Saturs - Agropols
Saturs - Agropols
Saturs - Agropols
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
AUGKOPÎBA<br />
4<br />
Konference "Lauksaimniecîbas zinâtne praksei"<br />
Agita Pâvule<br />
Jelgavâ 5 un 6 februârî notika<br />
kârtçjâ Latvijas Lauksaimniecîbas<br />
universitâtes (LLU) un Latvijas<br />
Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu<br />
akadçmijas (LLMZA) zinâtniskâ<br />
konference<br />
To atklâjot, LLU Lauksaimniecîbas<br />
fakultâtes dekâne Daina Kairiða<br />
dalîbniekiem novçlçja gût jaunas<br />
atziòas, lai, aizbraucot no konferences,<br />
nebûtu jâteic, ka laiks veltîgi<br />
pavadîts Regulâri rîkotâs konferences<br />
"Lauksaimniecîbas zinâtne<br />
praksei" atzinîgi novçrtçja LLMZA<br />
viceprezidents profesors Aleksandrs<br />
Jemeïjanovs: "Ðie pasâkumi<br />
ir vçrtîgi ne tikai tâdçï, ka notiek<br />
savstarpçja tikðanâs un domu<br />
apmaiòa, bet arî tâlab, ka pçc tiem<br />
paliek rakstîtais vârds - konferences<br />
materiâli" A Jemeïjanovs atzîmçja,<br />
ka, neraugoties uz ierobeþotajâm<br />
iespçjâm, sadarbîbâ ar Zemkopîbas<br />
ministriju un Izglîtîbas un zinâtnes<br />
ministriju paveikts liels darbs ar<br />
praktisku nozîmi<br />
Pçc plenârsçdes, kurâ pulcçjâs visi<br />
konferences dalîbnieki, notika darbs<br />
sekcijâs, iepazîðanâs ar stendu<br />
referâtiem un debates Daïu no<br />
sekcijas sçþu materiâliem un stendu<br />
referâtiem paredzçts publicçt nâkamajos<br />
AgroPola pielikuma Raþîba<br />
laidienos<br />
Latvijas lauksaimniecîba<br />
pirms iestâðanâs ES<br />
LLU goda doktors, zemkopîbas<br />
ministra padomnieks Jânis Lapðe<br />
konferences plenârsçdç ziòojumâ<br />
"Latvijas lauksaimniecîba Eiropas<br />
Savienîbâ" raksturoja Latvijas lauksaimniecîbu<br />
pirms iestâðanas ES un<br />
prognozçja, kâda tâ varçtu bût pçc<br />
iestâðanâs<br />
Patlaban valstî no kopçjâs pievienotâs<br />
vçrtîbas lauksaimniecîba dod tikai<br />
4,5%, tajâ paðâ laikâ ar lauksaimniecîbu<br />
saistîtâs nozares - pârtikas rûpniecîba<br />
un kokapstrâde - ir lielâkâs<br />
rûpniecîbas nozares Latvijâ<br />
Salîdzinâjumâ ar 1995 gadu pieaugusi<br />
graudu kopraþa - no 689 tûkst t<br />
lîdz 1029 tûkst t 2002 gadâ Sâk<br />
stabilizçties labîbas, galvenokârt<br />
maizes labîbas pârdoðana valstij:<br />
1994 gadâ pârdots tikai 83 tûkst t ,<br />
2001 gadâ - 430 tûkst t, 2002 gadâ -<br />
434 tûkst t labîbas Arî pagâjuðâ gada<br />
nelabvçlîgajos laika apstâkïos valstij<br />
pârdots 369 tûkst t maizes labîbas<br />
J Lapðe uzskata, ka tas panâkts ar<br />
mçrítiecîgu atbalstu graudu audzçðanai:<br />
tika ierobeþots labîbas imports,<br />
garantçtas hektârsubsîdijas un<br />
graudu iepirkums intervencç, kâ arî -<br />
izdevîgi kredîtprocenti pârstrâdes<br />
uzòçmumiem<br />
Mçrítiecîgs atbalsts tika sniegts arî<br />
cukurbieðu audzçtâjiem Tâdçjâdi<br />
pieauga cukurbieðu kopraþa Valstî<br />
1995 gadâ tika saraþots tikai<br />
250 tûkst t cukurbieðu, bet 2000 gadâ<br />
jau 407 tûkst t, 2001 gadâ<br />
491 tûkst t un 2002 gadâ - 622 tûkst t<br />
Lai veicinâtu cukurbieðu audzçðanu,<br />
ierobeþoja cukura importu, kreditçja<br />
modernâs tehnikas iegâdi cukurbieðu<br />
audzçðanai Ar subsîdijâm regulçja<br />
cukura tirgu, lai saldumu raþotâji bûtu<br />
ieinteresçti izmantot mûsu valstî<br />
saraþoto cukuru<br />
Smaga situâcija izveidojusies<br />
piena raþoðanâ Valstî 1995 gadâ<br />
saraþoja 947 tûkst t piena, 2000 gadâ<br />
- 825 tûkst t, 2001 gadâ -<br />
848 tûkst t un 2002 gadâ 813 tûkst t<br />
Kritisks stâvoklis arî gaïas raþoðanâ<br />
Ja 1995 gadâ to raþoja 122 tûkst<br />
t apjomâ, tad 2000 gadâ - 61,7 tûkst<br />
t, 2001 gadâ - 60,3 tûkst t, 2002<br />
gadâ 63,3 tûkst t J Lapðe uzskata,<br />
ka daïçji vainojami apstâkïi,<br />
galvenokârt vietçjâ tirgus aizsardzîbas<br />
trûkums Latvija tiek pârplûdinâta<br />
ar eksporta nolûkiem subsidçto gaïu<br />
Lauksaimniecîbas attîstîbu traucç arî<br />
tas, ka mûsu valsts iedzîvotâjiem,<br />
izòemot Bulgâriju un Rumâniju, ir<br />
viszemâkâ pirktspçja Eiropâ<br />
Jâsaraþo, ko varam saraþot<br />
Lai uzlabotu situâciju lauksaimniecîbâ,<br />
bûtu jâpanâk, lai mçs<br />
saòemtu to, ko varam saòemt Tie ir<br />
Ls 137 milj no ES un Ls 71 milj no<br />
Latvijas budþeta Patlaban mûsu<br />
valsts budþetâ minçto lîdzekïu nav<br />
Lauksaimnieki daïu no ðiem<br />
lîdzekïiem varçtu iegût, kâpinot piena<br />
raþoðanu<br />
Kopçjâ kvota pienam ir 698 tûkst t<br />
Pçrn tika realizçtas 442 tûkst t, tajâ<br />
skaitâ 412 tûkst t pârstrâdei un 30<br />
tûkst t tieðâ pârdoðanâ Neizpildîtas<br />
palika 256 tûkst t, un naudas<br />
izteiksmç tie ir aptuveni Ls 25 miljoni<br />
Papildu ienâkumus varçtu dot arî<br />
piena cenas celðanâs ES piena<br />
cena par kilogramu ir vidçji 17<br />
santîmu, Latvijâ - 9,8 santîmi Ja<br />
Latvijâ cena pieaugtu vismaz lîdz 13<br />
santîmiem kilogramâ, tas gadâ<br />
papildus dotu aptuveni Ls 12 miljonu<br />
Pçc iestâðanas ES Latvijâ vairs<br />
nevarçs ievest subsidçto eksporta<br />
gaïu Lîdz ar to zemniekiem vietçjais<br />
tirgus atbrîvosies aptuveni 60 tûkst t<br />
gaïas apjomâ, kas varçtu dot Ls 40-<br />
42 miljonus Jâspçj tikai saraþot<br />
Latvijâ 2002 gadâ vienam iedzîvotâjam<br />
saraþoti tikai 27 kg gaïas<br />
kautsvarâ (1995 gadâ - 49 kg),<br />
Lietuvâ - 50 kg, Krievijâ - 33 kg,<br />
Dânijâ - 378 kg<br />
Augkopîbâ liela rezerve ir rapðu<br />
audzçðanai biodegvielais vajadzîbâm<br />
ES direktîvâs noteikts, ka<br />
biodegvielas îpatsvaram kopçjâ<br />
degvielas bilancç 2005 gadâ jâbût<br />
diviem procentiem Ðajâ gadâ<br />
paredzçts rapðus audzçt<br />
8,5 tûkst ha platîbâ Lai nodroðinâtu<br />
nepiecieðamo biodegvielas un rapðu<br />
sçklu daudzumu, rapðu platîbas<br />
2006 gadâ jâpaplaðina lîdz<br />
20 tûkst ha, bet 2010 gadâ - lîdz<br />
46 tûkst hektâru<br />
J Lapðe uzskata, ka jâpaplaðina<br />
arî linu platîbas Mûsu valstî jâievieð<br />
moderna linu audzçðanas tehnoloìija:<br />
jâiegâdâjas tehnika un tehnoloìijas,<br />
tâpat kâ to darîjâm cukurbieðu<br />
audzçðanâ Pieprasîjums pçc<br />
linu produkcijas arvien pieaug<br />
Liela rezerve ir arî augïkopîbâ<br />
Latvijâ gadâ ievedam aptuveni 20<br />
tûkst t âbolu un 4 tûkst t bumbieru<br />
par Ls 3,5 miljoniem<br />
Jâprot iegût arî to finansçjumu, ko<br />
ES dos lauku attîstîbai un vides<br />
sakârtoðanai ES ðiem mçríiem<br />
RAÞÎBA / NR2 /
Change language