VIEDOKLIS - Agropols

VIEDOKLIS - Agropols VIEDOKLIS - Agropols

from agropols.lv More from this publisher

12.02.2015 Views

Nr 13 2005 jûlijs Informatîvs lauku politikas biïetens – aktîvam lauku saimniekam Pilnveidotas prasîbas meþa apsaimniekoðanâ Ziemeïkurzemes mazie uzòçmçji iesaka Eksperts par kûtsmçslu apsaimniekoðanu lasiet 8 lpp lasiet 9 lpp lasiet 12 lpp LATVIJA VIEDOKLIS Kad attapsimies, viss piederçs sveðniekiem Larisa Gerasimova, Valmieras rajona lauksaimnieku apvienîba, z/s Ataugas Mûsu mazajâ Sçïu pagastâ ir trîs èetras lielâkas saimniecîbas, ieskaitot manu saimniecîbu Ataugas Vçl z/s Ozoliòi audzç graudaugus Daudz zemes nomâ Matîðu pagasta saimnieks Jânis Íilpis Ataugâs apsaimniekojam 500 ha zemes, ðogad sçti 350 ha rudzu, ir rapði, mieþi, auzas un kvieði un zâlâji - lopbarîbai, ganîbâm un sçklai Turam 60 slaucamo govju ganâmpulku, apmçram 300 cûku Strâdâju kopâ ar dçlu un savu mâti Esmu pagasta konsultante un arî pagasta padomes priekðsçdçtâja vietniece Pârçjâs saimniecîbâs lopi un lauki visbieþâk ir paðu iztikðanai Taèu Eiropas naudas visvairâk izjûtam kâ atspçrienu pavasara darbiem Jûtam arî lielâku sakârtotîbu, bet sakârtotîbai ir arî cita puse Piemçram, man nomâtâ zeme jâuztur tâ, lai par aizauguðu grâvi pçc kontroles nesamazinâtu maksâjumus Tomçr daþu grâvi nevaru iztîrît, jo sirmgalve, kas ðo zemi iznomâ, saka: man tur aug malka, kur to citur dabûðu Cilvçkus var saprast: naudas trûkst, ienâkumi niecîgi Ko iesâkt Paðiem îpaðumâ mums tikai 100 ha Ïoti sâpîgi, ka paðlaik Sçïu pagastâ ar zemi notiek nepatîkamas darbîbas Liela platîba dabîgo pïavu Rûjas krastos nopirkta Uz nabadzîbas rçíina Pârpircçji bija pat tiktâl izpçtîjuði, ka - nav privatizçta Rûjas upes gultne, un, tâ kâ ûdens pieder valstij, arî gultne bûtu jânopçrk Tad cilvçki, kuru zeme vçl nav pârdota un pieguï upei, tai netiktu klât Tâdçï pagasta padome lûdza rakstît Sçïu îpaðniekiem iesniegumus, lai nokârtotu tâ, ka zeme zem ûdens arî ðiem îpaðniekiem pieder Tagad nenotiek neviena pagasta padomes sçde, kurâ netiktu pârdota zeme Kâ tâ Man paðai bija gadîjums: kaimiòð pârdod 30 ha zemes, nekopta, akmeòaina, aizlaista Gribu zinât, cik viòð prasa Uzzinu, esmu ar mieru nosaukto summu maksât Viòð saka: labi, iemçrîðot Kâ aizgâja uz iemçrîðanas kantori, tâ mûsu darîjums beidzâs Turpat viòa zemîti nopirka Domâ, ko gribi… Vienâ sçdç zemi nopirka, nâkamajâ sçdç tâ tika pârdota tâlâk Nezinu, kas turpmâk notiks ar lauksaimniecîbu, ar zemnieku saimniecîbu iekoptajiem laukiem… Ðie Eiropas maksâjumi stipri tracina zemes îpaðniekus - viòi grib saòemt platîbmaksâjumus Zinot, ka maksâjumi pakâpeniski pieaugs, drîz var notikt tâ, ka zemniekiem nebûs, ne ko art, ne sçt, jo pilsçtas îpaðniekam atmaksâsies lauku tikai appïaut, un nauda no maksâjumiem vçl paliks pâri Jau tagad katru gadu tu sçdi kâ uz driìençm, jo nezini, kurâ brîdî kas var mainîties Jo noteicçjs ir zemes îpaðnieks… Tik skaistas ir mûsu Rûjas palienes pïavas! Kaut arî dabîgâs pïavas tagad ar zaíukârkliem aizauguðas, vienalga,- skaistas! Kad bçrni bijâm, kolhozs tur sienu pïâva pa doòiem, vîgriezes smarþoja - pasakaini… Kas tagad tur bûs Sveðajiem pircçjiem taèu ir sava doma, vai gan citâdi masveidâ Rûjas pïavas pirktu Mçs, kas te saimniekojam, to nezinâm Pagasta padomes sçdç esam pilnîgi bezspçcîgi - pacel tikai roku un nobalso, ka pagasts atsakâs no pirmpirkuma tiesîbâm, jo nespçj pïavas nopirkt - nav tâdas naudas Reiz Valmierâ, kad tikko sâkâs ðie sareþìîjumi ar zemi, bija atbraucis Lapðes kungs Toreiz kooperatîvâs sabiedrîbas Mazsalaca vadîtâjs Juris Lulle viòam vaicâja: "Vai zinât, ko Latvijas laikâ darîja ar zemi" Nu, ko tad "Zemi uzpirka valsts, lai zemnieks to pçc tam varçtu atpirkt," Juris paskaidroja "Nevis tâ, kâ tagad: kuram daudz naudas, tas dara, kâ grib!" Es pat nevaru vârdos izteikt, kas notiek ar mûsu zemi Tâ ir kïuvusi par biznesa objektu Gandrîz visiem ðiem bagâtniekiem, kas uzpçrk Rûjas pïavas, neinteresç, vai tajâ îpaðumâ ir mâjas, vai tur dzîvo cilvçki, svarîgi tikai, lai bûtu ðîs pïavas… Îpaði intensîvi ðis process noris pçdçjos divus gadus Ko lai te runâ par lauku attîstîbu Un vai vispâr ir vçrts spriest par lauksaimniecîbu Kâ jaunie aiziet no laukiem - briesmîgi skatîties! Varbût viòi tieðâm gudrâki par mums AgroPola redakcijas apaïajâ galdâ rajonu lauksaimniecîbas apvienîbu vadîtâji un pagastu konsultanti, Zemkopîbas ministrijas, Latvijas Paðvaldîbu savienîbas, SIA Latvijas lauksaimniecîbas konsultâciju un izglîtîbas centrs, Lauksaimnieku organizâciju sadarbîbas padomes speciâlisti pârrunâja pagastu konsultantu pirmâ darba gada ieguvumus un problçmas: • jaunâs struktûras vieta lîdzðinçjâ paðvaldîbu un LLKC sistçmâ; • darba apmaksa un pakalpojumu iespçjas; • mazo zemnieku sasaiste ar lielajiem raþotâjiem; • informâcijas avoti un kanâli; • ja sistçma atmaksâsies, finansçjums atradîsies Par to lasiet sadaïâ Apaïi par stûraino (14 lpp)

Nr 13

2005 jûlijs

Informatîvs lauku politikas biïetens – aktîvam lauku saimniekam

Pilnveidotas prasîbas

meþa apsaimniekoðanâ

Ziemeïkurzemes mazie

uzòçmçji iesaka

Eksperts par kûtsmçslu

apsaimniekoðanu

lasiet 8 lpp

lasiet 9 lpp

lasiet 12 lpp

LATVIJA

VIEDOKLIS

Kad attapsimies,

viss piederçs sveðniekiem

Larisa Gerasimova, Valmieras rajona

lauksaimnieku apvienîba, z/s Ataugas

Mûsu mazajâ Sçïu pagastâ ir trîs èetras lielâkas saimniecîbas,

ieskaitot manu saimniecîbu Ataugas Vçl z/s Ozoliòi audzç graudaugus

Daudz zemes nomâ Matîðu pagasta saimnieks Jânis Íilpis

Ataugâs apsaimniekojam 500 ha zemes, ðogad sçti 350 ha

rudzu, ir rapði, mieþi, auzas un kvieði un zâlâji - lopbarîbai, ganîbâm

un sçklai Turam 60 slaucamo govju ganâmpulku, apmçram

300 cûku Strâdâju kopâ ar dçlu un savu mâti Esmu pagasta

konsultante un arî pagasta padomes priekðsçdçtâja vietniece

Pârçjâs saimniecîbâs lopi un lauki visbieþâk ir paðu

iztikðanai Taèu Eiropas naudas visvairâk izjûtam kâ atspçrienu

pavasara darbiem Jûtam arî lielâku sakârtotîbu, bet

sakârtotîbai ir arî cita puse Piemçram, man nomâtâ zeme

jâuztur tâ, lai par aizauguðu grâvi pçc kontroles nesamazinâtu

maksâjumus Tomçr daþu grâvi nevaru iztîrît, jo sirmgalve, kas

ðo zemi iznomâ, saka: man tur aug malka, kur to citur dabûðu

Cilvçkus var saprast: naudas trûkst, ienâkumi niecîgi Ko

iesâkt Paðiem îpaðumâ mums tikai 100 ha

Ïoti sâpîgi, ka paðlaik Sçïu pagastâ ar zemi notiek

nepatîkamas darbîbas Liela platîba dabîgo pïavu Rûjas krastos

nopirkta Uz nabadzîbas rçíina Pârpircçji bija pat tiktâl

izpçtîjuði, ka - nav privatizçta Rûjas upes gultne, un, tâ kâ ûdens

pieder valstij, arî gultne bûtu jânopçrk Tad cilvçki, kuru zeme

vçl nav pârdota un pieguï upei, tai netiktu klât Tâdçï pagasta

padome lûdza rakstît Sçïu îpaðniekiem iesniegumus, lai

nokârtotu tâ, ka zeme zem ûdens arî ðiem îpaðniekiem pieder

Tagad nenotiek neviena pagasta padomes sçde, kurâ

netiktu pârdota zeme Kâ tâ Man paðai bija gadîjums:

kaimiòð pârdod 30 ha zemes, nekopta, akmeòaina, aizlaista

Gribu zinât, cik viòð prasa Uzzinu, esmu ar mieru nosaukto

summu maksât Viòð saka: labi, iemçrîðot Kâ aizgâja uz

iemçrîðanas kantori, tâ mûsu darîjums beidzâs Turpat viòa

zemîti nopirka Domâ, ko gribi… Vienâ sçdç zemi nopirka,

nâkamajâ sçdç tâ tika pârdota tâlâk

Nezinu, kas turpmâk notiks ar lauksaimniecîbu, ar

zemnieku saimniecîbu iekoptajiem laukiem… Ðie Eiropas

maksâjumi stipri tracina zemes îpaðniekus - viòi grib saòemt

platîbmaksâjumus Zinot, ka maksâjumi pakâpeniski

pieaugs, drîz var notikt tâ, ka zemniekiem nebûs, ne ko art,

ne sçt, jo pilsçtas îpaðniekam atmaksâsies lauku tikai

appïaut, un nauda no maksâjumiem vçl paliks pâri Jau tagad

katru gadu tu sçdi kâ uz driìençm, jo nezini, kurâ brîdî kas

var mainîties Jo noteicçjs ir zemes îpaðnieks…

Tik skaistas ir mûsu Rûjas palienes pïavas! Kaut arî dabîgâs

pïavas tagad ar zaíukârkliem aizauguðas, vienalga,- skaistas!

Kad bçrni bijâm, kolhozs tur sienu pïâva pa doòiem, vîgriezes

smarþoja - pasakaini… Kas tagad tur bûs Sveðajiem

pircçjiem taèu ir sava doma, vai gan citâdi masveidâ Rûjas

pïavas pirktu Mçs, kas te saimniekojam, to nezinâm

Pagasta padomes sçdç esam pilnîgi bezspçcîgi - pacel tikai

roku un nobalso, ka pagasts atsakâs no pirmpirkuma tiesîbâm,

jo nespçj pïavas nopirkt - nav tâdas naudas Reiz Valmierâ,

kad tikko sâkâs ðie sareþìîjumi ar zemi, bija atbraucis Lapðes

kungs Toreiz kooperatîvâs sabiedrîbas Mazsalaca vadîtâjs

Juris Lulle viòam vaicâja: "Vai zinât, ko Latvijas laikâ darîja ar

zemi" Nu, ko tad "Zemi uzpirka valsts, lai zemnieks to pçc

tam varçtu atpirkt," Juris paskaidroja "Nevis tâ, kâ tagad:

kuram daudz naudas, tas dara, kâ grib!"

Es pat nevaru vârdos izteikt, kas notiek ar mûsu zemi Tâ ir

kïuvusi par biznesa objektu Gandrîz visiem ðiem bagâtniekiem,

kas uzpçrk Rûjas pïavas, neinteresç, vai tajâ îpaðumâ ir mâjas,

vai tur dzîvo cilvçki, svarîgi tikai, lai bûtu ðîs pïavas… Îpaði

intensîvi ðis process noris pçdçjos divus gadus Ko lai te runâ par

lauku attîstîbu Un vai vispâr ir vçrts spriest par lauksaimniecîbu

Kâ jaunie aiziet no laukiem - briesmîgi skatîties! Varbût

viòi tieðâm gudrâki par mums

AgroPola redakcijas apaïajâ galdâ

rajonu lauksaimniecîbas apvienîbu vadîtâji un pagastu

konsultanti, Zemkopîbas ministrijas, Latvijas Paðvaldîbu

savienîbas, SIA Latvijas lauksaimniecîbas konsultâciju un

izglîtîbas centrs, Lauksaimnieku organizâciju sadarbîbas

padomes speciâlisti pârrunâja pagastu konsultantu pirmâ

darba gada ieguvumus un problçmas:

• jaunâs struktûras vieta lîdzðinçjâ paðvaldîbu un LLKC

sistçmâ;

• darba apmaksa un pakalpojumu iespçjas;

• mazo zemnieku sasaiste ar lielajiem raþotâjiem;

• informâcijas avoti un kanâli;

• ja sistçma atmaksâsies, finansçjums atradîsies

Par to lasiet sadaïâ Apaïi par stûraino (14 lpp)

LATVIJA

AKTUÂLI

Vçl arvien var pieteikties PVTM

Lauku atbalsta dienests (LAD) atgâdina, ka 2005 gadâ

lauksaimnieki var pieteikties uz papildu valsts tieðajiem

maksâjumiem (PVTM) par nokautiem vai eksportçtiem

liellopiem, zîdîtâjgovîm un aitu mâtçm, kâ arî par realizçto

piena daudzumu rîcîbâ esoðâs kvotas ietvaros

Lai saòemtu PVTM par nokautiem vai eksportçtiem

liellopiem, lauksaimniekam lîdz katra ceturkðòa pirmâ

mçneða 15 datumam LAD reìionâlajâ lauksaimniecîbas

pârvaldç (RLP) jâiesniedz aizpildîts iesniegums, kurâ

norâdîti nokauto vai nokauðanai eksportçto dzîvnieku

identitâtes numuri Pçdçjais iesnieguma iesniegðanas datums

ir 2006 gada 15 aprîlis

Lai saòemtu PVTM par zîdîtâjgovîm, lauksaimniekam lîdz

ðâgada 15 jûlijam jâiesniedz aizpildîts iesniegums LAD

RLP Òemot vçrâ, ka kopçjo dzîvnieku skaitu veido

zîdîtâjgovis un telîtes, vçrðam uzmanîbu, ka iesniegumâ

norâdîtajam zîdîtâjgovju skaitam ir jâbût vismaz 60% no

kopçjâ maksâjumam pieteikto dzîvnieku skaita un

maksâjumam pieteikto telîðu skaits nedrîkst pârsniegt 40%

no iesniegumâ norâdîtâ kopçjâ dzîvnieku skaita

Lai saòemtu PVTM par aitu mâtçm, lauksaimniekam lîdz

ðâgada 15 jûlijam jâiesniedz aizpildîts iesniegums par aitu

mâðu skaitu uz 1 jûliju, òemot vçrâ, ka ganâmpulkâ jâbût ne

mazâk par 10 aitu mâtçm, kas pieteikuma iesniegðanas dienâ

ir vecâkas par gadu

Lai saòemtu PVTM par realizçto piena daudzumu kvotas

ietvaros, ko lauksaimnieks realizçjis iepriekðçjâ kvotas gadâ

(no 2004 gada 1 maija lîdz 2005 gada 31 martam), atbalsta

pretendentam jâiesniedz aizpildîts iesniegums LAD RLP

lîdz ðâgada 15 jûlijam

Iesniegumu veidlapas atbalsta pretendenti var saòemt

LAD RLP

Lai izvairîtos no nepatîkamâm situâcijâm saistîbâ ar

maksâjumu saòemðanu, LAD aicina lauksaimniekus laikus

sniegt informâciju valsts aìentûrâ Lauksaimniecîbas datu

centrs par izmaiòâm ganâmpulkâ un ievçrot Latvijas

Republikas normatîvos aktus par dzîvnieku, ganâmpulku un

novietòu reìistrâciju

LAD aicina arî tos atbalsta pretendentus, kas Lauku

attîstîbas plâna pasâkuma Agrovide ietvaros 2005 gadâ,

saistîbas pâròemot vai nododot, ir palielinâjuði vai

samazinâjuði apsaimniekojamâs lauksaimniecîbâ

izmantojamâs zemes platîbu salîdzinâjumâ ar 2004 gadu,

iesniegt LAD RLP aizpildîtu saistîbu nodoðanaspâròemðanas

veidlapu, ja tas vçl nav izdarîts Ðo veidlapu

var atrast informatîvajâ broðûrâ Rokasgrâmata platîbu

maksâjumu saòemðanai 2005 gadâ vai saòemt RLP

Papildu informâcija pieejama LAD mâjas lapâ

wwwladgovlv sadaïâ /ES atbalsts/

VAAD ieviesîs jaunus sertifikâtus eksportam

uz Krievijas Federâciju

Latvija jaunos, pret viltojumiem aizsargâtos fitosanitâros

sertifikâtus uz Krievijas Federâciju vestajâm augu un to

produktu kravâm ieviesa noteiktajâ laikâ - ðâgada 1 jûlijâ

VAAD nosûtîjis Krievijas Federâcijas Federâlajam

veterinârajam un fitosanitârajam uzraudzîbas dienestam 100

eksporta un 100 reeksporta jauno sertifikâtu formu paraugu,

un 20 jûnijâ tika gûts apstiprinâjums tam, ka Krievijas

Federâcija jaunos sertifikâtus ir saòçmusi un izsûtîjusi uz

visiem apgabaliem un robeþpunktiem

Jaunie sertifikâti ir grûtâk viltojami, jo tie aizsargâti ar

ûdenszîmçm, un eksportçtâjam tiks izsniegts tikai viens

sertifikâta oriìinâls VAAD veica inspektoru apmâcîbu un

ieviesa atbilstoðu programmatûru, lai no 1 jûlija kravu

kustîba uz Krievijas Federâciju turpinâtos bez

starpgadîjumiem

ES struktûrfondu apguve

Latvijâ uzsâkta projektu îstenoðana vai arî jau pilnîbâ

îstenoti pirmie 82 projekti no 92 ES struktûrfondu

aktivitâtçm Finanðu izteiksmç (lîdz 15 jûnijam) tie ir vairâk

nekâ Ls 500 milj no kopumâ Ls 600 milj, kas ir kopçjais

Latvijai pieðíirtais struktûrfondu un valsts budþeta lîdzekïu

apjoms laika posmâ no 2004 lîdz 2006 gadam

Latvijâ apstiprinâti projekti par aptuveni Ls 240 milj, kuru

îstenoðana ir sâkusies vai jau noslçgusies Paredzams, ka lîdz

gada beigâm ðî summa pieaugs Projektu îstenotâjiem jau

atmaksâti Ls 23 milj Lîdz 2005 gada beigâm projektu

îstenotâjiem varçtu atmaksât lîdz pat 30% jeb aptuveni

Ls 175 milj no kopçjâ pieejamâ finansçjuma

(Pçc LAD, VAAD un FM informâcijas)

Ðoreiz laidienâ

Kad attapsimies, viss piederçs sveðniekiem 1

Grozîjumi piena un piena produktu tirgus intervences

pasâkumu administrçðanas un uzraudzîbas kârtîbâ 3

Lai radîtu motivâciju ilglaicîgai darbîbai laukos 6

LOSP jaunumi 7

Pilnveidotas dabas aizsardzîbas prasîbas meþa

apsaimniekoðanâ 8

Ziemeïkurzemes mazie uzòçmçji iesaka 9

Jaunums konsultâciju sistçmâ - ES lietu speciâlisti 10

Zviedru eksperts par kûtsmçslu apsaimniekoðanu 12

Pagasta konsultants - izredzçtais vai izsûtâmais 14

Izðíiras gaïas liellopu audzçðanas nâkotne 22

Septembrî - uz Minheni dzert tçju 23

Mazpulka nozîme: ne lielumâ, bet izturîbâ 24

Sliekas Vai nopietni 26

Kniðïu uzlidojumi Lietuvas ganâmpulkiem 26

Igaunijâ jau treðais piena kvotas gads 27

Veicinâðanas pasâkumi biodegvielas ievieðanai Vâcijâ 28

ES ziòas 29

Konkurss “Agrozinis” 32

AGROPOLS / NR 13 /JÛLIJS, 2005 2

LATVIJA

JAUNI DOKUMENTI

Grozîjumi piena un piena produktu tirgus intervences

pasâkumu administrçðanas un uzraudzîbas kârtîbâ

Ilze Zeimule-Stepanova

Numura tçmas:

1 daïa Eiropas Savienîbas normatîvie akti

A Padomes Regula (EK) Nr 941/2005, ar kuru groza

Regulu (EK) Nr 1868/94, ar ko ievieð kvotu sistçmu

kartupeïu cietes raþoðanai

B Komisijas Regula (EK) Nr 992/2005 par nobaroðanai

paredzçto jaunbuïïu importa kvotu atvçrðanu un

administrçðanas nodroðinâðanu (no 2005 gada 1 jûlija

lîdz 2006 gada 30 jûnijam)

2 daïa Nacionâlie normatîvie akti

A Pârtikas apritç nodarbinâto personu profesionâlâs

kvalifikâcijas prasîbas

B Grozîjumi piena un piena produktu tirgus intervences

pasâkumu administrçðanas un uzraudzîbas kârtîbâ

C Grozîjumi dârzeòu sçklaudzçðanas un sçklu

tirdzniecîbas noteikumos

D Kartupeïu cistu nematoþu izplatîbas ierobeþoðanas un

apkaroðanas kârtîba

E Grozîjumi augu karantînas noteikumos

F Darba aizsardzîbas prasîbas meþsaimniecîbâ

G Noteikumi par pârtikas kazeînu un kazeinâtu

kvalitâtes, klasifikâcijas un maríçjuma prasîbâm un

atbilstîbas novçrtçðanas kârtîbu

H Veterinârâs prasîbas to dzîvnieku apritei, kas nav

minçti citos normatîvajos aktos par veterinâro kontroli

I Dzîvnieku veselîbas prasîbas svaigas mâjputnu gaïas

tirdzniecîbai starp Latviju un ES dalîbvalstîm un

importam no treðajâm valstîm

1 daïa Eiropas Savienîbas normatîvie akti

A Padomes Regula (EK) Nr 941/2005, ar kuru

groza Regulu (EK) Nr 1868/94, ar ko ievieð kvotu

sistçmu kartupeïu cietes raþoðanai

ES 30-05-2005 Padomes Regula (EK) Nr 941/2005

dalîbvalstîm, kas raþo cieti, noteic kartupeïu cietes kvotas

2005/2006 un 2006/2007 tirdzniecîbas gadam Tâs saskaòâ

ar ðîs regulas pielikumu ir Èehijas Republikai - 33 660 t;

Dânijai - 168 215 t; Vâcijai - 656 298 t; Igaunijai - 250 t;

Spânijai - 1 943 t; Francijai - 265 354 t; Latvijai - 5778 t;

Lietuvai - 1211 t; Nîderlandei - 507 403 t; Austrijai - 47 691 t;

Polijai - 144 985 t; Slovâkijai - 729 t; Somijai - 53 178 t;

Zviedrijai - 1 948 761 t

Regula stâjâs spçkâ 2005 gada 28 jûnijâ

(ES Oficiâlais Vçstnesis "OV" L 159/1, 22/06/2005;

http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)

B Komisijas Regula (EK) Nr 992/2005 par

nobaroðanai paredzçto jaunbuïïu importa kvotu

atvçrðanu un administrçðanas nodroðinâðanu (no 2005

gada 1 jûlija lîdz 2006 gada 30 jûnijam)

ES 29-06-2005 Komisijas Regula (EK) Nr 992/2005,

noteic, ka lîdz ar ðo regulu attiecîgajam laika periodam

(01-07-2005-30-06-2006) tiek atvçrta tarifu kvota 169 000

jaunbuïïu, uz kuriem attiecas KN kods 0102 90 05, 0102 90 29

vai 0102 90 49 un kuri paredzçti nobaroðanai Kopienâ

Ievedmuitas nodoklis, ko piemçro saskaòâ ar minçto tarifa

kvotu, ir 16% procentuâlais nodoklis plus EUR 582 par

tonnu neto Regula paredz, ka attiecîgo tarifa kvotu (169 000

jaunbuïïu) sadala pa ðâdiem laikposmiem:

· 42 250 dzîvu liellopu laikposmâ no 01-07-2005 lîdz 30-09-2005;

· 42 250 dzîvu liellopu laikposmâ no 01-10-2005 lîdz 31-12-2005;

· 42 250 dzîvu liellopu laikposmâ no 01-01-2006 lîdz 31-03-2006;

· 42 250 dzîvu liellopu laikposmâ no 01-04-2006 lîdz 30-06-2006

Lai pieteikumu iesniedzçji bûtu tiesîgi izmantot paredzçto

kvotu, tiem jâbût fiziskâm vai juridiskâm personâm un

importa licenèu pieteikumu iesniegðanas laikâ jâapliecina

attiecîgâs dalîbvalsts kompetentajâm iestâdçm, ka laikâ no

01-05-2004 lîdz 30-04-2005 viòi ir importçjuði vismaz

100 dzîvniekus, uz kuriem attiecas KN kods 0102 90

Regula stâjâs spçkâ 2005 gada 1 jûlijâ

(ES "OV" L 168/21, 30/06/2005;

http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)

2 daïa Nacionâlie normatîvie akti

A Pârtikas apritç nodarbinâto personu

profesionâlâs kvalifikâcijas prasîbas

LR MK 14-06-2005 noteikumi Nr 409 "Pârtikas apritç

nodarbinâto personu profesionâlâs kvalifikâcijas prasîbas"

neattiecas uz:

· primâro raþoðanu, augu valsts izcelsmes produktu

pirmapstrâdi un ieguvi;

· pârtikas transportçðanu, pârvietoðanu pâri valsts

robeþai, pârtikas raþoðanu mâjas apstâkïos, vairumtirdzniecîbu

un mazumtirdzniecîbu (izòemot ðo noteikumu

6 un 8 punktu)

Noteikumos minçts, kâds profesionâlais kvalifikâcijas

lîmenis darbiniekam nepiecieðams attiecîgâ darba veikðanai:

· pirmais kvalifikâcijas lîmenis - darbiniekam, kurð veic

vienkârðas darbîbas (piemçram, mazgâðana, grieðana) kâdâ

pârtikas aprites posmâ;

· otrais kvalifikâcijas lîmenis - darbiniekam, kurð veic

kvalificçta izpildîtâja darbu kâdâ pârtikas aprites posmâ;

· treðais kvalifikâcijas lîmenis - darbiniekam, kurð veic

kvalificçta izpildîtâja darbu, spçj kontrolçt un vadît kâdu

pârtikas aprites posmu;

· ceturtais kvalifikâcijas lîmenis - darbiniekam, kurð,

atbilstoði kompetencei, veic sareþìîtu izpildîtâja darbu kâdâ

pârtikas aprites posmâ, organizç un vada citu speciâlistu

darbu, strâdâ ar konkrçtâm raþoðanas tehnoloìijâm, veic

kvalitâtes vadîbu un kontroli;

· piektais kvalifikâcijas lîmenis - darbiniekam, kuram ir

teorçtiskâs zinâðanas pârtikas produktu un dzçrienu raþoðanâ

un kurð, atbilstoði kompetencei, vada pârtikas produktu un

dzçrienu raþoðanas tehnoloìiskos procesus, tehnoloìiskâs

iekârtas, kvalitâtes vadîbas sistçmas pamatprincipu ievieðanu

uzòçmumâ, nodroðina nekaitîgas pârtikas raþoðanu, vada,

plâno, organizç pârtikas produktu un dzçrienu raþoðanu un

kvalitâtes kontroli visos raþoðanas procesa posmos, nodroðina

nodarbinâtâ personâla saskaòotu darbîbu, organizç un

veicina jaunu produktu izstrâdi un ievieðanu raþoðanâ

Gadîjumâ, ja darbinieks ieòem amatu atbilstoði ceturtajam

un piektajam profesionâlâs kvalifikâcijas lîmenim, viòam

nepiecieðama profesionâlâ izglîtîba pârtikas nozarç (ðis

nosacîjums stâsies spçkâ 2007 gada 1 janvârî)

3 AGROPOLS / NR 13 /JÛLIJS, 2005

LATVIJA

JAUNI DOKUMENTI

Noteikumi stâsies spçkâ 2006 gada 1 janvârî ("LV"

17/06/2005; http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)

B Grozîjumi piena un piena produktu tirgus

intervences pasâkumu administrçðanas un uzraudzîbas

kârtîbâ

LR MK 14-06-2005 noteikumos Nr 415 "Grozîjumi MK 22-

04-2004 noteikumos Nr 405 "Piena un piena produktu tirgus

intervences pasâkumu administrçðanas un uzraudzîbas kârtîba""

ir veiktas vairâkas nozîmîgas izmaiòas Daþas no tâm ir ðâdas

Nodaïâ par Iepirkuma iesniegumu iesniegðanas kârtîbu

noteikts, ka apstiprinâtais uzòçmums (turpmâk -

pretendents) iesniedz Lauku atbalsta dienestâ (LAD)

rakstisku iesniegumu par iepirkumu un apliecinoðu

dokumentu par Komisijas Regulâ Nr 2771/1999 un

Komisijas Regulâ Nr 214/2001 noteiktâ saistîbu

nodroðinâjuma (turpmâk - garantijas nauda) iemaksu LAD

norâdîtajâ kontâ Pretendents garantijas naudas iemaksu var

aizstât ar kredîtiestâdes garantijas vçstuli par ðo noteikumu

iepriekðminçto saistîbu nodroðinâjumu Garantijas vçstule

iesniedzama LAD Ir noteikts, ka pretendents LAD iesniedz:

· vismaz trîs dienas pirms paredzçtâs produkta ievietoðanas privâtai

uzglabâðanai noliktavâ (saldçtavâ) - rakstisku paziòojumu par produkta

ievietoðanas uzsâkðanu;

· rakstisku iesniegumu par privâto uzglabâðanu un saòem rakstisku

apliecinâjumu, ka iesniegums pieòemts

Noteikumi tiek papildinâti ar 291 punktu Tas noteic, ka

komersants, kurð pretendç uz intervencç iepirkto produktu

(sviesta vai vâjpiena pulvera) pieòemðanu un uzglabâðanu

noliktavâ (saldçtavâ), iesniedz LAD rakstisku iesniegumu Tajâ

komersants apliecina apòemðanos veikt intervences noliktavas

funkcijas un uzòemties saistîbas, kâ arî norâda pakalpojumu

cenas, iespçjamos uzglabâðanas apjomus un produkta veidu,

kuru vçlas pieòemt un uzglabât Iesniegumam pievieno:

· komersanta reìistrâcijas apliecîbas kopiju un nodokïu maksâtâja

reìistrâcijas apliecîbas kopiju;

· bankas izziòu, kas apliecina komersanta norçíinu konta esîbu;

· tehnisko informâciju par glabâðanas vietâm - noliktavu (saldçtavu)

izvietojuma plânu, tehnisko nodroðinâjumu, kâ arî iespçju veikt datu

elektronisku uzskaiti

Noteikumi stâjâs spçkâ 2005 gada 18 jûnijâ ("LV"

17/06/2005; http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)

C Grozîjumi dârzeòu sçklaudzçðanas un sçklu

tirdzniecîbas noteikumos

LR MK 14-06-2005 noteikumu Nr 416 "Grozîjumi MK 14-

10-2003 noteikumos Nr 575 "Dârzeòu sçklaudzçðanas un

sçklu tirdzniecîbas noteikumi"" nodaïâ par Sçklu iesaiòojuma

etiíetçðanu noteikts: ja vairâk nekâ divus kilogramus sçklu

ieved no valstîm, kas nav ES dalîbvalstis, etiíetç papildus

norâda vai nu nosûtîðanas valsti un tirgotâju, vai arî

raþotâjvalsti, sertificçtâjiestâdes nosaukumu, nosûtîðanas

valsti un tirgotâju No noteikumiem tiek svîtroti divi punkti

nodaïâ Noslçguma jautâjumi

Informatîvâ atsauce uz ES direktîvu liecina, ka noteikumos

iekïautas tiesîbu normas, kas izriet no Padomes 13-06-2002

Direktîvas 2002/55/EK par dârzeòu sçklu tirdzniecîbu

Noteikumi stâjâs spçkâ 2005 gada 18 jûnijâ ("LV"

17/06/2005; http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)

D Kartupeïu cistu nematoþu izplatîbas

ierobeþoðanas un apkaroðanas kârtîba

LR MK 21-06-2005 noteikumi Nr 432 "Kartupeïu cistu

nematoþu izplatîbas ierobeþoðanas un apkaroðanas kârtîba"

noteic, ka Valsts augu aizsardzîbas dienests (VAAD) ne tikai

uzrauga un kontrolç nematoþu izplatîbu, tâdçjâdi piemçrojot

nematoþu izplatîbas un apkaroðanas pasâkumus, bet arî

laboratoriski diagnosticç nematodes, atbilstoði Eiropas un

Vidusjûras augu aizsardzîbas organizâcijas vadlînijâm Ir

noteikts, ka izplatîðanai paredzçto, atklâtâ laukâ audzçjamo

pavairojamo materiâlu pârtikas un sçklas kartupeïus

sçklaudzçðanas saimniecîbâs drîkst audzçt laukos, kuros

VAAD nematodes nav konstatçjis Noteikumi paredz, ka

personai, kas atklâtâ laukâ audzç pavairojamo materiâlu vai

sçklas kartupeïus, katru gadu lîdz 1 oktobrim jâiesniedz

VAAD rakstisks iesniegums par plânoto pavairojamâ

materiâla vai kartupeïu stâdîðanu Iesniegumâ jânorâda

plânotais stâdîðanas laiks un lauka atraðanâs vieta

Noteikumos ir iekïautas tiesîbu normas, kas izriet no

padomes 08-12-1969 Direktîvas 69/456/EEK par kartupeïu

cistu nematodes kontroli

Noteikumi stâjâs spçkâ 2005 gada 30 jûnijâ ("LV"

29/06/2005; http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)

E Grozîjumi augu karantînas noteikumos

LR MK 21-06-2005 noteikumi Nr 433 "Grozîjumi MK 30-

03-2004 noteikumos Nr 218 "Augu karantînas noteikumi""

tiek papildinâti ar 37 1 un 37 2 punktu nodaïâ par Augu, augu

produktu un ar tiem saskarç nonâkuðo priekðmetu izplatîðanu

Tas noteic: ja sçklas kartupeïu Solanum tuberosum L, vasaras

saulgrieþu Helianthus annuus L, çdamo tomâtu Lycopersicon

esculentum Mill (syn Lycopersicon lycopersicum (L) Karsten

ex Farw) un pupiòu Phaseolus L sçklas atbilst normatîvajos

aktos noteiktajâm îpaðajâm prasîbâm augiem un augu

produktiem, augu pasi var aizstât ar normatîvajos aktos par

sçklaudzçðanu un sçklu tirdzniecîbu minçto etiíeti Etiíetç

norâda: nosaukumu "EK - Augu pase"; apzîmçjumu "ZP" un,

ja sçklas kartupeïus Solanum tuberosum L izplata

aizsargâjamâ zonâ, tâs aizsargâjamâs zonas kodu, kurâ augu

pase ir derîga (ðo apzîmçjumu var norâdît citos kravas

pavaddokumentos) Nodaïa Augu un augu produktu izveðana

un atpakaïizveðana tiek papildinâta ar trim punktiem, kas

paredz, ka VAAD nodroðina stingrâs uzskaites dokumentufitosanitâro

sertifikâtu - veidlapu izgatavoðanu

Tiek veikti grozîjumi informatîvajâ atsaucç, papildinot ar

divâm ES direktîvâm:

· Komisijas 02-03-2005 Direktîva 2005/17/EK, ar ko groza

daþus noteikumus Direktîvâ 92/105/EEK par augu pasçm;

· Komisijas 02-03-2005 Direktîva 2005/16/EK, ar ko groza I

lîdz V pielikumu Padomes Direktîvai 2000/29/EK par aizsardzîbas

pasâkumiem pret tâdu organismu ieveðanu, kas kaitîgi

augiem vai augu produktiem, un pret to izplatîbu Kopienâ

Noteikumi stâjâs spçkâ 2005 gada 30 jûnijâ ("LV"

29/06/2005; http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)

F Darba aizsardzîbas prasîbas meþsaimniecîbâ

LR MK 21-06-2005 noteikumi Nr 434 "Darba

aizsardzîbas prasîbas meþsaimniecîbâ" paredz, ka

paðnodarbinâtais vai nodarbinâtais var veikt

meþsaimniecîbas darbus, ja ir ieguvis atbilstoðu

kvalifikâciju vai apguvis attiecîgu mâcîbu kursu un ir

instruçts par darba droðîbu Lai persona meþsaimniecîbas

darbos varçtu lietot krûmgriezi vai motorzâìi,

nepiecieðama personas kvalifikâciju apliecinoða licencçtas

izglîtîbas iestâdes izsniegta apliecîba Darba devçja, viòa

pârstâvja un paðnodarbinâtâ kvalifikâcija ietver zinâðanas

par meþizstrâdes, meþa atjaunoðanas un kopðanas

plânoðanu un organizçðanu, kâ arî par darba aizsardzîbas

sistçmas organizçðanu uzòçmumâ Valsts darba inspekcija

un Valsts meþa dienests kontrolç ðo noteikumu ievçroðanu

Noteikumos plaðâk aprakstîti darba devçja un

paðnodarbinâtâ pienâkumi, darba aizsardzîbas sistçmas

organizçðana, meþsaimniecîbas darba plânoðana utt

Noteikumi stâjâs spçkâ 2005 gada 30 jûnijâ ("LV"

29/06/2005; http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)

AGROPOLS / NR 13 /JÛLIJS, 2005 4

LATVIJA

JAUNI DOKUMENTI

G Noteikumi par pârtikas kazeînu un kazeinâtu

kvalitâtes, klasifikâcijas un maríçjuma prasîbâm un

atbilstîbas novçrtçðanas kârtîbu

LR MK 21-06-2005 noteikumi Nr 435 "Noteikumi par

pârtikas kazeînu un kazeinâtu kvalitâtes, klasifikâcijas un

maríçjuma prasîbâm un atbilstîbas novçrtçðanas kârtîbu"

attiecas uz:

· pârtikas kazeîniem - ûdenî neðíîstoðiem piena

olbaltumvielu produktiem, kas iegûti no vâjpiena, to

sarecinot, atdalot sûkalas, skalojot un kaltçjot;

· pârtikas kazeinâtiem - piena produktiem, kas iegûti,

pârtikas kazeînu ðíîdinot un apstrâdâjot ar ðo noteikumu

7 punktâ minçtajâm pârtikâ atïautajâm íîmiskajâm vielâm -

bâzçm jeb neitralizçtâjiem

Pârtikas kazeînu iedalîjums atbilstoði vâjpiena recinâðanas

veidam ir noteikts ðâds: pârtikas skâbes kazeîns - pârtikas

kazeîns, kas iegûts, vâjpiena recinâðanai izmantojot ðo

noteikumu 6 punktâ minçtâs skâbes, pienskâbes baktçriju

ieraugu vai ar pienskâbes baktçriju ieraugu saraudzçtas

sûkalas; pârtikas fermentu kazeîns - pârtikas kazeîns, kas

iegûts, vâjpiena recinâðanai izmantojot himozînu vai citus

piena recinâðanas fermentus

Jaunie dokumenti noteic, ka pârtikas kazeînu un kazeinâtu

raþoðanas procesâ vâjpienu termiski apstrâdâ, lai inaktivçtu

pienâ esoðu fermentu fosfotâzi Jâuzsver, ka pârtikas skâbes

kazeîna raþoðanâ par recinâtâjvielâm ir atïauts izmantot

pienskâbi, sâlsskâbi, sçrskâbi, citronskâbi, etiískâbi un

ortofosforskâbi Savukârt pârtikas kazeinâtu raþoðanâ

atïauts izmantot sekojoðus pârtikas kazeîna ðíîdinâtâjus:

nâtrija, kâlija, kalcija, amonjaka un magnija hidroksîdus,

karbonâtus, fosfâtus un citrâtus Plaðâk izklâstîtas prasîbas

pârtikas kazeînu un kazeinâtu paraugu òemðanai un pârtikas

kazeînu un kazeinâtu paraugu sagatavoðana íîmiskajai

analîzei

Noteikumos iekïautas tiesîbu normas, kuras izriet no:

· Padomes 25-07-1983 Direktîvas 83/417/EEK par

dalîbvalstu tiesîbu aktu tuvinâðanu attiecîbâ uz daþiem

laktoproteîniem (kazeînu un kazeinâtiem), kas paredzçti

lietoðanai cilvçka uzturâ;

· Komisijas 25-10-1985 Pirmâs direktîvas 85/503/EEK par

pârtikas kazeînu un kazeinâtu analîzes metodçm;

· Komisijas 15-07-1986 Pirmâs direktîvas 86/424/EEK par

pârtikas kazeînu un kazeinâtu paraugu noòemðanas

metodçm íîmiskai analîzei

Noteikumi stâjâs spçkâ 2005 gada 30 jûnijâ ("LV"

29/06/2005; http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)

H Veterinârâs prasîbas to dzîvnieku apritei, kas

nav minçti citos normatîvajos aktos par veterinâro

kontroli

LR MK 21-06-2005 noteikumi Nr 436 "Veterinârâs

prasîbas to dzîvnieku apritei, kas nav minçti citos

normatîvajos aktos par veterinâro kontroli" noteic

veterinârâs prasîbas dzîvnieku apritei starp Latviju un ES

dalîbvalstîm, kâ arî to importam no valstîm, kas nav ES

dalîbvalstis (turpmâk - treðâs valstis), ja uz dzîvniekiem nav

attiecinâmi normatîvie akti, kas nosaka: veterinârâs prasîbas

govju un cûku apritei; veterinârâs prasîbas zirgu apritei un

importam no treðajâm valstîm; mâjputnu un inkubçjamo olu

aprites kârtîbu; veterinârâs prasîbas zivju un molusku

iegûðanai, akvakultûras dzîvnieku un akvakultûras produktu

pârvadâðanai un piedâvâjumam tirgû; veterinârâs prasîbas

aitu un kazu apritei; veterinârâs prasîbas govju, aitu, kazu un

cûku, svaigas gaïas un gaïas produktu importam no treðajâm

valstîm

Noteikumos iekïautas tiesîbu normas, kas izriet no

Padomes 13-07-1992 Direktîvas 92/65/EEK, ar ko paredz

dzîvnieku veselîbas prasîbas attiecîbâ uz tâdu dzîvnieku,

spermas, olðûnu un embriju tirdzniecîbu un importu

Kopienâ, uz kuriem neattiecas dzîvnieku veselîbas prasîbas,

kas paredzçtas îpaðos Kopienas noteikumos direktîvas

90/425/EEK A(I)pielikumâ

Noteikumi stâjâs spçkâ 2005 gada 30 jûnijâ ("LV"

29/06/2005; http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)

I Dzîvnieku veselîbas prasîbas svaigas mâjputnu

gaïas tirdzniecîbai starp Latviju un ES dalîbvalstîm un

importam no treðajâm valstîm

LR MK 21-06-2005 noteikumi Nr 438 "Dzîvnieku

veselîbas prasîbas svaigas mâjputnu gaïas tirdzniecîbai starp

Latviju un ES dalîbvalstîm un importam no treðajâm valstîm"

noteic dzîvnieku veselîbas prasîbas:

· gaïai (jebkura mâjputnu gaïa, kas paredzçta patçriòam

cilvçka uzturâ);

· svaigai gaïai (gaïa, kas iepakota vakuuma vai kontrolçtas

atmosfçras apstâkïos un nav pakïauta nekâdai, izòemot

aukstuma, apstrâdei, lai nodroðinâtu tâs saglabâðanu)

Ðie noteikumi neattiecas uz gaïu:

· kas atrodas ceïotâju personîgajâ bagâþâ un paredzçta

personîgajam patçriòam, ieskaitot gaïu, kas tiek ievesta no

treðajâm valstîm, ja viena persona ieved ne vairâk par vienu

kilogramu gaïas un ja no attiecîgâs treðâs valsts ir atïauts

gaïas eksports uz ES dalîbvalstîm;

· ko nelielos daudzumos nosûta privâtpersonâm ar

nosacîjumu, ka tâ netiek izmantota peïòas gûðanai, ieskaitot

gaïu, kas tiek ievesta no treðajâm valstîm, ja viena persona

sûta ne vairâk par vienu kilogramu gaïas un ja no ðîs treðâs

valsts ir atïauts gaïas eksports uz ES dalîbvalstîm;

· kas paredzçta starptautisko transportlîdzekïu apkalpei

un pasaþieriem Pçc izkrauðanas ðâdu, no treðajâm valstîm

ievestu gaïu vai tâs atkritumus iznîcina Gaïu neiznîcina, ja to

muitas uzraudzîbâ pârkrauj no viena transportlîdzekïa citâ

tieði vai pçc îslaicîgas uzglabâðanas

Ir noteikts, ka tirdzniecîbai ar ES dalîbvalstîm paredzçtâ

svaigâ gaïa ir iegûta no mâjputniem, kas:

· turçti ES dalîbvalstu teritorijâ no to izðíilðanâs brîþa vai

ievesti no treðajâm valstîm saskaòâ ar normatîvajiem aktiem

par mâjputnu un inkubçjamo olu aprites kârtîbu;

· audzçti novietnç;

· transportçðanas laikâ uz kautuvi nav nonâkuði kontaktâ

ar mâjputniem, kam ir Òûkâslas slimîba vai putnu gripa;

· transportçðanas laikâ uz kautuvi nav vesti cauri putnu

gripas vai Òûkâslas slimîbas skartâm teritorijâm

Transportçðana cauri ðîm teritorijâm ir pieïaujama,

izmantojot valsts galvenos autoceïus vai dzelzceïu;

· nokauti kautuvçs, kurâs kauðanas laikâ nav konstatçts

neviens putnu gripas vai Òûkâslas slimîbas gadîjums

Svaigu mâjputnu gaïu no treðâs valsts atïauts ievest

Latvijas teritorijâ, ja tâ ir raþota valstî vai valsts daïâ, kas

iekïauta Eiropas Komisijas apstiprinâtâ sarakstâ, un tai ir

nosûtîtâjas valsts oficiâlâ veterinârârsta izsniegts veterinârâ

(veselîbas) sertifikâta oriìinâls Svaigu mâjputnu gaïu drîkst

ievest no treðâs valsts, ja attiecîgajâ valstî:

· saskaòâ ar starptautiski atzîtiem standartiem putnu

gripa un Òûkâslas slimîba ir obligâti izziòojamas slimîbas;

· nav oficiâli konstatçta putnu gripa un Òûkâslas slimîba

vai ir konstatçta kâda no minçtajâm slimîbâm, bet tiek

piemçroti slimîbas kontroles un apkaroðanas pasâkumi, kas

lîdzvçrtîgi normatîvajos aktos par epizootiju uzliesmojumu

likvidçðanu un draudu novçrðanu paredzçtajai kârtîbai

Noteikumi stâjâs spçkâ 2005 gada 30 jûnijâ ("LV"

29/06/2005; http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)

5 AGROPOLS / NR 13 /JÛLIJS, 2005

LATVIJA

ZM JAUNUMI

Lai radîtu motivâciju ilglaicîgai darbîbai laukos

Dagnija Muceniece, ZM

Publiskots

2004 gada darbîbas pârskats

Zemkopîbas ministrija (ZM)

publiskojusi 2004 gada darbîbas

pârskatu Ar to var iepazîties ministrijas

interneta mâjas lapâ wwwzmgovlv

Pagâjuðajâ gadâ ievçrojami

pieaugusi lauksaimnieku aktivitâte To

liecina daþâdos ES un nacionâlâ

budþeta maksâjumos saòemto lîdzekïu

apjoms Vienlaikus tas veicinâjis

nozares stabilizçðanos un izaugsmi

Arvien vairâk atbalsta lîdzekïu

ieguvuðas arî tâs mazâs saimniecîbas,

kurâm lîdz ðim maksâjumi nebija

pieejami Augusi arî Latvijas

lauksaimnieku konkurçtspçja Tâpat

palielinâjuðies realizçto lauksaimniecîbas

un zivsaimniecîbas produktu

apjomi ES kopçjâ tirgû

Latvijâ 2004 gadâ ir izveidota

Integrçtâs administrçðanas un kontroles

sistçma (IAKS), ar kuras palîdzîbu tiek

administrçts ES tieðais atbalsts

lauksaimniecîbai, kâ arî atseviðíi Lauku

attîstîbas plâna pasâkumi

Pârstâvçs Latviju

starptautiskâ izstâdç

Ðonedçï ZM piedalâs starptautiskâ

lauksaimniecîbas un pârtikas izstâdç

Royal Show 2005, kas notiek Lielbritânijâ,

Vorikðîrâ (Warwicshire) Visas

jaunâs ES dalîbvalstis saòçma EK

aicinâjumu piedalîties ðajâ pasâkumâ

Latvijai piedaloties izstâdç, tiks

popularizçtas mûsu valsts kultûras un

nacionâlâs lauksaimniecîbas tradîcijas,

veicinâta izstâdes apmeklçtâju un

dalîbnieku interese par Latviju,

Izstâdes ietvaros 4 jûlijâ notika

Latvijas nacionâlâ diena Latvijas

stendâ muzicçja folkloristi, kas

mûsdienâs kopj senâkâs tautas

tradîcijas, uzstâjâs daþâdi amatnieki

Apmeklçtâjiem tika piedâvâti arî

Latvijâ iecienîti tradicionâli çdieni un

pârtikas produkti, uzsverot to atðíirîbu

no citâs valstîs raþotas produkcijas

Interesenti noskatîjâs filmu Growing

green in Latvia - par Latvijas

lauksaimniecîbu un pârtikas rûpniecîbu

Lauksaimnieku izredzes turpmâk

Talsos 1 jûlijâ ar zemkopîbas

ministra Mârtiòa Rozes ievadrunu

sâkâs èetru konferenèu cikls Latvijas

lauki Eiropâ To organizç ZM,

skaidrojot lauku attîstîbas iespçjas, ES

Kopçjâs lauksaimniecîbas politikas

(KLP) mçríus ðodien un turpmâkajos

gados, kâ arî jaunâ Lauku attîstîbas

plâna pamatnosacîjumus

Darba grupâs apsprieda ðâdus

jautâjumus:

· Lauku attîstîba - iespçjas ðodien un

rît,

· KLP ðodien un pçc 2007 gada,

· Atbalsts meþa nozarei,

· Pârtikas higiçna, dzîvnieku veselîba

un labturîba,

· Augu aizsardzîba,

· Atbalsts attîstîbas iespçjâm

zivsaimniecîbâ

M Roze lauksaimniekiem ieskicçja

rîtdienas metus Valsts kopçjâ

attîstîbas politikâ svarîgu vietu ieòems

arî ilgtspçjîga apdzîvotu lauku attîstîba

nâkotnç Lai nodroðinâtu arî

turpmâku Latvijas lauksaimniecîbas

un lauku kâ dzîves telpas lîdzsvarotu

attîstîbu, ZM gatavo Latvijas lauku un

lauksaimniecîbas attîstîbas politikas

veidoðanas pamatuzstâdîjumus laika

posmam no 2007 lîdz 2013 gadam Ðâ

rîcîbas dokumenta stratçìiskâ

pamatideja ir apdzîvoti Latvijas lauki

Programmas pamatâ bûs cilvçka dzîves

kvalitâte laukos, lauksaimniecîbas,

pârstrâdes un raþoðanas attîstîba,

darbs, sociâlo vajadzîbu apmierinâðana

Ðobrîd vietâm laukos vçl trûkst

kvalificçtu cilvçkresursu, lîderu un

uzòçmçju, iedzîvotâji ir nepietiekami

izglîtoti, nav arî mûsdienu

saimniekoðanai atbilstoðu zinâðanu un

ilglaicîgas darbîbas motivâcijas Lai

atrisinâtu ðîs problçmas, top

programma, kurâ galvenokârt tiks

akcentçti ðâdi jautâjumi

Ieguldîjums lauku cilvçkos Ar

konsultâciju, mâcîbu un iniciatîvas

veicinâðanu sekmçt lauku iedzîvotâju

spçju un prasmi attîstît

uzòçmçjdarbîbu

Lauksaimnieciskâ raþoðana Ir

nosakâmas lauksaimniecîbas attîstîbas

prioritâtes un izstrâdâjamas nozares

attîstîbas stratçìijas, jâveicina spçcîgu

saimniecîbu raðanâs un jâstimulç

vienas ìimenes saimniecîbas modeïa

attîstîba

Nelauksaimnieciskâs uzòçmçjdarbîbas

attîstîba Ðeit jâòem vçrâ

lîdzðinçjâ veiksmîgâ pieredze Atzinîgi

vçrtçjams jaunâs lauku attîstîbas

regulas projekts, kas paredz

Nelauksaimnieciskâs uzòçmçjdarbîbas

attîstîbas programmas lîdzîgu

aktivitâðu finansçðanu no ES budþeta

Lauksaimniecisku vai nelauksaimniecisku

produktu raþoðana ir

pamats, lai palielinâtos lauku

iedzîvotâju ienâkumi

Vides attîstîba Paðlaik sâktas

agrovides programmas, turklât

veiksmîgâk, nekâ plânots It îpaði

tâdçï, ka Latvijâ pirms iestâðanâs ES

vienîgais atbalsts vidi saudzçjoðâm

lauksaimniecîbas metodçm bija

bioloìiskâs lauksaimniecîbas atbalsts

Tomçr jârod veids, kâ ar pârçjo

agrovides programmu atbalstu varçtu

veicinât veselîgu un ekoloìiski tîru

produktu raþoðanu Svarîga ir

sabiedrîbas iesaistîðana vides

jautâjumu risinâðanâ

Lauksaimniecîbas zemes (LIZ)

saglabâðana Atbalsta pasâkumiem

jâveicina LIZ saglabâðana kâ resurss

nâkotnes vajadzîbu nodroðinâðanai

Pasaulç arvien lielâku lomu pieðíir

atjaunojamo energoresursu izmantoðanai,

un zeme ir pamats ðâdas

enerìijas raþoðanai Latvijâ joprojâm

ir neizmantotas iespçjas liellopu gaïas

raþoðanâ - nozarç, kur tieði

nepiecieðamas lielas zâlâju platîbas

Pakalpojumu pieejamîba Mûsdienâs

prasîba dzîves kvalitâtei pieaug,

tâdçï jârada atbilstoði apstâkïi cilvçku

ieinteresçtîbai palikt laukos,

nodroðinot nepiecieðamo pakalpojumus

Lauku infrastruktûras attîstîba Gan

uzòçmçjdarbîbas attîstîbai, gan lauku

iedzîvotâju labklâjîbas nodroðinâðanai

jâattîsta lauku teritoriju ceïi,

ûdensapgâde, elektrîba un sakari

Ïoti svarîga, sâkot ar 2005 gadu,

kïûst izglîtîba, zinâtne un informâcijas

izplatîðana, kuras finansçðanai

kopumâ atvçlçti Ls 1,97 milj

Piemçram, pagastu lauksaimniecîbas

konsultantu vietu izveidei paredzçti

Ls 500 tûkst Tâs paðvaldîbas, kas aktîvi

iesaistâs pagastu lauksaimniecîbas

konsultantu pakalpojuma ievieðanâ,

ZM atbalsta finansçjot, lai ar laiku

katrâ Latvijas pagastâ izveidotu pirmâs

pieturas konsultâciju punktu

lauksaimniekiem

Nâkamâ konference paredzçta

15 jûlijâ LLU mâcîbu un pçtîjumu

saimniecîbâ Vecauce

AGROPOLS / NR 13 /JÛLIJS, 2005 6

LATVIJA

LOSP LÇMUMI

LOSP jaunumi

Rita Sîle, LOSP

Sagatavoðanâ

· Regulas projekts par maksimâlo

pieïaujamo piesâròotâju lîmeni

pârtikas produktos

· Zemnieku saimniecîbu turpmâkâ

juridiskâ statusa jautâjumi

Lauksaimnieku organizâciju

atbalsts cietuðâm saimniecîbâm

LOSP ziedojumu kontâ ir pârskaitîti

Ls 2285 un USD 2000, no kuriem

Ls 700 LOSP rezervçjis lopu iegâdei

Vidzemes un Latgales cietuðajâm

saimniecîbâm Pârçjie ðobrîd

saziedotie lîdzekïi tiek izmantoti,

sadalot tos proporcionâli cietuðo

ìimeòu skaitam rajonos Daugavpils

rajona zemniekiem pieðíirti Ls 89,

Jçkabpils - Ls 242, Krâslavas - Ls 1108,

Madonas - Ls 237, Preiïu - Ls 1067

Ziedojumu vâkðana un palîdzîbas

sniegðana turpinâs Daugavpilî uzstâdîtas

t/p SOLO kompânijas 13 stâvs

ziedojumu kastîtes Atgâdinâm, ka

lîdzekïus atbalstam vçl joprojâm ir

iespçjams ieskaitît arî biedrîbas

Lauksaimnieku organizâciju sadarbîbas

padome (reìistrâcijas Nr 40008087430)

a/s Hansabanka atvçrtajâ kontâ

Nr LV45HABA0551010148414

Bûs valsts atbalsts cietuðâm

saimniecîbâm

Ministru kabineta 5 jûlija sçdç

plânots izskatît subsîdiju projektu, kas

paredz atbalstu lietavâs un kniðïu

uzbrukumos cietuðâm saimniecîbâm

Atbalsta izmaksâðanu paredzçts uzsâkt

pçc iespçjas âtrâk

Par PVN likmi lauksaimniecîbâ

Apkopojot lauksaimnieku organizâciju

sniegto viedokli par pievienotâ

vçrtîbas nodokïa (PVN) likmes

samazinâðanu pârtikas produktiem,

LOSP aicinâjis Ekonomikas, Finanðu

un Zemkopîbas ministriju paredzçt

PVN likmes samazinâðanu no 18% uz

5% pienam un piena produktiem, gaïai

un gaïas produktiem, graudaugu

produktiem (lopbarîbai), augïiem,

ogâm, dârzeòiem un to pârstrâdes

produktiem, bioloìiskâs lauksaimniecîbas

pârtikas produktiem, medum un

biðkopîbas produktiem

Atgâdinâm, ka Ekonomikas

ministrija bija ierosinâjusi samazinât

PVN likmi pârtikas produktiem, lai

mazinâtu inflâcijas seku negatîvo

ietekmi uz pârtikas cenu celðanos un

tâdçjâdi arî uz Latvijas mazâk

nodroðinâto iedzîvotâju iespçjâm

iegâdâties pârtikas produkciju

Par zemnieku un zvejnieku

saimniecîbu statusu

Sagaidâmas zemnieku un zvejnieku

saimniecîbu juridiskâ statusa izmaiòas,

tâdçï nepiecieðams, lai paði ðî statusa

izmantotâji aktîvi iesaistîtos diskusijâs

par nepiecieðamâm pârmaiòâm Uzòçmumu

reìistra vadîbâ vairâk nekâ gadu

ir strâdâjusi darba grupa, izvçrtçjot, vai

zemnieku un zvejnieku saimniecîbu

statusu saglabât, mainît tiesisko formu,

vai visâm zemnieku un zvejnieku saimniecîbâm

veikt pârreìistrâciju uz kâdu no

esoðajiem komercijas veidiem Paðreiz ir

nepiecieðams plaðâkas sabiedrîbas

viedoklis

Saskaòâ ar Komerclikuma spçkâ

stâðanâs kârtîbas likumu, lîdz

2004 gada 31 decembrim visâm uzòçmçjsabiedrîbâm

bija jâiesniedz

pieteikumi pârreìistrâcijai komercreìistrâ

Taèu Uzòçmumu reìistram

individuâlo uzòçmumu, zemnieku un

zvejnieku saimniecîbu statusa noteikðanai

lîdz 2005 gada 1 septembrim ir

jâiesniedz likumprojekts MK

Komerclikuma reforma ir gandrîz jau

pabeigta, taèu likums Par individuâlo

(ìimenes) uzòçmumu, zemnieka vai

zvejnieka saimniecîbu un individuâlo

darbu vçl ir spçkâ kâ ðîs saimniecîbas

regulçjoðs likums Likumam Par

uzòçmçjdarbîbu zaudçjot spçku, ir

jârisina saimniecîbu turpmâkais statuss

Jâvienojas konceptuâli, lai varçtu

izstrâdât normatîvo regulçjumu par

jauno zemnieku un zvejnieku

saimniecîbu statusu un pâreju uz to

Uzòçmumu reìistrs ir izstrâdâjis trîs

koncepcijas variantus Pirmais paredz

zemnieku un zvejnieku saimniecîbu

îpaðniekiem iespçju pieteikt sevi

ierakstîðanai komercreìistrâ kâ individuâlo

komersantu vai pârveidot par

sabiedrîbu ar ierobeþotu atbildîbu, vai

akciju sabiedrîbu Otrais - tiek saglabâts

zemnieku un zvejnieku saimniecîbas

statuss kâ atseviðís saimnieciskâs

darbîbas subjekts, taèu atðíirîbâ no

tagadçjâs zemnieku un zvejnieku

saimniecîbas juridiskâs formas tâs tiek

uz likuma pamata pielîdzinâtas fiziskâm

personâm Treðais - zemnieku un

zvejnieku saimniecîbas îpaðniekam ir

jâiesniedz pieteikums Uzòçmumu

reìistrâ zemnieku un zvejnieku

saimniecîbas reìistrâcijai jaunâ

zemnieku un zvejnieku saimniecîbu

reìistrâ (vairâk par to varat lasît ðâgada

aprîïa AgroPola 8 laidiena 4 lpp UR

galvenâ valsts notâra J Endziòa

komentârâ Zemnieku un zvejnieku

saimniecîbas izvçles priekðâ)

Pasâkumi

· No 3 lîdz 6 jûlijam Latvijas Lauku

tûrisma asociâcija Lauku ceïotâjs

piedalâs lauksaimniecîbas izstâdç

Royal Show Vorikðîrâ (Warwicshire),

Lielbritânijâ;

· no 3 lîdz 8 jûlijam Jelgavas rajona

lauksaimnieku apvienîbas (RLA)

pârstâve piedalâs lauku kopienu

koordinatoru pieredzes apmaiòas vizîtç

Somijâ (PHARE CBC 2002 projekts);

· no 4 lîdz 10 jûlijam LOSP un

rajonu lauksaimnieku apvienîbu

pârstâvji piedalâs (Leonardo da Vinèi

projekts) pieredzes apmaiòas

braucienâ uz naturâlâm un daïçji

naturâlâm saimniecîbâm Igaunijâ;

· 5 jûlijâ Talsu rajona Lîbagu

pagastâ notiek lauku seminârs Sçklkopîba

- ðodien un rît: tradicionâlajâ un

bioloìiskajâ lauksaimniecîbâ;

· 5 un 6 jûlijâ Latvijas Zemnieku

federâcijas pârstâvis piedalâs

COPA/COGECA un EK piena darba

grupâ;

· 7 jûlijâ Aizkraukles RLA valdes

sçde;

· 8 jûlijâ Pûres dârzkopîbas

izmçìinâjumu stacija organizç

ikgadçjâs zemeòu dienas;

· 8 un 9 jûlijâ LLU MPS Vecauce

notiek KVERNELAND arklu un

ECOMAT dienas;

· 9 jûlijâ Latvijas Bioloìiskâs

lauksaimniecîbas organizâciju apvienîba

organizç Tçjas dienu Dieva dârzâ -

Alûksnes rajona Malienas pagasta

zemnieku saimniecîbâ Ziemeïi;

· 12 jûlijâ Cçsîs notiek informatîvs

seminârs par ES KLP reformu;

· 12 jûlijâ Aizkrauklç notiek

Aizkraukles novada partnerîbas

sanâksme;

· 12 jûlijâ VBZU Priekuïu

selekcijas stacijâ notiek Lauka diena;

· 13 jûlijâ notiek Latvijas Zemnieku

federâcijas padomes un RLA sçde;

· 14 jûlijâ Latvijas Cukurbieðu

audzçtâju asociâcija Dobeles rajona

Bçrzes pagasta Miltiòos rîko informatîvu

seminâru cukurbieðu audzçtâjiem;

· 15 jûlijâ Briselç sanâk EK

padomdevçju darba grupa par lauku

attîstîbas jautâjumiem un darba grupa

par cukura nozares jautâjumiem;

· 15 jûlijâ notiek ZM reìionâlâ

lauksaimniecîbas konference LLU

MPS Vecauce

7 AGROPOLS / NR 13 /JÛLIJS, 2005

LATVIJA

MEÞA LIETAS

Pilnveidotas dabas

aizsardzîbas prasîbas meþa

apsaimniekoðanâ

Komentç Ieva Zadeika, Valsts meþa dienesta

Vides aizsardzîbas daïas vadîtâja vietniece

Ðâgada 21 maijâ tika pieòemti grozîjumi Ministru kabineta

Dabas aizsardzîbas noteikumos meþa apsaimniekoðanâ Tajos

ietvertâs normas ir spçkâ jau gandrîz pusotru mçnesi un

vairâkos aspektos ievçrojami pilnveido dabas aizsardzîbas

sistçmu meþa apsaimniekoðanâ, vienlaikus respektçjot arî

meþa îpaðnieku intereses Svarîgâkâs izmaiòas, kas bûtu

jâzina meþa îpaðniekam, ir ðâdas:

· noteikumu grozîjumos mainîts meþa apsaimniekoðanas

reþîms Baltijas jûras un Rîgas jûras lîèa piekrastes ierobeþotas

saimnieciskâs darbîbas joslâ, kur tagad atïautas nelielas

kailcirtes, izòemot prieþu tîraudzçs, kas aug sausâ

minerâlaugsnç Taèu jâatceras, ka galveno cirti ðajâ joslâ

atïauts veikt ierobeþotu laiku - tikai no 1 oktobra lîdz

februâra beigâm Nelielâs kailcirtes ðajâ joslâ nekaitçs jûras

piekrastei un ar to saistîtajâm vçrtîbâm, jo gar jûru - krastu

kâpu aizsargjoslâ, saglabâjas stingrâki saimnieciskâs darbîbas

ierobeþojumi Nelielâs kailcirtes aiz krastu kâpu aizsargjoslas

veicinâs sekmîgu meþa atjaunoðanos;

· reizç ar grozîjumu spçkâ stâðanos noteikumus papildina

metodika aizsargâjamâs zonas noteikðanai gar ûdeòiem Tâ

paredz, ka upçm un ezeriem, kuru aizsargjosla ir 50 m un

platâka, aizsargâjamo zonu nosaka no vietas, kur sâkas meþs,

bet ne tâlâk kâ 50 metru no vietas, no kuras mçra

aizsargjoslu platumu Tas nozîmç, ka îpaðniekiem, kuru meþs

atrodas lielâku ûdens objektu krastos, jâòem vçrâ, ka

aizsargâjamâ zona, kur aizliegta kailcirte, ðobrîd ir kïuvusi

platâka Turklât ðajâ joslâ noteikts galvenâs cirtes aizliegums

putnu vairoðanâs sezonâ - ik gadu no 15 aprîïa lîdz

30 jûnijam;

· grozîjumi pilnveidojuði dabas aizsardzîbas noteikumos

meþa apsaimniekoðanâ ietvertâs prasîbas attiecîbâ uz izlases

cirti, nosakot, ka teritorijâs, kur aizliegta kailcirte, koki

galvenajâ cirtç cçrtami pakâpeniski, meþaudzes pirmâ stâva

biezîbu saglabâjot ne mazâku kâ 0,4 Ðî norma nodroðinâs

apstâkïus, ka augoðâ meþaudze bûs vairâk izgaismota,

tâdçjâdi uzlabojot fotosintçzes procesu un augðanas

apstâkïus jaunajiem kociòiem Tiks arî saglabâts noteikts

skaits pieauguðu koku, vienlaikus dodot îpaðniekam iespçju

iegût koksnes resursus vçlâkajos periodos;

· grozîjumos precizçtas dabas aizsardzîbas prasîbas

attiecîbâ uz atstâjamajiem (ekoloìiskajiem) kokiem

galvenajâ un kopðanas cirtç Noteikts, ka vispirms jâizvçlas

resnâkie (koku caurmçrs lielâks par valdoðâs koku sugas

koku vidçjo caurmçru) ozoli, liepas, priedes, oði, gobas,

vîksnas un kïavas

Komentç Jânis Rozîtis, Pasaules dabas fonda

Meþa programmas vadîtâjs

Labi, ka likumdoðanas process Latvijâ ir atvçrts un

daþâdâm intereðu grupâm ir iespçja izteikt savu viedokli un

piedalîties jaunu normatîvo aktu izstrâdes procesâ Ne tikai

Latvijâ, bet arî pasaulç dabas aizsardzîba arvien vairâk tiek

aktualizçta, nepârtraukti attîstâs speciâlistu un dabas resursu

îpaðnieku zinâðanas, uzkrâjas pieredze un, visbeidzot,-

pilnveidojas izpratne Ðie ir tikai daþi no iemesliem, kâpçc arî

Latvijâ dabas aizsardzîbas likumdoðanas aktos ir

nepârtraukta mainîba Paralçli jâsaprot, ka dabas

aizsardzîbas normu izstrâde un ievieðana ir kompromisa cîòa

starp ekonomiskajâm, sociâlajâm interesçm un vides

aizsardzîbu Tâdçjâdi likumdoðanas prasîbas reizçm ir tâlu

no tâm, ko sâkotnçji iecerçjusi viena vai cita intereðu grupa,

kâ arî tâs nereti neviïus novirzâs no sâkotnçjâ mçría No

vienas puses, var piekrist viedoklim, ka meþsaimniecîba ir

nozare, kurâ tâs ilgâ aprites cikla dçï, iespçjams, vairâk nekâ

citâs tautsaimniecîbas nozarçs, nepiecieðama pastâvîga -

ilgtermiòâ nemainîga - darbîbas modeïa izstrâde un

uzturçðana Tomçr, jâatzîst, ka no dabas aizsardzîbas

viedokïa iepriekðçjâ darbîbâ pieïauto kïûdu atzîðana un

vçlme pilnveidot agrâk izstrâdâtâs un likumdoðanas aktos

ietvertâs prasîbas ir vçrtçjama pozitîvi Vçsturiski mûsu

meþsaimniecîbu ir pavadîjuðas mazâk vai vairâk kïûdainas

vadlînijas, tâpçc domâju, ka mums visiem jâmâcâs no

iepriekðçjâm un arî ðodienas kïûdâm un, nebaidoties no

izmaiòâm, jâdomâ, kâ arî no likumdoðanas puses uzlabot

meþa apsaimniekoðanu nâkotnç

Runâjot par pçdçjiem grozîjumiem dabas aizsardzîbas

noteikumos meþa apsaimniekoðanâ, vçlçtos uzsvçrt, lûk, ko

· Pirmkârt, vietâs, kur noteikts kailcirtes aizliegums,

izvirzîts slieksnis, lîdz kuram atïauta koku cirðana, tâdçjâdi

nevis aprakstot cirðanas modeli, kâ iepriekð, bet gan nosakot

normu, no kuras iestâjas aizliegums Ðâdi, manuprât, meþa

îpaðnieks pietiekami brîvi pats var noteikt sava meþa

îpaðuma apsaimniekoðanas modeli, cçrtamo koku izvçles

principus, ciktâl to atïauj galçjais - noteikumos definçtais

aizliegums

· Otrkârt, pozitîvi ir centieni pilnveidot prasîbas par

ekoloìisko koku atstâðanu galvenajâ cirtç un kopðanas cirtç,

kas, kâ liecina lîdzðinçjâ prakse, ir bijuðas nepilnîgas

Kopumâ domâju, ka noteikumos vçl joprojâm ir normas,

kas arî ar ðâbrîþa zinâðanâm un pieredzi par dabas

aizsardzîbu meþsaimniecîbâ ir diskutçjamas un

pilnveidojamas

Imanta Liepiòa zîmçjums

AGROPOLS / NR 13 /JÛLIJS, 2005 8

LATVIJA

POLITIKA UN ATBALSTS

Ziemeïkurzemes mazie uzòçmçji iesaka

Ilze Bûmane

Kâ informçjâm AgroPola

12 laidienâ, Dundagas pagasta

padomes un paðvaldîbu sadarbîbas

apvienîbas Ziemeïkurzeme sanâksmç,

ko rîkoja lauksaimnieki un mazie

uzòçmçji, izteikti priekðlikumi, kas ir

valsts iestâþu kompetencç

Viens no ieteikumiem: visdrîzâkâ

laikâ uzsâkt LEADER+ partnerîbas

programmas îstenoðanu Latvijâ un dot

skaidru, detalizçtu programmas

koncepciju

Komentç Zemkopîbas ministrijas

(ZM) Lauku attîstîbas departamenta

cilvçkresursu attîstîbas nodaïas

vecâkâ referente Andra Karlsone

Eiropas Savienîbas struktûrfondu

atbalsta pasâkumu Vietçjo rîcîbu

attîstîba (LEADER+ veida pasâkums)

sâksim îstenot tuvâkajâ laikâ Paðlaik ir

izstrâdâtas divas nacionâlâs

programmas: Prasmju iegûðana un

Integrçtas lauku attîstîbas izmçìinâjuma

stratçìijas

Lai uzsâktu îstenot pirmo minçto

programmu, konkursa kârtîbâ

izvçlçsimies organizâciju vai

organizâciju apvienîbu, kas spçj

nodroðinât atbilstoðu kompetenci un

pieredzi Ðî organizâcija veiks lauku

iedzîvotâju sagatavoðanu LEADER+

pieejai Tiks sniegts atbalsts lauku

iedzîvotâjiem kolektîvu iniciatîvas

grupu (vienotu intereðu pârstâvju

grupu) veidoðanai un vietçjâs rîcîbas

grupu (partnerîbas) veidoðanai, kuru

darbîbas pamatâ ir partnerattiecîbas

starp daþâdu intereðu pârstâvjiem -

valsts un paðvaldîbas iestâþu

pârstâvjiem, sociâlajiem (NVO) un

ekonomiskajiem partneriem

(uzòçmçjiem) Desmit spçcîgâkâs

vietçjâs rîcîbas grupas no minçtâs

programmas nâkamajâ gadâ varçs

saòemt nelielu atbalstu, lai izmçìinâtu

ieviest savas attîstîbas stratçìijas Tiks

atbalstîti mazi kopienu jeb iniciatîvu

grupu izstrâdâti projekti (maksimâlais

apmçrs Ls 5000), kas vçrsti uz

stratçìijâ izvirzîtajâm prioritârajâm

problçmâm Saikni starp vietçjo rîcîbas

grupas valdi, kopienâm jeb iniciatîvas

grupâm un pârçjiem interesentiem

nodroðinâs kopienu koordinatori

Plânots, ka organizâcija sâks darboties

ðâgada 3 ceturksnî Sâkotnçji tiks

veikti plaði informçðanas pasâkumi

visâ valstî

Otra programma, tâ gan paðlaik

diemþçl vçl nav apstiprinâta, sniegs

atbalstu piecâm vietçjâm rîcîbas

grupâm stratçìiju izmçìinâjumu

ievieðanai Organizâcija, kas darbosies

pirmajâ programmâ, izstrâdâs

vadlînijas, un konkursa kârtîbâ tiks

atlasîtas piecas spçcîgâkâs attîstîbas

stratçìijas Paðlaik jau ir vairâk nekâ

10 partnerîbu, kas oficiâli reìistrçjuðâs

un patstâvîgi gatavo savas stratçìijas

iestrâdes Tas nozîmç, ka visâm

grupâm bûs konkurss

Informâcija bûs pieejama arî ZM

mâjaslapâ, speciâli izveidotâ interneta

portâlâ, tâpat arî vietçjos plaðsaziòas

lîdzekïos

Nâkamie ieteikumi attiecas uz

mâjraþotâju darbîbu Latvijâ un

izmaiòâm Pârtikas likumâ

Apvienîba Ziemeïkurzeme iesaka: lai

veicinâtu mâjraþotâju darbîbu Latvijâ,

izmainît Pârtikas aprites likuma

4 panta (6) daïu ðâdâ redakcijâ:

"Pârtiku, kas raþota, pârstrâdâta vai

apstrâdâta raþotâja dzîves vietâ (mâjas

apstâkïos raþota pârtika), var izplatît

vietçjâ tirgû vai tieðâ tirdzniecîbâ,

ievçrojot higiçnas prasîbas pârtikas

raþoðanai, pârstrâdei vai apstrâdei"

Vienlaikus tiek lûgts informçt

raþotâjus, kas pârstrâdâ vai apstrâdâ

pârtiku mâjas apstâkïos, ka Eiropas

Komisija (EK) ðâgada maijâ ir

noraidîjusi Latvijas Ministru kabineta

(MK) sagatavoto mâjraþotâju

noteikumu projektu

Komentç ZM Veterinârâ un

pârtikas departamenta direktors

Viktors Grapmanis un ðî

departamenta direktora vietniece,

Pârtikas nodaïas vadîtâja Irçna Sviíe

"Priekðlikumi ir ïoti konkrçti," atzîst

V Grapmanis, "un varam paskaidrot:

ZM grozîjumus Ministru kabineta

(MK) noteikumiem, ko bija uzdots

izstrâdât mûsu departamentam, bijâm

sagatavojuði pçc ilgâm diskusijâm Tas

notika, pirms vçl bija nolemts izstrâdât

îpaðus MK noteikumus mâjraþotâjiem

Izveidojâm shçmu, kurâ tika ievçroti

gan Lauksaimnieku organizâciju

sadarbîbas padomes (LOSP), gan

raþotâju asociâciju viedokïi Bija runa

par daþâdiem pârtikas produktiem, tai

skaitâ - tradicionâlajiem, taèu mums

vajadzçja òemt vçrâ, ka ir tâ dçvçtâ

riska grupa: dzîvnieku izcelsmes

pârtikas produkti, kam noteikti

nepârprotami standarti, kurus nedrîkst

atstât paðplûsmai

Tâtad ZM mûsu departaments

sagatavoja mâjraþotâju MK

noteikumu galîgo variantu, lai nosûtîtu

to uz Briseli MK tika diskutçts par to,

vai Latvija var ðâdus noteikumus

pieòemt nacionâlâ lîmenî Bija divi

viedokïi: vai nu ðos noteikumus

pieòemam un strâdâjam saskaòâ ar

tiem, vai arî tie uzskatâmi par

tehniskajiem noteikumiem, kas

jâsaskaòo Eiropas Komisijâ (EK)

Ekonomikas ministrija pastâvçja uz

to, ka noteikumi jâsaskaòo EK

Projektu aizsûtîjâm uz Briseli ES

iestâdçm jâdod atbilde triju mçneðu

laikâ EK slçdziens bija noraidoðs

Mûsu projekta analîze ietvçra divas

daïas:

· pirmkârt, ES esoðâ likumdoðana ir

pietiekama, lai aptvertu arî mâjâs

raþotos produktus;

· otrkârt, bija kategorisks atzinums,

ka ar ðo projektu Latvija ierobeþo

brîvo preèu kustîbu ES valstîs, jo

mâjraþotâjiem jâizmanto vietçjâs

izejvielas

Galvenokârt bija runa par zivîm EK

mûs brîdinâja: ja turpinâsim palikt pie

sava, tas ir, ieviest ðos noteikumus, EK

patur tiesîbas vçrsties Eiropas tiesâ Ja

tas notiktu, mums bûtu grûti

aizstâvçties"

Irçna Sviíe: "Eiropas prasîba bija

ðâda: ja mçs izstrâdâtu jaunus

noteikumus, tie lîdz jûnijam jâizsûta

atkârtotai saskaòoðanai Tas nebija

iespçjams, tâpçc atbildçjâm EK, ka

mçs ðos mâjraþotâju noteikumus

apturam, jo no 2006 gada 1 janvâra

stâjas spçkâ ES Regula 852/2004,

kuras pielikuma 3 nodaïâ ir minçtas

vietas, kas atrodas privâtmâjâs, kurâs

raþo un no kurienes izplata pârtiku

Tâdçjâdi ðî regula sasaucas ar mûsu

domâtajiem MK noteikumiem

Uzsveram, ka atlaides pârtikas

higiçnas jautâjumos EK neparedz - ar

to mums jârçíinâs Ir daþi

formulçjumi, kas nerada îstu

skaidrîbu, piemçram, "iespçju

robeþâs", "saprâta robeþâs" un tml

Galvenais ir nosacîjums, lai telpas, kur

raþo pârtikas produktus, bûtu tîras,

sakârtotas un labâ stâvoklî Atlaides

9 AGROPOLS / NR 13 /JÛLIJS, 2005

LATVIJA

POLITIKA UN ATBALSTS

var attiekties uz infrastruktûru,

aprîkojumu

Tâtad grozîjumiem, ko iesaka

Ziemeïkurzemes sanâksmes dalîbnieki,

mçs varçtu piekrist Tie saskan ar ZM

sagatavotajiem grozîjumiem Pârtikas

likumâ Tas nozîmç: mums bija

jâtuvinâs noteikumiem, kas paredzçti

ES Regulâ 852/2004 Taèu - joprojâm

no EK nâk skaidrojumi par regulâm"

V Grapmanis: "Jâteic, ka paðai EK

par atseviðíiem formulçjumiem nav

vienota viedokïa, un tâpçc jaunajâm

ES dalîbvalstîm ir visgrûtâk Arî

Latvijai, jo bijâm pieraduði pie

striktiem lielumiem u c"

I Sviíe: "Pârtikas likums tiks atvçrts -

gan ðî, gan citu grozîjumu sakarâ

Tomçr nekas nenotiks âtrâk kâ rudenî,

kad pçc atvaïinâjuma Saeima atsâks

darbu"

V Grapmanis: "Juridiska nianse:

nacionâlâs likumdoðanas normas

nedrîkst atkârtot ES regulas Proti,

regula darbojas tieðâ veidâ Mçs

Latvijâ gribçjâm izdarît tâ, lai

mâjraþotâjiem bûtu çrtâk un vieglâk

strâdât - lai bûtu atseviðíi MK

noteikumi, kuros ietverts viss, kas

raþotâjam jâzina Izrâdâs, ES kârtîba ir

cita"

Sanâksmes dalîbnieki atgâdina:

jâinformç lauksaimniecîbas produktu

raþotâji, ka no 2006 gada 1 janvâra

zaudçs spçku MK noteikumi Nr 251

"Piena un piena produktu aprites

noteikumi"

Komentç ZM Veterinârâ un

pârtikas departamenta direktora

vietniece, Pârtikas nodaïas vadîtâja

Irçna Sviíe:

"Taèu tad stâsies spçkâ ES Regula

853/2004, kas nosaka specifiskâs

higiçnas prasîbas dzîvnieku izcelsmes

produktiem, tâtad arî piena

produktiem Tâdçjâdi ES Regula

852/2004 nosaka vispârçjos

noteikumos, bet Regula 853/2004

formulç specifiskâs prasîbas, proti,

abas regulas ir saistîtas un papildina

viena otru"

Jaunums konsultâciju sistçmâ - ES lietu speciâlisti

Marita Stahovska, ZM

Kâ zinâms, viena no trim ES

struktûrfondu nacionâlajâm

programmâm Zemkopîbas ministrijas

(ZM) pârziòâ ir Lauksaimnieku

konsultâciju un saimniecîbu

paplaðinâðanâs pakalpojumu dienestu

izveidoðana Ðâgada 9 maija Eiropas

Lauksaimniecîbas virzîbas un garantiju

fonda vadîbas komitejas sçdç tika

saskaòota ðî nacionâlâ programma un

tâs projekts Pçc saskaòoðanas ZM

izdeva rîkojumu par nacionâlâs

programmas ievieðanas uzsâkðanu

Paðlaik ZM izstrâdâ lîgumu, ko slçgs

ministrija, Lauku atbalsta dienests

(LAD) un finansçjuma saòçmçjs - SIA

Latvijas lauksaimniecîbas un izglîtîbas

konsultâciju centrs (LLKC) Lîgumâ

tiks noteiktas puðu tiesîbas un

pienâkumi, atskaitîðanâs sistçma,

finansçjuma pieðíirðanas kârtîba u c

jautâjumi LAD galvenais pienâkums

bûs kontrolçt finansçjuma

izmantoðanas atbilstîbu ES un

nacionâlajiem tiesîbu aktiem

Lîdztekus tam uzraudzîbu politiskâ

lîmenî veiks ZM, proti, tâ sekos, lai

Saimniecîbu konsultatîvâ sistçma tiktu

ieviesta atbilstoði ES tiesîbu aktiem un

Vienotajâ programmdokumenta

mçríiem ES Regula Nr 1782/2003

noteic, ka Latvijai jâizveido

Saimniecîbu konsultatîvâ pakalpojumu

sistçma lîdz 2007 gada 1 janvârim

Kas jauns ienâk konsultatîvajâ

sistçmâ

Ðî programma paredz izveidot

jaunas apakðvienîbas lîdzðinçjâ LLKC

struktûrâ Tas nozîmç, ka tiks pieòemti

darbâ konsultanti, kuri bûs

Imanta Liepiòa zîmçjums

specializçjuðies tieði jaunajos ES

tiesîbu aktos zemes un saimniecîbu

pârvaldîbâ Viòi konsultçs zemniekus

par Regulas Nr 1782/2003 3 un 4

pielikumâ uzskaitîtajâm regulâm un

direktîvâm, kas jau ðobrîd ir vai

nâkotnç bûs saistoðas visiem

zemniekiem

Protams, spçkâ paliek lîdzðinçjâ

LLKC konsultâciju kârtîba, bet ðie

speciâlisti strâdâs, lai skaidrotu tieði

zemes un saimniecîbu pârvaldîbas

prasîbas

Saskaòâ ar ðo programmu katrâ

rajonâ konsultâciju birojâ tiks

pieòemti darbâ trîs konsultanti un

viens ekonomists uz pusslodzi Katrs

konsultants konsultçs par konkrçtâm

zemes un saimniecîbu pârvaldîbas

prasîbâm:

· labiem lauksaimniecîbas un vides

apstâkïiem,

· agrovidi,

· dzîvnieku reìistrâcijas un augu

aizsardzîbas nosacîjumiem,

· pârtikas droðîbu,

· dzîvnieku labturîbu,

· veterinâro standartu ievieðanu,

· vides un dabas aizsardzîbu

Savukârt ekonomists atbildçs par

ekonomiski pamatotas saimniecîbu

konsultatîvâs sistçmas ievieðanu - viòð

sadarbîbâ ar attiecîgo konsultantu

izstrâdâs ekonomisko pamatojumu

saimniecîbas investîciju plânam Tas

nozîmç, ka abi darbinieki apmeklçs

saimniecîbu, iepazîsies ar to, noteiks,

kâdas neatbilstîbas ir pieïautas, utt

Pçc tam ekonomists ar konsultantu

izstrâdâs ekonomisko pamatojumu

AGROPOLS / NR 13 /JÛLIJS, 2005 10

LATVIJA

POLITIKA UN ATBALSTS

Programmai

pieðíirtais finansçjums

Kopçjais sabiedriskais finansçjums

ðai programmai ir aptuveni Ls 2,1 milj,

tajâ ES daïa veido Ls 1,6 milj, bet

valsts daïa - Ls 500 tûkst Finansçjums

paredzçts jaunâs konsultatîvâs

sistçmas izveidei, bet ne turpmâkai tâs

uzturçðanai

Nacionâlâ programma paredz kopumâ

pieòemt 91 konsultantu un

10 koordinçjoðos speciâlistus Programmas

ievieðanas laikâ konsultantu

atalgojums ir samçrots ar Latvijâ

pastâvoðo vidçjo darba samaksu Tas

tâdçï, ka konsultanti sâkotnçji tiks

apmâcîti, viòi praktizçsies demonstrçjumu

saimniecîbâs, dosies pieredzes

apmaiòas braucienâ uz ârzemçm Visus

apmâcîbu izdevumus segs ES un valsts

Programmas pirmie soïi

Plânots, ka augustâ tiks izsludinâti

amatu konkursi, lai atlasîtu un darbâ

pieòemtu konsultantus un

koordinçjoðos speciâlistus Paralçli

tam konsultantiem tiks aprîkota darba

vieta, iegâdâti datori, biroja mçbeles,

pieslçgts internets Savukârt ZM un

LAD uzraudzîs ðîs programmas

ievieðanas gaitu - apmeklçs rajonu

birojus, lai pârliecinâtos, kâ notiek

biroju iekârtoðana, kâ tiek pieòemti

darbinieki, utt Ðim mçríim ZM

izveidos uzraudzîbas grupu, kas îpaðu

uzmanîbu pievçrsîs konsultantu

apmâcîbai, mâcîbu materiâlu kvalitâtei

un saturam, jo ðiem materiâliem jâbût

vçrstiem uz ES tiesîbu aktos noteikto

pârvaldîbas prasîbu ievieðanu Tâlab

ðajâ grupâ iesaistîs arî Vides ministrijas

un Lauksaimniecîbas datu centra

speciâlistus

Ko iegûs lauku saimnieki

ZM îpaðu uzmanîbu pievçrsîs tam,

lai programma tiktu ieviesta atbilstoði

lauksaimniecîbas un lauku attîstîbas

politikai un Vienotajâ programmdokumentâ

noteiktajâm prioritâtçm un

mçríiem Liela uzmanîba tiks pievçrsta

informâcijas apmaiòai un izplatîðanai

Ðim mçríim plânots rajonos rîkot

seminârus, kas bûs ðo 10 koordinçjoðo

LLKC speciâlistu pârziòâ

Koordinçjoðo speciâlistu pienâkums

bûs sekot lîdzi visai jaunâkajai

informâcijai par to, kas notiek ES, kas

mainâs un ir iecerçts nâkotnç

Paredzçts izdot arî îpaðus

informâcijas bukletus, jo svarîgi, lai ðî

informâcija nonâk lîdz zemniekam

Zemkopîbas ministrijas izstrâdâtâs ES SF nacionâlâs programmas

Nr Aktivitâte Ievieðanas 1 lîmeòa 2 lîmeòa SF finan- Struktûrkârtîba

starpniekinstitûcija starpniek- sçjuma fonds

institûcija saòçmçjs (SF)

4146 Lauksaimnieku konsultâciju un Nacionâlâ Zemkopîbas ministrija, Lauku LR ELVGF

saimniecîbu paplaðinâðanâs programma Marita Stahovska: 7027029, atbalsta Zemkopîbas

pakalpojumu dienestu izveidoðana maritastahovska@zmgovlv dienests ministrija

4147 Lauksaimnieku konsultâciju un Nacionâlâ Zemkopîbas ministrija, Lauku LR ELVGF

saimniecîbu paplaðinâðanâs programma Marita Stahovska: 7027029, atbalsta Zemkopîbas

pakalpojumu sniegðana maritastahovska@zmgovlv dienests ministrija

4161 Prasmju iegûðana Nacionâlâ Zemkopîbas ministrija, Lauku LR ELVGF

programma Andra Karlsone: 7027077, atbalsta Zemkopîbas

andrakarlsone@zmgovlv dienests ministrija;

vismaz 3

vietçjâs rîcîbas

grupas

(fiziskas

personas)

4162 Integrçtâs lauku attîstîbas Nacionâlâ Zemkopîbas ministrija, Lauku LR ELVGF

izmçìinâjuma stratçìijas programma Andra Karlsone: 7027077, atbalsta Zemkopîbas

andrakarlsone@zmgovlv dienests ministrija;

vismaz 3

vietçjâs rîcîbas

grupas

(fiziskas

personas)

4171 Atbalsts profesionâlajai izglîtîbai, Nacionâlâ Zemkopîbas ministrija, Lauku LR

uzlabojot lauksaimnieku, programma Indulis Âboliòð: 7027253, atbalsta Zemkopîbas

meþsaimnieku un pârçjo indulisabolins@zmgovlv dienests ministrija

lauksaimniecîbas un

meþsaimniecîbas darbîbâ un

pârveidç iesaistîto personu

profesionâlâs iemaòas un

kompetenci

11 AGROPOLS / NR 13 /JÛLIJS, 2005

LATVIJA

POLITIKA UN ATBALSTS

Zviedru eksperts par kûtsmçslu apsaimniekoðanu

Ïubova Tralmaka, ZM

Rîcîbas programma îpaði jutîgajâm

teritorijâm noteic zemniekiem jaunas

papildu prasîbas Vienas no grûtâk

izpildâmajâm prasîbâm ir saistîtas ar

kûtsmçslu apsaimniekoðanu

ZM projekta pieteikums

Zviedrijas fondâ

Zemkopîbas ministrija (ZM) Zviedrijas

îstermiòa konsultantu tehniskâs

palîdzîbas fondâ iesniedza projekta

pieteikumu Stratçìiskâ dokumenta

izstrâde kûtsmçslu apsaimniekoðanai

saimniecîbas un reìionâlâ lîmenî îpaði

jutîgajâs teritorijâs Projekts tika

akceptçts, un no 12 lîdz 24 aprîlim

Zemkopîbas ministrijâ strâdâja eksperts

no Zviedrijas Jorans Karlsons

Ekspertam, Zviedrijas Lauksaimniecîbas

un vides institûta (Upsalâ)

ilggadçjam darbiniekam, ir liela

starptautiska pieredze Jorans Karlsons

ir strâdâjis par ekspertu daudzâs

valstîs Ðobrîd viòð Pasaules Bankas

finansçtajos projektos tiek pieaicinâts

konsultçt un vçrtçt kûtsmçslu

apsaimniekoðanas jautâjumus

Mûsu projekta mçríis bija -

pamatojoties uz esoðo situâciju

kûtsmçslu apsaimniekoðanâ îpaði

jutîgajâs teritorijâs, izstrâdât

stratçìisko dokumentu, kas palîdzçtu

konsultantiem un zemniekiem pildît

Nitrâtu direktîvas prasîbas Tika

apmeklçtas seðas daþâda lieluma piena

lopkopîbas saimniecîbas, lai novçrtçtu,

kâdâ stâvoklî ir kûtsmçslu krâtuves, kâ

tiek apsaimniekoti kûtsmçsli un vai

tiek pildîtas Rîcîbas programmas

prasîbas attiecîbâ uz kûtsmçsliem

Eksperta secinâjumi piena

lopkopîbas saimniecîbâs

Projekta rezultâti parâdîja, ka èetros

îpaði jutîgâs teritorijas rajonos -

Bauskas, Jelgavas, Dobeles un Rîgas -

apmçram 94% piena lopkopîbas

saimniecîbu ir 11 un mazâk dzîvnieku

vienîbu Ðis fakts norâda uz to, ka

nepiecieðams izstrâdât îpaðas prasîbas

arî ðâda lieluma saimniecîbâm, turklât

jârod atbalsts, lai tâs spçtu izbûvçt un

sakârtot kûtsmçslu uzglabâðanas vietas

un tehniski pareizi tos izkliedçt

Latvijâ piena lopkopîbas saimniecîbâs

kûtsmçsli tiek uzglabâti kâ

pakaiðu kûtsmçsli vai arî kâ pusðíidrie,

kas sareþìî uzglabâðanu un izkliedi

Jâatgâdina, ka mûsdienâs tâds uzglabâðanas

veids kâ pusðíidrie kûtsmçsli

citâs valstîs nav populârs, jo nav

tehnikas to efektîvai izkliedei un

iestrâdei

Ïoti svarîgi ir pârliecinât zemniekus

par kûtsmçslu nozîmi kâ barîbas

elementu avotu, kâ arî par nepiecieðamîbu

ievçrot vides prasîbas Informâcija,

zinâðanas, pçtîjumi un demonstrçjumi

par efektîvu kûtsmçslu lietoðanu, kâ arî

vides risku, var mainît zemnieku

attieksmi pret to apsaimniekoðanu

Izskaidroðanas un apmâcîbu pasâkumus

vajadzçtu organizçt zemnieku

konsultâciju centriem

Reìionâlo vides pârvalþu inspektoriem,

kuriem uzdota zemnieku

saimniecîbu kontrole, ir grûti novçrtçt,

vai prasîbas tiek ievçrotas Proti, viòi

iepriekð ðâdas pârbaudes nav veikuði,

tâpçc abu ministriju (ZM un Vides -

red) sadarbîba nâks par labu

zemniekam un ieviesîs ðajâ procesâ

skaidrîbu

Kâ secinâjumus iestrâdât

normatîvajos aktos

Projekta secinâjumi un ieteikumi

Latvijas normatîvajos aktos noteikti

jâiestrâdâ prasîbas par pusðíidro

kûtsmçslu uzglabâðanu un

apsaimniekoðanu, jo pagaidâm tâds

uzglabâðanas veids ir visai izplatîts

Viena no problçmâm, kas zemniekam

sareþìî nosacîjumu izpildi par

vides prasîbâm atbilstoðu kûtsmçslu

krâtuves izbûvi, ir bûvinþenieru

trûkums tieði ðajâ bûvniecîbâ, kâ arî

pakalpojuma izmaksu sadârdzinâðanâs

Tâ ir saistîta ar bûvnieku un raþotâju

vçlmi îsâ laikâ gût ievçrojamu peïòu,

kas kavç ðî procesa attîstîbu

Veidojot pârsegu vircas vai ðíidro

mçslu krâtuvçm, tomçr nevajadzçtu

atteikties no domas par jumta izbûvi,

lai gan tâ darbus sadârdzina Taèu

lielâm krâtuvçm ðâds uzlabojums

ilgâkâ periodâ atmaksâjas Bûvçt

jumtu nav obligâta prasîba, bet tikai

ieteikums

ZM sadarbîbâ ar Lauku konsultâciju

un izglîtîbas centru (LLKC) vajadzçtu

izstrâdât tehniskas rekomendâcijas, lai

atvieglotu zemniekiem prasîbu izpildi

par kûtsmçslu krâtuvju ietilpîbu,

konstrukciju, kâ arî pârsegu veidiem

Lietojot kûtsmçslu izkliedç

lîdzðinçjo tehniku, nav iespçjams

novçrtçt, cik daudz un cik efektîvi

kûtsmçsli tiek iestrâdâti augsnç

Zviedrijas pieredze liecina, ka

mûsdienîgu, dârgu tehniku ekonomiski

izdevîgi ir izmantot tâm

saimniecîbâm, kas spçj kooperçties

ZM, savukârt, vajadzçtu rîkot vairâk

informatîvos un demonstrçjuma

pasâkumus zemniekiem par

jaunâkajâm tehnoloìijâm kûtsmçslu

apsaimniekoðanâ

Eksperta ieteikums -

izdot rokasgrâmatu zemniekiem

Zviedrijas eksperts Jorans Karlsons

uzskata, ka aizlieguma periods

kûtsmçslu izkliedei reìionâ, kurâ

atrodas îpaði jutîgâs teritorijas, ir par

garu - kâ zinâms, tas noteikts no

15 novembra lîdz 1 aprîlim

(Informâcijai: ir sagatavoti grozîjumi

Ministru kabineta noteikumiem

Nr 531, un aizlieguma periods

kûtsmçslu izkliedei îpaði jutîgajâs

teritorijâs ir paredzçts tâds pats kâ visâ

Latvijas teritorijâ - no 15 decembra

lîdz 1 aprîlim) Protams, visi pârçjie

aizliegumi par kûtsmçslu izkliedi, kas

noteikti Rîcîbas programmâ, ir

nepiecieðami un pildâmi

Pçc eksperta domâm, svarîgi bûtu

sagatavot rokasgrâmatu zemniekiem

par kûtsmçslu apsaimniekoðanu,

iekïaujot visus ðî tehnoloìiskâ procesa

posmus

Stratçìiskâ dokumenta saturs

Izstrâdâtajâ Stratçìiskajâ dokumentâ

ir ðâda informâcija

1 Kûtsmçslu apsaimniekoðana

saimniecîbâ

Ðajâ sadaïâ apskatîti jautâjumi par

kûtsmçslu nozîmi kâ barîbas elementu

avotu, un noskaidrots, kâda veida

zudumi rodas, tos neatbilstoði apsaimniekojot

Videi draudzîgas kûtsmçslu

apsaimniekoðanas sistçmas radîðanai

nepiecieðami lieli ieguldîjumi un

atbalsts zemniekiem

Ja zemnieks nepilda noteiktâs vides

prasîbas, tad piemçrojams princips

piesâròotâjs maksâ, un vienlaikus

zemnieks nesaòem atbalstu Turklât -

var tikt apturçta saimniecîbas darbîba

Lai Latvijâ saraþoto produkciju

varçtu eksportçt, ES prasîbu

AGROPOLS / NR 13 /JÛLIJS, 2005 12

LATVIJA

POLITIKA UN ATBALSTS

ievçroðana ir obligâta Vides prasîbu

ievçroðana nodroðina lauksaimniecîbas

dzîvnieku turçðanas apstâkïu

uzlaboðanu, kas, protams, ir to

veselîbas priekðnoteikums

2 Kas ir kûtsmçsli

Ðajâ sadaïâ dots skaidrojums par

kûtsmçslu sastâvu un barîbas elementu

saturu tajos, kâ arî par to, cik lieli

zudumi rodas daþâda veida kûtsmçslu

raþoðanâ, uzglabâðanâ un izkliedç

Tâpat raksturota gadalaiku un daþâdu

apstâkïu savstarpçjâ ietekme un laiks,

kad vçlams izkliedçt kûtsmçslus

3 Rîcîbas programmas îpaði jutîgajâm

teritorijâm analîze un tâs vçrtçjums

Ðajâ sadaïâ novçrtçta Rîcîbas

programma pçc ðâda principa: prasîbas,

kas iestrâdâtas programmâ, komentâri,

atbildîgâs iestâdes par prasîbu izstrâdi

un kontroli, prasîbu kontrole

Komentâri: kûtsmçslu uzglabâðanas

laiks, kas noteikts îpaði jutîgajâs

teritorijâs, ir pieòemams un atbilstoðs

Latvijas klimatiskajiem apstâkïiem

Rîcîbas programmâ nav noteiktas

prasîbas fermâm, kurâs tiek saraþoti

pusðíidrie kûtsmçsli

Turpat ir formula, ar kuras palîdzîbu

var aprçíinât saraþoto kûtsmçslu

daudzumu, òemot vçrâ daþâdus

apstâkïus Ðis aprçíins nepiecieðams,

projektçjot krâtuves ietilpîbu, lai:

· izpildîtu normatîvu prasîbas par

krâtuves ietilpîbu;

· noteiktu, vai dzîvnieku skaits

atbilst reâlajam dzîvnieku skaitam;

· noteiktu, vai kûtsmçslu krâtuves

ietilpîba ir pietiekoða, un vai pavasarî

nebûs noplûdes

Izvçloties vietu krâtuvei, jâraugâs,

lai tâ bûtu pietiekamâ attâlumâ no

ûdenstecçm, ûdenstilpçm un dzeramâ

ûdens òemðanas vietâm Tâdçjâdi

bojâjumu gadîjumâ ðie objekti tiktu

pasargâti no piesâròojuma

Eksperts atzîmç, ka jaunâs prasîbas

kûtsmçslu krâtuvçm radîjuðas papildu

pasâkumu nepiecieðamîbu

4 Kûtsmçslu krâtuvju pârsegs

Rîcîbas programmâ nav minçts,

kâda veida pârsegs ir pieòemams,

tâpçc jâizstrâdâ ieteikumi, kâds

pârsegs nodroðinâs prasîbu izpildi

Taèu pârsegs ir nepiecieðams, jo vircai

ir augsta pH vçrtîba, un amonjaks

strauji iztvaiko

5 Kûtsmçslu izkliede

Latvijâ izmantojamâ izkliedes

tehnika nedod iespçju aprçíinât

izkliedçto kûtsmçslu daudzumu

Aprçíini ir neprecîzi, un tâpçc

izkontrolçt, cik daudz nonâk uz lauka,

ir grûti Turpretî, izkliedçjot ar

modernâm lauksaimniecîbas maðînâm,

iespçjams noteikt iestrâdâto kûtsmçslu

daudzumu Rîcîbas programma

nosaka, cik pieïaujamâ slâpekïa ik

gadu (lîdz 2008 g) var iestrâdât uz

vienu hektâru: tie ir 210 kg

Kontrolçt ðo pasâkumu ðobrîd ir

neiespçjami

6 Kûtsmçslu izkliedes aizlieguma

periodi

Ðajâ sadaïâ salîdzinâti izkliedes

periodi Latvijâ un Zviedrijâ, norâdot,

ka Latvijâ kûtsmçslu aizlieguma

periods îpaði jutîgajâ teritorijâ noteikts

par garu un, kâ jau minçts iepriekð, tas

tiks mainîts

Zemniekam ir jâizskaidro, kâpçc

prasîbas kûtsmçslu izkliedei nepiecieðams

ievçrot

Vides inspektoriem ðo pasâkumu

kontrolçt ir grûti, tâpçc to ievçroðana

lielâ mçrâ ir atkarîga no zemnieka

attieksmes

7 Kûtsmçslu izkliedes tehnoloìijas,

iestrâdes laiks un darba organizâcija

Ðiem pasâkumiem vçl nepiecieðams

izstrâdât rekomendâcijas

8 Secinâjumi, kas raduðies, apsekojot

piena lopkopîbas saimniecîbas

Maza un vidçja lieluma saimniecîbâm

grûtîbas sagâdâ kûtsmçslu izkliedes

aizlieguma perioda ievçroðana, jo nav

krâtuves, kas nodroðinâtu uzglabâðanu,

un tâpçc kûtsmçsli tiek izkliedçti

neatïautâ laikâ Lielajâm saimniecîbâm,

kas saraþo daudz kûtsmçslu, nepiecieðams

garâks izkliedes periods

Svarîgs pasâkums - zemnieku

izglîtoðana par kûtsmçslu efektîvu

izmantoðanu

Lai mazie zemnieki varçtu izpildît

prasîbas par pakaiðu kûtsmçslu

iestrâdi 24 stundu un ðíidro mçslu

iestrâdi 12 stundu laikâ, ir jâslçdz

lîgumi par tehnikas izmantoðanu ar

saimniecîbâm, kurâm ðâda tehnika ir,

vai jâveido kooperatîvâs sabiedrîbas

Ðajâ dokumentâ dots arî kûtsmçslu

iestrâdes tehnoloìiju apraksts

Galvenie secinâjumi

1 Rîcîbas programmas prasîbas

nosaka attieksmes maiòu kûtsmçslu

apsaimniekoðanâ

2 Vides inspektoriem ir grûtîbas

izkontrolçt prasîbu izpildi

3 Atbalsta pasâkumi veicinâs vides

prasîbu ievçroðanu

4 Zemnieku izglîtoðana un

pârliecinâðana ir ïoti efektîvs

pasâkums, kas dod rezultâtus

5 Liels mazo saimniecîbu îpatsvars

sareþìîs Rîcîbas programmas prasîbu

izpildi îpaði jutîgajâs teritorijâs

6 Informâcija par mûsdienu

tehnoloìijâm, iespçjams, mainîs

zemnieku attieksmi pret kûtsmçslu

apsaimniekoðanu

7 Latvijâ pieòemtos kûtsmçslu

pagaidu normatîvus nepiecieðams

pilnveidot

8 Jâizstrâdâ rekomendâcijas kûtsmçslu

krâtuvju izbûvei un apsaimniekoðanai

9 Svarîgi ir informçt un izglîtot

zemniekus par izkliedes periodu un

iestrâdes tehnoloìiju ievçroðanu

Stratçìiskâ dokumenta pielikumi

1 Vârdnîca, kurâ iekïauti daþâdu

kûtsmçslu raksturojumi, atbilstoði

starptautiskiem skaidrojumiem

2 Pieejamâs tehnoloìijas kûtsmçslu

uzglabâðanai un izkliedei, kurâ ir

iekïautas rekomendâcijas par:

· krâtuves izvietojumu saimniecîbas

teritorijâ;

· pârsegu veidiem ðíidro mçslu un

vircas krâtuvçm;

· kûtsmçslu izkliedes tehnoloìijâm;

· augsnes apstâkïu ietekmi uz

izkliedi;

· izkliedçtâju veidiem

3 Saimniecîbu apmeklçjumu

rezultâti

4 Pielikumâ ietilpst tabulas par

apmeklçto saimniecîbu raksturojumu:

lauksaimniecîbas dzîvnieku skaitu,

turçðanas veidu, kûtsmçslu

uzglabâðanas veidu, pieejamâm

tehnoloìijâm, izkliedes veidiem,

kûtsmçslu krâtuvju ietilpîbu Rîcîbas

programmas prasîbu izpildei, kâ arî

Rîcîbas programmas prasîbu izpildes

novçrtçjums attiecîgajâ saimniecîbâ

Eksperta komentâri par Rîcîbas

programmas prasîbu izpildi

Stratçìiskais dokuments ir

sagatavots angïu valodâ, tâpçc ZM

apòemas ðo dokumentu iztulkot, lai tas

bûtu pieejams gan konsultantiem, gan

arî zemniekiem

13 AGROPOLS / NR 13 /JÛLIJS, 2005

LATVIJA

APAÏI PAR STÛRAINO

Pagasta konsultants - izredzçtais vai izsûtâmais

AgroPola apaïais galds kopâ ar rajonu lauksaimnieku apvienîbu (RLA) vadîtâjiem, pagastu konsultantiem,

Zemkopîbas ministrijas (ZM), Latvijas Paðvaldîbu savienîbas, SIA Latvijas Lauku konsultâciju un izglîtîbas

centrs (LLKC), Lauksaimnieku organizâciju sadarbîbas padomes (LOSP) speciâlistiem

Rûta Bierande, Ilze Bûmane

Sarunâ piedalâs:

• Òina Rakstiòa - ZM, Lauku attîstîbas departamenta direktore,

• Sniedze Sproìe - Latvijas Paðvaldîbu savienîba, sabiedrisko attiecîbu daïas vadîtâja,

• Austris Kristapsons - Talsu rajona Dundagas pagasta padomes priekðsçdçtâja vietnieks,

• Mârtiòð Cimermanis - LLKC, direktors,

• Edgars Linde - LLKC, direktora vietnieks lauku attîstîbas jautâjumos,

• Rita Sîle - LOSP, valdes locekle,

• Ârija Jerumane - Liepâjas RLA vadîtâja,

• Larisa Gerasimova - Valmieras RLA vadîtâja,

• Guntars Melnis - Daugavpils RLA vadîtâjs

Sarunu vada LVAEI direktors Andris Miglavs

Amata pienâkums - lauku

attîstîba Konkrçts vai

izplûdis

A Miglavs: - Izpratne par to, kas ir

pagasta konsultanti, ir diezgan daþâda

Turklât pagasta konsultanti patlaban ir

visu valsti aptveroða sistçma, nevis

viens atseviðís konsultants kâdâ

pagastâ

Tâdçï bûtu vçrts noskaidrot, ar ko

var rçíinâties, runâjot par pagasta

konsultantiem, kam viòi ir domâti, kas

viòiem var lûgt padomu, kam un vai

par to jâmaksâ, vai ðis padoms bûs

sniegts ar pilnu atbildîbu u c lîdzîgi

jautâjumi

ZM+LPS+LLKC+LOSP

ZM

Nauda ar mçríi

Paðvaldîba

LLKC

speciâlists

Vienlaikus kâdai valsts iestâdei var

ðíist, ka tâ var lûgt pagastu

konsultantiem apkopot kâdu

informâciju, lai gan viòiem nemaz nav

nepiecieðamâs informatîvâs bâzes

Un - kam îsti pagasta konsultanti

kalpo: saimniekiem, zemniekiem,

uzòçmçjiem vai lauku iedzîvotâjiem,

kas viòiem nemaksâ, vai

paðvaldîbâm, kurâs tie strâdâ, vai

Latvijas Lauku konsultâciju un

izglîtîbas centram (LLKC), caur

kuriem viòiem maksâ algu, vai arî

valstij, no kuras budþeta ðî alga tiek

maksâta Par ðiem jautâjumiem,

mçìinot rast savstarpçju izpratni,

mums vajadzçtu ðodien runât Lai

skaidrîba bûtu paðiem, kâ arî

AgroPola lasîtâjiem

Tâtad - kâpçc ir vajadzîgi pagasta

konsultanti un kam viòi kalpo Kas var

cerçt uz pagasta konsultanta padomu

Mçìinâsim vispirms noskaidrot to

S Sproìe: - Vispirms gribu precizçt

Apzîmçjums pagasta konsultants nebûs

precîzs Jo ðo cilvçku amata

nosaukums patiesîbâ ir - paðvaldîbu

speciâlisti lauku attîstîbas veicinâðanai

Tas tâdçï, lai viòi nejuktu ar LLKC

darbiniekiem, kuri tieðâm nodarbojas

ar konsultçðanu

Doma bija, ka ðos speciâlistus algo

no diviem avotiem - no valsts un arî no

paðvaldîbas budþeta, jo darba vietas

uzturçðana ir paðvaldîbas atbildîba,

turklât daïa paðvaldîbu viòiem par

darbu arî piemaksâ Un dara to tâdçï,

lai ðie speciâlisti veicinâtu attîstîbu un

informçtu, kas ir viòu primârais

uzdevums

A Miglavs: - Man jau ðíiet, ka

amata nosaukumâ neviens piecus

vârdus nelieto

S Sproìe: - Tajâ paðâ laikâ ðie pieci

vârdi izsaka veicamâ darba bûtîbu -

viòi nedublç LLKC konsultantu

darbîbu

A Miglavs: - Tâtad nosaukums

pagasta konsultants pârlieku precîzi

neatbilst darâmâ darba un amata

bûtîbai

S Sproìe: - Jâ

A Miglavs: - Vai bûtu nepiecieðams

cits un ïoti precîzs apzîmçjums, kas

tautâ varçtu izplatîties

A Kristapsons: - Paðreizçjais garais

nosaukums ir par sareþìîtu Bet îsais -

pagasta konsultants - cilvçku vidû jau ir

iedzîvojies un pieòemts Tâ mainîðana

varçtu radît samulsumu un sajukumu

R Sîle: - Tas tieðâm tautâ jau ir

iegâjies, tagad to mainît ir par vçlu

A Miglavs: - Tâtad - pagasta

konsultants

Visi (cits caur citu): - Jâ!

E Linde: - Lîgumâ ar LLKC ir

teikts: konsultants lauku attîstîbas

jautâjumos Lîgums izriet no subsîdiju

nolikuma jeb Ministru kabineta (MK)

noteikumiem - kâ tur definçts un kâ ir

pârçjâ dokumentâcijâ, tâ tiek rakstîts

arî lîgumâ Visâdâ ziòâ ðâdu amata

nosaukumu rakstâm dokumentos, ko

dodam paðvaldîbâm Kâ nosaukums

AGROPOLS / NR 13 /JÛLIJS, 2005 14

LATVIJA

APAÏI PAR STÛRAINO

pârveidojas tâlâk - tâ jau ir paðvaldîbas

kompetence

Taèu vçlos uzmanîbu pievçrst nevis

vârdu konsultants un speciâlists

atðíirîbâm, bet gan akcentçt vârdus -

lauku attîstîbas Nevis lauksaimniecîbas

speciâlists vai konsultants, kas laukos

tomçr ir svarîgâkâ un dominçjoðâ

nozare, bet gan - lauku attîstîbas

S Sproìe: - Tomçr no ðî speciâlista

nevar gaidît, ka viòð pildîs tâs paðas

funkcijas, ko pilda LLKC konsultanti

Balsts zemniekam,

uzòçmçjam un

mâjsaimniekam

S Sproìe: - Ðis cilvçks noteikti ir

speciâlists, kas sadarbojas ar

iedzîvotâjiem Turklât nevis ar tiem

daþiem, kas jau ir atraduði savu niðu un

prot izmantot daþâdus finansçðanas

avotus uzòçmçjdarbîbai, bet gan ar

tiem, kuri vçl dzîvo un arî turpmâk grib

dzîvot laukos, lai arî nav savu vietu

atraduði

Ò Rakstiòa: - Bet pagasta konsultanti

taèu nedzîs prom arî uzòçmçjus!

S Sproìe: - Protams, nedzîs

A Miglavs: - Tâtad viòð ir pagasta

konsultants Un, ja uzsveram: lauku

attîstîbas veicinâðanai - tâtad plaðâk

nekâ tikai lauksaimniecîbai Bet es

gribçtu atgriezties pie precizçjoða

jautâjuma Vai lauksaimniecîbas

nozare ir ðâ konsultanta kompetencç,

vai tomçr ne Vai arî viòð nodarbojas

ar pilnîgi visu citu, kas attîsta laukus,

izòemot lauksaimniecîbu

S Sproìe: - Arî ar lauksaimniecîbu

G Melnis: - Lauki bez lauksaimniecîbas

nemaz nav iedomâjami

R Sîle: - Lauksaimniecîba ir lauku

attîstîbas neatòemama sastâvdaïa, un

tâdçï lauksaimniecîba ir ðî konsultanta

kompetence

A Miglavs: - Labi Konsultanta

kompetence aptver gan lauksaimniecîbu,

gan arî ârpus lauksaimniecîbas

notiekoðâs laukus

attîstoðâs darbîbas

Nâkamais jautâjums: vai konsultants

sniegs ieteikumus lauku uzòçmçjam

un/vai topoðajam uzòçmçjam, vai

vienkârði - lauku iedzîvotâjam

S Sproìe: - Gan - gan

R Sîle: - Ðis jautâjums domâts tîri

teorçtisks, vai arî, raugoties no

praktiskâs darbîbas viedokïa

A Miglavs: - Sâksim ar to,- kâ tam

vajadzçtu notikt Kâda doma bija, ðo

amatu veidojot

Ò Rakstiòa: - Konsultâcija katram

iedzîvotâjam, piemçram, palîdzîba

platîbmaksâjumu dokumentu

kârtoðanâ Ðâds cilvçks, iespçjams,

nekad nebûs uzòçmçjs, bet viòam ir

zeme un papîru naudas saòemðanai

uzrakstît vajag Tâtad - katram lauku

iedzîvotâjam

R Sîle: - Ja mçs jebkuru atbalsta

saòçmçju uzskatâm par uzòçmçju, bet

potenciâlu atbalsta saòçmçju - par

potenciâlu uzòçmçju, tad, protams, ka

padomi jâsniedz jebkuram uzòçmçjam

un lauku iedzîvotâjam

A Miglavs: - Ja esmu pareizi

sapratis no visa iepriekð teiktâ, tad -

cerçt saòemt palîdzîbu vai padomu no

ðî konsultanta var cilvçki, kas vai nu

veido, vai ir izveidojuði savu biznesu,

vai arî ir valsts atbalsta programmu

saòçmçji Vai tâ Vienkârðs

mâjsaimnieks

Visi (cits caur citu): - Arî!

Mâjsaimnieks - arî!

A Miglavs: - Ahâ! Tad man ir tâds

kautrîgs jautâjums: kâda rakstura

konsultâcijas un padomus var cerçt

saòemt vienkârðs mâjsaimnieks

A Kristapsons: - Piemçram,

uzzinât, kas sniedz tehnikas

pakalpojumus

S Sproìe: - Es gribu iznomât savu

zemi - vai kâds vçlas to nomât un

apstrâdât Arî tâdu padomu

A Miglavs: - Precîzâk tomçr bûtu

teikt nevis mâjsaimnieks, bet gan -

saimnieciskâs darbîbas veicçjs

S Sniedze: - Arî mâjsaimnieks var

aiziet noskaidrot kâdu jautâjumu!

R Sîle: - Jebkurð - arî ugunsdzçsçjs un

skolotâjs var pavaicât viòu interesçjoðu

jautâjumu par lauksaimniecîbu un lauku

attîstîbu Kâdçï ne

Konsultanta darba apmaksa

Pakalpojumu lietas

A Miglavs: - Labi! Auditorija -

visplaðâkâ Pagastâ dzîvo trîs tûkstoði

cilvçku Pusotrs tûkstotis no viòiem ir

pieauguðie un darbspçjîgie

iedzîvotâji, no kuriem jebkurð var

atnâkt un teikt: "Mani interesç tas un

tas Kurp man doties" Kas pagasta

konsultantam par ðîs informâcijas

sniegðanu maksâ

G Melnis: - Skatoties, kas ðo

iedzîvotâju interesç Ja viòð vçlas

uzrakstît projektu, piemçram

A Miglavs: - Tas ir tieði tas, ko es

vçlos noskaidrot! Kas finansç ðâ

konsultanta darbu

G Melnis: - Ðâdâ gadîjumâ maksâ

pasûtîtâjs Ja konsultants sniedz

informâciju,- ðo darba daïu apmaksâ

paðvaldîba Bet, ja ir runa, piemçram,

par lauku bloka kartes aizpildîðanu,

par atbalsta projekta uzrakstîðanu, kas

vajadzîgs iedzîvotâjam, ðajâ gadîjumâ -

pasûtîtâjam, tad ðis iedzîvotâjs/pasûtîtâjs

konkrçto darbu apmaksâ

A Miglavs: - Tâtad pagasta

konsultanta finansçðana ir dalîta

G Melnis: - Nepârprotami!

A Miglavs: - Ir maksas pakalpojumi,

ir arî konkrçts informâcijas kopums,

ko iedzîvotâjs var saòemt bez maksas

Vai ðâda pakete Vai tâ kaut kur

definçta

G Melnis: - Jâ, subsîdiju nolikumâ

A Miglavs: - Vai jûs daþos vârdos

varçtu pateikt, par kurâm

konsultâcijâm lauku iedzîvotâjam

nebûs pagasta konsultantam jâmaksâ

S Sproìe: - Tie ir pienâkumi, kas

ierakstîti darba lîgumâ Pirmais -

informâcijas sniegðana lauku

iedzîvotâjiem par iespçjâm dabût ES

un nacionâlo atbalstu - to sagatavo

LLKC un izplata savâs ikmçneða

informâcijas dienâs, kas paredzçtas un

tiek rîkotas îpaði pagasta

konsultantiem Ðo informâciju pagasta

konsultanti izplata tâlâk savos

pagastos, novados u tml

E Linde: - Reizi mçnesî tiek izdots

informatîvs izdevums Lauku Lapa To

informâcijas dienâ izdalâm visiem

konsultantiem Aktuâlo informâciju

papildus nododam arî mutvârdos -

parasti pçc LLKC biroju vadîtâju

sanâksmes

G Melnis: - Operatîvâ informâcija,

kas nâk no Zemkopîbas ministrijas

(ZM), Lauksaimnieku organizâciju

sadarbîbas padomes (LOSP) un

LLKC, parasti pa e-pastu, rajona

lauksaimnieku apvienîbâ (RLA) tiek

saòemta ïoti âtri Tad informâcija

momentâni tiek izsûtîta visâm

paðvaldîbâm Vismaz Daugavpils

rajonâ tâ ir Jebkurð konsultants var

saòemt operatîvo informâciju, ja

viòam ir pieejams internets Un to

varçtu saukt par otro izplatîðanas

kanâlu

Ò Rakstiòa: - Ja cilvçks saòem visu

informâciju, kas viòam pieejama un arî

îpaði adresçta, tad îsâ laikâ viòð uzkrâj

pietiekami lielu bagâþu, lai varçtu

sekmîgi strâdât

A Miglavs: - Tâtad pagasta

iedzîvotâjs var cerçt uz bezmaksas

15 AGROPOLS / NR 13 /JÛLIJS, 2005

LATVIJA

APAÏI PAR STÛRAINO

informâciju Vai tas ir viss, kas lauku

cilvçkam pieejams bez maksas

R Sîle: - Tas ir ïoti daudz!

S Sproìe: - Bet tas tomçr nav viss

Vçl ir daþi obligâti pienâkumi, kâ

paredz pirmais darba lîguma punkts

Viòiem jânodroðina atgriezeniskâ

saite - jâvâc informâcija no lauku

cilvçkiem un jâsniedz tâ paðvaldîbai,

kâ arî jâsniedz pârskats, cik daudz

seminâru noorganizçts pagastâ, cik un

kâdi konsultanti aicinâti u tml Tâ ir

informâcijas apmaiòa, nevis tikai

vienpusçja informâcija

G Melnis: - Cik ir krituðas govis, cik

liela ir applûdusî platîba, cik no tâs

mieþi, auzas u tml Tâ visa ir pagasta

konsultanta darbîbas sfçra! Jebkura

operatîvâ informâcija

S Sproìe: - Informâcija divos

virzienos - tas ir pirmais pienâkums un

plaðâkais Otrais - pagasta konsultantam

jâveido iespçjamâs iniciatîvas

un kopienas saistîbâ ar Leader

programmu un citâm aktivitâtçm, kas

ar ðâda veida iniciatîvâm ienâks

kopienâs un piesaistîs pagastiem

finanðu lîdzekïus (no Sociâlâ u tml

fondiem) Treðais pienâkums, ko lûdza

paveikt ZM un kas arî ir ierakstîts

lîgumâ, - precizçt, cik liela ir

lauksaimniecîbâ izmantojamâs zemes

(LIZ) neizmantotâ platîba

Ò Rakstiòa: - Jâ, jo Valsts Zemes

dienests ðâdu informâcijas

apkopojumu pçdçjo reizi veica

1992 gadâ Un mums visâ statistikâ

parâdâs ðie 20% neizmantotâs LIZ,

kam es îpaði neticu Bet citu skaitïu

mums paðlaik nav! Tâdçï izstrâdâjâm

metodiku, pçc kuras pagastu

konsultanti arî apzina pçdçjos divus

gadus neapstrâdâto LIZ

Ðâda apsekoðana dod divus labumus

Pirmkârt, konsultantam ir iemesls ieiet

katrâ saimniecîbâ un apciemot visus

pagasta iedzîvotâjus Otrkârt - mçs

iegûsim precîzâku informâciju, nekâ

paðlaik pieejamâ

S Sproìe: - Konsultantam ðî platîba

nav jâpârmçra, bet iedzîvotâji

jâaptaujâ un informâcija jâapkopo

Turklât, ja ðis darbs neveicas, nekâdu

draudoðu seku nebûs

A Miglavs: - Un par to visu pagasta

konsultantam maksâ valsts

S Sproìe, Ò Rakstiòa: - Un

paðvaldîba Tie ir 700 tûkstoði latu no

subsîdijâm un vairâk nekâ miljons latu

no paðvaldîbu budþeta

E Linde: - Valsts - algas veidâ, bet

paðvaldîba - ar darba vietas un darbam

nepiecieðamâ aprîkojuma nodroðinâjumu

Tâs arî ir izmaksas

A Miglavs: - Kopbudþets izveidojas

apmçram 2 miljoni latu

S Sproìe: - Patiesîbâ kopbudþets ir

lielâks, jo daudzas paðvaldîbas

piemaksâ - îpaði tâs, kuras ðos

speciâlistus algoja jau iepriekð

Veidojas divpusçja alga, un vçl tiek

segtas konsultanta uzturçðanas

izmaksas

No subsîdiju lîdzekïiem arî LLKC ir

iedalîta nauda konsultantu apmâcîbai

daþâdâm prasmçm un iemaòâm, kâ arî

informâcijas sagatavoðanai rakstiski un

elektroniski To pagastu speciâlisti

nedara paði par savu naudu

A Miglavs: - Tâtad par ðo trîs

funkciju pildîðanu Pârçjâs lietas,

piemçram, projekti, jau ir individuâlais

maksas bizness

S Sproìe: - Individuâlais bizness

Diezin vai tâ bûs Patiesîbâ ðie

pakalpojumi tiek sniegti caur

paðvaldîbu vai LLKC kâ ðo iestâþu

speciâlistu maksas pakalpojumi Ja tâ

ir noteikusi maksu, tad tas ir

paðvaldîbas pakalpojums

A Miglavs: - Bet iepriekð jûs teicât,

ka, piemçram, pieteikumu pildîðana ir

maksas pakalpojums Kâ tad îsti ir

Kas ðo pakalpojumu sniedz Ja

paðvaldîba par ðo pakalpojumu nav

noteikusi maksu

S Sproìe: - Tad paðvaldîbai nemaksâ

R Sîle: - Teorçtiski paðvaldîba var

piemaksât pagasta konsultantam par

ðâdu pakalpojumu veikðanu, lai nebûtu

jâòem samaksa no iedzîvotâjiem

E Linde: - Es gribçju piebilst, ka

mçs runâjam par ïoti lielu cilvçku

skaitu - paðlaik valstî ir 509 pagasta

konsultanti Cik esmu jutis,- lielâ mçrâ

pagasta konsultanta darbîba atkarîga

no katra konkrçtâ cilvçka spçjâm

zinâðanâm, izglîtîbas, kas uzkrâta

iepriekð Piemçram, mçs runâjâm par

elektroniskâs informâcijas plûsmu

Diemþçl lielai daïai pagasta

konsultantu nav datorprasmju, tâtad -

ðî informâcijas plûsma nav pieejama

Ja Daugavpils rajonâ visi konsultanti

strâdâ ar internetu, tad jûs patiesîbâ

esat ïoti laimîgi

G Melnis: - Bet tas viss ir,

pateicoties jums - LLKC! Jûs mûs

apmâcîjât

E Linde: - Mums mâcîbu plânus

vajadzçja izveidot pirms vçl bijâm

redzçjuði, kâdi bûs tie cilvçki, kas

strâdâs pagastos Un, paraugoties

atpakaï, mums ðíiet, ka

datorapmâcîbas tomçr bijis par maz

Bet tas viss vçl turpinâsies, jâ

S Sproìe: - Ðim konsultantam ir

pienâkums sava pagasta iedzîvotâjiem

sniegt informâciju, kas un kur var

konkrçtajâ jautâjumâ palîdzçt un

nodroðinât nepiecieðamo pakalpojumu,

piemçram, uzrakstît biznesa

plânu LLKC arî ir maksas

pakalpojumi, un pagasta konsultantam

par to informâcija ir

Ò Rakstiòa: - Nekad viens

konsultants nebûs reizç agronoms,

zootehniíis, ekonomists utt Varbût

kâds no viòiem ir uzrakstîjis 10 biznesa

plânus, bet cits - nevienu Un pagasta

konsultantiem nav jâraksta biznesa

plâni! Viòiem ir jânosûta pie cilvçka,

kas tos var uzrakstît, un viss Tâtad

pagasta konsultants strâdâ kâ

dispeèers

A Miglavs: - To nu mçs beidzot bûtu

sapratuði: informâcija bez maksas, bet

pârçjie pakalpojumi - atbilstoði

pagasta vai LLKC maksas

pakalpojumu izcenojumiem Vai arî

pagasta konsultants pats var sniegt

pakalpojumus kâ individuâlâ darba

veicçjs, ja tam pagasts ir piekritis Vai

arî konsultants iesaka kâdu citu

speciâlistu

"Salauzt cilvçku nevarîbu un

dabût viòus lîdz darîðanai"

L Gerasimova: - Es gan gribçtu

iebilst Vienlaikus esmu arî pagasta

konsultante Lauku cilvçkiem ir

pavisam cits priekðstats Viòuprât,

pagasta konsultantiem ir jâpasûta

krotâlijas viòu lopiem, jâsagatavo visi

papîri iesniegðanai Lauku atbalsta

dienestâ utt Atnâk cilvçks pildît lauku

bloku kartes, bet pat nezina, kur

tîrums atrodas! Kâ dokumentus

iesniedzis pagâjuðajâ gadâ Nezina

Tâds ir stâvoklis laukos Atnes man tâs

kartes, bet es arî neesmu spçjîga visu

dabâ pârbaudît Tiekam galâ ar

kartçm, iesniedzu, bet lielâkâ daïa nâk

atpakaï, jo, izrâdâs, iezîmçts, ka meþâ

pïauj sienu, bet grâvî sçj labîbu utt!

Tâdu gadîjumu ir daudz Esmu

konsultante jau ilgi, trîs gadus

konsultçju bez maksas Tas nebija

grûti, jo - þçl skatîties, kâ cilvçki laukos

nîkst

Lauku cilvçks atðíiras no lauku

uzòçmçja - zemniekam paðlaik vairs

pagasta konsultanta ieteikumus

AGROPOLS / NR 13 /JÛLIJS, 2005 16

LATVIJA

APAÏI PAR STÛRAINO

nevajag, viòð ir zinoðs, viòð seko

informâcijai pats Viòð ir spçcîgs

Lielâkâ daïa zemnieku ir stipri Bet

mazie zemnieki, lauku iedzîvotâji - tâ

ir bçdu ieleja Piemçram, kûts krît uz

galvas, braucu vairâkas reizes,

pierunâju, uztaisâm projektu

pusnaturâlajai saimniecîbai, iesniedzam

Ir saimniecîbâ dekoratîvie

putni, bet vçjð sagâþ bûdu, un cilvçks

atkrît sâkuma stadijâ, kurâ jau reiz

bijis, un atgaiòâjas: man nekâ

nevajag, lieciet mani mierâ, es neko

nevaru

Tas ir ïoti grûti - braukt, iestâstît,

pârliecinât, aizvest pie projektu

rakstîtâjiem, palîdzçt iesniegt

dokumentus utt Protams, neviens

pagasta konsultants pats projektus

nerakstîs! Mums galvenais - salauzt

pretestîbu un nevarîbu un cilvçku

dabût lîdz kaut kâ darîðanai

Tas îpaði izteikts pierobeþâ, valsts

nomalçs Ticu, ka centra rajonos

situâcija ir citâdâka Bet nomalç,

pieïauju, ka cilvçki pat tiek izlaisti -

konsultants kartîtes atnes, piepilda,

aiznes, kartîtçs atklâjas kïûdas, tad

atkal konsultants tâs pats atved, pilda

no jauna utt, u tml Ieieðanai katrâ

mâjâ vajag vismaz 1-3 stundas

Tajâ paðâ laikâ tas lauku cilvçks ir

laimîgs, ka kâds pie viòa aiziet un par

viòu interesçjas

A Miglavs: - Tas jau ir tas, ko

Sproìes kundze teica - biznesa

iniciatîvas veidoðana Ilustratîvs

piemçrs no dzîves

L Gerasimova: - Jâ, bet savâdâk jau

ar nevar - jâiet, jâstâsta Viens otrs

pilnîgi nekâ neòem pretî!

A Miglavs: - Vai visos pagastos tâ

notiek

L Gerasimova: - Nezinu Man

ðíiet, ka tâ notiek pierobeþâ Esmu

Mazsalacâ - mazâ nostûrî uz

Igaunijas robeþas Pilnîgi pieïauju, ka

Alûksnç varçtu bût pat bçdîgâk

Bijâm Liepâjâ - tur arî laikam nav

îpaði spîdoði Kam ir saimniecîba un

bizness, tam ir, bet kam nav,- tas kaut

kâ dzîvîbu velk un nezin ko gaida

G Melnis: - No pagasta kontingenta

70-80% veido tieði ðâdi cilvçki

Konsultantam tur ir pamatîgi

jânoòemas

L Gerasimova: - Un par to paðu

Leader programmu - vari nemaz

nemçìinât stâstît par kopienâm vai

iniciatîvâm!

S Sproìe: - Nu, Rûjienas pusç tûlît

bûs viena kopiena!

L Gerasimova: - Tur ir iniciatîvas

grupa no daþiem cilvçkiem Bet, lai no

pagasta kaut ko izvilktu,- ir ïoti smagi

jâstrâdâ

R Sîle: - Pagasti ïoti atðíiras Îpaði

tie, kas atrodas valsts centrâ, no tiem,

kas nomalçs Tâpat atðíiras pagasti,

kur konsultanti strâdâ vairâkus gadus,

no tiem, kur tie darbu uzsâkuði tikai

pirms daþiem mçneðiem Protams,

jebkurâ darbâ ir jâiestrâdâjas

L Gerasimova: - Neliegðu, ka daþi

cilvçki kïûst nekaunîgi: uzveï visu

konsultantam - gan darîðanu, gan

atbildîbu Bet manâ pagastâ ir daudz

tâdu, ko iekustinu, un kas paði ar

prieku darbojas tâlâk

G Melnis: - Pâris mçneðos un pat

gada laikâ visu nevar sakârtot

L Gerasimova: - Nç, to nevar

izdarît

Imanta Liepiòa zîmçjums

Ò Rakstiòa: - Mçs visu gribam ïoti

strauji un par daudz Cik tad laika ir

pagâjis!

A Miglavs: - Paðlaik mçs gribam

tikai vienu - saprast

A Kristapsons: - Tas jau ir tas, uz ko

tiecamies - lai saprastu un cilvçkus citu

pçc cita ðajâ sistçmâ ievilktu Pamazâm

visi ðo sistçmu sapratîs un izmantos

Cilvçki jâizglîto, citâdi - nekâ

Â Jerumane: - Es ïoti uzmanîgi

klausîjos sarunâ No savas pieredzes

varu teikt, ka vispirms ir jâbût

skaidram mçríim, ko dara pagasta

konsultants Mçs varam izvirzît

daþâdus mçríus, bet pats pirmais -

cilvçki jâizglîto Citâdi attîstîbas nebûs,

îpaði nomaïajos pagastos Un pie katra

cilvçka jâiet Pagasta konsultantam ir

jâbût lîderim, kas var apvienot,

sapulcçt uz seminâriem, pasâkumiem

Lai izglîtotu Lai cilvçki zinâtu, kâdas

programmas ir, ko viòi var izmantot,

kâdu naudu piesaistît Tas ir ïoti

darbietilpîgs process, ko konsultants

viens pats pagastâ izdarît nav spçjîgs

Tika izveidotas arî rajonu

lauksaimnieku apvienîbas (RLA)

Tajos rajonos, kur RLA bija spçcîgas

un strâdâja, jau daudz kas kopâ ar

konsultantiem ir sakârtots

Vieglâk strâdât pagastos, kur

konsultanti jau ir bijuði Grûtâk - tajos,

kur viòi sâk strâdât tagad

Gribu akmeni iemest mûsu kopîgajâ

lauciòâ Ðâ procesa sâkumâ skatîjos uz

topoðajiem konsultantiem un sapratu,

ka mçs nerîkojâmies pareizi Vispirms

konsultantus vajadzçja izglîtot Tâ ir

mûsu kïûda, par kuru tagad maksâsim

Jo ar neizglîtotu konsultantu, kas

nestrâdâ ar datoru un nezina, kur ko

meklçt, nepietiek Informatîvâ diena

reizi mçnesi - arî tas ir par maz

To nesaku par visiem rajoniem

Runâju, vçrtçjot savus konsultantus

Zinu, ka ir vietas, kur cilvçki ir

prasmîgi, un sistçma ir lieliski

sakârtota Tomçr ir rajoni, kuros ir

lielas grûtîbas Te talkâ varçtu nâkt

RLA, bet nepiecieðama LLKC un

RLA sadarbîba, lai kopîgo rezultâtu

sasniegtu

Ja mçs turpmâk nedomâsim par

pagasta konsultantu izglîtoðanu un

efektîvâku informâcijas sniegðanu

viòiem, manuprât, daudzi turpinâs

strâdât kâ lîdz ðim Tas ir - neefektîvi

Ja no viòiem neprasîs rezultâtu, ja

neliks iet pie cilvçkiem, viòi turpinâs

17 AGROPOLS / NR 13 /JÛLIJS, 2005

LATVIJA

APAÏI PAR STÛRAINO

sçdçt pie sava darba galda, un no tâ

cietîs saimniecîbas, cietîs viss pagasts

Kâdam manâ skatîjumâ jâbût

mçríim Panâkt, lai laukos vismaz

vidçjâs saimniecîbas vai mazâs, kurâs

dzîvo un strâdâ jaunie, tiktu

iedroðinâtas Lai cilvçki saprastu, kur

un kâ var iegût lîdzekïus attîstîbai,

rakstot projektus Tikai tad veidosies ðî

lauku attîstîba Tai jâsâkas no apakðas

Pie cilvçkiem jâiet diendienâ

Nenogurstoði Un - vçlreiz uzsveru - ir

svarîgi, kâds ir ðis lîderis Vai cilvçki

viòam uzticas, vai seko

Kur ir izglîtoti un drosmîgi zemnieki,

viss ir kârtîbâ Kur nav - jâveido

pamats Paðlaik ðis pamats - pagasta

konsultanti - nemaz tik spçcîgs nav

G Melnis: - Man ðíiet, ka

paðvaldîbas nepietiekami nopietni

izvçrtçja konsultantu kandidâtus,

kurus piedâvâja LLKC un RLA Un

zaudçs paðas Jo pagasta konsultants ir

cilvçks, kas var paðvaldîbai pelnît

naudu Cik viòð ir spçjîgs un protoðs,

tik daudz naudas ienesîs Ja vienâ

paðvaldîbâ nav konsultanta, iespçjams,

kâds var strâdât divâs

E Linde: - Tâdi varianti ir

G Melnis: - Teiksim, Daugavpils

rajonâ arî varçtu vçlçties kaut ko

labâku, bet - paðvaldîba izpildîja savas

funkcijas, deva mums speciâlistus, ar

kâdiem paðlaik ir jâstrâdâ Mums nav

izvçles

Kâ mazos sasaistît ar

lielajiem

A Kristapsons: - Es tomçr gribçtu

pievçrst uzmanîbu tam, cik lielas

mums ir ðîs paðvaldîbas Piemçram,

mums ir konsultants, bet mçs varam

uzlikt tikai tos pienâkumus, ko cilvçks

spçj izdarît - teritorija Dundagâ ir ïoti

liela Ja mums paðlaik ir ap

70 zemnieku saimniecîbu, no tâm 6-

7 lielas, tad konkrçtais uzdevums ir

sasaistît lielos ar mazajiem

Otrs - lai mazajiem bûtu informâcija,

kâdus maksâjumus un pakalpojumus

viòi var saòemt, kâ jau teica Jerumanes

kundze Pagasta nomalç esoðâs

saimniecîbas pat nezina, kâdus

pakalpojumus var savâ pagastâ gût!

Tâs taèu ir arî pagasta intereses - nâkt

pretî saviem iedzîvotâjiem!

Tâtad, nosakot konsultantiem

samaksu, jânosaka arî veicamâ darba

apmçrs

E Linde: - Gan paðvaldîbâm, gan

LLKC mçríis ir viens - paplaðinât to

lauku cilvçku loku, kas saòem atbalstu

no ES Lai viòu bûtu vairâk

A Kristapsons: - Jâ, ieinteresçt

cilvçkus palikt laukos Viòi zina, ka

mçs, piemçram, vçlamies, lai katrs

pagasta stûrîtis bûtu nopïauts, sakopts,

iztîrîts Bet ne tâdçï, lai skaitîtos

sakoptâkais pagasts Tâtad mçs dodam

uzdevumu konsultantam sekot lîdzi

îpaðniekiem, kuriem ir zeme, un

noskaidrot, kâpçc îpaðums ir

pieprasîts, bet nav apsaimniekots Tas

ir pagasta konsultanta uzdevums Par

to viòam maksâ paðvaldîba

E Linde: - Es arî gribçju iezîmçt

iespçjamu nâkotnes problçmu, par ko

esmu daudz domâjis To sarunâ jau

minçja Jerumanes kundze Tas, kâ

pagasta konsultanti darbosies nâkotnç,

ir ïoti atkarîgs no paðvaldîbas

ieinteresçtîbas un prasîguma Jo viens

ir - uzrakstît pietiekami bezpersonisku

atskaiti un to iesniegt LLKC, bet

pavisam kas cits - darboties tâ cilvçka

pârraudzîbâ, kas ikdienâ redz, kad tu

nâc, kad ej, ar ko nodarbojies un - galu

galâ - pie kura tad tu arî ej parakstîties

par saòemto algu

R Sîle: - Es gribçtu piebilst Lindes

kungs teica - atkarîgs no paðvaldîbas

prasîguma Ðajâ gadîjumâ prasîgam

bûtu jâbût zemniekam, iedzîvotâjam

jeb pakalpojuma saòçmçjam Ja

iedzîvotâjs teiks, ka saòemtâ

pakalpojuma kvalitâte nav îstâ, tad

bûtu jâmaina ðis konsultants

Paðvaldîbas, LLKC un

pagasta konsultanti

A Kristapsons: - Kurð îsti ir darba

devçjs konsultantiem

A Miglavs: Es arî cenðos saprast,

kam patiesîbâ pagasta konsultants

atbild

R Sîle: - No tâ, ko teica

Gerasimovas kundze, var secinât, ka

tas ir pasûtîjums

A Miglavs: - Man ðíiet, ka no viòas

teiktâ izriet - tâ ir pârliecîba un paðas

azarts

Bet no tâ, ko pirmît teica

Kristapsona kungs Te es redzu

skaidru paðvaldîbas definçjumu, ko

pagasts no sava konsultanta gaida

S Sproìe: - Tâpçc, ka Dundagâ

pagasts savam konsultantam maksâ, tâ

teikt, otru algu

R Sîle: - Man ðíiet, ka viss atkarîgs

no tâ, ko domâ un kâ pret savu darbu

izturas pats konsultants Ja ðis cilvçks

pçc savas domâðanas ir vistîrâkais

darba òçmçjs, tad viòð vadîsies tikai un

vienîgi pçc tâ, kas rakstîts darba

lîgumâ, un tâ, par ko maksâ

paðvaldîba Un nespers ne solîti sânis,

lai cilvçku konsultçtu jautâjumâ, kas

precîzi nav ierakstîts darba

pienâkumos Ja ðis cilvçks jutîsies kâ

palîgs sava pagasta iedzîvotâjiem, tad

attieksme noteikti bûs cita

A Miglavs: - Bet ðî sistçma,

vienalga, iznâk nedaudz jocîga Meïòa

kungs teica, ka kïûda bijusi paðvaldîbas

bezatbildîgâ pieejâ kandidâtu atlasei,

piedâvâjot ðos kandidâtus LLKC

lîgumu slçgðanai Kas slçdz lîgumu

Vai LLKC

Visi (cits caur citu): - Lîgumu slçdz

paðvaldîba!

A Miglavs: - Ja tâ, tad - tie ir

vistîrâkie paðvaldîbas cilvçki

Tâtad LLKC ir lîgums ar paðvaldîbu

par pakalpojumu sniegðanu, un LLKC

ðajâ gadîjumâ pârstâv valsti Tas

nozîmç, ka pagasta konsultants ir

paðvaldîbas cilvçks, un paðvaldîbai

bûtu jâbût visvairâk ieinteresçtai Vai

ir kâda Latvijas paðvaldîbu programma

ðim pasâkumam par godu Cik

sapratu, tad LLKC ir îpaða izglîtîbas

programma konsultantiem Vai tâda ir

arî paðvaldîbâm, saskaòâ ar kuru

strâdâ paðlaik 509, drîzâ nâkotnç -

511 pagastu konsultanti lauku

attîstîbas veicinâðanai

S Sproìe: - Tad man mazliet

jâatgrieþas vçsturç Paðvaldîbu sâpe,

cîòa un prasîba vienmçr ir bijusi, lai

politiíi redz arî laukus Latvijâ

Iepriekðçjo valdîbu laikâ valstî tika

likvidçti divu veidu konsultanti laukos

Bija viens zemkopîbas ministrs Viòð

teica, ka ZM kompetencç ir tikai lielie

zemnieki un domâts arî tiks tikai par

tiem, no mazajiem atsakoties Un

likvidçja konsultantus pagastos

Likvidçja pamatus

Daïa paðvaldîbu turpinâja ðos

speciâlistus algot, jo paðvaldîbu likumâ

ierakstîts, ka tâm jâveicina

uzòçmçjdarbîba laukos To paðvaldîbas

pçc politiíu un arî iedzîvotâju paðu

gribas arî dara - uzòçmçjdarbîbas

veicinâðanu atbalsta daþâdos veidos

Bet Paðvaldîbu savienîba sarunâs ar

ZM vienmçr ir prasîjusi, lai arî valdîba

piedalâs lauku attîstîbas veicinâðanâ

Gerasimovas kundze ïoti labi

iezîmçja situâciju laukos Arî Pierîgâ

daudzâs vietâs lauki tiek apsaimniekoti

pietiekami grûti, kaut tirgus ir deguna

galâ Tâdçï mçs vienmçr esam

AGROPOLS / NR 13 /JÛLIJS, 2005 18

LATVIJA

APAÏI PAR STÛRAINO

prasîjuði, lai politiíi redz laukus un

maksâ lauku cilvçkiem no sava lielâ

budþeta par informâcijas sniegðanu un

izglîtîbu

Kâdçï sâkumâ teicu: speciâlists,

nevis konsultants Tâdçï, lai bûtu

skaidrs, ka ðis cilvçks ir palîgs un ceïa

râdîtâjs Tieði no valdîbas puses Un ka

par ðo cilvçku mûsu valdîba maksâ - arî

tâdçï, lai cilvçki turpinâtu laukos

dzîvot

Ò Rakstiòa: - Par tâm naudâm

Sâkumâ mçs naudu pagastu

konsultantiem meklçjâm Paðvaldîbu

savienîbâ - rakstîjâm atbalsta vçstules

Nedabûjâm Tad mçìinâjâm ðo naudu

atrast ZM budþetâ Neatradâm

Centâmies meklçt iespçjas subsîdijâs

Paðlaik izdevâs Ls 700 tûkst atrast,

kaut arî tikai uz vienu gadu Bet

nâkamajâ gadâ ZM budþeta projektâ,

prioritâtçs pagasta konsultantu

vajadzîbâm iekïauti Ls 1,4 miljoni Tas

ir vairâk nekâ paðlaik, jo

konsultantiem alga ir maza

Pirmais jeb testa gads

A Miglavs: - Lai vai kâ, bet valsts

tomçr paðlaik ir savu politisko jâ

pateikusi Ðajâ gadîjumâ - ZM un arî

MK Seja pret laukiem tikusi pavçrsta,

un konsultantu trîs funkcijas valsts

apmaksâ

Pârçjais viss ir palicis paðvaldîbu

skatîjumâ un redzçjumâ, kâ veicinât

savas teritorijas saimniecisko, sociâlo

un cita veida darbîbu Un, ja lauku

iedzîvotâjs par savu pagasta

konsultantu teiks: vajag!, tad gribu

redzçt tos jebkura lîmeòa politiíus,

kas ðim turpmâkajam finansçjumam

pateiks nç Tâtad ir viens lielais jâ - no

valsts puses Bet otram jânâk - no

reìioniem, no paðvaldîbâm Un tas, cik

liels ðis jâ bûs, atkarîgs no katras

paðvaldîbas

S Sproìe: - Daïâ paðvaldîbu

konsultanti jau bija, un tâs vienkârði

turpinâja saviem konsultantiem

maksât Tajâs, kurâs nebija, cilvçkus

pieòçma - no tiem, kas uz ðo darbu

pieteicâs Kas bija brîvie, tobrîd

nenodarbinâti

Protams, ka paðvaldîbas ðos pagastu

konsultantus vçtîs un pçtîs, skaidros,

vai iedzîvotâji ar konsultanta darbu ir

apmierinâti Bet patlaban konsultantu

sistçma no valsts puses nav stabila

Pirmkârt - tâ ir jauna, un otrkârt - nav

ilglaicîgas programmas ar iezîmçtu

finansçjumu

A Miglavs: - Paðvaldîbas ðos

cilvçkus darbâ pieòçma un var arî

atlaist, ja viòu sniegtie pakalpojumi

pagasta cilvçkus neapmierina

E Linde: - Es noteikti negribu

piekrist tam, ka pagastu konsultanti

strâdâ slikti! Bet - atrast izteiktu lîderi,

kas pârzina datoru, prot valodas utt,

utt un vçl lîdz ðim nenodarbojas ar

savu biznesu - tas laukos nebût nav

vienkârði

R Sîle: - Pçc kaujas vienmçr viegli

teikt, ka daudz kas bija nepareizi -

nepareiza cilvçku atlase, nepareiza

apmâcîbu sistçma Bet ðis ir pirmais

jeb testa gads, un sistçma kopumâ

strâdâ tikai pâris mçneðus No tâ, kâdi

bûs rezultâti ðogad, arî bûs atkarîgs -

tiks veidota ilgtermiòa programma vai

ne Ja tests bûs negatîvs, tad nekâdas

programmas nebûs

Mums jâatzîst arî, ka diezgan

daudziem pagastu konsultantiem nav

pieejas internetam Tâdçï, ja runâjam

par steidzamu informâcijas

nogâdâðanu, tad - bezinterneta situâcijâ

to izdarît ir pietiekami laikietilpîgi

Ðâdi objektîvie apstâkïi pagasta

konsultantu darbîbu nenoliedzami

apgrûtina

Un vçl Man ir nâcies dzirdçt, ka

pagasta konsultantiem paðlaik iestâjies

tukðais laiks - neviens pie viòiem

neejot Tas, protams, ir atkarîgs no

katra paða konsultanta, bet jâapzinâs,

ka liela daïa cilvçku pie konsultantiem

paði neaizies nekad Tas nozîmç - jâiet

konsultantiem

A Miglavs: - Es negribçtu teikt, ka ðî

ir saruna pçc kaujas Drîzâk tad jau

vçlamies uzzinât pirmo paveikto darbu

vçrtçjumu un secinâjumus, lai negatîvo

novçrstu un pozitîvo attîstîtu

Minçjâm paðvaldîbas, LLKC,

Paðvaldîbu savienîbu, ZM - to visu es

saprotu Bet - kur visâ ðajâ sistçmâ

atrodas RLA

Ò Rakstiòa: - Mums bija nostâdne,

ka pagastu konsultantu kandidâti

jâizvçrtç paðvaldîbâ kopâ ar LLKC un

RLA, izveidojot komisiju Nezinu, cik

daudzi rajoni ðo mûsu ieteikumu òçma

vçrâ, jaunos darbiniekus vçrtçjot

A Miglavs: - RLA piedalîjâs kadru

vçrtçðanâ

Â Jerumane: - Tajâs paðvaldîbâs,

kurâs tika pieaicinâta Jo lielâ mçrâ tâ

bija kïûda, ka ðâdas komisijas

veidoðana nebija obligâta To

vajadzçja Kâdçï

Tâdçï, ka pagastos, kuros komisija

vçrtçja cilvçkus, konsultanti pârzina

datoru, prot strâdât ar internetu, ir

komunikablâki, kustîgâki utt Rîko

pagastos seminârus Darbu veic ar

lielâku atbildîbu

Bet vçl nekas nav beidzies,

pareizâk - viss ir tikai nule iesâcies,

un nâkotne ir mûsu paðu rokâs

S Sproìe: - Kâ jau Sîles kundze

teica, Latvijâ ir daudz pagastu, kuros

interneta nav vispâr!

Bet par tâm atlases komisijâm Tâ

nav obligâta prasîba, jo mûsu valstî

pastâv arî darba likumdoðana Tâpat ir

Darba likums, kas ðîs attiecîbas regulç

Un nevar vçtît tos cilvçkus, kas jau

darbâ ir pieòemti un jau strâdâ un

kuriem tiek uzdoti papildu pienâkumi

valsts funkciju veikðanai

Arî RLA -

palîgs pagasta konsultantam

A Miglavs: - Tâtad RLA piedalîjâs

kandidâtu izvçrtçðanas procesâ Un

vçl Vai tâlâkâ sadarbîba starp pagastu

konsultantiem un RLA ir pilnîgi

brîvprâtîga Vai RLA var kâdus

pakalpojumus pagasta konsultantam

piedâvât

L Gerasimova: - Vai es tagad

drîkstu runât kâ RLA vadîtâja Ïoti

skumja ir viena problçma Kâ zinâm,

RLA tiek daïçji finansçta no

subsîdijâm, un tâs biedri maksâ

biedru naudu par piedalîðanos

apvienîbas darbâ Kâdçï man ir jâbût

RLA biedram, jâmaksâ biedru nauda,

pretî saòemot informâciju, un tad tâ

pati informâcija kâ pagasta

konsultantam tâlâk jâsniedz par

brîvu Visi pagasta konsultanti ðo

informâciju saòem bez maksas Tad

kâdçï tâ biedriem ir par maksu, bet

pagasta konsultantiem, kas arî ir

apvienîbâ,- par brîvu Tâpat notiek

lielajâs zemnieku organizâcijâs -

biedri maksâ, bet ir daïa zemnieku,

kas to dabû tâpat

Un vçl Saikne ar laukiem ir ïoti

vajadzîga Tam cilvçkam, kas vada

RLA biroju, informâcija par situâciju

laukos, par procesiem, aktualitâtçm ir

ïoti, ïoti nepiecieðama Lai viòð bûtu

zinoðs un cilvçkiem noderîgs Arî tam

paðam pagasta konsultantam

Â Jerumane: - Es gribu papildinât

Mûsu rajonâ lielâkâ daïa pagastu

konsultantu ir RLA biedri Bet ne visi

Tomçr konsultantiem pçc iespçjas

vairâk vajadzçtu iesaistîties RLA

darbâ, lai RLA informâcija nokïûtu

19 AGROPOLS / NR 13 /JÛLIJS, 2005

LATVIJA

APAÏI PAR STÛRAINO

pie iespçjami lielâka lauksaimnieku un

lauku iedzîvotâju skaita Jo mums bija

lçmums, ka RLA informâciju saòems

tikai RLA biedri

A Miglavs: - Sistçmâ ir pretruna

Acîmredzot jâskatâs katras konkrçtâs

RLA kontekstâ - uz ko ðî apvienîba ir

orientçta, kas ir tâs biedri, mçríi un

pakalpojumu saòçmçji

G Melnis: - Kas LLKC birojâ spçj

sadarboties ar pagastu konsultantiem

Biroja vadîtâjs Nç Ekonomists Nç

Grâmatvedis Nç Agronoms Nç, jo

agronomu valstî jau tâ ir deficîts

Jâsecina, ka tas varçtu bût tikai kâds

sabiedrisko attiecîbu speciâlists, kas

vienlaikus varçtu bût arî

lauksaimnieku

apvienîbas

izpilddirektors Sadarbîbâ ar LLKC

viòam tas bûtu jâdara Te arî saikne

veidojas, un tad vajadzîgâ informâcija

nâktu no konsultâciju biroja caur

RLA

S Sproìe - Personisku attiecîbu dçï

ir izveidojuðâs daudzas organizâcijas,

kuras katra meklç savu vietu Tâpçc

tad, kad cilvçks aiziet uz pagastu, viòð

bieþi vien apjûk: kur un pie kâ jâiet Jo

ir lauksaimnieku konsultâciju birojs,

rajona lauksaimnieku apvienîba,

aktîvu zemnieku organizâcijas,

piemçram, Zemnieku saeima, un vçl ir

Zemnieku federâcija un Latvijas

zemnieku savienîba Kâ ðîs

organizâcijas savstarpçji sadarbojas,

tas jau ir cits jautâjums, tas ir - kâdu

praktisku labumu tâs zemniekiem dod

Ja jâspecializçjas truðkopîbâ,

zemniekam dara zinâmu, ka ir

Truðkopju biedrîba, kas viòam

palîdzçs, un tml Tas, ka lauksaimnieku

apvienîbâm, konsultâciju birojiem,

lauku atbalsta dienestiem un pârçjâm

organizâcijâm rajonos ir jâatrod

kopîga valoda, nav apstrîdams LOSP

savukârt jâatrod vieta rajonu

lauksaimnieku apvienîbâm savâ

struktûrâ LLKC jau savu niðu ir

atradis

Informâcijas avoti un kanâli

A Miglavs: - Kâda ir LOSP

sadarbîba ar pagasta konsultantiem,

lai veicinâtu viòu attîstîbu Vai jûs esat

tikai blakus stâvoði, vai arî jums ir

cieðâka mijiedarbîba Institucionâla

vai informatîva

R Sîle: - Lai informçtu pagasta

konsultantus, mçs izmantojam

iepriekðminçtos kanâlus - RLA un

lauksaimnieku organizâcijas, un

LLKC Tâdçjâdi esam viens no

avotiem, dodot informâciju pagastu

konsultantiem, kas tiem ir ïoti

vajadzîga, lai varçtu strâdât, un

vienlaikus lauku cilvçkiem, kam

palîdzîba ir nepiecieðama Tâpçc arî

turpinâm aizstâvçt viedokli, lai

paðvaldîbâ pagasta konsultantiem bûtu

pieejams internets

Ko tas dod No vienas puses,

pagasta konsultanti tad informâciju

saòem nepârtraukti un nepastarpinâti

No otras puses, LOSP bieþâk saòem

âtru atbildi par svarîgiem jautâjumiem

Tas pierâdîjâs kaut vai gadîjumâ ar

kniðïiem, kad no pagastiem, kur strâdâ

konsultanti, ziòas atpakaï saòçmâm

zibenîgi

Lai iestrâdâtos jebkura sistçma,

vajadzîgs laiks, bet pagasta konsultanti

tikai ðogad aprîlî tâ îsti sâkuði

darboties Tâpçc ðo var uzskatît par

testa laiku

Ò Rakstiòa: - Vispozitîvâkais ir tas,

ka informâcija izplatâs abos virzienos -

ar pagasta konsultantu tâ nokïûst pie

zemniekiem, bet no zemnieka par

viòam vajadzîgo uzzina konsultants

R Sîle: - Vairâkâs pçdçjâs LOSP

sçdçs ir aktualizçjuðies darbi, kas

teorçtiski bûtu jâveic pagasta

konsultantiem - gan apsekojuma, gan

informâcijas ziòâ Galvenais pretarguments

arvien bijis tâds, ka

atalgojums ir pârâk niecîgs, lai viòiem

uzkrautu vçl kâdu papildu uzdevumu

Lai gan ðis darbs bûtu vajadzîgs!

Jâatzîst, ka ðis lauciòð ir plaði neaparts,

un tur bût kur izvçrsties!

L Gerasimova: - Tas tomçr atkarîgs

no iedzîvotâju skaita pagastâ, jo ir

starpîba, vai tie ir trîs èetri tûkstoði

cilvçku, vai tikai 600 kâ man Sçïos

Turklât manâ pagastâ no tiem paðiem

iedzîvotâjiem liela daïa ir pensionâri

No pagasta konsultanta viedokïa - visi

zina, kur esmu, bieþi atrodos ceïâ, un,

nedod Dievs, uz veikalu aiziet…

S Sproìe: - Tagad ir jâkonstatç, kur

bijuðas problçmas un kur darbîbas

veidus iespçjams izmainît, lai bûtu

rezultâts

Mûsu uzdevums:

atrast sviestmaizîti

A Miglavs: - Lieliski! Varbût

Cimermaòa kungs pats pateiks, bet

man ir jautâjums…

M Cimermanis: - Miglava kungs jau

mçìinâja vedinât uz domu par

ilgtermiòa programmu ðâdai sistçmai

Mums jau nomiruðas divas

programmas - pirmâ bija dâòu

izstrâdâtâ, kad pagasta konsultanti

vçlâk kïuva par departamentu

darbiniekiem, bet finansçjuma

trûkuma dçï tagad ðâdu konsultantu

vairs nav

Skatoties uz tagadçjo pagasta

konsultantu darbu un mçìinot to

analizçt, man jâdomâ, kas notiks ar

ðiem cilvçkiem pçc èetriem gadiem

Vai viòi kïûs par RLA biedriem, kas

dzîvos no biedru naudâm un strâdâs

pagastos, vai arî kïûs par mûsu LLKC

darbiniekiem, piemçram, strâdâjot ar

Leader programmu kâ lauku attîstîbas

speciâlisti Rodas jautâjums: vai viss

notiktu tâpat, ja mçs nebûtu iestâjuðies

ES Proti, no agrâkajiem aptuveni

10 tûkst atbalsta saòçmçju uzlçcâm

lîdz 70 tûkstoðiem - tas ir milzîgs

atbalsta saòçmçju skaita pieaugums,

milzîgs spiediens un reizç vajadzîba ðo

atbalstu saòemt Cilvçki iemâcîsies

karti aizpildît, un, vai nu zemnieks

pametîs saimniekoðanu, zemi pârdos

un saimniecîbu likvidçs, vai arî

turpinâs strâdât

Briti bija prognozçjuði, kas notiks ar

viòu lauksaimniecîbu pçc 40 gadiem,

arî Latvijâ droði vien bûs lîdzîga

attîstîba Runâjot par ilgtermiòa

programmu un mçríiem, ko nupat

minçjâm,- to bija vismaz èetri un

diezgan daþâdi Mçs ðo sistçmu

mçìinâm koordinçt un vadît Lindes

kungs jau uzsvçra: mûsu doma ir

veicinât lauku attîstîbu Varbût tie

100 tûkst cilvçku, kam vajag palîdzîbu,

var iemâcîties informâciju dabût, jo

iespçjas apgût ES naudu tagad ir

Mûsu darbs: palîdzçt zemniekiem

un lauku iedzîvotâjiem atrast ðo

sviestmaizîti, uzsmçrçt un pienest

viòiem to klât Ar laiku iemâcîsim arî

krotâlijas ausîs iespiest, un visu pârçjo

Atradîsim darbavietu tam, kas paðlaik

ir bez darba, un, nedod Dievs, ka jauns

cilvçks aizbrauks uz Rîgu, prom no

laukiem!

Pârdomâm: nozîmîga ir ilgtermiòa

programma Ja saòemam naudu no

budþeta, mums ir svarîgi, kâ strâdât

Meklçsim jaunâkus, erudîtâkus

speciâlistus Tiklîdz kâds tâds parâdâs,

mçìinâm viòu iesaistît mûsu apritç

Dzîve iet savu gaitu Vai ðo gadu

izvçrtçjot, mums nebûtu jâdomâ, kâds

bûs darbs paðvaldîbu griezumâ pçc

pieciem gadiem Jâ, bet nezinâm jau,

kâdas tad bûs paðvaldîbas…

AGROPOLS / NR 13 /JÛLIJS, 2005 20

LATVIJA

APAÏI PAR STÛRAINO

Ja strâdâsiet,

valsts naudu atradîs

A Miglavs: - Man ir jautâjums

Centos saprast vienu: ja notiek

konsultatîva darbîba, vajadzîgi vairâki

elementi Vispirms - konsultçjamais

objekts, tas ir, zemnieks, raþotâjs, tai

skaitâ - mâjsaimnieks Vajadzîgs arî

konsultçjoðais subjekts Sapratâm, ka

paðvaldîbas atraduðas cilvçkus un

pieòçmuðas darbâ 509-511 pagasta

konsultantus Tâtad ir vajadzîga nauda,

un ir pieejamas divas finansçðanas

shçmas: pirmkârt, publiskâ, kas sastâv

no divâm komponentçm; otrkârt,

privâtâ vai paðvaldîbas

Tagad pats svarîgâkais: saprast, ko tu

iedzîvotâjam saki, jo konsultants bez

informâcijas nav nekas Un ðobrîd

mani visvairâk pârsteidz ðîs lielâs

pagasta konsultantu sistçmas, kas

aptver visu valsti, informâcijas kanâli

Viens kanâls ir - Lauku lapa, bet tas ir

vienîgais loìiski pastâvoðais milzîgâs

sistçmas informçðanas elements

Vairâk informâcijas kanâlu patiesîbâ -

nav!

Kâ paðvaldîbas apgâdâ ar

informâciju savçjos, lai viòi bûtu gudri,

zinoði sava pagasta speciâlisti Kur jûs

dabûjat viòiem jaunumus - abonçjat

LETA par Ls 1100 gadâ informâcijas

visâtrâkai iegûðanai Vai arî par Ls 200

izrakstât laikrakstus un þurnâlus Vai

sûtât cilvçkus uz kursiem Kâ jûs viòus

mâcat!

A Kristapsons: - Pirmkârt, viòiem ir

pieejams internets - vismaz mûsu pusç

tâ ir Pieejama arî tâ informâcija, ko

sniedz rajona konsultâciju birojs…

A Miglavs: - Tâtad pagasta

konsultanti iet uz konsultâciju biroju

A Kristapsons: - Arî, arî…

A Miglavs: - Uzreiz jûs pârtraukðu:

vai visai LLKC sistçmai ir programma,

kas spçj iedot RLA vçl kâdu

papildinformâciju, kas vajadzîga

pagasta konsultantiem

M Cimermanis: - Reizi mçnesî

notiek informâcijas dienas

A Miglavs: - Aha, tâtad jau divi

kanâli!

A Kristapsons: - …un nâkamais - tâ

ir informâcija, ko pagasta konsultants

saòem no iedzîvotâjiem Kâ teica

Jerumanes kundze: tagad jau

zemnieks nevis apmeklç pagasta

konsultantu, bet, gluþi pretçji -

konsultants pats visu laiku ir kustîbâ

pa savu pagastu Katru dienu viòð

apseko saimniecîbas, un tâ iegûst dzîvo

informâciju

A Miglavs: - Jâ, bet - lai pagasta

konsultants bûtu kompetents, lai

varçtu atbildçt, viòam jâzina par

krotâlijâm, par truðiem, par lauku

blokiem…

L Gerasimova: - Jâ, ir jâatbild

cilvçkam uz jautâjumu: ko man darît

Man ir zeme, ko ar to darît

S Sproìe: - Mums arî ir informâcijas

lapa Mçs aicinâm arvien paskatîties -

vai tur neatrodas kas jauns, vai

nepiedâvâ kâdu jaunu projektiòu, kurâ

iesaistîties

Ò Rakstiòa: - Pagastu konsultantiem

ir konsultâciju biroju, ir

reìionâlo lauksaimniecîbas pârvalþu

tâlruòi…

R Sîle: - Bieþi dzirdam, ka pçc

sanâksmes LLKC visi rindiòâ dodas uz

RLA

Ò Rakstiòa: - Informâcijas bads

pagasta konsultantiem gan nav

Â Jerumane: - Gribçtu vçl

atgâdinât, kas ir atkarîgs no pagasta

konsultantiem paðiem Mûsu rajonâ

viòi paði nâk pie manis un prasa: tev ir

vairâk informâcijas, sauc mûs kopâ Tâ

arî izdarîjâm Viss atkarîgs no tâ, kâdi

ir ðie konsultanti Ja viòi gribçs strâdât

sava pagasta labâ, tad arî informâciju

sameklçs Bet ar to, ko sniedz

konsultâciju biroji,- jûs mani

atvainojiet, kolçìi! - ar to ir daudz par

maz Ja cilvçks vçl nezina, kur ko

internetâ atrast…

R Sîle: - AgroZirnis visiem pagasta

konsultantiem ïoti labi var noderçt

M Cimermanis: - AgroPols saucas -

informatîvs lauku politikas biïetens

aktîvam lauku saimniekam, tas…

Â Jerumane: - Tas ir ïoti vçrtîgs

palîgs katram pagasta konsultantam

un zemniekam

A Miglavs: - Apkopojot teikto,

varam secinât: pirmais gads ir labs…

R Sîle: - Pirmie mçneði!

A Miglavs: - Jâ! Bet tomçr labs

gads, jo, pirmkârt, ðâdai vajadzîbai

panâkta politiskâ atzîðana valstî

Orkârt, panâkts 509 paðvaldîbu

atbalsts, kas nav mazâk svarîgs kâ

valdîbas atbalsts Treðkârt, sistçma

sâkusi darbu un iezîmçjusies aina, ka

ðajâ sistçmâ viss atkarîgs no

paðvaldîbâm un pagasta konsultantiem

- kâ viòi redz savu vietu un

misiju Tâlâk saskatâmi vairâki

nopietni jautâjumi iespçjamai

sistçmas attîstîbai nâkotnç - vai tâ

veidojas kâ vienota lauku konsultantu

sistçma (priekðnoteikumi ir iestrâdâti,

bet nav definîcijas, kâ tam jânotiek),

vai arî labâks tâds risinâjums, ka

pagasta konsultantu sistçma aiziet

tâlâk savu ceïu un tai paliek tikai

daþas valsts apmaksâtas funkcijas

Mums priekðâ ir interesants process…

A Kristapsons: - Vçl ir nezinâmais

finansçjums un darba apjoms vienam

pagasta konsultantam

S Sproìe: - Ja mçs ðo agregâtu labi

eïïosim, tad tas strâdâs un veiksmîgi

aizies pa pareizajâm sliedçm

A Miglavs: - Ja sistçma strâdâs un

tai bûs pieprasîjums, nebûs tâdas

politiskas varas, kas to izmestu laukâ

no finansçjuma Patiesîbâ tas miljons

no valsts budþeta noteikti ir atrodams,

ja pagasta konsultanti bûs vajadzîgi un

sabiedrîbas pieprasîti

Imanta Liepiòa zîmçjums

21 AGROPOLS / NR 13 /JÛLIJS, 2005

LATVIJA

SAIMNIEKOÐANAS IKDIENA

Izðíiras gaïas liellopu audzçðanas nâkotne

Ilze Bûmane

Latvijas Gaïas liellopu audzçtâju

asociâcija (LGLAA) ir izstrâdâjusi

projektu par liellopu audzçðanu un to

gaïas raþoðanu vietçjam tirgum un

eksporta iespçjâm LGLAA to veikusi

sadarbîbâ ar LLU aìentûru Sigra, k/s

Zaubes kooperatîvs un Latvijas Valsts

agrârâs ekonomikas institûtu

Izmantota arî Ðveices zîdîtâjgovju

turçtâju asociâcijas pieredze

Projekts pamatojas uz ciltsdarba

programmu gaïas liellopu ðíirnes

saimniecîbâs, kâ arî uz darbu ar

krustojumiem, lai pavairotu gaïas

liellopu ganâmpulku valstî un veicinâtu

liellopu nobaroðanas saimniecîbu

palielinâðanos Uzsvçrts, ka svarîgi

ieviest kautíermeòu EUROP

klasifikâciju, lai uzlabotu samaksas

sistçmu atkarîbâ no gaïas kvalitâtes

Ðâgada 15 jûnijâ notika asociâcijas

kopsapulce, kurâ vçlreiz apsprieda

projektu un izdarîja savu biedru

aptauju LGLAA izpilddirektors Agris

Veide raksturoja saòemtos atzinumus:

"Kopçjais secinâjums - visi ir noskaòoti

palielinât ganâmpulkus Lai to

izdarîtu, vajadzîgas ðíirnes teles Tas ir

ïoti sareþìîts un problemâtisks

jautâjums"

Ganâmpulkâ vajag

40 zîdîtâjgovis

Agris Veide paskaidro: "Tiem, kam

ganâmpulkâ ir tikai 10-15 lopi, telîðu

ataudzçðanai nepietiek, un dabiskâ

ceïâ ganâmpulka pavairoðana notiek

ïoti lçni Arî pats savâ saimniecîbâ

jutu, ka tâlâkâ attîstîba tiek aizkavçta

Bet labums ir tas, ka man ir arî piena

ganâmpulks, un tâtad telîðu vairâk - tâs

sâku sçklot ar gaïinieku vaisliniekiem

Dabûju gan bullîðus, gan telîtes, ko

tâlâk varu pârdot vai papildinât savu

ganâmpulku Manâ saimniecîbâ ir

40 mâtes, tâdçjâdi gadâ nâk klât 16-

20 teles Turklât gaïas ðíiròu vai

krustojuma govis kalpo ilgâk nekâ

piena govis, jo arî tad, ja kâds pups ir

bojâts, teïa zîdîðanai tas nekaitç

Uzskatu, ka gaïas liellopu ganâmpulkâ

ir zinâma kritiskâ masa, kad

îpaðnieks redz, ka atraþoðanai lopu

pietiek Jaunus vaisliniekus vajadzçs

vienmçr, bet tâm telçm, kas sadzimst,

jâspçj atraþot ganâmpulku Ðî kritiskâ

masa nozîmç 40-50 zîdîtâjgovis Tad

uzreiz jûtams, ka iespçjams attîstîties

Piemçram, ja saimniecîba gadâ var

pârdot 15-20 gaïas buïïus, ieòçmumi ir

aptuveni Ls 6-7 tûkst Tâ ir summa, kas

ïauj saraþot lopbarîbu, un vçl nedaudz

paliek pâri Bet ganâmpulkâ ar

40 liellopiem lopbarîbas raþoðanai

vajag Ls 2,5-3 tûkst

Kas paðlaik ir nepiecieðams Dotâcija

ðíirnes lopu ieveðanai Ðogad ðim

nolûkam mums pieðíîra Ls 100 tûkst

Esam paredzçjuði iepirkt 120 teles,

subsidçjot 50% izdevumu Ârzemçs

ðíirnes tele maksâ Ls 600-700, pat

Ls 900 Taèu citâdi nespçsim

ganâmpulku pavairot

Arî asociâcijai nav precîzas informâcijas,

cik Latvijâ ir gaïas lopu Aptuveni

rçíinot, tie varçtu bût 8-9 tûkst

Atgâdinâðu, ka zîdîtâjgovju kvotu

mums ES pieðíîra apmçram 20 tûkst

dzîvnieku Mçs nepiepildâm valsts

iekðçjo tirgu, tâpçc runât par nopietniem

eksporta darîjumiem nav iespçjams,

jo aptuvenos skaitïos eksporta

pieprasîjums varçtu bût 500-800 lopu

mçnesî"

Ko paredz

programmas projekts

Paðlaik jâpârvar tie sareþìîjumi, ko

radîja 2002 un 2003 gada liellopu

audzçtâju zaudçjumi, kad tirgus bija

ïoti nestabils A Veide atceras, ka

toreiz par 16 daþâda vecuma teïiem

viòð kopâ saòçmis Ls 300 Tagad

saimnieks saka: "Mûsu asociâcijas

programmas projekts liellopu nozarç

domâts nozares atdzîvinâðanai Tâdçï

gribam zinât, vai, pirmkârt, bûs

iespçjams atbalsts ðíirnes lopu

iepirkðanai un krustojuma telîðu

subsidçðanai, otrkârt, kâ organizçt

ciltsdarbu, audzçðanas tehnoloìijas un

zemnieku apmâcîbu LGLLA projekts

izvçrtçts gan mûsu pilnsapulcç, gan

Lauksaimnieku organizâciju

sadarbîbas padomes (LOSP) sçdç

Esam nolçmuði, ka ar ðîs programmas

palîdzîbu jâsakârto 4-5 jautâjumi

· Pirmkârt, ganâmpulka paplaðinâðana

· Otrkârt, Latvijâ jâievieð gaïas lopu

audzçðanas saimniecîbas, kas audzç

teliòus pârdoðanai citiem

saimniekiem Nupat bija ieradies kâds

spâòu uzòçmçjs, kurð gribçja, lai k/s

Laidars G viòam pârdod piena teïus

Aizliegt to darît mçs saimniekiem

nevaram, ðo tirgu ietekmçt varçs tikai

tad, ja teliòus bûs izdevîgi pârdot tepat

Latvijâ

· Treðkârt, ciltsdarba nozîme, par ko

jau minçju, tai skaitâ vaislinieku

aprite, izstâþu rîkoðana u c

Tomçr pats svarîgâkais paðlaik ir

palielinât gaïas liellopu ganâmpulku

valstî Subsîdiju ðogad pietiek tikai

120 ðíirnes telçm Turklât vismaz

pagaidâm tâs var pieðíirt tikai ðíirnes

ganâmpulkiem Savukârt, lai iegûtu

ðíirnes audzçðanas saimniecîbas

statusu, nepietiek ar pirmâ gada

lopiem Domâju, ka atbalsts bûtu

jâpieðíir arî tâm saimniecîbâm, kas vçl

nav ðíirnes audzçtavas

Spâòu uzòçmçjs brînîjâs: "Kâ jûs

dzîvojat! Mums visur ir iepircçji, kas

braukâ pa Eiropu, lai iepirktu teïus"

Proti, viòi domâ par to, lai neizkautu

savus lopus Mçs esam ar mieru lopus

izvest, ja tikai labi maksâ Tâpçc jârada

labvçlîgi tirgus apstâkïi Latvijâ, un ðo

priekðlikumu gribam izteikt

zemkopîbas ministram Mârtiòam

Rozem, kad 13 jûlijâ ar viòu

tiksimies"

Ja nokavçsim, paliksim beðâ

Asociâcijas programmas projekts

domâts tuvâkajiem 4-5 gadiem Paðlaik

ir tâ - ja nozari neatbalstîs, lai pâris

gados panâktu izrâvienu, tad gaïas

lopu audzçðanas saimniecîbu izredzes

attîstîties tiek zaudçtas A Veide saka:

"Paðlaik iepirkuma cena par labu lopu

ir 1,20-1,40 Ls/kg Ja ðo brîdi, kad

varam sâkt izvçrsties, palaidîsim

garâm Ja viss aizies paðplûsmâ, kâ

tagad, izredzes mûsu nozarei nebûs

Ðîs tirgus svârstîbas jût arî kaimiòi -

Bauskas pusç teïus intensîvi iepçrk

lietuvieði"

Asociâcijas izpilddirektors atgâdina

nesen AgroPola rîkoto apaïâ galda

sarunu (Sk biïetena 9 laidienu!) par

gaïas liellopu audzçðanu Tajâ

zemnieku un zinâtnieku viedoklis

saskançja - gaïas liellopu nozare ir tâ,

kas Latvijas zemniekiem ïautu pelnît,

bet Latvijas laukiem attîstîties

vispusîgi, saskaòâ ar dabas ritmiem un

vides prasîbâm

Kur izeja

AGROPOLS / NR 13 /JÛLIJS, 2005 22

LATVIJA

LAUKU ATTÎSTÎBA

Septembrî - uz Minheni dzert tçju

Rûta Bierande

Tâ nepavisam nebija nejauðîba, ka preses konference par

dzçrienu un ðíidrâs pârtikas tehnoloìiju izstâdi drinktec

2005, kas norisinâsies 12-17 septembrî Mihnenes

jaunatklâtajâ izstâþu kompleksâ, notika vînogulâju ieskautâ

nelielâ Dânijas vîna darîtavâ Dansk vincenter Kopenhâgenas

priekðpilsçtâ Tas tâpçc, ka pasaules lielâkais ðíidrâs pârtikas

tehnoloìiju forums drinktec 2005 ðogad veltîts vînam -

pasaulç pamazâm palielinoties vîna patçriòð Un arî tâdçï, ka

dâòu vîndaru raþotajam vînam, darîtam no Dânijas zemç un

skopajâ saulç raþojoðajiem vînogulâjiem, ir îpaða garðas

buíete Tomçr par Dânijas vîndaru azartu un vînkopîbu kâ

dzîvesveidu parunâsim kâdu citu reizi Ðoreiz - par septembrî

gaidâmo dzçrienu un ðíidrâs pârtikas raþotâju pulcçðanos

Minhenç, jaunajâ izstâþu centrâ New Munich Trade Fair

Centre

Îpaði Skandinâvijas un Baltijas valstîm

Izstâþu sabiedrîba Messe Muenchen GmbH preses

konferenci Kopenhâgenâ rîkoja Skandinâvijas un Baltijas

valstu þurnâlistiem (varbût tâpçc darba valoda bija angïu,

pretçji izstâdç pieòemtajai vâcu valodai) Tâdçï arî uzsvars

tika likts uz ðo valstu dzçrienu rûpniecîbu

Pçc preses konferences rîkotâju sniegtâs informâcijas,

jûnijâ vidû kâ dalîbnieki izstâdç drinktec 2005 jau bija

reìistrçjuðies divi Latvijas uzòçmumi - SIA MTD Baltic un

SIA Neobalt grupa No Lietuvas arî ekspozîcijas bûs diviem

uzòçmumiem - Machinery plant Astra un Nemuno banga

group, bet Igaunijas uzòçmumi gan vçl interesi par izstâdi

izrâdîjuði nebija Toties dalîbu jau bija pieteikuði

17 uzòçmumi no Dânijas, 8 no Somijas, 4 no Zviedrijas un 1

no Norvçìijas Protams, ðîs sabiedrîbas ir tikai pirmâs

bezdelîgas - drinktec forums pulcç visus lielâkos Eiropas un

pasaules uzòçmumus, kas sevi uzskata par piederîgiem

dzçrienu tirgum Turklât tie visi nebût nav tîrie dzçrienu

raþotâji, bet arî iepakojuma un tehnoloìiju sabiedrîbas,

loìistikas un servisa pakalpojumu sniedzçji, zinâtnieki utt

Kas ir drinktec

Kopð 1951 gada izstâde drinktec tiek rîkota Minhenç, un

tur arî norisinâjâs desmit reiþu Kopð 1985 gada tâ notiek

regulâri ik pçc èetriem gadiem, un ðajâ laikâ dalîbnieku

skaits ir dubultojies Ârpus Vâcijas esoðo sabiedrîbu îpatsvars

izstâdç ir audzis no 23 lîdz 45 procentiem

Iepriekðçjâ reizç, 2001 gadâ, drinktec sapulcçja 1288 izstâdes

dalîbnieku no 48 pasaules valstîm un 70 tûkst apmeklçtâju no

vairâk nekâ 120 valstîm No Baltijas un Skandinâvijas valstîm

drinktec 2001 apmeklçja 654 interesenti no Dânijas, 473 - no

Zviedrijas, 350 - no Somijas, 228 no Norvçìijas, 144 no

Lietuvas, 101 no Latvijas un 50 no Igaunijas

Savukârt ðogad, kâ prognozç izstâdes drinktec 2005

direktore Petra Vestfâla (Petra Westphal), kopçjais izstâdes

dalîbnieku skaits sasniegs 1400 uzòçmumus un

pârstâvniecîbas, bet izstâdi apmeklçs 20 tûkst interesentu no

130 pasaules valstîm

Gaidâmais drinktec 2005 piedâvâjums

Izstâþu sabiedrîbas Messe Muenchen GmbH projekta

vadîtâjs Johaness Mangers (Johannes Manger) uzsvçra, ka

ðogad îpaða uzmanîba tika pievçrsta auksto un piena

dzçrienu aseptiskajai pildîðanai; maríçðanas metodçm un

tehnoloìijai; bioloìisko dzçrienu higiçnai, viendabîbai un

mikrobioloìijai; automâtisko raþoðanas lîniju optimizâcijai;

jaunâko tendenèu prognozçm ðíidrâs pârtikas rûpniecîbâ

Visi paredzçtie demonstrçjumi soloties bût izcili augstâ

lîmenî, tâtad apmeklçtâjiem, îpaði nozares speciâlistiem,

izstâde sniegs ieskatu nâkotnes attîstîbas tendencçs

Svarîgâkie novirzieni ðâgada izstâdç ir:

· produkcijas izejvielas un piedevas,

· dzçrienu raþoðanas iekârtas,

· tîrîðanas, pildîðanas un iepakoðanas aprîkojums;

· iekârtu uzraudzîbas aprîkojums,

· maríçðanas, etiíetçðanas un pçcapstrâdes iekârtas,

· izejvielas plastikâta iesaiòojumam, tâ raþoðana un

otrreizçjâ pârstrâde,

23 AGROPOLS / NR 13 /JÛLIJS, 2005

LATVIJA

LAUKU ATTÎSTÎBA

· raþoðanas procesa automatizâcija, datorizâcija, kontrole

un loìistika,

· dabas aizsardzîba un atkritumu apsaimniekoðana,

· papildpakalpojumi raþoðanai un piegâdçm,

· laboratoriju aprîkojums un iekârtas,

· aprîkojums restorâniem un piegâdçm,

· izpçte, apmâcîba,

· plânoðana, konsultâcijas, pakalpojumi un profesionâlâs

asociâcijas

Izstâdes dalîbnieki demonstrçs tehnoloìijas (sâkot no

raþoðanas, beidzot ar izplatîðanu)

· bezalkoholiskajiem un alkoholiskajiem dzçrieniem,

· alum,

· pienam un piena dzçrieniem,

· jogurta dzçrieniem,

· augïu sulâm,

· vînam un ûdenim,

· tçjai un kafijai,

· kâ arî daþâdiem enerìijas un veselîbas dzçrieniem

PET kongress, diskusiju temati un balvas

Lîdztekus izstâdei 11-13 septembrî Minhenes kongresu

centrâ norisinâsies PET tematikai veltîts otrais starptautiskais

kongress Tas pulcçs nozares profesionâïus un ekspertus, lai

apspriestu tehnoloìiju un tirgus specifikas pamatjautâjumus

Plânots, ka ar ziòojumiem uzstâsies speciâlisti no ASV,

Japânas, Francijas, Ukrainas, Ðveices, Vâcijas, Itâlijas,

Austrijas, Kanâdas Vairâk informâcijas par gaidâmo

kongresu var aplûkot mâjas lapâ wwwpet-pointnet

Foruma laikâ notiks tematiskâs diskusijas un konferences,

kopskaitâ 51 Diskusija par vînu, kas ir viena no galvenajâm,

pulcçs îpaði lielu starptautisko ekspertu skaitu Iecerçts

aktualizçt tematu par raþotâju un zinâtnieku sadarbîbu

Sîkâku informâciju par konferencçm un diskusijâm var gût

izstâdes mâjas lapâ wwwdrinktecde , sadaïâ /Forums/

Izstâdes drinktec 2005 direktore Petra Vestfâla ar

gandarîjumu atklâja, ka ðâgada izstâde (sadarbîbâ ar PET)

liks pamatus jaunai balvai - par izcilâko kartona iepakojuma

dizainu Cartonated Drinks Award 2005 Vçl foruma gaitâ par

atzîðanu spçkosies alus darîtâji, lai iegûtu balvu Prize of the

Best un Brewing Awards, kâ arî labâkie alus ziòu veidotâji

mçìinâs savâ îpaðumâ iegût balvu The Best Beer TV Spots in

the World (patlaban pieteikts vairâk nekâ 60 televîzijas ziòu

siþetu)

Dzçrienu tirgus tendences pasaulç

Pçc sabiedrîbas Zenith International Ltd

(wwwglobaldrinkscom) informâcijas, lielâkâ visa veida

dzçrienu patçrçtâja 2004 gadâ bija ASV, Íîna un Indija

Savukârt, vçrtçjot patçriòu litros uz vienu iedzîvotâju, lîdere

ir Îrija, Lielbritânija un Malta

Pasaules dzçrienu tirgus laikâ no 1999 gada lîdz

2004 gadam ir palielinâjies no 1195 milj litru lîdz 1355 milj

litru, tâtad pa 160 milj litru jeb 13,4%: alkoholiskie dzçrieni

par 10,6%, karstie dzçrieni un piena dzçrieni par 6,4% katrs,

bet visvairâk audzis bezalkoholisko dzçrienu tirgus - par

26,2%, lîdera vietâ izvirzoties pudelçs pildîtam ûdenim

Rietumeiropas valstîs laikposmâ no 1999 lîdz 2004 gadam

vislielâko lçcienu patçriòâ veikuði bezalkoholiskie dzçrieni -

no 35% uz 40% Arî Austrumeiropâ bezalkoholisko dzçrienu

patçriòð no 18% palielinâjies lîdz 24%, bet Ziemeïamerikâ ðis

pieaugums ir nedaudz mazâks - no 53% uz 55% (Sk grafikus!)

Tâpat arî pârçjâs pasaules daïâs ir tendence palielinâties

bezalkoholisko dzçrienu patçriòam, samazinoties piena un

karsto dzçrienu patçrçtajam daudzumam

Ja dosities uz drinktec 2005

Ja esat nolçmuði piedalîties drinktec 2005 vai aplûkot to

klâtienç, varat savas rûpes uzticçt sabiedrîbas Messe Muenchen

GmbH oficiâlajai pârstâvniecîbai Latvijâ - SIA Sindimesse

(wwwsindimesselv ), kas nodroðinâs gan informâcijas apriti,

gan arî palîdzçs nokïût izstâdç, rezervçs biïetes, viesnîcas un

palîdzçs visos pârçjos ar izstâdi saistîtajos jautâjumos

Pârstâvniecîba atrodas Skolas ielâ 11-200, Rîgâ, LV-1010

Tâlrunis 7240394, fakss 7240609,

e-pasts danuta@sindimesselv

Mazpulka nozîme: ne lielumâ, bet izturîbâ

Ilze Bûmane

Latvijas mazpulka organizâcija

apvieno 198 mazpulkus, un tajâ

2005 gadâ darbojas gandrîz 3000

bçrnu un jaunieðu visos Latvijas

novados Vidzemç ir 59, Kurzemç un

Latgalç - pa 48, Zemgalç - 47 mazpulki

Dalîbnieku skaita ziòâ ir gan

mazpulki ar 12-15, gan ar 70 biedriem,

piemçram, Rîgas rajona Daugmalç un

Talsu rajona Pûòâs

Mazpulku mçríis ir jaunâs paaudzes

radinâðana pie lauku dzîvesveida un

objektîvas izpratnes veidoðana par darbu

laukos Organizâcijas vadîtâji uzsver, ka

savdabîgums, ïoti interesanti organizçts

mazpulku darbs un liela uzòçmîba

raksturo Latgales mazpulcçnus

Lai cik vienkârðas ir viòu biroja

telpas Saulesdârzâ (Meþaparkâ, Rîgâ),

vispirms ticis gâdâts par interesantu,

izzinoðu un izglîtojoðu darbîbas

projektu piedâvâjumu dalîbniekiem,

sakaru uzturçðanu ar organizâcijas

locekïiem, izveidota sava avîze

Mazpulks (iznâk èetrreiz gadâ) un

mâjas lapa wwwmazpulkilv Katru

gadu vislielâkie notikumi ir projektu

forums rudenî un vasaras nometne,

taèu rajonos un novados mazpulki rîko

arî paði savus pasâkumus Aktîva kopâ

darboðanâs tradicionâli notiek arî

pavasarî (sporta spçles) un ziemâ

(laikraksta Mazpulks preses balle)

Mazpulka nozîmi lauku attîstîbâ

novçrtçjusi ZM, pçdçjos gados

pieðíirot subsîdiju finansçjumu - lîdz

ðim Ls 15 tûkst gadâ, ðogad -

Ls 21 700 Organizâcijas atbildîgâ

sekretâre Inese Âboltiòa atzîst, ka ZM

finansçjums ir lielâkâ atbalsta daïa, ko

mazpulcçni saòem Tiek rakstîti

projekti arî daþâdiem fondiem, un jau

vairâkus gadus vasaras vides nometnes

Visu daru es ar prieku! atbalstam

saòemts finansçjums no Vides

aizsardzîbas fonda Ðogad tas atvçlçjis

naudu vasaras nometnes rîkoðanai

Tukuma rajona Dþûkstes pagastâ

Jau divus gadus lauksaimnieku prestiþajam

konkursam Sçjçjs piesakâs arî

mazpulcçni; par 2004 gada darbu

laureâtu balvas saòçma Anita Auziòa

(Ziemeru mazpulks), Annija Guitâne

(Kalupes mazpulks), Aiva Gacka

(Zebrenes mazpulks), bet veicinâðanas

balvas - Modris Miklâvs (Lâdes

mazpulks), Monta Smalkâ (Pociema

mazpulks), Arnis Kemze (Kârsavas

mazpulks Upe), Ingûna Lukaðevièa

(Dagdas mazpulks), Ìirts Vîksna (Sûnu

mazpulks), Anita Kokina (Pelèu

mazpulks)

AGROPOLS / NR 13 /JÛLIJS, 2005 24

LATVIJA

LAUKU ATTÎSTÎBA

Goda nominâcija

Inese stâsta, ka 2004 gadâ jau

treðoreiz noticis Mazpulka Goda

nominâcijas konkurss: "Ideja par ðâdu

atzinîbu radâs, vçrojot mazpulcçnu

gadskârtçjos sasniegumus projektu

darbâ Bçrni katru gadu izstrâdâ kâdu

projektu sev interesçjoðâ nozarç,

prezentç to raþas skatç mazpulkâ vai

projektu forumâ un saòem sertifikâtu

Tâ tiek novçrtçts katra mazpulcçna

gada veikums, bet mazpulkos

darbojoties paveiktais kopumâ netika

novçrtçts Lai varçtu kandidçt uz

Goda nominâcijas titulu, vispirms

jâbût veiksmîgi izstrâdâtiem

projektiem 5 gadu garumâ Katrs

projekts vispirms tiek izvçrtçts savâ

mazpulkâ, kura vadîtâjs dod slçdzienu

par darba atbilstîbu Kad saòemts

labvçlîgs novçrtçjums, mazpulcçns

savu projektu aizstâv novadâ -

projektu forumâ Kad nopelnîti 5

sertifikâti, var pretendçt uz Goda

nominâciju Pavasarî Goda

nominâcijas kandidâts mazpulku

padomei iesniedz pieteikumu, kurâ

îsumâ aprakstîta izstrâdâto projektu

bûtîba un raksturota pretendenta

sabiedriskâ aktivitâte mazpulkâ Pçc

tam, rudens projektu forumâ, notiek

ðo darbu prezentâcija, aizstâvçðana un

izvçrtçðana Ir izveidota þûrija, kas

novçrtç mazpulcçna projekta

dienasgrâmatu, uzdod jautâjumus par

mazpulka vçsturi un aktualitâtçm, par

Latvijas vçsturi, lauksaimniecîbu u c

Pavasarî tiek paziòoti rezultâti un

sadarbîbâ ar paðvaldîbâm un skolâm

kopâ ar Goda nominâcijas titulu

mazpulcçns saòem vçrtîgu dâvanu -

Goda nominanta sudraba karotîti!"

Lûk, 2004 gadâ Goda nominâcijas

ieguvçji ir 38 mazpulcçni, un katrs no

viòiem paveicis kâdu derîgu, varçtu

teikt, arî valstiski svarîgu darbiòu! Dita

Mukâne no 307 Dþûkstes mazpulka,

bûdama tâ priekðniece, pçtîjusi

baznîcu vçsturi un daþâdu ticîbu

ietekmi Edgars Zaluþinskis no

29 Ziemeru mazpulka izstrâdâjis

nopietnus projektus par jaunajiem

kokiem un mieþiem Evija Ivdra no

132 Kalupes mazpulka íçrusies pie

daþâdiem projektiem, piemçram,

Manas apkârtnes krâðòums, Truðu

vairoðana, piedalîjusies kopprojektâ

Kalupes pagasta ceïu krusti Ingûnai

Melnei no tâ paða mazpulka pieder

interesanti darbi par biðkopîbu un

Mandeïriekstu audzçðana Ilze

Raðèevska - arî kalupiete! - trîs gadus

strâdâ ar projektu Cûciò, rûciò silîtç,

viòa ir viena no retajiem

mazpulcçniem, kas nodarbojas ar

lopkopîbu Ilona Stepiòa no

470 Krâslavas ìimnâzijas mazpulka

risinâjusi pavisam savdabîgu projektu -

Digitâlâ prievîte, proti, meitene

secinâjusi, ka mûsdienâs prievîtei nav

praktiska pielietojuma, tâpçc pçtîjusi

savu novadnieku radurakstus un viòu

intereses

Lauku attîstîbas tendences

un mazpulks

Inese atzîst, ka paðlaik arî mazpulka

darbâ jûtama vispârçjâ tendence -

lauku saimniecîbas piesaiste bçrnu un

jaunieðu dzîvç mazinâs, jo arî laukos

nâk klât jaunas nozares, piemçram,

vides aizsardzîba, lauku tûrisms,

infrastruktûra Protams, izteiktâka

interese par lauksaimniecîbu ir tiem

mazpulcçniem, kuru vecâkiem pieder

zemnieku saimniecîbas

Interesanti, ka no jauna nâkuði klât

pçtniecîbas darbi: ïoti daudzi mçìina

izzinât laikposmu no 1919 gada lîdz

mûsdienâm, sîki pierakstot, kâdus

likteòus cilvçki izdzîvojuði Inese saka:

"Tapuði daudzi neparasti darbi,

piemçram, pçtîjums, kâdas mâjas

pagastâ agrâk bijuðas un kâdas ir

tagad Kâds projekts no Mârupes

vidusskolas mazpulcçna izstrâdâts par

tautas dziesmâm Cits - par Kurzemes

baznîcâm Ðî iecere îstenota pçc tam,

kad meitene ar vecâkiem bija

apmeklçjusi un izpçtîjusi lielâko daïu

novada dievnamu

Mums ir arî selekcionâri Viens

puisis no Latgales darbojas ar dâlijâm,

savukârt Saldus pusç, Druvâ,

selekcionç gladiolas un savus darbus

raksta vienîgi par ðîm puíçm Kâ viòi

prot strâdât un arî prezentçt darba

rezultâtus!

Kâ jau minçju, mazpulcçnu projektu

darbu vispirms izvçrtç katrs savâs

mâjâs Parasti notiek darbu skate

mazpulkâ vai rajonâ un veiksmîgâkos

izvirza uz projektu forumu novadâ

Tajos tiek pârstâvçts 600 lîdz 800 mazpulcçnu"

Inese zina, ka mazpulkâ darbojas arî

daudz bçrnu, kam skolâ grûtâk veicas

mâcîbâs un kam ìimenç grûti

materiâlie apstâkïi, jo tieði mazpulkâ

viòi atrod lietderîgo, reizç interesanto,

izglîtojoðo un aizraujoðo

Savos pagastos mazpulcçni var atrast

daþâdus darbîbas veidus, kâ palîdzçt

skolas vai pagasta sakopðanâ un

labiekârtoðanâ, vides jautâjumu

aktualizâcijâ Kâ piemçru var minçt,

ka, palîdzot sakopðanas darbos,

pagasts pieðíir transportu ekskursijai

vai kâdam citam izbraukumam, vai arî

apmaksâ rajona mazpulku nometnes

izdevumus

Mazpulku vadîtâji, labvçïi

un iespçjas

Mazpulka atbildîgâ sekretâre uzsver,

ka lielâ mçrâ mazpulcçnu panâkumi

atkarîgi no viòu vadîtâja mâkas

ieinteresçt par laukiem un

lauksaimniecîbu Piemçram, skolotâjs

Jânis Bçrtiòð ir panâcis, ka Ziemeru

mazpulku pazîst visos Latvijas

novados Kalupes mazpulka vadîtâjas

Valentînas Svçtiòas pûliòus raksturo

daudzie lietderîgie un interesantie

viòas audzçkòu projekti Zebrenes

mazpulka vadîtâjai Dainai Tvirbutei

izdevies mazpulkos iesaistît treðdaïu

skolas audzçkòu Vçl Inese priecâjas

par Kârsavas mazpulka Upe vadîtâjas

Irçnas Gasules, Sarmîtes Makses

(Auce), Baibas Mantiòas (Liepupe),

Indras Zvirbules (Krote), Zinaidas

Matisones (Daugmale, skolâ ir arî

mazpulka muzejs) veikumu Savukârt

Kuldîgas rajonâ mazpulki vides jomâ

aktîvi sadarbojas ar Vides izglîtîbas

skolu, bet Latvijas Mazpulka

organizâcijas padomes priekðsçdçtâja

Ilze Kïava vada arî Druvas mazpulku,

kas iesaistîjies daþâdu nozaru

projektos sadarbîbâ ar paðvaldîbu

Mazpulkiem ar naudu palîdz

pagastu paðvaldîbas un vietçjie

uzòçmumi Tomçr bûtu labi, ja ðî darba

svçtîgo ietekmi saprastu un finansiâli

atbalstîtu vairâk valsts iestâþu un

turîgo ïauþu Pagaidâm tâ vçl nenotiek

No mazpulka vecbiedriem ârzemçs

savu organizâciju atbalsta Arvîds

Bïodnieks un citi tautieði ASV, daïçji

apmaksâjot laikraksta Mazpulks

izdoðanu un balvas èaklâkajiem

mazpulcçniem

Lîdz ar Latvijas iestâðanos ES

palielinâjusies Eiropas lauku

jaunatnes organizâciju interese par

sadarbîbu ar Latviju Piemçram,

2006 gadâ Latvijâ plânots Lauku

Jaunatnes Eiropâ plaðs seminârs ar

24 dalîbvalstu organizâciju piedalîðanos

Tâ organizatorisko lomu

uzòçmuðies Latvijas mazpulki un

Jauno zemnieku klubs

25 AGROPOLS / NR 13 /JÛLIJS, 2005

BALTIJA

LAUKU ATTÎSTÎBA

Kniðïu uzlidojumi Lietuvas ganâmpulkiem

Pçdçjais Lietuvas Republikas Valsts pârtikas un veterinârâ dienesta ziòojums par

kniðïiem ir lakonisks - paziòojumi par krituðiem no kniðïu kodieniem dzîvniekiem

pçdçjâs dienâs nav reìistrçti Ziòojums datçts ar 2005 gada 3 jûniju

Pçc paziòojumiem par kniðïu uzbrukumiem Latvijâ, satraucâs arî Lietuvas, it

îpaði Latvijas robeþrajonu lopkopji Profilaktiski tika bârti Lietuvas veterinâri, ka

viòi nekâ nedarot Paldies Dievam, tâds viltus satraukums vien bija!

Veterinârais dienests jau pçc pirmajâm vçstîm no Latvijas izziòoja tâlruòu

numurus, kur zvanot var saòemt konsultâcijas ðajâ jautâjumâ, kâ arî informâciju

par simolotoksikozi Tika publicçtas un izplatîtas pamâcîbas, kâ rîkoties (dzîvnieku

novietoðana kûtîs, aplaistîðana ar ûdeni utt) un kâdus preparâtus lietot

Veterinârâs aptiekas pierobeþas rajonos strâdâja arî nedçïas nogalçs

Veterinârâ dienesta Dzîvnieku labturîbas nodaïas vadîtâjs Aïìis Dranseika (Algis

Dranseika) 27 jûnijâ teica, ka no kniðïiem esot krituði ne vairâk kâ 10 dzîvnieku

Tâtad var teikt, ka kniðïi patlaban Lietuvâ nopietnus zaudçjumus nav nodarîjuði

Sliekas Vai nopietni

Lietuvâ gadu no gada bioloìiskâ

lauksaimniecîba top populârâka,

tostarp tâdas netradicionâlâs nozares

kâ strausu, vîngliemeþu un citu

eksotisku dzîvnieku, kâ arî augu

audzçðana Pirms gadiem 14 Lietuvâ

sâkâs Kalifornijas slieku audzçðana Ðîs

sliekas organiskos atkritumus pârstrâdâ

vçrtîgâ mçslojumâ - biohumusâ

Gribçja daudzi, spçja daþi

Par slieku audzçðanas celmlauzi

Lietuvâ tiek uzskatîts Vladislavs Rûsis

(Vladislavas Rûsys)

"Pirmo reizi par sliekâm izdzirdu

pirms piecpadsmit gadiem Maskavâ

Uzzinâju, ka tâs pârstrâdâ daþâdus

organiskos atkritumus un raþo

biohumusu Tas taèu ir vareni - viena

tonna biohumusa aizstâj 15-20 tonnas

mçslu! Tâ 1991 gadâ devos uz Ukrainu,

kur nopirku 10 miljonus slieku," biznesa

sâkumu atceras V Rûsis No bankas

esot paòemta ievçrojama aizòçmuma

summa, bet risks attaisnojies

Pçc diviem gadiem jau bijis 50 milj

slieku, kas barotas ar mçsliem no

tuvçjâ lopkopîbas kompleksa, kâ arî ar

augïu un dârzeòu atkritumiem no

vairumtirdzniecîbas bâzçm Atbilstoðos

apstâkïos no 1 t stkritumu 10 milj

slieku sagatavo vidçji 600 kg humusa

To pârdeva un pârdeva arî sliekas

Visvairâk slieku bijis 1995 gadâ - pâri

par 60 milj Patlaban to ir daudz mazâk

"Mums nopietnus zaudçjumus nodarîja

makðíernieki - pirms astoòiem gadiem

nozaga 40 miljonus! Tâ bija ïoti karsta

vasara, un makðíernieki straumçm

plûda uz atklâtos laukos ierîkotajâm

slieku audzçtavâm, bet es nekâdi

nespçju nosargât," noþçlo V Rûsis

Paðlaik sliekas audzç ievçrojami

mazâk cilvçku kâ pirms gadiem 10

Vieniem pietrûcis pacietîbas, citiem -

zinâðanu Tagad Lietuvâ ir vairâki lieli

uzòçmumi un saimniecîbas ar 15-

20 milj slieku, un pâris simtu tâdu, kas

audzç savas saimniecîbas vajadzîbâm

Daudzi to uzskata par nenopietnu

nodarbi, tâ arî nesaprazdami slieku

darba vçrtîbu

Pirms dari, izzini!

Lietuvas Lauksaimniecîbas palâtas

ekoloìijas un vides aizsardzîbas

speciâliste dr Edîte Karbauskiene

(Edita Karbauskiene) ir pârliecinâta, ka

slieku audzçðana Lietuvâ pamazâm

kïûst par nopietnu uzòçmçjdarbîbu:

"Galvenais ir slieku spçja pârstrâdât

daþâdus organiskos atkritumus Viïòas

rajona Maiðagalâ to dara biohumusa

raþotâjs Hitinas (Chitinas) - tur nonâk

pârtikas atliekas no galvaspilsçtas

sabiedriskâs çdinâðanas uzòçmumiem,

augïu un dârzeòu atkritumi no to

pârstrâdes vietâm un vairumtirdzniecîbas

bâzçm Ðâdi uzòçmumi

ïoti sekmîgi strâdâ Rietumos, tie ir

perspektîvi arî Lietuvâ Slieku barîbai

der arî sasmalcinâts papîrs, kartons,

zâìu skaidas, kautuvju atkritumi"

V Rûsis un E Karbauskiene

uzskata, ka ar slieku audzçðanu bûtu

jânodarbojas bioloìiskajiem lauksaimniekiem

Lielu slieku daudzumu audzçt bûtu

ieteicams tuvu vietâm, kur

koncentrçjas daudz mçslu vai citu

organisko atkritumu Nelielu

daudzumu var audzçt visi, kas vçlas

Bet speciâlisti brîdina: ja gribat audzçt

ðîs derîgâs radîbas, jâlasa speciâlâ

literatûra un jâkonsultçjas ar

zinâtâjiem

Sliekas lielos daudzumos audzç 1,7-

2 m platâs, 1,5-2 m augstâs un 15-80 m

garâs komposta dobçs Tâdâm dobçm

nepiecieðams lîdzens laukums Lai

iegûtu augstvçrtîgu biohumusu, dobes

kvadrâtmetrâ vajagot bût ne mazâk kâ

20-30 tûkst slieku Nekas neiznâks, ja

lauka vidû izgâzîs mçslu kaudzi,

ielaidîs sliekas un pçc pâris gadiem

ieradîsies pçc biohumusa V Rûsis

atgâdina mazajiem slieku audzçtâjiem

visbieþâk pieïaujamo kïûdu - karstâ

laikâ slieku mâja jâlaista Ir arî

zinâtnieku izstrâdâtas metodes, lai

ziemâ sliekas neietu bojâ

Lietojamas arî pârtikâ

Ja sliekas audzç slçgtâ telpâ,

piemçram, siltumnîcâ, bihumusu var

iegût trîs reizes vairâk nekâ atklâtâ

laukâ Biohumusu mçsloðanai var

lietot uzreiz Ja to gatavojas pârdot, tas

jâþâvç, lai samazinâtu mitrumu

Pârdoðanai domâtais biohumuss tiek

fasçts tumðos plastmasas maisos ar

maziem caurumiòiem Lietuvâ raþoto

biohumusu var iegâdâties dârzkopîbas

veikalos un gadatirgos Viens litrs

maksâ aptuveni Lt 1 (Ls 0,20)

Audzçtavas pârdod sliekas arî

mazdârziòu îpaðniekiem, zemniekiem

un makðíerniekiem Ja sliekas audzç

saimniecîbâ, kas atrodas pie ezera vai

upes, tad makðíernieki saimniecîbâ

atstâj ne vienu vien litu Sliekas nonâk

arî zvejas un makðíerçðanas

piederumu veikalos Makðíerniekiem

tiekot pârdotas nevis Kalifornijas, bet

Lietuvas sliekas - tûkstotis slieku

maksâjot aptuveni Lt 25 litus (Ls 5) Tâ

ir lieliska barîba dîíu zivîm, arî vistu

dçjîba pieaug, ja to "çdienkartç" ir

sliekas

Audzçtâji stâsta, ka tâs izmantojot

kosmçtikâ un farmâcijâ Varot pat

lietot pârtikâ, jo vçrtîbas ziòâ tâs esot

pielîdzinâmas liellopu gaïai Lietuvieðiem

ðâdi çdieni apetîti neizraisa, bet

íînieði çdot mîïuprât ASV pat

notiekot ðo çdienu konkursi!

Informâciju par slieku audzçðanu var

iegût Lietuvas Lauksaimniecîbas palâtâ,

Lietuvas slieku audzçtâju asociâcijâ

Kauòâ, tâlr: (8-37) 400366, (8-614)

087930

Lappusi veidoja

Daina Kloviene,

Latvijas ZM pârstâve Lietuvâ

AGROPOLS / NR 13 /JÛLIJS, 2005 26

BALTIJA

LAUKU ATTÎSTÎBA

Igaunijâ jau treðais piena kvotas gads

Rolands Makulis,

Igaunijas Lauksaimniecîbas ministrijas pârstâvis Latvijâ

Otrais piena kvotas gads Igaunijâ

beidzâs ðâgada 31 martâ, kad piena

kvotas îpaðnieku skaits bija 2057, no

kuriem piegâdes kvotu îpaðnieki -

1714, bet tieðâs tirdzniecîbas kvotas

bija saòçmuði 653 piena raþotâji

Otrâ kvotas gada sâkumâ, 1 aprîlî,

raþotâji bija saòçmuði kvotas

525 334 tonnu piena raþoðanai No ðî

daudzuma 513 748 tonnas piegâdes

kvotâm, bet tieðâs tirdzniecîbas

kvotâm - 11 585 tonnas Otrâ kvotas

gada beigâs (2005 gada 31 martâ) tâs

bija iedalîtas 568 308 tonnu piena

raþoðanai, un no ðî daudzuma piegâdes

kvotâm tika 553 515 tonnas, bet tieðâs

tirdzniecîbas kvotâm - 14 793 tonnas

Valsts rezervç palika 56 175 tonnas

Raþotâji 2004/2005 kvotas gadâ

pieprasîja kvotas palielinâðanu divas

reizes: 2004 gada vasarâ tika

pieprasîts piegâdes kvotas palielinâjums

par 24 050 tonnâm, bet tieðâs

tirdzniecîbas kvotâm par 6348 tonnâm

Pagâjuðâ gada novembrî notika

otrreizçjâ ârkârtas kvotu rezerves

pârdalîðana, kurâ pârdalîja tieðâs

tirdzniecîbas kvotas 12 775 tonnu

piena raþoðanai Ðîs kvotas valsts

rezervç palika 57 730 tonnas

Igaunijai iedalîto kvotu sadali

piegâdes un tieðâs tirdzniecîbas kvotâs

iespaidoja arî tas, cik lielu daudzumu

no tirdzniecîbas kvotâm raþotâji

gribçja pârveidot par piegâdes kvotâm

Gada laikâ tika iesniegti 335 pieprasîjumi

kvotu pârveidei, vairâkumâ no

tiem - tieðâs tirdzniecîbas kvotas

pârveidoðanai par piegâdes kvotâm

Ðos datus ir òçmusi par pamatu arî

Eiropas Komisija, un 2005 gada

29 martâ radâs EK lçmums

Nr 490/2005, ar kuru kvotu sadalîjums

Igaunijai ir noteikts ðâds: piegâdes

kvotâm 554 656 tonnas, bet tieðâs

tirdzniecîbas kvotâm - 69 826 tonnas

Igaunijai 2004/2005 kvotas gadâ

iedalîtâ piegâdes kvota tika izpildîta

par 94% un piegâdâtas 519 591 tonnas

piena Par to liecina PRIA (Latvijâ -

LAD) sniegtâ informâcija par

pagâjuðo piena kvotas gadu Salîdzinot

to ar 2003/2004 gadu, piena raþoðana

ir augusi par 4 procentiem

Tieðâs tirdzniecîbas kvota

2004/2005 piena kvotas gadâ tika

izpildîta par 65% un saraþotas

9556 tonnas piena Tikai 30% tieðâs

tirdzniecîbas kvotu îpaðnieku izpilde

bija par 100 procentiem

Igaunijas treðais piena kvotas gads,

kas sâkâs 2005 gada 1 aprîlî, ilgs lîdz

2006 gada 31 martam Paðlaik ir

2010 kvotu îpaðnieki, viòiem iedalîtais

kopçjais piena raþoðanas daudzums ir

567 820 tonnas Kopâ Igaunijai ðim

gadam ES ir iedalîjusi kvotu

624 485 tonnas

Ar 1 aprîli stâjâs spçkâ jaunâs piena

kvotu noteikðanas izmaiòas, kuras skar

ne tikai raþotâjus, bet arî pârstrâdâtâjus

Saskaòâ ar jaunajâm izmaiòâm,

piena raþotâjam, kurð vçlas raþot

pienu un iegût kvotu, ir jâievçro

papildu prasîba: kvotu nevar pieprasît

tas, kurð ir atteicies no kvotas vai to

nodevis citam iepriekðçjo 12 mçneðu

laikâ

Kvotas palielinâðanai ir paredzçtas

50 000 tonnas piena tieðâs

tirdzniecîbas kvotai un 4000 tonnas

piegâdes kvotai Kvotu palielinât varçs

tie piena raþotâji, kuri iepriekðçjâ

piena kvotas gadâ tiem iedalîto tieðâs

tirdzniecîbas vai piegâdes kvotu ir

izpildîjuði vismaz par 90%

Pieprasîjumu iesniegðanas termiòð ir

iepriekðçjais - no 2005 gada 1 jûnija

lîdz 1 jûlijam

Pateicoties noteikumos veiktajâm

izmaiòâm, kvotas palielinâðana ir

nedaudz vienkârðota: reizç ar piena

kvotas palielinâjuma iesniegumu no

raþotâja vairs netiek prasîts slaucamo

govju skaits un iepriekðçjâ gada

raþoðanas apjoms Raþotâjam, iesniedzot

dokumentus, ir jânorâda vçlamâs kvotas

apjoms ðim piena kvotas gadam

Kvotas pârveidoðanai (no piegâdes

kvotas uz tieðâs tirdzniecîbas kvotu,

un - pretçji) ir mainîts iesniegumu

iesniegðanas termiòð Tagad tas ir no

1 novembra lîdz 10 janvârim

Mainîts arî koeficients piena

pârrçíinam no litriem uz kilogramiem

Ja pagâjuðajam kvotas gadam tas bija

1,027, tad, sâkot no 2005 gada

1 aprîïa, tas ir 1,03 Jaunais koeficients

bûs jâievçro kâ tieðâs tirdzniecîbas

kvotas îpaðniekiem, tâ arî piena

pârstrâdes uzòçmumiem

27 AGROPOLS / NR 13 /JÛLIJS, 2005

EIROPA

POLITIKA UN ATBALSTS

Veicinâðanas pasâkumi biodegvielas ievieðanai Vâcijâ

Dr habil oec Arnis Kalniòð

Vâcijas valdîba un Vâcijas federâlâ

patçrçtâju aizsardzîbas, pârtikas un

lauksaimniecîbas ministrija kâ

galvenais dzinçjspçks no valsts iestâþu

puses biodegvielas raþoðanas attîstîbai

pçdçjâ laikâ ir nâkusi klajâ ar jaunâm

iniciatîvâm biodîzeïdegvielas un tîras

augu eïïas izmantoðanâ degvielas veidâ

lauksaimniecîbâ Ministrija izstrâdâ

plaðu priekðlikumu paketi ðajâ jomâ

Ðo pasâkumu galvenie virzieni ir ðâdi

Vispirms, sniedzot vispusîgu bezmaksas

informâciju un konsultâcijas

ðajos jautâjumos lauksaimniecîbâ un

meþsaimniecîbâ strâdâjoðiem uzòçmumiem

Otrkârt, rosinot, lai lauksaimniecîbâ

un meþsaimniecîbâ izmantojamo

darba maðînu motori - dzinçji tiktu

pârkârtoti biodîzeïdegvielas pielietoðanai,

nodroðinot to lietotâjiem tieðas

piemaksas un atbalstu - dotâciju

Treðkârt, tâlâk paredzot investîcijas

paðu saimniecîbu pârziòâ esoðo vietçjo

degvielas uzpildes staciju iekârtoðanai

biodîzeïdegvielai un augu eïïai

Ceturtkârt, veicinot decentralizçto

biodîzeïdegvielas raþoðanas jaudu

attîstîbu, iegâdâjoties atbilstoðas

iekârtas un tâs uzstâdot

Piektkârt, vienlaikus, kâ paredz

priekðlikumu pakete, attîstot un

nodroðinot atbalsta lîdzekïus mçría

finansçjumiem un kvalitâtes

nodroðinâðanas pasâkumiem augu

eïïas raþoðanâ Îpaði pçtîjumi tiek

veikti, lai arî decentralizçtâs eïïas

raþotnçs panâktu nemainîgu, stabilu

produkcijas kvalitâti, kâ arî moderno

motoru pielâgoðanas specifisko

jautâjumu kvalificçtu risinâðanu, lai

varçtu lietot biodîzeïdegvielu un augu

eïïu

Ðai paketei Vâcijas federâlâ patçrçtâju

aizsardzîbas, pârtikas un

lauksaimniecîbas ministrija 2005-

Rapðu eïïas izlietojums pçc rapðu sçjumu platîbâm Vâcijâ

1990 gadâ un 2005 gadâ, ha

2006 gadâ paredz atvçlçt EUR 10 milj

Tas bûtu papildinâjums jau ðobrîd

valstî esoðajai, samçrâ izvçrstajai atbalsta

sistçmai biodegvielas raþoðanâ un

pielietoðanâ Jau kopð 1990 gada tîrâ

biodegviela pilnîbâ bija atbrîvota no

akcîzes nodokïa nomaksas, bet no

2004 gada 1 janvâra nodokïa atbrîvojums

ir arî biodegvielas piemaisîjuma

daïai fosilajai degvielai Valstî izveidota

kompleksa biodîzeïdegvielas raþoðanas

kvalitâtes nodroðinâðanas sistçma - lîdz

pat degvielas iepildes pistolei degvielas

uzpildes stacijâ (AGQM - Arbeitsgemeinschaft

Qualitätsmanagement Biodiesel

eV) Jau vairâkus gadus tika testçts tîras

rapðu eïïas pielietojums 100 traktoru

programmâ, kura beidzas ðogad Tam

visam paralçli bûtiski pieauga fosilâs

degvielas cena tirgû, kas motivçja ðîm

problçmâm pievçrst pastiprinâtu

uzmanîbu

Tâdçjâdi biodîzeïdegvielas realizâcijas

apjoms Vâcijâ pieauga no 200 t

1991 gadâ lîdz 1 milj t 2004 gadâ, bet

ðogad sagaidâma realizâcija aptuveni

1,5 milj t apmçrâ Pçdçjos piecos

gados (2000-2004 g) biodîzeïdegvielas

raþoðana Vâcijâ augusi

2,9 reizes

Vienlaikus bûtiskas izmaiòas notika

arî izejvielu - rapðu eïïas izlietojuma

struktûrâ, ja to vçrtç pçc sçjumu

platîbâm (Sk tabulu!) Var secinât, ka

tendences, kas ðajâ jomâ bija

novçrojamas Vâcijâ pçdçjos 10-

15 gados, te turpinâsies un attîstîsies

Nodomâtâ jaunâ pasâkumu pakete

vçl tâlâk paplaðinâs esoðo veicinâðanas

un atbalsta sistçmu Jau ðobrîd lielâkâ

daïa tirgû esoðo traktoru modeïu

rûpnîcâ tiek sagatavoti darbam arî

biodîzeïdegvielas lietoðanai, aprîkojot

ar piemçrojamiem tehniskajiem

komponentiem Maðînbûvçtâji -

traktoru raþotâji to arî atbilstoði ðîm

prasîbâm nodroðina Bet ðis jaunais

atbalsta pasâkums attiecas uz tiem

traktoriem, kuriem nepiecieðama

Rapðu sçjumu izmantoðanas virzieni 1990 gadâ 2005 gadâ

Pârtikas eïïai 305 000 487 000

Krâsu - laku íîmija, zieþvielas 90 000 90 000

Biodîzeïdegvielas raþoðanai - 680 000

Neto eksports 327 000 74 000

Kopâ 722 000 1 331 000

motora pârkârtoðana darbam ar

biodîzeïdegvielu Lauksaimniecîbas

uzòçmumi, maðînu ringi un uzòçmçji

var saòemt ðo pabalstu lîdz EUR 500

uz vienu pârkârtoto darba maðînas

motoru

Paredzçts arî atbalsts motoru

pârkârtoðanai darbam ar tîru augu eïïu

Taèu to atbalstu sniedz lokâli - daþas

Vâcijas pavalstis: Brandenburga,

Ziemeïreina - Vestfâlene, Lejassaksija

un Hesene

Paðu vajadzîbâm nepiecieðamo jau

esoðo mobilo vai stacionâro degvielas

uzpildes staciju pârkârtoðanai arî

biodîzeïdegvielas vai augu eïïas

izvietoðanai - uzglabâðanai, kâ arî

jaunu ðâdu degvielas uzpildes staciju

iekârtoðanai 40-50 procenti

nepiecieðamo investîciju tiek

kompensçtas

Atbalsta paketç 2006 gadam tiks

spriests arî par iespçjamo atbalstu

apmçram 220 mazajâm eïïas

spiestuvçm, kas gadâ vidçji saraþo ap

500 t augu eïïas, kâ arî decentralizçtâm

biodîzeïdegvielas raþotnçm ar

orientçjoðo vidçjo jaudu ap 1000 t

biodîzeïdegvielas gadâ

Zinot, ka kopð ðâgada sâkuma ir

noteikti ierobeþojumi nodokïu

atvieglojumiem tâ saucamajam

agrodîzelim (mûsu apstâkïos

lauksaimniekiem - akcîzes nodokïa

atmaksa dîzeïdegvielas patçriòam,

rçíinot 100 l uz vienu hektâru),

biodîzeïdegvielas un augu eïïas

izmantoðana Vâcijas lauksaimniecîbas

sektorâ kïûst visai interesanta un

motivçta gan lielajiem, gan pavisam

mazajiem uzòçmumiem Agrodîzeïa

iegâde par pazeminâtu cenu ar

2005 gada 1 janvâri lauku saimniecîbai

Vâcijâ iespçjama tikai pie

dîzeïdegvielas patçriòa gadâ lîdz

10 tûkst l, neskaitot pirmo 1600 l

patçriòu, tas ir - iegâdâjoties 8400 l

gadâ Lielai saimniecîbu grupai

(pçrkot lîdz 1600 l un virs 10 tûkst l)

nav pieejams agrodîzelis, tâpçc rodas

pastiprinâta interese par biodîzeïdegvielas

un augu eïïas, kam

nepiemçro akcîzes nodokli, ieguvi

decentralizçtos apstâkïos un to

izmantoðanu uz vietas lauksaimniecîbas

uzòçmumos

AGROPOLS / NR 13 /JÛLIJS, 2005 28

EIROPA

ES ZIÒAS

ES lîderu sarunas par ES

budþetu - bez rezultâtiem

Augstâkâ lîmeòa sarunas par ES

budþetu, tostarp arî par ES

lauksaimniecîbas budþetu laikposmam

no 2007 lîdz 2013 gadam, ir

noslçguðas bez rezultâtiem

ES lîderu tikðanâs reizç Briselç

valstu vadîtâji neiztika arî bez asumiem

un pârmetumiem ES Padomes

priekðsçdçtâjs un Luksemburgas

premjerministrs Þans-Klods Junkers

(Jean-Claude Juncker), noslçdzot

diskusiju, teicis, ka viòam esot kauns

par daþâm valstîm, kuras politiski

negribçja meklçt kompromisu

Kâ viena no galvenajâm vaininiecçm

tiek minçta Lielbritânija, kas

kategoriski iestâjâs pret jebkurâm

izmaiòâm paðreizçjâ budþeta

veidoðanas procedûrâ (tâ Lielbritânijai

ir izdevîga) bez konceptuâlâm

izmaiòâm ES budþeta sadalîjumâ

Arî Zviedrija un Nîderlande bija to

valstu vidû, kurâm pateicoties, lçmums

par ES finanðu perspektîvu netika

pieòemts Zviedriju un Nîderlandi

neapmierinâja ES budþeta lielums un

savu maksâjumu apmçri

Turpmâkâs diskusijas par ES

budþetu, visticamâk, notiks lîdz gada

beigâm, kad prezidçjoðâ valsts bûs

Lielbritânija

(Pçc wwwagra-netcom, 18062005)

EK: lai debatçtu par KLP,

nepiecieðams atbrîvoties no

stereotipiem

Eiropas Komisijas (EK)

Lauksaimniecîbas ìenerâldirektorâta

pârstâvis Martins Ðîls (Martin Scheele)

konferencç Agrarpolitik 2005 izteicies,

ka diskusijâm par Kopçjâs

lauksaimniecîbas politikas (KLP)

nâkotni jâbalstâs uz faktiem, nevis uz

vecâm kliðejâm

Eiropas Komisijas pârstâvja

komentâru var uztvert kâ atbildi uz

Lielbritânijas premjerministra Tonija

Blçra kritiku par ES budþetu un par to,

ka ES pârâk daudz naudas tçrç

lauksaimniecîbai, jo "lauksaimniecîbas

budþeta daïa ir 40% no kopçjâ ES

budþeta, bet ðo summu saòem tikai 4%

no ES iedzîvotâjiem" Blçrs aicinâjis

vairâk naudas tçrçt nevis

lauksaimniecîbai, bet attîstîbai un

konkurçtspçjas palielinâðanai, lai

nâkotnç ES varçtu konkurçt ar Íînu

un Indiju

Savukârt Ðîls uzskata, ka ðâds

priekðstats par KLP bija aktuâls

pagâjuðâ gadsimta 80 gados, kad

lauksaimniecîbai tieðâm tika

neproporcionâli liela daïa no ES

budþeta, bet paðlaik situâcija ir cita

Ðîls uzsvçra, ka KLP izdevumi ðobrîd

veido mazâk par 0,5% no ES

Nacionâlâ kopienâkuma un, saskaòâ

ar EK budþeta priekðlikumiem, ðim

procentam 2013 gadâ bûtu jâbût vçl

mazâkam - tikai 0,33% ES

Lauksaimniecîbas ìenerâldirektorâta

pârstâvis neðaubâs, ka nepiecieðams

sniegt vairâk informâcijas un labâk

skaidrot KLP lomu un funkcijas

Komentçjot pçdçjâ laika KLP

reformas, Ðîls atzinis, ka viens no

reformu mçríiem nav sasniegts - KLP

nav vienkârðojusies un joprojâm ir ïoti

sareþìîta Pçc viòa teiktâ, tam par

iemeslu ir “politiskais kompromiss"

(Pçc wwwagra-netcom, 28062005)

Tiek pieòemti priekðlikumi

lauku attîstîbas veicinâðanai

2007-2013 gadam

Kâ jau iepriekð tika paredzçts, ES

Lauksaimniecîbas un zivsaimniecîbas

ministru padome pieòçmusi

priekðlikumus par atbalstu lauku

attîstîbai no Eiropas Lauksaimniecîbas

fonda lauku attîstîbas veicinâðanai

turpmâkajiem septiòiem gadiem

(2007-2013 gadam)

Lauksaimniecîbas un zivsaimniecîbas

padomes priekðsçdçtâjs, Luksemburgas

lauksaimniecîbas ministrs Fernands

Bodens (Fernand Boden) pieòemtos

priekðlikumus komentçja: "Mçs esam

lepni, ka padome ir pierâdîjusi: ES vçl

aizvien spçj pieòemt svarîgus lçmumus,

un apstiprinâtie priekðlikumi ir îpaði

svarîgi visam lauksaimniecîbas

sektoram"

Ðajos priekðlikumos paredzçti

minimâlie pieðíiramie lîdzekïi

daþâdiem lauku attîstîbas pasâkumiem

Piemçram, kâ minimums

10% paredzçts novirzît lauksaimnie--

cîbas konkurçtspçjas uzlaboðanai un

arî dzîves lîmeòa paaugstinâðanai

lauku apvidos, bet 25% lîdzekïu -

pasâkumiem, kas veicinâtu videi

draudzîgu zemes izmantoðanu

(Pçc wwwagra-netcom , 21062005)

Eiropâ sarûk augïu dârzu

platîbas

Pçc nesen publicçtiem Vâcijas Tirgus

un cenu ziòu aìentûras ZMP datiem,

vecajâs ES valstîs (ES-15) lîdz

2002 gadam ievçrojami samazinâjâs

(lîdz 1,1 milj ha) augïu koku platîbas

Tâs sarukuðas par 13% salîdzinâjumâ

ar 1997 gadu, kad jau bija samazinâjuðâs

par 17% salîdzinâjumâ ar

1992 gadu Tas gan neatstâja îpaði

lielu iespaidu uz augïu kopraþu, jo

pieauga raþîba

Visvairâk samazinâjâs âbolu, persiku

un nektarînu (par 18%), citronu (par

21%) un bumbieru (par 16%) platîba

Aprikoþu un apelsînu dârzi sarukuði

mazâk - tikai par 11% Savukârt

mandarînu platîba palielinâjâs par 6%,

sasniedzot 150 tûkst ha

ES-15 valstîs 2002 gadâ augïkopîbas

kultûras aizòçma ðâdu platîbu: âboli -

242 tûkst ha, persiki un nektarîni -

201 tûkst ha, citroni - 68 tûkst ha,

bumbieri - 110 tûkst ha, apelsîni -

252 tûkst ha, aprikozes - 59 tûkst ha

Augïu koku platîba samazinâjâs arî

Latvijâ CSP dati râda, ka sçkleòkoku

platîba 2002 gadâ (8367 ha) bijusi

gandrîz par 30% mazâka kâ 1997 gadâ,

savukârt kauleòkoku platîba - par 16%

Atðíirîbâ no vecajâm ES valstîm,

Latvijâ attiecîgajâ laikposmâ samazinâjâs

arî kopraþa: sçkleòkokiem par

44%, kauleòkokiem - par 13%

(Pçc wwwzmpde informâcijas)

ES valstis grib paðas lemt par

ÌM organismiem

ES valstis vçlas lielâkas lemðanas

tiesîbas attiecîbâ uz ìençtiski modificçtiem

(ÌM) organismiem - tâds varçtu

bût secinâjums pçc nesen notikuðâs ES

Padomes sçdes, kurâ EK piedâvâjusi

dalîbvalstîm nobalsot par aizlieguma

atcelðanu daþiem ÌM augiem, ko savâ

valstî uzlikusi Austrija, Francija, Vâcija,

Grieíija un Luksemburga

Pirms balsoðanas Komisija uzsvçrusi,

ka nav nekâda zinâtniskâ pamatojuma

ðim aizliegumam nedz no patçrçtâju

droðîbas viedokïa, nedz arî no vides

viedokïa, tomçr vienîgâ valsts, kas

balsojusi par aizlieguma atcelðanu bija

Lielbritânija Somija un Zviedrija atturçjâs

Tiek ziòots, ka lielâko pârsteigumu

sagâdâjusi Spânija, balsojot pret, lai gan

pati salîdzinoði aktîvi nodarbojas ar ÌM

organismu audzçðanu

Ðâdâ balsojumâ analîtiíi saskata ES

valstu vçlmi paðâm lemt, kâdus ÌM

produktus atïaut un kâdus - aizliegt

audzçt savâ valstî, nevis vienkârði pildît

ES lçmumus, kâ tam oficiâli jâbût

paðlaik

29 AGROPOLS / NR 13 /JÛLIJS, 2005

EIROPA

ES ZIÒAS

Dabas aizstâvji ir priecîgi par ðâdu

iznâkumu, ko nevar teikt par daþâm

industrijas lobija grupâm

Ðis bija pirmais gadîjums kad ES

Padome ir balsojusi, lai atceltu ES

Komisijas ierosinâjumu attiecîbâ uz

ÌM produktiem Tagad Komisijai bûs

jâlemj, ko darît tâlâk

(Pçc wwwagra-netcom, 27062005)

Pirmais iesniegums reìistrçt

ÌI nenâk no ES valstîm

Jûnija sâkumâ Kolumbija nosûtîjusi

Eiropas Komisijai Nacionâlâs kafijas

raþotâju federâcijas iesniegumu ar

lûgumu reìistrçt Cafe de Columbia kâ

aizsargâjamo izcelsmes nosaukumu ES

Ìeogrâfiskâs izcelsmes (ÌI) reìistrâ

Tas ir pirmais iesniegums EK ar

lûgumu reìistrçt produktu ìeogrâfisko

izcelsmi Eiropas Savienîbâ no valsts,

kas atrodas ârpus ES

Komisija ir iepriecinâta, ka

iesniegums nâk no raþotâju asociâcijas

Kolumbijâ, kas ir attîstîbas valsts, un

uzsver, ka ìeogrâfiskâ izcelsme varçtu

bût labs instruments tâs tâlâkai

izaugsmei Paðlaik ES Komisija

iesniegumu izvçrtç un, ja ðî

ìeogrâfiskâs izcelsmes norâde atbildîs

visiem kritçrijiem, tad lçmumu par ÌI

statusa pieðíirðanu publicçs ES

Oficiâlajâ Vçstnesî Ja seðu mçneðu

laikâ no publicçðanas brîþa ðis lçmums

netiks apstrîdçts, pieteikums saòems

ES apstiprinâjumu

(Agriculture News Digest Nr 124,

17062005)

ES paredz samazinât

lîdzfinansçjumu cîòai pret

putnu gripu

ES Lauksaimniecîbas un zivsaimniecîbas

ministru padome ir izvirzîjusi

priekðlikumu samazinât ES

lîdzfinansçjumu putnu gripas

apkaroðanas pasâkumiem Priekðlikums

paredz paðreizçjo 50% ES

lîdzfinansçjuma samazinât lîdz 30%,

tâdçjâdi 70% nâktos finansçt no

nacionâlajiem budþetiem

Putnu gripa kopð 2003 gada jau

nodarîjusi lielu postu putnu fermâm

Âzijâ Ar to saslimuði arî cilvçki, un

vismaz 50 gâjuði bojâ Vjetnamâ,

Taizemç un Kambodþâ Daþi

zinâtnieki uzskata, ka putnu gripa var

izraisît visaptveroðu katastrofu

pasaulç, ja netiks sperti nopietni soïi,

lai to ierobeþotu

Galîgais lçmums par ES

finansçjumu cîòai pret putnu gripu tiks

pieòemts pçc 1 jûlija, kad ES Padomes

prezidçjoðâ valsts bûs Lielbritânija

Lielbritânijai jau ir pieredze cîòâ ar

epidçmiskâm slimîbâm - mutes un

nagu sçrgu, tâdçjâdi tiek cerçts, ka

tieði ðî prezidentûra sekmçs konkrçto

lçmumu pieòemðanu iespçjami âtrâk

Lîdz ðim EK ir sadarbojusies ar

farmâcijas nozares uzòçmumiem, lai

veicinâtu vakcînas izveidi pret putnu

gripu, kâ arî piedâvâjusi palîdzîbu

Vjetnamai cîòâ pret ðo slimîbu

(Pçc wwwagra-netcom, 21062005)

Grieíijâ gaida izmaiòas pçc

reformçtâs KLP ievieðanas

Grieíu laikraksts Kathemirini ziòo,

ka Grieíijas Lauksaimniecîbas

ministrija ieviesîs reformçto Kopçjo

lauksaimniecîbas politiku (KLP) 2006

gada 1 janvârî Paredzçts, ka tâdos

sektoros kâ olîvu, tabakas, graudaugu

raþoðanâ, arî aitu, kazu un liellopu

audzçðanâ tieðmaksâjumi tiks

maksimâli atdalîti no raþoðanas

Atçnu Lauksaimniecîbas universitâtes

veiktajâ pçtîjumâ noskaidrots, ka grieíu

lauksaimnieku ienâkumi ievçrojami

nemainîsies, tieðmaksâjumus atdalot vai

arî piesaistot raþoðanai Tieðmaksâjumus

maksimâli atdalot no raþoðanas, olîvu

audzçtâju ienâkumi samazinâsies par

1,3%, kokvilnas audzçtâju - par 7,4%,

bet tabakas audzçtâju - par 3,5% Tomçr,

tiek paredzçts, ka ðâdas KLP reformas

iespaidâ daïa lauksaimnieku izvçlçsies

saòemt tieðmaksâjumus un pârtraukt

raþoðanu

Tostarp laikraksts Kathemirini arî

min skaudro patiesîbu, ka Grieíijas

lielais lauksaimnieku îpatsvars

(patlaban 14-17% no Grieíijas

iedzîvotâjiem ir nodarbinâti

lauksaimniecîbâ) bûtu jâsamazina lîdz

6% no kopçjâ iedzîvotâju skaita valstî

(Pçc wwwagra-netcom, 24062005)

Lauksaimniecîbas attîstîbas

tempi Krievijâ ir pârlieku

zemi

Lauksaimnieciskâs raþoðanas

attîstîbas tempi Krievijâ ir pârlieku

zemi,- tâ esot izteicies Krievijas

prezidents Vladimirs Putins Viòð

norâdîjis, ka lauksaimnieciskâs

raþoðanas apjomi 2004 gadâ ir

palielinâjuðies tikai par 1,6%, bet citâs

nozarçs pieaugums bijis krietni vien

lielâks Pçc Krievijas statistikas

komitejas datiem, Krievijas kopçjâ

ekonomikas izlaide 2004 gadâ,

salîdzinot ar iepriekðçjo, palielinâjusies

par 7,1%, bet rûpnieciskâs raþoðanas

izlaide palielinâjusies par 6,1%

Putina izteikumi tiek vçrtçti kâ

signâls valdîbai, lai tâ pievçrstu krietni

lielâku uzmanîbu lauksaimniecîbas

sektoram

Prezidents îpaði norâdîjis uz problçmâm

gaïas raþoðanas sektorâ: Krievijâ

paðreiz ir ievçrojams paðraþotâs gaïas

trûkums, tâdçï arvien lielâks kïûst

importçtâs gaïas îpatsvars, kas sev lîdzi

nesa gaïas cenas pieaugumu par 40%

2004 gadâ

Pirmajos èetros 2005 gada mçneðos

Krievijâ tika importçtas apmçram

200 tûkst t liellopu gaïas, kas ir par 4,5%

mazâk kâ pçrn ðajâ paðâ laika periodâ,

turpretî putnu gaïas imports 2005 gada

èetros mçneðos ir palielinâjies par 22%,

salîdzinot ar to paðu periodu 2004 gadâ,

un sastâda 310 tûkst t

(Pçc wwwagra-netcom, 24062005)

Krievija palielina atbalstu

lauksaimniecîbai

Kâ paziòojis Krievijas lauksaimniecîbas

ministrs Aleksejs Gordejevs,

Krievijas valdîba nolçmusi ðâgada

budþetâ par RUB 1,5 mljrd

(LVL 30,6 milj) palielinât finansçjumu

aizòçmumu procenta likmju subsidçðanai

lauksaimniekiem Pateicoties ðim

palielinâjumam, 2005 gadâ aizòçmumu

procenta likmju subsidçðanai kopumâ

lauksaimniekiem ir atvçlçti

RUB 6,9 mljrd (LVL 136,7 milj)

Lielâko daïu papildu finansçjuma

plânots izlietot, lai subsidçtu

aizòçmumus raþas novâkðanai

Subsîdijas iecerçts izmantot arî, lai

piesaistîtu kredîtresursus lielo mâjlopu

kompleksu, îpaði - cûku fermu

celtniecîbai

Ministrija paziòojusi, ka 2004 gadâ

ðâda veida subsîdijâm tika izlietoti

RUB 2,5 mljrd (LVL 51 milj), un tas

palîdzçja lauksaimniecîbas sektoram

piesaistît kredîtresursus RUB 40 mljrd

(LVL 816 milj) vçrtîbâ

Lçmums par finansçjuma palielinâðanu

lauksaimniekiem ir saistîts ar

Krievijas Ministru kabineta lçmumu

palielinât federâlâ budþeta izdevumus

2005 gadâ par RUB 382,7 mljrd

(LVL 7,8 mljrd)

(Pçc wwwagra-netcom, 17062005)

Sagatavojusi Mârîte Gailîte,

Aleksejs Nipers un

Imants Iesalnieks

AGROPOLS / NR 13 /JÛLIJS, 2005 30

LATVIJA

NOPIETNIE KRIKUMI

LLKC rîkotie pasâkumi jûlijâ

Kad un cikos Pasâkums Kur notiek Uzziòas

1107 Pieredzes apmaiòas izbraukuma seminârs pagastu Lietuva, Birþu raj Bauskas LKB, Uzvaras iela 1,

plkst 1000 lauku attîstîbas speciâlistiem 9286411, 6180900, 3927211

(Par seminâra apmeklçðanu zvanît iepriekð!)

2007 2005 gada pagasta IG SVID analîze attîstîbai Vecsaules pag Bauskas LKB, Uzvaras iela 1,

plkst 1400 (Par seminâra apmeklçðanu zvanît iepriekð!) Jaunsaules pamatskolâ 9286411, 6180900, 3927211

Demonstrçjumu seminâru saraksts 2005 gadâ

Datums Laiks Rajons Pagasts Saimniecîba Ierîkotâjs Temats

Mikroelementu lapu mçslojuma lietoðana ziemas kvieðu sçjumos

15 jûl 1000 Aizkraukles Skrîveru LLU Zemkopîbas ZI A Jermuðs Mikroelementu lapu mçslojuma lietoðana

ziemas kvieðu sçjumos

Daþâdu ðíidro mçsloðanas lîdzekïu lietoðanas efektivitâte rapðu sçjumos

14 jûl 1100 Rçzeknes Viïânu Latgales LZC V Stramkale Lapu mçslojuma ietekme rapðu raþas un tâs

kvalitâtes veidoðanâ

15 jûl 1000 Aizkraukles Skrîveru LLU Zemkopîbas ZI L Borovko Síidro minerâlmçslu un mikroelementu

(B, Mn, Mo) ietekme uz vasaras rapðu sçklu

raþu un kvalitâti

Ekonomiski pamatota slâpekïa mçslojuma normu noteikðana graudaugiem un kukurûzai

12 jûl 1100 Cçsu Priekuïu Priekuïu SS L Zariòa Mçsloðanas lîdzekïu optimizâcija laukaugiem -

biodegvielas raþoðanas izejmateriâlam

Vidzemes reìionâ

13 jûl 1000 Dobeles Auce MPS Vecauce Z Gaile Pçtîjumi par barîbas vielu iznesi ar kukurûzas

raþu un nepiecieðamo slâpekïa, fosfora, kâlija

mçslojuma normu precizçðana kukurûzas

standartraþas ieguvei

Graudaugu un rapðu ðkiròu raþîba, to raksturojums

14 jûl 1100 Rçzeknes Viïânu Latgales LZC V Stramkale Ziemas kvieðu ðíiròu raþîba atkarîbâ no

slâpekïa virsmçslojuma, retardantu un fungicîdu

pielietoðanas

14 jûl 1100 Rçzeknes Viïânu Latgales LZC V Stramkale Eïïas augu ðíiròu salîdzinâðana un audzçðanas

tehnoloìijas demonstrçðana A-Latvijas reìionâ

Ganîbu un zâlâju ierîkoðana, kopðana, kvalitatîvas lopbarîbas sagatavoðana

13 jûl 1000 Dobeles Auces SIA LLU Z Gaile Pçtîjumi par Latvijas agroekoloìiskajiem

pilsçta MPS Vecauce apstâkïiem piemçrotâko kukurûzas hibrîdu

agrînumu

Dobeles, Vecauces, MPS Vecauce, A Adamoviès Auzeòaireòu un aireòu hibrîdu agronomiskais

Jelgavas Platones MPS Pçterlauki potenciâls

15 jûl 1000 Aizkraukle Skrîveru Zemkopîbas ZI M Spârniòa Daudzgadîgo zâlaugu ðíiròu un maisîjumu

piemçrotîba lopbarîbas raþoðanai un

sçklaudzçðanai bioloìiskajâ lauksaimniecîbâ

Augu aizsardzîbas lîdzekïu lietoðanas efektivitâte bioloìiskajâ lauksaimniecîbâ

12 jûl 1100 Cçsis Priekuïi Priekuïu SS L Legzdiòa Daþâdu agrotehnisko metoþu un bioloìisko

I Skrabule

augu aizsardzîbas lîdzekïu efektivitâtes

izvçrtçjums sçklas raþoðanâ bioloìiskajâ

lauksaimniecîbâ kartupeïiem un mieþiem

13 jûl 1000 Dobeles Auces LLU MPS Vecauce M Ausmane Nezâïu dominantu sugu un skaita dinamikas

lauku terit

izpçte bioloìiskâs lauksaimniecîbas sistçmâ

ZM reìionâlâs lauksaimniecîbas konferences

Latvijas lauki Eiropâ

• 15 jûlijâ - LLU mâcîbu un pçtîjumu saimniecîbâ Vecauce;

• 22 jûlijâ - Viïânu vidusskolâ;

• 29 jûlijâ - Valsts SIA Sertifikâcijas un testçðanas centrs Priekuïos

VV

PC

Latvijas Augu aizsardzîbas pçtniecîbas centrs

rîko Lauku dienu - demonstrçjumu seminâru

Prasîbas, pieredze un problçmas

integrçtâs augïkopîbas ievieðanâ Latvijâ

Treðdien, 2005 g 27 jûlijâ plkst 11

Ogres rajona Ikðíilç, z/s Kalnanoras

Tâlr informâcijai:

7551501, 7553764, 6551272 (I Priekule), 6150997 (M Eihe)

Zemnieku saeimas 5 sporta spçles

2005 gada 23 jûlijâ

Latvijas meþi Dobeles atpûtas bâzç

Auru pagasta Eglîtçs

Minimâlais dalîbnieku skaits komandâ - 8

(4 kungi un 4 dâmas)

Dalîba jâpiesaka lîdz 18 jûlijam ZSA birojâ Rîgâ

Informâcija ZSA birojâ, tâlr 7027044

Zemnieku saeimas (ZSA) padomes sçde

13 jûlijâ plkst 1300 Valkas rajonâ

Piedalîsies arî zemkopîbas ministrs Mârtiòð Roze

Notiks saimniecîbu apskate

31 AGROPOLS / NR 13 /JÛLIJS, 2005

LATVIJA

NOPIETNIE KRIKUMI

Çrtâk abonçt!

No rîta, atverot logu, jûs ieelpojiet spirgto

rîta gaisu Tad uzvelciet kâjâs mîkstas èîbiòas

un râmâ kaía solî dodieties pie pastkastes

pçc AgroPola Bet tur - tukðums!

Lai pasûtîtu AgroPolu,

zvaniet Dainai Vabolei

pa tâlr 7553370 vai 9326999!

Imanta Liepiòa zîmçjums

AgroPola cena,

abonçjot redakcijâ:

6 mçneðus - Ls 10,26

12 mçneðus - Ls 17,46

13 kârtas jautâjumi

Konkurss “Agrozinis”

1) Slieku saraþotâ viena tonna biohumusa aizstâj:

a) 15-20 tonnas mçslu;

b) 20-25 tonnas mçslu;

c) 10-15 tonnas mçslu

2) AgroPola abonçðanas cena pusgadam redakcijâ ir:

a) Ls 11,40;

b) Ls 19,40;

c) Ls 10,26

3) Kas apgrûtina pagasta konsultanta darbîbu

a) interneta pieslçguma trûkums;

b) zemnieku neatsaucîba;

c) abi iepriekðminçtie iemesli

Katra jautâjuma pareizo atbildi atzîmçjiet ar krustiòu

Jûsu atbildes uz “Agroziòa” 13 kârtas jautâjumiem gaidîsim lîdz 15 jûlijam

Tâs varat sûtît pçc izvçles:

• pa pastu: konkursam “Agrozinis”,

Struktoru ielâ 14, Rîgâ LV - 1039

• pa faksu: 7541789 ar norâdi

“Konkursam “Agrozinis””

• elektroniski: ilze@LVAEIlv

!

Lûdzu izsûtiet atbildes laikus

un neaizmirstiet norâdît savu vârdu, uzvârdu un adresi!

12 kârtas pareizâs atbildes:

1b; 2a; 3b

Informatîvs lauku politikas biïetens

Iznâk divas reizes mçnesî

Nr 13 (205), jûlijs 2005

Reìistrâcijas apliecîbas nr M 1051

Abonçðanas indekss 2162

ISSN 1407-8996

wwwagropolslv

EKONOMIKAS INSTITÛTS

PÂRPUBLICÇÐANAS UN CITÇÐANAS

GADÎJUMÂ ATSAUCE OBLIGÂTA

Par reklâmas materiâliem atbild reklâmas

iesniedzçjs

GALVENÂ REDAKTORE: Rûta Bierande

REDKOLÇÌIJA: Andris Miglavs, Ilze Vabole,

Ilze Bûmane, Ieva Jaunzeme, Inta Kârkliòa,

Aleksejs Nipers, Ilze Zeimule

Mârketings: Daina Vabole, tâlr 7553370

REDAKCIJAS PADOME: Andris Miglavs,

Marìers Krams, Aivars Lapiòð, Mârtiòð Roze,

Arvîds Ozols, Mârtiòð Cimermanis, Irina

Pilvere, Andris Grâvîtis, Selva Ðulce, Tomass

Kotoviès, Valters Bruss, Dzidra Kreiðmane,

Jûlijs Beïavnieks, Klâra Paipala, Valdis

Dzenis, Mârtiòð Belickis, Òina Rakstiòa,

Regîna Timbare

Ofsetiespiedums

Iespiests tipogrâfijâ SIA “Nipo NT”

Pçrnavas ielâ 47/3, Rîgâ, LV-1009

Metiens 1500 eks 3 iespiedloksnes

Adrese: Struktoru ielâ 14, Rîgâ, LV-1039

Tâlr 7555213, 7553370, fakss 7541789

E-pasts lvaei@lvaeilv

Pareizi atbildçjuði:

A Ukðe (Jelgava), I Juknevièa (Skujene), A Labrencis (Liepa), L Kvâðe

(Virga), L Valaine (Stradi), R Íevere (Meirâni)

VIEDOKLIS - Agropols

VIEDOKLIS - Agropols ... View more VIEDOKLIS - Agropols

Delete template?

Save as template ?

VIEDOKLIS - Agropols VIEDOKLIS - Agropols