Avīze - Madona.lv

oŠUPeS PAGAStA PāRVALdeS IZdeVUMS
2012. gada aprīlis nr. 2 (174)
Tikšanās ar iedzīvotājiem
Kā jau
katru gadu,
21. aprīlī aicinu
dabas mīļotājus,
makšķerniekus ar savām
ģimenītēm, draugiem, radiem un
kaimiņiem uz Lielo talku Lubāna
mitrāja teritorijā. Sakopsim piestātnes
teritoriju, ceļmalas ezera
krastā no informācijas centra līdz
sūkņu stacijai, tad kanāla malu
līdz Asnupes tornim.
Padomāsim par talkai piemērotu
apģērbu – garās bikses,
kreklu vai jaku ar garām piedurknēm.
Kājās vilksim slēgtus apavus
ar pietiekami cietu (biezu) zoli, lai
pēdās neieduras kāds nepamanīts
stikls vai ass priekšmets. Galvā
liksim cepuri vai lakatu. Šāds
apģērbs mūs pasargās arī no ērču
kodieniem. Paņemsim līdzi darba
cimdus, jo Lielās talkas organizatori
šogad piešķir tikai atkritumu
maisus. Pēc talkas pusdienas un
kopā būšana Lubāna mitrāja informācijas
centrā.
Kursēs pagasta autobuss maršrutā
– Ošupe – Degumnieki – Lubāna
mitrāja informācijas centrs.
(par kursēšanas laikiem tuvāka
informācija pa telefonu 29234956
vai mājas lapā www.madona.lv/
pagasti).
Pulcēšanās plkst. 10.00 pie
Lubāna mitrāja informācijas centra!
(lūgums talkas dalībniekus
pieteikties, iepriekš zvanot pa telefonu
29234956)
Uz tikšanos sestdien,
21. aprīlī!
Apritējis pusgads kā Degumnieku tautas
namā notika pašvaldības pārstāvju tikšanās
ar iedzīvotājiem. Tradīcija tiek turpināta,
tāpēc 10. aprīlī mūsu iedzīvotāji tika aicināti
uz tikšanos, lai ieskatītos Madonas novada
pašvaldības aktualitātēs, ieklausītos iedzīvotāju
ierosinājumos novada attīstības plāna
izstrādē un piedalītos diskusijā par dažādiem
jautājumiem.
Sapulcē piedalījās Madonas novada
domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters,
priekšsēdētāja vietnieks Agris Lungevičs, sabiedrisko
attiecību speciāliste Dzintra Stradiņa,
pagasta pārvaldes vadītājs Aigars Šķēls.
Dz. Stradiņas sagatavotā prezentācija
deva ieskatu dažādās jomās. Interesanti, ka
novadā kopā dzīvo 28139 iedzīvotāji, to skaitā
Ošupes pagastā 1206.
No 60 projektiem novadā, četri realizēti
Ošupes pagastā:
1) ūdenssaimniecības attīstība (kopējās
izmaksas Ls 399383);
2) energoefektivitātes paaugstināšana
Degumnieku pamatskolā (kopējās izmaksas
Ls 140000). Šī projekta realizēšana dzīvē
ilga divus gadus, bet izdarīts ir;
3) laivu piestātnes ierīkošana pie Lubāna
ezera (kopējās izmaksas Ls 11000);
4) mūzikas studijas izveide bērniem
un jauniešiem (kopējās izmaksas Ls 1800).
Projekta rezultātā iegādāti instrumenti, bet
pašlaik tiek meklēts mūzikas pasniedzējs,
kas varētu regulāri vadīt nodarbības.
Tad vārds tika dots mūsu pārvaldes
vadītājam, kas atzinīgi vērtē kultūras dzīvi
pagastā. Pašdarbnieki aktīvi piedalās ar viesizrādēm
un koncertiem arī ārpus pagasta
robežām.
Pašlaik top ūdenssaimniecības projekts
Ošupes centram, kas varētu izmaksāt Ls
113000 .
Novada domes priekšsēdētājs A. Ceļapīters
informēja, ka šogad lielāka uzmanība
tiks pievērsta ceļiem, īpaši ceļam no Meirāniem
uz Lubānas ezeru, otrs – uz Gaiziņkalnu.
Atceroties sniegoto ziemu, priekšsēdētājs
darīja zināmu, ka sniegs jātīra līdz katram
namam, kur dzīvo cilvēki, īpaši skolas bērni.
Tāpat ir doma par brīvpusdienām visās
novada skolās. A. Šķēls gan piemetina, ka
attiecībā uz mūsu pagastu, vēl daudz kas
precizējams, jo skolēnu vecāki līdzdarbojas,
lai par pusdienām nebūtu jāmaksā.
Izskan jautājums, cik jābūt skolēnu, lai
pastāvētu skola
A. Ceļapīters atbild: 100 un vairāk. Bet
Degumnieku skola būs, jo tā ir vienīgā pagastā
un tajā mācās bērni no laukiem daudzu
km attālumā. Bērniem, kas dzīvo pagastā,
jāmācās vietējā skolā.
Izskan neapmierinātība, ka apkārtnē ir
daudz graustu. Kas tiks darīts
A. Šķēls komentē, ka privātīpašumu nevar
aiztikt. Vienīgi, ja kāds nopērk zemi, uz
kuras atrodas grausts, tikai tad var rīkoties.
Kas attiecas uz veco kompleksu „Straumes”,
tad ieinteresēts ir kāds zemnieks, kas vēlas
nodarboties ar gaļas lopkopību.
Kāda iedzīvotāja interesējas, vai pastāvēs
KU
A. Šķēls atbild, ka pakalpojumu sniedzējs
būs A/S „Madonas ūdens”. Rēķinus
varēs samaksāt uz vietas pagastā. Līdz 5.
maijam būs jauni līgumi ūdensskaitītājiem.
Tāpat drīz sāksies Degumnieku centra
apzaļumošanas darbi.
Celtnieku ielas 2 iedzīvotājs vēlas zināt,
kas notiks ar šīs mājas pagrabu, kas ir pilns
ar ūdeni
A. Šķēls apstiprina, ka domāts tiek un
tiks darīts. Tiks pieaicināti nivelētāji, kas novērtēs
situāciju un tad padziļinās grāvi.
Sapulces noslēgumā klātesošie noklausījās
prezentāciju par teritorijas plānošanu
nākamajiem 20 gadiem.
Ināra Baltā
Lubāna mitrāja informācijas
centra vadītāja Ina Gutāne
foto – Artūrs dolgā
2012. gada APRĪLIS 1

2
AKTUALITĀTES
Ziņas no feldšerpunkta
Ģimenes ārsts R. Rudzāts Degumnieku
feldšerpunktā apmeklētājus pieņems
š. g. 25. aprīlī no plkst. 12.30 līdz
15.00.
Svarīgi iepriekš pieteikties pa tālruni
22023737, lai saskaņotu pacienta
pieņemšanas laiku un dakteris paņemtu
slimnieka kartiņu līdzi no prakses vietas.
Atgādinu, ka pie ģimenes ārsta par vizīti
jāmaksā Ls 1.00.
Tāpat svarīgi zināt, ka ērces jau kļuvušas
aktīvas, tāpēc vajadzētu atcerēties
par potēšanos. Bez maksas šogad pienākas
ērču pote pirmām 3 vakcinācijām
bērniem, kuriem dzīvesvieta ir deklarēta
Ošupes pagastā. Atkārtotās potes jeb
revakcinācijas arī bērniem ir par maksu.
Par vakcinācijas iespējām interesēties
pie sava ģimenes ārsta. Bērnus sāk potēt
no 1 gada vecuma.
Ārpus ģimenes ārsta darba laika
vēlams griezties pēc padoma pa telefonu
– 660160019 (maksas zvans), tuvākās
slimnīcas uzņemšanas nodaļā vai ātrās
palīdzības punktā. Neatliekamo medicīnisko
palīdzību (tel. 113) jāizmanto tad,
ja veselībai un dzīvībai draud briesmas.
Sarmīte Saulīte
LĪDZJŪTĪBAS
Ir atkal pavasaris. Plauks ķirši,
Un zālē ņudzēs pienenes,
Bet puķu vaļsirdīgās sejās
Vairs šoreiz neskatīšos es.
/Ā. Elksne/
MIRUŠI:
Jēkabs Sondors
(02.08.1947.– 11.02.2012.)
Zigurds Šķēle
(09.01.1958. – 25.02.2012.)
Amālija Šķēle
(26.12.1922. – 16.03.2012.)
Ruta Plāte (01.01.1940. – 01.04.2012.)
Cik kluss un tukšs nu kaktiņš, māt,
Kurš varēs tavā vietā stāt
Kurš grūtā brīdī pienāks klāt –
Neviens tik tuvs vairs nebūs, māt…
Vairs neredzēsi savā dārzā uzziedam
rozi un lillijas, nedzirdēsi cīruļu un
strazdu dziesmas, jo garš un skaists dzīves
ceļš ir nostaigāts Amālijai Šķēlei.
Skumstam un dalām smagumu ar
Jura, Aivara un Ilmāra ģimenēm un
pārējiem tuviniekiem, pavadot Amāliju
aizsaules ceļos.
Janīna, Elizabete Š., Jadviga,
Elizabete S., Albīna, Velta, Māris
Lai sapnis balts viņu dvēseli aijā
Un klusais miers ar saviem spārniem sedz.
/N. Kalna/
Izsakām līdzjūtību Ilvijai Krēsliņai,
tuvus cilvēkus mūžībā pavadot.
Draugi Degumniekos
Vēlreiz par daudzdzīvokļu māju
apsaimniekošanu
Daudzdzīvokļu mājas uzturēšana un
apsaimniekošana ir laikietilpīgs, zināšanu
un finanšu līdzekļus ietverošs process.
Jau pagājušajā gadā Ošupes pagastā
kļuva aktuāls jautājums par daudzdzīvokļu
māju apsaimniekošanas iespējām.
Kā zināms, daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošana
var notik divos veidos. Pirmais
veids – katrs dzīvokļa īpašnieks vai
īrnieks atsevišķi slēdz dzīvojamās mājas
uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu
ar līdzšinējo mājas apsaimniekotāju. Otrs
veids – dzīvokļa īpašnieki un īrnieki māju
pārvalda un apsaimnieko paši.
Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas
maksu veido dzīvojamās
mājas sanitārās uzkopšanas darbi, tehniskās
apkopes un remonta darbi, mājas pārvaldīšanas
pakalpojumi, pārvaldnieka administratīvie
izdevumi un vēl citi izdevumi.
Īsāk sakot, atkarībā no veicamajiem darbiem,
to daudzuma, kvalitātes, izmaksām
un izpildītāja ir atkarīga dzīvojamās mājas
apsaimniekošanas maksa. Dzīvokļu īpašnieki
vai īrnieki ir noteicēji attiecībā uz šiem
darbiem un viņu izvēlē paliek šos darbus
plānot, organizēt un veikt pašiem, vai par
attiecīgu samaksu pilnvarot tos darīt citiem.
Jebkurā gadījumā, par visiem dzīvojamās
mājas pārvaldīšanas un apsaimniekoša-
No 1. aprīļa jauns tarifs
Tie Madonas novada iedzīvotāji, kuri
ikdienā izmanto sabiedriskā transporta pakalpojumus,
jo īpaši pasažieru autobusus,
būs pamanījuši, ka ar 1. aprīli ir notikušas
biļešu cenu izmaiņas.
Valsts SIA „Autotransporta direkcija”
(direkcija) informē, ka ar 2012. gada 1. aprīli
reģionālajos starppilsētu nozīmes autobusu
maršrutos stājušies spēkā jauni tarifi,
kas ir vidēji par 5 līdz 7% augstāki nekā
iepriekš. Reģionālajos vietējās nozīmes
autobusu maršrutos tarifi nav mainījušies.
Biļešu cenu kāpums vairāk skars tos
pasažierus, kuri pārvietosies garos starppilsētu
maršrutu posmos, bet īsākos attālumos
biļešu cenas pat samazinājušās uz
Iesniegts jauns projekts
30. martā Lauku atbalsta dienestā,
Zivju fondā tika iesniegts projekts „Zivju
resursu kontrole Lubāna ezerā un tam
pieguļošajās ūdenstilpnēs”, valsts atbalsta
saņemšanai zivsaimniecības attīstībai.
Projekta mērķis ir veicināt zivju resursu
uzraudzības pasākumu uzlabošanu,
fiksēšanu, dokumentēšanu. Projekta pozitīva
lēmuma gadījumā tiks iegādāta laivu
piekabe, novērošanas kamera, procesors.
Šis projekts ir turpinājums jau 2010. gada
projektam, kurš tika realizēts ar Zivju fonda
nas darbiem lemj paši dzīvokļu īpašnieki
vai īrnieki kopsapulces laikā, tai skaitā arī
par apsaimniekošanas maksu, ņemot vērā
tajā iekļautos, dzīvokļu īpašnieku izvēlētos
un nepieciešamos darbus.
Pēc pagājušajā gadā notikušās kopsapulces
pagājis krietns laika sprīdis, kad
pagasta iedzīvotājiem tika dots laiks, lai
savā starpā vienotos, kuru no apsaimniekošanas
veidiem izvēlēties. Skaidrs ir
viens, ka pašu dzīvokļu īpašnieku un īrnieku
griba un spēja iesaistīties savas mājas
apsaimniekošanā ir vislabākais veids, kā
kontrolēt dzīvojamās mājas uzturēšanu un
apsaimniekošanu.
Martā pagasta pārvaldes vadība un-
SIA „Ošupes KU” valde atkārtoti aicināja
daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus, kas atrodas
Ošupes un Degumnieku centros, uz
dzīvokļu īpašnieku un īrnieku apspriedēm.
Domas dalās, kad tiek jautāts, kurš no modeļiem
ir visizdevīgākais vai vispareizākais
dzīvojamās mājas apsaimniekošanā.
Enerģiskākie dzīvojamo māju iedzīvotāji
ir par to, ka biedrības veidošana ir visizdevīgākā,
savukārt citi apgalvo, ka labāk
mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu
uzticēt pašreizējam apsaimniekotājam.
Ilze Purpļeviča
pazeminātās iekāpšanas maksas rēķina.
Autobusu pasažieriem pārvietojoties īsajos
attālumos līdz 30 kilometriem, iekāpjot un
izkāpjot ārpus lielajām pilsētām, biļešu cenas
samazinājušās vidēji par 10%. Ieguvēji
būs tie pasažieri, kuri ikdienā izmanto autobusu,
lai nokļūtu, piemēram, darbavietā.
Tuvus attālumus mērojošie var priecāties,
ka starppilsētu maršrutu autobusos
biļetes lielākajā daļā gadījumu ir kļuvušas
lētākas, taču, veicot lielākus attālumus,
cenas pieaugušas par 5 –12% (atkarībā
no attāluma). Tā, piemēram, biļetes cena
braucienam ar autobusu no Madonas līdz
Rīgai palielinājusies par 40 – 50 santīmiem,
atkarībā no maršruta.
un Ošupes pagasta pārvaldes finansiālu
atbalstu (projektā tika iegādāta laiva, elektromotors,
2 binokļi ).
Lubāna mitrāja informācijas centrā
var iznomāt kanoe laivas (4). Vienas laivas
cena – Ls 0,50 stundā, Ls 5,00 diennakts
gaišajā laikā. Būs iespēja iznomāt arī velosipēdus
(2 – vīriešu, 2 – sieviešu, 1 – bērnu,
pusaudžu), cena – Ls 0,50 stundā, Ls
5,00 diennakts gaišajā laikā.
Lubāna mitrāja informācijas centra
vadītāja Ina Gutāne
2012. gada APRĪLIS

BIBLIOTĒKAS ZIŅAS / MUMS RAKSTA
Pavasaris bibliotēkā
10.00 –15.00 – Grāmatu
komercizstāde Madonas kultūras
namā – piedalās izdevniecības
Zvaigzne ABC, Lauku Avīze, Jumava,
Nordik, Tapals, Avots, Rēriha grāmatnīca,
Divpadsmit u.c. – Madonas kultūras namā
Raiņa ielā 12.
Pircēji piedalās jaunāko grāmatu izlozē
„Veiksmīgais pircējs” svētku noslēgumā.
10.00 Grāmatu svētku atklāšana.
Pieaugušajiem
10.30 „Latvijas Avīzes” publiskā diskusija
„Drošības problēmas un to risinājumi
novados”, uzaicināts Iekšlietu ministrs
Rihards Kozlovskis, 11. Saeimas deputāts
Jānis Ādamsons (SC), 11. Saeimas deputāts
Kārlis Seržants (ZZS) – Madonas kultūras
nama lielajā zālē
13.00 Kādu eiro gaidām – Latvijas
Bankas speciālistu tikšanās ar pašvaldību
deputātiem un darbiniekiem, un vietējiem
medijiem, uzņēmējiem, ikvienu interesentu
Madonas novada bibliotēkā.
13.00 „Sarunas ceļā” par ceļojumu
iespaidiem, sastaptiem cilvēkiem kopā ar
Juri Lorencu („Jumava”) Madonas kultūras
nama lielajā zālē.
2012. gadā Bibliotēku nedēļa visās
Latvijas bibliotēkās tiks atzīmēta no 23.
līdz 28. aprīlim. Bibliotēkas nedēļas tradīcija
saistīta ar UNESCO pasludināto
Pasaules grāmatu un autortiesību aizsardzības
dienu, kad visā pasaulē cildina
grāmatas un to lasīšanu. Tās pamatā ir
leģenda par Svēto Juri, kurš uzveica pūķi
un izglāba princesi. Vietā, kur pūķa asinis
nopilēja zemē, uzziedēja roze. Šis varoņdarbs
simbolizē gaismas, gudrības un mīlestības
uzvaru pār tumsonību, tādēļ 23.
aprīlī visā pasaulē dāvina cits citam rozes
un grāmatas.
Bibliotēkas nedēļas laikā daudz plašāk
popularizē bibliotēku darbu.
Arī Degumnieku bibliotēka šajā nedēļā
bez ikdienas darbiem
piedāvās vairākas aktivitātes.
23. aprīlī būs tikšanās
ar Lubānas ziedu
veikala vadītāju Dainu Nagli. Protams, runāsim
par visu jaunāko un aktuālāko, kas
saistīts ar dārzu un darbiem tajā. 27. aprīlī
aicinu visus uz Jauno grāmatu dienu bibliotēkā.
Bet ar jaunāko klašu skolēniem
mācīsimies visas tās lietiņas, kas saistītas
ar pareizu datoru lietošanu „Mans draugs
dators”.
Ja ir laiks un vēlēšanās uzzināt ko
jaunu, nāciet uz bibliotēku ne tikai svētku
nedēļā, bet gaidīšu ik vienu, katru dienu.
Bibliotēkas vadītāja I. Kokare
Novadu 11. Grāmatu svētki
Bērniem un jauniešiem
9.00 Zīmējumu konkursa „Labā diena”
noslēgums sadarbībā ar „Zvaigzni
ABC” kopā ar BJC leļļu teātra pulciņu PII
„Priedīte”.
9.30 Zīmējumu konkursa „Labā diena”
noslēgums sadarbībā ar „Zvaigzni
ABC” kopā ar Sarkaņu pamatskolas teātra
pulciņu „Piņģerotiņš”, PII „Kastanītis”.
9.30 Zīmējumu konkursa „Labā diena”
noslēgums sadarbībā ar „Zvaigzni
ABC” kopā ar draugiem no Lazdonas pamatskolas
PII „Saulīte”
10.00 Par ūdrīti Ķūķi, lācenītēm
un citiem mīļdzīvniekiem saruna ar
Velgu Vītolu („Divpadsmit”) Madonas
pilsētas 1. vidusskolā.
10.40 Piedzīvojumi kopā ar Arvīdu
Deģi un „Mellsila pirātiem” („Jumava”)
Madonas pilsētas 1. vidusskolā.
12.00 Skatuves runas konkursa Latvijas
vidusskolu jauniešiem, kas veltīts
Andreja Eglīša un Jāņa Raiņa dzejai, 2.
posms Madonas novada bibliotēkā.
12.00 Tikšanās ar jauniešu romāna
„Skolas spoks” („Zvaigzne ABC”) autori
Inesi Ķesteri kultūras nama mazajā zālē.
12.40 Par ūdrīti Ķūķi, lācenītēm un citiem
mīļdzīvniekiem saruna ar Velgu Vītolu
(„Divpadsmit”) Madonas pilsētas 2. vidusskolā.
13.00 Saruna par vērtībām cilvēka
dzīvē ar rakstnieci Ingunu Baueri („Lauku
Avīze”, „Zvaigzne ABC”) Madonas Valsts
ģimnāzijā.
13.30 Piedzīvojumi kopā ar Arvīdu
Deģi un „Mellsila pirātiem” („Jumava”) Madonas
pilsētas 2. vidusskolā.
Visiem kopā
14.00 Jaunāko grāmatu izloze „Veiksmīgais
pircējs”.
14.30 „Tintē, bet balts” aktieris Jānis
Paukštello („Jumava”) kultūras nama lielajā
zālē.
Atbalstītāji
Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš,
Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu
fonds, Vienotība, Zatlera Reformu partija,
Zaļo un Zemnieku savienība, Saskaņas
centrs, SIA „Drukātava”, SIA „Skapīc”, SIA
„Vesta-LK”, Pāvils Vasariņš, Madonas novada
dome.
Sadarbības partneris:
Informatīvie atbalstītāji
„Latvijas Avīze”, reģionālais laikraksts
„Stars”.
Maniem
līdzcilvēkiem
pagastā
Vēlos, lai „Klānu Vēstis” publicē manas
pārdomas. Un – jau pirms sāksiet lasīt – atvainojos,
ka mans rakstītais būs ne visai maigs
un patīkams. Bet tas ir tikai mans subjektīvais
redzējums.
Par avīzi „Klānu Vēstis”. Pliekana, tikai
pārsvarā sastāv no informācijas, ko lielie zemnieki
jau zin tāpat un katrs sev, kas izdevīgs, ļoti
ātri uzzina pats. Vieni un tie paši varoņi līnijā no
Lubānas SAC – Degumnieki. Vai pagasta nomalēs
nav interesantu cilvēku, kas māk ne tikai
tamborēt! Protams, šie cilvēki ir mūsu pagasta
iedzīvotāji, bet pirmām kārtām uzmanība jāveltī
tiem, kas šeit un šejienei atdevuši savu darba
mūžu.
Par iespēju publicēties. Tā kā avīze iznāk
reizi 2 mēnešos, tad tajā noteikti jābūt pagasta
pārvaldes vadītāja slejai, kur izteiktas domas
par to, kādus viņš vēlas redzēt mūs, savus
pagasta iedzīvotājus, kas sakāms tieši viņam.
Obligāti jāinformē par jaunumiem dzīvokļu apsaimniekošanā,
par problēmām ūdenssaimniecībā.
Par to jārunā droši un atklāti.
Par vientuļo pensionāru problēmām.
Mūsu, vientuļo pensionāru, lielākā problēma
ir malkas sagāde, kurai jāņem kredīts. Šis, kas
dažam liekas niecīgs kredīts, ir grūti pavelkams,
jo jāmaksā arī procenti, un malkas vajag
vismaz divas kravas gadā, ar traktora piekabi
vestas. Tālāk cīnāmies kā varam. Būtu tāds aicinājums,
lūgums lielajiem zemniekiem, varbūt
kāds var atvēlēt vienu piekabi, kad tīra mežus
vai grāvi. Sazinoties ar Ķeveri Daigu, viņa visobjektīvāk
izvērtēs, kam to vajadzētu pirmkārt. Šo
sīko malciņu – zarus, lai izzāģē pats pensionārs
ar puksi – būs nodarbe un reizē liels prieks.
Par grādīgo dzērienu lietošanu. Nešausmināsimies,
ja pensionāriņš savu mēriņu paslēps
somiņā, bet šausmināsimies par jauniem
cilvēkiem, kas dzer, es atļaušos teikt – kā lopi.
Esmu aculieciniece, un ne es viena. Kā no lielās
peļņas atbraukuši, jaunieši dzer trīs mēnešus
pēc kārtas.
Rudenī cīnāmies vienā frontē – mežā, kur
ogas glābj gan vientuļo pensonāru, gan jaunos
cilvēkus.
Par sakoptāko māju vērtēšanu. Vērtējot
jāņem vērā arī no ielas vai ceļa neredzamā
daļa, kas bieži vien ir nekopta. Vai jau mēs visi
darām pakaļ „Smalkā stila” varonei Hiacintei un
pienesīsim savas mājas pilnas ar ārzemju puķēm
Vai mūsējās jau ir kļuvušas par prastām
Vai mūsu jasmīni un ceriņi kļuvuši par prastiem
Nu skumīgi.
Nobeidzot gribu vēlēt lielu izturību visiem,
kas ikdienā, fermās strādājot, pārcietuši lielo
salu, visiem, kas izturējuši šo pārbaudījumu savos
dzīvokļos, kādi nu tie mums kuram ir. Mīļa
un dārga mums katram sava vietiņa, remontēsim,
labosim, taisīsim, lai būtu labāk. Daudz var
izdarīt ar to pašu, kas ir. Ja cilvēks vēlas darboties,
viņam palīdzēs. Sauc un Tev atsauksies!
Vai tā būs saucēja balss tuksnesī Ļoti gribētos
cerēt, ka nebūs.
Rūta Gunta Pedele „Gaigaliešos”
2012. gada APRĪLIS 3

SKOLAS ZIŅAS
Oskara Kalpaka
dzimtās mājas
„Liepsalas”
Mani sauc Viktorija. Mans vārds ir
īpašs, jo tulkojumā nozīmē „uzvara”.
Reiz tādā vārdā sauca Anglijas karalieni.
Katrai karalienei ir sava karaļvalsts. Es
jūtos kā īpatnējā un apburošā karaļvalstī
Oskara Kalpaka dzimtajās mājās „Liepsalās”.
Rudeņos „Liepsalās” sabrauc daudzi
Latvijas bērni, kuri ieradušies, lai sacenstos
sporta spēlēs un sadraudzētos.
Oskara Kalpaka „Liepsalās” ir liels ozols,
kurš ar savām rupjām zaru rokām mums
birdina uz galvas zīļu pogas, un mums,
bērniem, tas dara lielu prieku. Esmu bijusi
šajās mājās daudzkārt. Kurzemniekiem
un zemgaliešiem, vidzemniekiem
un Latgales ļaudīm – visiem, kas dzīvo
tālu no mūsu novada, es varētu stāstīt
par „Liepsalām”. Šī mājas vieta ir ļoti plaša
un skaista. Pagalms tālāk ved uz lielām,
zaļām pļavām, kuras apskauj brīņumaini,
senu koku meži. Ap māju ir daudz
skaistuma, piemēram, dīķis ar daudzām
mazām zivtiņām, kuras saules gaismā
zeltaini mirguļo. Pie dīķa ir arī senlaicīga
koka pirtiņa, kurā var kārtīgi izkarsēties.
Vēl tuvāk pie pašas ēkas ir Oskara Kalpaka
piemineklis. Tur ir attēlots akmens
jauneklis, kam rokās ir vijole. Viņa skatiens
ir skaists un sapņains, spēlējot vijoles
skanīgo dziesmu.
Pašā ēkā, iekšpusē, ir atrodams fotogrāfi
ju muzejiņš. Tur ieejot, ir tāda sajūta,
ka visi vēsturiskie cilvēki atrodas tepat
tuvumā un runā ar mani, kaut īstenībā tās
ir tikai bildes, kas atgādina par pagātni.
Arī pats pulkvedis Kalpaks uzlūko mani
nopietnām acīm. Pagalma vidū ir karoga
masts un piemineklis, kurš vēsta par brīvību.
Turpat atrodas skaistas puķudobes,
kurās aug visvisādi ziedi un košumkrūmi.
Katru gadu arī es tos esmu ravējusi.
Tā vien šķiet, ka, ierodoties „Liepsalās”,
puķes mani pazīst un sveicina. Netālu ir
purvs, kur var lasīt ogas un citas dabas
veltes. Tās gan aug pašas, bez talcinieku
palīdzības. Tur tiek vākta kūdra – Latvijas
„melnais zelts”.
Laba vieta uz zemeslodes ir „Liepsalas”.
Te noritēja Oskara Kalpaka 130.
dzimšanas dienas svinības, kur piedalījās
arī Degumnieku pamatskolas bērni
un skolotāji. Notika sporta spēles, kad
sacentāmies ar komandām no citām
skolām. Mūsu skolas zēni izcīnīja otro
vietu volejbolā. Tas bija liels gandarījums
mūsu puišiem.
Pulkveža Oskara Kalpaka mājās bieži
notiek dažādi pasākumi, piemēram,
Karoga svētki, kad piemin aizsaulē aizgājušos
Latvijas kareivjus un izrāda vi-
4
Labo vārdu rullis
Mūsu skolā skan daudz sliktu, nepatīkamu vārdu. Es un Megija izdomājām
un arī izveidojām labo vārdu rulli. Tajā visi tika aicināti rakstīt cits citam
labus vārdus. Sākumā es domāju, ka tik daudz cilvēku neatsauksies, bet
tomēr uz mūsu mudinājumu atsaucās daudzi. Man liekas, ka katru gadu
būtu jāturpina gan labie vārdi, gan darbi. Rullis vēl joprojām stāv pie sienas
un gaida labos vārdus, kurus var rakstīt. Ja jūs nerakstāt, tad vismaz izlasiet
un pasmaidiet, jo tad būsim priecīgi visi, arī mēs ar Megiju.
ņiem godu.
„Liepsalās” tiek rīkotas jauniešu vasaras
nometnes, kur tiek uzsvērta Latvijas
mīlestība un stāstīts par kādreizējām
brīvības cīņām tās labā.
Jauniešu nometnēs notiek arī sporta
sacensības, dažreiz pat stafetes, kur
izmanto ieročus. Tas izskatās tik patiesi,
it kā mūsu jauniešiem vajadzētu cīnīties
Vendija Strode, 5. klases skolniece
par ko ļoti svarīgu, par savu valsti. Es
pati „Liepsalās” esmu bijusi ļoti daudzas
reizes, piedaloties sporta sacensībās un
arī vinnējot balvas. Man tur ļoti patīk, jo
strādājot un sportojot var gūt prieku. Tādos
brīžos jūtu, ka mans darbs ir prieka
avots.
Viktorija Jaudzema,
7. klases skolniece
2012. gada APRĪLIS

SKOLAS ZIŅAS
Paņem, ja vari!
Mūsu 5., 6. klases rīkotais pasākums
„Paņem, ja vari!” bija jautrs,
izklaidējošs, erudīts un sportisks.
Pasākums noritēja divās daļās. Pirmajā
piedalījās 1. līdz 4. klašu kolektīvi.
Otrajā daļā – 7. līdz 9. klases un
arī pieaugušo komandas – vecāki un
skolotāji. Šajā pasākumā bija septiņas
tūres: erudītu tūre, prātnieku tūre, ceļotāju
tūre, kārumnieku tūre, sportistu
tūre, amatnieku tūre un asprāšu tūre.
Šo pasākumu vadījām mēs, 5., 6.
klase. Pēc tā mēs saskaitījām punktus,
kuri pārvērtās par konfektēm.
1. vieta – vecāku komandai, 2.
vieta – skolotāju komandai, 3. vieta –
8. klasei, 4. vieta – 9. klasei, 5. vieta –
7. klasei. 1. līdz 4. klašu komandas nostartēja
ar neizšķirtu rezultātu. Es savā
skolā vēlētos vairāk šādus vispusīgus
pasākumus.
Strādāts skolas goda vairošanai
Pagājušos ziemas-pavasara mēnešos
mūsu skolas skolēni un skolotāji
krietni darbojušies, lai pierādītu savas
spējas dažādos zonas, novada vai valsts
mēroga pasākumos. Zemnieki savu
ražu skaita rudenī, bet skolas ļaudis –
visa mācību gada garumā. Lūk, pēdējos
mēnešos veiktais, pārbaudot savu varēšanu
dažādās jomās – jau ārpus skolas
sienām.
Dambrete
(skolotāja Marita Mozais)
26.01. starpnovadu sākumskolu
dambretes turnīrs, piedalījās Elīna Serečenko,
Kaspars Stalīdzāns.
03.03. draudzības dambretes turnīrs
Viļāni-Degumnieki, piedalījās Kārlis
Strods, Elīna Serečenko, Viktors Serečenko,
Jānis Gutāns, Mareks Gutāns,
Jānis Šķēls, Mārtiņš Šķēls, Elvis Rauza,
Džuljeta Broka, Indulis Stalīdzāns,
Kaspars Stalīdzāns, Ričards Strods.
3. vietu savā vecuma grupā ieguva
Kārlis Strods, Elīna Serečenko, Kaspars
Stalīdzāns.
24.03. – atklātais dambretes turnīrs
Mārcienā, piedalījās Ričards Strods, Ričarda
tēvs Jānis Strods, skolotāja Marita
Mozais.
1. vietu jauniešu vecuma grupā ieguva
Ričards Strods, 2. vieta sieviešu
grupā – Maritai Mozais.
Olimpiādes
13.01. Madonas novada angļu valodas
olimpiāde 8. klasei (skolotāja Ināra
Kiukucāne), piedalījās Uga Sproģis.
14.02. Madonas novada mājturības
olimpiāde (skolotāji Dzintra Grumoviča,
Māris Šķēls), piedalījās Megija Rauza,
Arnita Upeniece, Viktors Serečenko, Jānis
Šķēls.
06.03. vizuālās mākslas olimpiāde
Cesvainē (skolotājs Māris Šķēls), piedalījās
Arnita Upeniece.
Vizuālās mākslas olimpiāde novadā,
piedalījās Alise Skurule, Arnita Upeniece.
Anatomijas olimpiāde novadā (skolotāja
Anna Poča), piedalījās Inese Namsone.
27.03. sporta olimpiāde Madonas
sporta hallē (skolotāja Edīte Zaube),
piedalījās Ričards Strods, Arnis Krēsliņš,
Nils Iesaliņš, Jānis Šķēls, Pauls Bārbals,
Viktorija Jaudzema, Brenda Vanaga, Arnita
Upeniece, Inese Namsone, Agnese
Kampāne.
02.04. gadskārtējā Lubānas zonas
1. līdz 4. klašu olimpiāde latviešu valodā,
matemātikā un dabaszinībās (skolotāja
Anita Pauliņa), piedalījās Arvis Bonda,
Jānis Gutāns, Dagnis Dreimanis, Toms
Jaudzems.
Sporta spēles
10.02. hokejs Lubānā (skolotāja Edīte
Zaube), piedalījās Jānis Šķēls, Pauls
Bārbals, Elvis Rauza, Mārtiņš Vanags,
Mārtiņš Šķēls.
05.03. O. Kalpaka kauss Smeceres
silā, piedalījās Pauls Bārbals, Jānis Ulps,
Elvijs Kazulis, Ričards Strods, Jānis
Megija Rauza,
5. klases skolniece
Šķēls, Indulis Stalīdzāns, Nils Iesaliņš,
Mārtiņš Boļšakovs, Arnis Krēslinš, Elvis
Rauza.
06.03. pulkveža O. Kalpaka piemiņas
sacensības Meirānu Kalpaka pamatskolā,
piedalījās Pauls Bārbals, Jānis
Ulps, Elvijs Kazulis, Ričards Strods,
Jānis Šķēls, Indulis Stalīdzāns, Nils Iesaliņš,
Mārtiņš Boļšakovs, Arnis Krēsliņš,
Elvis Rauza, Viktorija Jaudzema, Inese
Namsone.
Konkursi
4. Oskaram Kalpakam veltītais literārās
jaunrades konkurss (skolotāja
Dace Koļesņikova), piedalījās Viktorija
Jaudzema, Ardis Liģeris.
07.03. Madonas novada skatuves
runas konkurss (skolotāja Dace Koļesņikova),
piedalījās Arnita Upeniece, Alise
Skurule, Inese Namsone.
3. vietu Madonas novada skatuves
runas konkursā ieguva Alise Skurule,
Inese Namsone.
13.03. konkurss sociālajās zinībās
1. – 6. klasēm (skolotāja Edīte Zaube).
18.02. neklātienes konkurss „Dažādā
Latvija” (skolotāja Anita Pauliņa),
piedalījās Arvis Bonda, Jānis Gutāns,
Dagnis Dreimanis, Toms Jaudzems.
04.04. konkurss – mākslas izstāde
„Krāsas un toņi” (skolotājs Māris Šķēls),
piedalījās Arnita Upeniece, Inese Namsone.
Skolas ziņas sagatavoja
Degumnieku pamatskolas skolēni un
skolotāja Dace Koļesņikova
2012. gada APRĪLIS 5

LĪDZCILVĒKS
Ar smaidu pa dzīvi
Tikšanās ar z/s Jaunaļņi saimniekiem
Guntu un Mārci notiek īsi pirms Lieldienām
Degumnieku tautas nama aktiertelpā. Visu
sarunas laiku te dzirkstī veselīgi smiekli un
pozitīva attieksme pret dzīvi. Jauno cilvēku
dabiskā izturēšanās liecina, ka viņu ģimenē
valda savstarpēja uzticēšanās un cieņa
vienam pret otru un pārējiem ģimenes locekļiem.
No malas jūtams, ka viņi diendienā
soļo ar smaidu pa dzīvi, nebaidīdamies no
dzīves grūtībām. Mūsu saruna par darbu, ģimeni
un vaļaspriekiem.
Vai Ošupes pagastā esat ienācēji
Mārcis: Jā un nē. Jo 20 gadus nodzīvojām
Olainē. Tikpat būs arī laukos nodzīvoti.
Padomju laikos mamma aizgāja dzīvot uz
pilsētu, bet tad sākās juku laiki, un jutām,
ka dzīve pilsētā nesagādā nekādu prieku,
tāpēc radās doma atgriezties dzimtajā pusē.
Te dzīvoja mammas vecāki.
Neko nenožēlojam. Mana kundze Gunta
nāk no Rūjienas, iepazināmies Olainē.
Gunta: Es gan teicu, ka nekad nedzīvošu
laukos. Kaut gan izmācījos par lauku
māju saimnieci.
Mārcis: Nekad nesaki – nekad! Un tā
– vārds pa vārdam, solis pa solim un jau
krietnu laiku esam laukos. Kas būtu pilsētā
Nekā nebūtu. Garlaicība. Te es esmu pats
sev saimnieks – ko gribu, to daru. Pēc profesijas
esmu mēbeļu galdnieks, tagad nagloju
cūkām siles.Tas tā joks .
Pastāstiet par savu ģimeni!
Gunta: Mūsu ģimenē aug trīs dēli. Vecākais
Reinis mācās Priekuļu valsts tehnikumā
par autoelektriķi. Jau pirmajā kursā daudz
jāmācās, sarežģīti mācību priekšmeti. Nils
mācās Degumnieku pamatskolas 8. klasē,
bet četrgadīgā Rūdolfa ikdiena paiet bērnudārzā.
Pastarītis ir varen apķērīgs – mācās
burtus un mīl darboties ar datoru. Puikas ir
lieli palīgi lauku darbos, īpaši jau siena laikā.
Ja pagarinās mācību gadu, tad būs grūtāk.
Brīvdienās kopā ar mums ir arī Mārča mamma,
jo ikdienā viņa strādā Madonā.
Vai atceraties kāds bija saimniekošanas
sākums Ar ko nodarbojas z/s „Jaunaļņi”
Mārcis: Kad atnācām uz laukiem, te bija
tikai māja un kūts ar divām govīm. Ceļa nebija,
par pienu neko nemaksāja, tāpēc nolēmām,
ka nodarboties ar piena lopkopību
nav to vērts. Ja ņem vērā to, ka mums nebija
arī tik spēcīgas elektrības, lai varētu darbināt
piena slaukšanas aparātus. Lēnām pārgājām
uz gaļas lopkopību. Sākām audzēt rukšus,
gaļu tirgojām Madonā. Apmēram pirms
trim gadiem izveidojās sadarbība ar kādu
zemnieku no Smiltenes. Tirgojam arī viņa
saimniecībā izaudzēto produkciju. Lepojamies,
ka vienīgie Madonā tirgojam Latvijā
audzētu gaļu. Mammai ir tirdzniecības vieta,
kur arī man ir jāpalīdz.
Audzējam zīdītājgovis. Pašlaik mums ir
14. Ganāmpulkā ir dažādu šķirņu govis. Nesen
atļāvāmies nopirkt tīršķirnes bullīti. Esam
iepirkuši tikai kādas 2 vai 3 govis, pārējās ir
pašu izaudzētas.
Kā saimniecība pa šiem gadiem mainījusies
6
Gunta un Mārcis Kokneses pilsdrupās.
Mārcis: Lai saimniecība pilnveidotos,
rakstām projektus. Esam īstenojuši daudzus
mazus projektus, piemēram, iegādāta
lauksaimniecības tehnika. Šie projekti ļoti
„savāc” cilvēku, jo ir jādomā kā atdot kredītu,
jāskrien, jākustās. Pēdējais projekts tāds
nopietns – uzbūvējām tehnikas novietni, liels
atspaids saimniekošanā.Tagad neviena banka
tādu „trekno gadu” kredītu nedotu.
Īpašumā mums ir pāri 50ha zemes plus
nomas zemes un meži. Esam priecīgi, ka
visu varam apstrādāt paši. Graudus audzējam
saviem kustoņiem. Vienīgi mums trūkst
graudu kombains, bet mums ir ļoti labi draugi,
kas izpalīdz.
Puķu audzēšana – vaļasprieks vai
peļņas avots
Mārcis: Gladiolu audzēšana sākās ar
manas mammas dažām puķu dobēm Olainē.
Tagad tas ir gan vaļasprieks, gan daļēji
arī peļņas avots. Pavasarī pārdodam sīpolus,
vasarā ziedus.
Gunta: Vairāk vai mazāk tas ir ģimenes
uzņēmums, jo gladiolu audzēšanā iesaistās
visa ģimene. Mums ir apmēram 130 šķirnes.
Bieži vien tiek sauktas sieviešu vārdos, ir arī
„Gunta”. Laikam būs jāsaņemas un jāizveido
jauna šķirne „Jopciks” (smejas). Savulaik
sadarbojāmies ar gladiolu audzētājiem
Reiņa izlaidumā 2011. gada jūnijā.
no Tīraines (apdzīvota vieta starp Olaini un
Rīgu), audzējām no vairsīpoliņiem sīpoliņus.
Gladiolu laukā varētu sēdēt visu laiku.
Pavasarī stādīšana ar rokām vagās, vasarā
ravēšana, vagošana, ziedu griešana, tad
augustā sīpolu norakšana, mazgāšana, žāvēšana.
Ja netiekam galā, aicinām talkā palīgus
no malas. Ir bijis, kad govis pāriet pāri
hibrīdiem, tad paliek tikai melna zeme. Tā jau
nav, ka ir tikai gladiolas, audzējam arī citas
puķes. Esmu no puķēm atkarīgā.
Gunta – skaistas balss īpašniece.
Mārcis – lielisks aktieris un Jopcika lomas
atveidotājs. Kā sākās iesaistīšanās
pagasta pašdarbības kolektīvos Kādās
vēl aktivitātēs iesaistāties
Gunta: Mēs iesaistāmies gandrīz visur,
jo kas tad ies un piedalīsies, ja ne sava pagasta
cilvēki. Nepatīk mums čīkstētāji, kas
saka, ka nekas nenotiek. Viss notiek, tikai
vajag pašiem apmeklēt un piedalīties. Mums
ļoti patika „treknajos gados” pašvaldības rīkotās
ekskursijas.
Mārcis: Mūsu radošās aktivitātes sākās,
kad lielie puikas vēl bija mazi. Toreiz skolēnu
vecāki nolēma, ka vajag sagatavot bērniem
pārsteigumu. Un tā es, Valentīna Kruška, Iveta
Šķēle, Ilze Melngaile un vairāki citi vecāki
spēlējām uzvedumu, kurā tika attēloti dažādi
pasaku varoņi.Toreiz mēs, jauni cilvēki, sākām
vairāk parādīties sabiedrībā, sadraudzējāmies
ar „Miglu” saimnieku Aigaru. Viņš
mūs uzaicināja piedalīties čigānu tabora
„Leipežāni” aktivitātēs. Vēlāk tautas namā
nodibinājās amatierteātris, kur sāku iesaistīties.
Lielākā loma, ko esmu nospēlējis ir
Jopciks lugā „Ak, šī jaukā lauku dzīve!”. Nav
jau tā, ka vienmēr iet gludi – tāpat gadās, ka
aizmirstas teksts, citrreiz norunāju cita personāža
vārdus.
Gunta: Doma, ka varētu kopīgi uzdziedāt,
radās pēc izrādes „Trīs vītušas rozes”.
Paldies Inetai, kas uzņēmās ansambļa vadītājas
lomu. Apmēram tā radās vokālais
ansamblis „Harmonija”. Kopš sevi atceros,
vienmēr esmu dziedājusi. Mācījos Rūjienas
vidusskolā, klasē ar mūzikas novirzienu,
dziedāju skolas meiteņu korī. Bija jāmācās
arī akordeona spēlēšana.Viens nepiepildīts
2012. gada APRĪLIS

sapnis laikam ir vokālās mākslas studijas.
Vai patīk ceļošana
Gunta: Jā, mums patīk ceļot. Divas
reizes esam bijuši Zviedrijā. Vasarā reizēm
svētdienās braucam uz jūru, jo kas tad tā
par vasaru, ja neesi bijis pie jūras. Kādreiz
gribētu aizbraukt uz Alpiem, kad viss zied.
Mārcis: Esmu bijis arī Vācijā. Toreiz
Madonas rajona padome rīkoja braucienu
uz sadarbības pilsētu Vaiji, un es kā jaunais
zemnieks arī biju uzaicināts piedalīties.
Tas bija vairāk kā izklaides brauciens, bet
pabijām arī vācu saimnieku fermās. Vācu
saimniekam ir vieglāk strādāt. Protams,
mēs ceļotu biežāk, bet tam vajadzīgs laiks
SKOLĒNU VASARA
ATMIŅAS
Biju gandrīz karavīrs
Sadarbībā ar laikraksta „Lubānas Ziņas”
redaktori Ligitu Pētersoni un lubānieti Elmāru
Sauku, turpinām publicēt Degumnieku zēna
Andreja Vilka atmiņu stāstījumu par leģionāra
gaitām.
Augšstāvā cilvēki, apakšstāvā lopiņi.
Mājas priekša bruģēta ar akmeņiem. Vienā
pusē durvīm puķu dobe, otrā mēslu kaudze.
Kur mēsli, tur mēsli, citādi viss ļoti tīrs. Kaudzē
sakrautie mēsli bija pietiekoši sausi, lai
tos varētu transportēt uz lauku, nesot augstā,
apaļā grozā uz galvas, kur bija uzlikts
īpašs spilvens. Grozus nesa kalnā ar rokām
gandrīz nemaz nepieturot. Vīriešu šinī ciemā
tikpat kā nebija, izņemot, protams, mazus
puišeļus un večus. Gandrīz visa zemes apstrādāšana
tika veikta ar smagiem kapļiem.
Cik lielas platības tā tika apsaimniekotas,
noslaidrojās, kad vienai kūtsmēslu nesējai
pavaicāju, vai nevarētu nopirkt kaut ko ēdamu.
Viņa teica, ka pašiem nekā neesot, lai
ejot pie lielsaimnieka (Grossbauer), norādīdama
uz palielu māju ciema vidū. Kad pavaicāju,
cik liela ir tā grossbauera saimniecība,
viņa atbildēja: „divi hektāri”. Neatceros, vai
pie tā „lielsaimnieka” aizgājām, vai ne, bet
visumā šinī ciemā mums veicās labi. Ar ļoti
retiem izņēmumiem, ļaudis bija laipni. Iepazināmies
ar šejienes parasto padzērienu, ko
sauca par Apfelmost. Tas bija tāds dzirkstīgs
ābolu vīns. Kad no tā laimējās ieraut tādu
padziļāku glāzi, galva gan vēl bija skaidra,
bet kājas kļuva gaužām ļodzīgas.
Karš nepārprotami tuvojās beigām.
Aprīļa sākumā daži no mūsu puišiem dezertēja.
Desmitā aprīlī saņēmām pavēli gatavoties
evakuācijai. Nojaucām šperrštelles un,
vismaz daļu, sakrāmējām kravas spēkratos.
Kas ar to mantu pēc tam notika, nav ne jausmas,
ne intereses. Vienpadsmitā aprīļa pēcpusdienā
devāmies ceļā. Pa daļai kājām, pa
daļai ar vilcienu naktī nonācām Rottweilā.
Mūsu baterijai bija „pieklīdis” kāds vācu
leitnants no citas vienības. Reiz, kad soļodami
vakarā tuvojāmies kādam ciemam,
šis leitnants, būdams manāmi iereibis, deva
mums rīkojumu, ciemam cauri soļojot, dziedāt
kādu vācu maršu dziesmu, lai ciema iedzīvotāji
dzird, ka vācu karaspēks vēl maršē.
Bijām tā noguruši, ka nenāca prātā dziedāt
pat latviešu dziesmu, kur nu vēl vācu. Laimīgā
kārtā , kad nonācām ciemā, leitnants jau
bija paspējis par to dziedāšanu aizmirst.
No Rottweilas devāmies tālāk uz Tuttlingenu,
ne visai tālu no Šveices robežas.
un līdzekļi.
Gunta, marta nogalē Tev bija vārda
diena. Kā tiki pie sava vārda
Gunta: Ja jāsaka, tad es nezinu, kā tiku
pie sava vārda Neesmu mammai prasījusi.
Mans vārds Latvijā ir ļoti populārs, pagastā
gan nav daudz Guntu.
Savukārt, aprīlī nozīmīgs gadu skaitlis
paliks Mārcim. Kā parasti svinat svētkus
savā ģimenē
Mārcis: Mums ir savs draugu pulciņš,
ar kuriem kopā atzīmējam svētkus. Tā būs
arī šoreiz. Šādas pasēdēšanas draugu lokā
ļoti uzlādē jaunam darba cēlienam, kas
vairs nav aiz kalniem.
Līdz tam bijām ceļojuši vairāk dienvidu virzienā,
tagad pagriezāmies uz austrumiem.
Ceļojot mūsu vienība bieži vien saskaldījās
mazākās grupās. Transporta līdzekļu visiem
nepietika. Reiz pa ceļam gadījās kāds pamests
traktors ar piekabi. Acīmredzot motors
nedarbojās, jo degviela tvertnē vēl bija.
Viens no mūsējiem pieteicās mēģināt motoru
iedarbināt. Vachmeisters viņam devā
kādas 15 minūtes laika. Diemžēl nekas nesanāca,
bija vien jāsoļo tālāk. Kādā noliktavā
laimējās apmainīt mūsu neērtos jūrnieku
maisus pret kārtīgām Luftwaffes mugursomām.
Apmainīju arī savu blūzi pret kārtīgu
lidotāju „praķi”.
Kādu laiku soļoju apmēram 15 puišu
grupā, visi latvieši, nekādas priekšniecības.
Satumsa vakars. Kādam ciemam garām
ejot, pāris vācu meitenes noskaidrojušas,
kas mēs tādi esam, mums pievienojās. Bijām
pagalam noguruši un gājām klusēdami.
Meitenes sāka dziedāt tanī Pievolgas meldijā,
kurā krievi dzied „Volga, Volga”. Nobrīnījos,
cik tāda meiteņu dziedāšana bija
uzmundrinoša.
To nakti pārgulējām mežiņā starp ceļu
un Donavu, uz pērno lapu paklāja. Rītā bijām
nosaluši gluži stīvi. Lai ātrāk uzsildītos,
nesu 2 mugursomas: vienu uz muguras,
otru priekšā, kamēr otrs nesa divas šautenes.
Šo metodi uz maiņām pielietojām bieži,
jo atzinām,ka tā ir ērtāk, nekā katram cīnīties
ar savu somu un aizvēsturisko, garo franču
šauteni.
Divdesmitais aprīlis. Fīrera dzimšanas
diena. Pa ceļam nebija nevienas apdzīvotas
vietas un tā nenoskaidrojām, vai vācieši šo
svarīgo svinamdienu vairs vispār atzīmēja.
Ceļš gāja gar Donavas kreiso krastu, ieleja
ar stāvām malām. Šur tur ļoti baltas, augstas
klintis. Donava šinī posmā bija nevisai liela
upīte ar ļoti dzidru ūdeni.
Kokiem lapas bija sākušas plaukt. Diena
izveidojās saulaina un silta. Kādu laiku bijām
palikuši kopā 3 puiši. Ieraudzījām upē divas
krietni lielas zivis. Iesviedām rokas granātu.
Viens no mums nosvieda drēbes un ieleca
aukstajā ūdenī tās izzvejot. Nezinu, kas ar
zivīm notika, jo vēlāk izšķīrāmies.
Vēlā pēcpusdienā nonācām Sigmaringenā,
kur mums bija paredzēta sapulcēšanās.
Biju pārsteigts, redzot virs pils plīvojam
Francijas karogu. Izrādījās, ka tur bija patvēries
bijušais okupētās Francijas Viši valdības
galva Petēns.
Mēdz teikt, ka attiecības jākopj kā
puķe podā. Kā jūs kopjas savas attiecības
Mārcis: Ar mūsu attiecībām viss ir kārtībā,
nekāda īpašā kopšana nav vajadzīga.
Vai kādreiz esat iedomājušies, kādas
varētu būt jūsu vecumdienas
Mārcis: Laikam būs jāuzceļ pirtiņa, kur
dzīvot, lai nebūtu dēliem uz kakla (smejas).
Kredīti tad jau būs nomaksāti, varēsim ceļot.
Paldies Guntai un Mārcim par atsaucību
intervijas tapšanā. Lai izdodas viss, kas
iecerēts!
Ilze Purpļeviča
Kāds no mūsu vāciešiem zināja stāstīt,
ka mūsu iecienītās uztura mangošanas
vietas, Bermerbachas ciema vecākais,
amerikāņiem tuvojoties, pārāk agri uzvilcis
baltu karogu. SS vīri ciemu nodedzinājuši
un vecāko pakāruši. Mans uzskats, ka SS
nozīmēja tikai izlases kaujas vienības, sāka
šķobīties. Tas sagāzās pavisam, kad pāris
dienas vēlāk izgājām cauri Bad Waldsee pilsētiņai.
Ceļu krustojuma vidū rāpus atradās
kāds vīrs svītrainā cietumnieka tērpā ar īsi
nocirptiem matiem. No mutes un deguna
tam pilēja asinis. Garām staigāja daži civilisti
un šķita to neredzam. Gabaliņu tālāk,
ceļmalas grāvī gulēja vēl pāris tādu pašu
svītraino, acīmredzot nošauti. Pavaicāju
mūsu wachtmeistaram ko tas nozīmē Viņš
paskaidroja, ka SS vīri naktī pārvietojuši
koncentrācijas nometnes ieslodzītos un tos,
kas nevar paiet, nošāvuši. Tas viss garastāvokli
nemaz neuzlaboja, un to vēl vairāk
pasliktināja pāris amerikāņu zemlidotāji, kas
parādījās ne visai lielā attālumā. Atradāmies
pavisam klajā vietā, bez jebkāda aizsega. Izredzes
pievienoties nošautajiem cietumniekiem
seklajā ceļmalas grāvī bija diezgan lielas.
Mums tomēr laimējās, lidotāji sāka cītīgi
apšaudīt kādu citu mērķi, un mēs paspējām
klajo vietu pāriet.
Turpinājām ceļu uz austrumu pusi, pa
daļai kājām, pa daļai ar mototransportu.
Reiz mūsu ceļu šķērsoja pāris karavīru no
kuriem vienam bija latviešu vairodziņš uz
piedurknes. Apstājāmies brītiņu parunāt.
Izrādījās, ka viņi bija nonākuši slimnīcā ar
ievainojumiem, dabūjuši veseļošanās atvaļinājumu
un to pavadīt dodas uz Konstances
ezeru (Bodensee). Pēkšņi viens no puišiem
piesteidzās pie leģionāra un abi sirsnīgi apkampās.
Noskaidrojās, ka viņi ir brāļi, kas
viens par otru ilgu laiku neko nav dzirdējuši.
Drusku vēlāk dzirdēju, kā viens no mūsējiem
par šo notikumu stāstīja kādam no
mūsu vāciešiem. Viņš nelietoja vārdu Bruder
(brāļi), bet gan Vetter (brālēni), un es par
to drusku brīnījos, jo viņa vācu valodas zināšanas
bija pavisam labas. Viņš bija viens
no diviem brālēniem mūsu vienībā, un viņi
vienmēr stingri turējās kopā. Tas otrais bija
manāmi vecāks, un bija skaidri redzams, ka
gaisa spēkos patvēries no dienēšanas Leģionā.
Viņi saucās atšķirīgos uzvārdos. Pēc
kara noskaidrojās, ka viņi bija īsti brāļi. Lai
savu noslēpumu nejauši neatklātu, viņi bija
tik labi iemācījušies nesaukties par brāļiem,
ka vārds „brālis”, bija pilnīgi pazudis no viņu
vārdu krājuma.
(turpinājums sekos)
2012. gada APRĪLIS 7

8
APSVEIKUMI. INFORMĀCIJA
Liec, Laimīte,
baltu ziedu
Mazajā rociņā.
Lai ir balta tā dzīvīte
Kurā būs jādzīvo!
/L.t.dz./
19. martā Zanes Piļpukas
un Ingusa Baltā ģimenē
piedzimis dēliņš
Roberts.
APSVeICAM!
Ošupes pagasta pārvalde
Plaukstošu rožu ziedu
Vējš tev sapinis matos,
Smaidot bērnišķā priekā
Vēl uz šo dzīvi tu skaties.
Mīļus jo mīļus sveicienus mazmeitai
diānai Šķēlei dzimšanas dienā
sūta vecmāmiņa
Februāris – tas ir mēnesis, kad
ārā sniegpārslas dejo valsi un tango,
vējš pieklauvē pie rūts un paskatās,
kā aug leduspuķes. Šādā laikā ir
dzimusi elizabete Šķēle Ošupes p.
„Veltās”.
Mūsu Elziņa – tā mēs viņu mīļi
saucam – savu mūžu veltījusi pedagoga
darbam skolā, audzinājusi jauno
paaudzi un bijusi paraugs savai
ģimenei. Atsaucīgam, labam, sirsnīgam
un izpalīdzīgam cilvēkam viņas
jubilejā no sirds vēlam veselību un
Dieva svētību turpmākajos gados
Lai kāda zeltaina kļavas lapa arvien,
Kam galotnē sirdi Tu rudeņos sien,
Un pāri takām, kad sniegpārslas krīt,
Lai ir kāda roze, kas dvēselē mīt.
Kāds pumpurs, ko neskar sāpes un
laiks,
Kaut sudrabo mati un skumīgs kļūst
vaigs:
Starp ērkšķotiem ceļiem, ko dzīve
mums dod –
Laime un dzīves prieks jāatrod!
Amālija, Jadviga
Kad marta vēji sapurina pūpolzaru,
kad saules stars atmodina
sniegpulkstenīti – tādā jaukā laikā
pirms 75 gadiem – 23. martā ieradās
pasaulē maza, jauka meitenīte Albīna.
Ir gadi gājuši, tie metuši arī līkločus,
bet nu jau daudzus gadus savu
ligzdiņu savijusi Zvidzienas ielā, Degumniekos.
Varbūt tāpēc , ka Albīna
dzimusi pavasara atmodas laikā,
visu lielāko mīlestību veltījusi ģimenei
un puķēm, puķēm, puķēm...
Par saticību, izpalīdzību un sirds
siltumu Albīnu Bilinsku sveicam lielajā
jubilejā vēlot:
Atļauj šodien taviem gadiem ziedēt
kā ziedlapiņām,
Kuras saulē plaukst,
Atļauj šodien saviem gadiem skanēt
Kā melodijai, kura sirdī šalc.
Ļauj kādam sapnim šodien zvaigznēs
mirdzēt,
Lai dienu skrejā tas pie Tevis trauc!
/A. Āre/
Janīna, Amālija, Velta
KULTŪRAS PASĀKUMI
KAIMIŅOS
► 21. aprīlī plkst. 19.00
Lubānas pilsētas klubā
Baltinavas teātra izrāde
„Ontans I Anne”
Ieeja Ls 2
► 28. aprīlī plkst. 19.00
Lubānas pilsētas klubā
Kora „FRACHORI”
KONCERTS
► 28. aprīlī plkst. 11.00
Meirānu tautas namā
Zēnu vokālistu konkurss
„Aiviekstes lakstīgalas”
Izdod ošupes pagasta pārvalde
Degumnieki. Tel. 64829604
Reģ. apl. Nr. 1640
Atbildīgā par izdevumu Ilze Purpļeviča
Tel. 22451599
E-pasta adrese: ilzepurplevica@ inbox.lv
Iespiests SIA „Erante” tipogrāfi jā
Tel. 64860983, 65230116
Tirāža 500 eks.
Vasara … un arī
ziema sveču gaismā
Administratīvi teritoriālā reforma paģēr,
ka mana vectēva Augusta „Mežāres” Krievbirzes
sādžas (ciema) teritorijā, kura nu piedien
Ošupes pagastam, nu ir Vidzemē. Un
paldies Dievam, jo pēc gandrīz 30 gadiem,
kurus pavadīju joprojām jūtami pārkrievotajā
Rēzeknē un tās rajonā (novadā), šeit jutos pa
īstam latviski laimīgs. Bija domāts „Mežārēs”
pārvasarot (no 2011. gada maija), taču iznāca
(vai nācās) arī pārziemot.
Šeit bija, ir un būs mana dzimšanas un
bērnības zeme (drusku arī jaunības dullais
laiks). Pārsvarā Degumnieki, jo „Mežārēs”, kā
uzzināju, nodzīvoju vienu – pirmo gadu. Tā ka
šī atgriešanās notika pēc 62 gadiem. Nav vēl
zināms, kā būs ar palikšanu. Zināms gan ir
tas, ja par atskaites punktu ņem vectēvu Augustu
kā 1-ās paaudzes pārstāvi, kurš izcirta
šīs mājas, tad tagad 4-ā paaudze (pēdējā brīdī)
ir sētu izglābusi no bojāejas.
Pa vidu bija krievu okupācijas laiks, atjaunotās
2. Latvijas pirmie gadi un mūsu – 2.
un 3. paaudzes (mani ieskaitot) neprasme
nosargāt senču mantojumu. Paldies Dievam,
ka mājām garām aizskrēja ugunsgrēka gailis,
ka nezināmi () postītāji un sveša pievācēji atstāja
„veselas” plītis un krāsnis. Jo bez elektrības
var izdzīvot ar svecēm, bet bez siltuma
diezin vai. Paldies viņiem par saudzību!
Pensija nopelnīta korespondējot, darba
niķi un stiķi vēl nav nogrimuši zemapziņas
aizmirstībā, taču progresīvi ir tas, ka galīgi
vairs negribas „riet” un lāpīt pasauli. Tā kā
gandrīz absolūti pareizs ir sacītais par to, ka
visam savs laiks. Taču mucā „Mežārēs” nelīdu
, šo to par Degumnieku aktualitātēm zināju,
redzēju un iespaidojos.
Iecelnieki, Tropi, Kalnagals, Ikaunieki, rēķinot
skursteņu (māju) skaita ziņā, manuprāt,
(kā ciemi) ir saglabājušies. Krievbirzē to var
teikt tikai par kapsētu. Diemžēl. Taču ļoti gandarī
tas, ka kaimiņos rosās divi spēcīgi latviešu
saimnieki, ka viņi ceļ arī pirtiņas, audzē puķes,
spēlē teātri. Cīnās, lai arī Eiropas diktātu
(mājas uzdevumu) bieži vien nelabvēlīgos
nosacījumos pastāvētu, veidotu stabilu savu
nākamo paaudžu dzīvošanu. Tie ir man vistuvākie,
ne jau vienīgie Ošupes pagastā. Un
vēl liels prieks, ka visa zemīte top izmantota,
ne tā kā dziļi Latgalē, kur lielās platībās jau
mežus „stāda” Dievs. Man nav datu, bet ceru,
ka šeit paši – vietējie ir kungi uz savas zemes,
ka tā vairumā nav pārdota ārzemniekiem.
Ļoti simpātiskas ir pagasta vadības
rūpes par saviem ļaudīm. Runa ir par infrastruktūras
uzlabošanu, par skolas kultūru
un sportu (svētki, tradīcijas), pat par vietējo
kristiešu (katoļi un luterāņi) garīgās aprūpes
uzlabošanu.
Negribu izplūst sīkumos, negribu nevienu
saukt vārdā, jo grozies kā gribi, bet atpūtas
gadu (pensijas laika) īstā vieta ir vērošanā
un priekā par to, cik skaisti citi (jaunie) strādā.
Saprotams, ka es nerunāju par absolūtu slimošanu.
Pazīstamiem un ne tik pazīstamiem pagasta
ļaudīm novēlu drīzu un raženu pavasari.
Un vēl – ja kādreiz senās dienās esmu
tīši vai netīši kādam izdarīji gauži, tad, lūdzu,
atvainojiet!
Pārējais – Dieva ziņā.
Jūlijs Augusts trops „Mežārēs”
2012. gada APRĪLIS