Parastās egles Picea abies (L.) Karst. jaunaudžu sanitārais ... - maplas

Parastās egles Picea abies (L.) Karst.
jaunaudžu sanitārais stāvoklis Zemgales,
Kurzemes un Vidzemes reģionā
Mg.silv. Jeļena Rūba; Dr.silv., doc. O.Miezīte;
Dr.silv., prof. A.Dreimanis; Dr.silv., doc. A.Indriksons;
M.Okmanis, K.Polmanis, R.Āls, L.Freimane
ERAF projekta Nr. 2010/0208/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/146 “Meža resursu
ilgtspējīgas apsaimniekošanas plānošanas lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma”

Temata aktualitāte (1)
Latvijas mežos kā galvenie riska faktori, kuri 2011. gadā izraisīja
mežaudžu bojāeju, minēti:
1) biotiskie (slimības un kaitēkļi);
2) abiotiskie (vējgāzes un snieglauzes);
3) antropogēnie.

Temata aktualitāte (2)
Bieži sanitārā stāvokļa pasliktināšanos izraisa vējš, kas izšūpo un
novājina kokus, vai savlaicīgi neveikta kopšana, līdz ar to
pasliktinās vainagu vitalitāte koku savstarpējās konkurences dēļ.

Darba mērķis un uzdevumi
Pētījuma mērķis ir izvērtēt parastās egles jaunaudžu sanitāro
stāvokli Zemgales, Kurzemes un Vidzemes reģionā.
Mērķa sasniegšanai izvirzīti sekojoši pētnieciskie uzdevumi:
1) analizēt abiotisko faktoru bojājumu izplatību;
2) izvērtēt biotisko faktoru bojājumu izplatību;
3) izanalizēt koku vainas un antropogēno faktoru ietekmi uz
jaunaudžu veselības stāvokli.

Pētījuma objekti (1)
• Izvēlēti 24 objekti Zemgales, Kurzemes un Vidzemes
reģionos, kur pētītas 1 – 40 gadus vecās parastās egles
jaunaudzes.
• Kopējais ierīkoto parauglaukumu skaits 94.

Pētījuma objekti (2)
• Objektos konstatēti:
• pārnadžu bojājumi;
• kukaiņu (smecernieka, egļu bruņuts un laputs,
dzeltenais hermess) bojājumi;
• slimību (skujbire, egļu skuju rūsa, sakņu trupe)
bojājumi;
• vainas (līkumainība, padēls, dubultgalotne);
• antropogēnie (audžu kopšana).

Metodika (1)
Pie jaunaudzes vidējā augstuma līdz 12 m ierīkoti 50 m 2 lieli
parauglaukumi, ar riņķa rādiusu 3,99 m;
audzēs ar vienādu vai lielāku par 12,0 m audzes vidējo augstumu
– 200 m 2 , ar rādiusu 7,98 m;
apzināti riska faktori: abiotiskie, biotiskie un koku vainas.
Koku
vidējais
augstums,
m
PL
rādiuss, m
Taisnstūra
PL
izmēri, m
PL
platība, m 2
Koeficients
(k)
koku skaita
aprēķināša
nai
PL min.
skaits uz
ha
3 ≤ 12,0 3,99 10,0 x 5,0 50 200 4
12,0 ≤ 7,98 - 200 50 2

Metodika (3)
Katrā pagaidu parauglaukumā uzskaitīti koki, uzmērīti koku
stumbru caurmēri.
Jaunaudzē 20 - 30 kokiem uzmērīti augstumi.
Mežaudzēs, kuru koku vidējais augstums 10 m un vairāk, katram
kokam noteikta Krafta klase.

Rezultāti (1)
Vizuāli veselo un kukaiņu bojāto koku īpatsvars Kurzemes reģionā
100%
90%
80%
70%
60%
50%
40%
30%
20%
10%
0%
98%
Vizuāli veselie koki
2%
Egļu laputu bojātie
ERAF projekta Nr. 2010/0208/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/146 “Meža resursu ilgtspējīgas
apsaimniekošanas plānošanas lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma”

Rezultāti (2)
Vizuāli veselo un kukaiņu bojāto koku īpatsvars Zemgales reģionā
0,9
0,8
0,7
0,6
0,5
0,4
0,3
0,2
0,1
0
82%
Vizuāli
veselie koki
Smecernieka
bojātie
2% 1% 1%
Pumpuru
tinēja bojātie
Egļu laputs
bojātie
14%
Bruņuts
bojātie

%
Rezultāti (3)
Analizējot parastās egles augšanas apstākļu tipu, koku skaitu
audzē un pārnadžu bojājumu sastopamību un intensitāti,
konstatēts, ka vislielākie bojājumi ir eglēm, kuras aug Dm meža
tipā.
45
40
35
30
25
20
15
10
5
0
3000 5200 1500 1800 2800 5530 7800 2400 7400 4000 2120 1200 5600
As As As Dm Dm Dm Ks Ks Ks Vr Vr Vr Vr
Koku skaits audzē, gab. ha-1
P, % R, %

Rezultāti (5)
Vizuāli veselo un slimību bojāto koku īpatsvars Zemgales reģionā
100%
80%
60%
40%
20%
0%
88%
Vizuāli veselie
koki
1%
Egļu skuju rūsas
bojātie
7% 4%
Sakņu trupes
bojātie
Egļu skujbires
bojātie
Vidzemes un Kurzemes reģionā slimības netika konstatētas.

Rezultāti (6)
Vizuāli veselo un abiotisko faktoru ietekmē bojāto koku īpatsvars
Kurzemes reģionā
100%
80%
60%
40%
20%
0%
94%
Vizuāli veselie
koki
6%
Slieglieču un
snieglaužu
bojātie

Rezultāti (7)
Vizuāli veselo un abiotisko faktoru ietekmē bojāto koku īpatsvars
Zemgales reģionā
1
0,9
0,8
0,7
0,6
0,5
0,4
0,3
0,2
0,1
0
87%
Vizuāli veselie
koki
Slieglieču un
snieglaužu
bojātie
3% 7% 3%
Vējlaužu un
vējgāžu bojātie
Salnu bojātie

Rezultāti (8)
Vizuāli veselo un abiotisko faktoru ietekmē bojāto koku īpatsvars
Vidzemes reģionā
80%
70%
60%
50%
40%
30%
20%
10%
0%
69%
31%
Vizuāli veselie koki
Slieglieču un snieglaužu bojātie

Rezultāti (9)
Vizuāli veselo un koku vainu īpatsvars
1% 2% 2% 1% Vizuāli veselie
koki
Padēls
Dubultgalotne
94%
Līkumainība 1/3
Līkumainība 2/3

Secinājumi (1)
• Salīdzinot pa novadiem, lielākais kukaiņu bojāto
koku īpatsvars ir Zemgales reģionā, Vidzemes
reģionā bojājumi netika konstatēti.
• Nozīmīgākie pārnadžu bojājumi konstatēti parastās
egles jaunaudzēs Dm un nenozīmīgi – Ks, atrodoties
mežaudzēm gandrīz līdzvērtīgos apstākļos meža
masīvā.
• Vizuāli veselo koku īpatsvars Zemgales reģionā
veido 88 %, Vidzemes un Kurzemes reģionā bojāto
koku īpatsvars – līdz 1 %.

Secinājumi (2)
• Salīdzinot pa novadiem, vislielākais abiotisko (salnas,
vējgāzes, vējlieces, snieglauzes, snieglieces) faktoru
ietekmē bojāto koku īpatsvars ir Vidzemes reģionā.
• Koku vainu īpatsvars ir samērā zems (6 %).
• Nekoptās audzēs, kur bērzu īpatsvars sasniedz no 30 līdz
50 % no kopējā koku skaita, konstatēti kukaiņu, savukārt
pārnadžu nozīmīgi bojājumi konstatēti vairāk tur, kur ir
liela kopšanas intensitāte.

Pētījums veikts par ERAF projekta “Meža resursu ilgtspējīgas
apsaimniekošanas plānošanas lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma”
finansējumu (līguma Nr. 2010/0208/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/146)

Paldies par uzmanību!
ERAF projekta Nr. 2010/0208/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/146 “Meža resursu ilgtspējīgas
apsaimniekošanas plānošanas lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma”