VIEDOKLIS - Agropols

VIEDOKLIS - Agropols VIEDOKLIS - Agropols

from agropols.lv More from this publisher

12.02.2015 Views

Nr 21 2004 nov Informatîvs lauku politikas biïetens – aktîvam lauku saimniekam Grozîjumi augu karantînas noteikumos Ko ES iegûst un zaudç zemnieks Vai ðogad laba dârzeòu raþa lasiet 8 lpp LATVIJA lasiet 11 lpp VIEDOKLIS lasiet 12 lpp Problçmas risina uz zemnieku rçíina Jânis Dzenis, z/s Kalnavoti Paðlaik ir divi îpaði aktuâli jautâjumi, kas attiecas uz zemnieku Pirmkârt, platîbmaksâjumi, kas netiek izmaksâti laikus, kâ solîja (sâkot no 16 oktobra) Nu, labâkajâ gadîjumâ tas notiks no 16 novembra Un, otrkârt,- vai ðie maksâjumi tieðâm ir atspaids lielajiem lauksaimniekiem, vai tikai mîts Arî zemkopîbas ministrs 27 oktobra Lauksaimnieku organizâciju sadarbîbas padomes (LOSP) sçdç pamatoja kavçðanos it kâ ar nesapraðanos par platîbâm Piemçram, vienam lauku blokam ir vairâki pieteikumi, tâpçc pretendentiem no jauna tiek sûtîtas vçstules, uz kurâm zemnieki laikâ neatbild, utt Es neuzskatu, ka tas ir nopietns iemesls Kâpçc Pirmkârt, tâpçc, ka uz Lauku atbalsta dienesta sûtîtajâm vçstulçm bija jâatbild noteiktâ termiòâ Ja neesi atbildçjis uz ðo vçstuli, tev var pilnîbâ atòemt ðo platîbmaksâjumu Tieði tâds brîdinâjums ir rakstîts ðajâs LAD vçstulçs Otrkârt, jâbrînâs, ka ir saimniecîbas, kas nav tikuðas galâ ar platîbu precizçjumu Arî manai saimniecîbai pirms daþiem mçneðiem precizçjumi bija jâizdara, un neatbilstîbas tika novçrstas Treðkârt, ir neatbilstîbas, kas ir pilnîgi neatkarîgas no pieteikuma îpaðnieka Piemçram, manas saimniecîbas lauku bloka kartç un pçc Lauku reìistra datiem bija ierakstîta vienâda platîba, tas ir - kopçjais lauku bloka lielums, bet datorâ parâdîjâs pavisam citi skaitïi Tâtad nav runa par to, ka es vai mans kaimiòð iedevis nepareizu platîbas skaitli, bet jau paðâ lauku blokâ ielikts nepareizs cipars Ðîs kartes ir izstrâdâtas sen un kïuvuðas neprecîzas Tas liek secinât, ka Eiropas maksâjumu izmaksas termiòu drîzâk kavç kâdas finansiâlas problçmas budþetâ, kuras risina ierçdnieciskiem paòçmieniem un atkal kârtçjo reizi - uz lauksaimnieku rçíina

Nr 21

2004 nov

Informatîvs lauku politikas biïetens – aktîvam lauku saimniekam

Grozîjumi augu

karantînas noteikumos

Ko ES iegûst un

zaudç zemnieks

Vai ðogad

laba dârzeòu raþa

lasiet 8 lpp

LATVIJA

lasiet 11 lpp

VIEDOKLIS

lasiet 12 lpp

Problçmas risina uz zemnieku rçíina

Jânis Dzenis, z/s Kalnavoti

Paðlaik ir divi îpaði aktuâli jautâjumi, kas attiecas uz zemnieku Pirmkârt, platîbmaksâjumi, kas netiek izmaksâti laikus, kâ

solîja (sâkot no 16 oktobra) Nu, labâkajâ gadîjumâ tas notiks no 16 novembra Un, otrkârt,- vai ðie maksâjumi tieðâm ir

atspaids lielajiem lauksaimniekiem, vai tikai mîts

Arî zemkopîbas ministrs 27 oktobra Lauksaimnieku organizâciju sadarbîbas padomes (LOSP) sçdç pamatoja kavçðanos it

kâ ar nesapraðanos par platîbâm Piemçram, vienam lauku blokam ir vairâki pieteikumi, tâpçc pretendentiem no jauna tiek

sûtîtas vçstules, uz kurâm zemnieki laikâ neatbild, utt Es neuzskatu, ka tas ir nopietns iemesls

Kâpçc Pirmkârt, tâpçc, ka uz Lauku atbalsta dienesta sûtîtajâm vçstulçm bija jâatbild noteiktâ termiòâ Ja neesi atbildçjis

uz ðo vçstuli, tev var pilnîbâ atòemt ðo platîbmaksâjumu Tieði tâds brîdinâjums ir rakstîts ðajâs LAD vçstulçs Otrkârt,

jâbrînâs, ka ir saimniecîbas, kas nav tikuðas galâ ar platîbu precizçjumu Arî manai saimniecîbai pirms daþiem mçneðiem

precizçjumi bija jâizdara, un neatbilstîbas tika novçrstas Treðkârt, ir neatbilstîbas, kas ir pilnîgi neatkarîgas no pieteikuma

îpaðnieka Piemçram, manas saimniecîbas lauku bloka kartç un pçc Lauku reìistra datiem bija ierakstîta vienâda platîba, tas

ir - kopçjais lauku bloka lielums, bet datorâ parâdîjâs pavisam citi skaitïi Tâtad nav runa par to, ka es vai mans kaimiòð iedevis

nepareizu platîbas skaitli, bet jau paðâ lauku blokâ ielikts nepareizs cipars Ðîs kartes ir izstrâdâtas sen un kïuvuðas neprecîzas

Tas liek secinât, ka Eiropas maksâjumu izmaksas termiòu drîzâk kavç kâdas finansiâlas problçmas budþetâ, kuras risina

ierçdnieciskiem paòçmieniem un atkal kârtçjo reizi - uz lauksaimnieku rçíina

LATVIJA

AKTUÂLI

Darbdiena no 19 novembra

tiek pârcelta uz 13 novembri

Ðâdu lçmumu MK pieòçma vçl

ðâgada 20 janvârî Saskaòâ ar to

budþeta finansçjamâs valsts iestâdçs

darbdiena no piektdienas,

19 novembra, tiek pârcelta uz

sestdienu, 13 novembri Ðis pats

rîkojums nosaka arî to, ka 2005 gadâ

neviena darba diena pârcelta netiks

Sâkusies labîbas intervence

Lauku atbalsta dienests (LAD)

1 novembrî sâka pieteikumu

pieòemðanu labîbas iepirkðanai

intervencç Tâ ilgs lîdz 2005 gada

31 maijam Iepriekðçjos gados

intervence labîbas tirgû sâkâs

1 augustâ un turpinâjâs lîdz nâkamâ

gada aprîïa vai maija beigâm Saistîbâ

ar valsts pievienoðanos ES, labîbas

intervences pasâkumi ir mainîti un tiks

administrçti pçc Eiropas Kopienas

normatîvo aktu prasîbâm Tas nozîmç,

ka ðogad intervences pasâkumos bûs

vairâkas bûtiskas izmaiòas, par kurâm

sîkâk rakstîjâm AgroPola iepriekðçjâ -

20 laidienâ

Puse projektu - tûrismam

No SAPARD lauku ekonomikas

daþâdoðanas apakðprogrammâ

iesniegtâ un atbalstîtâ 441 projekta

puse projektu (219) paredz lauku

tûrisma mîtòu uzlaboðanu un ðo

pakalpojumu daþâdoðanu SAPARD

31 apakðprogrammâ "Lauku

ekonomikas daþâdoðana, veicinot

alternatîvos ienâkumu avotus" lauku

uzòçmçji varçja pretendçt uz atbalsta

saòemðanu lauku tûrisma attîstîbai,

amatniecîbai, netradicionâlajâ lauksaimniecîbâ,

alternatîvâ kurinâmâ

raþoðanâ un tehnisko pakalpojumu

sniegðanâ Apakðprogrammas îstenoðanai

bija atvçlçti kopumâ

Ls 19,24 milj, bet visu 441 projekta

îstenoðanas kopçjie izdevumi ir

Ls 39,8 milj Lauku ekonomikas

daþâdoðanas projekti ir samçrâ dârgi:

vidçji vienam projektam nâkas atvçlçt

Ls 90252 Lielâkas izmaksas ir tikai

pârstrâdes uzòçmumu pilnveidoðanas

projektiem

Iecavnieks uzbûvçjis jaunu

raþotni

Investçjot aptuveni Ls 450 tûkst,

SIA Iecavnieks uzbûvçjis jaunu rapða

eïïas raþotni Nepiecieðamâs iekârtas

iegâdç izlietoti ap Ls 350 tûkst, no

tiem aptuveni Ls 170 tûkst - no ES

pirmsiestâðanâs programmas SAPARD

lîdzekïiem Par aptuveni Ls 100 tûkst,

kas ir kredîtlîdzekïi, uzcelta raþotnes

çka Patlaban Iecavnieks rapða eïïas

raþoðanas jaudu var pieckârðot un gadâ

pârstrâdât lîdz 10 tûkst t rapða sçklu

Uzòçmumâ papildus radîtas desmit

jaunas darba vietas

Balticovo ieguldîjis miljonu

latu

Investçjot vairâk nekâ Ls 1 milj, a/s

Balticovo rekonstruçjusi dçjçjvistu

kûti, nodroðinot to arî ar jaunâm

iekârtâm Projekts realizçts SAPARD

ietvaros, tâpçc Balticovo jau ir saòçmis

ap Ls 443 tûkst, tai skaitâ ES un

Latvijas lîdzekïus Iecere îstenota,

òemot vçrâ ES noteiktâs dçjçjvistu

labturîbas prasîbas Uzòçmums ir

apòçmîbas pilns, lai lîdz 2007 gadam

nodroðinâtu visu ðo prasîbu izpildi Lai

to izdarîtu, plânots piesaistît arî ES

pçciestâðanâs fondu naudu

Zirgu skaits valstî turpina

samazinâties

ZM 2003 gada Lauksaimniecîbas

ziòojums liecina, ka zirgu skaits Latvijâ

turpina samazinâties Ja valstî

1997 gadâ bija 23 tûkst zirgu, tad ðâ

gada sâkumâ zirgu kopskaits saimniecîbâs

bija 15,4 tûkst, un gada laikâ

tas samazinâjies par 3100 dzîvniekiem

Pçc Lauksaimniecîbas datu centra

datiem, pârraudzîbâ patlaban atrodas

229 ganâmpulki ar 4924 zirgiem ZM

speciâlisti uzsver, ka, pateicoties valsts

atbalsta izmantoðanai, ganâmpulku

selekcijai, kvalitatîvai vaislai un

progresîvâm tehnoloìijâm mâkslîgajâ

apsçkloðanâ, paaugstinâs audzçto

zirgu kvalitâte Pçc ZM domâm,

jâturpina realizçt Latvijas zirgu ðíirnes

ciltsdarba programma, nepiecieðamîbas

gadîjumâ koriìçjot tâs mçríus,

atbilstoði tirgus struktûras maiòai

Pçc preses dienestu un preses

izdevumu materiâliem

Ðoreiz laidienâ

Problçmas risina uz zemnieku rçíina 1

Negrib kompensâciju par akcîzes nodokli 3

Grozîti makðíerçðanas noteikumi 4

LOSP jaunumi 6

Informâcija par mednieku un medîbu vadîtâju

eksâmenu norisi 7

Mednieku iemaksas attîstîbai 7

Grozîjumi augu karantînas noteikumos 8

Sâkusies skaidrojoða akcija Skolas piens 8

LVAEI - jaunâ statusâ 8

Eiropas augïkopîbas zinâtnieki apsprieþas Latvijâ 9

Jaunais lauksaimnieku apdroðinâðanas modelis 10

Ko ES iegûst un zaudç Latvijas zemnieks 11

Vai ðogad laba dârzeòu raþa 12

Dabas apstâkïu ietekme uz agrovidi 13

Vides prasîbas lauku saimniecîbâs un secinâjumi 14

Latvijas pirmais pusgads ES 15

Sajukums Eiropas lauksaimniecîbas nâkotnes plânos 16

Zemnieki - viszinoðâkie uzòçmçji 17

Par salmu noietu Lietuvâ 18

Igaunijâ veicina piena produktu lietoðanu 19

Eiropas kartupeïu raþa 2004 21

Karotîtei - trîs gadi 22

Viskonsinas fermeris Latvijai 22

LLKC rîkotie pasâkumi novembrî 23

Konkurss “Agrozinis” 24

AGROPOLS / NR21 /NOVEMBRIS, 2004 2

LATVIJA

ZM JAUNUMI

Negrib kompensâciju par akcîzes nodokli

Dagnija Muceniece

Zemnieku saimniecîbas nav

jâpârreìistrç

Pçdçjâ laikâ daudzi zemnieku un

zvejnieku saimniecîbu îpaðnieki ir

uztraukuðies par to, ka sakarâ ar

Komerclikuma reformu viòiem lîdz ðâ

gada beigâm jâpârreìistrç saimniecîbas

Pagaidâm reforma neskar

zemnieku un zvejnieku saimniecîbas,

individuâlos uzòçmumus, kas

nodarbojas ar amatniecîbu, un tos,

kuru gada apgrozîjums nepârsniedz

200 tûkstoðus latu Jâpârreìistrçjas nav

arî kooperatîvajâm sabiedrîbâm, kuras

turpina darboties saskaòâ ar

Kooperatîvo sabiedrîbu likumu

Turpinâs kreditçðanas

atbalsta programmas

Zemes iegâdes un ilgtermiòa

investîciju kreditçðanas atbalsta

programmas joprojâm veiksmîgi

turpina darboties, tâlab lauksaimnieki

aicinâti pieteikties ðo programmu

atbalstam Savukârt Nelauksaimnieciskâs

uzòçmçjdarbîbas attîstîbas

programmâ (NUAP) projekti tika

iesniegti tik aktîvi, ka jau maijâ tika

pârtraukta jaunu projektu apstiprinâðana

Tomçr ZM meklç iespçjas un

risinâjumus ðîs lauku attîstîbai tik ïoti

nepiecieðamâs programmas darbîbas

atjaunoðanai

Lauksaimniecîbas ilgtermiòa investîciju

kreditçðanas programma dod

lauksaimniekiem iespçju saòemt

aizdevumus lauksaimnieciskâs raþoðanas

çku bûvniecîbai, rekonstrukcijai un

tehnoloìiskajam nodroðinâjumam

Ðajâ programmâ aizdevumi joprojâm

tiek pieðíirti lauksaimniecîbas produktu

raþotâjiem un lauksaimniecîbas pakalpojumu

kooperatîvajâm sabiedrîbâm,

kuras sniedz pakalpojumus lauksaimniecîbas

produktu raþotâjiem, bet paðas

nenodarbojas ar lauksaimniecîbas

produktu raþoðanu Uz atbalstu var

pretendçt arî ar bioloìiskâs lauksaimniecîbas

produktu apriti saistîti uzòçmumi

Savukârt lauksaimniecîbâ

izmantojamâs zemes kreditçðanas

programmas mçríis ir radît iespçju

konkurçtspçjîgiem lauksaimniecîbas

uzòçmumiem saòemt finansçjumu

zemes iegâdei ar pieòemamiem

nosacîjumiem Programmâ paredzçtais

atbalsts var interesçt tos

uzòçmumus, kuru ieòçmumus vismaz

60% apjomâ veido lauksaimniecîbas

produktu raþoðana

Par abu programmu nosacîjumiem

sîkâku informâciju var iegût Hipotçku

un zemes bankas nodaïâs, kâ arî ZM

mâjas lapâ wwwzmgovlv

Aktîvâk jâpiesakâs akcîzes

nodokïa kompensâcijai

ZM, apkopojot Valsts ieòçmumu

dienesta (VID) informâciju par

lauksaimniecîbâ izlietoto naftas

produktu akcîzes nodokïa atmaksu,

konstatçjusi, ka no 2004 gadam

paredzçtajiem Ls 9 milj ðâgada

1 oktobrî kompensâcijâs saòemti

tikai Ls 4,9 milj jeb 54%

Akcîzes nodokïa likmju pârrçíins,

òemot vçrâ eiro un lata oficiâlo

kursu 2004 gada 1 oktobrî, ir:

EUR/LVL=0,6675 Saskaòâ ar ES

prasîbâm, no 2005 gada 1 janvâra

palielinâsies naftas produktu akcîzes

nodokïa likmes, tai skaitâ

dîzeïdegvielai - no Ls 148 uz Ls 164

par 1000 litriem Palielinoties

akcîzes nodokïa likmei, attiecîgi

pieaugs arî akcîzes nodokïa

atmaksas summa par zemes

apstrâdei izlietoto dîzeïdegvielu

Lai varçtu precizçt 2005 gadam

nepiecieðamos lîdzekïus kompensâciju

izmaksâm, òemot vçrâ akcîzes

likmes palielinâjumu, ZM aicina

lauksaimniecîbas produkcijas

raþotâjus (fiziskas un juridiskas

personas), aktîvâk pieteikties ðogad

lauksaimniecîbas darbos faktiski

izlietotâs dîzeïdegvielas nodokïa

kompensâcijas saòemðanai

Strâdâs jaunâ statusâ

Vairâkas ZM pârziòâ esoðas valsts

bezpeïòas zinâtniskâs organizâcijas

uzsâkuðas reorganizâciju un tiek

veidotas par kapitâlsabiedrîbâm

Turpmâk Valsts Dobeles dârzkopîbas

selekcijas un izmçìinâjumu stacija tiks

izveidota par valsts sabiedrîbu ar

ierobeþotu atbildîbu Latvijas

Augïkopîbas institûts, Valsts Stendes

selekcijas stacija reorganizâcijas

rezultâtâ taps par valsts sabiedrîbu ar

ierobeþotu atbildîbu Stendes

Graudaugu selekcijas institûts, Priekuïu

selekcijas stacija - par valsts sabiedrîbu

ar ierobeþotu atbildîbu Priekuïu

Laukaugu selekcijas institûts Arî

Latvijas Valsts agrârâs ekonomikas

institûts turpmâk bûs valsts sabiedrîba

ar ierobeþotu atbildîbu, bet

nosaukums ðai iestâdei nemainîsies

Par minçto sabiedrîbu valsts kapitâla

daïu turçtâju plânots noteikt

Zemkopîbas ministriju Prasîbu veikt

reorganizâciju nosaka Komerclikums

Tajâ, sâkot ar nâkamo gadu, nav

paredzçta bezpeïòas organizâciju

pastâvçðana

Jauni noteikumi biðkopîbas

atbalstam

ZM izstrâdâjusi MK noteikumu

projektu "Kârtîba, kâdâ tiek pieðíirts,

administrçts un uzraudzîts valsts un

Eiropas Savienîbas atbalsts biðkopîbas

nozares attîstîbai"

Tas izstrâdâts, lai noteiktu kârtîbu,

kâdâ tiks pieðíirts, administrçts un

uzraudzîts valsts un ES atbalsts

biðkopîbas nozares attîstîbai saskaòâ

ar Latvijas biðkopîbas nozares

attîstîbas nacionâlo programmu 2005 -

2007 gadam Finansçjums tiks

pieðíirts, lai nodroðinâtu programmas

mçríi biðkopîbas produkcijas

kvalitâtes un raþoðanas apstâkïu

uzlaboðanâ, kâ arî varrozes invâzijas

samazinâðanâ Latvijas dravâs

Projekts paredz, ka Lauku atbalsta

dienests pieðíir, administrç un

uzrauga ðajos noteikumos minçto

atbalstu Tas tiek pieðíirts katru gadu

no 1 septembra lîdz nâkamâ gada

31 augustam, sâkot ar 2004 gada

1 septembri

Lai saòemtu atbalstu, pretendentam:

· jâbût biðkopju profesionâlajai

organizâcijai, kas reìistrçta biedrîbu

un nodibinâjumu reìistrâ, kurai ir

struktûrvienîbas vismaz divâs treðdaïâs

no Latvijas rajoniem;

· lîdz 15 jûlijam (2004 gadâ - lîdz

15 novembrim) jâiesniedz Lauku

atbalsta dienestâ iesniegums atbalstam

un izdevumu tâme

Lauku atbalsta dienests 6 nedçïu

laikâ izvçrtçs iesniegumu atbalstam

(2004 gadâ - lîdz 1 decembrim) un

slçgs lîgumu ar atbalsta saòçmçju,

kurâ paredz avansa maksâjumu 30%

apmçrâ no kopçjâs summas

3 AGROPOLS / NR21 /NOVEMBRIS, 2004

LATVIJA

JAUNI DOKUMENTI

Grozîti makðíerçðanas noteikumi

Ilze Zeimule

Numura tçmas:

1 daïa Eiropas Savienîbas normatîvie akti

A Komisijas Regula (EK) Nr 1838/2004, ar ko groza

Regulu (EK) Nr 214/2001, ar kuru nosaka sîki

izstrâdâtus noteikumus Padomes Regulas (EK)

Nr 1255/1999 piemçroðanai attiecîbâ uz intervenci sausâ

vâjpiena tirgû

B Komisijas Regula (EK) Nr 1839/2004, ar kuru groza

Regulu (EK) Nr 2799/1999, ar ko paredz sîki izstrâdâtus

noteikumus par to, kâ piemçrot Regulu (EK)

Nr 1255/1999 attiecîbâ uz atbalsta pieðíirðanu par

vâjpienu un sauso vâjpienu, kurð paredzçts lopbarîbai,

un attiecîbâ uz ðâda sausâ vâjpiena pârdoðanu

C Komisijas Regula (EK) Nr 1851/2004, kura groza

I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr 2377/90, ar ko

nosaka Kopienas procedûru veterinâro medikamentu

maksimâlai pieïaujamo atlieku daudzumu noteikðanai

dzîvnieku izcelsmes produktos

D Komisijas Regula (EK) Nr 1875/2004 par grozîjumiem

Padomes Regulas (EEK) Nr 2377/90 II un III pielikumâ,

kas nosaka Kopienas kârtîbu maksimâlo veterinârâs

medicînas produktu atlikumu noteikðanai dzîvnieku

izcelsmes pârtikas produktos attiecîbâ uz nâtrija

salicilâtu un fenvalerâtu

2 daïa Nacionâlie normatîvie akti

A Kârtîba, kâdâ organizçjamas dzîvnieku sacensîbas,

tirgi, izsoles, izstâdes un citi pasâkumi ar dzîvnieku

piedalîðanos

B Grozîjumi makðíerçðanas noteikumos

C Grozîjumi Pârtikas un veterinârâ dienesta maksas

pakalpojumos un samaksâ par valsts uzraudzîbas un

kontroles darbîbâm

1 daïa Eiropas Savienîbas normatîvie akti

A Komisijas Regula (EK) Nr 1838/2004, ar ko groza

Regulu (EK) Nr 214/2001, ar kuru nosaka sîki izstrâdâtus

noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr 1255/1999

piemçroðanai attiecîbâ uz intervenci sausâ vâjpiena tirgû

ES 22-10-2004 Komisijas Regula (EK) Nr 1838/2004,

noteic, ka sakarâ ar paðlaik esoðo daudzumu un tirgus

situâciju, sausâ vâjpiena daudzums, ko dalîbvalstu

intervences aìentûras laiþ pârdoðanâ, ir ierobeþojams lîdz

daudzumam, kurð nolikts glabâðanâ nevis lîdz 2003 gada

1 jûlijam, bet gan lîdz 2004 gada 1 septembrim

Regula stâjâs spçkâ 2004 gada 23 oktobrî

(ES Oficiâlais Vçstnesis ("OV") L 322/3, 23/10/2004;

http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)

B Komisijas Regula (EK) Nr 1839/2004, ar kuru

groza Regulu (EK) Nr 2799/1999, ar ko paredz sîki

izstrâdâtus noteikumus par to, kâ piemçrot Regulu

(EK) Nr 1255/1999 attiecîbâ uz atbalsta pieðíirðanu par

vâjpienu un sauso vâjpienu, kurð paredzçts lopbarîbai,

un attiecîbâ uz ðâda sausâ vâjpiena pârdoðanu

ES 22-10-2004 Komisijas Regula (EK) Nr 1839/2004,

noteic, ka intervences aìentûras organizç pastâvîgu

konkursu attiecîbâ uz to sauso vâjpienu, kas ievietots

glabâðanâ pirms 2004 gada 1 septembra

Regula stâjâs spçkâ 2004 gada 23 oktobrî

(ES "OV" L 322/4, 23/10/2004;

http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)

C Komisijas Regula (EK) Nr 1851/2004, kura

groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr 2377/90,

ar ko nosaka Kopienas procedûru veterinâro

medikamentu maksimâlai pieïaujamo atlieku daudzumu

noteikðanai dzîvnieku izcelsmes produktos

ES 25-10-2004 Komisijas Regula (EK) Nr 1851/2004

noteic pieïaujamo morantela atlieku daudzumu, kas ir

norâdîts regulas pielikumâ Ðis farmakoloìiski aktîvais

attârpoðanas lîdzeklis (morantels) tiek lietots liellopiem un

aitâm, tâdçï nepiecieðams nodroðinât aizsardzîbas

pasâkumus patçrçtâjiem, kâ arî paredzçt kontroles

pasâkumus no dzîvniekiem, kas ârstçti ar morantelu, iegûtos

pârtikas produktus

Regula stâjâs spçkâ 2004 gada 28 oktobrî

(ES "OV" L 323/7, 26/10/2004;

http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)

D Komisijas Regula (EK) Nr 1875/2004, par

grozîjumiem Padomes Regulas (EEK) Nr 2377/90 II un

III pielikumâ, kas nosaka Kopienas kârtîbu maksimâlo

veterinârâs medicînas produktu atlikumu noteikðanai

dzîvnieku izcelsmes pârtikas produktos attiecîbâ uz

nâtrija salicilâtu un fenvalerâtu

ES 28-10-2004 Komisijas Regula (EK) Nr 1875/2004,

noteic, ka nâtrija salicilâtu var lietot iekðíîgi liellopiem un

cûkâm - ar nosacîjumu, ka ðî farmakoloìiski aktîvâ viela

netiek dota dzîvniekiem, no kuriem iegûst pienu cilvçka

patçriòam Attiecîbâ uz fenvalerâtu, tâ provizoriskais

maksimâlais atlikuma ierobeþojums izbeidzâs ðâ gada

1 jûlijâ Tomçr izrâdîjâs, ka ir lietderîgi atïaut pabeigt

zinâtniskos pçtîjumus sakarâ ar ðo vielu, tâdçï provizoriskais

maksimâlais atlikuma ierobeþojums tiek pagarinâts lîdz

2006 gada 1 jûlijam

Regula stâjâs spçkâ 2004 gada 31 oktobrî

(ES "OV" L 326/20, 29/10/2004;

http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)

2 daïa Nacionâlie normatîvie akti

A Kârtîba, kâdâ organizçjamas dzîvnieku

sacensîbas, tirgi, izsoles, izstâdes un citi pasâkumi ar

dzîvnieku piedalîðanos

LR MK 26-10-2004 noteikumi Nr 895 "Kârtîba, kâdâ

organizçjamas dzîvnieku sacensîbas, tirgi, izsoles, izstâdes un

citi pasâkumi ar dzîvnieku piedalîðanos" noteic, ka uzraudzîbu

un kontroli par ðajos noteikumos minçto prasîbu izpildi veic

Pârtikas un veterinârais dienests (PVD) Pasâkumu

organizçtâjam obligâti jâsaskaòo norises vieta un laiks ar

AGROPOLS / NR21 /NOVEMBRIS, 2004 4

LATVIJA

JAUNI DOKUMENTI

vietçjo paðvaldîbu 15 dienas pirms pasâkuma Tâpat par ðî

pasâkuma norises vietu un laiku (izòemot ceïojoðo cirku)

organizators rakstiski informç arî attiecîgo PVD teritoriâlo

struktûrvienîbu Ja pasâkums ir starptautisks, tas jâpaziòo ne

vçlâk kâ mçnesi pirms tâ norises Ja Latvijas teritorijâ

organizçtâ pasâkumâ piedalâs Latvijâ reìistrçti dzîvnieki,

noteikumi paredz, ka nepiecieðami ðâdi dokumenti:

· lauksaimniecîbas dzîvniekiem (izòemot zirgus un govis) -

dzîvnieku pârvietoðanas deklarâcija;

· zirgiem - zirgu pase un dzîvnieku pârvietoðanas deklarâcija;

· govîm - liellopu pase un dzîvnieku pârvietoðanas deklarâcija;

· suòiem un kaíiem - mâjas (istabas) dzîvnieku pase vai

veterinârâ apliecîba;

· pârçjiem dzîvniekiem - veterinârâ apliecîba

Jâatgâdina, ka pasâkuma laikâ PVD pilnvarots

praktizçjoðs veterinârârsts veic dzîvnieku klînisko apskati,

izlases veidâ pârbauda dzîvnieku identifikâciju utt

Noteikumi stâjâs spçkâ 2004 gada 29 oktobrî ("LV"

28/10/2004; http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)

B Grozîjumi makðíerçðanas noteikumos

LR MK 02-11-2004 noteikumi Nr 907 "Grozîjumi MK 13-

02-2001 noteikumos Nr 67 "Makðíerçðanas noteikumi"",

noteic, ka ðo noteikumu pârkâpçji saucami pie administratîvâs

atbildîbas vai arî kriminâlatbildîbas normatîvajos

aktos noteiktâ kârtîbâ Lîdz ar to ðî atbildîba neatbrîvo

pârkâpçjus no pienâkuma atlîdzinât zivju resursiem nodarîto

kaitçjumu saskaòâ ar normatîvajos aktos noteiktajâm taksçm

Lai pilnîbâ kompensçtu zivju resursiem nodarîtos

zaudçjumus, noteikts, ka attiecîgo pamattaksi piemçro

trîskârðâ apmçrâ gan par makðíerçðanu bez makðíerçðanas

kartes un makðíerçðanas licences, gan par makðíerçðanu

aizliegtâ laikâ un vietâ, gan par makðíerçðanu, pârsniedzot

atïauto loma lielumu un minimâlo pieïaujamo zivju garumu,

kâ arî izmantojot neatïautus makðíerçðanas rîkus un veidus

Noteikumi stâjâs spçkâ 2004 gada 5 novembrî ("LV"

04/11/2004; http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)

C Grozîjumi Pârtikas un veterinârâ dienesta

maksas pakalpojumos un samaksâ par valsts

uzraudzîbas un kontroles darbîbâm

LR ZM 22-10-2004 rîkojums Nr 371 "Par grozîjumiem ZM

28-04-2004 rîkojumâ Nr 169 "Par Pârtikas un veterinârâ

dienesta maksas pakalpojumiem un samaksu par valsts

uzraudzîbas un kontroles darbîbâm"" noteic, ka normatîvajos

aktos noteikto higiçnas prasîbu ievçroðanas pârbaude

transportlîdzeklim izmaksâ Ls 1,50

Rîkojums stâjâs spçkâ 2004 gada 27 oktobrî ("LV"

26/10/2004; http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)

LLU pamatstudiju programmas, iegûstamâ kvalifikâcija un grâdi

PAMATSTUDIJU PROGRAMMAS

FAKULTÂTE akadçmiskâs profesionâlâs

nosaukums akadçmiskais grâds nosaukums grâds un/vai kvalifikâcija

Otrâ lîmeòa profesionâlâ augstâkâ izglîtîba

Lauksaim- Lauksaimniecîba lauksaimniecîbas zin bak Lauksaimniecîba agronoms

niecîbas

lauksaimniecîbâ

Ekonomikas Ekonomika sociâlo zin bak ekonomikâ

Tehniskâ Lauksaimniecîbas inþenierzin bak maðînzinâtnç Lauksaimniecîbas inþenierzinîbas inþenieris

inþenierzinâtne

Lauksaimniecîbas enerìçtika

Mâjas vide un informâtika

izglîtîbâ

Mâjturîba - pedagoìija

Mâjturîba

(ar augstâko izglîtîbu, 60 KP)

Veterinâr- Veterinârmedicîna veterinârârsts

medicînas

Lauku inþenieru Bûvzinâtne inþenierzin bak bûvzinâtnç Bûvniecîba bûvinþenieris

Zemes ierîcîba inþenierzin bak zemes ierîcîbâ Zemes ierîcîba inþenieris

Vides zinâtne vides zin bak vides saimniecîbâ Vide un ûdenssaimniecîba inþenieris

un inþenierzinâtnç

profesionâlais bak lauks enerìçtikâ

un lauks enerìçtikas inþ

profesionâlais bak izglîtîbâ

un mâjsaimniecîbas skolotâjs

mâjturîbas, mâjsaimniecîbas skolotâjs

Ainavu arhitekt un plânoðana ainavu arhitekts

Pârtikas Pârtikas zinîbas inþenierzin bak Pârtikas produktu tehnoloìija inþenieris pârtikas un dzçrienu

tehnoloì pârtikas zinâtnç tehnoloìijâ

Çdinâðanas un viesnîcu

profesionâlais bak uzòçmçjdarbîbâ;

uzòçmçjdarbîba

restorânu un viesnîcu vadîtâjs

Meþa Meþzinâtne lauksaimniecîbas zin bak Meþinþenieris inþenieris

meþzinâtnç

Kokapstrâde

inþenieris

Sociâlo zinâtòu Organizâciju un sociâlo zin bak socioloìijâ Iestâþu un uzòçmumu profesionâlais bak sabiedrîbas vadîbâ;

sab pârvaldes ârçjie sakari ârçjo sakaru struktûrvienîbas vadîtâjs

socioloìija

Informâcijas Datorvadîba un inþenierzin bak datorvadîbâ Programmçðana prof bak informâcijas tehnoloìijâs

tehnoloìiju datorzinâtne un datorzinâtnç un programmçðanas inþenieris

Pirmâ lîmeòa profesionâlâ augstâkâ izglîtîba

Lauksaimniecîbas Zootehnika zootehniíis

Ekonomikas Komerczinîbas uzòçmçjdarbîbas (komercdarbîbas)

speciâlists

Saimnieciskâs darbîbas uzskaite, grâmatvedis

kontrole un analîze

Meþa Meþsaimniecîba meþsaimniecîbas tehnologs

Kokapstrâdes tehnoloìija kokapstrâdes tehnologs

Veterinârme- Pârtikas higiçna higiçnists

dicînas

5 AGROPOLS / NR21 /NOVEMBRIS, 2004

LATVIJA

LOSP UN PNSP LÇMUMI

LOSP jaunumi

Rita Sîle, LOSP

Izskatâmie dokumenti

1 Lauksaimniecîbas subsîdiju valsts

programma 2005 gadam;

2 Kârtîba, kâdâ tiek veikti darîjumi

ar piena kvotâm, ðo kvotu

administrçðanas un kontroles kârtîba,

kâ arî soda naudas aprçíinâðanas un

iekasçðanas kârtîba;

3 Noteikumi par pesticîdu atliekvielu

kontroli dzîvnieku izcelsmes

produktos;

4 Lauku attîstîbas plâna pasâkuma

ES standartu sasniegðana rokasgrâmata;

5 Grozîjumi Administratîvo

pârkâpumu kodeksâ

LOSP lçmumi

Kavçjas platîbmaksâjumi

saimniecîbâm

Neraugoties uz iepriekð solîto (lîdz

5000 saimniecîbâm, kurâm nav

neatbilstîbu, maksâjumus veikt

oktobrî), ZM tagad sola

platîbmaksâjumus pârskaitît novembra

vidû vai decembrî Kavçðanâs saistîta

ar to, ka ieilguðas LAD kontroles uz

vietâm, kâ arî ar zemnieku atbildçm uz

LAD nosûtîtajâm vçstulçm Pârçjâm

saimniecîbâm atbalstu izmaksâs pçc

tam, kad LAD noskaidros

neatbilstîbas iesniegtajos pieteikumos

Ðobrîd daïâ pieteikumu atklâtas

neatbilstîbas, kas nonâkuðas jau lîdz

tiesvedîbai Ja lçmums tiks pieòemts

pçc galçjâ iespçjamâ termiòa,

konfliktçjoðie atbalsta pretendenti

zaudçs iespçjas saòemt atbalstu par

2004 gadu

Dzîvnieku lîíu utilizâcija

ZM atzîst, ka pçc 31 decembra

ZAAO Trial - uzòçmums, ar kuru

LAD slçdzis lîgumu par dzîvnieku

atkritumu produktu un lîíu utilizâciju,

var nebût lîdz galam gatavs turpinât

dzîvnieku lîíu un blakusproduktu

utilizâciju Risinâjums iespçjams,

atkritumu produktus eksportçjot uz

dedzinâðanas uzòçmumiem Lietuvâ un

Igaunijâ, Saskaòâ ar PVD sniegto

informâciju, ðobrîd tiek savâkti tikai

30% no blakusproduktiem Papildu

problçmas ir saglabâjuðâs mazajiem

zemniekiem, viòiem kopð sistçmas

ievieðanas nav vienkârði nodot

dzîvnieku lîíus utilizâcijai

LOSP baþîjas: ja Latvija pavasarî

sagaidâmajâ kontrolç nevarçs EK

pârliecinât par progresu dzîvnieku

blakusproduktu utilizâcijâ, situâcija

var apdraudçt lopkopîbas nozari

kopumâ LOSP ir aicinâjis ZM âtrâk

pieòemt lçmumu par utilizâcijas

sistçmas darbîbu nâkamajâ gadâ, lai

gaïas raþotâji un pârstrâdâtâji varçtu

òemt vçrâ iespçjamâs izmaiòas to

darbîbâ

Taps struktûrfondu jaunie

ierobeþojumi

Pçc LOSP aicinâjuma, ZM un tâs

sadarbîbas iestâdes veic strukturâlo

fondu un SAPARD programmas

izlietojuma analîzi Pçc tâs veikðanas

LOSP dalîborganizâcijas atsâks

sarunas par ierobeþojumiem

strukturâlo fondu lîdzekïu pieðíirðanai

lauksaimniecîbâ

Kâ LOSP sçdç lauksaimniekiem

skaidroja zemkopîbas ministrs,

ticamâkais, ka, atjaunojot pieteikðanos

strukturâlajiem fondiem, turpmâk

netiks atbalstîti grandiozi, lieli

projekti Toties atbalsts varçtu

pienâkties bûvniecîbai, meliorâcijai,

dzîvnieku novietnçm un mazai

pârstrâdei - projektiem Ls 10-20 tûkst

vçrtîbâ

Iestrçdzis Lauku attîstîbas plâns

Lauku attîstîbas plâns (LAP) Latvijâ

nav ticis nostiprinâts, tâdçï tas ir

saistoðs valstij, bet ne tâs

iedzîvotâjiem Lai novçrstu iespçjamâs

problçmas, turpmâk visas LAP

pasâkumu iesniegumu veidlapas,

atbalsta saòemðanas kritçriji un

atbilstoðâs LAD instrukcijas tiks

akceptçtas MK kâ atseviðíi noteikumi

Ðî procedûra aizkavçs turpmâko

pasâkumu izsludinâðanu Tâ,

piemçram, LAP pasâkumu "Atbalsts

lauku uzòçmumiem ES standartu

sasniegðanai vides aizsardzîbas,

dzîvnieku labturîbas, higiçnas un

darba droðîbas jomâs" bija paredzçts

uzsâkt novembrî, bet tagad

pieteikðanâs sagaidâma ne âtrâk kâ

decembrî

Liellopu gaïas tirgû migla vçl

neizklîst

Latvijas gaïas tirgû pçc kvalitâtes

sliktâka liellopu gaïa ir dârgâka par

augstâkas kvalitâtes Tâtad tas liecina

vai nu par izpratnes trûkumu gaïas

klasifikâcijâ, vai arî ïaunprâtîgu

uzòçmçju rîcîbu Tajâ paðâ laikâ

çdinâðanas uzòçmumiem trûkst

kvalitatîvas liellopu gaïas

EK uzskata, ka Latvijas ziòotâs gaïas

cenas nav ticamas Komisijas viedoklis

ir arî tâds, ka intervences pasâkumi

liellopu gaïas tirgû bûtu pârâk dârgi, jo

Latvijâ ir visai mazi gaïas apjomi

Lai gan jautâjuma risinâðanu savâ

pârziòâ òçmis nu jau bijuðais premjers

I Emsis, LOSP joprojâm uzstâj, ka

jâizveido starpministriju darba grupa

godîgas konkurences nodroðinâðanai

lauksaimniecîbâ To nepiecieðams

izveidot ar Ministru prezidenta

rîkojumu, lai jautâjumus, ko nav

iespçjams atrisinât grupâ, var skatît

valdîbâ Darba grupai "gaïas jautâjumi"

jâskata saistîbâ ar citu

lauksaimniecisko produktu raþoðanu

Joprojâm neskaidrîbas par pagastu

konsultantiem

Neskatoties uz to, ka 2005 gada

Lauksaimniecîbas subsîdiju valsts

programmas projektâ pagastu

lauksaimniecîbas speciâlistiem

paredzçts Ls 0,5 milj, iesaistîtâs puses

nav panâkuðas vienoðanos par ðo

speciâlistu funkcijâm, atalgojumu, kâ

arî kopçju valodu ar pagastiem, kuros

ðie speciâlisti tiks atalgoti Lîdz

5 novembrim rajona lîmenî tika

aicinâti satikties pagastu paðvaldîbu

vadîtâji, LLKC biroju un rajonu

lauksaimnieku apvienîbas pârstâvji, lai

vienotos par lauksaimniecîbas

speciâlistu darbîbu

Atgâdinâm: jâievçro termiòi!

Lai saòemtu prçmijas lopkopîbâ,

produktîvie dzîvnieki jâapzîmç

20 dienu laikâ pçc piedzimðanas un

7 dienu laikâ apzîmçðanas akts

jânosûta Lauksaimniecîbas datu

centram (bijuðajam VCIDAC),

Pretçjâ gadîjumâ nav iespçjams

pieteikties atbalsta saòemðanai Ðî ir

Regulas 1760/2000 prasîba, tâdçjâdi

Latvijas valstij noteiktos termiòus nav

iespçjams izmainît LOSP ir baþas, ka

liela daïa lopu audzçtâju ðos termiòus

nav ievçrojuði un tâdçï varçtu neiegût

paredzçto atbalstu

Pasâkumi

· LOSP sçde 24 novembrî

AGROPOLS / NR21 /NOVEMBRIS, 2004 6

LATVIJA

MEÞA LIETAS

Mednieku iemaksas attîstîbai

Medîbu saimniecîbas fonda padome

pieòçmusi lçmumu par 2004 gada

fonda lîdzekïu sadali Saskaòâ ar LR

Medîbu likumu, Medîbu saimniecîbas

attîstîbas fonda lîdzekïi izmantojami

medîjamo dzîvnieku monitoringam un

populâciju papildus aizsardzîbas

pasâkumiem, medîjamo dzîvnieku un

to populâciju zinâtniskai izpçtei,

mednieku izglîtoðanai un lîdzdalîbai

starptautiskajâs medîbu organizâcijâs

Ðogad finansçjumu Ls 117 tûkst

saòems 11 projekti medîjamo

dzîvnieku aizsardzîbai, mednieku

izglîtoðanai un mednieku intereðu

atbalstam starptautiskâs organizâcijâs

Fonda lîdzekïus veido mednieku

iemaksas par medîbu atïaujâm,

iemaksas par atïaujâm medîbu trofeju

izveðanai no Latvijas, kâ arî - iemaksas

par mednieku apliecîbâm, sezonas

kartçm un atïaujâm ârvalstu

medniekiem medît Latvijas teritorijâ

Sadalot mednieku iemaksâto naudu

medîbu saimniecîbâ nozîmîgiem

projektiem, tâ nonâks atpakaï paðu

maksâtâju rokâs, jo, paredzçts, ka,

realizçjot ðos projektus, uzlabosies

medîbu saimniecîbas stâvoklis Latvijâ

Lai nodroðinâtu medîjamo

dzîvnieku monitoringu un populâcijas

aizsardzîbu, atbalstîts Valsts meþa

dienesta (VMD) iesniegtais projekts

"Lielo plçsçju monitorings" Realizçjot

projektu, tiks iegûta informâcija, kas

nepiecieðama vilku un lûðu

nomedîðanas maksimâli pieïaujamâ

skaita noteikðanai Savukârt Latvijas

Valsts Meþzinâtnes institûta Silava

izstrâdâtajâ projektâ "Lûðu un vilku

ekoloìijas pçtîjumi Latvijâ ar radio

telemetrijas metodi" paredzçts pçtît

lielo plçsçju ekoloìiju, tâdçjâdi

iegûstot plaðâkas zinâðanas par ðo

dzîvnieku teritorijas izmantoðanu,

baroðanos un izplatîbu

Padome atbalstîjusi arî divus

Latvijas Universitâtes Bioloìijas

institûta projektus: "Nomedîto ûdensputnu

monitorings" un "Mâkslîgâs

ligzdvietas meþa pîlei" Veicot

ûdensputnu monitoringu, tiks iegûta

un apkopota informâcija par daþâdu

sugu ûdensputnu vietçjo populâciju

skaita izmaiòâm, vairoðanos un to

koncentrâciju konkrçtajâ gadâ Ðî

informâcija kalpos par pamatu

ieteikumiem ûdensputnu dzîves

apstâkïu uzlaboðanai to apmeðanâs

vietâs Latvijâ, kâ arî operatîvai putnu

medîbu reglamentçðanai Savukârt

otrajâ projektâ padziïinâti tiks pçtîtas

meþa pîïu ligzdvietu izvietoðanas

îpatnîbas un to konstrukcijas

uzlabojumi Ðie pçtîjumi palîdzçs

uzlabot meþa pîïu ligzdoðanas

apstâkïus, tâdçjâdi nodroðinot ðo

putnu skaita pieaugumu Par meþa pîïu

ligzdvietu uzlaboðanu projektu

iesniedzis arî Mednieku un

makðíernieku kolektîvs Ïaudona

Savâ projektâ mednieki paredzçjuði

bûtiski uzlabot pîïu ligzdoðanas

apstâkïus Ïaudonas pagastâ

Lai veicinâtu mednieku izglîtoðanos,

atbalstîts Latvijas mednieku

asociâcijas iesniegtais projekts

"Pârvietojamâ mednieku materiâli

tehniskâ un praktiskâs apmâcîbas

bâze" Tajâ paredzçts pirmo reizi

Latvijâ izveidot jaunu pârvietojamu

mâcîbu bâzi, kurâ mednieki iegûs

teorçtiskas un praktiskas zinâðanas ar

modernâm tehnoloìijâm aprîkotos

apstâkïos Jaunu stacionâru mednieku

mâcîbu bâzi Mednieku skola Liepâjas

rajonâ paredzçjis izveidot arî Sporta

klubs Mednieki Bâze papildinâs

mednieku mâcîbu tîklu Latvijâ, kâ arî

uzlabos ðo apmâcîbu servisu

Lai uzlabotu sabiedrîbas informçtîbu

par medîbu saimniecîbas stâvokli valstî,

fonds atbalstîjis VMD ieceri izdot

informatîvu bukletu Medîbas Latvijâ

Bukletâ bûs ietverta informâcija par

likumdoðanas prasîbâm medîbâs,

medîjamiem dzîvniekiem, medîbu

veidiem un paòçmieniem, medîjamo

dzîvnieku sugâm, kâ arî citiem ar

medîbu saimniecîbu saistîtiem

jautâjumiem Buklets bûs pieejams

VMD struktûrvienîbâs, Latvijas

mednieku asociâcijâ, valsts akciju

sabiedrîbâ Latvijas valsts meþi un citâs

medîbu saimniecîbas, medîjamo sugu

aizsardzîbas un dabas aizsardzîbas

institûcijâs

Turpmâk mednieki reizi trîs mçneðos

saòems jaunu laikrakstu Aktualitâtes

medîbu tradîciju un çtikas saglabâðanâ,

medîbu saimniecîbas attîstîbâ Starptautiskâs,

Latvijai svarîgâs aktualitâtes, ko

ar Medîbu saimniecîbas fonda atbalstu

izdos Latvijas Mednieku asociâcija

Avîzç tiks atspoguïoti medîbu

saimniecîbas aktuâlâkie jautâjumi gan

valsts, gan starptautiskâ mçrogâ

Asociâcija arî ieguvusi atbalstu

projektam "Medîbu trofeju vçrtçðana",

kuru realizçjot, mednieki ieplânojuði

vâkt un apkopot datus par pçdçjos gados

Latvijâ nomedîto dzîvnieku trofejâm, kâ

arî daudz aktîvâk un plaðâk organizçt

medîbu trofeju izstâdes Finansiâli

atbalstîta Latvijas mednieku intereðu

pârstâvçðana Eiropas Savienîbas (ES)

un pasaules mednieku organizâcijâs, ko

uzòçmusies Latvijas Mednieku

asociâcija projekta "Latvijas Republikas

mednieku intereðu pârstâvniecîba FACE

(Eiropas Savienîbas medîbu un dabas

aizsardzîbas asociâciju federâcija) un

CIC (Starptautiska medîbu un

medîjamo dzîvnieku aizsardzîbas

komiteja) nevalstiskajâs organizâcijâs"

ietvaros

Informâcija par mednieku un medîbu

vadîtâju eksâmenu norisi

VMD ir uzsâcis mednieku kandidâtu eksaminâciju pçc jaunâs programmas Lai

dotu iespçju personâm, kuras vçlas kârtot mednieka vai medîbu vadîtâja

eksâmenu, to izdarît iespçjami îsâkâ laikâ, VMD ir noteicis kârtîbu, ka eksâmenu

var kârtot jebkurâ mednieku eksaminâcijas komisijâ, uzrâdot personu apliecinoðu

dokumentu un mednieka apliecîbu (medîbu vadîtâjiem) Pçc eksâmena

nokârtoðanas kandidâts saòem izziòu, uz kuras pamata virsmeþniecîba, kuras

teritorijâ atrodas kandidâta reìistrçtâ dzîvesvieta, izsniegs mednieka vai medîbu

vadîtâja apliecîbu (pretendentam iesniedzot arî visus pârçjos nepiecieðamos

dokumentus) Rîgâ dzîvojoðie mednieki un medîbu vadîtâji var kârtot eksâmenus

un saòemt apliecîbas VMD Medîbu daïâ

VMD Medîbu daïa ir apkopojusi informâciju par to, kurâs virsmeþniecîbâs tuvâkajâ

laikâ notiks mednieku un medîbu vadîtâju eksâmeni Ðî informâcija atrodama arî

VMD interneta mâjas lapâ wwwvmdgovlv un tikðot regulâri aktualizçta

Sagatavojusi Ieva Jaunzeme pçc ZM un VMD informâcijas

7 AGROPOLS / NR21 /NOVEMBRIS, 2004

LATVIJA

POLITIKA UN ATBALSTS

LVAEI - jaunâ statusâ

Rûta Bierande

Ministru kabinets 26 oktobrî

pieòçma lçmumu veikt ZM pârziòâ

esoðâs valsts zinâtniskâs bezpeïòas

organizâcijas Latvijas Valsts agrârâs

ekonomikas institûts (LVAEI) reorganizâciju

Saskaòâ ar Komerclikumu un

Komerclikuma spçkâ stâðanâs likumu

zinâtniskais institûts tiks pârveidots par

valsts SIA, saglabâjot tâdu paðu

iestâdes nosaukumu Institûta valsts

kapitâla daïu turçtâja bûs ZM

Institûts dibinâts 1988 gada 2 janvârî,

apvienojot lauksaimniecîbas ekonomikas

zinâtniekus no Latvijas Zemkopîbas un

Marìers Rava, LPCS

Atbalsts programmai Skolas piens tiks

sniegts saskaòâ ar ES regulu, un to nosaka

arî Latvijas MK noteikumi Jâatgâdina,

ka pienu skolas var pirkt tikai no

atzîta pârstrâdes uzòçmuma, nevis

vienkârði no zemnieku saimniecîbâm

Ir trîs veidi, kâ skolçnus apgâdât ar

pienu

Pirmkârt, to var darît skola pati: ja

izglîtîbas iestâdç ir darbinieks, kas var

sadalît pienu bçrniem, tad atbalstu

saòem skola Ðajâ gadîjumâ pârstrâdes

uzòçmums piegâdâ pienu ar atseviðíu

pavadzîmi kâ Skolas pienu, ðâdi

pretendçjot uz atbalstu Skola pati pienu

nopçrk un izplata, un arî piesakâs Lauku

atbalsta dienestâ (LAD) Vai skolai tas

izdevîgi,- jârçíina Ja skola pçrk pienu

par 24 sant/l, bçrniem to pârdod par

16 sant/l No LAD skola kâ atbalsta

naudu saòem 14 sant/l, tâtad uz katru

litru skolai iznâk lieki 6 sant/l

(16 sant+14 sant=30 sant-24 sant=6 sant)

Otrkârt, ja skolai ir sava çdnîca

(visbieþâk laukos) vai to apkalpo kâds

çdinâðanas uzòçmums (kâ pilsçtâs),

tad ðis uzòçmums arî piesakâs LAD kâ

atbalsta pretendents

Treðkârt, atbalstu var saòemt arî

pârstrâdes uzòçmums, bet tas varçtu

bût retâk Tomçr ðis variants var

noderçt lauku skolâ Cik zinu, uz

Skolas piena atbalstu pieteikuðâs a/s

Rîgas piensaimnieks un Rîgas piena

kombinâts, Lazdonas piensaimnieks

Pçtîjums, ko Latvijas Piensaimnieku

centrâlsavienîba (LPCS) pasûtîja

Latvijas faktiem, râda - bçrni un vecâki

grib pienu, skolu direktori ne

Sâkusies skaidrojoða akcija Skolas piens

Lai bûtu pilnîga skaidrîba par Skolas

piena programmu, visâm Latvijas

skolâm nosûtîjâm vçstules, patiesîbâ -

biezu mapi ar izsmeïoðu informâciju

Bet novembrî sâkusies vispârçja

skaidrojoða akcija Ir izgatavoti trîs

daþâdi plakâti, ko izvieto pilsçtu

reklâmas vietâs - vitrînâs un râmjos - un,

bez ðaubâm, arî skolâs Tiks sagatavoti

ieliktòi avîzçm un þurnâliem, tie

vecâkiem atgâdinâs, ka viòi savu bçrnu

skolu vadîtâjiem var prasît pienu, un

izskaidros tâ vçrtîgâs îpaðîbas Bûs logo

lauksaimniecîbas ekonomikas ZPI

Ekonomikas daïas, LZA Ekonomikas

institûta Darba normatîvu laboratorijas,

kâ arî citâm lauksaimniecîbas ekonomikas

pçtnieciskajâm iestâdçm

Institûta lîdzðinçjo darbu var iedalît

trîs posmos:

1 Darbs sociâlistiskâs lauksaimniecîbas

sistçmas efektivitâtes palielinâðanai

Neatkarîgâs Latvijas ekonomiskâ

pamata teorçtiskâ izstrâde (1988-1990);

2 Agrârâs reformas îstenoðanas

tiesisko un ekonomisko pamatu

izstrâde (1990-1993);

3 Darbs pie tirgus ekonomikâ

sakòotas ilglaicîgas lauksaimniecîbas politikas

pamatu izstrâdâðanas (1993-2004)

LVAEI ir vâcis, sistematizçjis,

analizçjis un izskaidrojis faktus par

ekonomiskâs attîstîbas procesiem

lauksaimnieciskajâ raþoðanâ, novçrojis

lauksaimniecîbas un pârtikas tirgu,

analizçjis ES un Latvijas lauksaimniecîbas

un lauku attîstîbas politiku, vâcis

ES koptirgus regulçðanas pasâkumu

pamatoðanai nepiecieðamo informâciju,

kâ arî gatavojis lauksaimniecîbas

ekonomisko kopaprçíinu un uzturçjis

Lauku saimniecîbu uzskaites datu tîklu

(SUDAT) LVAEI sastâvâ darbojas arî

AgroPola redakcija, kuras sagatavoto

izdevumu jûs paðlaik lasât Savas

lîdzðinçjâs funkcijas LVAEI saglabâs

un veiks arî turpmâk

televîzijai - TV3 un LNT programmâ

Tiek rîkots konkurss Latvijas skolâs

Dzer pienu 3x dienâ! Tâ uzdevums ir

izveidot tematisku reklâmu Spçks,

veselîba un skaistums ir pienâ! Pirmajâ

vçrtçðanas kârtâ no iesûtîtajiem

darbiem atlasîs 60 finâlistus, piecus

katrâ klaðu grupâ Otrajâ kârtâ

noskaidros klasi - uzvarçtâju katrâ no 12

klaðu grupâm Lielo balvu izlozçs no 60

pirmajâ kârtâ izvçlçtajiem darbiem

Paredzçtas arî 60 pârsteiguma balvas,

12 apmaksâti braucieni uz Lîvu akvaparku

un Ls 1000 skolai Darbi konkursam

jâiesniedz lîdz ðâgada 1 decembrim

Grozîjumi augu karantînas noteikumos

Elîna Vimba, VAAD

MK sçdç 26 oktobrî tika apstiprinâts ZM ziòojums par augu un augu produktu

eksportu, reeksportu un tranzîtu uz Krievijas Federâciju, kâ arî uzdots ZM lîdz

2004 gada 2 novembrim sagatavot Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozîjumi

Ministru kabineta 2004 gada 30 marta noteikumos Nr 218 "Augu karantînas

noteikumi"" un iesniegt izskatîðanai MK Izstrâdâtie grozîjumi paredz, ka augu un augu

produktu tranzîta kravâm uz Krieviju, ja tâs Latvijâ tiek atvçrtas, muitas procedûra tiks

pabeigta tikai pçc fitosanitârâs kontroles veikðanas un fitosanitârâ sertifikâta

saòemðanas Savukârt gadîjumos, ja kravai mainâs tikai ekspeditors, taèu krava netiek

atvçrta, sadalîta vai pârpakota, atkârtota fitosanitârâ kontrole nebûs nepiecieðama

Valsts augu aizsardzîbas dienests (VAAD) ir sagatavojis un nosûtîjis muitai to augu

un augu produktu sarakstu, kuru kravâm Krievija obligâti pieprasa iziet fitosanitâro

pârbaudi, tâpçc tâm muitâ pievçrsîs pastiprinâtu uzmanîbu Pçc grozîjumu

apstiprinâðanas tiks noslçgts lîgums starp VAAD un VID Galveno muitas pârvaldi

par piemçrotu apstâkïu nodroðinâðanu muitas noliktavâs, lai tajâs bûtu iespçjams

atvçrt un izkraut augu un augu produktu kravas, kâ arî veikt nepiecieðamâs

fitosanitârâs kontroles

Sarunu procesâ ir panâkta vienoðanâs starp VAAD un Latvijas Tranzîta biznesa

asociâciju, ka izmaiòas fitosanitâro kontroïu veikðanas kârtîbâ neietekmçs

pakalpojumu izcenojumus Maksa par fitosanitârajâm pârbaudçm tiks palielinâta

tikai griezto ziedu kravâm

Uz VAAD nosûtîto vçstuli, kurâ tika lûgts izskaidrot Krievijas prasîbas gadîjumos,

kad kravas netiek atvçrtas un tâs tiek pârvadâtas aizplombçtos konteineros, refriþeratoros

vai autofurgonos, bet tâm mainâs ekspeditors, atbilde lîdz ðim vçl nav saòemta

AGROPOLS / NR21 /NOVEMBRIS, 2004 8

LATVIJA

POLITIKA UN ATBALSTS

Eiropas augïkopîbas zinâtnieki apsprieþas Latvijâ

Edîte Kaufmane, Dobeles DSIS

Eiropas Augïkopîbas zinâtnisko

institûtu apvienîba (EUFRIN) savai

gadskârtçjai sanâksmei ðogad bija

izvçlçjusies Latviju No 6 lîdz

9 oktobrim Rîgâ notika EUFRIN

sanâksme, kurâ piedalîjâs augïkopîbas

zinâtnieki no 16 valstîm - Dânijas,

Norvçìijas, Ðveices, Itâlijas, Francijas,

Spânijas, Lielbritânijas, Polijas, Èehijas,

Beïìijas, Ungârijas, Horvâtijas,

Slovçnijas, Igaunijas, Lietuvas un

Latvijas

Kas ir EUFRIN

Eiropas Augïkopîbas zinâtnisko

institûtu apvienîba ir organizâcija, kas

apvieno universitâðu departamentus,

institûtus, izmçìinâjumu stacijas un

citas zinâtniskâs iestâdes, kuras

specializçjas augïaugu izpçtç

EUFRIN dibinâta 1993 gadâ,

apvienojot Rietumeiropas valstu

augïkopîbas zinâtniekus, bet pçdçjos

gados arî Austrumeiropas valstis

EUFRIN 2001 gadâ uzòemta Latvija

un Lietuva, 2002 gadâ - Igaunija

Ðobrîd apvienîba aptver 28 valstu

zinâtniskâs iestâdes Latviju EUFRIN

pârstâv Dobeles Dârzkopîbas

selekcijas un izmçìinâjumu stacija

EUFRIN mçríi un uzdevumi ir

koordinçt augïkopîbas zinâtnes un

tehnoloìiju attîstîbu, lai sekmçtu

ilgtspçjîgu kvalitatîvu augïu raþoðanu;

îstenot principu - no selekcijas lîdz

kvalitatîvam produktam, pamatojoties

uz pircçja prasîbâm un mârketingu

Ko iegûstam kâ EUFRIN

biedri

Latvijas zinâtnieku iespçja

piedalîties ðâdas organizâcijas darbîbâ

vçrtçjama pozitîvi ne tikai no tâ

viedokïa, ka Eiropas valstis ir

novçrtçjuðas mûs kâ lîdzvçrtîgus

partnerus Tas ïauj dalîties visâ

jaunâkajâ informâcijâ par zinâtnisko

pçtîjumu rezultâtiem augïkopîbâ

Eiropâ Tâdçjâdi paveras daudz

plaðâkas iespçjas kopîgiem projektiem,

materiâlu apmaiòai un cita veida

sadarbîbai Kad 2001 gadâ pirmoreiz

piedalîjâmies EUFRIN sanâksmç

Ðveicç, liela daïa Eiropas augïkopîbas

zinâtnieku pat nezinâja, kur Latvija

atrodas Toreiz nolasîjâm referâtu par

situâciju augïkopîbas nozarç Latvijâ,

par zinâtnisko pçtîjumu virzieniem un

zinâtniskajâm iestâdçm, kuras veic

pçtîjumus ðajâ nozarç Interese bija

ïoti liela Radâs iespaids, ka liela daïa

Eiropas zinâtnieku nebija gaidîjuði, ka

arî Baltijas valstîs tiek veikts atzîstams

zinâtnisks darbs un izveidojusies plaða

starptautiska sadarbîba

Kad 2003 gada novembrî tikâmies

Slovçnijâ, mums piedâvâja organizçt

EUFRIN sanâksmi Latvijâ,

apmeklçjot arî Lietuvas Dârzkopîbas

institûtu Piekritâm, jo gribçjâm

parâdît kolçìiem, kâ Latvijâ un

Lietuvâ tiek veikts zinâtniskais darbs,

kâdi izskatâs mûsu izmçìinâjumi,

kâdas ir tehniskâs iespçjas un

zinâtnieku intelektuâlais potenciâls

Ðobrîd tas ir îpaði svarîgi, jo tiek

gatavots "6 ietvara" integrçtais

projekts par ilgtspçjîgas augïkopîbas

attîstîbu Eiropâ, kas aptvers lielu daïu

Eiropas valstu zinâtnisko iestâþu

Latvijas augïkopjus vçrtç

atzinîgi

EUFRIN sanâksmes laikâ Rîgâ

darba grupu vadîtâji ziòoja par

padarîto iepriekðçjâ gadâ Visplaðâkâ

informâcija bija no ogulâju, potcelmu

un plûmju grupas Jûnijâ Budapeðtâ

notika starptautisks simpozijs

(130 dalîbnieku) par daþâdu augïu

koku potcelmiem, vainagu veidiem un

dârzu audzçðanas sistçmâm, kurâ

piedalîjâs arî Latvijas augïkopîbas

zinâtnieki no Dobeles DSIS, Pûres

DIS un LLU Dârzkopîbas katedras

Septembrî Lofthusâ (Norvçìijâ)

notika starptautisks plûmju simpozijs,

kurâ piedalîjâs 52 zinâtnieki no

23 valstîm, arî viesi no Íînas un ASV

EUFRIN sanâksmes dalîbnieki

noklausîjâs arî divus apjomîgus

referâtus par kauleòkoku (plûmju,

íirðu, persiku, aprikoþu) un

sçkleòkoku (âbeïu, bumbieru)

selekciju Eiropâ Pirms tam lektori bija

veikuði plaðu aptauju, aptverot

iespçjami daudzas Eiropas valstu

zinâtniskâs iestâdes, kurâs veic ðíiròu

vai potcelmu selekciju Referâtos

atspoguïojâs arî Baltijas valstu

selekcijas sasniegumi

Interesants bija Norvçìijas pârstâvja

referâts par augïaudzçtâju lomu

apkârtçjâs vides veidoðanâ un tûrisma

attîstîbâ Daudzas sanâksmç skartâs

idejas noteikti noderçtu, domâjot par

mûsdienîgu augïu dârzu iekïauðanos

tûristu iecienîto vietu ainavâ (piem,

kalnu nogâzçs, ezeru piekrastçs uc)

Interesants un aktuâls bija Èehijas

pârstâvja ziòojums par augïu

audzçðanas problçmâm saistîbâ ar

klimata pârmaiòâm pçdçjos gados Jo

daudzâs Eiropas valstîs nesenâs

audzçðanas sezonas bijuðas ïoti sausas

un karstas, kas izraisîjis daþâdu jaunu

slimîbu un fizioloìisku bojâjumu

parâdîðanos un izplatîbu Tikpat lielu

uzmanîbu raisîja arî Slovçnijas

zinâtnieku sagatavotais referâts par

âbeïu augïu normçðanu bioloìiskajâ

audzçðanas sistçmâ

No mums mâcâs vecie

eiropieði

EUFRIN dalîbnieki 7 oktobra

pçcpusdienâ apmeklçja Dobeles

Dârzkopîbas selekcijas un izmçìinâjumu

staciju, kur noklausîjâs ziòojumu par

iestâdes zinâtnisko darbu, galvenajâm

pçtîjumu tçmâm, sadarbîbas veidiem un

partneriem Latvijâ un ârzemçs Âbeïu

selekcijas programma ir plaðâkâ un

nozîmîgâkâ Latvijas augïaugu selekcijas

programma, tâpçc viesiem bija iespçja

noklausîties Lailas Ikases ziòojumu par

âbeïu selekciju un ìençtiskajiem

resursiem Pçc lauka izmçìinâjumu,

augïu glabâtavu un laboratoriju

apskates, kâ arî plaðas augïu un

pârstrâdes produktu degustâcijas,

Dobeles zinâtnieki dzirdçja daudz labu

vârdu par savu darbu un izmçìinâjumu

sakoptîbu Dânijas pârstâvis, kurð

vienîgais Dobelç viesojâs atkârtoti,

neslçpa izbrînu par izmaiòâm, kas ðeit

notikuðas kopð 1991 gada Viòð arî

pastâstîja, ka paða vadîtais institûts ðajos

gados vairâkkârt saðaurinâjies, toties

mums izdevies ne vien saglabât savu

zinâtnisko potenciâlu, bet kardinâli

izmainît iestâdes darbîbu, paplaðinât

pçtîjumu spektru un zinâtnieku loku Ne

mazums atzinîbas saòçmâm par

sadarbîbu ar raþotâjiem gan audzçðanas,

gan pârstrâdes tehnoloìiju izstrâdç

Patîkami bija dzirdçt, ka ðo to no mums

labprât pâròemtu kolçìi citâs Eiropas

valstîs

Tas lieku reizi apstiprinâja jau

zinâmo: lai gan mçs vçl atpaliekam no

ðo valstu zinâtniskajâm iestâdçm

tehniskâ nodroðinâjuma ziòâ,

intelektuâlais potenciâls mums ir

lîdzvçrtîgs

9 AGROPOLS / NR21 /NOVEMBRIS, 2004

LATVIJA

NAUDAS LIETAS

Jaunais lauksaimnieku apdroðinâðanas modelis

Aigars Laizâns, LOSP

Modelis paredz Latvijas

Lauksaimniecîbas apdroðinâðanas

atbalsta sabiedrîbas (LLAAS) izveidi,

kas kïûtu par starpnieku zemnieku

saimniecîbas un apdroðinâðanas firmas

darîjumos kultûraugu un mâjdzîvnieku

apdroðinâðanâ Starpnieks vai brokeris

bûs vidutâjs, kam jâpârstâv zemnieku

intereses

LOSP ir iepazinusies ar ârzemju

pieredzi lauksaimniecîbas apdroðinâðanâ

un secinâjusi, ka tikai tad, ja

izveidots apdroðinâðanas tirgus, var

vienoties par savstarpçju izdevîgumu

Taèu Latvijâ ðâda tirgus vçl nav Toties

ir vairâkas lielas saimniecîbas, kas uz

labvçlîgiem nosacîjumiem apdroðinâjuðâs

Francijas, Vâcijas un Dânijas

apdroðinâðanas sabiedrîbâs

Attieksme pret izmaiòâm

apdroðinâðanâ

Runâjot par ðo, tâ dçvçto,

lauksaimnieku modeli, visvairâk jûtama

neskaidrîba par nâkotni No vienas

puses, apdroðinâtâjiem tirgus

lauksaimniecîbas sektorâ interesç, bet,

protams, tiek rçíinâts, kas viòiem ir un

kas nav izdevîgi No otras puses,

nevaram pat runât, ka lauksaimniecîbâ

bûtu apdroðinâðanas tirgus,- tie ir tikai

atseviðíi gadîjumi

Iespçjams, apdroðinâtâji nav òçmuði

vçrâ to, ka tieði pçdçjos gados

lauksaimniecîbâ notikuðas lielas

pârmaiòas Proti: raþotâji izmantojuði

SAPARD projektus, tagad jau arî

Eiropas Savienîbas (ES)

struktûrfondus (tâtad investçjuði savâs

saimniecîbâs) un òçmuði lielus

aizdevumus bankâs Bet pats

nozîmîgâkais, ka no 2005 gada Latvijâ

ienâks ES tieðmaksâjumu un citas

lielas atbalsta summas Lauksaimnieki

orientçjas ðos lîdzekïus atkal ieguldît

raþoðanâ Bet ja lauksaimnieki

neapdroðinâs ðos ieguldîjumus, viòi

riskç ES atbalsta naudu izlietot savu

zaudçjumu segðanai, - nevis jauniem

ieguldîjumiem Kâpçc ðis modelis

varçtu veiksmîgi darboties Pirmkârt,

jânovçrtç iespçjas, ko dos no ES

ienâkoðâs naudas summas, un, otrkârt,

izmaiòas lauksaimniecîbâ, kas

orientçtas uz tirgu

Piedâvâtâ modeïa bûtîba

Tagad kopîgi ar Zemkopîbas

ministriju (ZM) esam vienojuðies, ka

tos riskus, ko neapdroðina

apdroðinâtâjs, bet kuru dçï rodas

zaudçjumi, kompensç valsts Nevis

nosakot ðîs izmaksas pçc reìionâlâ

principa, bet, pirmkârt, bûs individuâla

pieeja - saòem tas, kuram raduðies

zaudçjumi un kurð ir apdroðinâjies,

nevis kompensâcija tiek attiecinâta uz

visu teritoriju Otrkârt, ja

lauksaimnieks ir apdroðinâjis daþâdus

iespçjamos riskus, bet ir raduðies ðajos

riskos neparedzçti zaudçjumi, kurus

lîgums neietver Tad valsts tos varçtu

atlîdzinât - ar nosacîjumu, ka lauks,

piemçram, ir apdroðinâts

Jâdibina starpnieksabiedrîba

Paredzçts, ka Lauksaimnieku

organizâciju sadarbîbas padome

(LOSP) veidos starpnieksabiedrîbu

(LLAAS) Ðie starpnieki (brokeri)

zemniekus informçs par apdroðinâðanas

firmu piedâvâjumu, izskaidros

to atðíirîbas, lai raþotâjs varçtu rast sev

izdevîgâko variantu Jâuzsver, ka lîdz

ðim daudzas nesapraðanâs, problçmas

raduðâs tâpçc, ka zemnieks îsti nezina,

kur meklçt un atrast informâciju

Apdroðinâðanas firmas uzsver savu

pakalpojumu labâs puses, un tas ir

saprotams, bet neviena firma

nesalîdzina savus un citas firmas nosacîjumus

Tâtad mûsu starpniekfirmâ

vajadzçs ïoti profesionâlus darbiniekus

Starpniekam, tâpat kâ apdroðinâtâjam,

bûs jâslçdz lîgums ar apdroðinâðanas

firmu vai arî ar vairâkâm,

kuras izvçlçsies zemnieki Ja tiks

izveidots ðâds tîkls, starpniekam

radîsies klienti, kurus viòð varçs

piedâvât apdroðinâðanas sabiedrîbâm

Tas nenozîmç, ka lîdz ar to

apdroðinâðanas sareþìîjumi tiks uzreiz

novçrsti, bet starpnieks bûs

lîdzatbildîgs par apdroðinâtâja un

firmas noslçgtâ lîguma izpildi

Valsts lîdzdalîba zaudçjumu

kompensâcijâ

ZM ir atzinusi, ka ðis modelis ir

visoptimâlâkais Tiek strâdâts, lai

modeïa izveidoðanai un ievieðanai

saòemtu nacionâlâs subsîdijas 2005

gadam Projektâ paredzçts, ka no Ls

200 tûkst lielas summas 50% atvçlçs

apdroðinâðanas prçmijâm Nosacîjumi

tâtad ir mainîjuðies, jo lîdz ðim,

rodoties zaudçjumiem laikapstâkïu

dçï, naudu meklçja ikreiz no jauna un

no daþâdiem finanðu avotiem Tagad

mums jâòem vçrâ ES kârtîba, kas

neparedz, ka valsts zaudçjumu

gadîjumos kompensâcijas iespçjas

meklç stihiski ES atïauj izmaksât,

pirmkârt, 50% no apdroðinâðanas

prçmijas, otrkârt, valsts drîkst

kompensçt zaudçjumus, ja tie sasniedz

20% MLA teritorijâs un 30% - pârçjâs

valsts teritorijâ

AGROPOLS / NR21 /NOVEMBRIS, 2004 10

LATVIJA

NAUDAS LIETAS

Ko ES iegûst un zaudç Latvijas zemnieks

Jânis Dzenis, z/s Kalnavoti

Ja mums stâsta par milzîgajiem

ieguvumiem, iestâjoties ES, tad

vienotie platîbmakâjumi gan drîzâk ir

daïçja kompensâcija par zaudçjumiem,

ko nesusi lîdzdalîba ES

Uzskatu,- mums tie ir zaudçjumi

Piemçram, ja ievçrtçjam minerâlmçslu,

íimikâliju un degvielas sadârdzinâjumu,

Eiropas nauda to neatsver

Zinu dîzeïdegvielas izmaksas savâ

saimniecîbâ un varu izskaitïot, cik man

jâsaòem vienotais platîbmaksâjums

+ papildmaksâjums par laukaugiem

Tie aptuveni ir Ls 28 tûkst Ðogad

manâ saimniecîbâ bija apsçts mazliet

vairâk par 470 ha, kopâ ar papuvçm

platîba - pâri 500 ha No ðiem

Ls 28 tûkst degvielas sadârdzinâjums

paòçma Ls 10 tûkst Otru lielâko

zaudçjumu daïu dod minerâlmçslu

cenas pieaugums Tas vçl nav precîzi

sarçíinâts, bet - slâpeklis agrâk

maksâja 60 Ls/t, tad jau 90 Ls/t, taèu

tagad - 120 Ls/t, un visi kompleksie

minerâlmçsli tâpat Dârgâkas ðîs

izmaksas kïuvuðas, pateicoties

ievedumam, kas nâk no Baltkrievijas

un Krievijas

Negodîga konkurence MLA dçï

Zemkopîbas ministrs Mârtiòð Roze

teic, ka jau sâkuðies tiesu darbi par

platîbmaksâjumiem Es pieïauju, ka

tâdi bûs arî par atbalstu mazâk

labvçlîgajiem apvidiem (MLA) Tie

kritçriji, kas pamatâ ðo teritoriju

noteikðanai, ir baltiem diegiem ðûti

Sâkumâ teica, ka atbalsts bûs

lauksaimnieciskajai raþoðanai, pçc tam

viedoklis mainîjâs - tas tomçr bûðot

lauku attîstîbai Pirms iestâðanâs ES

Kokneses pagasts visâs kartçs bija

atzîmçts kâ MLA kategorijas

teritorija Pçc tam ðo pagastu no MLA

teritorijas svîtroja, un tagad ir tâ, ka

Daugavas otrâ krastâ, pirms mums un

aiz mums, visi saòem ðo atbalstu, bet

koknesieði - paliek beðâ Manuprât, ja

MLA maksâjums pienâkas par to, ka

pagastâ ir, piemçram, bezdarbs,

vismaz vienam kritçrijam vajadzçtu

bût tâdam, lai zemnieku saimniecîba

ðâdâ situâcijâ papildus nodroðina

vienu darbavietu Bet tâda kritçrija

nav Ja MLA maksâjums tiek ieguldîts

zemç, tâtad - to izlieto raþoðanai

Turklât, ja kaimiòð tâdos paðos

apstâkïos, par tâdu paðu raþu kâ man

saòem aptuveni Ls 50 vairâk nekâ es,-

rodas negodîga konkurence Tas

nozîmç, ka mums meloja, lai nobalsotu

par ES Kad to izdarîjâm, Koknesi

izòçma ârâ Valstij bija jâgâdâ par to,

kâ pagastiem, kam tika solîts atbalsts,

to arî nodroðinâtu Diemþçl tas netika

darîts, un te skaidri redzamas

negodîgas konkurences pazîmes

Paðvaldîba pagaidâm neko nevar

izdarît, bet tad, kad sâks izmaksât ðo

MLA naudu, domâsim, kâ rîkoties

Uzskatu, ka valstij bija papildus

jâsameklç ðie lîdzekïi Ja es

apsaimniekoju 500 ha zemes un

rçíinu, ka bûtu bijis jâsaòem vismaz 40

Ls/ha atbalsta MLA, tad es zaudçju Ls

20 tûkstoðus!

Zaudçjumi riska gadâ

Salîdzinot ar Eiropas valstîm,

Latvijas lauksaimnieki ir zaudçtâji arî

apdroðinâðanas ziòâ Tâpçc piedalos

darba grupâ par jauno apdroðinâðanas

modeïa izstrâdi Paðlaik jau neko

nevaram apdroðinât Turklât neviens

skaïi nekliedz, un nedara to arî tâpçc,

ka ir ðis MLA maksâjums, ko negribas

zaudçt Vçl jo vairâk tâpçc, ka

pagaidâm nekas nav saòemts No

kopçjiem Ls 28 tûkst ES

tieðmaksâjumu platîbmaksâjumi ir

tikai Ls 7000, ko saòemðu ðogad Bet

pârçjais - par sçjplatîbâm - jâizmaksâ

lîdz 2005 gada aprîlim Ja nu pietrûkst

finansçjuma Ja vçl jâkompensç par

laikapstâkïu radîtajiem zaudçjumiem,

maksâjumi kïûst problemâtiski

Ðis gads bija ïoti smags Piemçram,

manâ saimniecîbâ bija 170 ha vasaras

rapðu, raþa aptuveni 2,5 t/ha, bet

paspçjâm nokult pusi Otru pusi, kad

atkal varçjâm sâkt pïaut, vâcâm tik

daudz, cik spçja izþâvçt kalte (tâ

paredzçta graudiem ar 17% mitrumu)

Tur iznâca labi ja puse no pirmâ

vâkuma raþas Kvieðus þâvçjâm ar 30%

mitrumu Protams, ka pârtikas graudu

kvalitâte cieta, varbût no daïas iznâks

sçkla, pârçjais derçs lopbarîbai Ja

parçíinu, tad zaudçjumi (precîzâk,

neiegûtie ieòçmumi, jo raþa taèu bija)

laikapstâkïu dçï man ir gandrîz Ls 25-

30 tûkst Latvijâ ðos zaudçjumus

neviens apdroðinâtâjs neatlîdzina, kâ

tas notiek normâlâ Eiropas valstî Lîdz

ar to summa, ko saòemðu no ES, ir

daudz mazâka par to, ko mçs reâli

esam zaudçjuði ar resursu

sadârdzinâjumu, ar nozares nesakârtotîbu

un trûkstoðo apdroðinâðanu

Vecajâs ES valstîs par hektâru saòem

Ls 200-250, mçs ap 60 Ls/ha

Zemes noma un strâdnieku alga

Tûlît palielinâsies zemes nomas

maksa No apsaimniekotajiem vairâk

nekâ 500 ha manâ îpaðumâ ir 150 ha,

pârçjo nomâju no 47 îpaðniekiem

Esmu runâjis ar iznomâtâjiem - viòi

grib saòemt tikpat daudz, cik liels ir

vienotais platîbmaksâjums, tâtad

Ls 13 Visticamâk ðî ES nauda nonâks

zemes îpaðnieka kabatâ, un es vispâr

atbalstu nesaòemðu Rçíinu, ka

lielâkais trieciens Latvijas lauksaimniekiem

vçl ir priekðâ (ap 2007 gadu),

jo pieaugs platîbmaksâjums, bet saruks

laukaugu atbalsts

Par darba algâm pagaidâm neviens

vispâr nedomâ Labie strâdnieki tiek

izíerti Viòi arî var aiziet darbâ uz tâm

struktûrâm, kas dzîvo no ES naudas un

kur algas ir 3-4 reizes lielâkas nekâ

zemnieku saimniecîbâs

Ir divi risinâjumi: vai nu pilnîbâ

saglabât ìimenes saimniecîbas modeli,

vai palielinât strâdniekiem algas Varu

droði paredzçt, ka tuvâko trîs gadu

laikâ mehanizatora alga sasniegs

vismaz Ls 1000 mçnesî Un

saimniekiem nâksies maksât, jo citu

iespçju strâdniekus noturçt nebûs

Varbût bûs jâòem klât apsaimniekojamâs

platîbas, jâmeklç citas

iespçjas

Manâ saimniecîbâ paðlaik ir èetri

strâdnieki, un gandrîz tikpat daudz, cik

samaksâju algâs, aiziet valsts sociâlâs

apdroðinâðanas obligâtajiem maksâjumiem

Bet - ar dârgu un modernu

tehniku es nevaru ïaut strâdât

neprofesionâïiem

Salîdzinâsim Ja saimnieks Somijâ

apstrâdâ 400 ha saòemot 250 Ls/ha,

tad gadâ viòð saòem Ls 100 tûkst Man

Latvijâ - 400 ha x Ls 50 = Ls 20 tûkst

Ja strâdnieka gada alga ir Ls 12 tûkst

+ sociâlie maksâjumi, iznâk

Ls 24 tûkst Divi strâdnieki -

Ls 48 tûkst

Somu zemniekam no 100 tûkst puse

paliek pâri, bet man ar tiem

Ls 20 tûkst iznâk zaudçjumi Ðî

vienkârðâ matemâtika parâda

situâciju, kâdâ Latvijas lauksaimnieks

atrodas Lîdz ðim par to neviens nav

gribçjis runât

11 AGROPOLS / NR21 /NOVEMBRIS, 2004

LATVIJA

LAUKU ATTÎSTÎBA

Vai ðogad laba dârzeòu raþa

Mârîte Gailîte

Pçc ïoti grûtas pçrnâs sezonas

dârzeòu cenas Latvijâ kopð vasaras

sâkuma ir vienas no augstâkajâm ES

valstîs Kâds tirgus gaida mûsu

raþotâjus ðoziem Lielâkâ daïa lauka

dârzeòu jau novâkti, tâtad var mçìinât

aplçst, cik liela Latvijas raþa ir Ðâgada

sçjumu platîbas vçl joprojâm nezinot,

aprçíini tika balstîti uz sçklu tirgotâju

sniegtâs informâcijas un subsîdiju

pieteikumu datiem

Pçc traìiski sliktâs situâcijas dârzeòu

tirgû ziemas beigâs un pavasarî, daïa

sîkâko raþotâju pârorientçjâs uz citu

kultûru (piemçram, tikai uz

kartupeïiem) vai pat pilnîgi pârtrauca

audzçt dârzeòus Vienlaikus

lielaudzçtâji savas platîbas palielinâja

un pârstrukturçja (piemçram, z/s

Ezerkauliòi ðogad vairs neaudzç

40 kultûras, bet tikai 20, kaut arî

kopçjâ dârzeòu platîba pieaugusi) No

pavasara salnâm visvairâk cieta agro

kâpostu, kâ arî lauka guríu un citu

íirbjaugu sçjumi un stâdîjumi Vçlâk

lietus dçï vairâkâs vietâs nebija

iespçjams laikus nomiglot nezâles,

tâdçï daïa burkânu, galda bieðu un - it

îpaði - sçto sîpolu platîbu ieauga

nezâlçs Sâkumâ atklâtâ lauka dârzeòu

subsîdijâm tika pieteiktas tikpat lielas

platîbas kâ pçrn, bet laikapstâkïu dçï

vçlâk daïu pieteikumu atsauca

Tâdçjâdi var teikt, ka ðogad dârzeòu

platîba (1958 ha) ir samazinâjusies par

8-9% salîdzinâjumâ ar 2003 gadu, bet

pieaugusi par 35% salîdzinâjumâ ar

2002 gadu Joprojâm visvairâk

dârzeòu audzç Zemgalç (994,2 ha,

pârsvarâ Bauskas un Jelgavas rajonâ)

un Lielrîgâ (557,8 ha) Arî

Ziemeïaustrumos un Ziemeïvidzemç

kopâ pieteikti gandrîz 380 ha lauka

dârzeòu

Kâposti

Ar ðogad pârdotajâm kâpostu

sçklâm var apstâdît vidçji 915 ha

Subsîdijâm tika pieteikti ap 639,9 ha

(gandrîz 70% kâpostu platîbu), tâtad

par 20% mazâk kâ pçrn Gandrîz

ceturtâ daïa pieteikto platîbu pieder

lielaudzçtâjiem - z/s Kaþi, Dimdiòi un

Galiòi Vidzemç vidçji vçlînâs un

uzglabâjamâs ðíirnes padevuðâs

sliktâk kâ iepriekðçjâ gadâ, toties

Zemgalç par skâbçjamo un ziemas

kâpostu raþu nesûdzas Kopumâ

profesionâlajâs saimniecîbâs varçtu

gaidît ap 46,5-47 tûkst t galviòkâpostu

Pçc statistikas datiem, 2003 gadâ

Latvijâ visa veida saimniecîbâs

saraþoja 82,5 tûkst t kâpostu Vçl

oktobra vidû kâpostu cena gan vairumtirdzniecîbâ

(0,07-0,08 Ls/kg), gan

mazumtirdzniecîbâ (0,12-0,20 Ls/kg)

turçjâs saprâta robeþâs, kas ïauj cerçt

uz normâlu tirgus attîstîbu lîdz gadu

mijai

Nîderlandç un Vâcijâ galviòkâpostu

cena visu sezonu bija krietni zemâka

kâ pagâjuðogad Taèu septembra

beigâs, sâkoties uzglabâjamo kâpostu

novâkðanai, svaigo kâpostu raþotâju

cena Holandç nedaudz pieauga: 36 un

48 kalibra galviòas (skaitlis nozîmç

galviòu skaitu 100 kg) maksâja attiecîgi

0,04 un 0,045 EUR/kg (0,026 un

0,03 Ls/kg) Vâcijâ vidçjâ galviòkâpostu

cena mazumtirdzniecîbâ

oktobra sâkumâ bija 0,41 Ls/kg, bet

vairumtirdzniecîbâ - 0,13 Ls/kg (lîdzîgi

kâ Latvijâ) Uzglabâjamo kâpostu

platîba Vâcijâ ðogad samazinâjâs par

2%

Pekinas kâposti

Pçc sçklu tirgotâju datiem, ðogad

Pekinas kâpostus Latvijâ audzçja 76 ha

platîbâ un tie pirmoreiz regulâri tika

piedâvâti visu vasaru Tomçr lielâkâ

daïa paredzçta uzglabâðanai un

realizâcijai ziemas mçneðos Ðo

Pekinas kâpostu daudzums varçtu bût

1,5-1,8 tûkst t Latvijâ audzçjamâs

ðíirnes normâli uzglabâjas lîdz martam

(Storido F1 - ilgâk), tâdçï aprîlî var

gaidît cenu pieaugumu

Burkâni

Par 21% 2004 gadâ samazinâjâs arî

subsîdiju pieteikums burkânu

audzçðanai Pavisam tika pieteikti

363 ha vai 83% no kopçjâs burkânu

sçjumu platîbas (436 ha) Redzam, ka

jau 67% profesionâli audzçjamo

burkânu ir hibrîdâs ðíirnes, un tas labi

saprotams - gan veikali, gan tirgus

arvien vairâk pieprasa ne tikai lçtu, bet

arî kvalitatîvu produktu Ðogad

subsîdijâm pieteiktâ burkânu platîba ir

par 30 ha lielâka nekâ pirms diviem

gadiem, un arî raþa noteikti ir augstâka

nekâ sausajâ un karstajâ 2002 gadâ Tâ

varçtu bût ap 28-32 tûkst t Statistikas

dati liecina, ka 2003 gadâ visa veida

saimniecîbâs burkânu kopraþa sasniedza

41,7 tûkst t To mazumtirdzniecîbas

cena ir stabila un jau vairâkus gadus

turas ap 0,20-0,25 Ls/kg Oktobra vidû

nakts tirgû burkânus pârdeva par

0,07 Ls/kg, bet Varðavas vairumtirgû

piedâvâja par 0,08-0,13 Ls/kg

Visâ Eiropâ (izòemot Franciju)

burkânu raþa ðogad ir augstâka nekâ

pçrn Vâcijâ gan burkânu platîbas

palielinâjuðâs par 3-5%, gan raþa laba,

tâdçï cenas ir izcili zemas Oktobra

sâkumâ 1 kg burkânu mazumtirdzniecîbâ

maksâja 0,39 Ls, kas ir par

0,06 Ls/kg mazâk kâ pçrn Vienlaikus

3 kg burkânu saiðíi lielveikalos

piedâvâja par 0,20-0,21 Ls/kg Lielâkâ

daïa Vâcijas pârstrâdes uzòçmumu vçl

nav noslçgusi lîgumus 2004/2005 gada

sezonai, jo pçrn cenas tirgû bija

Komerciâlâ dârzeòu platîba 2004 gadâ

Kultûra Realizçtais Izsçjas Apsçtâ

sçklu norma platîba,

daudzums* gab/ha, kg/ha ha

Galda bietes 137000 tûkst gab 600 tûkst gab/ha 228 ha

365,5 kg8 kg/ha 45 ha

Burkâni 348985 tûkst gab 1,2 mlj gab/ha 291 ha

580 kg4 kg/ha 145 ha

Galviòkâposti 34930 tûkst gab 40 tûkst gab/ha 873 ha

16,95 kg0,4 kg/ha 42 ha

Ziedkâposti 10554 tûkst gab 25 tûkst gab/ha 422 ha

0,65 kg0,3 kg/ha 8,5 ha

Pekinas kâposti 4561 tûkst gab 60 tûkst gab/ha 76 ha

Sîpoli no sçklâm 834,4 vien 4 vien/ha 209 ha

366,7 kg4 kg/ha 92 ha

Ievestie sîksîpoli

(statistikas dati) 1097,1 tûkst 750-1000 kg/ha 1100-1462 ha

Sîpoli kopâ

1400-1763 ha

Piezîmes: * Pârdotais sçklu daudzums varçtu bût par 10-15% augstâks, jo aptaujâ piedalîjâs tikai lielâkie sçklu

uzòçmumi Turpretî lauka dîdzîba dârzeòu sçklâm arî ir 80-85% robeþâs, tâpçc var pieòemt, ka aprçíinâtâ

platîba ir tuvu reâlajai

AGROPOLS / NR21 /NOVEMBRIS, 2004 12

LATVIJA

LAUKU ATTÎSTÎBA

augstâkas nekâ lîguma paredzçtâs

Tâdçï ðogad Eiropas tirgû gaidâms

lielâks burkânu piedâvâjums Turklât

starptautiskajâ tirgû ir samazinâjies

Vâcijas, Krievijas un Polijas

pieprasîjums pçc tiem

Sîpoli

Sîpolu platîbas Latvijâ ðogad

palielinâjâs Subsîdijâm pieteiktâ

platîba (432 ha) pieauga par 29% Ar

ievesto sîksîpolu daudzumu varçja

apstâdît no 1100-1460 ha, bet daïa

sîksîpolu palika neizpârdoti, vçlâk tos

izmantoja lociòu ieguvei Sçto sîpolu

platîbas 2004 gadâ sasniedza 300 ha,

kas ir 17-21% no kopçjâs platîbas

Tomçr vçsajâ pavasarî sîpolu uzdîgðana

aizkavçjâs, pçc tam lielâ mitruma dçï

ne visur nezâles îstajâ brîdî tika

nomiglotas, tâpçc daïa platîbu ieauga

Bet paðâ vasaras vidû daïa audzçtâju

nokavçja neîstâs miltrasas apkaroðanas

sâkumu, tâdçï var gaidît, ka inficçtâ

raþa sliktâk uzglabâsies Septembrî

daïa sîpolu tika novâkti pârâk mitri

(var teikt - slapji), kas palielinâja sîpolu

þâvçðanas izmaksas lielsaimniecîbâs un

apdraud raþas uzglabâðanu vietâs, kur

sîpolu þâvçðana nav lîdz galam

atrisinâta Kopçjais sîpolu raþas

apjoms ðogad varçtu bût 28-35 tûkst t

Pçrn, kâ râda statistika, visu veidu

saimniecîbâs sîpolu kopraþa bija

17,5 tûkst t Oktobra vidû Rîgâ, nakts

tirgû, sîpoli maksâja 0,07-0,08 Ls/kg

Savukârt Holandç - Eiropas vislielâkajâ

sîpolu raþotâjvalstî - jaunâ raþa ir

rekordaugsta un sasniedz 1,19 milj t

(tâtad ir par 47% augstâka nekâ pçrn)

To skaidro ar platîbu palielinâðanu un

raþîbas pieaugumu lîdz 59 t/ha

Vienlaikus laba raþa pazeminâja sîpolu

cenu lîdz absurdam, un tâ bija apmçram

1-2 eiro par 100 kg (0,007-

0,01 Ls/kg)! Parasti ðajâ laikâ sîpoli

maksâ ap 17 EUR/100 kg (0,11 Ls/kg)

Zemnieki uzskata, ka pie tâdâm cenâm

raþas novâkðana gandrîz vai

neatmaksâjas…

Laba sîpolu raþa izaugusi arî Vâcijâ,

uz 1 oktobri to vçrtçja ap 200 tûkst t,

kas ir par 60% vairâk nekâ pçrn Pçc

Vâcijas Centrâlâ tirgus cenu biroja

ZMP datiem, sîpolu raþîba Vâcijâ

ðogad ir par 30% augstâka Taèu tâpat

laikapstâkïi kavçja novâkðanu, un

1 oktobrî vçl 15-20% palika nenovâkti

Septembra beigâs Vâcijâ 100 kg sîpolu

maksâja 6-7 eiro (0,04-0,046 Ls/kg)

Oktobrî arî Lielbritânijâ sîpolu

vairumcena nokritâs lîdz 2 sterliòu

mârciòâm par 25 kg (ap 0,07 Ls/kg)

Pagaidam nav datu par sîpolu raþu

Polijâ, taèu oktobra vidû Varðavas

vairumtirgû tos piedâvâja par 0,04-

0,07 Ls/kg Degvielai sadârdzinoties,

pieaug importçtâju transporta

izdevumi, un lçtâs preces imports kïûst

neizdevîgs

Galda bietes

Latvijâ galda bieðu platîba zemnieku

saimniecîbâs ðogad varçtu bût ap

270 ha, pârsvarâ tâs ir hibrîdâs ðíirnes

(Pablo F1 un Boro F1) Subsîdiju

pieteikums galda bietçm ðogad

samazinâjâs par 32% Lai gan vasarâ

tâs vairâkâs vietâs Vidzemç bija

ieauguðas nezâlçs un daudzviet Latvijâ

slimoja ar cerkosporozi (lapu plankumainîbu),

raþa ir laba Tâ varçtu bût

13,6-14 tûkst t lîmenî (neskaitot mazdârzniekus

un naturâlâs saimniecîbas)

Pçrn visu veidu saimniecîbâs tika

izaudzçts 27,8 tûkst t bieðu, bet

2002 gadâ - 16,3 tûkst t Starptautiskajâ

tirdzniecîbâ galda bietes nav

nozîmîga kultûra, tâs pârsvarâ audzç

pârstrâdei Oktobra vidû Rîgâ, nakts

tirgû, galda bietes piedâvâja par

0,06 Ls/kg (cena iepriekðçjo gadu

lîmenî), bet Varðavas vairumtirgû tâs

pârdeva par 0,05-0,07 Ls/kg

Dabas apstâkïu ietekme uz agrovidi

Droec prof Visvaldis Pirksts

Lauksaimniecîbas zinîbu propagandçtâjs

Arturs Boruks atkal iepriecçjis

lasîtâjus ar jaunu grâmatu Dabas

apstâkïi un to ietekme uz agrovidi

Latvijâ Tâs izdoðanu nodroðinâjis

Latvijas Republikas Valsts zemes

dienests Grâmatâ ir daudz attçlu, kas

atspoguïo Latviju pagastu dalîjumâ

Tajâ ir 11 nodaïas

Pirmajâ - "Latvijas Republikas platîba,

tâs iedalîjums pçc lietoðanas mçría un

lietoðanas veidiem" - A Boruks dod gan

vçsturisku skatîjumu, gan salîdzina mûsu

valsti ar citâm Eiropas zemçm Tiekam

iepazîstinâti arî ar zemes resursu

izmaiòâm, ar agrâro reformu un tâs

rezultâtiem no 1920 lîdz 1937 gadam

un pârkârtojumiem pçc neatkarîbas

atjaunoðanas 1991 gadâ

Nodaïa "Lauku saimniecîbu zeme"

ietver informâciju par lauksaimniecîbâ

izmantojamo zemi, aramzemi,

dabîgâm pïavâm, dabîgâm ganîbâm,

meþa zemçm un krûmâjiem

Ïoti aktuâla ir nodaïa "Zemnieku un

piemâjas saimniecîbas", kurâ autors

raksturojis ðo iedalîjumu

Nodaïâ "Lauksaimniecîbas zemes

melioratîvais stâvoklis" autors kritiski

vçrtç situâciju, kâda izveidojusies zemes

reformas gaitâ, valsts izbûvçtâs meliorâcijas

sistçmas bez samaksas nododot

atjaunotajâm un no jauna radîtajâm

zemnieku un piemâju saimniecîbâm

Turpat arî informâcija par polderu un

lauksaimniecîbâ izmantojamâs zemes

laistîðanas sistçmu celtniecîbu

Nodaïâ "Lauksaimniecîbas mçría

zemes raksturojums" varam iegût

skaidrojumu par erozijas izplatîbu

Latvijâ Erozijas pakâpe un

akmeòainîba râdîta pagastu vçrtçjumâ

Nodaïâ "Zemes iekultivçðanas

pakâpe" atrodam katras pakâpes

raksturojumu un diagnostikas pazîmes

atðíirîgâm augðòu grupâm

Savukârt nodaïa "Zemes vçrtçðana

Padomju Latvijâ" stâsta par apjomîgo

darbu, ko ðajâ jomâ veica profesors

KBrîvkalns ar saviem domubiedriem,

kâ arî par Valsts agroíîmiskâ dienesta

ieguldîjumu zemes apsekoðanâ

Nodaïa "Zemes vçrtçðana Latvijas

Republikâ lauku apvidos" lasîtâjiem

râda izmaiòas, kas mûsu valstî notika

pçc 1990 gada, kâ arî zemes kvalitâtes

un kadastrâlo novçrtçjumu

Nodaïa "Latvijas teritorijas

reìionâlâ rajonçðana lauksaimniecîbas

vajadzîbâm" (tâs sagatavoðanâ

piedalîjusies asociçtâ profesore Îrija

Vîtola) iepazîstina ar reìionos un

mikroreìionos ietilpstoðajiem

rajoniem un pagastiem

Liela praktiskâ vçrtîba ir nodaïai

"Galvenie lauksaimniecîbas specializâcijas

virzieni reìionos un

mikroreìionos", kas sniedz ieskatu par

katram reìionam ieteicamajiem

galvenajiem raþoðanas tipiem un

atbilstoðajâm augsekâm

Darbu noslçdz "Zemes klasifikâcija

lietoðanas veidos Eiropas Savienîbâ",

kuras izstrâdâðanâ piedalîjusies LLU

asociçtâ profesore, Droec Velta

Parðova

Grâmata var noderçt zinâtkâram

zemes kopçjam, kurð cenðas pamatîgâk

apgût saimniekoðanas noslçpumus, un

ikvienam lasîtâjam, kurð grib

paplaðinât savu redzesloku

13 AGROPOLS / NR21 /NOVEMBRIS, 2004

LATVIJA

LAUKU ATTÎSTÎBA

Vides prasîbas lauku saimniecîbâs un secinâjumi

Maira Dzelzkalçja, ZSA

(Turpinâjums Sâkums iepriekðçjâ

laidienâ)

Ievieðamâ prasîba Lielas problçmas

lauksaimniekiem sagâdâ atkritumu

savâkðana Likums par atkritumu

apsaimniekoðanu noteic, ka

paðvaldîbâm jâorganizç sadzîves

atkritumu apsaimniekoðana

Secinâjums pçc pçtîjuma Ðis likums

netiek pildîts, jo vairums lauku

saimniecîbu nevar noslçgt lîgumu par

sadzîves atkritumu apsaimniekoðanu

tâ iemesla pçc, ka nav, ar ko to slçgt

Ievieðamâ prasîba Arî tad, ja

apzinâmies, ka mûsu rîcîbâ esoðie

atkritumi ir drauds apkârtçjai videi, ne

vienmçr un ne visur iespçjams tos

saprâtîgi utilizçt Lai aktîvâk

samazinâtu negatîvo ietekmi uz

apkârtçjo vidi, atkritumi jâðíiro, jo

daudzi atkritumu veidi bioloìiski

sadalâs un tâdçjâdi ir âtri atgrieþami

atpakaï vidç

Secinâjums pçc pçtîjuma Laukos

lielâkoties bioloìiski sadalâmie

atkritumi tiek kompostçti, tiesa, ne

vienmçr kompostçðanu veic pareizi

Ievieðamâ prasîba Augu aizsardzîbas

likumâ teikts, ka aizliegts izmantot

izlietotos augu aizsardzîbas lîdzekïu

iepakojumus un lîdz likvidâcijai tie

jâglabâ kopâ ar augu aizsardzîbas

lîdzekïiem Saskaòâ ar normatîvajiem

aktiem, augu aizsardzîbas lîdzekïi

pârsvarâ klasificçjami kâ bîstami

íîmiski produkti un, pamatojoties uz

Iepakojuma likumu, iepakojums

klasificçjams kâ bîstamais atkritums

Tâtad ðie atkritumi jânogâdâ speciâli

aprîkotâs bîstamo atkritumu savâkðanas

vietâs vai jâslçdz lîgums ar bîstamo

atkritumu apsaimniekotâju, kas

zemniekam nozîmçs lielas papildu

izmaksas Lîdzîga situâcija arî ar

minerâlmçslu maisiem un skâbbarîbas

plçvçm, lai gan ðie nav bîstamie

atkritumi

Secinâjums pçc pçtîjuma Vairums

lauksaimnieku ðos atkritumus cenðas

dedzinât paði, taèu tas ir pretrunâ ar

Latvijas normatîvajiem aktiem, jo

sadedzinâðana ir atkritumu

pârstrâdes veids, ko drîkst veikt tikai

tam paredzçtâs vietâs, speciâlâs

atkritumu dedzinâðanas krâsnîs,

nodroðinot dûmgâzu attîrîðanas

filtrus Turklât atkritumu

apsaimniekoðanas darbîbâm ir

nepiecieðama arî atïauja no

Reìionâlâs vides pârvaldes

Ievieðamâ prasîba Zemniekam, kurð

vçlas pretendçt uz atbalsta

maksâjumiem, viena no prasîbâm ir

meliorâcijas sistçmu uzturçðana,

nodroðinot zemes mitruma reþîma

regulçðanu Lai to panâktu, jâveic daudz

darbu, piemçram, jâatbrîvo

ûdensnotekas, novadgrâvji, kontûrgrâvji,

kâ arî susinâtâjgrâvji no sadzîves

atkritumiem, zâles, atvasçm, krûmiem,

kokiem un piesçrçjuma vai ðíçrðïiem

Ne mazâk svarîga ir drenâþas aku

atbrîvoðana no piesçrçjuma un to

laboðana Meliorâcijas sistçmu

ekspluatâcijas un uzturçðanas

noteikumos minçti konkrçti laiki, kad

katrs atbilstoðais uzturçðanas darbs

veicams Tâ, piemçram, nosusinâðanas

sistçmu, tiltu ailu un caurteku

atbrîvoðana no ledus, sniega un

pavasaru plûdos sanestajiem

priekðmetiem jâveic laikâ no marta lîdz

aprîlim, bet ûdensnoteku un drenu

sistçmu kopðana - no maija lîdz pat

novembrim

Secinâjums pçc pçtîjuma Visâs

aptaujâtajâs saimniecîbâs meliorâcijas

sistçmas tiek koptas regulâri

Taèu daudzas saimniecîbas Latvijâ

meliorâcijas sistçmu kopðanai

nepievçrð vajadzîgo uzmanîbu gan

zinâðanu, gan finanðu nepietiekamîbas

dçï

Ievieðamâ prasîba Zemes

îpaðniekam jânodroðina, lai viòa

teritorijâ nenotiktu kûlas dedzinâðana

Lai stimulçtu lauksaimniekus pieskatît

laukus un novçrstu iespçjamo kûlas

dedzinâðanu, tuvâkajâ laikâ valsts

atbalstu vairs nevarçs saòemt tie

saimnieki, kuru teritorijâs tiks

konstatçta kûlas dedzinâðana

Secinâjums pçc pçtîjuma

Apsekotajâs saimniecîbâs kûlas

dedzinâðana nenotiek

Ievieðamâ prasîba Lopkopîbas

saimniecîbâs rodas dzîvnieku veselîbas

aprûpes atkritumi, kas jâsaðíiro to

raðanâs vietâ pçc veidiem (adatas,

ðïirces, gumijas cimdi, medikamenti

uc) Tâlâkâ savâkðanas sistçma var bût

trejâda - veselîbas aprûpes atkritumu

apsaimniekoðanas uzòçmums slçdz

individuâlo lîgumu par dzîvnieku

veselîbas aprûpes atkritumu savâkðanu

un apsaimniekoðanu ar:

· lauksaimniekiem - visi veselîbas

aprûpes atkritumi paliek saimniecîbâ;

· vetârstu - vetârsts savâc izlietoto

iepakojumu (piemçram, stikla pudeles,

kurâs bijuði proteîni, mikroelementi),

zâïu atlikumus, uc veselîbas aprûpes

atkritumus nelielâ apjomâ uzreiz pçc

vizîtes saimniecîbâ;

· Pârtikas un veterinârâ dienesta

(PVD) rajona pârvaldi - vetârsts nogâdâ

saðíirotos atkritumus PVD rajona

pârvaldç, kur tos uzglabâ atbilstoðos

apstâkïos lîdz savâkðanai

Secinâjums pçc pçtîjuma Lielâkajâ

daïâ saimniecîbu vetârsts pats savâc

dzîvnieku veselîbas aprûpes

atkritumus

Ievieðamâ prasîba Sâkot ar

2005 gada 1 janvâri, atkritumus, kuri

satur azbesta ðíiedras (ðîfera loksnes)

vai putekïus, atïauts apglabât vienîgi

bîstamo atkritumu poligonâ vai uzglabât

speciâli piemçrotâs un aprîkotâs vietâs

Tiesa gan, lîdz 2005 gada 1 janvârim

azbestu saturoðus atkritumus var

apglabât atseviðíi no sadzîves

atkritumiem sadzîves atkritumu

poligonâ vai izgâztuvçs apsaimniekotâja

norâdîtâ vietâ vismaz divu metru

dziïumâ Jâatceras, ka, pârvadâjot un

apglabâjot atkritumus, kuri satur

azbesta ðíiedras vai putekïus, ir jâievçro

liela piesardzîba, lai kaitîgâs azbesta

daïiòas nenonâktu plauðâs, tâpçc tie

jâapstrâdâ, jâiesaiòo un jâpârklâj tâdâ

veidâ, lai nepieïautu azbesta ðíiedru vai

putekïu nokïûðanu vidç (var ietît

plastmasas plçvç)

Secinâjums pçc pçtîjuma Ðos

bîstamos atkritumus lauksaimnieki

galvenokârt pamanâs nodot kâ

sadzîves atkritumus kâdam no

apsaimniekoðanas uzòçmumiem vai

arî norok savâ teritorijâ kopâ ar

citiem atkritumiem

AGROPOLS / NR21 /NOVEMBRIS, 2004 14

LATVIJA

LAUKU ATTÎSTÎBA

Latvijas pirmais pusgads ES

Ieva Jaunozola, biedrîba

Mârketinga padome

Aptaujâ, ko ðâgada septembrî pçc

biedrîbas Mârketinga padome

pasûtîjuma veica SKDS, piedalîjâs

201 Latvijas pârtikas raþotâjs un

pârstrâdâtâjs Uz jautâjumu, kâ

uzòçmumam klâjies pçc Latvijas

iestâðanâs ES, 44% aptaujâto norâdîja,

ka nejût izmaiòas, 35% - veicies labâk,

bet tikai 14% respondentu veicies

sliktâk

Analizçjot Lauksaimniecîbas Tirgus

veicinâðanas centra (LTVC) datus

atkarîbâ no uzòçmuma darbîbas

nozares, var secinât, ka vislabâk klâjies

labîbas izstrâdâjumu raþotâjiem un

piena nozares pârstâvjiem Ðo situâciju

LTVC direktore Ingûna Gulbe

komentç kâ likumsakarîgu Tâ,

piemçram, graudaugu raþas apjomi un

kvalitâte, neraugoties uz vçso un mitro

vasaru, ievçrojami pârsniedza

iepriekðçjâ gada lîmeni un nodroðinâja

pieaugumu nozarç Tâdçjâdi, òemot

vçrâ arî pieauguðo konkurenci Baltijas

valstu labîbas pârstrâdç, paredzams,

ka miltu un miltu produktu cenas

nepalielinâsies Turklât iespçjamo

cenu kâpumu var ierobeþot arî lielais

graudu piedâvâjums citâs ES valstîs

Jâteic, ka Latvijas lielâkie graudu

pârstrâdâtâji jau nopietni parûpçjuðies

par graudu rezervçm, lai nodroðinâtu

miltu cenu stabilitâti periodâ lîdz

nâkamâ gada raþai Augstas kvalitâtes

pârtikas kvieðu maksimâlâ cena ðogad

sasniedza 75 Ls/t Rudzu un mieþu

iepirkuma cena svârstîjusies 62-64 Ls/t

robeþâs

Baltmaizes cena ðâgada pirmajos

deviòos mçneðos nedaudz palielinâjusies,

treðajâ ceturksnî stabilizçjoties

vidçji 0,56 Ls/kg lîmenî Cena

sasniegusi augstâko lîmeni pçdçjo

astoòu gadu laikâ, un lîdzîgi pieaugusi

arî rudzu un saldskâbmaizes cena

Makaronu cena ir stabili augsta,

nedaudz pârsniedzot pçdçjo gadu

caurmçru Turpretî kvieðu miltu,

grûbu, putraimu, mannas un citu

graudu produktu cena palielinâjusies,

pârsniedzot pçdçjo pâris gadu

caurmçru, tomçr ievçrojami atpaliekot

no deviòdesmito gadu beigu augstâ

lîmeòa Cepumu un citu miltu

konditorejas produktu cena nav

ievçrojami mainîjusies

Savukârt piena nozari raksturo

piena produktu cenu stabilizâcija un

izlîdzinâðanâs attiecîbâ pret ES

Turpmâk ievçrojamas cenas svârstîbas

nav gaidâmas, iespçjams vienîgi

pieaugums, atbilstoði piena iepirkuma

cenas pastâvîgajam palielinâjumam

Turklât ðîbrîþa attîstîba varçtu bût

saistîta ar tradicionâlo gada nogales

iepirkuma cenu palielinâjumu

Cena mazumtirdzniecîbâ produktu

grupâm:

· pienam - cena stabilizçjusies

0,31 Ls/kg lîmenî;

· sviestam - pastâvîgi palielinâs, no

pçdçjo gadu 1,70 Ls/kg caurmçra

septembrî lîdz pat 2,02 Ls/kg;

· sieram - cieto trekno sieru cenas

no zemâ 2,25 Ls/kg vidçjâ lîmeòa gada

sâkumâ pastâvîgi palielinâs, pârsniedzot

iepriekðçjo gadu caurmçru;

· mâjas sieram - cena pçc augstâkâ

lîmeòa sasniegðanas nedaudz samazinâs,

septembrî sasniedzot 1,88 Ls/kg;

· krçjumam - cenas pçc augstâkâ

lîmeòa sasniegðanas nedaudz samazinâs,

septembrî sasniedzot 1,07 Ls/kg

· vâjpiena biezpienam - cenas pçc

augstâkâ lîmeòa sasniegðanas nedaudz

samazinâs, septembrî sasniedzot

1,45 Ls/kg

· kefîram - cena stabilizçjusies

0,33-0,34 Ls/kg lîmenî

Ingûna Gulbe norâda, ka atseviðío

pârtikas nozaru attîstîba jâvçrtç ne

tikai pçc noieta râdîtâju pieauguma,

bet arî pçc ieguldîto investîciju apjoma

un eksporta potenciâla

Visapmierinâtâkie ar jaunâ koptirgus

apstâkïiem ir raþotâji, kas savu

produkciju eksportç uz ES valstîm

(49%), tiem seko eksportçtâji uz

Baltijas valstîm (41%) un citâm valstîm

(40%) Visvairâk pieprasîtâ produkcija

citos tirgos ir zivju konservi To

eksports ievçrojami pieaudzis uz

Igauniju sakarâ ar muitas noliktavu

izmantoðanu eksporta darîjumiem ar

Krieviju Reâlais eksports uz Krieviju

atjaunojies pilnâ apjomâ, bet

pieprasîjuma apmierinâðanu tâdâ pat

apjomâ ierobeþo raþoðanas jaudas

Situâciju ievçrojami varçtu uzlabot

raþotâju sadarbîba, produkciju tirgojot

zem vienas markas, tâdçjâdi atvieglojot

noietu lielveikalu íçdçs

No aptaujâtajiem 72% atzina, ka

vçlçtos papildinât zinâðanas izglîtojoðos

kursos un seminâros Kâ norâdîja

Lauksaimniecîbas organizâciju

sadarbîbas padomes pârstâve Ligita

Silaraupa, lauksaimniecîbas nozarç

nodarbinâtajiem un pârstrâdâtâjiem

aktuâlas ir zinâðanas savas produkcijas

virzîðanai un pârdoðanai, ko atzinuði arî

paði respondenti - 74% Tâpat

aptaujâtie par aktuâliem atzîst ar

produktu eksportu (44%), sertifikâciju

(36%), muitas likumdoðanu (13%),

psiholoìiju/saskarsmi (3%) un

sveðvalodâm (2%) saistîtos jautâjumus

15 AGROPOLS / NR21 /NOVEMBRIS, 2004

LATVIJA

SAIMNIEKOÐANAS IKDIENA

Sajukums Eiropas lauksaimniecîbas nâkotnes plânos

Maira Dzelzkalçja, ZSA

Eiropas lauksaimnieki jau bija

pieraduði, ka katru gadu notiek

Eiropas lauksaimnieku kongress, kura

veiksmîgai norisei pat izveidota

sabiedriska organizâcija ES lauksaimnieku

kongress (CEA) Diemþçl

lauksaimniecîbas politika kïûst aizvien

sareþìîtâka, bet zemnieku, kas par

politikas veidoðanu maksâ - aizvien

mazâk Ðíiet, ðis bija iemesls, kâdçï

ðogad CEA organizçtais saiets notika

pçdçjo reizi un simboliski - Briselç Arî

temats zîmîgs: Lauksaimnieki meklç

kontaktus ar apkârtçjo sabiedrîbu CEA

iesâktâs tradîcijas turpmâk kops ES

lauksaimnieku un lauksaimniecîbas

kooperatîvo sabiedrîbu jumta

organizâcija - COPA/COGECA

Divas dienas klausoties kongresa

viesu uzrunas un dalîbnieku diskusijas,

nonâcu pie vairâkâm, manuprât,

pretrunîgâm atziòâm

Grib, bet nemaksâ

Lauksaimniecîbai jâbût ekonomiski

izdevîgai, proti, pârtika jâizaudzç pçc

iespçjas lçtâk Tajâ paðâ laikâ

sabiedrîba vçlas, lai lauki ir sociâli

stabili un lauksaimnieciskâ darbîba

bûtu harmonijâ ar apkârtçjo vidi: lai

pârtiku var nopirkt par velti, lai

dzîvnieki brîvi pastaigâjas, cûkas ir

laimîgas un daba netiek piesâròota

Taèu tas nav iespçjams, ja patçrçtâjs

par to maksât negrib

Ietaupa uz kvalitâti

To, ka vairs nediskutçjam par

lauksaimniecîbas politiku, bet gan

mçìinâm apmierinât patçrçtâju

vçlmes, pirmo reizi dzirdçju no nu jau

ekskomisâra F Fiðlera Skumji, bet

Eiropas lauksaimnieku saraþotâs

preces zaudç savu vietu ES tirgû

Atverot ðo tirgu pârçjâs pasaules

raþojumiem, ienâcçji vietçjos

produktus bez problçmâm izkonkurç,

jo paðu raþoðanâ netiek izvirzîtas tik

stingras prasîbas, piemçram, kvalitâtei

un vides aizsardzîbai Lai saglabâtu ES

lauksaimniecisko raþoðanu paðreizçjâ

apjomâ, tirgotâjiem, lauksaimniecîbas

produkcijas raþotâjiem un politikas

veidotâjiem jâstrâdâ kopâ, pârliecinot

patçrçtâju par labu ES precçm

Domâ vienu, dara citu

Tâpat kâ droðâs pârtikas politika

nesaskan ar realitâti veikalu plauktos,

kardinâli atðíiras arî patçrçtâju

viedoklis par to, kâdu pârtiku viòi

vçlçtos

Eirobarometrs noteicis, kâdi faktori

nosaka produktu izvçli:

· cena - 73%;

· svaigums - 13%;

· kvalitâte - 8%;

· garða - 5%;

· informâcija par produktu, tâ

sastâvdaïas - 1%

Pircçju praktiskâ rîcîba gan nedaudz

atðíiras, jo, izrâdâs, gandrîz 93 % izvçli

nosaka cena Tikai 10-15% iedzîvotâju

ir gatavi maksât vairâk par zaïo

produktu

Lçmumu

pieòemðanas

kritçriji

Izvçles

kritçriji

cena

pârtikas droðîba

svaigums

izskats

produkta kvalitâte smarþa

Lielâkâ daïa patçrçtâju uzskata, ka

pârtikas droðîba ir pati par sevi

saprotama un par to nav atseviðíi

jâpiemaksâ

Zemnieki nav marsieði

Visi sabraukuðie lauksaimnieki

tomçr atzina, ka pârâk maz

informâcijas par lauku patieso bûtîbu

nonâk lîdz pârçjai sabiedrîbas daïai

Vçl pirms 60 gadiem puse sabiedrîbas

raþoja pârtiku otrai pusei, bet ðobrîd

tikai 2% tautsaimniecîbâ nodarbinâto

saraþo pârtiku pârçjiem iedzîvotâjiem

Ðodien, lai zemnieks krogâ nopirktu

ûdeni, viòam jâsaraþo vismaz 3 l piena

Bet kartupeïu cena gan tagad, gan

pirms 10 gadiem supermârketos ir

palikusi nemainîga Lauksaimniekiem

nemitîgi jâatgâdina sabiedrîbai, ka

daudz labâk pirkt to produktu, kurð

nâk no paðu zemnieku laukiem, jo tad

patçrçtâja samaksâtâ nauda paliks

paðu valstî, nevis vieglu roku tiks

atdota sveðiem

Aptaujas dati liecina, ka 25% no

Amsterdamâ dzîvojoðiem bçrniem

vecumâ lîdz 8 gadiem nezina, ka pienu

iegûst no govîm, nevis tetrapakâm

Diemþçl straujo lauksaimniecîbas

struktûras izmaiòu laikâ daudz kïûdu

pieïâvuði arî lauksaimnieki, tâdçï

zemniekiem paðiem jâiet pie jaunâs

paaudzes un jâskaidro, kâ rodas piens,

kâ izaug labîba un kur galu galâ paliek

mçsli

Beïìi turpina intensificçties, lai

konkurçtu

Kongress notika Beïìijâ - ES sirdî,

tâpçc saòçmâm diezgan plaðu

informâciju par ðo valsti, kura

vairumam asociçjas tikai ar Briseli

Beïìijas lauksaimniecîba ir neliela,

bet intensîva Lai gan lauksaimniecîbâ

izmantojamâ platîba ir tikai 1% no visas

ES lauksaimniecîbas zemes, tâ saraþo

3% no visas ES lauksaimniecîbas

produkcijas (tâtad 3 reizes intensîvâka

nekâ vidçji ES) Saimniecîbu skaits

pçdçjo desmit gadu laikâ samazinâjies

par 30% Divas treðdaïas no tâm ir

profesionâlas fermas, viena treðdaïa -

hobija saimniecîbas Vidçjais

saimniecîbu lielums - 25 ha, bet 80%

saimniecîbu ir specializçjuðâs Liellopu

sektorâ specializçjuðâs 38%

saimniecîbu, tâm seko - laukaugi,

dârzkopîba, cûkkopîba un putnkopîba

Nemitîgi samazinâs lopkopîbâ

specializçto saimniecîbu skaits, taèu tâs

kïûst lielâkas No Beïìijas platîbas 45%

(1,4 milj) aizòem lauksaimniecîbas

zeme, vairâk nekâ puse tâs tiek

izmantota lopbarîbas audzçðanai

Vidçjais izslaukums no govs gadâ

Beïìijâ ir samçrâ zems - 5300 kg

No laukaugiem 60% platîbas aizòem

kvieði, tiem seko cukurbietes, tad

kartupeïi (to platîbas no gada uz gadu

pieaug) Dârzeòi aizòem 4% no

lauksaimniecîbas zemes

Lauksaimniecîba un pârtikas

industrija kopâ dod 3,9 % no IKP

Kooperatîvo sabiedrîbu loma ïoti

liela ir dârzeòu un augïu sektorâ (80%

no saraþotajiem dârzeòiem tiek pârdoti

caur kooperatîvajâm sabiedrîbâm), kâ

arî piena sektorâ (50%) un graudu

sektorâ (40%) Kooperâcija ïoti maz

izteikta gaïas sektorâ - tikai 20% no

produkcijas tiek realizçta caur

kooperatîvajâm sabiedrîbâm

Beïìijas lauksaimnieki un dârznieki

savu sabiedrisko organizâciju

nodibinâja jau 1890 gadâ Tâs

galvenais uzdevums ir nodroðinât

biedru apmâcîbas un speciâlos servisus

viòiem, kâ arî savu biedru intereðu

aizstâvîbu

AGROPOLS / NR21 /NOVEMBRIS, 2004 16

LATVIJA

SAIMNIEKOÐANAS IKDIENA

Zemnieki - viszinoðâkie uzòçmçji

Rûta Bierande

Uzraksts Farmer the Hero (Zemnieks

ir varonis) grezno îpaðos Kesko

krekliòus, ko turpmâk nçsâs

30 lauksaimniecîbas tehnikas un

tehnoloìiju izstâdes Kone-forum

Tamperç apmeklçtâji no Latvijas

Kâdçï ðâds uzraksts Tâdçï, ka

brauciena organizçtâjiem - Kesko Agro

darbiniekiem gan Somijâ, gan Latvijâ

ir viscieðâkâ pârliecîba par tâ

patiesumu Jo darbs, ko dara

zemnieks, ir smags Kesko kâ

sadarbîbas partneri to redz, saprot un

novçrtç Arî nekautrçjas pateikt, kaut

mums, ziemeïniekiem, tas nav pierasts

Kesko Agro jâspçj prognozçt

Lauksaimnieku forums Kone-forum,

kas norisinâjâs 15 tûkst kvadrâtmetru

plaðajâ Pirkahalles (Pirkkahalli)

izstâþu centrâ Tamperç, Somijâ, ðogad

bija sapulcinâjis ap 25 tûkst

apmeklçtâju Izstâdi rîkoja divas lielas

sabiedrîbas - K-Maatalous (Kesko

Agro) un Agrimarket, kuru speciâlisti,

kopskaitâ ap 200, stâstîja, râdîja un

piedâvâja savus raþojumus trîs dienu

garumâ - no 19 lîdz 21 oktobrim

Kesko Agro mârketinga daïas

vadîtâja Ingrîda Ðmite teic, ka

gadskârtçjie braucieni kopâ ar

klientiem uz Tamperes izstâdi ir

tradîcija Parasti uz to dodas arî Kesko

darbinieki, lai izzinâtu, kas notiek

lauksaimniecîbas tehnikas un

tehnoloìiju tirgû "Nenoliedzami,

Somija ir vçl daþus soïus priekðâ

Latvijai, un ðâdi mçs spçjam prognozçt

to, kas drîzumâ bûs Latvijas

lauksaimniecîbas iekârtu tirgû Tâtad

mûsu darbinieki un klienti to sagaidîs

izglîtoti Izstâdes laikâ tiekas raþotâji

un patçrçtâji Tâ, piemçram, atkârtoti

tikâs Itâlijas uzòçmuma Storti pârstâvji

un viòu raþojumu lietotâji no Viïâniem

- lopkopîbas izmçìinâjumu stacijas

Latgale," stâsta I Ðmite

Protams, laba tehnika nav lçta, tâdçï

Kesko korporâcija no 2005 gada

piedâvâs jaunu finanðu risinâjumu

kreditçðanai un lîzingam, arî sezonâlo

kreditçðanu, domâjot par izdevîgiem

un elastîgiem norçíinu termiòiem un

diferencçjot procentu likmes

Savukârt Kesko Agro lauksaimniecîbas

tehnikas nodaïas speciâlists Ìirts

Luste atzina, ka ðâgada izstâdç bija

patîkams pârsteigums - lietotâ tehnika

Agrâk Kone-forum to neesot

piedâvâjis Tas nozîmç, ka Somijâ

nebût ne visi saimnieki pçrk jaunu

tehniku "Arî mçs esam plânojuði

palielinât lietotâs lauksaimniecîbas

tehnikas piedâvâjumu saviem

zemniekiem Îpaði tas vajadzîgs tagad -

pçc struktûrfondu naudas beigðanâs

Bet tajâ gadîjumâ, ja zemnieks no

mums pçrk jaunu tehniku, Kesko Agro

atpçrk lietoto" vçrtçjumu dod

Ì Luste

Kesko Agro lopkopîbas nodaïas

speciâlists Andris Elksnis bija ievçrojis

gana daudz jauna: "Piemçram,

Westfalia slaukðanas iekârtas

modifikâcija ar sliedîti - sistçma

vienkârðâka, un tas ir pluss" A Elksnis

ar interesi vçrojis, ka lopkopjiem visai

daudz jaunumu râdîjuði tieði mazie,

vietçjie somu uzòçmumi: gan labîbas

placinâtâjus, gan vienkârðus barîbas

sadales pârvadus Turklât - çrti

lietojamus un ne dârgus

Toties Kesko Agro veikalu tîkla

vadîtâja Jelgavâ Kristîne Bute neslçpj

prieku, ka beidzot satikusi savus

sadarbîbas partnerus: "Iepazinos ar

piegâdâtâjiem no Somijas Mçs

diendienâ veicam darîjumus,

sazvanâmies, bet cits citu vaigâ

nebijâm redzçjuði Tagad, runâjot pa

tâlruni, es zinâðu, kâds izskatâs kolçìis

vada otrâ galâ"

Îstam saimniekam jâprot

izvçrtçt

"Lietas ir jâsalîdzina Lai varçtu

salîdzinât, jâredz Katra izstâde

atðíiras, un ja tajâ ieraugi kaut vai

vienu jaunu lietu, kas var saimniecîbâ

noderçt, arî tad jau pavadîtais laiks ir

attaisnojies Turklât sarunâs ar

cilvçkiem uzzini, kâ ir, kâ varçtu bût un

kâ patiesîbâ vajadzçtu bût," sprieþ

Valmieras rajona Kocçnu pagasta

zemnieku saimniecîbas Mazdzçrvîtes

îpaðnieks Jânis Loèmelis, kura

saimniecîba specializçjusies piena

lopkopîbâ

Ðis nav J Loèmeïa pirmais brauciens

kopâ ar sadarbîbas partneriem Lielais

vairums saimnieku meklç atbalstu - lai

bûtu ne tikai vçlçðanâs un prieks

nopirkt, bet arî nodroðinâts serviss

Tehnika daþâdiem uzòçmumiem ir

lîdzîga Tâpçc svarîgi, vai speciâlisti ir

gatavi sarunâm un vai ir gatavi aprûpçt

pârdoto "Jo tajâ dienâ, kad zemnieks

tehniku nopçrk, sadarbîba tikai sâkas,"

saimnieks par to ir pârliecinâjies

Servisa nozîmîbu uzsver arî Inita

Briede no Saldus rajona Nîgrandes

pagasta SIA Griezes Lejnieki, kas arî

nodarbojas ar piena lopkopîbu Viòu

uzòçmums lopbarîbas sagatavoðanai

izvçlçjies ruïïu tehnoloìiju, un - ir

apmierinâti Ar Kesko sadarbojas

gadus piecus "Varu teikt, ka ruïïu

ietinamâs plçves trûkumu nekad

neesam jutuði - pat nakts vidû sezonas

karstumâ to varçjâm dabût Neliegðos,

mçìinâjâm pastrâdât ar citu

piegâdâtâju, bet atgriezâmies

atpakaï Jo tik precîzu servisu neviens

cits nespçja nodroðinât Turklât mums

kâ seniem klientiem ir arî cenas

atlaide"

Ikkatram - atrast savu Çdeni

Brauciena rîkotâji bija sarûpçjuði arî

skaistus atpûtas brîþus Piemçram -

Çdeni! Jâ, katrs no mums vârdâ Çdene

ietverto jçdzienu nenoliedzami izprot

vai izjût citâdâk Bet latvieðiem Somijâ

ðoreiz izjûta bija kopîga - ziemîgâ

Nokias pilsçtâ pavisam tropisks

akvaparks ar ûdens kalniòiem,

baseiniem, dþakuzi, ðarko duðâm un

vairâku veidu saunâm Tas ir

jâizbauda!

Tâpat kâ îsts ezermalas kempings ar

raksturîgajiem namiòiem un

apsûnojuðiem akmeòu pelçèiem Un,

protams, îss skrçjiens caur Helsinku

skaistâkajâm vietâm

I Briede atceïâ uz mâjâm dalîjâs

savâs pârdomâs: "Protams, ðâdi

braucieni ir vajadzîgi Mçs

satiekamies, pârsprieþam dienas un

nedienas Cik tad ir pasâkumu

zemniekiem Lauka dienâs un

seminâros tikðanâs ir steidzîga Sçjçjâ

Tâ ir sava veida atlase Ðâdos

braucienos kontakti veidojas

noturîgâki"

Bet Edîte Makare no Rîgas rajona

Krimuldas pagasta zemnieku

saimniecîbas Paimi vçrtç ðâdi:

"Atðíirîbâ no Râmavas izstâdçm,

Tamperç bija gana vietas, kur visiem

sanâkt kopâ un iedzert kafiju, lielâ

pulkâ pusdienot Bija sajûta, ka

Tamperç mierîgi, bez steigas

sabraukuði visi Somijas zemnieki

Brauciens bija brîniðíîgs Jo vairâk

tâdçï, ka Kesko ir devis aizmugures

sajûtu Dzîve ðâdi - kopâ - kïûst

cerîgâka"

17 AGROPOLS / NR21 /NOVEMBRIS, 2004

BALTIJA

LAUKU ATTÎSTÎBA

Par salmu noietu Lietuvâ

Daina Kloviene,

Latvijas ZM pârstâve Lietuvâ

Daþam zemniekam nâkas lauzît

galvu, prâtojot par to, kur likt pçc

nokulðanas pârpalikuðos salmus:

sadedzinât vai citâdi iznîcinât Izrâdâs,

tagad Lietuvâ ar salmiem var pat

naudu nopelnît

Biokurinâmâ uzòçmumi slçgtâs

akciju sabiedrîbas Skiedryne un Medvija

(Rubicon group uzòçmumi) ðogad

gatavojuðâs iepirkt salmus par apmçram

800 tûkst litu (155 tûkst latu)

Pagaidâm tie pârsvarâ tiek iepirkti

galvenokârt Þemaitijas reìionâ

(Pluòìes, Telðu uc rajonâ), taèu

uzsâkta sadarbîba arî ar Ðauïu rajona

zemniekiem Nâkamgad uzòçmumi

plâno iepirkt salmus jau par 1,6 milj litu

(310 tûkst latu)

Salmi - dabîgs kurinâmais

Medvija un Skiedryne par salmu

tonnu maksâ 60 litus (12 latus)

Tâdçjâdi kâds Íelmes rajona zemnieks

par pârdotajiem salmiem ðogad jau

saòçmis 60 tûkst litu (12 tûkst latu)

Pârdodot salmus, no viena sçjumu

hektâra varot saòemt lîdz 200 litu

(39 latu) lielu papildu ienâkumu

Biokurinâmâ raþotâji labprât pçrk

labîbas un rapðu salmus, jo tos kâ

kurinâmo izmanto ne viena vien vietçjâ

katlumâja Ieguvums arî tas, ka

izmantotais vietçjais biokurinâmais par

40 lîdz 80 procentiem samazina vides

piesâròoðanu, jo 3 tonnas salmu aizstâj

1 tonnu mazuta Izlietojot salmus

siltuma un enerìijas raþoðanai, mazinâs

arî valsts atkarîba no importçjamiem

enerìçtiskiem resursiem

"Mçs esam stingri pârliecinâti, ka

nâkotnç salmu izmantoðana

enerìçtikâ kïûs aizvien populârâka Ar

katlumâjâm, kuras lieto biokurinâmo,

esam noslçguði ilgtermiòa lîgumus par

kurinâmâ piegâdi Turklât mçs arî

zemniekiem spçjam piedâvât

ilgtermiòa lîgumus, jo tos slçdzam,

mazâkais - uz pieciem gadiem

Pârdodot salmus un saòemot papildu

ienâkumus, zemnieki varçs arî vairâk

ieguldît salmu sagatavoðanas

tehnoloìijâ, veiksmîgi attîstot jauno

nozari," uzsver abu minçto uzòçmumu

valdes loceklis Remîìijs Lapinsks

(Remigijus Lapinskas)

No zemniekiem salmi tiek pirkti îpaði

sagatavoti - sapresçti rituïos To veic ar

speciâlâm presçm, par kurâm tagad

aktîvi interesçjas vairâkas kooperatîvâs

sabiedrîbas, apsverot iespçju iegâdâtâs

preses iznomât zemniekiem Savukârt

zemnieki jau ir atraduði citas iespçjas,

kâ sagatavot salmus pârdoðanai Proti -

daïa zemnieku sadarbojas ar

lopkopîbas saimniecîbâm, kuras jau

sen ðâdas preses izmanto lopbarîbas

sagatavoðanai

Citu valstu pieredze râda, ka ðî veida

biokurinâmâ uzòçmçjdarbîba ir visai

perspektîva un izdevîga zemniekiem

Skandinâvijâ, îpaði Dânijâ, salmi kâ

biokurinâmais tiek izmantoti seviðíi

lielos apmçros, un tur gandrîz vai visi

zemnieki nodarbojas ar salmu

sagatavoðanu un pârdoðanu

Svarîgâkais ir tas, ka enerìçtiíu un

zemnieku sadarbîba ir ilglaicîga un

nodroðina, kaut nelielus, bet stabilus

ienâkumus

Salmu siltums - guríu briedumam

Íedainu rajona zemnieks Arvîds

Maconis (Arvydas Macionis) savâs 3 ha

lielajâs siltumnîcâs sekmîgi audzç

guríus "Pirms trim gadiem sâku lçst,

ka manis audzçto guríu kvalitâtei

jâbût augstâkai, bet raþoðanas

izmaksâm - zemâkâm Taèu to var

panâkt tikai jaunâs siltumnîcâs

Diemþçl neizmantoju SAPARD

programmas iespçjas - gaidîju, ka

atradîsies kâds kompanjons

Neatradâs Tagad pienâcis laiks

izmantot ES struktûrfondu lîdzekïus

Esmu noslçdzis lîgumu ar

organizâciju, kas izstrâdâja projektu

un biznesa plânu," savas aktuâlâkâs

ieceres atklâj saimnieks

Arvîds Maconis ieplânojis un savâ

projektâ paredzçjis, ka siltumnîcâs

1,5 ha platîbâ tiks audzçti guríi Bet

krâsnis kurinâs - ar salmiem "Salmi ir

pats lçtâkais kurinâmais Protams,

izmantot gâzi arî nebûtu dârgi, bet

gâzes vads no manas saimniecîbas

atrodas 15 km tâlu Tas nozîmç, ka

gâzes atgâdâðana lîdz siltumnîcâm

prasîtu ievçrojamus lîdzekïus Esoðâs

siltumnîcas patlaban kurinu ar malku,

taèu arî malka dienu no dienas kïûst

dârgâka Skaidri redzams, ka malkas

cena triju gadu laikâ augusi èetras

reizes: no 10 lîdz 40 litiem par

1 kubikmetru (Ls 2-4)"

Pçc zemnieka aprçíiniem, apkurinot

divas reizes mazâku platîbu ar

salmiem, ietaupîjums bûðot ap 300 litu

diennaktî Viena salmu ruïïa

paðizmaksa esot 5 liti, un diennaktî

vajadzçðot nokurinât 24

A Maconis salmu ruïïus sagatavo

pats, izmantojot no Kauòas

sabiedrîbas Lytagra nomâto presi: "Ar

Lytagru man ir abas attiecîbas, bet

nâkotnç esmu apòçmies nopirkt pats

savu presi Jaunu modernu franèu

iekrâvçju jau nopirku - ar tâ palîdzîbu

tiks piebarota kurtuve

Ðoruden Lietuvâ salmu pietiek, un

guríu audzçtâjs ir pârliecinâts, ka

salmu ruïïu raþoðanai izejvielu arî

netrûkðot: "Man paðam pieder 100

hektâru zemes, kurâ audzçju labîbu

Tikpat daudz zemes pieder manai

mâtei Vienojos arî ar kaimiòiem -

viòiem nebija iebildumu, ka es ik gadu

no salmiem atbrîvotu ap 500 hektâru"

Ne mazsvarîgs arî fakts, ka eksperti

Macoòa projektu jau atzinîgi

novçrtçjuði, un saimniekam lîdz

novembra sâkumam Nacionâlajai

maksâjumu aìentûrai bija jâiesniedz

biznesa plâns Par to, ka plâns tikðot

pieòemts, - ðaubu neesot Arî ar

bankâm par kredîtu saòemðanu

zemnieks jau esot vienojies

Visi esam liecinieki tam, ka

enerìçtisko resursu cenas pçdçjos gados

nepârtraukti aug Tâpat aug naftas cenas

- pat ne pa dienâm, bet pa stundâm! To

apzinoties, arî salmu kurinâmais

atseviðíos gadîjumos var bût risinâjums

Turklât - ðâgada salmus sadedzinot,

nâkamgad bûs izauguði jauni

Nedrîkstam aizmirst arî to, ka ES

visos lîmeòos tiek akcentçts atbalsts

visu to enerìijas veidu izmantoðanai,

kas pati atjaunojas Kâ jau ðâgada

jûnijâ rakstîja Latvijas Valsts agrârâs

ekonomikas institûta elektroniskais

izdevums Eirozirnis, atsaucoties uz

portâlu Agra Europe, maz ticams, ka

(ES) lîdz plânotajam termiòam - ðîs

desmitgades beigâm izdosies sasniegt

noteikto mçríi: lîdz 22,1% no kopçjâs

patçrçtâs elektroenerìijas ES saraþot

no atjaunojamiem resursiem Eiropas

Komisija ir secinâjusi, ka, visticamâk,

ES no ðiem resursiem saraþos mazâku

apjomu - aptuveni 18%-19%

elektroenerìijas Vienlaikus Komisija

pieïauj arî, ka no atjaunojamiem

resursiem lîdz 2010 gadam ES varçs

nodroðinât tikai 10% no kopçjâ

enerìijas patçriòa

Lietuvas Republikas Bankas valûtas

kurss: Ls 1=Lt 5,1593 (21102004)

Pçc Lietuvas preses materiâliem

AGROPOLS / NR21 /NOVEMBRIS, 2004 18

BALTIJA

LAUKU ATTÎSTÎBA

Igaunijâ veicina piena produktu lietoðanu

Rolands Makulis,

Igaunijas Lauksaimniecîbas ministrijas pârstâvis Latvijâ

Igaunijas lauksaimniecîbas ministre

Estere Tuikso lauksaimniecîbas un

zivsaimniecîbas ministru apspriedç

Luksemburgâ izplatîja priekðlikumu

paplaðinât skolâm piedâvâjamo piena

produktu sarakstu, iekïaujot tajâ arî

kefîru un jogurtu

"Mçs uzskatâm par svarîgu piena

produktu nomenklatûras palielinâðanu,

kas raksturotu arî nacionâlo

specifiku un tradîcijas," savâ uzrunâ

teica Igaunijas ministre Vairums

dalîbvalstu atbalstîja ðo priekðlikumu

Skolâm piedâvâjamo piena

produktu daudzveidîba palielina arî

piena patçriòu Igaunija ðajâ ziòâ

atbalsta Dânijas priekðlikumu par

skolas piena programmas pârveidoðanu,

radot iespçju dalîbvalstîm tajâ

iekïaut arî piena produktus ar mazu

tauku saturu Tiesa, programma arî

agrâk tikusi pârveidota, bet tâ prasa

vçl tâlâku attîstîbu, òemot vçrâ

Eiropas Savienîbas paplaðinâðanos un

dalîbvalstu atðíirîgâs vajadzîbas Ðis

jautâjums pçc Dânijas ieteikuma tika

risinâts Lauksaimniecîbas un

zivsaimniecîbas padomç îpaðâ dienas

kârtîbas punktâ Pagaidâm padome

atseviðíu lçmumu gan nav pieòçmusi

Nav arî nolemts skolas piena

programmas jautâjumu iekïaut dienas

kârtîbâ jaunai apsprieðanai

Turpmâkajai iniciatîvai jânâk no

Eiropas Komisijas, kurai Eiropas

lauksaimniecîbas ministru vçlme ir

zinâma

Piens -

vairumâ skolu un bçrnudârzu

Igaunijâ skolas piena pieðíirðanas

kârtîba ir noteikta ar valdîbas

2004 gada 17 septembra rîkojumu

Nr 298 un Lauksaimniecîbas

ministrijas 2004 gada 27 augusta

rîkojumu Nr 154 Sâkot ar 2004 gada

oktobri, skolâm un bçrnudârziem, kâ

arî tos pârstâvoðâm personâm (tâdas

var bût skolu valdes, privâtuzòçmumi,

pilsçtu un pagastu paðvaldîbas), ir

iespçjams iesniegt pieteikumus

Lauksaimniecîbas reìistru un

informâcijas dienestam (PRIA) -

Latvijâ (LAD) - skolas piena subsîdiju

saòemðanai Iesniegums jâiesniedz

divas reizes gadâ atbilstoði periodiem:

1 janvâris - 30 jûnijs un 1 jûlijs -

31 decembris Par 2004/2005 mâcîbu

gada pirmo pusi pabalstu iespçjams

pieprasît par periodu, sâkot skaitît no

nâkamâs dienas pçc pieteikuma

atzîðanas, bet ne agrâk par 2004 gada

1 oktobri

Tiek plânots, ka Igaunijâ skolas

pienu saòems lielâkais vairums skolçnu

un bçrnudârza audzçkòu Lîdz

25 oktobrim PRIA tika iesniegts

vairâk nekâ 333 pieteikumu, no

kuriem 280 tiks atzîti tuvâkajâ laikâ

No 1200 skolâm un bçrnudârziem

pieteikumus iesnieguði 500 Par savu

mâcîbu iestâþu vajadzîbâm rûpçjoties,

to izdarîjuðas arî 86 paðvaldîbas

(galvenokârt pagastu paðvaldîbas)

Savu ðefîbas skolu nodroðinâðanai ar

pienu iniciatîvu izrâdîjis arî nepilns

desmits uzòçmumu, lai gan lielâko

pilsçtu skolas dod priekðroku savai

iniciatîvai Visu atzîto iesniegumu

saraksti atrodami PRIA dienas lapâ

Igaunijas normatîvajos aktos

paredzçts, ka katram skolçnam

(bçrnam) dienâ bûtu jâsaòem 250 ml

piena Reizinot ar kopçjo skolçnu un

bçrnudârza apmeklçtâju skaitu, piena

patçriòð ik dienas bûtu 19725 litri

Juridiskâm vai fiziskâm personâm,

kuras iesnieguðas pieteikumu skolas

pienam un saòçmuða PRIA atzinumu,

ir tiesîbas izvçlçties tâ piegâdâtâju

(pirkt veikalâ, noslçgt lîgumu ar piena

pârstrâdes uzòçmumu vai lauku

saimniecîbu) Attiecîbâ uz kvalitâti

piegâdâtâjam jâizpilda ðâdi noteikumi:

pienam jâbût pasterizçtam un

uzòçmumam vai saimniecîbai ir jâbût

saòçmuðam Pârtikas un veterinârâ

dienesta atzinumu

Atrast savu - atðíirîgo

Piena un piena produktu lietoðana

Igaunijâ tiek propagandçta,

organizçjot îpaðas Piena dienas Tâda

16 oktobrî notika Jervç, Imaveres

intereðu centrâ To organizçja

Igaunijas Piensaimniecîbas muzejs

kopâ ar Piensaimnieku savienîbu un

Lauksaimniecîbas ministrijas atbalstu

Jau ierasts, ka ðajâ dienâ tiek

organizçti visdaþâdâkie pasâkumi,

kuros piedalâs Piensaimnieku

savienîbas uzòçmumi, iepazîstinot

apmeklçtâjus ar saviem raþojumiem,

ïaujot tos degustçt un parâdît mâku

labâkâ produkta izgatavoðanâ

Igaunija ir zeme ar senâm

piensaimniecîbas tradîcijâm, un piena

produktu labâs îpaðîbas Eiropa zinâja

jau iepriekðçjâ gadsimtâ Kopð

Igaunija kïuvusi par Eiropas

Savienîbas dalîbvalsti, tâ centîgi

pildîjusi visas piena nozarei izvirzîtas

ES prasîbas, lîdz ar to izzuduðas

robeþas starp mums un vecajâm

valstîm Tagad Igaunijas uzdevums ir

atrast svarîgâkâs nianses, kas ïautu

atðíirties no citiem, kâ arî domât par

to, kâ saglabât savu identitâti, kultûras

mantojumu, vienlaikus virzoties uz

priekðu ðajâ âtri progresçjoðâ pasaulç

Uz ðiem jautâjumiem atbilde tika

meklçta arî konferencç Igaunijas piens

un piena produkti mûsdienu Eiropâ, kas

notika reizç ar Piena dienu Imaverç

Piena produktu raþotâju cenas septembrî Igaunijâ

2003 g septembris 2004 g septembris

EEK/kg LVL/kg* EEK/kg LVL/kg**

Pilnpiena pulveris 31,33 1,29 37,63 1,61

Vâjpiena pulveris 26,33 1,09 29,56 1,27

Siers Edamer 41,24 1,70 43,53 1,87

Sviests 29,94 1,24 38,66 1,66

Piens 2,5%, kg4,38 0,18 5,39 0,23

Piens 3,5%, kg5,68 0,23 6,01 0,26

Piezîmes: * Pârrçíinâts pçc LB kursa 2003 gada 30 septembrî EEK 1 = LVL 0,0413

** Pârrçíinâts pçc LB kursa 2004 gada 30 septembrî EEK 1 = LVL 0,0429

19 AGROPOLS / NR21 /NOVEMBRIS, 2004

EIROPA

POLITIKA UN ATBALSTS

Cîòa ap ES lauksaimniecîbas

budþetu

Paðlaik Eiropas struktûrâs notiek

nâkamâ gada budþeta izskatîðana

Eiropas Komisijas sagatavoto budþeta

projektu pirmajâ lasîjumâ jau izskatîjusi

ES Padome un Eiropas Parlaments

Padome bija pieprasîjusi krasi

samazinât lauksaimniecîbas budþeta

izdevumus - par aptuveni EUR 1 mljrd

Savukârt Parlaments vçlas panâkt

lauksaimniecîbas izdevumu daïas palielinâjumu

Parlaments uzskata, ka nâkamâ

gada lauksaimniecîbas budþetam

nepiecieðami EUR 50,722 mljrd - par

EUR 46,6 milj vairâk, nekâ Komisijas

sâkotnçji piedâvâtajâ variantâ

Parlaments kritizçja ES Padomi par to,

ka tâ grib samazinât budþeta izdevumus

un ieekonomçt uz lauksaimniecîbas

sektora rçíina, tehniski un proporcionâli

samazinot lielâkâs budþeta pozîcijas,

neiedziïinoties bûtîbâ Padome ignorç

faktu, ka summas atseviðíâm pozîcijâm,

piemçram, piemaksas par mâjlopiem un

platîbmaksâjumi, tiek noteiktas,

balstoties uz konkrçtiem aprçíiniem,

òemot vçrâ gan likumdoðanâ noteikto

atbalsta apmçru, gan deklarçto platîbu,

raþoðanas apjomu un dzîvnieku skaitu,

tâtad ðîs budþeta pozîcijas tehniski nevar

samazinât Parlaments piedâvâja pieðíirt

papildu finansçjumu dzîvnieku slimîbu

izskauðanai, kâ arî pilotprojektiem

produkcijas kvalitâtes veicinâðanai un

energoefektivitâtes paaugstinâðanai

lauksaimniecîbâ un dârzkopîbâ

Tajâ paðâ laikâ EK, òemot vçrâ

jaunâkâs tendences lauksaimniecîbas

tirgû, ir sagatavojusi jaunus labojumus

budþeta projektam, paredzot izdevumu

samazinâðanu par EUR 221,5 milj

Vislielâkais budþeta samazinâjums -

piensaimniecîbas nozarei (par

EUR 367 milj) sakarâ ar tirgus stabilizçðanos,

jo tâdçjâdi mazinâjusies

nepiecieðamîba pçc tirgus veicinâðanas

pasâkumiem Ievçrojams samazinâjums

plânots arî cukura nozarei (par

EUR 146 milj), jo augstâkas cenas

ES struktûru varianti ES

lauksaimniecîbas budþetam

2005 gadam, EUR mljrd

Eiropas Padome Parlaments

Komisija

1) 50,675*

2) 50,454**

49,675 50,722

Piezîmes: * sâkotnçjais priekðlikums,

** pçc labojumiem

pasaules tirgû un labvçlîgs eiro/dolâra

apmaiòas kurss ir samazinâjis

nepiecieðamîbu eksportu subsidçt

Savukârt, òemot vçrâ augstâs labîbas

raþas prognozes, pieaugs nepiecieðamîba

palielinât izdevumus intervences

pasâkumiem un eksporta subsidçðanai

Tuvâkajâ laikâ turpinâsies cîòa ap

ES lauksaimniecîbas budþetu starp

Eiropas Komisiju, Parlamentu un ES

finanðu ministriem Jau novembra

beigâs Padome skatîs budþetu otrajâ

lasîjumâ, bet Eiropas Parlaments

otrajâ lasîjumâ to skatîs decembrî

(Agra Europe Nr 2129, 29102004)

Sagatavojis Aleksejs Nipers

Iedzîvotâju viedokïi par KLP

Septembrî Eiropas Komisija

publicçja pçtîjumu par ES iedzîvotâju

attieksmi pret Kopçjo lauksaimniecîbas

politiku (KLP) Pçtîjums balstîts

uz trim iedzîvotâju aptaujâm visâs ES

dalîbvalstîs, kas veiktas laikâ no 1995

lîdz 2003 gadam

Diemþçl secinâts, ka ES iedzîvotâju

zinâðanas par lauksaimniecîbas politiku

ir pavisam niecîgas Tâ, piemçram,

1995 gadâ veiktajâ pçtîjumâ izrâdîjies,

ka tikai 39% respondentu ir "kaut ko

dzirdçjuði vai lasîjuði" par KLP, bet 54%

par to nezinâja pilnîgi neko! Zemâkais

iedzîvotâju informçtîbas lîmenis

konstatçts Itâlijâ (17%) un Spânijâ

(21%) - valstîs, kuras lauksaimniecîbas

subsîdijâs saòçma vislielâkâs summas

Savukârt visinformçtâkie par KLP

bijuði Francijâ (73%), Dânijâ (66%) un

Îrijâ (66%) dzîvojoðie

Pçtîjumâ secinâts, ka par galveno

KLP prioritâti iedzîvotâji uzskata

veselîgu un droðu lauksaimniecîbas

produktu raþoðanu Tâ 2003 gada

aptaujâ uzskata 91% respondentu Bet

kâ nâkamâs svarîgâkâs KLP prioritâtes

iedzîvotâji minçjuði dzîvnieku

labturîbu un vides aizsardzîbu

Lai gan lielâkâ daïa ES iedzîvotâju

KLP mçríus vçrtç visnotaï pozitîvi,

daudz mazâka respondentu daïa atzîst,

ka ðie mçríi bûtu sasniegti Uz

jautâjumu, vai KLP ir bijusi veiksmîga

savu mçríu sasniegðanâ, konkrçtu

atbildi nav varçjuði dot visvairâk

aptaujâto Piemçram, 22% aptaujâto

izvairîjuðies atbildçt uz jautâjumu, vai

ES lauksaimniecîbas politika tik

tieðâm nodroðina droðu un veselîgu

pârtiku un respektç vidi Savukârt

vairâk nekâ 30% respondentu domâ,

ka ðo lomu KLP tomçr nepilda

pietiekami labi

Pozitîvas atsauksmes aptaujâtie ES

iedzîvotâji devuði KLP reformâm

Îpaði liels atbalsts reformâm pausts

Nîderlandç (71% aptaujâto),

Luksemburgâ (68%), kâ arî Beïìijâ,

Lielbritânijâ un Vâcijâ (Agra Europe

Nr 2128, 22102004)

Krievija grib vienotus

fitosanitâros sertifikâtus

Krievijas vçlas turpinât sarunas ar

ES un pieprasît vienotu fitosanitâro

sertifikâtu ievieðanu eksportam no ES

valstîm uz Krieviju Ðobrîd tâ jau

panâkusi vienoðanos ar ES par vienotu

veterinâro sertifikâtu ievieðanu

dzîvnieku izcelsmes produktu

eksportam uz Krieviju

Krievija vçlçtos, lai jaunie vienotie

fitosanitârie sertifikâti ES valstîm tiktu

ieviesti jau no nâkamâ gada 1 aprîïa

Ðajâ sertifikâtâ bûtu jâuzrâda viss preces

ceïð lîdz Krievijai "Ðobrîd ir ïoti daudz

gadîjumu, kad vienâ valstî raþots

produkts ienâk Krievijâ ar citas valsts

izdotu sertifikâtu," stâsta Krievijas

Lauksaimniecîbas uzraudzîbas dienesta

vadîtâjs Sergejs Dankverts Viòð arî

apgalvo, ka sertifikâti ïoti bieþi tiek viltoti

(Agra Europe Nr 2124, 24092004)

Vairâk lîdzekïu slimîbu

apkaroðanai

Eiropas Komisija oktobrî

apstiprinâjusi budþetu dzîvnieku

slimîbu apkaroðanai 2005 gadam, tas

bûs par EUR 41 milj lielâks nekâ

pçrn Kopumâ ðim mçríim atvçlçti

EUR 188 milj Lielâkâ daïa lîdzekïu

paredzçta cîòai ar govju sûkïveida

encefalopâtiju

Veselîbas un patçrçtâju aizsardzîbas

komisârs Deivids Bçrns uzsvçris, ka

vairâk lîdzekïu cîòai ar dzîvnieku

slimîbâm pieðíirts tâpçc, ka, "veseli

dzîvnieki ir svarîgâkais droðai pârtikai"

(Agra Europe Nr 2127 15102004)

Vilðanâs ziedkâpostu

raþotâjiem

ES komisâri ir noraidîjuði Komisijas

priekðlikumu atbalstam ziedkâpostu

raþotâjiem, ko pieprasîja Francija,

kurai ðogad bijuðas lielas problçmas

Ziedkâpostu raþoðana ir ïoti atkarîga

no laikapstâkïiem, un svaigo ziedkâpostu

tirgus tâdçjâdi pakïauts âtrâm un

neprognozçjamâm svârstîbâm - svaigo

AGROPOLS / NR21 /NOVEMBRIS, 2004 20

EIROPA

TIRGUS UN ATTÎSTÎBA

ziedkâpostu (kas nav domâti pârstrâdei)

cena îsâ laika periodâ var mainîties

ïoti plaðâ diapazonâ

Komisijas priekðlikumâ bija

paredzçts atbalsts EUR 50 par katru

tonnu ziedkâpostu, kas piegâdâta

pârstrâdâtâjiem gadîjumâ, ja cena

noslîd zem 80% no iepriekðçjo piecu

gadu vidçjâ cenas lîmeòa

Tomçr komisâru sanâksmç ðis

priekðlikums netika atbalstîts Kâ

galvenie iemesli atteikumam minçti divi:

1) nevçlçðanâs radît precedentu jauna

atbalsta pieðíirðanâ lauksaimniecîbas

politikas ietvaros un 2) ðis atbalsts bûtu

pretrunâ jaunajai - uz tirgu orientçtailauksaimniecîbas

politikai

Atbalsta neapstiprinâðana ziedkâpostu

raþotâjiem ir vilðanâs arî tâdçï,

ka atbalstu neguvuðie Komisijas priekðlikumi

kïûdas pçc tika publicçti ES

oficiâlajâ laikrakstâ Official Journal

(Agra Europe Nr 2128, 22102004)

EFSA ierosinâjumi dzîvnieku

transportçðanas noteikumiem

Jau ilgâku laiku ES lauksaimniecîbas

ministri diskutç par dzîvnieku

transportçðanas noteikumiem Lîdz

ðim viòiem nav izdevies vienoties par

virkni jautâjumu Tâdçï pçc EK

lûguma Eiropas Pârtikas nekaitîguma

iestâde (EFSA) oktobra beigâs

EFSA ierosinâtais temperatûras reþîms dzîvnieku pârvadâðanas laikâ

Veids/ Minimâlâ Maksimâlâ temperatûra,

svars/ temperatûra, atkarîbâ no mitruma, °C

vecums °C Mitrums Mitrums

RH80%

Cûkas 30 kg10 25 (30)* 25 (30)*

Liellopi 0-2 nedçïas 10 30 27

2-26 nedçïas 5 30 27

>26 nedçïas 0 30 27

Aitas Necirptas 0 28 25

Cirptas 10 32 29

Kazas 6 30 27

Piezîme: * nepiecieðama mehâniska ventilâcija un ûdens izsmidzinâtâji

publicçjusi savus priekðlikumus par to,

kâdi mikroklimatiskie apstâkïi bûtu

jânodroðina transportlîdzekïos

dzîvnieku pârvadâðanas laikâ (piem,

temperatûra, gaisa mitrums, gaisa

âtrums, gaisa kvalitâte)

Attiecîbâ uz temperatûru EFSA

noteikusi maksimâlâs un minimâlâs

normas, ko vajadzçtu nodroðinât

dzîvnieku pârvadâðanas laikâ (sk

tabulâ) Pârvadâjot nokauðanai paredzçtas

cûkas, transportlîdzekïos nepiecieðama

temperatûra no 10°C lîdz 25°C

Gadîjumâ, ja temperatûra pârsniedz

20°C, jânodroðina mehâniska ventilâcija,

bet, pârsniedzot 25°C, nepiecieðama

dzîvnieku apsmidzinâðana ar ûdeni

Pârvadâjot sivçnus, temperatûrai jâbût

robeþâs no 20°C lîdz 30°C

Lai nodroðinâtu optimâlus apstâkïus

dzîvnieku pârvadâðanai ziemâ,

rekomendçts transportlîdzekïus

aprîkot ar sildîtâjiem

EFSA norâda uz nepiecieðamîbu pçc

jauniem pçtîjumiem, lai dzîvnieku

transportçðanas noteikumus varçtu

balstît uz zinâtniski pamatotiem faktiem

Jo ðobrîd, piemçram, trûkst zinâtniski

pamatotas informâcijas par

transportçðanas ilguma ietekmi uz dzîvniekiem

Taèu pieïaujamais transportçðanas

laiks ir viens no strîdîgâkajiem

jautâjumiem dzîvnieku transportçðanâ,

par ko ES lauksaimniecîbas ministri

joprojâm nevar vienoties (Agra Europe

Nr 2129, 29102004)

Sagatavojusi Astra Varika

EIROPA

TIRGUS UN ATTÎSTÎBA

Eiropas kartupeïu raþa 2004

Mârîte Gailîte

Nîderlandç, pçc statistikas biroja

CSB datiem, ðogad kartupeïu raþa ir

vidçjâ lîmenî un tiek vçrtçta ap

5,18 milj t, ieskaitot sçklas kartupeïus

Tomçr ieguvums ir par 11,4% lielâks

nekâ ekstremâli sausajâ 2003 gadâ

Neraugoties uz septembra lietavâm,

raþa tika sekmîgi novâkta un ielikta

uzglabâðanâ Vidçjâ raþîba ir 46 t/ha

Arî Lielbritânija ziòo par augstâku

raþu nekâ pçrn Tiesa, lietainâ augusta

dçï kartupeïu kvalitâte ir apðaubâma

Vâcijâ ðogad gaida ap 12,6 milj t

kartupeïu kopraþu, kas ir par 27%

vairâk nekâ pçrn

Piemçram, Saksijâ kartupeïu raþîba ir

41 t/ha (pçrn - 27,7 t/ha) Tirgû piedâvâ

25 daþâdas ðíirnes, bet patçrçtâjus vairâk

interesç to kulinârâs îpaðîbas Pçc ïoti

labâm kartupeïu cenâm 2003/2004 g

sezonâ, platîbu un raþîbas pieaugums

ðoruden deva augstâku raþu nekâ

2002 g, kad vâcu zemnieki jau bija

sastapuðies ar realizâcijas problçmâm

Èehijâ jaunâ kartupeïu raþa

(928,1 tûkst t) ir par 36% augstâka

nekâ pçrn, tomçr zemâka par 10 gadu

vidçjo raþu (ap 1 milj t)

Beïìijâ kartupeïu kopraþa (1 oktobrî

tika vçrtçta ap 3,028 milj t Tas ir par

14% vairâk nekâ 2003 g un vidçji par

12% vairâk nekâ 1997-2003 g Vispopulârâkâs

ðíirnes ‘Bintje’ raþîba ir 47 t/ha,

bet citâm ðíirnçm tâ ir vçl augstâka -

49 t/ha Beïìijas kartupeïu tirgotâjfirma

Belgapom 20 oktobrî piedâvâja kartupeïus

par 23,5 EUR/t jeb 0,015 Ls/kg

(bez PVN) un par 24,91 EUR/t jeb

0,016 Ls/kg (ar PVN) Sçklas kartupeïu

raþa (64,3 tûkst t) pieaugusi par 21%

salîdzinâjumâ ar 2003 g

Polijâ kartupeïu platîbas ðogad

palielinâjâs par 30 tûkst ha un sasniedza

gandrîz 800 tûkst ha Gaidâmâ kopraþa

tiek vçrtçta 15 milj t lîmenî (pçrn bija

13,7 milj t) Kartupeïi pârsvarâ tiek

audzçti Polijas austrumu un vidusdaïâ,

lielâkoties sîkajâs ìimenes saimniecîbâs,

galvenokârt - pârstrâdei spirtâ Vçl

nesen vidçjâ raþîba Polijâ bija ap 20 t/ha,

bet ðogad lielsaimniecîbâs vâc 43 t/ha

Polijas ziemeïu rajonos audzçtâ ðíirne

‘Asterix’ dod 40 t/ha, bet valsts dienvidos

agrînâkâs ðíirnes - pat 50 t/ha Varðavas

vairumtirgû 18 oktobrî ðíirnes ‘Irga’

kartupeïi maksâja no 0,048 lîdz 0,06

Ls/kg

Pçc Vâcijas Centrâlâ tirgus cenu

biroja ZMP datiem, ðogad kartupeïu

kopraþa vecajâs (ES-15) valstîs sasniedz

45,5 milj t Tâtad iegûts par 4 milj t

vairâk nekâ pçrn Tâda apmçram ir arî

vairâku pçdçjo gadu vidçjâ raþa

(45,7 milj t 1997-2003)

21 AGROPOLS / NR21 /NOVEMBRIS, 2004

LATVIJA

SUMINÂM!

Viskonsinas fermeris Latvijai

Ilze Bûmane

Pagâjuðâ gadsimta 90 gadu sâkumâ, pçc Atmodas un valsts neatkarîbas

atgûðanas, Latvijas laucinieki sâka rauties ârâ no padomju varas

ideoloìiskâs lauksaimniecîbas vaþâm Smagi, nikni un sîksti Un tad

parâdîjâs Viskonsinas pavalsts fermeris Juris Plçsums, kas ASV audzçja

labîbu, kukurûzu un turçja gaïas liellopus Viòð gâdâja, lai Zemkopîbas

ministrijas paspârnç izveidotu konsultâciju firmu Tâs nolûks - dzimtenes

zemniekiem sniegt priekðstatu par ârzemju progresîvo tehnoloìiju, kas

tolaik mûsu valstî bija visai maz pazîstama

Vienlaikus Juris Plçsums apbraukâja visus novadus, lai pârliecinâtos

pats savâm acîm, kâdi ir mûsu lauki un kas jaunajâs zemnieku

saimniecîbâs iespçjams Daþnedaþâdos sasietos, sanâksmçs un seminâros

viòð nepaguris stâstîja, skaidroja un centâs pierâdît, kâ visracionâlâk

audzçt gaïas liellopus un kâds no tâ bûs labums Sarakstîja un izdeva

grâmatiòu par ðo nozari Toreiz daudzi saimnieki neticîgi grozîja galvas,

bet amerikânis vçl un vçlreiz daudzinâja: jums bûs vajadzîgs liellopu gaïas

tirgus, un pavisam citâdâks, nekâ esat pieraduði - brîvais tirgus

Juris Plçsums ir Aiovas (ASV) universitâtes profesors, Latvijas

Lauksaimniecîbas universitâtes (LLU) Goda doktors Viòð atbalstîjis

daudzus lauksaimniecîbas projektus LLU, palîdzçjis studentiem, arî

paðlaik fermeris un zinâtnieks turpina to darît

Patiesîbâ tikai tagad, pçc vismaz desmit gadu darba brîvvalsts apstâkïos,

Latvijas zemnieki un lauksaimnieki ir sapratuði Jura Plçsuma pûliòus Jâ,

daudzi nepieòem viòa ieteikumus, jo zemnieki paði jau uzkrâjuði ârvalstu

pieredzi un tagad katrs mâk izvçlçties sev piemçroto Bet ârzemju tautieða

nopelns Latvijas labâ - viòð nâca kâ priekðvçstnesis No paðiem brîvvalsts

sâkumiem mudinâdams lauksaimniekus un zemniekus strâdât pçc pasaulç

pieòemtâs kârtîbas, brîdinâdams no kïûdâm, sagatavodams viòus brîvajam

tirgum Lai Trîszvaigþòu ordenis dod Jurim Plçsumam to gandarîjumu, uz

kâdu viòð cerçjis!

Karotîtei - trîs gadi

Kad 2001 gadâ tika izveidota sabiedriskâ

organizâcija Mârketinga padome (MP), tâ radîja

kvalitatîva Latvijas pârtikas produkta zîmi, tautâ mîïi

iesauktu par zaïo karotîti Tiesa, pagâja diezgan ilgs

laiks, kamçr mûsu raþotâji un çdâji sâka vçrtçt

produktus saistîbâ ar karotîti Tikmçr karotîte

pamazâm sevi pieteica arî Baltijas un Eiropas valstu

lauksaimniecîbas raþojumu izstâdçs

Ðogad, mûsu valstij iestâjoties ES, karotîtes zîmols

tika pârveidots: tagad to dçvç Kvalitatîvs produkts,

un pati MP pârtapusi par biedrîbu Pçc Tirgus

pçtîjumu centra SKDS datiem, patlaban aptuveni

80% mûsu pircçju labprâtâk izvçlas Latvijâ raþotos,

nevis importçtos produktus Un tas, ka par karotîtes

patronesi kïuvusi Valsts Prezidente Vaira Vîíe-

Freiberga, jau vien apliecina nostâdnes aktualitâti

Kopð ðâgada mainâs tirgus iespçjas ikvienai no

jaunajâm ES dalîbvalstîm Kâ secinâjusi Dace Ozola,

mûsu lauksaimniecîbas pârstâve ES, no jaunajâm

valstîm visaktîvâk savu preci piedâvâ poïi un ungâri,

turklât daudzâm valstîm ir speciâlas ekonomiskâs

pârstâvniecîbas Nâkamajâ gadâ vçl plaðâka Latvijas

pârtikas reklamçðana paredzçta arî izstâdçs Maskavâ,

Viïòâ, Íelnç un Berlînç

Kas gan tagad nepazîst Rîgas piensaimnieka

jogurtus, Talsu piensaimnieka siera rituïus, Valmieras

piena saldçjumu, Mârupes un Carnikavas tomâtus

un guríus, SIA Lâèi un Zelta kliòìeris sâtîgo maizi

un daudzus citus karotîtes produktus! Lielâ mçrâ -

pateicoties tam, ka MP neatlaidîgi mudinâjusi

pircçju iepazîties ar paðu mâjâs raþoto Lai tâpat

paðíiras ceïð mûsu produktiem Eiropas tirgû!

LATVIJA

NOPIETNIE KRIKUMI

Baltijas valstu lauksaimniecîbas konference

Realitâte un vîzijas par raþotâju grupu un organizâciju

darbîbu ES

2004 gada 12-13 novembrî

Jelgavas rajona Ozolniekos, Rîgas ielâ 34

12 novembrî

Konferences atklâðana:

· Modris Jansons, Latvijas Zemnieku federâcijas priekðsçdçtâjs;

· Mârtiòð Roze, LR zemkopîbas ministrs

Ievadlekcija Lauku attîstîba:

• Andris Miglavs, Latvijas Valsts Agrârâs ekonomikas institûta direktors;

• Raþotâjorganizâcijas (RO) Eiropâ;

• Konferences dalîbvalstu pârstâvju prezentâcijas

Darbs grupâs:

· RO veidoðanâs vçsture(struktûra, vadîba, iekðçjais finansçjums);

· RO statûti, balsstiesîbas, problçmu risinâðana RO;

· RO darba plânoðana, produkcijas kvalitâtes un kvantitâtes plânoðana;

· Iespçjamâ starptautiskâ sadarbîba starp valstîm, kurâs RO tikai veidojas, un

valstîm, kur RO jau veiksmîgi attîstîjuðâs

13 novembrî

Kooperatîvâs sabiedrîbas Latraps apmeklçjums

Latvijas bioloìisko lauksaimnieku

reìionâlâs konferences

Bioloìiski raþotâs produkcijas

virzîba tirgû (mârketings), cenu

veidoðanâs process, aktualitâtes

· Zemgalç - 12 novembrî plkst 1100,

Jelgavâ, LLU Lauku inþenieru fakultâtes

telpâs, Akadçmijas ielâ 19 Tâlrunis

informâcijai - 9431756 (Dzidra

Kreiðmane)

· Vidzemç - 19 novembrî plkst 1100,

Cçsîs, Cçsu sanatorijas Meþa skolas

telpâs, Bçrzaines ielâ 34 Tâlruòi

informâcijai - 9283915 (Aivita Eglîte),

9282164 (Verners Blaus)

· Latgalç - 26 novembrî plkst 1100,

Preiïos, Preiïu kultûras namâ Tâlruòi

informâcijai - 9128423, 5376229 (Silvija

Pastare)

Papildu informâcija -

4127111, 9330807 (Dace Kalniòa)

AGROPOLS / NR21 /NOVEMBRIS, 2004 22

LATVIJA

NOPIETNIE KRIKUMI

LLKC rîkotie pasâkumi novembrî

Kad un cikos Pasâkums Kur notiek Uzziòas

1011 plkst 1000 Teïu çdinâðana Veterinârija, govju veselîbas stâvoklis Alûksnes LKB Alûksnes LKB,

un aktualitâtes pienu raþojoðajâs saimniecîbâs Dârza iela 1, 4307012, 4307014

1011 plkst 1000 PVD aktuâla informâcija Atbalsts daïçji naturâlo Strazdes Talsu LKB,

saimniecîbu pârstrukturizâcijai Grâmatvedîba pagasta padomç Kr Valdemâra iela 21a, 3291908

1011 plkst 1100 Sagatavoðanâs ziemoðanas periodam: lopbarîbas Valkas raj Valkas LKB,

novçrtçjums Ieteikumi barîbas devu sastâdîðanâ Smiltene, Kalnamuiþa 6, Smiltene,

A/s Latvijas Zoovetapgâde jaunâko produktu piedâvâjums Kalnamuiþa 6 4774730, 4774729

1011 plkst 1000 Likumdoðana lopkopîbâ Labturîbas prasîbas Jelgava, Jelgavas LKB,

(Dalîbas maksa Ls 1) Dobeles iela 43 Dobeles iela 41, 3011579

1111 plkst 1100 Mâcîbas bioloìiskajâ lauksaimniecîbâ Tçma: Dzîvnieku Daugavpils Daugavpils LKB, Rîgas iela 2,

audzçðana un çdinâðana, atbilstoði bioloìiskâs rajona padome, 5423539, 5421122, 9551000,

lauksaimniecîbas prasîbâm Rîgas iela 2 9546564

(Lielâ zâle)

1111 plkst 1100 Ieòçmumu un izdevumu þurnâla aizpildîðana Balvu LKB Balvu LKB, Brîvîbas iela 46a,

iedzîvotâju nodokïa aprçíinâðanai 4521058

1111 plkst 1000 Informatîvs seminârs: aktuâla informâcija lauku attîstîbai; Vircavas pag Jelgavas LKB, Dobeles iela 41

gada ienâkuma deklarâcijas aizpildîðanas kârtîba

(D-3 forma - Ienâkumi no saimnieciskâs darbîbas)

1211 plkst 1000 Profesionâlâs pilnveides apmâcîbu programmas Jelgava, Jelgavas LKB,

Saldûdens zivju un vçþu akvakultûra lekcija Zivju slimîbas Dobeles iela 43 Dobeles iela 41, 3011579

1511 plkst 1100 Mâcîbas bioloìiskajâ lauksaimniecîbâ Tçma: Lauka un Daugavpils Daugavpils LKB, Rîgas iela 2,

siltumnîcu dârzeòaudzçðanas îpatnîbas rajona padome, 5422332, 5423215, 5423216,

bioloìiskajâ lauksaimniecîbâ Rîgas iela 2 9551000, 9546564

(Lielâ zâle)

1611 plkst 1000 Aktualitâtes lopkopîbâ, finanðu sistçmâ, ekonomikâ, Ugâles Ventspils LKB,

veterinârijâ, ES prasîbâs un standartos pagasta padomç Tirgus iela 7, 3628565

1611 plkst 1400 Aktualitâtes lopkopîbâ, finanðu sistçmâ, ekonomikâ, Usmas Ventspils LKB,

veterinârijâ, ES prasîbâs un standartos pagasta padomç Tirgus iela 7, 3628565

1611 plkst 1000 Informatîvs seminârs: aktuâla informâcija lauku attîstîbâ; Sesavas pag Jelgavas LKB, Dobeles iela 41

gada ienâkuma deklarâcijas aizpildîðanas kârtîba

(D-3 forma - Ienâkumi no saimnieciskâs darbîbas)

1611 plkst 1100 Seminârs cûkgaïas raþotâjiem, lopkopîbas speciâlistiem un Smiltene, Valkas LKB,

veterinârârstiem: sivçnmâtes aprûpe grûsnîbas beigâs; Kalnamuiþa 6 Kalnamuiþa 6, Smiltene,

kâpçc cieðam neveiksmi, vakcinçjot dzîvniekus 4774730, 4774729

1711 plkst 1100 Demonstrçjuma seminârs cûkkopîbâ Tçma: Antibiotiku Daugavpils LKB Daugavpils LKB, Rîgas iela 2,

lietoðanas alternatîvas cûku çdinâðanâ - paskâbinâtâji, zâlç, Rîgas iela 2 5423539, 5422332, 5423215,

probiotikas, prebiotikas, imûno sistçmu stabilizçjoðas vielas 5423216, 5421122, 9551000, 9546564

2311 plkst 1100 Mâcîbas bioloìiskajâ lauksaimniecîbâ Daugavpils Daugavpils LKB, Rîgas iela 2,

Tçma: Bioloìiskâs augu aizsardzîbas pamati rajona padome, 5423539, 5421122, 9551000,

Rîgas iela 2 9546564

(Lielâ zâle)

2311 plkst 1000 Aktualitâtes lopkopîbâ, finanðu sistçmâ, ekonomikâ, Uþavas Ventspils LKB,

veterinârijâ, ES prasîbâs un standartos pagasta padomç Tirgus iela 7, 3628565

2311 plkst 1400 Aktualitâtes lopkopîbâ, finanðu sistçmâ, ekonomikâ, Jûrkalnes Ventspils LKB,

veterinârijâ, ES prasîbâs un standartos tautas namâ Tirgus iela 7, 3628565

2311 plkst 1000 Informatîvs seminârs: aktuâla informâcija lauku attîstîbâ; Valgundes pag Jelgavas LKB, Dobeles iela 41

gada ienâkuma deklarâcijas aizpildîðanas kârtîba

(D-3 forma - Ienâkumi no saimnieciskâs darbîbas)

2311 plkst 1200 Informatîvs seminârs: aktuâla informâcija lauku attîstîbâ; Vilces pag Jelgavas LKB, Dobeles iela 41

gada ienâkuma deklarâcijas aizpildîðanas kârtîba

(D-3 forma - Ienâkumi no saimnieciskâs darbîbas)

2411 plkst 1100 Kursi bioloìiskajâ lauksaimniecîbâ Talsu LKB Talsu LKB,

Sertifikâta iegûðana (maksas) Kr Valdemâra iela 21a, 3291908

2411 plkst 1100 PVD aktuâla informâcija Atbalsts daïçji naturâlo Talsu LKB Talsu LKB,

saimniecîbu pârstrukturizâcijai Nodokïi un likumdoðana Kr Valdemâra iela 21a, 3291908

2511 plkst 1400 Informatîvs seminârs: aktuâla informâcija lauku attîstîbâ; Svçtes pag Jelgavas LKB, Dobeles iela 41

gada ienâkuma deklarâcijas aizpildîðanas kârtîba

(D-3 forma - Ienâkumi no saimnieciskâs darbîbas)

2511 plkst 1000 Aktualitâtes lopkopîbâ, finanðu sistçmâ, ekonomikâ, Vârvç, bijuðâ Ventspils LKB,

veterinârijâ, ES prasîbâs un standartos bçrnudârza telpâs Tirgus iela 7, 3628565

2511 plkst 1000 Informatîvs seminârs: aktuâla informâcija lauku attîstîbâ; Glûdas pag Jelgavas LKB, Dobeles iela 41

gada ienâkuma deklarâcijas aizpildîðanas kârtîba

(D-3 forma - Ienâkumi no saimnieciskâs darbîbas)

2511 plkst 1400 Aktualitâtes lopkopîbâ, finanðu sistçmâ, ekonomikâ, Ziru Ventspils LKB,

veterinârijâ, ES prasîbâs un standartos pagasta padomç Tirgus iela 7, 3628565

2511 plkst 1000 Sadarbîbâ ar VID: aktuâlâ informâcija ekonomikas Dobeles Dobeles LKB,

un nodokïu likumdoðanas jautâjumos rajona padome Uzvaras iela 2, 3722579

2511 plkst 1000 Dzîvnieku labturîbas noteikumi Krâslava Krâslavas LKB,

Skolas iela 9, 5681104, 5681105

23 AGROPOLS / NR21 /NOVEMBRIS, 2004

Tikai reìistrçjies!

Ja abonçsi drukâto AgroPolu, interneta versija uz abonçðanas laiku - bez maksas

Saulgrieþu akcija!

Ja abonçsi AgroPolu tikai internetâ:

· lîdz 2004 gada Ziemas saulgrieþiem - Ls 10 gadâ;

· lîdz 2005 gada Vasaras saulgrieþiem - abonentmaksa Ls 15 gadâ;

· no 2005 gada Vasaras saulgrieþiem - abonentmaksa Ls 60 gadâ

Izmanto iespçjas lasît internetâ agrâk un lçtâk!

21 kârtas jautâjumi

1

2

3

Konkurss “Agrozinis”

Latvijas Valsts agrârâs ekonomikas institûts ir dibinâts:

a 1988 gada 2 janvârî;

b 1987 gada 15 janvârî;

c 1989 gada 16 janvârî

Eirobarometrs noskaidrojis, kâdi faktori nosaka produktu izvçli patçrçtâju

vidû Svarîgâkais no tiem, pçc respondentu domâm ir:

a garða;

b cena;

c kvalitâte

Biedrîbas Mârketinga padome iniciçtajâ aptaujâ par to, kâ uzòçmumam

klâjies pçc Latvijas iestâðanâs ES, noskaidrojâs, ka:

a 44% aptaujâto uzòçmumu veicies labâk;

b 49% aptaujâto uzòçmumu nejût izmaiòas;

c 47% aptaujâto uzòçmumu veicies sliktâk

Katra jautâjuma pareizo atbildi atzîmçjiet ar krustiòu

Jûsu atbildes uz “Agroziòa” 21 kârtas jautâjumiem gaidîsim lîdz 17 novembrim

Tâs varat sûtît pçc izvçles:

• pa pastu: konkursam “Agrozinis”,

Struktoru ielâ 14, Rîgâ LV - 1039

• pa faksu: 7541789 ar norâdi

“Konkursam “Agrozinis””

• elektroniski: ilze@LVAEIlv

20 kârtas pareizâs atbildes:

1a; 2a; 3c

Pareizi atbildçjusi V Pûce no Laurciema

Ja AgroPolâ nav publicçts,

tad tu neesi informçts!

Informatîvs lauku politikas biïetens

Iznâk divas reizes mçnesî

Nr 21 (190), novembris 2004

Reìistrâcijas apliecîbas nr M 1051

Abonçðanas indekss 2162

ISSN 1407-8996

wwwagropolslv

EKONOMIKAS INSTITÛTS

PÂRPUBLICÇÐANAS UN CITÇÐANAS

GADÎJUMÂ ATSAUCE OBLIGÂTA

Par reklâmas materiâliem atbild reklâmas

iesniedzçjs

GALVENÂ REDAKTORE: Rûta Bierande

REDKOLÇÌIJA: Andris Miglavs, Ilze Vabole,

Ilze Bûmane, Ieva Jaunzeme, Inta Kârkliòa,

Astra Varika, Ilze Zeimule

Mârketings: Ilze Ðeldere tâlr 7552025,

REDAKCIJAS PADOME: Andris Miglavs,

Marìers Krams, Aivars Lapiòð, Mârtiòð Roze,

Arvîds Ozols, Mârtiòð Cimermanis, Irina

Pilvere, Andris Grâvîtis, Selva Ðulce, Tomass

Kotoviès, Valters Bruss, Dzidra Kreiðmane,

Jûlijs Beïavnieks, Klâra Paipala, Valdis

Dzenis, Mârtiòð Belickis, Òina Rakstiòa,

Regîna Timbare

Ofsetiespiedums

Iespiests tipogrâfijâ SIA “Nipo NT”

Pçrnavas ielâ 47/3, Rîgâ, LV-1009

Metiens 1400 eks 3 iespiedloksnes

Adrese: Struktoru ielâ 14, Rîgâ, LV-1039

Tâlr 7555213, 7553370, fakss 7541789

E-pasts lvaei@lvaeilv

VIEDOKLIS - Agropols

VIEDOKLIS - Agropols ... View more VIEDOKLIS - Agropols

Delete template?

Save as template ?

VIEDOKLIS - Agropols VIEDOKLIS - Agropols