Dzimumorganu sistema
Dzimumorganu sistema
Dzimumorganu sistema
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Dzemdes sieniņas uzbūve:<br />
1) ārējais serozais slānis (tunica serosa), ko veido vēdera plēves iekšējā<br />
lapiņa. To sauc par perimetriju (perimetrium). Vēderplēve iet no urīnpūšļa<br />
mugurējās sienas uz dzemdes priekšpusi un apklāj dzemdes ķermeni.<br />
Tālāk apliecas ap dzemdes dibenu un iet pa dzemdes mugurējo virsmu,<br />
apklājot dzemdes ķermeni un kakliņu. Dzemdes malās vēderplēves lapiņas<br />
tuvojas viena otrai un veido dzemdes plato saiti.<br />
2) vidējais ir ~ 1,5 cm biezs gludās muskulatūras slānis (tunica muscularis)<br />
jeb miometrijs (myometrium). Tas dažādās dzemdes vietās iet dažādos<br />
virzienos. To veido 3 kārtas: a/ iekšējā – gareniskā, b/ vidējā – cirkulārā un<br />
c/ ārējā gareniskā. Galvenokārt pateicoties cirkulārajai muskuļu kārtai,<br />
dzemde var izmainīt lielumu. Grūtniecības beigās dzemdes dobumā ietilpst<br />
līdz 4 l šķidruma. Dzemdes kakla rajonā miometrijs veido ķermenī<br />
spēcīgāko slēdzējmuskuli - dzemdes kakla lūpas - priekšējo un mugurējo<br />
(labium anterius et posterius);<br />
3) iekšējais ir gļotādas slānis (tunica mucusa) jeb endometrijs (endometrium).<br />
Dzemdes dobumā gļotāda ir gluda, bet kakla kanālā tā veido palmveida<br />
krokas (plicae palmatae), kas pagarina vairākas reizes spermatozoīda ceļu.<br />
Endometriju veido vienkārtains cilindriskais epitēlijs, kas turpinās vienkāršos<br />
dzemdes dziedzeros jeb kriptās (glandula uterina). Līdz ar pubertātes iestāšanos<br />
endometrijā norit cikliskas izmaiņas.<br />
Endometrijam izšķir bazālo un funkcionālo slāni. Bazālais slānis robežojas ar<br />
muskuļu slāni un tā biezums ir 1 mm. Tajā atrodas dzemdes dziedzeru gali. Bazālais<br />
slānis ir atjaunošanās slānis. Tas neizmainās menstruālā cikla un graviditātes laikā.<br />
Funkcionālais slānis izmainās menstruālā cikla un graviditātes laikā. Menstruālās<br />
asiņošanas laikā tas tiek noārdīts un nākošā ciklā atjaunojas no bazālā slāņa rezervēm.<br />
Tādēļ funkcionālā slāņa biezums dažādās cikla fāzēs ir atšķirīgs. Cikla 5. dienā tas ir<br />
0,5 mm, bet 10. dienā – jau 3 mm. Pēc ovulācijas fāzes olnīcas ciklā seko dzeltenā<br />
ķermeņa fāze. Dzeltenā ķermeņa hormona progesterona ietekmē endometrija<br />
funkcionālā slānī notiek sekrēcijas fāze. Tā ir sagatavošanās olšūnas implantācijai,<br />
tādēļ endometrijs stipri uzbiezinās pat līdz 4-8 mm. Funkcionālajā slānī esošie<br />
dziedzeri sekretē bioloģiski aktīvas vielas. Funkcionālā slāņa saistaudos progesterona<br />
ietekmē artērijas spirālveidīgi izlokās, veido kapilāru tīklus, kas apvij dziedzerus un<br />
novietojas zem virsmas epitēlija. Palielinās kapilāru sienas caurlaidība , tādēļ<br />
saistaudos daļēji nokļūst asins plazma un leikocīti un saistaudi kļūst tūskaini.<br />
Sekrēcijas fāze ilgst 10-12 dienas. Ap cikla 27. dienu dzeltenuma ķermenis beidz<br />
sekretēt progesteronu. Līdz ar to endometrija funkcionālajā slānī notiek straujas<br />
izmaiņas. Tajā ir ilgstošas asinsvadu spazmas. Tādēļ šis slānis nesaņem asinis.<br />
Skābekļa un barības vielu trūkums rada destruktīvas izmaiņas asins kapilāru sienā un<br />
dziedzeros. Noārdoši darbojas arī leikocītu fermenti. Muskuļu slāņa kontrakcijas<br />
nodrošina atmirušā funkcionālā slāņa palieku izdalīšanos kopā ar asinīm (menstruālā<br />
asiņošana). Pēc menstruālās asiņošanas no endometrija ir palicis tikai bazālais slānis<br />
ar dziedzeru galiem. 24 stundu laikā dziedzeru epitēlijs nodrošina virsmas epitēlija<br />
atjaunošanos, un sākas jauns cikls.<br />
Menstruālās asiņošanas laikā ir lieli enerģijas zudumi, jo izdalās 50-250 ml<br />
asiņu. Tāpēc, kad vecumā cikli izbeidzas, krasi cieš asinsrades sistēma, kas nespēj<br />
pielāgoties.