisijas
1130 Ligita Melece
1130- 3 Pârtikas patçriòa struktûras atkarîba no iedzîvotâju ienâkumiem
1215 Visvaldis Pirksts, Velta Rozenberga, Aleksandrs Golovèenko, Ilze Sproìe
1215- 4 Lauksaimniecîbas sektora ilgtermiòa attîstîbas prognozes Politikas
1300 pieòçmumi un darbîbas apjomi Ludmila Fadejeva, Danute Jasjko, Guna
Salputra, Andris Miglavs
1300-1400 Pusdienas
1400- 5 Lauksaimniecîbas tirgus cenu attîstîbas 2004-2005 gadâ analîze,
1445 izmantojot lauksaimniecîbas tirgus novçroðanas sistçmas datus Inguna
Gulbe, Juris Hâzners, Oksana Lekse, Iveta Kïimovièa, Dainis Strumpe
1445- 6 Pamatnostâdnes Latvijas Lauksaimniecîbas un lauku politikas
1530
attîstîbai pçc 2007 gada Andris Miglavs, Ligita Melece, Guna Salputra,
Ieva Jaunzeme; Astra Varika, Aleksejs Nipers
1530- 7 Pasaules valstu pieredze lauksaimniecîbas risku apdroðinâðanas jomâ
1615 Iespçjas Latvijai Andris Lismanis, Kaspars Ummers, Dainis Saukâns
VAS Latvijas valsts meþi izsoïu grafiks 2006 gada martâ
Turpretî zemeòu audzçðana atklâtâ
laukâ ir samazinâjusies par 27%,
vienlaikus palielinâs agrîno,
steidzinâto zemeòu audzçðana, kas
dod iespçju nopelnît sezonas sâkumâ,
kamçr cenas ir augstas, un netraucç
spâòu konkurence
Francijas dârzeòkopju aktuâlâkâ
problçma ir realizâcija un ârçjâ tirdzniecîba
(tâpat kâ mums) Tâ 2004 gadâ
dârzeòu eksporta apjoms bija par 640
milj eiro (gandrîz 450 milj Ls) mazâks
kâ importa
Tâpat vçl daudz darâmâ vides
saglabâðanâ, jo biometodi kaitçkïu
apkaroðanâ izmanto tikai 10% saimniecîbu
(Latvijâ - visas lielsaimniecîbas un
daïa mazâko siltumnîcu) Francijâ
dârzeòu audzçðanâ bez íîmijas neiztiek,
tomçr labi ja puse audzçtâju lieto
individuâlos aizsarglîdzekïus: maskas,
cimdus un slçgtas traktoru kabînes
(siltajâ klimatâ daudziem traktoriem
kabînes vispâr nav, tikai droðîbas râmis)
Tâpat reti kurâ saimniecîbâ tiek speciâli
strâdâts pie atkritumu utilizçðanas, ziòo
Agreste pçtîjums
Avots: "Fruchthandel Magazine",
5/2006
Sagatavojusi Mârîte Gailîte
Zemnieku saeimas 8 kongress
2006 gada 17 martâ
Íekavas kultûras namâ
Kongresâ - ziòojums par ZSA
iepriekðçjâ gadâ paveikto, jaunâ
gada darbîbas plâna apstiprinâðana
un diskusijas ar politiskajâm
partijâm par to darbîbas vîziju
lauksaimniecîbâ un lauku attîstîbâ
Kongresa sâkums plkst 1100
Aicinâti un laipni gaidîti visi
interesenti!
Kongresâ bûs iespçjams iestâties
ZSA bez iestâðanâs maksas
Meþsaimniecîba Izsoles norises vieta Datums Pârdoðanas Tâlruòi
vadîtâjs (a)
Austrumvidzemes Smiltenç, Silvâ 1003; 3103 Intars Kalvîtis 4776545, mob 6516133
Dienvidkurzemes Aizputç, Kalvenes ielâ 73 1703 Taiga Putniòa 3448067, 3448921,
mob 6510882, 9447679
Dienvidlatgales Lîvânos, Fabrikas ielâ 2 1403 Artis Liepiòð 5307106, mob 9495056
Rietumvidzemes Valmieras raj0303Gints Vîksna 4207114, mob9407030
Kocçnu pag kultûras namâ
Vidusdaugavas Koknesç, Blaumaòa ielâ 3 0703 Kaspars Riþe 5161895, mob 9181627
Zemgales Jelgavas raj Jaunsvirlaukas pag, 0203 Kaspars Inkins 3007166, mob 65688552
Meþciems, Silos
Ziemeïkurzemes Dundagâ, Mednieku namiòâ 0203; 1603 Marta Blûmentâle 3237826, mob 8356223
Ziemeïlatgales Rçzeknç, Atbrîvoðanas alejâ 173 1503 Dainis Rudzîts 4607161, mob 6321465
AGROPOLS / NR 4 /MARTS, 2006 22

LLKC rîkotie pasâkumi 0103 Rapðu audzçðana Krâslavas LKB Krâslavas LKB,
plkst 1000 Skolas iela 9,
5681104
0303 Ainavas veidoðanas pamati Vîtiòu pagastâ Dobeles LKB
Jautâjumi, kas saistîti ar zemes
privatizâciju;
PVD prasîbas C kategorijas
saimniecîbâm;
piena lopkopîba (kvotu sadale,
izpilde, barîbas regulas);
nacionâlâs subsîdijas 2006
0103 plkst 1000 Taborç
0103 plkst 1300 Skrudalienâ
0703 plkst 1000 Sventç
0703 plkst 1300 Ðederç
0903 plkst 1000 Eglainç
1003 plkst 1000 Biíerniekos
1003 plkst 1300 Naujenç
Uzziòas: Daugavpils LKB,
Sçlijas ielâ 25,
tâlr 5422332
Uzvaras iela 2,
3722579
0703 Kvalitatîvas zâles un kukurûzas "Gaïas nams" Jçkabpils LKB
plkst 1000 skâbbarîbas sagatavoðanas un mitru telpâs, Bebru iela 108,
graudu konservçðanas tehnoloìiskâs Viestura ielâ 35 5207070,
prasîbas Kvalitâtes râdîtâju ietekme uz 9488480,
skâbbarîbas apçdamîbu, dzîvnieku 8361750
produktivitâti un veselîbu
Mikroelementu formas un to nozîme
liellopu organismâ Rupjâs barîbas
patçriòa palielinâðanas iespçjas augstraþîgo
govju barîbas devâs Vielmaiòas un
veselîbas riska problçmas augstproduktîvo
govju pirms un pçcatneðanâs periodos
Teïu çdinâðanas îpatnîbas
0803 Kvalitatîvas zâles un kukurûzas Birþu kultûras Jçkabpils LKB
plkst 1000 skâbbarîbas sagatavoðanas un mitru namâ Bebru iela 108,
graudu konservçðanas tehnoloìiskâs 5207070,
prasîbas Kvalitâtes râdîtâju ietekme uz 9488480,
skâbbarîbas apçdamîbu, dzîvnieku 8361750
Saldus LKB kopâ ar paðvaldîbu lauku attîstîbas 0203plkst 1000 Vadakstes pagasta padomç (kamîna zâlç)
speciâlistiem rîko informâcijas dienu: aktualitâtes 0203plkst 1230 Rubas pagasta kultûras namâ
daþâdu ES un valsts atbalstu saòemðanai; 0303plkst 1000 Ziròu pagasta padomç
grâmatvedîbas un citi jautâjumi 0303plkst 1400 Novadnieku pagasta padomç
0703plkst 1030 Gaiíu pagasts, Satiíu klubs
Uzziòas:
Saldus LKB, 3822484
4 kârtas jautâjumi
Konkurss “Agrozinis”
1) Pagâjuðâ gada pirmajos 9 mçneðos Latvijas augïu produkcijas eksports
salîdzinâjumâ ar 2004 gada eksportu attiecîgajâ laika posmâ veidoja:
a) 50%,
b) 75%,
c) 100%
2) Igaunijas ìimençs veiktâ aptauja liecina, ka vidçji uz katru iedzîvotâju augïu un
ogu konservu gatavoðanai izlietoti:
a) 7,3 kg cukura,
b) 10,2 kg cukura,
c) 30,7 kg cukura
3) Piena raþotâju ienâkumi Lietuvâ 2005 gadâ, salîdzinot ar 2004 gadu, kâpuði par
21%, jeb par:
a) Ls 2,6 milj,
b) Ls 8,6 milj,
c) Ls 28,6 milj
Katra jautâjuma pareizo atbildi atzîmçjiet ar krustiòu
Jûsu atbildes uz “Agroziòa” 4 kârtas jautâjumiem gaidîsim lîdz 8 martam
Tâs varat sûtît pçc izvçles:
• pa pastu: konkursam “Agrozinis”,
Struktoru ielâ 14, Rîgâ LV - 1039
• pa faksu: 7541789 ar norâdi
“Konkursam “Agrozinis””
• elektroniski: ilze@LVAEIlv
Lûdzu izsûtiet atbildes laikus
un neaizmirstiet norâdît savu vârdu, uzvârdu un adresi!
!
3 kârtas pareizâs atbildes:
1b; 2b; 3a
Informatîvs lauku politikas biïetens
Iznâk divas reizes mçnesî
Nr 4 (220), marts 2006
Reìistrâcijas apliecîbas nr M 1051
Abonçðanas indekss 2162
ISSN 1407-8996
wwwagropolslv
© LATVIJAS VALSTS AGRÂRÂS
EKONOMIKAS INSTITÛTS
PÂRPUBLICÇÐANAS UN CITÇÐANAS
GADÎJUMÂ ATSAUCE OBLIGÂTA
Par reklâmas materiâliem atbild reklâmas
iesniedzçjs
GALVENÂ REDAKTORE: Rûta Bierande
REDKOLÇÌIJA: Andris Miglavs, Ilze Vabole,
Ilze Bûmane, Ieva Jaunzeme, Inta Kârkliòa,
Ilze Spûle, Imants Iesalnieks
Mârketings: Daina Vabole, tâlr 7553370
REDAKCIJAS PADOME: Andris Miglavs,
Marìers Krams, Aivars Lapiòð, Mârtiòð Roze,
Arvîds Ozols, Mârtiòð Cimermanis, Irina
Pilvere, Andris Grâvîtis, Selva Ðulce, Tomass
Kotoviès, Valters Bruss, Dzidra Kreiðmane,
Jûlijs Beïavnieks, Klâra Paipala, Valdis
Dzenis, Mârtiòð Belickis, Òina Rakstiòa,
Regîna Timbare
Ofsetiespiedums
Iespiests tipogrâfijâ SIA “Nipo NT”
Pçrnavas ielâ 47/3, Rîgâ, LV-1009
Metiens 2000 eks 3 iespiedloksnes
Adrese: Struktoru ielâ 14, Rîgâ, LV-1039
Tâlr 7555213, 7553370, fakss 7541789
E-pasts lvaei@lvaeilv
Pareizi atbildçjuði: R Fridvalds (Viïíene), S Gumeòuka (Viríçni), J Mazpolis
(Skujene), I Juknevièa (Skujene), M Zute (Dobele), M Slokenberga (Sçïi),
R Ostrovska (Vectilþa), A Rutka (Sudarbe), L Valaine (Stradi), A Miíelsone
(Laidi), A Skalde (Otaòíi), L Zariòa (Zosçni), Â Ciekurze (Galgauska),
V Ludevika (Dundaga), L Konstante (Mârsnçni), A Kampe (Rite), I Zariòa
(Trapene), LKvâðe (Virga), LMarkova (Galgauska), IPuriòa (Kurmâle),
GDukure (Vecate), GVçvere (Sece), BSkujiòa (Viïíene), APlotka
(Dzelzava)