Dzimumorganu sistema

nākošie sustentocīti sintezē citu vīrišķo dzimumhormonu inhibīnu, kura ietekmē
attīstās Volfa vadi. Vīrišķie dzimumhormoni embrionālās attīstības laikā ir svarīgi arī,
lai hipotalāms diferencētos pēc vīrišķā tipa. Fizioloģiski aktīvākais androgēns ir
testosterons.
Sēklinieki ir labi apasiņoti. Asins kapilāru siena kopā ar izlocīto sēklas
kanāliņu sienu veido hematotestikulāro barjeru, kas aizsargā negatavās dzimumšūnas
no dažādu toksisko vielu iedarbes un neļauj spermatogēno šūnu antigēniem nokļūt
asinsritē.
Spermatoģenēze var sākties arī pirms pubertātes, tikai tā nenorit līdz galam.
Spermatozoīdu veidošanās sākas līdz ar dzimumgatavības iestāšanos. Jaundzimušam
zēnam izlocīto sēklas kanāliņu vietā ir dzimumpavedieni, kas saglabājas līdz 4 gadu
vecumam. Sēklas kanāliņu dobums parādās 7 - 8 gadu vecumā. 10 - 15 gadu vecumā
sēklas kanāliņi izlokās. Sustentocīti ir pilnīgi diferencēti. Ap asins kapilāriem
savairojas sēklinieka glandulocīti. Vecuma izmaiņas sēkliniekos novērojamas pēc 50
gadu vecuma. Pakāpeniski samazinās spermatoģenēzes intensitāte. Samazinās vīrišķo
dzimumhormonu sekrēcija. Tas izraisa vecuma atrofiju priekšdziedzerī un ārējos
dzimumorgānos.
Sēklinieka piedēklis
Tas piegulst sēklinieka mugurējai malai un to pārklāj blīva saistaudu kapsula.
Sēklinieka piedēklim izšķir 3 daļas: 1) paplašinātā daļa - galviņa (caput epididymidis),
kas vērsta augšup; 2) trijstūrformas ķermenis (corpus epididymidis), kas lejas daļā
beidzas ar 3) asti (cauda epididymidis), no kuras tālāk atiet sēklvads (ductus deferens).
Galviņā no sēklinieka ienāk 10 - 12 tievi sēklinieka izvadiņi, pa kuriem no sēklinieka
tiek izvadīta sperma. Izvadiņi sēklinieka piedēkļa galviņā vairākkārt izlocās, veidojot
kamoliņus - sēklinieka piedēkļa daivas (lobuli epididymidis). Visi izvadiņi atveras
kopējā sēklinieka piedēkļa izvadā (ductus epididymidis), kas stiepjas no sēklinieka
piedēkļa galviņas līdz astei un kura kopējais garums ir 5 - 6 m. Tālāk tas pāriet
sēklvadā .
Sēklinieka izvadiņu un sēklinieka piedēkļa izvada epitēlijšūnu sekrēts atšķaida
spermu. Tas veicina spermatozoīdu aktivāciju un glikokalika veidošanos ap
spermatozoīdiem. Glikokaliks aizsargā pret imūnreakcijām, kas varētu izraisīties pēc
spermatozoīdu iekļūšanas sievietes dzimumceļos. Gatavie spermatozoīdi uzkrājas
sēklinieka piedēklī un tur arī sākas spermatozoīdu bioķīmiskā aktivācija, kuras
rezultātā tie iegūst spēju apaugļot.
Sēklas vads
.
Tas ir 40 - 60 cm garš kanāls ar biezām sieniņām. Kreisais sēklvads parasti ir
nedaudz garāks par labo. Sēklvada āŗējais diametrs ir 3 - 3,5 mm, bet iekšējais
aptuveni 0,3 mm. No ārpuses to klāj saistaudu apvalks (tunica adventitia), kurus
caurauz elastīgas šķiedras. Vidējo slāni veido gludā muskulatūra (tunica
muscularis),kura novietojas trīs kārtās - ārējā un iekšējā gareniski bet vidējā cirkulāri.
No iekšpuses sēklvadu izklāj plāna gļotāda (tunica mucosa), kurai vada sākumdaļā ir
skropstiņepitēlijs. Tas sākas no sēklinieka piedēkļa astes un sēklas saites (funiculus
spermaticus) sastāvā, iet uz augšu, uz cirkšņa kanālu. Kopā ar sēklasvadu sēklas saitē
iet sēklinieka asinsvadi un nervi. Tie visi savā starpā savienoti ar irdenajiem
saistaudiem un tos apņem vairāki saistaudu apvalki. Pie cirkšņa kanāla iekšējās